Aizkraukles novada Attīstības programmas 2014.-2020aizkraukle.lv/wp-content/uploads/2018/01/31.05.2017.-103_parskata... · 4) 3.b.klases dalība projektā ,,Sporto visa klase "

1

APSTIPRINĀTS

ar Aizkraukles novada domes

2017.gada 31.maija

Lēmumu Nr.103 (protokols Nr.5, 1. §,)

1.punktu

Aizkraukles novada Attīstības

programmas 2014.-2020.gadam

pārskata ziņojums

Aizkraukles novada pašvaldība

2017

2

Saturs Ievads ............................................................................................................................. 3

Vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas izvērtēšanas rādītāji ......................................... 4

1. Prioritāte 1 ................................................................................................................. 4

1.1. Esošās situācijas analīze .................................................................................. 4

1.1.1 Izglītība ..................................................................................................... 4

1.2. Projekti investīciju plānā ................................................................................. 8

1.3. Iedzīvotāju aptauja .......................................................................................... 9

2. Prioritāte 2 ............................................................................................................... 12

2.1. Esošās situācijas analīze ................................................................................ 12

2.1.1. Ekonomika ............................................................................................. 12

2.1.2. Uzņēmējdarbības tendences .................................................................. 13

2.1.3. Teritorijas attīstības rādītāji ................................................................... 22

2.1.4. Bezdarba rādītāji .................................................................................... 24

2.1.5. Reģistrētās vakances .............................................................................. 24

2.2. Projekti investīciju plānā ............................................................................... 25

2.3. Iedzīvotāju aptauja ........................................................................................ 25

2.4. Uzņēmumu aptauja ........................................................................................ 26

3. Prioritāte 3 ............................................................................................................... 29

3.1. Esošās situācijas analīze ................................................................................ 29

3.1.1. Veselības aprūpe .................................................................................... 29

3.1.2. Sociālie pakalpojumi ............................................................................. 31

3.1.3. Kultūra un tūrisms ................................................................................. 34

3.1.4. Sports un aktīvs dzīvesveids .................................................................. 36

3.2. Projekti investīciju plānā ............................................................................... 38

3.3. Iedzīvotāju aptauja ........................................................................................ 38

Rīcību izpilde ............................................................................................................... 43

Secinājumi un priekšlikumi ......................................................................................... 45

Pielikums Nr.1 „Aizkraukles novada pašvaldības investīciju plāns” ........................ 47

Pielikums Nr.2. „Iedzīvotāju anketas analīze” ........................................................... 62

Pielikums Nr.3. „Uzņēmumu anketas analīze” ........................................................... 83

3

Ievads Aizkraukles novada integrētā attīstības programma 2014.-2020.gadam ir apstiprināta ar

2014.gada 30.aprīļa Aizkraukles novada domes lēmumu Nr. 71 (protokols Nr.4,6.§) “Par

Aizkraukles novada integrētās attīstības programmas aktualizācijas apstiprināšanu”.

Attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments 2014.- 2020.gadam, kas

nosaka novada attīstības vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to

īstenošanas un finanšu resursus stratēģisko mērķu sasniegšanai. Attīstības programma ir pamats

Aizkraukles novada domes rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai. Attīstības

programmas izstrāde veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām”

14.panta otrās daļas 1.punktu. Aizkraukles novada attīstības programma ir izstrādāta, ievērojot

integrētu pieeju attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika

dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo,

reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām

organizācijām u.c.). Attīstības programmas sastāvā esošais finanšu plāns izstrādāts atbilstoši

sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm. Attīstības programma sastāv no 3 daļām: - Pirmajā

daļā „Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze” ir veikta novada pašreizējās situācijas un

SVID. - Balstoties uz pašreizējās situācijas analīzes rezultātiem. Otrajā daļā - Stratēģiskā daļa

un Rīcības plāns ir sagatavots 7 gadu periodam ,ir noteikta novada attīstības vīzija, stratēģiskie

mērķi un prioritātes .Trešajā daļā „Investīciju plāns”, pamatojoties uz prioritātēm, ir definēti

pasākumi (projekti) prioritāšu sasniegšanai, kas paredz investīciju piesaisti attiecīgajam

īstenošanas pasākumam. Investīciju plāns tiek aktualizēts, ņemot vērā Attīstības programmas

īstenošanas progresu un kārtējam gadam apstiprināto pašvaldības budžetu. - Attīstības

programmā ir noteikts uzraudzības un ziņojumu sagatavošanas periodiskums un tajā ietveramie

uzraudzības rādītāji. Šis ir otrais uzraudzības ziņojums par Aizkraukles novada attīstības

programmas 2014.- 2020.gadam īstenošanu. 2016. gadā tas tika sagatavots kā pārskats par

investīcijas plāna izpildi Uzraudzības ziņojuma pamatā ir rezultatīvie rādītāji un investīciju

programmas (plāna) analīze. Kā rezultatīvie rādītāji tiek izmantoti iedzīvotāju, uzņēmēju un

NVO anketēšanas rezultāti (anketēšanas rezultātu apkopojums pielikumā Nr. 1;2;3). Pārskats

strukturēts atbilstoši plānošanas dokumenta stratēģiskajai daļai.

4

Vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanas izvērtēšanas rādītāji

1. Prioritāte 1

Profesionāla un augsti kvalificēta darbaspēka un radošas pilsoniskās sabiedrības

attīstīšana

Prioritāte paredz pasākumus, kas tiek realizēti kvalitatīvas izglītības, inovāciju

kapacitātes attīstīšanas, iedzīvotāju informēšanas sabiedrībai aktuālos jautājumos un sociālo

tīklu veidošanās jomās.

1.1. Esošās situācijas analīze

1.1.1 Izglītība

1) Pirmsskolas iestādes

2016./17.m.g. novada pirmsskolas iestādēs būtiski palielinājies audzēkņu skaits (skatīt

1.1.attēlu). Ar šo gadu pirmskolās uzsākta pērēja uz skolvadības sistēmu e-klase , tas darīts, lai

uzlabotu saziņu ar vecākiem, pārskatāmāk menedžētu PII rindu un pārraudzītu apmeklētību,

kā arī veiktu preventīvo darbu bērnu drošībā, atvieglotu pedagogu darbu. 2016.gadā pašvaldība

palielinājusi finansējumu pirmsskolas pedagogu algām, piešķirts papildus finansējums

psihologa un logopēdu likmju palielināšanai. 50 PII pedagogi un darbinieki apmeklēja bērnu

tiesību speciālistes organizētos nodibinājuma “Dardedze” kursus – Vardarbība ir novēršama,

tādējādi papildinot zināšanas bērnu drošības un aizsardzības jautājumos.

1.1. attēls Pirmsskolas iestāžu izglītojamo skaits

2) Vispārizglītojošās skolas

Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu karjeras izvēlē, skolā darbu uzsākušas divas karjeras

konsultantes. ANV piedalījās izglītības iestāžu atlases konkursā, lai turpmākajos gados

piedalītos mācību satura aprobācijas projektā SAM Nr.8.3.1.1./16/I/002 “Kompetenču pieeja

mācību saturā”. Darbs tiks uzsākts š.g.martā.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās izglītības attīstības pamatnostādnes 2015.-

2020.gadam paredz turpmākajos gados valstī veidot un atbalstīt reģionālas nozīmes

165

208

48

184215

48

188

231

53

0

50

100

150

200

250

Auseklītis Zīlīte Saulīte

Pirmsskolas iestāžu izglītojamo skaits

01.09.2014.

01.09.2015.

11.01.2017

5

vidusskolas. Lai varētu pretendēt uz valsts piedāvāto finansējumu mācību vides uzlabošanai, ir

pabeigts pilsētas vispārizglītojošo skolu reorganizācijas process, kura rezultātā pie Aizkraukles

novada ģimnāzijas pievienota Aizkraukles 1.vidusskola un Aizkraukles pilsētas sākumskola,

izveidota Aizkraukles novada vidusskola (ANV) ar 826 skolēniem. Vidusskolā mācības notiek

8 izglītības programmās. Kā redzam 1.2. attēlā, tad skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās ar

katru gadu ir samazinājies. Lai gan skolu reorganizācija notika 2016. gadā, grafikā par

iepriekšējiem gadiem ir saskaitītas bijušo skolu skolēnu skaits kopā, lai varētu salīdzināt

kopumā, kā mainās skolēnu skaits.

1.2. attēls Vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits

Gatavojoties apgūt piedāvāto ESF finansējumu projektos:

SAM nr.8.3.5 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, uzsākta

novada karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna izveidošana.

Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai (SAM nr.8.3.2.2.), norit

sagatavošanās darbs, izpēte un atbalsta pasākumu plāna izstrāde.

ANV audzēkņi ieguvuši godalgotas vietas Vislatvijas konkurencē robotikas sacensībās,

kā arī jauno fiziķu konkursā “Eksperiments”.

1.3. attēlā redzam, ka Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo (gan pirmsskolas,

gan vispārizglītojošās skolas) kopējais izglītojamo skaits īpaši nemainās. Visus gadus Tas bijis

virs 90 izglītojamajiem, un pa gadiem izmaiņas nav bijušas lielākas par 4 izglītojamajiem.

1.3. attēls Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo skaits

845

156

835

165

826

141

0

200

400

600

800

1000

Aizkraukles novada vidusskola

(ANV)

Aizkraukles Vakara (maiņu)

Vispārizglītojošo skolu izglītojamo skaits

01.09.2014.

01.12.2015.

11.01.2017

95

91

92

89

90

91

92

93

94

95

96

01.09.2014. 01.09.2015. 11.01.2017

Aizkraukles pagasta sākumskolas izglītojamo skaits

6

3) Skolu attīstība nākotnē un tagadējie sasniegumi

Aizkraukles vakara maiņu vidusskolā konsekventi tiek īstenotas un realizētas

vidusskolas attīstības prioritātes 2015.-2019.gadam(skatīt mājas lapā).

Tiek īstenots pasākumu cikls veltīts Latvijas simtgadei. 2018.gadā vienu klasi jāapgādā ar

planšetdatoriem

2016./17 un 2017./18 mācību gados vairāk jārīko mācību ekskursijas (muzeji, dabas objekti,

uzņēmumi, institūcijas u.c.) Klašu audzinātājiem jārīko vismaz 4 ekskursijas, bet mācību

priekšmetu skolotājiem vismaz 1 ekskursija ar katru klasi.

Aizkraukles novada vidusskolā:

1) Eko skola -divi Zaļie karogi atkārtoti un Zaļais sertifikāts, tiek veidots Eko virziens

Draudzības kr. 5,

2) Veselību veicinošas skolas nosaukums 2015/16.m.g.

3) Labi panākumi Jauno Fiziķu skolas konkursā, 4 skolēni uzaicināti uz Fizikas olimpiādes

3.posmu Rīgā.

4) 3.b.klases dalība projektā ,,Sporto visa klase ".

5) Turpinās mācību priekšmeta ,,Datorika" pilotprojekts

6) Robotikas pulciņa dalībnieki iegūst godalgotas vietas sacensībās.

7) ANV skolēnu (5.-7.kl) florbola komanda piedalās Latvijas čempionāta spēlēs

8) Milana Moreva (8m kl.) ieguva 1.vietu Latviešu val. olimpiādē mazākumtautību pr.

9) Kristers Kokars (9b kl.) ,,Gudrs vēl gudrāks" 1.vieta

4) Aizkraukles profesionālā vidusskola

Aizkraukles novadā profesionālo izglītību iespējams iegūt Aizkraukles profesionālajā

vidusskolā. Aizkraukles profesionālā vidusskolas pamatvērtības ir atsaucība, profesionalitāte

un vienotība. Kā savu misiju izglītības iestāde uzsvērusi- sagatavot darba tirgū pieprasītus,

konkurētspējīgus, kvalificētus un motivētus speciālistus, kuri turpina izglītību mūža garumā.

Savu mācību procesu skola organizē divās vietās- Aizkrauklē (Jaunceltnes ielā 21), kā

arī Jēkabpilī (Ķieģeļu ielā 14- Jēkabpils cietums). Aizkrauklē iespējams apgūt 6 profesionālās

vidējās izglītības programmas, kā arī 3 arodizglītības programmas (mācību ilgums- 1 gads).

Skola piedāvā arī dažādus pulciņus pēc mācību stundām (galdniecības, radošo darbu,

pavārmākslas u.c. pulciņi).

Aizkraukles profesionālā vidusskola ir viena no desmit labākajām profesionālās

izglītības iestādēm Latvijā, kurā sagatavo autotransporta, metālapstrādes, ceļu būves un

pakalpojumu nozarei nepieciešamos speciālistus. Audzēkņu skaits 2016./17. mācību gadā ir

pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. Ir pieaudzis Eiropas Sociālā fonda

(ESF) finansiālo atbalsta saņēmēju skaits. Ar katru gadu samazinās Jēkabpils ieslodzījuma

vietas izglītojamo audzēkņu skaits.

Skolas audzēkņi ir gan Aizkraukles un tuvāko novadu (Skrīveru, Kokneses,

Jaunjelgavas, Lielvārdes, Ogres, Pļaviņu u.c.) , gan tālāku novadu (Preiļu, Līvānu, Gulbenes,

Kārsavas u.c.) iedzīvotāji.

7

Audzēkņu skaits Aizkraukles profesionālajā vidusskolā laika periodā no 2011.-

2016.gadam

1.4.attēls Audzēkņu skaits Aizkraukles profesionālajā vidusskolā

Aizkraukles profesionālās vidusskolas galvenie nākotnes uzdevumi:

1. Nodrošināt izglītojamo un darbinieku drošu, estētisku un mācību saturam atbilstošu

darba vidi:

1.1. mācību kabinetu estētiskā noformējuma pilnveidošana un atpūtas zonu

labiekārtošana;

1.2. darba vides paplašināšana un uzlabošana metināšanas mācību darbnīcā;

1.3. visu mācību darbnīcu un laboratoriju darbības uzlabošana.

2. Izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana:

2.1. Pedagogu zināšanu pilnveidošana par kompetencēs balstītu mācību procesu un

modulāro profesionālās izglītības programmu apguvi;

2.2. praktisko mācību un patstāvīgo darbu norises organizācija, atbilstoši Skolas

vienotām prasībām (prasību izstrāde, aprobācija un pieņemšana);

2.3. e-mācību vides atjaunošana un visu pedagogu iesaiste mācību materiālu

sagatavošanā;

3. Darba vidē orientētu mācību īstenošana ar mērķi nodrošināt ik viena interesenta

izglītības vajadzības.

4. Izglītojamo individuālo kompetenču pilnveide paplašinot interešu izglītības pulciņu

piedāvājumu.

8

Veiktie pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem un pedagogiem drošu un mācību

saturam atbilstošu darba vidi:

1. Nosūces ventilācijas sistēmas pārvietošana un ventilācijas kameras āra novietnes

izveide metināšanas darbnīcās (6049,53 EUR).

2. Iekšpagalma bruģēšanas darbi 27544,93 EUR un pagalma seguma labošanas darbi pie

galdnieku darbnīcas (4091,77 EUR)

3. Būtiski papildināta dienesta viesnīcas materiālā bāze- gultu pārklāji, aizkari, segas,

skapīši pie gultām

4. Ir izveidota jauna skolas mājas lapa, jo iepriekšējā neatgriezeniski sabojāta. Tiek

atjaunota e-mācību vide.

Materiāltehniskās bāzes papildināšana:

I/P «Ēdināšanas pakalpojumi» - Konditorijas galdi (1415,7 EUR);

I/P «Mašīnzinības» - aprīkojums un iekārtas (12243,55 EUR); Smagās mašīnas motors,

ātrumkārba (1300 EUR);

I/P «Metālapstrāde» - metināšanas aparāts (1512,50 EUR);

Ledusskapji, plītis, veļas mašīna dienesta viesnīcai (1421,75 EUR);

Programmas īstenošanas vieta Jēkabpils cietums – Šķērszāģis (240 EUR)

Saimnieciskajam nodrošinājumam - Zāles pļāvējs (470 EUR)

Videokamera – (310 EUR)

Materiālās bāzes papildināšana I/P «Mašīnzinības» (30 000 EUR);

Plānotie darbi 2017.gadā:

Iekšpagalma laukuma labiekārtošana;

Dienesta viesnīcas istabiņu remonts;

Sporta kompleksā vingrošanas zāles remonts.

Aizkraukles profesionālajā vidusskolā iespējams iegūt kvalifikāciju programmās:

Kokizstrādājumu izgatavošana – BŪVIZSTRĀDĀJUMU GALDNIEKS

Autotransports – AUTOMEHĀNIĶIS

Administratīvie un sekretāra pakalpojumi – KLIENTU APKALPOŠANAS

SPECIĀLISTS

Mašīnzinības – CELTNIECĪBAS UN CEĻU BŪVES MAŠĪNU MEHĀNIĶIS

Ēdināšanas pakalpojumi – ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMU SPECIĀLISTS

(pavārs, konditors, viesmīlis, bāra darbs)

1.2. Projekti investīciju plānā

Ir uzsākts projekts par Uzņēmējdarbības centra izveidi, kas pieder pie pirmās prioritātes

un ietver rīcības virzienus, kas saistīti ar bezdarbnieku un sociāli atstumto iedzīvotāju

integrēšanu darba tirgū, strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu un kvalitatīvu mūžizglītības

sistēmu. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija (skatīt 1.pielikumu).

9

Ir uzsākts projekts „Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse

Aizkraukles novadā”, kas atbilst pirmās prioritātes rīcības virzienam- iedzīvotāju informēšana

un izglītošana sabiedrībai aktuālos jautājumos. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija.

1.3. Iedzīvotāju aptauja

1. prioritāte ietver aktivitātes saistībā ar kvalitatīvu izglītības iegūšanas iespēju

nodrošināšanu. 2017.gada sākumā veiktā iedzīvotāju aptaujā tika iegūti rezultāti par to, cik lielā

mērā iedzīvotāji ir apmierināti ar novadā pieejamajiem izglītības pakalpojumiem (skatīt

2.pielikumu).

1.5. attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar izglītības pakalpojumiem

Kā var novērot diagrammā (1.5.attēls), lielākā daļa respondentu ir apmierināti vai drīzāk

apmierināti ar izglītības pakalpojumiem (attiecīgi 42% jeb 182 respondenti un 26% jeb 110

respondenti). 10% no respondentiem atzīmējuši, ka viņi nav apmierināti vai ir drīzāk

neapmierināti ar izglītības pakalpojumiem novadā.

15

3%31

7%

110

26%

182

42%

33

8%

60

14%

Iedzīvotāju apmierinātība ar izglītības

pakalpojumiem

Neapmierina

Drīzāk neapmierina

Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

10

1.6.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā

Iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības iesaisti izglītības jautājumu risināšanā ir samērā

līdzīgs ar izglītības pakalpojumu novērtējumu kopumā. 65% respondentu ir apmierināti vai

drīzāk apmierināti, 13% respondentu- neapmierināti vai drīzāk neapmierināti un 22%

respondentu- nav konkrēta viedokļa par pašvaldības aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā.

Tā kā 1.prioritātē paredzētie virzieni ir saistīti arī ar sabiedrības informēšanu par

aktualitātēm, ir noderīgi apzināt, cik lielā mērā iedzīvotāji ir ieinteresēti aktuālajā informācijā

par novadu.

Anketēšanas rezultātā tika saņemts iedzīvotāju viedoklis par to, cik bieži viņi seko līdzi

aktuālajai informācijai par novadu un, kur šo informāciju saņem. Rezultāti ļauj apzināt, cik ļoti

iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē un kādus informācijas kanālus viņi

visbiežāk izmanto.

1.7.attēls Iedzīvotāju interese par aktuālo informāciju Aizkraukles novadā

23

5%

37

8%

145

33%139

32%

55

13%

39

9%

Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības

aktivitātēm izglītības jautājumu risināšanā

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

59

13%

138

32%

106

24%

95

22%

40

9%

Cik bieži sekojat līdzi aktuālajai informācijai par

Aizkraukles novadu?

