Upload
others
View
4
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Apstiprināts Krāslavas novada domes
2012. gada 21. jūnija sēdē
(prot.Nr 10, 1§)
Rediģēts 2014. gada decembrī ,
apstiprinot 2014. gada 23. decembra
sēdē (prot.Nr 16, 24§)
Gala redakcija
Krāslavas novada dome
2012
2014. gada redakcija
Krāslavas novada attīstības programma
2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
2
SATURS
Izmantotie saīsinājumi ..................................................................................................................... 5
Terminu skaidrojums ....................................................................................................................... 7
Krāslavas novada vizītkarte ............................................................................................................. 9
Ievads ............................................................................................................................................. 10
1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .............................................................. 10
1.1 Vispārīgs teritorijas raksturojums ............................................................................ 10
1.1.1. Ģeogrāfiskais un fiziskais raksturojums .................................................................. 14
1.1.2. Vēsturiskā attīstība .................................................................................................. 16
1.1.3. Iedzīvotāju un demogrāfiskās situācijas raksturojums ............................................ 16
1.2. Komunālā saimniecība ............................................................................................ 19
1.2.1. Ūdenssaimniecība .................................................................................................... 20
1.2.2. Atkritumu saimniecība ............................................................................................ 21
1.2.3. Siltumapgāde ........................................................................................................... 22
1.2.4. Energoapgāde .......................................................................................................... 23
1.3. Transports, loģistika un sakari ................................................................................. 24
1.3.1. Autoceļi ................................................................................................................... 24
1.3.2. Dzelzceļš .................................................................................................................. 27
1.3.3. Velotransports .......................................................................................................... 27
1.3.4. Sabiedriskais transports ........................................................................................... 27
1.3.5. Ūdens transports ...................................................................................................... 28
1.3.6. Loģistika .................................................................................................................. 28
1.3.7. Sakari ........................................................................................................................... 29
1.4. Dzīvojamais fonds ................................................................................................... 30
1.5. Dabas un kultūras vērtības ....................................................................................... 31
1.7. Tūrisms .................................................................................................................... 51
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
3
1.8. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība............................................................... 56
1.9. Sports ....................................................................................................................... 58
1.10. Veselības aprūpe ...................................................................................................... 60
1.11. Sabiedriskā drošība .................................................................................................. 63
1.12. Uzņēmējdarbības vide ............................................................................................. 63
1.12.1. Ražošana .............................................................................................................. 65
1.12.2. Mežsaimniecība ....................................................................................................... 70
1.12.3. Lauksaimniecība .................................................................................................. 71
1.12.4. Ieguves rūpniecība ............................................................................................... 72
1.12.5. Tirdzniecība un pakalpojumi ............................................................................... 73
1.13. Cilvēkresursu attīstība ............................................................................................. 73
1.13.1. Izglītība un tālākizglītība ..................................................................................... 73
1.13.2. Jaunieši ................................................................................................................. 79
1.13.3. Nodarbinātība ....................................................................................................... 80
1.14. Novada pārvalde ...................................................................................................... 84
1.14.1. Budžeta analīze .................................................................................................... 87
1.14.2. Sabiedrības līdzdalība .............................................................................................. 89
1.15. Pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums .......................................................... 91
2. Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID) ......................................................... 94
3. Stratēģiskā daļa ...................................................................................................................... 99
3.1. Telpiskais konteksts attīstībā .......................................................................................... 99
3.2. Krāslavas novada attīstības vīzija ................................................................................. 104
3.3. Stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni .............. 105
3.4. Attīstības programmas saskaņotība un pēctecība ......................................................... 115
4. Programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējums ............................................................ 117
5. Programmas izstrādes process un sabiedrības iesaistīšanās ................................................... 118
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
4
Pielikumi ...................................................................................................................................... 121
1. PIELIKUMS. Iedzīvotāju aptauju rezultāti (2010. un 2014. gads) ...................................... 122
2. PIELIKUMS. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika pa gadiem (2010. – 2013. gads) ............ 133
3. PIELIKUMS. Aktīvākās nevalstiskās organizācijas novadā (2012. – 2014. gads) ............. 138
4. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2012. – 2014. gads) .......................................................... 164
5. PIELIKUMS. Aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas novadā (2014. gads) ............. 180
6. PIELIKUMS. Rīcības plāns (2012. – 2018. gadam) ............................................................ 188
7. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2015. – 2017. gads) .......................................................... 231
8. PIELIKUMS. Degradēto teritoriju/ objektu saraksts, kas prioritāri virzāmi uz 3.3.1. un 5.6.2.
aktivitātēm ................................................................................................................................... 255
9. PIELIKUMS. Derīgo izrakteņu atradnes krāslavas novadā (2014. gads) ........................... 269
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
5
Izmantotie saīsinājumi
AP Attīstības programma
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
BSRC Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs
BJC Bērnu un jauniešu centrs
CO2
Oglekļa dioksīds
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
CSP Centrālā statistikas pārvalde
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ESF Eiropas Sociālais fonds
ES Eiropas Savienība
FVP Feldšeru vecmāšu punkts
GMI Garantētais minimālais ienākums
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Iedz. Iedzīvotāji
IKP Iekšzemes kopprodukts
ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
LAD Lauku atbalsta dienests
LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LIAS Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
LR MK Latvijas Republikas Ministru kabinets
LVC Latvijas Valsts ceļi
NĪNA Nekustamo īpašumu uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēma
NMP Neatliekamā medicīniskā palīdzība
NVA Nodarbinātības Valsts aģentūra
NVO Nevalstiskā organizācija
P/A Pašvaldības aģentūra
PII Pirmsskolas izglītības iestāde
PIPP Publiskie interneta pieejas punkti
p.m.ē. Pirms mūsu ēras
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
SF Struktūrfondi
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SM Stratēģiskais mērķis
SVID analīze Stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze
TAVA Tūrisma attīstības valsts aģentūra
TEN-T Eiropas transporta tīkls
TIC Tūrisma informācijas centrs
U Uzdevums
VAS Valsts Akciju sabiedrība
VID Valsts ieņēmumu dienests
vjl. Virs jūras līmeņa
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
6
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VTP Vidēja termiņa prioritāte
VUGD Valsts ugundrošības un glābšanas dienests
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
7
Terminu skaidrojums
1. Aizsargājamā teritorija – teritorija, kas izveidota, lai aizsargātu un saglabātu dabas
vērtības, piemēram, retus vai izzūdošus putnus, dzīvniekus vai augus, to dzīvesvietas, kā
arī savdabīgas un skaistas ainavas, izcilus kokus, akmeņus, avotus u.tml. Šīs teritorijas
atrodas īpašā valsts aizsardzībā.
2. Attīstības centrs – apdzīvota vieta, kurā koncentrējas izaugsmes resursi (tajā skaitā
cilvēkresursi), sociālā un ekonomiskā aktivitāte un pakalpojumi, kas veicina apkārtējo
teritoriju attīstību.
3. Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās
pašvaldības attīstības prioritātes1.
4. Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieku statusu
ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).
5. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā
savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē
darbu.
6. E-pārvalde – šaurākā likumdošanas aktu nozīmē tā ir sabiedrisko pakalpojumu
sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu). Plašākā nozīmē e-pārvalde tiek
lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur
papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes
darbības pilnveidošanas jautājumi.
7. Ilgtspējīga attīstība – Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus
nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai.2
8. Integrēt – iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu
vienu veselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko citu3.
9. Korelācija jeb saistība – ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību.4
10. LEADER – ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras
rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība
ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot par ekonomiskajiem, sociālajiem
uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.5
11. Mikroliegums – nelielas teritorijas (meža nogabals, lauce, nogāze), kas izveidotas, lai
aizsargātu un saglabātu vietas, kur atrastas aizsargājamas sugas vai aizsargājami biotopi.
Šīs teritorijas ir valsts aizsardzībā.
12. Natura 2000 teritorija – Natura 2000 ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības
saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls. Tā mērķis ir (no 2010.gada) apturēt
bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, to balstot uz diviem pamata dokumentiem:
putnu un biotopu direktīvām. No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem
Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku, 5 zīdītāju, 3
rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi.6
1 Reģionālās attīstības likums, Attīstības plānošanas sistēmas likums 2 ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas 1987. gada ziņojums “Mūsu kopējā nākotne” 3 http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28426 4 http://termini.lza.lv/term.php?term=korel%C4%81cija&list=korel%C4%81cija&lang=LV 5 http://www.zm.gov.lv/?sadala=886 6 Akadēmiskā terminu datubāze, http://termini.lza.lv/
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
8
13. Pašvaldības profils – pašvaldības specializācija un loma apdzīvojuma struktūrā, kas
noteikta reģiona mēroga un vietējās pašvaldības plānošanas dokumentos. Pašvaldības
profilu izstrādā, ņemot vērā pašvaldībā pieejamos izaugsmes resursus, kā arī ģeogrāfisko
izvietojumu, un tajā tiek noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes un specializācija.
14. Pastāvīgie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā
teritorija.
15. Rehabilitācija – iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana,
pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt
darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību.
16. Rekreācija – indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā,
sabiedriski atzītas un organizētas darbības. Rekreācijas galvenās funkcijas ir
dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība) un
sporta funkcija (fizisko spēju attīstība).7
17. Rekultivācija – ainavas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās
darbības izraisītiem postījumiem.
18. Respondents – persona, kas, piedaloties aptaujā vai intervijā, sniedz atbildes uz
noteiktiem jautājumiem.
7 Akadēmiskā terminu datubāze, http://termini.lza.lv/
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
9
Krāslavas novada vizītkarte
Krāslavas novads sākas vietā, kur Dvina pārtop Daugavā, koka mežģīņu skautos logos
spoguļojas saule un „Labrīt!” atskan daudzās valodās.
Savstarpēji mijiedarbojoties, vietējo vidi veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas.
Ļaudis ir novada galvenā vērtība. Vietējo cilvēku dvēseļu radošums izpaužas mākslā,
amatniecībā un pašdarbībā, savukārt uzņēmība – stiprās ģimenēs.
Krāslavas novada iedzīvotājs ir kā amatnieks – darbīgs, ģimenisks, tradīcijas un apkārtējo
vidi cienošs.
Novada kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas,
arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no
Plāteru dzimtas mantotais pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki
visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, sabiedriskās ēkas, ceļmalu krucifiksi,
vairāk par 100 ezeriem un lauku viensētas.
Latgales etnogrāfiskās tradīcijas un dzīvesgudrību iemieso vietējās folkloras kopas
„Aulejas sievas”, „Rudzutaka” un „Izvoltīši”.
Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi, likteņupi Daugavu, Augšdaugavas
aizsargājamo ainavu apvidu un dabas parku „Daugavas loki”.
Novads sevi pozicionē kā „Novadu Daugavas lokos”.
Īpašo smeķi piešķir kulinārais mantojums. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju
maize, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, koka izstrādājumi,
nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.
Izcilākie novadnieki – latgaliešu literārās valodas aizsācējs, jezuīts Jōņs Lukaševičs,
rakstniece un pedagoģe Neaizmērstule, filosofs Nikolajs Loskis, tēlnieks Naums Aronsons,
dzejniece Anna Rode, žurnālists Konstantīns Makņa, literāte Cecīlija Dinere, dzejnieks Valdis
Krāslavietis, filoloģijas doktore Lidija Leikuma, gleznotājs Pāvils Glaudāns, sportistes Valentīna
Gotovska un Ineta Radeviča.
Pašreiz Krāslavas novadā dzīvo un savu darbu iegulda novada attīstībā - keramiķiValdis
Pauliš, kultūras darbinieks Edmunds Gekišs, novadpētniece Janīna Gekiša, māksliniece Daiga
Lapsa, gleznotājs Eduards Pustovoitovs, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un daudzi citi sirds
cilvēki.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
10
Ievads Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam ir pirmais Krāslavas novada
plānošanas dokuments pēc administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk ATR) īstenošanas, kurā
noteiktas un apkopotas rīcības pašvaldības prioritāšu īstenošanai, identificēti finanšu resursi un
izpildītāji. Dokuments ir pamats pašvaldības rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai, valsts
atbalsta plānošanai vietējā līmenī, kā arī vietējo un ārvalstu investīciju piesaistei.
Tajā analizēta esošā situācija novadā, darba grupās izstrādāta SVID analīze, stratēģiskā
daļa ar konkrētiem stratēģiskajiem mērķiem un rīcībām to sasniegšanai, sastādīts investīciju
plāns un noteikti uzraudzības un novērtēšanas mehānismi. Dokumenta pirmā redakcija izstrādāta
un apstiprināta 2012. gadā, 2014. gadā veikta pašreizējās situācijas, rīcības un investīcijas plānu
aktualizācija. Dokuments jaunajā redakcijā apstiprināts 2014. gada 23. decembrī.
1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
1.1 Vispārīgs teritorijas raksturojums
Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā. Novads ir
izveidots 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, kas tobrīd ietilpa
Krāslavas rajona teritorijā. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas
novadam pievienojās vēl 10 pagasti - Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu,
Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti ar mērķi nodrošināt kvalitatīvākus sociālās
aprūpes un veselības, izglītības un transporta pakalpojumus, piesaistīt lielākas investīcijas, kas
radītu jaunas darbavietas, realizēt lielākus projektus, kā arī racionālāk izmantot esošos resursus.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
11
1.1.1. attēls. Krāslavas novada teritorija; Avots: Krāslavas novada apvienošanās plāns, 2008
Novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta, tajā atrodas arī novada
administrācija. Krāslava atrodas 275 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 44 km attālumā
no Daugavpils un 87 km attālumā no Rēzeknes. Pašvaldības teritorija robežojas ar Aglonas,
Dagdas, Daugavpils novadiem un Baltkrievijas Republiku, līdz ar to Krāslavas novads veido arī
Eiropas Savienības ārējo robežu.
1.1.2.attēls. Krāslavas novads Latvijā; Avots: www.wikipedia.org , 2010
Kopējā teritorijas platība ir 100 790 ha (1007,90 km2)8. Krāslavas novada teritorijā
pārsvarā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme (52% no teritorijas), 35% no teritorijas aizņem
meži, samērā liels ir virszemes ūdeņu tīkls (aptuveni 9,5 % no teritorijas).9 Visi Krāslavas
novada pagastu ciemi ir starp 750 apdzīvotajām vietām Latvijā, kurās iedzīvotāju skaits ir
mazāks par 2000. Teritorijas atrodas upju vai ezeru krastos un ir potenciālas tūrisma vietas. Šīm
apdzīvotām vietām ir raksturīgs neliels iedzīvotāju skaits, augsts bezdarba līmenis, zema
uzņēmējdarbības aktivitāte, kas negatīvi ietekmē pašvaldību budžetus un ierobežo attīstības
iespējas.
Teritorijas attīstības līmeņa indeksa tendence skatāma 1.1.3. attēlā. Indekss pakāpeniski
palielinājās laika periodā no 2010. līdz 2012. gadam, savukārt 2013. gadā samazinājās, nokrītot
zem 2010. gada līmeņa.
Pašvaldība Teritorijas attīstības līmeņa indekss (vienības, VRAA)
2010 2011 2012 2013
Krāslavas novads -1,009 -1,000 -0,968 -1,035
1.1.3. attēls. Teritorijas attīstības līmeņa indekss Krāslavas novadā; Avots: Reģionālās attīstības indikatoru
modulis, http://raim.gov.lv/pub/#/ ,2014
Līdz 2010. gada beigām Krāslavas novadam bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.
8 www.csb.gov.lv 9 Krāslavas novada apvienošanās plāns, 2008
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
12
Novada stiprā puse ir septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 12 valsts nozīmes
arhitektūras pieminekļi, 93 arheoloģiskie pieminekļi, 12 arhitektūras pieminekļi, 60 mākslas
pieminekļi un 1 pilsētbūvniecības piemineklis.
Teritoriju caurauž vienots autoceļu tīkls, kura „mugurkauls” ir A6 valsts nozīmes ceļs
Rīga –Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki).
2011. gadā Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāja jaunu
pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska, kurš Krāslavas novadā apstājas Indras stacijā.
1.1.4. attēls. Krāslavas novada ceļu tīkls. Avots: SIA „Reģionālie projekti”, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
13
1.1.5. attēls. Iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi 2011. gadā. Avots: SIA „Reģionālie projekti”, 2011
Novada iedzīvotājiem ir iespējas saņemt samērā plašu pašvaldības pakalpojumu klāstu
tuvu dzīves vietai. Visu pagastu centros, kā arī Skuķu un Varnaviču ciemos, ir pieejami dažādi
izglītības, kultūras, veselības aprūpes, sporta un sakaru pakalpojumi.
Valsts iestāžu piedāvātos (VID, VSAA, PMLP, NVA, Zemes dienests utt.) pakalpojumus
iedzīvotāji saņem Krāslavā. Sākot ar 2015. gadu VARAM plāno Valsts un pašvaldību vienoto
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
14
klientu centru izveidi, kas paredz iedzīvotājiem un uzņēmējiem darīt pieejamus pieprasītāko
valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumus. 2014. gadā Krāslavā darbojas SEB bankas filiāle,
kuru 2015. gadā plānots slēgt.
1.1.1. Ģeogrāfiskais un fiziskais raksturojums
Krāslavas novads atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgalē. Daugavas kreisajā
krastā iestiepjas Augšzemes augstienes austrumu stūris, taču pārsvarā novada teritorija atrodas
Latgales augstienes dienvidaustrumos. Teritorijai raksturīgs sarežģīts, paugurains reljefs, ko
šķērso vairāki lieliem ezeriem bagāti pazeminājumi, kā arī subglaciālās vagas, kurās atrodas
visdziļākie ezeri. Vairākās nelielās subglaciālajās vagās iegūluši Garā un Gusena ezeri, šādas
vagas šķērso arī augstienes dienvidu nomali, piemēram, gultne ar Asaru ezeru (pie Skaistas
stacijas) utt. Zemes reljefs galvenokārt paugurains. Sīvera ezera apkaimē atrodas lielu pauguru
masīvs (tā absolūtais augstums 180 - 229 m), kur apaļi, līdz 15 m augsti pauguri mijas ar
plakanpauguriem (piemēram, Suveizdišķos, Aišpuros u.c. vietās), kas ir līdz 40 m augsti un 2 km
diametrā. Visi pauguri atdalīti cits no cita ar šaurām, bieži vien sausām ieplakām. Lielākie
kalni/pauguri novadā ir arī Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl,
Kombuļu pagastā), tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl., Kombuļu pagastā), Romuļu kalni
(221,3 m vjl., Ūdrīšu pagastā).
Latgales augstienes klimats ir kontinentāls un nedaudz atšķiras no tuvējo zemieņu
klimata. Krāslavas novads, tāpat kā visa Latvijas Republika, atrodas mēreni mitrajā atlantiski
kontinentālajā klimata apgabalā, teritorija ir pārāk maza, lai būtu novērojamas makroklimatisko
rādītāju atšķirības. Ziemas ir aukstas - janvārī vidējā temperatūra apmēram -7, -7,5°C,
temperatūras minimums dienviddaļā var pat sasniegt -33°C. Jūlija vidējā temperatūra dienvidos -
līdz + 17,4°C, maksimums + 35°C.
1.1.1.1. attēls. Daugava pie Krāslavas; Avots: Tūrisma informācijas centrs, 2010
Novadam cauri plūst otra garākā Latvijas upe (352 km) ar lielāko baseina platību (24 700
km2) un gada noteci (20, 45 km
3) – Daugava. Daugava Latvijai un tās tautai ir ne tikai liela un
skaista upe, bet arī simbols. Tā tiek apdziedāta dziesmās, saukta par latviešu tautas likteņupi un
tieši ar cīņu pret Daugavpils HES būvniecību, kā rezultātā tiktu applūdināta Daugavas ieleja
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
15
starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību. Latvijas
teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstienēm, veidojot 8 plašus lokus. No Latvijas
robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā sastopami vērtīgi un
interesanti biotopi. Augu sugu sastopamības ziņā tā ir viena no augstvērtīgākajām teritorijām
Latvijā. Dabiskā ieleja ir interesanta arī tūristiem. Vizuāli pievilcīgās ainavas, daudzie pilskalni
un savdabīgā arhitektūra rada priekšnoteikumus dažāda veida tūrisma un atpūtas attīstībai. Te ir
izveidots aizsargājamais ainavu apvidus “Augšdaugava” (Natura 2000 teritorija) un dabas parks
„Daugavas loki”.10
2011. gada sākumā dabas parks Dabas parks "Daugavas loki" ir iekļauts
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Nozīmīgi novada teritorijas attīstības resursi ir ezeri. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto
vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Ezeri
piešķir ainavai sevišķu izteiksmīgumu. Pēc rajona sadalīšanās ir zudis 273 ezeru zemes statuss,
šobrīd Krāslavas novadā ir 119 ezeri. Subglaciālajās vagās novietojušies novada ezeri ir ļoti
dziļi, piemēram, Gusena ezera (Robežnieku, Indras pagastos) platība ir 1,2 km2, dziļums - 40 m,
Drīdža ezera (Aulejas, Kombuļu, Skaistas pagastos) platība 7,5 km2, dziļums - 65 m (tas ir
dziļākais ezers Baltijas valstīs). Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā –
Sīvers, kurā 2014. gadā atrasta reta ūdensauga - smalkās najādas, lielākā atradne pasaulē.
1.1.1.2 attēls. Lielais Gusena ezers Krslavas novada Robežnieku pagastā; Avots: http://www.wikipedia.org/2010
10
http://latvijas.daba.lv/ainava/
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
16
1.1.2. Vēsturiskā attīstība
Otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējo novada teritoriju jau apdzīvoja baltu ciltis.
12.gadsimtā novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. 13.gadsimtā, pēc vācu krustnešu iebrukuma
teritorija nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā. Pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600.-1629.) Krāslava
un visa apkārtējā teritorija tika iekļauts Inflantijā (Poļu Vidzeme), bet pēc Polijas dalīšanas un
Latgales pievienošanas Krievijai 1772.gadā – Vitebskas guberņā.
1.1.2.1. attēls. Krāslava Mazajā Vidzemē jeb Poļu Vidzemē; Avots: http://www.letonika.lv, 2010
Pirmo reizi vēstures dokumentos Krāslava minēta 1558.gadā, tomēr pilsētas attīstības
pirmsākumi vairāk saistāmi ar grāfa Ludviga Plātera vārdu, kurš 1729.gadā ieguva Krāslavu savā
īpašumā. Grāfu Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica teritorijas saimniecisko, kultūras
un garīgo dzīvi. Plāteriem īpašumi piederēja gandrīz visā tagadējā novada teritorijā.
1880.gadā Daugavpils apriņķī bija Izabelinas (no 1925.gada – Skaistas), Izvoltas (Izvaltas),
Krāslavas pagasti. 1917.gadā Latgales padomju kongresā tika nolemts novadu pievienot pārējai
Latvijas teritorijai. Līdz 1946.gadam Latvijas administratīvajā teritorijā bija 19 apriņķi;
1947.gadā, nodalot teritorijas no kaimiņu apriņķiem, izveidoja Krāslavas apriņķi, kas kļuva par
Krāslavas rajonu. 1950.gadā Krāslavas rajona teritorija tika sadalīta, izveidojot divus rajonus –
Krāslavas un Dagdas rajonu. 1962.gadā Dagdas rajons tika likvidēts un teritorija iekļauta
Krāslavas rajonā.
Diskusijas par jaunu Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) valdībā sākās pēc
neatkarības iegūšanas un vainagojās ar pirmā novada izveidi Latvijā 1996. gadā. Reformas
beigu termiņus valdība vairākkārt pārcēla, pilnībā ATR tika īstenota tikai 2009. gadā 1. jūlijā.
Krāslavas novads izveidojās 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas
pagastam, pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tam pievienojās 10 Krāslavas rajona pagasti.
Šobrīd bijušā Krāslavas rajona teritorija sadalīta trijos novados – Aglonas, Dagdas un Krāslavas.
1.1.3. Iedzīvotāju un demogrāfiskās situācijas raksturojums
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2014.gada 1.jūlijā bija 18 124
iedzīvotāju, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Krāslavas novadā, no tiem 9365,53 jeb 53% dzīvoja
Krāslavas pilsētā. Lielākie pagasti pēc iedzīvotāju skaita ir Ūdrīšu (1 568 jeb 9%) un Indras (1
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
17
183 jeb 7%). Pārējo pagastu teritorijas iedzīvotāju kopums ir līdz 1000 iedzīvotājiem (skat.
1.1.3.1.attēlus).
Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas, redzams, ka pēdējos gados iedzīvotāju skaits
novadā ir pakāpeniski samazinājies. 2009. gada sākumā novadā bija 20 243 iedzīvotāji, 2012.
gada sākumā – 19 227, savukārt 2014. gada sākumā – 18 336 pastāvīgie iedzīvotāji, respektīvi,
pastāvīgo iedzīvotāju skaits piecu gadu laikā ir samazinājies par 1907 cilvēkiem jeb 9,42 %.
1.1.3.1. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2014
Analizējot Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas datus un iedzīvotāju aptaujas rezultātus,
var secināt, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē divi faktori – negatīvs dabiskais pieaugums
(skat. 1.1.3.2.attēlu), un negatīvs migrācijas saldo.
1.1.3.2. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Dzimtsarakstu nodaļa, 2013
Pēc Pilsonība un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014.gadā novadā dzīvoja 2612 bērni,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
18
to skaitā 859 bērni vecumā līdz 6 gadiem un 1753 bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem (skat.
1.1.3.3.attēlu). Vīriešu un sieviešu īpatsvars abās vecuma grupās ir līdzīgs. Salīdzinot ar 2010.
gadu, bērnu skaits novadā ir samazinājies par 25,9 % jeb 917 cilvēkiem.
1.1.3.3. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2014
Pasaules bankas pētījumi liecina, ka daudzās Eiropas valstīs vērojama strauja vecākā
gadagājuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās. Sabiedrības novecošanās būtiski ietekmē
ekonomisko izaugsmi, uzkrājumus, investīcijas, patēriņu, darba tirgu, pensijas, nodokļu politiku,
veselības aprūpi, ģimenes sastāvu un dzīves apstākļus.
Iedzīvotāju novecošanās rezultātā pieaugs sociāli aizsargājamā sabiedrības daļa, kuras
nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, lai ieviestu korekcijas veselības
aizsardzības sistēmā, sociālās aprūpes dienesta pakalpojumos, sociālajā infrastruktūrā,
reģionālajā pārvaldē utt.
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, arī Latvijas iedzīvotāji noveco –
samazinās bērnu un pieaug vecākā gadagājuma personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Attēlā
redzama iedzīvotāju vecuma struktūra Krāslavas novada griezumā 2014. gadā (skat. 1.1.3.4.
attēlu). Iedzīvotāju (bērnu) skaits līdz darbspējas vecumam (līdz 14 gadiem) ir gandrīz uz pusi
mazāks nekā iedzīvotāju pēc darbspējas vecuma (virs 62 gadiem) skaits.
1.1.3.4. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
19
1.1.3.5. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2014
Apkopojot informāciju par Krāslavas novada iedzīvotāju etnisko sastāvu, redzams, ka
lielāka grupa ir latvieši, kuri veido 45% no iedzīvotāju kopskaita, krievi veido 22%, bet
baltkrievi 20% (skat.1.1.3.5.attēlu). Latgales vēsturiskā attīstība poļu Inflantijas pakļautībā
sekmējusi salīdzinoši lielo poļu tautības pārstāvju īpatsvaru. Krāslavas novadā poļi veido 8 % no
iedzīvotāju kopskaita.
Iedzīvotāju etnisko sastāvu ietekmē novada ģeogrāfiskais novietojums un vēstures
notikumi. Pierobežā vērojama daudzkulturāla vide. Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais
sastāvs pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Tāpat kā citur Latgalē, lielākā konfesija ir katoļi.
Krāslavas pilsētas 5 pamattautības (latvieši, krievi, baltkrievi, poļi un ebreji) pilsētas
ģerbonī simboliski ataino laiva ar pieciem airiem. Novada iedzīvotāji, skaidrojot ģerboņa nozīmi,
mēdz teikt: „Vienā laivā esot, kopā jāairē!”.
1.2. Komunālā saimniecība
Krāslavas novada dome un pagastu pārvaldes nodrošina iedzīvotājiem dažādus
komunālos pakalpojumu – centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi un atkritumu
apsaimniekošanu. Pakalpojumu apjomu plānots palielināt un uzlabot esošo tīklu stāvokli.
Krāslavas pilsētā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina SIA „Krāslavas
ūdens”, atkritumu savākšanu – SIA „DOVA”, siltumenerģijas piegādi un ražošanu – SIA
„Krāslavas nami” un vietējās katlumājas. Pagastos par komunālo pakalpojumu pieejamību,
izņemot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, gādā pagastu pārvaldes. Tikai Robežnieku
ciemā saglabājusies centralizētā siltumapgāde divās daudzdzīvokļu mājās, citur siltumenerģiju
iedzīvotāji nodrošina pašu spēkiem. Ezerkalnā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas
apsaimnieko pašvaldības aģentūra „Ūdensserviss K”. Krāslavas novada pašvaldības aģentūra
„Labiekārtošana K” sniedz plašu pakalpojumu klāstu Krāslavas pilsētas iedzīvotājem - ielu
apgaismojuma tīklu apkalpošanu un uzturēšanu, trotuāru, laukumu, stāvvietu uzkopšanu, zaļās
zonas uzturēšanu, kapsētu uzkopšanu, pilsētas rotāšanu svētkiem utt.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
20
1.2.1. Ūdenssaimniecība
Centralizētā ūdensapgāde novada lauku teritorijā ir pieejama tikai ciemos – Aulejā (~280
iedzīvotāji), Indrā (~750 iedz.), Vaivodos (~50 iedz.), Kalniešos (~ 240 iedz.), Pakuliškos (~ 20
iedz.), Kaplavā (~ 260 iedz.), Kombuļos (~ 370 iedz.), Aleksandrovā (~ 175 iedz.), Piedrujā
(~145 iedz.), Lupandos (~ 140 iedz.), Robežniekos (~ 380 iedz.), Skuķos (~ 170 iedz.), Skaistā
(~ 260 iedz.), Veterovkā (~ 45 iedz.), Ezerkalnā (~ 500 iedz.) un Augstkalnē (~ 475 iedz.).
Tikai 30 % lauku teritoriju iedzīvotāju ir pieejams centralizētais pakalpojums, pārējie
iedzīvotāji būvē vietējās kanalizācijas sistēmas un akas. Centralizētās ūdenssaimniecības
infrastruktūras rekonstrukcija praktiski nepieciešama lielākajā daļā lauku ciematu.
Neapmierinošā stāvoklī ir kanalizācija un ūdensvadi. Krāslavā 2010.gadā darbu uzsāka jauna
notekūdens attīrīšanas stacija (attīra arī Ūdrīšu un Krāslavas pagastu notekūdeņus). Pārējās
apdzīvotajās vietās notekūdeņus attīra ar smilšu filtru palīdzību vai arī uzkrāj izsmeļamajās
bedrēs. Katrā ciematā ir 2 vai 3 ūdenstorņi, 75% no tiem ir neapmierinošā stāvoklī. Artēzisko
urbumu vecums svārstās no 10 - 44 gadiem. Atdzelžošanas stacijas ir Indrā, Aulejā, Kalniešos,
Ezerkalnā un Skuķos.11
Lietusūdens kanalizācija Krāslavas pilsētā ir attīstīta nepilnīgi. Pilsētas centrālajā daļā
kanalizācija faktiski darbojas pēc kopsistēmas principa, tas ir, novada kā sadzīves, tā arī
lietusūdeņus. Kopējais lietusūdens kanalizācijas tīklu garums Krāslavā ir 11,9 km. Attīrītie
notekūdeņi tiek ievadīti Daugavā un Persteņa ezerā. 12
No 2006. – 2013. gadam vairākos pagastos veikti ūdenssaimniecības attīstības projekti,
piesaistot Kohēzijas fonda, Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta
līdzekļus. Ar Kohēzijas fonda līdzekļiem Krāslavā ir veikta ūdens un kanalizācijas tīklu
renovācija un jaunu pieslēgumu izbūve, uzbūvētas jaunas dzeramā ūdens atdzelzošanas stacijas
un modernas notekūdens attīrīšanas iekārtas. Kombuļu ciemā izbūvēta jauna artēziskā aka un
dzeramā ūdens attīrīšanas stacija, veikta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija un paplašināšana (4.3
km), izbūvēts jauns kanalizācijas tīkls 2.3 km garumā. Krāslavas novada Ezerkalna ciemā ERAF
līdzfinansētā projekta ietvaros izbūvēta ūdens atdzelžošanas iekārta, atjaunots artēziskais ūdens
urbums, rekonstruēts vairāk nekā 2.8 km ūdensvada un 1.9 km kanalizācijas tīkls, izbūvēta jauna
kanalizācijas sūkņu stacija. Vērienīgi ieguldījumi ūdenssaimniecības infrastruktūrā veikti
Kaplavas ciemā - ūdensapgādes (2.9 km) un kanalizācijas (1.8 km) tīklu rekonstrukcija un
paplašināšana, NAI rekonstrukcija; Izvaltas ciemā - veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
rekonstrukcija, kanalizācijas (1.3 km) un ūdensapgādes (2.3 km) tīklu rekonstrukcija un
paplašināšana; Aulejas ciemā - veikta NAI rekonstrukcija, ūdensapgādes (1 km) un kanalizācijas
(0.451 km) tīklu rekonstrukcija un paplašināšana; Skaistas ciemā - veikta ūdensapgādes (0.845
km) un kanalizācijas (0.8 km) rekonstrukcija un paplašināšana; Kalniešu ciemā - veikta
ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija un paplašināšana 3.4 km garumā13
.
Īstenojot projektus, sasniegti vairāki vides kvalitātes uzlabojumi: ciemu iedzīvotāji
saņems atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni, kanalizācijas tīklu paplašināšana nodrošinās
efektīvu notekūdeņu savākšanas sistēmu un novērsīs grunts un grunts ūdeņu piesārņošanu un
samazinās ūdens zudumus.
11 SIA „Technical partners international” informācija, 2009 12 Krāslavas novada teritorijas plānojums, 2008 – 2021 13 Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas informācija, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
21
Ūdensapgādes pakalpojumu novērtējums Krāslavas novadā
1.2.1.1. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Attīstība nodaļa, 2014
Ieguldījumus ūdenssaimniecībā pozitīvi novērtējuši novada iedzīvotāji. 80% jeb
astoņdesmit 2014. gadā veiktās Krāslavas novada iedzīvotāju aptaujas respondentu ir apmierināti
ar ūdensapgādes kvalitāti (1.2.1.1. attēls), savukārt ar kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti ir
apmierināti 83% respondentu jeb 86 iedzīvotāji (1.2.1.2 attēls).
Kanalizācijas pakalpojumu novērtējums Krāslavas novadā
1.2.1.2. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Attīstība nodaļa, 2014
1.2.2. Atkritumu saimniecība
Sadzīves atkritumu efektīvu un kvalitatīvu apsaimniekošanu visā novada teritorijā
nodrošina pašvaldības izvēlēts komersants SIA „Dova”. Bīstamo atkritumu savākšana notiek
SIA „Dova” teritorijā, Indras ielā 37a, Krāslavā, jo uzņēmums ir kolektīvās bīstamo atkritumu
apsaimniekošanas sistēmas SIA „Ekogaisma” pārstāvis novadā14
.
Pētījumi liecina, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada ~5 kg atkritumu, mēneša
laikā ~20 kg, bet gadā ~240 kg atkritumu.15
Saskaņā ar SIA „Dova” sniegtajiem datiem, tikai
Krāslavas pilsētas iedzīvotāji katru dienu saražo aptuveni 7 tonnas jeb 16,3 m3 sadzīves
atkritumu, kurus nogādā uz Dienvidlatgales reģiona sadzīves atkritumu poligonu Daugavpils
novada Demenes pagastā. Vidi saudzējošs poligons tika atklāts 2007. gadā, likvidējot visas
nelielās sadzīves atkritumu izgāztuves. Pagastos sadzīves atkritumi tiek savākti un centralizēti
izvesti tikai no pagastu centriem, viensētas šajā sistēmā iekļautas daļēji (atkarībā no īpašnieka
informētības un iniciatīvas). Tā rezultātā ar atkritumiem tiek piegružoti meži, gravas, ūdeņi un
augsne. Par zemes dzīļu, augsnes, mežu, ūdens vai gaisa piegružošanu ar atkritumiem pašvaldība
14 http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/?tx_ttnews[tt_news]=2967&cHash=ad977f6d10baa7eae3f06e93faf160b8 15 Valsts pētījumu programma “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”, www.kalme.daba.lv
Apmierina 83 80%
Neapmierina 15 14%
Nav pieejams 0 0%
Neizmantoju 4 4%
Apmierina 86 83%
Neapmierina 10 10%
Nav pieejams 0 0%
Neizmantoju 7 7%
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
22
var piemērot naudas sodu fiziskajām personām, tomēr praksē tas notiek reti, jo Atkritumu
apsaimniekošanas likums paredz sodīšanu tikai tad, ja kāds atkritumu radītājs atsakās slēgt
līgumu ar apsaimniekotāju. Tamdēļ ļoti svarīga ir iedzīvotāju regulāra informēšana par atkritumu
šķirošanu un pārstrādi, kā arī sadarbība ar vietējām NVO. Svarīga ir cieša sastrādāšanās ar
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas darbojas konkrētajā pašvaldībā.
ERAF projekta ietvaros Krāslavā tika izveidoti un aprīkoti 20 atkritumu savākšanas
punkti. Nākotnē plānota atkritumu šķirošanas centra izveide.
1.2.3. Siltumapgāde
Krāslavas pilsētā centralizēto siltuma apgādi daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām,
sabiedriskajām ēkām, kā arī nelielam skaitam individuālo māju nodrošina SIA „Krāslavas nami”.
SIA „Krāslavas nami” piegādā siltumu 57 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (100% no
centralizētai siltumapgādes sistēmai pieslēgto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju) un ap 40 juridisko
personu (tajā skaitā pilsētas skolas un bērnudārzi). Visos objektos ir nodrošināta patērētās
siltumenerģijas uzskaite (uzstādīti siltumskaitītāji daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un citu objektu
ievados), kā to paredz esošā likumdošana. 2012.-2013. gadā projektu ietvaros pilsētā tika veikta
daļēja četrcauruļu siltumtīklu sistēmas nomaiņa pret divcauruļu sistēmu un individuālo
siltummezglu uzstādīšana objektos.
Projektu īstenošanas rezultātā tika rekonstruēti siltumtrašu posmi 4 km garumā, izbūvēti
jauni posmi 1,2 km garumā jaunu objektu pieslēgšanai, kā arī 48 daudzdzīvokļu mājās un
vairākos pašvaldības objektos tika ierīkoti automātiskie individuālie siltuma mezgli, kas
nodrošina automātisku siltumapgādes režīma uzturēšanu dzīvojamās mājās un objektos atkarībā
no āra gaisa temperatūras, kā arī iespēju attālināti vadīt un uzraudzīt objekta siltumenerģijas
apgādes sistēmas darbību. 2008. gadā nacionālās programmas „Siltumapgādes sistēmu
uzlabošana, samazinot sēra saturu kurināmajā” ietvaros par 4,195 miljoniem latu Krāslavas
novada dome daļēji rekonstruēja pašvaldībai piederošu koģenerācijas staciju Latgales ielā 14,
kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu visiem centralizētai siltumapgādes sistēmai pieslēgtiem
objektiem. Rekonstrukcijas ietvaros tika uzstādīta katla iekārta ar kurināmā padeves sistēmu, kas
darbojas ar koksnes šķeldu un nodrošina pusi no centralizētai siltumapgādes sistēmai
nepieciešamās jaudas.
Patērētās siltumenerģijas ekonomijai pašvaldība veic publisko ēku siltināšanu, un 2008.-
2013.gadu laikā tika nosiltinātas apmēram 90% no centralizētajai siltumapgādes sistēmai
pieslēgtajām publiskajām ēkām (skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas, sociāla dienesta
ēka, kultūras nama ēka).
Bez centralizētās siltumapgādes sistēmas pilsētā ir arī vairākas vietējās katlumājas, kas
nodrošina siltumenerģiju atsevišķām organizācijām, piemēram, AS „Krāslavas piens”, SIA
„Krāslavas slimnīca”, Krāslavas novada domei, turklāt 12 Krāslavas daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai (māju dzīvokļos ir ierīkota alternatīvā
apkure un dzīvokļu īpašnieki paši apkurina dzīvojamās telpas), kā arī lielāka daļa individuālo
māju tiek apkurināta patstāvīgi.
Pagastu pašvaldības iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus nesniedz (izņēmums -
Robežnieku pagasts, kas apkurina divas daudzdzīvokļu mājas), bet nodrošina pašvaldības
administratīvo ēku, izglītības un kultūras iestāžu siltumapgādi. Iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājās
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
23
un viensētās paši nodrošina siltumapgādi ar krāsns vai ar vietējo centrālo apkuri, kurai izmanto
malku vai kokskaidu granulas.
Novadā nav pieejama dabasgāzes infrastruktūra, līdz ar to tā netiek izmantota
siltumapgādē. Saskaņā ar valsts plānošanas dokumentiem dabasgāzes infrastruktūru Krāslavas
novadā tuvākajā laikā būvēt nav paredzēts.
2010. – 2014. gadā lielākajā daļā pašvaldības iestāžu veikti energoefektivitātes uzlabojoši
pasākumi.
1.2.4. Energoapgāde
Krāslavas novadu šķērso viena 110 kV elektropārvades līnija, kuru apkalpo VAS
„Augststsprieguma tīkls". Lai mazinātu elektroenerģijas pārrāvumus vētru laikā, 2011. gadā,
uzņēmums uzsāka vērienīgus koku zāģēšanas darbus zem elektrotrasēm visā Latvijā.
1.2.4.1. attēls. 330 kV un 110 kV elektrolīniju pieejamība. Avots: AS ”Augstsprieguma tīkls”, 2011
Krāslavas novada dome 2006. gadā noslēdza līgumu ar VAS „Latvenergo” par ielu
apgaismojumu tīklu pirkšanu – pārdošanu. Pašvaldība iegādājās un šobrīd apsaimnieko 56,668
km ielu apgaismojuma kailvadu tīklu, 0,324 km ielu apgaismojuma piekarkabeļu tīklu un 6,48
km kabeļu apgaismojuma tīklu līniju Krāslavas pilsētā. Krāslavas ielu apgaismojuma tīklā
ietilpst 65 metāla, 418 betona un 22 koka apgaismojuma stabi.
Iegādājoties apgaismes tīklus no Latvenergo, tika uzsākta apgaismojuma kvalitātes
uzlabošana un modernizācija – kvēlspuldžu nomaiņa pret nātrija spuldzēm, kas ir
ekonomiskākas. Uz 2011. gada sākumu ir nomainītas 183 spuldzes no esošajām 1187 (31 no tām
uz 70W nātrija spuldzēm, bet 152 – uz 100W). 2012. gadā projekta «Siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšana Krāslavas pilsētas apgaismojuma infrastruktūrā» pilsētas ielās demontēja
657 apgaismes ķermeņus, to vietā uzstādot 14 LED laternas, 643 nātrija apgaismes ķermeņus, un
ieliekot 4170 m kabeļu. LED laternas deg Prospekta ielā – uz tilta pār Daugavu, Lāčplēša,
Brīvības, Tirgus, Baznīcas ielās, savukārt nātrija laternas apgaismo 70 pilsētas ielas. Aprēķināts,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
24
ka, veco apgaismes ķermeņus nomainot ar jauniem, tiks ietaupīti 147 000 kilovatu
elektroenerģijas, bet ogļskābās gāzes izmeši atmosfērā samazināsies par 58 tonnām.
2010. un 2014. gada iedzīvotāju aptaujas rezultāti parāda, ka ielu apgaismojums ir viens
no kritiskāk novērtētajiem pašvaldības pakalpojumiem. Ja 2010. gadā apgaismojuma kvalitāte
apmierināja vien 20% respondentu jeb 22 iedzīvotājus, tad 2014. gadā tikai 12% jeb 12
iedzīvotājus. Sākoties krīzei, Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu, kas ir spēkā arī šobrīd
(2014. gadā), apgaismojumu nodrošināt izlases kārtībā, praktiski apgaismojuma tīklā deg tikai
katra otrā spuldze noteiktā laikā (no plkst. 5:00 līdz 23:00 darba dienās un no plkst. 5:00 līdz
2:00 brīvdienās un svētku dienās).
Lauku teritorijā ielu apgaismojums ir tikai dažos ciemos, projektu ietvaros pamazām
apgaismojuma infrastruktūra tiek atjaunota. Vislabāk apgaismotas ir Augstkalnes ciema Dārza
un Kalna ielās, kur pavisam uzstādīti 25 stabi ar nātrija spuldzēm, kopējais tīklu garums nedaudz
pārsniedz 1 km. Apgaismes ķermeņi ir noregulēti atbilstoši dienasgaismai, tie ieslēdzas
nepietiekama apgaismojuma apstākļos atkarībā no gadalaika. 2011. gadā, rekonstruējot Avotu,
Dīķu un Celtnieku ielas Augstkalnē, tika uzstādīti 42 apgaismes stabi. Indrā apgaismojums ir
saglabājušies 20 apgaismojuma stabos, no kuriem darbojas tikai astoņi. 2010. gadā ELFLA
veikti apgaismojuma rekonstrukcijas darbi Izvaltas ciemā.
1.3. Transports, loģistika un sakari
1.3.1. Autoceļi
Krāslavas novada teritoriju caurauž blīvs valsts un pašvaldības autoceļu (ieskaitot ielas)
tīkls, kas nodrošina labas sasniedzamības iespējas. Novadā ir 968,90 km grants seguma ceļi un
182,99 km melnā seguma ceļi.
Autoceļu sadalījums pa segumu tipiem Krāslavas novadā
1.3.1.1. attēls. Avoti: Latvijas Valsts ceļi, Krāslavas novada dome, 2014
Novada teritoriju šķērso vairāki nozīmīgi autoceļi - valsts autoceļš A6 šķērso Krāslavu
(pilsētas robežās Augusta, Rīgas ielas) 5,364 km garumā. Vidējā satiksmes gada intensitāte
diennaktī ir 1990 automašīnas (posmā “P65 – Krāslava” gada vidējā satiksmes intensitāte ir 2646
a/m, 19% - kravas transports, posmā “Krāslava – LV robeža” – 1259 a/m, 30% - kravas
transports), tajā skaitā tranzīta satiksme - 318 automašīnas. 25% no tām ir kravas transports.16
A6
ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T).17
Novadu šķērso vairāki reģionālie autoceļi. P61
Krāslava – Dagda šķērso Krāslavas un Skaistas pagastus, autoceļš P69 Skrudaliena – Kaplava –
16 Latvijas Valsts ceļi, 2010 17 Latgales plānošanas reģions, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
25
Krāslava šķērso Kaplavas pagasta teritoriju, savukārt P62 šķērso Ūdrīšu un Kombuļu pagastus.
Novada teritoriju šķērso vairāk nekā 20 valsts vietējie autoceļi.
Valsts autoceļu kopgarums Krāslavas novadā
1.3.1.2. attēls. Avots: Latvijas Valsts ceļi, 2010
Novada ielu tīklu veido Krāslavas pilsētas, Aulejas, Augstkalnes, Ezerkalna, Indras,
Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Skaistas, Skuķu, Kombuļu, Robežnieku, Piedrujas,
Ūdrīšu, Vaivodu un Varnaviču ciemu ielas. Krāslavas pilsētā reģistrēto asfaltbetona ielu kopējais
garums ir 47,591 km, savukārt grants seguma ielas ir 41.695 km garumā. Novada teritorijā ir 11
ceļu inženierbūves (tilti), garākā no tām ir Prospekta iela (tilts pāri Daugavai) Krāslavas pilsētā
(286 metri). LVC dati liecina, ka tikai 15,11 % valsts autoceļu novadā ir labā stāvoklī, 22,03% -
apmierinošā, savukārt 62,86 % ir sliktā stāvoklī. Līdzīga situācija vērojama arī uz pašvaldības
valdījumā esošajiem ceļiem. Autoceļu bēdīgais stāvoklis palielina reālo sasniedzamības laiku.
Vairāki ceļu posmi no pagastu centriem līdz Krāslavai nav asfaltēti (Izvalta – Krāslava,
Sauleskalns – Auleja, Kalnieši - Robežnieki), A6-Indra, Skaista – Robežnieki, tādēļ daudz
izdevīgākā pozīcijā ir tās apdzīvotās vietas, kas atrodas valsts galvenā autoceļa (Kalnieši) un
reģionālo autoceļu tuvumā (Augstkalne, Skaista, Kombuļi, Kaplava). 2010. gadā iedzīvotāji
transportam paredzēto ielu un ceļu infrastruktūru vērtēja neapmierinoši (67% respondentu jeb 75
cilvēki). Tā tika raksturota kā nedroša, bedraina, nozīmīgi bojā pilsētas tēlu. Iedzīvotāji uzskata,
ka pilsētā vajag vairāk autostāvvietu, novada lauku teritoriju krustojumos izgriezt krūmus, laicīgi
kopt grants ceļus un izvest sniegu no pilsētas, sakārtot auto stāvēšanu ielu malās.
Kopš 2010. gada Krāslavas novada administrācijas dienaskārtībā tika iekļauta pašvaldības
valdījumā esošo ceļu infrastruktūras sakārtošana, izmantojot ES finansējumu. Ir īstenoti četri
satiksmes drošības projekti Krāslavas pilsētā, piesaistīts 2,2 miljoni latu liels finansējums
Krāslavas Rīgas un Augusta tranzītielu rekonstrukcijai. 2010. – 2013. gadā tika sakārtoti
pašvaldības ceļi un ielas sešos novada pagastos, rekonstruējot gandrīz 30 km grants seguma. Ir
identificētas prioritārās ielas Krāslavas pilsētā, kas nodrošina uzņēmumu pieejamību, tranzīta
plūsmu un ietekmē pilsētas tēlu – Aglonas, Vasarnieku, Sauleskalna, Vītolu, Rēzeknes, Izvaltas,
Lielā, Latgales, Vienības, kā arī aktualizēts renovējamo ceļu saraksts pagastos.
2012. un 2013.gada laikā Krāslavas pilsētas teritorijā veikta Rēzeknes un Aglonas ielu
rekonstrukcija (kopējās rekonstrukcijas darbu izmaksas sastādīja 1.2 miljonus latu).
Uzņēmējdarbībai nozīmīgs projekts īstenots laika posmā no 2012.gada septembra līdz 2014.gada
oktobrim, tā rezultātā pilsētas teritorijā veikta Izvaltas, Rīgas, Vienības, Latgales, Vasarnieku,
Sauleskalna, Vītolu, Augusta un Lielā ielu posmu rekonstrukcija (kopējās rekonstrukcijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
26
darbu vērtība ir 4.5 miljoni eiro). Robežas pieejamības uzlabošanai caur vienkāršotās
robežšķērsošanas punktu Kaplava – Pļusi 2014. gadā Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas
pārrobežu sadarbības programmas ietvaros rekonstruēts Kaplavas pagasta ceļš Vecborne –
Matuļišķi 1,65 kilometra garumā.
Prioritārie nākotnes projekti saistīti ar transporta infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai,
un pierobežas ceļu sakārtošanu. Jāatzīmē, ka, sākot ar 2012. gadu, pieaauga transporta plūsma
Kaplavas pagastā sakarā ar vienkāršoto robežšķērsošanas procedūru.
Uz 01.01.2014. Krāslavas novadā reģistrētie (uzskaitē esošie) transportlīdzekļi
1.3.1.3.attēls. Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija, 2014
Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka novadā 2007. gadā bija reģistrēti 4313
transporta līdzekļi, savukārt 2014. gadā novadā reģistrēti 6423 transporta līdzekļi.
CSDD pētījumi liecina, ka ~ 78% automašīnu Latvijā ir vecākas par 11 gadiem, jauno
automašīnu skaits ir salīdzinoši niecīgs, šī tendence ir vērojama arī novadā
2014. gadā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka ar transportam domāto ceļu un ielu
infrastruktūru apmierināti ir 79% respondentu jeb 82 iedzīvotāji. Vienlaikus iedzīvotāji norāda
uz nepieciešamību asfaltēt ceļus uz pagastu centriem, turpināt grants ceļu rekonstrukciju, uzlabot
satiksmes drošību.
Rekonstruētā Aglonas iela
1.3.1.4.attēls. Avots: Krāslavas novada dome, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
27
1.3.2. Dzelzceļš
Paralēli autoceļam A6 Krāslavas novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes
dzelzceļa līnija Rīga – Minska, kas nodrošina kravas pārvadājumus. Diemžēl Latvijā liela daļa
dzelzceļa pasažieru maršrutu tika slēgti un daudzi no tiem nav atjaunoti arī vēl līdz šim brīdim.
2011. gadā, pēc 4 gadu pārtraukuma, maršrutā Rīga – Minska, ar pieturām Daugavpilī un Indrā,
tika atsākti pasažieru pārvadājumi. Indra ir arī no Baltrievijas ienākošo vilcienu muitas
kontrolpunkts. Stāvošo vilcienu izmeši rada kaitējumu videi un cilvēku veselībai, tādēļ ir
nepieciešami risinājumi situācijas uzlabošanai.
Lai gan vilciens ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem (aprēķini rāda, ka
CO2 emisijas uz 1 pasažiera kilometru dzelzceļam ir robežās no 45 līdz 130 g, savukārt
automašīnām tās virs 100 gramiem uz vienu nobraukto pasažieru kilometru), Latvijā dzelzceļa
satiksme nav īpaši populāra, jo gadā dzelzceļa pasažieru skaits ir nedaudz virs 26 miljoniem
cilvēku, savukārt satiksmes autobusu pasažieru skaits tuvojas 200 miljoniem. Kravu
pārvadājumu ziņā dzelzceļš ieņem pirmo vietu. 2008. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 19 581
miljoni tonnkilometri, savukārt ar kravas automašīnām tikai 12 344 miljoni tonnkilometri.18
Dzelzceļa pieejamība ir priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībai.
1.3.3. Velotransports
Velotransports novadā tiek popularizēts galvenokārt tūrisma aspektā. Novada teritorijā
nav speciāli ierīkotu velosipēdu ceļu, maršruti plānoti pa esošajiem auto ceļiem vai takām,
piemēram, 7 Baltijas ezeru zemes velotūrisma maršruti. Iedzīvotājiem un viesiem ir iespēja
iepazīties ar dabas ainavām, kultūru un vēsturi, kā arī atpūsties. Visi maršruti ir marķēti ar
parastajām ceļa zīmēm, kā arī speciālu maršrutu marķējumu lauku teritorijās. Ir izstrādāti
ceļveži, kurā atrodamas maršrutu shēmas un apskates objektu raksturojumi. Lai veicinātu
velosipēdu drošu izmantošanu ikdienā, nepieciešams rast tehniskos risinājumus velobraukšanas
uzlabošanai un attīstībai, izveidojot vai pielāgojot esošo celiņu segumu un platumu, kā arī
izvietojot ceļa zīmes un nodrošinot velosipēdu novietošanas iespējas.
Plānojot ielu rekonstrukciju, iespēju robežās tiek plānoti arī velo celiņi, piemēram, 2011.
gadā ar ERAF atbalstu rekonstruētajā Augusta - Rīgas ielā ir uzbūvēts apvienotais gājēju – velo
celiņš.
1.3.4. Sabiedriskais transports
Krāslavas novada iedzīvotājiem ir pieejams autobusu sabiedriskais transports. Pasažieru
pārvadājumus ar autobusiem galvenokārt veic SIA ”Daugavpils autobusu parks”, kas nodrošina
komfortablus un mūsdienīgus pasažieru pārvadājumus. Tikai divus maršrutus Krāslavas novada
teritorijā apkalpo pārvadātājs SIA „Robežnieki AP”, kas ļauj lauku iedzīvotājiem viņiem
izdevīgā laikā apmeklēt novada centru, valsts un pašvaldības iestādes.
Lielākas sabiedriskā transporta priekšrocības ir Krāslavas pilsētas iedzīvotājiem, jo katru
dienu kursē autobusi uz Rīgu, Daugavpili, Aglonu, Dagdu un uz apdzīvotajām vietām novada
teritorijā. Divas reizes nedēļā autobuss kursē uz Rēzekni. Krāslavas novadu apkalpo gan
reģionālie vietējās nozīmes maršruta reisi, gan starppilsētu nozīmes maršruti.
Krāslavas autoosta atrodas Rīgas ielā pilsētas centrā pie valsts galvenā autoceļa A6
(pilsētas robežās Rīgas iela).
18 http://www.ldz.lv/texts_files/2008_parskats_lv.pdf
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
28
Ik dienu no Krāslavas kursē autobusi uz Indru, kur plānotais reisu skaits maršrutā ir 8, uz
kaimiņu novada centru Dagdu ir 12 reisi, kas kursē gan caur Skaistas staciju, gan caur Geibiem.
Tāpat ir arī iespēja tikt uz Aglonu, uz Baltkrievijas pierobežu Patarniekiem. Vasaras periodā ir
samazināts reisu skaits uz Lielborni un Varnavičiem, jo skolēnu brīvdienās samazinās pasažieru
skaits un tas ir ekonomiski neizdevīgi, radot lielus zaudējumus, kurus nesedz pat valsts dotācija.
Mācību gada laikā tiek organizēts skolēnu sabiedriskais transports, kas pārvadā skolēnus
no Skaistas, Kombuļiem, Ūdrīšiem un Kalniešiem uz skolām Krāslavā. 2010.gadā Latvijas –
Šveices programmas ietvaros Krāslavas novada Skaistas un Kombuļu pamatskolas saņēma
jaunus autobusus skolēnu pārvadājumiem. Pagastu pārvaldes organizē skolēnu pārvadājumus
pagastu teritorijās.
Līdz ar finansējuma trūkumu, pēdējo gadu laikā Krāslavas novada iedzīvotājiem ir
samērā neliela iespēja izmantot dzelzceļa transportu (pasažieru vilciens maršrutā Rīga – Minska
pietur tikai Indrā), kas ir videi draudzīgāks, nav pakļauts iespējamajiem automobiļu
sastrēgumiem. Pie tam vieglo automobiļu skaita pieaugums un videi draudzīgāku transporta
pārvadājumu samazināšanās var pasliktināt ekoloģisko situāciju.
Krāslavā nav pilsētas maršruta autobusu, kas apgrūtina pensionāru un cilvēku ar īpašām
vajadzībām pārvietošanos pa pilsētu. Jāņem vērā, ka no pilsētas centra līdz, piemēram,
poliklīnikai ir vairāk kā 1,5 km. 2009. gadā sabiedriskais transports tika atjaunots, tomēr valsts
SIA "Autotransporta direkcija" nav piekritusi iekļaut eksperimentālos pilsētas maršrutus
pamatmaršrutu tīklā, tādēļ tie atkal tika slēgti.
1.3.5. Ūdens transports
Daugavu un ezerus novada teritorijā var izmantot atpūtas ūdens transportam. Atpūtas
transports nozari reglamentējošo MK noteikumu izpratnē ir sportam un atpūtai paredzēts
kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos
un kuram nav profesionālas apkalpes. Daugava un ezeri ir nozīmīgs novada attīstības resurss. Ir
izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un izstrādāti tehniskie risinājumi Daugavas labā
krasta Krāslavā izmantošanai rekreatīvām vajadzībām. Labā krasta labiekārtošana un ūdens
maršruta izveide ir labs potenciāls tūrisma attīstībai. Aizsardzības plāni Dridža un Daugavas loku
dabas parkiem paredz arī motorizēto transporta līdzekļu kustības ierobežošanu, kas ir tūrisma
attīstības risks. Ūdens transporta izmantošana komerciāliem nolūkiem ar laiku varētu tikt
īstenota Piedrujā, atjaunojot prāmju satiksmi ar Baltkrieviju. Idejas ekonomiskā izpēte nav
veikta.
Vairāki tūrisma pakalpojumu sniedzēji piedāvā ūdens maršrutus pa novada ezeriem un
Daugavu, smailīšu un laivu nomu. Nobraucieni pa Daugavu ir viens no populārākajiem aktīvā
tūrisma maršrutiem.
1.3.6. Loģistika
2010. gadā, parakstot protokolu valdību līmenī starp Latviju un Baltkrieviju, uzsākts
darbs pie muitas un loģistikas centra izveides Latvijas un Baltkrievijas robežā Piedrujas pagasta
Patarniekos. Muitas un loģistikas centra izveide sekmēs tranzīta, loģistikas, informatīvās
infrastruktūras un ekonomiskās sadarbības uzlabošanu abu valstu pierobežas teritorijās. Plānots,
ka centrā Baltkrievijas uzņēmēji reklamēs savus ražojumus, tādējādi attīstītot sadarbību ar
Eiropas Savienības valstīm. Piesaistot privātās investīcijas, Krāslavas novada iedzīvotājiem
centrā būs jaunas darba vietas.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
29
Ir izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums, turpinās darbs ar iespējamajiem
projekta atbalstītājiem – Valsts Robežsardzi, VARAM, Latgales plānošanas reģionu un citām
organizācijām.
1.3.7. Sakari
Svarīgu lomu uzņēmējdarbības vides attīstībai ieņem sakaru infrastruktūra – gan fiksētie,
gan mobilie. Mobilo sakaru pārklājums Latvijas tirgus līderim LMT ir labs gandrīz visā
Krāslavas novadu teritorijā. Kā izņēmums minami Latvijas un ES ārējās robežas/pierobežas
teritorijas, kur sakaru kvalitāti ietekmē gan zemā apdzīvotība (nav pamata tīkla attīstības
investīcijām no operatora puses), gan sarežģītais ģeogrāfiskais reljefs.
Attēls 1.3.7.1 LMT tīkla pārklājuma karte. Avots: SIA „LMT”, 2010.gads
Krāslavas novadā ir pieejami vairāki interneta pakalpojumu sniedzēji, gan lokālie, gan
valsts lielie pakalpojumu sniedzēji ar sekojošu sadalījumu un maksimālajiem datu pārraides
ātrumiem:
Triatel, līdz 2Mbit, taču ļoti ierobežotā novada teritorijā ir labs un stabils pārklājums,
LMT pakalpojuma kvalitāte būtiski samazinājusies pēc reklāmas akciju uzsākšanas un
klientu skaita palielināšanās,
Tele2 tīkla pārklājums nav liels, interneta kvalitāte nav apmierinošana lietošanai datorā,
Lattelecom, internets pieejams tikai Krāslavā un Ūdrīšu un Skaistas ciematos,
Kraisnet, Iviks, pieejams Krāslavā un pagastu centros ar ātrumu līdz 5 mbit/sek.
Interneta pieejamība būtiski uzlabosies pēc Satiksmes ministrijas īstenotās nacionālās
programmas „Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos”, kas par pieņemamu cenu
80%-95% valsts teritorijas nodrošinās kvalitatīvu platjoslas sakaru infrastruktūru. 2011. gada
nogalē uzsākta platjoslu sakaru infrastruktūras izbūve Krāslavas pilsētā.
Interneta pieejamībai ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības potenciālo iespēju
īstenošanā: e-pārvaldē, e-izglītībā, e-veselībā, interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un
izmantošanā. Tā ir arī jauna iespējas nodarbinātības veicināšanā.
Pamats būtiskam uztraukumam ir virszemes televīzijas apraides, kas nenoliedzami ir 1.
vietā lauku mājsaimniecībās, abonentu skaits un virszemes televīzijas pārklājums Krāslavas
novadā. Nepieciešamība iegādāties papildu iekārtas Latvijas TV kanālu uztveršanai, to cena,
apraides signāla sliktā kvalitāte kļuva par pamatu tam, ka liela daļa mājsaimniecību Krāslavas
novada pierobežas teritorijā var uztvert tikai Baltkrievijas un Krievijas apraides operatora
televīzijas programmas, un līdz ar to trūkst iedzīvotāju, uzņēmēju sasaite ar vienoto valsts
informatīvo plūsmu.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
30
Attēls 1.3.7.2 Lattelecom virszemes apraides pārklājums. Lattelecom dati, 2010.gads
Pozitīvais aspekts ir pasta pakalpojumu pieejamība visā Krāslavas novada teritorijā,
pasta nodaļas 2011. gadā darbojās visos pagastu centros, izņemot Augstkalni un Kalniešus.
1.4. Dzīvojamais fonds
Saskaņā ar CSB informāciju dzīvojamais fonds bijušajā Krāslavas rajonā 2004. gadā bija
942,5 tūkstoši kvadrātmetru, savukārt 2008. gadā – 931,6 tūkstoši m2. Pēdējos gados jaunas
dzīvojamās ēkas būvē tikai par privātajiem līdzekļiem. 2005.gadā tika uzbūvēti 1,4 tūkstoši
kvadrātmetru, savukārt 2008.gadā - 2,7 tūkstoši m2.
Krāslavas pašvaldības bilancē esošās un dzīvokļu īpašnieku nepārņemtās daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas Krāslavas pilsētā apsaimnieko un pārvalda SIA „Krāslavas nami”. 2014.gada
beigās SIA „Krāslavas nami” apsaimniekoja 70 daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas ar kopējo
dzīvojamo fonda platību 123 tūkstoši m2, apmēram 26% no dzīvojama fonda dzīvokļiem
(dzīvokļiem pašvaldības bilancē esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās) nav privatizēti un
pieder Krāslavas novada pašvaldībai. Bez pašvaldības bilancē esošām daudzdzīvokļu
dzīvojamām mājam Krāslavas pilsētā ir 10 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru pārvaldīšanu
un apsaimniekošanu nodrošina kooperatīvas sabiedrības. Katrā pagastā ir samērā neliels
pašvaldībai piederošs dzīvojamais fonds - Aulejā (divas 18 dzīvokļu mājas, viena 12 dzīvokļu
māja, 3 Līvānu tipa mājas), Indrā un Robežniekos (katrā divas 18 dzīvokļu mājas), Kaplavā
(viena 18 dzīvokļu māja), Skaistā (viena 24 dzīvokļu dzīvojamā māja), Izvaltā (viena Kirova tipa
māja). Kombuļos un Piedrujā dzīvojamais fonds savulaik ir privatizēts.
CSB dati liecina, ka Latgales reģiona iedzīvotāji 2009. – 2014.gadā nav izmantojuši
valsts līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamajās mājās. Kopumā Latvijā ir
noslēgti 52 līgumi par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu veikšanu.
Centrālā statistikas biroja apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2006. – 2008. gadam
Krāslavas pašvaldība nav izmantojusi mērķdotācijas dzīvojamo māju renovācijai, kā arī neviens
novada iedzīvotājs nav vērsies VAS „Hipotēku un zemes bankā” pēc valsts galvojuma mājokļu
iegādei un būvniecībai. Zemā iedzīvotāju aktivitāte šajā joma skaidrojama ar nestabilo
ekonomisko situāciju un līderu trūkumu.
Namu iekšpagalmi Krāslavas pilsētā un ciemos ir neapmierinošā stāvoklī. Pēdējo 20 gadu
laikā to infrastruktūra ir atjaunota tikai daļēji. Daudzu pagalmu zaļās zonas šobrīd tiek
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
31
izmantotas automašīnu novietošanai. Kopš padomju laikiem auto skaits ir krietni palielinājies,
bet infrastruktūra strauji noveco. Būtu nepieciešama arī brauktuvju, ietvju un apgaismojuma
atjaunošana, teritorijas apzaļumošana, ceļa zīmju atjaunošana, gājēju celiņu izbūve, atpūtas
infrastruktūras atjaunošana vai izveide. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi pārsvarā ir
dzīvokļu īpašnieku un pašvaldības kopīpašums; tā ir gan priekšrocība, gan trūkums kopīgu
jautājumu risināšanā par pagalmu apsaimniekošanu un labiekārtošanu.
Ja 2010. gadā iedzīvotāju anketēšanas rezultātos gandrīz proporcionāli uz pusēm dalījās
ar namu apsaimniekošanas pakalpojumiem apmierinātie (44% respondentu jeb 49 iedzīvotāji) un
neapmierinātie (37% respondentu jeb 41 iedzīvotājs), tad 2014. gadā 60% respondentu jeb 62
iedzīvotāji ir neapmierināti ar namu apsaimniekošanu, 42% respondentu jeb 44 iedzīvotāji – ar
daudzdzīvokļu namu siltināšanu, 53% aptaujāto uzskata, ka namu siltināšanas pasākumus
jāiniciē daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem. Atzinīgus vārdus iedzīvotāji velta sētniekiem,
taču daži norāda arī uz paviršu namu apsaimniekotāju attieksmi, novecojušu, bērnu veselībai un
dzīvībai bīstamu pagalmu infrastruktūru.
1.5. Dabas un kultūras vērtības
Viena no Krāslavas novada lielākajām vērtībām ir tā daba – ezeri, likteņupe Daugava,
gleznainie pakalni un bagātīgā flora un fauna. Teritorijai raksturīgs sarežģīts, paugurains reljefs
un ielejas, kurās atrodas visdziļākie ezeri. Pat Krāslavas novada teritorijā pauguru veidotās
ainavas atšķiras, tā, piemēram Sīvera ezera apkaimē atrodas lielu pauguru masīvs ar absolūto
augstumu 180 - 229 m, kur apaļi, līdz 15 m augsti pauguri mijas ar plakanpauguriem (piemēram,
Suveidišķos, Aišpuros u.c. vietās), kas ir līdz 40 m augsti un 2 km diametrā. Lielākie
kalni/pauguri novadā ir arī Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl,
Kombuļu pagastā, tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl., Kombuļu pagastā), Romuļu kalni
(221.3 m vjl., Ūdrīšu pagastā). Ne velti Krāslavas apkārtni kādreiz sauc par Latgales Šveici.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
32
1.5.1.attēls. Latgales īpašās ainavas un ainaviskie ceļi; Avots: Latgales plānošanas reģions,2010
Esošajā Krāslavas novadā ietilpst vairākas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, bet lielākās un būtiskākās no tām - aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”,
dabas parki „Daugavas loki” un „Dridža ezers”.
1.5.2.attēls. Krāslavas novada ĪADT izvietojums; Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, 2009
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
33
Krāslava – krēsls pie Daugavas
Novadam cauri plūst otra garākā Latvijas upe Daugava, kura Latvijai un tās tautai ir ne
tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. Tā tiek apdziedāta dziesmās, saukta par latviešu tautas
likteņupi un tieši ar cīņu pret Daugavpils HES būvniecību sākās tautas atmoda, kas atnesa
Latvijai neatkarību. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā
ieleja, kurā sastopami vērtīgi un interesanti biotopi. Augu sugu sastopamības ziņā tā ir viena no
augstvērtīgākajām teritorijām Latvijā. Dabiskā ieleja ir interesanta arī tūristiem. Vizuāli
pievilcīgās ainavas, daudzie pilskalni un savdabīgā arhitektūra rada priekšnoteikumus dažāda
veida tūrisma un atpūtas attīstībai. Te ir izveidots aizsargājamais ainavu apvidus “Augšdaugava”
un dabas parks „Daugavas loki”. 2011. gada sākumā dabas parks Dabas parks "Daugavas loki" ir
iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
1.5.3.attēls. Daugavas loki; Avots: Andris Soms, 2014
Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” (Natura 2000 teritorija) – dibināts
1990.gadā, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabaszinātniskas vērtības Daugavas
ielejā un tās apkārtnē. Kopplatība ir 52 325 ha, teritorijā ietilpst Kalniešu, Kaplavas,
Krāslavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagasti, Krāslavas pilsēta un Daugavpils novada
Kalkūnes, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores un Vecsalienas
pagasti. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Teritorijā
konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā upju straujteces, klajas iekšzemes kāpas
ar kāpsmildzenes pļavām, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, nogāžu un gravu
meži, sausas pļavas kaļķainās augsnēs u.c.
Dabas parks „Daugavas loki” (Natura 2000 teritorija) – dibināts 1990.gadā, lai saglabātu
unikālo Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas
daudzveidību tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Kopplatība ir 12 372 ha. Parks
atrodas Krāslavas novada Kaplavas, Ūdrīšu pagastos un Daugavpils novada Naujenes,
Tabores, Vecsalienas un Salienas pagastos. Teritorija dibināta, lai saglabātu unikālo
Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas daudzveidību
tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Dabas parkā ietilpst 8 lieli Daugavas līkumi
no Krāslavas līdz Naujenes gravai. Ir izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns
2010. – 2022.gadam. Dabas parkam 2011.gadā ir izstrādāts tūrisma attīstības rīcības
plāns, top arī mājas lapa www.daugavas-loki.lv.
