Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts · 9 771407 962055 39 ISSN 1407-9623 Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts Piektdiena, 2015. gada 25. septembris Nr. 73 (8972)

9 771407 962055

39ISSN 1407-9623

Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts

Piektdiena, 2015. gada 25. septembris Nr. 73 (8972) Cena - 41 cents

Šodien numurā2015.gada 24.oktobrī

Kalniešu pamatskolas 75 gadu jubileja

un absolventu salidojums“Kur sapņi un

atmiņas kopā vijas”

Dalības maksa – ziedojums. Omulībai līdzi vēlams

ņemt groziņu.• No plkst.16:00 reģistrēšanās Kalniešu pagasta TN.

T. 65622453; 28856195; [email protected]

Aizvadītās nedēļas nogalē, 18. septembrī, Krāslavā notika tradicionālie ikgadējie Grāmatu svētki. Tas ir pasākums visiem tiem, kuri jēdzie-nu “lasītprieks” uztver nevis abstrakti vai vispā-rināti, bet attiecībā pret sevi, pret savu dzīvi. Kā arī visiem tiem, kuri tikai nupat uzsākuši ceļu pie grāmatas un līdzcilvēka. Jo, pēc būtības, taisnī-ba vien ir Birutai Eglītei, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītājai, kura uzstājās svētku atklāša-nas pasākumā un teica: “Šo svētku uzdevums ir satuvināt cilvēku ar grāmatu un palīdzēt satuvinā-ties vienam ar otru.”

Jau no paša rīta kultūras namā darbojās komercizstāde, kurā piedalījās vesela

virkne Latvijas izdevniecību. Tajā tika piedāvāti literatūras jaunumi jebkurai gaumei un materiāla-jām iespējām. Bērni šajā dienā varēja piedalīties visdažādākajās radošajās darbnīcās un iepazīties ar iecienīto daiļdarbu autoriem. Pieaugušajiem bija iespēja satikties ar grāmatu autoriem un pie-dalīties diskusijās par ikdienā aktuālām tēmām. Visas bibliotēkas, kā ierasts, saņēma dāvanas no izdevniecībām un sponsoriem - Latvijas Bēr-nu fonda, Jelgavas tipogrāfi jas, Latgales studentu centra, A/S “Latvenergo”, SIA “Latvijas gāze”, Val-da Zatlera, Māra Rozes, politiskajām partijām utt.

Tēmas turpinājums - 3. un 6. lpp.

Grāmatu svētki 2015

Ar tālēm tāles sarunājas,

Aiz gada nāk un aiziet gads.Var nogurt kājas, nogurt rokas,

Bet sirds lai nenogurst nekad.

Sirsnīgi sveicam 60 gadu jubilejāVladislavu Akutjonoku!

Ņina, Inta, Julianna, Adriāna

Aiz gada nāk un aiziet gads.Var nogurt kājas, nogurt rokas,

Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūstUn tagadne kā zelta stariņš mirdz,Bet nākotne, lai atnes visu,

It visu to, ko ilgojas Tev sirds.Sirsnīgi sveicam 60 gadu jubilejā

Vladislavu Akutjonoku!Mamma, māsa ar ģimeni, Žvjari,

Šuplinski, Kadeneci un Škutāni

Kā vēja plūsma aiziet gadi,Ikviens no viņiem tevi skars.Nekad mēs nebūsim vairs tādi,Kādi bijām vakar, aizvakar.Apsveicam 80 gadu jubilejā tēti

Pēteri Daudzvārdu!Novēlam labu veselību un ilgu mūžu!

Meita un radinieki

Ikkatru stundu un mirkliLai sasilda sirdi Ne vārdi, ne ziedi,

Bet mīļoto cilvēku sirdis -Viņu dāvātais maigums un smaids!Sveicam 90 gadu jubilejā mūsu mīļo

Sofiju Maslovu!Bērni, mazbērni, mazmazbērni

Sirsnīgi sveicam 90. jubilejā Sofiju Maslovu!Vēlam Jums stipru veselību, bez špricēm, mikstūrām un tabletēm. Lai katra diena ir jauka, laimes, miera, siltuma un mīlestības pilna.

Olga, Liāna, Katrīna, Roberts

Cements M500 - 4.30 €Bloku līme - 3.99 €Flīžu līme - 3.49 €

Cementa JAVA - 2.89 €Līmēšanas un armēša-

nas JAVA - 5.37 €Sausais betons - 2.46 €

Plašs čuguna krās-niņu un čuguna pie-derumu klāsts.

Lieliskas cenas blokiem, ķieģeļiem, OSB, riģipsim!

Adrese:Krāslava, Tirgus 15,

tālr. 65622036, 28359679.

da Zatlera, Māra Rozes, politiskajām partijām utt.Tēmas turpinājums - 3. un 6. lpp.

Kā vēja plūsma aiziet gadi,

no viņiem

Apsveicam 80 gadu jubilejā tēti Pēteri Daudzvārdu!

Diskusija par pensionāru nākotni

3.lpp.Oranžais festivāls, ķirbja

kariete3.lpp.

Krievija - Latvija: vai sliedes sarūsēs?

5.lpp.Valda Zatlera grāmatas prezentācija Krāslavā

6.lpp.“Laba sirds ir visa sākums”

Krāslaviešus apciemo draugi no Norvēģijas

4.lpp.

2015. gada 25. septembris2

Latvijā un pasaulē

• Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru otrdien pieņemtais plāns paredz, ka Latvija varētu papildu uzņemt 281 patvēruma meklē-tāju līdzās 250, par kuriem jau ir panākta vienošanās, un līdz ar to kopējais uzņemamo patvēruma meklētāju skaits būtu 531, tomēr šis skaitlis vēl var mainīties.

• Nākamgad tā dēvētajām “depu-tātu kvotām” varētu iedalīt aptu-veni miljonu eiro. Neraugoties uz saspīlēto situāciju valsts budžetā, šī nauda, kas parasti tiek Saeimas deputātiem kādu viņu izvēlētu projektu realizācijai, nākamā gada budžetā, visticamāk, tiktu piešķir-ta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kvota vienam depu-tātam nepārsniegtu 20 000 eiro. Par šo naudu parasti tiek atbalstīti pašvaldību vai nevalstisko organi-zāciju projekti.

• Ņemot vērā demogrāfisko situā-ciju, kā arī būtisko izglītojamo skaita kritumu, skolu un skolotāju skaitam ir jāsamazinās, pārliecinā-ta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Viņa pauda, ka skolu tīkla sakārtošana notiks, taču tas nevar notikt viena vai divu gadu laikā. Viņa uzsvēra, ka jau patla-ban plānotie skolēnu skaita mini-mumi ietekmē vairākus desmitus skolu, kas ir lielas izmaiņas Latvijas izglītības sistēmā.

• Aktivizējot klātienes pārbaudes un apsekojot valsts un Eiropas Sa-vienības atbalstam pieteiktās bio-loģiskās lauksaimniecības platī-bas, Lauku atbalsta dienests (LAD) novērsis potenciālus atbalsta iz-krāpšanas gadījumus vairāku sim-tu tūkstošu eiro apjomā. “Šogad LAD ir 900 jauni bioloģiskās saim-niekošanas klienti ar kopumā 41 800 hektāriem zemes. Starp šiem klientiem ir vairākas fiziskas perso-nas Ludzas un Rēzeknes novadā, kas pieteikušas atbalstam zemes līdz pat 500 hektāriem, kur 90% platību nekas netiek darīts. Sum-mējot visus atbalsta veidus, šādos gadījumos atbalsts sasniegtu no 100 000 līdz 300 000 eiro. LAD ie-skatā tā ir naudas izkrāpšana, un šie saimnieki ir lauksaimnieciskās darbības imitētāji,” sacīja LAD di-rektore Anna Vītola-Helviga.

• Sākot ar 2016. gada maiju “Statoil Fuel & Retail” visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no “Sta-toil” uz globālo ērtas iepirkšanās zīmolu “Circle K”.

• Jaunzēlande ir izraidījusi Klusā okeāna salu valsts Kiribati pilsoni, kurš neveiksmīgi mēģināja panākt atzīšanu par pasaulē pirmo klima-ta izmaiņu bēgli. 39 gadus vecais Teitiota bija apgalvojis, ka viņu nedrīkst sūtīt atpakaļ, jo kāpjošais jūras ūdens līmenis draud applū-dināt Kiribati, padarot to nedrošu viņam un viņa ģimenei.

• Divi Ēģiptes prezidenta apžēlotie “Al Jazeera” žurnālisti trešdien atbrīvoti un atzina, ka gaida brīdi, kad atgriezīsies pie savām ģime-nēm. Varasiestādes viņus atstāja Kairas Maādī rajonā, netālu no viņu agrākā cietuma. Pagaidām nav zināms, vai apžēloto sarakstā iekļauts arī Grestes vārds.

Kas traucē mazā biznesa attīstībai? Zoja Mažajeva: “Esmu uzņē-

mēja jau vairāk nekā desmit ga-dus. Pēc maniem novērojumiem, galvenā problēma ir iedzīvotāju pirktspējas kritums. Mainās Krās- lavas demogrāfiskais sastāvs, pašlaik šeit dominē skolēni un ve-cāka gadagājuma cilvēki. Senioru vidū pieprasījums apģērbam un apaviem ir visai pieticīgs. Bēdīga tendence...”

Jekaterina Prihodjko: “Pa-visam nesen uzsāku savu biz-nesu. Man lielākās raizes sagā-dā dokumentācijas kārtošana. Palīdz diploms par tirdzniecības skolas beigšanu un darba piere-dze, kas ir iegūta komercfirmā. Atbalsta arī individuālie komer-santi ar lielāku darba stāžu. Ir pienācis tāds laiks, kad jāpaļau-jas tikai uz saviem spēkiem. To

es arī mēģinu darīt.”

Dina Skudra: “Es un mans dzī-vesbiedrs esam debitanti mājražo-šanas sfērā, bet mūsu žāvētās deli-kateses jau iegūst popularitāti. Taču viena lieta mūs sarūgtina: Krāslavā samazinās iedzīvotāju skaits. Ap-meklējot gadatirgus Viļānos un Kār-savā, rodas iespaids, ka tajā pusē dzīvo vairāk cilvēku. Žēl, ka ne visi pircēji var atļauties pirkt augstas kva-litātes dabiskus produktus.”

Atbildes uzklausīja Aleksejs GONČAROVS

Jūsuprāt?..

“Latgales sirdspuksti”Ar šādu nosaukumu nupat

klajā nākusi grāmata, kurā ap-vienota dzeja un fotogrāfijas. Grāmatas vāks ir ļoti lakonisks - uz tumši sarkana vāka baltiem burtiem iespiests grāmatas no-saukums. Tas atgādina Latvijas karogu. Grāmatas saturs vēlreiz apliecina to, cik ļoti mēs mīlam savu dzimteni - Latgali. Dzejas rindu autori ir 101 Latgales dzej-nieks, kāds mazāk, cits vairāk pazīstams lasītājiem. Latgalē ir multinacionāla vide, tāpēc grā-matas lappusēs savus lasītājus gaida dzeja latviešu, latgaliešu un krievu valodā.

Dzejnieki Latgali izjūt caur domām, kas izteiktas dzejas rindās, taču ir cilvēki, kuri savu redzējumu par pasauli atklāj fo-togrāfijās. Grāmatas veidošanas procesā tika uzrunāti arī fo-togrāfi, 47 no visiem uzrunā-tajiem ir atsau-kušies un viņu Latgalē radītās fotogrāfijas ir harmoniski ie-kļāvušās starp dzejoļiem kā to ilustrācijas.

Kas gan ir šīs lieliskās ieceres inicia-tors? Tā ir Zan-da Arnicāne, biedrības “Bal-vu olūts” vadī-tāja. Zanda ir augusi Viesītē. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu vēsturē. Kā saka pati Zanda, Lat-vijas Universitātē iegūtais zināša-nu kapitāls lielā mērā veido viņas identitāti un pasaules izjūtu. Viņa pirms 8 gadiem ir pārcēlusies uz dzīvi Balvos. Zandas ģimenē aug 3 bērni. Darba gaitas aizrit Staci-jas pamatskolā, kur viņa ir vēstu-res skolotāja.

2012. gadā Zanda kopā ar vīru Uldi un vīramāti Rutu nodibi-nāju biedrību “Balvu olūts”. Bied-

rība ir kļuvusi par Zandas dzīves-veidu, hobiju un visu, kas šobrīd lielākoties aizņem viņas domas.

Grāmata “Latgales sirdspuksti” tika prezentēta trijās Latvijas pil-sētās - Dagdā, Rēzeknē un Vi-

ļānos. Lai nonāktu pie ga-larezultāta, ir paveikt liels darbs, to juta arī uz pasā-kumiem uzaicinātie dzejas un fotogrāfiju autori. Pasā-kums Dagdas vidusskolā aizritēja draudzīgā, pat mājīgā, noskaņā. Dzejas autori no Krāslavas, Dag-das un Daugavpils lasīja savu dzeju. Uz lielā ekrā-na klātesošie varēja vērot “Latgales sirdspukstus” fo-togrāfijās.

Pēc pasākuma uz īsu sarunu aicināju Zandu Ar-nicāni.

Ko Jums nozīmē “Latgales sirdspuksti”?

Latgales sirdspuksti ir darbs, ar kuru esmu dzīvojusi savā sir-dī kopš šī gada februāra, esmu

piesūcināta ar to. Sirdspuksti esam mēs visi cilvēki Latgalē un mums ir lie-la atbildība par to, kādi ir šie sirdspuksti. Es centos tos parā-dīt no sava ska-tupunkta, tas ir valstisks skatu-punkts. Izdodot šo grāmatu, arī es uzņemos atbildību, jo tie nav tikai apko-poti dzejoļi, tur klāt ir filozofisks stāsts par to, kādu es redzu

un gribu redzēt Latgali. Tad, kad gribam kaut ko pastāstīt par sevi, mums sevi jāparāda no labākās puses, jāparāda sevi labākus nekā patiesībā esam. Tas neno-zīmē, ka esmu koriģējusi autoru darbus, nē tie ir autentiski.

Cik ilgā laikā tika realizēts šāds projekts?

Darbu sāku 2015. gada feb-ruārī, maija beigās tas bija ga-tavs. Tad iestājās klusums, līdz parādījās iespēja aizņemties

naudu albuma izdošanai. Un mēs piekritām.

Kas bija Jūsu lielākie palīgi?Grāmatas dzejoļus, īpaši

krievu valodā, palīdzēja atlasīt mans vīrs Uldis, ar viņu kopā mēs

apspriežam arī tuvākos darbus, taču viņš, būdams vēsturnieks, ikdienā strādā citu darbu. Dze-joļus koriģēja Māra Mortuzāne- Muravska un Olga Stankeviča, savukārt albuma dizainu veido-ja Krista Garanča un maketēja Sandra Igaune. Pārējais darbs ir mans ieguldījums, jo biedrība manā personā strādā pie mana personīgā datora divistabu dzī-voklī. Taču es zinu, ka izaugs-mei un attīstībai procesi ir jāva-da savādāk, un būs jāpaplašina komanda, jāaug profesionāli un attīstība ir tas dzinulis, kas mani aizrauj.

Kā jūs no-nācāt pie idejas apvienot vienā grāmatā dzeju un fotogrāfi-jas?

Ideja nāca no mūsu pirmās grāmatas “Tava un mana Sēlija”, kas bija veltīta manai dzimtajai pusei. Tā bija uz pusi mazāka, taču sirsnības ziņā līdzīga Latga-les grāmatai.

Kāds ir lielākais pārstei-gums vai atklājums, pie kā no-nācāt, veidojot grāmatu “Lat-gales sirdspuksti?”

Liels pārsteigums bija no Ciblas novada pašvaldī-bas, kura pati bez piedāvāju-ma nolēma atbalstīt albumu. Pārsteigums man ir daži au-tori, piemēram, invalīdes Lo-lita Stulpāne un Ilze Keiša. Pārsteigums fotogrāfijā man bija Māris Kančs un Valērijs Bukovskis no Varakļāniem. Ir mums vairākas pērles šajā albumā un ar tām ir jāsadar-bojas tālāk.

Ar kādām grūtībā mūsdienās jāsastopas grāmatu izdevējiem?

Ar visām tām pašām problēmām, kādas ir citiem uzņēmējiem. Visi cenšas iegūt pašvaldību vai valsts

iestāžu labvēlību, jo tie ir garan-tētie ienākumi, taču tur ir jābūt saviem cilvēkiem. Šobrīd mēs esam tirgū, esošās konkurences apstākļos. No vienas puses tas ir labi. Pašvaldības grāmatas izdod

par projektu naudu, taču mēs to izdarījām klusajā laikā, kad nav ne vēlēšanu, ne projektu. Mums arī jāattīstās, jāaudzē sava kapa-citāte, atpazīstamība.

Vai jau ir nākotnes plāni? Atklāsiet tos?

Nākotnes plāni ir. Nākamā grāmata būs par Vidzemi, tās no-saukums ir “Vidzemē man būt!”. Nākamajā gadā izdosim lokālas grāmatas, atsevišķu dzejnieku

un tikai fotogrā-fiju grāmatas par pilsētām, Krāslava varētu būt pirmā, jo tur ir laba bāze un jauki, profesio-nāli cilvēki. Or-ganizēsim tautas dzejas un dzies-mu svētkus. Mēs dažādosim savu darbu, jo arī au-ditorija ir dažāda.

Ko jūs gri-bētu teikt visiem dzejniekiem un f o t o g r ā f i e m , kuri iesaistījās grāmatas veido-šanā?

Paldies par uzticēšanos, ie-saistīšanos! Paldies par sirsnību un atsaucību, paldies par siltiem vārdiem! Paldies par ziediem un grāmatām! Piedodiet, ja kaut kas nav tā, kā jūs esat bijuši vēlēju-šies, ja pieļauta kāda kļūda! Es zinu, ka mūsu ceļi vēl krustosies!

Zanda ir jauna, uzņēmīga sieviete, kurai veiksmīgi izdodas pulcēt ap sevi radošus cilvēkus. Šīs grāmatas izdošanas procesā piedalījās dzejnieki un fotogrāfi no visas Latgales. Krāslavas no-vadu pārstāvēja 11 autori: 6 dzej-nieki - Ināra Dzalbe, Inta Lipšāne, Jeļena Vorošilova, Inga Pizāne - Dilba, Žanna Drozdovska un Ai-vars Umbraško, kurš savu dzejoli izpildīja dziesmas formātā, un 5 fotogrāfi: Gunta Ahromkina, Inga Pudnika, Elvīra Škutāne, Anatols Kauškalis un Aleksejs Gonča-rovs.

Dagdas novada pārstāvji ir dzejnieki Magdalena Vjatere, Jānis Baltjancis, fotogrāfi Pēteris Murāns un Beatrise Gabrāne.

Tikai kopā mēs varam radīt skaistas lietas!

Inga PUDNIKAAlekseja GONČAROVA foto

32015. gada 25. septembris

Oranžais festivāls, ķirbja kariete Indra turpina pārsteigt ar

savām oriģinālajām idejām. Daudzos svētkos esmu pieda-lījies sava mūža garumā, bet Ķirbju festivālu redzēju pirmo reizi. Un arī bija, par ko brīnī-ties: pasaku motīvu un izzinoši praktisku padomu sintēze, kur valdīja cienījamā Ķirbja kundze. Spilgtā rudenīgā tēlā veiksmīgi iedzīvojās vietējā lauksaimniecī-bas konsultante Valentīna Bār-tule, kura nenogurstoši slavēja pasaulē lielāko ogu.

Nopietna gatavošanās svētkiem startēja jau agrā pa-vasarī, kad sākās konsultācijas un sēklu atlase. Bet rudenī iz-stādes eksponātu vidū, kas tika prezentēti Indras Tautas nama foajē, skatītāju ievērībai tika pie-dāvāti ap simts 26 šķirņu ķirbji! Arī to izmēri bija dažādi – gan ābola lielumā, gan pudu smagi. Lai papildinātu savas zināšanas agronomijā, divi desmiti vie-tējo dārznieku devās izzinošā braucienā uz Rūjienas novadu, kur zemnieku saimniecībā „Le-jasvagaļi”, kas audzē 80 šķirņu ķirbjus, ieguva vērtīgu pieredzi par šīs ogas audzēšanu, jo ķir-bi izmanto gan kā barības vielu avotu, gan cilvēku uzturā, gan kā ārstniecisku un dekoratīvu augu.

Saulaina sestdiena sākās ar pasakainas karietes ieraša-nos, par ko parūpējās Marisela un Jevgēņijs Jeromenoki. Rai-bā ekskursija ar oranžiem gai-sa baloniem devās gājienā pa Rožu stacijas klusajām ieliņām, bet pieturu vietās tika organizēta viktorīna, un festivāla saimniece pasniedza uzvarētājiem balvas,

nežēlojot komplimentus pasāku-ma dalībniekiem - pirmsskolas vecuma un vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Galu galā šis dzī-vais vilciens ieradās pie Tautas nama, un cilvēki vairs nezinā-ja, kur skatīties – jo apkārt bija dažādas rudens veltes. Bet no-mināciju bija tik daudz, ka es pat kļūdījos skaitot. Pasākuma iedvesmotāju vidū, protams, bija pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, kura saņēma pirmo balvu par šķirni “Uzla-bota vietējā”. Festivāla saim-

nieces Anžela Kuzminska un Ērika Zarovska jau pirms tam paspēja pagaršot dažādus ķirb-ju ēdienus Zaptes dārzā, tādēļ, dalot piemiņas balvas dārznie-kiem, bieži vien piebilda - plus degustācija. Gandrīz visas ru-dens ražas izstādes dalībnieces veiksmīgi demonstrēja arī savu kulinārijas talantu. Dejojošā ho-reogrāfe Ilona Kangizere pie-ņēma apsveikumus par ķirbju šķirni “Pelnrušķīte”, kas palīdzē-ja viņai uzvarēt nominācijā “Mis pasaka”. Eksotiskā šķirne “Aus-

trumu turbāns” nodroši-nāja Elžbetai Ļuļai titulu “Mis austrumi”, bet ķirbis “Spageti” deva iespēju Gaļinai Petrovai iegūt “itāļu” atzinību. Aktīviste Regīna Korovacka izcē-lās ar sezonas jaunumu, bet talantīgā meistare Olga Jokste izcīnīja bal-vu “Mis miniatūra”. Voito-viču ģimene prezentēja divus eksponātus, un abi tika atzīmēti ar bal-vām. Gribat - ticiet, gribat - ne, bet viens ķirbis... plati smējās. Tālredzīgie organizatori paredzēja tādas nominācijas kā “Smaids” un “Grācija”, ko ieguva Lūcija Plotiņa. Jogi Lahtionovi pārstei-dza tautu ar dekoratīva-jiem ķirbjiem, bet Valen-tīna Miškina - ar vitamīnu ķirbi. Lai dārznieki man piedod par to, ka ne-publicēju visu uzvarētāju sarakstu - formāts iero-bežo. Toties nosaukšu galveno festivāla brīnu-mu: Irēnai un Valērijam Ignatovičiem izdevās izaudzēt vislielāko ķirbi – ar svaru 20,5 kg!

