AAA Veclaicene dabas 2...Dabas vērtības AAA „Veclaicene” īpaši aizsargājamo biotopu platības aizņem kopā aptuveni 5,86 % no AAA teritorijas: • mežu biotopi (712,7 ha

AAA “Veclaicene” dabas

aizsardzības plāna izstrāde

Uzraudzības grupas 2. sanāksme

14.10.2015.

Saturs

• Paveiktais kopš 1. UG sanāksmes

• Dabas vērtības pēc ekspertu apsekojumiem

• Ainavas

• Kultūrvēsture

• Piedāvātais zonējums

• Piedāvātie apsaimniekošanas pasākumi

• Diskusija par IAIN

• Turpmāk veicamie darbi

Paveiktais 2015. gada «lauka sezonā»

• Faunas, floras un biotopu apsekojumi:

o Saldūdeņu, zālāju, purvu, iežu atsegumu un mežu biotopi

o Augi

o Bezmugurkaulnieki

o Abinieki un rāpuļi

o Zivis

o Putni

o Zīdītāji

• Ainavas

• Kultūrvēsture

• Tūrisma infrastruktūras apsekojumi

Dabas vērtības

AAA „Veclaicene” īpaši aizsargājamo biotopu platības aizņem

kopā aptuveni 5,86 % no AAA teritorijas:

• mežu biotopi (712,7 ha jeb 3,42% no AAA);

• zālāju biotopi (361,8 ha jeb 1,74% no AAA);

• saldūdeņu biotopi (119 ha jeb 0,57% no AAA);

• purvu biotopi (27,6 ha jeb 0,13% no AAA);

• iežu atsegumu biotopi (0,1 ha jeb 0,0005% no AAA)

Biotopa kods un nosaukums

Platība Natura SDF,

ha

Platība pēc 2015. gada

apsekojumiem, ha

Procenti no AAA platības

Procenti no Natura 2000

platības Latvijā

Procenti no platības Latvijā

Stāvokļa novērtējums

valstī

3130 Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām

1,8 45,3 0,22 1,4 0,81 U2-

3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju

115,9 67,1 0,32 0,2 0,10 U2-

3190* Karsta kritenes 0,8 - - - - U1-

3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi

1,9 0,03 0,12 0,04 0,03 U1-

6120* Smiltāju zālāji 1,6 1,6 0,01 0,42 0,18 U2-

6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs

4,5 5,5 0,03 0,3 0,18 U2-

6230* Vilkakūlas zālāji (tukšaiņu zālāji)

2,3 1,3 0,01 0,7 0,23 U2-

6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas

131,8 267,6 1,28 6,9 1,45 U2-

6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs

n/a 0,4 0,002 0,1 0,03 U2-

6430 Eitrofas augsto lakstaugu audzes

12,2 - - - - FV

6450 Palieņu zālāji 5,7 26,6 0,13 0,3 0,17 U2-

6510 Mēreni mitras pļavas 27,0 59,0 0,28 3,1 1,11 U2-

6530* Parkveida pļavas un ganības

0,6 0,6 0,003 0,1 0,05 U2-

Biotopa kods un nosaukums

Platība Natura SDF,

ha

Platība pēc 2015. gada

apsekojumiem, ha

Procenti no AAA platības

Procenti no Natura 2000

platības Latvijā

Procenti no platības Latvijā

Stāvokļa novērtējums

valstī

7110 Neskarti augstie purvi 1,5 2,5 0,01 0,004 0,001 U2-

7140 Pārejas purvi un slīkšņas

8,6 9,5 0,05 0,2 0,11 U1x

7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji

0,03 15,55 0,0746 10,37 6,48 U1x

8210 Karbonātisku pamatiežu atsegumi

0,1 0,1 0,0004 0,5 0,38 FV=

9010* Veci vai dabiski boreālie meži

2422,6 332,9 1,60 2,5 0,98 U2-

9020* Veci jaukti platlapju meži

3,0 3,0 0,01 0,2 0,04 U2-

9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži

n/a 81,8 0,39 - - -

9080* Staignāju meži 60,1 20,4 0,10 0,3 0,09 U2-

9160 Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži)