Katru dienu

Vairākas reizes nedēļā

Reizi nedēļā

Retāk kā reizi nedēļā

Nesekoju

11

Lielākā daļa respondentu seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vairākas reizes

nedēļā (32% respondentu) vai reizi nedēļā (24% respondentu). Kopumā ievērojami liela daļa

respondentu (69%) seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vismaz reizi nedēļā, kas ir

diezgan augsts īpatsvars.

1.8.attēls Informācijas kanālu popularitāte Aizkraukles novadā

Populārākie vēstneši par Aizkraukles novada aktualitātēm ir laikraksti. Sociālos tīklus

aktuālās informācijas uzzināšanai izmanto 32% iedzīvotāju, tātad sociālajiem tīkliem

iedzīvotāju vidū ir diezgan augsta popularitāte. Diezgan augsts īpatsvars (24%) minējuši, ka

aktuālo informāciju iegūst Aizkraukles mājas lapā. Zems īpatsvars respondentu informāciju

saņem televīzijā.

324

37%

279

32%

206

24%

31

4%

23

3%

Kur iegūstat informāciju?

Laikrakstos

Sociālajos tīklos

Aizkraukles mājas lapā

Televīzijā

Cits

12

2. Prioritāte 2

Daudzpusīgas ekonomikas, kas vērsta uz ražošanas un pakalpojumu

attīstību un pievienotās vērtības palielināšanu, veicināšana, sekmējot gan

pilsētvides, gan lauku izaugsmi.

Prioritāte paredz pasākumus infrastruktūras uzlabošanā un izveidē, tūrisma nozares

attīstīšanā, sadarbības saišu veidošanā un stiprināšanā, lauku attīstības veicināšanā un

Aizkraukles novada tēla veidošanā un atpazīstamības veicināšanā.


2.1.1. Ekonomika

Aizkraukles novada pašvaldības izdevumu % sadalījums īpaši nav mainījies pēdējos

gados, lielākie izdevumi aiziet tieši izglītībai, kas vidēji ir ap 56%, bet pārējie izdevumi pa

jomām sadalās vienlīdzīgi vidēji 11%. 2017. gadā kopējie izdevumi tiek plānoti mazāki nekā

tie bija 2016. gadā.

2.1.attēls Aizkraukles pašvaldības izdevumu procentuālais sadalījums

Lielākos pašvaldības ienākumus sastāda nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta transferti.

Kopējie ienākumi tiek plānoti mazāki nekā tie bija 2016. gadā, kas saistīts ar to ka tiek plānots

valsts budžeta transfertu samazinājums par 800 miljoniem. Tādējādi arī izmainās ienākumu %

sadalījums. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars palielināsies par 9%, bet valsts budžeta transferti

samazināsies par 8%. Pārējie ienākumi īpaši nemainās un sastāda kopā apmēram 10% no visiem

ienākumiem.

0,00%

10,00%

20,00%

30,00%

40,00%

50,00%

60,00%

70,00%

Aizkraukles novada pašvaldības izdevumu % sadalījums

2014%

2015%

2016%

2017(plānotais)%

13

2.2.attēls Aizkraukles novada pašvaldības ienākumu procentuālais sadalījums

2.1.2. Uzņēmējdarbības tendences

Veicot pētījumu par uzņēmējdarbības tendencēm Aizkraukles novadā, Lursoft

apkopojis datus par pēdējos gados reģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem novadā,

reģionā reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājiem, darbinieku skaitu un piesaistītajām ārvalstu

tiešajām investīcijām.

Pēdējo gadu tendences rāda, ka Latvijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti aizvien mazāk,

savukārt būtiski pieaudzis likvidēto skaits. Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti kopumā 11 206

jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar

jaundibināto uzņēmumu kritumu audzis arī likvidēto skaits, kas 2016.gadā palielinājies par

21,47%.

Valsts kopējās tendences vērojamas arī Aizkraukles novadā, kur pēdējos gados

palielinājis likvidēto uzņēmumu skaits, gan 2015., gan 2016.gadā tam pārsniedzot jauno

uzņēmumu skaitu. Tā, piemēram, Lursoft apkopotie dati rāda, ka aizvadītajā gadā novadā

reģistrēti 26 jauni uzņēmumi, bet likvidēti par 10 uzņēmumiem vairāk. Lielāka starpība

vērojama 2015.gadā, kad Aizkraukles novadā likvidēti 46 uzņēmumi, bet nodibināti jauni 30.

Analizējot jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita attiecības, pēdējo desmit gadu

periodā īpaši jāizceļ 2011.gads, kad novada uzņēmumu pulkam piepulcējušies 49 jauni

uzņēmumi, bet likvidēti vien 6, kā rezultātā faktiski uzņēmumu skaits Aizkraukles novadā

2011.gadā pieaudzis par 43 komersantiem. Skaita ziņā visvairāk jaunu uzņēmumu novadā

reģistrēts 2012.gadā – 52.

Pēdējo desmit gadu laikā Aizkraukles novadā reģistrēti 358 jauni uzņēmumi, bet

likvidēts 201, kas nozīmē, ka laika periodā kopš 2007.gadā faktiski uzņēmumu skaits novadā

palielinājis par 157 uzņēmumiem.

0,00%

10,00%

20,00%

30,00%

40,00%

50,00%

60,00%

70,00%

80,00%

Nodokļu

ieņēmumi

Valsts budžeta

transferti

pašvaldību

budžeta transferti

ieņēmumi no

budžeta iestāžu

sniegtajiem

maksas

pakalpojumiem

un citi pašu

ieņēmumi

Aizkraukles novada pašvaldības ienākumu % sadalījums

2014%

2015%

2016%

2017(plānotais)%

14

2.3.attēls Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika Aizkraukles novadā

Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu pieaugumam, dominē vairāki iemesli, taču

viennozīmīgi var apgalvot, ka galvenais pamatojums nav uzņēmējdarbības vides

pasliktināšanās, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem vairumā gadījumu atrodami pēc VID un

Uzņēmumu reģistra iniciatīvas no reģistriem izslēgti uzņēmumi, kuri neatbilst Komerclikuma

prasībām. Piemēram, ilgstoši neveic saimniecisko darbību vai arī kuru valdei ilgāku laika

periodu nav pārstāvības tiesības. Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada

nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko

mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst

tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan

veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav

ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID

turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī

uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliet reģistrēt uzņēmumu.

Kopumā Aizkraukles novadā patlaban reģistrēti 544 uzņēmumi, no kuriem 70,22% -

sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 11,21% - individuālie komersanti, bet vēl 10,29% -

individuālie uzņēmumi.

Apkopojot datus par populārākajām uzņēmējdarbības nozarēm Aizkraukles novadā,

redzams, ka līderos izvirzījušies uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar kravu pārvadājumiem pa

autoceļiem. Novadā reģistrēti arī daudzi būvniecības un automobiļu apkopes un remonta

uzņēmumi, savukārt neiztrūkstoša ir mazumtirdzniecība. Aizkraukles novadā reģistrēts

ievērojams skaits uzņēmumu, kuru pamatdarbība saistīta gan ar pārtikas mazumtirdzniecību,

gan pārējo preču tirdzniecību.

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Aizkraukles novadā:

1. Kokapstrāde

2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;

3. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība

4. Automobiļu apkope un remonts

29

41

2328

4952

3842

3026

17

10 9

21

6

14 13

29

46

36

0

10

20

30

40

50

60

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Uzņ

ēmu

mu

sk

ait

s

Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika

Aizkraukles novadā

Jauni uzņēmumi Likvidēti uzņēmumi

15

5. Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos

6. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas

preces, dzērienus vai tabaku.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 14 Aizkraukles novada uzņēmumiem izdevies

piesaistīt arī ārvalstu tiešās investīcijas. Lielākais no tiem ir 1994.gadā reģistrētais SIA JELD-

WEN LATVIJA, kura pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījis AS JELD-WEN. Jānorāda, ka

2015.gadā uzņēmums apgrozījis 61 milj. EUR.

Kokapstrādes uzņēmums SIA AKZ katru gadu ir viens no uzņēmumiem ar lielāko

investīciju apjomu novadā. 2017.gadā uzņēmuma plānotās investīcijas Aizkraukles ražotnē ir

virs 7 milj. EUR.

Jāpiebilst, ka uzkrāto tiešo investīciju apjoms šo 14 uzņēmumu pamatkapitālos veido

1,70 milj. EUR, no kuriem visvairāk (1,46 milj. EUR) ieguldījušas personas no ASV, bet vēl

126,63 tūkst. EUR investējuši kaimiņvalsts Krievijas pārstāvji. Investīcijas Aizkraukles novada

uzņēmumos ieguldījuši arī investori no Igaunijas, Moldovas, Vācijas, Lielbritānijas, Kipras un

Dānijas.

Par kopējā apgrozījuma kāpumu jāpateicas atsevišķiem uzņēmumiem

Pēdējie gadi Aizkraukles novadā nesuši uzņēmumu kopējā apgrozījuma kāpumu, tam

kopš 2013.gada palielinoties par 14,65% jeb 28,24 milj. EUR. Tiesa, ņemot vērā faktu, ka šajā

pašā periodā novada uzņēmumu vidējais apgrozījums uzrādījis pretēju tendenci, jāsecina, ka

panākuma atslēga kopējā apgrozījuma pieaugumā bijusi atsevišķu uzņēmumu finanšu rādītāju

izaugsme. Piemērs tam ir SIA JELD-WEN LATVIJA, kura apgrozījums kopš 2013.gada

palielinājies par 26,24 milj. EUR.

Skatoties, kā mainījies Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums,

redzams, ka laika posmā no 2013.gada tas sarucis par 8,45%, nokrītoties no 28,30 tūkst. EUR

uz vienu novada uzņēmumu 2013.gadā līdz 25,91 tūkst. EUR 2015.gadā. Jānorāda, ka

straujākais samazinājums bijis vērojams tieši 2015.gadā.

Salīdzinot ar vidējā apgrozījuma rādītāju valstī, jānorāda, ka Aizkraukles novada

uzņēmumi visus gadus strādājuši veiksmīgāk. Tā, piemēram, ja 2014.gadā Latvijas uzņēmumi

apgrozījuši katrs vidēji 20,84 tūkst. EUR, tad Aizkraukles novada uzņēmumi – par 35,52%

vairāk. Tiesa, samazinoties novada uzņēmumu vidējam apgrozījumam, sarucis arī pārsvars pār

vidējo rādītāju valstī. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā Aizkraukles novada uzņēmumu vidējā

apgrozījuma pārsvars pār valsts vidējo rādītāju bijis vairs tikai 20,51%.

Jānorāda, ka no visiem Aizkraukles novada uzņēmumiem, kuru apgrozījums 2015.gadā

bijis lielāks nekā 0 EUR, gada laikā savu apgrozījumu palielinājuši 52,70% komersantu, bet 15

uzņēmumi 2015.gadā apgrozījuši vairāk nekā 1 milj. EUR katrs.

16

2.4.attēls Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma dinamika

Nemainīgi kopš 2004.gada lielāko apgrozījumu Aizkraukles novadā uzrādījis degvielas

tirgotājs AS VIRŠI-A. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2015.gadā uzņēmums apgrozījis 107,77

milj. EUR, kas, salīdzinot ar 2014.gada rezultātu, ir kritums par 2,70% jeb 2,99 milj. EUR.

Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2015.gadā AS VIRŠI-A iegādājusies divas degvielas

uzpildes stacija un no uzņēmuma kopējā apgrozījuma 78,00% veidojuši ieņēmumi no

mazumtirdzniecības.

Strauju izaugsmi piedzīvojusi 1994.gadā dibinātā SIA JELD-WEN LATVIJA, kuras

apgrozījums 2015.gadā palielinājies par 45,07%, sasniedzot 61,00 milj. EUR. Kā viens no

iemesliem straujajam apgrozījuma pieaugumam minama ne tikai uzņēmuma izaugsme, bet arī

veiktā reorganizācija, kā rezultātā SIA JELD-WEN LATVIJA 2014.gada izskaņā pievienota

SIA E WOOD un SIA East Furniture, SIA JELD-WEN LATVIJA pārņemot abu uzņēmumu

tiesības un darījumus.

2015.gadā SIA JELD-WEN LATVIJA turpinājusi darbu kokšķiedras plātņu rūpnīcā,

attīstot sadarbību ar citiem JELD-WEN grupas uzņēmumiem Eiropā, kā arī meklējot jaunus

sadarbības partnerus ārpus grupas. Jānorāda, ka 84,77% no SIA JELD-WEN LATVIJA

2015.gada apgrozījuma devuši ieņēmumi no produkcijas eksporta uz Eiropas Savienības

valstīm.

Novada trešā lielākā uzņēmuma godu izpelnījies saldumu ražotājs SIA Mikas M, kas

2015.gadā apgrozījis 3,82 milj. EUR. Salīdzinot ar 2014.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis

par 32,93%. Pārskata gadā uzņēmums iegādājies jaunas ražošanas iekārtas, kas paredzētas veco

iekārtu nomaiņai un jaunu produkcijas veidu ražošanai, savukārt ražošanas apjoms saglabājies

2014.gada līmenī.

Apgrozījumam gada laikā palielinoties par 6,91%, par ceturto lielāko uzņēmumu

Aizkraukles novadā 2015.gadā kļuvis transporta pakalpojumu, gatavo metālizstrādājumu

montāžas un celtniecības pakalpojumu uzņēmums SIA JS Products. Uzņēmums 2015.gadā

apgrozījis 3,27 milj. EUR. Pārskata gadā uzņēmums turpinājis darboties līdzšinējās

specializācijas nozarēs, sniedzot transporta pakalpojumus gan Latvijas, gan citu Eiropas

192,79 212,93 221,03

28,3 28,24

25,91

24,5

25

25,5

26

26,5

27

27,5

28

28,5

175

180

185

190

195

200

205

210

215

220

225

2013 2014 2015 Vid

ēja

is a

pg

rozī

jum

s, m

ilj.

EU

R

Ko

pēj

ais

ap

gro

zīju

ms,

mil

j.E

UR

Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu

apgrozījuma dinamika

Kopējais apgrozījums, milj.EUR Vidējais apgrozījums, tūkst.EUR

17

Savienības valstu partneriem, kā arī noslēdzot vairākus ilgtermiņa celtniecības līgumus, kuru

izpildes termiņš iestājas 2016.gadā.

Piektajā vietā starp novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2015.gadā iekļuvusi

SIA Aizkraukles sabiedrība, kas apgrozījusi 2,75 milj. EUR jeb par 4,55% mazāk nekā gadu

iepriekš. 2015.gada izskaņā uzņēmumam bijuši 8 veikali, sadales noliktava, tirgus un arī

autoveikals.

Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2015.gadā:

1. AS VIRŠI-A: 107,77 milj. EUR;

2. SIA AKZ: 63,51 milj.EUR;

3. SIA JELD-WEN LATVIJA: 61,00 milj. EUR;

4. SIA Mikas M: 3,82 milj. EUR;

5. SIA JS Products: 3,27 milj. EUR;

6. SIA Aizkraukles sabiedrība: 2,75 milj. EUR.

Peļņa piedzīvojusi dramatisku kritumu

Nestabilu situāciju uzrāda Aizkraukles novada uzņēmumu peļņas dinamika. Pretstatā

faktam, ka valstī reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa pēdējos gados palielinājusies, Aizkraukles

novada uzņēmumi pēc pozitīvā pieauguma 2014.gadā jau nākamajā gadā piedzīvojuši

ievērojamu kritumu.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā novada uzņēmumu kopējā peļņa palielinājusies par

47,09%, sasniedzot 7,84 milj. EUR, savukārt 2015.gadā novērots dramatisks kritums, tai

sarūkot līdz 0,22 milj. EUR. Kā liecina Lursoft pētījuma rezultāti, viens no galvenajiem

faktoriem peļņas straujajam kritumam bijuši SIA JELD-WEN LATVIJA rezultāti. Ja vēl

2014.gadā uzņēmums strādājis ar 5,74 milj. EUR peļņu, tad 2015.gads noslēgts ar 922,23 tūkst.

EUR zaudējumiem. Pēc 139,92 tūkst. EUR peļņas 2014.gadā aizpagājušajā gadā ar 160,09

tūkst. EUR zaudējumiem strādājis arī SIA Mikas M, bet SIA PRKP būve 2015.gadu noslēgusi

ar 118,31 tūkst. EUR zaudējumiem.

Kamēr katrs valstī reģistrētais uzņēmums pēdējos gados strādājis ar 0 EUR peļņu,

Aizkraukles novada uzņēmumi guvuši zaudējumus. Lursoft aprēķini rāda, ka 2013.gadā katrs

novadā reģistrētais uzņēmums strādājis ar 398 eiro zaudējumiem, kurus 2014.gadā izdevies

samazināt līdz 117 eiro. Tiesa, jau nākamajā gadā tie atkal pieauguši, sasniedzot 319 eiro.

18

2.5.attēls Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu peļņas/zaudējumu dinamika

Ar peļņu, kas lielāka par 0 EUR, 2015.gadā Aizkraukles novadā strādājis 101

uzņēmums 2014.gadā – 109 uzņēmumi. Astoņi novadā reģistrēti uzņēmumi 2015.gadā

strādājuši ar peļņu, kas pārsniedz 100 tūkst. EUR atzīmi.

Ievērojamu peļņas pieaugumu 2015.gadā piedzīvojis degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A,

kura peļņa gada laikā palielinājusies par 54,91%, sasniedzot 1,25 milj. EUR. Kā norāda

uzņēmuma vadība, visu peļņu paredzēts novirzīt uzņēmuma turpmākajai attīstībai.

Par 41,82% peļņa 2015.gadā augusi arī novada otram pelnošākajam uzņēmumam – SIA

Viršu nekustamie īpašumi. Sava nekustamā īpašuma iznomātājs 2015.gadu noslēdzis ar 0,44

milj. EUR peļņu, no kuras lielāko daļu paredzēts atstāt uzņēmuma rīcībā, lai uzlabotu

uzņēmuma īpašumus un attīstītu tā tālāko darbību, bet 0,03 milj. EUR izmaksāt dividendēs.

Peļņai palielinoties par 67,57%, Aizkraukles novada trešā pelnošākā uzņēmuma vietu

ieņēmis kravu pārvadātājs SIA RIPO AK ar 0,15 milj. EUR peļņu. Lai palielinātu pakalpojumu

apjomu un sekmētu uzņēmējdarbību, SIA RIPO AK 2015.gadā iespēju robežās atjaunojis

autotransporta bāzi, iegādājoties jaunākas kravu automašīnas un to piekabes, kā arī veicot

remontu esošajam autoparkam.

Īpaši straujš peļņas kāpums 2015.gadā bijis kooperatīvajai sabiedrībai Aizkraukle-A. Ja

vēl 2014.gadu sabiedrība noslēgusi ar 9,08 tūkst. EUR peļņu, tad 2015.gadu – jau ar 0,14 milj.

EUR, ar kuru paredzēts segt iepriekšējo gadu zaudējumus.

Novada lielāko pelnītāju TOP 5 sarakstu noslēdz Aizkraukles rajona Aizkraukles

pagasta ZS Palejkalni ar 0,13 milj. EUR peļņu. Gūto peļņu iecerēts novirzīt piena lopkopības

saimniecības attīstībai un aktīvu pieaugumam.

Aizkraukles novada lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2015.gadā:



3. SIA Viršu nekustamie īpašumi: 0,44 milj. EUR;

4. SIA RIPO AK: 0,15 milj. EUR;

5. Kooperatīvā sabiedrība Aizkraukle-A: 0,14 milj. EUR;

5,33 7,84 0,22

-398

-117

-319

-450

-400

-350

-300

-250

-200

-150

-100

-50

0

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2013 2014 2015 Vid

ējā

peļ

ņa

/za

ud

ēju

mi,

mil

j.E

UR

Ko

pēj

ā p

eļņ

a/z

au

dēj

um

i, m

ilj.

EU

R

Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu

peļņas/zaudējumu dinamika

Kopējā peļņa/zaudējumi, milj.EUR Vidējā peļņa/zaudējumi, EUR

19

6. Aizkraukles rajona Aizkraukles pagasta ZS Palejkalni: 0,13 milj. EUR.

Kopējais darbinieku skaits – ar pozitīvu tendenci

Atspoguļojot vispārējās tendences valstī, pēdējos gados audzis arī Aizkraukles novadā

reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits. Lursoft dati rāda, ka kopš 2013.gada, kad novada

uzņēmumos strādājušas 2097 personas, 2015.gadā šis rādītājs palielinājies jau par 16,83%,

sasniedzot 2450 personas.