Ar Daugavu ir saistīti arī atsevišķi dabas pieminekļi:
Dabas piemineklis „Adamovas krauja”, Natura 2000 teritorija. Teritorijas platība 40,3 ha,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
34
dibināta 1977. gadā, atrodas Ūdrīšu pagastā.
Dabas piemineklis „Sproģu gravas”. Natura 2000 teritorija, platība 12,3 ha. Teritorija
atrodas Kaplavas pagastā, dibināta 2001. gadā. Apmēram 1,2 km garā posmā 34 – 38 m
augsto upes pamatkrastu saposmo daudzas gravas un vērojamas nogāžu procesu pēdas.
Ar Daugavu ir saistīti ļoti daudzi Krāslavas novada tūrisma piedāvājumi – raksturīgie
skati ir attēloti skatu kartiņās un bukletos, Interreg projekta ietvaros ir uzstādīts koka skatu tornis
Priedainē. Ar Karņicka kalnu saistās romantisks mīlas stāsts starp poļu oficieri un grāfu Plāteru
meitu. Lielākā daļa teritoriju ir privātīpašums, tomēr pašvaldība un tās aģentūra „Labiekārtošana
K” ir izveidojusi sekmīgu sadarbību ar īpašniekiem, kopīgi apsaimniekojot gan Adamovas dabas
taku (par to rūpējas arī Krāslavas tūrisma informācijas centrs un biedrība „Kruoslovys amatnīku
bruoliste”), gan Karņicka kalnu, gan izveidotos velo maršrutus. Populāri tūristu vidū ir
nobraucienu pa Daugavu ar laivām, kā arī zirgu izjādes „Daugavas lokos”.
Pamatojoties uz Krāslavas novada TIC un Daugavpils novada TIC statistikas datiem
(Dabas parka „Daugavas loki” tūrisma attīstības plāns, Daugavpils, 2011), dabas parka
„Daugavas loki” teritorija ir viena no visvairāk tūristu apmeklētākajām vietām Krāslavas un
Daugavpils novadā pēdējo 3 gadu laikā, par ko liecina TIC apmeklētāju pieprasītā informācija un
Naujenes novadpētniecības muzeja dati pārdoto biļešu skaita izteiksmē, kas reģistrē teritorijas
apmeklētājus. Bez tam dabas parkā pastāv arī tā saucamais neorganizētais tūrisms, kad
individuālie ceļotāji un tūristu grupas apceļo dabas parka teritoriju sava gida pavadībā vai arī
ārpus biļešu kašu darba laika, tāpēc reālais apmeklētāju skaits dabas parkā ir lielāks.
Ņemot vērā, ka tie koncentrējas galvenokārt šim mērķim labiekārtotās vietās, šobrīd
minētais skaits nav uzskatāms par reālu draudu dabas parka dabas un kultūrvēsturiskajiem
resursiem. Dabas parka teritorijas apsekojumu gaitā netika konstatēti konkrētu tūristu objektu
piemēri, kas cietuši no apmeklētāju noslodzes vai to neapzinātas rīcības. Lai mazinātu un
novērstu dažādas ietekmes esošajos objektos, nākotnē pirmām kārtām nepieciešama regulāra un
pārdomāta dabas taku turpmāka apsaimniekošana un uzturēšana.
Dabas parkam “Daugavas loki” 2008. gadā piešķirts tituls "Ģimenei draudzīgākā atpūtas
vieta Latgalē 2008". Aptaujas dalībnieki, izvirzot un atbalstot „Daugavas lokus”, visaugstāk
novērtējuši gan iespēju doties ekskursijās gandrīz pilnībā neskartā dabā, gan pastaigāties koptā
vidē un vienlaikus iepazīt reģiona vēsturi un baudīt neatkārtojami skaistos dabas skatus. Augsti
tika novērtēta arī īpašā aura, kas raksturīga šim dabas parkam, iespējas brīvā dabā aplūkot
putnus, dzīvniekus un reti sastopamus augus.
2011.gadā Krāslavas novada dome Daugavpils novada domes vadībā bija iesaistījusies
EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētā
projektā” „Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot dabas parka „Daugavas loki” resursu
izmantošanu un apsaimniekošanu”, kura rezultātā ir izstrādāts tūrisma plāns, organizēti vairāki
semināri par iltspējīgu saimniekošanu īpaši atbalstāmajās teritorijās, uzstādīti info stendi, veikti
infrastruktūras uzlabošanas darbi dabas parka teritorijā un citas aktivitātes. Projekta ietvaros tika
izvirzīta arī ideja par nacionālā parka statusa piešķiršanu dabas parkam „Daugavas loki” vai pat
visai „Augšdaugavai”. Kopējie rezultāti veiktajā anketēšanā (1099 respondenti) Krāslavas un
Daugavpils novados - vai piekrītat jauna nacionālā parka dibināšanai ir 51% „jā” un 49% „nē”.
Jāpiezīmē, ka viedoklis radikāli atšķiras abos novados – Daugavpils novadā vidēji tikai 10% ir
pret nacionālā dabas parka izveidi, savukārt Krāslavas novadā tikai ~10% ir par. Striktu nē
galvenokārt ir teikuši tie, kam ir dzīves vieta vai īpašumi īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā,
savukārt atbalstu nacionālā parka izveidei vairāk ir izteikuši tie, kam rūp dabas aizsardzība un
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
35
dabas teritoriju apceļošana, kā arī iedzīvotāji, kas dzīvo Daugavpils pilsētā un citur Daugavpils
novadā (ne „Augšdaugavas” teritorijā).
2011. gadā īpaši aizsargājamais ainavu apvidus „Augšdaugava” un dabas parks
„Daugavas loki”, pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas, Vides aizsardzības kluba, LU
Bioloģijas Institūta, Daugavpils Universitātes, hidrobioloģes Emīras Boikovas, žurnālista Daiņa
Īvāna un Vides kluba pārstāves Elitas Kalniņas iniciatīvai, tika iekļauts UNESCO Pasaules
mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, un saskaņā ar UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas
ieteikumiem, Krāslavas un Daugavpils novadiem tiek rekomendēts sekojošais:
1. Pašvaldību sadarbība - tā kā Daugavas loku teritorija atrodas divu pašvaldību teritorijās,
tad būtiska ir abu pašvaldību sadabība vietas pārvaldības jautājumos, tajā skaitā attiecībā
uz vietas izpēti, atpazīstamības veicināšanu, sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā;
2. Mantojuma un pārvaldības ekspertu sadarbība - Daugavas loku saglabāšanas
plānošanā sadarboties gan dabas un kultūras mantojuma ekspertiem, gan arī vietas
pārvaldības plānotājiem;
3. Pasaules mantojuma izglītība – veicināt dažādu izglītības iestāžu iesaisti un sadarbību
Daugavas loku izzināšanas aktivitātes, piemērm, novadu skolām sadarbojoties ar
Daugavpils Universitāti (vieslekcijas, kopējas ekspedīcijas utt.);
4. Sabiedrības iesaiste – vietējās kopienas iedzīvotāji ir jāiesaista mantojuma saglabāšanā,
jāsekmē viņu aktīva dalība Daugavas loku saglabāšanas un kopšanas iniciatīvās;
5. Starptautiska sadarbība – Daugavas loku nominēšana Pasaules mantojuma sarakstam ir
saistīta ar starptautiskas auditorijas uzrunāšanu, līdz ar to ir jāveicina Daugavas loku
starptautiska atpazīstamība, kā arī nepieciešama pieredzes apmaiņa ar citām valstīm par
līdzīga veida vietu pārvaldības jautājumiem.
2011.gadā ir uzsākts darbs pie mājas lapas www.daugavas-loki.lv izveides.
2012.gadā Krāslavas novada dome kopā ar Daugavpils novada domi un Ignalinas rajona
padomi īstenojusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Jauniešu
vietējā patriotisma rosināšana saskarsmē ar dabu aizsargājamās dabas teritorijās Augšdaugavā,
Latvijā un Augštaitijā, Lietuvā”, kura ietvaros tika paredzēts pievērst jauniešu uzmanību
Augšdaugavas un Aukštaitijas dabas teritorijām, organizējot jauniešu darba grupas, nometnes,
reģionālas info dienas, izdotot tipogrāfiskos materiālus, sagatavojot video par dabas teritorijām
utt.
2014. gadā Dabas aizsardzības pārvalde noslēdza pārrobežu sadarbības projektu
„Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas “Augšdaugava-Braslavas ezeri” izveide un
priekšnoteikumu radīšana tās integrētai pārvaldībai”. Projekta gaitā veikta teritoriju izpēte un
izstrādāti pārvaldības plāni katrai teritorijai atsevišķi, kā arī kopīgs, saskaņots teritorijas
pārvaldības plāns un kopīga darbības programma, ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību pierobežas reģionā. Daļa no projekta
aktivitātēm vērsta uz teritorijas atpazīstamību un popularizēšanu dabā un virtuālajā vidē, kā arī
piedāvā apmeklētājiem interaktīvus risinājumus informācijas centros Daugavpils novadā un
Braslavā.
Ezeri
Nenoliedzami tikpat nozīmīgi novada teritorijas attīstības resursi un dabas vērtības ir
Krāslavas novada ezeri. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto vietu, tūrisma un rekreācijas,
zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Ezeri piešķir ainavai sevišķu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
36
izteiksmīgumu. Pēc Krāslavas rajona sadalīšanas ir zudis 273 ezeru zemes statuss, tomēr arī
šobrīd Krāslavas novadā ir 146 ezeri. Subglaciālajās vagās novietojušies novada ezeri ir ļoti
dziļi, piemēram, Gusena ezera (Robežnieku, Indras pagastos) platība ir 1,2 km2, dziļums - 40 m,
Drīdža ezera (Aulejas, Kombuļu, Skaistas pagastos) platība 7,5 km2, dziļums - 65 m (tas ir
dziļākais ezers Baltijas valstīs). Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā –
Sīvers, kurā 2014. gadā atrasta pasaules lielākā smalkās najādas plantācija.
1.5.4.attēls. Dridža ezers pie atpūtas bāzes „Dridzis”, Avots: I.Dzalbe
Dabas parks „Dridža ezers” (Natura 2000) teritorija – ietilpst Krāslavas novada Kombuļu
un Skaistas pagastu teritorijā. Kopplatība ir 2627 ha. Tika dibināts 1977.gadā, lai
aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un paugurainu ainavu.
Baltijas dziļākais ezers (65,1 m), mezotrofs. Konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas
augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī ES Putnu un Biotopu direktīvu sugas. Ir izstrādāts
dabas aizsardzības plāns. Teritorijā ietilpst arī Sauleskalns, kura pieejamību apgrūtina
privātīpašnieku maiņa. Ezeriem piegulošās teritorijas dabas parkos ir privātas, kas
apgrūtina pieeju ūdeņiem.
Krāslavas novada dome ar Valsts Zivju fonda atbalstu jau vairākus gadus ir atsākusi
regulāru zivju resursu papildināšanu novada teritorijā esošajos publiskajos ezeros, kā arī ezeros,
kuros zvejas tiesības pieder valstij. Tiek izstrādāti novada ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas
noteikumi. Pašvaldība regulāri veic zivju resursu uzraudzību un kontroli novada teritorijā
esošajās ūdenstilpnēs, un tiek rīkoti reidi sadarbībā ar valsts institūcijām un iedzīvotājiem. Ir
ieceres par vietējas zivju mazuļu audzētavas izveidi.
Citas Natura 2000 teritorijas ir sekojošas:
Dabas parks „Cārmaņa ezers” (Natura 2000 teritorija), dibināts 2004. gadā, daļēji atrodas
arī Aulejas pagastā un Aglonas novada Grāveru pagastā, platība 529 ha. Dabīgs
nepiesārņots eitrofs ezers ar Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem (akmeņaina grunts
ezeros, smilšaina grunts ezeros) un īpaši aizsargājamu sugu - mieturu hidrillu. Agrāk
ezerā konstatētas dortmana lobēlija un gludsporu ezerene. Ezers ļoti ainavisks - līčains, ar
mežainiem krastiem. Nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas biotopa - dabīgi eitrofi ezeri
ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju - saglabāšanā;
Dabas liegums „Starinas mežs” (1.5.1. attēlā atzīmēts ar numuru 237), Natura 2000
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
37
teritorija, atrodas Krāslavas novada Indras pagastā. Dibināts 2004.gadā, lai aizsargātu
platlapju mežus, izcilas nogāzes un gravas. Teritorijas platība 157 ha; 19
Dabas piemineklis „Skaistas avotu purvs”, Natura 2000 teritorija;
Dabas liegums „Asūnes ezeri”, Natura 2000 teritorija, atrodas Krāslavas novada
Robežnieku pagastā un Dagdas novada Asūnes pagastā. Platība – 70 ha, dibināts 2004.
gadā. Teritorija dibināta galvenokārt vienas sugas - melnā zīriņa – dēļ. Dabas lieguma
teritorijā sastopamas arī tādas ES Putnu direktīvas sugas kā lielais dumpis, zivju ērglis,
niedru lija, mazais ormanītis un brūnā čakste. Dabas aizsardzības plāns nav izstrādāts.
Dabas aizsardzības pārvalde ir sniegusi informāciju par vairākiem mikroliegumiem, vietējās
nozīmes dabas teritorijām, novada teritorijā, dažas no tām:
Šaltupes avota augšteces grava (Solodkas labā krasta pieteka) un Skaistas kreisā krasta
nogāze ar 3 sāngravām Subotjalovkā, Dūnekļa ezera austrumu krasts Krāslavas pagastā;
Stirnas upes ielejas labā krasta sāngrava Kalniešu pagastā;
Dubravas birzs Melnezera krastā Indras pagastā;
Daugavas kreisais krasts Kaplavas pagastā un Daugavas labais krasts Ūdrīšu pagastā.
Izstrādātos dabas aizsardzības plānus var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā
www.daba.gov.lv.
Ir nepieciešams izstrādāt pārrobežu projektus ar blakus esošo dabas teritoriju (Aukštaitija
Lietuvā, „Braslavskije” ozjera” Baltkrievijā) pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām par
labās prakses pieredzei dabas objektu apsaimniekošanā, turpināt veikt vides monitoringu un
analizēt vides piesārņojuma riskus sakarā ar kopējo ūdensteci Dvinu - Daugavu.
Viens no Krāslavas novada pašvaldības ilgtermiņa izaicinājumiem ir saglabāt ekosistēmu
dabas vērtības kā kompleksu nākošajām paaudzēm, ar sabalansētu saimniecisko darbību, kas
nebūtu drauds ne videi, ne uzņēmējdarbības attīstībai dabas teritorijās.
Ūdens tūrisma un zivsaimniecības attīstībai 2014. gadā izstrādāts Krāslavas novada
publisko ezeru un upju apsaimniekošanas plāns. Plāna galvenais izaicinājums ir novada publisko
ūdeņu pieejamības sekmēšana un publisko pludmaļu labiekārtošana tūrisma un uzņēmējdarbības
attīstībai. Potenciālās publiskās pieejas un atpūtas vietas Krāslavas novadā skatāmas 1.5.5. attēlā.
2014. gadā ir izstrādāts tehniskais projekts Daugavas labā krasta attīstībai Krāslavā.
1.5.5.attēls.Potenciālās pieejas vietas publiskajiem ūdeņiem, Avots: SIA „Grupa 93”
19 http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/struktura/raznas_regions/
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
38
Kultūrvide un kultūrvēsturiskie objekti
Krāslavas novads ir pašvaldība ar ļoti bagātīgu un daudzveidīgu kultūru. Savstarpēji
mijiedarbojoties, to veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas, kas šeit dzīvo jau
gadsimtiem ilgi. Novada kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras,
mākslas, arheoloģijas un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no
Plāteru dzimtas mantotais itāļu arhitekta Antonio Paroko projektētais pils komplekss un mūra
baznīca, vairākas muižas visā novada teritorijā un izcili parki, kā arī dažādu konfesiju baznīcas,
sabiedriskās ēkas, Krāslavas koka apbūve un lauku viensētas. Plāteru īpašumi bija Krāslavā,
Varnavičos, Jaunbornē, Indricā, Pustiņā, Kombuļos, Kazanovā, Borovkā, Ļudvikovā. Diemžēl
esošās valsts iekārtas rezultātā to stāvoklis daudzviet ir bēdīgs. Daudzi īpašumi pieder
privātpersonām un līdzekļu trūkuma dēļ tie netiek atjaunoti.
Kultūras mantojums ir labākais veids, kā saprast sevi, savas valsts un kaimiņu vēsturi un
šodienu, pastāstīt par sevi citiem. Vēstures pieminekļos iemiesotā pagātne un spējas to saglabāt
nākamajām paaudzēm nodrošina līdzsvarotu un pilnvērtīgu cilvēka dzīves vidi.
Pieminekļi
Krāslavas novada kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ir kultūras
pieminekļi, piemēram, Krāslavas katoļu baznīca, Zvejnieku – zemnieku sētu grupa Kaplavas
ciemā, Piedrujas katoļu baznīca, Grundānu pilskalns ar apmetni Skaistas pagastā, Svētais avots –
kulta vieta Ūdrīšu ciemā Lielajos Muļķos, u.d.c. (skat. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu
sarakstu 5. pielikumā)20
. Tie ir gan atsevišķi objekti (ēkas, mākslas priekšmeti u.c.), gan
kompleksi objekti (ēku apbūves u.c.), kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda
kultūras vērtība.
Visu kultūras pieminekļu lielākā vērtība ir autentiskums. Viens no ietekmīgākajiem
kultūras pieminekļu aizsardzības instrumentiem ir saprātīga teritorijas plānošana un līdzsvarota
attīstība, izpratne un zināšanas par kultūras mantojumu, atbilstoša vērtību dokumentēšana un
izpēte.
Krāslavas novadā kopumā atrodas 166 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. No tiem
141 ir valsts nozīmes un 26 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru tipoloģiskais sadalījums ir
sekojošs:
93 arheoloģiskie pieminekļi (pilskalni, senkapi, viduslaiku kapsētas, apmetnes, kulta
vietas u.c.);
12 arhitektūras pieminekļi (dzīvojamās ēkas, muižas, baznīcas u.c.);
60 mākslas pieminekļi (gleznas, ikonas un kulta priekšmeti, interjera priekšmeti u.c.);
1 pilsētbūvniecības piemineklis – Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs.
Arheoloģiskie pieminekļi
Par Krāslavas novada vēsturi bagātīgu informāciju sniedz arheoloģiskie pieminekļi –
senkapi, apmetnes, pilskalni, apmetnes, viduslaiku kapsētas, kulta vietas u.c. Novadā zināmākie
arheoloģiskie pieminekļi pārstāv visus Latvijas senākās vēstures attīstības posmus no akmens
laikmeta līdz viduslaikiem. Dzīvesvietās un senvietās atrastais arheoloģiskais materiāls kopumā
20 Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales nodaļas dati, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
39
atklāj nozīmīgas liecības par vietējo iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, senajām
apbedīšanas tradīcijām un sarežģīto etnisko vēsturi.
Arheoloģisko pieminekļu saglabājamā vērtība lielākoties ir to ārējais veidols, iekšējā
struktūra un bieži vien arī konteksts ar apkārtējo ainavu. Tāpat kā visā Latvijā, arī Krāslavas
novadā senākā kultūras mantojuma saglabāšanai draudus rada saglabājamo vērtību, it īpaši ar to
saistītā zemes reljefa pārveidošana, ko negatīvi ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība -
būvniecība, intensīvā lauksaimniecība, mežizstrāde, apmežošana, karjeru izstrāde, dīķu rakšana,
virszemes objektiem - būvju, drupu sliktais tehniskais stāvoklis un savlaicīgi neveiktie
konservācijas pasākumi. Tāpat negatīvi un neatgriezeniski šādu objektu saglabāšanu ietekmē
postošā mantraču darbība. Problēma ir arī cilvēku zināšanu, izpratnes un pieredzes trūkums šādu
objektu saglabāšanā un apsaimniekošanā. Visu šo draudu novēršana ir atkarīga no arheoloģisko
pieminekļu īpašnieku, pašvaldību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un citu
valsts iestāžu sekmīgas sadarbības un savstarpējas zināšanu un pieredzes apmaiņas, mantraču
darbības ierobežošanas, pat izskaušanas, kā arī zemes izmantošanas veidu un saimnieciskās
darbības plānošanas.
Arhitektūras pieminekļi
Arhitektūras pieminekļi ir vieni no uzskatāmākajiem, daudzveidīgākajiem, estētiskajām
kvalitātēm un vērtībām apveltītie objekti: ēkas, baznīcas, parki, pilis u.c.. Tie liecina par
iepriekšējo paaudžu materiālajām, tehniskajām iespējām, kultūru sakariem un ietekmēm,
amatnieciskajām prasmēm un tradīcijām, zināšanām, sabiedrības gaumi un uzdrošināšanos.
Krāslavas novada arhitektūras pieminekļi pārstāv Latvijas arhitektūras attīstības posmu no 17.gs.
līdz 20.gs. 1.pusei.
Arhitektūras pieminekļu saglabāšanai Krāslavas novadā draudus rada autentiskuma
zudumi, tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, ko veicina savlaicīgi neveikti uzturēšanas un remonta
darbi cilvēku nevērīgās attieksmes dēļ, gan arī nepietiekošo finanšu līdzekļu dēļ. Arhitektūras
pieminekļu atbilstošu saglabāšanu apdraud neprofesionālas un nepārdomātas pārbūves, kuru
rezultātā jau ir un var tikt zaudētas saglabājamās arhitektoniskās kvalitātes, kam ir būtiska loma
gan celtnes, gan vietas identitātes noteikšanā. Šādu objektu saglabāšanu negatīvi ietekmē
mūsdienu materiālu (plastikāta un metāla izstrādājumu), formu un veidu neatbilstošs
pielietojums. Neizpratne ir vērojama arī sabiedrības un arhitektūras pieminekļu īpašnieku
attieksmē, zināšanu un ieinteresētības trūkumā par arhitektūras pieminekļu saglabāšanas
nepieciešamību. Arhitektūras pieminekļu saglabājamās vērtības ir oriģināla būvapjoms,
materiāls, forma, būvelementi (vēsturiskie logi un durvis), plānojums u.c., kas var apliecināt un
vēstīt par objekta rašanās laiku, būvniecības paņēmieniem, tehnoloģiskajām iespējām, prasmēm
un zināšanām. Situācijas uzlabošana ir atkarīga no sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa
paaugstināšanas un attieksmes maiņas arhitektūras pieminekļu saglabāšanas jautājumos, tādēļ
vairāk ir popularizējami pozitīvie piemēri.
Krāslavas novada stratēģiskajos mērķos ietilpst savas kultūrvēsturiskās vides vērtību
apzināšanās, saglabāšana un attīstība, jo tā ir nozīmīga, identificējoša un cilvēka dzīves kvalitātes
nodrošināšanai nepieciešama vide. Ir ļoti svarīgi nepazaudēt šo piederības izjūtu konkrētai vietai
un Krāslavas novadam kopumā. Būtiski ir palīdzēt iedzīvotājiem, piedāvājot veidus un iespējas
kā saglabāt, izkopt un autentiski papildināt kultūrvēsturiskās vides kvalitāti. Svarīgi, lai, radot
kaut ko jaunu vai kultūrvēsturisko vidi papildinošu, tiktu atrasts veiksmīgākais risinājums, kas
paaugstinātu (vismaz nepazeminātu) kultūrvēsturiskās vides kvalitāti. Attieksmes un rīcības
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
40
maiņai ir nepieciešams gan izglītot sabiedrību un arhitektūras pieminekļu īpašniekus, gan
pilnveidot teritorijas plānojuma dokumentus.
Amatniecība
Ne mazāk svarīgi ir pilnveidot tradicionālo amatu prasmes un vēsturiskās tehnoloģijas.
To apzinoties, Krāslavā 2010.gadā ir izveidota biedrība „Kruoslovys amatnīku bruoliste”, Indrā -
muzejs – darbnīca „Indras Pūra lāde”, kur audējas, strādājot pēc senas tradicionālas latgaliešu
„skalu deķu” tehnikas, saglabā to nākamajām paaudzēm. Arī Izvaltas audējas saglabā seno
aušanas arodu, darinot skalu deķus, grīdceliņus, segas. Viena no Krāslavas novada bagātībām ir
keramiķi Olga un Valdis Pauliņi. Viņi iepazīstina ar keramikas tapšanas procesu no paša sākuma
līdz pat darbu izņemšanai no cepļa. Keramiķis Ilmārs Vecelis ir viens no „Pūdnīku skūlas”
dibinātājiem. Aleksandrs Maijers izgatavo senos mūzikas instrumentus no dabiskiem
materiāliem. „Aulejas sievas” ir ne tikai slavenas dziedātājas, bet arī cimdu, zeķu adītājas, jostu
un segu audējas. Juris Kokins no koka uzbur traukus, rotaļlietas, piemiņas suvenīrus.Kalēja
amats ir vecākais amats Latgalē, bet diemžēl, nav palicis neviens kalēja aroda pratējs Krāslavas
novadā.
Daļa no amatnieku piedāvājuma skatāma Krāslavas Tūrisma informācijas centrā un
„Kruoslovys amatnīku bruolistes” Amatu istabā.
Amatniecība novadā attīstās līdz ar laiku un tā prasībām, meistaru galvenais uzdevums
bija un paliek – atbilstoši novada tradīcijām mantot un saglabāt tautas kultūras paliekošās
vērtības, attīstīt tās tālāk un nodot mantojumā nākamajām paaudzēm. Radošā sacensība veicina
jaunus meklējumus, tos ievirzot katra apvidus tradīciju un meistara rokraksta īpatnību atklāšanā.
Reliģija
Savdabīgu administratīvo un garīgo centru veidošanā milzīga loma vairāk nekā divu
gadsimtu garumā bijusi arī Krāslavas novada dievnamiem, kuru lielākā daļa apskatāma arī
mūsdienās. Caur katoļu, luterāņu, vecticībnieku un pareizticīgo konfesionālajām tradīcijām ir
iespēja novērtēt ieguldījumu baznīcu un mākslas mantojuma vērtību veidošanā un saglabāšanā,
kas jo īpaši ir raksturīgs Latgalei. Cilvēki visos laikos ir centušies dievnamiem atvēlēt to pašu
labāko pēc savām tā brīža iespējām un izpratnes par skaistumu. Šobrīd ir iecere izdot grāmatu
par novada dažādo konfesiju dievnamiem. Baznīcām ir galvenā nozīmē sakrālā tūrisma
maršrutos, tādējādi tās veicina arī vietas atpazīstamības un tūrismu.
Mākslas pieminekļi
Mākslas pieminekļi lielākoties ir koncentrēti arhitektūras pieminekļos, dievnamos. Tie
var būt gan kustami (priekšmeti, mākslas darbi u.c.), gan nekustami (interjeri, ērģeles u.c.)
mākslas pieminekļi. Arī šīs kategorijas pieminekļu lielākā vērtība ir autentiskums. Lielākām
pārmaiņām ir pakļauti interjeri, jo cilvēku praktiskās vajadzības, remonti, izpratnes trūkums u.c.
nereti ir to saglabāšanas lielākais apdraudējums. Bieži vien līdz mūsdienām nonākušās ēkas zem
vairākiem krāsu slāņiem slēpj sienu gleznojumus un liecības par stila interjera krāšņumu,
piemēram, Krāslavas pils un Krāslavas katoļu baznīcas sienu gleznojumus.
Galvenā mākslas priekšmetu vērtība ir oriģināls, materiāla vēsturiskā patina, izpildījuma
veids un tehnika, ārējais noformējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare. Kustamo
mākslas priekšmetu saglabāšanu apdraud zādzības (it īpaši vecticībnieku dievnamos).
Apdraudējumu rada drošības sistēmas neesamība, neprasmīga mākslas pieminekļu kopšana
(patvaļīga pārkrāsošana, mazgāšana ar neatbilstošiem līdzekļiem u.c.), mitruma un temperatūras
svārstības un tā kontroles režīma neesamība, it īpaši kustamo priekšmetu uzskaites neesamība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
41
(inventarizācija), nereti patvaļīga pārvietošana. Mākslas pieminekļu saglabāšanas draudu
novēršana atkarīga no īpašnieku informētības un izpratnes līmeņa paaugstināšanās par mākslas
pieminekļu uzturēšanu, kopšanu un drošības pasākumu uzlabošanas. Liela nozīme atbilstošas
saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu nodrošināšanā, ir savlaicīgi piesaistīti speciālisti –
restauratori kā konsultācijām, tā praktiskam restaurācijas darbam. Tā kā liela daļa no mākslas
priekšmetiem (izņemot, piemēram, ērģeles, interjeru u.c.) ir neliela apjoma mākslas darbi,
aktīvāk ir izmantojamas valsts finansiālā atbalsta iespējas un veicināma privāto personu atbalsta
(ziedojumu) izmantošana.
Vairāk jādomā par katoļu baznīcām raksturīgā mūzikas instrumenta – ērģeļu
izmantošanas, rīkojot kristīgās mūzikas koncertus, kā to jau dara Krāslavas Romas katoļu
baznīca, iekļaujot šos pasākumus arī tūrisma produkta piedāvājumā.
Citi kultūrvēsturiskie objekti, kas ir papildus jāpēta un kurus ir iespējams akcentēt arī
tūrisma piedāvājumā, ir Latgales laukiem raksturīgie koka vai akmens krucifiksi ar krustā sisto
pestītāja tēlu, dižakmeņi, kā arī ainaviski nozīmīgās teritorijas – dabas parki, Natura 2000
teritorijas, Sauleskalns, u.c.
Ievērojamākie kultūrvēsturiskie objekti, kuri tiek pozicionēti kā galvenās novada vērtības
arī tūrisma aspektā, ir21
:
Krāslavas Romas katoļu baznīca
Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Pirmo koka
dievnamu katoļiem 1580.-1590. gadā uzcēlis Miķelis de Brunavs. Tagadējā baznīca būvēta no
1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Paroko projekta. Baznīcas altāra daļā
izvietotā itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gs gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta
karā”. Freska ir viens no vērtīgākajiem monumentālās glezniecības atradumiem Krāslavā pēdējo
gadu laikā. Freskas iluzorais gleznojums rada apbrīnojamu gaismas efektu. Baznīcas koros ir
divi 18.gadsimta 60.gadu portreti. Tie ir Krāslavas katoļu baznīcas dibinātāju Konstantīna
Ludviga Plātera un Augustas Plāteres (dzimušas Oginskas) portretējumi. Baznīcā pie sienām un
pīlāriem uzstādīti desmit altāri: Sv. Jāzepa, Jēzus sirds, Sv. Antonija, Sv. Vincenta, Jēzus krustā
sistais, Svētā Jura, Dievmātes, Sv. Roha, Sv, Staņislava un Sv. Trīsvienības. Sevišķi jāizceļ Sv.
Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu tūristu, jo īpaši ikgadējos Donāta svētkos
jūlija sākumā, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas.
21 Krāslavas Tūrisma informācijas centrs, 2010
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
42
1.5.1. attēls. Krāslavas Romas katoļu baznīca; Avots: Iveta Solima, 2010
Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku
Kompleksa centrālā ēka – pils celta no 1750. līdz 1791.gadam. 19. gadsimta sākumā tā
pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Tā ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru (arhitekts A.
Parako).
Līdzās pilij tika būvētas vairākas ēkas, kas bija paredzētas Plāteru kalpiem, arī pils pārvaldnieks
un dārznieks dzīvoja turpat. No 1923.gada līdz 1972.gadam pils ēkā atradās skola. 1984.gadā
iekštelpu atjaunošanas rezultātā tika atklāti pils sienu gleznojumi, tie attēlo arhitektoniskas
detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skatus. Kā tika konstatēts, Romas skati uz
pils iekšsienām uzgleznoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720. – 1778.) ofortu paraugiem.
18.gadsimta vidū celtais grāfu Plāteru pils komplekss piedāvā apmeklētājiem baudīt pastaigu pa
romantisko ainavu parku, tverot unikālus skatus uz Daugavas senleju no pils skatu laukuma.
Komplekss ir pašvaldības īpašums, kur tiek īstenoti daudzi projekti kompleksa attīstībai,
lielākajā no tiem – 2011. gadā ar ERAF atbalstu nostiprinātas pils fasādes un veikta parka
rekonstrukcijas 1. kārta. 2014. gadā vienā no Latvijas – Lietuva – Baltkrievijas pārrobežu
sadarbības programma projekta „Bella Cuisine” ietvaros rekonstruētajām kompleksa ēkām,
pārvaldnieka mājā, atvērts Tūrisma informācijas centrs un Starptautiskais Kulinārā mantojuma
centrs.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
43
1.5.2. attēls. Grāfu pils parka romantika. Avots: www.kraslavaspils..lv, 2012
Krāslavas vēsturiskais centrs
Tas izveidots 18. gadsimtā, kā tirgus laukums. Tirgus laukuma galvenās ēkas bija
rātsnams, kas tika celts 1752. gadā, un aptieka, kas šajā ēkā darbojas kopš 1810.gada un savas
funkcijas pilda arī mūsdienās. Laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams.
1.6.3.attēls. Krāslavas vēsturiskais centrs 1906. gadā. Avots:Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, 2010
Grāfu Plāteru bibliotēkas ēka
1759.gadā Konstantīns Ludvigs Plāters jaunizveidotajā liepu parka austrumu malā uzcēla
lielu trīsstāvu mūra ēku baroka stilā pēc A.Paroko projekta. Ēkas otrajā un trešajā stāvā tika
izvietota bibliotēka, bet pirmajā stāvā atradās dzimtas vasaras rezidence. Bibliotēkā atradās ap
20000 sējumu, dažādi atlanti un rokraksti. Starp rokrakstiem jāpiemin 16 sējumu liels Kazimira
Konstantīna Plātera, Lietuvas vicekanclera, Polijas karaļa sūtņa no 1766.gada Pēterburgā
rokraksts „ Polijas Karalistes vēsture” . Taču nekas no šiem lielajiem krājumiem nav saglabājies.
Jau 19. gadsimtā bibliotēkas lielākā daļa tika pārvesta uz citu Plātera īpašumu. Pirmā pasaules
kara laikā bibliotēka tika izpostīta, nejauši saglabājušies sējumi pēc 1920. gada nonāca Rēzeknes
bibliotēkā. Ēkā pēc 1920.gada izvietojās pasts, vēlāk tur ierīkoja sešgadīgo latviešu pamatskolu.
Šobrīd ēka atrodas privātīpašumā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
44
1.6.4. attēls. Bibliotēkas ēka. Avots: Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, 2010
Bijusī zirgu pasta stacija
Tā atrodas Krāslavā, Rīgas ielā 32. Valsts nozīmes piemineklis. Viena no visvecākajām
ēkām Krāslavā. Privātīpašums.
Indricas katoļu baznīca
Unikāls koka arhitektūras piemineklis (1655. – 1658.). Tā ir vecākā koka baznīca
Latgalē. Indricas katoļu baznīca celta vēl pirmsreformācijas laikā. Izplatoties luterānismam arī
Indricā, baznīcu savā rīcībā pārņēma protestanti. 1695.gadā muižkungs Jānis Andrejs Plāters
pieņēma katoļticību, un 1698.gadā baznīca tika pārbūvēta un nodota katoļu rīcībā. Kora telpās
atrodas vecmodīgas ērģeles ar īpatnējiem kokgriezumiem. Baznīcā ir četri altāri, tie greznoti ar
kokgriezumiem un senām gleznām.
1.6.5.attēls. Indricas katoļu baznīca. Avots: Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centrs, 2010
Aulejas Romas katoļu baznīca
Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā
baznīca kara laikā tika stipri izpostīta. Tagadējā mūra baznīca tika uzcelta 1709.gadā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
45
1.6.6. attēls. Aulejas Romas katoļu baznīca. Avots: Jānis Kolužs, 2010
Sauleskalns
Sauleskalns pirms daudziem gadsimtiem bijusi seno latgaļu kulta vieta. Tiem, kuri vēlas
īsti izbaudīt "zilo ezeru zemes" Latgales īpatnējo skaistumu, saulainā dienā jāuzkāpj šajā
Latgales augstienes dienviddaļas augstākajā virsotnē (211 m vjl.). No turienes pārredzama plaša
panorāma, kurā īpaši izceļas vairāki ezeru puduri. Pašā Sauleskalna pakājē guļ dziļākais ezers
Baltijā - Drīdža ezers (65,1 m). Līdz 2010. gada ziemas sezonai Sauleskalnā darbojās ziemas
sporta bāze, ko bija iecienījuši arī lietuvieši. Šobrīd tūrisma piedāvājums nav pieejams īpašnieku
nesaskaņu dēļ.
1.6.7. attēls. Skats no Sauleskalna. Avots: www.zudusilatvija.lv , 2012
Piedrujas Romas katoļu baznīca
Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts
kanclers kņazs Leons Sapieha. Pirmā baznīca nodega, un 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra
baznīca. Piedrujas baznīcā atrodas iluzorais altāris.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
46
1.6.8. attēls. Piedrujas katoļu baznīca. Avots: Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centrs, 2010
Šokolādes kalns
Nosaukums, iespējams, cēlies kalna zemes krāsas dēļ. Nejauši atradumi tā kultūrslānī
varētu liecināt, ka pilskalnu sāka izmantot ar 1. gadu tūkstoti pirms Kristus, bet apdzīvotība
turpinājusies arī vēlajā dzelzs laikmetā.
Ļaudis stāsta, ka pēc tam, kad vecais grāfs iemūrējis pazemē savu neuzticīgo sievu, viņš bieži
nācis pa pazemes eju uz Šokolādes kalniņa pakāji. Tur viņš vientulībā pārdzīvojis izdarīto. Lai
viņu mierinātu, no ūdens iznākušas nāriņas un dejojušas. Kad grāfs devies atpakaļ uz pili, tās
pārvērtušās par ķirzaciņām. Šajā vietā patiešām ir bijis daudz ķirzaku. Privātīpašums.
1.6.9. attēls. Šokolādes kalns Krāslavā; Avots: www.latgale.lv , 2010
Kultūrvide
Krāslavas novads ir vieta, kur ikdienā līdzās ir dažādu tautību, konfesiju cilvēki, par to
liecina arī Krāslavas pilsētas ģerbonis - laiva ar pieciem airiem, kura simbolizē multinacionālo
vidi pilsētā. Novada kultūrainavu un vērtības veido tautas mākslas vērtības, sadzīves un darba
tradīcijas, neatkārtojamais valodu kokteilis un bagātīgais folkloras pūrs.
Krāslavā un katrā novada pagastā darbojas saietu nami un bibliotēkas. Krāslavas Kultūras
nams ar skatuves izmēriem un ietilpību līdz 550 skatītājiem ir viens no lielākajiem kultūras
pakalpojumu sniedzējiem ne tikai Krāslavas novadā, bet arī Latgalē. Kultūras namā darbojas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
47
jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, vairāki kori, nacionālo biedrību ansambļi,
rokmūzikas un netradicionālās mūzikas ansambļi, fotoklubs “Zibsnis”.
Krāslavas Kultūras nams ir uzcelts 1967. gada rudenī, pēdējais telpu kosmētiskais
remonts veikts 80.-tajos gados, dažas Kultūras nama telpas tika daļēji renovētas 2006., 2007. un
2010. gadā, savukārt 2009.gadā tika izstrādāts tehniskais projekts visas ēkas pilnīgai
rekonstrukcijai vairākos etapos saskaņā ar pieejamo finansējumu. 2011.gadā projekta
„Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Krāslavas novada
pašvaldības ēkās” ietvaros ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ietvēra fasāžu
siltināšanu, cokola siltināšanu un jumta pārseguma siltināšanu, kā arī veco logu nomaiņu. Ņemot
vērā katastrofālo situāciju, pašvaldība par saviem līdzekļiem 2011.gada otrajā pusē veica arī
sanitārā bloka un ieejas vestibila remontu. 2014. gadā nomainītas skatītāju sēdvietas pasākumu
zālē, savukārt 2012. gadā veikta vestibila – izstāžu zāles renovāciju.
2010. un 2011. gadā ELFLA projektu ietvaros iegādāta jauna skaņu aparatūra Krāslavas
kultūras namam un tents pilsētas estrādei, rekonstruēts Indras kultūras nams un Indras saietu
nams, 2014. gadā veikta Piedrujas saietu nama rekonstrukcija. Novadā darbojas akreditēts
Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurš atrodas vienā no šobrīd apsaimniekotajām Krāslavas
pils kompleksa ēkām. Muzejā savākts bagātīgs krājums (20 000 vienību), kas raksturo Krāslavas
novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. To vidū –
arheoloģijas priekšmeti, liela etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, dokumenti, fotogrāfijas,
vērtīgas 18.-19.gs.grāmatas. Muzeja mākslas krājumā glabājas dažādu mākslinieku darbi,
regulāri tiek rīkotas mākslas darbu izstādes. Muzejā ir izveidota unikāla ekspozīcija „Pieci airi”,
kas ir izvietota 17 m garā improvizētā laivā.
2010.gada sākumā ir atklāts pašvaldības muzejs „Indras pūra lāde”, kas vēsta par tautas
daiļamatu vērtībām. Novada vēsturi un tradīcijas pēta arī vairāki skolu muzeji Izvaltā,
Robežniekos, Krāslavā, Indrā, muzejs Piedrujā utt. Bagātīga novadpētniecības materiālu
kolekcija ir Krāslavas valsts ģimnāzijas muzejā. Tajā daudzus gadu desmitus darbojas
novadpētniece Janīna Gekiša.
Teritorijā darbojas vairākas biedrības, kuru mērķis ir popularizēt novada kultūras vērtības
un dažādot kultūras dzīvi. Tautas namos kopā darbojas 70 dažādi kolektīvi, kas apvieno radošā
darbībā vairāk kā 700 iedzīvotājus.
Pazīstamākie folkloras un etnogrāfijas tradīciju kopēji ir folkloras kopa „Aulejas sievas”
(Aulejas pagasts), folkloras kopa „Izvoltīši” (Izvaltas pagasts) un „Rudzutaka” (Ūdrīšu pagasts).
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
48
1.6.10. „Rudzutaka” Baltica festivālā 2003. gadā; Avots: http://folklora.lv, 2010
Dažādu vecuma grupu pārstāvji radoši izpaužas vokālajos ansambļos – Robežnieku
pagasta „Viktorijā”, Krāslavas „Noktirnē”, Kombuļu pagasta „Smaidā”, Krāslavas novada
„Ivuškā”, Indras pagasta „Rēvijā”, Izvaltas pagasta „Blāzmā”, Piedrujas pagasta „Daugaviņā”
u.c. Krāslavas kultūras namā darbojas Krāslavas latviešu biedrības jauktais koris un novada koris
„Nova”, savukārt Krāslavas ģimnāzijā - 7.-12. klašu jauktais koris un meiteņu vokālais
ansamblis "Krāslaviņa". Iespēja profesionāli apgūt mūziku ir Krāslavas Mūzikas skolā.
Sadarbība izveidojusies starp Aglonas novada Šķeltovas pagastu un Krāslavas novada
Izvaltas pagastu, vienojot bērnus kopīgā dziesmā ansamblī „Mozī latgaļīši”. Aktīvi dziedātāji un
teātra spēlētāji ir Ūdrīša pagasta bērni, kuri darbojas vokāli – dramatiskajā ansamblī „TIP- TOP”,
mazie krāslavieši dejo kolektīvā „Pastaliņas”, savukārt Indras jaunā paaudze dejo „Indriņā”.
Novada dāmas iemīļojušas līnijdejas, nodibinātas vairākas grupas. Pazīstamākās ir
„Harmonija” (Skaistas pagasts) un „Nekā lieka” (Indras pagasts).
Tautas deju tradīcijas aktīvi kopj Izvaltas pagasta deju kopā „Rudņa”, Krāslavas jauniešu
deju kolektīvos "Raita" un “Rakari”, deju kopā „Jautraviņa”, Indras pagasta deju kolektīvā
„Indra”, Krāslavas senioru deju kolektīvā „Senči”.
Krāslavas novada iedzīvotāji ir lieli teātra mākslas mīļotāji, labprāt iejūtoties aktieru
lomās arī paši Krāslavas Latviešu drāmas kolektīvā un Kombuļu pagasta dramatiskajā klubiņā.
Lieliskas cilvēku raksturu pazinējas un humora šovu organizētājas ir Izvaltas pagasta Zoļa un
Zepa (Lidija Zeiļa un Irēna Delvere), kā arī Gunepka Cibuļneica (Gunta Ļaksa – Timinska) no
Skaistas.
Novada iedzīvotājiem ir iespēja apgūt tēlotājmāksu A.Gorgoca mākslas studijā Krāslavā.
Krāslavā darbojas arī Daugavpils austrumu deju studijas „Malika” grupa. Ar pērļošanu
nodarbojas Piedrujas pagasta sievietes. Pieaugušie un bērni apgūst fotomākslu fotopulciņā
„Kadrs” un fotoklubā „Zibsnis”.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
49
1.6.11. attēls. Fotokluba „Zibsnis” aktīvisti fotoplenēra „Krāslava” noslēgumā. Avots: Anatols Kauškalis,
Skaidrīte Pauliņa, 2011
2008. gadā Inesei un Ērikam Cibuļskiem piesakoties LNT Zelta talantu šovā, visā
Latvijā izskanēja Kombuļu vārds. Dažādi vērtētais vokālais trio „Kombuļi” nokļuva mediju
uzmanības lokā, savukārt MicRec, novērtējot „Kombuļu” fenomena komercpotenciālu, 2009.
gadā izdeva grupas disku „Dzīvo tā”.
2013. gadā novada tautas un kultūras namos notika 629 kultūras pasākumi. Vidējais
dalībnieku vecums ir ~15 gadi, lielākoties tie ir skolēni. Statistika liecina, ka visvairāk novadā
tika rīkoti izklaides pasākumi (diskotēkas, groziņu vakari), tiem seko tradicionālie pasākumi un
koncerti. 2013. gadā katrs novada iedzīvotājs ir apmeklējis vidēji 2,45 kultūras pasākumus.
Kultūras pasākumu skaits Krāslavas novada kultūras iestādēs 2013. gadā
1.6.12.attēls. Avots: Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2014
Iedzīvotājus kopumā apmierina kultūras un izklaides pasākumu kvalitāte (6%
respondentu jeb 7 iedzīvotāji novērtējuši ar labi, savukārt 56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji ar
apmierinoši). Vairāki iedzīvotāji uzsver, ka kvalitāte atkarīga no pagasta un pilsētas kultūras
darbinieku iniciatīvas, kompetences, radošā gara. Daudzviet tā ir apsīkusi, vajadzīgas jaunas
idejas un cilvēki. Iedzīvotājiem trūkst informācijas par pasākumiem novada teritorijā. Iedzīvotāji
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
50
vēlas saglabāt autentiskumu, attīstīt latvisku vidi, pasākumu dažādību, resursu racionālu
izmantošanu.
Apzinot situāciju, var secināt, ka kultūras iestādes (saietu, kultūras, tautas nami) pagastos
ir pietiekamā skaitā, turklāt lielākā daļa ir atjaunotas, izmantojot apvienošanās dotācijas
pašvaldībām un citu finansējumu. Bedīgāka situācija ir ar āra kultūras infrastruktūru (āra
skatuves, estrādes, aktivitāšu laukumi), kura ir novecojusi vai nepastāv vispār.
Vērtējot kultūras dzīvi pagastos, var secināt, ka kultūras/tautas nami ieņem nozīmīgu
vietu vietējās kopienas pašorganizācijā un gaisotnes veidošanā. Svarīgākais jautājums ir
pārdomātas kultūrpolitikas veidošana novadā, analizējot telpu noslogojumu un speciālistu
kompetenci, tādējādi sekmējot kultūras nozares ekonomisko potenciālu.
Pēdējo gadu laikā arī Krāslavas novadā būtiski pieauga publisko bibliotēku loma, kļūstot
par nozīmīgu kultūras un informācijas centru, kur līdzās tradicionālajiem pakalpojumiem ir radīti
jauni, cilvēkiem vajadzīgi pakalpojumi – brīvpieejas datori un bezmaksas internets. Projekta
„Trešais tēva dēls” ietvaros Krāslavā un katrā novada pagastā ir bibliotēka, dažās skolās darbojas
arī skolu bibliotēkas.
Analizējot Krāslavas novada centrālās bibliotēkas sniegto informāciju, var secināt, ka
bibliotēku apmeklētāju skaits kopumā pieaug, savukārt izsniegumu skaits samazinās.
1.7. Tūrisms
Tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī
svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielus nodokļu ieņēmumus
un ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Arī par lielāko priekšrocību Krāslavas
novada attīstības veicināšanai novada iedzīvotāji uzskata tūrisma un atpūtas iespējas (65%
respondentu jeb 73 respondenti) un dabas vērtības novada teritorijā (59% respondentu jeb 66
iedzīvotāji), šim apgalvojumam piekrīt arī nozaru eksperti, izstrādājot SVID analīzi. Skaistā
daba, bagātīgā un kolorītā kultūrainava padara Krāslavas novadu par vienu no skaistākajiem
Latvijas novadiem Daugavas krastos. Tūristus vilina Latgales neskartā daba, ezeru un upju
daudzums, cilvēku viesmīlība, aktīvās atpūtas iespējas, Latgales amatniecība, Latgales kulinārais
mantojums un citi faktori. Iedzīvotāji un eksperti uzskata, ka novada tūrisma potenciāls ir
pietiekošs, lai to virzītu kā vienu no novada teritorijas attīstības prioritātēm.
Saskaņā ar Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra datiem 2014. gadā tūrisms tiek
pieprasīts un attīstās trīs prioritārajos virzienos:
1) Aktīvais tūrisms – laivošana pa novada ezeriem, nobraucieni ar laivām un plostiem
pa Daugavu, zirgu izjādes un pārgājieni zirgu mugurā, velomaršruti, slēpošana.
Krāslavas novadā ir izveidots plašs aktīvā tūrisma piedāvājumu klāsts, piemēram, zirgu
izjādes un pārgājieni zirgu mugurā (zirgu sēta „Klajumi”), ekskursija ar plostu pa dziļāko ezeru
Baltijā Drīdzi (atpūtas komplekss „Dridži”), laivu braucieni pa novada ezeriem un upēm (viesu
māja “Arkādija”, zemnieku saimniecība “Skaidas”, biedrība „Aktīvā atpūta Latgalē”),
nobraucieni pa Daugavu ar plostiem (motelis „Piedruja”, viesu māja „Priedaine”, brīvdienu māja
„Skerškāni”), velomaršruti dabas parkā “Daugavas loki”, “Iepazīsti Krāslavu” un “Saulkrastu
taka”, piedzīvojumu tūrisms (brīvdienu mājas „Stirnmeži”, „Vokors pi azara”). Sergejs Šuļga,
zemūdens niršanas instruktors, piedāvā zemūdens niršanu iesācējiem un profesionāliem nirējiem
instruktora pavadībā Dridža ezerā pie Sauleskalna un citos Latgales ezeros. 2014.gadā Krāslavas
novada aktīva tūrisma piedāvājuma klāstā parādījās militāri sportiska spēle Airsoft, ko
interesentiem piedāvā Podjavu ģimene. Šāds piedāvājums ir vienīgais Latgalē. Airsofts (airsoft)
ir komandu sporta veids jeb militāras simulācijas spēle. Tās pamatā lieto kaujas ieroču kopijas,
kas šauj ar 6 mm plastmasas lodītēm. Šie ieroči ir precīzas kaujas ieroču kopijas - izskats, izmēri,
svars un pat magazīnu nomaiņa ir identiska kā īstajiem kaujas ieročiem.
2) kultūras un dabas tūrisms – kultūrvēsturisko un dabas objektu apmeklēšana un
apskate, folklora, etnogrāfija, amatniecība, māksla. Populārākie tūristu vidū kultūras un dabas
objekti Krāslavas novadā ir Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss un parks, Krāslavas
Sv.Ludviga Romas katoļu baznīca, Priedaines skatu tornis ar skatu uz Daugavu un Krāslavu,
Adamovas dabas taka, dabas parks „Daugavas loki”, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs,
Karņicka kalns un piemineklis, starptautiskais kulinārā mantojuma centrs, kas atvērts 2014.gada
9.septembrī bijušajā grāfa Plātera pārvaldnieka ēkā.
Populāra ir arī netradicionālās lauksaimniecības saimniecību apmeklēšana, pazīstamākās
ir:
Mini zoodārzā “Akati” iespējams apskatīt pāvus, fazānus, tītarus, Āfrikas melnos strausus,
Austrālijas emu, alpakus un citus dzīvniekus;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
52
Zemnieku saimniecībā “Kurmīši” iespējams iepazīt ārstniecības augu audzēšanas
un zāļu tējas izgatavošanas noslēpumus, kā arī pamēģināt pašiem izveidot oriģinālās sveces
sveču darbnīcā;
Zemnieku saimniecībā „Cīruļi” iespējams iepazīt bitenieku ikdienu, iegādāties
produkciju, klausīties bišu dzīves stāstu;
Zemnieku saimniecībā „Guntiņi” iespējams sadraudzēties ar dažādu šķirņu trušiem.
Par sevišķi pievilcīgām vietām pēdējo gadu laikā uzskatāmas podnieku, gleznotāju,
pinēju, floristu un citu daiļamatnieku darbnīcas – pārsvarā gadatirgu un pilsētas svētku laikā, bet
2011. gadā tika izveidota arī Amatu māju Krāslavas pils staļļos. Radošo darbnīcu apmeklētājiem
pastāv iespēja pašiem piedalīties keramikas izstrādājumu, floristikas darbu vai seno latviešu
tautas instrumentu tapšanas procesā.
Aušanas tehniku var apgūt pie Indras un Izvaltas audējām, kuras, strādājot pēc senas
tradicionālas latgaliešu “skalu deķu” tehnikas, saglabā to nākamajām paaudzēm.
2010.gadā Krāslavā ir nodibināta biedrība „Kruoslovys amatnīku bruoliste”, ar mērķi iesaistīt
un apvienot radošā sadarbībā Krāslavas un kaimiņu novadu amatniekus. 2011. gadā biedrība
izveidoja “Amatu istabu” Krāslavas vēsturiskajā centrā. Amatu istabā ir amatnieku darbu izstāžu
zāle, amatnieku darbnīca, jauniešu iniciatīvu centrs. Daudzu amatnieku darbi pieejami arī 2014.
gadā atvērtajā TIC Pils ielā 2, Krāslavā.
Biedrība „Foto klubs „Zibsnis”” 2010. gadā izveidoja jaunu kultūras produktu „Foto plenēru
- radošo darbnīcu „Krāslava”, kura ietvaros ik gadu fotogrāfi iepazīst un iemūžina pilsētas un
novada šarmu.
3) Lauku tūrisms - ceļotājiem patīk pavadīt brīvdienas kādā no brīvdienu vai lauku
mājām pie ezera vai Daugavas, tajā pa laikā izzināt apkārtni, apmeklēt tuvākos tūrisma objektus,
piedalīties pasākumos, izstaigāt dabas takas. Vasaras sezonā ir jūtams tūrisma mītņu trūkums, jo
labākās mītnes jau ziemā ir pasūtītas uz vasaras sezonu. Arvien lielāka interese ir par
melnajām(dūmu) Latgales pirtīm, par Latgales kulināro mantojumu. Melnās pirtis šobrīd novadā
piedāvā: zirgu sētas „Klajumi” “Ķemeru apartamenti”, brīvdienu mājā „Vokors pi azara” un
Podjavu ģimene. Krāslavas novadā šobrīd darbojas 30 Krāslavas novada tūrisma informācijas
centra datu bāzē reģistrētas naktsmītnes, to skaits palēnām pieaug.
Veiktās aptaujas liecina, ka tūrisma uzņēmējiem novadā trūkst zināšanu tūrisma,
sabiedrisko attiecību, mārketinga jomā, ir vājas svešvalodu zināšanas, kas kavē Krāslavas
novada kā tūrisma galamērķa attīstību.
2.tabula. Izmitināšanas iestādes Krāslavas novadā 22
.
Izmitināšanas iestāžu veids Skaits Kopējais gultas vietu skaits
Atpūtas bāzes: „Dridži”, „Lejasmalas” un “Vaclavi” 3 282
Viesu mājas: „Priedaine”, „Zive”, „Arkādija” 3 63
Motelis “Piedruja” 1 52
Brīvdienu mājas: „Dīva dorzi”, “Daugavas krasti”, „Klajumi”,
“Klajumu Ķemeri”, “Klajumi Ganiņi”, “Gliemji”, “Marušiņas”,
„Oāze”, „Pīlādži”, “Saules māja”, „Skaistkalni”, „Stirnmeži”,
„Sidari”, „Skerškāni”, „Vilnis”, „Vokors pi azara”, “Zariņi”
17
181
Ciemata mājas: “Aveņkrasti”, “Relax” 2 10
22 Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centra dati, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
53
Lauku māja „Piekalne” 1 15
Jauniešu mītne Robežnieku pamatskolā 1 25
Kempings „Sīveri” 1 44 treileru vietas
Kopā 29 628 (+44 treileru vietas)
4) Latgales kulinārais mantojums
2013.gada 6.decembrī pēc Latgales uzņēmēju iniciatīvas tika nodibināta biedrība “Latgales
kulinārā mantojuma centrs”, kuras mērķis ir iesaistīt un apvienot Latgales novada ēdināšanas
sektora uzņēmumus, tūrisma pakalpojumu sniedzējus, mājražotājus, amatniekus, ražotājus,
pašvaldības, tādējādi veicinot Latgales kulinārā mantojuma un tradīciju saglabāšanu, kā arī
sekmējot nacionālās virtuves attīstību un popularizējot reģionālo produkciju.
Viens no galvenajiem biedrības uzdevumiem ir dažādu projektu izstrāde un realizācija ar
mērķi pozicionēt Latgales reģionu kā kulinārā mantojuma reģionu, veicināt šī tēla atpazīstamību,
popularizējot Latgales kulinārā mantojuma logotipu, tādējādi, sekmējot reģiona mārketingu
kopumā. Tiek veicināta ēdināšanas iestāžu darbinieku kapacitāte, organizējot dažāda veida
apmācības, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus u.c. pasākumus. Latgales kulinārā
mantojuma piedāvājuma popularizēšana mārketinga materiālos, masu medijos, internetā,
starptautiskajās izstādēs. Regulāri tiek organizēti Latgales kulinārā mantojuma festivāli un citas
aktivitātes, kā arī tiek sniegta palīdzība biedriem dalībai līdzīgos pasākumos citos Latvijas
novados un ārzemēs.
Šobrīd Krāslavas novadā Latgales kulinārā mantojuma ēdienus un savu produkciju
piedāvā: ēdamnams “Daugava” ( “Gaļa melnās keramikas podiņā” un “Buļbešnīki”), zirgu sēta
“Klajumi” (“Kļockas ar gaļu vai kaltētu sēņu pildījumu”), ZS “Kurmīši” (tēja “9 zāļu spēks”),
motelis “Piedruja” (“Pildīta līdaka”), saimniecība “Zariņi” (“Pašcepta maize ar klijām,
linsēklām, kaņepēm un saulespuķu sēkliņām”), brīvdienu māja “Mežābeles” (“Kūpināta zivs un
zivju zupa”).
Pēc iepriekšēja pasūtījuma Krāslavas novadā ražotas produkcijas degustāciju piedāvā arī:
ZS “Bagātības” - mājas sieru un gaļas ražojumi, SIA “Krāslavas D” – pašcepta Krāslavas maize
un konditorijas izstrādājumi, SIA “Krāslavas avots” – Krāslavas oriģinālais gaišais alus un
Krāslavas oriģinālais tumšais alus, brīvdienu māja “Stirnmeži” – svaigs aitas gaļas šašliks,
aušanas darbnīca “Indra” – ogu ievarījums un pankūkas, Ainārs Dzalbs – kūpināts zutis,
kūpināts, sālīts vai marinēts līnis, karpa vai breksis.
Līdz ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas projekta “Kulināro
pakalpojumu uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos, pamatojoties uz kulinārā mantojuma
koncepciju” (BELLA CUISINE) finansējumu un Krāslavas novada domes finansiālo atbalstu
Krāslavā, grāfa Plātera pils kompleksā (Pils iela 2) tika atvērts starptautiskais Kulinārā
mantojuma centrs. Šajās telpās darbojas arī Krāslavas novada tūrisma informācijas centrs.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
54
3.tabula. Kopējais statistikas datu apkopojums par tūristu skaitu Krāslavas novadā.23
.
* Statistikas dati neietver tūristu skaitu ēdināšanas iestādēs, veikalos, objektos, kur netiek iekasētas ieejas,
apmeklējuma maksas
Kategorija 2012.gads 2013.gads 2014.gads Pieaugums/kritums
2014.gadā
salīdzinājumā ar
2013.gadu
(skaitļos un %)
Izmitināšanas
iestādēs
Iestāžu skaits - 24
11604 – LV
tūristi
2125 –
ārzemnieki
Kopā: 13729
Iestāžu skaits - 24
12754 – LV tūristi
2244 – ārzemnieki
Kopā: 14998
Iestāžu skaits – 29
12386 – LV tūristi
3832 – ārzemnieki 1.vietā – Krievija
2.vietā – Lietuva
3.vietā – Vācija
4.vietā – Polija
5.vietā - Igaunija
Kopā: 16218
1220 (+7,6%)
Amatnieku
darbnīcas
Darbnīcu skaits –
5
2991 – LV tūristi
202 – ārzemnieki
Kopā: 3193
Darbnīcu skaits – 5
3544 – LV tūristi
259 – ārzemnieki
Kopā: 3803
Darbnīcu skaits – 5
5040 – LV tūristi
140 – ārzemnieki
Kopā: 5180
1377 (+26,6%)
Muzejā 3405 – LV tūristi
564 – ārzemnieki
Kopā: 3969
4460 – LV tūristi
410 – ārzemnieki
Kopā: 4870
3930 – LV tūristi
270 – ārzemnieki
Kopā: 4200
-670 (-12,5%)
Krāslavas
Romas katoļu
baznīcā
2695 – LV tūristi
756 – ārzemnieki
Kopā: 3451
3178 – LV tūristi
1106 – ārzemnieki
Kopā: 4284
2291 – LV tūristi
796 – ārzemnieki
Kopā: 3087
- 1197 (-28%)
„Interesantas
saimniecībās”
Saimniecību
skaits: 5
2432 – LV tūristi
122 – ārzemnieki
Kopā: 2554
Saimniecību skaits:
5
2510 – LV tūristi
202 – ārzemnieki
Kopā: 2712
Saimniecību
skaits: 5
2782 – LV tūristi
155 – ārzemnieki
Kopā: 2937
225 (+8,3%)
Aktīvā atpūta (laivu noma,
velosipēdu noma
airsoft)
Statistika netika
veikta
420 – LV tūristi 432 (Latvija,
Krievija, Vācija,
Zviedrija)
12 (+2,8%)
Tūrisma
informācijas
centrs
603 – LV tūristi
170 – ārzemnieki
Kopā: 773
740 – LV tūristi
116 – ārzemnieki
Kopā: 856
1456 – LV
269 - ārzemnieki
Kopā: 1725
869 (+101,5%)
KOPĀ 23730 – LV
tūristi
3939 –
ārzemnieki
KOPĀ: 27669
26606 – LV tūristi
4737 – ārzemnieki
KOPĀ: 31343
28317 – LV tūristi
5462 –
ārzemnieki
KOPĀ: 33779
1711 (+9,4%)
725 (+17%)
KOPĀ: 2436
(+7,7%)
Var secināt, ka 2014.gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā sastādīja aptuveni 33779
apmeklētāju, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2013.gadā un par 22% vairāk nekā 2012.gadā.
Krāslavas novada lielākais ceļotāju īpatsvars, līdzīgi kā 2012.un 2013. gadā, ir vietējie tūristi -
84%, savukārt 16% no kopējā skaita sastāda ārzemnieki. Jāatzīmē, ka šie dati ir aptuveni, jo
precīzus statistikas datus ir ļoti grūti aprēķināt, pirmkārt, tāpēc ka tūrisma uzņēmēji ne vienmēr
precīzi uzskaita apmeklētājus, otrkārt, eksistē, tā saucamais, neorganizētais tūrisms, kad tūristi
23 Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centra dati, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
55
atbrauc ar savu mašīnu/autobusu, apskatās populārākos objektus, izstaigā dabas takas, apmeklē
veikalus un kafejnīcas.
Jāuzsver, ka 2014.gadā tūristu plūsmu negatīvi ietekmēja Āfrikas cūku mēra izplatīšanās
Latgales teritorijā, kā rezultātā tika izsludināta ārkārtas situācija visā Krāslavas novada teritorijā
un atcelti Krāslavas pilsētas svētki, starptautiskais kulinārā mantojuma festivāls, citi lieli
pasākumi. Tas sekmēja tūristu plūsmas krasu sarukumu sezonas karstākajā laikā, negatīvi
ietekmējot tūrisma uzņēmēju darbību. Krāslavas novada TIC vasaras sezonā saņēma daudz
zvanu no potenciālajiem ceļotājiem ar jautājumiem par Āfrikas cūku mēra bīstamību,
iespējamību atrasties pierobežas teritorijā un iegādāties pārtikas produktus Krāslavas novadā.
Veicot uzņēmēju aptauju par statistikas datiem, daļa no uzņēmējiem atzīmēja, ka dažas tūristu
grupas atcēla naktsmītnes viesu mājās cūku mēra dēļ. Līdz ar to var secināt, ka šis faktors ir
iemesls tūristu skaita samazināšanai arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā un Krāslavas
Romas katoļu baznīcā.
Lielāko ārvalstu tirgu dinamika 2013. un 2014.gadā ir nedaudz mainījusies. Līdzīgi kā
2013.gadā arī šogad ārvalstu tūristu skaita pieaugums sastāda 17%. Pirmajā vietā pēc
apmeklētāju skaita datiem Krāslavas novadā ir tūristi no Krievijas. Otrajā, trešajā, ceturtajā,
piektajā vietā pēc ārvalstu tūristu skaita ierindojās Lietuva, Vācija, Polija un Igaunija. Savukārt
2013.gadā pēc ārvalstu tūristu skaita 1.vietā bija Krievija, toties 2.vietā – Igaunija, 3.vietā –
Lietuva, 4.vietā – Vācija un 5.vietā – Polija. Var secināt, ka 5 valstu saraksts, no kurām visvairāk
cilvēku apmeklē Krāslavas novadu, jau otro gadu ir nemainīgs.
Lielu ieguldījumu Krāslavas novada tūrisma iespēju popularizēšanā ir devusi Krāslavas
novada TIC biroja vietas maiņa. Kopš 2014. gada rudens Krāslavas novada TIC atrodas vienā no
pilsētas tūrisma populārākajiem objektiem – grāfa Plātera pils kompleksā, bijušā pils
pārvaldnieka mājā. Divu mēnešu laikā TIC jaunajās telpās apmeklēja 1169 apmeklētāji, kas
divas reizes pārsniedz pirmā pusgada rādītāju (no 2014. gada sākumā līdz 15. septembrim TIC
Brīvības ielā apmeklēja 550 tūristi).
Svarīgs faktors Krāslavas novada labvēlīga tēla veidošanai ir iespēja Tūrisma informācijas centrā
saņemt ne tikai informāciju par tūrisma iespējām Krāslavas novadā un Latgalē, bet arī iegādāties
suvenīrus un vietējo amatnieku un ražotāju produkciju, kas jau guvusi lielu popularitāti ne tikai
tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju vidū.
Vispieprasītākā informācija no tūristu puses bija par apskates objektiem Krāslavā un
Krāslavas novadā t.sk. par grāfu Plāteru pils kompleksu, Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu
baznīcu, Priedaines skatu torni, keramiķa V.Pauliņa darbnīcu, eksotisko putnu mini zoodārzu
“Akati”. Daudz tūristu interesējās arī par aktīvo atpūtu (ūdens maršrutiem, zirgu izjādēm,
velomaršrutu dabas parkā „Daugavas loki”), par naktsmītnēm pie ūdens brīvdienu namiņos
(lielākoties atsevišķi no saimniekiem).
Lai uzlabotu tūrisma produktu kvalitāti un infrastruktūras attīstību, ir īstenoti vairāki
vērienīgi projekti.
Projekta „WATER JOY” ietvaros tika sagatavots projekta pamatojums un skiču
dokumentācija sabiedriskās atpūtas infrastruktūras sakārtošanai Daugavas krastos pie Krāslavas.
Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas projekta «Tūrisma attīstības
veicināšana Latgales – Utenas – Vitebskas pārrobežu reģionos» (BELLA DVINA 2) ietvaros
tika organizēta plaša mārketinga kampaņa, popularizējot tūrisma iespējas Latgalē, tajā skaitā
Krāslavas novadā (dalībā 8 starptautiskās tūrisma izstādēs, reklāmas raksti, iepazīšanas braucieni
St.Pēterburgas un Maskavas tūroperatoriem, promoklipa sagatavošana un pārraidīšana TV
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
56
kanālos un radio stacijās, festivālu organizēšana, maršrutu un brošūru izstrāde un izdošana).
Krāslavas novada uzņēmēji piedalījās 3 veidu apmācībās, kas tika organizētas projekta ietvaros.
Tika piegādāta un uzstādīta datortehnika Krāslavas novada TICā, tajā skaitā 2 datori, 2 monitori,
kopētājs, skeneris, printeris, fotoaparāts, 2 informācijas materiālu stendi. Projekta ietvaros tika
izstrādāts Krāslavas novada publisko ezeru un upju apsaimniekošanas plāns, kā arī Daugavas
labā krastā infrastruktūras attīstības tehniskais projekts.
Projekta „Kulināro pakalpojumu uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos,
pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju” (BELLA CUISINE) ietvaros veikta kulināro
pakalpojumu servisa uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos, attīsta uzņēmējdarbība un
tirdzniecība, paaugstināta ēdināšanas iestāžu darbinieku kapacitāte abos reģionos, popularizēta
valstu tradicionālā virtuve. Projekta un pašvaldības sadarbības rezultātā Krāslavas pils
kompleksa bijušajā pārvaldnieka mājā, izveidots starptautiskais kulinārā mantojuma centrs.
ELFLA starpvalstu sadarbības projekta ietvaros tika izglītoti tūrisma uzņēmēji un
kultūras darbinieki, nodrošināta pieredzes apmaiņa Latvijā un Lietuvā, izdoti mārketinga
materiāli, akcentējot vietējās identitātes produktus (VIP).
Regulāri tiek uzlabota Adamovas dabas takas infrastruktūra, sakopti un uzturēti kārtībā
tūrisma dabas objekti, projekti ka instruments tiek izmantoti Krāslavas pils kompleksa
sakārtošanai.
1.8. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība
Labklājības ministrijas un Krāslavas novada Sociālā dienesta dati liecina, ka novada
iedzīvotāju labklājības līmeni tieši ietekmē ekonomiskā situācija Latvijā. Laikā no 2005. gada
līdz 2007. gadam novadā samazinājās trūcīgo pesonu skaits. Taču 2008. gadā, sākoties krīzei,
nabadzība strauji pieauga. 2009. gadā konstatēts krass trūcīgo skaita palielinājums, 2637
indivīdiem novadā piešķirot trūcīgās personas statusu. Augsts trūcīgo statusa ieguvušo personu
saglabājas līdz pat 2013. gadam, ievērojams sociālās palīdzības sniegšanas samazinājums bijis
vien 2014. gadā (skatīt 4. tabulu).
4. tabula. Sociālās palīdzības sniegšana Krāslavas novadā24
Sociālās palīdzības veids
Summa (Ls)
2013. gadā
Personu / ģimeņu
skaits 2013.gadā
Summa
(EUR) uz
01.11.2014.
Personu / ģimeņu
skaits uz
01.11.2014.
Sociālie pabalsti kopā 207056 2333/954 181547 1691/706
GMI pabalsts 101297 802/390 100415 538/285
Vienreizējie pabalsti ārkārtas
gadījumos
3095 70/67 5631 154/114
brīvpusdienas skolās un
bērnudārzos
39544 543/341 32046 382/241
Dzīvokļu pabalsti 34731 1381/575 3721 985/430
pabalsti izglītībai 7980 387/260 7057 223/154
Pabalsti bāreņiem patstāvīgas
dzīves uzsākšanai un ikmēneša
pabalsti
15133 31/27 9349 22/20
sodu izcietušām personām 180 9 personas 228 8 personas
24 Krāslavas novada Sociālā dienesta dati, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
57
pabalsti citiem mērķiem
(bēru pabalsti, krīze u.c. )
4368 147 personas 4239 143 personas
Augstais bezdarba līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem sociālajām problēmām
Krāslavas novadā, problēmas risināšanai tiek novirzīta liela daļa pašvaldības budžeta līdzekļu.
