Akciju sabiedr ība “NORVIK BANKA”iedz īvot āju. Tas ir lo isks rezult āts, emot v ērā faktu, ka Latvijas banku vid ū Norvik Bankas klientiem tiek pied āvāts plaš ākais

Akciju sabiedrība “NORVIK BANKA” Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī un revidentu ziņojums

AS “NORVIK BANKA” SATURS

2

Lapa

Padomes priekšsēdētāja un Valdes priekšsēdētāja ziņojums

3

Padomes un Valdes locekļi

4

Paziņojums par Bankas vadības atbildību

5

Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati: Konsolidētais un Bankas peļņas un zaudējumu aprēķins

6

Konsolidētais un Bankas visaptverošo ienākumu pārskats 7 Konsolidētie un Bankas bilances un ārpusbilances posteņi

8

Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

9

Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 10 Konsolidētais un Bankas naudas plūsmas pārskats

11-12

Konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu pielikumi

13-70

Revidentu ziņojums 71-72

AS “NORVIK BANKA” PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA UN VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA ZIŅOJUMS

3

Dārgie klienti, partneri un akcionāri! Bankai aizvadītais gads bijis nozīmīgs ne tikai ar būtiskām izmaiņām īpašnieku sastāvā, bet arī ar biznesa stabilo un plānveida attīstību. Norvik Banka turpina ieņemt 9. vietu Latvijas banku vidū pēc to aktīvu un noguldījumu apjoma. Balstoties uz pētījumu centra SKDS veikto aptauju šī gada janvāra sākumā, Bankas zīmolu atpazīst 75,1% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir loģisks rezultāts, ņemot vērā faktu, ka Latvijas banku vidū Norvik Bankas klientiem tiek piedāvāts plašākais klientu apkalpošanas tīkls, kas sastāv no 80 klientu apkalpošanas centriem, no kuriem 6 ir filiāles un centrālais birojs. Bankas aktīvu apjoms pārskata gadā palielinājies par 5.6%. Veiksmīgi turpināts darbs pie klientu noguldījumu bāzes attīstības, kā rezultātā kopējais Bankas noguldījumu apjoms pērn palielinājies par 8.0%, sasniedzot vairāk nekā 713.9 miljonus eiro (501.7 miljonus latu). Subordinēto depozītu apjoms 2013.gada beigās sastādīja vairāk nekā 21.9 miljonus eiro (15.4 miljonus latu). Bankas operatīvais ienākums nedaudz sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kas bija sagaidāms atbilstoši Bankas uzņemtā riska profila korekciju plāniem. Bankas kredītu portfelis un ieguldījumi fondos gada laikā samazinājušies par vairāk nekā 58,8 miljoniem eiro (41,3 miljoniem latu) jeb 14,4%. Savukārt, likvīdo aktīvu apjoms ir pieaudzis par 54.6%, Bankas likviditātes radītājam sasniedzot 55.38% salīdzinājumā ar pagājušā gada radītāju 39.79%. Aktīvo klientu skaits 2013. gadā sasniedzis 150 750 klientu, no kuriem 93% ir Latvijas rezidenti, tai skaitā 43 tūkstoši ir pensionāri un pabalstu saņēmēji. Grupa turpinājusi attīrīt savu bilanci no neprofila aktīviem, ko bija spiesta pārņemt iepriekšējos gados. Pārskata gadā Grupa pieņēma lēmumu realizēt visus savā īpašumā esošos kuģus, kas rezultējās ar ievērojamiem, taču vienreizējiem zaudējumiem. Zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanas pilnībā tika kompensēti ar akcionāru veikto kapitāla palielinājumu. XXIV-XXVI akciju emisiju ietvaros Bankas pamatkapitāls tika palielināts par vairāk nekā 31.4 miljoniem eiro (22.1 miljoniem latu), kā rezultātā pārskata gada beigās Bankas kapitāla pietiekamības radītājs sasniedzis 10.76%, kas ir par 2.4 procentu punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Sekojot līdzi saviem plāniem un akcionāru mērķiem, Banka turpina universālās bankas biznesu un kļūst arvien tuvāka un draudzīgāka saviem klientiem un partneriem. Banka turpina realizēt vairākus ekonomiski un sociāli nozīmīgus projektus Latvijā un Armēnijā, kā arī plāno vērst savu uzmanību biznesa attīstībai Lielbritānijā un Krievijā. Norvik Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība pārvalda 78 854 Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumus par kopējo summu vairāk nekā 69.6 miljoni eiro (48.9 miljoni latu) apmērā un turpina palielināt pārvaldāmo pensiju plānu aktīvu apjomu, kas gada laikā pieauga par 13.8%. Esam pateicīgi saviem klientiem, partneriem un darbiniekiem par ieguldīto darbu un esam gatavi radošam un produktīvam darbam jaunu biznesa ideju realizācijā!

Padomes priekšsēdētājs G.Guseļņikovs

Valdes priekšsēdētājs O.R.Bramvels

Rīga, 2014. gada 31. marts

AS’’NORVIK BANKA” PADOMES UN VALDES LOCEKĻI

4

Bankas Padomes sastāvs uz 2013. gada 31. decembri

Vārds Amats Iecelšanas datums G.Guseļņikovs Padomes priekšsēdētājs 19/12/2013 I.Baženovs Padomes priekšsēdētāja vietnieks 19/12/2013 N.Drozda Padomes locekle 19/12/2013 I.Smoļins Padomes loceklis 19/12/2013 A.Daņiļenko Padomes loceklis 19/12/2013

Pārskata periodā atbrīvotās amatpersonas:

- Padomes priekšsēdētājs A.Svirčenkovs - Padomes locekle V.Keiša

Pārskata periodā sekojošās amatpersonas ir mainījušas amatus: - Padomes priekšsēdētāja vietniece N.Drozda

Pārskata periodā jaunieceltās amatpersonas:

- Padomes priekšsēdētājs G.Guseļņikovs - Padomes priekšsēdētāja vietnieks I.Baženovs - Padomes loceklis I.Smoļins - Padomes loceklis A.Daņiļenko

Bankas Valdes sastāvs uz 2013. gada 31. decembri

Vārds Amats Iecelšanas datums

O.R.Bramvels Valdes priekšsēdētājs 19/12/2013 R.Ruskulis Valdes loceklis 19/12/2013 I.Rozanovs Valdes loceklis 19/12/2013 A. Zikovs Valdes loceklis 19/12/2013 M.Stepiņa Valdes locekle 06/11/2008 A.Fedosejevs Valdes loceklis 21/10/2011

Pārskata periodā atbrīvotās amatpersonas:

- Valdes priekšsēdētāja L.Saltuma - Valdes priekšsēdētāja vietnieks J.Šapurovs

Pārskata periodā jaunieceltās amatpersonas: - Valdes priekšsēdētājs O.R.Bramvels - Valdes loceklis R.Ruskulis - Valdes loceklis I.Rozanovs - Valdes loceklis A. Zikovs

Rīgā, 2014. gada 31. martā Padomes un Valdes vārdā:



AS “NORVIK BANKA” PAZIŅOJUMS PAR BANKAS VADĪBAS ATBILDĪBU

5

AS “NORVIK BANKA” (turpmāk tekstā – “Banka”) vadība ir atbildīga par Bankas un tās meitas uzņēmumu (Grupas) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu.

Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Grupas finansiālo stāvokli uz 2013. gada 31. decembri un tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par šo periodu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī, ka arī sniedz patiesu priekšstatu par Bankas finansiālo stāvokli uz 2013. gada 31. decembri un tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī. Vadība apstiprina, ka no 6. līdz 70. lappusei iekļauto konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31.decembrī, sagatavošanā izmantotas atbilstošas grāmatvedības metodes, kas konsekventi pielietotas, un vadība sniegusi pamatotus un piesardzīgus slēdzienus un vērtējumus. Vadība arī apstiprina, ka konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sagatavošanā ievēroti attiecīgie Eiropas Savienības apstiprinātie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumi par Banku konsolidētā gada pārskata sagatavošanu. Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar darbības turpināšanas principu. AS “NORVIK BANKA” vadība ir atbildīga arī par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par pamatotu pasākumu veikšanu Grupas un Bankas aktīvu saglabāšanai, kā arī par krāpšanas un citu negodīgu darbību, un neprecizitāšu novēršanu. Vadība ir atbildīga arī par Bankas darbības atbilstību “Kredītiestāžu likumam”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvu un citu Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām.

Rīgā, 2014. gada 31. martā

Padomes un Valdes vārdā:



.

AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

6

2013 2012

Pieli- Grupa Banka Grupa Banka kumi LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Procentu un līdzīgi ienākumi 9 766 9 367 16 590 14 777Procentu un līdzīgi izdevumi (4 276) (4 216) (8 097) (8 151)

Neto procentu ienākumi 4 5 490 5 151 8 493 6 626

Komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 13 616 13 061 12 277 11 783Komisijas naudas un līdzīgi izdevumi (2 052) (2 040) (2 078) (1 956)

Neto komisijas naudas ienākumi 5 11 564 11 021 10 199 9 827 Dividenžu ienākumi 5 130 2 2

Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem 6 9 860 7 777 9 525 9 223Neto zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētajiem finanšu

aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 7 - - (13) -Peļņa vai (zaudējumi) no meitas uzņēmuma izslēgšanas no

Grupas 483 - - -Neto realizētā peļņa vai zaudējumi no pārdošanai pieejamo

finanšu aktīviem 8 5 866 (4 342) 1 923 (278) Pārējie ienākumi 9 29 997 1 606 18 260 1 345Pārējie izdevumi 9 (23 443) (1 169) (20 126) (495)

Pamatdarbības ienākumi, neto 39 822 20 174 28 263 26 250

Administratīvie izdevumi 10 (25 068) (13 759) (17 675) (13 800) Personāla izdevumi (14 806) (8 350) (10 307) (8 290)

Pārējie izdevumi (10 262) (5 409) (7 368) (5 510)

Nolietojums (7 969) (840) (5 910) (914)Ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņas 21 336 (524) (10 516) (1 129)Bioloģisko aktīvu patiesās vērtības izmaiņas 23 428 - (1 805) -(Zaudējumi)/peļņa pirms aktīvu vērtības samazinājuma un nodokļiem

7 549 5 051 (7 643) 10 407

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi 18 (4 218) (12 307) - (15 176)Pārdošanai turēto aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi (26) (26) (93) (93)Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās izdevumi (155) 21 ( 4 260) (423)Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi 17 (15 912) (10 680) (29 030) (27 671)Vērtības samazinājums (20 311) (22 992) (33 383) (43 363)

Zaudējumi pirms nodokļa aprēķināšanas (12 762) (17 941) (41 026) (32 956)

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 (608) (505) (98) 5Pārskata gada zaudējumi (13 370) (18 446) (41 124) (32 951)Attiecināma uz: Bankas akcionāriem (13 373) (41 052) Mazākuma interese 3 (72)

Zaudējumi uz vienu akciju (LVL) 31 (0.20) (0.70)

Pielikumi no 13. līdz 70. lapai ir neatņemama šo konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Konsolidēto un Bankas finanšu pārskatus no 6. līdz 70. lapai 2014. gada 31. martā apstiprināja Bankas Padome un Valde.



AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

7

2013

2012

Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Zaudējumi par periodu (13 370) (18 446) (41 124) (32 951)Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve (3 727) - 311 -Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem 274 274 343 343Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve un vērtības samazinājums, pēc nodokļiem 886 (2 044) (1 068) (3 299)

Visaptverošie ienākumi/(zaudējumi) par periodu (15 937) (20 216) (41 538) (35 907)Visaptverošie ienākumi/(zaudējumi), attiecināmi uz mazākuma interesi 3 (72)

Visaptverošie ienākumi/(zaudējumi), attiecināmi uz Bankas akcionāriem (15 940)

(41 466)




AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTIE UN BANKAS BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31.DECEMBRĪ

8

31.12.2013 31.12.2012

Pieli- Grupa Banka Grupa Banka kumi LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 12 129 443 129 430 50 510 50 480Prasības pret kredītiestādēm 13 91 057 86 732 76 129 73 059Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 14 11 457 10 834 13 119 12 725Atvasinātie finanšu instrumenti 15 1 181 1 181 11 620 11 620Kredīti un debitoru parādi 16 135 563 142 320 178 917 220 598Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 18 38 113 160 641 52 806 130 784Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 19 - - 1 632 1 632Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 303 19 296 80Ieguldījumu īpašums 21 82 765 9 841 61 528 10 404Pamatlīdzekļi 22 29 715 11 699 53 200 11 799Bioloģiskie aktīvi 23 8 500 - 7 724 -Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi 20 564 238 596 384Pārdošanai turētie aktīvi 736 504 1 143 699Pārējie aktīvi 24 14 922 3 820 9 821 3 176

Kopā aktīvi 544 319 557 259 519 041 527 440 Pasīvi

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 26 727 727 1 449 1 449Atvasinātie finanšu instrumenti 15 794 794 1 494 1 494Noguldījumi 27 490 857 501 733 460 867 464 524Pakārtotās saistības 28 15 373 15 373 19 391 19 391Atlikto nodokļu saistības 11 1 077 443 990 416Pārējas saistības 29 8 628 4 139 13 436 8 025

Kopā pasīvi 517 456 523 209 497 627 495 299

Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls Apmaksātais pamatkapitāls 30 87 672 87 672 65 569 65 569Rezerves kapitāls 7 7 7 7Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem 2 513 2 513 2 359 2 359Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem (1 844) (188) (2 730) 1 856Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve (2 697) - 1 030 -Uzkrātie zaudējumi (46 388) (37 508) (5 478) (4 699)Pārskata gada zaudējumi (13 373) (18 446) (41 052) (32 951)

Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls 25 890 34 050 19 705 32 141Mazākuma interese 973 - 1 709 -Kopā kapitāls 26 863 34 050 21 414 32 141Kopā pasīvi un kapitāls 544 319 557 259 519 041 527 440 Ārpusbilances posteņi

Iespējamās saistības 9 223 9 223 2 967 2 967 Ārpusbilances saistības pret klientiem 5 025 5 400 6 651 10 405Ārpusbilances posteņi kopā 33 14 248 14 623 9 618 13 372


Padomes priekšsēdētājs

G.Guseļņikovs Valdes priekšsēdētājs

O.R.Bramvels

AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

9

Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls

Grupa

Apmaksā-tais pamat-

kapitāls Rezerves kapitāls

Pamat-līdzekļu

pārvērtē- šanas

rezerve, pēc nodokļiem

Pārdošanai pieejamo

finanšu aktīvu

pārvērtē- šanas

rezerve pēc nodokļiem

Ārvalstu valūtas

pārvērtē- šanas

rezerve Uzkrātie

zaudējumi

Kopā Bankas kapitāls

Mazā-kuma

interese

Kopā Grupas kapitāls

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

2011. gada 31. decembrī 57 390 7 2 136 (1 662) 719 (15 572) 43 018 442 43 460 Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts, pēc nodokļiem - -

- (1 068) - - (1 068) - (1 068) Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem - -

343 - - - 343 - 343

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve* - -

- -

311 - 311 - 311

Pārskata gada zaudējumi - -

- - - (41 052) (41 052) (72) (41 124) Pārskata gada visaptverošie ienākumi - -

343 (1 068)

311 (41 052) (41 466) (72) (41 538)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija, pēc nodokļiem - - (120) - - 120 - - - Citi - - - - - 22 22 - 22 Akcionāru atbalsts - - - - - 9 952 9 952 9 952 Akciju emisija 8 179 - - - - - 8 179 1 339 9 518

2012. gada 31. decembrī 65 569 7 2 359 (2 730) 1 030 (46 530) 19 705 1 709 21 414

Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts, pēc nodokļiem - -

- 886 - - 886 - 886 Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem - -

274 - - - 274 - 274

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve* - -

- -

(3 727) - (3 727) - (3 727)

Pārskata gada zaudējumi - - - - - (13 373) (13 373) 3 (13 370) Pārskata gada visaptverošie ienākumi - -

274 886

(3 727) (13 373) (15 940) 3 (15 937)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija, pēc nodokļiem - - (120) - - 120 - - - Citi - - - - - 22 22 22 Mazākuma līdzdalības izmaiņas - - - - - - - (739) (739) Akciju emisija 22 103 22 103 22 103

2013. gada 31. decembrī 87 672 7 2 513 (1 844) (2 697) (59 761) 25 890 973 26 863 * Pārvērtēšanas rezerve radusies konsolidācijas rezultātā ar meitas uzņēmumiem, kas darbojas citās valūtās.

AS “NORVIK BANKA” BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013.GADA 31. DECEMBRĪ

10

Banka Apmaksātais

pamatkapitāls Rezerves kapitāls

Pamatlīdzekļu pārvērtē-

šanas rezerve, pēc

nodokļiem

Pārdošanai pieejamo

finanšu aktīvu

pārvērtēšanas rezerve, pēc

nodokļiem Uzkrātie

zaudējumi Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

2011. gada 31. decembrī (koriģēts) 57 390 7 2 136 5 155

(14 793) 49 895

Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts, pēc nodokļiem - - - (3 299)

- (3 299) Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem - - 343 - - 343 Pārskata gada zaudējumi - - - - (32 951) (32 951) Pārskata gada visaptverošie ienākumi - - 343 (3 299)

(32 951) (35 907)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija, pēc nodokļiem - - (120) - 120 - Citi - - - - 22 22 Akcionāru atbalsts - - - - 9 952 9 952 Akciju emisija 8 179 - - - - 8 179 2012. gada 31. decembrī (koriģēts) 65 569 7

2 359 1 856

(37 650) 32 141

Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultāts, pēc nodokļiem - - - (2 044)

- (2 044) Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, pēc nodokļiem - -

274 -

- 274

Pārskata gada zaudējumi - - - - (18 446) (18 446) Pārskata gada visaptverošie ienākumi - -

274 (2 044)

(18 446) (20 216)

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves amortizācija, pēc nodokļiem - -

(120) - 120 - Citi - - - - 22 22 Akciju emisija 22 103 - - - - 22 103

2013. gada 31. decembrī 87 672 7 2 513 (188) (55 954) 34 050 Pielikumi no 13. līdz 70. lapai ir neatņemama šo konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa Konsolidēto un Bankas finanšu pārskatus no 6. līdz 70. lapai 2014. gada 31. martā apstiprināja Bankas Padome un Valde.



AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 2013. GADA 31.DECEMBRĪ

11

2013 2012 Pieli- Grupa Banka Grupa Banka kumi LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā (Zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas (12 762) (17 941) (41 026) (32 956)Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un norakstīšana 8 422 933

29 092 951

Uzkrājumu finanšu aktīvu vērtības samazināšanai pieaugums 16 510 11 278 22 417 27 976Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas zaudējumi 155 (21) 4 260 423Pārdošanai turēto aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi 26 26 93 93Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi 4 218 (3 441)

- 15 176

Ārvalstu valūtas nerealizētā (peļņa)/zaudējumi 6 (6 654) (4 704) (6 845) (6 558)Nerealizētā (peļņa)/ zaudējumi no ieguldījumu īpašuma 21 (336) 524 10 516 1 129Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos 9 579 (13 346)

18 507 6 234

Prasību pret kredītiestādēm samazinājums/(pieaugums) 7 498 4 786 (5 691) (2 979)Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu samazinājums/(pieaugums) 1 662 1 891

22 038 22 432

Atvasināto finanšu aktīvu samazinājums/(pieaugums) 10 439 10 439 (5 447) (5 447)Kredītu un debitoru parādu samazinājums/ (pieaugums) 17 752 67 011 13 068 15 567Pārdošanai turēto aktīvu samazinājums/ (pieaugums) 382 169 (1 236) (792)Pārējo aktīvu samazinājums /(pieaugums) (5 243) (1 060) (3 604) 828Noguldījumu no bankām pieaugums/(samazinājums) (722) (722) (2 078) (2 078)Noguldījumu no pārējiem klientiem pieaugums/(samazinājums) 29 990 37 209 (58 114) (57 208)Atvasināto finanšu saistību pieaugums/(samazinājums) (700) (700) 530 530Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums) (4 808) (3 886) 7 010 4 897Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā 65 829 101 791

(15 017) (18 016)

(Samaksātais) uzņēmumu ienākuma nodoklis (73) - (409) -Naudas un tas ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā 65 756 101 791

(15 426) (18 016)

Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde) (4 292) (343) (18 129) (206)Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana 4 080 - 9 725 -Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu (pieaugums)/samazinājums 1 632 1 632

(1 632) (1 632)

Ieguldījuma īpašumu pārdošana 1 810 - 969 -Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu samazinājums/(pieaugums) 11 361 (28 460) 1 549 3 514Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) ieguldījumu darbības rezultātā 14 591 (27 171)

(7 518) 1 676

Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā Akciju emisija 22 103 22 103 8 179 8 179Pakārtoto saistību pieaugums/ (samazinājums), neto (4 018) (4 018) 1 572 1 572Naudas un tās ekvivalentu pieaugums finansēšanas darbības rezultātā 18 085 18 085

9 751 9 751

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) 98 432 92 705 (13 193) (6 589)Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 118 659 118 271 124 696 118 302

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi) 2 927 4 704 7 156 6 558

Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 32 220 018 215 680 118 659 118 271

AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 2013. GADA 31.DECEMBRĪ

12

Pamatdarbības naudas plūsma, kas rodas procentu un dividenžu maksājumu rezultātā

2013 2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Samaksātie procenti 5 190 5 135 6 547 6 600Saņemtie procenti 10 444 9 524 13 951 12 289Saņemtās dividendes 5 130 2 2 Pielikumi no 13. līdz 70. lapai ir neatņemama šo konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Konsolidēto un Bankas finanšu pārskatus no 6. līdz 70. lapai 2014. gada 31. martā apstiprināja Bankas Padome un Valde.



AS “NORVIK BANKA” KONSOLIDĒTO UN BANKAS FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLĒDZAS 2013. GADA 31.DECEMBRĪ

13

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

AS “NORVIK BANKA” (“Banka”) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Latvijas Bankas 1992. gada 27. aprīlī izsniegto licenci nr. 30.

AS “NORVIK BANKA” juridiskā adrese: E.Birznieka-Upīša iela 21, Rīga, LV-1011, Latvija.

Bankai ir centrālais birojs, 6 filiāles, 73 norēķinu grupas un pārstāvniecība Maskavā (Krievijā). Bankas galvenie darbības virzieni ir vietējo un starptautisko pārskaitījumu veikšana, kredītu izsniegšana, operācijas ar vērtspapīriem un valūtas operācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu akcionāru sapulcei ir tiesības un pienākums pieņemt lēmumus par gada pārskata apstiprināšanu.

2. GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

(1) Gada pārskata sagatavošanas pamati

Klāt pievienotie finanšu pārskati ir uzrādīti Latvijas nacionālajā valūtā, tūkstošos latu (“LVL’000”).

Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem (“IFRS”) un Latvijas Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas (FKTK) noteikumiem. Starptautiskie Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standarti, ko apstiprinājusi Eiropas Savienība neatšķiras no Starptautiskiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem, ko izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu valde (IASB) un kuri ir spēkā sastādot šos finanšu pārskatus.

Konsolidētie un Bankas finanšu pārskati tika sagatavoti atbilstoši sākotnējās vērtības uzskaites principam, izņemot ieguldījumu īpašumus, pārdošanai pieejamie finanšu instrumentu, tai skaitā līdzdalības radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, novērtēšanu patiesajā vērtībā, un nekustamā īpašuma, kas ietilpst pamatlīdzekļu sastāvā, novērtēšanu pēc pārvērtētās vērtības. Citi finanšu aktīvi un saistības tiek novērtēti pēc to amortizētās iegādes vērtības, kas tiek aprēķināta, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi.

Grāmatvedības uzskaites principi, kas tiek izmantoti sagatavojot 2013. gada finanšu pārskatus, saskan ar principiem, kuri tika ievēroti, sagatavojot Grupas un Bankas finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2012.gada 31.decembrī. Standarti un interpretācijas, kas stājās spēkā pārskata gadā.

Sekojošas izmaiņas esošajos standartos, ko izdevusi Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) un apstiprinājusi Eiropas Savienība, stājās spēkā pārskata gadā:

SFPS Nr. 13 „Patiesās vērtības novērtēšana” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 1 (grozījumi) „SFPS pirmreizējā pielietošana” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī, 4. martā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 7 (grozījumi) „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” pieņemts ES 2012. gada 13. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 1 (grozījumi) „Finanšu pārskatu sniegšana” pieņemts ES 2012. gada 5. jūnijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2012. gada 1. jūlija); • SGS Nr. 12 (grozījumi) „Ienākuma nodokļi” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 19 (grozījumi) „Darbinieku pabalsti” pieņemts ES 2012. gada 5. jūnijā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra); • Dažādu standartu grozījumi „SFPS uzlabojumi (2009.-2011. g.g. cikls)” ikgadējo SFPS uzlabojumu projekta ietvaros (SFPS 1, SGS 1, SGS 16, SGS 32, SGS 34) ar mērķi novērst neatbilstības un precizēt formulējumus, pieņemts ES 2013. gada 27. martā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra). • SFPIK Nr. 20. interpretācija 20 „Izstrādes izmaksas karjera ražošanas procesa posmā” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2013. gada 1. janvāra) Šo standartu un interpretāciju ieviešanai nebija būtiskas ietekmes uz Grupas finanšu pārskatiem.


14

Standarti un interpretācijas, kas ir izdoti, bet vēl nav spēkā

Finanšu pārskatu parakstīšanas brīdī sekojoši standarti un interpretācijas tika izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā: • SFPS Nr. 10 „Konsolidētie finanšu pārskati” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 11 „Kopīgi kontrolēti uzņēmumi” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 12 „Informācijas sniegšana par līdzdalību citos uzņēmumos” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 27 „Atsevišķie finanšu pārskati” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 28 „Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” pieņemts ES 2012. gada 11. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SFPS Nr. 10 „Konsolidētie finanšu pārskati”, SFPS Nr. 11 „Kopīgi kontrolēti uzņēmumi”, SFPS Nr. 12 „Informācijas sniegšana par līdzdalību citos uzņēmumos” izmaiņu pārējas vadlīnijas, pieņemtas ES 2013. gada 4. aprīlī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra) • SFPS Nr. 10 „Konsolidētie finanšu pārskati”, SFPS Nr. 12 „Informācijas sniegšana par līdzdalību citos uzņēmumos”, SGS Nr. 27 „Atsevišķie finanšu pārskati” – Ieguldījumu Vienības, pieņemti ES 2013. gada 20. novembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra) • SGS Nr. 32 (grozījumi) „Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” pieņemts ES 2012. gada 13. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 36 (grozījumi) „Aktīvu vērtības samazināšanās” - Informācijas sniegšanu attiecībā uz nefinanšu aktīvu atgūstamo summu - pieņemts ES 2013. gada 19. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); • SGS Nr. 39 (grozījumi) „Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana” - atvasināto finanšu instrumentu pārjaunošanu un riska ierobežošanas uzskaites turpināšana - pieņemts ES 2013. gada 19. decembrī (spēkā pārskata periodiem, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra); Grupa nolēma nepiemērot augstāk minētus standartus, grozījumus un interpretācijas pirms to spēkā stāšanas datuma. Grupa uzskata, ka visu citu standartu, grozījumu un interpretācijas piemērošana neveidos būtisku ietekmi uz Grupas finanšu pārskatiem pirmējās piemērošanas periodā.

Konsolidācijas pamatojums

Konsolidētā bilance sastāv no visu meitas uzņēmumu bilancēm, kuras Grupa tieši vai netieši kontrolē un kuros Grupas sabiedrībām pieder vairāk nekā puse no balsošanas tiesībām. Kontrole tiek nodrošināta tad, ja uzņēmumam ir iespēja noteikt otra uzņēmuma finanšu un saimniecisko politiku, kā arī gūt labumu no šiem darījumiem. Meitas uzņēmumi tiek konsolidēti ar Grupas sabiedrībām sākot ar kontroles iegūšanas datumu līdz kontroles zaudēšanas datumam.

Banka un sekojošas kompānijas veido uzņēmumu grupu (“Grupa”), kuru kontrolē Banka kā mātes uzņēmums: - AS NORVIK UNIVERSAL CREDIT ORGANISATION (Armēnija) un tās meitas uzņēmums AS IKSOV; - NORVIK IEGULDĪJUMU PĀRVALDES SABIEDRĪBA AS un tās meitas uzņēmums ACCOUNTING LAB

SIA; - NORVIK LĪZINGS SIA; - NORVIK APSROŠINĀŠANAS BROKERIS SIA; - NBT ENERGY SIA; - NBT1 ENERGY SIA; - NBT3 ENERGY SIA; - NBT4 ENERGY SIA; - NBT5 ENERGY SIA; - NBT6 ENERGY SIA; - MARINE HOTEL SIA; - BALTIKS OOO; - NORVIK IPS AS SIF ŪDENS TRANSPORTA FONDS un tās meitas uzņēmumi VIVA SHIPPING

COMPANY LIMITED, SKADI SHIPPING COMPANY LTD, PRESTO MARITIME LIMITED; - NORVIK IPS AS SIF NĀKOTNES ĪPAŠUMU FONDS un tās meitas uzņēmumi RUBICON SIA,

MAGNUM ESTATE SIA, SERENITY SIA, PALETES SIA, NORVIK PORT DEVELOPMENT SIA, SIA TOP ESTATE, LAT ESTATE SIA, LANORA SIA, GAUJA CS SIA, PILNSKALNA 911 SIA, KRASTA


15

SIA, MELIORATORU 1A SIA, SEASTONE SIA, PNB PRINT SIA, BALTIJAS NAFTAS GRUPA SIA, BALTIJAS DEGVIELA SIA, BALTIJAS NAFTA SIA, VISALIA SIA, MADORA SIA, LANATA SIA, DAYS SIA, HOMELINK SIA, ACTON SIA, ULTIMATE CAPITAL SIA, POLIMERSINTEZ SIA, POLIMERSINTEZ AS, TEHNO RU SIA, KARAVELLA PROPERTY SIA, KARAVELLA PLUS SIA, CITY ESTATES SIA, RELOCATION SIA, SOLUM ESTATE SIA, MERKURS RIGANTE PLUSS SIA, EKO FORUMS PLUSS SIA, ALPI TRANS PLUSS SIA, NORVIK MANAGEMENT OÜ, MEŽA FONDS SIA, ALFA TIMBER SIA, TIMBER LV SIA, BALTIC WOOD ENTERPRISE SIA, PROSPECTUM SIA, NBT2 ENERGY SIA, NBT7 ENERGY SIA, MONOLIT OOO, KAPITEL OOO, LESSTROI OOO, ORION OOO.

Atbilstoši 27. SGS „Konsolidētie un individuālie finanšu pārskati” (IAS 27 Consolidated and Separate Financial

Statements) un FKTK prasībām, Banka ir sagatavojusi Grupas konsolidētos finanšu pārskatus un Bankas individuālos finanšu pārskatus.

Individuālajos finanšu pārskatos Banka ir atzinusi investīcijas meitas uzņēmumu pamatkapitālā patiesajā vērtībā. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, Grupa rindu pa rindai apvieno mātes uzņēmuma un tās meitas uzņēmumu finanšu pārskatus, saskaitot līdzīgos aktīvu, saistību, ārpusbilances posteņus, ienākumu un izdevumu posteņus. Bankas un tās meitas uzņēmumu savstarpējās bilances, kā arī savstarpējās transakcijas, ieskaitot ienākumus un izdevumus, tiek izslēgtas no Grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

Pozitīva nemateriālā vērtība (Goodwill)

Summa, par kuru iegādes vērtība pārsniedz Bankas līdzdalības daļu iegādātās meitas kompānijas tīro identificējamo aktīvu patiesajā vērtībā, pēc stāvokļa uz iegādes datumu, tiek uzskaitīta kā nemateriālā vērtība

(goodwill).

Pēc sākotnējās atzīšanas, biznesu kombinācijas pozitīva nemateriālā vērtība (goodwill) tiek novērtēta pēc pašizmaksas, atskaitot visus vērtības samazināšanās zaudējumus. Vērtības samazināšanas pārbaudes nolūkā nemateriālā vērtība, kas iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā no iegūšanas datuma, tika piešķirta katrai Grupas naudu ienesošajai vienībai, kuras, gaidāms, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanās sinerģijas, neatkarīgi no tā, vai citi iegādātāja aktīvi un saistības ir iedalīti šīm vienībām vai nē. Katra vienība, kurai nemateriālā vērtība ir tādā veidā iedalīta:

- pārstāv viszemāko līmeni grupā, kurā nemateriālā vērtība tiek kontrolēta iekšējiem pārvaldīšanas mērķiem; un

- nav lielāka par segmentu, kas pamatojas uz Grupas primāro vai sekundāro informācijas sniegšanas formu, kas noteikts saskaņā ar SFPS 8 “Darbības segmenti”.

Saskaņā ar 36. SGS „Aktīvu vērtības samazināšana” (IAS 36 “Impairment of Assets”), katras bilances sastādīšanas dienā, goodwill tiek pārskatīts, lai noskaidrotu vai nav notikusi vērtības samazināšanās, vai arī tas tiek darīts biežāk, ja ir pazīmes, ka vērtības samazināšanās būtu varējusi notikt. Ja pastāv šādas pazīmes, Banka novērtē nemateriālās vērtības (goodwill) atgūstamo summu. Gadījumā, ja nemateriālās vērtības (goodwill) bilances vērtība pārsniedz šo novērtēto atgūstamo summu, nemateriālā vērtība (goodwill) vērtības samazināšanās zaudējumi jāatzīst Grupas konsolidētajā ienākumu aprēķinā. Vērtības samazināšanas zaudējumi 2013.gadā netika identificēti (2012: nulle).