Saistot to ar apgrozījuma un peļņas radītāja kritumu, 2015.gadā gan sarucis vidējais

strādājošo skaits novada uzņēmumos. Ja 2013. un 2014.gadā katrā novada uzņēmumā strādājuši

vidēji 3 strādājošie, tad 2015.gadā to skaits samazinājies līdz 2 darbiniekiem, kas ir tikpat, cik

valstī vidēji vienā uzņēmumā.

Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā no visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums bijis

lielāks nekā 0 EUR, 26,13% uzņēmumu strādājošo skaits ir palielinājies.

2.6.attēls Kopējais strādājošo skaits Aizkraukles novada uzņēmumos

2097 2191 24501900

2000

2100

2200

2300

2400

2500

2013 2014 2015

Str

ād

ājo

šo s

ka

its

Kopējais strādājošo skaits Aizkraukles novada

uzņēmumos

20

2.7. attēls Darbinieku skaits Aizkraukles novada uzņēmumos

Apsteidzot iepriekšējo līderi AS VIRŠI-A, 2015.gadā par lielāko darba devēju

Aizkraukles novadā kļuvis SIA JELD-WEN LATVIJA. Lursoft pieejamie dati liecina, ka

2015.gadā uzņēmumā strādājuši 398 darbinieki, par 215 vairāk nekā gadu iepriekš. Liela

nozīme ievērojamajā darbinieku skaita pieaugumā bijusi realizētajai uzņēmuma reorganizācijai.

Palielinoties darbinieku skaitam par 39 personām, 2015.gadā degvielas tirgotājs AS

VIRŠI-A nodarbinājis 398 darbiniekus, ierindojoties saraksta otrajā vietā, savukārt, darbinieku

skaitam paliekot praktiski nemainīgi, TOP 3 noslēdz SIA Aizkraukles slimnīca.

Veselības iestāžu ierindošanās starp reģionu lielākajiem darba devējiem ir ierasta

situācija. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2015.gadā slimnīcā bijuši nodarbināti 145

darbinieki.

Aizkraukles novada domei un AS Veselības aprūpes fonds piederošā SIA Aizkraukles

slimnīca savā iesniegtajā vadības ziņojumā norāda, ka kopējais darba algu palielinājums

2015.gadā tika plānots 60 tūkst. EUR apmērā, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli. Vidējā

darba alga slimnīcā 2015.gadā bijusi 611 eiro, kas ir par 10 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Starp novada lielākajiem darba devējiem ceturtajā pozīcijā ierindojies transporta un

celtniecības pakalpojumu sniedzējs SIA JS Products, kas nodarbinājis 109 strādājošos (par 23

vairāk nekā 2014.gadā), savukārt TOP 5 sarakstu noslēdz Aizkraukles novada SIA LAUMA A,

kuras pārziņā ir dzīvojamo namu apsaimniekošana Aizkraukles pilsētā un pagastā kopumā

159431,09 m2 platībā. Gada laikā uzņēmumā nodarbināto skaits audzis par 6 darbiniekiem,

2015.gadā sasniedzot 104 strādājošos.

Aizkraukles novada lielākie darba devēji pēc vidējā darbinieku skaita 2015.gadā:

1. SIA JELD-WEN LATVIJA: 421 darbinieks;

2. AS VIRŠI-A: 398 darbinieki;

3. SIA AKZ: 265 darbinieki;

4. SIA Aizkraukles slimnīca: 145 darbinieki;

398421

33

10973

45

145

25 18 32

104

6 12 23 29 439 11 20 18

265

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

Darbinieku skaits Aizkraukles novada uzņēmumos 2016.gadā

21

5. SIA JS Products: 109 darbinieki;

6. Aizkraukles novada SIA LAUMA A: 104 darbinieki.

Ievērojami palielinājies samaksāto nodokļu apjoms

2015. gadā visi Latvijā reģistrētie uzņēmumi nodokļos samaksājuši kopumā 5,7

miljardus eiro, kas ir par 7,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā

audzis arī Aizkraukles novadā reģistrēto uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, palielinoties

par 6,87 milj. EUR jeb 68,91%. Kopumā novadā reģistrētie uzņēmumi 2015. gadā valsts

budžetā nodokļos samaksājuši 16,84 milj. EUR. Viens no galvenajiem iemesliem straujajam

kopējā nodokļu apjoma kāpumam bijis AS VIRŠI-A nodokļu kopsummas pieaugums par

88,73%.

2.8.attēls Aizkraukles novada uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi valsts budžetā

Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī figurē jau iepriekšējos sarakstos sastaptu

uzņēmumu nosaukumi. Tā, piemēram, līderis pēc valsts budžetā samaksāto nodokļu apjoma

2015.gadā bijis degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A, kurš nodokļos samaksājis 10,84 milj. EUR,

par 88,73% lielāku summu nekā gadu iepriekš.

Otra lielākā nodokļu maksātāja Aizkraukles novadā bijusi SIA Aizkraukles slimnīca,

kas valsts budžetu papildinājusi par 0,58 milj. EUR. Atšķirībā no pirmās vietas, slimnīcas gada

laikā samaksāto nodokļu apjoms samazinājies par 11,31%.

Starp novada lielākajiem nodokļu maksātājiem ierindojies arī piecpadsmit pašvaldībām,

tostarp arī Aizkraukles novada pašvaldībai, piederošais atkritumu savākšanas, apstrādes un

izvietošanas uzņēmums SIA Vidusdaugavas SPAAO. 2015.gada izskaņā uzņēmumam bijuši

noslēgti 70 līgumi ar atkritumu piegādātājiem, no kuriem lielākie – SIA Jēkabpils pakalpojumi,

SIA Madonas namsaimnieks un SIA Aizkraukles KUK. Uzņēmuma nodokļu maksājumi

2015.gadā veidojuši 0,52 milj. EUR (+9,72%, salīdzinot ar 2014.gadu).

Saraksta ceturtajā vietā iekļuvis vēl viens pašvaldībai piederošs uzņēmums –

Aizkraukles novada SIA LAUMA A ar 0,36 milj. EUR (+15,23%), bet TOP 5 sarakstu noslēdz

mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Aizkraukles sabiedrība ar 0,31 milj. EUR lieliem nodokļu

maksājumiem (+7,22%).

9,97 16,840

2

4

6

8

10

12

14

16

18

2014 2015

Aizkraukles novada uzņēmumu kopējie nodokļu

maksājumi valsts budžetā, milj.EUR

22

Aizkraukles novada lielākie nodokļu maksātāji pēc 2015.gadā samaksātās kopējās

nodokļu summas valsts budžetā:



3. SIA Aizkraukles slimnīca: 0,58 milj. EUR;

4. SIA Vidusdaugavas SPAAO: 0,52 milj. EUR;

5. Aizkraukles novada SIA LAUMA A: 0,36 milj. EUR;

6. SIA Aizkraukles sabiedrība: 0,31 milj. EUR.

7. Jeld-Wen Latvija : 0,305 milj. EUR.

2.1.3. Teritorijas attīstības rādītāji

Atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam teritorijas attīstības līmeņa

indeksu aprēķina izmantojot četrus rādītājus Bezdarba līmenis% ar svaru 0,3; IIN ieņēmumi uz

vienu iedzīvotāju pašvaldības budžetā, euro ar svaru 0,3; Demogrāfiskā slodze ar svaru 0,2 un

iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā % ar svaru 0,2 (svars- ar cik lielu ietekmi

konkrētais rādītājs ietekmē indeksu, summā veidojot kopējo svaru, kas ir 1).

2.1. tabula Teritorijas attīstības indekss Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses un

Jaunjelgavas novados

Teritorijas attīstības

līmeņa indekss pēc

2015.gada datiem

Teritorijas attīstības

līmeņa izmaiņu indekss pēc

2015.gada datiem, salīdzinot ar

2014.gada vidējiem rādītājiem

Vērtība Rangs Vērtība Rangs

Aizkraukles novads 0,161 27 0,227 27

Skrīveru novads -0,161 51 -0,097 51

Kokneses novads -0,206 54 -0,138 54

Jaunjelgavas novads -0,483 73 -0,409 72

23

2.9.attēls 20 investoriem pievilcīgākās pašvaldības (2016.gads)

2016.gadā pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) veiktās investīciju vides

pievilcības novērtēšanas un aprēķināšanas tika noteiktas 20 investoriem pievilcīgākās

pašvaldības Latvijā. Aizkraukles novads ierindojas 14.vietā ar indeksa vērtību 0,52. Indeksa

aprēķināšanai tika izmantoti 32 dažādi rādītāji 6 jomās- infrastruktūra, cilvēkkapitāls,

pārvaldības efektivitāte pašvaldībā, dzīves vides kvalitāte, teritorijas plānošana un zemes

izmantošana pašvaldībā un ekonomiskās attīstības līmenis pašvaldībā.

24

2.1.4. Bezdarba rādītāji

2.10.attēls Bezdarba līmenis 2016.gada 31.decembrī

2.11.attēls Bezdarbnieku skaits 2016.gada 31.decembrī

2.1.5. Reģistrētās vakances

2016. gadā NVA Aizkraukles filiālē vakances ir reģistrējuši 257 darba devēji. Kopā

reģistrētas 394 vakances.

Lielākā sadarbība bijusi ar SIA "Aizkraukles sabiedrība", SIA "Firma Madara 89", AS

"G4S Latvija", SIA "IMIga", SIA "Jeld Wen Latvija", SIA "Maxima Latvija", SIA "Roud cafe",

SIA "Savel", SIA "Sinda VR", SIA "Iva5", SIA "Bauer".

Visvairāk reģistrētās profesijas:

Apsardzes darbinieks - 15 (vakances)

Autoatslēdznieks – 14

Ceha strādnieks – 11

Klientu pārdošanas konsultants – 20

Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 16

7,17,8

5,76,9

9,2

6,0

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

Aizkraukles

novads

Jaunjelgavas

novads

Skrīveru

novads

Kokneses

novads

Neretas

novads

Pļaviņu

novads

Bez

dar

ba

līmen

is, %

Bezdarba līmenis (%) 2016.gada 31.decembrī

373

265

118

225 219190

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Aizkraukles

novads

Jaunjelgavas

novads

Skrīveru

novads

Kokneses

novads

Neretas

novads

Pļaviņu

novads

Bez

dar

bnie

ku s

kai

ts

Bezdarbnieku skaits 2016.gada 31.decembrī

25

Pārdevējs konsultants – 14

Tirdzniecības pārstāvis – 21

Konditors – 16

Līnijstrādnieks – 17

Kravas automobiļa vadītājs – 18

Palīgstrādnieks – 40

Noliktavas strādnieks - 15


2016.gadā darbību uzsāka Aizkraukles novada tūrisma informācijas punkts, kas veicina

tūrisma nozares attīstīšanu novadā.

Otrā prioritāte paredz infrastruktūras sakārtošanu uzņēmējdarbības attīstībai. Ir uzsākts

projekts par Jaunceltnes un Gaismas ielu rekonstrukciju, šobrīd tiek veikti precizējumi projekta

iesniegšanai. Atkārtoti tiks iesniegts projekts par Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja

ekspozīcijas “Padomju gadi” izveidi Aizkraukles pagasta kultūras namā un ēkas pielāgošanu

muzeja izveidei. Minētais projekts tiek veikts, lai attīstītu tūrismu novadā, sakopjot kultūras

pieminekļus. Uzņēmējdarbības attīstību veicinās jau minētais Uzņēmējdarbības centrs, kuram

ir uzsākta realizācija. Ar pārējiem otrās prioritātes uzsāktajiem un nākotnes projektiem

iespējams iepazīties 1.pielikumā.


Lai veicinātu uzņēmumu veidošanos un ražošanas un pakalpojumu attīstību, pašvaldībai

jācenšas palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iedzīvotāju aptaujas rezultātā tika iegūts

viedoklis par to, cik ļoti pašvaldība rūpējas par mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību.

2.12. attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm mazās un vidējās

uzņēmējdarbības attīstībā

50% no respondentiem nav konkrēta viedokļa (neizmanto vai grūti pateikt). Starp

respondentiem, kuriem ir viedoklis, lielākā daļa ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar

21

5%

60

14%

80

18%

57

13%

149

34%

68

16%

Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm mazās

un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā

Neapmierina

Drīzāk

neapmierinaDrīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

26

pašvaldības rūpēm mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā. 19% no respondentiem ir

neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.

2.4. Uzņēmumu aptauja

Vērtējot uzņēmumu attīstību nākotnē, ir noderīgi apzināt dažādu rādītāju tendences.

Aptaujā tika apzinātas uzņēmumu prognozētās izmaiņas eksportā, investīcijās, neto peļņā,

aizņēmumos, darbaspēkā, iepirkumos un telpiskajā paplašinājumā (skatīt 3.pielikumu).

2.13. attēls Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam

Rādītāji, kuros neviens no uzņēmumiem neprognozē negatīvas izmaiņas 2018.gadā, ir

investīcijas, iepirkumi un telpiskais paplašinājums. Tikai diviem no aptaujātajiem uzņēmumiem

ir prognoze, ka samazināsies to neto peļņa, turpretī lielākā daļa uzņēmumu (12 uzņēmumi)

prognozē neto peļņas palielinājumu. 6 uzņēmumi plāno palielināt darbaspēka apjomu, no

kuriem 2 plāno to būtiski palielināt, taču 2 uzņēmumi minējuši, ka to darbaspēks nedaudz

samazināsies. Ņemot vērā minēto rādītāju prognozētās tendences, var secināt, ka kopumā

gaidāma uzņēmumu attīstība, palielinoties produkcijas apjomam, investīcijām, darbavietu

skaitam.

2. prioritāte ietver aktivitātes saistībā ar uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras

uzlabošanu un izveidi. Uzņēmumu anketēšanas rezultātā tika noskaidrots to viedoklis par

dažādiem faktoriem, kas atstāj ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā arī par infrastruktūras kvalitāti

un pieejamību. Analizējot dažādu faktoru ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras

kvalitāti, var novērtēt kavējošos spēkus uzņēmējdarbības attīstībai.

0

2

4

6

8

10

12

14

Eksports Investīcijas Neto peļņa Aizņēmumi Darbaspēks Iepirkumi Telpiskais

paplašinājums

Uzņ

ēmum

u s

kai

ts

Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam (-3 - būtiski samazināsies; 0 -

nemainīsies; +3 - būtiski palielināsies)

-3

-2

-1

0

+1

+2

+3

27

2.14.attēls Faktoru ietekme uz Aizkraukles novada uzņēmumu darbību

Faktori, kas būtiski neietekmē uzņēmumus vai ietekmē tos galvenokārt pozitīvi ir

darbaspēka nodrošinājums, ārvalstu pieprasījums, inovatīvi risinājumi un vietējā tirgus

pieprasījums. Negatīvu ietekmi izraisa elektroenerģijas tarifi un infrastruktūras pieejamība un

kvalitāte.

2.15. attēls Uzņēmumu apmierinātība ar infrastruktūras

kvalitāti un pieejamību Aizkraukles novadā

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Uzņ

ēmum

u s

kai

ts

Faktoru ietekme uz uzņēmumu darbību

Lielā mērā negatīvi Negatīvi Drīzāk negatīvi Neietekmē Drīzāk pozitīvi Pozitīvi Lielā mērā pozitīvi

0

2

4

6

8

10

12

14Infrastruktūras kvalitāte un pieejamība

Neapmierina Drīzāk neapmierina Drīzāk apmierina Apmierina Grūti pateikt Neizmantoju

28

Infrastruktūras jomā lielākā daļa uzņēmumu ir apmierināti ar inženierkomunikāciju un

elektroenerģijas nodrošinājumu, kā arī valsts galveno autoceļu tuvumu. Daļa uzņēmumu ir

neapmierināti ar ielu un ceļu uzturēšanu.

Anketēšanas rezultātā tika noskaidrots uzņēmumu viedoklis par to, cik pašvaldība ir

bijusi pretimnākoša.

2.16. attēls Uzņēmumu vērtējums par pašvaldības atbalstu

Lielākā daļa uzņēmumu (72%) atzīmējuši, ka pašvaldība ir pretimnākoša un 28%

uzņēmumu ir neitrāls vērtējums. Pozitīvi ir tas, ka neviens uzņēmums nav minējis, ka

pašvaldība nav pretimnākoša.

13; 72%

5; 28%

Pašvaldības atblasts

Pašvaldība ir

pretimnākoša

Pašvaldība nav

pretimnākoša

Neitrāls vērtējums

29

3. Prioritāte 3

Dzīves kvalitātes uzlabošana, veicinot aktīvu un veselīgu dzīves veidu.

Prioritāte paredz pasākumus infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības sekmēšanā,

publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, ekoloģisko draudu un risku novēršanā, vides

kvalitātes uzlabošanā un apkārtējās vides sakārtošanā, komunālo pakalpojumu nodrošināšanā

un sabiedriskās kārtības un drošības uzlabošanā.


3.1.1. Veselības aprūpe

SIA “Aizkraukles slimnīca” 2016.gads un nākotnes redzējums

2016.gada darbu slimnīcas administrācija plānoja trīs galvenos virzienos:

1. Medicīnas personāla konkurētspējas stiprināšana un jaunu ārstniecības

personu piesaistīšana.

Katru gadu arvien lielāka problēma ir medicīnas personāla akūta nepietiekamība

reģionos, kas ir aktuāli arī valstiskā līmenī. Lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību sava reģiona

iedzīvotājiem atbilstošā kvalitātē un izpildītu ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtā līguma

nosacījumus, SIA “Aizkraukles slimnīca” pievērš īpašu uzmanību personāla konkurētspējai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 33.pielikumu SIA “Aizkraukles

slimnīca” tika aprēķināts atalgojuma pieaugums atbilstoši 103,9 slodzēm - 31 712 euro, 8%

piemaksas – 2 538 euro, t.i. 34 250 euro. Kopā ar darba devēja sociālo nodokli slimnīca gada

laikā no NVD saņēma 42 330 euro. Tā kā papildus finansējums atalgojumam tika aprēķināts

tikai uz 103,9 ārstniecības personu slodzēm, bet faktiski nodarbinātas personas vidēji 112-113

slodzēs, tad trūkstošais finansējums bija jāsedz no iestādes līdzekļiem. Līdz ar to 2016.gadā

atalgojuma palielināšanai kopā ar valsts piešķirto finansējumu tika novirzīti 66 909 euro,

ieskaitot darba devēja sociālo nodokli.

SIA „Aizkraukles slimnīca” tika nodarbināti 144 strādājošie, tai skaitā 10

administrācijā. Vidējā strādājošo darba alga bija 688 euro, salīdzinājumā ar 2015.gadu

pieaugusi vidēji par 35 euro.

Ārstu personāls pamazām noveco, vairāki ārsti izteikuši gatavību doties pelnītā atpūtā,

tāpēc, domājot par nākotni, steidzamās medicīniskās palīdzības punktā (traumpunkts) dežurām

sestdienās un svētdienās tika piesaistīti rezidentūras studenti – divi topošie ķirurgi. Ir noslēgti

līgumi ar studējošiem rezidentiem – ķirurgu un anesteziologu par darbu SIA “Aizkraukles

slimnīca” pēc mācību pabeigšanas. Jau ilgāku laiku nav izdevies dienas stacionārā atrast ārstu

– pediatru.

2. veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana un dažādošana

Ar novembri ir uzsācis darbu ārsts - pneimonologs A.Šurpicka. 2017.gadā šim

pakalpojumam ir piešķirts valsts apmaksāts finansējums. Bet ar 2016.gada septembri vairs nav

pieejami slimnīcas sniegtie zobārstniecības pakalpojumi.

30

3. medicīnas iekārtu un telpu pakāpeniska atjaunošana

Ultrasonogrāfiskajai izmeklēšanai ginekoloģijā tika iegādāts jauns USG aparāts

(izmaksas ar PVN 86 tūkst. euro).