Krāslavas novada Sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem (GMI
pabalsts, dzīvokļa, krīzes situāciju, ārkārtas u.c. pabalsti, uzturmaksa pirmsskolas un skolas
izglītības iestāžu audzēkņiem un mācību grāmatu un kancelejas iegādēm, vienreizējā materiālā
palīdzība uzsākot mācību gadu). 2014. gadā tika sniegta palīdzība 1691 personai (skatīt 4.
tabulu). 2014. gadā saglabājās iepriekšējo gadu tendence - vislielākie līdzekļi izlietoti pabalsta
garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts) un dzīvokļa pabalsta
izmaksai. Trūcīgās ģimenes ar bērniem saņēmušas brīvpusdienas skolā un pabalstu mācību
līdzekļu iegādei, tāpat ikmēneša pabalstus saņēmuši bāreņi un bez vecāku gādības palikuši
bērni, kuri sasnieguši pilngadību un turpina mācīties. Liels atbalsts Sociālā dienesta klientiem ir
Latvenergo dāvanu kartes – 500 kwh. Regulāri (2-3 reizes gadā) trūcīgas ģimenes/personas
saņem humāno palīdzību (lietotus apģērbus, apavus, traukus, mēbeles).
2010. gadā Krāslavas novada Sociālajā dienestā sociālo darbu veica vadītāja, 3 sociālie
darbinieki, sociālās palīdzības organizators, datu bāzes uzturēšanas speciālists un 3 aprūpētājas,
daļēji tika nodarbināta medmāsa un grāmatvede. Ar 2011. gada 1. janvāri Sociālais dienests
koordinē un metodiski vada ar sociālo sfēru saistītos jautājumus visā novada teritorijā. Katrā
pagastā ir vismaz viens sociālā darba speciālists, kas strādā pēc vienotiem saistošiem
noteikumiem pabalstu piešķiršanas jomā. 2014. gadā sociālo darbu novadā veic 18 sociālā darba
speciālisti. Novada Sociālā dienesta pakļautībā esošie sociālie darbinieki pagastos strādā,
pamatojoties uz vienotiem saistošiem noteikumiem pabalstu piešķiršanas jomā.
Lai pilnveidotu savu profesionalitāti, dienesta darbinieki apmeklē psiholoģiskā atbalsta
supervīzijas, seminārus un kursus par dažādām tēmām sociālajā jomā.
Sociālais dienests sniedz arī dažādus pakalpojumus iedzīvotājiem – asistenta
pakalpojumus personām ar invaliditāti, psihologa pakalpojumus, mājas aprūpi, nelielas
medicīniskas manipulācijas, nodrošina pieteikumu un dokumentu sagatavošanu valsts apmaksātu
ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai personām ar
smagiem garīga rakstura traucējumiem, personām ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas
AES seku likvidācijas dalībniekiem, represētajām personām, kā arī bērniem, kas cietuši no
prettiesiskām darbībām, tāpat sagatavo pieteikumus tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, kā arī
valsts finansētai veselības aprūpei vai kompensējamajām zālēm. Sociālais dienests ar LR
Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas atbalstu trūcīgajām ģimenēm un personām 2013. un daļēji
arī 2014. gadā dalīja produktu pakas25
.
Nākamajos gados Sociālais dienests turpinās veikt sociālo darbu novadā, piešķirot
sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada iedzīvotājiem un īpašu uzmanību vēršot uz
aprūpes mājās pakalpojuma pilnveidošanu, kā arī sociālo rehabilitācijas un korekcijas
programmu izstrādi un īstenošanu dažādām sociālajām grupām. Nozīmīga būs uzsāktās
sadarbības turpināšana ar Krāslavas novada NVO.
Krāslavas novadā ir 75 bērni ar īpašām vajadzībām, lielākā daļa no tiem dzīvo Krāslavas
pilsētā. Šai mērķa grupai dažādas aktivitātes nodrošina biedrība „Saulessvece”, savukārt
25 Krāslavas novada Sociālais dienests, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
58
pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām - invalīdu biedrība „Invalīdu sporta klubs „Krāslava”” un
invalīdu biedrība „Stariņš”.
Sakaitētā sociālā situācija sabiedrībā noved arī pie bērnu nonākšanas ārpusģimenes
aprūpes iestādēs. Krāslavas novadā darbojas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”,
kurā ikdienā uzturas 20 bērni. „Mūsmājas” formāli dzīvo 31 bērns, bet daļa no tiem mācās
speciālajās mācību iestādēs un brīvajās dienās apmeklē audžuģimenes.
Dažādus sociālos pakalpojumus un palīdzību novada iedzīvotājiem sniedz pašvaldības
iestāde „Sociālais dienests”, pagastu pārvaldes, Krāslavas bērnu sociālajā rehabilitācijas centrs
„Mūsmājas”, kā arī lielu ieguldījumu sociālās atstumtības mazināšanā sniedz nevalstiskās
organizācijas - Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Krāslavas komiteja, žēlsirdības organizācija
„Caritas”, biedrība Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība”, biedrība „Skaistas atbalsta centrs”,
Krāslavas novada bērnu ar īpašām un speciālām vajadzībām atbalsta biedrība "Saulessvece”,
biedrība „Invalīdu sporta klubs „Krāslava”” un invalīdu biedrība „Stariņš”.
Žēlsirdības organizācija „Caritas” un biedrības „Latvijas Sarkanā Krusta” Krāslavas
komiteja ir iesaistījusies dažādu organizāciju sponsorēto pārtikas paku dalīšanai trūcīgām
ģimenēm. „Caritas” nodrošina arī citus pasākumus, piemēram, zupas virtuvi, drēbju mazgāšanu
utt. Latvijas Sarkanā krusta prioritārie virzieni ir pirmās palīdzības sniegšana, labdarība, sociālā
palīdzība un sociālie pakalpojumi, mājas aprūpe, tehniskie palīglīdzekļi, veselības istabas
pakalpojumi, veļas mazgāšanas pakalpojumi, EK intervences produktu dalīšana, donoru
piesaiste, humānā palīdzība. Pēdējos trijos gados 34 Sarkanā Krusta nodaļās humāno palīdzība
saņēmuši 7000 cilvēku kopsummā par 14000 latiem. Iespaidīgs ir arī cits skaitlis — 66,6 tonnas
sadalītās humānās kravas.26
Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Krāslavas novada pašvaldībā
nodrošina:
Veco ļaužu pansionāts "Priedes",
Skuķu aprūpes centrs Robežniekos,
Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas", uz tā bāzes izveidotais Krīzes
centrs;
Biedrība „Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība””;
Biedrība „Skaistas atbalsta centrs”.
42% respondentu jeb 47 iedzīvotāji novadā sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumus
vērtē pozitīvi. Samērā liela daļa (24% respondentu jeb 27 iedzīvotāji) norāda, ka šos
pakalpojumus neizmanto, līdz ar to ir grūti novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Tiek nodrošināts galvenais priekšnosacījums pozitīvam darbam sociālajā jomā - ciešā
sadarbība starp profesionāļiem.
1.9. Sports
Samērā plašas iespējas nodarboties ar sportu Krāslavā profesionālā līmenī (5 licencēti
sporta veidi: basketbolā, brīvajā cīņā, distanču slēpošanā, ložu šaušanā un vieglatlētikā) ir tikai
skolas vecuma bērniem un jauniešiem (līdz 25 gadiem). Darbu šajā jomā organizē Krāslavas
sporta skola. 2013. gadā interešu izglītības ietvaros Sporta skolā tika atvērta futbola nodaļa.
Pieaugušajiem ir ļoti maz iespēju sportot, tas ir atkarīgs no personīgās iniciatīvas un treneru
piedāvātajām iespējām. Aptaujātās iniciatīvas grupas nodarbojas pārsvarā ar futbolu, basketbolu,
26 www.ezerzeme.lv
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
59
volejbolu. Trūkst sportošanas iespēju sievietēm. Krāslavas sporta skola organizē sacensības
basketbolā, vieglatlētikā, „Vidusskolu kauss”, „Četrcīņa”, „Draudzība” un „Metēju diena”,
rudens krosā, futbolā, volejbolā, spēlē „Tautas bumba”, slēpošanā starp vispārizglītojošajām
skolām 4 vecuma grupām. Tradicionāli Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.
maijā tiek organizēts ,,Skrējiens apkārt Krāslavai”. 2014. gadā notikušajā Krāsavas novada
Jaunatnes Olimpiādē dažādos sporta veidos vienlaicīgi sacentās vairāk nekā 400 skolēnu.
Regulāri tiek organizētas treniņnometnes, semināri par sporta stundu vadīšanas metodiku utt.
Krāslavas Sporta skolas audzēkņi ar ļoti labām sekmēm startēja dažāda līmeņa
sacensībās. Daudzkārt ir izcīnītas individuālas godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās.
Krāslavietis Jānis Timma tika drafēts NBA.
Krāslaviete, Latvijas tāllēcēja Ineta Radēviča 2010. gadā ieguvusi zelta medaļu Eiropas
čempionātā vieglatlētikā, uzstādot jaunu valsts rekordu 6,92 metri un pārspējot krāslavietes
Valentīnas Gotovskas sasniegto valsts rekordu tāllēkšanā. 2010. gadā I.Radeviča tika atzīta par
Latvijas gada labāko sportisti. Arī 2011. gadā I.Radeviča sasniedza labus rezultātus, proti, ieguva
bronzas medaļu Pasaules čempionātā. 2013. gadā Radeviča noslēdza aktīvo karjeru sportā,
pievēršoties sporta raidījumu veidošanai Latvijas medijos.
LSPA students, Krāslavas paralimpietis Dmitrijs Silovs 2014. gadā izcīnīja zelta godalgu
Velsā notikušajā Eiropas čempionāta vieglatlētikā šķēpa mešanas sacensībās, startējot F37/38
medicīnas grupā. Silovs finālsacensībās uzvarēja ar jaunu personisko rekordu – 47,32 metri,
tuvāko sekotāju apsteidzot par gandrīz 6 metriem. 2013.gadā Francijā notikušajā pasaules
čempionātā sportistiem ar invaliditāti, kurā Latvijas sportisti tika pie pilna medaļu komplekta,
Dmitrijs Silovs izcīnīja sudraba medaļu šķēpa mešanā.
Sporta infrastruktūra novadā – stadions un sporta laukumi Krāslavas parkā, Krāslavas
Varavīksnes vidusskolas stadions, sporta laukumi pie Krāslavas pamatskolas un Robežnieku
pamatskolas, Varavīksnes vidusskolas, Krāslavas, Robežnieku, Aulejas, Krāslavas Poļu
pamatskolas sporta zāles, kurus pārsvarā izmanto skolēni un pēc savas iniciatīvas – pārējie
iedzīvotāji. Diemžēl to tehniskais stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs (stadioniem ir asfalta
segums, ko nevar izmanto kvalitatīviem vieglatlētikas treniņiem, sporta laukumi ir vējainās
vietās utt.) un materiāltehniskais aprīkojums ir novecojis, turklāt iedzīvotāji vēlas daudzveidību -
baseinu, slidotavu, slēpošanas trases, multifukcionālus sporta laukumus slidošanai, tenisam un
volejbolam, organizētas sporta nodarbības arī pieaugušajiem un senioriem.
Novadā nav peldbaseina, kas liedz apgūt peldēšanas pamatus un realizēt atveseļošanās
programmas pavasara, rudens un ziemas sezonās.
2010.gadā ar ELFLA atbalstu atjaunots sporta centrs Robežniekos (potenciālais tūrisma
alpīnisma centrs) un sporta zāle Izvaltā. Lauku teritoriju iedzīvotājiem vasarā ir priekšrocības
izmantot dabas resursus – ezerus peldēšanai, ik gadu pagastos tiek rīkoti masu pasākumi Skaistas
un Izvaltas pagastos - Ezeru (Neptūna) svētki (peldēšanas, volejbola sacensības).
Aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitāšu popularizēšanu veicina Biedrība „Sporta klubs
„Krāslava””. Klubs rīko atklāto basketbola čempionātu vīriešiem un piedalās Latvijas – Lietuvas
pierobežas basketbola līgas čempionātā. Biedrība organizē arī ielu basketbola turnīrus un
nūjošanas apmācību. Labus rezultātus sacensībās, īpaši orientēšanās disciplīnā, ieņem Dagdas
un Krāslavas invalīdu sporta kluba „Krāslava” biedri.
Līdz 2010. gadam Krāslavas novada Kombuļu pagastā darbojās slēpošanas bāze
„Sauleskalns”, kura šobrīd uz nenoteiktu laiku ir slēgta. 2010. gada vasarā privātajā sektorā ir
atklāts fitnesa klubs „Element fitness” (SIA „Rols”) un nodibināta zemūdens niršanas un
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
60
arheoloģijas biedrība „Poseidons”. Krāslavas auto moto pulciņš iedibinājuši tradīciju rīkot
autosacensības „Krāslavas kauss”.
Pozitīvs aspekts ir arī 2011. gadā izveidotā štata vienība novada sporta organizatoram.
Krāslavas parkā plānots attīstīt aktīvās atpūtas zonu, piemēram, multifunkcionālus sporta
laukumus, nobraucienu trasi. Aktīvās atpūtas zonu plānots izmantot neatkarīgi no gadalaika
(vieglatlētika, hokejs, slidotava, slēpošana, volejbols, teniss, futbols utt.). Sporta laukumu varēs
izmantot visi vietējie iedzīvotāji, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, tādējādi popularizējot
veselīgu dzīvesveidu un kopjot sporta tradīcijas novadā.
Nākotnē plānots būvēt baseinu – ģimenes aktīvās atpūtas centru un vieglatlētikas manēžu
ar modenu skrejceliņa segumu, tāllēkšanas, augstlēkšanas un citiem sektoriem. Nepieciešams
modernizēt arī slēpošanas trasi Krāslavā un uzlabot Sporta skolas infrastruktūru.
1.10. Veselības aprūpe
Līdz 2009 gada 1. septembrim samērā plašu stacionāro un ambulatoro veselības aprūpes
pakalpojumu spektru (reanimācijā, intensīvajā terapijā, vispārīgajā ķirurģijā, traumatoloģijā,
terapijā, pediatrijā, ginekoloģijā, dzemdību palīdzībā, jaundzimušo aprūpē, neiroloģijā, ausu,
kakla un deguna saslimšanās, acu saslimšanās, endokrinoloģijā, zobārstniecībā, rentgena -
diagnostikā un ultrasonogrāfijas izmeklēšanā, funkcionālajā diagnostikā, klīniskajā un
bakterioloģiskajā izmeklēšanā, rehabilitācijā) nodrošināja SIA „Krāslavas slimnīca”. Veselības
ministrijas izstrādātie grozījumi 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1046
jeb Veselības reforma ieviesa korekcijas arī novada iedzīvotājiem ierastajā veselības aprūpes
sistēmā, paredzot SIA "Krāslavas slimnīca" pārveidot par aprūpes slimnīcu un nesniegt
neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī. Lēmums izprovocēja plašu sabiedrības
neapmierinātību, tika savākti 5344 paraksti pret Krāslavas slimnīcas reformu un iesniegti
vadošajām valsts amatpersonām. 27
Reforma tomēr tika veikta un tika atlaisti 97 speciālisti. Pēc
Saeimas komisijas vizītes 2009. gada 8. septembrī Krāslavas slimnīcai tika atjaunots
daudzprofilu slimnīcas statuss, gada beigās tika nodibināta SIA “Daugavpils reģionālā
slimnīca”, SIA “Preiļu slimnīca” un SIA “Krāslavas slimnīca” slimnīcu apvienība.
Slimnīca šobrīd sniedz ķirurģijas, neiroloģijas, terapijas, intensīvās terapijas,
traumatoloģijas un diennakts uzņemšanas pakalpojumus. Lai minētos pakalpojumus nodrošinātu,
slimnīca no jauna pieņēma darbā atlaistos darbiniekus.
Galvenā problēma veselības aprūpē ir kvalificētu speciālistu (ārsta internista slimnīcas
uzņemšanas nodaļā, okulista un anesteziologa-reanimatologa) trūkums Krāslavas slimnīcā. Kopš
1991.gada savas darba gaitas Krāslavas slimnīcā nav sācis neviens medicīnas augstskolas
beidzējs. Daudzi speciālisti šobrīd ir pirmspensijas vecumā, tādēļ jau drīzumā kadru problēma
Krāslavas slimnīcā var kļūt ļoti nopietna. 28
2011. gada rudenī Krāslavas slimnīca strādāja stabili bez parādiem, sniedzot
medicīniskos pakalpojumus paredzētajā apjomā pilnā apmērā. Saskaņā ar valsts pasūtījumu
Krāslavas slimnīcai 2011. gadā paredzētais finansējums bija 461 000 lati. Līdz 2011. gada
septembrim ārstniecības iestāde bija sniegusi medicīniskos pakalpojumus aptuveni 345 000 latu
apmērā. SIA „Krāslavas slimnīca” projektu ietvaros sakārto materiāli tehnisko bāzi, 2011.gadā
27
http://kraslava.lv/lv/zinas/pilns-
raksts/?tx_ttnews[tt_news]=2311&tx_ttnews[year]=2009&tx_ttnews[month]=08&tx_ttnews[day]=03&cHash=542b787a0edab6d51fc7e3824504
9e6e 28 http://www.medicine.lv
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
61
tika uzsākta ERAF, valsts un SIA „Krāslavas slimnīca” finansētā projekta „Stacionārās veselības
aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Krāslavas slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes
pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti” īstenošana vairāk nekā pusmiljona
latu vērtībā. Projekta ietvaros sakārtots ķirurģijas, terapijas, ambulatorais bloks, nodrošināta
pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Gandrīz 60 000 latu lieli ERAF un privātie
līdzekļi tiks ieguldīti ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanā, sakārtojot ambulatorās veselības
aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un profesionālo aprīkojumu. Jaunās renovētās
telpas ir kļuvušas mājīgākas gan pacientiem un slimnīcas apmeklētājiem, gan arī slimnīcas
personālam.
1.10.1.attēls. Medicīniskā aprūpe Latvijā. Avots: Veselības ministrija, 2010 29
2010. gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrotais sabiedrības viedoklis par veselības
aprūpes kvalitāti novadā dalās, proti, 47% respondenti apmierināti, 37% neapmierināti,
pārējiem pakalpojumu grūti novērtēt. 2014. gadā ar veselības aprūpes kvalitāti neapmierināti ir
58% jeb 60 aptaujātie iedzīvotāji, apmierināti 33% respondenti. Iedzīvotājus satrauc atsevišķu
Krāslavas ārstu sniegto pakalpojumu kvalitāte, mediķu kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumi,
dzemdību un bērnu nodaļu slēgšana, vājas rehabilitācijas iespējas, medikamentu dārdzība un
iegādes iespējas lauku teritorijās, jaunu tehnoloģiju trūkums. Iedzīvotāji domā, ka kārtējās
veselības pārbaudēs mediķiem būtu rūpīgāk jāizmeklē pacienti, jo bieži vien tā ir vienīgā reize
gadā, kad cilvēks atnāk pie ārstiem.
2014. gada decembra dati liecina, novada teritorijā uz strādāja 11 ģimenes ārsti, 5 no tiem
strādā ne tikai pilsētā, bet arī novada pagastos. Kopumā ģimenes ārstu praksēs reģistrēto klientu
skaits 15761 (2011. gadā – 19642), pie visiem ārstiem joprojām ir iespējams reģistrēties.
29 www.vm.gov.lv
Sagatavots Veselibas ministrija 14
- Universitates slimnicas
- Regionalas slimnicas
- Daudzprofilu slimnicas
- Aprupes slimnicas
- Traumpunktu (neatliekamas palidzibas punktu) izvietojums
- Specializetas slimnicas
- Dienas stacionari
StrenciAinaži
Straupe
AknistePreili
Madona
Gulbene
Balvi
Ogre
Cesis
Jurmala
Dobele
Tukums
Kuldiga
Kraslava
Aluksne
Riga
Jelgava
Ventspils
Liepaja
Daugavpils
JekabpilsRezekne
Valmiera
LivaniLudza
Aizkraukle
Sigulda
Bauska
Saldus
Talsi
Limbaži
Priekule
Smiltene
Ilukste
Iecava
Ligatne
Tervete
Viesite
Dagda
SkrundaAizpute Karsava
Zilupe
Varaklani
Luznava
Olaine
Salaspils
Saulkrasti
Adaži
Dundaga
Ugale
- 3
- 7
- 20 - 2
- 7
- 6
- 2
4
- Universitates slimnicas
- Regionalas slimnicas
- Daudzprofilu slimnicas
- Aprupes slimnicas
- Traumpunktu (neatliekamas palidzibas punktu) izvietojums
- Specializetas slimnicas
- Dienas stacionari
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
62
Pie ģimenes ārstiem reģistrēto pacientu skaits
1.10.1. attēls. Avots: Veselības norēķinu centrs, www.vnc.gov.lv , 2014
5. tabula. Ārstu skaita izmaiņas pa gadiem uz 1000 iedzīvotājiem30
Ārstu skaits (bez
zobārstiem,
ieskaitot
stažierus un
rezidentus)
Ārstniecības personu ar
vidējo medicīnisko
izglītību skaits (ieskaitot
medicīnas māsas ar
augstāko izglītību)
Feldšeru/ārstu palīgu
skaits
Vecmāšu
skaits
uz 1000 iedzīvotājiem
2006 LATVIJA 3.16 6.73 0.41 0.19
VOAVA Latgales nodaļa
2.20 6.81 0.52 0.20
KRĀSLAVAS RAJ. 1.41 5.76 0.99 0.15
2007 LATVIJA 3.06 6.58 0.39 0.19
VOAVA Latgales nodaļa 2.17 6.86 0.46 0.21
KRĀSLAVAS RAJ. 1.47 5.63 0.89 0.15
2008 LATVIJA 3.36 7.03 0.47 0.21
VOAVA Latgales nodaļa 2.14 7.44 0.70 0.19
KRĀSLAVAS RAJ. 1.53 6.04 1.15 0.19
Atbilstoši MK noteikumiem, primāro veselības aprūpi valstī nodrošina ne tikai ģimenes
ārsti, bet arī ārsta palīgi (feldšeri). Funkcijas nodrošināšanai visos pagastos darbojas pa vienam
feldšeru - vecmāšu punktam (FVP), savukārt Robežnieku un Ūdrīšu pagastos - pa diviem.
Novadā 2011. gadā strādāja septiņi profesionāli feldšeri31
. Vietējiem iedzīvotājiem šis medicīnas
pakalpojums tuvāk dzīves vietai ir ļoti būtisks, jo samazina ceļa izdevumus.
Zobārstniecības pakalpojumus ir iespējams saņemt Krāslavas pilsētā un Indras pagastā
Ievērojot attālāko pierobežas pagastu attālumu līdz Daugavpilij, ir būtiski saglabāt
kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Krāslavā.
30 Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sniegtā informācija rajona griezumā 31 www.vnc.gov.lv , 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
63
1.11. Sabiedriskā drošība
Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Krāslavas novadā ir izveidota un darbojas Krāslavas
novada pašvaldības policija (četri speciālisti), teritorijā darbojas arī Valsts policijas Latgales
reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis. Pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās
kārtības uzturēšana Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un Krāslavas novada domes
saistošo noteikumu ievērošanas kontrole. Pašvaldības policija ir pakļauta Krāslavas novada
domei. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policiju un tās
iestādēm, kā arī citām institūcijām. 2010. gadā Valsts policijas reģionālās reformas īstenošanas
rezultātā uz ceļiem samazinājās kārtību uzraugošo darbinieku skaits. 1.11.1. attēlā skatāma
administratīvo un kriminālā rakstura likuma pārkāpumu tendence novadā no 2005. līdz
2013.gadam. Statistikas rādītāji gadu griezumā būtiski neatšķiras.
1.11.1.attēls. Avots: Valsts policiijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis, 2014
Iedzīvotāji 2010. gadā vērtēja sabiedrisko kārtību novadā vairāk pozitīvi kā negatīvi (13
% respondentu jeb 14 iedzīvotāji – labi, 56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji – apmierinoši),
2014. gadā ar sabiedrisko kārtību apmierināti 42% respondentu. Par vislielāko problēmu
iedzīvotāji uzskata jauniešu alkohola lietošanu un smēķēšanu sabiedriskās vietās, bērnu
klaiņošana pa ielām un atrašanās sabiedriskās iestādēs pēc vienpadsmitiem vakarā. Arvien
pieaug narkotiku patēriņš. Iedzīvotāji uzsver drošības paaugstināšanu masu pasākumos, policijas
diennakts dežūru nepieciešamību un atbildības piemērošanu par izdarītajiem noziegumiem.
2010. un 2011. gadā Latvijas – Lietuvas programmas projektu ietvaros Krāslavā ir
uzstādītas vairākas video novērošanas kameras Krāslavas pilsētā, to skaits regulāri tiek
palielināts.
1.12. Uzņēmējdarbības vide
Viena no Krāslavas novada ilgtermiņa prioritātēm ir labvēlīgas vides radīšana
uzņēmējdarbībai un investīcijām. Novada ekonomiskās attīstības stūrakmens ir lauksaimnieciskā
un pārtikas ražošana, kokapstrāde, apģērba ražošana. Līdztekus tam tiek meklēti jauni attīstības
veidi un iespējas pakalpojumu sfērā – būvniecības, tūrisma, mazumtirdzniecības, autotransporta
apkopes, veselības un skaistumkopšanas, sabiedriskās ēdināšanas nozarēs.
2014. gada oktobrī Krāslavas novadā reģistrēti 744 uzņēmumi, t.sk. 278 zemnieku
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
64
saimniecības, 234 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 171 individuālie komersanti, 45
individuālie uzņēmumi, 21 kooperatīvā sabiedrība, 6 pašvaldības uzņēmumi. Uzņēmumu skaits
gadu gaitā pakāpeniski palielinās, salīdzinājumam - 2010. gadā novadā darbojās 586 uzņēmumi.
Reģistrētais pamatkapitāla apjoms uzņēmumos ir vairāk nekā 24 miljoni EUR (vidēji 32 000
euro.
Pašvaldība savu iespēju robežās līdzdarbojas uzņēmējdarbības veicināšanā, sakārtojot
ceļus, popularizējot uzņēmumu produkciju mājas lapā un izstādēs, informējot uzņēmējus par
iespējām piesaistīt finansējumu savām idejām, piedāvājot iespēju jaunajiem uzņēmējiem uzsākt
vai attīstīt savu biznesu. Krāslavas novada domē strādā uzņēmējdarbības atbalsta projekta
koordinatore, kura organizē projektu konkursu „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības
uzsākšanai Krāslavas novadā”, seminārus, skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, konkursu
„Krāslavas novada uzņēmēju gada balvu”. Laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam pašvaldība
atbalstīja 11 jauniešu idejas, motivējot uzsākt savu saimniecisko darbību.
Krāslavas novada uzņēmējiem pieejams arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra (LLKC), un Latgales uzņēmējdarbība centra (LUC) atbalsts.
Infrastruktūra ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nodrošina uzņēmējdarbības
attīstību. No 2010. gada līdz 2014.gadam Krāslavas novada pašvaldības projektu ietvaros ir
rekonstruētas vairākas ielas, kas nodrošina lielāko uzņēmumu pieejamību- Indras, Aglonas,
Rēzeknes, Izvaltas, Vasarnieku, Sauleskalna, Vītolu, Latgales un Rīgas ielas, kā arī
lauksaimniecībai nozīmīgi ceļi Aulejas un Kalniešu pagastos. Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanai nepieciešama arī turpmāka pašvaldībai un valstij piederošo ceļu un ielu
rekonstrukcija novadā.
Lielākās ražošanas teritorijas Krāslavas pilsētā ir Indras, Izvaltas, Latgales un Lielajā ielās,
kur atrodas galvenokārt privātas, ražošanai piemērotas platības. Daudzas iepriekš attīstītas un
izmantotas teritorijas, šobrīd gaida investorus, piemēram SIA „Radikāls trests” piederoša
mēbeļu ražotne Lielajā ielā 2-3 ha platībā ar nepieciešamo infrastruktūru un SIA „Reģionālie
aktīvi” piederoša kokapstrādes uzņēmumam piemērota teritorija Indras ielā 3 ha platībā. Indras
ielā dislocētas arī daudzas mazākas privātas teritorijas ar nepieciešamajām komunikācijām, kur ir
iespējams attīstīt dažāda veida ražošanu. Izvaltas ielā aptuveni 4 ha platībā atrodas SIA
„Krāslavas piens” teritorija. Sauleskalna un Vītolu ielas ved uz Krāslavas alus darītavu SIA
„Krāslavas avots”. Ņemot vērā mazpilsētas specifiku, nelielas ražošanas teritorijas, kam ir
attīstības potenciāls, atrodas arī pilsētas centrālajā daļā. Ražošanas zonas Krāslavas novadā
atrodas gan uz privātīpašumā esošas zemes, gan teritorijās, kuras pieder pašvaldībai vai drīzumā
pāries pašvaldības rīcībā.
Uzņēmējdarbības teritorijas bieži vien var uzlūkot kā potenciālās degradētās, kurās nākotnē
plānots pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, privāto investīciju piesaistei un
darba vietu radīšanai. Atbalstāmās darbības – ceļi un komunikācijas (elektrība, ūdens,
kanalizācija, apkure, video novērošana u.tml.), teritorijas iekārtošana (veco ēku rekonstrukcija
vai nojaukšana), zemes iegāde utml.
Tālākie projekti, kas tiek plānoti Krāslavas novadā, galvenokārt būs saistīti ar 1) pievedceļu
un citas nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu uzņēmumiem, kas rada darba vietas un/ vai
veic privātus ieguldījumus, 2) pašvaldībai piederošu degradētu teritoriju un ēku sakārtošana, lai
sakārtotās teritorijas piedāvātu uzņēmējiem.
2014.gadā Krāslavas novada dome sadarbībā ar uzņēmējiem, ir apzinājusi degradētās
teritorijas, kam prioritāri nepieciešams atbalsts darbavietu radīšanai un privāto investīciju
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
65
piesaistei Krāslavas pilsētā un novadā. Nepieciešama infrastruktūras sakārtošana Vasarnīcu,
Raiņa, Izvaltas un Lielās ielu posmos Krāslavā, kā arī ceļu posmos Kaplavas, Ūdrīšu, Krāslavas,
Kalniešu un Piedrujas pagastos.
Krāslavas pilsētā kā prioritārs projekts ir kompleksas Indras un Latgales ražošanas zonas
izveide un attīstība, ar iespēju kompleksu zonu gaļas pārstrādei, kā arī augļu, dārzeņu un piena
pirmapstrādei, kokapstrādes attīstībai. Uzņēmējdarbības vajadzībām ir jāsakārto degradētā ēka
Krāslavas vēsturiskajā centrā, Tirgus ielā 19.
Piedrujas pagastā Patarniekos tiek plānota loģistikas centra izveide, lai maksimāli
izmantotu pierobežu kā iespēju uzņēmējdarbības attīstībai. Piedrujas pagastā svarīga būtu arī
pašvaldībai piederošo teritoriju - bijušās fermas un darbnīcu sakārtošana, Indrā – bijušais
lidlauks, Augstkalnē – bijusī katlu māja, bijušās pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas Indras un
Izvaltas pagastos.
Darbs pie iespējamas uzņēmēju piesaistīšanas pašvaldības objektiem – bijušajiem
bērnudārziem, katlu mājām, skolām, tiek turpināts. Iespējamas teritorijas tūrisma uzņēmēju
piesaistei Krāslavā ir gan Daugavas labā krasta teritorija, gan Krāslavas pils kompleksa ēkas un
parka aktīvās atpūtas zona.
1.12.1. Ražošana
Informācija par novada piecpadsmit vadošajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma apkopota
tabulā. Pilns uzņēmumu saraksts un apgrozījuma dinamika skatāma 2.pielikumā.
6. tabula. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika 2013. gadā.32
Uzņēmums Gavenais darbības veids pēc NACE
klasifikatora
Apgrozījums
, EUR
Pret 2012
Akciju sabiedrība
"Krāslavas piens"
Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51,
versija 2.0)
9,202,079.00 45%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību "Varpa"
Namdaru un galdniecības izstrādājumu
ražošana (16.23, versija 2.0)
8,921,893.00 10%
Skaistas pagasta
zemnieku
saimniecība
"SAPNIS"
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas
preces, dzērienus vai tabaku (47.11, versija
2.0)
4,449,451.00 -2%
SIA "AD
Biogāzes stacija"
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas
augu sēklu audzēšana (01.11, versija 2.0)
Elektroenerģijas ražošana (35.11, versija 2.0)
Gāzes ražošana (35.21, versija 2.0)
2,943,048.00 18%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"Krāslavas nami"
Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana
(35.30, versija 2.0)
Ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbības
(81.10, versija 2.0)
2,432,185.00 0%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"Krāslavas
slimnīca"
Slimnīcu darbība (86.10, versija 2.0) 2,389,858.00 2%
32 Lursoft statistika
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
66
SIA "Krāslavas
ūdens"
Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde
Notekūdeņu savākšana un attīrīšana (37,
versija 2.0)
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
(41.2, versija 2.0)
Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu
būvniecība (42.2, versija 2.0)
Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21,
versija 2.0)
Būvlaukuma sagatavošana (43.12, versija 2.0)
Tehniskā pārbaude un analīze (71.2, versija
2.0)
2,352,484.00 7%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"LEVEN"
Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21,
versija 2.0)
Cauruļvadu, apkures un gaisa
kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (43.22,
versija 2.0)
1,821,987.00 36%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"NORDSERVIS
S"
Ēku būvniecība (41, versija 2.0)
Būvniecības projektu izstrādāšana (41.1,
versija 2.0)
Inženierbūvniecība (42, versija 2.0)
Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu
būvniecība (42.2, versija 2.0)
Cauruļvadu, apkures un gaisa
kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (43.22,
versija 2.0)
1,586,422.00 2.17 reizes
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"PETER
WILLEMSEN"
Iepakošanas pakalpojumi (82.92, versija 2.0) 1,491,064.00 11%
Zemnieku
saimniecība
"VAICUĻEVAS"
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas
augu sēklu audzēšana (01.11, versija 2.0)
Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības
(02.10, versija 2.0)
Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi
(49.42, versija 2.0)
Kravu iekraušana un izkraušana (52.24,
versija 2.0)
1,474,606.00 -9%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"NEMO"
Pārējo virsdrēbju ražošana (14.13, versija 2.0) 1,454,009.00 -7%
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību
"KREBSAR"
Mežizstrāde (02.20, versija 2.0) 1,266,044.00 25%
PS "VANPRO un
NORDSERVISS
"
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
(41.20, versija 2.0)
1,124,488.00 12.67
reizes
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
67
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību "RH
Būve"
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
(41.20, versija 2.0)
Citas būvdarbu pabeigšanas operācijas (43.39,
versija 2.0)
Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos (47.19, versija 2.0)
1,000,734.00 2.83 reizes
Kā liecina Lursoft dati, vadošais novada uzņēmums ir A/S „Krāslavas piens” (A/S
„Preiļu siers” meitas uzņēmums), uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā ir gandrīz 9,2 miljoni latu,
taču pēc apgrozījuma pieauguma pret 2012. gadu tas ir tikai ceturtajā vietā. Uzņēmums
Krāslavas pilsētā ražo sauso pienu un sviestu. „Krāslavas sviests” tiek eksportēts ne tikai uz ES
dalībvalstīm, bet arī uz Āfriku, savukārt piena un augu tauku maisījums „Latgales” ir zīmols, kas
populārs iekšējā tirgū.
1.12.1.1. attēls. Ražošanas process „Krāslavas pienā”; Avots: www.latgaleslaiks.lv, 2004
SIA „Varpa” dibināta 1993.gadā, un kopā ar tās meitas uzņēmumiem nodarbina vairāk
par 100 cilvēkiem. Uzņēmuma ražošanas teritorija (kokzāģētava, galdniecības ražošanas un
atlieku apstrādes darbnīcas) Kaplavas pagastā aizņem 7 hektārus, 12000 m.2 no tiem ir slēgtās
telpās, tā mērķa grupa ir Eiropas tirgus. Uzņēmums pārstrādā līdz 100 000 m3 koksnes gadā,
apmēram pusi koksnes uzņēmums iepērk Latvijā, pārējo – Baltkrievijā un Krievijā. Uzņēmuma
apgrozījums 2013. gadā sasniedza 8,9 miljonus latu. SIA „Varpa” ražo inovatīvu dārza
galdniecības produkciju, piemēram, žogus, dārza ēkas un mēbeles, bērnu spēļu laukumu
aprīkojumu, lapenes, mēbeļu detaļas, kā arī piegādā koksni mazumtirgotājiem un ražo koka
granulas kurināmajam no koksnes atliekām.33
33 www.varpa.eu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
68
1.12.1.2. attēls. SIA „Varpa” ražošanas zona. Avots: www.varpa.eu, 2010
Kokapstrādes rūpniecības ciklu novadā papildina Zviedrijas - Somijas kopuzņēmuma
„Latgran” 2010. - 2011. gadā uzbūvētā kokskaidu granulu ražotne. Jaunajā rūpnīcā darbs tiek
nodrošināts 20 –25 cilvēkiem. Izejvielas iegūst no vietējiem zemniekiem, tuvējiem kokapstrādes
uzņēmumiem un apkārtnes mežiem. Jaunās rūpnīcas ražošanas apjomi tiek lēsti apm.150 tūkst.
tonnas gatavās produkcijas gadā, un produkcija tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm,
Nīderlandi, Beļģiju, Angliju.
1.12.1.3. attēls. Zviedrijas – Somijas kopuzņēmums „Latgran” Krāslavas novadā , Avots:
www.kraslava.lv, 2012
Vadošo ražošanas uzņēmumu vidū ierindojas SIA „NEMO”, kas izgatavo un šuj apģērbus
ārvalstu pasūtītājiem. Latgales reģionā uzņēmums ir lielākais vieglās rūpniecības nozarē, tas
nodarbina vairāk kā 200 strādājošo.
Dažādu pasaulē pazīstamu firmu produktu (bērnu preču, elektrospuldzīšu, kancelejas
piederumu) detaļu montēšanu, komplektēšanu un iesaiņošanu krāslavieši veic uzņēmumā SIA
„Peter Willemsen”. Pastāvīgi uzņēmuma cehos Krāslavā un Vācijā tiek nodarbināti ap 110
strādājošo.
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību Krāslavā veic SIA „RH Būve”. Uzņēmums ir
līdera pozīcijās apgrozījuma pieauguma ziņā attiecībā pret 2012. gadu. Informācija par
uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu apkopota 7. tabulā.
Galvenais Krāslavas ēdināšanas uzņēmums ir SIA "Krāslava D". Uzņēmumam pieder arī
maizes ceptuve, kafejnīcas, konditorejas izstrādājumu ražotne, veikali. Dzīvo alu, kas ir viens no
spēcīgākajiem vietējiem zīmoliem, ražo SIA "Krāslavas avots".
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
69
Nozīmīgākie novada domes sadarbības partneri būvniecības jomā ir SIA „Krāslavas
ūdens”, SIA „Rols”, SIA „Nordserviss” u.c.
7. tabula. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu pret 2012. gadu34
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RH Būve"
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "NORDSERVISS"
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ROLS"
Akciju sabiedrība "Krāslavas piens"
SIA "KINTRADE"
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LEVEN"
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "FORVEST"
Pamatojoties uz augstākminēto, izkristalizējas pašvaldības tagadējā ekonomikas
specializācija – lauksaimnieciskās produkcijas pārstrāde, kokapstrāde, vieglā rūpniecība,
tūrisms. Turpmāk novadā plānots attīstīt lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi, kokapstrādi,
loģistikas un transporta pakalpojumus, vieglo rūpniecību (apģērbu un mājas tekstila ražošana,
amatniecība), kā arī izziņas, gastronomisko un sakrālo tūrismu.
Prioritāro nozaru attīstība pakārtoti ietekmē saistītos vidējos un mazos uzņēmumus, kuri
nodrošina nozarei nepieciešamos izejmateriālus un izejvielas (koksne, lauksaimnieciskā
produkcija utt.). Viens no galvenajiem faktoriem uzņēmējdarbības attīstībai ir cilvēkresursi.
Krāslavas novadā līdzīgi kā pārējā Latvijā un Eiropā saglabājas „smadzeņu aizplūšanas”
tendence. Izglītotie aizbrauc vai neatgriežas pēc augstāko izglītības iestāžu absolvēšanas, jo
darba vietu un atalgojuma līmenis ir samērā zems. Samērā paradoksāla ir situācija, ka lielākie
Krāslavas novada uzņēmumi koncentrējas uz ārvalstu tirgiem, tomēr vietējais darba spēks saņem
simbolisku atalgojumu. Šeit ražotā prece atgriežas Latvijā kā pasaulē pazīstamu zīmolu ražojums
un vietējie iedzīvotāji par to pārmaksā vairākkārt.
Uzņēmēji zaudē daudz laika un līdzekļu, veicot komplektēšanas un iesaiņošanas funkciju
pašu uzņēmumos. Līdz ar to potenciālā uzņēmējdarbības niša ir citu valstu ražotāju produkcijas
komplektēšana.
Krāslavas novada pašvaldībā, pēc novada izveides, uzsākot novada attīstības programmas
izstrādi, ir konstatēts, ka viens no trūkumiem attīstības plānošanā ir statistikas datu un
informācijas trūkums. CSP, VID un citu organizāciju dati bieži vien ir nesalīdzināmi un atšķirīgi
laika griezumā.
Krāslavas novada pašvaldības prioritātes – saglabāt un stiprināt esošos uzņēmumus,
motivēt tos ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, uzlabot uzņēmējdarbības
infrastruktūru, sekmēt jaunu, inovatīvu un kvalitatīvu produktu ražošanu un mārketingu, kā
iespēju izmantot Eiropas Savienības ārējo robežu kā iespēju.
Pašvaldības īstermiņa uzdevumi – sagatavot uzņēmumu datu bāzi vairākās valodās
publicēšanai pašvaldības mājas lapā, organizēt izglītojošos seminārus, konsultācijas (t.sk.
jaunajiem uzņēmējiem), uzlabot ar uzņēmējdarbību saistītu infrastruktūru (galvenokārt ceļus),
sakārtot degradētās teritorijas un piemērot tās uzņēmējdarbības vajadzībām utt.
34 Lursoft statistika, 2010
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
70
1.12.2. Mežsaimniecība
Atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) sniegtajai informācijai salīdzinājumā ar citām
Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem
33% no sauszemes teritorijas). Meži Latvijā aizņem 2 958 391,7 ha no valsts platības. Valsts
apsaimniekošanā atrodas 1 487 569,2 ha (50,3%) meža, savukārt pārējie meži sastāda 1 470
822,5 ha (49,7%). Vidējā privātā meža īpašuma platība Latvijā ir salīdzinoši neliela - 10 ha.
Latgalē ir vērojams privāto mežu pārsvars pār valsts mežiem. Piemēram, Rēzeknes rajonā (dati
pieejami tikai rajonu griezumā) privātie meži aizņem 67,9%, Ludzas rajonā - 62%, Preiļu rajonā
- 78,1, Daugavpils rajonā - 63,9%, Krāslavas rajonā - 62,4%. Krāslavas rajonā meži īpašumā
pieder ~ 18% iedzīvotāju (62382 saimniecības).
Krāslavas novadā aptuveni 35% teritorijas aizņem meži. Kokrūpieki Latvijā ir ieinteresēti
privāto mežsaimnieku kooperācijā, tādējādi optimizējot resursus. Novadā valsts mežus
apsaimnieko VAS „ Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība, savukārt privātos
mežsaimniekus apvieno biedrība Mežsaimnieku apvienība "Krāslava".
LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība apsaimnieko 11447,7 ha mežu Krāslavas novadā.
Meža masīvi mežsaimniecības teritorijā izvietoti ļoti sadrumstaloti, kas apgrūtina mežu efektīvu
apsaimniekošanu. Vērtīgās skuju koku sugas – egle un priede pēc platības aizņem 62%, lapu
koki 38%, tajā skaitā bērza audžu īpatsvars sastāda 26%. Kopējais krājas tekošais pieaugums ir
782 552 m3 gadā, visvairāk koksnes ik gadus uzkrājas priežu (259 206 m
3), egļu (251 004 m
3) un
bērzu (179 245 m3) mežos. 35
Biedrība Mežsaimnieku apvienība „Krāslava” sniedz bezmaksas konsultācijas privāto
mežu īpašniekiem. Dienvidlatgales reģionā organizācija ir vienīgā NVO, kura nodrošina
profesionālas konsultācijas un pakalpojumus efektīgai, ilgtspējīgai un nenoplicinošai privāto
mežu apsaimniekošanai. Organizācijā šobrīd ir 30 biedru, kuru īpašumos ir 460,6 ha (2008.g. -
191,7 ha) meža, bet tās mērķa grupa sastāda 18% jeb 62382 ha bijušā Krāslavas rajona
saimniecību. Savas darbības laikā biedrība ir sniegusi konsultācijas ap tūkstoš interesentiem,
iestigoti un izdastoti ir aptuveni 400 ha mežu, taksācijas/ inventarizācijas veiktas ap 800 mežu
īpašumos. Lai apmierinātu biedru vajadzības un paaugstinātu viņu mežsaimniecības darbības
efektivitāti, biedrība sniedz sekojošos pakalpojumus organizācijas biedriem un citiem mežu
īpašniekiem - meža inventarizācija/taksācija, mežu fonda gatavošana (cirsmu stigošana, skices
izgatavošana, koku dastošana, vertības noteikšana), mežu apsaimniekošanas plāna izstrādi, meža
novērtēšanu, jaunaudžu kopšanu, apmežošanu, mežu cirsmu izsoles organizēšanu utt.
Pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai apvienība ir saņēmusi LEADER programmas finansējumu
un iegādājusies aprīkojumu - globālās pozicinēšanas sistēmu, nepieciešamo prorammatūru utt.
Biedrība viena no sešām organizācijām iniciatīvas grupā, kura izstrādā metodisko dokumentāciju
turpmākai privāto mežsaimnieku kooperācijai.
Viena no lielākajiem novada uzņēmumiem SIA „Varpa” pamatdarbības virziens ir
kokapstrāde, dārza galdniecības produktu ražošana. Koka produkcijas ražošana ir arī viena no
mazā biznesa nišām. Novadā dzīvo vairākas fiziskas personas, kuras ražo augstas kvalitātes
mēbeles un citus koka izstrādājumus.
35 http://www.lvm.lv/files/text/DL%20MAP.pdf
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
71
1.12.3. Lauksaimniecība
Krāslavas novadā nedaudz vairāk kā puse zemes ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme,
lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības pakāpeniski palielinās, sakārtojot meliorāciju un
veicot platību atmežošanu. Lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir Indras un
Robežnieku pagastos.
Krāslavas novadā ir 392 reģistrētas saimniecības, taču intensīvi ražo 161, no tām 85 ir
bioloģiskās saimniecības, pārējās – konvencionālās saimniecības. Četrpadsmit saimniecības
2013. gadā sasniegušas apgrozījumu virs 100 000 euro.
Pārtikas un veterinārajā dienestā 2014. gadā reģistrēti desmit mājražotāji un 46 bitenieki.
Pazīstamākie mājražotāji ir Olga Birke, Sergejs Zakrevskis, Valentīna Pugajeva, Ainārs Dzalbs,
Olga Čiževska. Novadā darbojas bioloģiskā trušu kautuve (zemnieku saimniecība „Guntiņi”),
bioloģiskā vaska pārstrādi piedāvā zemnieku saimniecība „Kurmīši”. Bioloģiskās produkcijas
noieta tirgi mājražotājiem ir Daugavpilī, Krāslavā un Rīgā.
Lursoft statistikas dati liecina, ka vienīgais lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes
uzņēmums ir A/S „Krāslavas piens”. Krāslavas novadā pārsvarā ir sīkas, sadrumstalotas
saimniecības, kuras ražo pašpatēriņam.
Lielākie graudu ražotāji novadā ir zemnieku saimniecības „Vaicuļevas” un „Raudoviški”,
kooperatīvā sabiedrība „Izvalta”, piena ražotāji - zemnieku saimniecības „Druviņi”, „Zarečje”,
„ Malaine”. Pēdējos gados īpaši attīstījusies gaļas liellopu audzēšana (SIA „Vasals”, zemnieku
saimniecības „Birztaliņas”, „Mežvidi”, „Smaidi”, „Liepa”). Novada cūkkopības nozares līderi ir
zemnieku saimniecības „Līva”, „Ezeriņi”, „Zarečje”. Lielākās bioloģiskās zemnieku
saimniecības - „Malaine”, Birztaliņas” un „Kurmīši”. Krāslavas novadā attīstās arī zirgkopība
(zemnieku saimniecība „Erlain”), truškopība (zemnieku saimniecības „Guntiņi” un „Ošlejas”),
aitkopība ( SIA „Meža mojas”, zemnieku saimniecības „ Tauriņi” un „Ošu kalni”), putnkopība
(„zemnieku saimniecība „Erlain”, piemājas saimniecība „Meža mājas”), savvaļas dzīvnieku
audzēšana (SIA „Plintas” un „Vasals”), kažokzvēru audzēšana (SIA „Nedfarming”). Novada
lielākās bišu druvas pieder piemājas saimniecībām „Atvases” un „Cīruļi”. Daudzas saimniecības
kopj augļu dārzus, tiešajā tirdzniecībā ābolus piedāvā z/s ,,Apsītes”.
SIA „Oluti V”, zemnieku saimniecības „Alas” un „Liepa” līdzās tradicionālajai
lauksaimniecībai attīsta ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmējdarbības nozari – šķeldas
ražošanu, savukārt zemnieku saimniecības „Klajumi”, „Kurmīši”, „Guntiņi” piedāvā lauku
tūrisma pakalpojumus.
Priecē daudzu jauniešu apņēmība palikt uz dzīvi laukos un pat dibināt savas
saimniecības. Veiksmīgi jaunradīti lauksaimniecības uzņēmumi ir zemnieku saimniecība
,,Upītes” un SIA ,,Dridzmalas”. Stabili attīstās zemnieku saimniecības ,,Alas” un ,,Zivtiņas”.
Zemnieku saimniecību kā juridiskās ne faktiskās darbības formu ir izvēlējušies „Jaunzemji” un
„Sapnis”.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
72
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes attiecība pret zemes kopplatību pa pagastiem
1.12.3.1. attēls. Avots: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs, 2010
Vairākas saimniecības domā par produkcijas pievienoto vērtību, piemēram, zemnieku
saimniecība „Kurmīši” (Ūdrīšu pagasts) izgatavo ārstniecības augu tējas un vaska produkciju,
zemnieku saimniecība „Smaidi” (Robežnieku pagasts) šuj segas un spilvenus, pildot tos ar pašu
audzēto aitu vilnu, zemnieku saimniecībai „Akati” pieder mini zoodārzs Robežnieku pagastā.
Krāslavas pilsēta izsenis ir slavena lielā gurķu audzētāju skaita dēļ, agrīnie Krāslavas
gurķīši ir īpaši pieprasīti Daugavpils tirgū.
Pēdējos gados popularitāti atkal iegūst tehnisko kultūru, piemēram, kaņepju audzēšana.
Audzēšanas procesu un šķiedru pārstrādi uzsācis SIA „Zalers”. 2011. gadā Krāslavas novada
dome, lai veicinātu jaunas iespējas vietējiem ražotājiem, īstenoja pilotprojektu, kura ietvaros
izmantoja kaņepju spaļus Sociālā dienesta ēkas siltināšanā.
1.12.3.3.attēls. Zemkopības ministrs J.Dūklavs un SIA „Zalers” valdes priekšsēdētājs S.Zakrevskis kaņepju laukā
2009. gadā; Avots: Elvīra Škutāne, 2010
1.12.4. Ieguves rūpniecība
Krāslavas novadā ir četras saldūdens pazemes ūdeņu rezerves vietas (visas atrodas
Krāslavas pilsētā) un gandrīz 50 būvmaterāliem derīgo zemes dzīļu resursu vietas. Saldūdens
kaļķa rezerves ir piecos novada ezeros, kuri netiek izmantoti. Populārākās ir smilšu – grants
atradnes, kuras izmanto ceļu un cita veida būvniecībai. Dažās atradnēs ir nopietni māla krājumi,
kurus potenciāli var izmantot ķieģeļu, drenu cauruļu, keramzīta ražošanai. Novadā nav kūdras
atradņu. 36
Daži smilts – grants karjeru aktīvākajiem apsaimniekotāji ir SIA „Drabis” Izvaltas
pagastā. Zemes dzīļu resursu vietas ir apkopotas 9. pielikumā.
36 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/11Aizr.asp, Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
73
1.12.5. Tirdzniecība un pakalpojumi
Krāslavas novadā darbojas dažādi plaša patēriņa preču tirdzniecības uzņēmumi un
pakalpojumu sniedzēji. Pakalpojumu minimums (veikals, pasts, feldšeru – vecmāšu punkts,
lauku konsultanta un lopu pārrauga pakalpojumi) tiek nodrošināts arī novada pagastu centros.
Katra pagasta teritorijā ir vairāki veikali, savukārt lauku teritorijas apkalpo auto veikali. Pagastos
trūkst bankomātu.
Novada centrā Krāslavā darbojas frizieri, apavu darbnīcas šuvējas, skaistumkopšanas
saloni, aptiekas, ēdināšanas uzņēmumi, apdrošināšanas kompānijas, autoservisi un
automazgātavas, degvielas uzpildes stacijas, pasts, fotogrāfiju izgatavošanas servisi un citi
pakalpojumu sniedzēji. 2010. gadā darbu Krāslavā uzsāka notārs.
Atbalstot vietējos uzņēmumus, Krāslavas novada dome 2009. gadā iesaistījās Latvijas
tirgotāju asociācijas (LTA) rīkotajā konkursā "Latvijas Labākais tirgotājs" un veica vietējo
patērētāju aptauju par labāko tirgotāju Krāslavas novadā 2009.gadā. Aptaujā piedalījās 57
iedzīvotāji. Uz konkursa 2.kārtu tika izvirzīti 11, titulu „Latvijas Labākais tirgotājs” ieguva SIA
„Krāslava D” ēdamnams „Daugava”.
Papildus konkursam iedzīvotāji tika arī aicināti pieteikt produktus, kas ir izgatavoti/
ražoti Krāslavas novadā un ar ko iedzīvotāji var būt lepni. Ar pārliecinošu vairākumu vietējie
patērētāji ir atzīmējuši SIA „Krāslava D” konditorijas izstrādājumus – Darņicas maizi, Jogurta
pīrāgu, Svētku kliņģeri, Ivetas maizi un rudzu maizi ar ķiplokiem. Krāslavas lepnums ar numuru
divi – Pauliņu keramikas izstrādājumi, trešo vietu dala – ražotnes „Krāslavas piens” sviests un
ZS „Kurmīši” zāļu tējas. Kā Krāslavas firmas zīme tika minēti arī SIA „NEMO” šūšanas
izstrādājumi, SIA „Varpa” kokizstrādājumi un Krāslavas alus. Daudzi iedzīvotāji akcentēja arī
vietējo lauksaimniecības produktu nozīmi – tika minēti mājražotāju piena un gaļas izstrādājumi,
ZS „Vaicuļevas” linsēklu eļļa, medus, Krāslavas gurķi un tomāti. Kā unikālākais Krāslavas
novada tūrisma produkts ir minēti nobraucieni pa Daugavu – ar smailītēm vai plostu.
1.13. Cilvēkresursu attīstība
1.13.1. Izglītība un tālākizglītība
Krāslavas novadā tiek nodrošināta kvalitatīva pirmsskolas, vispārējā, profesionālā,
interešu un profesionālās ievirzes izglītība.
Novadā 2014./2015. mācību gadā 235 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmas,
1423 izglītojamie mācās vispārizglītojošās skolās, 74 izglītojamie mācās PIKC Rīgas Valsts
tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā.
Visiem novada bērniem tiek nodrošināta iespēja apgūt pirmsskolas izglītības
programmas. Tās var apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs „Pienenīte” un „Pīlādzītis”, kā arī 9
vispārizglītojošo skolu pirmskolas izglītības grupās.
Statistika liecina, ka pirmsskolas grupās 5 - 6 gadīgo bērnu skaits, salīdzinot ar
2011./2012.m.g., ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Ik gadu palielinās obligātajā izglītības
vecumā esošo bērnu skaits, kuri izbraukuši uz ārzemēm.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
74
8.tabula. Izglītojamo skaita izmaiņas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs un novada pirmsskolas
grupās37
1. Novada pirmsskolas izglītības iestādes
Iestāde Mācību gadi Izglītojamo skaits/
5-6 gadīgie
Ietilpība
PII “Pienenīte” 2014./2015. 178 / 76
224 2013./2014. 162 / 74
2012./2013. 175 / 74
2011./2012 191 / 83
PII “Pīlādzītis” 2014./2015. 159 / 68
212 2013./2014. 159 / 69
2012./2013. 153 / 66
2011./2012. 167 / 71
Pirmsskolas izglītības grupas pagastu vispārējās izglītības iestādēs
Iestāde Mācību gadi 5-6 gadīgie Ietilpība
Kalniešu
pamatskola
2014./2015. 7 -
2013./2014. 8
2012./2013. 13
2011./2012. 19
Robežnieku
pamatskola
2014./2015. 14 -
2013./2014. 16
2012./2013. 17
2011./2012. 20
Aulejas pamatskola 2014./2015. 4 -
2013./2014. 4
2012./2013. 4
2011./2012. 5
Krāslavas
Gr.Plāteru v.n. Poļu
pamatskola
2014./2015. 4 -
2013./2014. 5
2012./2013. 8
37 Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas dati, 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
75
2011./2012. 7
Varavīksnes
vidusskola
2014./2015. 18 -
2013./2014. 38
2012./2013. 36
2011./2012. 36
Indras vidusskola 2014./2015. 28 -
2013./2014. 16
2012./2013. 13
2011./2012. 19
Izvaltas pamatskola 2014./2015. 4 -
2013./2014. 10
2012./2013. 9
2011./2012. 10
Sauleskalna
sākumskola
2014./2015. 6 -
2013./2014. 4
2012./2013. 5
2011./2012. 5
Skaistas sākumskola 2014./2015. 6 -
2013./2014. 10
2012./2013. 9
2011./2012. 7
Novadā ir 11 vispārējās izglītības iestādes. Izglītojamo skaits novada skolās pēdējos
četros mācību gados apkopots tabulā.
9. tabula. Skolēnu skaits novada vispārējās izglītības iestādes (bez pirmsskolas izglītības grupas)38
Iestāde Mācību gadi Izglītojamo skaits Ietilpība
Kalniešu
pamatskola
2014./2015. 43
150
2013./2014. 46
2012./2013. 46
38 Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
76
2011./2012. 45
Robežnieku
pamatskola
2014./2015. 68
330 2013./2014. 83
2012./2013. 92
2011./2012. 87
Aulejas pamatskola 2014./2015. 23
200 2013./2014. 27
2012./2013. 30
2011./2012. 29
Krāslavas
pamatskola
2014./2015. 381
700 2013./2014. 374
2012./2013. 370
2011./2012. 366
Krāslavas
Gr.Plāteru v.n. Poļu
pamatskola
2014./2015. 55
120 2013./2014. 49
2012./2013. 51
2011./2012. 51
Varavīksnes
vidusskola
2014./2015. 518
830 2013./2014. 528
2012./2013. 566
2011./2012. 576
Krāslavas Valsts
ģimnāzija
2014./2015. 168
480 2013./2014. 174
2012./2013. 219
2011./2012. 249
Indras vidusskola 2014./2015. 96
240 2013./2014. 104
2012./2013. 110
2011./2012. 122
Izvaltas pamatskola 2014./2015. 61
210 2013./2014. 67
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
77
2012./2013. 71
2011./2012. 74
Sauleskalna
sākumskola
2014./2015. 16 100
2013./2014. 17
2012./2013. 16
2011./2012. 17
Skaistas sākumskola 2014./2015. 8
150 2013./2014. 16
2012./2013. 16
2011./2012. 19
Krāslavas novada Izglītības nodaļas statistika liecina, ka izglītojamo skaits vidēji novadā
sarūk par 10% ik gadu. Straujās izglītojamo skaita samazināšanās rezultātā Skaistas pamatskola
tika reorganizēta par sākumskolu. 2015. gadā plānota Indras vidusskolas reorganizācija par
pamatskolu.Novada dome saglabā skolas ar mazu skolēnu skaitu ar mērķi nodrošināt
pamatizglītību maksimāli tuvu dzīvesvietai. Novada pašvaldība uzskata, ka mazās skolas
pagastos ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras centrs.
Krāslavas novada izglītības iestāžu pievienotā vērtība ir spēcīgās tradīcijas, pašdarbības
kolektīvi, kvalificēti un radoši pedagogi un starptautiskā pieredze un kontakti.
1.13.1.3. attēls. BJC deju kolektīvs „Pastaliņas” X skolēnu Dziesmu un deju svētku gājienā
Rīgā; Avots: Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2010
Kopš 2007.gada Krāslavā darbojas Rīgas Valsts tehnikuma filiāle (pirms tam no
2000.gada Daugavpils 38. arodskolas filiāle), kurā jauniešiem ar pamatizglītību nodrošina
iespēju apgūt četru gadu programmu "Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana".
Jaunieši iegūst koka izstrādājumu ražošanas tehniķa profesiju, kas ir vajadzīga starpposma
vadītājiem. Latgales reģionā šo specialitāti var iegūt tikai Krāslavā.
Kopš izveides 2000.gadā skola cieši sadarbojas ar pašvaldību, nodrošinot augstas
kvalitātes profesionālo izglītību, savukārt pašvaldība piesaista investīcijas skolas attīstībai. Ar
ELFLA LEADER projekta palīdzību ir iegādātas modernas datortehnoloģijas, kas ļauj konstruēt
mēbeles datorvidē.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
78
Latvijas - Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros Krāslavas novada dome iegādājās
pamatlīdzekļus tehnikuma vajadzībām, ieguldot profesionālajā izglītībā Krāslavā vairāk nekā
152 000 eiro. Tika iegādāta datorvadāmā darbmašīna-robots manipulators, kurš pavēra plašākas
iespējas jauniešu profesionālajā izglītībā Krāslavas novadā. 2014. gadā Krāslavas teritoriālajā
struktūrvienībā līdzās "Koka izstrādājumu ražošanas tehniķa" profesijas apmācībai sāka apmācīt
"Mēbeļu galdniekus" un "Auto virsbūves remontatslēdzniekus". Skola šobrīd piedāvā apmācības
iespējas galvenokārt zēniem un aktīvi meklē iespējas piedāvāt profesionālās izglītības iespējas
arī meitenēm.
Tiek izstrādāta jauna programma jaunietēm sadarbībā ar darba devējiem un SIA"Nemo".
Šobrīd PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā mācās 54 audzēkņi.
Profesionālās ievirzes izglītību mākslā realizē Krāslavas Mūzikas skola un Krāslavas
Mākslas skola, Indras Mākslas un mūzikas skola. Profesionālās ievirzes izglītību sportā realizē
Krāslavas Sporta skola. Interešu izglītības iestāde ir Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs, kurā
darbojas 345 skolēni. Krāslavas Mākslas skolā un Indras Mākslas un mūzikas skolā var iegūt
profesionālās ievirzes izglītību mākslā vecumā no 7 līdz 18 gadiem un interešu izglītības
programmas mākslā visa mūža garumā. Pieprasījums pēc mākslas izglītības pakalpojumiem ir
augošs. Krāslavas Mūzikas skola nodrošina mūzikas izglītības ieguves iespējas 7 profesionālās
ievirzes izglītības programmās (flauta, saksofons, klarnete, klavieres, akordeons, vijole, ģitāra).
Skolā mācās 161 audzēkņi no Krāslavas pilsētas un novada pagastiem.
Tālākizglītības iespējas novadā tiek piedāvātas galvenokārt tikai darba meklētājiem
(NVA apmācību programmas). Pēdējā gada laikā Krāslavas mākslas skola un Krāslavas
mūzikas skola piedāvā iespējas mācīties arī pieaugušajiem. Pateicoties LEADER programmai
novadā sāk veidoties profesionālās apvienības, kuru mērķis ir uzlabot tālākizglītības kvalitāti un
paplašināt tās klāstu vietējiem iedzīvotājiem. Ar 2015.gada oktobri tiek plānots vidusskolēniem
paralēli mācībām iegūt arī kvalifikāciju kādā no pieprasītajām specialitātēm. Top sadarbības
projekts kopā ar mācību centru „Buts”.
Mācību un sporta infrastruktūra skolās nodrošina apmierinošus, kvalitatīvus izglītības un
sporta pakalpojumus, taču vairākām skolām ir nepieciešama papildu aprīkojuma iegāde. No
2015.gada izglītības iestādes un pedagogi tiks aicināti arvien aktīvāk iesaistīties vispārējās
izglītības satura pilnveidē, jo nākamā gada maijā valstī plānots uzsākt Eiropas struktūrfondu
projekta apguvi, kas nodrošinās kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības saturu attīstību.
Savukārt no 2015.gada 1.septembra plānota izglītības iestāžu un pedagogu iesaiste vispārējās
izglītības satura aprobācijā.
Novada skolēniem ir liegta iespēja profesionāli apgūt peldēšanas pamatus un realizēt
atveseļošanās programmas, jo nav pieejams peldbaseins.
Pasaules Bankas pētījumi liecina, ka drīzumā saruks tradicionālās vecuma grupas
studentu (18 – 24 gadi) skaits. Pēc bankas aplēsēm laikā līdz 2025. gadam skolēnu skaits
pamatskolās samazināsies apmēram par 25%, vidusskolās par 20% un vislielākais kritums
gaidāms augstākajā izglītībā, kur samazinājums prognozēts pat par 40%.
Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru pēc funkcionālās klasifikācijas, var secināt,
ka izglītība nemainīgi ir Krāslavas novada pamatbudžeta izdevumu prioritāte. Izdevumi šajā
nozarē 2014. gadā sastādīja vairāk nekā 6 milj.eiro jeb 36% no kopējiem izdevumiem, 2010.
gadā - gandrīz 33%.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
79
1.13.2. Jaunieši
2008. gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas veiktais pētījums liecina, ka vidēji
pašvaldībās no kopējā jauniešu skaita aktīvo jauniešu skaits ir no 1% - 3%. Savukārt pastarpināti
jaunatnes politikas aktivitātēs iesaistās vidēji 20% - 30% no kopējā jauniešu skaita pašvaldībās.
aktīvo jauniešu skaitu pašvaldībās veido jaunieši, kuri, piemēram, ir iesaistīti skolēnu vai
studentu pašpārvaldēs, pašvaldību jauniešu domēs, aktīvi piedalās semināru organizēšanā, kā arī
iesaistās jauniešu nevalstiskajās organizācijās (turpmāk – jauniešu NVO). Savukārt jaunieši, kuri
tiek pastarpināti iesaistīti jaunatnes politikas aktivitātēs, piemēram, piedalās jauniešiem
organizētajos pasākumos, kā arī jauniešu nometnēs un jauniešu centru (jaunatnes iniciatīvu centri
un brīvā laika centri) aktivitātēs39
.
Saskaņā ar LR Jaunatnes likumu par jauniešiem tiek uzskatītas personas vecumā no 13
līdz 25 gadiem, diemžēl nav pieejami dati par jauniešu skaitu Krāslavas novadā .
Viens no svarīgākajiem politikas virzieniem novadā ir jauniešu līdzdalība. Gandrīz
katrā Krāslavas novada izglītības iestādē darbojas arī skolēnu pašpārvalde, kas organizē
ārpusstundu aktivitātes un pasākumus.
Krāslavas novadā kopš 2011. gada sākuma strādā jaunatnes lietu speciāliste, kas
sistemātiski organizē tikšanās skolēnu pašpārvaldes biedriem, informējot jauniešus par viņu
iespējām un motivējot iesaistīties sabiedrībai lietderīgās aktivitātēs. 2013. gada nogalē jaunatnes
lietu speciāliste izstrādāja un Krāslavas novada dome apstiprināja „Krāslavas novada jaunatnes
politikas stratēģiju 2013. – 2017 ”.
Aktīva un saturīga brīva laika pavadīšanai liela loma ir neformālajai izglītībai, tā dod
jauniešiem iespēju pilnveidoties, iegūt jaunas prasmes un iemaņas ārpus formālās izglītības.
Skolas, Krāslavas bērnu un jauniešu centrs, kā arī vairākas biedrības novadā piedāvā
jauniešiem aktīvi iesaistīties pašdarbības kolektīvos un pulciņos.
Aktīvākās uz jauniešiem orientētās biedrības novadā ir “Robežnieku kodols”, “Stāvēt
aizliegts”, “Latgales jauniešu sadarbības tīkls”. Savulaik aktīvais jauniešu klubs „Krasts”
diemžēl vairs nedarbojas. Jauniešu organizācijas rīko pasākumus, konkursus, sporta spēles,
sagatavo, īsteno un piedalās projektos, sadarbojas ar kaimiņu pašvaldībām un novadiem, pārstāv
savu novadu. Lielākā problēma ir nodrošināt organizāciju darbības pēctecību, motivējot
jauniešus organizēt aktivitātes visu gadu, neatkarīgi no projektiem.
2011. gadā veiktā jauniešu aptauja par jauniešu informētību un informācijas apmaiņas
sistēmu Krāslavas novadā parādīja, ka lielākā daļā jauniešu nebija apmierināti ar informācijas
apriti novadā, norādot, ka lielākoties par aktualitātēm novadā tiek informēti izglītības iestāžu
audzēkņi, atstājot novārtā skolu absolventus un strādājošos jauniešus.
Lai risinātu šo problēmu, biedrība „Latgales jauniešu sadarbības tīkls” izveidoja
vienotu Krāslavas novada jauniešu portālu www.ljst.lv, kur tiek sniegta aktuālā informācija un
piedāvāts atbalsts jauniešu ideju īstenošanai. Portāls ir domāts jauniešiem, kas sāk nopietni
domāt par turpmākā dzīves ceļa izvēli. Lai veidotos efektīvāka informācijas aprite starp novada
jauniešiem Krāslavas novada mājas lapā www.kraslava.lv tika izveidota sadaļa jauniešiem, kur ir
apkopota informācija par jauniešu aktivitātēm novadā, iespējām, konkursiem un projektiem.
2011. gads Eiropā tika pasludināts par brīprātīgā darba gadu, aktīvi brīvprātīgā darba
aktivitātēs piedalījās arī Krāslavas jaunieši, brīvajā laikā strādājot dažādās nevalstiskajās
organizācijās. Krāslavas novada jauniešu koordinatore un Varavīksnes vidusskolas aktīvistes
39 www.jaunatneslietas.lv
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
80
piedalījās IZM organizētajā video reklāmas konkursā jauniešiem "Iesaisties" un saņēma balvu
(datoru) par tēmā „Sociālā aprūpe un veselības aizsardzība” iesniegto darbu "Auklītes".
Biedrība „Latgales jauniešu sadarbības tīkls” aktīvi piedalās dažādu organizāciju
projektu konkursos, īstenojot projektus jaunatnes nodarbinātībai un uzņēmējdarbības prasmju
sekmēšanai.
Laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam Krāslavas novada domes jaunatnes iniciatīvu
projektu konkursa ietvaros jaunieši iesniedza 67 projektus, no kuriem īstenoti 34 jauniešu
projekti. Projektu kopējā vērtība ir ap 10 000 eiro. Minēto projektu ietvaros novada jaunieši
rīkoja pasākumus, sporta spēles, nometnes, organizēja būvdarbus, braucienus un radošās
darbnīcas visā novada teritorijā. Īpaši spilgtas idejas, kas pārtapa par tradīciju, ir Krāslavas
Varavīksne vidusskolas akcija „Es mīlu savu pilsētu!”, Krāslavas Valsts ģimnāzijas „Gada
balvas” pasniegšanas ceremonija, Krāslavas pamatskolas organizētās dzejoļu krājumu izlases
izdošana, Rīgas Valsts tehnikuma jauniešu organizētais Krāslavas logu aplodu izpētes un
izgatavošanas darbs.