(2) Nozīmīgas grāmatvedības aplēses un novērtējumi

Konsolidēto finanšu pārskatu sniegšana atbilstoši ES pieņemtajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem pieprasa veikt grāmatvedības aplēses un novērtējumus, kuri ietekmē aktīvu un pasīvu vērtējumu, atklājamo informāciju par iespējamiem aktīviem un pasīviem, kā arī pārskatā periodā atzītos ienākumus un izdevumus. Grupa izdara grāmatvedības aplēses pieņēmumus attiecībā uz nākotnes periodiem. Rezultātā sākotnējie aprēķini var atšķirties no attiecīgiem faktiskiem rezultātiem.

Aplēses un to pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri pārskatīti. Ja aplēšu izmaiņas skar tikai pārskata periodu, kurā tika veiktas izmaiņas, tad tās tiek atzītas izmaiņu periodā. Ja izmaiņas skar gan pārskata periodu, gan nākamos periodus, tad izmaiņas tiek atzītas grāmatvedības aplēsēs gan pārskata, gan nākamajos periodos.

Zemāk ir minētas visbūtiskākās aplēses un pieņēmumi, kas atklāj iespējamas nenoteiktības avotus esošā situācijā ekonomikā un finanšu tirgos:


16

Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja bilancē atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu pasīvu patiesā vērtība nevar tikt iegūta no aktīvajiem tirgiem, tad tā tiek noteikta, izmantojot dažādas novērtējuma metodes, kas ietver matemātisko modeļu izmantošanu. Dati šādiem modeļiem tiek ņemti no novērojamiem tirgiem, kur tas ir iespējams, bet, ja tas nav iespējams, patiesās vērtības noteikšanai ir nepieciešams veikt aplēses, kas atkarīgas no likviditātes, koncentrācijas, tirgus faktoru nenoteiktības, cenu pieņēmumiem un citiem riskiem, kas ietekmē konkrēto instrumentu.

Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Katrā pārskata datumā Grupa veic kredītu un debitoru parādu analīzi, lai novērtētu, vai ir nepieciešams un kādā apmērā jāveido uzkrājumi aktīvu vērtības samazināšanai, kas jāatspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķinā. Balstoties uz labāko pieejamo informāciju par pašreizējo situāciju vadība, nosakot uzkrājumu apmēru, izdara pieņēmumus par aizņēmēja finansiālo stāvokli, iespējamās ķīlas realizācijas vērtību un nākotnes naudas plūsmām. Pārskata datumā nekustamā īpašuma tirgus joprojām bija neaktīvs, kā arī pastāvēja būtiska nenoteiktība attiecībā uz sagaidāmajām naudas plūsmām attiecībā uz izsniegtajiem kredītiem un debitoru parādiem, kā arī būtiska neskaidrība par ķīlas (t.sk. nekustamo īpašumu un kuģu) objektu novērtējumu, ķīlas realizācijas laika noteikšanu. Attiecīgi, nākotnē iegūtie faktiskie rezultāti var atšķirties no veiktajām aplēsēm.

Papildus uzkrājumiem kredītiem un debitoru parādiem, kas ir atsevišķi nozīmīgi, Grupa veido arī uzkrājumus kredītiem uz portfeļa bāzes, aprēķinot uzkrājumus kredītiem, kam individuāli nav noteikta nepieciešamība veidot uzkrājumus, taču to nesamaksas risks ir augstāks, nekā sākotnēji tika plānots. Kredītu portfeļu uzkrājumi atspoguļo vēsturisko situāciju attiecīgajos tirgos, kā arī noteikto kredītu, kuriem izveidoti uzkrājumi, īpatnības.

Zaudējumi no finanšu instrumentu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanas indikācija tiek izdarīta, pamatojoties uz finanšu instrumenta bilances un patiesās vērtības starpību. Tirgus vērtības mainīgums ne vienmēr liecina par vērtības samazināšanos finanšu un kapitāla tirgus krišanas dēļ. Ja tas ir iespējams, Grupa izmanto novērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgo kotēto instrumentu tirgus cenas.

Ar mērķi noteikt vērtības samazināšanos, Bankas vadība veic katra finanšu instrumenta gaidāmās naudas plūsmas izmaiņu novērtējumu, kam par pamatu tiek ņemta instrumenta emitenta finanšu stāvokļa analīze.

Kapitāla vērtspapīru vērtības samazināšanās

Grupa uzskata, ka ir notikusi pārdošanai pieejamo kapitāla vērtspapīru vērtības samazināšanās, ja ir notikusi būtiska vai ilgstoša patiesās vērtības pazemināšanas, kas ir zemāka par izmaksām vai pastāv cits vērtības samazināšanas objektīvs pierādījums.

Ieguldījumu īpašumu novērtējums

Ieguldījumu īpašumi ir uzrādīti pēc to patiesās vērtības, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas tiek veikts neilgi pirms vai pēc pārskata datuma. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvs var tikt pārdots labi informētam ar Grupu nesaistītam pircējam.

Pamatlīdzekļu uzskaite pēc pārvērtētās vērtības

Zeme un ēkas, kas ir pamatlīdzekļu objekts, tiek uzskaitīti pārvērtētā vērtībā, kas ir vienāda ar patieso vērtību pārvērtēšanas brīdī, atskaitot turpmākās nolietojuma summas un vērtības samazināšanās zaudējumus. Pārvērtēšana tiek veikta pietiekami regulāri ar mērķi novērst būtiskās atšķirības starp pamatlīdzekļa bilances vērtību un patieso vērtību katra atskaites perioda beigās. Bioloģisko aktīvu novērtējums

Bioloģiskie aktīvi atspoguļoti pēc patiesās vērtības atskaitot pārdošanas izdevumus, atbilstoši SGS 41. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvs var tikt pārdots labi informētam ar Grupu nesaistītam pircējam.


17

(3) Grupas biznesa perspektīvas

Darbības rezultāts:

2013.gadā Banka rūpīgi sekoja tās plānam, kura galvenais akcents bija uz pelnītspējas saglabāšanu un stabilo ilgtermiņa izaugsmes veicināšanu.

Banka turpina attīstīt klientu bāzi - klientu noguldījumu apjoms pārskata gadā pieaudzis par 8%, kas apliecina klientu uzticību un Bankas pakalpojumu kvalitātes augsto līmeni.

Būtiski pieaudzis Bankas likvīdo aktīvu īpatsvars. Savukārt, kredītu portfeļa un ieguldījumu apjoms mazāk likvīdajos instrumentos gada laikā ir samazinājies par 14.4%. Bankas likviditātes radītājs gada beigās sasniedzis 55,38% salīdzinājumā ar 39,79% gadu iepriekš.

2013.gada ienākums pirms aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumiem un nodokļiem saglabājies 2012.gada līmenī. Bankas kopēji aktīvi pieauguši par 5.65%. Savukārt, kopējais zaudējumu apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 44%.

Komisijas ienākumu pieaugums par 12% un spēja efektīvi izmantot resursus, ko apliecina iepriekšēja gada līmenī saglabāto administratīvo izdevumu līmenis, kompensēja 16% sarukumu ienākumos no finanšu instrumentiem.

Pārskata gadā Banka, atbilstoši plānotām, stiprināja kapitāla bāzi, līdz ar ko konservatīva pieeja tika īstenota riska aktīvu pieaudzēšanai, ka rezultāts par 22% samazinājās neto procentu ienākums.

2013.gada zaudējumi izveidošanas iemesls galvenokārt ir saistīts ar pārskata gada paveikto pārņemto problemātisko aktīvu –kuģu- realizāciju. Šāds lēmums tika pieņemts vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, kura rezultātā Banka fiksējusi vienreizējus zaudējumus, taču atbrīvojusi līdzekļus ieguldīšanai pelnītspējīgos projektos. Otra lielā pozīcija aktīvu vērtības korekcijā un ar to saistītais uzkrājumu palielināšanas zaudējumu apmērs ir saistīta ar juridisko strīdu un tam saistītiem kriminālprocesiem attiecībā uz zaļas enerģijas ražotājiem, kuriem Banka piešķīrusi finansējumu vēja parku izveidei Latvijā. Savukārt, sekmīgi īstenojot kredītu atgūšanas pasākumus, 2013. gadā Bankai izdevies atbrīvot 1.9 milj. LVL uzkrājumu rezervēm patēriņa kredītiem.

Kapitāls un normatīvi:

Pārskata gadā veiksmīgi noslēdzies trīs akciju emisijas, kuru rezultātā Bankas pamatkapiltāls tika palielināts par 22.1 milj. LVL, no kuriem ziemas emisija rezultātā Banka ieguva jauno stratēģisko investoru, kas iemaksāja Bankas kapitālā 20 milj LVL.

Pārskata gadā notika būtiskās izmaiņas Bankas padomes sastāvā, kur tika iecelti jaunā akcionāra pārstāvji. Tika ievēlēta valde jaunajā sastāvā ar mērķi stiprināt kopējo pārvaldību un riska pavaldīšanu, kā arī likt papildus fokusu mazumtirdzniecības biznesam un moderno tehnoloģiju attīstībai.

Bankas kapitāla pietiekamības radītājs pārskata gada beigās sasniedzis 10,76%, pārsniedzot iepriekšēja gada radītāju par 2,4 procentu punktiem.

Sekojot Grupas attīstības jaunām stratēģiskām plānam, kas tika izstrādāts ņemot vērā pasaulē valdošo politisko un ekonomisko nenoteiktību, Bankas akcionāri un vadība apzinās, ka finanšu sektoram, tai skaitā arī Bankas attīstības modelim ir jābūt segtam ar kapitālu vairāk, nekā minimāli prasīts. Uz pārskata izdošanas datumu, Bankā tika ieguldīts 6.4 milj. EUR papildus subordinētais kapitāls. Šādas plānveida rīcības rezultātā, Bankas kapitāla pietiekamības radītājs 2014. gada sākumā ir lielāks par Bankas iekšējo limitu 11,1%. Bankas plānos ir sasniegt 14% kapitāla pietiekamības radītāju trīs gadu laikā. Pārskata gada laikā Finanšu un Kapitāla tirgus komisija piemēroja pastiprinātās uzraudzības procedūras attiecībā uz Bankas paša kapitāla saglabāšanu un stiprināšanu, rūpīgi sekojot līdzi Bankas plānu sekmīgai īstenošanai.

Nākotnes plāni:

2014.-2016. gada attīstības stratēģija ir orientēta uz esošas tirgus nišas saglabāšanu, ka arī uz būtisko mērķa auditorijas paplašināšanu caur inovatīvo, augsti tehnoloģisko produktu piedāvājumiem, esošo produktu funkcionalitātes paplašināšanu un jauno ģeogrāfisko reģionu pārklāšanu. Tiek paredzēts, ka jau 2014.gadā Bankā notiks vērojamās pārmaiņas klientiem piedāvātā produktu klāstā un apkalpošanas tehnoloģijās tieši mazumtirdzniecības klientiem, kurus apkalpo visplašākais klientu apkalpošanas tīkls Latvijā. Tiek plānots, ka mērenos tempos atsāksies korporatīvā kreditēšana, izvēloties projektus Bankas noteiktajos prioritātes segmentos. Finanšu tirgus instrumentu saistīto pakalpojumu attīstība ir viens no Bankas prioritāriem attīstības virzieniem tuvākiem gadiem.