Pēc apbalvošanas ceremonijas tauta me-tās uz degustāciju, kur galvenais ēdiens bija uz ugunskura vārīta ķirbju putra. Un vēl - pankūkas, salāti, soļankas, sulas un saldie kārumi. Par lau-ku virtuves galvenajām varonēm tika nosauktas Gaļina Ņemeņonoka un Zoja Svarinska. Aleksejs GONČAROVS

Kariete ir padota.

Titulētie Voitoviči - mamma Ņina, dēli Ruslans un Valentīns.

Irēna Ignatoviča - galvenās balvas īpašniece.

Ķirbju putra - tik garda, ka nenoēsties.

Viktorīna zem klajas debess.

Diskusija par pensionāru nākotniViens no svētku centrālajiem

notikumiem bija diskusija “Pen-siju likuma akmeņainais ceļš”. Tās galvenais viesis programmā bija minēts labklājības ministrs Uldis Augulis. Kā izrādījās, pats ministrs ierasties nevarēja, uz tik-šanos ar krāslaviešiem viņš dele-ģēja parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Bez viņa uz diskusijas vadītājas Māras Lībekas, “Latvijas Avīzes” žurnālistes, jautājumiem atbildēja arī deputāts Romualds Ražuks un Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās politikas eksperts Pēteris Leiškalns. Ne-skatoties uz to, ka šī diskusija ie-interesēja salīdzinoši mazu mūsu novada iedzīvotāju daļu, manu-prāt, tā izdevās piesātināta un bija noderīga, meklējot atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Dažus no tiem apskatīsim detalizētāk.

Par 2. pensiju līmeniLīdzekļi, ko mēs tajā iegul-

dām, glabājas bankās. Gadīju-mā, ja cilvēks nomirst, nauda paliek šīm finanšu iestādēm?

P. Leiškalns apgalvo, ka satraukumam nav pamata, sistē-ma tiek kontrolēta. Nauda ir pilnī-bā nodalīta no apkalpojošo banku līdzekļiem. Pat banku bankrota gadījumā ar šo naudu nekas ne-notiks. Bet šajā kontekstā ir kāds cits, daudz sarežģītāks jautājums - kur nonāk līdzekļi cilvēka nāves gadījumā, kas ieguldīti 1. pensiju līmenī, kurā veidojas samērā ie-spaidīgs kapitāls. Būtu loģiski, ja šie līdzekļi tiktu novirzīti apgādnie-ka zaudēšanas pensiju izmaksai tiem bērniem, kuri zaudējuši kādu no vecākiem. Bet pie mums šī nauda nonāk “kopējā katlā”. Tur-klāt būtu loģiski neiztērētos mirušā pensionāra līdzekļus novirzīt viņu vīram vai sievai. Pēc R. Ražuka vārdiem, Lietuvā, kur dzīvo viņa māte, šāda prakse ir novērojama. Uz pašsaprotamo jautājumu - kas gan mums liedz ieviest šādu ana-loģisku sistēmu - Leiškalns atbil-dēja, ka 90-tajos gados, veidojot pensiju sistēmu, šāda iespēja nebija paredzēta. Šodien kaut ko kardināli mainīt nebūtu prātīgi, jo būtu jāpārskata nodokļu sistēma, bet valsts iedzīvotāji jau tāpat izjūt nopietnu nodokļu slogu.

Par iztikas minimumu

Ir kļuvis moderni aprēķināt ikmēneša iztikas minimumu uz vienu cilvēku. Nereti tas ir aug-stāks nekā pensijas. Kas tas par absurdu lielumu un uz ko bals-toties tas tiek aprēķināts?

Reinis Uzulnieks: “Uz šo brī-di minimums ir 137 eiro uz vienu cilvēku (uz katru nākamo ģimenes locekli - 70 % no šīs summas, tas ir, aptuveni 100 eiro). Ar šiem lī-dzekļiem būtu jāpietiek, lai apmie-rinātu cilvēka pamatvajadzības. Skaitlis - 137 eiro - ir 40 % no vi-dējiem ikmēneša ienākumiem uz vienu cilvēku valstī. Daudzās val-stīs iztikas minimums ir 50 % un vairāk, bet mūsu ekonomiskajos apstākļos 40 % ir maksimums, ko varam atļauties.

Vidējais pensiju piemaksu apjoms

Par kādu summu pēc 1. ok-

tobra vidēji tiks palielinātas pensijas?

R. Ražuks paziņoja, ka 1. ok-tobrī tiks pārindeksētas visas pen-sijas, kas nepārsniedz 311 eiro. Citiem vārdiem sakot, pensijas līdz 311 eiro tiks reizinātas ar indeksu 1.0158. Kāpēc tieši šāds cipars? Indekss tiek aprēķināts, ņemot vērā faktiskās patērētāju cenas un 25 % no reālā sociālās apdrošinā-šanas iemaksu pieauguma (algu pieaugums valstī). Pensijām, kas ir lielākas par 311 eiro, ar indeksu 1.0158 tiks reizināti tikai 311 eiro (tomēr te ir izņēmums: politiski represētajiem, 1. grupas invalī-diem, Černobiļas atomelektrosta-cijas avārijas seku likvidatoriem ar 1.0158 indeksu pensijas tiks palie-linātas pilnā apmērā, neatkarīgi no to apjoma - aut.)

Indeksācija attiecas uz vecu-

ma, invaliditātes, izdienas un ap-gādnieka zaudējuma pensijām, kas ir aprēķinātas līdz 2015. gada 30. septembrim.

Indeksācijas procesā ne-tiek ņemtas vērā piemaksas līdz 1996. gadam (tā saucamās pie-maksas par “padomju stāžu”). Tas nozīmē, ka ar minēto indeksu tiek palielināta pensijas pamat-summa, bet piemaksu apmērs paliek nemainīgs.

Kas attiecas uz konkrētiem cipariem - uz katriem 100 eiro pensiju saņēmēji saņems aptu-veni par 1.5 eiro vairāk.

Izdienas pensijas

Kā zināms, 17. septembrī Saeimas deputāti atbalstīja likumprojektu, kas paredz ie-spēju sporta un internātskolu skolotājiem, kā arī bērnudārzu audzinātājām, kuras sasniedz 60 gadu vecumu un kurām ir vismaz 30 gadu stāžs, doties izdienas pensijā - aut.

R. Ražuks: “Personīgi es balsoju pret šo likumprojektu. Kā zināms, līdz pat šim brīdim, izņemot cirka māksliniekus un baletdejotājus, izdienas pensiju saņēma karavīri, policisti, uguns-dzēsēji - tātad tie, kuri dienēja. Arī darbs Ātrās medicīniskās palīdzības dienestā pēc būtības ir dienests. Šie cilvēki saņem rī-kojumu, ko ir spiesti izpildīt, ne-skatoties uz to, kāds ir risks paša veselībai un dzīvībai. Uzskatu, ka tādas pašas tiesības saņemt izdienas pensiju ir reanimato-logiem-anesteziologiem, kuri ik dienas glābj desmitiem dzīvību un strādā ar apbrīnojamu atdevi. Ja runājam, piemēram, par spor-ta skolotājiem, kuri vecuma dēļ vairs nespēj mācīt, tad kāpēc gan šim cilvēkam neorganizēt pārkva-lifikāciju? Un viens no argumen-tiem par labu šādam lēmuma ir tas, ka mūsu valstī nav nemaz tik daudz cilvēku darbspējīgā vecu-mā, kuri papildina valsts kasi ar nodokļiem. Tāpēc jāmudina cil-vēkus nevis doties pensijā, bet gan strādāt. Taču mūsu Saeima, neskatoties uz to visu, ar vairāku-mu deputātu balsu atbalstīja šo Skolotāju arodbiedrības lūgumu.

Marina NIPĀNEA. GONČAROVA foto

Turpinājums sekos



Šis Raiņa dzejas citāts izskanēja kā devīze Latvijas Sarkanā Krusta Krās- lavas, Dagdas, Aglonas novadu komi-tejas un Norvēģijas Sarkanā Krusta Nord-Trøndelag reģionālās komitejas 10 gadu sadarbībai veltītajā pēcpus-dienā Krāslavā, 17. septembrī.

Kultūras nama foajē katru pa-sākuma dalībnieku sagaidīja sadar-bības projekta nometnes “Domā globāli, rīkojies lokāli!” bērni, dalot koka podziņas, uz kurām katram bija jāuzraksta savs vārds. Turpat podzi-ņas tika iešūtas rāmītī - jaukā dāvani-ņā, kas vēlāk aizceļoja uz Norvēģiju. Draudzīgo atmosfēru papildināja Šķaunes nodaļas meistares Renātes Arikānes skaistās lelles un Bērziņu nodaļas smaržīgās un veselīgās tējas.

Pasākumā tika cildinātas cilvē-ka sirds labās īpašības: mērķtiecība, aktivitāte, radošums, pacietība, op-timisms, mīlestība, cieņa pret līdzcil-vēkiem, labestība, labsirdība, līdzjū-tība, iejūtība, vienkāršība, dāsnums, patiess smaids, humora izjūta, prieks un gandarījums.

Par katru no šīm īpašībām un to, kā tās izpaužas darbībā, Velta Daņiļeviča bija sagatavojusi foto pre-zentāciju, tās uzskatāmi prezentēja kāda no trīs novadu Sarkanā Krusta nodaļām. Koncertu atklāja LSK Krās- lavas, Dagdas un Aglonas komitejas izpilddirektore Sandra Molotoka, kura visus 10 gadus ir šī sadarbības projekta koordinatore. Turpmākajā koncerta gaitā uzstājās Krāslavas pa-matskolas, Aleksandrovas internāt-pamatskolas un TDK “Raita” dejotāji, Konstantinovas, Grāveru un Kapla-vas nodaļu deju kolektīvi. Auleja iepriecināja ar pašu sacerētu dzeju,

Robežnieki, Ezer-nieki, Dagda un jaunietes, kuras Sarkanajā Krustā darbojas no bērnī-bas – ar dziesmām. Savu prezentāciju par paveiktajiem labajiem darbiem sadarbības 10 gados un priekš-nesumu – jautras dziesmiņas jaunie-šu izpildījumā, bija sagatavojuši arī norvēģu draugi.

Jā, draugi! Jo tādi viņi mums ir – labi draugi, kuri sniedz palīdzību grūtā brīdī, neat-saka padomu un ir kopā ar mums gan svētkos, gan ikdienā, iespēju ro-bežās.

Šī draudzī-ba sākās 2006. gadā, kad Latvijas Sarkanā Krusta sekretariāts par Norvēģijas reģio-na Nord-Trøndelag partneriem sadar-bības projektā iz-raudzījās Krāslavas rajona komiteju.

Sandra Molotoka atceras, kā pirms 10 gadiem uz Krāslavu atbrau-ca pirmā Norvēģijas pārstāvju dele-gācija, līdzi atvedot divas lielas kravas automašīnas ar humānās palīdzības precēm. Tā sākās sadarbība un drau-

dzība vienlaikus. Viens no sadarbī-bas partneriem – Erlings Thorhus ir piedalījies visās projekta aktivitātēs Latvijā. Projekta sākumā par priori-tātēm tika izvirzītas pirmās palīdzī-bas apmācības un sociālais atbalsts maznodrošinātajiem. Mērķtiecīgi

strādājot, turpmākajos gados pievienojās atbalsts labdarības Ziemassvētku eglīšu pasākumiem bēr-niem no maznodrošināta-jām ģimenēm, labdarības akcijām vientuļo ļaužu un invalīdu apsveikšanai, bēr-nu nometnēm. Kā vienu no tiem Sandra Moloto-ka atzīmē projektu “Tikai kopā sapņi kļūst krāsaini”, kuru piecu gadu garumā vadīja Velta Daņiļeviča. Palīdzība tika sniegta vai-rākām mūsu komitejas nodaļām – Andrupenē, Robežniekos, Šķaunē, Konstantinovā; Krāslavas, Robežnieku un Dagdas veco ļaužu pansionātiem. Krāslavas, Aglonas un Dag- das komitejā darbojas 34 Sarkanā Krusta nodaļas un praktiski katra no tām ir sajutusi norvēģu partneru atbalstu.

Šogad, jubilejas gadā, Krāslavā bija ieradu-šies 17 Norvēģijas SK Nord -Trøndelag reģiona komi-tejas pārstāvji, kuri aktīvi piedalījās dažādos pasāku-mos Krāslavā. Darba grupa – Anne Grete Murvolda, Erlings Thorhus, Heidi Slat-ve, Karina Hofsoy un Hans Olavs Volds un pārējie pār-stāvji darbojās kopā ar bēr-niem radošajā nometnē, piedalījās pārgājienā, kurā atraktīvo piedzīvojumu trasi bija izveidojuši aktīvie Sarkanā Krusta brīvprātīgie Dzintars Patmalnieks un Ilga Stikute. Šajā pasāku-mā pat nelabvēlīgie laika apstākļi nespēja mazināt dalībnieku prieku. Sandra Molotoka atzīst, ka īpašs gandarījums viņai ir par to, ka visos bērnu nometnes pasākumos aktīvi piedalī-jās arī zēns ratiņkrēslā. “Tas nozīmē, ka mums kopā nav iespēju ierobežojumu, un

tā ir reāla iespēja bērniem ar speciā-lām vajadzībām integrēties sabiedrī-bā” saka Sandra.

Rogers McKollars, Nord-Trønde-lag reģiona komitejas izpilddirektors, vadīja apmācības LSK jauniešiem un nodaļu vadītājiem “Nodaļas attīstī-bas veicināsana”. Šajās neformālajās apmacībās varēja gūt priekšstatu par nodaļu darba organizāciju Norvēģijā un ieteikumus, kā iesaistīt Sarkanā Krusta biedrus dzīves kvalitātes uzla-bošanā vietējās pašvaldībās.

Visi Nord-Trøndelag reģiona ko-mitejas pārstāvji piedalījās arī kopējā pasākumā, kurā tika uzaicinātas daudz- bērnu ģimenes. Pasākumā piedalī-jās 11 ģimenes, kopā vairāk par 40 bērniem, viņu vecāki un pagastu sociālie darbinieki. Ģimenes stāstīja par savu ikdienu, pārsvarā saistītu ar lauku apsaimniekošanu, par bērnu skološanu, par to, kā nezaudēt ce-rību labajam un ticēt, ka viņu bērni izaugs par krietniem cilvēkiem. Liels bija bērnu prieks par saņemtajām dāvaniņām.

Ar prieku varam paziņot, ka mūsu LSK komitejas sadarbības pro-jekts ar Norvēģijas SK Nord-Trønde-lag reģiona komiteju tiek pagarināts vēl uz 3 gadiem. Šoreiz par prioritā-ti tiek izvirzīts darbs ar bērniem un jauniešiem. Protams, turpināsies arī labdarības projektu atbalsts.

Latvijas Sarkanā Krusta Krāsla-vas, Dagdas, Aglonas novadu komi-teja izsaka pateicību par viesmīlību un atbalstu Krāslavas pamatskolas direktorei, komitejas valdes loceklei Vijai Koncevičai un skolas kolektīvam, komitejas valdes loceklei un aktīvai brīvprātīgajai Marijai Micķevičai, no-metnes pasniedzējiem Veltai Daņi-ļevičai, Žannai Garbrederei, Sandrai Drozdovai, Dzintaram Patmalniekam, Ilgai Stikutei, Lilijai Daugertei, Olgai Karpovai, Šķaunes nodaļas jaunie-šiem un Krāslavas kultūras nama kolektīvam, par kvalitatīviem ēdinā-šanas pakalpojumiem SIA “Krāslava D” un par atbalstu Krāslavas novada sociālā dienesta darbiniekiem un, protams, tulkiem Intai un Ilzei Gri-bulei. Vissirsnīgākā pateicība visiem LSK nodaļu vadītājiem, biedriem un atbalstītājiem, kuri ik dienas dalās ar līdzcilvēkiem savā sirds dāsnumā.

Savukārt no mums visiem lielais PALDIES Sandrai Molotokai. Lai pietiek spēka labajiem darbiem arī turpmāk!

Iveta LEIKUMAAlekseja GONČAROVA foto

“Laba sirds ir visa sākums” Raiņa dzimšanas

diena BerķenelēTurpinot Raiņa jubilejas gada

norises, 10. septembrī Raiņa mājā Berķenelē notika skatuves runas konkurss “Zelta sietiņš”. Konkurss ieguvis īpašu popu-laritāti ne tikai novadā, bet arī ārpus tā, jo dalībnieku skaitu ik gadu kuplina arī skolēni no citiem novadiem un pilsētām. Šogad konkursā piedalījās 65 Latgales novadu un pilsētu skolu 2.–12. klašu audzēkņi no Daugavpils, Jēkabpils, Jersikas, Aglonas. Uz konkursu devās arī mūsu nova-da latviešu valodas skolotāji I. Barševska, J.Romanovska, I.Ja-piņa, L.Mačuļska, A.Jakovele, V.Sjadro, I.Jākobsone, I.Grišā-ne kopā ar saviem audzēkņiem K.Tukāni, L.Onzuli, G.Unguru, K.Porazenko, E.Grišānu, J.Abro-simovu, J.Jākabsonu, J.Umbraš-ko, J.Viļumu.

Konkurss “Zelta sietiņš” tiek organizēts ar mērķi skolu jaunat-nes vidū veidot izpratni par izci-lām latviešu kultūras vērtībām, saistīt tās ar Raiņa dzīves un daiļ-rades sakņojumu mūsu novadā. Konkursu organizē Daugavpils novada Kultūras pārvalde.

Šogad konkursā piedalījās ļoti liels daiļlasītāju skaits, un tā-pēc konkurss notika pa grupām un konkursantus vērtēja divas žū-rijas komandas. Īpaša uzmanība tika pievērsta literārā materiāla tē-mas un satura atklāsmei, priekš-nesuma izpildījuma māksliniecis-kajai meistarībai, valodas kultūrai un literārā materiāla izvēlei.

Konkursa laureāti tika apbal-voti ar konkursa speciālo balvu “Zelta sietiņš”, kuru šogad ir da-rinājusi māksliniece Mairita Folk-mane. Pārējie dalībnieki apbalvo-ti ar Daugavpils novada Kultūras pārvaldes pateicības rakstiem un grāmatu dāvinājumiem. Tika pa-sniegtas arī veicināšanas balvas tiem dalībniekiem, kuriem pavi-sam nedaudz trūka līdz laureāta statusam. Šo balvu saņēma arī Krāslavas pamatskolas skolēns Emīls Grišāns.

Skolotājiem un skolēniem tika piedāvāta iespēja apskatīt Raiņa bērnības dienu māju un tās apkārtni, piedalīties atraktīvās aktivitātēs un nobaudīt zāļu tēju ar pīrādziņiem. Rudens diena bija silta un saulaina, un mēs izjutām Berķenelē valdošo Raiņa saules spēku un enerģiju.

Pateicamies par atbalstu Krāslavas novada domei, V.Aiš-puram un Ē.Gabrusānei.

Valentīna PURPIŠA, Janīna ROMANOVSKA

14.09 - Dega vienstāvu neapsaim-niekota ēka 50 m2 Krāslavas nov., Krāslavas pag., Ģerķi, Alksnīši

15.09 - Dega pirts 25 m2

Krāslavas nov., Ūdrīšu pag., Rakuti

21.09 - Dega vienstāvu dzīvoja-mā māja 80 m2

Krāslavas nov., Kalniešu pag., Noviki, Dmitrijevka

VUGD Latgales reģiona brigāde

informēNozīmīgākie notikumi

(08.09.2015. - 22.09.2015.)


Krievija – Latvija: vai sliedes sarūsēs?

Tranzīts un pamiers Ukrainā, jaunais “Zīda ceļš” un “Lielās Eiropas” gals – Jūr-malā notiekošajā 20. konferencē “Baltijas forums” politiķi un eksperti no dažādām valstīm runājuši par visai plašu jautājumu loku.

Viens no pirmajiem konferences refe-rentiem ar ziņojumu “ASV, ES un Krievija – jaunā realitāte” bija LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņa uzstāšanās galvenais temats bija notikumi Ukrainā. Viņš paziņoja, ka Minskas vieno-šanās neizpildē ir vainojama Krievija, taču “pēdējās Austrumukrainas pašproklamēto pagastu aktivitātes” vispār izslēdzot ie-spēju uzlabot attiecības ar Maskavu. Vi-ņaprāt, “lai uztvertu vienam otru vairāk kā partneri, nevis pretinieku, vajadzēs neie-domājami daudz nopūlēties, lai dziedinātu pēdējo gadu fi ziskās un morālās traumas.”

Tādā pašā garā turpināja arī bijušais Krievijas Federācijas ārlietu ministrs, paš-laik Krievijas Starptautisko lietu padomes prezidents Igors Ivanovs: „Lielā Eiropa mums nav izveidojusies. Labvēlīgā iespē-ja, kas iekrīt labi ja reizi simts gados, neti-ka īstenota.” Pēc Ivanova viedokļa, “Krie-vija pārstāj būt neizdevušās Lielās Eiropas austrumu spārns un pārvēršas par veido-jošās Lielās Eirāzijas rietumu spārnu.”

Bijušais Itālijas ārlietu ministrs Fran-ko Fratini pretēji tam uzskata, ka Minskas vienošanās ir platforma, kas var atjaunot uzticību Eiropā. Savā uzrunā viņš uzsvē-ra, ka Itālijā pastāv dažāda attieksme pret Krievijas politiskās un ekonomiskās izolā-cijas tendenci: “Itālijā pret spēkā esošajām sankcijām ir negatīva attieksme. Esam pievienojušies tām vienīgi Eiropas solida-ritātes apsvērumu dēļ.”

Visai tēlaini izteicies Krievijas Federā-cijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs: “90. gadu Latvijas un Krievijas attiecību sasalšanas rezultāts bija sarūsējusī Ventspils truba, taču tagadējās krīzes sekas var būt sarū-sējušas Latvijas dzelzceļa sliedes. Kaut gan mēs nemaz nepriecājamies šai saka-rā, jo šāda konfrontācija nav izdevīga ne mūsu, ne Latvijas ekonomikai.”

“Blue Star Strategies” (ASV) valdes priekšsēdētāja analītiķe Sallija Peintere pati sev uzdevusi fundamentālo jautāju-mu: “Ko vēlas Krievija un tās ļaudis? Vai tas atšķiras no tā, ko vēlas Putins? Mani draugi Krievijā saka, ka cilvēki Krievijā vi-sai atšķiroties no Putina kunga. Jautājums ir tāds – kā lai mēs strādājam kopā, lai atri-sinātu šo problēmu? Mums tas ir jāsaprot. Un jāsaprot ātri.”

Ar polittehnoloģi diskutēja Šanhajas Pasaules ekonomikas pētniecības institū-ta Krievijas un Centrālāzijas pētniecības departamenta direktors Li Sins: “Par soli-darizēšanos ar ASV Eiropa jau ir samak-sājusi ar parādu krīzi, bet tagad maksā arī ar bēgļu krīzi, kas draud iznīcināt Eiropas civilizāciju kā tādu.” Pētnieks uzskata, ka nākotne pieder “Zīda ceļa” ekonomiska-jai joslai, ko pašlaik cenšas atjaunot Ķīna, Krievija un ES.