Šobrīd tiek meklētas telpas Jauniešu centra izveidei.
1.13.3. Nodarbinātība
Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka Latgales reģionā nodarbināto iedzīvotāju
vecumā no 15 līdz 64 gadiem īpatsvars pret iedzīvotāju kopskaitu 2013. gadā bija 69,6 %
jeb 137 600 iedzīvotāju.
Krīze, valsts budžeta izdevumu samazināšana un vairākas reformas 2009. gadā smagi
skāra Latvijas iedzīvotājus. 2009. gada nogalē reģistrētais bezdarbs Latgalē, tajā skaitā Krāslavā,
palielinājās līdz pat 25% pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2013. gadā reģistrētais
bezdarba līmenis Krāslavas novadā samazinājies līdz 16,19 %40
, 2014. gadā krities vēl vairāk –
septembrī reģistrēti 13% bezdarbnieku (informācija pagastu griezumā analizēta 11.tabulā).
Tā saucamais „sociālais spilvens” Latvijas un Krāslavas novada iedzīvotājiem, saņemot
100 latus (vēlāk 80 latus) mēnesī, ir ESF projekts „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un
uzturēšanai”, ja darba devējs ir pašvaldība. No 2009. gada septembra līdz 2011.gada decembrim
pavisam tika nodarbināti 3891 stipendiāti, kopējā projekta summa 1,616 miljoni latu. No 2012.
gada sākuma līdz 2014. gada nogalei pašvaldība iesaistījās ESF projektā „Algotie pagaidu
sabiedriskie darbi pašvaldībās”, nodarbinot 2455 iedzīvotājus. Projekta ietvaros tika izstrādāti
Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.2012/2 “Par bezdarbnieku atlases
kritērijiem īstenojot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, kuru
ietvaros noteikta reģistrēto bezdarbnieku pagaidu nodarbinātības kārtība. Pagaidu darbos
nodarbinātie mēnesī saņēma atalgojumu 142,29 eiro apmērā. Minētā ESF projekta kopējais
budžets sastādīja gandrīz 931 tūkstoti eiro.
Bezdarba līmeņa svārstības novadā galvenokārt saistītas ar sezonas darbiem Krāslavas
novada uzņēmumos (ceļu strādnieki, kurinātāji, pavāri, skolu apkalpojošais personāls). Novadā
saglabājās Latgales reģionam raksturīgā tendence – lielākais nodarbināto skaits ar lielāko
atalgojumu ir tieši valsts un pašvaldības sektorā.
Iedzīvotāju mobilitātes jomā atsevišķās Krāslavas novada teritoriālajās vienībās ir
ievērojamas atšķirības – pagastos, kas atrodas tuvu Krāslava un galvenajām transporta
40
Valsts reģionālās attīstība aģentūras Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas Reģionālās attīstības indikatoru
modulis, www.raim.gov.lv , 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
81
maģistrālēm, mobilitāte ir augstāka, līdz ar to paaugstinās iedzīvotāju sociālais, profesionālais
dzīves līmenis un uzņēmējdarbības ekonomiskie rādītāji.
Lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Krāslavas
filiāle piedāvā plašas iespējas pilnveidoties, apgūt profesijas, pārkvalificēties un paaugstināt
kvalifikāciju. 12. tabulā apkopota NVA informācija par pieejamajiem pakalpojumiem, apkalpoto
personu skaitu NVA filiālē 2014. gadā.
Reģistrēto bezdarbnieku izglītības līmenis pēdējo triju gadu laikā ir vienmērīgs - aptuveni
32% bezdarbnieku izglītība ir zemāka par pamata vai vispārējo, minētā darba meklētāju grupa
nav ieguvusi arī profesiju, līdz ar to nav konkurētspējīga darba tirgū.
Analizējot 2013. un 2014.gadu, vērojama tendence, ka samazinās piedāvāto brīvo darba
vietu skaits. Ja 2013.gada beigās tās bija 209, tad 2014.gada novembra beigās 178 jeb
samazinājums ir par 15%. Tas izskaidrojams ar to, ka bezdarbnieki nevēlas strādāt par minimālo
darba samaksu, kā visbiežāk piedāvā darba devējs, piesakot vakanci.
Vietējos darba devējus lielākoties neapmierina pieejamais darbaspēks – cilvēki nav
pietiekami kvalificēti, sagatavoti tūlītējam darbam uzņēmumos. NVA piedāvā pārkvalifikāciju,
taču tās process aizņem daudz laika - līdz pat gadam. NVA sadarbībā ar uzņēmējiem grūtības
sagādā sezonas darba vietu piedāvājums un relatīvi zems atalgojuma un apzinīguma līmenis.
.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
82
11. tabula. Darba meklētāju skaits un dalījums Krāslavas novadā. 41
41 Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāle, 2014
Bezdarbnieku
skaits
no tiem
Bezdarbnieka
deklarētā dzīves
vieta (novads,
pilsēta, pagasts)
Sievietes Invalīdi
Jaunieši
vecumā
no 15
līdz 17
gadiem
Jaunieši
vecumā
no 18
līdz 24
gadiem
Ilgstošie
bezdarbnieki
Personas pēc
ieslodzījuma
Personas pēc
bērna
kopšanas
atvaļinājuma
Pirmspensijas
vecuma
sievietes
Pirmspensijas
vecuma vīrieši
Aulejas pag. 58 26 3 4 35 2 2 1
Indras pag. 121 69 12 4 87 2 7 7
Izvaltas pag. 81 39 5 2 43 1 3 7 7
Kalniešu pag. 91 43 3 1 1 61 1 5 9
Kaplavas pag. 51 26 5 3 29 2 3 6
Kombuļu pag. 53 30 3 1 37 7 3
Krāslava 467 262 73 2 38 188 3 7 48 37
Krāslavas pag.. 51 16 5 4 25 1 3 3
Piedrujas pag. 56 23 9 3 37 6 7
Robežnieku pag. 67 37 5 2 37 2 3 4
Skaistas pag. 59 34 5 8 33 2 4 6 2
Ūdrīšu pag. 140 75 16 8 80 17 12
Kopā novadā 1295 680 144 3 78 692 6 24 114 98
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
83
12. tabula. Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2014. gada oktobrī42
Filiāle
Pie
šķir
ts b
ezd
arb
nie
ka
stat
uss
201
4.g
ada
ok
tob
rī
Aktīvie nodarbinātības pasākumi
Karjeras konsultācijas
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
uzs
āku
ši p
rofe
sion
ālo
apm
ācīb
u,
pār
kv
alif
ikāc
iju
vai
kv
alif
ikāc
ijas
paa
ug
stin
āšan
u
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
iesa
istī
ti k
on
ku
rēts
pēj
as
paa
ug
stin
āšan
ai p
asāk
um
os
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
iesa
istī
ti p
asāk
um
os
note
iktā
m
per
sonu
gru
pām
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
uzs
āku
ši a
pm
ācīb
u p
ie d
arb
a
dev
ēja
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
iesa
istī
ti k
om
ple
ksa
jos
atb
alst
a p
asāk
um
os
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
iesa
istī
ti p
asāk
um
ā „A
lgo
tie
pag
aidu
sab
ied
risk
ie d
arb
i”
Bez
dar
bn
iek
u s
kai
ts, k
uri
iesa
istī
ti p
asāk
um
ā
ko
mer
cdar
bīb
as v
ai
paš
nod
arb
ināt
ības
uzs
ākša
nai
Sk
olē
ni,
ku
ri i
esai
stīt
i
pas
āku
mā
„Sk
olē
nu
vas
aras
no
dar
bin
ātīb
a”
Per
son
u s
kai
ts, k
uri
uzs
āku
ši
dal
ību
pas
āku
mā
"Ko
mer
san
tu
no
dar
bin
āto
per
sonu
reģ
ion
ālās
mob
ilit
ātes
vei
cin
āšan
a"
Reģ
istr
ēto
bez
dar
bn
ieku
un
dar
ba
mek
lētā
ju s
kai
ts,
kas
saņ
ēmu
ši k
arje
ras
ko
nsu
ltāc
ijas
Cit
u p
erso
nu
(n
estr
ādāj
oši
e,
strā
dāj
oši
e, i
zglī
toja
mie
,
izg
līto
jam
o v
ecāk
i) s
kai
ts,
kas
saņ
ēmu
ši k
arje
ras
ko
nsu
ltāc
ijas
Balvu 1061 178 1961 53 0 487 747 4 73 1 924 73
Daugavpils 5617 298 6896 177 12 1118 1477 7 91 8 2284 91
Krāslavas 1268 122 2798 58 5 513 965 2 130 9 1289 130
Ludzas 1432 359 2525 80 5 608 1078 3 39 6 1480 39
Preiļu 1449 262 1826 72 0 597 808 2 119 2 1258 119
Rēzeknes 3870 591 7185 174 15 1237 2220 6 206 37 2758 206
Latgales
reģionā
kopā: 14697 1810 23191 614 37 4560 7295 24
658
63 9996 658
Valstī
kopā: 83182 5611 90824 1240 76 13068 19049 129 4287 177 33907 4287
42 www.nva.gov.lv , 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
84
1.14. Novada pārvalde
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” Krāslavas novada dome savā
administratīvajā teritorijā pilda valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās attīstības, kā arī
kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas. Novada domes administrācijas galvenie darba
uzdevumi ir novada domes darbam nepieciešamās dokumentācijas, lēmumprojektu, līgumu,
projektu pieteikumu, konsultāciju un pasākumu nodrošināšana atbilstoši tās nolikumam, novada
attīstības plānam, likumdošanas izmaiņām, novada domes noteikto funkciju nodrošināšana. Lai
nodrošinātu novada domes darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome izveidojusi
Finanšu komiteju, Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju, Sociālo un veselības
aizsardzības lietu komiteju, Izglītības, kultūras, sporta jautājumu komiteju.
Komisiju darbību reglamentē novada domes apstiprinātie nolikumi.
Krāslavas novada domes administrācija nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, darba
organizatorisko un tehnisko apkalpošanu un sastāv no:
Administratīvās nodaļas;
Grāmatvedības nodaļas;
Attīstības nodaļas;
Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas;
Krāslavas novada Bāriņtiesas;
Krāslavas novada Būvvaldes;
Krāslavas novada pašvaldības policijas;
Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas;
Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra.
Krāslavas novadā pašvaldības funkcijas realizē domes padotībā esošās iestādes:
Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests";
Krāslavas Valsts ģimnāzija;
Krāslavas pamatskola;
Krāslavas Varavīksnes vidusskola;
Krāslavas gr.Plāteru v. n. Poļu pamatskola;
Aulejas pamatskola;
Indras vidusskola;
Izvaltas pamatskola;
Kalniešu pamatskola;
Robežnieku pamatskola;
Sauleskalna sākumskola;
Skaistas sākumskola;
Krāslavas mūzikas skola;
Krāslavas mākslas skola;
Krāslavas sporta skola;
Indras mūzikas un mākslas skola;
Krāslavas bērnu un jauniešu centrs;
Krāslavas vēstures un mākslas muzejs;
Krāslavas novada centrālā bibliotēka;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
85
Krāslavas kultūras nams;
Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte”;
Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde „Pīlādzītis”;
Krāslavas veco ļaužu pansionāts „Priedes”;
Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K”;
Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Ūdensserviss K”;
Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Krāslavas slimokase”;
Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”.
Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem novada teritoriālajās vienībās,
izņemot Krāslavas pilsētu kā Krāslavas novada administratīvo centru, nodrošina:
Aulejas pagasta pārvalde;
Indras pagasta pārvalde;
Izvaltas pagasta pārvalde;
Kalniešu pagasta pārvalde;
Kaplavas pagasta pārvalde;
Kombuļu pagasta pārvalde ;
Krāslavas pagasta pārvalde;
Piedrujas pagasta pārvalde;
Robežnieku pagasta pārvalde;
Skaistas pagasta pārvalde;
Ūdrīšu pagasta pārvalde.
Lai paaugstinātu pašvaldības administratīvo spēju, novada domes darbinieki, pašvaldību
iestāžu vadītāji un darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus, seminārus, studē augstākajās
mācību iestādēs, iegūstot bakalaura un maģistra kvalifikācijas. Krāslavas novada pašvaldībā
nodarbināti 1025 darbinieki, tajā skaitā 335 pedagogi.
Lai veicinātu novada attīstības jautājumu efektīvāku risināšanu un pašvaldības funkciju
veikšanu, Krāslavas novada dome ir kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās (informācija
apkopota 13. tabulā).
13. tabula. Krāslavas novada domes ieguldījumi kapitālsabiedrībās43
Nr.
p/k Kapitālsabiedrības nosaukums
Līdzdalības
akciju vai daļu
skaits
Kapitāla
īpatsvars
%
Daļu
nomināl-
vērtība Ls
Ieguldījumu
vērtība
Ls
1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
„Krāslavas nami”
28.11.2013. domes sēdes (protokols
nr.16, 29.§) lēmums par pamatkatitāla
palielināšanu, reģistrēts uzņēmumu
reģistrā 08.01.2014.
649 280
100 1.00 649 280
180 000
2 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
„Krāslavas ūdens”
3 840 218 100 1.00 3 840 218
3 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
„Krāslavas slimnīca”
699 984 100 1.00 699 984
4 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
„Robežnieki AP”
22 200 100 1.00 22 200
43 Krāslavas novada domes Publiskais 2013. gada pārskats
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
86
5 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Atkritumu apsaimniekošanas
Dienvidlatgales starppašvaldību
organizācija”
52 9.45 605.00 31 460
6 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
„Dova”
5 5 20.00 100
Krāslavas novada pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās:
„Latgales reģiona attīstības aģentūra”;
„Eiroreģions „Ezeru zeme””;
„Krāslavas rajona partnerība”;
„Latvijas piļu un muižu asociācijā”;
Latvijas Tūrisma informācijas asociācijā „Lattūrinfo”;
Biedrībā „Daugavas Savienība”.
Krāslavas novadā ietilpstošās pašvaldību iestādes izmanto pašvaldību vienotās
informācijas sistēmas pakalpojumus – personu datu uzskaite (PDU) un nekustamo īpašumu
uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēmu (NĪNA).
PDU dos iespēju deklarēt dzīvesvietu tiešsaistē ar Iedzīvotāju reģistru, meklēt personu
Iedzīvotāju reģistrā, veikt personu datu uzskaiti, tajā skaitā arī par pašvaldības sociālajiem
pabalstiem un dzīvesvietas apstākļiem, strādāt ar dzimtsarakstu datiem. PDU paredzēta
Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas un Sociālā dienesta darbiniekiem.
NĪNA nodrošina iespēju veikt nekustamo īpašuma uzskaiti, tiešsaistes datu apmaiņu ar
Valsts zemes dienesta Kadastra reģistru un Adrešu reģistru. NĪNA nodrošina nekustamo
īpašumu, tajā skaitā arī ēku un būvju nodokļu aprēķinu un nodokļu paziņojumu izsūtīšanu,
nodokļu maksātāju un parādnieku sarakstu veidošanu.
RAPLM apkopotie dati liecina, ka 2009. gadā pārvaldes izdevumi uz vienu iedzīvotāju
Krāslavas novadā bija no 75-100 Ls, kas liecina par vidēju administratīvo kapacitāti.
1.14.3.1. attēls. Pašvaldību precizēti izdevumi vispārējiem valdības dienestiem uz 1 iedzīvotāju, Ls;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
87
Avots:http://www.delfi.lv/news/national/politics/visdargaka-pasvaldibas-parvalde-jurmala-un-limbazos.d?id=33509355, 2010
1.14.1. Budžeta analīze
Krāslavas novada pašvaldības budžets ir sastādīts, pamatojoties un likumu „Par budžeta
un finanšu vadību”, likumu „Par pašvaldībām”, „Par pašvaldību budžetiem” un citiem ar
pašvaldību saistītajiem normatīvajiem aktiem. Kā liecina pašvaldības gada publiskais pārskats,
sastādot budžetu, Krāslavas novada dome ievēro iepriekšējos gados pieņemtos lēmumus, kuri
paredz noteiktu budžeta finansējumu:
Valsts Kases aizdevumu un to procentu apmaksa;
līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana ES un citu programmu
līdzfinansētiem projektiem;
sociālās aizsardzības pasākumu īstenošana;
izglītības iestāžu energoefektivitātes un infrastruktūras uzlabošana;
Krāslavas pilsētas ielu un novada ceļu uzturēšana un atjaunošana.
Budžeta ieņēmumus (1.14.2.1. attēls) galvenokārt veido nodokļu ieņēmumi un valsts
mērķdotācijas. Nodokļu ieņēmumi veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā
īpašuma nodokļa un azartspēļu nodokļa maksājumiem, tas nozīmē, ka pašvaldības ieņēmumi
tieši ir atkarīgi no novada uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes. Mērķdotācijas
valsts piešķir izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālajām iemaksām, un noteiktiem
mērķiem vai projektiem. Speciālā budžeta ieņēmumus veido dabas resursu nodoklis,
privatizācijas fonda līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi.
1.14.2.1. attēls. Avots: Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais pārskats, 2014
Budžeta izdevumus (1.14.2.2.attēls) veido:
Domes pārvaldes un sabiedriskās kārtības institūcijas uzturēšanas izdevumi pašvaldības
funkciju izpildei,
pirmsskolas un vispārējās izglītības nodrošināšanas izdevumi,
veselības izdevumi Krāslavas novada pagastu feldšeru punkta uzturēšanai un sanitāri –
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
88
higiēnisko, pretepidemisko pasākumu un ārstnieciskās-atveseļošanas kompleksa dotācijai
SIA „Krāslavas slimnīca” aizdevumu dzēšanai;
līdzekļi sociālo pakalpojumu un pabalstu sniegšanai, sociālās palīdzības pasākumu
veikšanai un veco ļaužu pansionāta „Priedes” un „Skuķi” uzturēšanai;
dzīvokļu un komunālās saimniecības izdevumi pilsētas teritorijas uzkopšanai,
labiekārtošanai, pilsētas apgaismošanas izdevumi, pagasta komunālās saimniecības
uzturēšanai, ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošanai;
kultūras iestāžu uzturēšanas un pasākumu organizēšanas izdevumi, bibliotēku, kultūras
namu, muzeja, televīzijas, novada interneta portāla uzturēšana un novada informatīvā
biļetena “Krāslavas Vēstis” izdošanas finansēšana;
maksājumi citām pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;
aizdevumu procentu maksājumi.
Speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši iezīmētajiem mērķiem, tas ir novada ceļu
un ielu seguma uzturēšanai un atjaunošanai, vides aizsardzības pasākumiem, infrastruktūras
labiekārtošanai.
1.14.2.2.attēls. Avots: Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais pārskats, 2014
Pašvaldības kopējās saistības 2013.gadā bija Ls 470 807 jeb 5.97% attiecībā pret
pašvaldības budžeta ieņēmumiem, neieskaitot mērķdotācijas.
2013. gadā pašvaldības ieņēmumi nedaudz pārsniedza 13 miljonus latu, savukārt
izdevumi – gandrīz 11,5 miljonus latu. Budžeta ieņēmumi katru gadu pieaug.
Krāslavas novads aktīvi piesaista ES finansējumu. VRAA informācijas moduļa statistika
liecina, ka laika posmā no 2010. gada līdz 2013. piesaistīts gandrīz 41 miljons eiro ES fondu
finansējuma. Krāslavas novads ir līdera pozīcijās starp līdzīgajām Latgales pašvaldībām.
1.14.2.4. attēlā salīdzināta finansējuma apguve pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas līdzīgu
pašvaldību vidū Latvijā.
Krāslavas novada domes projekti vērsti uz Krāslavas pilsētas, pagastu, kā arī kopumā
novada attīstību.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
89
1.14.2.3.attēls. Avots: VRAA Reģionālās attīstības indikatoru modulis, www.raim.gov.lv, 2014
1.14.2.4.attēls. Avots: VRAA Reģionālās attīstības indikatoru modulis, www.raim.gov.lv, 2014
1.14.2. Sabiedrības līdzdalība
Novada pārvaldi veido 15 deputātu veidota dome, kurus ievēl vietējie iedzīvotāji. Deputāi
no sava vidus izvirza priekšsēdētāju. Deputātu lēmumus īsteno domes administratīvais aparāts un
iestādes. Novada dome veic LR normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un realizē ilgtspējīgas
attīstības politiku novadā.
Sabiedrības līdzdalība izpaužas kā pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās publiskās varas
uzdevumu formulēšanā, apspriešanā, īstenošanā un novērtēšanā. Novadā viena no aktīvākajām ir
Krāslavas novada pensionāru biedrība, kas regulāri rīko iedzīvotāju tikšanās ar vietējo
pašvaldības vadību un kopīgi risina sasāpējušus jautājumus.
Visbiežāk nevalstiskās organizācijas (NVO) rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības
vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas
Plānošanas
reģions Pašvaldība ES fondu (ELGF, ELFLA, EZF, ERAF, ESF, KF) projektu finansējumu summa
(EUR, LAD, FM)
2010. 2011. 2012. 2013. KOPĀ
Rīgas
reģions
Kandavas
novads 4 281 187,01 7 460 330,93 7 599 805,59
4 629
918,61 23 971 242
Vidzemes
reģions
Smiltenes
novads 11 697 430,72 9 835 323,13 12 579 843,20
7 477
882,69 41 590 480
Zemgales
reģions
Vecumnieku
novads 4 543 968,42 4 295 130,50 5 399 828,60
3 863
867,17 18 102 795
Latgales
reģions
Balvu novads 7 519 509,26 7 884 136,21 7 962 058,57
5 235
480,45 28 601 184
Dagdas novads 5 976 902,42 5 812 271,57 6 244 133,03
5 637
028,52 23 670 336
Krāslavas
novads 12 019 520,96 9 297 412,69 11 691 961,44
7 866
562,08 40 875 457
Ludzas novads 5 365 756,24 6 152 056,30 6 320 834,63
4 076
266,50 21 914 914
Kurzemes
reģions Aizputes novads
5 618 628,50 5 664 015,88 6 255 962,93
5 425
209,60 22 963 817
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
90
uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt kā
personībām. Savukārt jauniešiem nevalstiskās organizācijas dod iespēju iegūt savu pirmo darba
pieredzi, iesaistoties brīvprātīgo darbā. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības un tās
grupu interesēs un to darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu.
Krāslavas novadā pēc Lursoft datiem ir 84 biedrība (informācija par aktīvākajām
pielikumā Nr.3). Darbojas arī vairākas neformālas jauniešu apvienības pagastos. Liels ir
mednieku un makšķernieku klubu īpatsvars.
Kopš 2001. gada Krāslavā darbojas biedrības Eiroreģions „Ezeru zeme” Latvijas birojs,
kura mērķis ir stimulēt un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Baltkrieviju, Latviju un Lietuvu
Eiroreģiona teritorijā. Viens no Eiroreģiona galvenajiem uzdevumiem ir arī kontaktu uzturēšana
starp 7 Eiroreģiona darba grupām (telpiskā plānošana, kultūra, izglītība, sociālā sfēra, tūrisms un
dabas aizsardzība, uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstība, ar robežas šķērsošanu saistītu
problēmu risināšana) un politiķiem. Biedrība līdz šim ir īstenojusi vērienīgus infrastruktūras
projektus ceļu satiksmes drošības un tūrisma attīstības jomā.
2006. gadā tika nodibināta biedrība „Krāslavas rajona partnerība” ar mērķi veicināt
ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību bijušajā Krāslavas rajonā, iesaistot organizācijas un
iedzīvotājus vietējā līmeņa problēmu risināšanā. Mērķa veiksmīgai sasniegšanai biedrības darbā
iesaistījās uzņēmēji, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji. Biedrība šobrīd administrē
Lauku attīstības plāna 4. ass „LEADER” finansējumu, organizējot projektu konkursus un
motivējot vietējos iedzīvotājus uzlabot savu dzīves vidi.
Sociālajā un ģimenes atbalsta jomās darbojas Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Krāslavas
komiteja, žēlsirdības organizācija „Caritas”, biedrība Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība”,
Krāslavas novada bērnu ar īpašām un speciālām vajadzībām atbalsta biedrība "Saulessvece”,
invalīdu sporta klubs „Krāslava” un invalīdu biedrība „Stariņš”.
Biedrība „Krouslovys amatnīku bruoliste", Latvijas Krievu Kopienas Krāslavas nodaļa,
Krāslavas romu biedrība, Baltkrievu kultūras biedrība „Vjasjolka” ir nodibinātas ar mērķi kopt
un uzturēt latgaliešu un mazākumtautību tradīcijas.
Sporta tradīcijas iedzīvina un aktīvu dzīvesveidu popularizē biedrība „Sporta klubs
„Krāslava””, kas ir dibināta 2007.gada 27.jūlijā. Klubs katru gadu rīko Krāslavas atklāto
basketbola čempionātu vīriešiem un nodrošina Krāslavas komandas piedalīšanos Latvijas –
Lietuvas pierobežas basketbola līgas čempionātā. Klubs organizēja arī citus pasākumus – ielu
basketbola turnīrus „Krāslavas bruģis 2008” un „Krāslavas bumba 2010”, nūjošanas apmācības
interesentiem, velomaratonu „Daugavas loki 2013”.
2013. – 2014. gadā nodibinātas basketbola, volejbola un futbola entuziastu intereses
pārstāvošas biedrības.
Dzīves vides kvalitāti aktīvi uzlabo biedrība „Skaistas atbalsta centrs”, kurš izveidots,
apvienojoties Skaistas Dāmu un Vīru klubiem. Biedrība aktīvi piesaista finansējumu savas
tehniskās kapacitātes sekmēšanai un pakalpojumu klāsta palielināšanai Skaistas pagasta
iedzīvotāju brīvā laika dažādošanai.
Kalniešu pagastā 2009. gadā tika nodibināta biedrība „Zelta takas”. Biedrība 2010.
gadā, piesaistot LEADER finansējumu, pagasta centrā izveidoja deju laukumu un atpūtas vietu.
Līdzīgu sporta un atpūtas laukumu izveidoja biedrība „Ūdrīši” Ūdrīšu pagasta Augstkalnes
ciemā.
Vairākus projektus Krāslavā jau ir īstenojusi biedrība „Pieci airi”.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
91
Interešu izglītības jomā vairākus gadus sekmīgi darbojas biedrība "Krāslavas automoto
sporta klubs", 2010. gada rudenī tika atklātas Foto kluba „Zibsnis” interešu izglītības un darba
telpas. Latgales jauniešu sadarbības stiprināšanai 2010. gadā tika nodibināta biedrība „Latgales
jauniešu sadarbības tīkls”.
1.15. Pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums
Kopš 2009.gada jūlija Krāslavas novadu veido 12 teritoriālās vienības — 11 pagasti un
Krāslavas pilsēta.
2012. gada 27. jūnijā Kultūras ministrija apstiprināja Krāslavas novada ģerboni –
vairogu, kura labajā pusē uz purpura krāsas fona attēlots zelta scepters, savukārt kreisajā pusē -
piecas zelta joslas uz melna fona.
Novads atrodas 275 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas un robežojas ar Aglonas un
Dagdas un Daugavpils novadiem, kā arī Baltkrievijas Republiku. Novada teritorijā ir 146 ezeri,
cauri novadam plūst likteņupe Daugava.
Krāslavas novada teritorijas platība ir 100 468 ha (1004,68 km2). Aptuveni 44 362 ha jeb
52% tiek izmantoti lauksaimniecībā, 30 181 ha (35% ) aizņem meži, 2 767 ha (3%) purvi, 8 615
ha (10%) ir pārējās zemes.
Teritorijas attīstības indekss 2013. gadā – 1,035.
Krāslavas novadā pēc 2014.gada 1.jūlija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem
bija 18 124 dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju, no tiem 9365,53 jeb 53% dzīvoja Krāslavas
pilsētā. Lielākie pagasti pēc iedzīvotāju skaita ir Ūdrīšu (1 568 jeb 9%) un Indras (1 183 jeb 7%).
Pārējo pagastu teritorijas iedzīvotāju kopums ir līdz 1000 iedzīvotājiem.
Novada pārvaldi veido 15 deputātu veidota dome, kurus ievēl vietējie iedzīvotāji.
Pašvaldības budžets 2013. gadā bija gandrīz 13 miljoni latu.
Nekustamo īpašumu vērtība sastāda gandrīz 45 milj. latu, vērtīgākā daļa ir dzīvojamās
mājas, zeme, transporta un inženierbūves.
Krāslavas novada dome un pagastu pārvaldes nodrošina dažādus komunālos
pakalpojumus: centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi un atkritumu
apsaimniekošanu.
Centralizētā ūdensapgāde, izņemot Krāslavas pilsētu, ir pieejama tikai pagastu centros.
No 2006. līdz 2014. gadam, īstenojot vērienīgus ūdenssaimniecības attīstības projektus, vairākos
ciemos ir uzbūvētas atdzelžošanas stacijas, tiek rekonstruēti ūdensvadu un kanalizācijas tīkli.
Krāslavā Kohēzijas fonda projekta ietvaros ir atjaunoti ūdens un kanalizācijas tīkli un uzbūvētas
jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Sadzīves atkritumu efektīvu un kvalitatīvu apsaimniekošanu visā novada teritorijā
nodrošina pašvaldības izvēlēts komersants SIA „Dova”. Kaut arī pastāv stingri normatīvie akti,
tikai retajam lauku teritoriju iedzīvotājam ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju.
Centralizētā siltumapgāde ir pieejama Krāslavas pilsētā un Robežnieku ciemā. Krāslavā
siltuma apgādi daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, sabiedriskajām ēkām, kā arī nelielam skaitam
individuālo māju nodrošina SIA „Krāslavas nami”. Pilsētā darbojas koģenerācija stacija un
vairākas lokālās katlumājas, kas nodrošina ar siltumenerģiju atsevišķas organizācijas.
Pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K” apsaimnieko nedaudz vairāk kā 60 km
Krāslavas pilsētas apgaismojuma tīklu. Lauku teritorijā apgaismojums ir Ūdrīšu pagasta
Augstkalnes ciema un daļēji – Indras ciemā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
92
Novada galvenā vērtība ir radoši, talantīgi un uzņēmīgi ļaudis. No šejienes cēlušies
pazīstami filosofi, sportisti, mākslinieki, literāti, mediķi un zinātnieki. Izcilākie novadnieki –
latgaliešu literārās valodas aizsācējs, jezuīts Jōņs Lukaševičs, rakstniece un pedagoģe
Neaizmērstule, zinātnieks, teoloģijas doktors Stanislavs Škutāns, aktieris un režisors Jūlijs
Bebrišs, akadēmiķis un kodolfiziķis Pēteris Prokofjevs, filosofs Nikolajs Loskis, tēlnieks Naums
Aronsons, komponists un mākslas zinātnieks Jozuus Pēteris Pauls, medicīnas doktors Jevgēnijs
Nemiro, operdziedātāja Jūlija Vilgerte – Zveja, dzejniece Anna Rode, lauksaimniecības
habilitētais doktors Meikuls Locmers, žurnālists Konstantīns Makņa, gleznotājs, portretists
Antons Kurpenīks, dzejnieks Valdis Krāslavietis, medicīnas doktore Viktorija Linaberga,
inženierzinātņu habilitētā profesore Silvija Kukle, kultūras darbinieks Edmunds Gekišs, docents
Dmitrijs Taļerko, docents Gunārs Vērdiņš, novadpētniece Janīna Gekiša, filoloģijas doktore
Lidija Leikuma, katoļu garīdznieks Alberts Cimanovskis, gleznotājs Valentīns Zlidnis,
māksliniece Daiga Lapsa, ārsts traumatologs Jānis Leikums, literāte Cecīlija Dinere, keramiķis
Valdis Pauliņš, gleznotājs Pāvils Glaudāns, gleznotājs Eduards Pustovoitovs, uzņēmējs Igors
Menščikovs, sportistes Valentīna Gotovska, Ineta Radeviča un Dmitrijs Silovs.
Novads lepojas ar 7 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, jo sevišķi dabas parkiem
„Daugavas loki”, „Dridža ezers” un aizsargājamo ainavu apvidu „Augšdaugava”.
Visā novada teritorijā atrodas 12 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, 93 arheoloģijas
pieminekļi, 60 valsts nozīmes mākslas pieminekļi un 1 pilsētbūvniecības piemineklis. Aulejas,
Indricas, Krāslavas un Piedrujas katoļu baznīcas, grāfu Plāteru pils komplekss ar parku un
bibliotēka, Krāslavas vēsturiskais centrs, bijusī Krāslavas zirgu pasta stacija, Sauleskalns un
Šokolādes kalns tiek pozicionēti kā populārākie tūrisma objekti.
Novadā ir 11 vispārējās izglītības iestādes. 2014./2015. gadā 235 bērni apgūst
pirmsskolas izglītības programmas, 1423 izglītojamie mācās vispārizglītojošās skolās, 54
izglītojamie mācās Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē.
Pēc NVA datiem 2013. gadā Krāslavas novadā reģistrētais bezdarba līmenis bija 13 %.
Novada teritoriju caurauž blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls, kas nodrošina labas
sasniedzamības iespējas. Novadā ir 968, 90 km grunts seguma ceļu un 182,99 km melnā seguma
ceļu. Novada teritoriju šķērso vairāki nozīmīgi autoceļi - valsts autoceļš A6, kas ved uz Latvijas
– Baltkrievijas robežu, reģionālie autoceļi P61 Krāslava – Dagda, autoceļš P69 Skrudaliena –
Kaplava, P62 Preiļi – Krāslava un vairāk par 20 valsts 2. šķiras autoceļiem. Paralēli autoceļam
A6 novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija Rīga – Minska, kas nodrošina
kravas pārvadājumus. 2011. gadā atjaunoti pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga – Minska ar
pieturām Daugavpilī un Indrā.
Novadā ir četras saldūdens pazemes ūdeņu rezerves vietas (visas atrodas Krāslavas
pilsētā) un gandrīz 50 būvmaterāliem derīgo (smiltis, māls, grants) zemes dzīļu resursu vietas
visā novada teritorijā. Saldūdens kaļķa rezerves ir piecos novada ezeros, kuri netiek izmantoti.
Vadošie novada uzņēmumi darbojas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un
pārstrādes, kokapstrādes, vieglās rūpniecības un tirdzniecības jomās. Piecpadsmit uzņēmumu
apgrozījums ir lielāks par 1 miljoniem latu, no tiem 3 ir pašvaldības kapitālsabiedrības.
Krāslavas novadā ir 161 ražojošas zemnieku saimniecības, no tām 85 ir bioloģiskās.
Četrpadsmit saimniecības 2013. gadā sasniegušas apgrozījumu virs 100 000 euro. Salīdzinoši
jauna kultūra novadā ir tehniskā kaņepe.
Krāslavas produkti ir SIA „Krāslava D” konditorijas izstrādājumi, Pauliņu keramikas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
93
izstrādājumi, AS „Krāslavas piens” Latgales sviests un ZS „Kurmīši” zāļu tējas. Krāslavas
zīmolam pieder arī SIA „NEMO” šūšanas izstrādājumi, SIA „Varpa” kokizstrādājumi un,
protams, Krāslavas alus, mājražotāju piena un gaļas izstrādājumi, ZS „Vaicuļevas” linsēklu eļļa,
medus, Krāslavas gurķi un tomāti, nobraucieni pa Daugavu ar smailītēm vai plostu.
Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas Reģionālās attīstības indikatoru
moduļa (www.raim.gov.lv) apkopotā informācija liecina, ka laika posmā no 2010. gada līdz
2014. gadam Krāslavas novada dome piesaistīja ES fondu līdzekļus gandrīz 41 miljona latu
vērtībā. Investīciju projekti vērsti uz Krāslavas pilsētas, pagastu, kā arī kopumā novada attīstību.
No 2007. gada līdz 2011. gadam ES fondu aktivitāšu ieguldījumi uz vienu iedzīvotāju
Krāslavas novadā bija 500 - 750 lati, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā.
Lielākās industriālās ražošanas teritorijas Krāslavas pilsētā ir Indras, Aglonas, Rēzeknes,
Izvaltas, Lielajā un Latgales ielās Krāslavā. Rūpniecībai piemērota infrastruktūra ir gandrīz katrā
novada pagastā.
Novadā strauji attīstās tūrisms, 2014. gadā darbojas 29 izmitināšnas iestādes, piedāvājot
628 gultas vietas un 44 treileru vietas. Populārākie tūrisma virzieni - aktīvais, kultūras un dabas,
lauku un Latgales kulinārā mantojuma tūrisms.
Krāslavā ir svarīgāko valsts iestāžu - Nodarbinātības Valsts aģentūras, Valsts Sociālās
Apdrošināšanas aģentūras, Probācijas dienesta, Valsts Ieņēmumu dienesta, Pilsonības un
migrācijas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta, Ciltsdarbu valsts inspekcijas filiāles un
nodaļas.
Iedzīvotāju līdzdalība izpaužas, iesaistoties nevalstisko organizāciju darbībā. Novadā
dažādās jomās aktīvi darbojas aptuveni 30 biedrības. 2010. – 2014. gadā ir nodibinātas 20
jaunas biedrības. Krāslavā darbojas administratīvi un institucionāli spēcīgas biedrības
Eiroreģiona „Ezeru zeme” birojs.
Krāslavas novada domes pēdējos piecos gados īstenoto attīstības politiku vietējie
iedzīvotāji 2014. gadā novērtēja kā pozitīvu.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
94
2. Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID) 14. tabula. SVID analīze. Avots: Attīstības programmas izstrādes darba grupas, 2010
Nozare Stiprās puses Vājās puses Iespējas Draudi
Lauku
teritorija
1. Daudzveidīgie dabas resursi, ainava,
ūdeņi;
2. Kultūrvēsture;
3. Ekoloģiski tīra vide;
4. Daudz lauksaimniecībā iesaistīto
iedzīvotāju;
5. Mājražošana, amatniecība;
6. Inženierinfrastruktūras tīkls aptver visu
novada teritoriju;
7. Teritoriju šķērso valsts nozīmes
autoceļi, dzelzceļa līnija, kopumā labs
ceļu tīkls;
8. Pamata, vispārējās un profesionālās
izglītības iegūšanas iespējas tuvu
dzīvesvietai;
9. Iedzīvotāju sīkstums, strādīgums,
sirsnīgums, vēlme darboties, pašapziņa;
10. Vietējo iedzīvotāju viesmīlība.
1. Komunikācijas, inženiertīklu
tehniskais stāvoklis neatbilst
modernajām tehnoloģiju prasībām;
2. Ceļu tehniski neapmierinošais
stāvoklis, ierobežota sabiedriskā
transporta satiksme;
3. Zems dzimstības līmenis,
iedzīvotāju skaita samazināšanās;
4. Darba vietu trūkums;
5. Jauniešiem nav motivācijas dzīvot
lauku teritorijās;
6. Izglītotā, kvalificētā darba spēka
aizplūšana, „smadzeņu noplūde”;
7. Iedzīvotāju apātija un degradācija
(alkohola, citu atkarību izraisītas
problēmas), bezatbildība;
8. Lauksaimnieciskās ražošanas
sadrumstalotība;
9. Liels attālums no galvaspilsētas,
lielajām tirdzniecības vietām;
10. Ražošanas un rūpniecības
uzņēmumu trūkums;
11. Perifērijas sajūta;
12. Nestabilā situācija
lauksaimniecības produkcijas
ražošanas tirgū;
13. Valdības politikas konsekvences
trūkums;
14. Kaimiņvalstu masu mediju (TV)
ietekme uz iedzīvotājiem.
1. Infrastruktūras, pamatpakalpojumu
kvalitātes sekmēšana;
2. Kooperācijas veicināšana
lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
tūrisma jomās;
3. Lauku tūrisma un tūrisma tīklu
(maršrutu) attīstīšana;
4. Brīvo zemju izmantošana inovatīvai
darbībai;
5. Zivsaimniecības attīstīšana;
6. Kultūraugu audzēšana un pārstrāde;
7. Jaunu lauksaimniecības nozaru attīstība
(tehniskās kultūras);
8. Sadarbības veicināšana ar kaimiņiem
(Baltkrievija, NVS valstis);
9. Sociālo un profesionālo sadarbības
tīklu veidošana;
10. Uz uzņēmējdarbību vērsta
tālākizglītība, pārkvalifikācija;
11. Vienas pieturas aģentūras punktu
veidošana (valsts, pašvaldību
pakalpojumi) iedzīvotāju vajadzību
risināšanai;
12. Teritorijas kā dzīvesvides
popularizēšana, pozitīva un skaidra tēla
radīšana;
13. Jauniešu motivēšana atgriezties
novadā;
14. Iedzīvotāju motivēšana iesaistīties
NVO, saņemt ES atbalstu;
15. Ārējā finansējuma piesaiste.
1. Valsts politika (LIAS Latvija 2030
paredz urbanizāciju);
2. Nepastāvīgā valsts politika
lauksaimniecības jomā;
3. Liela valsts iestāžu reģionalizācija,
pakalpojumi ir grūti sasniedzami
vietējiem iedzīvotājiem;
4. Valsts kopējā ekonomiskā
lejupslīde;
5. Valsts un valdības attieksme pret
attālajām teritorijām;
6. Nepietiekošs finansiālais atbalsts
(augsti banku procenti, kredītu
nepieejamība);
7. Nodokļu politika;
8. Minimāli tiek domāts par ražošanu
valsts mērogā;
9. Atsvešināšanās starp novadiem un
reģioniem (katrs domā lokāli);
10. Dabas resursus noplicinoša
darbība (koģenerācija utt.);
11. Jaunu cilvēku aizbraukšana (līdz
ar to netiek veicinātas inovācijas
un jaunas idejas);
12. Iedzīvotāju skaita samazināšanās,
novecošana un darbaspēka
aizplūšana;
13. Izglītības līmeņa pazemināšanās
slēdzot skolas;
14. Iedzīvotāju zemā pirktspēja.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
95
Vide un
tūrisms
1. Ainavām bagāta un maz piesārņota
vide un gaiss, daudzveidīgi dabas
resursi (ezeri, pakalni, meži, reljefs);
2. Maz apdzīvots Daugavas kreisais
krasts;
3. Bagātīga flora un fauna;
4. Natura 2000 teritorijas;
5. Daba – milzīgs tūrisma attīstības
resurss;
6. Grāfa Plātera pils komplekss, Plāteru
mantojums novada teritorijā (parki,
muižas);
7. Sakrālais tūrisms;
8. Podniecība, tradīcijas;
9. Latgaliešu valoda;
10. Aktīvi, radoši, viesmīlīgi tūrisma
uzņēmēji;
11. Viesmīlīgi iedzīvotāji;
12. Kulinārais mantojums;
13. Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis (tuvu
republikas nozīmes pilsētām, ES ārējā
robeža);
14. Tūrisma informācijas centrs;
15. Regulāra tūrisma uzņēmēju izglītošana,
TIC uzņemas mārketinga pasākumu
organizēšanu, atraktīvi gidi;.
16. Centralizēta ūdensapgādes un
notekūdeņu sistēma pilsētās un pagastu
centros;
17. Laba atkritumu savākšanas sistēma
pilsētā un pagastu centros.
1. Neapmierinošs ceļu stāvoklis;
2. Vāji attīstīta publiskā tūrisma
infrastruktūra (pludmales,
stāvlaukumu, info stendu un tualešu
trūkums informatīvo un reklāmas
norāžu trūkums);
3. Kultūrvēsturiskie objekti daudzviet
ir avārijas stāvoklī;
4. Tiek degradēta ainava
neapsaimniekoto zemju, izcirsto
mežu dēļ;
5. Zināšanu trūkums par tūrismu un
vidi;
6. Nepietiekama naktsmītņu kvalitāte;
7. Trūkst suvenīru tirdzniecības vietu;
8. Trūkst ēdināšanas, izklaides
pakalpojumu tūristiem;
9. Šaurs tūrisma objektu un
pakalpojumu spektrs;
10. Liels attālums no pilsētām;
11. Pārvietošanās noteikumi pierobežā;
12. Tūrisma sezonālais raksturs;
13. Vājas svešvalodu zināšanas;
14. Nav ūdens resursu apsaimniekotāja;
15. Infrastruktūras nolietošanās (slikts
kanalizācijas tīklu stāvoklis);
16. Dzeramā ūdens sliktā kvalitāte
(Krāslavas pilsēta?);
17. Praktiski nenotiek atkritumu
apsaimniekošana ārpus pagastu
centriem;
18. ĪADT lielākoties nav izstrādāti
dabas aizsardzības plāni.
1. Ziemas tūrisma produktu klāsta
paplašināšana;
2. Kultūrtūrisma, lauku tūrisma un
ekotūrisma attīstības iespējas;
3. Eko zemnieku saimniecību iesaistīšana
4. Ēdināšanas servisa attīstībā;
5. Jaunu maršrutu un objektu izveide;
6. Daugavas krastu labiekārtošana;
7. Grāfu Plāteru pils kompleksa
atjaunošana;
8. Kultūrvēsturisko objektu renovācija,
rekonstrukcija;
9. Tehniskas un praktiskas palīdzības
sniegšana pieminekļu īpašniekiem;
19. Amatnieku veikala izveide;
20. Vienota novada tēla koncepcijas
izstrāde;
21. Inovatīvu ideju un pakalpojumu
sekmēšana tūrismā;
22. NVS tūristu piesaiste;
23. Prasmīga tūrisma mārketinga
pielietošana;
24. Ūdenssaimniecības sakārtošana;
25. Iedzīvotāju informēšana par atkritumu
šķirošanu, apsaimniekošanu;
26. Saldūdens resursi;
27. Ezeru apsaimniekošana;
28. Finanšu piesaiste;
29. Priekšlikumu sniegšana izmaiņām
likumdošanas normatīvajos aktos.
1. Pārrobežu piesārņojuma
nekontrolējamība (ķīmiskais
piesārņojums pa Daugavu no
Baltkrievijas, radioaktīvais
atkritumu poligons Ignalinā);
2. Dabas resursus noplicinoša
darbība (mežu izciršana), kas tiek
pieļauta ar teritorijas plānojumiem,
piemēram Piedrujā – ozolu mežu
izciršana ĪADT, lai transformētu
zemi par karjeru –galvenā plānotā
atļautā izmantošana kā pašvaldības
saistošie noteikumi;
3. Zivju resursu samazināšanās un
ezeru izsaimniekošana;
4. Pieminekļu bojāeja ārējo faktoru
ietekmē;
5. Iedzīvotāju skaita samazināšanās
apdraud infrastruktūras
uzturēšanu;
6. Iedzīvotāju zemā maksātspēja;
(komunālie pakalpojumi)
7. Nekonkurētspējīgas cenas
salīdzinājumā ar Lietuvu un citām
valstīm;
8. Tradicionālo tirgu zaudējums
konkurences dēļ;
9. Bezdarbs;
10. Kvalificētu speciālistu trūkums.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
96
Sociālā un veselības
sfēra
1. Daudzveidīgi veselības un sociālo
pakalpojumu klāsts (veco ļaužu
pansionāti ar medicīnisko
nodrošinājumu, ārpusģimenes aprūpe
bērniem krīzes situācijā, slimokase,
feldšeru – vecmāšu punkti pagastos,
saglabāta slimnīca un poliklīnika);
2. Pieejama stacionārā aprūpe;
3. Sabiedriskais sektors daļēji pārņēmis
sociālās aprūpes funkcijas (Caritas,
Sarkanais Krusts, invalīdu un
pensionāru biedrības);
4. Kvalificēti sociālie darbinieki un
aprūpētāji.
1. Mediķu trūkums, zems
profesionālais līmenis;
2. Zems medicīniskās aprūpes līmenis;
3. Lielā slodze sociālā darba
speciālistiem;
4. Cilvēkresursu trūkums BSRC
„Mūsmājas”;
5. Nolietojusies infrastruktūra,
tehnoloģijas tehniski materiālā bāze
veselības un sociālās aprūpes
iestādēs;
6. Informācijas trūkums iedzīvotājiem;
7. Valsts politikas tendenču
nekonsekvence;
8. Nav pieejama bērnu stacionārā
aprūpe;
9. Nav pieejami sociālās rehabilitācijas
pakalpojumi iedzīvotājiem un
bērniem ar uzvedības traucējumiem,
nav pakalpojumu krīzes grūtībās
nonākušajiem;
10. Finsējuma samazināšanās sociālajais
sfērai;
11. Bezdarba palielināšanās;
12. Procentuāli liels trūcīgo iedzīvotāju
un veco ļaužu slānis;
13. Sociāli degradētas personas;
14. Vāji tiek izmantotas sabiedrisko
organizāciju iespējas.
1. Jaunu sociālo pakalpojumu izveide
(sociālais dzīvoklis, vides pieejamība
iedzīvotājiem ar funkcionāliem
traucējumiem, bērnu stacionārs, krīzes
centrs krīzes situācijā nonākušajām
ģimenēm ar bērniem, psiholoģiskās
atbalsta grupas, pakalpojumi bērniem ar
uzvedības traucējumiem, zupas virtuves
trūkumcietējiem);
2. Starpprofesionāļu komandas veidošana;
3. Iesaistīt politisko lēmumu pieņemšanā
jomas ekspertus un sabiedriskās
organizācijas;
4. Sekmēt ārstu profesionālo izaugsmi;
5. Piesaistīt kvalificētus speciālistus;
6. Sekmēt infrastruktūras attīstību (BSRC
„Mūsmājas”, pansionāta telpu
sakārtošana);
7. Sociālo funkciju deleģēšana
sabiedriskajām organizācijām;
8. Uzņēmēju iesaistīšana sociālo problēmu
risināšanā;
9. Optimizēt sniegtos pakalpojumus
sociālajā un veselības jomā.
1. Ekonomiskā lejupslīde;
2. Budžeta līdzekļu samazināšanās;
3. Politiskā atbalsta trūkums visos
līmeņos;
4. Politiskais infantīlims;
5. Bezdarbs;
6. Aktīvu cilvēku aizplūšana;
7. Profesionāļu izdegšana;
8. Slimnīcas bankrots, medicīniskā
personāla aizplūšana;
9. Noziedzības pieaugums;
10. Iedzīvotāju apātija, motivācijas
zudums.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
97
Izglītība 1. Kompetenti, radoši skolotāji;
2. Sasniegumi izglītībā;
3. Plašs interešu izglītības klāsts skolas
vecuma bērniem un jauniešiem;
4. Arodizglītība kokapstrādē;
5. Sabiedrībā integrēti bērni ar speciālām
vajadzībām;
6. Inovatīvs aprīkojums dabaszinātņu
kabinetos;
7. Pēdējos gados uzlabota
materiāltehniskā bāze un infrastruktūra
pilsētas skolās;
8. Skolu tradīcijas;
9. Pašdarbība skolās.
1. Finansējuma trūkums skolotāju
tālākizglītībai;
2. Nevienlīdzīgs pedagogu darba
apmaksas princips;
3. Vecāku pasivitāte (aizbraukšana
darba meklējumos);
4. Vājas angļu valodas zināšanas;
5. Strauja izglītojamo skaita
samazināšanās;
6. Nolietota infrastruktūra vai tās
trūkums (Bērnu un jauniešu
centrā);
7. Arodizglītības iespēju trūkums
meitenēm;
8. Jaunu programmu trūkums;
9. Sarežģīti sagatavot šauras
specialitātes speciālistus;
10. Vājš mūžizglītības klāsts
piegušajiem;
11. Nav vienotas datu bāzes par
izglītības iespējām novadā.
1. Skolēnu motivēšanas sistēma par
sasniegumiem olimpiādēs;
2. Izglītības iestāžu infrastruktūras
uzlabošana;
3. Nometņu organizēšana jauniešiem;
4. Jaunatnes lietu speciālista piesaiste;
5. Jauniešu iesaiste sabiedriskajā dzīvē;
6. Vecāku komiteju veidošana;
7. Izglītības kvalitātes uzlabošana (veicot
skolēnu, vecāku, absolventu aptaujas
utt.);
8. Mūžizglītības sistēmas veidošana;
9. Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem
un skolām;
10. Lauku skolu attīstīšana par kopienu
centriem;
11. Telpu racionāla izmantošana,
optimizēšana;
12. Skolu tīkla optimizēšana;
13. Priekšlikumi likumdošanas maiņai.
1. Iedzīvotāju skaita samazināšanās,
zems dzimstības un augsts mirstības
līmenis;
2. Zināšanu līmenis pazemināšanās
lauku skolās;
3. Vērtību sistēmas maiņa;
4. Bezdarba līmeņa paaugstināšanās;
5. Atkarības vielu lietošana, agrīns
sekss;
6. Noziedzība;
7. Pedagogu novecošana;
8. Lauku skolu likvidēšana;
9. Nepietiekams valsts finansējums
izglītībai;
10. Bezmaksas mācību grāmatu trūkums
pilsētas skolās.
Ekonomika un
uzņēmējdarbība
1. Ģeogrāfiskais stāvoklis;
2. Labs krievu valodas līmenis;
3. Pieejama infrastruktūra, brīvas ražošanai
piemērotas teritorijas;
4. Dzelzceļš un labi attīstīts ceļu tīkls (Rīga
– Baltkrievija);
5. Dabas resursi (lauksaimnieciskā ražošana
utt.);
6. Konkurētspējīgi uzņēmumi.
1. Infrastruktūras vides degradācija;
2. Jaunu iniciatīvu trūkums;
3. Liels attālums no Rīgas lidostas;
4. Cilvēkresursu nekompetence
uzņēmējdarbībā;
5. Uzņēmējarbības atbalsta intitūciju
trūkums;
6. Vājas angļu valodas zināšanas;
7. Kvalificētā darbaspēka aizplūšana;
8. Nodokļu politika;
9. Bezdarbs;
10. Lauku teritoriju un laukos dzīvojošo
cilvēku degradācija;
11. Viegli uztveramas informācijas
nepietiekamība par ES iespējām.
1. Infrastruktūras uzlabošana;
2. Brīvo, tukšo telpu piemērošana
uzņēmējdarbības uzsākšanai;
3. Dzelzceļa izmantošana (Latgran);
4. Dabas resursu ilgstspējīga izmantošana
(koksnes, koka produkcijas eksports);
5. Ekotūrisms, inovācijas;
6. Netradicionālā lauksaimniecība.
7. Informācijas pieejamības veicināšana,
8. Cilvēkresursu kvalifikācijas celšana;
9. Biznesa inkubatoru (ne tikai biroju, bet
ražošanas teritoriju) izveide;
10. Daugavpils lidlauka atjaunošana;
11. Zaļā enerģija.
1. Nodokļu politika;
2. Nepietiekami noieta tirgi;
3. Banku kreditēšanas politika;
4. Iedzīvotāju skaita sarukšana;
5. Kvalificētu cilvēkresursu deficīts;
6. Iedzīvotāju degradēšanās;
7. Noziedzības pieaugums;
8. Infrastruktūras degradācija.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
98
Sports 1. Labi sasniegumi sportā (dalība
Olimpiskajās spēlēs);
2. Entuziasma pilni cilvēki;
3. Profesionāla līmeņa sporta skola
Krāslavā, filiāles Izvaltā un Dagdā;
4. Kvalificēti sporta skolas treneri;
5. Pieejama sporta infrastruktūra,
kvalitatīva Varavīksnes vidusskolas
sporta zāle;
6. Tradīcijas;
7. Motivācija dalībai sacensībās.
1. Infrastruktūras degradācija;
2. Nepietiekams finansējums
aprīkojumam, grāmatām;
3. Sportošana profesionāļu vadībā
pieejama tikai jauniešiem;
4. Vāja dažādu iestāžu sadarbība;
5. Pasīva iedzīvotāju iesaistīšanās
pasākumos;
6. Zems atalgojums sporta jomā.
1. Sporta infrastruktūras kvalitātes
uzlabošana un dažādošana;
2. Stratēģisku dokumentu izstrāde;
3. Sporta prestiža celšana;
4. Regulāru pasākumu organizēšana
plašākai sabiedrībai.
1. Iedzīvotāju masveida aizplūšana;
2. Veselības stāvokļa pazemināšanās;
3. Profesionāļu aizplūšana.
Kultūra 1. Vadošo kolektīvu starptautiskā pieredze
un sadarbība ar ārvalstu kolektīviem;
2. Kultūras iestāžu izvietojums visā novada
teritorijā;
3. Sekmīga mūzikas, mākslas skolas,
bibliotēku un keramiķu darbība,
tradīcijas;
4. Krāslavas un Indras muzeju aktīva
darbība;
5. Izveidota amatnieku biedrība.
1. Profesionāļu “novecošanās un
izdegšana”;
2. Jaunu ideju trūkums;
3. Vienota tēla trūkums;
4. Regulāru pasākumu plāna trūkums;
5. Speciālās izglītības un starptautiskās
pieredzes nepietiekamība;
6. Paaudžu pēctecības trūkums (kori,
daiļamatu meistari);
7. Kultūras objektu nesakoptība,
materiālās bāzes nolietojums,
kultūras pieminekļu straujā bojāeja;
8. Motivācijas trūkums jaunajai
paaudzei izvēlēties profesionālās
mākslas zinību apguvi.
1. Kultūras pasākumu kvalitātes līmeņa
paaugstināšana;
2. Vienota novada kultūras pasākumu plāna
izstrāde;
3. Starptautiskā sadarbība, starptautiskie
projekti;
4. Bibliotēku datorizācija ļauj piekļūt un
izmantot pasaules datu bāzes;
5. Jaunatnes piesaiste kultūras dzīvei;
6. Tūristu pieplūdums;
7. Kultūras infrastruktūras rekonstrukcija
novadā.
1. Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem;
2. Jaunākās literatūras un informācijas
materiālu augstās cenas;
3. Valsts finanšu politika;
4. Pazeminās skolēnu iespējas un
motivācija piedalīties kultūras dzīvē;
5. Pašvaldības ierobežotie resursi.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
99
3. Stratēģiskā daļa
3.1. Telpiskais konteksts attīstībā
Krāslavas novada attīstība jāplāno arī telpiskajā kontekstā gan reģionālajā, gan
nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
Svarīgs rādītājs teritorijas telpiskajai attīstībai ir tās sasniedzamība ar galvaspilsētu Rīgu
un novada centru. Kā redzams 3.1.1. un 3.1.2. attēlos, Latvijas galvaspilsētas sasniegšanas laiks
ir virs 2 stundām, kas nenoliedzami ir būtisks šķērslis uz eksportu orientētu uzņēmumu attīstībai.
3.1.1. attēls. Rīgas sasniedzamība (Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006 – 2026)
Savukārt novada centra – Krāslavas pilsētas un tuvākās lielākās pilsētas – Daugavpils kā
galveno publisko pakalpojumu saņemšanas sasniedzamība ir pieņemama, bet situāciju varētu
pasliktināt veselības aprūpes, valsts pārvaldes pakalpojumu koncentrācija Daugavpilī. Šajā
gadījumā visnelabvēlīgākā situācijā nokļūst Krāslavas novada pierobežas teritoriju iedzīvotāji, jo
summārais laiks un izdevumi nokļūšanai līdz pakalpojuma saņemšanas vietai būtiski pieaugs.
3.1.2. attēls. Novadu centru sasniedzamība. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006 – 2026
Saskaņā ar Latgales reģiona teritorijas plānojuma 2006. – 2026.gadam II daļu „Telpiskās
attīstības perspektīva” Krāslavas pilsēta figurē kā reģiona nozīmes attīstības centrs un Indras
ciems kā vietējās nozīmes attīstības centrs. Būtiski būtu akcentēt arī citu esošo pagastu centru
(Aulejas, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu, Robežnieku, Piedrujas, Izvaltas, Kaplavas, Augstkalnes)
nozīmi novada telpiskajā struktūrā un teritorijas apdzīvotības un pakalpojumu kvalitātes
pieejamības vienmērīgā nodrošināšanā, jo īpaši ceļu seguma kvalitates uzlabošanai no pagastu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
100
centriem uz novada centriem.
3.1.3. attēls. Latgales reģiona perspektīvie apdzīvojuma centri. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas
plānojums 2006 – 2026
Krāslavas novads atrodas Latvijas austrumu daļā un ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža
ar Baltkrieviju. ES Austrumu robeža funkcionē arī kā barjera ar ierobežojumiem robežas pārejā,
uzturēšanās noteikumiem, stingru kravu un pasažieru plūsmas kontroli. Šobrīd pārrobežu
saimnieciskās saiknes ar Baltkrieviju bremzē vīzu režīms, līdz ar to pagaidām vairāk tiek
īstenotas tūrisma aktivitātes un pasākumi par sadarbību izglītības un dabas aizsardzības jomās,
kur galveno lomu nosaka Krāslavas novada pašvaldības sadarbība ar Baltkrievijas pašvaldību
izpildvaru, kā arī Eiroreģiona „Ezeru zeme’” un Latgales Plānošanas reģiona pārrobežu projekti.
Vienlaikus unikālā novada atrašanās pie ES ārējās robežas ar salīdzinoši dzīvām un attīstītām
transporta maģistrālēm dod lielu attīstības potenciālu uzņēmējdarbības izaugsmei, ko, iespējams,
veicinās vienkāršotā robežu šķērsošana vietējiem iedzīvotājiem, kas stājusies spēkā 2011.gada
nogalē.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
101
3.1.4. attēls. Eiropas Savienības ārējā robeža Krāslavas novadā. Avots: VRAA, Reģionu attīstība Latvijā 2009
Krāslavas novads izmanto savu ģeogrāfisko izvietojumu dalībai pārrobežu projektos.
Šobrīd labākā partnerība ir izveidojusies ar Eiroreģiona „Ezeru zeme” Latvijas biroju, kurš
dibināts Krāslavā, Preiļu, Daugavpils novadiem Latvijā, Zarasu un Utenas pašvaldībām Lietuvā,
Braslavas un Verhņedvinskas rajoniem Baltkrievijā.
3.1.5. attēls Eiroreģiona „Ezeru zeme” karte. Avots: Biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme”, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
102
Baltkrievijas Republikas telpiskās plānošanas dokumenti nav analizēti, bet, spriežot pēc
Eiroreģiona Ezeru “Zeme” attīstības stratēģijas un pašu pieredzes, starp Latvijas un Baltkrievijas
pierobežas pašvaldībām ir ļoti daudz kopīgu vēstures attīstīstības tendenču, ģeogrāfiskā
izvietojuma iezīmju, kas raksturīgas valsts attālākiem reģioniem, kā arī kopīgu kultūras tradīciju,
kas piedāvā ļoti daudzas saskarsmes jomas. Ņemot vērā Krāslavas novada atrašanos pie ES
ārējās robežas, sadarbība ar Baltkrieviju dažādās jomās būtu jāpadara par iespēju, kas jāizmanto.
Krāslavas novadam ir sadraudzības pašvaldības arī Krievijā, Polijā, Zviedrijā un Ukrainā.
Latgales teritorijas plānojumā Krāslava ir viena no pilsētām austrumu pilsētu tīklā, ko
sasaista nacionālas un starpreģionālas nozīmes ceļš „Austrumu stīga” – perspektīvais nacionālas
nozīmes transporta koridors. Austrumu pilsētu loma un funkcijas saistītas ar divām telpiskajām
pamatkoncepcijām: pierobežas vārtu lomu un tūrisma attīstību.
Krāslava atrodas transporta koridorā Rīga – Vitebska (Latvijā A6), kas dod iespēju
nostiprināt savus transporta mezglus un pierobežas vārtu pilsētu lomu un tikt labāk saistītiem ar
tūrismam nozīmīgo Ezeru zemi un austrumu pierobežu. Viena no idejām, kā izmantot pierobežu
kā stipro pusi, ir izveidot loģistikas un muitas centru Patarniekos.
Iegūstot labāku sasniedzamību, pieejamākus pakalpojumus, nākotnē ievērojami
palielināsies Krāslavas kā apkārtējo lauku apvidu atbalsta centra loma.
3.1.6. attēls. Latgales reģiona pilsētu funkcionālais tīkls. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums
2006 – 2026
Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam Krāslavas novads arī
ir cieši saistīts ar Austrumu pierobežu, A6 ceļa virzienu uz Baltkrieviju, maksimāli izmantojot
Daugavpils iespējas, kas atrodas tikai 44 km attālumā un kur nākotnē plānots attīstīt arī
nacionālas nozīmes lidostu.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
103
3.1.7. attēls. Latvijas nākotnes telpiskā struktūra. Avots: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam
Ņemot vērā Latgales reģiona un nacionālā līmeņa telpiskās plānošanas dokumentus,
reģionālajā līmenī ir jānodrošina Krāslavas novada un Krāslavas pilsētas kā reģionālās attīstības
centra attīstība, lai Krāslavas novads būtu viens no labajiem piemēriem reģionālās attīstības
veicināšanā. Krāslavā ir jāparedz efektīva partnerība izglītības, sociālo, vides kvalitātes un citu
jautājumu risināšanā. Ir jānostiprina Krāslavas pilsētas kā Krāslavas novada centra potenciāls,
nodrošinot kvalitatīvus un pieejamos pakalpojumus visai novada teritorijai.
Nacionālajā un starptautiskajā līmenī Krāslavas novads ir jāstiprina kā pierobežas
teritorija, kā ES ārējā robeža, jāveicina sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām Latvijā, Lietuvā un
Baltkrievijā gan bilaterālu, gan Eiroreģiona „Ezeru zeme” un Latgales plānošanas reģiona
projektu ietvaros. Aktuāli ir projekti līdzsvarotas attīstības veicināšanai un valsts tēla pozitīvas
veidošanas sekmēšanā (jo valsts sākas no robežas!), piemēram, ar projektiem kultūrvēsturiskā
mantojuma attīstībā, tā popularizēšanā, dabas vērtību saglabāšanā, pilsētvides infrastruktūras
attīstībā, robežu šķērsošanas infrastruktūras uzlabošanā, uzņēmējdarbības sekmēšanā un darba
vietu radīšanā u.c., maksimāli izmantojot pārrobežu sadarbības iespējas.
Krāslavas novada attīstības programmas stratēģiskā daļa ir izstrādāta, balstoties uz
Krāslavas novada esošās situācijas raksturojumu un stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi,
un izmantojot dedukcijas metodi (no stratēģiskā mērķa uz konkrētām rīcībām).
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
104
3.2. Krāslavas novada attīstības vīzija
Vīzija ir nākotnes redzējums, ko plānots sasniegt attīstības stratēģijas plānošanas periodā
līdz 2018.gadam.
15. tabula. Attīstības vīzija
Krāslavas novads ir garīgi bagātu, radošu, izglītotu, viesmīlīgu un savu novadu mīlošu
cilvēku novads ar ģimeniskām vērtībām, novads, kur gribas dzīvot un atgriezties.
Krāslavas pilsēta kā Latgales reģiona nozīmes centrs pozitīvi un sabalansēti ietekmē arī
lauku teritoriju attīstību, izceļot katra pagasta savdabību. Visu paaudžu un tautību novada
iedzīvotājiem tiek piedāvāta dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīga vide, daudzpusīgas izglītības
iespējas, sporta un kultūras pasākumi, sociālie pakalpojumi.
Krāslavas novada 146 ezeri, neskartā un ainaviskā daba Eiropas Savienības pierobežā un
likteņupes Daugavas līkloči sagādā baudījumu un iedvesmo gan novada iedzīvotājus, gan viesus.
Novadā tiek rūpīgi saudzēts tā kultūrvēsturiskais mantojums, amati un daudzo tautību
tradīcijas. Mērķtiecīgi atdzimst Krāslavas pils komplekss un citas grāfu Plāteru mantojuma ēkas,
tiek saglabāta novada koka arhitektūra.
Novada iedzīvotājiem ir iespēja celt savu labklājības līmeni, attīstot videi draudzīgu
ražošanu ar pievienoto vērtību, veicinot lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko
uzņēmējdarbību, radot atpazīstamus, inovatīvus un kvalitatīvus produktus.
Krāslavas novads ir atvērts sadarbībai pāri robežām.
16. tabula. Teritorijas atpazīstamības indikatori
Krāslavas novads
Latgalē atpazīstams kā
Krāslava novads Latvijā
atpazīstams kā
Krāslavas novads Eiropā
atpazīstams kā
Dažādu kultūru un
tradīciju centrs;
Vietējo tradīciju krātuve;
Ar Krāslavas produktiem:
Krāslavas gurķi, Darnicas
maize, linsēklu eļļa,
medus.
Aktīvā un sakrālā tūrisma
galamērķis Latgalē;
146 ezeru novads
(atpazīstamākie - Dridzis,
Sivers, Cārmans, Garais);
Vieta, kur atrodas Sauleskalns;
Ar Krāslavas produktiem: lini,
rūpnieciskās kaņepes, mēbeles,
Latgales sviests, Pauliņu un
I.Veceļa keramikas izstrādājumi,
Indras audēju izstrādājumi un
citi;
Augsti izglītības iestāžu
audzēkņu sasniegumi.
Ainavisks novads Latvijas
pierobežā ar garāko ES ārējo
robežu ar Baltkrieviju;
Novads Daugavas lokos;
Grāfu Plāteru mantojuma
glabātuve;
Pārrobežu sadarbības centrs un
tikšanās vieta, Eiroreģiona
„Ezeru zeme” Latvijas biroja
dzimšanas vieta;
Vieta, kur atrodas dziļākais
ezers Baltijā Dridzis;
Ar Krāslavas produktiem:
Krāslavas sausais piens un
sviests, SIA „Varpa”
kokizstrādājumi, amatnieku
izstrādājumi u.c.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
105
VĪZIJA
Krāslavas novads ir garīgi bagātu, radošu, izglītotu , viesmīlīgu un savu novadu mīlošu
cilvēku novads ar ģimeniskām vērtībām, novads, kur gribas dzīvot un atgriezties
SM1 Izglītots, radošs, aktīvs
un vesels iedzīvotājs
SM2 Mūsdienīga, dzīvei,
darbam un atpūtai
pievilcīga vide un
infrastruktūra
SM3 Uzņēmējdarbību
atbalstoša vide un resursi
IP 1 – Pieejami kvalitatīvi izglītības,
kultūras, sporta, veselības, sociālie un
publiskās pārvaldes pakalpojumi;
nodrošinātas attīstības iespējas informācijas
un pilsoniskajai sabiedrībai
IP2 - Pieejama inženiertehniskā
infrastruktūra, kvalitatīvs dzīvojamais
fonds, sakārtota un droša vide
IP3 – Radīta uzņēmējiem pievilcīga
darbības vide
3.3. Stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni
Analizējot horizontālos un vertikālos attīstības virzienus, Krāslavas novada attīstības vīzijas sasniegšanai tiek definēti stratēģiskie mērķi (SM),
ilgtermiņa prioritātes (IP), vidējā termiņa prioritātes (VTP) un rīcības virzieni (RV). 17. tabula. Vertikālie un horizontālie attīstības virzieni
Vertikālie attīstības virzieni:
Novada infrastruktūras un vides sakārtošana;
Uzņēmējdarbības un cilvēkresursu attīstības veicināšana;
Sociālās sfēras, veselības, izglītības, kultūras un sporta iestāžu darba efektivitātes
uzlabošana;
Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana;
Pašpārvaldes darba uzlabošana.
Horizontālie attīstības virzieni:
Līdzsvarota teritorijas attīstība;
Kvalificētu cilvēkresursu piesaiste un attīstība;
Vides kvalitātes uzlabošana;
Vides un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;
Teritorijas atpazīstamības veicināšana;
Pilsoniskas, aktīvas sabiedrības veidošana.
3.3.1. attēls. Stratēģiskie uzstādījumi. Avots: Krāslavas novada dome, 2011
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
106
Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa prioritātēm tiek definētas vidējā termiņa prioritātes
(VTP), savukārt to īstenošanai tiek definēti rīcības virzieni ( RV).