18

Banka turpina gūt ienākumus Armēnijas tirgū, kur biznesu operē tas meitas uzņēmums AS „Norvik UCO”. AS „Norvik Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības” pārvaldāmo pensiju fondu tirgus daļa turpina pieaugt pateicoties Bankas plašajām klientu apkalpošanas tīklam un veiksmīgam pārvaldīšanas rezultātam, kas nodrošina pievilcīgo ienesīgumu salīdzinājumā ar konkurentiem. Norvik IPS pārvaldāma pensiju portfeļa apjoms sasniedzis 69.6 milj EUR, tirgus daļai dalībnieku skaita ziņā palielinoties līdz 6.44%, pārvaldāmo resursu apjomā 4.14%.

Saskaņā ar attīstības plāniem, sākot ar 2014.gadu ir jāpalielinās Bankas ienākumu proporcijai no vietēja tirgū. Banka turpinās realizēt pārņemtos aktīvus, kas ir viens no svarīgākiem uzdevumiem, jo šādā veida Banka iegūst brīvus resursus papildus peļņas gūšanai. Tiek gaidīts, ka 2014.gada ienākumu līmenis strauji nepalielināsies, taču jau 2015. gadā Bankas biznesa apjomi un ienākumi sāks ievērojami pieaugt gan operatīvas darbības veicināšanas rezultātā, gan dēļ būtiskiem biznesa pārvaldības efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Ņemot vērā augstākminēto, Banka un Grupas finanšu pārskati tika sagatavoti, ņemot vērā darbības nepārtrauktības principu, un neiekļauj labojumus, kas būtu nepieciešami, ja šis princips nebūtu piemērojams.

(4) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās

Darījumi, kas veikti ārvalstu valūtās, tiek pārvērtēti latos pēc oficiālā Latvijas Bankas maiņas kursa, kas noteikts uz dienu, kurā darījums ir veikts, un kas atspoguļo vidējos tirgus kursus. Monetārie aktīvi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārvērtēti pēc funkcionālās valūtas kursa, kas pastāv uz bilances sagatavošanas datumu.

Ārvalstu valūtā izteikto pārdošanai pieejamu monetāro līdzekļu patiesā vērtība tiek noteikta šajā valūtā un pārrēķināta pēc spot likmes uz bilances sastādīšanas datumu.

Visi realizētie ienākumi un zaudējumi tiek uzskaitīti peļņas un zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tie radušies. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no prasību un saistību pārvērtēšanas tiek uzrādīta peļņas un zaudējumu aprēķinā, izmantojot valūtas kursus uz bilances sastādīšanas datumu.

Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija sekojoši (lati pret vienu valūtas vienību):

Latvijas Bankas valūtas kurss 2013. gada 31. decembrī

Latvijas Bankas valūtas kurss 2012. gada 31. decembrī

EUR 0.702804 0.702804 USD 0.515000 0.531000

Ar 2014. gada 1. janvāri Latvija kļuva par Eiropas Monetārās Savienības dalībvalsti. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri Bankas un Grupas funkcionālā valūta ir EUR. Valūtas maiņa tika veikta pēc LB noteikta kursa EUR 1 = LVL 0,702804.

Funkcionālās valūtas maiņas neietekmē Bankas un Grupas grāmatvedības politiku.

Grupas uzņēmumi

Visu Grupas uzņēmumu, kuru funkcionālā valūta (no kurām neviena nav hiperinflācijas ekonomikas valūta) atšķiras no konsolidētajos finanšu pārskatos izmantotās valūtas, rezultāti un finansiālais stāvoklis tiek pārrēķināti konsolidētajos finanšu pārskatos izmantotajā valūtā šādā veidā:

• Aktīvi un pasīvi tiek pārrēķināti pēc bilances sastādīšanas dienas kursa;

• Katra peļņas vai zaudējumu aprēķina ienākumi un izdevumi tiek pārrēķināti pēc vidējiem valūtas kursiem (ja vien šis vidējais kurss nav darījumu veikšanas dienā spēkā esošo likmju kumulatīvā efekta sapratīga aproksimācija, kad ieņēmumi un izdevumi ir pārrēķināti atbilstoši kursam transakciju veikšanas datumā);

• Visas rezultējošās valūtu starpības ir atzītas kā atsevišķs pašu kapitāla komponents „Ārvalstu valūtas

pārvērtēšanas rezerve”.

Pēc konsolidācijas valūtu starpības, kas rodas no tīro investīciju ārzemju kompānijās pārrēķināšanas, ir iekļautas pašu kapitālā.


19

(5) Finanšu aktīvi un saistības

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi vai saistības

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi vai saistības ir tie, kas ir iegādāti vai radušies, galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā. Tie ietver sevī parāda vērtspapīrus un akcijas. Tirdzniecības vērtspapīri sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesā vērtībā. Turpmāk šie vērtspapīri tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, par pamatu ņemot tirgus cenu. Realizētā un nerealizētā peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā “neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem vērtspapīriem”. Procenti, kurus Grupa ir nopelnījusi no tirdzniecībai turētajiem vērtspapīriem tiek atzīti kā procentu ienākums. Saņemtās dividendes tiek uzskaitītas kā dividenžu ienākums. Tirdzniecības vērtspapīru uzskaitē tiek izmantots vērtspapīru iegādes vai pārdošanas norēķinu dienas datums.

Atvasinātie instrumenti uzskaitīti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atspoguļoti bilancē to patiesajā vērtībā uz darījuma noslēgšanas datumu, turpmāk turpinot atspoguļot patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz kotētām tirgus cenām, piemērojot diskontētas naudas plūsmas modeli. Grupa un Banka nodarbojas ar tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem kā valūtas nākotnes darījumi (forward) un valūtas mijmaiņas darījumi (swap). Visi atvasinātie instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet ja to patiesā vērtība ir negatīva tie tiek uzskaitīti kā pasīvi. Atvasināto instrumentu patiesā vērtība tiek atspoguļota bilancē kā “Atvasinātie finanšu instrumenti”. Izmaiņas šo atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā katru dienu tiek atspoguļotas peļņas un zaudējumu aprēķinā „Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem”.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir tie neatvasinātie finanšu aktīvi, kas ir noteikti kā pārdošanai pieejami vai nav klasificēti kā kredīti un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turētas investīcijas, finanšu aktīvi, kas atspoguļoti pēc tās patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ietver sevī ieguldījumus noteiktajos parāda vērtspapīros, fondos, kopīgi kontrolēto uzņēmumu un meitas uzņēmumu pamatkapitālā.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā (ieskaitot aktīvu iegādes izdevumus). Grupa atzīst pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pirkumu vai pārdošanu, izmantojot uzskaiti pēc norēķinu dienas datuma. Pēc tam aktīvi tiek novērtēti pēc to patiesās vērtības, kas ir balstīta uz kotētām tirgus cenām. Ja finanšu aktīvi nav kotēti aktīvajā tirgū, to patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot alternatīvas metodes (piem., līdzīgu investīciju cenas, sertificēto vērtētāju vērtējumi, neto aktīvu vērtības noteikšana).

Kad tas ir lietderīgi, pārdošanai pieejamie aktīvi, kuriem nav noteikta tirgus cena un kuru patieso vērtību nav iespējams noteikt ar citām iepriekš minētajām alternatīvajām metodēm, sākotnēji tiek atspoguļoti to patiesajā vērtībā un pēc tam tie tiek novērtēti pēc cenas, kas ir zemāka par vērtības samazināšanas uzkrājumiem.

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanas periodā tiek atspoguļotas kapitālā un rezervēs kā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve, izņemot monetāro aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumus un valūtas pārvērtēšanas rezultātu. Ja finanšu aktīvs tiek pārdots, postenī “pārvērtēšanas rezerve” iepriekš atspoguļotais vērtības pieaugums vai samazinājums tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Ieguldījumi kopīgi kontrolētajos uzņēmumos Ieguldījumi kopīgi kontrolētajos uzņēmumos tiek iekļauti postenī „Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un tiek atspoguļoti uzskaitē, ievērojot visas Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu uzskaites noteikumus.

Kredīti un debitoru parādi

Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū.

Kredīti ir uzrādīti bilancē pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot kredīta atmaksātās pamatsummas, plus vai mīnus sākotnēji aprēķinātā amortizācija par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās


20

(izmantojot efektīvās procentu likmes metodi), mīnus daļēja norakstīšana sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ.

Finanšu līzings

Finanšu līzings ir ilgtermiņa līzinga darījums, saskaņā ar kuru visas būtiskās tiesības un pienākumi saistībā ar nomātā aktīva izmantošanu tiek nodoti līzinga ņēmējam. Finanšu līzinga prasības tiek atzītas par klientiem piešķirtiem kredītiem. Saņemtie līzinga maksājumi, atskaitot pamatsummu, tiek atzīti kā procentu ienākums, kas balstīts uz modeli, kurš atspoguļo pastāvīgo periodisko tīro investīciju atdevi.

Reverse repo līgumi

Vērtspapīru pirkšana saskaņā ar līgumiem atpārdot noteiktajā datumā nākotnē („reverse repo”) bilancē netiek atzīta. Prasības, t.sk. uzkrātie procenti, kas radušās reverse repo darījumu rezultātā tiek iekļauti bilances pozīcijā „Kredīti un debitoru parādi”. Starpība starp pirkšanas un atpārdošanas cenu tiek uzskatīta par procentu ienākumiem un tiek uzkrāta visā līguma darbības laikā, izmantojot efektīvās procentu metodi.

Finanšu saistības

Finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti bilancē kā „Saistības pret kredītiestādēm”, „Noguldījumi” un „Pakārtotās saistības” un tiek klasificēti kā pēc amortizētās vērtības novērtētas finanšu saistības.

Pēc sākotnējās novērtēšanas, tās finanšu saistības turpmāk tiek novērtēti pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā jebkuru izlaišanas diskontu un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama daļa. Amortizācija tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā zem nosaukuma „Procentu un līdzīgie izdevumi”.

Finanšu aktīvu un finanšu saistību norakstīšana no bilances

Finanšu aktīva atzīšana tiek pārtraukta, ja:

- Izbeidzas tiesības saņemt naudas plūsmas no aktīviem; vai

- Grupa ir nodevusi savas tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu vai saglabājusi tiesības saņemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apņēmusies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaņā ar vienošanos; un

- (a) Grupa ir nodevusi faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, vai (b) Grupa nav nodevusi, kā arī nav paturējusi faktiski visus riskus un atlīdzību no aktīviem, bet ir nodevusi kontroli par aktīviem.

Grupa pārtrauc finanšu saistību atzīšanu, kad tās līgumā paredzētās saistības tiek izpildītas, noraidītas vai izbeigtas.

Savstarpējs ieskaits. Finanšu aktīvi un finanšu saistības var būt savstarpēji ieskaitīti un neto summa var tikt atspoguļota finanšu pārskatā gadījumos, kad Bankai/Grupai ir juridiskās tiesības veikt atzīto summu savstarpējo ieskaitu. Pārējos gadījumos Banka/Grupa neveic finanšu aktīvu un saistību savstarpējo ieskaitu.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Grupa katra pārskata gada bilances datumā izvērtē iespējamās objektīvās pazīmes, kas liecinātu par kāda finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanos.

Sākotnēji Grupa novērtē objektīvo pazīmju esamību individuāli katram ievērojamam finanšu aktīvam, kā arī visiem kavētiem kredītiem neatkarīgi no kredīta atlikušās bilances vērtības. Finanšu aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos vai kuriem vērtības samazināšanās jau tika konstatēta, tiek izslēgti no kopējiem Bankas finanšu aktīviem, ko pārbauda, lai identificētu vērtības samazināšanās risku.