3,8 5,6 0,03 1,0 0,09 U2-

9180* Nogāžu un gravu meži 154,1 46,4 0,22 1,5 0,71 U2-

91D0* Purvaini meži 372,2 220,4 1,06 0,7 0,11 U2-

91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži)

7,1 2,2 0,01 0,1 0,03 U2-

Dabas vērtības

AAA „Veclaicene” īpaši aizsargājamo biotopu platības aizņem

kopā aptuveni 5,86 % no AAA teritorijas:

• mežu biotopi (712,7 ha jeb 3,42% no AAA);

• zālāju biotopi (361,8 ha jeb 1,74% no AAA);

• saldūdeņu biotopi (119 ha jeb 0,57% no AAA);

• purvu biotopi (27,6 ha jeb 0,13% no AAA);

• iežu atsegumu biotopi (0,1 ha jeb 0,0005% no AAA)

Dabas vērtību īss raksturojums un ietekmējošie

faktori I

Saldūdeņu biotopi:

• Konstatēti 3 ES aizsargājamie saldūdens biotopi: 3130 Ezeri ar

oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, 3150 Eitrofi

ezera ar iegrimušo ūdenaugu un peldaugu augāju, 3260 Upju

straujteces un dabiski upju posmi.

• aizņem aptuveni 10 % no AAA „Veclaicene” esošajiem

aizsargājamajiem biotopiem

• Ietekmējošie faktori

o Ezera hidroloģiskā režīma izmaiņas (cēloņi - gan bebru,

gan cilvēku darbība; ūdens līmeņa paaugstināšana izraisa

ne tikai piekrastes applūdināšanu, piekrastes eroziju un

papildus biogēnu ienesi, bet arī koku atmiršanu krasta

aizsargjoslā);

o Piesārņojums ar biogēnajiem elementiem (cēloņi - ienese

pa ietekošajiem strautiem un meliorācijas grāvjiem, kā

arī no piekrastes teritorijām).


faktori II

o Blīvas virsūdens augu joslas izveidošanās, detrīta un dūņu

uzkrāšanās piekrastē;

o Bebru darbība

o Makšķerēšana, nelegālā zveja

o Rekreācija

Zaļaļģu savairošanās Ievas ezerā Bebru dambis Pērļupītes straujteces

posmā lejpus Kornetiem


faktori III

Zālāju biotopi:

• Konstatēti 8 ES aizsargājamie zālāju biotopi

• Ietekmējošie faktori:

o Zālāju pamešana, aizaugšana ar mežu

o Zālāju biotopu nepareiza apsaimniekošana

o Zālāju intensīva apsaimniekošana

o Invazīvās sugas un to apkarošana

Purvu biotopi:

• Konstatēti 3 ES aizsargājamie purvu biotopi


o Bebru darbība

o Makšķernieku taka pie Paiķu ezera


faktori IV

Iežu atsegumu biotopi:

• AAA „Veclaicene” konstatēts viens iežu un atsegumu biotops –

8210 Karbonātisku pamatiežu atsegumi

• Nepieciešama infrastruktūras atjaunošana dolomīta atseguma

tuvumā


faktori V

Mežu biotopi:

• Konstatēti 8 ES aizsargājamie mežu biotopi

• Mežu biotopu platības samazinājušās no 3023 ha uz 713 ha. Samazinājuma

cēlonis - tik precizēts kartējums dabas liegumā „Korneti-Peļļi”, kur 2003.

gadā praktiski visas subglaciālās iegultnes nogāzes tikušas kartētas kā

biotopu 9010* Veci vai dabiski boreālie meži un 9180* Nogāžu un gravu meži

pārklāšanās (atbilstoši aktuālajai metodikai, šāda pārklāšanās nav

iespējama, kā arī dabā daļa platību neatbilda ES aizsargājamo biotopu

minimālajiem kritērijiem), tāpat tika konstatēts kļūdains biotopu kartējums

AAA rietumu daļā, kur biotopu platībās tikušas iekļautas nesen stādītas

mežaudzes.

