1
PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM SISTĒMAS IZVEIDE Darbi un pētījumi veikti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekšnoteiktajā projektā “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu”. PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJAS PRIEKŠLIKUMA IZSTRĀDE Darbu koordinators: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Mērķis: izstrādāt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikumu Darbu veicēji: SIA “Baltkonsults” un SIA “Ardenis” Īstenošanas laiks: 2017. gads MONITORINGA SISTĒMAS IZSTRĀDE Darbu koordinators: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Mērķis: izveidot Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas koncepciju un indikatoru datubāzi Darbu veicēji: Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Somijas Meteoroloģijas institūts, Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts Īstenošanas laiks: 2014.–2017. gads Lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes un izmantotu to radītās iespējas, nepieciešams pielāgoties klimata pārmaiņām. Ņemot vērā klimata pārmaiņu visaptverošo raksturu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ir būtiska visām tautsaimniecības nozarēm un ikvienam sabiedrības loceklim. PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM NODROŠINĀŠANAS CIKLS Veikts klimata ietekmju, ievainojamības un risku izvērtējums 6 jomās. Pagaidām identificēti 117 riski, taču darbs pie risku identificēšanas un izvērtēšanas turpinās. Līdz šim Latvijā identificēti 84 potenciālie pasākumi pielāgošanās veicināšanai, taču darbs pie pasākumu izvēles un izvērtēšanas vēl tiek turpināts. 2017. gadā plānots apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām 2030. gadam stratēģiju. Stratēģijas sagatavošana balstās uz Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto pielāgošanās mērķi “veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei” un ņem vērā visu līdz šim veikto pētījumu rezultātus. Pielāgošanās pasākumi ieviešami gan nacionālā, gan reģionālā un lokālā līmenī. Pielāgošanās pasākumi var tik īstenoti arī kā daļa no citiem pasākumiem, pielāgojot tos klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma paredz gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan klimata pārmaiņu monitoringu. Datubāze atrodas Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā”. Līdz šim eksperti kopumā identificējuši 32 indikatorus monitoringa veikšanai, taču darbs pie tiem vēl turpinās. Visiem indikatoriem paredzēti metadati par aprakstu, laika periodu, mērvienībām, telpiskumu, datu avotu, indikatora būtiskumu, esošajām un nākotnes tendencēm. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma Klimata pārmaiņu monitorings Klimatisko novērojumu uzkrāšana Klimata indeksu aprēķināšana no uzkrātiem novērojumiem Klimatisko novērojumu un indeksu monitorings Pielāgošanās monitorings Pielāgošanās indikatori Ekspertu definēti indikatori Dati, kas raksturo jomas pielāgošanās kapacitāti Dati, kas raksturo klimata ietekmi un ar klimatu saistītus apdraudējumus Dati, kas raksturo sabiedrības un resursu sensitivitāti Ievainojamības raksturojums, kā sakarība starp klimata pārmaiņām un pielāgošanās indikatoriem Ievainojamības novērtējumu datu rinda Dati, kas raksturo pakļaušanu klimata riskiem Meteoroloģiskie parametri Izvēlētie klimata indeksi Rezultātu analīze Nepārtraukts un pastāvīgs klimata pārmaiņu un nozaru ievainojamības monitorings Monitoringa datubāzes papildināšana Minimālās izmaksas, ko Eiropas Savienībai radītu nepielāgošanās klimata pārmaiņām, aprēķinātas diapazonā no 100 miljardiem euro 2020. gadā līdz 250 miljardiem euro 2050. gadā. Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platformā (Climate-ADAPT) ir atrodams arī Latvijas profils. Klimata ietekmju, ievainojamības un risku izvērtējums Pielāgošanās plānošana Pielāgošanās pasākumu ieviešana Monitorings un izvērtēšana

PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM SISTĒMAS …...2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekšnoteiktajā projektā “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai

  • Upload
    others

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM SISTĒMAS …...2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekšnoteiktajā projektā “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai

PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM SISTĒMAS IZVEIDE

Darbi un pētījumi veikti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekšnoteiktajā projektā “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu”.

PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM STRATĒĢIJAS PRIEKŠLIKUMA IZSTRĀDE

Darbu koordinators: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaMērķis: izstrādāt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas priekšlikumuDarbu veicēji: SIA “Baltkonsults” un SIA “Ardenis”Īstenošanas laiks: 2017. gads

MONITORINGA SISTĒMAS IZSTRĀDE

Darbu koordinators: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaMērķis: izveidot Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas koncepciju un indikatoru datubāziDarbu veicēji: Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Somijas Meteoroloģijas institūts, Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātsĪstenošanas laiks: 2014.–2017. gads

Lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes un izmantotu to radītās iespējas, nepieciešams pielāgoties klimata pārmaiņām. Ņemot vērā klimata pārmaiņu visaptverošo raksturu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ir būtiska visām tautsaimniecības nozarēm un ikvienam sabiedrības loceklim.

PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM NODROŠINĀŠANAS CIKLS

Veikts klimata ietekmju, ievainojamības un risku izvērtējums 6 jomās. Pagaidām identificēti 117 riski, taču darbs pie risku identificēšanas un izvērtēšanas turpinās.

Līdz šim Latvijā identificēti 84 potenciālie pasākumi pielāgošanās veicināšanai, taču darbs pie pasākumu izvēles un izvērtēšanas vēl tiek turpināts. 2017. gadā plānots apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām 2030. gadam stratēģiju. Stratēģijas sagatavošana balstās uz Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteikto pielāgošanās mērķi “veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei” un ņem vērā visu līdz šim veikto pētījumu rezultātus.

Pielāgošanās pasākumi ieviešami gan nacionālā, gan reģionālā un lokālā līmenī. Pielāgošanās pasākumi var tik īstenoti arī kā daļa no citiem pasākumiem, pielāgojot tos klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma paredz gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan klimata pārmaiņu monitoringu. Datubāze atrodas Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā”. Līdz šim eksperti kopumā identificējuši 32 indikatorus monitoringa veikšanai, taču darbs pie tiem vēl turpinās. Visiem indikatoriem paredzēti metadati par aprakstu, laika periodu, mērvienībām, telpiskumu, datu avotu, indikatora būtiskumu, esošajām un nākotnes tendencēm.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēma

Klimata pārmaiņu monitorings

Klimatisko novērojumu uzkrāšana

Klimata indeksu aprēķināšana no uzkrātiem novērojumiem

Klimatisko novērojumu un indeksu monitorings

Pielāgošanās monitorings

Pielāgošanās indikatori

Ekspertu definēti indikatori

Dati, kas raksturo jomas pielāgošanās kapacitāti

Dati, kas raksturo klimata ietekmi un ar klimatu saistītus apdraudējumus

Dati, kas raksturo sabiedrības un resursu sensitivitāti

Ievainojamības raksturojums, kā sakarība starp klimata pārmaiņām un pielāgošanās indikatoriem

Ievainojamības novērtējumu datu rinda

Dati, kas raksturo pakļaušanu klimata riskiem

Meteoroloģiskie parametri

Izvēlētie klimata indeksi

Rezultātu analīze

Nepārtraukts un pastāvīgs klimata pārmaiņu un

nozaru ievainojamības monitorings

Monitoringa datubāzes

papildināšana

Minimālās izmaksas, ko Eiropas Savienībai radītu nepielāgošanās klimata pārmaiņām, aprēķinātas diapazonā no 100 miljardiem euro 2020. gadā līdz 250 miljardiem euro 2050. gadā.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platformā (Climate-ADAPT) ir atrodams arī Latvijas profils.

Klimata ietekmju,

ievainojamības un risku

izvērtējums

Pielāgošanās plānošana

Pielāgošanās pasākumu ieviešana

Monitorings un

izvērtēšana