21

Gadījumā, ja pastāv objektīvas pazīmes par finanšu aktīvu amortizētās vērtības samazināšanos, zaudējumu summa ir vienāda ar starpību starp aktīvu bilances vērtību un nākotnē gaidāmās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas diskontēta pēc finanšu instrumenta sākotnējās efektīvās procentu likmes.

Pārbaudot kopējo iespējamo aktīvu grupas vērtības samazināšanos, Grupa pieņem, ka visi naudas līdzekļi noslēgto līgumu rezultātā, tiks saņemti un vērtības samazināšanās zaudējumi tiek novērtēti, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi, ko saskaņo ar esošiem datiem.

Viendabīgo kredītu portfeļu, tādu kā kredītkaršu portfelis un nenodrošināts patēriņa kredītu portfelis, speciālo uzkrājumu apjoma aprēķināšana notiek nevis klasificējot katru kredītu atsevišķi, bet pamatojoties uz portfeļa bāzi. Galvenais novērtēšanas kritērijs ir norēķinu disciplīna. Portfelim nepieciešamo uzkrājumu aprēķināšana pamatojas uz pieredzi un iepriekšējo periodu statistiku.

Aktīvu bilances vērtība tiek samazināta, izmantojot speciālo uzkrājumus un uzkrājumu summas samazinājums vai palielinājums tiek atspoguļots pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā. Gadījumā, ja kredīts vai parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti no bilances posteņiem kopā ar attiecīgiem uzkrājumiem.

(6) Ieguldījumu īpašums

Grupa tur nekustamo īpašumu kā ieguldījumu īpašumu ar mērķi gūt labumu no īres ienākumiem vai vērtības pieauguma. Sākotnēji ieguldījumu īpašums tika vērtēts iegādes vērtībā. Uzskaites patiesās vērtības modelis tiek izmantots tālākai ieguldījumu īpašuma atzīšanai. Ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība atspoguļo tirgus konjunktūru uz bilances sastādīšanas datumu. Skat. 21. pielikumu sīkākai informācijai, kas attiecas uz Grupas ieguldījumu īpašumu. Ienākums, kas rodas ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņu rezultātā, ir iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, „Ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņas” postenī, par to periodu, kurā tas rodas.

(7) Pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, neieskaitot pozitīvu nemateriālo vērtību

Bilancē visi nemateriālie ieguldījumi, neieskatot pozitīvu nemateriālo vērtību, un pamatlīdzekļi, izņemot nekustamo īpašumu, ir atspoguļoti iegādes cenās, atskaitot nolietojumu. Nolietojums ir aprēķināts pēc lineārās metodes, izvēloties par pamatu šādas nolietojuma normas:

Nemateriālie ieguldījumi: Gada likme

Licences 20% Programmnodrošinājums 20%

Pamatlīdzekļi:

Ēkas 3% Pārējie pamatlīdzekļi 7%-33%

Nemateriālie aktīvi ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu tiek amortizēti lietderīgās lietošanas laikā. Amortizācijas periods un amortizācijas metode nemateriālajam aktīvam ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu tiek pārskatīti vismaz katra finanšu gada beigās. Pamatlīdzekļa un nemateriālā aktīva ar ierobežotu lietderīgās lietošanas termiņu nolietojuma izdevumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī: „Nolietojums”.

Lai izvairītos no bilances vērtības un patiesās vērtības būtiskas atšķirības uz atskaites datumu, Banka nolēma uzskaitīt tai piederošo nekustamo īpašumu (ēkas un zeme) pārvērtētā vērtībā. Patiesā vērtība tiek aprēķināta regulāri, balstoties uz neatkarīgu, sertificētu vērtētāju novērtējumu. Nekustamā īpašuma vērtības pieaugums, kas radies pārvērtēšanas rezultātā, tiek atspoguļots pašu kapitālā un tiek iekļauts pārējo visaptverošo ienākumu pārskatā, izņemot gadījumu, kad šāds pieaugums atceļ iepriekšējo pārvērtēšanas samazinājumu, kas ir uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādā gadījumā šis pieaugums tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums, kas radies pārvērtēšanas rezultātā, tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumu, kad šāds samazinājums atceļ iepriekšējo pārvērtēšanas pieaugumu, kas atspoguļots pašu kapitālā un tiek iekļauts pārējo visaptverošo ienākumu pārskatā, tādā gadījumā šis samazinājums tiek atspoguļots pašu kapitālā un tiek iekļauts pārējā visaptverošo ienākumu pārskatā. Pēc pārvērtēšanas ēkas vērtība tiek nolietota atbilstoši Bankas noteiktajām nolietojuma normām.


22

(8) Pārdošanai turēti aktīvi

Kā pārdošanai turēti aktīvi tiek uzskaitīti pārņemtie īpašumi un iekārtas, kas ir paredzēti pārdošanai. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi tiek atzīti bilancē pēc mazākas no vērtībām – pēc bilances (iegādes) vērtības vai pēc patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Aktīva vērtības izmaiņas tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. (9) Procentu un komisijas ienākumu un izdevumu uzskaite Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīsti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvas procentu likmes metodi. Procentu ienākumos un izdevumos ir iekļauta jebkuru starpību starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās procentu likmes metodes, amortizācija (diskonts, prēmija vai cits). Procentu ienākums ietver kuponus, kas tika nopelnīti no tirdzniecības un pārdošanai pieejamos parāda vērtspapīriem, kā arī no citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts peļņas vai zaudējuma aprēķinā, ja Grupai nav objektīvu pieradījumu, ka šie maksājumi netiks saņemti norādītajā termiņā. No klientiem saņemtā komisijas nauda parasti tiek atzīta uz uzkrāšanas principa pamata tā kā pakalpojums ir sniegts vai pēc būtisku darbību veikšanas, vadoties pēc konkrētās situācijas. Komisijas ienākumi un izdevumi tiek atzīti, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, atbilstoši SGS 39 gadījumos, kad tiem ir jābūt iekļautiem instrumenta amortizētajā vērtībā. Ienākumi un izdevumi, kuri netiek iekļauti instrumenta amortizētajā vērtībā, tiek atzīti pēc uzkrāšanas metodes atbilstoši SGS 18 prasībām. Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma.

(10) Nauda un tās ekvivalenti

Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem IAS 7 „Naudas plūsmas pārskats”, naudu un tās ekvivalentus veido naudas līdzekļi, atlikumi Latvijas Bankā, korespondentkontos citās bankās un depozītos ar sākotnējo atmaksās termiņu 3 mēneši vai mazāk. Naudas plūsmas pārskats atspoguļo naudas plūsmas no pamatdarbības, investīciju un finanšu darbības par gadu. Naudas plūsmas no pamatdarbības tiek atspoguļotas, balstoties uz netiešo metodi. Naudas plūsmas no investīciju un finanšu darbības tiek atspoguļotas, pamatojoties uz kopienākumu un maksājumiem, kas tika veikti pārskata perioda laikā.

(11) Nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu tiesību aktu prasībām. Atliktie nodokļu maksājumi attiecas uz īslaicīgām atšķirībām, kas rodas starp aktīva vai pasīva bilances uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi, saskaņā ar nodokļu likumdošanu. Atliktā nodokļu aktīvi vai saistības tiek aprēķināti, pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras paredzēts piemērot tad, kad izzudīs īslaicīgās atšķirības. Atlikto nodokļu maksājuma aktīva postenis tiek iekļauts finanšu pārskatos tikai tādos gadījumos, kad šī aktīva atgūšanu var pamatoti paredzēt. (12) Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti, kad Grupai pagātnes notikumu rezultātā pastāv saistības (juridiskas vai konstruktīvas) un ir sagaidāms, ka Grupai šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomisko labumu aizplūšana un šo saistību apjomu ir iespējams ticami novērtēt.

Atzīto uzkrājumu apjoms ir balstīts uz pārskata perioda beigās iespējami vislabāko novērtējumu attiecībā uz ekonomiskajiem labumiem, kas nepieciešami, lai dzēstu pašreizējo saistību, ņemot vērā riskus un nenoteiktības attiecībā uz šo saistību. Gadījumos, kad uzkrājumu apjoms tiek noteikts balstoties uz nepieciešamajām naudas plūsmām saistības segšanai, uzkrājumu bilances vērtība tiek noteikta balstoties uz paredzamo naudas plūsmu tagadnes vērtību.


23

Grupa veido uzkrājumus izdotajām garantijām un citiem ārpusbilances posteņiem balstoties uz ārpusbilances saistību individuālu izvērtējumu. Vadība izdara pieņēmumus un aplēses, lai izvērtētu iespēju, ka ekonomiskie labumi būs nepieciešami saistības segšanai un izvērtē nodrošinājuma vērtību, kā arī ekonomisko labumu aizplūdes un ienākušo labumu summas un laiku.

3. RISKU PĀRVALDĪŠANA

Risks ir Grupas darbības neatņemama sastāvdaļa un tas tiek pārvaldīts, veicot nepārtrauktu identifikācijas, novērtēšanas un kontroles procesu. Šis riska pārvaldīšanas process ir ļoti būtisks Grupas pastāvīga ienesīguma nodrošināšanai. Katra atsevišķa Grupas struktūrvienība ir atbildīga par risku, kuram ir pakļauta tās darbība. Grupa ir pakļauta likviditātes riskam, kredītriskam, tirgus riskam, ka arī operacionālajam riskam. Riska kontroles funkcija Grupas un Bankas līmenī ir nodalīta no biznesa struktūrām. Riska limitu sistēma, kas ir izveidota Grupas un Bankas līmenī, aptver visus augstāk minētus galvenos riska veidus.

Risku pārvaldīšanas struktūra

Valde uzņemas galveno atbildību par risku identifikāciju un kontroli. Padome

Padome izskata un apstiprina risku pārvaldīšanas politikas.

Valde

Valde ir atbildīga par kopējo pieeju risku pārvaldīšanā, kā arī par risku pārvaldīšanas principu un struktūru izveidošanu, metodiku un procedūru apstiprināšanu, lai nodrošinātu risku pārvaldīšanas politiku īstenošanu. Valde nosaka kopējos portfeļa limitus un ierobežojumus lielajiem riska darījumiem.

Aktīvu un Pasīvu komiteja

Aktīvu un Pasīvu komiteja ir atbildīga par aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas kontroli, tā nosaka limitus darījuma partneriem Valdes noteikto limitu un ierobežojumu ietvaros.

Kredītu komiteja

Kredītu komiteja ir atbildīga par riska darījumu apstiprināšanu savu pilnvaru ietvaros un Kredītu portfeļa kvalitātes analīzi.

Risku pārvaldīšanas komiteja

Risku pārvaldīšanas komiteja veic Risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa uzraudzību. Risku pārvaldīšanas komiteja ir atbildīga par pašreizējo Grupas aktīvu un ārpusbilances posteņu kvalitātes novērtēšanu, kā arī par lēmumu pieņemšanu par uzkrājumu veidošanu aktīviem ar vērtības samazinājumu un/vai to norakstīšanu.

Risku direktors

Risku direktors veic visaptverošas risku kontroles funkcijas, uzrauga risku pārvaldīšanas sistēmu un koordinē visu Bankas struktūrvienību darbību, kuras saistītas ar risku pārvaldīšanu.

Risku pārvaldīšanas nodaļa

Risku pārvaldīšanas nodaļa ir atbildīga par risku pārvaldīšanas sistēmas izveidošanu: darbībai piemītošo risku identifikāciju, novērtēšanu un pārskatu par riskiem sagatavošanu. Šī vienība nodrošina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi.