• Būtiskākais meža biotopus ietekmējošais faktors ir mežsaimnieciskā darbība

– tā var gan pilnībā iznīcināt biotopu un tam raksturīgās dabiskās meža

struktūras un sugu kompleksu (cērtot kailcirtē, arī izlases cirtē), gan

pazemināt tā kvalitāti (piemēram, samazinot bioloģiski veco koku un

mirušās koksnes apjomu, mainot mikroklimatu u.tml.).

• Kā ietekmējošais faktors ar nelielu intensitāti atzīmējama rekreācija un

tūrisma infrastruktūras izveidošana meža biotopu teritorijā


faktori VI

Flora:

• Konstatētas 21 retas vai īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, 6 retas

vai aizsargājamas sūnu sugas un 3 retas ķērpju sugas

Putni

• konstatētas 34 īpaši aizsargājamo putnu sugas, no kurām 30 sugas ir

iekļautas Putnu Direktīvas (2009/147/EEC) 1. pielikumā


• mežos ligzdojošās sugas nozīmīgākie negatīvi ietekmējošie faktori ir saistīti

ar mežsaimniecisko darbību (dzīvotņu iznīcināšana, mežaudžu

fragmentācija, dabisko struktūras elementu izvākšana, ekosistēmu

izmainīšana kopumā un traucējums) un medībām;

• atvērtās ainavas apmežošana un aizaugšana ar krūmiem vai kokiem ir

nozīmīgs apdraudējums vairākām sugām, piemēram, griezei un mazajam

ērglim. Nozīmīgs zālājos ligzdojošo putnu populāciju ietekmējošs faktors ir

arī pļaušanas laiks un veids;

• Medņu riestus apdraud meliorācijas un vispārējās vides eitrofikācija.


faktori VII

Sikspārņi:

• konstatētas 8 aizsargājamas astoņas sikspārņu sugas;

• Sikspārņiem dabā ir maz dabisko ienaidnieku, un tie ir salīdzinoši labi

pielāgojušies klimatiskām svārstībām, tāpēc galvenie ietekmējošie faktori

saistīti ar cilvēka darbību;

• Faktori, kuri ietekmē sikspārņu mītnes, AAA „Veclaicene” teritorijā:

o mežsaimnieciskā darbība vai koku ciršana nemeža zemēs, kuras rezultātā var iet bojā

sikspārņiem piemēroti koki ar dobumiem, plaisām vai atlupušu mizu;

o Parku un stādījumu pārmērīga izkopšana, izzāģējot kalstošos kokus vai to daļas arī

vietās, kur tas neapdraud parka apmeklētājus;

o Sikspārņiem nedraudzīgā veidā un laikā (vasarā, izmantojot dzīvniekiem kaitīgu ķīmisko

apstrādi un materiālus) veikts ēku remonts ēkās, kuras kā mītnes izmanto sikspārņi;

o Sikspārņu apdzīvoto ēku apgaismošana (šobrīd nav zināmi konkrēti gadījumi, bet

potenciāli šis faktors pastāv);

o Traucējumi un/vai apzināta sikspārņu iznīdēšana vasaras un ziemas mītnēs (konkrēti

gadījumi šobrīd nav zināmi, bet tādi katru gadu ir citur Latvijā);

o Pagrabu pamešana vai pārbūve, tiem kļūstot nepiemērotiem sikspārņu ziemošanai.