Kā uzskata Ungārijas Zinātņu akadē-mijas Socioloģijas institūta profesors Pāls Tamāšs, Ukrainas konfl iktu vispār nevajag risināt, jo tas nav atrisināms: “Droši vien tas jāatliek uz ilgāku laiku – tāpat kā Pied-ņestras, Kašmiras konfl ikts u.tml.”, reizē paužot cerības: „ Mēs jau sen runājam par to, ka pasaule kļūst multipolāra, taču kopš aukstā kara laikiem mums joprojām ir pa-likuši visi bipolārās pasaules rīki. Jaunus rīkus mēs iegūsim tikai tad, kad iemācīsi-mies kultūras ziņā saprast tos, kas dzīvo šajā planētā mums līdzās.”

Nākamo, t.i., 21. “Baltijas foruma” kon-ferenci tiek plānots rīkot 2016. gada rudenī.

Darja ŽDANOVA

Zināšanai: „Baltijas forums” ir ek-spertu diskusiju laukums, kas dibi-nāts 1998. gadā Jūrmalā. Prezidents – Jānis Urbanovičs („Saskaņa”), Uz-raudzības padomes priekšsēdētājs – Igors Jurgens, Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsedētājs.

Ērikas un Andra Križanovsku piedzīvojums kāzu festivālā Baldonē

Rudens - kāzu laiks. Lai gan rudens kā ga-dalaiks ir katru gadu, katra topošā līgava vēlas, lai dzīvē ir ti kai viens baltā plīvura rudens, kurš, rudens zelta mirdzuma apspīdēts, ilgst visa mūža garumā. Daudziem laulātajiem šo zelta mīlestī -bas dzīpariņu izdodas noturēt līdz pat zelta kā-zām, dažiem šis dzīpariņš pārtrūkst un izirst kā balta pērļu kaklarota.

Mīlestī bas zelta stī dziņas saglabāšanas no-lūkos cilvēki pat sākuši pētī t laimīgo pāru ikdienu, to darbības un, protams, neizti ka arī bez laimī-go pāru kāzu norises analīzes, kurā, domājams, slēpjas zelta burvestī bas atslēdziņa - laimīgas laulības pamati . Daudziem ti eši rudens ir laimī-go laulību laiks, citi em laimīgas laulības pamati slēpjas balto ābeļu ziedēšanā, vēl kādam ziemas baltumā, bet kādam - vasaras balto nakšu laikā.

Bieži vien ti eši kāzu norises analīze noved pie atbildēm, kāpēc laulība neizdevās. Cilvēkiem ir ti k viegli att aisnot savu neprasmi sadzīvot, vai-nojot kāzu dienā nepareizi izvēlēto limuzīnu, svi-nību vietu vai kāzu kleitu, tāpēc nemaz neizbrīna fakts, ka daudziem perfektu kāzu svinību organi-zēšana kļuvusi par uzņēmējdarbību.

Kāzas nebeidzas ti kai ar baltas kleitas izvē-li un fotografēšanos kādā fotostudijā, bet tas ir pasākums, kurš apvieno dažādas nozares speciā-listus. Kādā jaukā dienā trīs uzņēmīgas sievietes no Baldones - Rūta Treija, Sigita Bērziņa un Ilze Kupča - uzdrīkstējās noorganizēt vienīgo kāzu festi vālu Latvijā, uz kuru sapulcināja vairāku no-zaru speciālistus, kas ikdienā rūpējas par perfek-tu kāzu norisi.

6. septembrī uz romanti sko Mercen-darbes muižu ti ka aicināts ikviens inte-resents, gan ti e, kuriem kāzas vēl ir ti kai nākotnes plānos, gan ti e, kuriem kāzas jau sen aiz muguras, jo īpaši silti ti ka sagaidīti un uzņemti ti e, kuri, neskatoti es uz savu laulības stāžu, vēlējās vēlreiz iejusti es līga-vas un līgavaiņa lomā un izjust tās izjūtas, ko izjūt jaunlaulāti e mūsdienīgās kāzās.

Aglonieši Ērika un Andris Križanovski, kuriem ikdienā kāzu galdu klāšana nav ne-kas svešs, un lauku mājās “Upenīte” ir ie-rīkots arī neliels kāzu kleitu un aksesuāru iznomāšanas stūrīti s, bija ti e drosmīgie, kuri jau otro gadu pēc kārtas izbauda šīs mūsdienīgo kāzu izjūtas, piedaloti es vie-nīgajā kāzu festi vālā Latvijā. Lai gan abiem laulības stāžs ir jau teju 17 gadi un ģimenē aug trīs bērni, ikreiz, uzģērbjot kāzu kleitu, atmiņās uzplaiksnī tās izjūtas, kas virmoju-šas savā kāzu dienā. Uz laiku ti ek aizmirstas ikdienas rūpes un raizes, uz mirkli jūti es kā tālajā jaunībā.

Ērika atzīst: “Ikdienā nodarbojos ar kāzu kleitu iznomāšanu, kāzu toršu cepšanu, viesu uzņemšanu lauku mājās “Upenīte”, lai savu pa-kalpojumu sniegtu kvalitatī vi, ir jāinteresējas par jaunākajām modes tendencēm šajā nozarē. Kāzu festi vāls ir īstā vieta, kur iegūt šo informāciju un apgūt prasmes, kā ar nelielu līdzekļu ieguldījumu un dažādu viltī biņu palīdzību varētu uzlabot un modernizēt visu, kas saistī ts ar kāzu norisi. Pie-mēram, jaunākās tendence kāzu kleitās ir uzma-nības pievēršana kleitas muguras daļai, kura it kā jāatkailina, bet tajā pašā laikā jāsaglabā piesegta. To var panākt ar smalka tī kliņauduma iestrādi, ko izrotā ar skaistām mir-dzošām podziņām. Aizvien biežāk kāzu kleitās sāk izmantot josti ņas elementus, kas ir izvēlētajā “kāzu tonī”. Piemēram, ja kāzu nofor-mējumā dominē violetā krāsa, tad līgavas kleitai ap vidukli būs apjozta plata, vai mazāk plata violeta josta un kājās violetas kurpes. Ievērojot nelielas nianses, ikvienu kāzu kleitu var pārveidot par mūsdienīgu un modernu kleitu, līdz ar to arī pati

līgava kļūst moderna. Un mums par to ir liels prieks, ka līgavas savā kāzu dienā izskatās mo-dernas, skaistas un laimīgas.”

Šogad festi vālā piedalāti es otro reizi. Kā Jūs vērtējat šī gada festi vāla norisi?

Andrim, kurš ikdienā strādā par pastnieku Aglonas novadā, šī gada festi vāls patī k “savā-dāk” un kā lai tas nepati ktu, ja, ti kko ienākot lepnās muižas teritorijā, jūti es kā īsta zvaigzne. Fotogrāfu patī kamie zibspuldžu uzbrukumi seko viens pēc otra. Pirmo reizi mūžā izjuti s, ka pēc viņa foto stāvētu kāds rindā un pacietī gi gaidītu, kamēr cits fotogrāfs pabeidz savu foto sesiju, lai varētu knipsēt savus foto att ēlus. Visapkārt de-gustāciju galdi, smalki noformēti ēdieni, kāzu de-korācijas… atbilstoša mūzika un kāzām raksturīgā kņada.

Arī Ērikai šī gada festi vāls šķiet savādāks. Pērn, kā jau pirmajā festi vālā, lielāka uzmanība ti ka pievērsta ti eši līgavām, tās ti ka frizētas un postas, šogad lielāka uzmanība pievērsta kāzu organizētājiem un perfektu kāzu nodrošinātā-jiem. Tāpēc visas dienas laikā varēja izbaudīt to, kas pērn neti ka izbaudīts.

Festi vāla laikā Ērika lielu uz-manību pievērsa toršu un kūku degustāciju galdam, jo ikdienā pati nodarbojas ar toršu cepšanu. Ērika šajā jomā ir liela lietpratē-ja, ne ti kai ar pieredzi, bet arī ar augsti em sasniegumiem valsts mēroga sacensībās. 2013. gadā “Staburadzes” rīkotajā konkursā viņa iegūta 1.vietu starp Latgales toršu cepējām, 2011. gada aug-stā - 7. vieta Mārti ņa Sirmā rīko-tajā toršu konkursā, pirms tam izturot vēl divas konkursa kārtas. Tāpēc toršu un kūku baudīšanas process bija īpašs.

Abi “jaunlaulāti e” aglonieši centās iepa-zīti es ar visu festi vāla plašo piedāvājumu, ti ka izpētī ti ielūgumu veidi, foto pakalpojumi, izbau-dīti iluzionista priekšnesumi, kas ir kā viens no modes kliedzieniem kāzu rīkošanā. Kamēr kāzu galvenie varoņi fotografējas un ir izbraukumā, viesiem nav jāgarlaikojas, tos gaidot. Tie var ne ti kai izbaudīt iluzionistu trikus, bet arī paši aktī vi tajos piedalīti es. Domāju, ka ikvienam ciemiņam ilgi atmiņā būs kāzas, kurās iluzionists norij pie-pūstu garu gaisa balonu.

Domājams, ka iluzionists būtu tā īstākā per-

sona, uz kā pleciem uzvelt vainu gadījumā, ja laulī-bas izirtu, daudzi nebrīnoti es teiktu: “To jau varēja gaidīt no kāzām, kur ti ka rīti gaisa baloni.” Vai arī otrādāk, ja laulība būtu sti pra, daudzi atrastu lai-mes atslēgu sakot: “To jau varēja gaidīt, ka ti e pa dzīvi pārvarēja visas likstas un bēdas, jo jau viņu kāzu dienā noti ka iespējami neiespējamais.”

Kā atzīst festi vāla rīkotāji, otrais festi vāls ir kļuvis vēl bagātī gāks. Tajā sevi pārstāvēja jau vairāk nekā 50 dažādi uzņēmēji, amatnieki un kāzu pakalpojumu sniedzēji. Festi vālā piedalī-

jās kāzu organizatori, vadītāji, mūziķi, fotogrāfi , burvju mākslinieks, ēdinātāji, kūku cepējas, deju pasniedzējas, folkloras kopas, bija iespēja iepazīt pakalpojumu sniedzējus, kuri ar savu roku darbu un idejām palīdzēs jebkuras kāzas padarīt par īpašām.

Vārdu sakot, kāzu festi vālā bija viss nepie-ciešamais, lai noorganizētu visperfektākās kāzas un kāzu organizētāji centās piepildīt viskvēlākos un neiedomājamākos sapņus, lai kāzas būtu pē-dējā atbilžu meklēšanas vieta “ja nu kas” gadī-jumā.

Festi vāla ietvaros bija iespēja mērīt kāzu kleitas, vērot līgavu modes skati un ieklausīti es padomos par pareizu kleitas izvēli, topošie vīri varēja iepazīt šarmantos uzvalku šuvējus. Festi -vālā noti ka arī divas lekcijas, kuras, kā jau ierasts, piesaistī ja lielu interesentu skaitu, šogad lekcijās stāstī ja par savu kāzu organizēšanu un par astro-loģijas nozīmi atti ecībās.

Īpaša vieta kāzu festi vālā ti ka atvēlēta de-jām. Kas gan ir kāzas bez lustī gas izdejošanās. Un zīmīgi ir tas, ka kāzu festi vāla rīkotāju pulkā ir ag-

loniete Inta Valaine, kura ir pazīstamā deju kluba “Enjoy” vadītāja. Un kur vēl citur, ja ne Baldonē, kāzu festi vālā, agloniete agloniešiem var uzlabot dejas prasmes.

Kā jau ti ka minēts, kāzu svinību tendences laika gaitā mainās. Fotostudijas “Parti zan” va-dītāji Aleksejs un Ksenija uzsver, lai konkurētu šajā jomā, fotogrāfi em nākas būt radošākiem. Viņuprāt, pēdējā novitāte foto jomā ir fotostudi-jas darba pienākumu apvienošana ar kāzu vadī-šanas funkciju apvienošanu. Aizvien biežāk pāri izvēlas nevis kāzu vadītājus, bet fotostudiju, kas

veic ne ti kai kāzu iemūžināšanu, bet arī fo-tografēšanās laikā piedāvā izklaides prog-rammu, kas ilgst visu kāzu garumā. Skaistu, interesantu, jautru un jokainu foto iemūži-nāšana kāzās kļūst par izklaides nodarbi, kas aizvieto kāzu vadītāju pienākumus. Tāpat kāzu viesu izklaidēšanai ti ek aicināti dažāda veida triku lietpratēji, cirka māksli-nieki, burvju mākslinieki u.c.

Lai arī Aleksejs nāk no Rīgas, Latga-lē viņš ir biežs viesis. Pēdējās kāzas ti ka iemūžinātas vienā no skaistākajām Latga-les pilsētām - Krāslavā. Sevišķi atmiņā fo-togrāfam iespiedās Latgales kāzu tradīcija - uz māla poda kāzinieku rakstī ti e novēlē-jumi. Tas līdz šim nekur neti ka manīts. Kaut gan darbs Alekseju un Kseniju aizvedis gan uz Venēciju, gan uz zemēm, kur kā kāzu rituāla neatņemama sastāvdaļa ir topošo sievas vecāku publiska kāju mazgāšana un šī ūdens publiska izdzeršana, apliecinot

savu cieņu, uz māla traukiem rakstī ti e novēlēju-mi manīti ti kai Latgalē. Fotogrāfi šo skaisto ideju piedāvā arī citās Latvijas vietās.

Viens no festi vāla dalībniekiem uzdevis jau-tājumu, vai festi vāla laikā iespējams apprecēti es. “Pagaidām vēl ne, bet iespējams, ka nākotnē, pāriem laicīgi piesakoti es, festi vāla organizētā-jas varētu noorganizēt arī to. Tas būtu kaut kas neparasts!”

Kāzu festi vāla organizatori cer, ka nākotnē Kāzu festi vāla apmeklējums kļūs par ģimenes

tradīciju, apmeklējot to arī pēc kāzām. Festi vāls ir vieta, kur ne ti kai meklēt iedvesmu kāzām, bet vēlāk arī kāzu jubilejām. Festi vālā ir iespēja atrast interesantas un oriģinālas dāvanas gan kāzām, gan citi em nozīmīgiem pasākumiem.

Ērika un Andris ar patī ka-mām sajūtām atvadās no Baldo-nes, lai pēc gada atkal ierastos šai vietā, lai izbaudītu nākamās kāzu modes tendences. Ērikas un Andra Križanovsku piedzīvojums apskatāms mājas lapā www.ag-lona.net

Elizabete VIĻUMA

mēram, jaunākās tendence kāzu kleitās ir uzma-


Valda Zatlera grāmatas prezentācija KrāslavāKrāslavas un Dagdas no-

vadu 14. Grāmatu svētku ietva-ros tika organizēta tikšanās ar Latvijas bijušo prezidentu Valdi Zatleru, kurš, pārtraucot darbu aktīvajā politikā, ir laidis klajā grāmatu “Kas es esmu”. Pēc grāmatas izdošanas par to iz-skanēja dažādi viedokļi. Un tas ir pašsaprotami, cilvēki ir ārkār-tīgi atšķirīgi viens no otra. Kāds slavēja, kāds skeptiski nosmēja, ka nu Zatlers vairs nezinot, kas viņš ir utt… Šķiet, grāmatas no-saukums bija tas, kas izraisīja vislielākās diskusijas. Taču au-tors tikšanās laikā atzīmēja, ka ne tikai grāmatas lappusēs raks-tītais liek cilvēkam domāt, bet arī nosaukums ir apzināti veidots bez pieturzīmēm, lai lasītājs pats aizdomātos un izlemtu, vai tas ir jautājums, vai izsaukums.

Valda Zatlera grāmatu labi rak-sturo vārds “domāt”. Viņš aicina lasītājus domāt par sevi, savu tautu un Latviju. Vienā avīzes rakstā nav iespējams izstāstīt visu, kas grāmatā aprakstīts.

Taču varu minēt interesan-tākās lietas, kas tajā ir. Valdis Zatlers ir ieguvis ķirurga profe-siju, daudzus gadus veiksmīgi šajā jomā strādājis, tāpēc viņš grāmatā publicējis Hipokrāta zvērestu, ko nodot visi ārsti, taču cilvēkiem īsti nav skaidrs, kas tajā ir rakstīts.

Valdis Zatlers apraksta arī laiku, kad bijis par Valsts pre-zidentu (2007. - 2011.), stāstot par iedzīvotājiem mazāk zinā-mām prezidenta darba niansēm, atklāj varas cinisko un reizē arī cilvēcisko dabu.

Latvijā ir reti runāts un

rakstīts par specdienestiem. Valda Zatlera grāmatā ir vesela nodaļa par to. Pats autors atzī-mē, ka gan cilvēki, kas strādā šajos dienestos, gan nozīmīgais darbs, ko viņi dara, ir pelnījuši, lai par viņiem raksta grāmatā.

Grāmatā ir aprakstīti gan esošie, gan bijušie politiķi. Pie-mēram, Aivars Lembergs, And-ris Šķēle, Ainars Šlesers, Ingūna Sudraba, Mārtiņš Bondars, Sol-vita Āboltiņa un daudzi citi.

Grāmatas lappusēs skatā-mas arī fotogrāfijas, kas izvēlē-tas ļoti rūpīgi, jo autors uzskata, ka fotogrāfijai ir jābūt vēsturiskai. Visas publicētās fotogrāfijas, gan krāsainās, gan melnbaltās, autoram ir nozīmīgas, par katru viņam ir savs stāsts.

Valdis Zatlers atnākušos ai-cināja iesaistīties sarunā, uzdot

jautājumus. Cilvēki lab-prāt izmantoja šo iespē-ju. No zāles izskanēja jautājumi par V. Zatlera attieksmi par šī brīža valdību, par politisko si-tuāciju valstī. Neskato-ties uz to, ka grāmatas “Kas es esmu” autors Valdis Zatlers vairs nav politikā, viņš seko līdzi tam, kas notiek valstī. Pēc viņa atbildēm var secināt, ka viņš nav ap-mierināts ar notiekošo Saeimas namā. Tika runāts arī par bēgļu

jautājumu. Bijušais Valsts Pre-zidents norādīja, ka šobrīd nav jēgas diskutēt par to, vai mēs gribam vai negribam, lai bēgļi te atrastos. Ir jārunā un jādomā, ko mēs ar viņiem iesāksim. Ir jābūt plānam - ko viņi varētu te darīt, ar ko viņus nodarbināt. Ir jābūt rīcības plānam, no kā ieguvēji būtu abas puses. Valdis Zatlers rosina izstrādāt stingrus notei-kumus, kuros būtu atrunātas lietas, kas bēgļiem, kuri ienāk Latvijā, ir stingri jāievēro, piemē-ram, par valsts valodu, kultūras niansēm.

Sarunas laikā vairākkārt tika akcentēta autora saikne ar medicīnu. Izskanēja gan pārme-tumi mediķiem, gan novēlējumi - lai izdodas radīt grāmatu par ārstiem. Runājot par medicīnas sistēmu kopumā, Valdis Zatlers

uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti labi ār-sti un teicamas medmāsas, taču daudz trūkumu ir pašā sistēmā.

Šobrīd norit darbs pie grā-matas tulkojuma krievu valodā, lai tie lasītāji, kam dzimtā valodā ir krievu, grāmatas saturu varētu labāk uztvert.

Tikšanās noslēgumā Valdis Zatlers aicināja ikvienu uzdot sev jautājumu - Kas es esmu? Tāpat viņš atzīmēja, ka atbildes kādā no dzīves situācijām un periodiem var mainīties.

Gaidīsim arī citas bijušā, pēc kārtas septītā, Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatle-ra grāmatas. Šī Valda Zatlera grāmata ir Krāslavas Centrālajā bibliotēkā, tāpēc interesenti to var brīvi lasīt.

Inga PUDNIKAAutores foto

Viņas sapņu kariete Kā vienu no visspilgtākajām

personībām, ar kurām ir tik ba-gāta mūsu Krāslava, manuprāt, pamatoti var nosaukt arī Jeļenu Vorošilovu. Ik pa brīdim mūsu ceļi krustojas. Bieži redzu viņu bērnu masu pasākumu organi-zatoru vidū – to uzliek par pie-nākumu PII “Pīlādzītis” vadītājas vietnieces amats, daudzi novada un pilsētas mēroga svētki un pa-sākumi neiztiek bez ansambļa “Noktirne” snieguma, un šajā kolektīvā dzied Jeļena Skaistā. Viņas starojošais smaids pavi-sam nesen rotāja Dagdas vi-dusskolas zāli, jo mūs, albuma autorus, uzaicināja uz izdevuma „Latgales sirdspuksti” prezen-tāciju. Biju patiešām pārsteigts, kad pirmo reizi uzzināju par krā-slavietes poētisko talantu, kad Jeļena prezentēja pie mikrofo-na savu radošo veikumu - Jāņa Raiņa vārsmu atdzejojumu... Pārsteigumi turpinājās, kad, iz-šķirstot šo jauno izdevumu, es atradu Jeļenas Vorošilovas dze-joli “Latgalei”... latviešu valodā. Tajā skanēja dzejnieces dvēseles satraukuma pilnas sirdsklauves:

Latgale, pa tavām takāmMīlestības mūžu eju.Latgale, no tavām akāmDzirdu valodiņu smeļu.Latgale – tu balta skaņaBaznīctorņu zvanos!Latgale, no tavām dziesmāmCeļos dvēseles spārnos!

Lūk, tāda atklāsme, ko būtu vērts publicēt greznā fotopoētis-kā krājumā! Un tas ir vēl viens ap-liecinājums tam, cik daudzšķaut-ņaina ir šī radošā personība.

Mīlestība pret dzimto pilsētu - ne tikai liriska pašatklāsme. Mēs bijām satikušies arī futbola spēļu laikā, priecājoties par Krāslavas progresu sporta jomā. Galvenā mūsu pilsētas Daugavas lokos bagātība ir cilvēki, par kuriem es nenogurstoši turpinu stāstīt. Atzī-šos, publikāciju rindas manā dzī-ves nogurdinātajā dvēselē briest ilgi. Vienu dienu, ieraudzījis sen-laiku karieti mūsu pils kompleksā un uzzinājis par idejas autores vārdu, es padomāju: tas ir mans temats! Taču negribējās steigties, un, lūk, tagad laiks ir pienācis...

Kad labi pazīsti cilvēku, ilga

saruna vairs nav tik nepiecieša-ma. Īsā intervijā es sadzirdēju galveno. Kurš no mums jaunības gados neiedomājās sevi dzejnie-ka lomā?! Pēc kāda laika vētrai-nas kaisles nomaina ikdienas dzīves proza, un tad jau vairs neatliek laika dzejai. Taču Jeļena turpināja rakstīt, pilnveidoties un publicēt savus darbus: internetā, dzejas krājumos, kas tika izdo-ti Daugavpilī un Rēzeknē. Tad pienāca laiks izdot pirmo autores grāmatu, tikai žēl, ka mūsdienās tas ir dārgs prieks. Jeļena jop-rojām turpina rakstīt... Un cerība laist klajā grāmatu, protams, vēl pastāv. Arī sponsori nemaz nav mītiskas būtnes. Laiks parādīs. Nekad nebūtu domājis, taču Jeļenas iemīļotais dzejnieks ir Vladimirs Majakovskis. Par gau-mi nestrīdas, jo svarīgs ir kas cits - sava radošā ceļa meklē-jumi turpinās. Liriskais krājums top un papildinās. Galvenais - neapstāties. Lasīt klasiku, sekot līdzi mūsdienu autoru daiļradei. Janam un Jeļenai Vorošiloviem ir sava ģimenes bibliotēka. Bet par Krāslavu dzejniece izteicās

prozā: “Dzimtene, mīļa un neat-kārtojama! Gribējās atstāt savas iezīmes pilsētas ārējā veidolā, tā radusies ideja par karieti.”