18. tabula. Ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes
S
19.tabula. Stratēģiskā matrica VTP 1 īstenošanai
Vidējā termiņa
prioritāte
(VTP)
Rīcības virzieni
(RV)
Uzdevumi (U)
VTP 1
Kvalitatīvu
publisko
pakalpojumu
attīstība dažādām
mērķa grupām
mūsdienu
prasībām atbilstošā
infrastruktūrā
RV1.1 Kvalitatīvas
dažādu līmeņa
izglītības
nodrošināšana
vietējiem
iedzīvotājiem
U 1.1.1. Optimizēt Krāslavas novada skolu tīklu un
pilnveidot to materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru
U 1.1.2. Uzlabot apmācību kvalitāti un pieejamību
U 1.1.3. Veicināt interešu izglītības apguvi un pieejamību
visa mūža garumā, infrastruktūras attīstību, materiāli
tehniskās bāzes attīstību
U 1.1.4. Uzlabot profesionālās izglītības apmācību
kvalitāti un pieejamību, modernizēt iestāžu infrastruktūru
un materiāli tehnisko bāzi
U 1.1.5. Veicināt uzņēmēju, strādājošo un darba
meklētāju tālākizglītības un profesionālās pilnveides un
pārkvalificēšanas iespēju pieejamību atbilstoši darba
tirgus pieprasījumam
U 1.1.6. Atbalstīt pedagoģiskā personāla kvalifikācijas
paaugstināšanu un veicināt pedagoģiskā personāla
atjaunošanos
RV 1.2. Kvalitatīvu
veselības aprūpes
un sociālo
pakalpojumu
pieejamība
U 1.2.1. Modernizēt veselības aprūpes un sociālo
infrastruktūru, veicināt sabiedrības veselības uzlabošanos
U 1.2.2.Attīstīt novada sociālo pakalpojumu kvalitāti,
pieejamību un dažādību, mazinot sociālo atstumtību
Ilgtermiņa prioritātes (IP) Vidējā termiņa prioritātes (VTP)
IP1 Pieejami kvalitatīvi izglītības, kultūras, sporta,
veselības, sociālie un publiskās pārvaldes
pakalpojumi; nodrošinātas attīstības iespējas
informācijas un pilsoniskajai sabiedrībai
VTP1 Kvalitatīvu pakalpojumu attīstība
dažādām mērķa grupām mūsdienu prasībām
atbilstošā infrastruktūrā, cilvēkresursu attīstība
IP2 Pieejama inženiertehniskā, infrastruktūra,
kvalitatīvs dzīvojamais fonds, sakārtota un droša
vide
VTP2 Tehniskās infrastruktūras un
pakalpojumu kvalitātes attīstība
IP3 Radīta uzņēmējiem pievilcīga darbības vide VTP3 Uzņēmējdarbības sekmēšana,
cilvēkresursu attīstība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
107
RV 1.3. Kvalitatīvu
kultūras, atpūtas un
sporta pakalpojumu
pieejamība
U 1.3.1. Modernizēt kultūras, atpūtas un sporta
infrastruktūru
U 1.3.2. Veicināt kultūras un sporta norišu piedāvājuma
daudzveidību, iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos kultūras
un sporta dzīvē
U 1.3.3. Veicināt kultūras un vēstures mantojuma
saglabāšanu, atjaunošanu un infrastruktūras pielāgošanu
U 1.3.4. Veicināt novada iedzīvotāju iesaistīšanos un
līdzatbildību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā
RV 1.4. Efektīva
publiskā pārvalde,
informācijas un
pilsoniskās
sabiedrības attīstība,
atbalsts jauniešiem
U 1.4.1. Pilnveidot kvalitātes vadības sistēmu pašvaldībā
un pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem
U 1.4.2. Sekmēt iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju
līdzdalību lēmumu pieņemšanā un projektu īstenošanā
U 1.4.3. Veicināt multikulturālo integrāciju
U 1.4.4. Veicināt informācijas sabiedrības un e-
pakalpojumu attīstību
U 1.4.5. Atbalstīt jauniešu aktivitātes
20. tabula. Stratēģiskā matrica VTP 2 īstenošanai
Vidējā termiņa
prioritāte
(VTP)
Rīcības virzieni
(RV)
Uzdevumi (U)
VTP2 Tehniskās
infrastruktūras un
pakalpojumu
kvalitātes attīstība
RV 2.1.Transporta
infrastruktūras
attīstība
U 2.1.1. Uzlabot un optimizēt satiksmes drošību
U 2.1.2. Veikt ielu un ceļu rekonstrukciju
U 2.1.3. Nodrošināt iedzīvotājiem nokļūšanu līdz novada
centram
RV 2.2. Tehniskās
infrastruktūras
kvalitātes
uzlabošana
U 2.2.1 Uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti
U 2.2.2. Uzlabot siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti
U 2.2.3. Uzlabot atkritumu saimniecības pakalpojumu
kvalitāti
U 2.2.4. Izveidot/uzlabot apgaismojuma sistēmu novadā
U 2.2.5. Nodrošināt kapu un piemiņas vietu sakopšanu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
108
RV 2.3. Novada
dzīvojamā un
publiskā fonda
attīstība
U 2.3.1. Uzlabot dzīvojamā fonda un citu publisku ēku
tehnisko stāvokli un sakārtot atbilstošo infrastruktūru
U 2.3.2. Sekmēt sabiedrisko iestāžu un ēku rekontrukciju
un pielāgošanu
RV 2.4.
Dabas vērtību
ilgtspējīga
izmantošana,
sekmēt atpūtas
teritoriju attīstību
U 2.4.1. Veikt dabas vērtību izpēti un uz tā pamata noteikt
īpaši aizsargājamo dabas teritorijas izmantošanas
nosacījumus
U 2.4.2. Sekmēt atjaunojamo enerģiju izmantošanu
U 2.4.3. Izglītot sabiedrību vides jautājumos
U 2.4.4. Veicināt ūdenskrātuvju ilgstspējīgu izmantošanu
un zivju resursu atjaunošanu
U 2.4.5. Izstrādāt zaļo zonu un atpūtas zonu koncepciju
U 2.4.6. Labiekārtot publiskās zaļās zonas
U 2.4.7. Uzlabot energoefektivitāti, samazinot CO2
RV 2.5 Nodrošināt
sabiedrisko drošību
un kārtību
U 2.5.1. Veikt profilaktiskas, izglītojošas aktivitātes par
sabiedrības drošību
U 2.5.2. Nodrošināt atbilstošu infrastruktūru sabiedriskās
drošības un kārtības uzturēšanai
U 2.5.3. Nodrošināt mājdzīvnieku turēšanas noteikumu
ievērošanu
21. tabula. Stratēģiskā matrica VTP 3 īstenošanai
Vidējā termiņa
prioritāte
(VTP)
Rīcības virzieni
(RV)
Uzdevumi (U)
VTP 3
Uzņēmējdarbības
sekmēšana
RV 3.1. Attīstīt
cilvēkresursus un
infrastruktūru
U 3.1.1. Veicināt konkurētspējīgu speciālistu
sagatavošanu darba tirgum
U 3.1.2. Atbalstīt uzņēmējdarbības iniciatīvas, jaunu
uzņēmumu veidošanu
U 3.1.3. Veidot ražošanas uzņēmējdarbībai labvēlīgu
vidi, t.sk. infrastruktūru
U 3.1.4. Sekmēt lauksaimniecības un mežsaimniecības
produktu lielākas pievienotās vērtības radīšanu, lauku
vides sakopšanu
U 3.1.5 Uzlabot esošo tūrisma pakalpojumu kvalitāti,
veicināt jaunu kvalitatīvu tūrisma produktu attīstību
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
109
U 3.1.6. Uzlabot esošās tūrisma infrastruktūras
kvalitāti, veicināt jaunas infrastruktūras attīstību
U 3.1.7. Izglītot tūrisma uzņēmējus
U 3.1.8. Attīstīt viesmīlības politiku
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
110
Sasniedzamie rādītāji Krāslavas novadā saskaņā ar visiem stratēģiskajiem mērķiem, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātēm tiek definēti tabulā.
23.tabula. Sasniedzamie stratēģisko mērķu indikatori.
Rādītājs Bāzes gads Pašreizējā
vērtība
2018. gadā
sasniedzamais
rādītājs
Avots
Makroietekmes rādītāji (teritorijas attīstības rādītāji)
Novada iedzīvotāju skaits nesamazinās vairāk par 10% 2010. 19983 Ne mazāk par
17985 PLMP
Pieaug darba vietu skaits, bezdarbs samazinās vismaz par 4% 2010. 22,4 % Ne vairāk par
18% NVA
Būtiski nesamazinās teritorijas attīstības indekss 2010. -0,903 Ne vairāk kā
-1,009 VRAA
Pieaug vidējā alga par min.10% 2010. 316 400 CSB
Būtiski nepieaug mirstība 2010. 352 Ne vairāk par 400 Krāslavas novada
dome
Stabilizējas dzimstības līmenis 2010. 132 Ne mazāk par
150
Krāslavas novada
dome
Nesamazinās vidējais mūža ilgums 2010. 70,1 70,1 CSB
VTP1 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
111
Pieaug piedāvāto pakalpojumu klāsts novada lauku teritorijā 2010. Objektīvs
vērtējums
Objektīvs
vērtējums
Pagastu
pārvaldes
Pieaug jauno pedagogu skaits 2010. 0 20 Krāslavas novada
dome
Nemazinās izglītības iestāžu apmeklējamība (% pret bērniem
skolas vecumā) 2010. 99,9% 99,9%
Krāslavas ovada
dome
Palielinās mūžiglītībā iesaistīto skaits un piedāvāto pakalpojumu
klāsts 2010.
3% no kopējā
iedzīvotāju
skaita
15 % no kopējā
iedzīvotāju skaita
Krāslavas novada
dome
Palielinās interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu īpatsvars 2010. 1000 1200 Krāslavas novada
dome
Palielinās sabiedrības izglītošanas pasākumu skaits 2010. 10 gadā 20 gadā Krāslavas novada
dome
Pieaug novadā organizēto kultūras un sporta pasākumu un to
apmeklētāju skaits 2010.
574 pasākumi
39966
apmeklētāji
Vismaz 600
pasākumi
55 000
apmeklētāju
Krāslavas novada
dome
Palielinās pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits 2010. 700 dalībnieki Vismaz 800
dalībnieki
Krāslavas novada
dome
Pieaug bibliotēku un muzeju apmeklētība, paplašinās piedāvāto 2010. Objektīvs Objektīvs Krāslavas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
112
pakalpojumu klāsts vērtējums vērtējums centrālā
bibliotēka
Pieaug modernizēto pašvaldības kultūras, sporta, izglītības,
veselības un sociālās aprūpes iestāžu skaits (min.7) 2010. 0 7
Krāslavas novada
dome
Nepazeminās aprūpes veselības pakalpojumu skaits, uzlabojas
sniegto pakalpojumu kvalitāte 2010.
Objektīvs
vērtējums
Objektīvs
vērtējums
Krāslavas novada
dome
VTP2 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji
Nepalielinās gaisa un vides piesārņojums, palielinās attīrīto
ūdeņu un notekūdeņu īpatsvars un škiroto atkritumu apjoms
kopapjomā, tiek samazināti siltumzudumi
2010. Objektīvs
vērtējums
Objektīvs
vērtējums
Krāslavas novada
dome
Būtiski nepalielinās kriminālnoziegumu skaits 2010. 446 450 Valsts Policija
Nesamazinās individuālo mājokļu būvniecība, pieaug
rekonstruēto un ekspluatācijā nodoto objektu skaits 2010. 2700 m2
Ne mazāk par
2700 m2 CSB
Energoefektivitātes paaugstināšana un enerģijas
patēriņa samazināšana
2011
97,8%
atjaunojamo
energoresursu
īpatsvars
siltumenerģijas
ražošanā
Ne mazāk kā
99% atjaunojamo
energoresursu
īpatsvars
siltumenerģijas
ražošanā.
„Enerģijas
stratēģija
Krāslavas
novadam”
īstenošanā
iesaistītās
organizācijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
113
198,62
GWh/gadā
Kopējā enerģijas
gala patēriņa
samazinājums par
5,5%:
„Enerģijas
stratēģija
Krāslavas
novadam”
īstenošanā
iesaistītās
organizācijas
2010.g. 29247
MWh/gadā
Elektroenerģijas
patēriņa
samazinājums par
10%
„Enerģijas
stratēģija
Krāslavas
novadam”
īstenošanā
iesaistītās
organizācijas
170,31
GWh/gadā
Siltumenerģijas
gala patēriņa
samazinājums par
4,5%
Siltuma
zudumi
siltumtrasēs 22
%
Zudumu
samazināšana
siltumtrasēs līdz
15%
46%
Enerģijas
zudumu
ražošanā, pārvadē
un sadalē
samazinājums par
18%
Siltuma
zudumi
siltumtrasēs 22
Zudumu
samazināšana
siltumtrasēs līdz
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
114
% 15%
46%
Enerģijas
zudumu
ražošanā, pārvadē
un sadalē
samazinājums par
18%
VTP 3 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji
Palielinās ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits, jo īpaši lauku
teritorijā 2010. 175 200 Lursoft
Pieaug jaunizveidoto dabas taku skaits 2010. 0 3 Krāslavas novada
dome
Tiek saglabātas visas novada īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas (ĪADT) 2010. 14 ĪADT 14 ĪADT Vides pārvalde
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
115
3.4. Attīstības programmas saskaņotība un pēctecība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam (turpmāk AP) ir vidējā
termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 14. panta
otrās daļas 1.punktu, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.panta ceturto daļu, Reģionālās
attīstības likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktu, RAPLM Metodiskajiem ieteikumiem attīstības
programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī (15.09.2009.), kā arī Ministru kabineta
25.08.2009. noteikumiem Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas
procesā”. Izstrādājot dokumentu, ir ievērota konsekvence ar tagadējo pagastu un novada
teritorijas plānojumiem, apvienošanās plānu, citiem pašvaldības, kaimiņu pašvaldību un
plānošanas reģiona attīstības dokumentiem, uzsāktajiem un plānotajiem infrastruktūras attīstības
projektiem. Dokumenta vērtību palielina sabiedrības iesaistīšanās programmas izstrādē,
piedaloties iedzīvotāju aptaujā un darba grupās.
24. tabula
Latgales programma 2011.
– 2017. gadam
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.
gadam
Darbības programma Vidējā termiņa prioritāte Rīcības virziens
Darbības programma
„Skola+” (sabiedriskās
darbības atbalsta centru un
pakalpojumu programma)
Darbības programma „Sociāli
atbildīga Latgale”
Darbības programma
”Latgales reģiona
pievilcība” (mārketinga
programma caur
pasākumiem)
Darbības programma
„Attīstības centru tīkls”
(policentriskās attīstības
programma)
VTP1
Kvalitatīvu publisko
pakalpojumu attīstība dažādām
mērķa grupām mūsdienu
prasībām atbilstošā
infrastruktūrā
RV1 Kvalitatīvas dažādu
līmeņa izglītības
nodrošināšana vietējiem
iedzīvotājiem
RV2 Kvalitatīvu veselības
aprūpes un sociālo
pakalpojumu pieejamība
RV3 Kvalitatīvu kultūras,
atpūtas un sporta pakalpojumu
pieejamība
RV4 Efektīva publiskā
pārvalde, informācijas un
pilsoniskās sabiedrības
attīstība, atbalsts jauniešiem
Darbības programma
„Attīstības centru tīkls”
(policentriskās attīstības
programma)
Darbības programma
„Savienojumi” (Transporta
VTP2 Tehniskās
infrastruktūras un
pakalpojumu kvalitātes
attīstība
RV1 Transporta
infrastruktūras attīstība
RV2 Uzlabot
inženiertehniskās
infrastruktūras kvalitāti
RV3 Attīstīt novada
dzīvojamo un publisko fondu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
116
un sakaru programma)
Darbības programma
„Novadu programma”
Darbības programma „Zaļā
enerģija” (nākotnes zināšanu
programma)
RV4
Dabas vērtību ilgtspējīga
izmantošana, sekmēt atpūtas
teritoriju attīstību
RV5 Nodrošināt sabiedrisko
drošību un kārtību
Darbības programma
„Fonds” (finanšu
instrumentu programma)
VTP3
Uzņēmējdarbības sekmēšana
RV1 Attīstīt cilvēkresursu un
infrastruktūru
Darbības programma
„Ezeri” (tūrisma un dabas
programma)
Darbības programma
”Latgales reģiona
pievilcība” (mārketinga
programma caur
pasākumiem)
VTP4
Tūrisma pakalpojumu un
infrastruktūras attīstība
RV1 Uzlabot tūrisma
infrastruktūras kvalitāti
RV2 Attīstīt tūrismā iesaistītos
cilvēkresursus
Krāslavas novada attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste attēlota 3.4.1. attēlā.
3.4.1. attēls. Novada plānošanas dokumenti. Avots: Krāslavas novada dome, 2011
Pagastu un
Krāslavas pilsētas
teritorijas
plānojumi
Krāslavas novada
teritorijas plānojums
2012. – 2023.
Krāslavas novada
apvienošanās projekts
Krāslavas novada
attīstības programma
2012. – 2018.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
117
4. Programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējums Plānošanas dokumentu uzraudzība ir regulāra, sistemātiska resursu, rīcību un rezultātu pārbaude.
Tās mērķis ir sekmēt lietderīgu un efektīvu attīstības programmas īstenošanas vadīšanas lēmumu
pieņemšanu. Uzraudzība ir pastāvīgs process.
Uzraudzības sistēmas uzdevumi ir:
Identificēt pārmaiņas novada situācijā kopumā un pa nozarēm;
Identificēt, vai attīstības programma tiek ieviesta, kā plānots;
Demonstrēt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus;
Nodrošināt ar informāciju sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses;
Identificēt jaunas problēmas un iespējas, kam veltīt tālāku izpēti un darbības;
Pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;
Sekmēt novada pašvaldības struktūrvienību, valsts institūciju, uzņēmēju un sabiedrības
koordinētu darbību pilsētas attīstības jautājumos;
Nodrošināt pilsētas attīstības novērtēšanas iespējas.
Galvenās darbības uzraudzības sistēmas ietvaros ir regulāri un sistemātiski vākt, apkopot un
analizēt kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par situāciju pilsētā un pilsētas pašvaldības darbību.
Attīstības programma jāņem vērā apstiprinot ikgadējo pašvaldības budžetu un pilsētas nodaļām
un struktūrvienībām izstrādājot gada darba plānus. Izstrādājot Krāslavas novada attīstības programmu,
tika izvirzīti rādītāji, kas raksturo izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sākot ar 2011.gada pārskatu par
pilsētas attīstības programmas ieviešanu, visām atbildīgajām Krāslavas pilsētas domes nodaļām,
aģentūrām, u.c. iestādēm ikgadējos ziņojumos jāņem vērā noteiktie indikatori un jāsniedz ziņas par
šiem rādītājiem Krāslavas pilsētas domes Attīstības nodaļai.
Attīstības programmas uzraudzība notiek šādos posmos:
dati / indikatori no domes nodaļām, aģentūrām, iestādēm, valsts institūcijām.
Dati tiek vākti regulāri un reizi gadā apkopoti. Par konkrētajiem datiem atbildīga ir attiecīgā nodaļa,
struktūrvienība. Datus apkopo Krāslavas novada domes Attīstības nodaļa.
atskaite par rīcības programmas/investīciju plāna izpildi.
Katra Krāslavas novada domes nodaļa, struktūrvienība, kārtējā gada sākumā sniedz atskaiti par
padarīto / nepadarīto.
Pārskata ziņojums par attīstības programmas ieviešanu tiek iekļauts ikgadējā Krāslavas novada
domes gada pārskatā un vadības ziņojumā.
Krāslavas novada attīstības programmas attīstības programmu pārskata reizi 2 gados, savukārt
investīciju plānu pārskata katru gadu reizē ar budžeta sastādīšanu vai pēc nepieciešamības.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
118
5. Programmas izstrādes process un sabiedrības iesaistīšanās Krāslavas novada attīstības programmas izstrāde ir uzsākta 2010.gada 28.janvārī, domes sēdē
pieņemot lēmumu „Par Krāslavas novada attīstības programmas izstrādes uzsākšanu” (prot.Nr. 1,
39.§.). Dokuments aktualizēts 2014. gada decembrī.
Par atbildīgo par Krāslavas novada attīstības programmas izstrādi nozīmēta Krāslavas novada domes
Attīstības nodaļas vadītāju Ināra Dzalbe, statatistikas datu un citas informācijas apkopojumu,
iedzīvotāju aptauju un esošās situācijas analīzi, kā arī dokumenta noformēšanu veica domes Attīstības
nodaļas telpiskās plānošanas un projektu speciāliste Gunta Ahromkina (Čižika).
Tika izveidota Krāslavas novada attīstības programmas izstrādes vadības grupu sekojošā sastāvā:
Gunārs Upenieks – Krāslavas novada domes priekšsēdētājs;
Aleksandrs Jevtušoks – Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
Viktors Moisejs – Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
Ingrīda Bernāne, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja;
Jānis Geiba - Krāslavas novada domes izpilddirektors;
Jānis Mančinskis – Krāslavas novada domes izpilddirektora vietnieks.
Izstrādes darba grupā tika iekļauti sekojoši dalībnieki:
Viktorija Vingreviča – Krāslavas novada domes deputāte;
Inese Hmeļņicka - Krāslavas novada domes izpilddirektora vietniece;
Aina Dzalbe – Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciāliste;
Andris Rukmans - Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciālists;
Ēvalds Cauņa – PA „Labiekārtošana K” direktors, Krāslavas novada domes deputāts;
Vija Bārtule – PA „Sociālie pakalpojumi” direktore;
Ineta Danovska – Krāslavas novada Būvvaldes vadītāja;
Gundega Grišāne – Skaistas un Kalniešu pagastu pārvalžu vadītāja;
Ērika Gabrusāne – Robežnieku, Piedrujas un Indras pagastu pārvalžu vadītāja;
Māra Miglāne – Ūdrīšu un Izvaltas pagastu pārvalžu vadītāja;
Aivars Umbraško – Aulejas un Kombuļu pagastu pārvalžu vadītājs;
Lidija Platonova – Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja;
Jāzeps Dobkevičs – Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas kultūras metodiķis,
Krāslavas novada domes deputāts;
Tatjana Kozačuka - Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja;
Viktorija Lene - Krāslavas novada domes speciāliste lauku attīstības jautājumos.
No 2010. gada 19. marta līdz 19. maijam Krāslavas novada dome novada attīstības
programmas izstrādes ietvaros aicināja iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību. Anketas bija
pieejamas divās valodās elektroniskā un papīra formātā, proti, www.kraslava.lv un 6000 aptaujas
anketas tika ievietotas „Krāslavas Vēstīs”. Anketas varēja iesniegt pa e-pastu, domes Attīstības
nodaļā, pagastu pārvaldēs. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 115 iedzīvotāji (14 krievu
valodā, 98 latviešu valodā) vecumā no 20 līdz 77 gadiem.
Atkārtotu iedzīvotāju aptauju pašvaldība organizēja no 2014. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim,
lūdzot izteikt domas par novada attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Anketa bija pieejama elektroniskā
formātā www.kraslava.lv, informējot sabiedrību vietējā presē un sociālajos tīklos. Uz aptaujas anketas
jautājumiem atbildēja 104 iedzīvotāji. Aptauju rezultāti pielikumā Nr. 1.
2010. gada janvāra sākumā tika pieprasīta informācija no gandrīz 20 valsts un Krāslavas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
119
novada domes institūcijām. Informācijas vākšana par esošo situāciju novadā bija darbielpīgs process.
Darbu apgrūtināja precīzu datu nepieejamība. Tikai vasaras vidū CSB, PMLP un citu institūciju mājas
lapās tika ievietota informācija novadu griezumā. Statistikas dati ir nesalīdzināmi vairāku gadu
griezumā dažādo atlases kritēriju dēļ. Statistikas apkopojums noslēdzās jūlija vidū.
No 16. līdz 18. martam dažādu jomu eksperti, uzņēmēji, iedzīvotāji tika aicināti piedalīties
sešās tematiskajās darba grupās. Triju dienu garumā kopā tika diskutēts par lauku teritoriju attīstību,
vides un tūrisma ilgstspējīgu attīstību, veselības aizsardzību un sociālo aprūpi, ekonomiku un
uzņēmējdarbību, kā arī kultūru un sportu. Kopā darba grupās piedalījās 35 iedzīvotāji. Diskusiju
rezultātā ir izstrādāta SVID analīze dažādiem sektoriem.
Attīstības programmas 1.redakcija apstiprināta 2010.gada 29.jūlija Krāslavas novada domes
sēdē un nodota sabiedriskajai apspriešanai, apspriešanas periods 09. – 29.augusts.
Apspriešanas sanāksme notika 2010.gada 11.augustā Krāslavā un Indrā, 16.augustā - Aulejā.
Saņemti 25 viedokļi, kas iestrādāti attīstības programmā. Saskaņā ar šī gada 28.oktobra domes
lēmumu šī gada 02. – 12.novembrī notika papildus sabiedriskā apspriešana. Pavisam saņemti 25
viedokļi, kas iestrādāti attīstības programmā. Sagatavots un mājas lapā www.kraslava.lv ievietots
pārskats par apspriešanas rezultātiem.
2011. gada janvārī un februārī lūgtas un saņemtas konsultācijas par ietekmes uz vidi
stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu no Valsts vides dienesta un Rāznas nacionālā parka
administrācijas saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par procedūras nepiemērošanu.
2011. gadā veikta datu aktualizācija un attīstības programmas gala redakcijas izstrāde.
Attīstības programmas aktuālā redakcija apstiprināta par galīgo redakciju 2011.gada 24. novembra
Krāslavas novada domes sēdē (prot. Nr. 4) sēdē un nosūtīta Latgales plānošanas reģionam (LPR) un
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atzinumu saņemšanai.
2012. gada 1. februārī saņemts LPR atzinums, kurā attīstības dokuments atzīts par atbilstošu
normatīvajiem aktiem un Latgales reģiona teritorijas plānojumam 2006. – 2026. gadam, savukārt
2012. gadam 21. februārī saņemts pozitīvs VARAM atzinums, kurā Krāslavas novada attīstības
programma pozitīvi novērtēta. Labklājības ministrijas ieteikumi attīstības programmas pilnveidošanai
saņemti 2012. gada 13. jūnijā. Institūciju ieteikumi iespēju robežās iestrādāti attīstības programmā,
aktualizējot arī citus datus.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam apstiprināta 2012. gada 21. jūnija
sēdē (prot.Nr.10, 1§) un pieejama Krāslavas novada domē, Rīgas ielā 51, Attīstības nodaļā, Skolas
ielā 7, kā arī pašvaldības mājas lapā.
2014. gadā Krāslavas novada domes Attīstības nodaļa veica datu aktualizāciju, aktuālais dokuments
apstiprināts 2014. gada 23. decembra domes sēdē.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
120
Izmantotā literatūra 1. Likums "Par pašvaldībām" (pieņemts 19.05.1994)
2. Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieņemts 08.05.2008)
3. Reģionālās attīstības likums (pieņemts 21.03.2002)
4. Attīstības sistēmas plānošanas likums (pieņemts 24.11.2010)
5. Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (pieņemts 30.10.1998)
6. MK noteikumi nr.157 „Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”
(apstiprināti 23.03.2004)
7. MK noteikumi nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”
(apstiprināti 25.08.2009)
8. Vadlīnijas pašvaldību integrēto attīstības programmu izstrādei (VARAM, 2007)
9. Metodiskais materiāls teritorijas attīstības plānošanai (VARAM 2008)
10. Latvijas pagasti: Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un novadu lauku teritorijas: enciklopēdija
(A.Iltnere, V.Liepa, U.Placens, 2001)
11. Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija (Ekspertu grupa asoc. prof. R.Ķila vadībā, 2009)
12. ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas 1987. gada ziņojums “Mūsu kopējā nākotne”
13. Krāslavas centrālās bibliotēkas dati
14. Krāslavas novada apvienošanās plāns (Krāslavas novada dome, 2008)
15. Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas dati
16. Krāslavas novada teritorijas plānojums 2008. – 2021. (Krāslavas novada dome, 2008)
17. Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais gada pārskats (Krāslavas novada dome)
18. Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra dati
19. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati
20. Valsts reģionālās attīstības aģentūras izdevums „Reģionu attīstība Latvijā”, 2010
21. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati
22. Labklājības ministrijas dati, www.lm.gov.lv
23. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.gov.lv
24. Latvijas dabas fonds, http://www.ldf.lv
25. Elektroniskā enciklopēdija, http://lv.wikipedia.org
26. Zemkopības ministrija, http://www.zm.gov.lv/?sadala=886
27. Akadēmiskā terminu datu bāze, http://termini.lza.lv/
28. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes datu bāze, http://latvijas.daba.lv
29. Valsts pētījumu programma „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”,
www.kalme.daba.lv
30. Latvijas Dzelzceļš, www.ldz.lv
31. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, www.mantojums.lv
32. Lursoft statistikas datu bāze, www.lursoft.lv
33. Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu avīze „Ezerzeme”, www.ezerzeme.lv
34. Krāslavas novada domes mājas lapa, www.kraslava.lv
35. LETAs biznesa portāls, www.nozare.lv
36. Veselības ministrijas dati, www.vm.gov.lv
37. SIA „Varpa” dati, www.varpa.eu
38. Latvijas valsts mežu dati, www.lvm.lv
39. Nodarbinātības valsts aģentūras dati, www.nva.gov.lv
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
121
Pielikumi
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
122
1. PIELIKUMS. Iedzīvotāju aptauju rezultāti (2010. un
2014. gads)
2010. gada aptauja
No 2010. gada 19. marta līdz 19. maijam Krāslavas novada dome novada attīstības
programmas izstrādes ietvaros aicināja iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību.
Anketas bija pieejamas divās valodās, elektroniskā formātā www.kraslava.lv un papīra
formātā - pašvaldības informatīvā biļetena „Krāslavas Vēstis”. Anketas varēja iesniegt pa
e-pastu, domes Attīstības nodaļā, pagastu pārvaldēs. Uz aptaujas anketas jautājumiem
atbildēja 112 iedzīvotāji (no tiem 14 krievu valodā, 98 latviešu valodā) vecumā no 20 līdz 77
gadiem.
Lielākā daļa respondentu (51% respondentu jeb 57 iedzīvotāji) ir valsts un pašvaldības
institūciju darbinieki, tiem seko bezdarbnieki (14% jeb 16 iedzīvotāji) un studenti (9%
respondentu jeb 10 iedzīvotāji). Visaktīvāk uz anketas jautājumiem atbildēja krāslavieši (58%
respondentu jeb 65 iedzīvotāji), otrajā vietā ierindojas Skaistas pagasta iedzīvotāji (14%
respondentu jeb 16 iedzīvotāji), tiem seko Indras, Kalniešu, Ūdrīšu, Kombuļu, Izvaltas, Aulejas
un Kaplavas iedzīvotāji. Netika saņemtas atbildes no Piedrujas un Robežnieku pagastiem.
Par lielāko priekšrocību Krāslavas novada attīstības veicināšanai novada iedzīvotāji
uzskata tūrisma un atpūtas iespējas (65% respondentu jeb 73 respondenti), dabas vērtības
novada teritorijā (59% respondentu jeb 66 iedzīvotāji), ES pierobežu (37% respondentu jeb 41
iedzīvotājs) un kultūrvēsturisko mantojumu (34% respondentu jeb 38 iedzīvotāji).
Tūrisms atzīts arī par
galveno attīstības
virzienu (71%
respondentu), otrajā
vietā ierindojas
sadarbība ar
Baltkrieviju (65%
respondentu), trešajā
lauksaimnieciskā
ražošana (63%
respondentu), tai seko
kultūra, sports un aktīvā
atpūta,
nelauksaimnieciskā ražošana un izglītība. Atbalstu neguva atbilžu variants „Daugavpils
guļamrajons”.
Par nozīmīgākajiem dabas resursiem iedzīvotāji uzskata Daugavu un ezerus (84%
respondentu jeb 94 iedzīvotāji), mežus (56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji), parkus (31%
respondentu jeb 35 iedzīvotāji).
Gandrīz uz pusēm
dalās domas par novada
moto, 53% respondentu
uzskata, ka esam Ezeru
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
123
novads un 46% respondentu atbalsta „Novads Daugavas lokos” koncepciju.
70 % respondentu par nozīmīgāko kultūrvēsturisko un tūrisma objektu uzskata
baznīcas, otrajā vietā ierindojas grāfu Plāteru pils komplekss. Vairākās anketās tiek norādīts
uz nepieciešamību apzināt un sakopt arī pārējo Plāteru mantojumu (baznīcas, muižu ēkas,
parkus utt.) novadā. Uz jautājumu par Krāslavas novada lielāko trūkumu attīstībai iedzīvotāju
domas dalās starp darba vietu trūkumu (84% respondentu jeb 94 iedzīvotāji), jauniešu un
darbspējas vecuma iedzīvotāju aizplūšanu (71% respondentu jeb 79 iedzīvotāji), neizteiksmīgu
kultūras un sabiedrisko dzīvi (18% respondentu jeb 20 iedzīvotāji) un nesakārtotu tūrisma
objektu infrastruktūru (10% respondentu jeb 11 iedzīvotāji). Ceļu infrastrukūrai un
ģeogrāfiskajam izvietojumam iedzīvotāju skatījumā ir sekundāra nozīme.
Novada iedzīvotāji novērtēja arī dažādu jomu un pakalpojumu kvalitāti novadā.
Ar sabiedriskā transporta kvalitāti apmierināti ir 42% respondentu, savukārt
neapmierināti 33%. Savdabīgs ieteikums ir dažus autobusus pozicionēt kā ekstrēmu
pārvietošanās veidu tūristiem. Iedzīvotāji vēlas, lai kursētu autobuss Krāslava – Rēzekne
sestdienās un svētdienās, vairāk maršrutu posmā Kalnieši – Krāslava, pilsētas autobusu. Pie
komentāriem parādās viedokļi, ka pasažieru pārvadātājiem būtu jāiegādājas ekonomiski
autubusi, nevis lēti un sliktas kvalitātes, tāpat jāvērtē vai mazu cilvēku skaitu ir ekonomiski
pamatoti pārvadāt ar lielu autobusu, pārdomāt transporta izmaksu un iedzīvotāju materiālo
iespēju samērīgumu. Domas dalās arī par ūdens kvalitāti novadā. 13% respondentu uzskata, ka
centralizētās ūdensapgādes kvalitāte ir laba, ar to apmierināti ir 50 % respondentu. Savukārt
neapmierinātie 22% respondentu (krāslavieši) uzskata, ka ūdens kvalitāte ir zema, tas ir ļoti
dārgs, rūsains, aukstajam ūdenim ir zems spiediens. 4% respondentu norāda, ka pakalpojums
nav pieejams, jo centralizētā ūdensapgāde ir pieejama Krāslavā un pagastu centros, savukārt
novada viensētās ūdens kvalitāte ir atkarīga no mājas īpašnieka.
44% respondentu ir apmierināti ar kanalizācijas sistēmas kvalitāti novadā, 20%
respondentu to vērtē kā labu, 21 % respondentu vērtē kanalizācijas kvalitāti kā neapmierinošu,
4% respondentu tā nav pieejama un 13% respondentu tās kvalitāti novērtēt ir grūti. Novada
iedzīvotājus neapmierina, ka lauku teritorijās nav sabiedrisko tualešu, tualešu pie kapiem un
tūrisma objektiem. Iedzīvotāji iesaka pilsētā uzlabot/izveidot lietus ūdeņu savākšanas sistēmas.
Lai arī atkritumu savākšana un izvešana apmierina lielāko daļu iedzīvotāju pilsētas un
pagastu centru iedzīvotāju (42 % respondentu vērtē kā apmierinošu, 36% respondentu kā labu),
samērā lielu respodentu daļu (11% vērtē kā neapmierinošu, 4% respondentu nav pieejama)
uztrauc atkritumu tvertņu daudzums un izvietojums pilsētā un pagastu centros, un to neesamība
lauku teritorijās, tas, ka neregulāri tiek izvesti „zaļie” un „dzeltenie” konteineri. Joprojām
aktuāla problēma ir atkritumu tvertņu pieejamība tūrisma objektos un arhaiskās atkritumu
apsaimniekošanas metodes ārpus pagastu centriem.
Viskritiskāk iedzīvotāji novērtēja ielu apgaismojumu un ietves, celiņus un gājāju
pārejas. Ielu apgaismojums apmierina vien 20% respondentu, savukārt ietvju un celiņu
infrastruktūra apmierina 27% respondentu. 54% respodentu ielu apgaismojumu un 62%
respondentu gājēju ietves un celiņus vērtē kā neapmierinošus pakalpojumus.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
124
Iedzīvotāji apzīmē apgaismojuma kvalitāti kā vienu no negatīvākajām iezīmēm pilsētā,
dārgu un nepārdomātu, vakaros nav iespējams pastaigāties. Savukārt neatjaunotās ietves un
celiņus iedzīvotāji raksturo kā novecojušus, nedrošus, nepārvaramu šķēršļu joslu ziemā, tādus,
kur var nolauzt papēžus utt. Iedzīvotāji pozitīvi novērtē ES finansējuma piesasti un vēlas, lai
iesāktie darbi neapstājas. Pie ieteikumiem tiek minēts, ka pirmkārt jāatjauno galvenās ielas,
jādomā par atraktīvu gājēju pāreju izveidi, jāsakārto gājēju ietve Krāslava – Augstkalne, pie
privātmājām visā novadā jātīra sniegs, jāsakārto ietvi līdz Vienības ielas beigām, lai iedzīvotāji
nebūtu spiesti iešanai izmantot brauktuvi.
Neapmierinoši (67% respondentu) novērtēta arī transportam domāto ielu un ceļu
infrastruktūra. Tā raksturota kā nedroša, bedraina, kas nozīmīgi bojā pilsētas tēlu. Iedzīvotāji
uzskata, ka pilsētā vajag vairāk autostāvvietu, novada lauku teritoriju krustojumos izgriezt
krūmus, laicīgi kopt grants ceļus un izvest sniegu no pilsētas, sakārtot auto stāvēšanu ielu malās.
Tikai 24 % respondentu novērtē ceļu infrastruktūru kā apmierinošu. Ceļu un ielu infrastruktūras
sakārtošana ievērojami paaugstinātu iedzīvotāju vides un dzīves kvalitāti (71% respondentu).
Viens no pozitīvāk novērtētajiem pakalpojumiem ir vides sakoptība, to kā labu novērtēja
11%, savukārt kā apmierinošu 70% respondentu. Iedzīvotāji vēlas atjaunot/izveidot ielu un māju
nosaukumus, numurus. Interesants viedoklis ir par birokrātijas negatīvo ietekmi uz vides
sakopšanu pie ezeriem un upēm. Teritorijas labiekārtošana un pilnveidošana ierindojas otrajā
vietā dzīves kvalitāti sekmējošo faktoru sarakstā (52% respondentu).
Viedokļi dalās arī par apbūves vidi un kvalitāti novadā, lielākā daļa respondentu (58%
respondentu) to vērtē kā apmierinošu, tikai 3% kā labu, 16% respondentu to ir grūti novērtēt, bet
neapmierināti ir 22%. Respondenti anketās argumentē, ka apbūve ir neētiska un haotiska, nav
jūtams arhitekta darbs, jo apbūves vide kā prasība netiek definēta teritoriju plānojumos un
apbūves noteikumos tādā veidā, lai tā veidotos vienota vai arī vismaz raksturīga novadam vai
reģionam. Iedzīvotāji norāda uz nepabeigtajām un pusnopostītajām celtnēm Aronsona, Lāčplēša
un Tirgus ielās, nesaskaņotu būvniecību un telpu pārbūvi pašvaldībai piederošajās dzīvojamajās
mājās, uzbrauktuvju trūkumu bērnu ratiņiem, kā arī informācijas trūkumu par būvniecības
prasībām un apbūvi novadā. 41% respondentu jeb 47 iedzīvotāji atzīst, ka ēku fasāžu
rekonstrukcija un siltināšana pozitīvi ietekmētu dzīves vides kvalitāti.
Par viskvalitatīvāko produktu mūsu novadā atzīts gaiss (67% respondentu jeb 41
iedzīvotājs novērtējis kā labu). Iedzīvotāji uzskata, ka arī gaisu var pārdot kā tūrisma produktu,
pareizi to pozicionējot. Savukārt tūrisma joma un tūrisma infrastruktūras kvalitāte Krāslavā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
125
un tuvākajā apkaimē novērtēta viennozīmīgi pozitīvi (apmierināti 53% respondenti, 15%
novērtē ar labi). Galvenais tūrisma attīstību bremzējošais faktors ir nekvalitatīvie autoceļi,
naktsmītņu trūkums pilsētā un tūrisma infrastruktūras trūkums novada lauku teritorijās un
pagastu centros.
Gandrīz
proporcionāli uz pusēm
dalās ar namu
apsaimniekošanas
pakalpojumiem
apmierinātie (44%
respondentu jeb 49
iedzīvotāji) un
neapmierinātie (37% respondentu jeb 41 iedzīvotājs). 15% respondentu jeb 17 iedzīvotāju ir
grūti novērtēt minēto pakalpojumu, jo informācija par to ir slepena un nepietiekama. Atzinīgus
vārdus iedzīvotāji velta sētniekiem, taču daži norāda arī uz paviršu namu apsaimniekotāju
attieksmi, novecojušu, bērnu veselībai bīstamu pagalmu infrastruktūru. Iedzīvotāji ir
neapmierināti, jo profilaktiskie jumtu remonti nenotiek sistemātiski, netiek pareizi siltinātas
caurules māju pagrabos, kāpņu telpas nav apgaismotas, durvis izlauztas un sienas gandrīz katrā
mājā netīras un apzīmētas, smilšu kastēs sen nav mainītas smiltis. Aktualizēts arī klaiņojošo kaķu
un suņu jautājums.
Līdzīgi dalās viedokļi
par veselības aprūpi novadā
(47% respondentu apmierināti,
37% neapmierināti).
Iedzīvotājus satrauc atsevišķu
Krāslavas ārstu sniegto
pakalpojumu kvalitāte,
dzemdību un bērnu nodaļu slēgšana, vājas rehabilitācijas iespējas, medikamentu dārdzība,
jaunāko tehnoloģiju trūkums. Iedzīvotāji domā, ka kārtējās veselības pārbaudēs mediķiem būtu
rūpīgāk jāizmeklē pacienti, jo bieži vien tā ir vienīgā reize gadā, kad cilvēks atnāk pie ārstiem.
Pozitīvi vietējie iedzīvotāji (42% respondentu jeb 47 iedzīvotāji) vērtē novadā sniegto
sociālo palīdzību un pakalpojumus, liela daļa (24% respondentu jeb 27 iedzīvotāji) norāda, ka
šos pakalpojumus neizmanto, līdz ar to ir grūti novērtēt kvalitāti. Novada iedzīvotājiem pieejamā
bezmaksas sporta infrastruktūra ir skolu stadioni, taču iedzīvotāji vēlas daudzveidību -
baseinu, slidotavu, slēpošanas trases, organizētas sporta nodarbības arī pieaugušajiem un
senioriem.
No novadā piedāvātā izglības klāsta vispozitīvāk novērtēts ir pirmsskolas izglītības
pakalpojums, to kā labu novērtējuši 50% respondentu, apmierināti ir 37% respondentu. Otrajā
vietā ierindojas vispārējā izglītība (ar labi novērtējuši 42% respondentu, ar apmierinoši 46%
respondentu), trešajā vietā profesionālā izglītība (ar labi novērtējuši 7% respondentu, ar
apmierinoši 31% respondentu). Iedzīvotāji uzskata, ka pagastu skolu pastāvēšana būtu jāvērtē
pragmatiskāk, jāizsver to nākotnes loma, vajadzētu paplašināt arī profesionālās izglītības
pakalpojumu klāstu. Lai gan lielākā daļa respondentu (35%) norāda, ka ir apmierināti ar
mūžizglītības pakalpojumu klāstu, lielai daļai (19% respondentu) tas nav pieejams, 26%
respondentu to ir grūti novērtēt, savukārt 17% respondentu šis pakalpojums neapmierina.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
126
Visvairāk iespēju izglītoties bez maksas ir tieši darba meklētājiem NVA organizēto kursu
ietvaros, darba ņēmējiem un uzņēmējiem šādu iespēju nav. Nepietiekamā finansējuma dēļ trūkst
tālākizglītības iespēju arī skolotājiem, trūkst informācijas par mūžizglītību kopumā.
Iedzīvotājus kopumā apmierina kultūras un izklaides pasākumu kvalitāte (6%
respondentu novērtējuši ar labi, savukārt 56% respondentu ar apmierinoši). Vairāki iedzīvotāji
uzsver, ka kvalitāte atkarīga no pagasta un pilsētas kultūras darbinieku iniciatīvas, kompetences,
radošā gara. Daudzviet tā ir apsīkusi, vajadzīgas jaunas idejas un cilvēki. Iedzīvotājiem trūkst
konsekventas informācijas, piemēram, mēneša kultūras afišas par pasākumiem novada teritorijā.
Kultūras infrastruktūra daudzviet pagastos ir novecojusi vai nepastāv vispār, Krāslavas kultūras
namam un estrādei steidzami nepieciešama renovācija. Iedzīvotāji vēlas saglabāt kultūras
autentiskumu, attīstīt latvisku vidi, respektēt multinacionālās sabiedrības vajadzīgas, dažādot
pasākumus, racionāli izmantot resursus.
Pārsvarā pozitīvi iedzīvotāji vērtē sabiedrisko kārtību novadā (13 % respondentu – labi,
56% respondentu – apmierinoši), par vislielāko problēmu iedzīvotāji uzskata alkohola lietošanu
un smēķēšanu sabiedriskās vietās, bērnu klaiņošanu pa ielām un atrašanos izklaides iestādēs pēc
vienpadsmitiem vakarā, trotuāru nekopšanu pie privātmājām. Tiek minēta arī neiejūtīgums no
atbildīgo amatpersonu puses.
Novada domes un pārvalžu
darbu iedzīvotāji novērtē
apmierinoši (13% respondentu
novērtēja ar labi, 44%
respondentu – ar apmierinoši,
24% respondentu ar
neapmierinoši, 20%
respondentu– grūti pateikt).
Domas dalās par atsevisķu nodaļu un deputātu darbu, vairāki iedzīvotāji uzsver neilgtspējīgu un
tuvredzīgu lēmumu pieņemšanu, konsekvences trūkumu, darbinieku vīzdegunību. Domei būtu
jāuzlabo komunikācija ar iedzīvotājiem, jāveido atgriezeniskā saite. Darbiniekiem vajadzētu būt
atvērtākiem un ieinteresētākiem, nevis likt klientiem justies vainīgiem par uzdotiem jautājumiem.
Viens no kvalitatīvākajiem novada domes pakalpojumiem iedzīvotāju skatījumā ir sabiedrības
informēšana (37% respondentu novērtēja ar labi, 46% respondentu ar apmierinoši, tikai 13%
respondentu – neapmierinoši, 4% respondentu – grūti pateikt). Pārsvarā atzinīgi novērtēts
www.kraslava.lv un „Krāslavas Vēstis” komandas darbs. Iedzīvotāji ierosina atjaunot avīžu
stendu kādā no pilsētas vietām, kur regulāri varētu izvietot bezmaksas preses izdevumus,
Krāslavas Vēstīs mazāk populisma vairāk informācijas arī par domes nodaļu un iestāžu darbu un
pakalpojumiem.
Iedzīvotāji vēlas saglabāt kokus un apstādījumus, dabas daudzveidību, izglītotus, zinošus,
iniciatīvas bagātus un radošus cilvēkus, bērnu un jauniešu centru, parkus, pludmales,
multinacionālu vidi, drošu dzīves vidi, ceļus, vecajām koka ēkām – mežģīņotos logu rāmjus,
bērnu laukumus, piemājas dārzus, gaisa kvalitāti, grāfu Plāteru pili, bibliotēkas, kooperatīvo
sabiedrību „Sauleskalns -1”, feldšeru – vecmāšu punktus, Daugavas un zilo ezeru skaistumu,
tūrisma objektus, klusumu, mākslas un mūzikas izglītību, latgaliskās tradīcijas, valodas
īpatnības, arhitektūru, pasta pakalpojumus, baznīcas, mazās upītes, ekoloģiski tīru vidi,
kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu, nepārveidotu Daugavas gultni, nenoplicinošu mežu
apsaimniekošanu, pilsētas svētkus, Skaistas pamatskolu, pagastu tautas namus, cilvēku
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
127
atklātību, abus Krāslavas bērnudārzus, patriotismu, siena smaržu, autentiskumu, mīlestību pret
zemi, izglītības iestāžu tīklu, mieru, kaimiņus, poliklīniku.
Novada attīstībai iedzīvotāji ierosina atjaunot un uzlabot ceļu un ielu infrastruktūru apgaismot
ielas nakts stundās, nokrāsot un sakārtot soliņus, labiekārtot pagalmus, izveidot modernus bērnu
laukumus pagalmos (vēlams koka), paplašināt autostāvvietas, sakopt parkus, ezermalas, veicināt
jaunu darba vietu radīšanu pilsētā un pagastos, lai jaunieši pēc augstākās izglītības iegūšanas
atgrieztos novadā, rekonstruēt pili, attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, veidot kvalitatīvu dzīves
telpu, atbalstīt mazās uzņēmējdarbības formas, izmantot apgaismojumam saules enerģiju,
atjaunot luterāņu baznīcu, mainīt cilvēku un priekšniecības attieksmi pret savu pilsētu, daudz
domāt arī par pagastiem, noteikt vienotu pilsētas stilu: jumtu krāsu un segumu, sētu materiālu,
māju sienu krāsu, izveidot uzbrauktuves bērnu un invalīdu ratiņiem, sakārtot esošās atpūtas
vietas Krāslavā, racionāli izmantot infrastruktūras objektus, nodibināt Krāslavas novada
uzņēmēju konsultatīvo biedrību, strādāt novada un iedzīvotāju labā, paplašināt veloceliņu tīklu,
izveidot velosipēdu nomu, biežāk rīkot gadatirgus, samazinat siltumapgādes tarifus, attīstīt
latvisku vidi, dažādot pakalpojumu pieejamību, uzlabot kultūras dzīvi, izveidot gulošos policistus
Vasarnieku ielā pie Zirga ezera un citus ātruma ierobežojumus pie dzīvojamajām mājām, lauku
teritoriju iedzīvotājus iesaistīt sabiedriskos pasākumos, radošās darbnīcās, biedrībās, uzlabot
tirgus infrastruktūru pie Saules veikala, uzstādīt inormācijas stendus Saules veikala apkaimē,
ierobežot klaiņojošos dzīvniekus, izveidot dzīvnieku patversmi, pārskatīt pagasta pārvalžu štatus,
sekmēt ražošanu, optimizēt sabiedriskā transporta plūsmu, jautāt iedzīvotājiem, likvidēt
„točkas”, atjaunot pasažieru vilcienu kursēšanu, jāuzlabo ūdens kvalitāte, ielu apgaismojums un
ceļi Skaistas pagastā, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, izklaides pasākumus arī pieaugušajiem
un senioriem, uzlabot pievedceļus līdz mājām, ēdināšanas servisu, rīkot pasākumus ģimenēm ar
bērniem, sakārtot neapdzīvotās daudzdzīvokļu mājas, uzlabot veselības aprūpi, atjaunot bērnu
laukumu Ezeru ielā 18, mazināt uzņēmēju visatļautību, pārskatīt siltumenerģijas tarifus, rīkot
aktivitātes pilsētas parkā, izveidot gājēju ietves uz Augstkalni, nojaukt vai uzlabot vecas neglītās
mājas un ēkas, veicināt interneta attīstību lauku teritorijās, organizēt sporta nodarbības
pieaugušajiem, asfaltēt Podnieku ielu, labiekārtot Persteņa ezeru,, iestiklot un ielikt ārdurvis
Podnieku 22, paplašināt pagalmu un ierīkot autostāvvietu Vienības ielā 12, sakārtot veco skolu,
parku un pludmali pie Ilzes ezera Kombuļos, mazināt korupciju darba vietās, kas veicina
jauniešu aizbraukšanu, informēt par iespējamo finansējumu radošus uzņēmējus, kuri meklē savu
ražojumu un pakalpojumu noieta tirgus, veicināt uzņēmēju kooperāciju.
Novada iedzīvotāji vēlas radīt slēdzamas kāpņu telpas, zivsaimniecības attīstību izklaides
nolūkiem, vasaras āra kafejnīcas, slidotavu, modernu kinoteātri, atpūtas vietas Daugavas krastā,
jaunas izklaides iespējas, smuku peldvietu Daugavas krastā, vai arī esošajā Zirgezerā, biznesa
inkubatoru, apgaismotu slēpošanas trasīti ziemā, mājīgu kafejnīcu, kurā pulcētos pieaugušie, kur
varbūt varētu skatīties labu kino, varbūt dejot, vakariņot... pilsētā, parkā, pie Persteņa ezera
izvietot interesantus soliņus, atkritumu kastes, laternu stabus, kioskus, kur var tūristi un
iebraucēji iegadāties suvenīrus ar Krāslavas simboliku, bukletus, atklātnes, arī jaunākās avīzes,
žurnālus, tasi kafijas...sporta kompleksu vai baseinu, asfaltētu veloceliņu vai gājēju taku ar
pieturvietām gar Daugavas malu visā pilsētas garumā, atkritumu šķirošanu, oriģinālu tradīciju,
kas būtu interesanta citiem Latvijas iedzīvotajiem (vasarā gurķu kauju vai mešanas sacensības),
vienas pieturas aģentūra, bankomātu, interneta pieejamību lauku teritorijās, jaunus vides
dizaina objektus, jaunus skvērus un atpūtas vietas pastaigām un atpūtai, t.sk.ar bērniem, suņiem;
atpūtas zonas jauniešiem, piemēram, Pirts un Siena ielas rajons - aizaugusī ieleja, vecais
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
128
ūdens tornis, celtnes masu sporta aktivitāšu attīstībai, vietējās bezmaksas pagasta avīzes,
tirdzniecības vietu, kur varētu iegādāties Krāslavas novadā un kaimiņu novados ražotu vietējo
produkciju, atpūtas kompleksu atpūtai ar ģimeni, kempinga vietu pilsētas tuvumā, pie pilsētas
robežas informācijas stendu par nakšņošanas iespējām novada teritorijā ar tālruņa numuriem,
norādes pilsētā uz dažādiem objektiem, ticību pagasta pārvaldei, asfaltētu ceļu no Vaivodiem
līdz Indrai, ievārījuma muzeju, glābšanas aprīkojumu pie ūdenskrātuvēm, labiekārtot teritoriju
pie aušanas darbnīcas, veļas mazgāšanas pakalpojumus, sadarbību ar kaimiņvalstīm,
rūpniecību, muzejus pagastos, dabas taku Skaistas pagastā, kafejnīcu bērniem, informāciju par
drošību publiskās vietās (redzamajās vietās uz ielām vajag uzlīmes vai informāciju, kur griezties
un kur zvanīt, ja notiek nelaimes gadījumi, gāzes izplūdes rīkoties stihiju gadījumos - kur ir
oficiāla vieta uz kuriem zvanīt vai kur glabties. kur tuvākais policija siecirknis un slimnīca. pie
Daugavas un pie ezeriem nav nekas pārdomāts par drošību uz ūdens -nav glābšanas riņķu), "
Super netto", Drogas", bērnu rotaļu laukumu pie līvānu mājiņām Kombuļos, nelielu skatuvīti
Kombuļu stadionā, pasākumus tur, skatu torni Sauleskalna, lai var tūristi apskatīt daudzos
ezerus.
Iedzīvotāju priekšlikumi attīstībai:
Tūrisms
Izveidot jaunus tūrisma objektus un sakārtot esošos;
Krāslavā gar Daugavu izbūvēt pastaigu celiņu ar atpūtas infrastruktūru;
Brīvības ielu pārveidot par gājējiem paredzētu ielu ar kafejnīcām un suvenīru veikaliņiem.
Izstrādāt oficiālu tūrisma maršrutu pa Latgales ezeriem un upēm, izveidot ūdens
transportlīdzekļu nomu, telšu un atpūtas vietas ezeru un upju krastos, plaša reklamējot
produktu.
Attīstīt citus ūdens tūrisma pakalpojumus, piem., daivinga, zvejas un zemūdens medības,
pieejamas viesnīcas.
Ziemas sporta cienītājiem izveidot distanču slēpju nomu un izstrādāt maršrutus.
Novada tūrisma attīstību var balstīt arī uz multikulturālo vidi novadā un tās izrietošajām
dažādu tautu tradīcijām, kultūras mantojumam. pastiprināti nepieciešams veidot pārrobežu
sadarbību ar Baltkrieviju, Lietuvu utt.
Jāattīsta ne tikai tūrisma pakalpojumi, bet papildus arī aktīva atpūta dažādos gadalaikos.
Jāmotivē vietējos iedzīvotājus ne tikai nodrošināt naktsmītnes tūristiem, bet arī
pakalpojumus, kas piesaista apmeklētājus un liek tiem uzkavēties uz vairākām dienām,
nedēļām (piem., ekologiski tīras no vietējiem produktiem nodrošinātas spa procedūras, pirts
lietas utt.)
Tūrisma iespējas - Izvaltas pamatskola atrodas bijušajā jezuītu klosterī, baznīca, Sargavas
ezera pludmale.
Pirmā augstākās izglītības iestāde Latgalē – Krāslavas klosteris.
Apzināt Plāteru muižu ēkas un citu infrastruktūru (igauņi izdevuši katalogu par Latvijas
pilīm un muižām igauniski, bet latviski tāda nav).
Bijušajā Izvaltas bērnudārzā ierīkot atpūtas centru.
Infrastruktūra
Uzlabot ielas, ceļus, apgaismojumu, labiekārtot parkus, skvērus.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
129
Paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, kas veicinātu arī tarifu
samazināšanos.
Uzlabot ūdensapgādes sistēmu kvalitāti.
Sakārtot ielas un ceļus, kas ir pamatu pamats visa veida jomu un pakalpojumu pieejamībai.
Uzņēmējdarbība
Sadarbība ar Baltkrievijas; Krievijas robežnovadiem un to uzņēmumiem
Sadarbojoties ar ārzemju partneriem, radīt jaunus uzņēmumus un darba vietas.
Atbalstīt mazo un vidējo biznesu, samazinot telpu īres nodokli.
Veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izveidojot jaunas, kvalitatīvas telpas, ražošanas ēkas un
teritorijas, piedāvāt atbalsta pakalpojumus biznesa attīstībai - biznesa inkubators.
Apmācīt cilvēkresursus par akvakultūras pamatiem un veicināt novada teritorijā
zivsaimniecības attīstību.
Rūpniecības uzņēmumu veidošana, piem., gaļas kombināts.
Izrādīt iniciatīvu uzņēmēju, zemnieku un pašnodarbināto personu informēšanu par biznesa
iespējām, naudas līdzekļu piesaistes iespējām.
Attīstīt kokapstrādes nozari.
Pārdomātu, ekonomiski atbalstītu, bioloģiskās saimniecības un izklaides zivjsaimniecības
attīstību izklaidei un rūpniecībai.
Tranzīta pārvadājumu attīstība ( pirms tam jāsakārto a/ceļi, jāaprēķina ekonomiskā atdeve).
Mārketings
Plašāk reklamēt Krāslavas pilsētas svētkus.
Jāattīsta un jāreklamē vietējā produkcija (mājražošana, amatniecība u.c.) , jāveicina
atpazīstamība, jāizveido "amatu māju" kopā ar TICu.
Esošā Krāslavas novada vietas tēla (tajā skaita kā tūrisma galamērķa) apzināšana, jaunā tēla
koncepcijas izstrāde un aktīva reklamēšana.
Propagandēt kārtību un tīrību, veicināt regulāras satikšanās ar varu.
Pašvaldības darbs
Pēctecību darbos! Sākumā veikt darbus (piem ūdens apgāde mājām, dažādu kabeļu rakšana
un tikai tad klāt asfaltu, nevis uzlikt jaunu asfaltu un tad to jaukt, rakt un bojāt) .
Iesaistīt jauniešus vai cilvēkus, kas radoši un ar aizrautību darbotos novada labā.
TV raidījumu par Krāslavas novadā notiekošo veidot aktīvāku un interesantāku, izmantojot
žurnālistikas ne sabiedrisko attiecību elementus.
Būt atvērtākiem un ieinteresētākiem, ja kāds zvana uz pašvaldību un cenšas noskaidrot kādu
jautājumu, nevis likt justies vainīgam, ka piezvanīji.
Nodrošināt iespējas iedzīvotājiem saņemt aktuālo pašvaldības informāciju nevien kā
faktoloģiski notikušo vai paredzamo, bet e-pakalpojumu pieejamību un savstarpēju
informācijas apmaiņu.
Vairāk jaunu un aktīvu cilvēku pārvaldē.
Izanalizējiet iepriekšējo gadu sastrādātās kļūdas un ar jaunu sparu uz priekšu, izejot no
pieejamā finansējuma. ar lielu naudu var arī izdarīt ļoti vērtīgas lietas sabiedrībai.
Deputātiem un iedzīvotajiem jāsargā un jāmīl mūsu novads.
Pieņemt Skaistas pagastā algotu projektu rakstītāju (5 atbildes)
Vienreiz mēnesī organizēt atskaišu dienu domē, kad sanāk visi iestāžu vadītāji un informē
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
130
mēru par izdarīto un plāniem, par vajadzībām un problēmām.
Samazināt likmes valsts pārstāvjiem un viņu padotajiem, ekonomēt uz labiekārtošanu.
Pakalpojumi, vides un dzīves kvalitāte
Ļoti jauki būtu izveidot strūklaku pilsētas centrā!!! (kaut vai pavisam nelielu)
Veicināt un popularizēt veselīgu dzīvesveidu, uzlabojot sporta un rekreācijas aktivitāšu
pieejamību iedzīvotājiem.
Būtu jānodrošina labāka sasniedzamība ar sabiedrisko transportu (arī vilcienu satiksmes
atjaunošana).
Aktīvo nodarbju skolniekiem attīstīšanu: sports, skola, interešu centrs, mākslas, mūzikas un
sporta skolas. Par nodarbinātību jādomā arī lauku teritorijās, lai vasarā bērniem autobusu
pietura nebūtu vienīgā vieta kur pavadīt brīvo laiku.
Saglabāt abus bērnudārzus Krāslavā.
2014. gada aptauja
No 2014. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim Krāslavas dome novada aicināja
iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Anketa bija
pieejama elektroniskā formātā www.kraslava.lv, informējot sabiedrību vietējā presē un
sociālajos tīklos. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 104 iedzīvotāji.
Aptaujas dalībnieka (respondenta) portrets
Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (33 iedzīvotāji) ir valsts un pašvaldības
institūciju darbinieki, tiem seko privāto uzņēmumu darbinieki (21 iedzīvotājs) un studenti (16
iedzīvotāji).
Visaktīvāk uz anketas jautājumiem atbildēja krāslavieši (70 iedzīvotāji), otrajā vietā
ierindojas citviet (Rīgā, Daugavpilī, ārzemēs) dzīvojošie novadnieki (13 iedzīvotāji), tiem seko
Ūdrīšu, Aulejas, Izvaltas, Krāslavas, Kaplavas, Kombuļu pagastu iedzīvotāji. Diemžēl aptauja
nav sasniegusi pierobežas - Indras, Kalniešu, Piedrujas un Robežnieku pagastu iedzīvotājus.
Aptaujātie iedzīvotāji uzskata sevi par sociāli aktīviem vai tādi plāno būt – 27 iedzīvotāji
uzskata, ka aktīvi iesaistās vietējo jautājumu risināšanā (17 no tiem ir kādas biedrības biedri, 9
iedzīvotāji – pašdarbības kolektīvu vai interešu pulciņu biedri), 42 iedzīvotāji labprāt to darītu.
Diemžēl lielākā daļa - 75 iedzīvotāji atzinuši, ka neiesaistās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.
Par laimīgas dzīves priekšnosacījumiem Krāslavas novadā atzītas labas darba iespējas
(49% atbilžu), droša vide (40% atbilžu), stabils atalgojums (33% atbilžu), kvalitatīvi sabiedriskie
pakalpojumi, daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un laba infrastruktūra (27%
atbilžu). Labus kaimiņus, latvisku vidi, uzticību novada pārvaldei un labas izglītības iespējas kā
laimīgai dzīvei nepieciešamus atzīmējuši mazāk par 15% aptaujāto.
Kopumā iedzīvotāji pozitīvi vērtē Krāslavas novada attīstību laika posmā no 2009. –
2014. gadam; 53% respondentu jeb 54 iedzīvotāji attīstību novērtējuši ar „4” piecu ballu skalā,
30% respondentu jeb 31 iedzīvotājs ar atzīmi „5”. Vairāk kā puse aptaujāto iedzīvotāju ( 61%
respondentu) atzina, ka pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies arī viņu personīgā dzīves kvalitāte.
Tuvāko piecu gadu laikā lielākā daļa aptaujāto - 80% plāno palikt Krāslavas novadā.
Iedzīvotāji vērtē infrastruktūru un pakalpojumus
Vērtējot paveikto transporta, loģistikas un sakaru pakalpojumu nozarē, iedzīvotāji par
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
131
labu atzīst transportam domāto ielu/ceļu infrastruktūras sakārtošanu (79% respondentu), kā arī
ietvju, celiņu, gājēju pāreju kvalitāti (84% respondentu). Jāatzīmē, ka nozarē panākts ievērojams
uzlabojums, jo pirms četriem gadiem Krāslavas novada domes veiktajā aptaujā, 67% aptaujāto
iedzīvotāju ielu un ceļu stāvokli vērtēja galvenokārt negatīvi.
Gandrīz vienādās daļās dalās ar ielu apgaismojumu apmierināto (54 iedzīvotāji) un
neapmierināto (46 iedzīvotāji) viedokļi. Interneta kvalitāte apmierina 87% aptaujāto, pasta
pakalpojumi – 77%.
Iedzīvotāji norāda uz sekojošiem uzlabojumiem augstākminētajā nozarē – pilsētā
diennakts tumšajā laikā nepieciešams apgaismojums iedzīvotāju drošībai un vandālisma
mazināšanai, jāveido loģistikas centrs, jāturpina pagastu ceļu tīkla un neasfaltēto pilsētas ielu
rekonstrukcija, pilsētā jāorganizē sabiedriskā transporta kustība.
Pozitīvi uzlabojumi veikti ūdensapgādē (83 iedzīvotāji ir apmierināti), kanalizācijas
sistēmās (86 iedzīvotāji ir apmierināti), atkritumu savākšanā un izvešanā (78 iedzīvotāji ir
apmierināti), publisko ēku siltināšanā (62 iedzīvotāji ir apmierināti). Iedzīvotājus neapmierina
namu apsaimniekošana (62 iedzīvotāji ir neapmierināti) un atkritumu šķirošana (41 iedzīvotājs ir
neapmierināts). Aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka jāuzlabo iekšpagalmu infrastruktūra, sakārtojot
auto stāvvietas, bērnu rotaļu laukumus, apzaļumojot teritorijas (74% atbilžu), steidzami
nepieciešama daudzdzīvokļu namu siltināšana (56% atbilžu) un apgaismojuma infrastruktūras
ierīkošana/atjaunošana (36% atbilžu). Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka daudzdzīvokļu namu
siltināšana būtu jāuzņemas apsaimniekotājam (53% atbilžu).
Iedzīvotājus pārsvarā apmierina pirmsskolas un vispārējās izglītības pakalpojumu
kvalitāte (66% respondentu apmierināti), domas dalās par mūžizglītību (24% respondentu
apmierināti, 27% - neapmierināti), profesionālo izglītību (26% respondentu apmierināti, 23%
respondentu neapmierināti) un interešu izglītību (38% apmierināti, 26% - neapmierināti).
Novadnieki uzskata, ka mūžizglītības pasākumi ir pieejami pārsvarā bezdarbniekiem, Bērnu un
jauniešu centram būtu jāstrādā arī vakaros, profesionālās izglītība mācību programmas jādara
pieejamas arī meitenēm.
Viskritiskāk iedzīvotāji vērtē ēdināšanas pakalpojumus (63% aptaujāto ir neapmierināti),
veselības aprūpi un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas (58% aptaujāto ir neapmierināti),
sporta infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (40% aptaujāto ir neapmierināti).
Tūristu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai steidzami būtu jānodrošina
ēdināšanas pakalpojumu pieejamība vakaros un brīvdienās, jāveido ģimenes aktīvās atpūtas
centrs (t.sk. baseins), jāveido brīvā laika (īpaši brīvdienu) pavadīšanas vietas jauniešiem,
jāpiesaista jauni, kvalificēti mediķi.
Par viskvalitatīvāk sniegto pakalpojumu atzīta zaļo zonu un vides apsaimniekošana
pilsētā (92% respondentu jeb 96 iedzīvotāji ir apmierināti), laukos ar vides sakoptību ir
apmierināti 56% jeb 58 iedzīvotāji, īpaši atzinīgi vērtējot koptās kapsētas.
Turpmāka attīstība un uzņēmējdarbības atbalsts
Turpmākie Krāslavas novada attīstības veicināšanas virzieni aptaujāto iedzīvotāju
skatījumā ir tūrisms (71% respondentu jeb 74 iedzīvotāji), lauksaimnieciskā ražošana un
pārstrāde (56% respondentu jeb 58 respondenti), sports un aktīvā atpūta (47% respondentu jeb
49 iedzīvotāji), loģistika (38% respondentu jeb 39 iedzīvotāji), starptautiskā sadarbība (31%
respondentu jeb 32 iedzīvotāji) un kultūra (29% respondentu jeb 30 iedzīvotāji).
Kopumā 68 % respondentu jeb 71 iedzīvotājs ir apmierināts ar tūrisma infrastruktūras
pieejamību un kvalitāti, 66% respondentu apmierina novadā sniegtie tūrisma pakalpojumi,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
132
taču norāda uz nepieciešamību rūpīgāk uzturēt projektu ietvaros izveidoto tūrisma infrastruktūru.
Iedzīvotāji uzskata, ka ir nepieciešams turpināt Krāslavas pils kompleksa attīstību (66%
aptaujāto uzskata, ka jārekonstruē pils, piešķirot tai ceremoniju vietas/izstāžu zāles funkciju;
55% aptaujāto balso par parka tālāku rekonstrukciju; 46% aptaujāto vēlas aktīvi atpūsties parka
nogāzēs). 93% aptaujāto uzskata, ka jāattīsta Daugavas labais krasts Krāslavā, vienbalsīgi
iesakot veidot promenādi jeb pastaigu/atpūtas taku pilsētas robežās.
Aptaujā piedalījās 6% uzņēmēju, 11% pašnodarbināto un 25% iedzīvotāju, kuri nākotnē
plāno kļūt par uzņēmējiem. Lielākais vairums jeb 53% aptaujāto atzina, ka nav un neplāno kļūt
par uzņēmējiem.
Vaicāti par Krāslavas novada domes piedāvātajām sadarbības iespējām uzņēmējiem,
54% jeb 56 respondenti atbildēja, ka nav izmantojuši domes piedāvājumus. 25% aptaujāto seko
līdzi aktuālajai informācijai mājas lapā, 13% iedzīvotāju piedalījās pieredzes apmaiņas
braucienos, 12% iepazina informāciju bukletos, blogā draugiem.lv „Ražots Krāslavas novadā”,
izmantoja lauku konsultantu un Tūrisma informācijas centra pakalpojumus/konsultācijas,
piedalījās pašvaldības informatīvajos semināros, uzņēmējdarbības atbalsta speciālista
pakalpojumus/konsultācijas izmantoja 2 % aptaujāto.
Uzņēmējdarbības atbalstam iedzīvotāji no pašvaldības sagaida prezentācijas materiālus ar
novada uzņēmumu zīmoliem, reklāmas un atpazīstamības pasākumus (tirdziņi, uzņēmumu un
produkcijas prezentācijas citās teritorijās, jaunu noieta tirgu meklēšanu, iedzīvotāju motivēšana
atbalstīt vietējos ražojumus), regulārus konsultatīvos pasākumus (darba grupas ar uzņēmējiem,
semināri, atbalsts projektu sagatavošanā, juridiskajos un finanšu jautājumos, dokumentācijas
izstrāde, pieredzes apmaiņa), nodokļu likmju samazinājumu, infrastruktūras sakārtošanu, grantu
programmas iesācējiem, aktīvu sadarbību arī ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Interesanti,
ka par uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru daudzi aptaujātie atzīst „simtlatnieku” programmu un
cilvēku nevēlēšanos strādāt.