SIA “Aizkraukles slimnīca” ir gatava e-veselības ieviešanai – ārstiem iegādāts

nepieciešamais datornodrošinājums, kā arī uzlabots kopējais slimnīcas IT tīkls.

Veikta vienkāršotā telpu atjaunošana fizikālās terapijas telpās 99,2 m2 apjomā un

virtuves ēdamzālē (kopējās izmaksas 11,2 tūkst. euro).

Nākotnes izredzes un turpmākā attīstība

2017.gadā plānota otra USG aparāta iegāde (izmaksas ar PVN 86 tūkst. euro).

Jāiegulda līdzekļi un jāatjauno poliklīnikas centrālo kāpņu telpa un kāpņu līmeņi, kas ir

dažādos augstumos, par ko Būvniecības valsts kontroles biroja 21.04.2016. pārbaudes aktā

norādīja inspekcijas nodaļas būvinspektors Inesis Grūbe. Aptuvenās pārbūves izmaksas

50 tūkst. euro.

2017.gadā paredzēta morga telpu vienkāršota renovācija ar jaunas saldēšanas kameras

iegādi un uzstādīšanu šajās telpās (~ izmaksas 17 tūkst. euro).

Sakarā ar e-veselības ieviešanu, pārejot uz vienotu pacientu radioloģisko izmeklējumu

datu glabāšanu, arhīva uzturēšanu un nosūtīšanu citām ārstniecības iestādēm, 2017.gadā līdz

galam jāatrisina jautājums par servera iegādi, kas varētu izmaksāt aptuveni 27 tūkst. euro.

Jauna otolaringologa krēsla iegāde un analizatora iegāde laboratorijai izmaksās aptuveni

7 tūkst. euro.

Ziņas attīstības pasākumiem

Ir izstrādāta ERAF līdzekļu piesaistes programma laika posmam no 2017.-2020.gadam,

lai īstenotu specifiskā atbalsta mērķa Nr.9.3.2. sasniegšanas rezultātus, ka veselības

pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti un pieejami iedzīvotājiem lauku teritorijās, kā

arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un

ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas

tuvumā. SIA “Aizkraukles slimnīca”, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamību Aizkraukles reģiona un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, nepieciešamas sekojošas

investīcijas:

1. mērķim - infrastruktūras attīstība kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai ~

98 tūkst. euro,

2. mērķim - tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža ~ 400 tūkst. euro.

31

3.1.2. Sociālie pakalpojumi

3.1.attēls Sociālās palīdzības pabalstu struktūra

3.2.attēls Trūcīgo personu un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita dinamika

440

254 257

34

136

516

248217

144

24

110

445

0

100

200

300

400

500

600

bērni pilngadīgas

strādājošas

personas

pilngadīgas

nestrādājošas

personas

pilngadīgas

personas

bērna

kopšanas

atvaļinājumā

pilngadīgas

personas ar

invaliditāti

pensijas

vecuma

personas

Per

son

u s

ka

its

Sociālās palīdzības pabalstu struktūra

2014. gads

2016. gads

303

1543

1336

738

218

13021215

571

210

11251020

414

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

GMI pabastu

saņēmušo personu

skaits

Dīvokļu pabalstu

saņēmušo personu

skaits

Pārējos sociālās

palīdzības sociālo

pabalstu saņēmušo

personu skaits

Personu skaits,

kurām attiecīgajā

gadā ir spēkā

trūcīgās personas

statuss

Per

son

u s

ka

its

Trūcīgo personu un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu

saņēmēju skaita dinamika

2014. gads

2015. gads

2016. gads

32

3.3.attēls Garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju struktūra

3.4.attēls Dzīvokļa pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits

3.5.attēls Sociālai palīdzībai izlietotie līdzekļi kopā

65

48

88

7

5045

34 32

62

2

4337

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

bērni pilngadīgas

strādājošas

personas

pilngadīgas

nestrādājošas

personas

pilngadīgas

personas

bērna

kopšanas

atvaļinājumā

pilngadīgas

personas ar

invaliditāti

pensijas

vecuma

personas

Per

son

u s

ka

its

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju struktūra

2014. gads

2016. gads

922847

679

0

200

400

600

800

1000

2013. gads 2014. gads 2016.gads

Ģim

eņu

sk

ait

s

Dzīvokļa pabalstu saņēmušo ģimeņu skaits

555318

463617 462938

400000

420000

440000

460000

480000

500000

520000

540000

560000

580000

2014 2015 2016

EU

R

Sociālai palīdzībai izlietotie līdzekļi kopā

33

3.6.attēls Sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi pa pabalstu veidiem

Turpinās trūcīgo personu skaita samazināšanās. 2016.gadā trūcīgas personas statusu piešķīra

414 personām – 4.9 % no visiem iedzīvotājiem. Kopumā 2016 gadā sociālā palīdzība sniegta

1188 personām.

Valsts noteiktiem pabalstu veidiem - garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas

pabalstam ir izlietoti 62.8 tūkst euro jeb 13.6% no kopējā sociālās palīdzības pabalstu apjoma,

visvairāk līdzekļu novirzīts dzīvokļu pabalstiem 257 859 euro – 55.7% no visa finansējuma

sociālajai palīdzībai.

Trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt arī citus pašvaldības noteiktus

sociālos pabalstus ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai – pabalstus bērnu izglītībai un

audzināšanai, veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c. 2016.gadā šiem mērķiem izlietoti

139 875 euro, jeb 30.25 % no pabalstu apjoma.

Pašvaldība nodrošina papildus materiālo palīdzību noteiktām iedzīvotāju grupām konkrētās

dzīves situācijās- pabalsti ārstēšanās un medikamentu iegādes izdevumu segšanai personām ar

1.gr. invaliditāti, ēdināšanas pabalsti skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no

daudzbērnu ģimenēm, bērniem aizbildnībā un audžuģimenēs, ikmēneša atbalsts aizbildņiem un

aizgādņiem u.c. Šiem atbalsta pasākumiem 2016.gadā izlietoti 65 245 euro.

Pašvaldības nodrošināto un pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu apjoms salīdzinoši neliels,

jo pakalpojumi galvenokārt tiek nodrošināti sociālā dienesta klientiem - trūcīgām un

maznodrošinātām personām. Pakalpojumi nav pieejami iedzīvotājiem, kuri par tiem varētu

maksāt. NVO un uzņēmēju iesaistīšana pakalpojumu sniegšanā sekmētu pakalpojumu attīstību.

Pieejamais pakalpojumu klāsts ģimenēm ar bērniem nav atbilstošs pieprasījumam.

Nepieciešami psihologa pakalpojumi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem

(fizioterapija, logopēda, mākslu terapijas u.c. pakalpojumi).

ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros ir izvērtētas vajadzības pēc pakalpojumiem (12

pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 24 bērniem invalīdiem).

84703 68985 62831

304681

260834 257859

162460

130648 139875

0

100000

200000

300000

400000

500000

600000

2014 2015 2016

EU

R

Sociālās palīdzības pabalstiem izlietotie līdzekļi pa pabalstu

veidiem, euro

Pārējiem (testētiem) sociālās

palīdzības pabalstiem izlietotie

līdzekļi, euro

Dzīvokļa pabalstiem izlietotie

līdzekļi, euro

GMI pabalstiem izlietotie

līdzekļi, euro

34

Visaktuālākie ir dienas centra pakalpojumi pieaugušām personām ar GRT (visiem

izvērtētajiem), grupu dzīvokļa pakalpojums (5 cilv.) nodarbinātību veicinošas aktivitātes(3

cilv.) Bērniem- pieprasījums pēc atelpas brīža pakalpojuma (3) aprūpes mājās- (1) , dažādi,

plaša spektra sociālās rehabilitācijas pakalpojumi visiem izvērtētajiem bērniem.

Attīstības virzieni sociālo pakalpojumu jomā

Attīstīt esošos un jaunus alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus un nodrošināt to

pieejamību personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo

traucējumu dēļ.

o Aprūpes mājās pakalpojuma attīstīšana (aprūpes mājās biroja izveide piesaistot NVO vai

uzņēmējus pakalpojuma sniegšanā);

o Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojuma attīstīšana (sadarbībā ar sociālās aprūpes

centriem vai citiem pakalpojuma sniedzējiem);

o Sociālo pakalpojumu ārpus institūcijām bērniem attīstīšana (audžuģimenes, aizbildnība,

atbalsta ģimenes, uzticības personas saskaņā ar DI plānu);

o Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma attīstīšana ( grupu dzīvokļa izveide pieaugušām

personām ar GRT saskaņā ar DI plānu);

Attīstīt esošos un jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošināt to pieejamību,

mazinot vai novēršot negatīvās sociālās sekas, kuras personu dzīvē radušās invaliditātes,

darbnespējas, atkarības, vardarbības vai citu faktoru dēļ.

o Ģimenes atbalsta centra pakalpojumu attīstīšana (dažāda spektra sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem iesaistot NVO u. c. pakalpojumu

sniedzējus);

o Dienas centra pakalpojuma nodrošināšana (dienas centra izveide pieaugušām personām

ar GRT saskaņā ar DI plānu);

o Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana pieaugušām personām iesaistot

NVO u. c. pakalpojumu sniedzējus;

o Asistentu un pavadoņu pakalpojuma attīstīšana personām ar GRT ( saskaņā ar DI plānu).

3.1.3. Kultūra un tūrisms

Kultūra

2016.gadā Aizkraukles pilsētas kultūras namā:

Norišu skaits pavisam: 119

Maksas norišu skaits pavisam: 27

Bezmaksas norišu skaits pavisam: 92

Norišu apmeklējumu skaits pavisam: 21480

Maksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 6700

Bezmaksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 14780

Pagasta kultūras namā:

35

Norišu skaits pavisam: 10

Maksas norišu skaits pavisam: 0

Bezmaksas norišu skaits pavisam: 10

Norišu apmeklējumu skaits pavisam: 2600

Maksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 0

Bezmaksas norišu apmeklējumu skaits pavisam: 2600

Kultūras pasākumus pilsētā rīko arī citas organizācijas – Mūzikas skola, Bibliotēka,

Bērnu un jauniešu centrs, Vēstures un mākslas muzejs, kā arī daudzi pasākumi notiek brīvdabā.

Šeit varam minēt tradicionālos Aizkraukles BJC rīkotos pasākumus pilsētas centrālajā

laukumā- Zinību dienu, Egles iedegšanas pasākumu un patriotisko valsts svētku pasākumu

18.novembrī. Daudzi pasākumi notiek muzejā – Lieldienas, Muzeju nakts, Līgo svētki.

Aizkraukles novada svētki un Aizkraukles novada sporta svētki notiek katru gadu visā

pilsētas teritorijā.

Biedrība “Vecāki Aizkrauklei” katru gadu rīko Tēva dienu, biedrība “Garām ejot” Velo

dienu, biedrība “Aizkraukles reģionālā Tautskola” rīko dziedošo ģimeņu festivālu un krievu

biedrība LAD katru gadu rīko slāvu tradīciju svētkus “Masļeņica”. Aizkraukles pensionāru

biedrība rīko plašus atpūtas vakarus senioriem vairākas reizes gadā gan telpās , gan brīvdabā.

Gada laikā papildus kultūras nama statistikai notiek apmēram 10 brīvdabas pasākumi

un vairāki desmiti pasākumu, ko rīko NVO sektorā dažādas interešu grupas.

Tūrisms

1. STATISTIKA

1.1. Apmeklētāji gada laikā

Aizkraukles TIP 2016. gadā apmeklēja ~ 400 personas, bet šis skaitlis, pilnīgi noteikti,

ir lielāks, jo Aizkraukles TIP atrodas Aizkraukles novada kultūras nama telpās. Šis apstāklis

ļauj kultūras nama apmeklētājiem saņemt tūrisma informāciju neierobežoti.

1.2. Ārzemnieki ~ 127

1.3. Latvieši ~ 273

1.4. No kādām valstīm tūristi visbiežāk iegriežas Aizkraukles TIP?

Visbiežāk Aizkraukles TIP pēc tūrisma informācijas vaicāja tūristi no Vācijas, Anglijas,

Lietuvas, Somijas, Krievijas un Dānijas.

2. TŪRISMA INFORMĀCIJA

2.1. Tūrisma bukleti

Aizkraukles TIP tūristiem tiek piedāvāti tūrisma bukleti pa novadiem no visas

Latvijas.

2016.gadā, sadarbībā ar tuvējiem novadiem – Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses

un Pļaviņas - izveidots jauns dizains “Vidus Daugavas” tūrisma kartei, kurā atjaunota un

iekļauta novadu aktuālākā tūrisma informācija latviešu, krievu un angļu valodās.

Ir izveidota jauna, mākslinieka zīmēta Aizkraukles novada karte ar

populārākajiem apskates objektiem un to atrašanās vietām.

36

Sadarbībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju “Kalna Ziedi” apkopota

vēsturiskā informācija un izveidots buklets “Aizkrauklei 50” par godu pilsētas 50.gadadienai.

Vēl Aizkraukles TIP apmeklētājiem tiek piedāvāts Aizkraukles Sporta centra

informatīvais buklets, viesu mājas “Cepļi”, vecā kaļķa cepļa un “Raganu lidlauka” buklets,

viesu mājas “Lejas Bitēni” buklets, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi”

buklets, “Dabas ieleja” dabas parks buklets, Aizkraukles novada pasākumu plāns 2016.gadam,

“Vidus Daugavas” kultūras pasākumu plāns 2016. gadam u.c.

2.2. Nākotnes redzējums – jauni bukleti (iespējams citās valodās)

Papildināt jau esošo Aizkraukles novada zīmēto karti ar iezīmētu velomaršrutu, izveidot

jaunu Aizkraukles novada tūrisma bukletu, kurš izdots latviešu, krievu, angļu un lietuviešu

valodās.

2.3. Vispieprasītākie tūrisma objekti/ maršruti Aizkraukles novadā

Vispopulārākie tūrisma objekti Aizkraukles novadā 2016. gadā bija Pļaviņu HES,

muzejs “Kalna Ziedi”, dabas parks “Daugavas ieleja”, Viduslaiku Aizkraukles pilsdrupas.

Citos novados – “Likteņdārzs” un “Liepkalni” maizes ceptuve.

2.4. Tūristi prasa, bet Aizkraukles novadā nevar nodrošināt pietiekoši

naktsmītnes (aut. Viesnīcas pakalpojumus) un ūdens aktivitātes.

2.5. Jauni tūrisma objekti/piedāvājumi, ko ieteikt TIP apmeklētājiem

Zirgu izjādes viesu mājā “Lejas Bitēni”, šautuve SIA “Artemīda L” (sporta centra

telpās), “Kalēju diena” muzejā “Kalna Ziedi”.

2.6. Projekti, kas attīstītu tūrismu Aizkraukles novadā/ vīzijas

Piedaloties dažādos ES projektu konkursos, paplašināt tūrisma informācijas pieejamību

novada apmeklētājiem:

Audiogida izveide un ieviešana “Daugavas ieleja” dabas parkam, sadarbojoties

ar Skrīveru novada TIP;

Radīt interesantas, informatīvas un paliekošas vērtības pilsētas vizuālajā tēlā,

izgatavojot jaunus vides objektus – afišu stabus, kuri vizuāli attaino pilsētas vēsturisko fonu.

3. TIP KOPĒJĀS IZMAKSAS 2016.GADĀ ~ 4000 Eur. Summā ietverts -

“Vidus Daugava” tūrisma kartes izdošana (~1500 Eur), mākslinieka zīmēta Aizkraukles novada

tūrisma karte (~300 Eur), kases aparāts (~200 Eur), portatīvais dators (~800 Eur), TIP

iekārtojums (~1500 Eur).

3.1.4. Sports un aktīvs dzīvesveids

Sporta centrā ik gadu notiek daudz dažādi sportiski pasākumi, kuros var piedalīties vai

arī vērot un līdzi just ikviens. 2016.gadā Aizkraukles novada sporta centrā aizvadītas vēsturē

pirmās Aizkraukles kausa izcīņas sacensības taekvondo. Pirmo reizi Sporta laukumā pie

Aizkraukles profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas notika Aizkraukles novada atklātā

strītbola čempionāts. Tika popularizēti arī tādi sporta veidi – šahs, novuss, teniss. Šie un citi

pasākumi saistāmi ar galvenajām aktualitātēm sporta jomā 2016.gadā Aizkraukles novadā.

37

3.7.attēls Sporta pasākumu skaits pa sporta veidiem

2016.gadā visvairāk pasākumu (čempionātu, sacensību u.c.) noticis telpu futbolā (22)

un basketbolā (17). Volejbolā notikuši 15 sporta pasākumu, florbolā- 14, handbolā- 12, bet

minifutbolā- 10. 2016.gadā ir notikušas dažādas sacensības arī novusā, dambretē, tenisā, galda

tenisā, zolē un šahā, kā arī dažādas sporta spēles un sporta svētki.

Aizkraukles novadā darbojas 9 sporta klubi, kas attīsta dažādus sporta veidus (futbolu,

volejbolu, florbolu, velosportu, basketbolu, ūdens sportu u.c.). Klubi organizē un piedāvā

dažādus sporta pasākumus un treniņus.

Ziemas mēnešos iedzīvotāji savu brīvo laiku var pavadīt slēpošanas trasē, kas 2016.gadā

tika apgaismota, kā arī slidošanas laukumā pie Sporta centra. 2016.gadā tika uzsākta tenisa

korta izveide, uz kura nākotnē plānots veidot āra hokeja laukumu. Tāpat nākotnē laukumā pretī

Sporta centram plānots izbūvēt veloparku, kā arī veikt stadiona renovāciju. Kopā ar sadarbības

partneriem no Biržas, Lietuvas ir izstrādāts āra trenažieru projekts. Āra trenažierus plānots

izvietot 5 vietās- Aizkraukles pagasta centrā, mazajā Aizkraukles stadionā, pludmalē pie

Kapteiņu krodziņa, Aizkraukles stadionā un laukumā pretī Aizkraukles novada vidusskolai.

2016.gadā tika papildināts Sporta centra vizuālais noformējums- izveidots logo un

informatīvais buklets. Aizkraukles stadionā demontēts iepriekšējais simbols - futbola bumba,

un tās vietā novietota simboliska lāpa ar novada ģerboni. Simboliskā stilizētā olimpiskā lāpa

ir apmēram sešus metrus augsta un sver aptuveni 700 kilogramu. Pēc Aizkraukles novada sporta

centra pasūtījuma no skicēm līdz pat izpildījumam tā tapusi Skrīveros, SIA “ART—AG”

darbnīcā, savukārt šķidrā cinkā ieguldīta un cinka pārklājumu ieguvusi Jelgavā. Tas pasargā no

rūsēšanas.

2016.gadā tika atjaunots segums sporta centra zālē, atjaunots lodes grūšanas sektors

stadionā, iegādāti 3 tenisa galdi, 4 novusa galdi, fitnesa stieņi, smaguma aproces, 2 basketbola

grozi treniņiem u.c. Nākotnē plānots iegādāt jaunus trenažierus, tenisa bortus, kā arī papildināt

inventāru galda spēlēm- iegādāt šaha, novusa un tenisa galdus, kā arī šaha komplektus.

2017.gadā plānots vairāk pasākumus piedāvāt ģimenēm. 2017.gada sākumā pirmo reizi

tika aizvadīta „Ziemas diena”. Ņemot vērā pasākuma apmeklētību un iedzīvotāju atsaucību,

pasākumu plānots organizēt arī citus gadus. Rudenī plānots organizēt „Fitnesa dienu”.

Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, stratēģiskā atbalsta mērķī 9.2.4.2. tika

iesniegts vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses projekts. Projekta

22

1715 14

1210

0

5

10

15

20

25

Telpu

futbols

Basketbols Volejbols Florbols Handbols Minifutbols

Sporta pasākumu skaits pa sporta veidiem 2016.gadā

38

mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem

Aizkraukles novada iedzīvotājiem - teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam

pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus. Plānotie pasākumi ir vasaras

aktīvās nometnes bērniem, ģimeņu sporta dienas, radošās darbnīcas bērniem, jauniešu

pārgājiens u.c.. Pirmās kārtas finansējums ir 96267 EUR. Kopējais pirmās kārtas īstenošanas

ilgums ir 36 mēneši. Projektu plānots uzsākts 2017.gada sākumā.