faktori VIII

Faktori, kuri ietekmē sikspārņu barošanās biotopus:

o mežsaimnieciskā darbība, kura var būt ar dažādu efektu dažādām sugām, atkarībā no

to ekoloģiskajām prasībām pret meža vidi. Sugas, kuras galvenokārt barojas atklātā

telpā, no meža ciršanas reizēm necieš, ja netiek iznīcinātas arī to mītnes. Savukārt

izmēros mazākajām vai biezokņos dzīvojošām sugām pārrāvumi mežaudzēs var

izrādīties barošanās vietu kvalitāti samazinoši;

o bebru darbība. Kopumā sikspārņiem labvēlīgs faktors, jo nereti rada jaunus mitrājus,

kuros ir paaugstināts sikspārņu barībā piemēroto kukaiņu blīvums. Bebraiņu malās

kalstošajos vai nokaltušajos kokos ir lielākas iespējas atrast mītnes (dobumus, kokus

ar atlupušu mizu u.tml.). Lokāli bebri var iznīcināt atsevišķus mītņu kokus;

o bebraiņu nosusināšana. To nosusināšana samazina sikspārņiem barības bāzi un

potenciālo barošanās vietu skaitu;

o arku un stādījumu pārāk rūpīga pļaušana līdz “mauriņa” līmenim;

o ūdeņu eitrofikācija un aizaugšana, kuru galvenokārt rada lauksaimniecības u.tml.

piesārņojums.

o gaismas piesārņojums – šobrīd gaismas piesārņojums aizsargājamo ainavu apvidū

„Veclaicene” vēl nav īpaši aktuāls, tomēr nākotnē, pašvaldībai un īpašniekiem

attīstot savas teritorijas, tas atsevišķās vietās var kļūt par problēmu.


faktori IX

Abinieki un rāpuļi

• konstatēta reti sastopama un aizsargājama suga - lielais tritons Triturus

cristatus;

• Galvenajiem faktoriem, kas ietekmē lielā tritona populāciju: vairošanai

piemēroto ūdenstilpju aizaugšana, zivju ielaišana vairošanai piemērotos

dīķos, dzīvotņu fragmentācija un piemēroto ūdenstilpju nosusināšana;

Zivis un vēžveidīgie

• konstatētas 31 zivju sugas


o HES darbība

o Pārveidots Vaidavas upes posms


faktori X

Bezmugurkaulnieki

• AAA „Veclaicene” teritorijā kopumā konstatētas 32 īpaši aizsargājamas vai

citādi vērtīgas bezmugurkaulnieku sugas;


o teritorijas aizaugšana;

o mežsaimnieciskā darbība

o bebru darbība

Lielais torņgliemezis Ena montana Resnvēdera purvuspāre Leucorrhinia caudalis

Ainavu struktūrplāns

• Veikta ainavu inventarizācija

• Precizēti ainaviskie ceļi/maršruti un skatu vietas

• Sagatavoti ainavu pārvaldības (uzturēšanas, aizsardzības,

attīstības) ieteikumi

Ainavu inventarizācija un

ietekmējošo faktoru vērtēšana

LIZ neapsaimniekošana, ceļmalu

aizaugšana, sekundārā

sukcesija/apmežošana, pamestu ēku

grausti, latvāņu audzes,

mežsaimnieciskā darbība (t.sk. pie

ainaviskajiem ceļiem)

Ainavu struktūras izmaiņu analīze

Ainavu inventarizācija I Skatu vietas – panorāmas skati no Drusku kalna, Dēliņkalna, Apekalna,

pie Vārņiem, no Ziemeru vaļņa u.c.

Kartē atzīmēts 21 skatu punkts. Teritorijā šādu punktu ir vēl vairāk, taču daudzviet tiem ir zema

pieejamība. Saglabājamas atklātas priekšplāna ainavas, kas nodrošina panorāmas skatu saglabāšanos.