Pašvaldības darbs
Aptaujātos iedzīvotājus apmierina pašvaldības deputātu (48% atbilžu), novada
administrācijas un pārvalžu (66% atbilžu), būvvaldes (48 % atbilžu) darbs. 54% respondentu
novērtējuši pašvaldības administrācijas darbu ar „4” piecu ballu skalā. Pozitīvi vērtēta
sabiedrības informēšana (55% atbilžu), ārējā finansējuma piesaiste (53%), pašvaldības budžeta
izlietojums (49% atbilžu). 85% aptaujāto informāciju par pašvaldības darbu iegūst
www.kraslava.lv, 63% aptaujāto – pašvaldības informatīvajā biļetenā „Krāslavas Vēstis” , 32% -
citos preses izdevumos. Aptaujātie ierosina nodrošināt informatīvā biļetena „Krāslavas Vēstis”
pieejamību lauku pagastos, kā arī vairāk informācijas ievietot „Ezerzemē”.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
133
2. PIELIKUMS. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika pa gadiem (2010. –
2013. gads)
Uzņēmums Apgrozījums
2013. gadā
(EUR)
Pret
2012
Pret 2011 Pret
2010
1 Akciju sabiedrība "Krāslavas
piens"
9,202,079.00 45% 21% 2 reizes
2 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Varpa"
8,921,893.00 10% 38% 35%
3 Skaistas pagasta zemnieku
saimniecība "SAPNIS"
4,449,451.00 -2% -12% 2%
4 SIA "AD Biogāzes stacija" 2,943,048.00 18% 258.68 reizes nav
datu
5 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Krāslavas nami"
2,432,185.00 0% 10% 9%
6 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Krāslavas slimnīca"
2,389,858.00 2% 8% 7%
7 SIA "Krāslavas ūdens" 2,352,484.00 7% -2% -6%
8 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "LEVEN"
1,821,987.00 36% 79% 2.30
reizes
9 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "NORDSERVISS"
1,586,422.00 2.17
reizes
-6% 61%
10 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "PETER
WILLEMSEN"
1,491,064.00 11% 16% 1%
11 Zemnieku saimniecība
"VAICUĻEVAS"
1,474,606.00 -9% 64% 2.75
reizes
12 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "NEMO"
1,454,009.00 -7% -32% -24%
13 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "KREBSAR"
1,266,044.00 25% 2.66 reizes 19%
14 PS "VANPRO un
NORDSERVISS"
1,124,488.00 12.67
reizes
nav datu nav
datu
15 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "RH Būve"
1,000,734.00 2.83
reizes
21% 3.25
reizes
16 Krāslavas rajona Kaplavas
pagasta zemnieku saimniecība
"ERLAIN"
990,672.00 -9% -26% 17%
17 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "ROLS"
974,563.00 52% -1% -5%
18 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "DILANIS T"
970,249.00 8% 3% 12%
19 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "ALĪNA U"
912,839.00 22% 2.87 reizes 6.21
reizes
20 Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "FORVEST"
800,385.00 35% nav datu nav
datu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
134
21 SIA "KINTRADE" 703,136.00 44% 32% 11.05
reizes
22 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Krāslavas aptieka"
702,253.00 0% -1% 0%
23 Kalniešu pagasta zemnieku
saimniecība "RAUDOVIŠKI"
647,259.00 -11% 54% 83%
24 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"MEDSERVISS"
645,043.00 10% 21% 24%
25 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"GSK"
548,368.00 -4% 12% 23%
26 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"DOVA"
429,747.00 7% 15% 23%
27 Skaistas pagasta zemnieku saimniecība
"DRUVIŅI"
402,909.00 21% 14% nav
datu
28 Indras pagasta zemnieku saimniecība
"ALAS"
388,573.00 3% 2.74 reizes nav
datu
29 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"OGA G"
374,103.00 4% -26% 54%
30 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Buss Plus"
372,314.00 -7% -27% nav
datu
31 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IV
PLUS"
355,149.00 17% 86% 2.01
reizes
32 SIA "WOOD SSA" 355,085.00 20.86
reizes
nav datu nav
datu
33 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Agro D"
353,840.00 nav datu nav datu nav
datu
34 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"PLINTAS"
324,190.00 4.06
reizes
2.51 reizes 8.81
reizes
35 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KV
Sped"
308,454.00 -27% -10% 3.83
reizes
36 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"VASALS"
292,110.00 2.95
reizes
11.08 reizes 4.24
reizes
37 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"EKO Sistem Serviss"
288,974.00 -60% 13.44 reizes nav
datu
38 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"RITMS R"
267,910.00 3% -3% 1%
39 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"DĀRZKALNI Ž"
263,913.00 2% -2% 32%
40 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Optima D"
261,652.00 8% 12% 37%
41 Krāslavas novada Izvaltas pagasta
kooperatīvā sabiedrība "IZVALTA"
234,533.00 -36% -12% -1%
42 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"KRĀSLAVAS AVOTS"
230,346.00 12% -10% 1%
43 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"VITA V"
223,200.00 -27% -36% -39%
44 SIA "ILMA & J" 222,305.00 30% 32% 30%
45 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"KRISTAFORS"
217,712.00 1% -16% 9%
46 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Castels Construction"
214,744.00 18.55
reizes
nav datu nav
datu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
135
47 Kaplavas pagasta zemnieku
saimniecība "PABĒRZIŅI"
211,204.00 16% nav datu nav
datu
48 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"RIETEĻI"
208,620.00 2.58
reizes
81% 2.77
reizes
49 Robežnieku pagasta zemnieku
saimniecība "ZAREČJE"
207,007.00 -11% -15% 33%
50 Piedrujas pagasta zemnieku
saimniecība "VARAVĪKSNE"
201,538.00 -31% 21% nav
datu
51 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"SAIF"
188,909.00 5% 5% -6%
52 Kalniešu pagasta zemnieku
saimniecība "Zivtiņas"
181,190.00 66% 2.55 reizes nav
datu
53 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"RENESANSE K"
170,665.00 58% -15% -5%
54 "NEDFARMING (UDELE TARTAKS
LATVIA)" SIA
168,525.00 nav datu nav datu nav
datu
55 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IVI
GĀZE"
153,553.00 -5% 1% 39%
56 Skaistas pagasta zemnieku saimniecība
"MALAINE"
151,046.00 -2% 3% nav
datu
57 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"MEIKS"
149,104.00 4.87
reizes
nav datu nav
datu
58 SIA "KRASWOOD" 141,038.00 50% 330.30 reizes nav
datu
59 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"KTV TELEANSS"
132,886.00 -3% -8% -10%
60 Kalniešu pagasta zemnieku
saimniecība "GLORIJA"
132,851.00 -31% 47% 3.58
reizes
61 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Tehnika-R"
127,220.00 -2% 41% 2.41
reizes
62 Robežnieku pagasta zemnieku
saimniecība "EZERIŅI"
127,138.00 -36% 16% nav
datu
63 Aulejas pagasta zemnieku saimniecība
"LĪVA"
123,787.00 -14% 9% 51%
64 SIA "Dridzmalas" 120,348.00 34% 4.33 reizes nav
datu
65 Zemnieku saimniecība "STALTI" 116,905.00 23% nav datu nav
datu
66 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"PERPETUUM MOBILE 2A"
111,338.00 42% -18% -6%
67 Skaistas pagasta zemnieku saimniecība
"OZOLI"
107,548.00 11% 5% nav
datu
68 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"ŠALTUPE"
107,238.00 5.66
reizes
nav datu 17%
69 SIA "Tornis R" 106,654.00 16% 63% 89%
70 Aulejas pagasta zemnieku saimniecība
"JAUNZEMJI"
104,668.00 15% 20% 2%
71 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"LER 8"
102,203.00 2% 1% -11%
72 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"AKVA M"
100,324.00 2.31
reizes
46% 2.83
reizes
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
136
73 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"OPTIKA MR"
98,804.00 -3% -11% -20%
74 SIA "IVIKS" 95,903.00 15% 51% 4.31
reizes
75 Kombuļu pagasta zemnieku
saimniecība "LIEPA"
94,267.00 32% 3.27 reizes 5.04
reizes
76 Zemnieku saimniecība "DRUVIEŠI" 90,704.00 -37% 2% nav
datu
77 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"LAPKOVSKIS UN DĒLS"
83,474.00 0% 1% -9%
78 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"ĢEO OK"
82,401.00 12% -10% -18%
79 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"AUTO GAMA"
76,071.00 -4% -12% 1%
80 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"SILANS"
72,121.00 24% 0% -9%
81 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"AKM"
67,374.00 27% -37% -5%
82 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IVI
2"
64,954.00 -9% -20% 22%
83 SIA "ARTPROFS" 61,293.00 2.33
reizes
nav datu nav
datu
84 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"NETE"
59,613.00 65% 53% 57%
85 Indras pagasta zemnieku saimniecība
"Rīti"
54,975.00 2.09
reizes
2.50 reizes nav
datu
86 Aulejas pagasta zemnieku saimniecība
"LIEPAS"
53,927.00 -26% -24% 2.07
reizes
87 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"KRĀSLAVAS AGROTEHNIKA"
53,853.00 -14% -8% -1%
88 Lauksaimniecības tehnikas kopīgas
lietošanas un apkopes kooperatīvā
sabiedrība "SAULESKALNS-I"
53,823.00 4% 5% 11%
89 Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā
sabiedrība "FLORUPĪTE"
53,803.00 14% 29% 39%
90 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "L-
GOR"
52,756.00 41% nav datu nav
datu
91 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Krāslavas mūrnieks"
52,515.00 -73% -76% -38%
92 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"VIZUS OPTIMA"
52,185.00 17% 5% 4%
93 SIA "ProfAuto" 49,752.00 5% 51% nav
datu
94 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Krāslavas būvnieks"
48,324.00 13% 14% nav
datu
95 Kombuļu pagasta zemnieku
saimniecība "MEŽVIDI"
47,838.00 17% 47% nav
datu
96 SIA "Big telecom" 47,015.00 42% 4.10 reizes nav
datu
97 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"T.I.G.R."
46,788.00 0% nav datu nav
datu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
137
98 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"EIROPAS REĢIONĀLĀ TŪRISMA
INSTITŪTS"
44,731.00 31% 24% -18%
99 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"KANGA"
43,688.00 -1% -33% -37%
100 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"S.D.Line"
41,209.00 3.97
reizes
nav datu nav
datu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
138
3. PIELIKUMS. Aktīvākās nevalstiskās organizācijas novadā (2012. – 2014. gads)
Aktīvākās nevalstiskās
organizācijas novadā
Nosaukums
Reģistrācijas
numurs
Reģistrēts Kontaktpersonas Kontaktinformācija Mērķi
Krāslavas latviešu
biedrība
40008010312 04.05.1995. Gekišs Edmunds
Bukeviča Dzintra
Danovska Ineta
Kadenecs
Aleksandrs
Magidas Valentīna
Platonova Lidija
Teiviša Anita
Varslavāns
Voldemārs
Viļums Valdis
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 26, LV-5601
Tālrunis: 29102852
Saglabāt vēsturiski izveidojušos
dzīves veidu un kultūru.
Sargāt savas nācijas un valodas
pastāvēšanu.
Sekmēt Latgales kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanu.
Skaistas atbalsta centrs 40008057563 14.02.2001. Leikuma Iveta Adrese: Krāslavas nov., Skaistas Paaugstināt lauku iedzīvotāju
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
139
Ungure Ilga
Vecele Antonija
pagasts, Skaista, Skolas iela 1, LV
- 5671
Tālrunis: 26439370
E-pasts: [email protected],
pašorganizācijas spējas.
Ģimenes atbalsta centrs
„ATVĒRTĪBA”
40008057741 20.02.2001. Vagale Raisa
Cauņa Vaira
Kalviša Genovefa
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rēzeknes iela 4, LV - 5601
Tālrunis: 6622900
E-pasts: [email protected]
Veicināt ģimenes stabilitāti,
drošību, veselīgo dzīves veidu,
atbildību bērnu audzināšanā.
Popularizēt ģimenes un bērna
vērtību sabiedrībā, izglītot vecākus
un sabiedrību par ģimenes
funkcionēšanas jautājumiem.
Sniegt ģimenēm sociālo un
psiholoģisko atbalstu, veikt
korekcijas ģimenes attiecībās,
sekmēt vardarbības mazināšanos
ģimenē.
Pētīt ģimenes sociālekonomisko
stāvokli, ietekmēt ģimenes
politikas veidošanos valstī.
Eiroreģions „Ezeru 40008058427 12.03.2001. Jonikāne Sandra Adrese: Krāslava, Brīvības iela Veicināt Latvijas-Lietuvas-
Baltkrievijas pierobežas reģionu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
140
zeme”
Kezika Vanda
Rimša Svetlana
Rimšāne Inta
Upenieks Gunārs
13, LV – 5601
Tālrunis: 65622201
E-pasts: [email protected]
pārrobežu sadarbību, izstrādāt un
vadīt projektus, programmas un
teritorijas plānojumus ar mērķi
veicināt pārrobežu sadarbību un
teritorijas attīstību.
Veidot efektīvu modeli Biedrības
darbības un projektu finansēšanai,
iesaistot Biedrības biedrus
projektos un koordinējot to
īstenošanu.
Biedrība „ESI AR
MUMS”
40008061639 02.08.2001. Delvere Irēna
Celitāne Jeļena
Celitāne Ineta
Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas
pagasts, Izvalta, Saules iela 3, LV
– 5652
Tālrunis: 65649433, 65649438
Apvienot ģimenes izglītojošo
pasākumu organizēšanai.
Iesaistīt biedrību darbā sociālā
riska ģimenes, nelabvēlīgās un
maznodrošināto ģimenes
izglītojošo pasākumu
organizēšanai.
Multikultūras
integrācijas centrs
„VARAVĪKSNES
LAIVA”
40008072948 27.02.2003. Jakubovskis
Andrejs
Cimmermane
Viktorija
Dobkeviča Irēna
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
N.Rancāna iela 4, LV – 5601
Veicināt atklātas pilsoniskas
sabiedrības veidošanu un attīstību
Latvijā.
Veicināt demokrātijas attīstību
Latvijā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
141
Ērika
Ignatoviča Ilona
Senčenkova
Ludmila
Sabiedrības stabilitātes un
integrācijas ideju attīstība Latvijā.
„Lingua”
40008077555 01.10.2003. Kolosovska Ligija
Bērtiņa Velta
Makareviča Ļubova
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Raiņa iela 25, kab.34, LV - 5601
E-pasts: [email protected]
Paplašināt jauniešu un pieaugušo
izglītības iespējas, veicinot
informācijas, zināšanu un
pieredzes iegūšanu jauno
tehnoloģiju, kultūras un
svešvalodu jomās.
Nodibināt un attīstīt kontaktus un
sadarbību ar ārvalstu partneriem.
Organizēt jauniešu brīvā laika
lietderīgu pavadīšanu.
Krāslavas rajona
lauksaimnieku apvienība
40008080818 11.03.2004. Geiba Ivars
Avgustova
Valentīna
Platacis Aivars
Stivriņš Valdis
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 9, LV – 5601
Tālrunis: 26538824
E-pasts: [email protected]
Apvienot rajona lauksaimniekus
kopīgai lauku un lauksaimniecības
interešu pārstāvniecībai.
Veicināt lauksaimnieku biedrību
veidošanos pagastos, kā arī
vispārējo (horizontālo) sabiedrisko
organizāciju sadarbību un
tuvināšanos ar mērķi sasniegt
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
142
Zalbovičs Francis apvienošanos un vienotas
lauksaimnieku pašpārvaldes
sistēmas izveidošanu.
Izveidot Krāslavas lauksaimnieku
centru.
Baltkrievu kultūras
biedrība „VJASJOLKA”
40008089338 18.03.2005. Karole Zinaīda
Steļmačenoka
Svetlana
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
N. Rancāna iela 4, LV – 5601
Latvijas baltkrievu apvienošanās.
Latvijas baltkrievu ieražu un
kultūras tradīciju saglabāšana.
Baltkrievu valodas un kultūras
mantojuma apgūšana.
Jauniešu klubs
„Robežnieku kodols”
40008094729 03.10.2005. Šemele Maija
Černičenko Tatjana
Adrese: Krāslavas nov.,
Robežnieku pagasts, Robežnieki,
LV – 5666
Tālrunis: 29431850
Fakss: 65669230
E-pasts:
Veicināt dažādu nacionalitāšu
jauniešu integrāciju latviskā vidē.
Sekmēt atkarības vielu lietošanas
samazināšanu jauniešu vidū.
Palīdzēt realizēt jauniešu projektus
un plānus, sniedzot tiem
nepieciešamo atbalstu.
Krāslavas novada
pensionāru biedrība
40008096950 23.12.2005. Gekišs Edmunds Adrese: Krāslavas novads,
Krāslava, Grāfu Plāteru iela 6,
Pensionāru sociālekonomisko
tiesību aizstāvēšana, viņu
materiālās un garīgās labklājības
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
143
Andžāne Ērika
Čiževska Irēna
Tamāra
Kokina Valentīna
Kudiņa Irēna
Kusiņš Staņislavs
Mitrofanova
Anastasija
Morozovs Filimons
Seiliša Regīna
Kolodnicka Marija
Ločmelis Ādolfs
LV-5601
Tālrunis: 29102852, 65624232
veicināšana.
Krāslavas sporta un
veselības centrs
40008101081 29.03.2006. Križanovskis
Valērijs
Skerškāns Igors
Čilikins Jurijs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 63, LV – 5601
Tālrunis: 26430798
Atīva un veselīga dzīvesveida
popularizēšana Krāslavas novada
iedzīvotāju vidū.
Latvijas Krievu Kopienas 50008101581 20.04.2006. Bondars Valērijs Adrese: Krāslavas nova.,
Krāslava, Tirgus iela 2-1, LV –
Atbalstīt un vispusīgi palīdzēt
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
144
Krāslavas nodaļa
Ižiks Genrihs
Sirica Valentīna
5601 krievu kultūras izplatīšanai.
Biedrības locekļu radošo iniciatīvu
attīstība.
Projektu realizācija.
Krāslavas katoļu
draudzes Caritas grupa
40008102566 18.05.2006. Gekiša Valentīna
Abrosimova
Antoņina Tekla
Jermaka Antoņina
Adrese:, Krāslavas nov.,
Krāslava, Baznīcas iela 2-11, LV
- 5601
Tālrunis: 65625312
Karitatīvā darbība un humanitārais
atbalsts cilvēku garīgajās un
materiālajās vajadzībās,
neraugoties uz viņu pārliecību,
uzskatiem, ticību un tautību.
Krāslavas rajona
partnerība
40008107328 17.10.2006. Dzalbe Aina Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 7, LV – 5601
Tālrunis: 26195753
E-pasts: [email protected]
Veicināt ilgtspējīgu sociālo un
ekonomisko attīstību Krāslavas
rajonā, iesaistot organizācijas un
iedzīvotājus vietējā līmeņa
problēmu risināšanā.
Dzīvokļu īpašnieku
biedrība „NIKO R”
41503025454 11.08.2000. Abarovičs Anatolijs
Kotleronoks Jāzeps
Čumiks Jurijs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Nikodema Rancāna iela 12-1, LV
- 5601
Nodrošināt dzīvojamo māju
pienācīgu uzturēšanu, tehnisko
ekspluatāciju un apsaimniekošanu.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
145
Krāslavas mednieku
biedrība „PRIEDAINE”
40008017325 28.01.1997. Bobičs Pjotrs,
Ignatovičs Josifs
Ogorelovs Valērijs
Šugailo Viktors
Čiževskis Valērijs
Šidlovskis Pjotrs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslva,
Parka iela 10a, LV – 5601
Radīt un pilnveidot bāzi medībām
un makšķerēšanai.
Iegūt medību un makšķernieku
objektus, apsaimniekot tos un
izmantot Biedrības biedru
vajadzībām.
Mednieku kolektīvs
„KOMBUĻU
MEDNIEKS”
50008029491 07.07.1997. Lomaševskis Pēteris
Muštavinskis Savva
Plinta Alberts
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Sila iela 6, LV-5601
Attīstīt nenoplicinošu medību
saimniecību.
Apvienot medniekus medību
organizēšanai un atpūtai.
Iesaistīt savus biedrus medījamo
dzīvnieku aizsardzībā, vairošanā
un populāciju bagātināšanā.
Organizēt likumīgu un
noteikumiem atbilstošu medīšanu
un makšķerēšanu, pareizu
medīšanas un makšķerēšanas veidu
pielietošanu.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
146
Biedrība „KALNIEŠU
MEDNIEKS”
40008029907 30.07.1997. Birums Viktors
Krasovskis Jurijs
Muskars Egils
Nipāns Pēteris
Ploters Pjotrs
Adrese: Krāslavas nov., Kalniešu
pag., Kalnieši, „Kalniešu pagasta
padome”, LV-5600
Apvienot medniekus medību
organizēšanai un atpūtai,
nodarboties ar medniecību.
Izkopt un pilnveidot medību
tradīcijas un ētiku.
Organizēt šaušanas sporta
pasākumus ar nolūku celt
mednieku profesionalitāti.
Biedrība „IZVALTAS
MEDNIEKS”
40008040444 09.03.1999. Krīviņš Jāzeps Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas
pag., Izvalta, Saules iela 3, LV-
5652
Attīstīt nenoplicinošu medību
saimniecību.
Apvienot medniekus medību
organizēšanai, veicināšanai un
atpūtai.
Medību tradīciju ieviešana un
izkopšana.
Mednieku biedrība
„IZAVAS”
40008050118 10.04.2000. Lipšāns Jāzeps
Stagis Jānis
Umbraško Aivars
Adrese: Krāslavas nov., Aulejas
pag., Auleja, LV-5681
Attīstīt medību saimniecību.
Apvienot medniekus medību
organizēšanai un atpūtai.
Iesaistīt savus biedrus medījamo
dzīvnieku aizsardzībā un
vairošanā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
147
Organizēt likumīgu un medību
noteikumiem atbilstošu medību
veidu pielietošanu.
Mednieku kolektīvs
„INDRA”
40008029678 17.07.1997. Fesjura Anatolijs
Jefanovs Tihons
Orlovs Sergejs
Adrese: Krāslavas nov., Indras
pag., Savenci, LV-5664
Attīstīt medību saimniecību.
Apvienot medniekus medību
organizēšanai un atpūtai.
Iesaistīt savus biedrus medījamo
dzīvnieku aizsardzībā un
vairošanā.
Organizēt likumīgu un
noteikumiem atbilstošu medību
veidu pielietošanu.
Robežnieku mednieku un
makšķernieku kolektīvs
„Gusena”
40008029911 30.07.1997. Juhnevičs Sergejs
Vollert Fedor
Adrese: Krāslavas nov.,
Robežnieku pag., Borovina, LV-
5666
Izkopt un attīstīt zvejniecību un
medniecību kolektīva lietošanā
esošajās platībās, iesaistīt savus
biedrus medījamo dzīvnieku un
zivju aizsardzībā, vairošanā un
populāciju izkopšanā, organizēt
likumīgu un noteikumiem
atbilstošu medību un zvejas veidu
pielietošanu.
Mednieku kolektīvs 40008031530 04.11.1997. Ločmelis Ādolfs Adrese: Krāslavas nov., Krāslava, Attīstīt nenoplicinošu medību
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
148
„Skaistas mednieks” Lukša Zenons
Stivriņš Ruslans
Vēvers Jānis
Zukulis Eduards
Aronsona iela 14-37, LV-5601 saimniecību.
Apvienot medniekus medību
organizēšanai un atpūtai.
Iesaistīt savus biedrus medījamo
dzīvnieku un zivju aizsardzībā,
vairošanā un populāciju
bagātināšanā.
Mednieku kolektīvs
„VĀVERE”
40008029288 01.07.1997. Bulavskis Anatolijs
Kazjukevičs
Anatolijs
Rudaks Genadijs
Uzuls Andris
Vecelis Anatolijs
Adrese: Krāslavas nov., Ūdrīšu
pag., Augstkalne, Dārza iela 2,
LV-5601
Organizēt likumīgas un
noteikumiem atbilstošas medības.
Izkopt un pilnveidot medību
tradīcijas un ētiku.
Organizēt šaušanas sporta
pasākumu veikšanu kvalifikācijas
celšanas gadījumos.
Mednieku kolektīvs
„KRĀSLAVA”
40008031526 04.11.1997. Aleidzāns Josifs
Mokrjakovs
Vnifantijs
Voitjuls Vladimirs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Raiņa iela 11-12, LV-5601
Attīstīt medību saimniecību
saskaņā ar savvaļas dzīvnieku un
to apdzīvojamās vides
daudzveidības saglabāšanas
ilgtspējīgas izmantošanas
principiem.
Popularizēt medības kā Latvijā
vēsturiski tradicionālu un videi
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
149
draudzīgu atpūtas veidu ar iespēju
lauku vides attīstībai, iekļaujot
medību saimniecību reģionālās
attīstības plānošanā.
Mednieku klubs „VASALS
1”
40008070133 26.09.2002. Kargins Valērijs
Muzičenko
Aleksandrs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Jaunā iela 3-8, LV-5601
Organizēt medību un
makšķerēšanas pasākumus.
Uzturēt medību teritorijas.
Veikt meža atjaunošanas un meža
zvēru saglabāšanas pasākumus.
Organizēt atpūtas pasākumus un
pakalpojumu sniegšanu Biedrības
biedriem.
Mednieku kolektīvs
„PIEDRUJA”
40008031494 04.11.1997. Borščevskis Josifs
Gorodeckis
Aleksandrs
Ostapko Ivans
Petkevičs
Vladislavs
Adrese: Krāslavas nov., Piedrujas
pag., Lupandi, LV-5662
Organizēt likumīgu un
noteikumiem atbilstošu medīšanu
un makšķerēšanu, pareizu
medīšanas un makšķerēšanas veidu
pielietošanu.
Izkopt un pilnveidot medību un
makšķerēšanas ētiku.
Pārstāvēt mednieku intereses un
iniciatīvu valsts institūcijās,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
150
organizācijās.
Krāslavas policijas sporta
klubs
40008026953 06.06.1995. Ščukins Jevgēnijs
Pastars Juris
Galejs Artis
Jakušonoks Ivars
Kižlo Anatolijs
Krasovskis Jurijs
Olehnovičs Ingus
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Brīvības iela 15, LV – 5601
Veicināt fiziskās kultūras un sporta
attīstību.
Krāslavas vieglatlētikas
klubs
40008040143 23.02.1999. Beinarovičs Viktors
Radeviča Inna
Umbraško Inese
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 52, LV – 5601
Kluba biedru un citu iedzīvotāju
veselīgas atpūtas organizēšana
fizisko un garīgo darbspēju
atjaunošanai un paaugstināšanai.
„Krāslavas pilsētas un
rajona Brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrība”
40008065880 15.03.2002. Moisejs Mečislavs
Pauliņš Ivars
Skerškāns Vilis
Smirnovs Andrejs
Larionovs Jakovs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 106, LV – 5601
Tālrunis: 29414424
Veicināt ugunsdrošību ražotnēs,
sabiedriskajās ēkās un dzīvojamās
mājās.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
151
Kruoslovys amatnīku
broliste
40008157916 21.04.2010. Lipšāne Inta
Geiba Ivars
Pauliņa Olga
Pauliņš Valdis
Šuļga Maija
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 7, LV-5601
Tālrunis: 26487763
E-pasts: [email protected]
Iesaistīt un apvienot radošā
sadarbībā Krāslavas novada
amatniekus, tādējādi saglabājot
amatniecības un seno arodu
kultūras mantojumu, veicinot tā
attīstību novadā, kā arī sekmējot
amatniecisko metožu un iespēju
integrāciju pilsētvidē un
sabiedrībā.
Mežsaimnieku apvienība
„KRĀSLAVA”
40008085162 28.09.2004. Jurāne Anita
Leikums Donāts
Drozdovs Valērijs
Markevičs Arvīds
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 9, LV – 5601
Izveidot noturīgu un ilgtspējīgu
privāto mežu īpašnieku vietējo
pašpārvaldi un nodrošināt privātās
mežsaimniecības attīstību reģionā.
Biedrība „Apple”
40008087290
22.12.2004. Dukaļska Leontīne
Bogdāns Antons
Vonda Valērijs
Čiževskis Valērijs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Vienības iela 101, LV – 5601
Sekmēt privāto mežu
apsaimniekošanu un izmantošanu
ilgspējīgā un nenoplicinošā veidā,
kā arī aizstāvēt biedru
ekonomiskās un sociālās intereses.
Latvijas Sarkanā Krusta
Krāslavas komiteja
40008002279 Molotoka Sandra Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 7 – 21, LV-5601
Darboties kā valsts palīgam,
uzlabojot mazaizsargāto cilvēku
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
152
E-pasts:
dzīves apstākļus.
Sporta klubs „Krāslava”
40008117472 27.07.2007. Rukmans Andris
Mančinskis Jānis
Timma Raitis
Adrese: Rīgas iela 51, Krāslava,
LV-5601
Tālrunis: 26009294
Fakss: 65624383
E-pasts: [email protected]
Popularizēt sporta aktivitātes un
aktīvu dzīvesveidu Krāslavas
novada iedzīvotāju vidū.
Foto klubs „Zibsnis”
40008146768 22.09.2009. Ahromkina Gunta
Geiba Ivars
Pauliņš Valdis
Škutāne Elvīra
Adrese: Skolas iela 7, Krāslava,
LV-5601
Tālrunis: 22013825
Fakss: 65620277
E-pasts: [email protected]
Iesaistīt un apvienot radošā darbībā
personas, kuras interesējas par
fotogrāfiju, izkopjot un attīstot
viņu māksliniecisko un radošo
izaugsmi foto mākslā.
Ūdrīši
40008146645 21.09.2009. Ilgina Vineta
Dunskis Viktors
Maslova Marija
Neverovska Irēna
Subatoviča Sarmīte
Adrese: Krāslavas nov., Ūdrīšu
pag., Augstkalne, Kalna iela 2 ,
LV-5601
Tālrunis: 29357764
E-pasts: [email protected]
Veicināt sociāli - ekonomisko
attīstību Ūdrīšu pagasta teritorijā,
veicināt iedzīvotāju izglītošanu un
pieredzes apmaiņu, kultūras
pilnveidošanu un lauku mantojuma
saglabāšanu un atjaunošanu,
Ūdrīšu teritorijas un ceļu
labiekārtošanu, sporta attīstību,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
153
Šņucina Maija
Trunoviča-Stivriņa
Aija
iesaistīties LEADER programmā.
"Krāslavas novada
stratēģisko iniciatīvu
centrs"
40008133212 27.10.2008. Lukša Mečislavs
Kokina Valentīna
Zakrevskis Sergejs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 51 , LV-5601
Tālrunis: +371 65681769
E-pasts: [email protected]
Sekmēt ilgtspējīgu sociāli
ekonomisko attīstību, sociālās
atstumtības samazināšanos, vides
aizsardzību un vispārēju
labklājības līmeņa paaugstināšanos
Krāslavas novadā.
"Zelta takas”
40008146344 15.09.2009. Petročenko Līvija
Gladeviča Alma
Adrese: Krāslavas nov., Kalniešu
pag., Kalnieši, "Daugavas", LV-
5660
Tālrunis: 29403600
E-pasts: [email protected]
Veicināt sociāli - ekonomisko
attīstību Kalniešu pagasta
teritorijā.
Indras jauniešu klubs
„Stāvēt aizliegts”
40008162137 30.06.2010. Zarovska Ērika
Kuzminska Anžela
Mateja Anita
Adrese: Krāslavas novads, Indras
pagasts, Indra, Krāslavas iela 1,
LV-5664
Tālrunis: 26604876
E-pasts: [email protected]
Veicināt kultūras tradīciju
pārmantošanu, attīstīšanu un
saglabāšanu nākamajām
paaudzēm, iesaistot to izkopšanā
jauniešus. Sniegt atbalstu jauniešu
individuālo spēju, prasmju un
talantu izkopšanā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
154
„Aulejas nākotnei”
40008117650 03.08.2007. Umbraško Aivars
Konošonoks Artis
Pitrāne Inese
Adrese: Krāslavas nov., Aulejas
pag., Auleja, Roberta Pudnika iela
8 , LV-5681
Tālrunis: 29435179
E-pasts: [email protected]
Attīstīt sociālo vidi Aulejas
pagastā. Uzlabot kultūras un sporta
vidi pagastā.
Veicināt Aulejas pagasta
iedzīvotāju izglītošanos.
Biedrība „Krāslavas
automoto sporta klubs”
40008127470 09.05.2008. Jeminejs Guntars
Jurāns Alfrēds
Metlovs Aleksandrs
Milašs Antons
Petunovs Iļja
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Pils iela 5B, LV-5601
Automoto sporta popularizēšana
un attīstība Latgalē un Latvijā,
augstu rezultātu sasniegšana
automoto sportistu sagatavošanā
Eiropas čempionātam un kausiem
u.c. augsta ranga sacensībām.
Krāslavas novada
invalīdu sporta un
rehabilitācijas klubs
„Krāslava”
40008135196 05.01.2009. Grundāns
Vladislavs
Lebedoks Anatolijs
Lukaševičs
Vjačeslavs
Suveizda Pēteris
Buldure Ināra
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Baznīcas iela 17-77, LV-5601
Nodrošināt iespējas invalīdiem
Krāslavas novadā nodarboties ar
sportu un fiziskām aktivitātēm.
Veicināt invalīdu sporta veidu
attīstību Krāslavas novadā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
155
Makšķernieku biedrība
„INDRS”
40008165862 29.09.2010. Slapiņš Edgars
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
N. Rancāna iela 41, LV-5601
Attīstīt zivsaimniecību, papildināt
zivju krājumus Krāslavas novada
ezeros, daudzveidojot zivju sugas.
Iesaistīt savus biedrus zivju
krājumu aizsardzībā.
Makšķernieku klubs
„Dridzis”
40008085800 26.10.2004. Bobičs Pjotrs
Ratkevičs Pēteris
Vladimirovs
Aleksandrs
Gončarovs Aleksejs
Trušelis Aigars
Adrese: Krāslavas nov., Skaistas
pag., Skaista, Skolas iela 1, LV-
5671
Makšķerēšanas kā aktīvas atpūtas
veida popularizēšana un tūrisma
attīstības veicināšana Krāslavas
rajonā.
Krāslavas novada
makšķernieku biedrība
„SAMS”
40008155169 09.03.2010. Muižnieks Jānis
Valters Skuja
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 108-11, LV-5601
Attīstīt zivsaimniecību, papildināt
zivju krājumus Krāslavas novada
ezeros, daudzveidojot zivju sugas.
Iesaistīt savus biedrus zivju
krājumu aizsardzībā.
Indras amatnieku
biedrība „Indras
pūralāde”
40008162118 30.06.2010. Jokste Olga
Kuzminska Anžela
Zarovska Ērika
Adrese: Krāslavas nov., Indras
pag., Indra, Krāslavas iela 1, LV-
5664
Sekmēt vietējo amata prasmju
saglabāšanu un attīstību.
Veicināt amata prasmju un iemaņu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
156
nodošanu nākamajām paaudzēm.
Palīdzēt vietējiem amatniekiem
meklēt realizācijas iespēju saviem
ražojumiem.
Jauniešu biedrība
„RESPECT”
40008148805 29.10.2009. Pizāne Irēna
Pizāns Leonīds
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Ezera iela 21-1, LV-5601
Rīkot izstādes, konkursus,
organizēt seminārus, konferences,
nometnes, tikšanās, sporta un citus
publiskus pasākumus, rīkot
tikšanās ar Latvijas un pasaules
jauniešu biedrībām.
D.A.B.A. 40008155722 17.03.2010. Lietaviete Alīna Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas
pag., Mazie Suveizdi,
„Priedaines”, LV-5652
Dzīvnieku tiesību ievērošanas
veicināšana.
Sabiedrības izglītošana dzīvnieku
tiesību aizsardzības jomā.
BITS 50008155461 12.03.2010. Kalvišs Raimonds
Stivriņš Ivars
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Skolas iela 7, LV-5601
Lokalizēt un popularizēt atvērtā
koda projektu un produktu
esamību Latvijas tirgū, ieviešot tos
Latvijas uzņēmumos, valsts un
pašvaldību iestādēs, kā arī
privātpersonu lokā.
Izveidot un uzturēt lokalizēto
atvērtā koda projektu spoguļserveri
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
157
Latvijā.
Sporta klubs „Apriors” 40008147091 28.09.2009. Beinarovičs Viktors
Nipere Vija
Umbraško Inese
Vanaga Ilona
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Rīgas iela 52, LV-5601
Iedzīvotāju veselīgas atpūtas
organizēšana fizisko un garīgo
darbaspēju atjaunošanai un
paaugstināšanai.
Fiziski aktīva dzīvesveida
popularizācija, veicināšana un
cilvēku veselības nostiprināšana.
Aktīva atpūta Latgalē 40008147655 08.10.2009. Lapkovskis
Aleksandrs
Lapkovskis
Aleksandrs
Pobudina Anastasija
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Indras iela 33, LV-5601
Aktīvās atpūtas veicināšana un
popularizēšana.
Lietderīga brīvā laika pavadīšanas
organizēšana.
Sporta un citu līdzvērtīgu
pasākumu (publisku sarīkojumu,
konkursu, izstāžu u.c.) rīkošana.
Zemūdens tūrisma klubs
POSEIDON KRĀSLAVA
40008158381 26.04.2010. Bergs Eduards
Ostapko Ivans
Šuļga Sergejs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Celtnieku iela 2-31, LV-5601
Veicināt zemūdens tūrisma
(zemūdens medības, zemūdens
niršana) attīstību Krāslavas
novadā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
158
Veikt sertificētu apmācību
zemūdens niršanā NDL, PADI,
IANTD sistēmās.
Veikt biedrības biedru informācijas
apmaiņu.
Juridiskā palīdzība biedrības
biedriem.
Veidot sadarbību ar valsts un
pašvaldības iestādēm.
Popularizēt saudzīgu attieksmi pret
apkārtējo vidi Krāslavas novadā.
Lobēt biedru intereses valsts un
pašvaldības iestādēs.
Krāslavas novada bērnu
ar īpašām un speciālām
vajadzībām atbalsta
biedrība
„SAULESSVECE”
40008159033 07.05.2010. Daņiļeviča Velta Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Grāfu Plāteru iela 6, LV-5601
Veicināt un atbalstīt bērnu ar
īpašām un speciālām vajadzībām
un viņu vecāku iniciatīvas, viņu
līdzdalību lēmumu pieņemšanā,
integrāciju sabiedriskajā un
kultūras dzīvē.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
159
Saulespuķe 40008121478 29.11.2007. Karpenko Andrians
Karpenko Jevgēnija
Kivlāne Liene
Kurcalte Jeļena
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Pirts iela 4, LV-5601
Veicināt indivīdu sociālo aktivitāti,
pilsoniskās apziņas veidošanos,
demokrātijas principu
iedzīvināšanu un attīstību Latvijā,
sabiedrības morālo vērtību
atjaunošanu, kristīgo vērtību
atjaunošanu, rehabilitācijas darbs
un darbs ar jaunatni.
Personības attīstības un
atbalsta centrs „Krasts”
40008048113 01.02.2000. Buhalova Olga
Buliga Tatjana
Japiņa Irina
Japiņš Ivars
Purmale Inese
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Podnieku iela 22-45, LV-5601
Izveidot apstākļus harmoniskai
personības attīstībai, palīdzēt
visiem, kam ir nepieciešams, atrast
pareizo risinājumu sarežģītās
situācijās neatkarīgi no vecuma un
sabiedrības statusa.
Latgales jauniešu
sadarbības tīkls
40008158413 27.04.2010. Ļeščinskis
Aleksandrs
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Vienības iela 12-34, LV-5601
Veicināt Latgales nevalstisko
organizāciju sadarbību jaunatnes
lietu jomā.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
160
meetings.lg 40008123479 31.01.2008. Sorokin Alexey
Stritz Andrea
Adrese: Krāslavas nov., Krāslavas
pag., Gribuļi, „Oāze”, LV-5601
Savstarpējās sapratnes attīstīšana
starp Latvijas un citu valstu
iedzīvotājiem.
Latvijas un citu valstu apkārtējās
vides uzlabošana.
Latgales reģiona
brīvprātīgo sociālā
biedrība
40008152463 14.01.2010. Petrova Svetlana
Sarkane-Skerškāne
Aija
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Ezera iela 16-63, LV-5601
Veicināt indivīdu sociālo aktivitāti,
kā arī brīvprātīgo darbu sociālās
atstumtības mazināšanai un
sabiedrības integrācijai.
STARIŅŠ 40008114461 20.04.2007. Galilejeva Žanna
Saviča Lidija
Skerškāne Tamāra
Kikovka Jāzeps
Petkune Sofija
Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,
Grāfu Plāteru iela 6, LV-5601
Nodrošināt invalīdu sociālo
aizsardzību.
Organizēt invalīdu kultūras dzīvi.
Palīdzēt uzlabot invalīdu sadzīves
apstākļus.
Sniegt informāciju par invalīdu
dzīvi un problēmām.
MX Krāslava
40008149336
09.11.2009.
Avgucevičs Ernests
Matjušonoks Oļegs
Adrese: Krāslavas nov., Ūdrīšu
pag., Augstkalne, Celtnieku iela
15,
LV-5601
Motosporta propagandēšana un
reklamēšana izmantojot masu
informācijas līdzekļus.
Moto sacensību, sporta svētku,
izstāžu un citu iespējamo
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
161
Futbola Klubs
„KRĀSLAVA”
Pieci airi, Sociālās
attīstības aģentūra
50008219921
40008200829
23.01.2014
23.10.2012
Atamaņukovs
Vadims
Tatiana Azamatova
Raimonds Lazda
Tautas iela 98-16, Daugavpils,
LV-5417
Adrese: Strēlnieku iela 3,
Krāslava, Krāslavas nov., LV-
5601
pasākumu organizēšana.
Futbola popularizēšana Krāslavā
un Latgalē; futbola pasākumu
organizēšana bērniem,
skolēniem; apmācību un treniņu
organizēšana; treniņnometņu
organizēšana; finansējuma
piesaistīšana augstākminēto
mērķu īstenošanai
Veicināt Krāslavas novada, blakus
esošo novadu un Latgales reģiona
iedzīvotāju pašiniciatīvu savas
dzīves kvalitātes uzlabošanā,
dažādot viņu sabiedriskās dzīves
aktivitātes;
Aktivizēt Krāslavas novada, blakus
esošo novadu un Latgales reģiona
iedzīvotāju līdzdalību
sabiedriskajos un sociālajos
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
162
Krāslavas volejbola klubs
Latgales kulinārā
mantojuma centrs
40008230096
50008218061
06.11.2014
06.12.2013
Duškins Dmitrijs
Lukša Ivans
Raudive Natālija
Silovs Dmitrijs
Bubina Juta
Raiņa iela 25, Krāslava, Krāslavas
nov., LV-5601
Pils iela 6, Krāslava, Krāslavas
nov., LV-5601
procesos, pārstāvēt viņu intereses
reģionālā, valsts un starptautiskā
mērogā.
Popularizēt un attīstīt volejbola
spēli Krāslavā, Krāslavas novadā,
Latvijā;attīstīt bērnu un jauniešu
volejbolu, radot nepieciešamos
apstākļus sporta nodarbībām un
treniņiem dažāda vecuma
cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi,
iemaņām un spējām;organizēt
volejbola sacensības pilsētā,
novadā;rūpēties par Krāslavas
pilsētas prestiža celšanu sporta
sacensībās.
Iesaistīt un apvienot Latgales
novada ēdināšanas sektora
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
163
Kozačuka Tatjana
Stabulniece Ilze
uzņēmumus, tūrisma pakalpojumu
sniedzējus, mājražotājus,
amatniekus, ražotājus, pašvaldības,
tādējādi veicinot Latgales kulinārā
mantojuma un tradīciju
saglabāšanu, kā arī sekmējot
nacionālās virtuves attīstībuun
popularizējot reģionālo produkciju.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
164
4. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2012. – 2014. gads) Investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas stratēģiskās daļas īstenošanas pamats, ko izstrādā kā vienu no pašvaldības attīstības
programmas sastāvdaļām un apstiprina pašvaldībā. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu vai pēc nepieciešamības, nemainot attīstības programmu.
Investīciju plānā tiek atspoguļotas plānotās investīcijas pašvaldībā tās attīstības veicināšanai – gan pašvaldības budžeta investīcijas, gan investīcijas,
ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālo finanšu instrumentu ietvaros. Tajā tiek attēloti visi pašvaldības attīstības veicināšanas projekti vai projektu
idejas, kas realizējami, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Saskaņā ar investīciju plānu tie veidots/ koriģēts pašvaldības budžets. Investīciju plāns katru gadu tiek aktualizēts un koriģēts atbilstoši tā izpildei.
2012. – 2014.gada Investīciju plānā paredzēti 96 tematiskie projekti par kopējo summu ~30 miljoni lati.
Investīciju projekti nav sakārtoti prioritārā secībā
N.p.k.
Projekta nosaukums
Atbilstība
stratēģiskajie
m mērķiem,
vidējā
termiņa
prioritātēm
un rīcības
virzieniem
Papildinātība
ar citiem
projektiem
Indikatīvā
summa
(LVL)
Finanšu instruments
Projekta plānotie darbības
rezultāti un to rezultatīvie
rādītāji
Plānotais laika
posms
Pašvaldīb
as
budžets
ES fondu
finansēju
ms
Privāta
is
sektors
Citi
finansē
juma
avoti
Proj.
uzsāk.
datums
Proj.
realiz.
ilgums
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12
I Izglītība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
165
1.1. Krāslavas Varavīksnes, Krāslavas
pamatskolas, Robežnieku
pamatskolas rekonstrukcija un
energoefektivitātes paaugstināšana
SM1 VTP1
RV1.1/ SM2
VTP2 RV2.4.
1.2. 850 000 35% - - 65%
KPFI
Samazināti siltuma zudumi
novada izglītības iestādēs ar
vislielāko siltuma zudumu
2011 2012
1.2. Skolu informatizācija SM1 VTP1
RV1.1/ RV1.4. 1.1. 150 000 10% 75%
ERAF
15%
valsts
Iegādāti jauni datori un
multimediju iekārtas, uzlaboti
vietēji tīkli
2010 2014
1.3. Krāslavas pilsētas PII „Pīlādzītis”
un „Pienenīte” infrastruktūras
attīstība, tai skaitā pirmsskolas
izglītības iestāžu teritorijas
labiekārtošana
SM1 VTP1
RV2/
SM2 VTP2
RV2.4.
300 000 15% 75%
ERAF
- 10% Uzlabota PII „Pīlādzītis” un
„Pienenīte”infrastruktūra”,
izmantoti alternatīvi enerģijas
avoti
Veikti drošību uzlabojoši
pasākumi 2 bērnudārzu
teritorijās – nomainīti nojumju
jumti, rotaļu elementi
2011 2014
1.4. Krāslavas Valsts ģimnāzijas
renovācija un energoefektivitātes
paaugstināšana
SM1 VTP1 RV1.1/ SM2
VTP2 RV2.4.
1.2. 150 000 10% 40% - 50%
KPFI
Samazināti siltuma zudumi,
uzlabota infrastruktūra
2012 2014
1.5. Latgales kokapstrādes mācību
centra izveide Krāslavā uz Rīgas
Valsts tehnikuma filiāles bāzes
SM1 VTP1 RV1.1/ SM3
VTP3 RV 3.1.
150 000 15% 75% - 10% Modernizēts aprīkojums,
prakses vietas studentiem,
ieviestas inovācijas, uzlabota
speciālistu sagatavošana darba
tirgum, tādējādi sekmējot
saimniecisko darbību novadā
un jaunu objektu un
pakalpojumu attīstību
2012 2013
1.6. Interešu un tālākizglītības
iniciatīvu atbalsts
SM1 VTP1 RV1.1
80 000 15% 85% - - Atbalstītas interešu un
tālākizglītības iniciatīvas,
modernizēta mācību bāze
2012 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
166
II Kultūra, tūrisms, kultūrvide, vēsturiskais mantojums
2.1. Krāslavas novada Kultūras nama
energoefektivitātes paaugstināšana
SM1 VTP1 RV1.1/ SM2
VTP2 RV2.4.
2.2. 150 000 35% 65% - 65%
KPFI
Pilnībā veikta Krāslavas
novada kultūras nama
rekonstrukcija un
modernizācija, samazināti
siltumzudumi, uzlabota
materiāli tehniskā bāze
(skatītāju krēsi utt.)
2011 2012
2.2. Krāslavas novada Kultūras nama
iekštelpu renovācija un
modernizācija
SM1 VTP1
RV1.1/ RV1.4. 2.1. 250 000 15% 85% - - 2012 2014
2.3. Indras aušanas muzeja „Indras
Pūra lāde” un Krāslavas vēstures
un mākslas muzeja attīstība
SM1 VTP1
RV1.3/SM4 VTP4 RV4.1 +
RV4.2
100 000 15% 85% - - Veikt fondu paplašināšanu,
izstāžu zāļu un saistīto telpu
remontu, materiālās bāzes
modernizāciju, ēku fasāžu
renovāciju
2012 2013
2.4. Piedrujas ciema saietu namu
rekonstrukcija, energoefektivitātes
paaugstināšana
SM1 VTP2 RV1.3/ SM2
VTP2 RV2.4.
295 000 10% 40% - 50%
KPFI
Veikta Piedrujas saietu namu
renovācija, samazināti
siltumzudumi, pieguļošo
teritoriju sakārtošana
2011 2012
2.5. Indras ciema kultūras un saietu
namu rekonstrukcija,
energoefektivitātes paaugstināšana
SM1 VTP2
RV1.3/ SM2
VTP2 RV2.4.
170 000 10% 40% - 50%
KPFI
Veikta renovācija, samazināti
siltumzudumi
2011 2013
2.6. Tūrisma taku izveide un esošo
labiekārtošana
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2 RV2.4, SM3 VTP3
RV3.1., SM4
VTP4, RV4.1
2.15. 80 000 15% 75% - 10% Izveidoti jauni tūrisma objekti,
labiekārtotas un izveidotas
kultūras un dabas takas, velo
maršruti, jo ĪADT
2011 2014
2.7. Krāslavas pilsētas vēsturiskā
centra rekonstrukcijas 2.kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1,
SM2 VPT2
RV.2.5
2.15. 200 000 15% 85% - - Sakārtoti Brīvības, Baznīcas,
Tirgus ielu trotuāri un skvēri
2011 2013
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
167
2.8. Tehniskās dokumentācijas izstrāde
Krāslavas pils kompleksam
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4
VTP4, RV4.1
2.9. – 2.13. 100 000 15% 85% - - Izstrādāti/ aktualizēti tehniskie
projekti Krāslavas pils parkam,
pils centrālā rizolīta
nostiprināšanai, pārvaldnieka
ēkai, staļļiem, pils ēkai
2011 2013
2.9. Krāslavas pils kompleksa
inženiertehnisko tīklu
rekonstrukcija
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1
2.8., 2.10.,
2.11., 2.12.,
2.13.
300 000 15% 85% - - Ierīkoti un pieslēgti visi
inženiertehniskie tīkli (pa
daļām)
2012 2014
2.10. Amatu centra un muzeja izveide
Krāslavas pils kompleksā
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1
2.8., 2.9.,
2.11., 2.12.,
2.13.
800 000 15% 85% - Veikta Krāslavas pils staļļu
rekonstrukcija, pielāgotas
telpas, interjers
2012 2013
2.11. Starptautiskā kulinārā mantojuma
centra un Krāslavas novada TIC
izvietošana Krāslavas pils
pārvaldnieka mājā
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1
2.8., 2.9.,
2.10., 2.12.,
2.13.
400 000 10% 80% - 10% Veikta Krāslavas pils
pārvaldnieka mājas
rekonstrukcija, pielāgotas
telpas, interjers
2011 2013
2.12. Krāslavas pils parka un parka
elementu rekonstrukcija
SM 1 VTP1 RV1.3, SM4
VTP4, RV4.1,
SM2 VTP2 RV2.4
2.8 - 2.13 280 000 15% 85% - - Veikta rekonstrukcija ,
uzstādīti soliņi, atkritumu
urnas, ierīkotas pastaigu takas,
atjaunota skatu platforma,
iztīrīts dīķis, ierīkots
apgaismojums
2011 2014
2.13. Krāslavas pils pagaidu
iekonservēšana
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4
VTP4, RV4.1
2.8.- 2.12. 300 000 15% 85% - - Veikta fasāžu nostiprināšana,
nomainīts/ salabots jumts,
labiekārtota pieeja freskām,
centrālais vestibils
2011 2013
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
168
2.14. Daugavas labā krasta attīstība
izmantošanai rekreatīviem
mērķiem
SM 1 VTP1
RV1.3, SM4
VTP4, RV4.1, SM2 VTP2
RV2.4
2.15. 400 000 15% 85% - - Veikta Kaplavas ielas
rekonstrukcija
(iesk.apgaismojumu), ierīkotas
pastaigu takas /velo celiņi,
laivu piestātnes, uzstādīta
skulptūru grupa „Daugavas
racēji”, tiltiņi utt.
2012 2013
2.15. Vienotas Krāslavas novada
tūrisma informācijas sistēmas
izveide
SM4 VTP4 RV
4.1./ RV4.2. 100 000 15% 85% - - Stendi, norādes, mārketinga
materiāli, suvenīri
2011 2013
2.16. Infrastruktūras pie sabiedriskajiem
un tūrisma objektiem
labiekārtošana
SM4 VTP4 RV 4.1.
2.15. 100 000 15% 85% - - Stāvlauku izveide, soliņi,
atkritumu urnas, konteineri,
tualetes utt.
2011 2013
2.17. Krāslavas vēsturiskā centra
atjaunošanas koncepcijas izstrāde
un pilotaktivitāšu ieviešana
SM1 VTP4 RV1, SM4
VTP1 RV1
2.15. 70 000 15% 85% - - Veikta centra vēsturiskā izpēte,
izstrādāta attīstības koncepcija,
zaļās zonas, mazās
infrastruktūras piedāvājumi,
krāsu pases ēkām , īstenoti
„labie piemēri” koka
elementiem, reklāmai utt.,
popularizēts jaunais tēls,
izglītoti iedzīvotāji
2011 2014
2.18. Krāslavas novada centrālās
bibliotēkas un pagastu bibliotēku
darba efektivitātes uzlabošana
SM1 VTP1 RV1.1./ RV1.4.
100 000 15% 85% - - Telpu renovācija,
energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumi,
datortehnikas/ mēbeļu iegāde,
darbinieku pmācība
2012 2014
2.19. Krāslavas dzimtsarakstu nodaļas
telpu renovācija
SM1 VTP1
RV1.3. 100 000 15% 85% - - Jaunu pakalpojumu izstrāde,
telpu (t.sk. koplietošanas telpu)
renovācija
2012 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
169
2.20. Atbalsts novada pašdarbības
kolektīviem
SM1 VTP1
RV1.3. 50 000 20% 80% Tautastērpu un aprīkojuma
iegāde, telpu renovācija
2012 2013
2.21. Indras luterāņu baznīcas telpu
pielāgošana
SM1 VTP1 RV1.3.
20 000 30% 70% Jumta nomaiņa, telpu remonts,
aprīkojuma iegāde
2012 2013
2.22. Āra skatuvju sakārtošana/ izbūve
pagastu centros
SM1 VTP1 RV1.3.
50 000 20$ 80% Āra skatuves Piedrujā, Indrā,
Robežniekos, Kombuļos u.c.
2012 2013
III Sports
3.1. Sporta tūrisma bāžu attīstība
skolās
SM1 VPT1
RV1.3., SM4
VTP4 RV4.1
100 000 75% 25% - - Sporta tūrisma centru attīstība
Robežnieku pamatskolā un
Krāslavas pamatskolā
2010 2013
3.2. Ģimenes aktīvās atpūtas centra
izveide Krāslavā
SM1 VPT1
RV1.3., SM3
VPT3 RV3.1,
SM4 VTP4,
RV4.1
3.3., 3.4. 1 500 000 15% 85% - - Veikta sporta skolas
renovācija, izveidots moderns
aktīvās atpūtas centrs ģimenēm
ar baseinu, bērnu rotaļu telpu,
trenažieru zāli utt.
2012 2013
3.3. Sporta un aktīvās atpūtas
infrastruktūras atjaunošana/
ierīkošana Krāslavas pils parkā
SM1 VPT1
RV1.3., 3.2. 250 000 15% 85% - Izstrādāta tehniskā
dokumentācija, atjaunots
stadions, volejbola/ basketbola
laukums, nobraucienu,
slēpošanas trases
2012 2014
3.4. Bērnu rotaļu pilsētiņas izveide
Krāslavas parkā
SM1 VPT1
RV1.3., SM4
VTP4, RV4.1,
SM2 VTP2
RV2.4
3.2. 150 000 15% 85% - - Ierīkota moderna bērnu rotaļu
pilsētiņa ~6 000 m2 platībā
bijušās estrādes teritorijā
2013 2013
3.5. Krāslavas Vieglatlētikas manēžas/
Ģimnāzijas sporta zāles
būvniecība
SM1 VPT1
RV1.3. 800 000 15% 85% - - Uzbūvēta jauna sporta zāle 2013 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
170
3.6. Indras sporta zāles būvniecība SM1 VPT1
RV1.3. 300 000 15% 85% - - Uzbūvēta jauna sporta zāle 2012 2014
3.7. Sporta laukumu ierīkošana/
atjaunošana pagastu centros
SM1 VPT1
RV1.3. 50 000 30% 30% 10% 30% Labiekārtoti min.5 sporta
laukumi
2011 2013
IV Veselība
4.1. SIA „Krāslavas slimnīca”
ambulatorās un stacionārās daļas
renovācija
SM1 VTP1 RV1.2.
700 000 85% 15%
Slimnīca
Uzlabota/ modernizēta
Krāslavas poliklīnikas un
slimnīcas infrastruktūra
2011 2013
4.2. Ārstu prakšu attīstība SM1 VTP1 RV1.2.
50 000 85% 15%
- Uzlabota ārstu prakšu
infrastruktūra un materiāli
tehniskā bāze
2012 2013
V Sociālā sfēra
5.1. Sociālo māju ierīkošana Indrā un
Krāslavā
SM1 VTP1
RV1.2. 200 000 30% 40% - 30% Renovētas un pielāgotas telpas,
iegādāts aprīkojums
2012 2013
5.2. Naktspatversmes ierīkošana
Krāslavā
SM1 VTP1
RV1.2., SM2
VTP2 RV2.5.
100 000 100% - - Izveidota naktspatversme,
pielāgotas telpas, ierīkots
aprīkojums
2012 2012
5.3. Mobilās mājas aprūpes vienības
izveide
SM1 VTP1
RV1.2. 5.3. 70 000 15% 75% - 10% Izveidota mobilā vienība
aprūpei mājās
2012 2013
5.4. Krāslavas pansionāta „Priedes” un
aprūpes centra „Skuķi” attīstība
SM1 VTP1
RV1.2. 5.4. 100 000 15% 85% - - Paplašinātas un modernizētas
telpas, sakārtota teritorija
2011 2014
5.5. Sociālā dienesta ēkas siltināšanas
pasākumi
SM1 VTP1
RV1.2., SM2
VTP2 RV2.4
SM2 VTP 3 RV2
100 000 15% 85% - - Energoefektivitātes
paaugstināšana publisko
pakalpojumu sniedzēju , telpās,
izmantojot jaunus siltināšanas
materiālus no kaņepēm, darba
efektivitātes uzlabošana
2011 2012
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
171
5.6. Krīzes centru izveide un
pakalpojumu uzlabošana
SM1 VTP1
RV1.2. 100 000 15% 85% - - Izveidots Krīzes centrs
VI Pārvalde, informācijas sabiedrība
6.1. Krāslavas novada teritorijas
plānojuma un attīstības stratēģijas
izstrāde
SM1 VTP1
RV1.4. 25 000 5% 95% - - Izstrādāts vienots teritorijas
plānojums un attīstības stratēģi
visai novada teritorijai
2011 2012
6.2. Vienas pieturas aģentūras izveide SM1 VTP1
RV1.4. 90 000 15% 85% - - Izveidota viena „vienas
pieturas” aģentūra
2012 2013
6.3. E-pārvaldes ieviešana SM1 VTP1
RV1.4. 30 000 50% 50% - - Ieviesti e-pārvaldes
pakalpojumi Krāslavas novadā
2012 2013
VII Pilsoniski aktīva sabiedrība
7.1. Iedzīvotāju iniciatīvu atbalsts SM1 VTP 1 RV1.4.
40 000 30% 20% 50% Turpināts atbalsts iedzīvotāju
un nevalstisko organizāciju
iniciatīvām, jo īpašu
jauniešiem, meklēt sadarbības
partnerus (KNHM, bankas
utt.), izveidots mazo projektu
fonds
2011 2014
7.2. Jauniešu centra izveide SM1, RVT1, RV1.4.
40 000 15% 85% - - Izveidots jaunatnes centrs
lietderīgai brīvā laika
pavadīšanai
2012 2013
VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
172
8.1. Krāslavas Augusta un Rīgas
tranzītielu rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 8.2. 3 300 000 15% 85% - - Atjaunota Rīgas – Augusta iela
sekmējot saimniecisko darbību
novadā un jaunu objektu
attīstību, uzlabojot satiksmes
drošību un Krāslavas pilsētas
un pierobežas A6 ceļa tēlu un
konkurētspēju (vairākās kārtās)
2011 2014
8.2. Tranzītielu, pievedceļu ražošanas
zonām un objektiem
rekonstrukcija Krāslavā (Aglonas,
Rēzeknes, Izvaltas, Vienības,
Lielā, Vasarnieku, Sauleskalna,
Vītolu un Latgales ielas)
SM2 VPT2
RV.2.1, SM3
VTP3 RV 3.1
8.1. 4 803 000
12% 85% 3% Sakārtota ceļu infrastruktūra,
tādējādi sekmējot saimniecisko
darbību novadā un jaunu
objektu attīstību, uzlabojot
satiksmes drošību un
Krāslavas pilsētas tēlu un
konkurētspēju
2012 2014
8.3. Aulejas pagasta ielu un ceļu
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 200 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu un ielu
rekonstrukcija
2010 2012
8.4. Indras pagasta ielu un ceļu
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 100 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu un ielu
rekonstrukcija
2010 2012
8.5. Kaplavas ciema ielu
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 220 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu
rekonstrukcija
2010 2012
8.6. Augstkalnes ciema ielu
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 210 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu
rekonstrukcija
2010 2012
8.7. Ceļa uz Sauleskalnu
rekonstrukcija
SM2 VPT2 RV.2.1
200 000 10% 90% Veikta ceļa uz novada nozīmes
objektu rekonstrukcija
2010 2012
8.8. Ceļa „Ezerdārzs – Aišpuri”
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1 80 000 10% 90% Veikta prioritāra ceļa
rekonstrukcija
2010 2012
8.9. Dīķu ielas un stāvlaukuma
rekonstrukcija Krāslavā
SM2 VPT2
RV.2.1 100 000 15% 85% Atjaunots segums, ierīkotas
stāvvietas
2012 2012
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
173
8.10. Izvaltas ielu rekonstrukcija SM2 VPT2
RV.2.1 70 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu
rekonstrukcija
2011 2012
8.11. Kombuļu ciema ielu un ceļu
rekonstrukcija
SM2 VPT2 RV.2.1
150 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu
rekonstrukcija
2012 2012
8.12. Kalniešu ielu un ceļu
rekonstrukcija
SM2 VPT2 RV.2.1
150 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu un ceļu
rekonstrukcija
(t.sk.apgaismojums)
2011 2012
8.13. Satiksmes drošības uzlabojumi pie
Krāslavas izglītības iestādēm
SM2 VPT2 RV.2.1
8.2. 110 000 15% 85% Iekārtoti autobusu apgriešanās
laukumi, sakārtoti trotuāri
2011 2012
8.14. Krāslavas tilta margu/ barjeru
nomaiņa
SM2 VPT2
RV.2.1 8.2. 30 000 15% 85% Uzlabota tilta drošība 2012 2013
8.15. Tranzītielu, pievedceļu ražošanas
zonām un objektiem/ robežas
šķērsošanas punktiem
rekonstrukcija Krāslavas novada
lauku teritorijā (Kaplavas pagasta
(Ceļš Vecborne – Matulišķi,
Ūdrīšu pagasta ceļš st.Krāslava –
Vilmaņi u.c.)
SM2 VPT2
RV.2.1, SM3 VTP3 RV3.1.
8.2. 2 150 000 10% 90% Veikta ceļa rekonstrukcija 2012 2013
8.16. Ielu apgaismojuma modernizācija SM2 VPT2
RV.2.2, RV 2.4. 150 000 20% 80%
KPFI
Samazināts patērētās enerģijas
daudzums, CO2 patēriņs,
veicot novecojušo gaismas
ķermeņu un balstu nomaiņu
2012 2013
IX Ūdensapgādes un kanalizācijas
sistēmas attīstība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
174
9.1. Krāslavas ūdenssaimniecības
attīstības projekts
SM 2 VTP2
RV2.2. 9.2. 2 600 000 15% 85% Kanalizācijas tīklu
paplašināšana par 6300 m,
ūdensvada tīklus par 4000 m,
trīs kanalizācijas sūkņu staciju
rekonstrukcija, pilnu
ūdensvada un kanalizācijas
sistēmu automatizācija
2012 2014
9.2. Automātiskās ūdens patēriņa
uzskaites un kontroles sistēmas
ieviešana Krāslavā
SM 2 VTP2
RV2.2. 9.1. 260 000 15% 85% Ieviesta E-ūdens pārvaldības
sistēma
2010 2012
9.3. Ūdenssaimniecības attīstība
Ezerkalnā
SM 2 VTP2 RV2.2.
329 717
247 374
(attiecinā
mās)
5%
+ PVN
85% 10%
valsts
Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2010 2012
9.4. Ūdenssaimniecības attīstība
Izvaltā
SM 2 VTP2 RV2.2.
285 677
224 432
(attiecinā
mās)
5%
+PVN
85% 10%
valsts
Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2010 2012
9.5. Ūdenssaimniecības attīstība
Kaplavā
SM 2 VTP2
RV2.2. 310 232
244 195
(attiecinā
mās)
5%
+PVN
85% 10%
valsts
Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2010 2012
9.6. Ūdenssaimniecības attīstība
Kombuļos
SM 2 VTP2
RV2.2. 508 186
299 687
(attiecinā
mās)
5%
+PVN
85% 10%
valsts
Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2010 2012
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
175
9.7. Ūdenssaimniecības attīstība
Skaistā
SM 2 VTP2
RV2.2. 136 410
111 904
(attiecinā
mās)
15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2011 2012
9.8. Ūdenssaimniecības attīstība
Aulejā
SM 2 VTP2 RV2.2.
150 785
123 595
(attiecinā
mās)
15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2011 2012
9.10. Ūdenssaimniecības attīstība Indrā SM 2 VTP2 RV2.2.
440 000 15%
+PVN
85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2012 2013
9.11. Ūdenssaimniecības attīstība
Kalniešos
SM 2 VTP2 RV2.2.
341 239
279 704
(attiecinā
mās
15%
+PVN
85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2012 2013
9.12. Ūdenssaimniecības attīstība
Lupandos (Piedrujas pag.)
SM 2 VTP2 RV2.2.
70 000 15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2012 2013
9.13. Ūdenssaimniecības attīstība
Veterovkā (Skaistas pag.)
SM 2 VTP2 RV2.2.
70 000 15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2012 2013
X Siltumapgādes sistēmas modernizācija
10.1. Apkures katla nomaiņa
Robežniekos
SM 2 VTP2
RV2.2. 10.2. 14 000 10% 90% Nomainīts apkures katls 2010 2012
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
176
10.2. Siltumapgādes trašu
rekonstrukcija Robežniekos un
Indrā
SM 2 VTP2
RV2.2. 10.1. 100 000 15% 85% Veikta tīklu nomaiņa un
siltumzudumu samazināšana
2011 2013
10.3. Apkures katlu nomaiņa
pašvaldības iestādēs
SM 2 VTP2
RV2.2. 100 000 40% 30% 30% Nomainīti neefektīvie katli
pašvaldības iestādēs
2011 2013
10.4. Siltumtīklu rekonstrukcija un
individuālo siltumpunktu
uzstādīšana Krāslavas pilsētā
SM 2 VTP2 RV2.2.
1 800 000 60% 40% Četrcauruļu siltumtīklu
sistēmas nomaiņa pret
divcauruļu sistēmas
siltumtīkliem, centrālu siltuma
punktu likvidācija pilsētas
rajonos un individuālo
siltummezglu uzstādīšana
lietotāju objektos
2012 2013
XI Atkritumu apsaimniekošana
11.1. Atkritumu šķirošanas punkta
izveide
SM 2 VTP2
RV2.2. 100 000 85% 15% Izveidots atkritumu šķirošanas
punkts
2012 2013
XII Kapi
12.1. Kapsētu labiekārtošana SM 2 VTP2
RV2.2. 100 000 15% 50% 5% 20% Iebraucamo ceļu remonts, žogu
remonts, soliņi, atkritumu
urnas, konteineri, tualetes
2012 2013
XIII Dabas vērtības, vide, zaļās zonas
13.1. Sabiedrisko peldvietu
labiekārtošana
SM2 VTP2 RV2.4. , SM4
VTP4 RV4.1.
150 000 100% 0% Pārnestas siltumtrases, iztīrīts
ezers, labiekārtotas pludmales
Persteņa un Zirga ezera krastā,
labiekārtotas pludmales pie
Daugavas, citiem publiskajiem
ūdeņiem, sekmēta grausta
nojaukšana pie Zirga ezera
2011 2013
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
177
13.2. Pasākumi zivju resursu
aizsardzībai Krāslavas novadā
SM2 VTP2
RV2.4., SM4
VTP4 RV4.1.
300 000 15% 85% Izstrādāti Krāslavas novada
publisko ūdeņu
apsaimniekošanas plāni,
iegādāts aprīkojums, zivju
mazuļi, izveidots zivju mazuļu
inkubators
2011 2013
13.3. Pasākumi tūrisma infrastruktūras
uzlabošanai dabas parkos un takās
SM2 VTP2
RV2.4., SM4 VTP4 RV4.1.
210 000 15% 75% 10% Labiekārtotas un regulāri
uzturētas takas, velo maršruti
Daugavas lokos, Adamovas
ainavu taka utt., ierīkotas
jaunas atpūtas vietas
2012 2013
13.4. Pagastu centru zaļo zonu
labiekārtošana
SM2 VTP2 RV 2.4., SM4 VTP4
RV4.1
90 000 15% 75% 10% Uzlabotas zaļās zonas min.5
pagastu centros, ierīkotas
atpūtas vietas, takas utt.
2012 2014
XIV Novada tēls
14.1. Novada tēla koncepcijas un
viesmīlības politikas izstrāde un
pilotaktivitāšu ieviešana
SM4 VTP4 RV4.2.
25 000 20% 60% 20% Izstrādāta novada tēla
koncepcija un viesmīlības
politika, izdoti informācijas
materiāli, apmācīti darbinieki
2012 2014
XV Dzīvojamais fonds un sabiedriskās ēkas
15.1. Daudzdzīvokļu māju
energoefektivitāti uzlabojoši
pasākumi
SM 2 VTP2
RV2.3, RV 2.4. 500 000 50% 50% Paaugstināta daudzīvokļu
mājas energoefektivitāte
Krāslavā un pagastu centros,
siltinātas min.5 mājas
2012 2014
15.2. Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu
seguma sakārtošana
SM 2 VTP2
RV2.3 200 000 20% 60% 20% Uzlabota daudzdzīvokļu māju
pagalmu infrastruktūra (t.sk.
rotaļu laukumi un
apzaļumošana)
2012 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
178
XVI Sabiedriskā drošība
16.1. Video kameru uzstādīšana
Krāslavas pilsētā
SM2 VTP2 RV2.5.
15 000 15% 85% Uzstādītas min. 5 papildus
videokameras un integrētas
kopējā sistēmā
2011 2013
16.2. Dzīvnieku patversmes izveide SM2 VTP2 RV2.5.
50 000 25% 50% 25% Ierīkota dzīvnieku patversme 2012 2013
XVII Uzņēmējdarbību veicinoši projekti, kas nav iekļauti iepriekšējās sadaļās
17.1. Biznesa inkubatora izveide
Krāslavā
SM3 VTP3
RV3.1. 70 000 15% 85% Izveidots un aprīkots biznesa
inkubators Krāslavā,
nodrošinātas regulāras
konsultācijas jaunajiem
uzņēmējiem un
pašnodarbinātajiem
2012 2012
17.2. Loģistikas un muitas centra
izveide pie ES ārējās robežas ar
Baltkrieviju
SM3 VTP3
RV3.1. 2 800 000 15% 55% 20% 10% Stiprināta ES ārējā robeža,
sakārtota infrastruktūra
saimnieciskās darbības
sekmēšanai, nodrošinātas
integrētas aktivitātes darba
vietu izveidei transporta un
loģistikas sektorā.