Pēc mana lūguma Jeļena piedāvāja publikācijai vienu savu četrrindi - ar atdzejojumu. Я песню о тебе спою, Краслава, Ведь сердцу стала очень дорога – Ты нежной красотой очаровала,Глядясь в Даугаву, словно в зеркала.

Es gribu dziedāt, Krāslava, par tevi,Jo manā sirdī esi dārgākā.Tu savu klusu krāšņumu man devi,Pie Daugavkrasta esi skais-tākā.

Pa Krāslavu bradā ru-dens... Iesārtojas pirmās kļa-vu lapas, bērzi - dzidri zeltaini dzelteni... Kaut uz īsu brīdi uz-metot skatienu apkārtnei, var izjust smeldzīgu rudens no-

skaņu un vērot gan jūsmīgu dze-jas rindu, gan talantīga mākslas darba cienīgus skatus. Grūtsir-dīgs laiks, acu valdzinājums...

Aleksejs GONČAROVS

Daiļrades šķautnes


Par

šo u

n to

, par

vis

u ko

2015

. gad

a 25

. sep

tem

bris

2015

. gad

a 25

. sep

tem

bris

Ja

jūsu

pā

rgāj

iens

uz

m

ežu

pēc

sēnē

m ir

vai

nago

jies

ar p

anāk

umie

m, t

ad d

roši

vie

n,

ka v

isas

sēn

es n

oēst

uzr

eiz

neiz

dosi

es. Ļ

oti b

ieži

, lai

zie

mā

pam

ielo

tos

ar

mež

a ve

ltēm

, sē

nes

žāvē

, m

arin

ē, s

āla

un

sasa

ldē.

Žā

vēša

na

Žāvē

tas

sēne

s sa

glab

ā sa

vas

vērtī

gās

īpaš

ības

labā

k ne

kā s

ēnes

, kur

as ir

aps

trādā

-ta

s ci

tādi

. P

ārla

si s

ēnes

pēc

šķ

irnēm

, no

tīri,

nom

azgā

un

ap

žāvē

, tad

sav

er tā

s uz

pār

ti-

kas

dieg

a va

i izl

iec

uz m

arle

s,

izne

s sa

ulē.

Bet

sek

o, l

ai t

ās

nekļ

ūst m

itras

, un

uz n

akti

tās

ir jā

iene

s te

lpā.

Sēn

es v

ar ž

ā-vē

t arī

cepe

škrā

snī 6

0-70

grā

-do

s. U

zgla

bā v

ēsā,

sau

sā v

ietā

pa

pīra

vai

aud

ekla

mai

siņo

s.

Gla

bāša

nas

laik

s: lī

dz g

adam

. Pi

rms

izm

anto

šana

s zu

pu,

mēr

ču v

ai p

iede

vu g

atav

oša-

nai i

elie

c sē

nes

uz k

ādu

laik

u ūd

enī v

ai p

ienā

, un

tad

tās

būs

atka

l gat

avas

liet

ošan

ai.

Sa

ldēš

an

aSa

sald

ēt s

ēnes

var

gan

sv

aiga

s, g

an a

pcep

tas

svie

stā

(var

ar

sī

po-

liem

), da

žrei

z at

karīb

ā no

šķi

rnes

tās

apv

āra.

Sa

gata

vo s

ēnes

tāp

at

kā

iepr

iekš

ējā

gadī

ju-

mā,

sa

liec

polie

tilēn

a m

aisi

ņos

un i

elie

c sa

l-dē

šana

s ka

mer

ā -3

0

grād

os, v

ēlāk

var

uzg

labā

t arī

-15

(-20)

grā

dos.

Uzg

labā

ša-

nas

laik

s: 1

gad

s.

Kon

serv

ēša

na

Šo

sēņu

sa

gata

voša

nas

veid

u iz

man

to t

ikai

aug

stvē

rtī-

gām

sēn

ēm: b

arav

ikām

, bēr

zu

bekā

m u

n sv

iest

a be

kām

. No-

maz

gā,

sagr

iez

un u

z st

ipra

s ug

uns

lielā

eļ

ļas

daud

zum

ā (2

00 g

uz

1 kg

sēņ

u) a

pcep

, ga

tava

s sē

nes

salie

c st

erili-

zētā

s bu

rciņ

ās,

piev

ieno

laur

u la

pu, d

ažus

mel

nā p

ipar

a gr

au-

dus

un p

ārle

j ar v

āroš

u eļ

ļu (u

z 10

0 g

eļļa

s 1

ēdam

karo

te e

ti-ķa

). Ai

ztai

si b

urka

s, a

tdze

sē u

n uz

glab

ā le

duss

kapī

vai

auk

stā

pagr

abā.

Ma

rin

ēša

na

Paši

pop

ulār

ākie

sag

ata-

voša

nas

veid

i ir

sēņu

sāl

īšan

a

un m

arin

ēšan

a. S

ēnes

sāl

a trī

s ve

idos

: sa

usā

(sēn

ēm,

kura

s sa

tur l

ielu

dau

dzum

u pi

enai

nas

sula

s, p

iem

ēram

, bēr

zlape

s un

ru

dmie

ses)

, au

kstā

un

kars

tā

sālīš

ana.

Gla

bāša

nai v

ar iz

man

-to

t stik

la tr

auku

s, b

et īp

aši s

kais-

ti sē

nes

izska

tās

koka

kub

los.

Sā

lītas

sē

nes

uzgl

abā

vēsā

vie

tā (0

-5 °

С),

bet t

o ga

tavī

ba ir

at

karīg

a no

sāl

īšan

as v

eida

, kā

arī

no s

ēņu

šķirn

es.

Vien

īgai

s,

kas

ir ne

ērti,

ir jā

seko

, lai

sēn

es

nepe

lētu

. Kat

rai s

aim

niec

ei n

o-te

ikti a

tradī

sies

sava

īpaš

a sē

ņu

mar

inēš

anas

rec

epte

, ka

s tie

k no

dota

ģim

enē

no m

amm

as u

n ve

cmām

iņas

. Par

asti

mar

inēt

as

sēne

s ir

gata

vas

jau

pēc

nedē

-ļa

s. J

ūsu

pūle

s un

dar

bu v

irtuv

ē no

teikt

i nov

ērtē

s vī

rieši,

kad

pie

gl

āzīte

s au

ksta

šņa

bja

jūs

at-

vērs

iet

pašr

ocīg

i sa

lasī

tu s

ēņu

burc

iņu.

delfi

.lv

Sēņ

u k

rāju

mu

uzg

lab

āšan

a

Riek

sti v

esel

ībai

Val

riek

sti

Tie

labv

ēlīg

i ie

tekm

ē ga

l-va

s sm

adze

ņu a

sins

vadu

dar

-bī

bu.

Valri

ekst

i va

r m

azin

āt

nerv

u sp

riedz

i. Vē

l to

s jā

ēd

cilv

ēkie

m,

kurie

m ir

liel

a fiz

is-

kā s

lodz

e. V

alrie

ksti

palīd

z at

-gū

ties

pēc

pārs

limot

ām s

limī-

bām

un

oper

ācijā

m.

Valri

ekst

i no

stip

rina

galv

enos

or

gānu

s –

smad

zene

s, s

irdi u

n ak

nas.

To

mēr

pā

rmēr

īga

valri

ekst

u lie

toša

na v

ar i

zrai

sīt

man

deļu

ie

kais

umu.

Val

rieks

tu s

astā

vā

ir līd

z 65

% t

auku

, ka

s ba

gā-

tināt

i ar

nepi

esāt

ināt

ajām

skā

-bē

m,

bet

tas

ļauj

sam

azin

āt

hole

ster

īna

līmen

i as

inīs

. Vē

l va

lriek

stu

sast

āvā

ir vi

tam

ī-ni

В1,

Е,

karo

tīns.

Pat

kal

tētā

ve

idā

valri

ekst

i sag

labā

sav

as

īpaš

ības

. To

s ie

teic

ams

lieto

t m

azas

inīb

as

gadī

jum

ā,

jo

šo r

ieks

tu s

astā

vā i

r dz

elzs

sa

vien

ojum

s un

kob

alts

. Šo

s rie

kstu

s ie

saka

vai

rogd

zied

ze-

ra s

limni

ekie

m k

ā lie

lisku

pro

fi-la

kses

līdz

ekli.

Pis

tāci

jas

Pist

ācija

s ir

kalo

rijām

ba-

gāti

rieks

ti un

to s

astā

vā ir

cil-

vēka

org

anis

mam

nep

ieci

eša-

mie

vita

mīn

i, am

inos

kābe

s un

m

iner

ālvi

elas

. No

valri

ekst

u sa

-st

āvā

esoš

ajie

m v

itam

īnie

m n

o-te

ikti

jāpi

emin

E v

itam

īnu,

jo ta

s

ir da

bīga

is a

ntio

ksid

ants

, ka

s at

jaun

o ci

lvēk

a or

gani

smu.

Ne

velti

pis

tāci

jas

sena

tnē

dēvē

ja

par “

maģ

iska

jiem

riek

stie

m”.

Man

del

esIk

dien

ā uz

turā

lie

tojo

t m

ande

les,

sam

azin

ās h

oles

-te

rīna

līmen

is, k

ā ar

ī maz

inās

si

rds-

asin

svad

u sl

imīb

u at

tīs-

tības

risk

s.

Aust

rum

u m

edicī

nā

vald

a uz

skat

s, k

a šie

riek

sti a

ttīra

ie

kšēj

os o

rgān

us,

nost

iprin

a re

-dz

i un

maz

ina

kakla

ieka

isum

us.

Cie

dru

rie

ksti

Sibī

rijā

dzīv

ojoš

ās t

auta

s ja

u ko

pš s

enie

m la

ikie

m c

iedr

u rie

kstu

s iz

man

to d

ažād

u sl

imī-

bu

prof

ilaks

ei

un

ārst

ēšan

ai.

Piem

ēram

, ci

edru

rie

ks-

tu

kodo

lu

un

čaum

alas

ta

utas

med

icīn

ā iz

man

to

žults

akm

eņu

un

kuņģ

a čū

las

sasl

imša

nas

gadī

-ju

mos

. Vē

l ar

šie

m r

iek-

stie

m

ārst

ē re

imat

ism

u,

poda

gru,

artr

ītu, s

limīb

as,

kas

sais

tītas

ar

sāls

ap-

mai

ņas

trauc

ējum

iem

, kā

ar

ī to

s iz

man

to

dažā

du

elpc

eļu

sist

ēmas

sas

lim-

šana

s ga

dīju

mos

, po

ten-

ces

uzla

boša

nai u

n da

žu

neau

glīb

as v

eidu

ārs

tēša

nai u

n as

ins

attīr

īšan

ai.

1. U

zstā

dīt m

ājās

vai

bi-

rojā

piln

a sp

ektr

a je

b sa

ules

ga

ism

as s

puld

zes

Cilv

ēka

orga

nism

am

gais

ma

nepi

ecie

šam

a, la

i no-

droš

ināt

u pa

reiz

u šū

nu d

arbī

-bu

. Sa

ules

gai

smas

trū

kum

s va

r ne

gatīv

i iet

ekm

ēt o

rgan

is-

ma

iekš

ējo

pulk

sten

i, tā

dēļ,

jo

vairā

k pi

lna

spek

tra g

aism

as,

jo la

bāk.

2.

Die

nas

laik

ā vi

smaz

10

– 1

5 m

inūt

es jā

pava

da ā

r-pu

s te

lpām

, sva

igā

gais

ā Sa

vukā

rt ne

dēļa

s no

galē

s jā

brau

c ar

vel

osip

ēdu,

jādo

das

past

aigā

s va

i jāi

zved

pas

taig

āt

savu

vai

kai

miņ

u su

ni.

3.

Iete

icam

s ēs

t au

zu

pārs

las,

jo

tās

ir no

derīg

as

gara

stāv

okļa

svā

rstīb

u la

i-kā

, kā

arī n

ervu

sis

tēm

ai k

o-pu

mā Ta

m

paša

m

mēr

ķim

ie

-sp

ējam

s iz

man

tot

auzu

sa

l-m

us, n

o ku

riem

var

pag

atav

ot

uzlē

jum

u (1

ta

si

auzu

sa

l-m

u sa

jauc

ar

4 ta

sēm

kar

sta

ūden

s, u

n ļa

uj v

isam

ievi

lktie

s vi

smaz

4 s

tund

as v

ai v

ienu

na

kti,

tad

uzlē

jum

u no

kāš

un

dzer

). 4. R

ūpes

par

sav

u ķe

r-m

eni -

vin

gro,

atp

ūtie

s, d

zer

daud

z šķ

idru

ma

un li

eto

mi-

nerā

lvie

lām

bag

ātu

pārt

iku

Ja

ir sā

kušā

s pa

stip

ri-nā

tas

galv

assā

pes,

ta

d va

r ta

isīt

uzlē

jum

us n

o st

rute

nes,

irb

enes

vai

kliņ

ģerīt

es.

Ja i

r ie

mig

šana

s gr

ūtīb

as, t

ad ie

tei-

cam

s lie

tot a

uzu

salm

u va

i vil-

koga

s uz

lēju

mu.

Cilv

ēki,

kuri

nepa

nes

uzlē

jum

us,

var

lieto

t ho

meo

pātis

kas

zāle

s em

o-ci

onāl

a sa

trauk

uma

un m

iega

tra

ucēj

umu

gadī

jum

os,

kuru

sa

stāv

ā ir

tāda

s ak

tīvās

vie

las

kā z

ilā k

urpī

te, v

ilkog

a, k

liņģe

-rīt

e un

cita

s vi

elas

. Pr

otam

s,

jebk

urā

gadī

jum

ā la

bāka

is v

a-ria

nts

ir gr

iezt

ies

pēc

palīd

zī-

bas

pie

spec

iālis

ta.

5. S

mai

di: p

ētīju

mi a

plie

-ci

na, k

a, v

airā

k sm

aido

t, m

ēs

jūta

mie

s la

bāk.

Pad

omi c

īņai

ar

rude

ns

depr

esij

u

Zem

esri

ekst

i Li

elāk

ā da

ļa z

emes

rieks

-tu

ra

žas

visā

pas

aulē

tie

k iz

-m

anto

ta s

vies

ta ie

gūša

nai.

Tie

ir lie

lisks

olb

altu

mvi

elu,

aug

u va

lsts

izce

lsm

es s

vies

ta, f

olijs

-kā

bes,

am

inos

kābe

s, v

itam

īnu

С (s

vaig

ā ve

idā)

, А, D

, Е, К

, В1,

В2

, РР

, kā

arī

nātri

ja,

kalc

ija,

kālija

, m

agni

ja,

fosf

ora,

dze

lzs

un c

inka

avo

ts. A

rahi

ss la

bvēl

ī-gi

iete

kmē

nerv

u si

stēm

u, s

irds,

ak

nu u

n ci

tu o

rgān

u au

dus.

Svar

īga

info

rmāc

ija:

• Ri

ekst

i ir

bagā

ti ar

vēr

tīgām

ol-

baltu

mvie

lām

. Ri

ekst

us n

otei

kti

savā

uzt

urā

jāie

kļauj

veģ

etār

ie-

šiem

un

cilvē

kiem

, ku

ri ie

vēro

di

ētas

. Tom

ēr, l

ai u

zņem

tu v

isas

nepi

ecie

šam

ās

olba

ltum

viela

s, jā

ēd d

ažād

us ri

ekst

us.

• Ri

ekst

i no

stip

rina

vese

lību.

Vi

-ta

mīn

i un

m

ikroe

lem

enti,

ka

s

atro

das

rieks

tu s

astā

vā,

labv

ē-līg

i ie

tekm

ē as

insv

adus

, uz

labo

sm

adze

ņu d

arbī

bu,

noņe

m n

o-

guru

mu,

atja

uno

spēk

us, s

ekm

ē ku

ņģa

un z

arnu

tra

kta

darb

ību,

uz

labo

imun

itāti,

kā

arī s

amaz

ina

hole

ster

īna

līmen

i asin

īs, p

atei

co-

ties

nepi

esāt

ināt

ām t

auks

kābē

m

omeg

a-3,

om

ega-

6, o

meg

a-9.

• Ri

ekst

i uz

labo

po

tenc

i. Ja

u ko

pš s

enie

m l

aiki

em v

alrie

ksti

un c

iedr

u rie

ksti

tiek

sauk

ti pa

r “m

īlest

ības

gra

udiņ

iem

”. Ri

eks-

tu s

astā

vā ir

B g

rupa

s vi

tam

īni,

kas

labv

ēlīg

i iet

ekm

ē ne

rvu

sis-

tēm

u, b

et v

itam

īns

Е st

imul

ē m

usku

ļu a

ktiv

itāti

un d

zimum

-dz

iedz

eru

funk

cija

s.•

Riek

sti a

ttīra

org

anism

u. T

o sa

-st

āvā

ir šķ

iedr

viel

as,

kas

ir lie

-lis

ks z

arnu

tra

kta

“att

īrīša

nas”

līd

zekl

is.

Tom

ēr:

• Ie

lāgo

jiet,

ka

rieks

tos

ir ļo

ti da

udz

kalo

riju.

Be

t pā

rēst

ies

var

ļoti

vieg

li. R

ieks

ti tie

k pl

aši

izman

toti

kulin

ārijā

. Ta

jā p

ašā

laik

ā, s

aska

itīt

ēdie

na e

nerģ

ē-tis

ko v

ērtīb

u, k

uram

klā

t pi

e-vi

enot

i rie

ksti,

ir

ļoti

grūt

i, jo

lie

la n

ozīm

e ir

rieks

tu v

eida

m.

• Pā

rmēr

īgs

riek-

stu

dau-

dzum

s ir

kaitī

gs a

knām

. Sl

a-ve

nais

ēdie

ns f

uagr

ā –

tās

ir gi

gant

iska

izmēr

a zo

su a

knas

. Ši

em

nela

imīg

ajie

m

putn

iem

lie

k ēs

t rie

kstu

s, la

i ieg

ūtu

tik

liela

s ak

nas.

Tāpē

c ēd

iet

rieks

-tu

s ar m

ēru

– ne

vai

rāk

kā sa

u-jiņ

u rie

kstu

die

nā.

• Ri

ekst

i var

izra

isīt s

pēcīg

u ale

rģiju

, pa

t ļot

i nop

ietn

u. C

ilvēk

am, k

uram

ir

alerģ

ija, v

ar kļ

ūt sl

ikti p

at n

o vie

-na

s rie

ksta

krip

atiņ

as sa

ldēj

umā.

Kā

not

eikt

cil

vēka

rak

stu

ru

pēc

dzi

mša

nas

dat

um

a?Ta

s ir

pavi

sam

vie

nkār

ši –

sa-

skai

tiet k

opā

visu

s ska

itļus

no

dzim

-ša

nas d

atum

a un

izla

siet i

egūt

ajam

sk

aitli

m

atbi

lstoš

o in

form

āciju

. Pi

emēr

am,

cilvē

ks

dzim

is 19

76.

gada

30.

mar

tā,

sask

aitā

m k

opā

skai

tļus,

bez

nullē

m: 3

+3+1

+9+7

+6

= 29

=2+9

=11=

1+1=

2. Š

ajā

datu

mā

dzim

ušaj

am c

ilvēk

am t

ika

iegū

ts

skai

tlis –

2.

Dzi

mša

na

s d

atu

ma

sk

ait

ļa s

kaid

roju

ms

Skai

tlis

1. C

ilvēk

i ar

ska

itli

1 ir

līder

i, tā

s ir

spēc

īgas

per

sonī

bas,

kura

s vie

nmēr

un

visu

r pam

ana.

Tās

ir ļo

ti ai

zrau

tīgas

, im

pulsī

vas

un li

e-tiš

ķas b

ūtne

s. Šī

tipa

cilvē

ki n

edrīk

st

noslē

gtie

s sev

ī un

novē

rstie

s no

ap-

kārt

ējās

pas

aule

s, kā

arī

neap

robe

-žo

ties t

ikai a

r sav

u vi

edok

li.Šī

sk

aitļa

ci

lvēk

i lie

lāko

ties

gūst

labu

s pa

nāku

mus

. Viņ

i ir c

ēl-

sirdī

gi,

lepn

i, va

ldon

īgi,

nopi

etni

, ta

isnīg

i, pr

aktis

ki,

kā a

rī ar

lie

lu

grib

assp

ēku

apve

ltīti

cilv

ēki.

Vis-

labā

k vi

ņi s

apro

tas

ar s

ava

skai

tļa

cilv

ēkie

m, t

omēr

arī

ar c

itu s

kaitļ

u ci

lvēk

iem

viņ

i sad

zīvo

sam

ērā

labi

.Sk

aitli

s 2.

Cilv

ēki a

r sk

aitli

2

ir ļo

ti em

ocio

nāli,

vie

gli p

ielā

goja

s ap

stāk

ļiem

. La

i sa

snie

gtu

savu

s m

ērķu

s, v

iņi p

ārva

r vi

sus

šķēr

šļus

un ie

klau

sās s

avā

intu

īcijā

. Šī s

kait-

ļa c

ilvēk

i nea

pzin

āti m

eklē

dau

dz

stip

rāku

cilv

ēku

par s

evi.

Viņi

aug

-st

u vē

rtē

ģim

enisk

ās v

ērtīb

as,

kā

arī i

r ļot

i uzt

icīg

i sav

ai o

trai

pus

ei.

Lai ī

sten

otu

sava

s ie

cere

s, v

iņi r

ī-ko

jas

ļoti

dipl

omāt

iski,

neļa

ujot

ap

kārt

ējie

m iz

darīt

to

viņu

vie

tā.

Viņi

em v

eido

jas l

abas

att

iecī

bas a

r sk

aitļa

1 c

ilvēk

iem

.Sk

aitli

s 3.

Šī t

ipa

cilvē

ki ir

dzi-

muš

i ka

reiv

ji. V

iņi

necie

š ie

bild

u-m

us u

n ai

zrād

ījum

us. Š

ī tip

a cil

vēki

ir

ļoti

vīriš

ķīgi

un

viņi

em ir

ļoti

liels

grib

assp

ēks,

tāpē

c vi

ņi

vien

mēr

gū

st l

ielis

kus

panā

kum

us.

Tom

ēr

viņi

ir p

ārlie

ku im

pulsī

vi. M

īlest

ības

lie

tās v

iņie

m b

ieži

vien

roda

s pro

b-lē

mas

, jo

viņi

ir ļo

ti pa

tmīlī

gi. V

iņi

ir līd

eri

pēc

sava

s bū

tības

, vi

ņi i

r pi

erad

uši p

aļau

ties

tikai

uz

savi

em

spēk

iem

, ne

ļauj

ot n

evie

nam

sev

i pā

rspē

t, da

žrei

z vi

ņi p

at s

pēj

būt

nežē

līgi u

n cie

tsird

īgi.