Ainavu inventarizācija II

Ainaviskie ceļi:

• A2 autoceļš - gan ainaviskas skatu vietas/posmi, gan Latvijas vizītkarte

• Ainaviskie lauku ceļi un maršruti (t. sk. veloceļi/dabas takas) – ceļi ar

panorāmas skatu punktiem un vizuāli pievilcīgām iekšējo skatu lauku

ainavām. Ainavisko lauku ceļu posmi ir ļoti saposmoti, tāpēc tie apvienoti ar

esošajiem/potenciālajiem tūrisma maršrutiem

• ceļu posmi ar alejām un kultūrvēsturiskiem objektiem – Jaunlaicenē,

Ziemeros, Apekalnā, t. sk. ceļi ar koku rindām (ceļš uz Veclaicenes ezeru,

Romeškalnu, pie Vārņiem, pie Viesturiem u.c.)

AAA teritorijā ierīkojama

atpūtas vieta ar informāciju par

ainavu apvidu un skatu vietu

Nepieciešama ceļu, ceļmalu

uzturēšana un pieguļošo atklāto

ainavu saglabāšana

Dendrologa/arborista/ainavu

arhitekta piesaiste ceļa

posmu, vietu

apsaimniekošanā

Ainavu pārvaldības plāns, apsaimniekošanas

ieteikumi

• Apkopotas 13 anketas no iedzīvotājiem

• Ainavisko vērtību saglabāšanas nosacījumi patlaban jau ir iestrādāti

teritorijas plānojumos, sagatavoti papildinājumi

• Ainavu pārvaldības nosacījumi un kritēriji iestrādāti dažāda līmeņa un nozaru

stratēģiskajos dokumentos, piemēram, zālāju apsaimniekošanai atjaunojams

Natura 2000 maksājums (prioritāri gar ainaviskajiem ceļiem un skatu punktu

tuvplānos), Austrumvidzemes mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānā

(paredzot ainavu cirtes gar ainaviskajiem ceļiem)

• Dabai draudzīgi tiek izmantots un ilgtspējīgi attīstīts teritorijas tūrisma

potenciāls

Kultūrvēsturisko vērtību izpēte

Piedāvātais funkcionālais zonējums I

AAA „Veclaicene” zonējumā ir nepieciešams integrēt ietilpstošās ĪADT (dabas

liegumi, ģeoloģiskas un ģeomorfoloģiskas dabas piemineklis, aizsargājamā

aleja, mikroliegumi un to buferzonas).

Tiek piedāvāts AAA „Veclaicene” izveidot šādas zonas:

• Regulējamā režīma zona (RRZ);

• Dabas lieguma zona (DLZ);

• Dabas parka zona (DPZ);

• Ainavu aizsardzības zona (AAZ);

• Neitrālā zona (NZ).

Funkcionālā zona Platība, ha Platība no AAA, ha

Regulējamā režīma zona 880,6 4,2

Dabas lieguma zona 2279,1 10,9

Dabas parka zona 310,0 1,5

Aizsargājamo ainavu zona 17136,9 82,2

Neitrālā zona 243,4 1,2

Piedāvātais funkcionālais zonējums II

DA plāna izstrādes laikā, sagatavojot funkcionālo zonējumu, tiek strādāts pie

DL „Korneti – Peļļi” zonējuma integrēšanas AAA zonējumā. Tā kā iepriekšējais

zonējums ir izstrādāts 2002. gadā, tad ņemot vērā pieejamos datus par meža

nogabalu un zemes vienību robežām un konsultējoties ar ekspertiem, tiks

veikta esošā zonējuma precizēšana.

Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus un dažu īpaši

aizsargājamo biotopu platības.

Dabas lieguma zona ietver esošo mikroliegumu buferzonas, kā arī atsevišķas

īpaši aizsargājamo biotopu platības, kā arī aizsargājamām putnu sugām

piemērotas dzīvotnes.