2011 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
179
17.3. Krāslavas novada uzņēmēju
izglītošanas un uzņēmumu
konkurētspējas veicināšanas
pasākumi (tai skaitā tūrisma un
lauksaimniecības jomā)
SM3 VTP3
RV3.1., SM4
VTP4 RV4.2.
100 000 20% 60% 20% Izveidota datu bāze par
Krāslavas uzņēmumiem
Krāslavas mājas lapā, rīkoti
informatīvie semināri,
kontaktu dienas, pieredzes
apmaiņas braucieni uz
ārvalstīm, dalība izstādēs,
vietējie konkursi (jo īpaši
jaunajiem uzņēmējiem),
semināru cikli, atbalsts
mājražotājiem, amatniekiem
utt.
2012 2014
17.4. Tirgus vietu sakārtošana Pīlādžu
un Ostas ielās Krāslavā
SM3 VTP3
RV3.1. 50 000 15% 50% 35% Radīta labvēlīgāka vide
pašmāju produkcijas tirgošanai
2012 2014
17.5. Alternatīvo enerģiju izmantošanu
veicinoši pasākumi un
pilotprojekti
SM3 VTP3
RV3.1., SM 2 VTP2 RV 2.4.
200 000 20% 50% 30% Veiktas izpētes alternatīvo
enerģiju izmantošanai, īstenoti
pilotprojekti „zaļās” enerģijas
izmantošanai
2012 2014
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
180
5. PIELIKUMS. Aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas
novadā (2014. gads) Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales regionālās nodaļa, 2014
Drošības apsvērumu dēļ kustamo mākslas pieminekļu atrašanās vieta netiek norādīta, līdz ar to šajā sarakstā
norādīti nekustamie mākslas pieminekļi.
Valsts
aizsardzības
numurs
Vērtības
grupa Veids Nosaukums Atrašanās vieta
3498 Valsts nozīmes Māksla Altāris Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Auleja, Aulejas katoļu baznīcā;
3539 Valsts nozīmes Māksla Labējais sānu altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,
Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;
3531 Valsts nozīmes Māksla Altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;
3537 Valsts nozīmes Māksla Kreisais sānu altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,
Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;
3536 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,
Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;
3544 Valsts nozīmes Māksla Interjera dekoratīvā
apdare zālē
Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, Vecborne,
Vecbornes muižas dzīv. ēkā;
3559 Valsts nozīmes Māksla Krāsns Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2,
Krāslavas katoļu baznīcā;
3558 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2, Krāslavas katoļu baznīcā;
3546 Valsts nozīmes Māksla Altāris ar
gleznojumiem
Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2,
Krāslavas katoļu baznīcā;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
181
3564 Valsts nozīmes Māksla Sienu gleznojumi Krāslavas novads, Krāslava, Pils iela 6,
Krāslavas pilī;
3570 Valsts nozīmes Māksla Sānu altāri (2) Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja, Piedrujas katoļu baznīcā;
3569 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja,
Piedrujas katoļu baznīcā;
6311 Valsts nozīmes Arhitektūra Aulejas katoļu baznīca
Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Auleja;
6316 Valsts nozīmes Arhitektūra
Indricas katoļu
baznīca ar žogu un
zvanu torni
Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Indricā;
6110 Vietējās nozīmes Arhitektūra
Zvejnieku- zemnieku
sētu grupa Kaplavas
ciemā
Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, Kaplava;
6319 Valsts nozīmes Arhitektūra
Krāslavas katoļu
baznīca ar žogu,
vārtiem, zvanu torni un klostera ēkām
Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2;
6320 Valsts nozīmes Arhitektūra
Aptieka un
saimniecības ēka ar
žogu un vārtiem
Krāslavas novads, Krāslava, Brīvības iela 6; Krāslavas novads, Krāslava, Brīvības iela 8;
6322 Valsts nozīmes Arhitektūra Krāslavas pils bibliotēkas ēka
Krāslavas novads, Krāslava, Grāfu Plāteru iela 13;
6321 Valsts nozīmes Arhitektūra
Krāslavas pils apbūve
ar parku un parka arhitektūru
Krāslavas novads, Krāslava, Pils iela 6;
6323 Valsts nozīmes Arhitektūra Zirgu pasta stacija Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 32;
6318 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamās ēkas (2)
Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 59a;
Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 61;
Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 61a;
6317 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamās ēkas (3) Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 63;
6324 Valsts nozīmes Arhitektūra
Piedrujas katoļu
baznīca ar žogu un
vārtiem
Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja;
6111 Vietējās nozīmes Arhitektūra Plostnieku- zvejnieku sētu grupa
Augustinišķu ciemā
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts,
Augustiniški;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
182
1054 Valsts nozīmes Arheoloģija Bleideļu senkapi
(Kapu kalns) Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Bleideļi;
1055 Valsts nozīmes Arheoloģija Braslavas pilskalns Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Brāslava;
1056 Valsts nozīmes Arheoloģija Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)
Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Brāslava;
1057 Valsts nozīmes Arheoloģija Krugeru senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Krūgeri;
1058 Valsts nozīmes Arheoloģija Kuharu senkapi (Mēra
kapi, Kopmale) Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Kuhari;
1059 Valsts nozīmes Arheoloģija Mateju senkapi (Senču kapi, Kara
kapi)
Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Māteji;
1060 Valsts nozīmes Arheoloģija Aulejas apmetne Krāslavas novads, Aulejas pagasts, pie Aulejas
skolas;
1061 Valsts nozīmes Arheoloģija Rubanu senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Rubeni;
1062 Valsts nozīmes Arheoloģija Žaunerānu pilskalns
ar apmetni un senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Žaunerāni;
1101 Valsts nozīmes Arheoloģija Gorodiščes pilskalns
ar apmetni Krāslavas novads, Indras pagasts, Gorodišče;
1102 Valsts nozīmes Arheoloģija Gorodiščes senkapi Krāslavas novads, Indras pagasts, Gorodišče;
1103 Valsts nozīmes Arheoloģija Ostrovnas pilskalns Krāslavas novads, Indras pagasts, Ostrovna;
1104 Valsts nozīmes Arheoloģija Udinavas pilskalns
(Ostrov, Zamščina) Krāslavas novads, Indras pagasts, Udinova;
1105 Valsts nozīmes Arheoloģija Izvaltas (Berezaukas) pilskalns ar apmetni
Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Beržine;
1106 Valsts nozīmes Arheoloģija Kalna Bāliņu senkapi Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Kalna
Boliņi;
1107 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Truļu senkapi I Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Lielie Trūļi;
1108 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Truļu senkapi II Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Lielie Trūļi;
1110 Valsts nozīmes Arheoloģija Murānu pilskalns Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Mazie
Murāni;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
183
1109 Valsts nozīmes Arheoloģija Ondzuļu senkapi
(Kara kapi)
Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Mazie
Onzuļi;
1111 Valsts nozīmes Arheoloģija Undrukānu senkapi Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Undrukāni;
1112 Vietējās nozīmes Arheoloģija Andžānu apmetne Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Andžāni;
1113 Valsts nozīmes Arheoloģija
Dauguļu apmetne un
viduslaiku kapsēta
(Franču kapi)
Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Dauguļi;
1114 Valsts nozīmes Arheoloģija
Dubrovkas senkapi
(Upura kalniņš,
Mogiļņiks)
Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Dubrovka;
1115 Vietējās nozīmes Arheoloģija Lejas Vikaņu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Lejas Vikaņos;
1116 Vietējās nozīmes Arheoloģija Indricas nocietinātās
muižas vieta
Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,
Lielindrica;
1117 Vietējās nozīmes Arheoloģija Livčānu viduslaiku
kapsēta (Senču kapi) Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Livčāni;
1118 Valsts nozīmes Arheoloģija Peļņiku Stāvais kalns (Krutaja gora) -
pilskalns
Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Peļniki;
1119 Valsts nozīmes Arheoloģija Podgurjes senkapi
(Franču kapi) Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Podgurje;
1120 Valsts nozīmes Arheoloģija Stirnu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Ringu
kapsētā, Stirnu ezera R krastā;
1121 Vietējās nozīmes Arheoloģija Skradaļu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Skradaļos;
1122 Vietējās nozīmes Arheoloģija Slobodas apmetne Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Sloboda;
1123 Valsts nozīmes Arheoloģija Aizvējiņu pilskalns Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie
Aizvējiņiem;
1124 Vietējās nozīmes Arheoloģija Novaseļcu apmetne Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie
Novaseļciem;
1126 Valsts nozīmes Arheoloģija Podvinku senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie Podvinkām;
1125 Vietējās nozīmes Arheoloģija
Podvinku Baznīcas
kalns - viduslaiku
kapsēta un baznīcas vieta
Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie
Podvinkām;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
184
1127 Vietējās nozīmes Arheoloģija Priedaines viduslaiku
kapsēta (Franču kapi)
Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie
Priedaines mežniecības;
1128 Valsts nozīmes Arheoloģija
Kaplavas (Vecbornes)
pilskalns (Zamkovaja gora,Paņenkova gora)
Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie
Salienas pag. Pilskalniem un bij. Zamkiem;
1129 Valsts nozīmes Arheoloģija Varnaviču senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, starp
Kapariem, Dukišiem un Lāčplēšiem;
1130 Valsts nozīmes Arheoloģija Daugaviešu senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, starp
Podvinkām un Daugaviešiem;
1139 Valsts nozīmes Arheoloģija Bantenišķu Gaisa
kalns - pilskalns
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts,
Banceniškas;
1140 Vietējās nozīmes Arheoloģija Bantenišķu viduslaiku
kapsēta (Grāfu kapi)
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts,
Banceniškas;
1150 Valsts nozīmes Arheoloģija Timošku senkapi
(Kapu kalns) Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Cimoškas;
1142 Valsts nozīmes Arheoloģija Jadlovcu Baterijas kalns - pilskalns
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Jadlovci;
1143 Valsts nozīmes Arheoloģija Jadlovcu senkapi Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Jadlovci;
1144 Valsts nozīmes Arheoloģija Kakta Plintu senkapi (Kara kalns, Kara
kapi)
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Kakta
Plintos;
1145 Valsts nozīmes Arheoloģija Kombuļu senkapi
(Franču kapi) Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Kombuļi;
1146 Valsts nozīmes Arheoloģija Sauleskalns - kulta vieta
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie Unguri;
1147 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Ziemaišu
apmetne I
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie
Zīmaiži, uz DR no kapsētas;
1148 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Ziemaišu
apmetne II
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie
Zīmaiži, uz DR no kapsētas;
1149 Valsts nozīmes Arheoloģija Pītrānu - Vanagu senkapi (Holēras
kalns)
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, starp
Pītrāniem un Vanagiem;
1141 Valsts nozīmes Arheoloģija Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara
kapi)
Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Škutāni;
1156 Valsts nozīmes Arheoloģija Krāslavas pilskalns
(Šokolādes kalns)
Krāslavas novads, Krāslava, Jāņupes kreisajā
krastā pie vecā Sauleskalna ceļa;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
185
1157 Valsts nozīmes Arheoloģija Aišpuru (Gereņu)
senkapi Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Aišpuri;
1158 Valsts nozīmes Arheoloģija
Krīviņu senkapi
(Franču kapi) un apmetne
Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Krīviņi;
1159 Vietējās nozīmes Arheoloģija
Lejas Krumpānu
senkapi (Naudas kalniņš, Ubagu
kalniņš)
Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Lejas Krumpānos;
1160 Valsts nozīmes Arheoloģija Pastoru senkapi
(Franču kapi) Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Pastari;
1161 Valsts nozīmes Arheoloģija Aleksandrovas senkapi (Kara kapi)
Krāslavas novads Piedrujas pagasts, Aleksandrova;
1162 Vietējās nozīmes Arheoloģija Fiļipovas viduslaiku
kapsēta Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Fiļipovā;
6146 Valsts nozīmes Arheoloģija Kiseļevcu senkapi II Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Kiseļevci,
1,3 km uz ZR no Kiseļevcu kapsētas;
1163 Valsts nozīmes Arheoloģija Kiseļevcu senkapi I Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Kiseļevci, pie Kiseļevcu kapsētas;
1164 Valsts nozīmes Arheoloģija Krivaseļcu senkapi Krāslavas novads, Piedrujas pagasts,
Krivoseļci;
1165 Valsts nozīmes Arheoloģija Lupandu senkapi Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Lupandi;
1166 Vietējās nozīmes Arheoloģija Marku senkapi un apmetne
Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Marki;
1167 Valsts nozīmes Arheoloģija Kuļbovas senkapi
(Franču kapi)
Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, pie
Kuļbovas pansionāta;
1168 Valsts nozīmes Arheoloģija Gromiku senkapi Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,
Gromiki;
1169 Vietējās nozīmes Arheoloģija Nikšiņu Razbojevo gora
Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Nikšiņos;
1170 Valsts nozīmes Arheoloģija Podļeškovas senkapi
(Vecie kapi)
Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,
Podleškova;
1171 Valsts nozīmes Arheoloģija Porečjes senkapi
(Vecie kapi) Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Poreči;
1172 Valsts nozīmes Arheoloģija Robežnieku (Pustiņas) pilskalns
Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Robežnieki;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
186
1173 Vietējās nozīmes Arheoloģija Robežnieku
viduslaiku kapsēta
Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,
Robežnieki;
1174 Vietējās nozīmes Arheoloģija Skuku viduslaiku
kapsēta (Franču kapi) Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Skuki;
1175 Vietējās nozīmes Arheoloģija Ikažencu viduslaiku kapsēta (Franču kapi,
Gajoks)
Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, starp
Ikaženciem un Zulovu;
1176 Valsts nozīmes Arheoloģija Čenčupu senkapi
(Kara kalns) Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Čenčupi;
1178 Valsts nozīmes Arheoloģija Ekšu Pilskalniņš -
pilskalns
Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Ekšos,
Stirnu ezera Z krastā;
1177 Valsts nozīmes Arheoloģija Ekšu pilskalns
(Gorodok) ar apmetni Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Ekšos;
1179 Valsts nozīmes Arheoloģija Grundānu pilskalns ar
apmetni Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Grundāni;
1181 Vietējās nozīmes Arheoloģija
Katoļnieku viduslaiku
kapsēta (Turku kapi)
un apmetne
Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kotolnieki, Dridza ezera Z krastā;
1183 Vietējās nozīmes Arheoloģija Kulinišķu senkapi II Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kuliniški, Dridza ezera A krastā;
1182 Valsts nozīmes Arheoloģija Kulinišķu senkapi I Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kuliniški;
1180 Valsts nozīmes Arheoloģija Ļaksu pilskalns
(Piļisovka) Krāslavas novads Skaistas pagasts, Ļaksi;
1184 Valsts nozīmes Arheoloģija Skaistas senkapi Krāslavas novads, Skaistas pagasts, pie bij. Skaistas muižas;
1185 Valsts nozīmes Arheoloģija Tenīsa senkapi Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Tenīsa
ezera Z krastā;
1186 Valsts nozīmes Arheoloģija Vanagišku senkapi
(Franču kapi) Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Vanagiški;
1187 Valsts nozīmes Arheoloģija Zukulišku senkapi (Ķešiņu, Franču kapi)
Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Zukuliškos;
1195 Valsts nozīmes Arheoloģija
Dunsku senkapi
(Mēra kapi, Turku
kapi)
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Dunski;
1197 Vietējās nozīmes Arheoloģija
Lejas Romuļu senkapi
(Kapu kalns, Turku
kapi)
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļi;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
187
1198 Vietējās nozīmes Arheoloģija Svētais avots - kulta
vieta
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lielie
Muļķi;
1199 Valsts nozīmes Arheoloģija Misjūnu senkapi Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Misjūni;
1200 Vietējās nozīmes Arheoloģija Odigiancu senkapi (Ubogu kalns, Kapu
kalns)
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Odigjāni;
1201 Vietējās nozīmes Arheoloģija Rakutu viduslaiku
kapsēta Krāslavas novads Ūdrīšu pagasts, Rakuti;
1196 Valsts nozīmes Arheoloģija Škerskānu senkapi Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Skerškāni;
1202 Vietējās nozīmes Arheoloģija
Vilmaņu apmetne un
viduslaiku kapsēta (Kapu pļaviņa)
Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Vilmaņi;
8934 Valsts nozīmes Arheoloģija Undrukānu senkapi II Krāslavas novads, Izvaltas un Ūdrīšu pagastos,
pie Undrukāniem
7434 Valsts nozīmes Pilsētbūvniecība Krāslavas pilsētas
vēsturiskais centrs Krāslavas novads, Krāslava;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
188
6. PIELIKUMS. Rīcības plāns (2012. – 2018. gadam) Rīcības plānā definēti uzdevumi (U) - konkrētu aktivitāšu kopums noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanai, kā arī konkrētas aktivitātes un pasākumi.
Plānotie pašvaldības projekti tuvākajiem 3 gadiem ir ietverti Investīciju plānā.
Uzdevumi (U) Pasākumi, aktivitātes Atbildīgie
izpildītāji
Izpildes
periods
Finansēšanas
avoti
Iznākuma rezultatīvie
rādītāji
U 1.1.1. Optimizēt
Krāslavas novada skolu
tīklu, nodrošinot to
kvalitāti un pieejamību
Izstrādāt Krāslavas novada skolu
optimizācijas un darbības plānu
Sekmēt jaunu, inovatīvu mācību
programmu ieviešanu Krāslavas
novada izglītības iestādēs
Nodrošināt visu novada skolēnu
transportēšanu uz izglītības iestādēm
Izglītības, kultūras,
sporta jautājumu
komiteja, Finanšu
komiteja,
Plānošanas un
infrastruktūras
komiteja, Krāslavas
novada Izglītības
un kultūras nodaļa,
pagastu pārvaldes,
izglītības iestādes,
Attīstības nodaļa,
Kultūras iestādes,
bibliotēkas,
Krāslavas muzejs,
sporta skola
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Uzlabots mācību process,
skolēnu zināšanu un komforta
līmenis
U 1.1.2. Pilnveidot
pirmsskolas izglītības
kvalitāti un pieejamību,
materiāli tehnisko bāzi un
infrastruktūru
Pabeigt PII „Pienenīte”, „Pīlādzītis”
rekonstrukciju (t.sk. īstenojot
energoefektivitātes pasākumus un
labiekārtojot teritoriju)
Piedāvāt jaunas interešu izglītības
iespējas PII
Atbalstīt dienas rotaļu centru izveidi
pirmsskolas vecuma bērniem
Attīstīt pirmsskolas grupas novada
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Uzlabota pirmsskolas izglītības
kvalitāte (t.sk. infrastruktūra),
jaunajai paaudzei nodrošinātas
radošas attīstības iespējas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
189
lauku skolās
U 1.1.3 Uzlabot
vispārējās izglītības
apmācību kvalitāti un
pieejamību, modernizēt
šo izglītības iestāžu
infrastruktūru un
materiāli tehnisko bāzi
Veicināt pagastu skolu veidošanu
par vietējās nozīmes sabiedriskajiem
centriem, nodrošinot novada
vispārizglītojošo skolu telpu
racionālāku izmantošanu
Veicināt neizmantojamo skolu ēku
tālāku izmantošanu
Uzlabot novada skolu un
pirmsskolas izglītības iestāžu
infrastruktūru, iekārtot ergonomisku
mācību vidi, kā arī iegādāties
atbilstošus mācību līdzekļus un
tehnisko aprīkojumu, jo īpaši
informācijas, komunikāciju
tehnoloģiju un dabaszinātņu jomās
Izstrādāt un atbalstīt profesionālās
ievirzes izglītības programmas
vispārizglītojošajām skolām
Atbalstīt skolēnu zinātniski
pētniecisko darbību
Atbalstīt talantīgos bērnus un
jauniešus
Veikt vispārizglītojošo skolu
energoefektivitātes pasākumus
Renovēt vispārizglītojošo skolu
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Uzlabota vispārējās izglītības
kvalitāte (t.sk. infrastruktūra),
skolas pagastos pilda sabiedrisko
centru funkcijas, skolas vecuma
jauniešiem nodrošinātas radošas
attīstības iespējas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
190
sporta zāles un stadionus
Veikt Krāslavas Valsts ģimnāzijas
un Indras sporta zāļu būvniecību
Atbalstīt riska grupas bērnu internāta
darbu un infrastruktūru Robežnieku
pamatskolā
Sakārtot izglītības iestāžu dienesta
viesnīcas
Sekmēt inovācijas izglītības iestādēs
U 1.1.4. Veicināt interešu
izglītības apguvi un
pieejamību visa mūža
garumā, infrastruktūras
attīstību, materiāli
tehniskās bāzes attīstību
Sakārtot un modernizēt interešu
izglītības iestāžu infrastruktūru un
materiāli tehnisko bāzi
Sekmēt kultūrizglītības iestāžu –
Krāslavas un Indras mūzikas un
mākslas skolu, Krāslavas bērnu un
jauniešu centra attīstību, inovatīvu
pieeju ieviešanu, nodrošināt jauniešu
ievirzi karjeras izvēlē
Sekmēt mūžiglītības piedāvājuma
paplašināšanu, izveidot pieaugušo
izglītības centru
Sekmēt neformālo interešu izglītību
Īstenot datora lietošanas apguves
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Nodrošināts kvalitatīvu
mūžizglītības pakalpojumu
klāsts (t.sk. infrastruktūra)
dažādām vecumu un interešu
grupām, nodrošināta kvalitatīva
un aktīva brīvā laika pavadīšanas
iespējas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
191
programmas bibliotēkās
Attīstīt jauniešu lietderīga brīvā laika
pavadīšanas iespējas
Veicināt mazo skolu ēku
izmantošanu mūžizglītības un
kopienu centru vajadzībām
U 1.1.5. Uzlabot
profesionālās izglītības
apmācību kvalitāti un
pieejamību, modernizēt
iestāžu infrastruktūru un
materiāli tehnisko bāzi
Modernizēt Krāslavas novada
arodskolas (Rīgas Valsts tehnikuma
Krāslavas filiāles) mācību
aprīkojumu un infrastruktūru
Veicināt Rīgas Valsts tehnikuma
Krāslavas filiāles kā Latgales reģiona
kokapstrādes centra attīstību
Attīstīt jaunas mācību programmas,
t.sk.jaunietēm (piemēram, veco ļaužu
aprūpē)
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Uzlabota profesionālās izglītības
kvalitāte (t.sk. infrastruktūra)
jauniešiem un jaunietēm,
sekmēta Latgales reģiona
kokapstrādes centra attīstība
U 1.1.6. Veicināt
uzņēmēju, strādājošo un
darba meklētāju
tālākizglītības un
profesionālās pilnveides
un pārkvalificēšanas
iespēju pieejamību
atbilstoši darba tirgus
pieprasījumam
Piedalīties NVA pasākumos darba
meklētājiem (algoti pagaidu darbi,
pasākumi noteiktām personu grupām)
Veicināt sadarbību starp izglītības
iestādēm, audzēkņiem un
uzņēmumiem
Piedāvāt darbu un prakses vietas
bērniem un jauniešiem vasaras
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Izglītota, konkurētspējīga un
radoša sabiedrība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
192
brīvdienās
U 1.1.7. Atbalstīt
pedagoģiskā personāla
kvalifikācijas
paaugstināšanu un
veicināt pedagoģiskā
personāla atjaunošanos
Aktivizēt skolotāju un pasniedzēju
tālākizglītību, cenšoties pilnveidot
pedagogu prasmi strādāt ar
jaunākajām tehnoloģijām
Piesaistīt jaunus un perspektīvus
mācību spēkus (dzīves vietas un
konkurētspējīga atalgojuma
nodrošinājums u.c.)
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Kvalificēti, izglītoti, motivēti
skolotāji
U 1.2.1. Modernizēt
veselības aprūpes un
sociālo infrastruktūru,
veicināt sabiedrības
veselības uzlabošanos
Uzlabot Krāslavas slimnīcas
infrastruktūru un materiāli tehnisko
bāzi, saglabāt Krāslavas slimnīcas
veselības aprūpes pakalpojumu
piedāvājumu
Uzlabot primārās veselības aprūpes
infrastruktūru, veikt telpu renovāciju
un iekārtu modernizāciju
Uzlabot neatliekamās medicīniskās
palīdzības sistēmu
Palielināt iedzīvotāju informētību,
motivāciju, līdzdalību veselības
saglabāšanā, veselības aprūpes
sistēmas un pakalpojumu sniedzēju
struktūras optimizēšanu
Popularizēt aktīvu un veselīgu
Sociālo un
veselības
aizsardzības lietu
komiteja, SIA
„Krāslavas
slimnīca”, PA
„Sociālie
pakalpojumi”,
sadarbība ar NVO,
pašvaldības
sociālās iestādes
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota veselības aprūpes un
sociālā sistēma (t.sk.
infrastruktūra), uzlabots
sabiedrības veselības stāvoklis
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
193
dzīvesveidu
Veikt ārstu prakšu un FVP
sertificēšanu pagastos
Sekmēt regulāru profilaktisko
izbraukuma vizīšu organizēšanu
pagastos
U 1.2.2. Attīstīt novada
sociālo pakalpojumu
kvalitāti, pieejamību un
dažādību, mazināt sociālo
atstumtību
Stiprināt novada sociālās nozares
institucionālo kapacitāti, atbalstot
attīstības plānošanas dokumentu
izstrādi, stiprinot starpinstitūciju
ekspertu sadarbību utt.
Atbalstīt sociālā dienesta darbinieku
izglītības un profesionālā līmeņa
celšanu, vietējās un ārvalstu
pieredzes pārņemšanu
Veikt novada sociālās vides izpēti,
uzturēt datu bāzi par sociālās
palīdzības saņēmējiem, sniegtās
palīdzības veidu un apjomu
Attīstīt sociālo aprūpi mājās
invalīdiem un vientuļajiem
pensionāriem kā alternatīvu
pansionātiem, jaunāko metožu un
tehnoloģiju izmantošana, veicināt
alternatīvās aprūpes pakalpojumu
attīstību
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota sociālo pakalpojumu
sistēma (t.sk. infrastruktūra),
sekmēta dažādu atstumtības
riskam pakļauto mērķa grupu
integrācija sabiedrībā
Attīstīt novada sociālo
pakalpojumu kvalitāti,
pieejamību un dažādību, mazināt
sociālo atstumtību, ieviest
jaunus sociālos pakalpojumus
(t.sk. alternatīvos) un pilnveidot
esošos, tuvinot pakalpojumus
dzīvesvietai un ģimeniskais
videi, sekmēt sociālās jomas
institucionālo kapacitāti.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
194
Īstenot sociālās rehabilitācijas un
motivācijas pasākumus sociālās
atstumtības riskam pakļautajām
iedzīvotāju grupām (bērniem ar
īpašām vajadzībām, pieaugušiem
invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm,
senioriem un tml.).
Atbalstīt nevalstisko organizāciju,
brīvprātīgo darbu sociālo problēmu
risināšanai partnerībā, īpaši
projektos, kas saistīti ar sociālām
inovācijām, deleģēt tām atsevišķus
pakalpojumu veidus
Veikt Krāslavas novada Sociālā
dienesta darba un darba apstākļu
optimizēšanu, pilnveidot Krāslavas
novada sociālā dienesta materiāli
tehnisko bāzi
Uzlabot sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūciju
infrastruktūru, aprīkojumu
Veicināt darba efektivitāti veco
ļaužu pansionātā „Priedes” un
aprūpes centrā „Skuķi”, paplašināt
telpas un modernizēt infrastruktūru
un tehnisko bāzi, izskatīt iespēju
Krāslavas slimnīcas kompleksa
daļēju pielāgošanu aprūpei
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
195
vecumdienās
Atbalstīt bērnu sociālās
rehabilitācijas centra “Mūsmājas” un
“Jauniešu mājas” darbību
Izveidot mobilās aprūpes vienības,
pilnveidot sociālās aprūpes mājas
aprūpes pakalpojumu
Nodrošināt psihosociālo atbalstu
dzīves grūtībās nonākušajiem
iedzīvotājiem, t.sk. psihologa
pakalpojumus
Izveidot krīžu centru vardarbībā
cietušajiem un citu ģimenes
problēmu risināšanai, ģimenes
centru jauniešiem, dienas centru,
nodrošināt „zupas virtuvi”
Palielināt sociālo palīdzību un
pakalpojumus sniegšanu sociāli
mazaizsargātajiem novada
iedzīvotājiem
Integrēt bērnus ar īpašām
vajadzībām apmācībai izglītības
iestādēs, t.sk. pielāgojot iestāžu
infrastruktūru
Sniegt atbalstu dzīvokļu jautājumu
risināšanā Krāslavas novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
196
dzīvojošām atsevišķām iedzīvotāju
kategorijām, piešķirt sociālā
dzīvokļa statusu pašvaldības rīcībā
esošajiem dzīvokļiem
Sniegt palīdzību dzīvojamās platības
uzturēšanā atsevišķām iedzīvotāju
kategorijām
Izveidot/renovēt sociālās mājas
Krāslavā, Indrā u.c. vietās
Nodrošināt ieguldījumus sociālajā
infrastruktūrā pakalpojumu
sniegšanai personām ar garīga
rakstura traucējumiem (pusceļa
māju, dienas centru, dienas aprūpes
centru, grupu dzīvokļu, mājokļu,
specializēto darbnīcu izveide,
labiekārtošana utt.) un bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem
Sakārtot uzbrauktuves/ nobrauktuves
pie pašvaldības iestādēm.
Popularizēt lielpilsētu pensijas
vecuma iedzīvotāju vidū
priekšrocības, kuras sniedz
mazpilsēta
U 1.3.1. Modernizēt
kultūras, atpūtas un
Nodrošināt Krāslavas novada
bibliotēku un to informācijas sistēmu
sabiedrisku pieejamību,
Izglītības, kultūras,
sporta jautājumu
komiteja, pagastu
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Nodrošinātas kvalitatīva un
aktīva brīvā laika pavadīšanas
iespējas vietējai sabiedrībai
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
197
sporta infrastruktūru pakalpojumu modernizāciju un
dažādošanu
Veikt Krāslavas kultūras nama
rekonstrukciju un darba
modernizēšanu
Veikt pagasta saietu namu
rekonstrukciju un modernizāciju
Veikt Krāslavas Vēstures un mākslas
muzeja un Indras muzeja telpu
rekonstrukciju, izstāžu zāļu
labiekārtošanu un fondu
paplašināšanu
Nodrošināt Krāslavas pilsētas
estrādes izbūvi un pagastu āra
skatuvju rekonstrukciju vai
būvniecību
Sekmēt dažāda veida sporta
infrastruktūras attīstību (slidotavas,
slēpošanas trases, sporta spēļu
laukumi, stadioni, skeitparki un tml.)
Krāslavā un pagastu centros
Sekmēt Krāslavas sporta skolas
infrastruktūras attīstību un visu
profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmu ieviešanu,
izbūvējot jaunu administratīvo ēku
pārvaldes,
Attīstības nodaļa,
Izglītības un
kultūras nodaļa,
Sporta un kultūras
iestādes,
bibliotēkas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
198
Izveidot ģimenes aktīvās atpūtas
centru Krāslavā
Izveidot Krāslavas Valsts ģimnāzijā
bāzi brīvās cīņas nodaļai
Uzbūvēt vieglatlētikas manēžu pie
Krāslavas pamatskolas
Attīstīt aktīvās atpūtas zonu
Krāslavas pils parkā
U 1.3.2. Veicināt kultūras
un sporta norišu
piedāvājuma
daudzveidību, iedzīvotāju
iesaistīšanos kultūras un
sporta dzīvē
Paplašināt iedzīvotāju jaunrades un
radošās izpausmes iespējas
Atbalstīt iedzīvotāju, jo īpaši
jauniešu, radošās iniciatīvas
Izveidot brīvā laika pavadīšanas
telpas pilsētā un laukos
Sekmēt tautas lietišķās mākslas
studiju un pašdarbības kolektīvu
darbību un kultūras jomas interešu
grupu darbības daudzveidību un to
popularizēšanu
Veicināt radošo personu un radošo
kolektīvu mobilitāti (pieredzes
apmaiņa, dalība projektos)
Sekmēt dažādām iedzīvotāju grupām
piemērotu vietējo, reģionālo un
2012. –
2018.
Nodrošinātas kvalitatīva un
aktīva brīvā laika pavadīšanas
iespējas vietējai sabiedrībai,
saglabātas un attīstītas vietējās
tradīcijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
199
starptautisko kultūras pasākumu
organizēšanu novadā
Atbalstīt jaunu tradīciju ieviešanu
(Daugavas festivāls Krāslavā,
kulinārā mantojuma festivāls
Krāslavā, Gurķu diena Krāslavā,
Rudo saiets, Ievārījuma diena Indrā
utt, starptautiskais mazākumutautību
festivāls „Indras vainags”.)
Aktīvi iesaistīt kultūras norisēs
bērnu un jauniešus, pilnveidot
sadarbību ar vispārizglītojošajām un
profesionālās ievirzes skolām
Sekmēt kultūrvidi veidojošo iestāžu
speciālistu kvalifikācijas iespējas
Uzlabot informācijas plūsmu par
kultūras pasākumiem novadā
Izstrādāt stratēģisku dokumentu
kultūras jomā
Apzināt situāciju un veikt
informatīvu kampaņu par sporta
iespējām novadā
Sekmēt vietējo, reģionālo un
starptautisko sporta pasākumu
organizēšanu dažādām iedzīvotāju
grupām un dažādos sporta veidos,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
200
pasākumus ģimenēm
Atbalstīt talantīgu sportistu
sagatavošanu
Nodrošināt atbalstu invalīdu sporta
attīstībai
Veicināt sporta klubu darbību
Aktīvāk izmantot sportam dabas
resursus (meži slēpošanas trasēm,
riteņbraukšanai, skriešanai, ezeri –
vindsērfingam, peldēšanai)
U 1.3.3. Veikt kultūras un
vēstures mantojuma
saglabāšanu, atjaunošanu
un infrastruktūras
pielāgošanu
Veikt pasākumus Krāslavas pilsētas
vēsturiskā centra apbūves
saglabāšanā un atjaunošanā tās
vēsturiskajā izskatā, īpašu uzmanību
pievēršot Krāslavas pils kompleksa,
baznīcu, pilsētas koka apbūves (logu
rūtojumu, apmaļu, vārtņu, durvju
u.c. arhitektūras elementu)
saglabāšanai un atjaunošanai
Sekmēt Krāslavas pils kompleksa ar
parku attīstību un rekonstrukciju, lai
tas kļūtu par populāru kultūras,
izglītības, tūrisma un aktīvās atpūtas
objektu
Sekmēt citu Plāteru muižu ēku
apzināšanu un atjaunošanu
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Saglabāts kultūras un vēstures
mantojums, sekmēta tā attīstība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
201
Sekmēt koka arhitektūras objektu
apzināšanu un atjaunošanu
Sekmēt novada sakrālo objektu
atjaunošanu
Attīstīt Krāslavas Vēstures un
mākslas muzeja, Starptautiskā
kulinārā mantojuma centra, Indras
aušanas muzeja darbību
Atbalstīt privāta Jaunsudrabiņa
muzeja izveidi Kaplavā
Izveidot Ievārījuma muzeju Indrā
Veicināt seno arodu prasmju
saglabāšanu un popularizēšanu
U 1.3.4. Veicināt novada
iedzīvotāju iesaistīšanos
un līdzatbildību
kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanā
Pilnveidot, uzturēt, modernizēt un
darīt pieejamu novadpētniecības
datu bāzi
Izglītot un motivēt (piem., organizēt
darbnīcas) novada iedzīvotājus
veikt pasākumus Krāslavas pilsētas
vēsturiskā centra apbūves
saglabāšanā un atjaunošanā tās
vēsturiskajā izskatā, novada vienota
būvniecības stila ievērošanā, īpašu
uzmanību pievēršot logu rūtojumu,
apmaļu, vārtņu, durvju un citu
raksturīgu arhitektūras elementu
Saglabāts kultūras un vēstures
mantojums, sekmēta tā attīstība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
202
saglabāšanai un atjaunošanai
Nostiprināt teritoriālo identitāti un
emocionālu piesaisti un lepnumu
par savu dzīves vietu
U 1.4.1. Pilnveidot
kvalitātes vadības sistēmu
pašvaldībā un pašvaldības
pakalpojumu pieejamību
iedzīvotājiem
Regulāri apzināt iedzīvotāju
vajadzības anketējot, veicot
sabiedriskās apspriedes, rīkojot
tikšanās
Nodrošināt kvalifikācijas celšanas
iespējas pārvalžu vadītājiem,
darbiniekiem un domes deputātiem
Ieviest vienoto datu transporta tīklu
un lietvedības dokumentu aprites
kontroles sistēmu pašvaldības un
pašvaldības iestāžu un uzņēmumu
darbā
Ieviest ģeogrāfisko informācijas
sistēmu (GIS) un resursu e-
pārvaldību Krāslavas pašvaldībā
Izstrādāt jaunu vienotu Krāslavas
novada teritorijas plānojumu
Regulāri aktualizēt Krāslavas
novada attīstības programmu
Sekmēt plānotu un mērķtiecīgu
pašvaldības, iestāžu, nevalstisko
Krāslavas novada
domes
administrācija,
Būvvalde,
Attīstības nodaļa
Izglītības, kultūras,
sporta jautājumu
komiteja, Izglītības
un kultūras nodaļa,
Plānošanas un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
bibliotēkas,
sadarbības ar NVO
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Nodrošināta kvalitatīva un
profesionāla pārvaldība vietējai
sabiedrībai
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
203
organizāciju un uzņēmumu darbību
investīciju piesaistē pilsētvides un
uzņēmējdarbības attīstībai
Nodrošināt civilās aizsardzības
pasākumus (glābšanas aprīkojumu
pie ūdenskrātuvēm, informāciju par
drošību publiskās vietās)
Izstrādāt detalizētu novada
iespējamo plūdu teritoriju karti
Sakārtot pašvaldības īpašumtiesības
Veicināt pārrobežu sadarbību
dažādās jomās
Veicināt ciešāku sadarbību ar
novada sadraudzības pilsētām un
citām sabiedrības grupām
Nodrošināt kvalitatīvas sabiedriskās
attiecības, īstenojot jauno novada
tēla koncepciju
Izstrādāt un īstenot pozitīva,
pievilcīga, atpazīstama un stratēģiski
vienota novada tēla koncepciju
Turpināt pašvaldības informatīvā
izdevuma „Krāslavas Vēstis”
izdošanu
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
204
Uzturēt un pilnveidot novada mājas
lapu
Sekmēt tematisko sižetu veidošanu
par Krāslavas novadu
Sekmēt televīzijas un radio iespēju
izmantošanas iespējas visā novada
teritorijā
Veicināt bezvadu interneta
pārklājuma paplašināšanu
Veicināt optisko datu pārraides tīklu
veidošanu uz pagasta centriem
Ierīkot modernu konferenču telpu
Izveidot vienotu valsts un
pašvaldības klientu apkalpošanas
centru
U 1.4.2. Sekmēt
iedzīvotāju un
sabiedrisko organizāciju
līdzdalību lēmumu
pieņemšanā un projektu
īstenošanā
Iesaistīt nevalstiskās organizācijas
dažādu pašvaldības funkciju izpildē,
sekmēt NVO un sabiedrības
pārstāvju līdzdalību lēmumu
apspriešanā un pieņemšanā, atbalstīt
sabiedrisku konsultatīvu padomi/
komiteju izveidošanu.
Aktivizēt un atbalstīt nevalstisko
organizāciju, jo īpaši jauniešu,
darbu, sekmēt NVO atbalsta centra
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Aktīva, līdzatbildīga sabiedrība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
205
izveidi
Atbalstīt Krāslavas novada attīstības
biedrību, fondu, partnerību un citu
organizāciju, kas sekmē novada
attīstību, izveidi un darbību
Izveidot pašvaldības projektu fondu
vietējo iedzīvotāju aktivitāšu
atbalstīšanai
U 1.4.3. Veicināt
multikulturālo integrāciju
Aktivizēt un atbalstīt dažādu tautību
tradīciju popularizēšanu, aktivizēt
biedrības, skolas utt.
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Vietējā sabiedrībā integrētas
dažādas nācijas
U 1.4.4. Veicināt
informācijas sabiedrības
attīstību
Pilnveidot un uzturēt pakalpojumus
publiskās interneta pieejas
izmantošanā bibliotēkās un citās
iestādēs
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Attīstīta informācijas sabiedrība
U 1.4.5. Atbalstīt
jauniešu aktivitātes
Izveidot centru novada jauniešu
aktivitātēm
Atbalstīt jauniešu grupu un jauniešu
NVO iniciatīvas
Izstrādāt jauniešu motivācijas
programmu
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Aktīvi, līdzatbildīgi, motivēti
jaunieši
U 2.1.1. Uzlabot un
optimizēt satiksmes
Apzināt satiksmes drošības „melnos
punktus” gājējiem un transporta
Plānošanas un
infrastruktūras
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
Sazināts ceļu satiksmes
negadījumos cietušo skaits
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
206
drošību līdzekļu vadītājiem
Veikt nepieciešamos satiksmes
drošības pasākumus, prioritāri – pie
izglītības iestādēm (gājēju ietvju
sakārtošana, apstāšanās „kabatas”,
autobusu apgriešanās laukumi,
kustības ierobežojumi, barjeras utt.)
Nodrošināt pieejamību un drošību
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
t.sk. māmiņām ar bērniem
Sekmēt gājēju ietvju/ veloceliņu
izveidi bīstamākajos posmos pie
valsts autoceļiem (Krāslava –
Augstkalne, Robežnieki u.c.)
attīstības komiteja,
pagastu pārvaldes,
Finanšu komiteja,
Krāslavas novada
Būvvalde,
Attīstības nodaļa
finansējums
U 2.1.2. Veikt ceļu un
ielu rekonstrukciju
Veikt pilnīgu Rīgas – Augusta
tranzītielas Krāslavā rekonstrukciju
Prioritāri sekmēt ar uzņēmējdarbības
veicināšanu un darba vietu radīšanu
saistītu ceļu rekonstrukciju, īpaši
degradētās teritorijās
Sekmēt ”Austrumu stīgas” projekta
turpinājumu, sakārtojot ceļus ES
ārējā pierobežā (piemēram, ceļš
Murovanka – Robežnieki)
Sekmēt Krāslavas novada valsts
autoceļu, kas ved uz novada pagastu
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtotas ielas un ceļi novadā
Radītas darbavietas
Piesaistītas privātās investīcijas
Sakārtotas degradētās teritorijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
207
centriem, asfaltēšanu
Ilgtermiņā paredzēt apvedceļa izbūvi
apkārt Krāslavas pilsētai
Veikt Latgales ielas izbūvi Krāslavā
transporta sistēmas optimizācijai
Rekonstruēt Krāslavas pilsētas tiltu
pār Jāņupīti Raiņa ielā un tiltu pār
Daugavu - Prospekta ielu
Rekonstruēt asfaltbetona segumu
tranzītielās pagastu centros
Veikt pagastu ceļu, kas ved pie
uzņēmējiem, renovāciju
Veikt citu ielu un ceļu vai to daļu
rekonstrukciju:
Sekmēt pagastu ceļu un ielu, kā arī
Krāslavas mazāk stratēģisku ielu
rekonstrukciju un uzturēšanu
Ierīkot/ sakārtot autostāvvietas
pilsētas centrālajā daļā un pie
lielākajiem novada objektiem
Sekmēt autostāvvietu ierīkošanu,
piebraucamo ceļu un iekšpagalmu
rekonstrukciju daudzstāvu
dzīvojamajos rajonos
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
208
Ierīkot piebraucamos ceļus
Krāslavas dārzkopības sabiedrībām
Veikt gājēju ceļu posmu
rekonstrukciju
Izbūvēt sabiedriskā transporta
pieturvietas, sekmēt sabiedriskā
transporta kustības organizēšanu
Ielu rekonstrukcijas ietvaros
paredzēt vienota velobraucēju celiņu
tīkla izbūvi
Uzstādīt vienotas ielu un māju
nosaukumus un numurus, norādes
U 2.1.3. Nodrošināt
iedzīvotājiem nokļūšanu
līdz novada centram
Optimizēt sabiedriskā transporta
kustību
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Nodrošināta iedzīvotāju brīva
pārvietošanās
U 2.2.1. Uzlabot
ūdenssaimniecības
pakalpojumu kvalitāti
Turpināt ūdensvada un kanalizācijas
sistēmu rekonstrukciju Krāslavā,
palielināt pieslēgumu skaitu
Regulāri pilnveidot/ modernizēt
Krāslavas notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas
Nojaukt vecās notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas un veco ūdens
atdzelžošanas staciju
Plānošanas un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
domes
administrācija,
pagastu pārvaldes,
PA „Ūdensserviss
K”, SIA „Krāslavas
ūdens”, SIA
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota ūdenssaimniecība
novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
209
Turpināt uzsākto ūdensvada un
kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju
Aulejā, Indrā, Robežniekos,
Augstkalnē, Ezerkalnā, Kombuļos,
Kaplavā, Izvaltā, Skaistā, Piedrujā
un palielināt pieslēgumu skaitu
Izstrādāt tehniski ekonomiskos
pamatojumus un veikt ūdensvada un
kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju
novada citās lielākajās novada
apdzīvotajās vietās, palielināt
pieslēgumu skaitu
Izveidot vienotu ūdenssaimniecības
sistēmu un pieslēgt to centrālajam
dispečeru punktam „Krāslavas
ūdens”
Samazināt dzeramā ūdens zudumus,
veicot esošo sadales tīklu
rekonstrukciju un uzstādot ūdens
mērītājus pie māju ievadiem,
automātiskās mērījumu nolasīšanas
iekārtas
Iekonservēt neizmantojamās
artēziskās akas, samazinot
gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni
Modernizēt ūdens patēriņa uzskaites
sistēmas
„Krāslavas nami”,
SIA „Krāslavas
slimnīca”, SIA
„Dova”, PA
„Labiekārtošana
K”,
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
210
Nodrošināt E- sistēmas pakalpojumu
ieviešanu
Veikt lietus ūdeņu kanalizācijas
inventarizāciju, projektēšanu un
izbūvi vienlaicīgi ar ielu
rekonstrukciju
U 2.2.2. Uzlabot
siltumapgādes
pakalpojumu kvalitāti
Realizēt Krāslavas pilsētas
koģenerācijas stacijas
modernizācijas projekta 2.kārtu
Turpināt Krāslavas pilsētas
centralizētās siltumapgādes sistēmas
siltumtīklu rekonstrukciju/nomaiņu
atbilstoši energoefektivitātes
paaugstināšanās principiem
(nomainot maģistrālo tīklu
novecojušos posmus ar rūpnieciski
izolētām caurulēm un pabeidzot
pāreju no “četrcauruļu” sistēmas uz
“divcauruļu” sistēmu ar individuālo
siltummezglu uzstādīšanu pilsētas
centrālajā rajonā)
Veicināt un nodrošināt jaunus
klientu pieslēgumus
Veikt lokālo katlu māju
rekonstrukciju un modernizāciju
pagastu centros
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota siltumapgāde novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
211
U 2.2.3. Uzlabot
atkritumu saimniecības
pakalpojumu kvalitāti
Sekmēt iedzīvotāju izglītošanu
atkritumu šķirošanas un citos vides
jautājumos (lekcijas, konkursi,
akcijas)
Palielināt atkritumu tvertņu
daudzumu (ne tikai pagastu centros),
regulāru to izvešanu, uzstādīt
atkritumu konteinerus (t.sk.
organiskajiem atkritumiem)
sabiedriskās vietās
Izveidot dalītās atkritumu
savākšanas punktus
Sekmēt pieņemto atkritumu
šķirošanu un presēšanu, veicināt
atkritumu apstrādi/ pārstrādi pēc
iespējas tuvāk to rašanās vietām
Sekmēt atkritumu šķirošanas stacijas
un kompostēšanas laukuma
būvniecību Krāslavas novada
teritorijā
Veicināt rekultivēto izgāztuvju
teritoriju ilgtspējīgu attīstību
Rast iespēju piedāvāt savu teritoriju
šķirošanas punktu organizācijai
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota atkritumu saimniecība
novadā
U 2.2.4. Izveidot/uzlabot Nomainīt vecās spuldzītes uz LED
tipa spuldzēm, veikt vecās sistēmas
2012. – Pašvaldības, Sakārtota apgaismojuma sistēma
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
212
apgaismojuma sistēmu
novadā
kabeļu nomaiņu, ievērojot
kvalitatīvas apgaismojuma sistēmas
darbību
Nomainīt ielu apgaismojuma balstus
rekonstruētajās ielās
Izveidot automatizētas ielu
apgaismes kontroles un vadības
sistēmu
Ierīkot/atjaunot ielu apgaismojumu
pagastu centros
Attīstīt un pilnveidot apgaismojuma
sistēmas uzturēšanas dienesta
tehnisko bāzi
2018.
valsts, ES u.c.
finansējums
novadā
U 2.2.5. Nodrošināt
pašvaldībai piederošo
kapu un piemiņas vietu
sakopšanu
Izbūvēt/ sakārtot ūdens ņemšanas
vietas
Uzstādīt/ sakārtot tualetes un
pievedceļus pie kapsētām
Uzstādīt atkritumu konteinerus un
urnas pie kapsētām
Rekonstruēt novada upuru piemiņas
vietas, iesaistīt piemiņas vietu
sakopšanā vietējos iedzīvotājus
Veikt kapliču renovāciju
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtoti kapi un piemiņas vietas
novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
213
U 2.3.1. Uzlabot
dzīvojamā fonda un citu
publisku ēku tehnisko
stāvokli un sakārto
atbilstošo infrastruktūru
Veikt pašvaldības dzīvojamā fonda
inventarizāciju
Veidot iedzīvotāju apziņu un
sapratni mājokļu energoefektīvu
apsaimniekošanā
Sekmēt daudzdzīvokļu dzīvojamo
māju energo auditēšanu un
sertificēšanu, veicināt daudzdzīvokļu
māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumu veikšanu
Veikt pašvaldību ēku renovāciju
energoefektivitātes paaugstināšanai
Labiekārtot daudzstāvu dzīvojamā
fonda iekškvartālus (t.sk. rotaļu
laukumu, stāvlaukumu izbūve,
sekmēt ēku renovācija (logi, balkoni,
lodžijas))
Sekmēt publiskās – privātās
partnerības modeļus namu un
iekšpagalmu sakārtošanā
Veicināt individuālo dzīvojamo
māju būvniecību
Sekmēt novada koptēlu bojājošo un
drošību apdraudošo ēku nojaukšanu/
rekonstrukciju
Izstrādāt bijušo skolu ēku tālākās
Plānošanas un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
PA
„Labiekārtošana
K”, pagastu
pārvaldes,
Būvvalde, SIA
„Krāslavas nami”,
Krāslavas novada
domes
administrācija,
Sociālo un
veselības
aizsardzības lietu
komiteja, Finanšu
komiteja, Attīstības
nodaļa,
Dzimtsarakstu
nodaļa,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtots dzīvojamā fonds
novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
214
apsaimniekošanas plānus
U 2.3.2. Sekmēt
sabiedrisko iestāžu un
ēku restaurāciju un
pielāgošanu
Veikt esošo sabiedrisko iestāžu un
ēku rekonstrukciju
Nodrošināt sabiedrisko tualešu
pieejamību
Veidot pakalpojumu centrus pagastu
centros
Nodrošināt sabiedrisko ēku
pieejamību un drošību cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, t.sk. māmiņām
ar bērniem
Uzlabot Krāslavas novada
dzimtsarakstu nodaļas infrastruktūru
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtotas sabiedriskās ēkas
novadā
U 2.4.1. Veikt dabas
vērtību izpēti un uz tā
pamata noteikt īpaši
aizsargājamo dabas
teritoriju izmantošanas
noteikumus
Veicināt dabas aizsardzības plānu un
individuālo izmantošanas noteikumu
izstrādi īpaši aizsargājamajām dabas
teritorijām
Apzināt iedzīvotāju viedokli par
nacionālā parka statusa piešķiršanu
dabas parkam „Daugavas loki”, celt
dabas parka „Daugavas loki”
Krāslavas novada
domes
administrācija,
Plānošans un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
Finanšu komiteja,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Saglabātas novada īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
215
prestižu
Novērst Daugavas krastu, Krāslavas
novada upīšu un ezeru piesārņojumu
un aizaugšanu
Turpināt potenciāli piesārņoto vietu
apzināšanu un sanāciju
pagastu pārvaldes,
Attīstības nodaļa,
Būvvalde, PA
„Labiekārtošana
K”, sadarbība ar
NVO
U 2.4.2. Sekmēt
atjaunojamo enerģiju
izmantošanu
Veikt izpēti par alternatīvo enerģiju
izmantošanas iespējām Krāslavas
novadā
Veicināt AER izmantošana ēkās, tajā
skaitā, pasākumus lokālo
siltumavotu energoefektivitātes
paaugstināšanai un AER
izmantošanas veicināšanai, īstenot
pilotprojektus publiskajās ēkās
atjaunojamo enerģiju izmantošanai
(saules baterijas, kolektori,
siltināšana ar kaņepēm utml.)
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sekmēta atjaunojamo enerģiju
izmantošana novadā
U 2.4.3. Izglītot
sabiedrību vides
jautājumos
Turpināt iesaistīt iedzīvotājus vides
sakārtošanas akcijās
Apzināt nelegālās atkritumu
izgāztuves
Organizēt vides izglītības
pasākumus
Sekmēt jaunu izglītojošu dabas taku
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakopta vide
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
216
izveidi
U 2.4.4. Veicināt
ūdenskrātuvju ilgtspējīgu
izmantošanu un zivju
resrusu atjaunošanu
Izstrādāt Krāslavas novada publisko
ūdeņu apsaimniekošanas plānus
Sekmēt zivsaimniecības attīstību,
maluzvejniecības apkarošanu un
akvakultūras uzņēmumu radīšanu
(piemēram, izveidojot zivju mazuļu
inkubatoru)
Sakopt dabīgās ūdens tilpnes, teces
un noteces, iesaistīt vietējās
brīvprātīgo grupas
Veicināt cilvēku apmācību
akvakultūras jomā
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Attīstīta akvakultūra, sakoptas
ūdenstilpnes
U 2.4.5. Izstrādāt zaļo
zonu un atpūtas zonu
koncepciju
Veikt Krāslavas novada parku un
dižkoku inventarizāciju
Izstrādāt un īstenot parku, skvēru
attīstības programmu
Izstrādāt Krāslavas pils parka
tehnisko projektu
Attīstīt un modernizēt pilsētas zaļās
zonas apsaimniekotāju izmantotās
tehnoloģijas un uzlabot darba
kvalitāti
Izstrādāt vienotu apstādījumu
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakopta pilsētas un ciemu vide
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
217
sistēmu
Jaunajā teritorijas plānojumā
konkretizēt derīgo izrakteņu ieguvi
īpaši aizsargājamajās dabas
teritorijās un izstrādāt īpašus
apbūves noteikumus kultūrvēsturiski
un ainaviski izcilākajām teritorijām
U 2.4.6. Labiekārtot
publiskās zaļās zonas
Atveseļot novada dabas teritorijas un
organizēt iedzīvotājiem labiekārtotas
atpūtas vietas
Izstrādāt vienotu vides attīstības un
apbūves koncepciju, teritoriju
apbūves noteikumus
Izveidot vienotu informatīvo sistēmu
(objektu norādes, ēku un ielu
numuri)
Izveidot vienotas mazās arhitektūras
formas (soliņi, atkritumu urnas,
laternas u.c.)
Sekmēt jaunu modernu vides dizaina
elementu izveidi
Izgaismot novada svarīgākos
objektus
Veidot svētku noformējumu vienotā
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakopta pilsētas, ciemu un lauku
vide
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
218
stilā
Paredzēt reklāmas izvietošanai
atbilstošas vietas
Veicināt koptēlu bojājošo un drošību
apdraudošo ēku nojaukšanu/
rekonstrukciju
Labiekārtot Krāslavas pils parku,
izcirst slimos un bīstamos kokus,
uzsākt parka atstādīšanas
programmu
Labiekārtot Kombuļu ezera pussalu
un parku, Skaistas parku un estrādi,
ierīkot Eiropas parku Indrā, objektus
citos pagastos
Izveidot Eiroreģiona „Ezeru zeme”
parku
Ierīkot/ sakārtot peldvietas pie
Persteņa, Zirga ezeriem, pie Daugavas
Krāslavā, un pie citiem novada ezeriem,
ierīkot tajās sporta aktivitāšu un bērnu
rotaļu zonas
U 2.5.1. Veikt
profilaktiskas,
izglītojošas aktivitātes par
sabiedrības drošību
Veicināt izglītības iestāžu sadarbību
ar Valsts policiju, VUGD, CSDD
u.c. atbildīgajām institūcijām
Izglītības, kultūras,
sporta jautājumu
komiteja, Izglītības
un kultūras nodaļa,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Dzīvošanai droša vide
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
219
Organizēt brīvprātīgo reidus Pašvaldības
policija, izglītības
iestādes, PA
„Labiekārtošana
K”
U 2.5.2. Nodrošināt
atbilstošu infrastruktūru
sabiedriskās drošības un
kārtības nodrošināšanai
Uzstādīt video novērošanas kameras
Krāslavas pilsētā, pagastu centros un
pašvaldības iestādēs
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Dzīvošanai droša vide
U 2.5.3. Nodrošināt
mājdzīvnieku noteikumu
ievērošanu
Kontrolēt mājdzīvnieku turēšanas un
pastaigu noteikumu izpildi
Ierīkot suņu pastaigu laukumu
Krāslavā
Veikt tehniski ekonomisko
pamatojumu suņu patversmes
būvniecībai Krāslavā
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Dzīvošanai droša vide
U 3.1.1. Veicināt
konkurētspējīgu
speciālistu sagatavošanu
darba tirgum
Veicināt nodarbināto personu un
bezdarbnieku kvalifikācijas celšanu
un pārkvalifikāciju (t.sk. apmācības
uzņēmējiem un uzņēmējdarbības
uzsācējiem) atbilstoši darba tirgus
pieprasījumam
Atbalstīt darba tirgus pētījumu
veikšanu, uzņēmēju anketēšanu,
uzņēmējdarbības attīstības virzienu
izpēti
Veicināt uzņēmēju tālāku
izglītošanos, it sevišķi uzņēmumu
vadības, tirgzinību, svešvalodu
Izglītības, kultūras,
sporta jautājumu
komiteja, Izglītības
un kultūras nodaļa,
Plānošanas un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
Finanšu komiteja,
pagastu pārvaldes,
Attīstības nodaļa,
Būvvalde,
izglītības iestādes,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Izglītota, konkurētspējīga un
radoša sabiedrība
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
220
jomās, lai sekmētu modernu
saimniekošanas metožu un
tehnoloģijas ieviešanu uzņēmumos
Veicināt darba prakšu vietu izveidi
jauniešiem – bezdarbniekiem
Veicināt mērķa grupu (invalīdu,
ilgstošo bezdarbnieku, jauniešu,
pirmspensijas vecuma bezdarbnieku
utt.) nodrošināšanu ar subsidētajām
darba vietām un iesaistīšanu
algotajos pagaidu darbos, veicināt
sociālo uzņēmumu veidošanos
Apmācīt personālu darbam ar
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
riska un sociāli atstumtajām
iedzīvotāju grupām
Sekmēt darba un dzīves apstākļu
nodrošināšanu jaunajiem
speciālistiem veselības, sociālās
aprūpes u.c. jomās
PA
„Labiekārtošana
K”
U 3.1.2. Atbalstīt
uzņēmējdarbības
iniciatīvas, jaunu
uzņēmumu veidošanu
Sekmēt esošo un jaunizveidojamo
uzņēmumu attīstību novadā, jo īpaši
pakalpojumu, ražošanas un
pārstrādes sfērās un to, kas strādā ar
augstu pievienoto vērtību
Atbalstīt uzņēmumus un
organizācijas, investīciju projektus,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Nodokļu ieņēmumu pieaugums,
samazināts bezdarbs, veicināta
sadarbība ar kaimiņvalstīm
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
221
biznesa plānus, kas rada novadā
jaunas darba vietas (piem.,
piemērojot nodokļu atlaides)
Veicināt labvēlīgu attīstības apstākļu
radīšanu individuālajiem
amatniekiem, amatniecības
uzņēmumiem, amatu mācību
iestādēm, utt.
Sekmēt ražošanas zonu un biznesa
inkubatoru attīstību
Veicināt inovatīvu uzņēmējdarbību
(biznesa ideju, plānu konkursi)
Veikt izpēti biznesa attīstības
virzienu identificēšanai
Attīstīt pašvaldības un privātā
sektora sadarbību
Izveidot uzņēmēju konsultatīvo
padomi
Sekmēt sadarbību ar citām
pašvaldībām uzņēmējdarbības jomā
Organizēt informatīvus seminārus un
izstādes, pieredzes
Izglītojot datorprasmju apguvē,
lauku mājamatniecības, tūrisma
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
222
programmās, informējot par ES
finansējuma piesaisti, palielināt
pašnodarbināto skaitu
Sekmēt kopuzņēmumu radīšanu,
sekmēt sadarbību ar kaimiņu
teritorijām - Lietuvu, Baltkrieviju,
Krieviju
U 3.1.3. Veidot ražošanas
uzņēmējdarbībai
labvēlīgu vidi, t.sk.
infrastruktūru
Nodrošināt uzņēmējiem kvalitatīvas
infrastruktūras pieejamību
(pievedceļi, ūdensapgāde,
siltumapgāde utt.) – ražošanas zonās
Krāslavā un novada lauku teritorijā,
jo īpaši degradētās teritorijās,
attīstot neizmantotās telpas un
teritorijas (katlu mājas, skolas,
bērnudārzus)
Attīstīt ražošanas zonas, sekmējot r
uzņēmējdarbības veicināšanu un
darba vietu radīšanu, īpaši
degradētās teritorijās
Veicināt tirgus teritoriju
sakārtošanu/ pielāgošanu
Izveidot Krāslavas biznesa
inkubatoru
Izveidot muitas un loģistikas centru
pie ES robežas ar Baltkrieviju Indras
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota uzņēmējdarbības vide
(t.sk. ražošanai nepieciešamā
infrastruktūra)
Radītas darbavietas
Piesaistītas privātās investīcijas
Sakārtotas degradētās teritorijas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
223
pagastā
Izveidot un popularizēt zīmolu
„Ražots Krāslavas novadā” (kopēja
mājas lapa/ sadaļa mārketings utt.)
Sekmēt kvalitatīva un ātra interneta
pieejamību lauku teritorijās un
popularizēt e- komercijas
izmantošanu uzņēmējdarbībā
U 3.1.4. Sekmēt
lauksaimniecības un
mežsaimniecības
produktu lielākas
pievienotās vērtības
radīšanu, lauku vides
sakopšanu
Sekmēt lauksaimniecības piesaisti
pilsētas tirgum, organizēt t.s.
„Zaļos” tirdziņus
Veicināt sadarbību/ kooperāciju
produkcijas ražošanā, pārstrādē un
realizācijā
Veicināt privāto mežu īpašnieku
kooperāciju, ilgtspējīgas mežu
apsaimniekošanas veicināšanai
Veicināt saimniecību
paplašināšanos, sekmēt projektu
sagatavošanu saimniecību attīstībai
Sekmēt tradicionālo un
netradicionālo lauksaimniecības
nozaru attīstību
Sekmēt lauksaimniecības
uzņēmumu iesaistīšanu tūrisma
maršrutos (trušu ferma „Guntiņi”,
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Sakārtota uzņēmējdarbības vide
(t.sk. ražošanai nepieciešamā
infrastruktūra)
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
224
mini zoodārzs u.c.)
Veicināt bioloģisko
lauksaimniecību
Veicināt Krāslavas novada
ēdināšanas sektora uzņēmumu,
mājražotāju, viesu māju iesaisti
Latgales kulinārā mantojuma tīklā
U 3.1.5. Uzlabot esošo
tūrisma pakalpojumu
kvalitāti, veicināt jaunu
kvalitatīvu tūrisma
produktu attīstību
U 3.1.6. Uzlabot esošās
tūrisma infrastruktūras
kvalitāti, veicināt jaunas
infrastruktūras attīstību
Attīstīt un labiekārtot esošos
tūrisma objektus (Krāslavas pils
komplekss, kultūrvēsturiskais centrs,
skatu laukums, Adamovas ainavu
taka, Karņicka piemineklis, novada
baznīcas, Taborē taka, u.c.)
Veicināt vēsturiskās koka
apbūves saglabāšanu
Sekmēt tūrisma infrastruktūras
modernizēšanu vai pielāgošanu,
saglabājot vai paaugstinot kultūras
mantojumu
Izvietot Krāslavas novada
Tūrisma informācijas centru
Krāslavas pils kompleksā, izvietot
norādes uz TIC atrašanas vietu,
veicinot tūrisma pakalpojumu
pieejamību visiem, t.sk. cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, jauniešiem,
ģimenēm ar bērniem, pensionāriem
Plānošanas un
infrastruktūras
attīstības komiteja,
Finanšu komiteja,
pagastu pārvaldes,
Attīstības nodaļa,
Būvvalde,
izglītības iestādes,
Tūrisma
informācijas centrs
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Kvalitatīvi tūrisma pakalpojumi
(t.sk. infrastruktūra) novadā
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
225
Veicināt ar tūrismu saistīto
uzņēmumu, t.sk. jaunu kvalitatīvu
sabiedriskās ēdināšanas vietu,
attīstību un piedāvāto pakalpojumu
kvalitātes uzlabošanu (piem., vasaras
kafejnīcas izveide)
Ierīkot/ uzlabot stāvlaukumus
tūristu apskates objektu, kā arī
ēdināšanas un izmitināšanas vietu
tuvumā
Uzstādīt brīvi pieejamus
interaktīvus tūrisma informācijas
kioskus
Izgatavot un uzstādīt stendus/
plāksnes ar QR kodiem uz Krāslavas
novada tūrisma mājas lapu
Uzstādīt/ sakārtot tualetes un
atkritumu tvertnes pie tūrisma
objektiem
Izvietot vienota stila informatīvās
norādes visa novada teritorijā, t.sk.
pie Daugavas ūdens tūristu
orientēšanās uzlabošanai
Sekmēt Krāslavas novada
tūrisma informācijas centra darbu,
infrastruktūras attīstību un
modernizāciju, sadarbību ar citiem
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
226
reģiona un Latvijas tūrisma
informācijas centriem
Veicināt jaunu kvalitatīvu
tūrisma produktu izveidošanu un
attīstību, kompleksu piedāvājumu
sagatavošanu, prioritāri -
ekotūrismam, amatniecības
tūrismam, lauku labumiem,
aktīvajam un kultūras tūrismam,
medībām un makšķerēšanai, kas
piemēroti gan individuāliem
apmeklētājiem, gan ģimenēm,
grupām un senioriem
Atbalstīt tematisko pasākumu
rīkošanu Krāslavas novada tūrisma
informācijas centrā un
Starptautiskajā kulinārā mantojuma
centrā, kā arī festivālu organizēšanu
Sekmēt Latgales kulinārā
mantojuma tīkla uzņēmumu darbību
Krāslavas novadā, iesaistīt jaunus
dalībniekus – vietējās produkcijas
ražotājus
Izveidot velotūrisma un
ūdenstūrisma inventāra nomas
punktus, kā arī aprīkotas laivu un
plostu piestātnes
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
227
Sekmēt vērtīgo un nozīmīgo
biotopu saglabāšanu esošajās un
potenciālajās tūrisma vietās
Attīstīt un labiekārtot teritorijas
pie Daugavas rekreatīvajiem
mērķiem, ar izzinošu informāciju par
Krāslavu
Veidot kultūras pasākumu
kalendāru visam gadam un radīt
piedāvājumu tūrisma “klusajai
sezonai”
Veicināt lauku māju, pirts, dabas
pārgājienu, makšķerēšanas, medību
piedāvājumu izveidošanu ziemas
sezonai
Izstrādāt un popularizēt aktīvā
tūrisma (velo, ūdens tūrisma, zirgu
izjāžu maršruti un pārgājieni)
maršrutus, ietverot arī naktsmītņu un
ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu
Veicināt lauku māju un citu
tūrisma pakalpojumu sniedzēju
sadarbību maršruta ietvaros
U 3.1.7. Tūrisma
uzņēmēju izglītošana
Sekmēt tūrisma pakalpojumu
sniedzēju kapacitātes paaugstināšanu
(kvalifikācijas kursu, apmācību un
semināru organizēšana; pieredzes
2012. –
2018.
Pašvaldības,
valsts, ES u.c.
finansējums
Izglītoti, motivēti, viesmīlīgi
tūrisma uzņēmēji
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
228
apmaiņas braucienu organizēšana)
Sekmēt svešvalodu apguvi tūrisma
vidē strādājošajiem
Veicināt sadarbību starp Krāslavas
novada, kā arī citu novadu tūrisma
pakalpojumu sniedzējiem
Veicināt tūrisma uzņēmumu
sertificēšanu, reģistrēšanos VID un
Pārtikas un Veterinārajā dienestā
atbilstoši likumdošanas prasībām
Sekmēt Krāslavas novada tūrisma
pakalpojumu sniedzēju mājaslapu
izveidošanu
U 3.1.8. Viesmīlības
politikas attīstīšana
Izstrādāt ilgtermiņa Krāslavas
novada tūrisma attīstības
programmu, tūrisma tēla koncepciju
un mārketinga stratēģiju
Mērķtiecīgi veidot un intensīvi
reklamēt Krāslavas novada tēlu kā
„Novads Daugavas lokos”, kas ir
pievilcīgs un atpazīstams Krāslavas
novada tūrisma tēls
Pārveidot Krāslavas novada tūrisma
māju lapu www.visitkraslava.com,
modernizēt to un pielāgot
mūsdienīgajai pielietošanai atbilstoši
2015. –
2018.
Krāslavas novads – populārs
tūrisma galamērķis
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
229
tūristu vajadzībām, nodrošinot
iespēju izmantot to arī kā mobilo
aplikāciju.
Regulāri papildināt/atjaunot tūrisma
informāciju Krāslavas novada mājas
lapā www.visitkraslava.com,
nodrošināt informācijas pieejamību
arī svešvalodās
Izveidot audio gidu min. 15
Krāslavas tūrisma objektiem, instalēt
to un popularizēt (mTour Phone);
Regulāri izdot Krāslavas novada
tūrisma bukletus ar informāciju par
populārākajiem tūrisma objektiem
un atpūtas iespējām novadā
Izveidot Krāslavas novada
prezentācijas CD formātā, kā arī
izgatavot dizaina un cita veida
priekšmetus, kas atgādinātu par
Krāslavas novadu (pildspalvas,
kalendāri, uzlīmes, suvenīri)
Veicināt suvenīru pieejamību
Krāslavas novadā
Izplatīt informāciju par Krāslavas
novada tūrisma iespējām tūrisma
izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī
ievietot informāciju tādos
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
230
informācijas avotos kā televīzijā,
radio, reģionālajos un nacionālajos
laikrakstos, žurnālos, internetā
Veicināt sadarbību ar masu mediju
pārstāvjiem, organizēt vizītes
tūroperatoriem un žurnālistiem
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
231
7. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2015. – 2017. gads)
Investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas stratēģiskās daļas īstenošanas pamats, ko izstrādā kā vienu no pašvaldības attīstības
programmas sastāvdaļām un apstiprina pašvaldībā. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu vai pēc nepieciešamības, nemainot attīstības programmu.
Investīciju plānā tiek atspoguļotas plānotās investīcijas pašvaldībā tās attīstības veicināšanai – gan pašvaldības budžeta investīcijas, gan investīcijas,
ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālo finanšu instrumentu ietvaros. Tajā tiek attēloti visi pašvaldības attīstības veicināšanas projekti vai projektu
idejas, kas realizējami, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Saskaņā ar investīciju plānu tiek veidots/ koriģēts pašvaldības budžets. Investīciju plāns katru gadu tiek aktualizēts un koriģēts atbilstoši tā izpildei.
Norādītās summas indikatīvas, investīciju projekti nav sakārtoti prioritārā secībā
2015. – 2017.gada Investīciju plānā paredzēti 92 tematiskie projekti par kopējo summu ~50 miljoni eiro ar nosacījumu, ja tiek piesaistīts papildus
projektu līdzfinansējums.
SAM 3.3.1., 5.6.2., 8.1.2., 9.3.1. un 4.2.2. projekti identificēti sadaļās XVIII – XXIII.