Atro

d ko

pīgu

va

lodu

ar s

kaitļ

iem

3,5

un

6.Sk

aitli

s 4.

Šī

tipa

cilv

ēkie

m

piem

īt izv

eicī

gs p

rāts

. Viņ

i ir i

nici

a-tīv

as p

ārpi

lni,

biež

i ce

nšas

izm

ē-ģi

nāt

savu

s sp

ēkus

daž

ādās

ret

ās

prof

esijā

s. V

iņie

m n

epat

īk r

utīn

as

darb

s. V

iņi ir

ļoti

mēr

ķtie

cīgi

un

uz-

ņēm

īgi.

Viņi

ļoti

biež

i nev

ar a

tras

t ris

ināj

umu

kāda

i situ

ācija

i. Sk

aitļa

4

tipa

cilv

ēki i

r ļot

i pop

ulār

i, vi

ņus

visi

mīl,

viņ

i nav

pār

āk s

aim

niec

is-ki

, sam

ērā

ziņkā

rīgi,

neza

udē

savu

in

divi

dual

itāti.

Visl

abāk

viņ

i atr

od

kopī

gu v

alod

u ar

sava

skai

tļa c

ilvē-

kiem

, kā

arī a

r pā

rējo

ska

itļu

tipa

cilv

ēkie

m v

iņie

m i

r sa

mēr

ā no

r-m

ālas

att

iecī

bas.

Skai

tlis

5.

Šī

skai

tļa

cilvē

ki

para

sti i

r op

timist

i, vi

ņi v

ienm

ēr ir

po

zitīv

i nos

kaņo

ti pr

et a

pkār

tējie

m

un s

evi.

Viņi

em ir

aug

sts

inte

lekt

a līm

enis,

viņ

i dāv

ā ap

kārt

ējie

m m

ī-le

stīb

u un

rūpe

s, be

t pre

tī vē

las s

a-ņe

mt c

ieņu

. Viņ

i nav

sīku

mai

ni, p

a-ra

sti iz

vairā

s no

“asie

m st

ūrie

m”,

kā

arī t

ieca

s pē

c la

imes

un

harm

oni-

jas.

Šī ti

pa ci

lvēk

i ir a

tbild

īgi,

cenš

as

piln

veid

otie

s, bi

eži v

ien

ir ne

izlēm

ī-gi

, m

eklē

atb

alst

u no

mal

as.

Viņi

ir

labi

māk

slas

zināt

niek

i, ce

ļotā

ji.

Viņi

em v

eido

jas

lielis

kas

attie

cība

s ar

seko

joša

tipa

cilv

ēkie

m: 3

,5 u

n 6.

Skai

tlis

6. C

ilvēk

i ir

ļoti

jutīg

i, vi

ņus

mīl

visi

apkā

rtēj

ie.

Šī s

kaitļ

a bu

rvīb

a pa

līdz

izvai

rītie

s no

“ze

m-

ūden

s ak

meņ

iem

”. Vi

ņiem

viss

pa-

doda

s ļo

ti vi

egli,

tač

u vi

ņiem

jābū

t ļo

ti uz

man

īgie

m n

auda

s lie

tās,

pre-

tējā

gad

ījum

ā vi

ņi r

iskē

ciest

liel

us

zaud

ējum

us. V

iņu

otrā

pus

īte b

ieži

vien

ir ļo

ti la

bi m

ater

iāli

nodr

ošin

ā-ta

. Bie

ži vi

en ti

e ir

ļoti

skai

sti c

ilvēk

i, da

žrei

z pa

t ne

daud

z au

gstp

rātīg

i. Vi

ņi ir

ļoti

uzņē

mīg

i, sa

bied

riski

, kā

arī v

iņi ļ

oti i

nter

esēj

as p

ar m

ākslu

. Vi

ņi sa

mēr

ā ve

iksm

īgi s

trādā

jom

ās,

kas

saist

ītas

ar o

rato

ru d

arbī

bu, k

ā ar

ī viņ

i ir

ļoti

taisn

īgi.

Šī t

ipa

cilvē

-ki

em v

eido

jas l

abas

atti

ecīb

as a

r se-

kojo

ša ti

pa ci

lvēki

em: 3

, 5 u

n 6.

Skai

tlis

7. Š

ī sk

aitļa

cilv

ēkus

ap

kārt

ējie

bie

ži vi

en n

esap

rot.

Aiz

ārēj

ās

atsv

ešin

ātīb

as

mas

kas

no

ārpa

saul

es b

ieži

vien

slēp

jas d

vēse

-le

s sil

tum

s. Vi

ņi ir

ļoti

prag

māt

iski,

stūr

galv

īgi,

sapr

ātīg

i, pu

nktu

āli,

kā a

rī ļo

ti uz

stāj

īgi s

avu

mēr

ķu s

a-sn

iegš

anai

. Viņ

i ret

i ir p

adot

ā st

atu-

sā. V

iņi i

r m

ater

iālis

ti, p

ārlie

cināt

i pa

r rīt

dien

u, t

omēr

tai

pat

lai

kā

arī ļ

oti m

elan

holis

ki. U

z vi

ņiem

var

vi

enm

ēr p

aļau

ties.

Šī t

ipa

cilvē

ki

labi

sap

rota

s ar

ska

itļa

2 un

9 c

il-vē

kiem

.Sk

aitli

s 8.

Šī s

kaitļ

a ci

lvēk

i ir

ļoti

ietie

pīgi

un

stūr

galv

īgi,

viņi

ne-

dzīv

o pē

c vi

spār

pieņ

emtie

m p

rin-

cipi

em.

Tie

ir ne

atka

rīgi

cilv

ēki,

kas p

ieko

pj n

o vi

spār

pieņ

emtie

m

prin

cipi

em ļo

ti at

šķirī

gu d

zīvi,

viņi

ce

nšas

iegū

t pē

c ie

spēj

as v

airā

k dr

augu

, mīl

dabu

. Viņ

i ir

ļoti

sa-

bied

riski

un

ir vi

enm

ēr p

aman

ā-m

i, vi

ņiem

ir ļo

ti da

udz

drau

gu.

Pat

pēc

attie

cību

pār

trau

kšan

as,

viņi

labp

rāt u

ztur

laba

s att

iecī

bas

ar s

avie

m b

ijuša

jiem

par

tner

iem

. Šī

ska

itļa

cilv

ēki l

abi s

apro

tas

ar

skai

tļu 1

,2 u

n 9

cilv

ēkie

m.

Skai

tlis

9. Š

ī ska

itļa

cilvē

kiem

ir

filoz

ofisk

s sk

atīju

ms

uz d

zīvi.

Vi-

ņiem

ir p

iekā

pīgs

rak

stur

s, vi

ņiem

ir

nest

abils

m

ater

iāla

is st

āvok

lis

saka

rā a

r to,

ka

viņi

nem

āk p

arei

zi tē

rēt

savu

s fin

anšu

līdz

ekļu

s. Re

ti no

ved

iece

rēto

līdz

gal

am. Š

ī tip

a cil

vēki

ir ļo

ti ju

tīgi, ž

ēlsir

dīgi

, ļoti

ne-

labp

rāt p

ieņe

m sv

arīg

us lē

mum

us,

nav

pārli

ecin

āti

par

savi

em d

ar-

biem

. Par

asti

viņi

bie

ži sli

mo,

nem

īl st

rīdēt

ies

un n

elab

prāt

ies

aist

ās

konf

likto

s. Vi

sbie

žāk

viņi

st

rādā

so

ciāla

jā jo

mā,

ner

eti i

r m

ūziķ

i. Šī

sk

aitļa

cilv

ēki

lielis

ki h

arm

onē

ar

skai

tļa 2

cilvē

kiem

.

Receptes



Dārza darbi oktobrī

Gra

ud

u p

ārslu

kēksiņi

1 glāze 4 graudu pārslu, 1 ola, 30 m

l eļļas, pusglāze kefīra, 100 g žāvētu augļu un ogu vai riekstu, 1 tējkarote cepam

ā pulvera,

pusglāze cukura, šķipsniņa sāls

Sajauc sausos

produk-tus - m

iltus, graudu pārslas, cepam

o pulveri, cukuru, sāli un žāvētos augļus, ogas un riekstus. C

itā traukā sakuļ olu, eļļu un kefīru. Šķidrajā m

aisīju-m

ā ber sausos produktus, ātri sajauc, daudz nem

aisot, citādi kēksiņi iznāks sīksti. M

asu liek ietaukotās

kēksiņu veidnītēs

vai tur ievietotās papīra formi-

ņās. Cep 20 m

inūtes 200 grā-du tem

peratūrā.

Ga

rdā

s kāp

ostu

pa

nkū

kasvaigi kāposti,

burkāns, eļļa, vegetaKāpostus,

burkānus sa-

rīvē uz rupjās rīves, cep eļļā, uzkaisa

vegetu. C

epšanas laikā

pieskata, lai

nepiedeg. G

aršīgas pie vārītiem kartu-

peļiem. Var ēst ar cīsiņiem

vai citiem

gaļas ēdieniem. Lielisks

pildījums pīrādziņiem

. Pēc vē-lēšanās var pievienot tom

ātu m

ērci.Ka

baču

mikslis

1 liels kabacis, 1 burkāns,1 sīpols, 4 ķiploka daiviņas,2 tom

āti, skābais krējums,

sāls, melnie pipari,

citronpipari, eļļaKabaci nom

izo, sarīvē uz

rupjās rīves. Tāpat sarīvē bur-kānus, sasm

alcina sīpolu un ķiplokus. Pannā apcep burkā-nus, sīpolus, ķiplokus, pieber

citronpiparus. Šo

maisījum

u izņem

no pannas un pārliek kādā traukā. Tad liek cepties sarīvēto kabaci, sutina tik ilgi kam

ēr iztvaiko sula. Kabaču m

asai liek klāt apcepto bur-kānu

maisījum

u un

pannā sutina, ik brīdi apm

aisot, tad piegriež tom

ātus, pieber pipa-rus un sāli. Sāls jāber diezgan daudz,

pēc garšas.

Beigās bagātīgi pielej skābo krējum

u. N

edaudz pasutina. Ēd kā sa-lātus, vai kopā ar kartupeļiem

un gaļu.

Krā

sain

ais m

aka

ronu

šķīvis

Makaroni spageti, burkāns,

cukīni, tomāti, olīveļļa, sald-

krējuma sviests, sāls, pipa-

ri, parmezāna siers, zaļum

i (vēlam

s kinza un baziliks).Liek vārīties m

akaronus. Ū

denim,

kur vārās

makaro-

ni, pievienojot

nedaudz sāls

un olīveļļas. Tievos salmiņos

sagrieziet burkānu

un cukī-

ni. Tomātus aplejiet ar vārošu

ūdeni un noņemiet to m

iziņas. Sagrieziet nom

izotos tomātus

kubiņos. U

z pannas

uzlejiet olīveļļu un nedaudz saldkrēju-m

a sviesta. Kad panna uzkar-susi, lieciet visus dārzeņus uz pannas cepties. Kad viss izce-pies, tad dāsni uzberiet sāli un piparus. G

atavos makaronus

nokāsiet caur caurduri. Maka-

ronus ielieciet bļodā un uzlejiet virsū visu iepriekš pagatavoto dārzeņu m

ērci. Kārtīgi visu sa-jauciet kopā. Lieciet uz šķīvja,

uzberiet sieru un apberiet ar zaļum

iem.

Bu

rkān

u u

n žā

vētas

vistiņa

s salā

ti3 palieli novārīti burkāni,1 žāvētas vistiņas stilbiņš,2 vidēji vai 1 liels sīpols,m

ajonēzeBurkānus

sarīvē. Vistu

sagriež kubiņos.

Sīpolus sa-

smalcinātus apcep. Atdzesētus

sīpolus piejauc pie burkāniem

un vistas, visu sajaucot ar ma-

jonēzi.

Ka

baču

sau

tējum

s a

r gaļu

500 g maltas liellopu gaļas,

1 vidēja lieluma kabacis,

3 palieli burkāni,1 liels sīpols,3 daiviņas ķiploka,3 palieli tom

āti,garšvielas ar sāli,80 g m

ajonēzesSautējam

ā katlā ar vāku liek

apcepties m

alto gaļu,

smalki sagrieztus sīpolus un

ķiplokus. Notīra un sarīvē uz

rupjās rīves

burkānus. Liek

uz apceptās

gaļas. N

omizo

un kubiņos sagriež kabaci, ko liek virsū uz burkāniem

. Ka-m

ēr viss sautējās, nomazgā

un smalki sagriež tom

ātus. To-m

ātus ber virsū uz kabačiem,

lai pasautējas. Kad jau gan-drīz gatavi, uzber garšvielas ar sāli, ja vēlas var pievienot arī sm

alkos piparus. Lai vēl pasautējas, tad virsū uzlej m

a-jonēzi. Pasautē vēl drusku.

Oktobris

ar gājputniem

un

rudens salnām

, lapu

sārto zel-

tu skaidri paziņo par

ziemas

tu-vošanos.

Ziema

nāk arī

dārzā. Stādījum

i. Oktob-

ra pirm

ajā pusē

joprojām

varam

stādīt skuju kokus –

īpaši dzīvžo-

gus. Kokaudzē-

tavas šobrīd pie-dāvā

kailsakņu stādus

no lauka

par ļoti vilinošām

cenām. O

ktobrī stādus turpina piedāvāt arī vietējā rododendru audzētava Babītē. C

enas ļoti demokrātiskas, šķirņu piedāvā-

jums arī plašs.O

ktobrī pēc salnām sakopjam

dār-zu ziem

ai – apgriežam vasarā un rudenī

ziedošos lapu krūmus - nesteidzam

ies, jo to lapas krāsojas un rotā rudenīgo dārzu. Kad tās nokritīs - laiks apgriezt. Sākoties lapkritim

savācam visas lapas. Slim

ības skartās lapas iznīcinām

. Tas attiecas arī uz

rožu, vasarzaļo

rododendru lapām

, ja tie sirga ar m

iltrasu. Mulčējam

dobes - tas daudziem

augiem ļaus daudz kom

-fortablāk

pārziemot.

Piemēram

, noteik-

ti vajadzētu mulčēt rododendrus. Šiem

augiem

ir sekla sakņu sistēma un m

ulča kalpo kā papildus “sega”. Krūm

u mulčē-

šanai varam izm

antot arī sagrābtās lapas (izņem

ot slimās kastaņu lapas). M

ūžzaļos rododendrus ik pa laika kārtīgi salejam

- nenāks par sliktu, ja tie uz pāris stundām

pastāvēs “peļķē”, šādu akciju turpinot ie-spējam

i ilgi, jo rododendri savās gaļīgajās lapās uzņem

ūdeni - ja tas tur būs, augi vieglāk pārcietīs salu!

Oktobris ir labs laiks dārza papildinā-

šanai ar lapu kokiem un krūm

iem, stādot

kailsakņu stādus, kas ir lētāki. Var stādīt dzīvžogus, atsevišķi augošus augus. O

k-tobra beigās veicam

pasākumus jauno ko-

ciņu aizsardzībai pret grauzējiem un m

eža zvēriem

. Piemēram

, stirnas nesmādē ne

augļu kociņus, ne tūjas, apēdot tām gan-

drīz visas zaļās skujiņas. Koka stumbriņu

varam aizsargāt apsienot to ar egļu za-

riem, kas pasargās ne vien no grauzējiem

un dzīvniekiem

, bet arī no krasām dien-

nakts gaisa temperatūras svārstībām

un sala.Ja dārzu plānojot, esam

kārtīgi piedo-m

ājuši pie tā dizaina un augu izvēles, ta-

gad rudens rota ir krāšņa (noderēs asins-sarkanais grim

onis, mežvīns, bārbeles,

spirejas un daudzi citi krāšņi augi), daļa no tiem

būs dekoratīvi arī ziemā!

Puķes. Sākoties

salnām

izrokam

begonijas, kannas,

fuksijas, pelargoni-

jas. Rozes gatavojam

ziemai – turpinām

savākt

nobirušās lapas,

izgriežam

”jē-los” dzinum

us. Pieliecam augststum

bra rozes. N

oteikti neaizmirstam

par sīpol-puķēm

, jo turpinās to stādīšanas laiks. Iz-rokam

rudenī noziedējušās sīpolpuķes – m

ontbrēcijas, gladiolas, acidantēras.Izrokam

dālijas, gladiolas. Lai gla-bāšanas laikā dāliju gum

i nebojātos, tos īpaši sagatavojam

un apstrādājam. D

āliju gum

us norokam saulainā vai vējainā lai-

kā, lai tie varētu apžūt. Saule ir vislabā-kais dezinfekcijas līdzeklis, kas līdz arī pret baktēriju ierosinātajām

slimībām

, pat pelēko puvi (Botrytis sp). G

umus pēc no-

rakšanas apžāvējam, notīram

lieko augsni un liekam

glabātavā. Ieliktus kastītēs vai sasaiņotus m

aisiņos, tos apkaisām ar tri-

hodermīnu. Svaigi gatavots preparāts būs

efektīvāks. Lietojot trihodermīnu, gum

us nedrīkstam

apstrādāt ar ķīmiskajiem

fun-gicīdiem

, jo tad preparāta sastāvā esošā sēne Trichoderm

a iet bojā, kā arī tiek iznī-cināti citi derīgie m

ikroorganismi.

Mulčējam

ziem

ciešu un

sīpolpuķu dobes. Piesedzam

sala jūtīgākās ziemcie-

tes. Ūdensrozes no sekliem

baseiniņiem

pārvietojam ziem

ošanai pagrabā. Noņe-

mam

un iztīrām puķu kastes.

Citi darbi. R

udenī ielabojam augsni

nākamā gada stādījum

iem. Izm

antojam

kompostu, bioloģisko m

ēslojumu, ja tāds

ir pieejams, nepieciešam

ības gadījumā

kaļķojam augsni, lai m

ainītu pH līm

eni (vispirm

s gan

ieteicams

veikt augsnes

analīzi).

Gladiolu

novākšan

a u

n žāvēšan

aParasti iesaka gladiolas novākt septem

bra otrā pusē, pabeidzot oktobra pirm

ajā pusē. To-m

ēr būtu jāņem vērā vairāki faktori, vispirm

s veselības stāvoklis. Ja uz kādas šķirnes lapām

parādās pelēkās puves bojājum

i, tad, neievē-rojot nekādus grafikus, šo šķirni labāk norakt.

Ja jūsu gladiolu platības novācamas vienā

dienā, varat mierīgi nogaidīt līdz pirm

ajām kār-

tīgajām salnām

, protams, ja stādījum

u veselības stāvoklis to atļauj. Vērtīgākās šķirnes, kurām

jāsavāc visi vairsīpoliņi, arī vairsīpoliņu sējum

i būtu jāpacenšas norakt, pirm

s sāk salt rokas.N

orokot gladiolas, ieteicams uzreiz no-

griezt vai izlauzt stublāju līdz ar sīpolu, neat-stājot nekādus celm

iņus (tādi ieteikumi reizēm

sastopam

i agrāk izdotā literatūrā). Ja nav jā-steidzas, var turpat uz lauka apgriezt (saīsināt) saknes, atdalīt vecos lielos sīpolus. Tas veicinās labāku nožūšanu.

Visbiežāk par to, ka glabāšanas laikā bum-

buļsīpoli izkalst un aiziet bojā, žēlojas kundzītes, kuras ļauj ziedēt gladiolām

līdz pašam norakša-

nas brīdim. Labi nobrieduši un pareizi nožāvēti

bumbuļsīpoli bez problēm

ām saglabāsies pat

nepiemērotos apstākļos. N

elaime tā, ka daudzi

nepievērš uzmanību kādam

sīkumam

: lai bum-

buļsīpols nobriestu, tam jāatrodas augsnē vēl

vismaz 30 dienas pēc noziedēšanas vai zieda

nogriešanas. Protams, ka daudzas no m

aziem

sīpoliņiem audzētas gladiolas izdzīs ziedvārpu

tikai septembrī, it sevišķi vēlīnās šķirnes. Ja plā-

nojat sākt gladiolu novākšanu oktobra sākumā,

sākot ar septembra pirm

ajām dienām

regulāri apstaigājiet savus gladiolu stādījum

us un bez žēlastības izlauziet visas ziedvārpas, kuras ti-kai sāk parādīties starp lapām

. Ja audzēšanas nolūks ir labas sīpolu ražas ieguve, negaidiet septem

bri, bet visu laiku sekojiet un izlauziet ziedvārpu aizm

etņus tiem augiem

, kuri izau-guši no III. lielum

a un mazākiem

sīpoliem. Tā

iegūsiet ražas pieaugumu par aptuveni 30%

.Ja nepieciešam

s pārliecināties par šķirnes tīrību, izlauziet ziedvārpu, atstājot apakšējo pum

puru. Tas uzziedēs, sīpolu praktiski neno-vājinot.

Gladiolu ražu katrs žāvē atbilstoši savai iz-pratnei un iespējām

. Gadījies redzēt gan visai neefektīvus, gan tīri fantastiskus paņēm

ienus.Labākais un pareizākais paņēm

iens būtu šāds:- norakšanas dienā bum

buļsīpolus izvieto kastītēs un apžāvē saulē un vējā,

- novieto žāvēšanas telpā un žāvē 7 līdz 10 dienas paaugstinātā tem

peratūrā ar aktī-vu gaisa apm

aiņu, ieteicamā tem

peratūra ap +30

o C (ne augstāka par 35o C), - pēc intensī-

vas žāvēšanas bum

buļsīpo-lus

turpina žāvēt vēl 2 - 3 nedēļas

ista-bas

tempe-

ratūrā (ap 18 - 20

o C).


Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām

4. raksts. Jēdzieni “aktīva novecošanās”, “veiksmīga novecošanās”, “produktīva novecošanās”, “veselīga ilgdzīvošana”

Iedzīvotāju novecošanās kā sociāls process izsauc jaunu individuālās nove-cošanās apjēgšanas nepieciešamību. Iz-šķir hronoloģisko, bioloģisko, sociālo un psiholoģisko novecošanos. Hronoloģiskā novecošanās ir faktiski nodzīvotais gadu skaits (pasē norādītais vecums). Biolo-ģiskā novecošanās norāda uz vispārējo veselības stāvokli, cilvēka dzīvotspējīgu-mu un dzīvei svarīgu funkciju efektivitā-ti. Psiholoģiskā novecošanās ir indivīda adaptēšanās un uzvedības saskaņoša-nas spēju samazināšanās pret apkārtē-jās pasaules prasībām. Adaptācijas funk-ciju darbību nosaka atmiņas stāvoklis, spēja apgūt jaunas zināšanas, intelekta līmenis, iemaņas, jūtas, emocijas, moti-vācija utt. Padzīvojušam cilvēkam svarīgi ir būt spējīgam tikt galā ar aktuāliem sa-dzīves uzdevumiem, kas rada līdzsvaru starp indivīda gaidām no vienas puses un reāliem dzīves apstākļiem no otras. Pie nosacījuma, ja tāds līdzsvars tiek at-rasts, pieaug vajadzības pēc paplašinā-tas mijiedarbības ar citiem cilvēkiem, un šis potenciāls var tikt izmantots dzīves kvalitātes uzlabošanai. Savukārt sociālo novecošanos raksturo uzvedība, atbil-stoša noteiktām lomām, kuras ir tipiskas padzīvojušu cilvēku grupai – ģērbšanās stils, dzīvesveids, attieksme pret sabied-rībā notiekošiem procesiem utt. Svarīgi piebilst, ka, sistemātiski pieliekot pūliņus savu izziņas spēju uzturēšanai, cenšo-ties paplašināt paziņu loku un dažādojot ikdienas aktivitāšu veidus, vecākā gada-gājuma cilvēks var pagarināt savu darba, jaunrades un sociālās aktivitātes periodu un tādejādi attālināt psiholoģisko un so-ciālo novecošanos. Visu iepriekšminēto novecošanās veidu iestāšanos ietekmē virkne citu kritēriju, tostarp atpūtas un dzīves higiēniskie apstākļi, veselības aiz-sardzības un sociālās nodrošināšanas sistēmu attīstība, kā arī kultūra, izglītība, ekoloģiskās drošības un klimata labvēlī-guma līmenis, materiālo un garīgo vaja-dzību apmierināšanas iespējas utt.