Dabas parka zonā iekļauti atsevišķi mežu nogabali mikroliegumu tuvumā.

Vislielāko platību aizņem piedāvātā ainavu aizsardzības zona, kas ar saviem

nosacījumiem ļaus uzturēt AAA „Veclaicene” esošo mozaīkveida ainavu.

Neitrālā zona ietver ciemus un valsts nozīmes ceļus.

Apsaimniekošanas mērķi

Ilgtermiņa mērķi

Aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā ir saskaņotas dabas aizsardzības, zemes īpašnieku

un teritorijas apmeklētāju intereses, saglabāta teritorijai raksturīgā ainavu struktūra,

vizuālā vērtība un ekoloģiskie procesi, nodrošinot bioloģiski vērtīgāko platību un

dzīvotņu pastāvēšanu vienlaikus ar teritorijas sociālekonomisko attīstību. Aizsargājamo

ainavu teritorijā nodrošināts labvēlīgs stāvoklis Eiropas nozīmes dabas vērtībām.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicenē” teritorijā ir jārealizē katrai biotopu un sugu

grupai nepieciešamās aizsardzības prasības, kas jāpiemēro dažādās teritorijas daļās, un

jāattīsta tūrisma infrastruktūra, kura ir bāzēta uz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas,

kultūras, vēstures un cilvēkresursu izmantošanu, veicinot aktīvo tūrismu un teritorijas

apmeklētāju izglītošanu ar vidi un dabas aizsardzību saistītos jautājumos.

Īstermiņa mērķi

A. Administratīvie un organizatoriskie mērķi

B. Dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

C. Sabiedrības informēšana un izglītošana

D. Rekreācija un tūrisms

E. Monitorings

Apsaimniekošanas mērķi

Ilgtermiņa mērķi

Aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā ir saskaņotas dabas aizsardzības, zemes īpašnieku

un teritorijas apmeklētāju intereses, saglabāta teritorijai raksturīgā ainavu struktūra,

vizuālā vērtība un ekoloģiskie procesi, nodrošinot bioloģiski vērtīgāko platību un

dzīvotņu pastāvēšanu vienlaikus ar teritorijas sociālekonomisko attīstību. Aizsargājamo

ainavu teritorijā nodrošināts labvēlīgs stāvoklis Eiropas nozīmes dabas vērtībām.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicenē” teritorijā ir jārealizē katrai biotopu un sugu

grupai nepieciešamās aizsardzības prasības, kas jāpiemēro dažādās teritorijas daļās, un

jāattīsta tūrisma infrastruktūra, kura ir bāzēta uz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas,

kultūras, vēstures un cilvēkresursu izmantošanu, veicinot aktīvo tūrismu un teritorijas

apmeklētāju izglītošanu ar vidi un dabas aizsardzību saistītos jautājumos.

Īstermiņa mērķi


B. Dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana



E. Monitorings

Apsaimniekošanas pasākumi I


A.1. AAA „Veclaicene” IAIN MK noteikumu apstiprināšana;

A.2. AAA „Veclaicene” ietilpstošo aizsargājamo teritoriju integrēšana AAA

un to atsevišķa aizsardzības statusa likvidēšana;

A.3. Mikroliegumu statusa atcelšana pēc funkcionālā zonējuma un IAIN

apstiprināšanas;

A.4. AAA „Veclaicene” aizsardzībai nepieciešamo nosacījumu iekļaušana

teritorijas plānojumā un teritorijas plānojuma ieviešanā.