2015.gadā tika pabeigta Aizkraukles kultūras nama rekonstrukcijas II kārta. 2014.gadā

tika realizēta auto stāvlaukuma infrastruktūras izbūve un labiekārtošana Aizkraukles dzelzceļa

stacijā. Minētie projekti sekmē pakalpojumu pieejamību novadā.

Apstiprināšanai iesniegts projekts par piebūves būvniecību skolas ēkai Draudzības

Krastmalā 5. Projekts sekmēs novada rīcības virzienu- nodrošināt izglītības mūža garumā un

pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību iespējami tuvu dzīvesvietai. Ir uzsākti

projekti par tenisa kortu, hokeja laukuma un veloparka izveidi, kas veicina pakalpojumu

pieejamību, attīstot sporta un atpūtas infrastruktūru. Ar citiem nākotnes, uzsāktajiem un

realizētajiem projektiem iespējams iepazīties 1. pielikumā. Dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā

tiks veikti projekta „Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse

Aizkraukles novadā” pasākumi. Projekts ir apstiprināts un uzsākta tā realizācija.


3.prioritāte paredz pasākumus veselības un sociālo jautājumu jomā. Rīcība veselības un

sociālajās jomās paredz uzlabot primāro veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes iestāžu

materiāli tehnisko bāzi, palielināt sociālo dienestu pakalpojumu dažādību, kā arī uzlabot

materiāli tehnisko bāzi sociālajā aprūpē un rehabilitācijā.

3.8.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības pakalpojumiem

Kopumā lielākā daļa iedzīvotāju ir drīzāk apmierināti ar veselības pakalpojumiem

novadā. 22% respondentu atzīmējuši, ka viņi ir apmierināti ar veselības pakalpojumiem. 33%

49

11%

96

22%

161

37%

98

22%

23

5%

11

3%Iedzīvotāju apmierinātība ar veselības pakalpojumiem

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

39

respondentu ir negatīvs viedoklis veselības pakalpojumu jomā- tie viņus neapmierina vai drīzāk

neapmierina.

3.9.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm sociālo jautājumu risināšanā

Lielākajai daļai (50%) respondentu ir pozitīvs viedoklis par pašvaldības aktivitātēm

sociālo jautājumu risināšanā. Neapmierināti vai drīzāk neapmierināti ar sociālajiem

pakalpojumiem ir 16% respondentu, taču 34% respondentu nav konkrēta viedokļa (neizmanto

vai grūti pateikt).

Rīcības dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā paredz pasākumus arī sporta un kultūras

jomās, popularizējot tos starp iedzīvotājiem un attīstot sporta infrastruktūru. Iedzīvotāju aptaujā

tika iegūts viedoklis par apmierinātību ar sporta un kultūras pakalpojumiem.

3.10.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar sporta pakalpojumiem

Kā var novērot attēlā, ievērojami lielākā daļa (62% jeb 268 respondenti) ir apmierināti

vai drīzāk apmierināti ar sporta pakalpojumiem novadā. 28% respondentu nav konkrēta

26

6% 45

10%

121

28%

97

22%

103

24%

45

10%

Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm

sociālo jautājumu risināšanā

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

9

2%

35

8%

92

21%

176

41%

61

14%

59

14%

Iedzīvotāju apmierinātība ar sporta pakalpojumiem

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

40

viedokļa. Diezgan maza daļa (10%) respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti ar

sporta pakalpojumiem.

3.11.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras pakalpojumiem

45% jeb 197 respondenti ir apmierināti ar kultūras pakalpojumiem, 25% jeb 107

respondenti ir drīzāk apmierināti. Tātad kopā 70% respondentu ir pozitīvs viedoklis par kultūras

pakalpojumiem novadā. 18% no respondentiem uzskata, ka kultūras pakalpojumi ir

neapmierinoši vai drīzāk neapmierinoši.

Ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās aktivitātes ir arī nodrošināt kvalitatīvus

komunālos pakalpojumus, īstenot dažādus pasākumus teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā,

kā arī uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību.

3.12.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm komunālās saimniecības

attīstībā

45% respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti ar komunālās saimniecības

attīstību. 24% respondentu uzskata, ka pašvaldības rūpes komunālās saimniecības attīstībā nav

15

3%

64

15%

107

25%197

45%

38

9%

13

3%

Iedzīvotāju apmierinātība ar kultūras pakalpojumiem

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

33

7%73

17%

116

27%80

18%

107

25%

26

6%


komunālās saimniecības attīstībā

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

41

pietiekamas un ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti. 31% no respondentiem nav konkrēta

viedokļa.

3.13.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības aktivitātēm kārtības un drošības jomā

Salīdzinot ar komunālās saimniecības attīstību, iedzīvotāji ir vairāk apmierināti ar

pašvaldības aktivitātēm kārtības un drošības jomā. 64% respondentu ir pozitīvs viedoklis, 22%

respondentu- negatīvs viedoklis, bet 14% respondentu- nav konkrēta viedokļa.

3.14.attēls Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības rūpēm par teritorijas labiekārtošanu

Diagrammā var novērot, ka kopumā iedzīvotāju apmierinātība ar teritorijas

labiekārtošanu ir diezgan augstā līmenī. 77% respondentu ir apmierināti vai drīzāk apmierināti

ar pašvaldības aktivitātēm teritorijas labiekārtošanas jomā, 16% respondentu uzskata, ka tās ir

neapmierinošas vai drīzāk neapmierinošas, bet 7% respondentu nav viedokļa.

41

9%56

13%

157

35%

130

29%

56

13%

6

1%


kārtības un drošības jomā

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

26

6% 43

10%

126

29%212

48%

26

6%

4

1%

Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības rūpēm par

teritorijas labiekārtošanu

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

42

43

Rīcību izpilde Analizējot Aizkraukles novada Attīstības programmā 2014. – 2020.gadam iekļautās

rīcības, ir secināts, ka uzsāktas darbības visām paredzētajām rīcībām. Ir uzsāktas vai turpinās

rīcības, kur darbībām jānotiek ilgstoši vai pastāvīgi. Pašvaldības darbā ir uzsāktas rīcības, kuru

darbību paredzēts nodrošināt ne tikai ar pašvaldības līdzekļiem, bet arī piesaistot līdzekļus no

Eiropas Savienības fondu vai citu finansētāju līdzekļus. Liela daļa to uzsākšana paredzēta

turpmākajos gados. Ņemot vērā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības

fondu finansējuma piesaistes prognozes un pašvaldības darba analīzi, ir veiktas izmaiņas

investīciju plāna atsevišķās rīcībās, precizējot tās vai izvirzot jaunas rīcības, nemainot

Attīstības programmā izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Stratēģisko mērķu sasniegšanas rezultatīvo un ietekmes rādītāju izvērtējums

Rezultatīvais

vai ietekmes

rādītājs

Atbilstība

stratēģisk

ajiem

mērķiem

Bāzes

gads

Bāzes

indikator

s

Vidējā

termiņā

sasniedza

mais

indikators

(2020.g.)

Salīdzinā

jums ar

2014.g.

Salīdzinā

jums ar

2015.g.

Salīdzināj

ums ar

2016.g.

Ielu ar

apmierinošas

un labas

kvalitātes

segumu

īpatsvars (%)

2. un 3. 2013. 90% Pieaugums

↑ ↑ ↑

Teritorijas

attīstības

indekss

1., 2. un 3. 2013 0,169

(29.rangs)

Saglabājas

0,090

(28.rangs)

↑

0,161

(27.rangs)

↑

-

Investīciju

apjoms

(kopējais,

ieguldītas

Aizkraukles

novada

teritorijas

uzņēmumos)

2. 2013 ~16 milj.

LLV

22,5 milj.

EUR

Pieaugums

- 44,3mij.

EUR

↑

~11 milj.

EUR

↓

44

Iedzīvotāju

ienākuma

nodoklis

1. un 2. 2012 3522237

LLV

4891995

EUR

Pieaugums

5107521

EUR

↑

4912387

EUR

↑

5084742

EUR

↑

Iedzīvotāju

skaits

3. 2013 9505 Pieaugums

↓ -222

↓ -391

↓ -672

Bezdarba

līmenis %

1. un 2. 2013 9,0% Samazinās

↓ 7,3%

↓ 6,4%

↓ 7,1%

45

Secinājumi un priekšlikumi

Secinājumi

Visas Attīstības programmā paredzētās rīcības ir uzsāktas un rezultatīvie rādītāji,

pamatā, uzrāda pozitīvu tendenci. Rezultatīvie rādītāji liecina, ka plānotie pašvaldības

budžeta līdzekļi ir izmantoti racionāli un veicina Attīstības programmā izvirzīto mērķu un

uzdevumu sasniegšanu. Ņemot vērā Eiropas Savienības struktūrfondu izvirzītos mērķus un

prioritātes, jāturpina Rīcību plānā iekļauto darbību veikšana un Investīciju plāns jāaktualizē

atbilstoši finansējuma pieejamībai, ņemot vērā, to atbilstību Attīstības programmas

uzdevumiem, rīcībām, finansēšanas avotiem un pašvaldības izvirzītajām prioritātēm.

Attīstības programmas ieviešana nenoritēja kā plānots (izpildītā darba apjoma un laika ziņā),

jo 2016.un 2017.gadā būtiski ir aizkavējusies ES struktūrfondu apguve valstī.

Vairākas aktivitātes netika īstenotas, jo zaudēja aktualitāti. Ņemot vērā ES

struktūrfondu piedāvātās iespējas, aktualizējot investīciju plānu, tajā tika iekļautas papildus

aktivitātes vai precizētas esošās. Pašvaldības administrācija pielāgoja rīcības programmas

ieviešanu atbilstoši aktuālām ES finansējuma apguves iespējām.

Publiskās infrastruktūras sakārtošanas un attīstības projekti nerada tūlītēju pozitīvu

efektu uz rīcības programmas rezultatīvajiem rādītājiem, tiešā veidā neuzlabojot

sociālekonomisko stāvokli pilsētā. Tomēr publiskās infrastruktūras projekti veicina

nodarbinātību būvniecības sektorā. Galvenie faktori, kas tomēr tieši un pozitīvi ietekmētu

sociālekonomiskos rādītājus, ir nodarbinātības veicināšana un darba samaksas paaugstināšana.

Nākamajā plānošanas periodā Aizkraukles novada attīstības programmas investīciju

plānā svarīgi ir nodrošināt efektīvu uzņēmējdarbības atbalstu (t.sk. tehniskās infrastruktūras

uzlabošanu industriālajās zonās), lai sekmētu nodarbinātību caur jaunu uzņēmumu rašanos ar

augstu pievienoto vērtību. Uzņēmējdarbības attīstība rada tiešu un nepārprotami pozitīvu

ietekmi uz sociālekonomiskajiem rādītājiem.

Priekšlikumi

Lai atvieglotu informācijas savākšanu ikgadējā uzraudzības ziņojuma izstrādei,

pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām ir ieteicams izveidot atsevišķu datu bāzi par

īstenotajiem attīstības programmā paredzētajiem projektiem un aktivitātēm, pastāvīgi uzkrājot

un apkopojot informāciju.

46

Izmantotie literatūras avoti:

1. Centrālās statistikas pārvaldes dati;

2. Lursoft analīze;

3. Elektroniskā datubāze: www.raim.gov.lv;

4. Nodarbinātības valsts aģentūras dati;

5. Aizkraukles novada sociālā centra sagatavotā informācija

6. Aizkraukles novada izglītības iestāžu sagatavotā informācija;

7. Aizkraukles medicīnas centra sagatavotā informācija;

8. Aizkraukles sporta centra sagatavotā informācija;

9. Aizkraukles novada kultūras nama sagatavotā informācija;

10. Aizkraukles novada tūrisma centra sagatavotā informācija;

11. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

.

http://www.raim.gov.lv/

47

Pielikums Nr.1 „Aizkraukles novada pašvaldības investīciju plāns”

Projekti, kuri ir realizēti

Projekti, kuri ir realizācijā

AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBAS INVESTĪCIJU PLĀNS 2014.-2020.gadam

NP

K

Pro

jek

ta n

osa

uk

um

s

Prio

ritā

te u

n r

īcīb

as

vir

zie

ns

Pa

pil

din

ātī

ba

a

r

cit

iem

pro

jek

tiem

(p

roje

kta

Nr.

p/k

)

Ind

ika

tīvā

s iz

ma

ksa

s (E

UR

)

Plānotais finansējuma avots

Pro

jek

ta p

lān

oti

e rez

ult

āti

, to

kv

ali

tatī

vie

u

n

kva

nti

tatī

vie

rā

dīt

āji

Projekta realizācijai

plānotais laiks

Pa

red

zēta

is

pro

jek

ta

reali

zētā

js

Pie

zīm

es

Pa

švald

ība

s b

ud

žets

(aiz

ņēm

um

s) %

ES

fo

nd

i %

Va

lsts

in

vest

īcij

as

%

Cit

s fi

na

nsē

jum

s %

Uzsā

kša

na

s ga

ds

Rea

lizā

cija

s il

gu

ms

mēn

ešo

s

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 1

1

1

2 13

14

1. AUTOCEĻU TĪKLS

1

Ceļa klātnes rekonstrukcija un

melnā seguma izbūve autoceļam

V954 Aizkraukles pagastā

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.4;

3.1.8

1-12 1640700 100%

Rekonstruēts autoceļš V954

6,75 km garumā, izbūvēta

asfalta sega

2018 6 Latvijas

valsts ceļi

2

Ceļa caur Daugavas dabas parku

seguma uzlabošana

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.22; 3.1.8

1-12 90420 15% 85%

Uzlabots grants ceļa segums

autoceļam caur Daugavas

dabas parku 3 km garumā,

2017 5 ANP

3

Autoceļa Kalna iela- “Veldzes”

posma seguma uzlabošana

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.4.;

3.1.8

1-12 20630 15% 85% Uzlabots segums autoceļam

435 m garumā 2019 3 ANP

48

4

Pa

ma

tpa

kalp

oju

mi

un

ciem

atu

atj

au

no

šan

a

lau

ku a

pvi

do

s

Grants ceļu pārbūve Aizkraukles

pagastā

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.4.;

3.1.8

1-12 429000 10,0% 90%

Veikta ceļu pārbūve posmos

Mežvēveri –Meļķitāres 0-1,65

km, Jaunāres –Ārītes 1,6 km,

Stepiņi- Plesas 0-0,61 km,

Asni –Ritsalas 0-1 km, ja

pietiek finansējuma Stepiņi –

Plēsas- Papardes 3,85-4,7 km

(KOPĀ 4,66 (5,71) km)

2016-

2017 6 ANP

KOPĀ pašvaldības finansējums 58558

KOPĀ autoceļu tīkla sakārtošanai 2170750

2. GALVENĀS IELAS UN KRUSTOJUMI

5 (

SA

M 3

.3.1

)

Esošās rūpnieciskās

teritorijas infrastruktūras

sakārtošana Dārza un

Rūpniecības ielu rajonā,

uzlabojot to atbilstību ražošanas

uzņēmumu attīstības vajadzībām

(pielikums Nr.1)

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 490 652 12,5% ERAF

85% 2,5%

Veikta ielas asfalta seguma

atjaunošana un gājēju ietves

izbūve 590m garumā,

atjaunots ielas apgaismojums

2017.-

2018 8 ANP

6 Vidus ielas rekonstrukcija

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 125005 15% ERAF

85%

Rekonstruēts ielas posms

600m garumā ar virsūdeņu

novadīšanas sistēmu un ielas

apgaismojumu

2020 3 ANP

7 Druvas ielas izbūve

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 43800 40%

Privātais

finansējums

60%

Izbūvēts apgaismots ielas

posms ar gājēju ietvi un lietus

ūdeņu novadīšanas sistēmu

400 m garumā.

2020 3 ANP

8 Enerģētiķu un Jaunceltnes ielu

krustojuma rekonstrukcija

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 220000 SM 100%

Rekonstruēts Jaunceltnes un

Enerģētiķu ielas (autoceļš

P87) krustojums

6 Latvijas

valsts ceļi

2016.gadā

veikta

Enerģētiķu

ielas

sakārtošana

(veica

Latvijas

Valsts ceļi),

tiks

sakārtota

Jaunceltnes

49

iela,

realizējot

projektu

SAM 5.6.2.

9

(SA

M 5

.6.2

)

Esošās rūpnieciskās teritorijas

infrastruktūras sakārtošana

Jaunceltnes un Gaismas ielas

teritorijā, uzlabojot tās

piemērotību ražošanas

uzņēmumu attīstības vajadzībām (pielikums Nr.2)

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 3 895 119 12.5% 85% 2.5%

Veikta ielas asfalta seguma

atjaunošana 12665 m2, gājēju

ietves atjaunošana 1440m

Jaunceltnes ielā, atjaunots

ielas apgaismojums 1490m,

izbūvēta virszemes

notekūdeņu savākšanas un

novadīšanas sistēma,

uzbūvētas virszemes

notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas

2016 18 ANP

Tiek veikti

precizējumi

projekta

iesniegšanai

10 Purva ielas rekonstrukcija

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 156700 15% 85%

Rekonstruēta Purva iela,

atjaunots ielas pamatojums un

asfalta sega, sakārtota

virsūdeņu novadīšana 528m

2018 6 ANP

Sakarā ar to,

ka

īpašumtiesīb

as nepieder

pašvaldībai,

projekts

netiek

realizēts

SAM 5.6.2.

projekta

ietvaros

11 Bitēnu ielas rekonstrukcija un

pagarinājuma izbūve

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 670800 15% 85%

Rekonstruēts esošais ielas

posms 330 m garumā,

izbūvēta iela 800 m garumā

2019-

2020 18 ANP

12 Nomales ielas seguma

rekonstrukcija

P2,RV2.1

P3, RV

3.1 Pas.

2.1.2.;

3.1.8

1-12 172370 15% 85%

Rekonstruēta Nomales iela,

atjaunots ielas pamatojums un

asfalta sega, 528m

2016 4 ANP

Sakarā ar to,

ka

īpašumtiesīb

as nepieder

pašvaldībai,

projekts

netiek

realizēts

SAM 5.6.2.

50

projekta

ietvaros

KOPĀ pašvaldības

finansējums 759668

KOPĀ ielas un krustojumi 5 774 446

3. LAUKUMI, SKVĒRI UN LABIEKĀRTOJUMA ELEMENTI

13

Aizkraukles kultūras nama

laukuma rekonstrukcijas II kārta

(pabeigta 2015.gadā)

P3,RV3.1

P3, RV

3.4 Pas.

3.1.8

5;9 49000 100%

Veikta stāvlaukuma seguma

atjaunošana 1500m² platībā,

ierīkotas virsūdeņu

novadīšanas sistēma, atjaunots

ielu apgaismojums

2016 4 ANP

14 Trošu tilta izbūve pāri gravai pie

stadiona

P3,RV3.1

Pas. 3.1.8

2

9;30 300000 15% ES fondi

85%

Uzbūvēts trošu tilts 60m

garumā, savienoti Daugavas

takas posmi, izveidots īsākais

ceļš starp novada ģimnāzijas

sporta centru un Aizkraukles

novada stadionu, veicināta

sporta būvju pieejamība

2020 6 ANP

15

Auto stāvlaukuma infrastruktūras

izbūve un labiekārtošana

Aizkraukles dzelzceļa stacijā

(realizēts 2014.gadā)

P3,RV3.1

P3, RV

3.4 Pas.

3.1.8

1-12 17000 100%

Izveidots, un labiekārtots

autostāvlaukums, ierīkota velo

novietne

2014 2 ANP

KOPĀ pašvaldības

finansējums 111000

KOPĀ laukumiem, skvēriem un

labiekārtojuma elementiem 366000

51

4.PILSĒTAS IEKŠKVARTĀLU SAKĀRTOŠANA

16

Pagalma brauktuvju, ietvju un

stāvlaukumu segumu atjaunošana

kvartālā starp Gaismas, Skolas un

Spīdolas ielām (uzsākts

2014.gadā)

P3,RV3.1

P3, RV

3.4 Pas.

3.1.8

1-12 900000 15% ERAF

85%

Sakārtoti iekškvartāli,

brauktuves, ietves,

autostāvlaukumi, bērnu rotaļu

laukumi, ielu apgaismojums,

virszemes notekūdeņu

savākšanas un novadīšanas

sistēmas

2014-

2019 66 ANP

2016.gadā

uzsākts starp

Gaismas un

Spīdolas 3

stāvlaukuma

un ceļu

seguma

atjaunošana


35000

KOPĀ pilsētas iekškvartālu sakārtošanai 9

00000

5. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS PASĀKUMI PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMĀ ESOŠAJĀS ĒKĀS

17

Pašvaldības ēku Spīdolas ielā 11

un Lāčplēša ielā 4 siltināšana un

apkures sistēmas renovācija

P3, RV

3.4, Pas.