Resursu pārvalde

Resursu pārvalde ir atbildīga par aktīvu un pasīvu pārvaldīšanu noteikto normatīvu un limitu robežās un tieši: atbild par likviditāti, finansēšanu un nosaka depozītu cenu veidošanu, valūtas riskiem un valūtas maiņas operācijām, procentu likmju riskiem, atlikumu bankās pārvaldīšanu un Bankas vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu.


24

Iekšēja audita dienests

Iekšēja audita dienests pārbauda Riska pārvaldīšanas procesus katru gadu, izmeklē gan politiku un procedūru piemērotību, gan to atbilstību iekšējām un ārējām prasībām. Visu pārbaužu rezultātus Iekšējais Audits apspriež ar vadību un ziņo par iegūtajiem datiem un rekomendācijām Padomei, Valdei un attiecīgajām struktūrvienībām. Iekšējais audits pārbauda šo rekomendāciju ieviešanu un izpildi.

Lai nodrošinātu finanšu risku kontroli un pārvaldīšanu, Grupas Valde un Padome apstiprina Kredītu politiku, Investīciju politiku un Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles politiku attiecībā uz būtiskiem riskiem, t.i. likviditātes risks, kredītrisks un tirgus risks, kā arī citus dokumentus, kas regulē izveidoto Grupas finanšu riska pārvaldīšanas sistēmu.

LIKVIDITĀTES RISKS

Likviditātes risks ir risks, ka Grupai neizdosies savlaicīgi izpildīt savas finansiālās saistības un atjaunot resursus pēc to izlietošanas vai izmaksas. Rezultātā var rasties problēmas ar līdzekļu atmaksu noguldītājiem un saistību izpildi izsniedzot aizdevumus.

Lai ierobežotu šo risku, Banka, kā Grupas likviditātes pārvaldītāja, izvieto aktīvus tā, lai nodrošinātu savu kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšanu jebkurā laikā (likviditāte). Papildus pastāvīgai depozītu bāzei Banka nodrošina diversificētus finansēšanas avotus saskaņā ar pašreizējiem tirgus apstākļiem un katru dienu uzrauga nākotnes naudas plūsmas un likviditāti.

Lai nodrošinātu likviditāti, Banka regulāri novērtē un plāno savu aktīvu un pasīvu termiņu struktūras. Bankai ir viegli realizējamais tirdzniecības portfelis un pārdošanai pieejamais portfelis, kuri varētu tikt pārdoti vai ieķīlāti neparedzētas situācijas gadījumā. Bankai ir arī kredītlīnijas Naudas tirgū, kuras varētu tikt izmantotas likviditātes prasību ievērošanai. Turklāt, Banka uztur obligāto rezerves depozītu Latvijas Centrālajā Bankā 4% apmērā no klientu depozītiem. Saskaņā ar likviditātes prasībām, kuras ir noteikusi FKTK, Banka uztur likvīdus aktīvus ne mazāk kā 30% no kopējā tekošo Bankas saistību apjoma (likviditātes līmenis). Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 30 dienām. Gada laikā likviditātes līmenis bija sekojošs:

2013 2012 % %

31. decembrī 55.38 39.79 Vidējais perioda laikā 46.77 48.83 Visaugstākais 57.97 58.57 Viszemākais 37.76 36.66

Bankas Valde un Aktīvu un pasīvu komiteja nosaka vispārējos likviditātes riska pārvaldīšanas kritērijus, nosakot ierobežojumus apjomam, termiņiem un Grupas darbības virzieniem. Resursu pārvalde veic likviditātes pārvaldīšanas funkcijas ikdienā, savukārt Risku pārvaldīšanas nodaļa veic likviditātes riska novērtēšanu, pārraudzību un ziņošanu vadībai.

Likviditātes riska pārvaldīšana un kontrole balstās uz aktīvu un pasīvu termiņu struktūras analīzi, ienākošās un izejošās naudas plūsmas analīzi, tīrās likviditātes pozīcijas iekšējo limitu noteikšanu, likviditātes pārpalikuma efektīvu izvietošanu, resursu brīvā atlikuma likviditātes prasību noteikšanu u.c.


25

AKTĪVU UN PASĪVU TERMIŅSTRUKTŪRAS ANALĪZE

Zemāk redzamā tabula atspoguļo Grupas aktīvu, pasīvu un ārpusbilances saistību analīzi, kas tika veikta, ņemot vērā to, kad tie tiks atgūti vai atmaksāti. Saskaņā ar FKTK prasībām, vērtspapīri, ko Banka var pārdot bez būtiskiem zaudējumiem vai izmantot kā ķīlu, ir klasificējami kategorijā „Līdz 1 mēnesim ieskaitot”.

Grupa Līdz 1 mēnesim

ieskaitot No 1 līdz 3 mēnešiem

No 3 līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem līdz 1 gadam

No 1 līdz 5 gadiem

5 gadi un vairāk Citi

Kopā

Uz 2013.g. 31.decembri LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 125 042 4 401 - - - - - 129 443Prasības pret kredītiestādēm 75 751 100 - - - - 15 206 91 057Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 10 565 2 10 8 610 262 - 11 457Atvasinātie finanšu instrumenti 1 180 1 - - - - - 1 181Kredīti un debitoru parādi 11 994 5 547 6 943 10 592 35 173 18 338 46 976 135 563Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 31 806 - - - 6 307 - - 38 113Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis - 2 - - 301 - - 303Ieguldījumu īpašums - - - - - - 82 765 82 765Pamatlīdzekļi - - - - - - 29 715 29 715Bioloģiskie aktīvi - - - - - - 8 500 8 500Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi - - - - - - 564 564Pārdošanai turētie aktīvi - - - 736 - - - 736Pārējie aktīvi 13 199 1 083 49 12 17 294 268 14 922Kopā aktīvi 269 537 11 136 7 002 11 348 42 408 18 894 183 994 544 319

Pasīvi

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 727 - - - - - - 727Atvasinātie finanšu instrumenti 792 2 - - - - - 794Noguldījumi 423 194 24 423 19 243 15 784 6 494 150 1 569 490 857Pakārtotās saistības - - - - 13 914 1 459 - 15 373

Atlikto nodokļu saistības - - - - - - 1 077 1 077Pārējās saistības 5 611 1 357 153 586 550 - 371 8 628Kopā pasīvi 430 324 25 782 19 396 16 370 20 958 1 609 3 017 517 456

Ārpusbilances posteņi 3 912 - 1 757 - - - - 5 669

Tīrā likviditātes pozīcija (164 699) (14 646) (14 151) (5 022) 21 450 17 285 180 977


26

Grupa Līdz 1 mēnesim

ieskaitot No 1 līdz 3 mēnešiem



No 1 līdz 5 gadiem


Kopā

Uz 2012.g. 31.decembri LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 50 510 - - - - - - 50 510Prasības pret kredītiestādēm 54 682 2 713 4 675 - - - 14 059 76 129Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 12 440 - - - 466 213 - 13 119Atvasinātie finanšu instrumenti 11 611 9 - - - - - 11 620Kredīti un debitoru parādi 17 602 11 101 10 130 18 351 83 399 24 112 14 222 178 917Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 40 107 - - - - 12 699 - 52 806Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 1 460 59 113 - - - 1 632Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis - - - - 296 - - 296Ieguldījumu īpašums - - - - - - 61 528 61 528Pamatlīdzekļi - - - - - - 53 200 53 200Bioloģiskie aktīvi - - - - - - 7 724 7 724Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi - - - - - - 596 596Pārdošanai turētie aktīvi - - - 1 143 - - - 1 143Pārējie aktīvi 8 087 1 174 17 30 63 - 450 9 821Kopā aktīvi 195 039 16 457 14 881 19 637 84 224 37 024 151 779 519 041

Pasīvi

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 219 - - - 1 230 - - 1 449Atvasinātie finanšu instrumenti 1 479 15 - - - - - 1 494Noguldījumi 372 574 21 099 35 844 23 083 7 990 277 - 460 867Pakārtotās saistības - - - 6 285 13 036 70 - 19 391

Atlikto nodokļu saistības - - - - - - 990 990Pārējās saistības 9 986 1 989 148 654 129 - 530 13 436Kopā pasīvi 384 258 23 103 35 992 30 022 22 385 347 1 520 497 627

Ārpusbilances posteņi 7 060 75 1 757 - - - - 8 892

Tīrā likviditātes pozīcija (196 279) (6 721) (22 868) (10 385) 61 839 36 677 150 259


27

Banka Uz 2013.g. 31.decembri

Līdz 1 mēnesim ieskaitot




No 1 līdz 5 gadiem


Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 125 029 4 401 - - - - - 129 430Prasības pret kredītiestādēm 71 526 - - - - - 15 206 86 732

Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 10 562 - - - 10 262 - 10 834Atvasinātie finanšu instrumenti 1 180 1 - - - - - 1 181Kredīti un debitoru parādi 11 993 21 659 6 196 8 883 28 671 17 824 47 094 142 320Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 31 806 - - - 5 494 123 341 - 160 641Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis - - - - 19 - - 19Ieguldījumu īpašums - - - - - - 9 841 9 841Pamatlīdzekļi - - - - - - 11 699 11 699Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi - - - - - - 238 238Pārdošanai turētie aktīvi - - - 504 - - - 504Pārējie aktīvi 3 689 - - - - 60 71 3 820Kopā aktīvi 255 785 26 061 6 196 9 387 34 194 141 487 84 149 557 259

Pasīvi Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 727 - - - - - - 727Atvasinātie finanšu instrumenti 792 2 - - - - - 794Noguldījumi 430 634 27 093 20 009 15 784 6 494 150 1 569 501 733Pakārtotās saistības - - - - 13 914 1 459 - 15 373

Atlikto nodokļu saistības - - - - - - 443 443Pārējas saistības 3 661 - - 478 - - - 4 139Kopā pasīvi 435 814 27 095 20 009 16 262 20 408 1 609 2 012 523 209

Ārpusbilances posteņi 3 914 374 1 757 - - - - 6 045 Tīrā likviditātes pozīcija (183 943) (1 408) (15 570) (6 875) 13 786 139 878 82 137


28

Banka Uz 2012.g. 31.decembri





No 1 līdz 5 gadiem


Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 50 480 - - - - - - 50 480Prasības pret kredītiestādēm 54 324 - 4 676 - - - 14 059 73 059

Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 12 440 - - - 72 213 - 12 725Atvasinātie finanšu instrumenti 11 611 9 - - - - - 11 620Kredīti un debitoru parādi 17 376 10 735 28 916 15 058 95 673 37 380 15 460 220 598Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 40 107 - - - - 90 677 - 130 784Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 1 460 59 113 - - - 1 632Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis - - - - 80 - - 80Ieguldījumu īpašums - - - - - - 10 404 10 404Pamatlīdzekļi - - - - - - 11 799 11 799Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi - - - - - - 384 384Pārdošanai turētie aktīvi - - - 699 - - - 699Pārējie aktīvi 3 050 - - - - - 126 3 176Kopā aktīvi 189 388 12 204 33 651 15 870 95 825 128 270 52 232 527 440

Pasīvi Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 219 - - - 1 230 - - 1 449Atvasinātie finanšu instrumenti 1 479 15 - - - - - 1 494Noguldījumi 375 584 21 181 35 926 23 155 8 402 276 - 464 524Pakārtotās saistības - - - 6 285 13 036 70 - 19 391

Atlikto nodokļu saistības - - - - - - 416 416Pārējas saistības 7 558 - - 467 - - - 8 025Kopā pasīvi 384 840 21 196 35 926 29 907 22 668 346 416 495 299

Ārpusbilances posteņi 10 754 103 1 781 8 - - - 12 646 Tīrā likviditātes pozīcija (206 206) (9 095) (4 056) (14 045) 73 157 127 924 51 816


29

FINANŠU SAISTĪBU ANALĪZE, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAREDZĒTO ATLIKTO TERMIŅU

Sekojošā tabula atspoguļo Bankas bilances termiņstruktūru, pamatojoties uz atliktajiem atmaksas termiņiem, saskaņā ar līgumiem. Tabulā norādītais saistību apmērs ir līgumā paredzētās nediskontētās naudas plūsmas.