A.5. AAA „Veclaicene” ainavu pārvaldības nosacījumu ieviešana un

integrēšana dažādu nozaru attīstībā

Piemēram, ainaviskie nosacījumi iestrādājami Austrumvidzemes

mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānā (veidojami Ekomeži,

paredzamas ainavu cirtes) vai Lauku attīstības programmas agrovides

pasākumos paredzams lielās atbalsts visu ilggadīgo zālāju uzturēšanā

Apsaimniekošanas pasākumi II

B. Dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

B.1. Saldūdeņu biotopu uzturēšana labvēlīgā aizsardzības stāvoklī;

B.1.1. Niedru pļaušana atpūtas vietās un peldvietās

B.1.2. Pavedienveida zaļaļģu izvākšana Ievas ezerā

B.1.3. Ezeru dabiskā hidroloģiskā režīma uzturēšana

B.1.4. Zivju introdukcijas regulēšana

B.1.5. Bebru skaita regulēšana

B. 1.6. Dzirnavu dambja uz Pērļupītes nojaukšana lejpus Kornetiem

Apsaimniekošanas pasākumi III

B.2. Zālāju biotopu uzturēšana labvēlīgā aizsardzības stāvoklī;

• Vēlama ekstensīva visu zālāju apsaimniekošana, pļaujot tos vismaz reizi

gadā vai noganot;

• Ja zālāji atbrīvoti no lieliem kokiem un krūmiem vietās ar blīvu kokaugu

apaugumu, rekomendējoša ir augsnes virskārtas un celmu frēzēšana, lai

būtu iespējama zālāju pļaušana.

• Veicot pļavas pļaušanu, nav pieļaujama zelmeņa nopļaušana zemāk par 2

cm virs augsnes virskārtas

• Visos ES nozīmes aizsargājamos zālāju biotopos nav pieļaujama esošo

dabisko zālāju aizaugšanu ar kokiem un krūmiem;

• Pļaujot ES nozīmes aizsargājamos zālāju biotopus, nav pieļaujama zālāja

masas smalcināšana un atstāšana nopļautajā teritorijā.

• Pļaušanas maksimālais biežums nevar pārsniegt 2 reizes sezonā, bet

sausajos pļavu tipos (6120; 6210*; 6270* 1. un 2. variants) – vienu reizi

sezonā.

• Zālāju apsaimniekošanā, izmantojot pļaušanu, visos zālājos ir nozīmīgi

ievērot pļaujas vizienu – zālājs ir jāpļauj no centra uz malām, kā arī

tehniku ieteicams aprīkot ar putnu atbaidīšanas iekārtām.

• Nav pieļaujama zālāju ielabošana, tajā skaitā uzaršana vai

dziļirdināšana, kā arī mēslošana ar minerālmēsliem vai šķidrajiem

kūtsmēsliem.

Apsaimniekošanas pasākumi VI

B.3. Purvu biotopu uzturēšana labvēlīgā aizsardzības stāvoklī;

B.4. Mežu biotopu uzturēšana labvēlīgā aizsardzības stāvoklī;

B.4.1. Neiejaukšanās režīma nodrošināšana mežu biotopos

B.4.2. Hidroloģiskā režīma atjaunošana purvainu mežu biotopos

B.4.3. Hidroloģiskā režīma saglabāšana mitro mežu biotopos

B.5. Aizsargājamām sugām labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšana;

B.5.1. Krūmu izciršana un atklāta biotopa uzturēšana Paiķa ezera

piekrastē

B.5.2. Bebru darbības kontrole

B.5.3. Dīķu, kas piemēroti lielā tritona nārstam, kvalitātes uzlabošana

un uzturēšana

B.5.4. Jaunu dīķu, kas piemēroti lielā tritona nārstam, veidošana

B.5.5. Aizsargājamo putnu sugām piemēroto dzīvotņu apsaimniekošana

Apsaimniekošanas pasākumi V

B.6. Kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošana.

Dabas aizsardzības plāna 5. pielikumā ir apkopoti apsaimniekošanas

pasākumi, kas īstenojami aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene”

esošo kultūrvēsturisko objektu aizsardzībai, izmantošanai un kopšanai.