N.p.k.
Projekta nosaukums
Atbilstība
stratēģiskajie
m mērķiem,
vidējā
termiņa
prioritātēm
un rīcības
virzieniem
Papildinātība
ar citiem
projektiem
Indikatīvā
summa
(EUR)
Finanšu instruments
Projekta plānotie darbības
rezultāti un to rezultatīvie
rādītāji
Plānotais laika
posms
Pašvaldīb
as
budžets,
valsts
ES fondu
finansēju
ms
Privāta
is
sektors
Citi
finansē
juma
avoti
Proj.
uzsāk.
datums
Proj.
realiz.
ilgums
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12
I Izglītība, bez SAM 8.1.2, skat.sadaļā XXI
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
232
1.1. Izglītības iestāžu informatizācija,
inovatīvu IKT risinājumu
ieviešana mācību procesā
SM1 VTP1
RV1.1/
RV1.4.
21.1., 21.2.,
21.3., 21.4.
100 000 50% 50% Ieviesti inovatīvi IKT
risinājumi Krāslavas novada
pirmsskolas un pamatskolas
izglītības iestādēs, prioritāri
inovatīvi IKT risinājumi
pirmskolā (PII „Pīlādzītis”) un
1. – 6.klasēs
2016 2017
1.2. Krāslavas pilsētas PII „Pīlādzītis”
un „Pienenīte” infrastruktūras
attīstība, tai skaitā pirmsskolas
izglītības iestāžu teritorijas
labiekārtošana
SM1 VTP1
RV2/
SM2 VTP2
RV2.4.
200 000 50% 50% Uzlabota PII „Pīlādzītis” un
„Pienenīte” infrastruktūra”
(ventilācijas sistēmas, telpu un
gaiteņu renovācija,
ugunsdrošības sistēmas, audio
domofoni, vides pieejamību
personām ar funkcionāliem
traucējumiem, velosipēdu
statīvi, energoefektivitātes
pasākumi)
Veikti drošību uzlabojoši
pasākumi bērnudārzu teritorijās
– nomainīti nojumju jumti,
rotaļu elementi utt.
2015 2017
1.3. Krāslavas novada vispārējās
izglītības iestāžu mācību vides
uzlabošana
SM1 VTP1
RV1.1/ SM2
VTP2
RV2.4.
21.1., 21.2.,
21.3., 21.4.
500 000 30% 70% Uzlabota mācību vide
vispārējās izglītības iestādēs
Īstenoti energoefektivitātes
pasākumi (t.sk. apgaismojuma
nomaiņa, piemēram,
Robežnieku pamatskolā)
Uzlabota mācību vide
Krāslavas novada lauku
pamatskolās (piem., renovēta
Izvaltas pamatskolas aktu zāle,
nomainīti koridora logi)
2016 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
233
1.4. Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas
struktūrvienības bāzes uzlabošana
SM1 VTP1
RV1.1/ SM3
VTP3 RV
3.1.
SM2 VTP2
RV 2.4.
23.1. 450 000 20% 80% Modernizēta mācību bāze (t.sk.
auto mehānikas mācību bāze
un ēkas energoefektivitātes
pasākumi), prakses vietas
studentiem, ieviestas
inovācijas, uzlabota speciālistu
sagatavošana darba tirgum,
tādējādi sekmējot saimniecisko
darbību novadā un jaunu
objektu un pakalpojumu
attīstību
Sekmēta jaunietēm atbilstošas
programmas nodrošināšana un
tai piemērotas mācību bāzes
izveide
2015 2017
1.5. Interešu un tālākizglītības
iniciatīvu atbalsts
SM1 VTP1
RV1.1
550 000 50% 50% Atbalstītas interešu un
tālākizglītības iniciatīvas,
modernizēta mācību bāze
Veikta Krāslavas Mākslas
skolas pārvietošana, telpu
remonts
Labiekārtota Interešu centra
autotrase, rekonstruētas telpas
aktīvai atpūtas organizēšanai,
izveidots laukums aiz KVĢ
pusaudžu veselīga dzīvesveida
nodrošināšanai
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
234
1.6. Izglītības iestāžu inovatīvu ideju
atbalsts
SM1 VTP1
RV1.1
150 000 15% 85% Atbalstīt zinātkāres centra
izveidi riska grupas bērniem
Krāslavas Varavīksnes
vidusskolā
Atbalstīt Varavīksnes
vidusskolā vispārējās vidējās
izglītības profesionāli orientētā
virziena programmu
“Komerczinības”
Atbalstīt eksperimentu un
pētījumu laboratorijas izveidi
pirmsskolēniem PII
„Pīlādzītis” brīvajās telpās
Atbalstīt Krāslavas Valsts
ģimnāzijas robotikas pulciņa
izveidi
2015 2017
II Kultūra, tūrisms, kultūrvide, vēsturiskais mantojums
2.1. Krāslavas pilsētas vēsturiskā
centra rekonstrukcijas 3.kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2 RV
2.4./ 2.5.,
SM3 VTP3
RV 3.1.
20.4.
19.6
2.3. – 2.10.
200 000 25% 50% 25% Sakārtoti pilnībā visi ielu un
skvēru posmi vēsturiskajā
centrā, veikta Krāslavas sporta
skolas ēkas demontāža un
teritorijas labiekārtošana
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
235
2.2. Daugavas labā krasta attīstība
izmantošanai rekreatīviem
mērķiem I kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2
RV2.1./ 2.4
19.4. 600 000 15% 85% Veikta Kaplavas un Vidzemes
ielu rekonstrukcija
(t.sk.apgaismojums), ierīkotas
pastaigu takas /velo celiņi,
laivu piestātnes, uzstādīta
skulptūru grupa „Daugavas
racēji”, tiltiņi, kāpnes uz
Adamovas skatu platformu,
„Krāslavas stāsts” par
novadniekiem utt.
2015 2017
2.3. Tehniskās dokumentācijas tālāka
izstrāde Krāslavas pils
kompleksam
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 150 000 15% 85% Izstrādāti/ aktualizēti tehniskie
projekti Krāslavas pilij, parka
rekonstrukcijas 2.kārtai,
dārznieka mājai, veikta
izstrādāto projektu
aktualizācija
2015 2017
2.4. Krāslavas pils kompleksa
inženiertehnisko tīklu
rekonstrukcija, 3.kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 150 000 30% 70% - - Ierīkoti un pieslēgti visi
inženiertehniskie tīkli (pa
daļām)
2015 2017
2.5. Krāslavas Vēstures un mākslas
muzeja renovācija un materiāli
tehniskās bāzes uzlabošana Pils
ielā 8
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 150 000 50% 50% Izveidota muzeja digitālās
ekspozīcija “Krāslavas novads
20.gs. 30.-tie gadi līdz
mūsdienām”, izbūvēta galerija,
veikta muzeja ēkas gala un
pagalma sienu un 13 logu
nomaiņa, nomainīts muzeja
katlu mājas apkures katls un
iekšējās apkures sistēma,
uzstādīts mikroklimata
nodrošināšanas aprīkojums
muzeja krājuma telpā
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
236
2.6. Starptautiskā kulinārā mantojuma
centra un Krāslavas novada TIC
ēkas - Krāslavas pils pārvaldnieka
mājas mansarda renovācija
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 50 000 100% Veikta Krāslavas pils
pārvaldnieka mājas mansarda
renovācija
2015 2016
2.7. Bijušās dārznieka mājas
rekonstrukcija Pils ielā 4
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 500 000 15% 85% Iekārtotas muzeja krājuma
telpas, ekspozīciju telpas un
citas telpas atbilstoši
koncepcijai
2016 2017
2.8. Amatu centra un muzeja izveide
Krāslavas pils kompleksā
bijušajos staļļos Pils ielā 10
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 700 000 15% 85% Veikta Krāslavas pils staļļu
rekonstrukcija, pielāgotas
telpas, interjers
2015 2016
2.9. Krāslavas pils parka un parka
elementu rekonstrukcijas, 2.kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 70 000 50% 50% Ierīkotas skatu slejas, atjaunots
ieejas vārtu krāsojums,
ierīkotas jaunas mazās
arhitektūras formas
2016 2017
2.10. Krāslavas pils rekonstrukcijas
1.kārta
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2,
RV2.4, SM3
VTP3 RV
3.1.
2.3. – 2.10 1 000 000 15% 85% Nomainīts/ salabots jumts,
sakārtota drenāžas sistēma,
demontētas dzelzsbetona
plātnes, nostiprināti pamati,
ierīkotas kāpnes utt.
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
237
2.11. Muzeja „Indras Pūra lāde”
attīstība
SM1 VTP1
RV1.3/ SM3
VTP3 RV
3.1.
30 000 30% 70% Veikta logu nomaiņa, fondu
paplašināšana, materiālās
bāzes modernizācija
2015 2017
2.12. Indras luterāņu baznīcas telpu
renovācija
SM1 VTP1
RV1.3.
30 000 30% 70% Telpu remonts, elektrības
pieslēgšana, aprīkojuma iegāde
2015 2017
2.13. Krāslavas novada tūrisma
informācijas sistēmas
pilnveidošana
SM3 VTP3
RV 3.1. 100 000 15% 85% - - Stendi ar QR kodiem,
interaktīvie kioski, norādes,
mārketinga materiāli, suvenīri
2015 2016
2.14. Infrastruktūras pie sabiedriskajiem
un tūrisma objektiem
labiekārtošana
SM3 VTP3
RV 3.1. 50 000 15% 85% - - Stāvlaukumu izveide, soliņi,
atkritumu urnas, konteineri,
tualetes utt.
2016 2017
2.15. Krāslavas novada centrālās
bibliotēkas un pagastu bibliotēku
darba efektivitātes uzlabošana
SM1 VTP1
RV1.1./
RV1.4.
6.1.
23.1.
150 000 50% 50% - - Telpu renovācija, pieejamības
nodrošināšana, datortehnikas/
mēbeļu iegāde, darbinieku
apmācība
2015 2017
2.16. Krāslavas pilsētas estrādes
modernizācija
SM1 VTP1
RV1.3.
2.17. 150 000 15% 85% Modernizēta estrāde Krāslavā 2015 2017
2.17. Atbalsts novada pašdarbības
kolektīviem
SM1 VTP1
RV1.3.
2.16. 50 000 50% 50% Tautastērpu un aprīkojuma
iegāde, telpu renovācija, dalība
koncertos utt.
2015 2017
III Sports un aktīvā atpūta
3.1. Ģimenes aktīvās atpūtas centra
izveide Krāslavā
SM1 VPT1
RV1.3., SM3
VPT3 RV3.1
1 500 000 30% 70% - - Izveidots moderns aktīvās
atpūtas centrs ģimenēm ar
baseinu, bērnu rotaļu telpu,
trenažieru zāli utt.
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
238
3.2. Sporta un aktīvās atpūtas
infrastruktūras atjaunošana/
ierīkošana Krāslavas pils parkā
SM1 VPT1
RV1.3., SM3
VPT3 RV3.1
1 500 000 30% 70% - Labiekārtots stadions,
volejbola/ basketbola laukums,
tenisa/ hokeja laukums,
nobrauciens, slēpošanas trases,
telpa WC un inventāra nomai
(pa posmiem)
2015 2017
3.3. Krāslavas Sporta skolas
pārvietošana
SM1 VPT1
RV1.3.
160 000 80% 20% Iekārtotas administratīvās
telpas pie Krāslavas
pamatskolas un atjaunota
materiāli tehniskā bāze sporta
skolā kultivējamo
profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmu
realizācijai
2015 2017
3.4. Bērnu rotaļu pilsētiņas izveide
Krāslavas parkā
SM1 VPT1
RV1.3., SM3
VPT3 RV3,
SM2 VTP2
RV 2.4
200 000 15% 85% - - Ierīkota moderna bērnu rotaļu
pilsētiņa ~6 000 m2 platībā
bijušās estrādes teritorijā
2015 2017
3.5. Slēpošanas trases izveide pie
Krāslavas pamatskolas
SM1 VPT1
RV1.3.
50 000 15% 85% Izbūvēta apgaismota
slēpošanas trasi pie Krāslavas
pamatskolas
2015 2017
3.6. Sporta laukumu / stadionu
ierīkošana/ atjaunošana
SM1 VPT1
RV1.3.
21.1., 21.4. 260 000 15% 85% Labiekārtoti min.3 sporta
laukumi, tai skaitā pie
Varavīksnes vidusskolas un
Kalniešu pamatskolas
2015 2017
3.7. Sporta un aktīvā tūrisma bāžu
attīstība
SM1 VPT1
RV1.3., SM3
VPT3 RV3.1
100 000 15% 85% - - Sekmēta sporta tūrisma centru
attīstība izglītības iestādēs,
aktīvās atpūtas bāžu izveide
(piem., pie Persteņa ezera)
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
239
3.8. Izvaltas pamatskolas sporta zāles
jumta nomaiņa
SM1 VPT1
RV1.3.
50 000 100% Veikta Izvaltas pamatskolas
sporta zāles jumta nomaiņa
(628 kv.m)
2015 2017
IV Veselība
4.1. SIA „Krāslavas slimnīca”
uzņemšanas daļas renovācija un
diagnostikas aparatūras
modernizācija
SM1 VTP1
RV1.2.
300 000 Uzlabota Krāslavas slimnīcas
uzņemšanas nodaļas
infrastruktūra, modernizēta
diagnostikas aparatūra
2015 2017
4.2. Veselību veicinošu aktīvā
dzīvesveida pasākumu ieviešana
SM1 VTP1
RV1.2.
100 000 15% 85% Trenažieru zāles izveide,
atbalsts sporta klubiem, senioru
aktīvas ilgdzīvošanas centra
izveidošanai, aktīva
dzīvesveida popularizēšanas
pasākumi utt.
2015 2017
V Sociālā sfēra, bez SAM 9.3.1., skat.sadaļu XXII
5.1. Sociālās mājas renovācija Indrā un
sociālo dzīvokļu izveide Krāslavā
SM1 VTP1
RV1.2.
70 000 90% 10% Renovētas un pielāgotas telpas
dzīvošanai sociālā riska
grupām
2015 2017
5.2. Krāslavas pansionāta „Priedes” un
aprūpes centra „Skuķi” attīstība
SM1 VTP1
RV1.2.
100 000 85% 15% Paplašinātas un modernizētas
telpas, sakārtota teritorija,
darba un sadzīves prasmju
attīstības telpu izveide
2015 2017
5.3. Pasākumi sociālajā infrastruktūrā
sabiedrībā balstītu pakalpojumu
sniegšanai personām ar garīga un
fiziska rakstura traucējumiem
SM1 VTP1
RV1.2., SM2
VTP2 RV2.4
300 000 15% 85% Dzīvokļu ierīkošana cilvēkiem
ar īpašām vajadzībām, dienas
centra izveide, specializēto
darbnīcu izveide, specializētā
transporta iegāde utt.
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
240
5.4. Ģimenēm draudzīgas vides
veidošana
SM1 VTP1
RV 1.3.,
SM2 VTP2
RV 2.4
70 000 15% 85% Sekmēta ģimenēm draudzīgu
rotaļu laukuma izveide, atbalsts
daudzbērnu ģimenēm
2015 2017
5.5. Pašvaldības iestāžu pieejamības
nodrošināšana
SM1 VTP1
RV1.2., SM2
VTP2
RV2.5.
70 000 50% 50% Uzbūvētas uzbrauktuves
publiskām ēkām
2015 2017
5.6. Naktspatversmes ierīkošana
Krāslavā
SM1 VTP1
RV1.2., SM2
VTP2
RV2.5.
100 000 Izveidota naktspatversme,
pielāgotas telpas, ierīkots
aprīkojums
2015 2017
VI Pārvalde, informācijas sabiedrība
6.1. Publisko interneta pieejas punktu
attīstība visā novada teritorijā
SM1 VTP1
RV1.4.
2.1. 80 000 20% 80% Izveidoti 10 jauni publiskie
interneta pieejas punkti,
attīstīti 6 esošie
2015 2016
6.2. E-pārvaldes ieviešana SM1 VTP1
RV1.4.
20 000 50% 50% Ieviesti e-pārvaldes
pakalpojumi un dokumentu
elektroniskās aprites sistēma
Krāslavas novadā
Izveidots vienotu valsts un
pašvaldības klientu
apkalpošanas centrs
2015 2017
VII Pilsoniski aktīva sabiedrība, jauniešu aktivitātes
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
241
7.1. Iedzīvotāju un nevalstisko
organizāciju iniciatīvu atbalsts
SM1 VTP 1
RV1.4.
40 000 30% 20% 50% Turpināts atbalsts iedzīvotāju
un nevalstisko organizāciju
iniciatīvām, jo īpašu
jauniešiem, sadarbības
partneru (KNHM, bankas utt.)
meklēšana, izveidots mazo
projektu fonds, veicinātas
sociālās inovācijas
2015 2017
7.2. Jauniešu centra izveide SM1, VTP 1,
RV1.4.
80 000 15% 85% - - Izveidots jaunatnes centrs
lietderīgai brīvā laika
pavadīšanai
2016 2017
7.3. Jauniešu garantiju projekta
ieviešana
SM1, VTP 1,
RV1.4.
90 000 15% 85% Ieviesti Jauniešu garantiju
programmas pasākumi,
aktivizējot jauniešus vecumā
no 15 līdz 29 gadiem
2015 2018
VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana (izņemot SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2. skat. sadaļās XVIII – XX)
8.1. Krāslavas tranzītielas - Rīgas ielas
rekonstrukcija
SM2 VPT2
RV.2.1
1 500 000 15% 85% - - Atjaunota Rīgas iela posmā no
Lielās ielas līdz Vienības ielai
(vairākās kārtās)
2016 2017
8.2. Krāslavas tiltu rekonstrukcija SM2 VPT2
RV.2.1
500 000 30% 70% Uzlabota tiltu Raiņa un
Prospekta ielās drošība un
pieejamība
2015 2017
8.3. Pamatpakalpojumu nodrošināšana
novada pagastos
SM2 VPT2
RV.2.1, SM3
VTP3 RV
3.1.
2 000 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu izbūve
un/vai rekonstrukcija pie
lielākajiem uzņēmējiem
novada pagastos
2015 2017
8.4. Ielu apgaismojuma modernizācija
SM2 VPT2
RV.2.2, RV
2.4.
300 000 30% 70%
Turpināta ielu apgaismojuma
modernizācija Krāslavā, veikta
ielu apgaismojuma izbūve
Izvaltā, Robežniekos, Indrā
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
242
8.5. Ūdrīšu pagasta ceļa virzienā
”st.Krāslava – A6” rekonstrukcijas
un „mazā apvedceļa” izveides
2.kārta
SM2 VPT2
RV.2.1, SM3
VTP3 RV
3.1.
19.2 1 000 000 10% 90% Veikta ceļa Ūdrīšu pagasta
ceļa virzienā ”st.Krāslava –
A6” rekonstrukcijas un „mazā
apvedceļa” izveides 2.kārta
2015 2017
8.6. Ielu/ māju norāžu uzstādīšana SM2 VPT2
RV.2.1
200 000 100% Uzstādītas ielu/ māju norādes
Krāslavas pilsētā un lauku
teritorijā (prioritāri Ūdrīšu
pagasta ciemos)
2015 2015
IX Ūdensapgādes un kanalizācijas
sistēmas attīstība
9.1. Krāslavas ūdenssaimniecības
attīstības projekta IV kārta
SM 2 VTP2
RV2.2.
2 000 000 15% 85% Kanalizācijas tīklu un
ūdensvada tīklu paplašināšana,
utt.
2015 2017
9.2. Ūdenssaimniecības attīstība
Aulejā
SM 2 VTP2
RV2.2.
120 000
15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2015 2017
9.3. Ūdenssaimniecības attīstība Indrā SM 2 VTP2
RV2.2.
350 000 15%
85% Veikta ūdens un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija, jaunu
pieslēgumu izbūve utt.
2015 2017
X Siltumapgādes sistēmas modernizācija
10.1. Krāslavas pilsētas centralizētās
siltumapgādes sistēmas
koģenerācijas stacijas Latgales
ielā 14 rekonstrukcija, 2. daļa
SM 2 VTP2
RV2.2.
2 400 000
EUR
50% 50% Uzstādīts katls ar jaudu 9 MW,
akumulācijas tvertne ar
tilpumu 400-500 m3, dūmgāžu
kondensators.
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
243
10.2. Krāslavas kvartālu siltumtīklu
rekonstrukcija un individuālo
siltumpunktu uzstādīšana. 3.daļa
SM 2 VTP2
RV2.2.
2 100 000
EUR
50% 50% Nomainīta četrcauruļu
siltumtīklu sistēma pret
divcauruļu sistēmas
siltumtīkliem pilsētas
centrālajā rajonā, likvidēts
centrālais siltuma punkts Nr.3.
uzstādīti individuālie siltuma
punkti lietotāju objektos.
Rekonstruēti novecojušie
maģistrālo siltumtīklu posmi.
2015 2017
XI Atkritumu apsaimniekošana
11.1. Atkritumu šķirošanas centra
izveide
SM 2 VTP2
RV2.2.
500 000 15% 85% Izveidots atkritumu šķirošanas
centrs
2015 2017
11.2. Biomasas kompostēšanas laukuma
izveide
SM 2 VTP2
RV2.2.
100 000 15% 85% Izveidots bio kompostēšanas
laukums
2015 2017
11.3. Atkritumu apsaimniekošanas
efektivitātes uzlabošana
SM 2 VTP2
RV2.2.
20 000 100% Palielināts atkritumu tvertņu
daudzums, uzstādīti atkritumu
konteineri sabiedriskās vietās
(pie kapsētām utt.)
2015 2017
XII Kapi
12.1. Kapsētu labiekārtošana SM 2 VTP2
RV2.2.
100 000 60% 10% 30% Iebraucamo ceļu remonts, žogu
remonts, soliņi, atkritumu
urnas, konteineri, tualetes
Izbūvēta kapliča Robežnieku
(Pustiņas) kapsētā.
2015 2017
XIII Dabas vērtības, vide, zaļās zonas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
244
13.1. Sabiedrisko peldvietu un
peldēšanās vietu labiekārtošana
SM2 VTP2
RV2.4, SM3
VTP3
RV3.1.
150 000 50% 50% Labiekārtotas pludmales un
atpūtas vietas Persteņa un
Zirga ezeru krastā,
labiekārtotas pludmales pie
Daugavas, citiem publiskajiem
ūdeņiem
2015 2017
13.2. Pasākumi zivju resursu
aizsardzībai Krāslavas novadā
SM2 VTP2
RV2.4., SM3
VTP3
RV3.1.
200 000 15% 85% Izstrādāti Krāslavas novada
publisko ūdeņu
apsaimniekošanas plāni,
iegādāts aprīkojums, zivju
mazuļi, izveidots zivju mazuļu
inkubators Aulejā
2015 2017
13.3 Dabas taku un dabas informācijas
centra izveide un esošo
labiekārtošana
SM 1 VTP1
RV1.3, SM2
VTP2
RV2.4, SM3
VTP3
RV3.1.
180 000 15% 85% - 10% Izveidoti jauni tūrisma objekti,
labiekārtotas un izveidotas
kultūras un dabas takas, velo
maršruti, jo īpaši ĪADT,
Daugavas lokos, ierīkotas
jaunas atpūtas vietas, uzturētas
esošās, izveidots interaktīvs
dabas informācijas centrs
2015 2017
13.4. Pagastu centru zaļo zonu
labiekārtošana
SM2 VTP2
RV 2.4.
90 000 15% 75% 10% Uzlabotas zaļās zonas min.5
pagastu centros, ierīkotas
atpūtas vietas, takas utt.
2015 2017
13.5. Eiropas parka atjaunošana Indrā SM 1 VTP1
RV1.3
5 000 50% 50% Atjaunots Eiropas parks Indrā 2015 2017
XIV Novada tēls
14.1. Novada tēla koncepcijas un
viesmīlības politikas izstrāde un
pilotaktivitāšu ieviešana
SM3 VTP3
RV3.1.
10 000 20% 60% 20% Izstrādāta novada tēla
koncepcija un viesmīlības
politika, izdoti informācijas
materiāli, apmācīti darbinieki
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
245
XV Dzīvojamais fonds un sabiedriskās ēkas, bez SAM 4.2.2., skat.sadaļu XXIII
15.1. Daudzdzīvokļu māju
energoefektivitāti uzlabojoši
pasākumi
SM 2 VTP2
RV2.3, RV
2.4.
500 000 30% 70% Paaugstināta daudzdzīvokļu
mājas energoefektivitāte
Krāslavā un pagastu centros,
siltinātas min.pašvaldības
daudzdzīvokļu ēkas – Kaplavā,
Robežniekos, Aulejā
2015 2017
15.2. Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu
seguma sakārtošana
SM 2 VTP2
RV2.3
200 000 30% 20% 20% 30% Uzlabota daudzdzīvokļu māju
pagalmu infrastruktūra (t.sk.
rotaļu laukumi un
apzaļumošana)
2015 2017
15.3. Pašvaldības ēku renovācija
energoefektivitātes
paaugstināšanai
SM 2 VTP2
RV2.3, RV
2.4.
2 000 000 30% 70% Uzlabota energoefektivitāte
pašvaldībai piederošās ēkās
(Bijusī pamatskola Indrā,
Aulejas pagasta pārvalde,
Kalniešu sporta zāle,
Sauleskalna sākumskola,
Aulejas pamatskola, Izvaltas
sporta zāle)
2015 2017
XVI Sabiedriskā drošība
16.1. Video kameru uzstādīšana SM2 VTP2
RV2.5.
50 000 85% 15% Uzstādītas 100 papildus
videokameras Krāslavā un
pagastu centros un integrētas
kopējā sistēmā
2015 2017
16.2. Īslaicīgā klaiņojošo dzīvnieku
uzturēšanās centra izveide
SM2 VTP2
RV2.5.
50 000 25% 50% 25% Ierīkots Īslaicīgā klaiņojošo
dzīvnieku uzturēšanās centrs
2015 2017
16.3. Civilās drošības pasākumi SM2 VTP2
RV2.5.
10 000 85% 15% Iegādāts nepieciešamais
aprīkojums un inventārs civilās
drošības pasākumu veikšanai
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
246
XVII Uzņēmējdarbību veicinoši projekti, kas nav iekļauti sadaļā VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana, izņemot SAM 3.3.1. un SAM
5.6.2., skat. sadaļās XVIII – XX
17.1. Biznesa inkubatora izveide
Krāslavā
SM3 VTP3
RV3.1.
70 000 15% 85% Izveidots un aprīkots biznesa
inkubators Krāslavā,
nodrošinātas regulāras
konsultācijas jaunajiem
uzņēmējiem un
pašnodarbinātajiem
2015 2017
17.2. Robežšķērsošanas infrastruktūras
uzlabošana pie ES ārējās robežas
ar Baltkrieviju
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2 RV
2.1.
19.3, 20.5. 1 800 000 15% 85% Stiprināta ES ārējā robeža,
sakārtota infrastruktūra
robežšķērsošanai (droši
stāvlaukumi, WC/ dušas, utt.)
(LV – LT – BY programma)
2016 2017
17.3 Krāslavas novada uzņēmēju
izglītošanas un uzņēmumu
konkurētspējas veicināšanas
pasākumi (tai skaitā tūrisma un
lauksaimniecības jomā)
SM3 VTP3
RV3.1.
50 000 55% 15% 15% 15% Uzlabota datu bāze par
Krāslavas uzņēmumiem
Krāslavas mājas lapā, rīkoti
informatīvie semināri,
kontaktu dienas, „Krāslavas
dienas”, pieredzes apmaiņas
braucieni uz ārvalstīm, dalība
izstādēs, vietējie konkursi (jo
īpaši jaunajiem uzņēmējiem),
semināru cikli, atbalsts
mājražotājiem, amatniekiem,
atbalsts sociālās
uzņēmējdarbības un
mājražošanas pilotprojektiem,
Krāslavas suvenīriem, gada
balva utt.
2015 2017
17.4. Tirgus vietu sakārtošana Pīlādžu
un Ostas ielās Krāslavā
SM3 VTP3
RV3.1.
50 000 90% 10% Radīta labvēlīgāka vide
pašmāju produkcijas tirgošanai
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
247
Sadaļas projektiem SAM 3.3.1., 5.6.2., 8.1.2., 9.3.1. un 4.2.2.
N.p.k.
Projekta nosaukums
Atbilstība
stratēģiskajie
m mērķiem,
vidējā
termiņa
prioritātēm
un rīcības
virzieniem
Papildinātība
ar citiem
projektiem
Indikatīvā
summa
(EUR)
Finanšu instruments
Projekta plānotie darbības
rezultāti un to rezultatīvie
rādītāji
Plānotais laika
posms
Pašvaldīb
as
budžets
ES fondu
finansēju
ms
Privāta
is
sektors
Citi
finansē
juma
avoti
Proj.
uzsāk.
datums
Proj.
realiz.
ilgums
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12
XVIII Investīcijas darba vietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 3.3.1. ietvaros Krāslavas novadā
18.1. Ceļu un citas nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana
darbavietu radīšanai un privāto
investīciju piesaistei Krāslavas
novadā
SM2 VTP2
RV2.1/
RV1.4./ SM3
VTP3
RV3.1.
770 770 15% 655 155
85%
Veikta ceļa „Kalnieši – Stalti”
rekonstrukcija Kalniešu
pagastā, elektrības un
ūdensvada nodrošinājums
Veikta Izvaltas ielas
rekonstrukcija Krāslavā
Radītās darbavietas 5
Piesaistītās investīcijas 0,6
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,2 ha
2015 2017
XIX Investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanai, darba vietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 5.6.2. ietvaros (Latgales programma)
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
248
19.1 Dienvidlatgales pašvaldību
degradēto teritoriju revitalizācija
uzņēmējdarbības attīstībai/
Sadarbības projekts
SM3 VTP3
RV3.1.
20.4. 1 906 035,
81
15% 162013
0,44
85%
Attīstīta kompleksa ražošanas
zona Krāslavā Indras un
Latgales ielās
Radītās darbavietas 35
Piesaistītās investīcijas 0,5
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 5 ha
2015 2017
19.2 Krāslavas un Dagdas novadu ceļu
tīkla rekonstrukcija
uzņēmējdarbības veicināšanai
degradētajās teritorijās/
Sadarbības projekts
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
1 000 000 15% 850 000
85%
Veikta ceļu „Stacija Krāslava-
Vilmani” (1 km) un
„Augstkalne-Saksoni”, 1,2 km
asfaltēšana Ūdrīšu pagastā
Radītās darbavietas 10
Piesaistītās investīcijas 0,45
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 1,3 ha
2015 2017
19.3. Rezerves projekts Loģistikas parka
attīstība II kārta
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
17.2., 20.5. 1 000 000 15% 850 000
85%
Izveidots Loģistikas parks
pierobežā
Radītās darbavietas 10
Piesaistītās investīcijas 0,6
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 10 ha.
2015 2017
19.4. Rezerves projekts Dienvidlatgales
pašvaldību teritoriju revitalizācija
uzņēmējdarbībai nozīmīgas
infrastruktūras izveidei
ekonomiskās aktivitātes
paaugstināšanai/ Daugavas
potenciāla izmantošana darbavietu
radīšanai/ Sadarbības projekts
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1./ 2.4.
2.2. 500 000 75 000
15%
425 000
85%
Sakārtots Daugavas labā krasta
posms Krāslavā (2.kārta),
radītas darbavietas saistībā ar
tūrismu 7
Piesaistītās investīcijas
280 000 EUR
Degradētās teritorijas
samazinājums 5 ha.
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
249
19.5. Rezerves projekts Krāslavas
novada ceļu tīkla un pašvaldībai
piederošo ēku rekonstrukcija
uzņēmējdarbības veicināšanai
degradētajās teritorijās I
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
3 000 000 450 00
0 15%
2 550
000
85%
Ceļu tīkla rekonstrukcija
uzņēmējdarbības veicināšanai
degradētajās teritorijās
Krāslavas novadā
Radītās darbavietas 20
Piesaistītās investīcijas 2,2
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 5 ha.
2015 2017
19.6. Rezerves projekts Krāslavas
novada ceļu tīkla un pašvaldībai
piederošo ēku rekonstrukcija
uzņēmējdarbības veicināšanai
degradētajās teritorijās II
SM3 VTP3
RV3.1.
3 000 000 450 00
0 15%
2 550
000
85%
Pašvaldībai piederošu ēku/
teritoriju rekonstrukcija
uzņēmējdarbības veicināšanai
degradētajās teritorijās
Krāslavas novadā
Radītās darbavietas 20
Piesaistītās investīcijas 2,2
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 5 ha.
2015 2017
XX Investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanai, darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 5.6.2. ietvaros (individuālie reģionālo centru projekti, sadalīti
tematiski, ar iespēju projektus apvienot, piemēram – ceļi, ēkas utt.)
20.1. Krāslavas novada ceļu tīkla
rekonstrukcija uzņēmējdarbības
veicināšanai, 3.kārta
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
1 000 000 15% 85% Veikta Raiņa, Lielās un
Vasarnīcu ielu posmu
rekonstrukcija Krāslavā
Radītās darbavietas 20
Piesaistītās investīcijas 0,2
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,5 ha
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
250
20.2. Ceļu un citas nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana
darbavietu radīšanai un privāto
investīciju piesaistei Krāslavas
novadā I (Kaplavas pagastā)
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
1 000 000 15% 85% Veikta ceļu „Kaplava –
Druvenieki”, „Grantiņi –
Matuliški” rekonstrukcija,
elektrības un ūdensvada
nodrošinājums
Radītās darbavietas 25
Piesaistītās investīcijas 6 milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,5 ha
2015 2017
20.3. Ceļu un citas nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana
darbavietu radīšanai un privāto
investīciju piesaistei Krāslavas
novadā II (Krāslavas pagastā)
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
700 000 15% 85% Veikta ceļa „Apvedceļš”
rekonstrukcija Krāslavas
pagastā
Radītās darbavietas 6
Piesaistītās investīcijas 0,4
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,1 ha
2015 2017
20.4. Pašvaldības īpašumā esošo
degradēto teritoriju sakārtošana
darbavietu radīšanai un privāto
investīciju piesaistei I (Krāslavas
vēsturiskajā centrā)
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
2.1. 500 000 15% 85% Sakārtota ēka Tirgus ielā 19,
Krāslavā darbavietu radīšanai
un privāto investīciju piesaistei
Radītās darbavietas 10
Piesaistītās investīcijas 0 milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,02 ha
2015 2017
20.5 Ražošanas zonas izveide Indras un
Latgales ielas Krāslavā, II kārta
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
19.1. 800 000 15% 85% Attīstīta ražošanas zona
Krāslavā Indras un Latgales
ielās
Radītās darbavietas 10
Piesaistītās investīcijas 0,4
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 0,7 ha
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
251
20.6. Loģistikas parka attīstība I kārta SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
17.2., 19.3. 1 000 000 15% 85% Izveidots Loģistikas parks
pierobežā
Radītās darbavietas 10
Piesaistītās investīcijas 0,6
milj.
Degradētās teritorijas
samazinājums 2 ha
2015 2017
20.7. Pašvaldības īpašumā esošo
degradēto teritoriju rekonstrukcija
darbavietu radīšanai un privāto
investīciju piesaistei Krāslavas
novadā II (pagastu teritorijā)
SM3 VTP3
RV3.1., SM2
VTP2, RV
2.1.
850 000 15% 85% Veikta bijušās fermas un
darbnīcu rekonstrukcija
Piedrujas pagastā un
pielāgošana uzņēmējdarbībai
Radītās darbavietas 9
Piesaistītās investīcijas 0,5 milj
Veikta mājražošanas vietas
izveide Indras pagastā
Radītās darba vietas 2
Piesaistītās investīcijas 0,0 milj
Veikta bijušās katlu mājas
Augstkalnē rekonstrukcija un
pielāgošana uzņēmējdarbībai
Radītās darbavietas 3
Piesaistītās investīcijas 0,0 milj
Veikta bijušās katlu mājas
rekonstrukcija un pielāgošana
uzņēmējdarbībai
Radītās darbavietas 3
Piesaistītās investīcijas 0,0 milj
Veikta mājražošanas vietas
izveide Indras pagastā
Radītās darbavietas 2
Piesaistītās investīcijas 0,0 milj
2016 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
252
XXI Izglītība SAM 8.1.2. ietvaros
21.1. Mācību vides uzlabošana
Krāslavas Valsts ģimnāzijā
SM1 VTP1
RV 1.1./
RV1.3./ RV
1.4, SM2
VTP2 RV
2.4.
1.1., 1.3. 500 000 15% 85% Ieviesti inovatīvi IKT
risinājumi un iekārtota
ergonomiska mācību vide,
labiekārtoti dabas zinību
kabineti 7.- 9.klasei,
pilnveidota sporta
infrastruktūra, iegādāti mācību
līdzekļi un tehniskais
aprīkojuma, renovēta dienesta
viesnīca, uzlabota bāze
metodisko funkciju veikšanai,
uzlabota energoefektivitāte
2015 2017
21.2. Mācību vides uzlabošana
Krāslavas pamatskolā
SM1 VTP1
RV 1.1./
RV1.3./ RV
1.4,
1.1., 1.3. 1 700 000 15% 85% Uzlaboti IKT risinājumi, veikta
Krāslavas pamatskolas sporta
zāles paplašināšana sporta
infrastruktūras pilnveidei
(jauna piebūve (pasīvā māja) ar
modernu skrejceliņu,
vieglatlētikas disciplīnai
nepieciešamiem sektoriem,
ģērbtuvēm, sanitārajiem
mezgliem, inventāra noliktavu,
skolotāju kabinetiem utt.),
uzlabota energoefektivitāte
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
253
21.3. Mācību vides uzlabošana
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā
SM1 VTP1
RV 1.1./
RV1.3./ RV
1.4
1.1., 1.3. 700 000 15% 85% Ieviesti inovatīvi IKT
risinājumi, veikta stadiona
rekonstrukcija sporta
infrastruktūras pilnveidei,
labiekārtoti dabas zinību
kabineti 7.- 9.klasei, uzlabota
mācību vide integrētajā mācību
iestādē, t.sk.mācību līdzekļu un
aprīkojuma iegāde , uzlabota
energoefektivitāte
2015 2017
21.4. Mācību vides uzlabošana Indras
pamatskolā
SM1 VTP1
RV 1.1./
RV1.3./ RV
1.4
1.1., 1.3. 200 000 15% 85% Ieviesti inovatīvi IKT
risinājumi, labiekārtoti dabas
zinību kabineti 7.- 9.klasei,
veikta stadiona rekonstrukcija
sporta infrastruktūras
pilnveidei, uzlabota mācību
bāze un aprīkojums
2016 2017
XXII Sociālā sfēra SAM 9.3.1. ietvaros
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
254
22.1. Sabiedrībā balstītu sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu
infrastruktūras izveide bērniem ar
funkcionāliem traucējumiem
SM1 VTP1
RV 1.2.
350 000 15% 85% Nodrošināti sociālās
rehabilitācijas pakalpojumi
bērniem ar funkcionālajiem
traucējumiem, nodrošināta
sabiedrisko ēku pieejamība,
WC (īpaši izglītības iestādēs),
bērnu ar funkcionālajiem
traucējumiem dienas centra
izveide, specializēto darbnīcu,
vingrošanas zāles ierīkošana,
specializētā transporta iegāde,
izveidots Multisensorais centrs,
ieviesti alternatīvi sociālie
pakalpojumi ārpusģimenes
aprūpē esošiem bērniem,
piem., izveidota aktīvās atpūtas
un patstāvīgai dzīvei
nepieciešamo prasmju
apgūšanas bāze
2016 2017
XXIII Pašvaldības ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, SAM 4.4.2.
23.1. Pašvaldības ēku renovācija
energoefektivitātes
paaugstināšanai
SM2 VTP2
RV 1.1./
RV2.3./ RV
2.4
1 400 000 15% 85% Uzlabota energoefektivitāte
pašvaldībai piederošās ēkās
(piem., Indras pagastu
pārvalde, administratīvā ēka
Skolas ielā 7, Krāslavā, RVT
ēka Artilērijas ielā 4, Krāslavā,
Krāslavas novada centrālā
bibliotēka, Kalniešu pagastu
pārvaldes, Skaistas kultūras
nams, Kombuļu pagasta
pārvalde/ bibliotēka,
„Krāslavas Ūdens”)
2015 2017
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
255
8. PIELIKUMS. Degradēto teritoriju/ objektu saraksts, kas prioritāri
virzāmi uz 3.3.1. un 5.6.2. aktivitātēm
Teritorijas Krāslavas novadā darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei
Ir veikta potenciālo esošo degradēto, prioritāri ražošanai piemēroto publisko teritoriju apzināšana, identificētas
svarīgākās aktivitātes konkrētajās teritorijās, kas nepieciešamas privāto investīciju piesaistei un darbavietu radīšanai,
prioritāri novērtējot šobrīd strādājošos uzņēmumus un viņu izaugsmes plānus un iespējas, bet neizslēdzot arī jaunu
investoru piesaisti.
Krāslavas novadā provizoriski apzinātās teritorijas ir visā Krāslavas novada teritorijā. Ir notikušas daudzas tikšanās ar
esošajiem uzņēmējiem, kuriem jau šobrīd ir ieceres tālākai attīstībai. Ir identificētas ražošanai piemērotas teritorijas
Krāslavas pilsētā, Kaplavas, Piedrujas, Ūdrīšu, Kalniešu, Skaistas pagastos; tādas ir arī citos pagastos, bet nopietni
jāpiestrādā pie investoru piesaistes. Krāslavas pagasts un Robežnieku pagasts ir informējis, ka pašvaldībai piederošu
teritoriju, ko varētu attīstīt, pie viņiem nav.
1. Pašvaldības ceļi un ielas, kas ved pie uzņēmējiem, kas gatavi radīt darbavietas
un ieguldīt privātas investīcijas (t.sk. degradētās teritorijās)
Krāslavas un Dagdas novadi atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju. Ļoti daudzas ražošanas
teritorijas atrodas degradētās teritorijās un ir svarīgi piesaistīt privātās un publiskās investīcijas šo teritoriju
sakārtošanai, tai skaitā nodrošinot kvalitatīvus pievedceļus, komunikācijas, elektrību utt. Lauku teritorijās ir īpaši
svarīgi renovēt stratēģiskos ceļus uz teritorijām, kur tiktu veiktas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, tādējādi
nodrošinot uzņēmumu mobilitāti un palielinot ceļu kravnesību sliktos laika apstākļos.
Daudziem ceļiem ir / tiek gatavoti tehniskie projekti.
1.1. Ceļi Ud – 7 „St.Krāslava-Vilmani” (1000 m posms) un Ud - 23„Augstkalne - Saksoni”
(1200 m posms) Ūdrīšu pagastā (5.6.2 Latgale prioritārais, ar Dagdas novada domi), saistīti ar
Augstkalnes un Krāslavas stacijas ražošanas zonām (kolhoza darbnīcas, katlu māja,
kokzāģētavas, aiz dzelzceļa pārbrauktuves – SIA „Latgran” granulu ražotne. Plānota asfalta
seguma izbūve/ asfalta seguma atjaunošana.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
256
1.2. Ceļš Kl - 16 „Kalnieši – Stalti” (520m posms) Kalniešu pagastā (3.3.1.), saistīts ar
zemnieku saimniecībām Kalniešu pagastā. Plānota asfalta seguma izbūve.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
257
1.3. Izvaltas iela (110 m posms) pie AS „Krāslavas piens” Krāslavā (3.3.1.), saistīta ar
ražošanas zonām Izvaltas un Aglonas ielās. Plānota asfalta seguma pārbūve.
1.4. Raiņa iela Krāslavā (345 m posms) (5.6.2.), saistīti ar uzņēmumiem, kas atrodas Raiņa ielā.
Plānota ielas/ stāvlaukuma asfalta seguma pārbūve.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
258
1.5. Vasarnīcu iela Krāslavā, 335 m (5.6.2.), cieši saistīta ar uzņēmumiem, kas atrodas
Aronsona, Vasarnīcu, Artilērijas ielās. Plānota asfalta seguma izbūve.
1.6. Lielā iela Krāslavā, 325 m + 310 m posmi (5.6.2.), saistīta ar ražošanas zonu Lielajā ielā un
citiem uzņēmumiem, kas atrodas Lielajā ielā. Plānota asfalta seguma pārbūve/ grants posma
asfaltēšana.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
259
1.7. Ceļi Kp- 1 „Kaplava – Druvenieki” (800 m) un Kp – 2 „Grantiņi – Matuliški”(1200 m)
Kaplavas pagastā (5.6.2.), saistīts ar uzņēmumiem Kaplavas pagastā (tai skaitā jaunas ražotnes
izveidi), kā arī uzņēmējiem, kas šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu vienkāršotā veidā.
Plānota asfalta seguma izbūve.
1.8. Ceļš Kr - 20 „Apvedceļš” Krāslavas pagastā, 750 m (5.6.2.), saistīts ar uzņēmumiem
Rēzeknes ielas ražošanas zonā. Ceļš tiek reģistrēts ceļu reģistrā. Plānota asfalta seguma
izbūve.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
260
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
261
2. Potenciālās pašvaldības degradētās teritorijas uzņēmējdarbībai
2.1. Indras un Latgales ielas ražošanas zona Krāslavā (5.6.2.+ 5.6.2. Latgale
prioritārais)
Prioritārā projekta ideja: Dienvidlatgales pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija
uzņēmējdarbības attīstībai Individuālais vai sadarbības projekts: Individuāls projekts + Sadarbības projekts
Projekta idejas pamatojums: Krāslavas, Daugavpils, Ilūkstes un Dagdas novadus raksturo plašas lauku un mežu
teritorijas, kur iedzīvotāji nodarbojas galvenokārt ar lauksaimniecību un kokapstrādi. Identificētās nozaru problēmas –
nepieciešama atbilstoša infrastruktūra (pievedceļi, komunikācijas utt.), ražošanas telpas pirmapstrādes un fasēšanas
nodrošināšanai, ilgstošākas saražotās produkcijas uzglabāšanas nodrošināšanai, kā arī produkcijas ar augstāku
pievienoto vērtību ražošanai. Konkurētspēju un attiecīgi uzņēmējdarbības iespējas Dienvidlatgalē negatīvi ietekmē
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares sadrumstalotība un zema produkcijas pievienotā vērtība.
Jaunizveidotās ražošanas teritorijas lielāko Dienvidlatgales attīstības centru ietekmes zonās dos mazajiem uzņēmējiem
plašākas sadarbības iespējas, iespēju nodrošināt lauku produkciju lielākos ražošanas apjomos ar piegādi plašākam tirgus
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
262
areālam. Vienkopus ar lielāku produkcijas klāstu tas veicinās tirdzniecības kanālu veidošanu un paplašinās sadarbību
tīklus ar lielākiem uzņēmumiem, t.sk. ar ārzemju biznesa partneriem. Kooperācijas veidošana un iespēja iegūt stabilu
vietu tirgū veicinās arī citus lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekus pievērsties kooperācijai, intensīvāk
nodarboties ar savu īpašumu apsaimniekošanu, mazinot nekopto platību īpatsvaru.
Projekta aktivitāšu pamatojums:
Projekta realizācijai tika izvēlētas teritorijas lielāko Dienvidlatgales autoceļu koridoru tuvumā, Krāslavas, Daugavpils,
Ilūkstes un Dagdas novados, kuras atrodas aptuveni vienādā attālumā cita no citas. Rezultātā veidojas vienots
apkalpošanas pārklājums, kas piedāvā vietējiem lauksaimniekiem ērtu piekļuvi lauku produkcijas pārstrādes zonām un
efektīvas gatavas produkcijas transportēšanas iespējas. Noliktavas, telpas augļu, dārzeņu pirmsapstrādes un fasēšanas
nodrošināšanai, produktu apstrāde ilgtermiņa uzglabāšanai un transportēšanai pašlaik ir mazattīstīta niša
Dienvidlatgales ekonomiskajā darbībā, kas nosaka labas perspektīvas projekta rezultātu dzīvotspējai.
Projekta partneru pašvaldības, jo īpaši Daugavpils novada pašvaldība, ir organizējušas vairākas tikšanās ar
lauksaimniecības produktu ražotājiem , lai identificētu galvenās nozares problēmas un vajadzības, kā rezultātā tika
konstatēts, ka novada augļu un dārzeņu ražotāju produkcijas kvalitāte ir pamanīta reģionālajā tirgū, kā arī Latvijas
lielveikalu tīklā, bet nākotnes konkurētspējas faktori ir lielāks ražošanas apjoms un spēja piegādāt svaigus produktus
klientiem. Vadošajiem novada augļu un dārzeņu ražotājiem ir iespēja apstrādāt lielākas zemes platības, bet ir problēmas
ar saražotās produkcijas apjoma uzglabāšanu, kā arī fasēšanu un apstrādi, kas ļautu pagarināt piegādes laiku, nezaudējot
produkcijas kvalitātes atbilstību mūsdienīgajām nozares tirgus prasībām . Līdzīga situācija ir piena ražošanas jomā.
Novada piena ražotāju produkcijas realizācijas tirgus lielumu stipri ierobežo nespēja uz vietas nodrošināt savas
produkcijas pirmsapstrādi, ko pieprasa piena piegādes nosacījumi attālinātiem klientiem, t.sk. ārzemju klientiem.
Alternatīvie risinājumi ietekmē gala produkcijas pašizmaksas un rada risku, ka transportēšanas rezultātā mazināsies
produkta kvalitāte.
Secinoši, lai rastos darbavietas un papildus investīcijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un kokapstrādē, ir
nepieciešams uzņēmēju projektus un investīcijas papildinošs, komplekss atbalsts augļu un dārzeņu ražotājiem, piena un
gaļas nozares pārstāvjiem, kā arī kokapstrādniekiem.
Plānotās aktivitātes: pievedceļu, (stāv)laukumu, ūdensvada, kanalizācijas/ siltumtrašu izbūve/ atjaunošana, elektrība,
apgaismojums, ēku demontāža, angāri, iebūvējamais aprīkojums (piem., lifti), žogs, video novērošana, zemes iegāde
utt. Atbilstoša aprīkojuma iegādi nodrošinās augļu un dārzeņu, piena un gaļas pārstrādes, kokapstrādes klāsteru
dalībnieki, piesaistot ELFLA, LEADER, LIAA, Altum u.c. programmu finansējumu.
Krāslavas ražošanas zonā Indras un/ vai Latgales ielās veikta teritoriju identificēšana, kas būtu atbilstoša projekta
aktivitātēm. Provizoriski plānotā uzņēmējdarbība - kautuve, sadales, cehs, dārzeņu, augļu, gaļas, piena pārstrāde,
iepakošana, kokapstrādes līnija utml.
Daugavpils novada pašvaldība veica rūpniecisko teritoriju apsekošanu Daugavpils pilsētas tuvumā, kā rezultātā projekta
idejas realizācijai tika izvēlētas trešā lielākā novada ciema Kraujas rūpnieciskā teritorija novada augļu, dārzeņu un
piena ražotāju atbalsta platformas veidošanai (dārzeņu, augļu pārstrāde, noliktavas utt.) un Laucesas pagasta
rūpnieciskā teritorija (bijusī „Daugavpils putnu” fermas teritorija) kūtsmēslu kompostēšanas (kūtsmēslu karsēšanas)
teritorijas izveidei. Ilūkstē provizoriski plānotā uzņēmējdarbība Ilūkstes ražošanas zonā - dārzeņu, augļu, graudu
pārstrāde, noliktavas, utt. Dagdā provizoriski plānotā uzņēmējdarbība Dagdas ražošanas zonā - dārzeņu, augļu, graudu
pārstrāde, noliktavas, utt.
Potenciālie komersanti, investori: SIA „Real bio meat”, SIA „Zalers”, SIA „IT International”, SIA „Woodssaa”, SIA
„Latgales nekustamie īpašumi”, individuālais komersants N.Lipšāns (Krāslava), SIA „Uranus” - augļu un dārzeņu
ražotājs sadarbībā ar vēl 14 lielākiem Daugavpils novada augļu un dārzeņu ražotājiem, (Krauja, Daugavpils novads),
AS „Balticovo”, SIA „Green PIK LAT”, zemnieku saimniecības, kuras darbojas liellopu audzēšanas un piena ražošanas
nozarē (Laucesa, Daugavpils novads), KS „Sēlijas āres” (Ilūkste), SIA “Latintermex (Dagda).
Darbības investoru piesaistīšanai, kas tiks veiktas, lai piesaistītu investorus konkrētajai teritorijai: Informatīvās
sanāksmes, individuālas tikšanās, informācijas izplatīšana pašvaldības masu medijos, izsoles organizēšana
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
263
2.2. Prioritārā projekta ideja: Robežšķērsošanas infrastruktūra un Loģistikas parks
Paterniekos (green – field)( 5.6.2.+ 5.6.2. Latgale rezerves sarakstā)
Krāslavas novads ir Eiropas Savienības ārējā robeža ar Baltkrieviju un kravas plūsmai ir tendence pieaugt. Šī iemesla
dēļ būtu jāizmanto robeža kā iespēja uzņēmējdarbības attīstībai, nevis vājā puse, uzlabojot robežšķērsošanas procesa
kvalitāti un radot jaunus pakalpojumus, veidojot noliktavu/ ražošanas zonu, stāvlaukumu, tādējādi radot darba vietas
pierobežas iedzīvotājiem.
Krāslavas novada dome jau vairākus gadus strādā pie idejas par Loģistikas centra izveidi pie ES ārējās robežas ar
Baltkrieviju. Projekta mērķis: stimulēt loģistikas/muitas/ industriālā parka attīstību, kurš atrastos cieši blakus Latvijas –
Baltkrievijas robežu šķērsošanas punktam Patarnieki - Grigorovshchina, veicinot loģistikas, ražošanas un muitas
pakalpojumu pieejamību reģionā un stiprinot ekonomiskās saites starp Latviju, Lietuvu, citām ES un NVS valstīm.
Paredzams, ka, sasniedzot Projekta mērķus, tiks risināti divi primārie problēmu aspekti:
Uzlabota transporta un robežas šķērsošanas infrastruktūra uz A6 autoceļa PRKP tiešā tuvumā Krāslavas
novada teritorijā, uzlabojot pierobežas apdzīvoto vietu pieejamību, samazinot vidē nonākošā piesārņojuma
apjomu, kā arī samazinot ar CSNg saistītos riskus;
Infrastruktūras izveide uzņēmējdarbības stimulēšanai pierobežas zonā, radot priekšnoteikumus jaunu darba
vietu izveidei Krāslavas novadā.
Individuālais vai sadarbības projekts: Individuālais projekts
Projekta aktivitāšu pamatojums:
Plānotās aktivitātes: Loģistikas un muitas centrs ar iespējamām ražošanas zonām, satiksmes uzkrāšanas termināls,
kravas automašīnu stāvvieta, rekreācijas zona, noliktavas preču pārkraušanai, pakošanai, ražošanai utt. ar attiecīgu
infrastruktūru – ceļiem, ūdensvadu, kanalizāciju, elektrību utt..
Šobrīd teritorija ir iezīmēta Krāslavas novada teritorijas plānojumā kā ražošanas zona. Pašvaldības zeme, ar iespēju
paplašināties (no kopējās 25 ha teritorijas šobrīd tiek plānoti ~15 ha). Šobrīd – “green field”, kas kurš atrodas cieši
blakus Latvijas – Baltkrievijas robežu šķērsošanas punktam Patarnieki – Grigorovshchina.
Konkrēti zemes īpašumi: ar Kad. Nr. 60840050071 un 60840050179, kuri pieder Krāslavas novada pašvaldībai, atrodas
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
264
tiešā robežas kontroles punkta "Pāternieki" tuvumā un kuri varētu tikt izmantoti robežas šķērsošanas infrastruktūras
izbūvei un loģistikas un/vai industriālā parka izveidei tiešā Latvijas – Baltkrievijas robežas tuvumā.
Potenciālie komersanti, investori (vārds, nosaukums): VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, privātie investori pagaidām
vēl nav konkretizēti. Publiskajai daļai plānots piesaistīt finansējumu no Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu
sadarbības programmas, nodrošinot finansējuma nepārklāšanos.
Darbības investoru piesaistīšanai, kas tiks veiktas, lai piesaistītu investorus konkrētajai teritorijai: Informatīvās
sanāksmes, individuālas tikšanās, tai skaitā ar loģistikas asociācijām un VA „Nekustamie īpašumi”, informācijas
izplatīšana pašvaldības masu medijos, mārketinga materiālos (piemēram, LPR projektā WILLINVEST), izsoles
organizēšana
2.3. Daugavas labais krasts Krāslavā (5.6.2. Latgale rezerves sarakstā) – Kaplavas un
Vidzemes ielas
Krāslavas pilsēta atrodas Daugavas upes ielejā un tās tecējums ar dabiskajiem lokiem 2011.gadā ir iekļauts UNESCO
nacionālajā sarakstā. Šobrīd Daugavas krasti lielākoties ar krūmiem aizauguši, nepievilcīgi, traucē baudīt unikālo skatu
uz Daugavas lokiem, kas ir viens no populārākajiem tūristu apskates vietām. Upe aktīvi tiek izmantota aktīvajam
tūrismam. 5 uzņēmumi piedāvā laivu nomu, 3 uzņēmumi piedāvā plostu nomu Daugavas lokos un to tiešā tuvumā
atrodas 4 naktsmītnes Krāslavas pilsētā un 7 – novada teritorijā. Šobrīd laivotāju un braucēju ar plostu izkāpšana krastā
Krāslavā ir apgrūtināta, kā rezultātā viņi dodas tālāk līdz Naujenei, neapskatot Krāslavas pilsētas tūrisma objektus,
tāpēc ir nepieciešama atbilstoši aprīkota laivu un plostu piestātne. Projekts pavērs papildus iespējas darba vietu
radīšanai, piem., laivu un plostu nomai, vasaras kafejnīcu izveidei, suvenīru tirdzniecībai, velosipēdu nomu, bērnu
atrakciju izvietošanai sakārtotajās ielās, tūristu skaita pieaugumu naktsmītnēs, tādējādi radot papildus darba vietas un
piesaistot investīcijas.
Daugavas labā krasta teritorijai Krāslavā šobrīd ir izstrādāts Tehniskais projekts. Projektā plānots veikt Daugavas labā
krasta attīstības Krāslavā I kārtu - Pārceltuves un Kaplavas ielu rekonstrukciju, tai skaitā laivu piestātnes izbūvi.
Potenciālie komersanti, investori (vārds, nosaukums): Viesu nami „Priedaine”, „Klajumi”, „Marušiņas”, „Upes
dižvietas”, „Aveņkrasti” (Krāslavas novadā), biedrība „Aktīva atpūta Latgalē”.
2.4. Mājražošanas vietas izveide Indras pagastā (5.6.2.)
Iespējamās mājražošanas vietas izveide – siera un citu piena izstrādājumu ražošana ZS „Bagātības”, pašvaldības zeme
ar kadastra Nr. 60620030027. Plānota ražošanas ēkas un atbilstošo komunikāciju/ elektrības izbūve.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
265
3. Pašvaldības īpašumā esošās degradētās ēkas, kas pielāgojamas uzņēmējdarbībai
Krāslavas novads atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju un to veido Krāslavas pilsēta un 11
pagastu teritorija. Ļoti daudzas ražošanas teritorijas atrodas degradētās teritorijās un ir svarīgi piesaistīt privātās un
publiskās investīcijas šo teritoriju sakārtošanai, tai skaitā nodrošinot kvalitatīvus pievedceļus, komunikācijas, elektrību
utt. Šobrīd ir apzinātas galvenokārt pašvaldībai piederošās teritorijas/ ēkas, kas būtu piemērotas uzņēmējdarbības
veicināšanai, privāto investīciju piesaistei un darba vietu radīšanai. Uzsākts darbs privātā sektora investīciju piesaistei,
prioritāri apzinot šobrīd strādājošo uzņēmumu attīstības prognozes. Par katru ēku plānots sagatavot īsu piedāvājumu
investoriem.
Individuālais vai sadarbības projekts: Individuālais projekts
Projekta aktivitāšu pamatojums: ir veikta potenciālo degradēto, prioritāri ražošanai piemēroto publisko un privāto
teritoriju apzināšana, identificētas svarīgākās aktivitātes konkrētajās teritorijās, kas nepieciešamas privāto investīciju
piesaistei un darbavietu radīšanai.
Krāslavas novadā provizoriski apzinātās teritorijas ir Vasarnīcu, Lielās, Raiņa, Izvaltas, Tirgus un Pils ielās Krāslavā,
kā arī Kaplavas, Kalniešu, Indras, Skaistas un Ūdrīšu pagastos, kur ir notikušas daudzas tikšanās ar esošajiem
uzņēmējiem, kam jau šobrīd ir ieceres tālākai attīstībai. Ražošanai piemērotas teritorijas ir arī citos pagastos, kur
nopietni jāpiestrādā pie investoru piesaistes.
Darbības investoru piesaistīšanai, kas tiks veiktas, lai piesaistītu investorus konkrētajai teritorijai: Informatīvās
sanāksmes, individuālas tikšanās, izsoļu organizēšana
3.1. Prioritārās pašvaldības ēkas, kur jau ir interese no konkrētiem uzņēmējiem (5.6.2.)
3.1.1. Ēka Tirgus ielā 19, Krāslavas vēsturiskajā centrā (5.6.2.), kadastra Nr. 6001 001 0238
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
266
3.1.2. Bijusī ferma Piedrujas pagastā (5.6.2.), kadastra Nr.6084 003 0408, 6084 003 0319
3.1.3. Bijusī darbnīca Piedrujas pagastā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6084 003 3022
3.2. Pašvaldības ēkas, kur jau ir interese no konkrētiem uzņēmējiem (5.6.2. rezerves)
3.2.1. Bijusī katlu māja Vienības 55 Krāslavā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6001 002 0433
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
267
3.2.2. Bijusī katlu māja Augstkalnē (Kalna iela 11 B) (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6096 007
0407
3.3. Apzinātās pašvaldības ēkas un teritorijas, kur vēl jāpiesaista konkrēti uzņēmēji (5.6.2.
rezerves)
3.3.1. Bijušais lidlauks Indrā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6062 004 0873;
3.3.2. Krāslavas pils kompleksa daļa, kas pielāgojama privātām investīcijām – Pils ielā 4, Pils ielā
10, Gr.Plāteru ielā 13, parka aktīvās atpūtas zona, Krāslavā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.
6001 002 0822;
3.3.3. Bijušie siltumtīkli Latgales ielā 4, Krāslavā (5.6.2. rezerves), 6001 002 0662 zeme, 6001 002
0662 001 ēka;
3.3.4. Bijusī virsmežniecība Atmodas ielā 17A, Krāslavā (5.6.2. rezerves), 6001 002 1207 zeme,
6001 002 1207 001 ēka;
3.3.5. Bijusī katlu māja Vienības ielā 55A Krāslavā, kadastra Nr.6001 002 1851;
3.3.6. Bijušais skolas internāts un pasts Kalniešu pagasta Andžānos (5.6.2. rezerves), kadastra
Nr.6068 001 0270;
3.3.7. Bijušās skolas ēkas 2.stāvs un pieguļošā dzīvojamā ēka Skolas ielā 1, Skaistā (5.6.2.
rezerves), kadastra Nr.6088 006 3010;
3.3.8. Skolas ēkas daļa, Skolas ielā 17A Kombuļos, (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6074 004 0340;
3.3.9. Kombuļu tautas nama daļa, Skolas ielā 2, Kombuļos, kadastra Nr.6074 004 0069 003;
3.3.10. Aulejas pamatskolas daļa, Aulejā, kadastra Nr. 60480023258;
3.3.11. Bijusī ferma Kaplavas pagasta Varnavičos (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6070 009 0414;
3.3.12. Bijušais bērnudārzs Jaunā ielā 4, Indrā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6062 004 0807, drīzāk
nojaukšanai;
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
268
3.3.13. Bijušais bērnudārzs Dārza ielā 1, Izvaltā, (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6064 004 3018,
drīzāk nojaukšanai;
3.3.14. Bijusī sadzīves pakalpojumu ēka Rīgas ielā 1, Indrā, kadastra numurs Nr.60620040845.
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
269
9. PIELIKUMS. Derīgo izrakteņu atradnes krāslavas novadā (2014.
gads) Informācija no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra
apkopoja Krāslavas novada domes speciāliste Agita Kruglova
Pagasts Atradnes
nosaukums Krājumi, Platība Izpētes gads Izmantošanas jomas
Indras
pagasts Auguļi
smilts A 140.72
tūkst.m3 2004
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 19.00
tūkst.m3 2004
atradne netiek
izmantota
Zizovščina
smilts A 206.65
tūkst.m3 1985
atradne netiek
izmantota
Izvaltas
pagasts Berjozovka
smilts A 166.90
tūkst.m3 un N 214.08
tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants A
954.39 tūkst.m3 un N
308.89 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants, smilts
A 374.70 tūkst.m3 un N
2 059.21 tūkst.m3 2000 būvniecībai, ceļu būvei
Borovka
smilts - grants A
110.47 tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Kozliški
smilts - grants N
245.20 tūkst.m3 1972
atradne netiek
izmantota
Leikumi
smilts - grants A 80.60
tūkst.m3 1966
atradne netiek
izmantota
Kadiķi -
Krāslavas
rajons smilts A 24.38 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants A
212.43 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei
Kadiķīši
mālsmilts N 107.30
tūkst.m3 2006 būvniecībai, ceļu būvei
smilts A 16.57 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants A
140.18 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei
Kļučķi
smilts A 112.70
tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A
489.90 tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
Nr.13794 kūdra 43.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Nr. 13827 kūdra 25.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Kalniešu
pagasts
Baltica II -
māls māls A 911.00 tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
270
Baltica II -
smilts
smilts A 174.80
tūkst.m3 1960
atradne netiek
izmantota
Kuzmimi
smilts - grants A
279.80 tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Kozindi
smilts A 300.60
tūkst.m3 1979
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 60.25
tūkst.m3 1979
atradne netiek
izmantota
Kurpnieki smilts A 63.70 tūkst.m3 1985
atradne netiek
izmantota
Zarembovka smilts A 83.60 tūkst.m3 2002
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 19.00
tūkst.m3 2002
atradne netiek
izmantota
Baltika smilts A 81.76 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
Daugava III smilts A 22.00 tūkst.m3 1977
atradne netiek
izmantota
smilts - grants, smilts
A 70.50 tūkst.m3 1977
atradne netiek
izmantota
Nr. 13285 kūdra 88.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Nr. 13287 kūdra 7.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Nr. 13308 kūdra 2.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Nr. 13309 kūdra 32.00 tūkst.t 1991
atradne netiek
izmantota
Kaplavas
pagasts Vientuļnieki smilts A 95.79 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants A
275.93 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
Rožlauki
saldūdens kaļķis A
2.00 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Okra
saldūdens kaļķis A
14.04 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Petruški
saldūdens kaļķis A
15.44 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Koškini
saldūdens kaļķis A
17.16 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Presvjata
saldūdens kaļķis A
61.81 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Ata ezers
saldūdens kaļķis A
24.49 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Lozdi
saldūdens kaļķis A
89.65tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Kubulišķi
saldūdens kaļķis A
67.17 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Sloboda
(progn.I.)
smilts P 4000.00
tūkst.m3 1983
atradne netiek
izmantota
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
271
Lielmeži -
Krāslavas
raj.
smilts A 435.81
tūkst.m3
un N 250.29
tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
Jaunokra
smilts P 18000.00
tūkst.m3 1978
atradne netiek
izmantota
Černoručje
smilts - grants A 19.30
tūkst.m3 1990
atradne netiek
izmantota
Sobuļi I
smilts A 36.50
tūkst.m3 1990
atradne netiek
izmantota
Sobuļi II smilts A 31.00 tūkst.m3 1990
atradne netiek
izmantota
Kapiņi -
Krāslavas
rajons smilts A 31.22 tūkst.m3 1979
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 18.56
tūkst.m3 1979
atradne netiek
izmantota
Grantskalnes smilts A 87.60 tūkst.m3 2009
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A
248.80 tūkst.m3 2009
atradne netiek
izmantota
Kombuļu
pagasts Ata ezers
saldūdens kaļķis A
24.49 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Krāslava
Krāslava
(Rīgas iela)
saldūdens A 3900
tūkst.m3 1998
Krāslavas
centralizētajai
ūdensapgādei; dzeramā
ūdens ražošanai
Krāslava
(Priedaine)
saldūdens A 450
tūkst.m3 1998
Krāslavas
centralizētajai
ūdensapgādei; dzeramā
ūdens ražošanai
Krāslava
(Grāfu
Plātera iela)
saldūdens A 850
tūkst.m3 2002
Krāslavas
centralizētajai
ūdensapgādei; dzeramā
ūdens ražošanai
Krāslava
(Izvaltas
iela)
saldūdens A 302.4
tūkst.m3 un N 216
tūkst.m3 2009
SIA "Krāslavas piens "
ražošanas vajadzībām
Krāslavas
novads Krāslava
smilts P
14000.00tūkst.m3 1978
atradne netiek
izmantota
smilts - grants P
22000.00 tūkst.m3 1978
atradne netiek
izmantota
Jaunkarūsas smilts A 99.00 tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 31.50
tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
Piedrujas
pagasts
Paegles -
Krāslavas
rajons
smilts - grants A
228.40 tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 15.70
tūkst.m3 2008
atradne netiek
izmantota
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
272
Robežnieku
pagasts Pizāni
saldūdens kaļķis A
6.18 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Robežnieki -
saldūdens
kaļķis
saldūdens kaļķis A
5.23 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Teļežki II
smilts A 127.80
tūkst.m3 2007
ceļu būvei, ceļu ziemas
dienestam
smilts - grants A 11.55
tūkst.m3 2007 ceļu būvei
Teļežki I smilts A 9.17 tūkst.m3 2008
ceļu būvei, ceļu ziemas
dienestam
Parahovņa
smilts A 200.27
tūkst.m3 2011
būvniecībai, ceļu būvei,
ceļu ziemas dienestam
smilts - grants A 19.51
tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
Pierobeža I
smilts A 164.10
tūkst.m3 1984
atradne netiek
izmantota
Pierobeža II smilts A 71.14 tūkst.m3 2006
būvniecībai, ceļu būvei,
ceļu ziemas dienestam
Skaistas
pagasts Ļaksi
smilts A 440.90
tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Ožūkņa
ezers
saldūdens kaļķis A
14.69 tūkst.m3 1963
atradne netiek
izmantota
Ūdrīšu
pagasts Tartaks
smilts - grants A
17802.18 tūkst.m3 un N
716.82 tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Kalna
Romuļi
smilts - grants A
138.61 tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
Lejas
Romuļi
smilts N 400.00
tūkst.m3 1998
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A 49.20
tūkst.m3 un N 130.00
tūkst.m3 2001
atradne netiek
izmantota
Berjozovka
smilts A 166.90
tūkst.m3 un N 214.08
tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants A
954.39 tūkst.m3 un N
308.89 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants, smilts
A 374.70 tūkst.m3
un N
059.21 tūkst.m3 2000 būvniecībai, ceļu būvei
Odebiani smilts N 58.60 tūkst.m3 2008 ceļu būvei
smilts - grants N 98.00
tūkst.m3 2008 ceļu būvei
Šķerskaņi
smilts - grants A
195.40 tūkst.m3 1987
atradne netiek
izmantota
Ludvikova
smilts - grants N 27.00
tūkst.m3 1968
atradne netiek
izmantota
Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam
Krāslavas novada dome, 2014
273
Rakuti
smilts A
047.47tūkst.m3 2011
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A
467.31 tūkst.m3 2011
atradne netiek
izmantota
Adamova -
Krāslavas
rajons
smilts A 157.70
tūkst.m3 1977
atradne netiek
izmantota
smilts - grants A
247.80 tūkst.m3 1977
atradne netiek
izmantota
Cipari smilts N 3.78 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
smilts - grants N 64.72
tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei
Ošukalni -
Cekules
smilts A 102.00
tūkst.m3 2011 ceļu būvei
smilts - grants A
303.16 tūkst.m3 2011 ceļu būvei
Dunski
smilts - grants, smilts
A 174.40 tūkst.m3 1989
atradne netiek
izmantota
Geriņi
smilts - grants, smilts
A 42.40 tūkst.m3 1989
atradne netiek
izmantota
Lendži
smilts - grants A
831.00 tūkst.m3 2010
atradne netiek
izmantota