3.4.5

17-23 420000 15% ERAF

85%

Nosiltinātas ēku ārsienas un

bēniņu pārsegumi, atjaunota

apkures sistēma, paaugstināta

izmaksu efektivitāte

2018 12 ANP

18

SA

M 4

.2.2

Energoefektivitātes pasākumi

Aizkraukles novada pašvaldības

ēkās Lāčplēša ielā 1 un 1A

P

3, RV 3.4,

Pas. 3.4.5

1

7-23

10

12500

1

5%

E

RAF

85%

Nosiltinātas ēku ārsienas un

jumta pārsegumi, atjaunota


izmaksu efektivitāte

2016 6 ANP

Sagatavots

energo

audits,

projekts nav

apstiprināts

19 Aizkraukles pagasta sākumskolas

siltināšana

P3, RV

3.4, Pas.

3.4.5

17-25 134000 100%

Nosiltinātas ēkas ārsienas un

bēniņu pārsegumi, atjaunota


izmaksu efektivitāte uzlaboti

mācību un darba apstākļi

skolniekiem un skolotājiem

2019 4 ANP

52

KOPĀ pašvaldības

finansējums 710550

KOPĀ pašvaldības īpašumā esošo ēku

energoefektivitātes paaugstināšanai

1141000

6. PAŠVALDĪBAS UN VALSTS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU ATTĪSTĪBA

UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA UN PAKALPOJUMU OPTIMIZĀCIJA

22

SA

M 8

.1.2

Piebūves būvniecība skolas ēkai

Draudzības Krastmalā 5

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.1

17-25 1682051 15% 85%

Uzbūvēta piebūve pie

Aizkraukles novada

vidusskolas ar klašu telpām un

apvienoto pasākumu un sporta

zāli, uzlaboti apstākļi

kvalitatīvai mācību procesa

nodrošināšanai

2016 18 ANP

Projekts

iesniegts

apstiprināša

nai

23

Pieejamības pakalpojumu

veicināšana Aizkraukles novada

izglītības iestādēs

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.1

17-25 60 000 15% 85%

Uzbūvēti lifti vai pacēlāji

Aizkraukles novada izglītības

iestādēs; ēkās Lāčplēša ielā 21

un Draudzības krastmalā 5

17 6 ANP

Projekts

iesniegts

apstiptināša

nai

24

Aizkraukles profesionālā

vidusskolas ēku pilnīga

renovācija, teritorijas

labiekārtošana, mācību

materiālās bāzes papildināšana

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.1

17-25 1067674 100%

Veikta renovācija, virtuves

iekārtu nomaiņa, teritorijas

labiekārtošana, sporta

laukums- sporta inventārs un

zāles aprīkojums, mācību

materiālās bāzes

pilnveidošana

2017 12 Valsts

budžets

24.1. Aizkraukles uzņēmējdarbības

centra izveide

P.1, RV

1.1.7;

1.1.8;

1.1.11.

P2, RV

2.3.2.;

2.4.1.;

2.4.2.;

4; 9 52000 15% 85% 15%

Izveidots uzņēmējdarbības

centrs (aprīkojums, telpu

remonts, darbinieks un

pasākumi)

2017-

2018 24 AND

Projekts

apstiprināts,

uzsākta

projekta

realizācija

53

2.4.3.;

2.4.5.

Papildināts ar 28.07.2016. domes lēmuma Nr.144 (protokols Nr.11, 1.§) 1.1.punktu

25

Aizkraukles pagasta sākumskolas

(aktīvās atpūtas) sporta laukuma

izbūve (Uzsākts 2015.gadā)

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

17-25 45000 100%

Izveidots Aizkraukles pagasta

sākumskolas sporta laukums,

(Futbola, volejbola āra

laukums radīta iespēja

kvalitatīvām sporta

nodarbībām un bērnu fiziskās

veselības nostiprināšanai,

veikta laukuma sagatavošana-

drenāža

2015-

2018 48 ANP

Uzsākts

2015.gadā


KOPĀ pašvaldības izglītības iestāžu attīstībai

un izglītības iestāžu tīkla un pakalpojumu

optimizācijai 2854725

7. PAŠVALDĪBAS KULTŪRAS IESTĀŽU ATTĪSTĪBA UN PAKALPOJUMU OPTIMIZĀCIJA

26 Aizkraukles novada estrādes

kompleksa rekonstrukcija

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.5

27 350000 10% 90%

Rekonstruējot un paplašinot

Aizkraukles novada estrādi

tiek veicināta kultūras

pakalpojumu pieejamība un

kvalitātes uzlabošana. Tiks

rekonstruēta skatuve un

izbūvēts nolaižamais jumts,

renovētas un paplašinātas

skatītāju vietas, izbūvētas

tirdzniecības vietas, renovēti

sanitārie mezgli un ģērbtuves.

2017-

2019 12 ANP

54

27

Kalna Ziedu vēstures un mākslas

muzeja ēku renovācija un

teritorijas labiekārtošana

P2, RV

2.2.2.;

2.2.5

38; 39 64000 100%

Renovēta muzeja eksponātu

glabātuve, labiekārtota

teritorija, ierīkoti gājēju celiņi

un labiekārtojuma elementi

2016 12 ANP

27.1.

Aizkraukles vēstures un mākslas

muzeja ekspozīcijas “Padomju

gadi” izveide Aizkraukles pagasta

kultūras namā un ēkas

pielāgošana muzeja izveidei

P2 RV

2.2.2.; 225 38, 39 376258 15% 85 85%

Izveidota ekspozīcijas

“Padomju gadi” un pielāgota

ēka muzeja izveidei

2017 -

2020 36 ANP

Sagatavota

tehniskā

dokumentāc

ija, tiks

atkārtoti

iesniegts


KOPĀ pašvaldības

finansējums 172500

KOPĀ kultūras iestāžu attīstībai un

pakalpojumu optimizācijai 790258

8. SPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

28 Aizkraukles novada stadiona

renovācija

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

28-33 250000 100%

Izbūvētas tribīnes, metēju

sektors, āra futbola laukums

ar mākslīgo segumu, tenisa

laukumi 3, basketbola laukumi

2, pludmales volejbola

laukumi, āra hokeja laukums,

komunikāciju nomaiņa un

ierīkošana. Atjaunots stadiona

žogs, apgaismojums un

autostāvvietu segums

2017 6 ANP

55

29

Aizkraukles novada ģimnāzijas

sporta halles pakalpojumu

dažādošana

P3, RV

3.1 28-33 50000 100%

Izbīdāmo tribīņu izveide,

basketbola grozu komplekts,

futbola vārtu komplekts,,

epileptisko trenažieru zāles

izveide, laukuma līniju

pārveidošana

2018 3 ANP

30 Āra slēpošanas trases izveide

(Uzsākta 2015.gadā)

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

28-33 50000 100%

Izveidota apgaismota āra

slēpošanas trase Aizkraukles

novadā

2019 2 ANP

31 Veloparka izveide

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

28-33 60000 10% 90%

Izveidots veloparks, radīta

aktīvās atpūtas iespēja šī

sporta veida cienītājiem,

pieaugušajiem un bērniem

2017 6 ANP

Projekts

sagatavots,

noraidīts,

tiks atkārtoti

iesniegts

32 Tenisa kortu izbūve

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

28-33 60000 10% 90% Uzbūvēti 2 tenisa laukumi 2018 6 ANP

Projekts

daļēji

pabeigts

33 Āra hokeja laukuma izveide

P3, RV

3.1 Pas.

3.1.6

28-32 25000 10% 90% Uzbūvēts āra hokeja laukums 2018 3 ANP

Plānots

veidot uz

tenisa kortu

laukuma

KOPĀ pašvaldības

finansējums

3

64500

KOPĀ sporta infrastruktūras attīstībai 4

95000

9. TŪRISMA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

34 Daugavas pastaigas taku izbūve

un atjaunošana

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.4

30;31;

32;35;

36;38

34000 100%

Izbūvētas un atjaunotas

pastaigu takas gar Daugavu

2,6 km garumā, ierīkoti

labiekārtojuma elementi

2018 4 ANP

56

35 Daugavas krastu nostiprināšana

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.5

30;31;

32;35;

36;38

50000 VIF 100%

Daugavas ūdenskrātuves

krastu stiprināšanas pasākumi

posmā “Kārļi” – “Krastmaļi”

Aizkraukles pagasts (1000m)

2016-

2017 4 ANP

36

Dabas parka “Daugavas ieleja”

taku atjaunošana un mazo

arhitektūras formu izveide

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.4

39 20000 12,5%

Uzturētas un atjaunotas 6

atpūtas vietas, 2 stāvlaukumi

un aktīvās atpūtas zona

2016-

2018 4 ANP

Katru gadu

tiek

atjaunotas

atpūtas

vietas,

„Daugavas

savienības”

fonda

līdzfinansēj

ums

37

Aizkraukles novada tūrisma

informācijas punkta izveide

(Uzākts 2015.gdā)

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.1

26-39 24000 100%

Izveidots un aprīkots

Aizkraukles novada tūrisma

informācijas punkts veicinot

tūrisma infrastruktūras

attīstību, novada dabas

bagātību un kultūrvēsturiskā

mantojuma izzināšanu

2015 4 ANP

Uzsāka

darbību

2016.gadā

38 Kalna Ziedu pilskalna

infrastruktūras attīstīšana

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.1

30;31;

32;35;

36;38;

39

22000 10% 90 Sakārtota Kalna Ziedu

pilskalna teritorija, ierīkoti

labiekārtojuma elementi

2017-

2020 48 ANP

39

Ainavu plāna izveide Kalna Ziedu

pilskalnā un Daugavas dabas

parkā

P2, RV

2.2 Pas.

2.2.1

27;36;

37;38 20000 10% 90

2017.-

2020. ANP

KOPĀ pašvaldības

finansējums 65200

KOPĀ tūrisma infrastruktūras attīstībai 170000

10. PILSĒTAS TERITORIJU SAKĀRTOŠANA VIDES KVALITĀTES UZLABOŠANAI

57

40 Pilsētas dīķa tīrīšana un

labiekārtošana

P3, RV

3.3,

Pas.3.4.3

41-44 140000 15% 85

Iztīrīts pilsētas dīķis, ierīkoti

labiekārtojuma elementi,

uzlabota vides kvalitāte

2018 4 ANP

41

Bijušās dzelzsbetona rūpnīcas

teritorijas piesārņojuma

likvidācija

P3, RV

3.3,

Pas.3.3.3

40-44 1200000 Valsts

budžets

Likvidēts naftas produktu

piesārņojums 18m dziļumā

bijušās dzelzsbetona rūpnīcas

teritorijā. Novērsti potenciālie

Daugavas piesārņošanas

draudi

2018-

2020 6 AND

KOPĀ pašvaldības

finansējums 21000

KOPĀ pilsētas teritoriju sakārtošana vides

kvalitātes uzlabošanai 1340000

11. PILSĒTAS KOMUNĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

42 Dzīvnieku kapsētas izveide

P3, RV

3.3,

Pas.3.4.2

40-44 8000 100%

Izveidota mājdzīvnieku

kapsēta ar atbilstošu

infrastruktūru 0,08 ha platībā

2016-

2020. 2 AND

43

Ar vietējo kurināmo darbināmas

katlu mājas būvniecība

(realizēts 2015. gadā)

P3, RV

3.5, Pas

3.5.2

40-44 5600000 ERAF

40%

SIA “Seces

koks” 60%

Uzbūvēta katlu māja ar 10MW

jaudu, kura kurināma ar

vietējo kurināmo, palielināta

siltumapgādes drošība un

neatkarība no ārējiem

enerģijas avotiem.

2016 8

SIA

“S

eces

ko

ks”

,

SIA

“A

izk

rau

kle

s

silt

um

s”

Uzsāka

darbību

2016.gadā

44 Virsūdeņu attīrīšanas iekārtu

būvniecība

P3, RV

3.4, Pas

3.2.3

40-43 34000 15% 85%

Uzbūvētas virsūdeņu

attīrīšanas iekārtas, kurās tiek

attīrīti no rūpnieciskās

teritorijas savāktie virsūdeņi.

Samazinās pilsētas dīķa un

Daugavas piesārņojums

2017 8 AND

58

44.1

Sadzīves notekūdeņu kolektora

pārbūve Gaismas ielā Aizkrauklē

posmā no Bitēnu ielas līdz Torņu

ielai

P3, RV

3.4, Pas

3.2.3

563764

Izbūvēts pašteces sadzīves

kanalizācijas vads 900m,

spiedvads 300m garumā,

viena sūkņu stacija,

nodrošināta notekūdeņu

novadīšana, radīta

pakalpojumu pieejamība un

priekšnosacījumi investīciju

piesaistei realizētā projekta

teritorijā

2016 8

AND

SIA

“Aizkraukles

ūdens”

Ir izstrādāta

tehniskā

dokumentāc

ija


KOPĀ pašvaldības

finansējums 6300

KOPĀ pilsētas komunālās infrastruktūras

attīstība 6205764

12. DZĪVOKLU SAIMNIECĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE

45

Sociālā centra pakalpojumu

kvalitatīva un kvantitatīva

pilnveidošana

P3, RV

3.2 Pas.

3.2.3

45-50 74000 100%

Tiks pilnveidoti esošie sociālie

pakalpojumi un ieviesti jauni

pakalpojumi atbilstoši

dažādām personu grupām.

Sociālā centra telpu un

apkārtnes pielāgošana

izmantošanai sociālo

pakalpojumu nodrošināšanai –

veselības uzlabošanas

pasākumiem, lietderīga brīvā

laika pavadīšanai u.c. Tiks

veicināta vides pieejamība

cilvēkiem ar funkcionāliem

traucējumiem (ratiņniekiem)

2019 3 ANP

59

46 Servisa dzīvokļu izveide

P3, RV

3.2 Pas.

3.2.4

45-50 748000

Personu ar funkcionāliem

traucējumiem vajadzībām

atbilstošs aprīkojums,

dzīvokļu pārbūve un remonts,

nobrauktuvju ierīkošana. Tiks

veicināta vides pieejamība

cilvēkiem ar funkcionāliem

traucējumiem (ratiņniekiem)

2014-

2020 4 ANP

Iekļaut

aktivitāti

Deinstituali

zācijas

projektā. , kā

Grupu

dzīvokļu

izveide

47 Veselības aprūpes pakalpojumu

kvalitātes uzlabošana

P3, RV

3.2 Pas.

3.2.4

45-50 25000

Pielāgotas telpas atbilstoši

obligātajām prasībām

aprīkojot ar fizikālās

medicīnas aparatūru

2016-

2020

SIA

“Aiz

kra

uk

le

s sl

imn

īca”

48 Veselības aprūpes pakalpojumu

pieejamības uzlabošana

P3, RV

3.2 Pas.

3.2.4

45-50 40000


obligātajām prasībām dienas

stacionārā (psihiatrijas)

2016-

2020

SIA

“Aiz

kra

uk

le

s sl

imn

īca”

49

Veselības aprūpes pakalpojumu

kvalitātes uzlabošana

rehabilitācijas ambulatorajā daļā

P3, RV

3.2 Pas.

3.2.4

45-50 20000


obligātajām prasībām

rehabilitācijas

pakalpojumiem

2016-

2020 60

SIA

“Aiz

kra

uk

le

s sl

imn

īca”

49.1

Vietējās sabiedrības veselības

veicināšana un slimību profilakse

Aizkraukles novadā

P1, RV

1.3.

P3, RV

3.1.2.

45-50 96267 81826,95 14440,05 Veselības veicināšanas

pasākumi Aizkraukles novadā

2018-

2021 36

AN

P

Projekts ir

apstiprināts

un uzsākts


50

Projekts "Atver sirdi Zemgalē"

SAM 9.2.2

"Deinstitucionalizācija”

P3, RV

3.2

Pas.3.2.4

45-50 15% 85%

Dienas centra pakalpojumu

nodrošināšana personām ar

funkcionāliem traucējumiem.

Izveidots aprūpes mājas

birojs, sniedz pakalpojumus

40 personām, iegādāts

nepieciešamais aprīkojums

2017-

2020 48 ANP

Projekts ir

apstiprināts

60

51 Energoefektivitātes pasākumi

pilsētas dzīvojamajās mājās

P3, RV

3.4, Pas.

P3,4.5

17-19 400000 20%

Privātais

finansējums

80%

Veikti energoefektivitātes

pasākumi 3 pilsētas

daudzdzīvokļu mājās,

nosiltinātas ārsienas, bēniņu,

pagrabu pārsegumi, renovēta

apkures sistēma

2016-

2020 60

Dzīvokļu

īpašnieku

sabiedrības

KOPĀ pašvaldības

finansējums 154000

KOPĀ dzīvokļu saimniecība un sociālā aprūpe 1403267

13. AIZKRAUKLES VĀRDA ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANA UN SADARBĪBA AR ĀRVALSTĪM

52 Aizkraukles novada vēstures

grāmata

P2, RV

2.5

Pas.2.5.5

53-57 20000 25,0% 75,00%

Izdots padziļināti izpētīts

materiāls par Aizkraukles

novada vēsturi

2016 12 ANP

Turpinās

darbs pie

grāmatas

veidošanas

53 Partnerpilsētu projekts "Kā ir būt

par…?"

P2, RV

2.5

Pas.2.5.6

52-57 30000 15,0% EACEA

85%

Noorganizēts Aizkraukles-

Kiškunhalašas 10 gadu

sadraudzības jubilejas

pasākums, plenērs, konference

tūrisma, mākslas, mārketinga

jomā ar Aizkraukles

partnerpilsētu līdzdalību

2015 8 ANP

Nav aktuāls

54 Partnerpilsētu projekts

"Ačgārnais kauss"

P2, RV

2.5

Pas.2.5.6

52-57 30000 15,0% EACEA

85%

Ceļojošais kauss divos sporta

veidos Ar Aizkraukles

partnerpilsētu līdzdalību

2016 8 ANP

Nav aktuāls

55 Projekts "Vizuālā Aizkraukle"

P2, RV

2.5

Pas.2.5.5

52-57 15000 40,0% 60,00%

Videoprezentācijas par

Aizkraukles novada

kultūrvēsturiskajiem

objektiem

2016 12 ANP

Nav aktuāls

61

56

Aizkraukles-Epšteinas 20 gadu

sadraudzības jubilejas pasākums,

starptautisks senjoru kultūras

festivāls "Aizkraukles vasara

2018"

P2, RV

2.5

Pas.2.5.6

52-57 30000 40,0% EACEA

60%

Noorganizētas kultūras, sporta

mākslas, izglītojošās

aktivitātes atzīmējot 20 gadu

sadarbību, senjoru festivāls ar

tautas mākslas kolektīvu

piedalīšanos

2018 8 ANP

57 Starptautisks NVO forums

"Sabiedrības līdzdarbošanās”

P1, RV

1.3

Pas.1.3.2

52-57 25000 20,0% EACEA

80%

Partnerpilsētu NVO forums

par sabiedrības potenciālu un

iesaistīšanos pašvaldību

aktivitātēs

2019 7 ANP

KOPĀ pašvaldības

finansējums 37000

KOPĀ 150000

PAVISAM KOPĀ PAŠVALDĪBAS FINANSĒJUMS

2901583

Pielikums Nr.2. „Iedzīvotāju anketas analīze”

IEDZĪVOTĀJU ANKETA PAR DZĪVES KVALITĀTI

AIZKRAUKLES NOVADĀ

ANALĪZE

Aizkraukle

2017

63

Aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti Aizkraukles novadā,

kas palīdzētu pašvaldībai identificēt problēmas dažādās nozarēs, kā arī noteikt prioritāros

mērķus nākotnē.