B.7. Ainavu vērtību apsaimniekošana un ainavas struktūras elementu

apsaimniekošana

Ņemot vērā straujo atklātu ainavu samazināšanos, AAA „Veclaicene”

teritorijā papildus jāveicina zālāju uzturēšana un apauguma novākšana

ceļmalās pie atklātām ainavām. Prioritāri tas veicams gar ainaviskajiem

ceļiem. Jāuztur jau izveidotās skatu vizūras dabas takās un no skatu

vietām. Starp nepieciešamiem pasākumiem arī minama aleju, koku

rindu vai atsevišķi augošu lielu koku sakopšana pēc speciālista

ieteikumiem, kā arī latvāņa audžu apkarošana

Apsaimniekošanas pasākumi VI


C.1. Informācijas nodrošināšana par dabas vērtībām AAA „Veclaicene”

teritorijas apmeklētājiem un iedzīvotājiem;

C.1.1. Teritorijas robežzīmju izvietošana

C.1.2. Informācijas stendu izvietošana

C.2. Informācijas nodrošināšana par teritorijas kultūrvēsturi;

C.3. Sabiedrības informēšana par biotopu apsaimniekošanas pasākumiem;

C.2/3.1. Informatīvo bukletu sagatavošana teritorijas iedzīvotājiem un

apmeklētājiem

C.4. AAA „Veclaicene” mājas lapas uzturēšana

C.5. Speciālistu lekciju organizēšana, informatīvo materiālu sagatavošana

zemes apsaimniekotājiem

Apsaimniekošanas pasākumi VII


D.1. Tūrisma infrastruktūras papildināšana un uzturēšana;

D.1.1. Esošās tūrisma infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana

D.1.2. Jaunu tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošana

D.1.3. Teritorijas robežzīmju izvietošana

D.1.4. Informācijas stendu izvietošana

D.2. Antropogēnas slodzes samazināšana uz dabas vērtībām

D.2.1. Antropogēnās slodzes samazināšana uz ezeriem, uzturot un

ierīkojot atpūtas vietas, apsaimniekojot piekrastes teritorijas

Apsaimniekošanas pasākumi VIII

E. Monitorings

E.1. Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings;

E.2 Reto un aizsargājamo sugu monitorings un izpēte;

E.2.1. Reto un aizsargājamo ūdensaugu sugu monitorings Raipala ezerā,

Lielajā Baltiņā, Mazajā Baltiņā

E.1.1./E.2.2. Medņu riestu monitorings

E.3. Ainavu izmaiņu monitorings.

Diskusija par IAIN

Turpmākie darbi

• Neprecizitāšu novēršana gan tekstā, gan kartēs

• Detalizētu karšu sagatavošana (apsaimniekošanas pasākumi, esošā tūrisma

infrastruktūra)

• Pievienota informācija ar esošās tūrisma infrastruktūras raksturojumu, kā

arī par iepriekšējos DA plānos iekļauto apsaimniekošanas pasākumu

realizāciju/nerealizāciju

• Kopsavilkuma sagatavošana

• DA plāna 3. nodaļas (par apsaimniekošanas pasākumiem) precizēšana un

papildināšana

• IAIN un zonējuma precizēšana

• Jāpapildina un jāprecizē priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem

pašvaldību teritorijas plānojumos;

• DA plāna sagatavošana sabiedriskai apspriešanai

• Nākamā UG sanāksme - novembra beigās?

Kā sazināties ar mums? SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Skolas iela 10-8 Rīga, LV–1010 Tel: 67242411 FAX: 67242466 www.environment.lv Projekta vadītāja : Lūcija Kursīte ([email protected]) Kartogrāfe, projekta koordinatore: Aiga Tora ([email protected])

http://www.environment.lv/

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

Documents

AAA Veclaicene dabas 2...Dabas vērtības AAA „Veclaicene” īpaši aizsargājamo biotopu platības aizņem kopā aptuveni 5,86 % no AAA teritorijas: • mežu biotopi (712,7 ha