Iedzīvotāju novecošanās ir sarežģīts sabiedrisks fenomens, kura apzīmēšanai pēdējā laikā tiek izvirzīti jauni termini un jēdzieni. Vienlaicīgi ar jau agrāk zinā-miem veselīga dzīvesveida noteikumiem, apritē ienāk tādi vārdu salikumi, kā “ak-tīva novecošanās”, “veiksmīga noveco-šanās”, “produktīva novecošanās” un pat “veselīga ilgdzīvošana”. Termins “pro-duktīva novecošanās” akcentē uzmanību uz senioru darba aktivitātes pagarinā-šanu, jo darbaspēka produktivitātes sa-glabāšanai ir svarīga loma ekonomikas izaugsmē. Mūsdienās padzīvojušiem cil-vēkiem ir mazas izredzes atrast piemēro-tas darbavietas, bet, veicot mērķtiecīgas izmaiņas ražošanas tehnoloģijās, var ra-dīt labvēlīgus apstākļus senioru produkti-vitātei. Pastāv atšķirīgas produktīvas no-vecošanās definīcijas, vairākums no tām uzsver vecākā gadagājuma cilvēku iegul-dījumu ekonomikā, viņu līdzdalību preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Lai plašāk izvērstu sašaurinātu šī jēdziena izpratni, tika ieviests termins “aktīva no-vecošanās”.

Pēc Vispasaules veselības aizsar-dzības organizācijas dotās definīcijas, “aktīva novecošanās” ir process, kura laikā tiek optimizēta indivīda veselība, drošība un iekļaušanās sabiedrībā. Šis princips ļauj cilvēkiem atklāt savus po-tenciālus fiziskajā, sociālajā un garīgajā aspektā visas dzīves garumā, kā arī dod iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē, at-karībā no savām vajadzībām, vēlmēm un iespējām, pretī saņemot atbilstošu aizsargātību, drošību un aprūpi, kad tas kļūst nepieciešams. Eiropas Savienī-ba pasludināja 2012.gadu par “Aktīvas novecošanās un paaudžu solidaritātes gadu” (European Year for Active Ageing

and Solidarity between Generations). Pasākumu programmā tika iekļauti pasā-kumi, kuru rezultātā uzlabojās iedzīvotāju informētība par to, kādu ieguldījumu ko-pējai labklājībai dod vecākā gadagājuma cilvēki, piedaloties dažādos pasākumos kā brīvprātīgie palīgi – volontieri. Senio-riem dalība volontieru kustībā ir lieliska iespēja atrast labu alternatīvu zaudēta-jām sociālajām lomām. Brīvā laika vel-tīšana aktīvai līdzdalībai sabiedriskajās norisēs var uzlabot fizisko veselību, pa-sargāt no izziņas funkciju traucējumiem un palielināt apmierinātību ar dzīvi. Paš-laik brīvprātīgo kustība ir attīstīta praktiski visā Centrālajā Eiropā un Baltijas valstīs, tai skaitā arī Latvijā (piemēram, “brīvprā-tīgais.lv”). Ar “aktīvu novecošanos” tiek saprasta tāda uzvedības stratēģija, kura ļauj vecākā gadagājuma cilvēkiem sagla-bāt pilnvērtīgas dzīves sajūtu neatkarīgi no ierobežojumiem, ko tie izjūt. Lai tā varētu notikt, ir nepieciešams atrast tā-dus saskarsmes veidus, kuri varētu kom-pensēt zaudētās iespējas. Piemēram, ja cilvēkam ir ierobežotas patstāvīgas pār-vietošanās iespējas ārpus savas dzīves-vietas, saziņai ar radiniekiem un drau-giem var izmantot internetu. Neskatoties uz izplatīto priekšstatu, jēdziens “aktīva novecošanās” ir attiecināms ne tikai uz veciem cilvēkiem, bet arī uz visu vecuma grupu pārstāvjiem. Pie veselīga dzīves veida jāsāk pieradināt jau no bernības, lai iegūtā pieredze palīdzētu atrisināt ak-tuālu dzīves uzdevumus, iestājoties ve-cumam.

Plaši tiek pielietots arī termins “veik-smīga novecošanās”, kurš, atšķirībā no iepriekš minētajiem terminiem, vairāk raksturo paša cilvēka tiekšanos uz izmai-ņām, atbilstoši katram vecuma posmam, vienlaicīgi nezaudējot saskarsmes apjo-mu un intensitāti. Mainoties dzīvesvei-dam, seniors cenšas saglabāt fiziskās, izzinošās un komunikatīvās funkcijas maksimāli augstā līmenī. Atkarībā no nepieciešamības, viņš pieskaņo savu subjektīvo arējās pasaules vērtējumu un dzīves apstākļu uztveri, cenšoties atrast līdzsvaru starp palikušajām pieejamajām iespējām un neizbēgamajiem zaudēju-miem. Termins “veiksmīga novecošanās” ir nostiprinājies arī Latvijas zinātniskajās aprindās. Piemēram, 2014.gadā notika konference “Sabiedrības veiksmīgas no-vecošanās izaicinājumi Latvijā”.

“Veselīgas ilgdzīvošanas” princips ir nākamais solis piemērotas terminoloģi-jas meklējumos, kura raksturotu cilvēces sasniegumus ceļā uz ilgu dzīvi. Pēdējo desmit gadu laikā biomedicīnā veikti sim-tiem zinātnisku atklājumu, kuri var nozī-mīgi pagarināt cilvēku dzīvi. Tomēr paies vēl ne mazums gadu, pirms šo pētījumu rezultāti tiks ieviesti klīniskajā praksē. Sagaidāms, ka zinātnieku darbu rezul-tātā, katram pacientam tiks piemeklēta individuāla medikamentu atlase, kas ļaus izārstēt vai novērst daudzas ar vecumu saistītas saslimšanas, ieskaitot vēzi, dia-bētu, Parkinsona slimību utt. Biomedicī-na spēj mainīt mūsu sabiedrību, dodot iespēju cilvēkiem dzīvot ilgāk, turpināt strādāt un dot savu ieguldījumu ekono-mikā, nevis iet pensijā un izsmelt eko-nomiskās rezerves ar pensijām un tērē-jot līdzekļus vecuma slimību ārstēšanai. Nākotnē cilvēka novecošanās process notiks kā pakāpeniska pāreja no viena vecuma uz citu ar atbilstošu medicīnisko un sociālo aprūpi. Sabiedrības noveco-šanās tiks kompensēta, pagarinot cilvēku vairākumam aktīvo dzīves periodu, dodot viņiem iespēju produktīvi strādāt praktis-ki līdz sirmām vecumdienām, pielāgojot darba apstākļus mainīgajām fiziskajām un intelektuālajām spējām.

Tatjana AZAMATOVATurpinājums sekos

Sen gaidītā tikšanās jeb draiskule ūdele

Pēdējo divdesmit gadu laikā savai-rojās milzum daudz bebru, jenotu un ūdeļu. „Dambju būvētāju” dēļ iet bojā tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā iz-mantojamo zemju, tai skaitā milzīgas meliorētas zemes platības. Jenoti rada nopietnus draudus putniem, pirmām kārtām, irbēm, pīlēm, rubeņiem. Bet ūdeļu pārpilnība, kuru ēdienkartē ka-rūsas un karpas spēlē īpašu lomu, lika nopietni aizdomāties dīķu īpašniekiem. No Amerikas ievestais dzīvnieks radīja nopietnu konkurenci pat ūdriem.

Šo nekaunīgo zvēriņu populāci-jas pieaugumam ir divi izskaidrojumi. Pirmkārt, to ietekmēja lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām un ārzemēm, mēs novērojam, ka plašas teritorijas vairs ne-tiek izmantotas lauksaimniecībā, līdz ar to strauji paplašinājušās šo faunas pār-stāvju mājošanas vietas. Otrkārt, krasi pazeminājies pieprasījums pēc zvērā-dām, līdz ar to arī medniekiem vairs nav tik lielas intereses par šiem zvēriņiem. Bet bija laiks, kad zvērādas tika uzskatī-tas par “mīksto zeltu”. Mainās mode, bet visā pasaulē arvien populārākas kļūst kampaņas, kuru mērķis ir dzīvnieku aiz-sardzība. Arī Bridžita Bardo, pasaules mēroga kinozvaigzne un aktīva dzīvnie-ku tiesību aizstāve, cīnās pret kažokādu izmantošanu un ar savu darbību turpina radīt problēmas gan zvērādu apstrādes industrijai, gan pasaules mēroga komer-cijai.

Šoreiz runa būs par ūdelēm. Kopš jaunības gadiem atceros kādu gadījumu, par kuru man pa-stāstīja pieredzējušais mak-šķernieks Aleksandrs, kurš zivis parasti ķer ar gruntsmakšķeri. Naktī viņam paveicās noķert vairākus zušus, kuri bija atstā-ti koka laivā, netālu no krasta. Līdz ar pirmajiem saules sta-riem makšķernieks aizsnaudās pie kvēlojošā ugunskura. No rīta viņu pamodināja putnu ča-las, Aleksandrs atvēra acis un ieraudzīja: tumšs zvēriņš, kas ir līdzīgs seskam, velk pa smiltīm zušus. Un mēģinājums atņemt tos no viņa nevainagojies ar pa-nākumiem, jo tajā negaidītajā divkaujā uzvaru guva ūdele.

Šo atgadījumu es atcerē-jos pirms dažiem gadiem, kad rītausmā man pazuda kilogra-mu smaga līdaka, kas steigā bija atstāta piekrastē, rasainā zālē. Pēdas smiltīs atklāja no-slēpumu: tajā dienā žiglajam zvēriņam atkal paveicās. Šis

dzīvnieks ir apveltīts ar lielis-ku ožu, līdz ar to ūdele varēja atrast vietu, kur atradās “cie-nasts”. Toreiz es padomāju: neskaitāmas dienas es pava-dīju pie dabas krūts, gandrīz vienmēr man līdzi ir fotoapa-rāts, taču ne reizi neizdevās ieraudzīt savām acīm šo zagli - ūdeli.

Un tad... Gaidot, kad sāksies plaužu сope, es pa-slēpos aiz liela laukakmens Daugavas krastā. Diena bija apmākusies, lietus galīgi sa-bojāja garastāvokli, un man nācās aiznest fotosomu uz automašīnu. Bet, kad laiks no-skaidrojās, steigā es aizmirsu fotoaparātu bagāžniekā, par ko drīz vien nožēloju. Nevarē-ju noticēt savām acīm: tumši brūnais zvēriņš uzkāpa uz mil-zīga akmens un, raugoties uz cilvēku, it kā aicināja: fotogra-fē! Cik žēl! Kad, nenoturoties pretī vilinājumam, es sāku tu-voties ziņkārīgajam zvēriņam,

man par lielu izbrīnu, ūdele nenobijās, un es varēju to apskatīt no piecu soļu attāluma. Un tikai pēc tam dzīvnieks pazuda piekrastes augu valstībā, un tad bija dzirdams ūdens šļaksts. Lai labotu nepatīkamo misēkli, es vienā acumir-klī aizskrēju pakaļ fotokamerai, tikai no zvēra vairs nebija ne ziņas, ne miņas.

Pagāja aptuveni pusstunda, kad es pēkšņi ieraudzīju: ūdele pa akmeņiem atkal virzās uz manu pusi. Cenšoties netrokšņot, es mēģināju slēpties, taču zvēriņš pēkšņi sāka uztraukties, un man paveicās uzņemt tikai dažus kadrus, ko es gaidīju ilgus gadus. Un es varu da-līties savā fotomednieka priekā arī ar lasītājiem.

Rudens diena, kas bija pavadīta klusībā, pie ūdens, kur apkārt rosās put-ni, ir īsta oāze dvēselei. Un tad notika tikšanās ar to noslēpumaino ūdeli... Bija jāgaida pusmūžs, lai ieraudzītu viņu...

Tajā dienā sākās lietusgāzes un bija dzirdams pat septembra pērkons, bet man paveicās iemūžināt fotoattēlos, kā dzimst jauna diena – aiz biezas miglas segas.

Pieskaroties ar savu dvēseli dabai, cilvēks iekšēji attīrās. Tāpēc ir ļoti sva-rīgi visiem spēkiem pretoties motoru ag-resijai un alkatībai, ko sauc par ekoloģis-ko nekaunību...

Aleksejs GONČAROVS

Cilvēks un daba


Televīzijas programmaSESTDIENA, 26. septembrisLTV1

6.00 LR valsts himna6.02 LTV portretu izlase6.35, 19.05 Vides fakti7.10 Tillija un draugi7.35 Auniņa Timija laiks8.00 Gārfīlda šovs8.30 Lesija9.00 Kas te? Es te!9.30 Dardarija10.00 Ķepa uz sirds10.30 Mf. Hanibāla dārgumu meklētāji12.15 Ekvadora13.20 Adreses13.55 700 pasaules brīnumi14.30 Kūku kari15.30 Latvijas kods16.00 Multimākslinieks Hardijs Lediņš17.00 Mājdzīvnieki18.00 Ziņas 18.20 Aculiecinieks18.35 Ielas garumā19.35 Latvijas šlāgeraptauja 20.30 Panorāma21.13 Latloto. Eurojackpot21.25 Māja pie ezera22.25 Indijas vasaras23.45 Mf. Divas mātes1.45 Edgara Liepiņa 85 gadu ju-bilejas koncerts 3.35 Imanta - Babīte pietur4.35 LTV - 605.30 Saknes debesīs

LTV76.00 LR valsts himna6.05 Labākās latviešu mūzikas izlase7.40, 18.00, 1.25 LTV – 608.05 SeMS ceļo9.05 TE!10.05 1000 jūdzes Mjanmā10.35, 5.30 Province11.05 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija.

Prāts11.50 Sporta studija12.35 Šefpavārs līdzņemšanai13.50 Latvijas futbola virslīga16.05 Aizliegtais paņēmiens17.00 Apokalipse. Pirmais Pa-saules karš18.45 Meklējot sesto maņu. Ukraina19.15 Eiropa koncertos20.05 Nemiera gars21.00 Inspektors Lūiss22.45 Dzīvnieki - profesionāļi23.45 Inspektors Džordžs Džentlijs 2.20 Troksnis 3.30 Pasaules Kausa posms BMX superkrosā5.00 Olimpiskie zelta mirkļi

LNT6.30, 2.05 Dāmu paradīze7.30 Labrīt, novados!8.00 Attīstības kods8.30 Latvji, brauciet jūriņā9.00, 3.00 LNT Brokastis11.00 Laimīgs un vesels11.30 Dārgā, mēs nogalinām bērnus!14.20 Brāļu sazvērestība15.20 Mf. Mūsu mājas17.10, 18.00 Paisums17.50, 20.00 Ziņas 20.35 Degpunktā 21.10 Dzintara dziesmas22.15 Agata Kristi. Erkils Puaro0.25 Mf. Čārlijam Kantrimenam ir jāmirst4.30 Karamba!5.00 Amerikāņi5.40 Kādas slimības vēsture

TV36.05 Papucīši6.30 Ūsainā aukle 7.10 Monsuno

7.40 Mans mazais ponijs8.10 Lieliskais Zirnekļcilvēks9.05 Kungfu panda 10.00 Auto ziņas 10.35 Paķer līdzbraucējus11.35 Mf. Mana bērna māte13.35 Smieklīgākie videokuriozi14.35, 2.00 Mf. Beverlīhilzas policists 16.40 Mf. Vakariņas idiotiem19.00 TV3 Ziņas19.35 Mf. Šreks. ilgi un laimīgi21.30 Mf. Zirnekļcilvēks0.05 Mf. Audzinot Bobiju3.45 Svešais starp savējiem 5.00 Slepenie sakari 5.45 Džungļu krustojums

TV3+6.40 Multfilmas8.30 Kino detaļās9.35 Aģenti VAIROGS10.30 Skapis11.25 Jaunkundze - zemniece12.35 Kosmiskie piedzīvojumi14.20 Mf. Operācija “Ы” un citi Šurika piedzīvojumi. 16.20 Mf. Dāvana ar raksturu. 18.20 Mf. Lielais ceļojums. 19.55 Zaicev+121.00 Bibliotekāri23.00 Mf. Džungļi 0.45 Mf. Sarkanās ugunis

TV58.00 Viena mīlestības nakts8.55, 11.45 TV skatlogs9.10 Gribu ticēt10.40, 1.45 Lietišķa pieeja11.15, 18.00 6 kadri12.00 Maskava. Trīs stacijas. 18.45 Greizais spogulis. 20.00 Mf. Viss acumirklī mai-nās. 23.40 Mf. Sieviešu diena.1.20 Kriminal+

2.10 Nakts mūzika

NTV7.20 Mežonīgā pasaule 8.00, 10.00, 13.00 Šodien8.20 Skate8.50 Galvenais ceļš9.30 Gatavojam 10.25 Medicīnas noslēpumi10.55 Kulinārijas padomi11.55 Dzīvokļa jautājums13.20 Es tievēju14.20 Braucam un ēdam!15.05 Šķiršanās krievu stilā16.05 Muhtara atgriešanās17.05 Specgrupa18.00 Izmeklēšanu vada...19.00 Centrālā televīzija20.00 Jaunas krievu sensācijas21.00 Tu neticēsi!22.00 50 nokrāsas. Belova. 23.00 Kriminālā Krievija0.05 Mf. Ierocis 1.55 Kārdinājumu pilsēta 3.50 Tīmeklis

RTR8.00, 11.00, 14.00, 20.00 Vēstis 8.10, 11.10, 14.20 Vēstis-М8.20 Laime ir. Turpinājums. Se-riāls. 9.30 Satiksmes noteikumi10.15 Tā ir mana mamma11.25 Mf. Kad koki bija lieli 13.15, 14.30 Mf. Mammu, es precos! 15.40, 3.35 Sestdienas vakars17.15, 2.00 Mf. Neskaistā Ļu-bova 19.10 Zināšanas - tas ir spēks.20.45, 5.25 Izdziedināšanās0.30 Mf. Vēl mīlu, vēl ceru…. 4.55 Smieklu istaba

PBK6.05, 1.55, 5.35 Euronews

6.35, 11.00, 12.00, 17.00 Ziņas6.45 Kontrolpirkums7.10 Moderns spriedums8.05, 10.20 Multfilmas8.40 Gudrinieces un gudrinieki9.45 Mācītāja vārds10.50 Šurumburums11.15 Garša12.25 Līdz pirmajam pūces klie-dzienam13.30 Humora koncerts14.55 Mf. Benzīntanka karalie-ne16.30, 17.20 Mf. Dokumentu foto 18.55 Kurš grib kļūt miljonārs? 20.00 Laiks20.25 Humora raidījums23.15 Kas? Kur? Kad? 0.30 Šovakar2.25 Karš un miers4.30 Jūrmala

RenTV Baltic6.00, 1.20 Skatīties visiem!6.55 Firmas noslēpums8.45 Saviesīgas vakariņas10.55 Visnoderīgākā program-ma12.00 TOP - shop 12.15 Auto programma13.25, 23.05 Vadīt krievu stilā14.25 Dokumentāls projekts17.35 Visšokējošākās hipotēzes 19.55 Pasaules noslēpumi 23.35 Jūrmala

ONT7.00 Sestdienas rīts8.00, 9.00, 16.00, 20.30 Ziņas9.05 Multfilmas9.25 Veselība10.30 Garša11.10 Ideāls remonts12.10 Gudrinieces un gudrinie-ki

13.05 Cerību lapa16.15, 21.00 Sporta jaunumi16.20 Mf. Benzīntanka karalie-ne 17.40 Mats matā!21.05 Koncerts 23.20 Šovakar 0.50 Līdz pirmajam pūces klie-dzienam

Baltkrievija 17.10 Būtība7.35 Mf. Karmena 9.00, 12.00, 15.00 Jaunumi9.40, 23.20 Divi tēvi un divi dēli10.45 50 receptes11.25 Vasarnīca12.10 Veselība12.50 Nezināmā Baltkrievija13.25 Izeja ir14.00, 0.30 Ģimenes melodrā-mas15.15 Reģiona jaunumi15.30 Laimes parādības17.30 Es nespēšu tevi aizmirst 21.00 Panorāma21.35 Mf. Šķiršanās kaimiņi 0.20 Sporta diena

Baltkrievija 27.00 Burvju skola7.30 Profesora Otkrivaškina zi-nātniskais šovs 7.55 Mana brīnišķīgā aukle10.00 Garšas ābece10.35, 21.05 TV barometrs10.40 Ekstrasensu cīņas13.00 Kapeika kapeikā13.35 Ir nu gan!14.10 Laimīgi kopā15.50 Mf. Mazais Stjuarts 17.15 Ērglis un cipars18.10 Mf. Sliktie puiši. 21.10 Mf. “Pēc mūsu ēras”22.00 Sportloto 6 no 49, KENO.23.10 Gribu nokļūt televīzijā!23.15 Bafija pret vampīriem

LTV16.00 LR valsts himna6.02 LTV portretu izlase6.30 Rīta Panorāma8.35, 16.25 Mīlas viesulis 9.35, 15.30 Melu pinekļos10.35, 12.35, 13.50 Top-Shop 10.50 Mf. Palikt pie ezera12.55 Lesija13.20 Dardarija14.05 Iebrauc kino14.35 Maklauda meitas17.25 Viedokļu telpa18.00, 23.00 Ziņas18.53 Ceturtā studija19.30 Aizliegtais paņēmiens

20.30 Panorāma21.15 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts22.00 Sporta studija22.45 Latvija var!23.15 Selfridžs 0.10 De facto0.45 Mājdzīvnieki1.45 Aculiecinieks5.00 Eiropas muzikālās pilsētas5.30 Ielas garumā

LTV76.00 LR valsts himna6.03, 5.30 1000 jūdzes Albānijā

6.30 Vienmēr formā!7.00 Spots7.30, 16.05 Pludmale8.25 Maklauda meitas9.15 Latvijas šlāgeraptauja 10.10 Lai top!12.00 Aculiecinieks12.35 Bufalo. Girgensons13.25 Latvijas futbola virslīga15.35, 1.25 Labākais no Euro-maxx 17.00 Dzīve šodien18.00 Šodien18.35 Divdesmit dabas šedevri19.05 Alpu dakteris 19.55 Gēnu mantojums. Tavs iekšējais pērtiķis20.55 Mf. Ragnaroks22.50 Inspektors Lūiss