Aptauja tika izplatīta elektroniski un papīra formātā, popularizējot to sociālajos tīklos,

Aizkraukles pašvaldības mājas lapā un laikrakstā “Staburags”, kā arī sadarbojoties ar

pašvaldības iestādēm (bērnudārziem, skolām, bibliotēku u.c.).

Respondentu raksturojums

Aptaujā piedalījās 438 Aizkraukles un citu novadu iedzīvotāji.

350

80%

86

20%

Dzimums

Sieviete

Vīrietis

404

92%

34

8%

Dzīvesvieta

Aizkraukles novadā

Citā novadā

64

294

72%

83

21%

30

7%

Darbavietas/ izglītības iestādes atrašanās vieta

Aizkraukles novada

teritorijā

Ārpus Aizkraukles

novada teritorijas

Nestrādā

26; 6%

70; 16%

192; 44%

112; 25%

38;

9%

Vecums

līdz 18

18 – 25

26 – 45

46 – 62

63 un vairāk

65

Ievērojami lielākā daļa respondentu ir sieviešu (350 jeb 80%), vīriešu īpatsvars starp

respondentiem ir 20 % (86). Aptaujā piedalījās ne tikai Aizkraukles novada, bet arī citu novadu

iedzīvotāji, kuri izmanto Aizkraukles novadā pakalpojumus un līdz ar to arī spēj novērtēt to

kvalitāti un paust savu viedokli. Starp respondentiem 92% ir Aizkraukles novada iedzīvotāji un

8%- citu novadu iedzīvotāji (Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses u.c.).

Lielākajai daļai respondentu darbavieta vai izglītības iestāde atrodas Aizkraukles

novada teritorijā (294 jeb 72%). 21% respondentu ikdienā atrodas ārpus Aizkraukles novada

teritorijas, bet 7 % respondentu nestrādā. Informācija par to, cik liela daļa iedzīvotāju strādā un

ikdienā uzturas Aizkraukles novadā noder, prognozējot Aizkraukles novada darba tirgus

raksturu un transporta plūsmas.

Gandrīz puse (44%) no respondentiem ir vecumā no 26 līdz 45 gadiem, respondentu

vecumā no 46 līdz 62 gadiem īpatsvars ir 25%. Starp šiem iedzīvotājiem ir vecāki, kuri sniedz

viedokli par bērnu un izglītības iestāžu infrastruktūru, un strādājošie, kas var novērtēt darba

tirgu, uzņēmējdarbības vidi, ienākumu un izdevumu raksturu. 16% respondentu ir vecumā no

18 līdz 25 gadiem, tā ir jauniešu grupa, kas var sniegt viedokli par to, kā uzlabot un attīstīt

novada vidi pievilcīgāku jauniešiem, lai mazinātu jauniešu izbraukšanu. Pensionāru īpatsvars

starp respondentiem ir 9%. Šī vecuma grupa var sniegt būtisku viedokli par sociālajiem

jautājumiem un pilsētas labiekārtošanu. Respondenti vecumā līdz 18 gadiem ir 6%. No minētās

vecuma grupas gaidāms viedoklis par izglītības iestāžu un brīvā laika pavadīšanas iespējām.

6%8% 2%

27%

34%

6%

8%

6%

3%

Nodarbošanās Students

Skolēns

Uzņēmējs

Privāta uzņēmuma darbinieks

Valsts, pašvaldības iestādes

darbinieksPašnodarbināta persona

Bezdarbnieks

Pensionārs

Cita

66

Lielākā daļa respondentu ir valsts vai pašvaldības iestāžu darbinieki (34%) un privāta

uzņēmuma darbinieki (27%).

Apmierinātība ar dzīvesvietu

72% respondentu ir apmierināti ar dzīvesvietu un negatavojas to mainīt, 7% ir

apmierināti ar dzīvesvietu, bet plāno to mainīt novada ietvaros, 3%- ir apmierināti, bet dažādu

iemeslu dēļ plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu. 12% no respondentiem nav apmierināti ar

dzīvesvietu, bet neplāno to mainīt, 2%- nav apmierināti ar dzīvesvietu un plāno to mainīt

novada ietvaros, bet 4%- nav apmierināti un plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu.

Kopumā var secināt, ka 82% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvesvietu Aizkraukles

novadā, kas ir diezgan augsts īpatsvars. 93% respondentu neplāno mainīt dzīvesvietu, vai plāno

to darīt novada ietvaros, 7%- plāno mainīt dzīvesvietu uz citu novadu (Rīgas, Jaunjelgavas,

Skrīveru u.c.).

72%

7%

3%12%

2%

4%

Vai esat apmierināti ar pašreizējo dzīvesvietu?

Jā, mūsu ģimene neplāno mainīt

dzīvesvietu

Jā, bet gatavojamies mainīt

dzīvesvietu novada ietvaros

Jā, bet gatavojamies mainīt

dzīvesvietu uz citu novadu

Nē, bet neplānojam mainīt

dzīvesvietu

Nē, bet gatavojamies mainīt

dzīvesvietu novada ietvaros

Nē, gatavojamies mainīt

dzīvesvietu uz citu novadu

67

Uz jautājumu par to, kāpēc vēlas mainīt dzīvesvietu, atbildēja tie respondenti, kuri

minēja, ka plāno mainīt dzīvesvietu novada ietvaros, vai uz citu novadu (kopā 52 respondenti).

29% plāno mainīt dzīvesvietu labāku darba iespēju dēļ, 27%- labāku pieejamo pakalpojumu

dēļ. 15% kā iemeslu atzīmējuši labākas bērnu izglītošanās iespējas, bet 29%- citu iemeslu dēļ

(nepieciešama lielāka dzīvojamā platība u.c.).

Ienākumi un izdevumi

Lielākā daļa respondentu mēnesī saņem 400 – 600 euro (26%) un 200 – 400 euro (23%).

Virs 1000 euro mēnesī saņem aptuveni 7% respondentu, bet zem 200 euro- 5% respondentu.

29%

15%27%

29%

Iemesli dzīvesvietas maiņai

Labākas darba iespējas

Labākas bērnu

izglītošanās iespējas

Labāks pieejamo

pakalpojumu klāsts

Citi iemesli

16%

5%

23%

26%

14%

9%

5% 2%

Ienākumi mēnesī

Šobrīd nepelna

< 200

200 - 400

400 - 600

600 - 800

800 - 1000

1000 - 1200

1200 <

68

Lielākā daļa respondentu minējuši, ka to vēlamie ienākumi mēnesī ir 600-800 euro un

800-1000 euro. Lai novērotu ienākuma līmeņa uzlabošanos nākotnē, veidojot līdzīga veida

anketas, var salīdzināt šos rezultātus, kurās, kā ienākuma līmeņa uzlabošanās identifikators būtu

līknes pabīdīšanās pa labi.

Interese par aktualitātēm novadā

Anketēšanas rezultātā tika saņemts iedzīvotāju viedoklis par to, cik bieži viņi seko līdzi

aktuālajai informācijai par novadu un, kur šo informāciju saņem. Rezultāti ļauj apzināt, cik ļoti

iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē un kādus informācijas kanālus viņi

visbiežāk izmanto.

0

10

20

30

40

50

60

70

200 -

400

400 -

600

600 -

800

800 -

1000

1000 -

1200

1200 -

2500

2500 <

Res

ponden

tu s

kai

ts

Vēlamie ienākumi mēnesī

Vēlamie ienākumi mēnesī

0 100 200 300 400

CitsIzglītība

AtpūtaTransports

Veselības aprūpeKredītsaistības

PakalpojumiPārtika

Mājoklis (arī komunālie…

Respondentu skaits

Lielākie izdevumi mēnesī

69

Lielākā daļa respondentu seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vairākas reizes

nedēļā (32% respondentu) vai reizi nedēļā (24% respondentu). Kopumā ievērojami liela daļa

respondentu (69%) seko līdzi aktuālajai informācijai par novadu vismaz reizi nedēļā, kas ir

diezgan augsts īpatsvars.

Var secināt, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē, vēlas saņemt un

sekot līdzi aktuālajai informācijai par novadu.

Populārākie vēstneši par Aizkraukles novada aktualitātēm ir laikraksti un sociālie tīkli.

Diezgan augsts īpatsvars (24%) minējuši, ka aktuālo informāciju iegūst Aizkraukles mājas lapā.

Zems īpatsvars respondentu informāciju saņem televīzijā.

13%

32%

24%

22%

9%

Cik bieži sekojat līdzi aktuālajai informācijai par

Aizkraukles novadu?

Katru dienu

Vairākas reizes nedēļā

Reizi nedēļā

Retāk kā reizi nedēļā

Nesekoju

37%

32%

24%

4% 3%

Kur iegūstat informāciju?

Laikrakstos

Sociālajos tīklos

Aizkraukles mājas lapā

Televīzijā

Cits

70

Var secināt, ka, lai sasniegtu lielāko iedzīvotāju daļu, aktuālo informāciju jāievieto

laikrakstos un sociālajos tīklos. Tā kā Aizkraukles televīzijai ir diezgan zema popularitāte, būtu

noderīgi to vairāk popularizēt un uzlabot.

Ikdienā izmantotais transportlīdzeklis

Ziņas par to, kādu transportlīdzekli iedzīvotāji izvēlas, ļauj analizēt transporta plūsmas

un pieprasījumu pēc noteiktiem transporta infrastruktūras elementiem novadā. Ņemot to vērā,

iespējams noteikt galvenos transporta infrastruktūras attīstības virzienus.

Lielākā daļa respondentu pārvietojas ar personīgo auto (39%) vai ar kājām (35%).

Sabiedrisko transportu ikdienā izmanto 19% respondentu, bet ar velosipēdu pārvietojas vien

6% respondentu.

Ņemot vērā to, ka Aizkraukles teritorija ir salīdzinoši maza, lielā skaitā gadījumu

galamērķus iespējams sasniegt ar kājām vai ar velosipēdu. Tā kā respondentu īpatsvars, kuri

izmanto ikdienā velosipēdu ir zems (6%), var secināt, ka iedzīvotājus būtu jāmotivē izmantot

velosipēdus, kas samazinātu pārvietošanās izmaksas un būtu draudzīgāk dabai. Pieprasījumu

pēc velosipēda kā transportlīdzekļa iespējams palielināt, attīstot velotransporta infrastruktūru,

līdz ar to, veicot ielu rekonstrukciju, būtu noderīgi paredzēt atsevišķas braukšanas joslas

velotransportam.

39%

35%

19%

6%

1%

Ikdienā izmantotais transportlīdzeklis

Personīgais auto;

Pārvietojos ar kājām

Sabiedriskais transports

Velosipēds

Cits

71

Izmantotie pakalpojumi, to kvalitāte

0 100 200 300 400 500

Citi pakalpojumi

Valsts iestāžu pakalpojumi (finanšu,…

Izglītības pakalpojumi (skolas,…

Kultūras pakalpojumi

Tirdzniecības pakalpojumi

Medicīnas pakalpojumi (zobārsts,…

Respondentu skaits

Kādus pakalpojumus izmantojat Aizkraukles novadā?

1531

110

182

33

60

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Izglītības pakalpojumiNeapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

49

96

161

98

2311

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Veselības pakalpojumi

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

72

Lielākais īpatsvars respondentu, kuri atzīmējuši, ka viņus neapmierina vai drīzāk

neapmierina sniegtie pakalpojumi, ir veselības jomā, kur 11% atzīmējuši, ka viņus neapmierina

sniegtie pakalpojumi, bet 22%- ka drīzāk neapmierina. Viszemākais neapmierinātu respondentu

īpatsvars ir sporta un izglītības pakalpojumu jomās. Pakalpojumi, kuros ir ievērojami lielākais

īpatsvars apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, ir kultūras un izglītības pakalpojumu jomās.

Attiecīgi 45% respondentu atzīmējuši, ka viņus apmierina kultūras pakalpojumi un 42%

atzīmējuši, ka viņus apmierina izglītības pakalpojumi.

19

58

116 111

6962

0

20

40

60

80

100

120

140

Res

ponden

tu s

kai

ts

Sociālie pakalpojumi

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

15

64

107

197

38

13

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Kultūras pakalpojumi

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

935

92

176

61 59

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Sporta pakalpojumi

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

73

Kopumā, vērtējot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, var teikt, ka tā ir diezgan augstā

līmenī, jo katrā jomā lielāks īpatsvars ir apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, nekā

neapmierinātu. Taču, salīdzinot visas pakalpojumu jomas, var secināt, ka viszemākā

apmierinātība ir ar veselības pakalpojumiem.

Transporta infrastruktūras novērtējums

63

101

154

95

202

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Ielu un ceļu uzturēšana

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

28

72

161 158

152

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Ielu apgaismojums

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

23

67

138 132

43 45

0

50

100

150

Res

ponden

tu s

kai

ts

Sabiedriskais transports

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

74

Starp transporta infrastruktūras jomām lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu

uzturēšana, kur 14% respondentu atzīmējuši, ka viņu neapmierina, bet 23%-, ka drīzāk

neapmierina ielu un ceļu uzturēšana. Lielākais apmierinātu respondentu īpatsvars ir stāvvietu

pieejamībā. 43% (185) respondentu ir atzīmējuši, ka ir apmierināti ar stāvvietu pieejamību.

Kopumā transporta infrastruktūrā galvenokārt dominē apmierinātu un drīzāk

apmierinātu respondentu skaits. Lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu uzturēšana, kur

aptuveni 37% respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.

Komunālo pakalpojumu novērtējums

32

58

142160

39

3

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Satiksmes drošība

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

31

54

95

185

3927

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Stāvvietu pieejamība

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

76

106114

5744

35

0

20

40

60

80

100

120

Res

ponden

tu s

kai

ts

Namu apsaimniekošana

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

75

4154

156

124

33 27

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Ūdensapgāde un kanalizācija

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

24

58

163142

28 21

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Atkritumu apsaimniekošana

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

36

56

135 141

3730

0

50

100

150

Res

ponden

tu s

kai

ts

Siltumapgāde

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

26

61

137

104

79

27

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Res

ponden

tu s

kai

ts

Notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

76

Lielāko neapmierinātību komunālo pakalpojumu jomās ir izraisījusi namu

apsaimniekošana. 18% respondentu atzīmējuši, ka viņus neapmierina un 25%-, ka drīzāk

neapmierina, namu apsaimniekošanas kvalitāte. Lielākais īpatsvars apmierinātu respondentu ir

siltumapgādes jomā (32% atzīmējuši, ka viņus apmierina siltumapgāde).

Kopumā starp komunālo pakalpojumu jomām būtiski izceļas namu apsaimniekošanas

joma, kur ir diezgan liels īpatsvars neapmierinātu pakalpojuma saņēmēju.

Pašvaldības darba novērtējums

13

46

142

182

47

8

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība informē iedzīvotājus par aktualitātēm

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

17

66

130

182

37

6

0

50

100

150

200

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība organizē kultūras dzīvi

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

21

60

80

57

149

68

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība rūpējas par mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

77

26

45

121

97103

45

0

20

40

60

80

100

120

140

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība risina sociālos jautājumus

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

2337

145 139

55

39

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība risina izglītības jautājumus

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

33

73

116

80

107

26

0

20

40

60

80

100

120

140

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība rūpējas par komunālās saimniecības attīstību

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

78

Pozitīvā ziņā izceļas pašvaldības rūpes par teritorijas labiekārtošanu- 49% respondentu

ir apmierināti ar pašvaldības darbību teritorijas labiekārtošanas jomā. Mazās un vidējās

uzņēmējdarbības attīstības jomā lielai daļai respondentu nav viedokļa, taču starp tiem, kuriem

ir, liels skaits ir neapmierinātu vai drīzāk neapmierinātu respondentu. Tāpat arī negatīvā nozīmē

izceļas rūpes par komunālo saimniecību.

Var secināt, ka vairākumā jomu iedzīvotāji ir galvenokārt apmierināti ar pašvaldības

darbu. Lielāko neapmierinātību izraisa mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī rūpes

par komunālās saimniecības attīstību.

Atpūtas vietas

Kādas atpūtas vietas vēl būtu nepieciešamas?

Populārākās atbildes:

Atpūtas vietas pie Daugavas (36 atbildes)

2643

126

212

26

4

0

50

100

150

200

250

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība rūpējas par teritorijas labiekārtošanu

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

41

56

157

130

56

6

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

Res

ponden

tu s

kai

ts

Pašvaldība rūpējas par kārtību un drošību

Neapmierina


Drīzāk apmierina

Apmierina

Grūti pateikt

Neizmantoju

79

Bruģētas takas, velotransporta celiņi, apgaismojums, soliņi ar atzveltnēm, promenādes, vietas

aktīvai atpūtai, krasta sakopšana, piknika vietas.

Brīvdabas estrādes izveide (21 atbilde)

+kino, Daugavas krastā, pussaliņā aiz stadiona.

Izveidot klubu/bāru (19 atbildes)

Krodziņš Daugavas krastā, dzīvā mūzika.

Peldvietas (18 atbildes)

Vairāk labiekārtotu peldvietu, laba pludmale (ar glābējiem, ģērbtuves kabīnēm u.c.), pludmale

tuvāk pilsētai, sakārtot pludmali pie Kultūras nama.

Peldbaseins (18 atbildes)

Asociācijas par Aizkraukli

Kādas Jums ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Aizkraukle?


Mājas (77 atbildes)

Pļaviņu HES (55 atbildes)

Daugava (38 atbildes)

Dzimtā pilsēta (30 atbildes)

Tīra, kopta, sakārtota pilsēta (27 atbildes)

Skaista pilsēta (19 atbildes)

Ieteikumi pašvaldības darba uzlabošanai


Namu apsaimniekošana (50 atbildes)

Jāuzlabo “Laumas A” darbs- neadekvātas cenas, nav pietiekama kvalitāte; trūkst informācijas

par dažādiem pakalpojumiem; uzlabot kāpņu telpas (nomainīt logus, ieejas durvis u.c.);

apvienot vienā uzņēmumā komunālo pakalpojumu sniedzējus.

Transporta infrastruktūra (40 atbildes)

80

Uzlabot ietvju/ceļu kvalitāti (Gaismas, Jaunceltnes, Dārza ielās, starp daudzdzīvokļu mājām);

nepārredzami ceļi, krustojumi, gājēju pārejas; paplašināt stāvvietas (centrā).

Drošība (32 atbildes)

Uzlabot apgaismojumu tumšajā laikā; videonovērošanas kameras; vairāk policijas patruļu,

nodrošināt lielāku drošību, kārtību nakts stundās.

Pilsētas labiekārtošana (28 atbildes)

Vairāk pievērst uzmanību Daugavas krasta apkopšanai (zāles pļaušana); labiekārtot, iztīrīt

pilsētas dīķi; izveidot suņu takas, suņu parkus.

Novada attīstība

Ja Jums iedotu 1 miljonu eiro, kā Jūs to izlietotu Aizkraukles novada attīstībā?


Attīstītu uzņēmējdarbības vidi/ ražošanu (46 atbildes)

Darbavietu skaita palielināšana; ieguldītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā; ziedotu

perspektīvam uzņēmumam.

Ieguldītu Daugavas krastmalā (35 atbildes)

Atpūtas vietas, takas; krasta sakopšana; soliņi; apgaismojums; promenāde.

Atjaunotu/izveidotu peldbaseinu (32 atbildes)

Ceļu uzlabošana (20 atbildes)

Dzīvojamo māju renovācija, siltināšana (17 atbildes)

Estrādes uzbūvēšana (15 atbildes)

Izveidotu/uzlabotu pludmales (11 atbildes)

81

Kopsavilkums

Lai iegūtu priekšstatu par to, kā iedzīvotāji jūtas Aizkraukles novadā, ir noderīgi

apzināt, vai viņi ir apmierināti ar savu dzīvesvietu, kā arī, lai prognozētu turpmāko cilvēku

emigrēšanu, ir jānoskaidro, vai tuvākajā nākotnē ir plānots mainīt dzīvesvietu. 82% iedzīvotāju

ir apmierināti ar dzīvesvietu Aizkraukles novadā, kas ir diezgan augsts īpatsvars. 93%

respondentu neplāno mainīt dzīvesvietu, vai plāno to darīt novada ietvaros, 7%- plāno mainīt

dzīvesvietu uz citu novadu (Rīgas, Jaunjelgavas, Skrīveru u.c.).