0.35 Nemiera gars5.00 Olimpiskie zelta mirkļi

LNT6.00 Labrīt, novados!6.30, 3.00 900 sekundes8.40, 20.40 Degpunktā 9.10 0.20 Dzīvīte9.45, 14.20 Televeikala skatlogs10.00 1001 Nakts11.00, 4.40 Karamba!11.25 Paisums14.00, 17.50, 20.00 LNT ziņas14.35, 2.15 Viesnīca Grand Ho-tel 15.40 Nemelo man!16.50, 18.00 Uz mūžu tava Aka-pulko

18.55, 5.00 Glītā Ļaļa20.35 1/5 tranzīta aktualitātes21.10 Ekstrasensi – detektīvi22.10 Sasisto lukturu ielas 23.25 Dzimuši policisti0.45 Veiksmīgs uzņēmējs1.10 Attīstības kods1.30 LNT ziņu TOP 105.45 Kristīgā programma

TV36.05, 12.05, 5.40 Ūsainā aukle 6.30 Mazo mīluļu veikaliņš 7.00, 13.40 Sūklis Bobs Kvadrāt-biksis 7.30 Dusmīgie bebri7.55 Vecie ērmi8.55, 3.00 Komisārs reksis

10.00, 1.05 Pēdējais īstais vīrs 11.00 Māmiņu klubs 11.35 Gatavo mežā13.05 Transformeri14.10 Spēka reindžeri 14.35, 1.35 Sievu maiņa 15.35, 20.20 UgunsGrēks 16.55 Voroņini18.00 Šaubu ēnā19.00, 3.55 TV3 Ziņas19.35, 4.25 Bez Tabu21.00 Saimnieks meklē sievu 22.05 Bulta23.05 Bagātnieku dakteris 0.05 Nekā personīga2.20, 5.00 Slepenie sakari

LTV16.00 LR valsts himna6.02 LTV portretu izlase6.35 Vides fakti7.10 Tillija un draugi7.35 Auniņa Timija laiks8.00 Gārfīlda šovs8.30 Lesija9.00 Kas te? Es te!9.30 Gārfīlda šovs9.55 Džungļu grāmata safari10.10 Millijas jaunkundzes jau-tājumi10.30 Divdesmit dabas šedevri11.00 Brīvība ratiņkrēslā12.00 Dievkalpojums13.00, 5.30 Saknes debesīs13.26 Daudz laimes!14.15 Latvijas šlāgeraptauja 15.10 Ķepa uz sirds15.40 Iebrauc kino16.15 100 g kultūras17.00 Tēvs Brauns18.00 Ziņas 18.20 Province18.50 Mf. Palikt pie ezera20.30 Panorāma20.50 De facto21.20 Mana dziesma22.40 Mf. Tūkstošreiz ar labu nakti0.50 TE!1.50 Rīgas svētku lielkoncerts 4.05 Imanta - Babīte pietur4.35 Aizliegtais paņēmiens

LTV76.00 LR valsts himna6.03 Sekotāji7.05 Dardarija7.35, 5.30 Province

8.05 Zebra8.20 Latvija var! 8.35 Vides fakti9.05 Laikmeta varoņi toreiz un tagad9.35 Šefpavārs līdzņemšanai10.55 Mana pirmā šepte11.25 Mf. Hanibāla dārgumu meklētāji13.10 Pasaules Kausa posms BMX superkrosā14.45 Mf. Jūra tevī16.30 LTV – 6018.00 Leģendārie albumi19.10 Mf. Ragnaroks21.05 Lilīhammera 22.00 Tilts23.10 Eiropa koncertos0.00 Muzikālā banka 2.45 SeMS 3.45 Troksnis 5.00 Olimpiskie zelta mirkļi

LNT6.30 Dāmu paradīze7.30, 5.20 Bernards7.40 Nedēļa novados8.00 Gadās arī trakāk9.00, 3.45 LNT Brokastis10.00, 11.30 Mediķi11.00 Veiksmīgs uzņēmējs12.25 Agata Kristi. Erkils Puaro14.25 Mf. Māsas16.10 Dzintara dziesmas17.10 Sirdsmīļā Monika17.50, 20.00 Ziņas 18.00 Policists no pagātnes20.10 LNT ziņu TOP 1021.00 Mf. Dzīvās ugunis23.35 Vegasa0.30 Mf. Slepenā eja2.20 Mf. Augšāmcelšanās

4.30, 5.00 Karamba!5.30 Kristīgā programma

TV36.20, 4.30 Papucīši7.10 Monsuno7.40 Mans mazais ponijs8.10 Kinomānija8.50 Māmiņu klubs9.25 Gatavo mežā10.00 Superbingo11.05 Dzīves smalkumi11.40 Mf. Tomijs13.35 Mf. Zirnekļcilvēks16.05 Mf. Šreks. ilgi un laimīgi18.00 Saimnieks meklē sievu 19.00 Nekā personīga20.00 Izklausies redzēts22.40 Mf. Elles puika. Zelta ar-mija1.05 Mf. Vecais zēns2.55 Mf. Tomijs5.00 Slepenie sakari 5.40 Ūsainā aukle

TV3+6.50 Multfilmas7.00 Kino detaļās8.00 Lielais jautājums9.15 Uz naža asmens10.40 Tētis sprukās!12.25 Sarkanās aproces13.35 Dārgums О.К.15.45 Spiegs17.55 Bibliotekāri19.55 Jaunkundze - zemniece21.00 Bada spēles. 0.00 Pēdējie Grimmi

TV57.30 Kristīgā programma8.00 Viena mīlestības nakts8.55, 11.45 TV skatlogs

9.10 Gribu ticēt10.40 Borneo. Sala īstiem vīrie-šiem. Борнео. 12.00 Maskava. Trīs stacijas. 17.55, 23.05 Glābiet manu ģi-meni20.00 Brigāde22.05 Visu atcerēties1.05 Nakts mūzika

NTV8.00, 10.00, 13.00 Šodien8.20 Viss būs labi!9.25 Ēdam mājās!10.25 Pirmais raidījums11.05 Tehnikas brīnumi11.55 Vasarnīcas jautājumi 13.20 Maitas17.00 Izmeklēšanu vada...18.00 Nedēļas akcenti19.00 Punkts20.00 Vairākums21.20 Šahta1.05 Sātans2.00 Kārdinājumu pilsēta4.00 Mf. Tēvi

RTR9.00 Pats sev režisors9.50 Smieklu panorāma 10.20 Vēstis-М11.00, 14.00, 20.00 Vēstis11.15 Rīta pasts11.55 Lielais svētku koncerts14.30 Vladimirs Zeldins. Gad-simta elks. 15.30 Galvenā skatuve17.55 Vissvarīgākais22.00 Svētdienas vakars0.30 Mf. Asinis ar pienu. 2.25 Mf. Sacīkšu braucēji5.00 Krievijas rīts

PBK6.05, 10.00, 12.00, 15.00 Ziņas6.15 Spēlē, harmonikas!6.55 Moderns spriedums7.50, 10.30 Bērnu klubs8.35 Veselība9.40 Piezīmes10.20 600 sekundes par veselī-bu un skaistumu11.10 Kamēr visi mājās12.20 Fazenda13.05, 15.20 Mf. Jeseņins 18.20, 21.55 Mats matā!20.00 Laiks23.35 Republikas LEpnums1.15 Euronews1.45 Mf. 1812. 3.40 Karš un miers5.10 Jūrmala

RenTV Baltic6.00, 12.15 Skatīties visiem!6.45 Karavīri9.50 Skopums10.55 Slepenās teritorijas12.00 TOP-shop 13.30 Jūrmala15.30 Pazīsti mūsējos16.05 Bez noilguma termiņa20.25 Marionešu dejas0.15 Dokumentāls projekts

ОНТ7.00 Svētdienas rīts8.00, 9.00, 16.00 Ziņas9.05 Svētdienas sprediķis9.20 Mutfilmas9.35 Piezīmes9.55 Kamēr visi mājās10.40 Fazenda11.15 Brein -rings12.25 Mf. 1812.

14.30 Sazvērestības teritorija15.30, 16.20 Mf. Jeseņins 16.15 Sporta jaunumi20.00 Kontūras21.05 Golos 23.20 Mf. Blēži

Balkrievija 17.15 Mf. Šķiršanās kaimiņi 8.50 Mācītāja vārds 9.00, 12.00, 15.00 Ziņas9.10 Arsenāls9.40, 1.05 Kā apprecēt miljonā-ru 10.45 50 receptes11.20 Sieviešu žurnāls12.10 Centrālais reģions12.35 Zona Х13.05 Lielā reportāža13.40 Ātrumkārba14.15 Apkārt planētai15.15 Tava pilsēta15.30 Tas ir mans suns17.20 Mf. Divi Ivani 21.00 Tiešais ēters22.15 Redaktoru klubs22.55 Pilsētas jaunumi23.15 Mf. Laimes parādības

Balkrievija 27.05 Burvju skola8.45 Gribu nokļūt televīzijā!8.50 Laimīgi kopā10.35 Es gribu to redzēt!11.15, 20.05 TV barometrs11.20 Jūsu loto11.50 Piecinieks12.05 Mana brīnišķīgā aukle14.10 Mf. Sliktie puiši 16.45 Mf. Zirnekļcilvēks 19.15 Superloto20.40 Verdošs ūdnes21.10 Freida metode22.00 Sportloto 5 no 36, KENO23.20 Spoki0.25 Kā es satiku jūsu mammu

SVĒTDIENA, 27. septembris

PIRMDIENA, 28. septembris


25. septembrī Ir iemesls!TV3+6.45, 17.35, 3.40 Māja 27.35 Multfilmas8.30 Bada spēles11.15, 14.25 Comedy Club13.20, 16.30 Internis18.40, 2.20 Brīvdienas Meksikā 19.55 Sporta skolotājs. Seriāls. 21.00 Aģenti VAIROGS22.00 Mf. Ideālais svešinieks. 0.10 Mf. Bumers.

TV58.10 Brigāde10.15, 13.10 TV skatlogs10.30, 17.30 Pacientu līga11.35, 18.30 Nemelo man!12.40, 22.25, 0.25 Kriminal+13.25 6 kadri13.55 Mf. Samaina vienā mirklī19.40 Ziņas19.50 Mf. Ļaunuma puķes22.00 [email protected] Reģionālās ziņas23.30 Izmeklēšanas noslēpumi0.55 Nakts mūzika

NTV6.00 Rīts7.10, 8.05 Mežzinis8.00, 10.00, 13.00, 16.00, 19.00 Šodien9.05 Rīts 10.25 Gatavojam! 11.00 Sasisto lukturu ielas12.00, 13.20 Zvērināto tiesa14.30 Ārkārtas gadījums15.00 Lolita16.20 Sasisto lukturu ielas18.00 Runājam un rādām19.40 Krasta apsardze

21.35 Šefs23.40 Dienas anatomija0.20 Sindbada klejojumi2.15 Kārdinājumu pilsēta4.05 Es tievēju5.05 Advokāts

RTR9.55 Par pašu galveno11.00, 14.00, 17.00, 17.50, 20.00 Vēstis11.35, 14.30, 17.30, 19.35 Vēs-tis-М11.55 Izmeklēšanas noslēpumi15.00 Sklifosovskis18.15, 3.50 Tiešais ēters20.55 Neizdomātā dzīve23.50 Godīgais detektīvs0.40 Mf. Debesu bezdelīgas 2.00 Ķertā 5.00 Krievijas rīts

PBK6.00, 0.05 Euronews6.30, 9.00, 12.15, 15.30, 17.00, 0.45 Ziņas6.35, 12.40 Multfilmas7.00, 9.25 Labrīt!9.50 Dzīvo vesels!11.10 Gaidi mani!12.55 Laiks rādīs14.25 Vīriešu/ sieviešu15.55 Moderns spriedums17.50, 18.05 Precamies!18.00, 20.40, 23.00 Latvijas laiks 18.55 Lai runā!20.00 Laiks21.15, 23.05 Tatjanas nakts. Seriāls23.30 Vakara Urgants1.00 Pozners1.50 Skūpsts

5.00 Smieklīgi videoklipi

RenTV Baltic5.45 Dokumentāls projekts6.30 Karavīri7.25, 12.50 Bērnu klubs7.49 Laika ziņas7.50, 19.45 Saviesīgas vakari-ņas8.55 Kādi cilvēki!10.15 Bez noilguma termiņa 12.30, 0.55 Skatīties visiem!13.15 Skopums14.20 Apokalipse 17.30 Kādi cilvēki!18.35 Seno skaistuļu noslēpu-mi 20.50 Slepenās teritorijas21.55 Mums pat sapņos nav rādījies

ОНТ6.00, 8.30, 9.00, 11.00, 13.00, 16.00, 18.00, 20.30, 1.00 Ziņas6.05 Mūsu rīts9.05 Kontūras10.00 Dzīvo vesels!11.05, 13.05, 16.15, 18.15, 21.00 Sporta ziņas11.10 Fazenda11.55 Moderns spriedums13.10 Vīriešu/sieviešu14.10 Vienatnē ar visiem15.05, 16.20 Laiks rādīs16.50 Precamies!18.20 Baltkrievijas verdikts. Fri-ča Šmenkeļa draugi un ienaid-nieki. 18.55 Gaidi mani!20.00 Laiks21.05 Principu lieta22.15 Leģenda par Goge23.15 Break dance pasaules čempionāta atlase

Baltkrievija 16.00, 7.20, 8.15 Labrīt, Baltkrie-vija!7.00, 8.00, 9.00, 12.00, 15.00, 19.00, 23.55 Ziņas7.05, 8.05 Ekonomikas ziņas7.10, 8.10, 19.40, 23.35 Zona Х9.10 Tiešais ēters10.05 Redaktoru klubs10.45, 20.00 Tēvs Matvejs11.00, 13.00, 16.00 90 sekun-des11.45, 0.25 Mf. Iemīlējies un neapbruņots. 13.40, 15.50 Es nespēšu tevi aizmirsts15.15, 18.40 Reģionālās ziņas17.35 Baltkrievijas laiks19.20 Arēna21.00 Panorāma21.45 Baltkrievija ХХI22.05 Pēdas 0.10 Sporta diena

Baltkrievija 27.00 TV rīts9.00, 10.00, 21.05 TV baro-metrs 9.05 Ērglis un cipars10.35 Mf. Mazais Stjuarts 12.10, 17.55 Nejaušs liecinieks13.15 Freida metode15.15 Mf. Pēc mūsu ēras. 17.00 Pārstartēšana19.05 Nepiedzimsti skaista20.55 Gribu nokļūt televīzijā!21.10 Ekstrasensi - detektīvi22.05 KENO 22.10 Kauli23.05 Reportāža23.55 Spoki0.50 Kā es satiku jūsu mammu

LTV16.00 LR valsts himna6.02 LTV portretu izlase6.30 Rīta Panorāma8.35, 17.00 Mīlas viesulis 9.35, 16.05 Melu pinekļos10.35, 12.35, 13.55 Top-Shop 10.50 Mf. Jūra tevī12.55 Lesija13.20 Džungļu grāmata safari13.35 Millijas jaunkundzes jau-tājumi14.15, 19.30, 23.35 100 g kultūras15.10 Maklauda meitas18.00, 23.20 Ziņas18.53 Ceturtā studija20.30 Panorāma21.15 1:1 22.05 Patiesības stunda0.20 Mf. Tūkstošreiz ar labu nakti5.00 Eiropas muzikālās pilsētas5.30 Viedokļu telpa

LTV76.00 LR valsts himna6.03, 5.30 1000 jūdzes Albānijā6.30 Eiropa fokusā7.00 Ceturtā studija7.30 Pludmale8.25 Maklauda meitas9.15, 19.10 Alpu dakteris 10.05 Viedokļu telpa10.35 Aizliegtais paņēmiens11.35 Melu laboratorija12.35 100 g kultūras13.25 Latvijas futbola virslīga15.35, 1.55 Vienmēr formā!16.05 Pludmale17.00 Dzīve šodien18.00 Šodien18.35 Ceļojums apkārt pasaulei20.00 Brīvība ratiņkrēslā20.55 Tēvs Brauns 21.45 Indijas vasaras23.00 Tilts 0.05 Gēnu mantojums1.05 Lilīhammera 5.00 Olimpiskie zelta mirkļi

LNT6.15, 4.50 Bernards6.20, 2.35 Šodien novados6.30, 2.45 900 sekundes8.40, 20.35 Degpunktā9.10, 0.15 Dzīvīte9.45, 14.20 Televeikala skatlogs10.00 1001 Nakts11.00 Dzimuši policisti12.00 Mf. Trīszvaigžņu skūpsts14.00, 17.50, 20.00 LNT ziņas14.35 Bērni un vecāki15.40 Nemelo man!16.50, 18.00 Uz mūžu tava Aka-pulko18.55, 5.00 Glītā Ļaļa21.10 Mf. Čūskas paradīzē

23.10 Salemas raganas0.40 Kāršu nams1.30 Latvji, brauciet jūriņā1.55 Bērni un vecāki4.30 Karamba!5.45 Kristīgā programma

TV36.05, 12.05, 5.40 Ūsainā aukle 6.30 Mazo mīluļu veikaliņš 7.00, 13.05 Transformeri7.30, 13.40 Sūklis Bobs Kvad-rātbiksis 7.55, 18.00 Šaubu ēnā8.55, 3.00 Komisārs reksis 10.00 Bagātnieku dakteris 11.00 Ekstrasensu cīņas 14.10 Spēka reindžeri 14.35, 1.30 Sievu maiņa 15.35, 20.20 UgunsGrēks 16.55 Воронины19.00, 3.50 TV3 Ziņas19.35, 4.20 Bez Tabu21.00 Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S 22.00 CSI. kibernoziegumi23.00 Melnais saraksts 0.00 Maleinijs2.20, 5.00 Slepenie sakari

TV3+7.20, 17.35, 1.55 Māja 28.25 Multfilmas9.20 Es nezināju, ka esmu stā-voklī10.20, 14.25 Comedy Club12.15, 16.30 Interni13.20, 19.55 Sportat skolotājs18.40, 0.10 Brīvdienas Meksikā21.00 Ekstrasensi - detektīvi22.00 Mf. Vientuļš pēc līguma

TV58.00, 14.40 Mīlestība nav kar-tupelis8.55, 13.20 TV skatlogs9.10, 23.30 Izmeklēšanas no-slēpumi10.05 Borneo. Sala īstiem vīrie-šiem. 11.15, 17.30 Pacientu līga12.20 Reģionālās ziņas12.50 22.25, 0.25 Kriminal+13.35, 18.30 Nemelo man!15.35 19.50 Ļaunuma ziedi19.40 Ziņas22.00 [email protected] Ārpus likuma0.55 Nakts mūzika

NTV6.00 Rīts7.10, 8.05 Mežzinis8.00, 10.00, 13.00, 16.00, 19.00 Šodien9.05 Rīts

10.25 Ēdam mājās!11.00 Sasisto lukturu ielas12.00, 13.20 Zvērināto tiesa14.30 Ārkārtas gadījums15.00 Lolita16.20 Sasisto lukturu ielas18.00 Runājam un rādām19.40 Krasta apsardze21.35 Šefs23.40 Dienas anatomija0.05 Sindbada klejojumi2.00 Kārdinājumu pilsēta4.00 Kulinārijas noslēpumi4.55 Advokāts5.50 Jebkurā laikā

RTR9.55 Par pašu svarīgāko11.00, 14.00, 17.00, 17.50, 20.00, 23.50 Vēstis11.35, 14.30, 17.30, 19.35 Vēs-tis-М11.55 Izmeklēšanas noslēpumi15.00 Sklifosovskis18.15 Tiešais ēters20.55 Neizdomātā dzīve1.55 Debesu lakstīgalas3.05 Ķertā5.00 Krievijas rīts

PBK6.00, 0.35 Euronews6.30, 9.00, 12.15, 15.30, 17.00, 1.05 Ziņas6.35, 12.40 Multfilmas7.00, 9.25 Labrīt9.50 Dzīvo vesels!11.10 Vienatnē ar visiem12.50 Laiks rādīs14.25 Vīriešu/sieviešu15.55 Moderns spriedums17.50, 18.05 Precamies!18.00, 20.40, 23.00 Latvijas laiks 19.00 Lai runā20.00 Laiks21.15 Aiz kadra21.35, 23.15 Tatjanas nakts23.55 Vakara Urgants1.20 Momenta struktūra2.15 Skūpsts5.30 Smieklīgi videoklipi

RenTV Baltic5.45 Visšokējošākās hipotēzes6.30 Karavīri7.25, 12.55 Bērnu klubs7.49 Laika ziņas7.50, 19.45 Saviesīgas vakari-ņas8.55 Kādi cilvēki!10.15 Bez noilguma termiņa12.30, 0.55 Skatīties visiem!13.20 Skopums14.20 Mums pat sapņos nav rādījies17.30 Kādi cilvēki!18.35 Seno skaistuļu noslēpu-mi

20.50 Maldu teritorija 23.00 Vadīt krievu stilā0.00 Dokumentāls projekts

ОНТ6.00, 8.30, 9.00, 11.00, 13.00, 16.00, 18.00, 20.30, 1.00 Ziņas6.05 Mūsu rīts9.05 Dzīvo vesels!10.25 Kontrolpirkums11.05, 13.05, 16.15, 18.15, 21.00 Sporta ziņas11.10 Fazenda11.55 Moderns spriedums13.10 Vīriešu/ sieviešu14.10 Vienatnē ar visiem15.05, 16.20 Laiks rādīs16.50 Precamies!18.20 Tētuka meitiņas18.50 Lai runā!20.00 Laiks 21.05 Džuna23.05 Mf. PiraMMMīda.

Baltkrievija 16.00, 7.20, 8.15 Labrīt, Balt-krievija!7.00, 8.00, 9.00, 12.00, 15.00, 19.00, 0.45 Ziņas7.05, 8.05 Ekonomikas ziņas7.10, 8.10, 19.40, 0.10 Zona Х9.10, 22.35 Pēdas10.00, 13.00, 16.00 90 sekun-des11.05, 20.00 Tēvs Matvejs12.10, 16.35 Ģimenes me-lodrāmas13.10 Diena lielpilsētā14.05 Domā kā sieviete15.15, 18.40 Reģionālās ziņas 15.25, 1.20 Mf. Atsprādzējiet siksnas17.35 Baltkrievijas laiks19.20, 0.25 Interešu sfēra21.00 Panorāma21.45 Baltkrievija ХХI22.05 Tuvplānā1.05 Sporta diena

Baltkrievija 27.00 TV rīts9.00, 21.05 TV barometrs9.05, 16.00 Ērglis un cipars10.00 Ekstrasensi - detektīvi10.55 Saprast un padarīt ne-kaitīgu11.30 Garšas ābece12.20, 17.55 Bafija pret vampī-riem 13.15, 1.00 Kauli14.10, 19.05 Nepiedzimsti skaista17.00, 1.50 PIN - kods20.55 Gribu nokļūt televīzijā!21.10, 23.45 Futbola laiks21.30 Sportloto 6 no 49, KENO21.45 Futbols

OTRDIENA, 29. septembris

Oginski — tā ir sena dzimta, kuras pirmsākumi ir saistīti ar Čerņigovas kņa-ziem, Rjurika pēcnācējiem. Šīs kņazu dzimtas izcelsme tika atzīta gan Polijā, gan Krievijas impērijā. Tie bija īsti aristokrāti. Dzimtas pārstāv-ju vidū — Lietuvas hetmaņi, ministri, vēstnieki, valstsvīri un talantīgi valsts pārvaldes darbinieki. Ģimenē par lielu vērtību vienmēr uzskatīja izglī-tību un muzikālo audzināšanu. Mihails Oginskis ir viens no spilgtākajiem šīs senās dzimtas pārstāvjiem. Komponists, diplomāts, ierēdnis. Visa viņa dzīve bija veltīta dzimtenei. Pat tajā laikā, kad dzimtene pazuda no Eiropas kartes...

Mihaila tēvs un vectēvs bija Traķu vojevodas. Tas bija goda amats, kuru dēls praktiski nekad nevarēja mantot no tēva. Ņemot vērā Oginsku ģimenes nopelnus, tāds izņē-mums tika izdarīts. Oginski ļoti augstu vērtēja muzikālo iz-glītību, un jau kopš bērnības gadiem Mihails tika iesaistīts ģimenes koncertos. Spēlēt klavieres un vijoli viņu mācīja labākie Eiropas meistari. Jaunietis ieguva spīdošu izglītību, ko nodrošināja labākie mājskolotāji un pasniedzēji. Univer-sitātēm aristokrātu ģimene neuzticējās, dodot priekšroku individuālajām nodarbībām ar profesoriem.

Kad Mihailam bija 24 gadi, viņš izvēlējās savu tālāko karjeru. Jaunietis negribēja saistīt savu dzīvi ar kara die-nestu, arī zemes pārvaldnieka un valsts pārvaldes ierēdņa loma viņu nesaistīja. Rjurika pēcnācējs nolēma, ka politika ir tā darbības joma, kura gan nesīs labumu dzimtenei, gan ir interesantāka nekā daudzi citi darbi. Jau pēc gada Oginskis tika iecelts par vēstnieku Holandē, pēc tam - Lielbritānijā. Šis laiks Polijai bija visai nelabvēlīgs. Lielvalstis gaidīja labāku momentu, lai sadalītu valsti un pievienotu savām teritori-jām izdevīgāku zemes gabalu. Diplomāti meklēja savai valstij sabiedrotos pa visu Eiropu. Diemžēl nesekmīgi. Neviens ne-gribēja iesaistīties konfliktā ar Austriju, Prūsiju un Krieviju. Oginskis pameta diplomātisko dienestu un saņēma jaunu amatu —Lietuvas lielkņazistes mantzinis. Pēc Polijas terito-rijas sadales Mihails piedalījās sacelšanās, bija jēgeru batal-jona priekšgalā... Sacelšanās tika apslāpēta, bet Oginskis bija spiests pamest dzimteni. Viņš dodas uz Konstantinopoli, bet pēc tam uz Parīzi. Emigrācijā Mihails turpināja aktīvu diplo-mātisko darbību. Francijā viņš nodibināja kontaktus ar valdī-bas ierēdņiem un visādiem līdzekļiem pārliecināja ierēdņus veicināt Polijas atdzimšanu. Ierēdņi klausījās uzmanīgi, bet atbildes nesniedza. Drīz vien Krievijas impērijā paziņoja par amnestiju, kas attiecās uz visiem sacelšanās dalībniekiem. Oginskis atgriezās dzimtenē...

1810. gadā Mihails pārcēlās uz Pēterburgu, viņu ie-cēla par senatoru, ar viņu vēlējās sadarboties imperators. Oginski iedvesmoja šīs pārmaiņas, viņš izstrādā projektu par Lietuvas lielkņazistes pārveidošanu un Lietuvas auto-nomās teritorijas izvedi Krievijas impērijas ietvaros. Pro-jektu izskatīja ļoti ilgi, bet... imperatora Aleksandra Pirmā liberālo nostāju nomainīja citas pārliecības, kuras vairs ne-bija atbilstošas Oginska projekta iecerēm. Viņa ideja tika noraidīta... Pēc tam bija karš... Cerības uz Polijas atbrīvo-šanu izgaisa līdz ar Napoleona sagrāvi. 1817. gadā Oginskis jutās vīlies un aizgāja no darba valsts dienestā, viņš brauca uz dzimteni. Mihaila veselība nopietni pasliktinājās, 1823. gadā bijušais senators aizbrauca uz Itāliju... Vairs nekad viņš neredzēja savu dzimteni.

Komponists Oginskis uzrakstīja ne pārāk daudz darbu. Marši, menueti, polonēzes, mazurkas, romances, ir pat viena opera, kuru maestro sacerēja Parīzē. Darba pamatā - Napo-leona kara gājiens uz Ēģipti. Līdz ar to viltīgais diplomāts gribēja pievērst Pirmās Francijas Republikas pirmā konsula uzmanību, lai nodrošinātos ar viņa atbalstu Polijas atjauno-šanas jautājumos. Opera nebija mākslinieciski augstvērtīga, turklāt Napoleonam mūzika vispār nepatika, bet operu viņš nevarēja ciest. Viņa iemīļotā mūzika vienmēr bija kara kauju mūzika.

Slavenākais Mihaila Oginska darbs ir polonēze “Atvadas no dzimtenes”. Šo oficiālo nosaukumu bieži aizstāj ar citu - “Ilgas pēc dzimtenes”, kas daudz precīzāk pauž šī sacerējuma saturu. Polonēzes sacerēšanas gads — 1794. Tolaik Oginskis pameta Poliju, jo bija spiests doties emigrācijā.

Runājot mūsdienīgā valodā, polonēze “Atvadas no dzim-tenes” kļuva par hītu Eiropā uzreiz pēc tās pirmatskaņojuma. Vīnē, Berlīnē, Pēterburgā neviena balle neiztika bez šīs skais-tās mūzikas. Šis darbs apbrīnojami ilgu laiku nezaudēja savu popularitāti cilvēku vidū. Līdz pat mūsdienām tā aranžējumi skan dažādu zvaigžņu izpildījumā.

1991. gadā Baltkrievijas Republikas parlaments izska-tīja jautājumu par jaunu valsts himnu, kuras pamatā būtu Oginska polonēzes mūzika. Tika sacerēts teksts divās valo-dās (baltkrievu un krievu), bet komunistu frakcija bloķēja šo lēmumu, motivējot ar to, ka melodijas un himnas izpildījums ir pārāk sarežģīti.

Polijā ik gadu notiek mūzikas festivāls, kas nosaukts Oginska vārdā, Baltkrievijā ir uzstādīts piemineklis kompo-nistam, viņa vārdā ir nosauktas ielas un mūzikas skolas, iz-mantojot faktus no viņa biogrāfijas, ir uzrakstīta mūsdienīga opera “Mihails Oginskis. Nezināmais portrets”, bet Baltkrie-vijas banka izdeva zelta monētu, kuras reversā ir attēlots Oginska portrets. UNESCO pasludināja 2015. gadu par Ogin-ska gadu.

Mūsdienās Mihailu Oginski pazīst kā komponistu. Par viņa politisko un sabiedrisko darbību sabiedrība atceras reti. Ļoti žēl.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Mihaila Oginska dzimšanas diena


LAIKA ZIŅASSt 26.09. Sv 27.09. Pr 28.09. Ot 29.09.

+ 13 ... + 17 + 10 ... + 14 + 9 ... + 13 + 8 ... + 12

Z 4 m/s Z 4 m/s Z 5 m/s Z 6 m/s

Reklāma un sludinājumi

“Ezerzeme”; indekss: 3019; Reģ. apl. Nr. 000700647www.ezerzeme.lve-pasts: [email protected]: Lāčplēša ielā 20, Krāslavā, LV-5601.Iznāk otrdienās un piektdienās.

Publicētie materiāli ne vienmēr atbilst redakcijas viedoklim. Par skaitļu, faktu pareizību un sludinājumiem atbild autori.

Izdevējs - SIA “LER 8”.Reģ. Nr. LV 51503017321Norēķinu konts SEB BANKĀ:LV22UNLA0023000467070Iespiests SIA “Latgales druka”. Rēzekne, Baznīcas 28.Reklāma, sludinājumi - tālr. 65681464Fakss - 65681465

Materiālu un TV programmas sagatavošanā izmantoti “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Diena”, “Subbota”, “Rēzeknes Vēstis”, “Novadnieks”, interneta resursi un citi avoti.Laikraksta redaktoreRedaktores vietnieceKorespondenti

TulkotājaMaketētājaGrāmatvede

Marina Nipāne Inga PudnikaAleksejs GončarovsElizabete Viļuma

Na tā li ja Zda nov skaIeva Maļinovska

26795517, [email protected], [email protected], [email protected]

26853074, natalin240580@mail .ru65681475, [email protected], [email protected]

IEPĒRKFirma iepērk govis, sivēnmātes, aitas, jaunlopus. Tālr. 29285927, 26200951.

“Ritms R”Plastikātalogi,metāladurvisTikai pie mums:

Pasūtot logus un apdari - bezmaksas iz mē ru izmērīša-na un uz stā dī ša na.

Mēbeļu salons Tirgus ielā 7, tālr. 65681152, 29410327

Latvijas lielākā šūšanas fabrika, kas ražo augstākās kvalitātes sieviešu modes apģērbus, aicina darbā:

ekonomistu–grāmatvediDarba pienākumi:

• Analizēt darba algas apmaksas darbojošo sistēmu, tās efektivitāti, pa-pildināt vai pārstrādāt to;

• Veikt darba algas fonda aprēķinu – gada, mēneša pēc kategorijām, analizēt un kontrolēt to;

• Analizēt darba ražīgumu gabaldarba strādniekiem;• Veikt produkcijas ražošanas līgumu noslēgšanai nepieciešamos eko-

nomiskos aprēķinus;• Veikt aprēķinus par konstrukciju izveidi;• Nodrošināt kvalitatīvu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši LR likumdo-

šanas un normatīvo aktu prasībām;• Ikmēneša grāmatvedības atskaišu un finanšu pārskatu sagatavošana

un iesniegšana valsts institūcijām, gada pārskatu sastādīšana;• Analizēt uzņēmuma darbības rādītājus, kontrolēt ieņēmumus, izde-

vumus, debitorus, kreditorus.Galvenās prasības:

• Augstākā izglītība ekonomikā vai finansēs;• Vismaz 2 gadu praktiskā pieredze ekonomista darbā (vēlams ražošanas sfērā);• Zināšanas LR grāmatvedības un nodokļu likumdošanā;• Precizitāte darbu izpildē, centīgums un augsta atbildības sajūta; • Ļoti labas latviešu un krievu valodas zināšanas; • Teicamas datorprasmes, priekšroka kandidātiem, kuri ir strādājuši ar

grāmatvedības programmu Grīns.Mēs piedāvājam:

• Darbu lielā un perspektīvā ražošanas uzņēmumā;• Darba algu 400 Eur pirms nodokļu nomaksas un sociālās garantijas;• Darba vietu Krāslavā, Sporta ielā 8.

CV un pieteikuma vēstules ar norādi uz amatu “Ekonomists - grāmatvedis” sūtīt uz e-pastu: [email protected] līdz 2015.gada 5.oktobrim.

PĀRDOD

IK “ALNAMI” piedāvā mini ekskavatora pakalpojumus: ūdens-vadu un kanalizācijas ierīkošanu. T. 20050580 (LMT), 26898080 (TELE 2).

PĒRK

DAŽĀDI

IEPĒRK METĀLLŪŽŅUSAugstas cenas. Strādājam jebkurā

laikā. Tālr. 29198531

Zviedrijas firmas pārstāvji Latgalē PĒRK dažādus meža

īpašumus par augstām ce-nām. Iespējams avanss.

Tālr. 29548596.

SIA „LAUKU MIESNIEKS”Iepērk mājlopus. Augstas cenas. Samaksa tūlītēja. Svari. Tālr. 20207132.

SI A “AIBI” ie pērk liel lo pus, jaun lo pus, aitas,

ka zas, zir gus. La bas ce nas. Sa mak sa tū lī tē ja. Sva ri.

Tālr. 26142514, 20238990.

SIA „LATVIJAS GAĻA” iepērk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus. Svari. Samaksa tūlītēja.

Tālr. 28761515.

Z/S “Madera”Iepērk jaunlopus, liellopus, ai-tas, zirgus, cūkas. Samaksa uz vietas. Svari. T. 26563019.

SIA „RENEM” iepērk jaunlopus, liellopus,

aitas, zirgus. ELEKTRONISKIE SVARI.

T. 65323848, 29996309, 26373728.

Šūšanascehsaicina darbā šuvēju.

Tālr. 26980956.

Netradicionālās parapsi-holoģijas, tautas un netradi-cionālās medicīnas maģistre Gaļina Vitkovska (Baisaitova) palīdz asteohondrozes, bronhī-ta, miomas, vīriešu problēmu, ādas slimību, baiļu ārstēšanā, noņem negatīvo enerģiju, attîīra dzīvokļus, mājas, dzīvnieku turēšanas telpas no negācijām, nosaka likteni. Pieņemšana kat-ru pirmdienu Dagdas TN.

T. 29992892, 26743499.

SI A ie pērk sku ju ko ku un lapu ko ku TA RAS KLU ČUS.

Samaksa 2 darba dienu laikā.Pie gā des vie ta: ‘’Lat gran’’ te ri to-ri ja, Ūd rī šu pag., Krās la vas nov.

Tālr. 27827666.

PLASTIKĀTA LOGI un DURVIS.Atlaides līdz 35%!METĀLA DURVIS. Iekštelpu durvis.

Tālr. 27878088, 28675525.

Firmameklēpārdevējus uz pastāvīgu darbu.

Tālr. 26883305.

SIA “FORVEST”Pērkam augošu mežu, mežu

ar zemi, ieķīlātu mežu un bez dokumentiem. Meža izstrādā-šanas pakalpojumi. Mežizstrā-des pakalpojumi, meža izve-dēja, forvardera pakalpojumi. Pārdodam malku (3 m).

Tālr. 26677812.

22 gadus kopā ar Jums!

AIZDEVUMI Krāslavā, Brīvības ielā 24; Dagdā, Daugavpils ielā 8 - piektdienās no 10:30-12:30.Tālr. 65622735, 28229290.

SIA „AĻŅI AS”IEPĒRK ZĀĢBAĻĶUS EUR/ m3

Garumus iepriekš saskaņot!Piegādes vieta: Varakļāni.

Ir transports! www.alnias.lv

SAMAKSA 1 DIENAS LAIKĀ!Tālr. 64866070, 29806775, 25916403

PriedeGarums 3,7 4,3 4,9 5,5 6,1

Diam

etrs 14-17 46 46 46 46 46

18-24 62 62 66 64 6525+ 62 62 66 64 65

EgleGarums 3,7 4,3 4,9 5,5 6,1

Diam

etrs 14-17 46 46 46 46 46

18-24 64 64 70 70 7025+ 64 64 70 70 70

SIA VEGO PLUS Plastikāta logi, durvis. Mēbe-

ļu izgatavošana.Žalūzijas, roli-slēģi, moskītu tīkli.

www.vegoplus.lvBrīvības 10, Krāslava, tālr.

2402950.Dagda, tālr. 25992850.

Logi no 15Eur, durvis no 99Eur. Bez % kredīts+dāvana. T. 26847347, durvistev.lv

Izsakām līdzjūtību Igora Adamjonoka ģimenei un tuviniekiem, no viņa pār-agri uz mūžu atvadoties. Lai vieglas smiltis…

Klasesbiedri un klases audzinātāja (10. b klase,

1986. gada izlaidums)

Izsakām dziļu līdzjūtību In-gai Čertkovai sakarā ar brā-ļa Igora pāragro nāvi.

Krustmeita Kora un viņas ģimene Īrijā

Bērnu preču nodaļa no tirdzniecības cen-tra bijušajā kinoteātrī tagad atrodas Rīgas ielā 50 c veikals “Peppy”.

Laipni lūgti!

4.oktobrīplkst.15.00KrāslavasKNnotikspasākums,veltītsPasaulesvecoļaužudienai.Godināsim jaunos pensionārus. Līdzi jāņem groziņš un labs noska-

ņojums. Jaunajiem pensionāriem reģistrēties līdz 1. oktobrim pa tālr.

65622528, 65622191.

1.5 - istabu dzīvokli pilsētas cen-trā, 4/4. Tālr. 28343714;2 - istabu dzīvokli ar malkas ap-kuri st. Krāslava vai MAINA pret 1-istabas dzīvokli ar malkas ap-kuri Krāslavā. Tālr. 29797108;“OPEL Signum” - 2.2 DTi, dīzelis, 2003. g. dec., 3500€. T. 28653118;“FORD Sierra”- 2.0 i, 1990., ben-zīns, pīlādžu krāsā, TA, ir rezer-ves daļas. 450 €. Tālr. 28315722;minitraktoru “Yanmar FH 16 D”. Tālr. 29385495;vieglās automašīnas piekabe “Russobalt” (cinkota, atveras galu borti, mazlietota, ir TA); smagās automašīnas Gaz 52 rezerves daļas. Tālr. 26265542;vagotāju, lakstu cirtēju, trijstūri, poļu pļāvēju, kartupeļu racēju. Tālr. 28383488;zāģmateriālus, vagondēļus, arī pirts vagondēļus, dēļus, plauktus, līstes, brusas, terases un grīdas dēļus, brusa imitācija (Blockhouse), ēve-lētus dēļus. Piegāde. Т. 27086886;šīferi. Lielās loksnes 125x180 - 2.50 €, mazās loksnes 70x120 - 1.00 €. Tālr. 20208886;veļas mašīnu “AEG”, nerūsējošu tvaika nosūcēju, 4 riņķu gāzes plīti. Viss lietots. Tālr. 22053960;klavieres “Ukraina”. T. 28660907;plastmasas mucas (1000 l). Tālr. 26361548;mucas (20, 25, 30, 60, 120, 200, 1000 litri). Daugavpilī. Tālr. 27492445;metāla mucas (200 l, ar lielu vāku; 1000 l - kvadrātveida ar krānu), plastmasas benzīna kan-nas (25 l). Iespējama piegāde. Tālr. 29498229;bišu dravu. Bites sagatavotas zie-mošanai (piebarotas, apstrādā-tas pret varrotozi). T. 26436005;medu. 5€/l. Tālr. 26363427;darba zirgu (11 g.). Veic visus l/s darbus. Tālr. 22360369;sakarā ar saimniecības likvidē-šanu - 5 slaucamas govis. Tālr. 29431956;sivēnus. Tālr. 28332431;sivēnus. Tālr. 26598779;sivēnus. Tālr. 26136595;sivēnus. T. 26174487, 26450677;vistas un gailīšus. 2 €/ gab. Tālr. 26223166;kūtsmēslus ar piegādi Krāslavā (6 t piekabe). Bioloģiski sertificē-tus kartupeļus “Vineta” un “Lau-ra”. Tālr. 26644163;pārtikas, sēklas un lopbarības kar-tupeļus. Piegāde. T. 27131681;pārtikas kartupeļus. Tālr. 26566948;pārtikas kartupeļus “Vineta”, “Bellarossa”, “Santa”. Lopbarī-bas kartupeļus. Graudus, mil-tus. Bezmaksas piegāde. Tālr. 29485284;pārtikas kartupeļus. Tālr. 26244916, 28702728;pārtikas kartupeļus “Vineta”. Ie-spējama piegāde. T. 28386640;kviešus, auzas, miltus. Tālr. 26516466;graudus, miltus, kartupeļus. Pie-gāde. Tālr. 25949788;sienu ruļļos. Kartupeļus. Tālr. 28325156, 28611956;malku. Tālr. 29189194;skaldītu malku. Tālr. 29128690;kūdras briketes (Igaunija). 85 €/t. Tālr. 29409413.

zemi ar jebkādu mežu (var daļēji izcirstu). Visaugstākās cenas. Tālr. 29417548;mežus īpašumā, zemi ar mežu, cirsmas. Par brīvu kārtojam robežu plānus, meža taksācijas, zemes-grāmatas. Augstas cenas, samak-sa pie notāra. Vajadzības gadījumā izsniedzam avansu. T. 29131196, [email protected];labākā cena Latgalē par l/s zemi. Tālr. 29548596;visaugstākā cena par meža īpašumiem vai cirsmām, l/s zemi. Tūlītēja samaksa. Tālr. 29105447, 20318082;mežus ar zemi, cirsmas, apaļko-kus krautuvē. Samaksa uzreiz. Tālr. 26346688;zemi ar augošu vai daļēji izcirstu mežu, aizaugušu lauksaimnie-cībā izmantojamu zemi. Var ar vecām ēkām. Iespējami maiņas varianti. Tālr. 28718477;senlaicīgus priekšmetus - lauk-saimniecības inventāru, mājas piederumus, kara tematikas priekšmetus. Tālr. 22068511.

VAJADZĪGI strādnieki mežā. Tālr. 25428444;VAJADZĪGI strādnieki mežā. Tālr. 26834734;Meklējam cilvēku dzīvošanai viensētā. Tālr. 26585426;Vīrietis (53 g.) meklē jebkādu dar-bu. Ir šofera - traktorista tiesības, visas kategorijas. T. 26160359;Meklēju darbu. Ir vadītāja aplie-cības - BE, CE, D1E (95 kods, digitālā karte), ADR (cisterna). Traktora vadītāja apliecība ACF. Ir savs auto. Tālr. 27724180;Sieviete meklē sētnieces dar-bu, var pieskatīt vecus cilvēkus. Tālr. 25920246;Sieviete meklē darbu Krāslavā - ražas novākšana, logu mazgāša-na, dzīvokļu uzkopšana. Pieska-ta vecus cilvēkus. T. 25230352;Sieviete meklē darbu nepilnai darba dienai - pieskatīšu vecus cilvēkus, uzkopju dažādus mā-jokļus un telpas. Pastāvīgu dzī-vošanu viensētās, dārza darbus un iepazīšanās - nepiedāvāt!!! Tālr. 22102220.MŪRĒJU visa veida krāsnis, ka-mīnus, dūmvadus, kā arī TĪRU un REMONTĒJU kamīnus un dūmvadus. Tālr. 29329151.Artēzisko AKU urbšana. Tālr. 29142220.Pašizgāzēja pakalpojumi (krav-nesība - 16 t, grants, smiltis, šķembas); mini-ekskavators (5 t), mikroautobuss (kravnesība-3 t). Tālr. 29186835.PĀRDOD teli (1.5 g.), lopbarības miltus. PĒRK malkas cirsmu. Tālr. 26282015.Bez maksas paņemsim nevaja-dzīgu sadzīves tehniku (ledus-skapjus, gāzes plītis, TV utt.). Tālr. 27540758.Atdosim labās rokās vācu aitu su-gas kucēnus (2 mēn.). T. 20314209.

Pārdod malku (3 metri).Tālr. 29528162.

Documents

Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts · 9 771407 962055 39 ISSN 1407-9623 Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts Piektdiena, 2015. gada 25. septembris Nr. 73 (8972)