Analizējot cilvēku interesi par aktualitātēm Aizkraukles novadā, var secināt, ka

iedzīvotāji ir ieinteresēti Aizkraukles novada dzīvē, vēlas saņemt un sekot līdzi aktuālajai

informācijai par novadu. Lai sasniegtu lielāko iedzīvotāju daļu, aktuālo informāciju jāievieto

laikrakstos un sociālajos tīklos. Tā kā Aizkraukles televīzijai ir diezgan zema popularitāte, būtu

noderīgi to vairāk popularizēt un uzlabot.

Ņemot vērā to, ka Aizkraukles teritorija ir salīdzinoši maza, lielā skaitā gadījumu

galamērķus iespējams sasniegt ar kājām vai ar velosipēdu. Tā kā respondentu īpatsvars, kuri

izmanto ikdienā velosipēdu ir zems (6%), var secināt, ka iedzīvotājus būtu jāmotivē izmantot

velosipēdus, kas samazinātu pārvietošanās izmaksas un būtu draudzīgāk dabai. Pieprasījumu

pēc velosipēda kā transportlīdzekļa iespējams palielināt, attīstot velotransporta infrastruktūru,

līdz ar to, veicot ielu rekonstrukciju, būtu noderīgi paredzēt atsevišķas braukšanas joslas

velotransportam.

Vērtējot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, var teikt, ka tā ir diezgan augstā līmenī, jo

katrā jomā lielāks īpatsvars ir apmierinātu pakalpojumu saņēmēju, nekā neapmierinātu. Taču,

salīdzinot visas pakalpojumu jomas, var secināt, ka viszemākā apmierinātība ir ar veselības

pakalpojumiem.

Transporta infrastruktūrā galvenokārt dominē apmierinātu un drīzāk apmierinātu

respondentu skaits. Lielāko neapmierinātību izraisa ielu un ceļu uzturēšana, kur aptuveni 37%

respondentu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti.

Starp komunālo pakalpojumu jomām būtiski izceļas namu apsaimniekošanas joma, kur

ir diezgan liels īpatsvars neapmierinātu pakalpojuma saņēmēju.

82

Vairākumā jomu iedzīvotāji ir galvenokārt apmierināti ar pašvaldības darbu. Lielāko

neapmierinātību izraisa mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, kā arī rūpes par komunālās

saimniecības attīstību.

Kopumā nozares, kuras izraisa lielāko neapmierinātību iedzīvotāju vidū, ir namu

apsaimniekošana un ielu un ceļu uzturēšana. Tātad turpmākajā novada attīstībā būtu jāpievērš

uzmanība šo jomu uzlabošanai. Runājot par asociācijām saistībā ar Aizkraukli, izceļas Pļaviņu

HES un Daugava, kā arī iedzīvotāji pauduši vēlmi, lai tiktu labiekārtots Daugavas krasts.

Minēto iemeslu dēļ, plānojot novada attīstību un investīciju izlietojumu, augstāka prioritāte

jāpiešķir Daugavas krasta uzlabošanai.

83

Pielikums Nr.3. „Uzņēmumu anketas analīze”

Anketa uzņēmējiem par uzņēmējdarbības attīstības iespējām

Aizkraukles novadā

Analīze

Aptaujas mērķis ir noskaidrot Aizkraukles uzņēmēju viedokli un attieksmi par

dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vidi novadā. Rezultāti tiks izmantoti

pašvaldības darba uzlabošanai un lēmumu pieņemšanai, identificējot galvenās problēmas, kā

arī nosakot galvenās prioritātes attīstībai nākotnē.

Anketēšanā piedalījās 18 Aizkraukles novada uzņēmumi:

ABC JUMS, SIA

Ak gardumi vēstniecība

SIA "BUTS" (Aizkraukles filiāle)

Lauma A

LKPS "LATRAPS"

SIA Madalaura

Ziedu Salons Fantāzija SIA

Auto Cardan

SIA GREENPOINT

Remiro Travel

SIA ``Vējkalni MIKI``

SIA Aizkraukles Industriālais Parks

LM TEHNIKA

IMIga SIA

OLA SIA

TEST IGNORE

SIA JSP Building

A&U SIA

Iemesli uzņēmuma izvietošanai Aizkraukles novadā

Uzņēmumu minētie iemesli uzņēmējdarbības uzsākšanai Aizkraukles novadā:

Aizkraukle ir dzīvesvieta (7)

Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums (2)

Infrastruktūras iespējas

Vēsturiski

Vēlme attīstīt pilsētas ārpus Rīgas

Te atrodas īpašumā esošais nekustamais īpašums

Draudzīga uzņēmējdarbības vide

Draudzīga un atvērta pašvaldība

Ražošanas telpu pieejamība

84

Lielā skaitā gadījumu uzņēmumi tiek izvietoti Aizkraukles novadā, jo te atrodas

uzņēmumu dibinātāju dzīvesvieta. Uzņēmumi uzsver arī Aizkraukles novada izdevīgo

ģeogrāfisko novietojumu, kas var būt saistīts ar salīdzinoši nelielo attālumu līdz Rīgai, kā arī

valsts automaģistrāļu tuvumu. Citi iemesli saistāmi ar teritorijā pieejamajiem nekustamajiem

īpašumiem- ražošanas telpas vai konkrētai personai piederošs īpašums. Pozitīvas atsauksmes

par iemesliem, kāpēc izvietot uzņēmumu Aizkraukles novadā, ir labvēlīga uzņēmējdarbības

vide un draudzīga pašvaldība.

Tā kā vairāki uzņēmumi atrodas Aizkrauklē īpašnieku dzīvesvietas dēļ, var secināt, ka,

lai attīstītu uzņēmējdarbības vidi, palielinātu uzņēmumu skaitu, pašvaldībai būtu jākoncentrējas

uz savu iedzīvotāju motivēšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uzņēmumu attīstība

Vērtējot uzņēmumu attīstību nākotnē, ir noderīgi apzināt dažādu rādītāju tendences.

Aptaujā tika apzinātas uzņēmumu prognozētās izmaiņas eksportā, investīcijās, neto peļņā,

aizņēmumos, darbaspēkā, iepirkumos un telpiskajā paplašinājumā.

0

2

4

6

8

10

80-100% 60-80% 40-60% 5%

Uzņ

ēmum

u s

kai

ts

Darbinieku īpatsvars

Aizkraukles novada iedzīvotāju īpatsvars starp

darbiniekiem

0

2

4

6

8

10

12

14

Eksports Investīcijas Neto peļņa Aizņēmumi Darbaspēks Iepirkumi Telpiskais

paplašinājums

Uzņ

ēmum

u s

kai

ts

Rādītāju tendenču novērtējums 2018.gadam (-3 - būtiski samazināsies; 0 -

nemainīsies; +3 - būtiski palielināsies)

-3

-2

-1

0

+1

+2

+3

85

Rādītāji, kuros neviens no uzņēmumiem neprognozē negatīvas izmaiņas 2018.gadā, ir

investīcijas, iepirkumi un telpiskais paplašinājums. Tikai diviem no aptaujātajiem uzņēmumiem

ir prognoze, ka samazināsies to neto peļņa, turpretī lielākā daļa uzņēmumu (12 uzņēmumi)

prognozē neto peļņas palielinājumu. 6 uzņēmumi plāno palielināt darbaspēka apjomu, no

kuriem 2 plāno to būtiski palielināt, taču 2 uzņēmumi minējuši, ka to darbaspēks nedaudz

samazināsies.

Ņemot vērā minēto rādītāju prognozētās tendences, var secināt, ka kopumā gaidāma

uzņēmumu attīstība, palielinoties produkcijas apjomam, investīcijām, darbavietu skaitam.

Uzņēmumu eksportvalstis

Uzņēmumu eksportvalstis:

Lietuva (2)

Igaunija (2)

Skandināvija

Čehija

Slovākija

Dānija

Somija

Aizkraukles novada uzņēmumi pārdod savu produkciju ne tikai vietējā tirgū, bet arī

eksportē uz citām valstīm. Produkcija tiek eksportēta gan uz kaimiņvalstīm- Lietuvu un

Igauniju, gan uz tālākām valstīm- Čehiju, Slovākiju, Dāniju un Somiju. 5 uzņēmumi minējuši,

ka to eksporta apjoms 2018.gadā palielināsies (3 uzņēmumiem tas nedaudz palielināsies, bet 2

uzņēmumiem- būtiski palielināsies), bet 13 uzņēmumi, ka eksporta apjoms nemainīsies.

Minēto iemeslu dēļ 2018.gadā var gaidīt Aizkraukles novada uzņēmumu eksportētās

produkcijas palielināšanos, kas var rezultātā palielināt konkrēto uzņēmumu pārdotās

produkcijas daudzumu un līdz ar to sekmēt to attīstību.

Uzņēmējdarbību ietekmējošie faktori

Analizējot dažādu faktoru ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras un komunālo

pakalpojumu kvalitāti, var novērtēt kavējošos spēkus uzņēmējdarbības attīstībai.

86

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Elektroenerģijas

tarifi

Kvalificēts

darbaspēks

Infrastruktūra

pieejamība un

kvalitāte

Nodokļu slogs Konkurentu

skaits

Darbaspēka

resursu

nodrošinājums

Ārvalstu

pieprasījums

Inovatīvi

risinājumi

Vietējā tirgus

pieprasījums

Faktoru ietekme uz uzņēmumu darbību

Lielā mērā negatīvi Negatīvi Drīzāk negatīvi Neietekmē Drīzāk pozitīvi Pozitīvi Lielā mērā pozitīvi

0

2

4

6

8

10

12

14

Infrastruktūras kvalitāte un pieejamība


87

Faktori, kas būtiski neietekmē uzņēmumus vai ietekmē tos galvenokārt pozitīvi ir

darbaspēka nodrošinājums, ārvalstu pieprasījums, inovatīvi risinājumi un vietējā tirgus

pieprasījums. Negatīvu ietekmi izraisa elektroenerģijas tarifi un infrastruktūras pieejamība un

kvalitāte. Infrastruktūras jomā lielākā daļa uzņēmumu ir apmierināti ar inženierkomunikāciju

un elektroenerģijas nodrošinājumu, kā arī valsts galveno autoceļu tuvumu. Daļa uzņēmumu ir

neapmierināti ar ielu un ceļu uzturēšanu. Starp komunālo pakalpojumu jomām salīdzinoši

lielāko neapmierinātību ir radījusi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi, kā arī namu

apsaimniekošana, taču kopumā komunālo pakalpojumu kvalitāte vērtējama kā apmierinoša.

Kopumā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, pašvaldībai ir jādomā par infrastruktūras kvalitāti-

ielu un ceļu uzturēšanu.

Sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem

Analizējot uzņēmējdarbības vidi novadā, ir būtiski apzināt savstarpējo uzņēmēju

sadarbību. Jo augstāka vietējo uzņēmumu sadarbība, savstarpējā produkcijas apmaiņa un

kopīgu darījumu veikšana, jo lielāks potenciāls attīstīties uzņēmējdarbības videi novadā.

Uzņēmumu sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem:

4 uzņēmumi minējuši, ka nav sadarbības ar citiem vietējiem uzņēmumiem

14 uzņēmumi minējuši, ka ir sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem

6 uzņēmumi minējuši, ka daudzi Aizkraukles uzņēmumi ir viņu klienti

Sadarbība vēl izpaužas mārketinga, transporta pakalpojumu jomās, citi vietējie

uzņēmēji ir piegādātāji un klienti, kopīgi tiek iepirkta produkcija, kā arī izmantoti citu

uzņēmumu produkti un pakalpojumi

4 uzņēmumi minējuši, ka tiem nav sadarbības ar vietējiem uzņēmumiem, 14 uzņēmumi-

ka tiem ir sadarbība ar citiem vietējiem uzņēmumiem. Kopumā no aptaujātajiem uzņēmumiem

liela daļa (gandrīz 80%) veido sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem. Sadarbība starp

uzņēmumiem saistāma ar produkcijas apmaiņu, kopīgu produkcijas iepirkšanu un sadarbību

mārketinga jomā.

0

2

4

6

8

10

12

14

Ūdensapgāde un

kanalizācija

Namu apsaimniekošana Sadzīves atkritumu

apsaimniekošana

Siltumapgāde Notekūdeņu

savākšana,novadīšana un

attīrīšana

Komunālo pakalpojumu kvalitāte


88

Aktivitāte sociālajā vidē (mārketinga nolūkiem):

Aptaujā tika vērtēta arī uzņēmēju aktivitāte mārketinga jomā- cik aktīvi uzņēmumi

izmanto sociālos tīklus vai masu medijus, lai sasniegtu savus patērētājus.

Uzņēmumu aktivitāte sociālajā vidē:

3 uzņēmumi neizmanto masu medijus un sociālos tīklus mārketinga nolūkam

9 uzņēmumi izmanto facebook.com

1 uzņēmums izmanto instagram

2 uzņēmumi izmanto draugiem.lv

2 uzņēmumi izmanto laikrakstu „Staburags”

3 uzņēmumi neizmanto ne masu medijus, ne sociālos tīklus. Starp pārējiem

uzņēmumiem vispopulārākais informācijas kanāls ir portāls www.facebook.com. Atsevišķi

uzņēmumi izmanto arī draugiem.lv un instagram. Mārketinga nolūkiem uzņēmumi izmanto ne

tikai virtuālo vidi, bet arī vietējo laikrakstu „Staburags”. Kopumā par Aizkraukles novada

uzņēmumu darbību un aktualitātēm galvenokārt uzņēmumi ziņo portālā facebook.

Nodokļu sistēmas ietekme

Nodokļu politikas jomā uzņēmumi ir snieguši dažādus ieteikumus, lai padarītu to

labvēlīgāku uzņēmējiem.

Uzņēmumu ieteikumi valsts nodokļu sistēmas izmaiņai, lai attīstītu uzņēmējdarbību:

Pašnodarbinātajiem jāsamazina gada apgrozījums, līdz kuram viņi skaitās

pašnodarbinātie.

Mazajiem uzņēmumiem mazāku PVN.

Atvieglot nodokļu slogu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Vienkāršot nodokļu un nodevu piemērošanas un aprēķināšanas kārtību.

Samazināt nodokļu slogu, kas saistīts tieši ar darba spēku

Sakārtot darbaspēka nodokļu sistēmu, pielietot dažādus atvieglojumus investoriem, kas

vēlas investēt vai attīstīt ražošanu reģionos.

Pielīdzināt nodokļu sistēmu Igaunijas nod. sistēmai.

Manuprāt, sociālie nodokļi ir par augstu.

Domāju, ka vajadzētu būt kaut kādai minimālajai algai, kas vai nu vispār neapliekas ar

nodokli vai ar samazinātu nodokļu likmi.

Jāsamazina darba spēka nodokļu slogs (2)

Jāsamazina PVN likme (izņemot alkoholam un tabakas izstrādājumiem)

Jāsakārto vai jāmaina iekasēto nodokļu izlietojuma politika visā valstī! Jāpārvērtē

prioritātes.

Sakārtot esošos nodokļus un tad tos nemainīt, nelabot, negrozīt.

Kopumā sistēma jāmaina (2)

Mainīt nodokļu politiku (2)

89

Mainīt politiku, kas vērsta uz iedzīvotāju atgriešanos Latvijā

Vairāki uzņēmumi ir pauduši vēlmi, lai tiktu samazināts nodokļu slogs darba spēkam

(Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, Valsts obligātās sociālās iemaksas), kā arī Pievienotās vērtības

nodoklis. Citi uzņēmumi minējuši, ka vēlas, lai tiktu vienkāršota nodokļu piemērošanas un

aprēķināšanas kārtība, kā arī, lai tiktu pārvērtētas prioritātes nodokļu izlietošanā.

Uzņēmumu un pašvaldības sadarbība

Anketēšanas rezultātā tika noskaidrots uzņēmumu viedoklis par to, cik pašvaldība ir

bijusi pretimnākoša, kā arī ieteikumi pašvaldības darbībai, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

Lielākā daļa uzņēmumu (72%) atzīmējuši, ka pašvaldība ir pretimnākoša un 28%

uzņēmumu ir neitrāls vērtējums. Pozitīvi ir tas, ka neviens uzņēmums nav minējis, ka

pašvaldība nav pretimnākoša.

Uzņēmumu ieteikumi pašvaldībai, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi:

Atbalstot savējos ar saviem iepirkumiem.

Pašvaldībai noteikti ir jāiet vienā solī ar uzņēmējiem, atbalstot, uzklausot un ņemot vērā

ieteikumus darbības uzlabošanai, jāveicina tīklošana, turpinot un attīstot uzņēmēju un

pašvaldības tikšanos tradīciju novadā.

Organizējot dažādus izglītojošus seminārus un pasākumus, kuros uzstājas Latvijā atpazīstami

savas nozares speciālisti, rīkojot pieredzes apmaiņas pasākumus, kuros aicināti tieši tie, kuri vēl

nav iesaistījušies uzņēmējdarbībā, jo baidās, nav drosmes utt.

Jau esošo sadarbību vērtējam ļoti augstu. Būsim pateicīgi ja arī turpmāk gan pašvaldība gan

pašvaldības pakļautībā esošās iestādes izmantos mūsu pakalpojumus un uzturēs infrastruktūru

labā kārtībā gan ziemā gan vasarā.

Organizēt pasākumus novadā. Jebkurš uzņēmums spēj attīstīties, ja ir patērētājs

Informēt sabiedrību par pieejamajiem pakalpojumiem arī savos medijos- piem., Domes vēstīs.

Jā, it kā no vienas puses tā ir reklāma... bet no otras puses- piedāvājam Aizkraukliešiem

aizbraukt uz daudziem galamērķiem ar izbraukšanu no Aizkraukles. Ne daudzās mazpilsētās

tiek piedāvātas tādas iespējas ar tādu regularitāti un arī tas būtu jāpopularizē kā viens no

Aizkraukles plusiem. (Atbilde no „Remiro Travel”

13; 72%

5; 28%

Pašvaldības atblasts

Pašvaldība ir pretimnākoša

Pašvaldība nav

pretimnākoša

Neitrāls vērtējums

90

Piesaistīt vairāk iedzīvotājus un celt viņu maksātspēju ar jaunu darba vietu radīšanas

veicināšanu.

Nedaudz vairāk interesēties par saviem uzņēmējiem

Sadarbība ar pašvaldību ir labā līmenī. Komentāru nav.

Mums ir laba sadarbība ar pašvaldību!

Atbalstot

Caur cilvēku skaita palielināšanu pilsētā. Veicinot Iedzīvotāju atgriešanos, atvieglotu nekust.

īp. nodokļu politiku lieliem ienākošiem projektiem ražošanā ar lielu skaitu darba vietām.

Cilvēku trūkums pilsētā un valstī un naudas masas aprites trūkums vērojams visās nozarēs.

Uzņēmumi ir novērtējuši pašvaldības un uzņēmumu kopīgās tikšanās un ieteikuši to

turpināt, veidojot ciešāku sadarbību. Uzņēmumi atzīmē arī to, ka pašvaldībai jārīko dažādi

izglītojošie semināri, kā arī jāuztur kārtībā infrastruktūra. Vairāki ieteikumi ir saistīti ar to, ka

pašvaldībai jāveicina iedzīvotāju skaita pieaugums, tādejādi palielinot pieprasījumu,

darbaspēka resursus.

Kopumā pašvaldības sadarbība ar uzņēmumiem ir vērtējama kā laba. Lai attīstītu

atbalstītu vietējos uzņēmumus, pašvaldībai jāturpina komunicēt un sadarboties ar saviem

uzņēmumiem, kā arī jāorganizē izglītojoši pasākumi un jārūpējas par infrastruktūru.

Documents

Aizkraukles novada Attīstības programmas 2014.-2020aizkraukle.lv/wp-content/uploads/2018/01/31.05.2017.-103_parskata... · 4) 3.b.klases dalība projektā ,,Sporto visa klase "