Finanšu saistības


No 1 līdz 3

mēnešiem

No 3 līdz 6

mēnešiem

No 6 mēnešiem

līdz 1 gadam

No 1 līdz 5

gadiem 5 gadi un

vairāk Kopā

Uz 2013.g. 31.decembri LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu saistības

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 727 - - - - - 727 Atvasinātie finanšu instrumenti (1 573) (7) - - - - (1 580)

- Līgumā paredzētie kreditoru parādi 584 144 1 462 30 - - - 585 636 - Līgumā paredzētie debitoru parādi (585 717) (1 469) (30) - - - (587 216) Noguldījumi 433 379 27 363 20 298 16 168 6 967 610 504 785 Pakārtotās saistības - - - - 18 485 1 888 20 373

Kopā nediskontētās finanšu saistības 432 533 27 356 20 298 16 168 25 452 2 498 524 305

Iespējamās saistības 9 223 9 223 Ārpusbilances saistības pret klientiem 3 269 374 1 757 - 5 400

Kopā 12 492 374 1 757 - - - 14 623

Uz 2012.g. 31.decembri

Finanšu saistības Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm 217 - - 101 1 338 - 1 656 Atvasinātie finanšu instrumenti (9 404) 5 - - - - (9 399) - Līgumā paredzētie kreditoru parādi 852 342 6 386 - - - - 858 728 - Līgumā paredzētie debitoru parādi (861 746) (6 381) - - - - (868 127) Noguldījumi 380 512 21 718 36 703 25 091 7 617 1 006 472 647 Pakārtotās saistības - - - 8 956 17 462 90 26 508

Kopā nediskontētās finanšu saistības 371 325 21 723 36 703 34 148 26 417 1 096 491 412

Iespējamās saistības 2 967 - - - - - 2 967 Ārpusbilances saistības pret klientiem 8 513 103 1 781 8 - - 10 405

Kopā 11 480 103 1 781 8 - - 13 372

Grupas saistību dzēšanas apraksts nav uzrādīts, jo Bankas meitas kompānijām ir tikai saistības pret Banku.

KREDĪTRISKS

Kredītrisks ir risks, kā rezultātā Grupai vai Bankai var rasties zaudējumi gadījumā, ja aizņēmējs vai darījuma partneris nevarēs vai atteiksies pildīt līgumā noteiktās saistības.

Grupa un Banka pārvalda kopējo kredītrisku, kurā ietilpst arī valsts risks, saskaņā ar Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles politiku, Kredītu politiku un Valsts riska pārvaldīšanas politiku.

Veicot kredītriska pārvaldīšanu, Banka nodrošina kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Bankas izveidotā kredītriska pārvaldīšanas sistēma balstās uz sekojošiem pamatelementiem:

− 1. elements - Kredītriska novērtēšanas metožu esamība. Bankā tiek izstrādātas un konsekventi piemērotas aizņēmēju finanšu stāvokļa novērtēšanas metodikas,

− 2. elements - Lēmumu par kredītu piešķiršanu pieņemšanas kārtība. Lēmumi par kredīta piešķiršanu tiek pieņemti koleģiāli un pilnvaru limiti sadalīti dažādos līmeņos pēc atbildības,

− 3. elements. Kredītu portfeļa diversifikācija, t.i. koncentrācijas limitu un ierobežojumu noteikšana kredītu operācijām. Limitu un ierobežojumu noteikšana tiek uzskatīta par instrumentiem kredītriska mazināšanai un potenciālo zaudējumu novēršanai,

− 4. elements. Noteikto limitu un ierobežojumu ievērošanas uzraudzība,


30

− 5. elements. Pietiekama uzkrājumu apjoma izveidošana paredzamo zaudējumu segšanai, kuri Bankai varētu rasties veicot kredītu operācijas. Izveidotie uzkrājumi tiek uzskatīti par instrumentu, kas nākotnē ļautu Bankai kompensēt iespējamos zaudējumus, kurus varētu radīt kredītu operāciju veikšanas riski, un tādā veidā netiktu negatīvi ietekmēta Bankas finansiālā stabilitāte.

Kredītriska pārvaldīšanas sistēmā ietilpst partneru, aizņēmēju un emitentu kredītriska novērtēšanas metožu apstiprināšana, aktīvu un ārpusbilances saistību regulāra novērtēšana.

Grupa un Banka sadala un kontrolē kredītrisku, nosakot koncentrācijas limitus pieņemamajam riskam:

- katram aizņēmējam un savstarpēji saistītu aizņēmēju grupām, - tautsaimniecības nozarēm, - kredītu produktiem, - nodrošinājuma veidiem, - kredītiem bez nodrošinājuma - kredītiem, kas tika izsniegti no kredītņēmēja ienākumiem atšķirīgā valūtā.

Kredītriska limiti tiek noteikti Kredītu politikā un Lielo riska darījumu kontroles Politikā, ko apstiprina Padome. Kredītriska limiti tiek nepārtraukti uzraudzīti un ne retāk, kā reizi gadā, tiek pārskatīti ar Valdes lēmumu.

Bankas Valde un Kredītu komiteja pārvalda kredītriskus.

Valde apstiprina Bankas normatīvos dokumentus, kas nepieciešami Kredītu politikas īstenošanai, izskata un apstiprina jaunos kredītu produktu veidus, apstiprina izstrādātos pasākumus, kas tiek veikti Bankas Kredītu portfeļa risku samazināšanai, kontrolē Kredītu komitejas darbību.

Kredītu komiteja pieņem lēmumus par riska darījumu apstiprināšanu attiecībā uz klienta kopējām saistībām savu pilnvaru ietvaros, analizē Kredītu portfeļa vai atsevišķa kredīta kvalitāti un tās pasliktināšanās gadījumā, apstiprina pasākumu plānu, kuri tiek veikti kredītriska samazināšanai. Valde apstiprina Kredītu komitejas lēmumus, ja riska darījuma summa pārsniedz 5% no 1. un 2. līmeņa kapitāla.

Kredīta piešķiršanas gadījumā galvenais novērtēšanas kritērijs ir klienta kredītspēja. Pirms lēmuma pieņemšanas par riska darījuma veikšanu, Grupas un Bankas rīcībā ir jābūt aizņēmēja vai darījuma partnera kredītriska novērtēšanas visaptverošai un drošai informācijai.

Ikdienas procesā kredītriska pārvaldīšanu veic Kredītu un ieguldījumu uzraudzības nodaļa, kas ir atbildīga par Kredītu politikas īstenošanu un tās izpildes kontroles nodrošināšanu.

Kredītu un ieguldījumu uzraudzības nodaļa tāpat ir atbildīga par kredītriska koncentrāciju analīzi, limitu ievērošanas kontroli, Kredītu portfeļa pārraudzību un tā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Valdei. Par visiem konstatētajiem trūkumiem Kredītu un ieguldījumu uzraudzības nodaļa sniedz ziņojumus Kredītu komitejai un Valdei.


31

MAKSIMĀLA PAKĻAUTĪBA KREDĪTRISKAM

Grupas un Bankas maksimālā kredītriska apmēru, neņemot vērā nodrošinājumus, bilances un ārpusbilances posteņos pārstāv katras finanšu aktīvu kategorijas bilances summa. 31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 292 874 405 593 345 392 454 152

Prasības pret kredītiestādēm 91 057 86 732 76 129 73 059Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 11 457 10 834 13 119 12 725Atvasinātie finanšu instrumenti 1 181 1 181 11 620 11 620Kredīti un debitoru parādi 135 563 142 320 178 917 220 598Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 38 113 160 641 52 806 130 784Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - - 1 632 1 632

Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 303 19 296 80 Pārdošanai turētie aktīvi 736 504 1 143 699 Pārējie aktīvi 14 464 3 362 9 730 2 955 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 14 248 14 623 9 618 13 372

Iespējamās saistības 9 223 9 223 2 967 2 967 Ārpusbilances saistības pret klientiem 5 025 5 400 6 651 10 405

Maksimālais kredītrisks 307 122 420 216 355 010 467 524

Kredītriska maksimālā koncentrācija

Saskaņā ar Kredītu politiku, Grupai un Bankai tika noteikti sekojoši limiti un ierobežojumi: - maksimālais kredītu portfeļa apjoms ir ierobežots līdz 70% no kopējā aktīvu apjoma un nedrīkst pārsniegt 1.

un 2.līmeņa kapitālu vairāk, ka 8 reizes. - Nerezidentiem piešķirto kredītu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 50% no kopējā kredītu portfeļa. - Maksimālais kredītieguldījumu apjoms jebkurā nozarē, nedrīkst pārsniegt 45% no Kredītu portfeļa.

Grupas un Bankas finanšu aktīvi tika izvietoti sekojošos ģeogrāfiskajos reģionos:

Latvija OECD valstis

Citas valstis Kopā

Uz 2013.g. 31.decembri - Grupa LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 103 051 106 705 83 118 292 874

Prasības pret kredītiestādēm 947 83 876 6 234 91 057 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 285 645 10 527 11 457 Atvasinātie finanšu instrumenti 100 206 875 1 181 Kredīti un debitoru parādi 81 680 8 968 44 915 135 563 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 10 865 10 540 16 708 38 113

Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 21 - 282 303 Pārdošanai turētie aktīvi 504 - 232 736 Pārējie aktīvi 8 649 2 470 3 345 14 464 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 12 938 102 1 208 14 248

Kopā 115 989 106 807 84 326 307 122


32

Latvija

OECD valstis

Citas valstis Kopā

Uz 2012.g. 31.decembri - Grupa LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 131 839 110 025 103 528 345 392

Prasības pret kredītiestādēm 1 279 68 977 5 873 76 129 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 303 151 12 665 13 119 Atvasinātie finanšu instrumenti 71 9 019 2 530 11 620 Kredīti un debitoru parādi 112 036 13 770 53 111 178 917 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 9 391 15 992 27 423 52 806

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 1 632 - 1 632 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 80 - 216 296 Pārdošanai turētie aktīvi 699 - 444 1 143 Pārējie aktīvi 7 980 484 1 266 9 730 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 7 135 178 2 305 9 618 Kopā 138 974 110 203 105 833 355 010

Latvija OECD valstis

Citas valstis

Kopā

Uz 2013.g. 31.decembri - Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 214 488 106 532 84 573 405 593

Prasības pret kredītiestādēm 840 83 864 2 028 86 732 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 285 492 10 057 10 834 Atvasinātie finanšu instrumenti 100 206 875 1 181 Kredīti un debitoru parādi 91 281 8 968 42 071 142 320 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 120 862 10 540 29 239 160 641

Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 19 - - 19 Pārdošanai turētie aktīvi 504 - - 504 Pārējie aktīvi 597 2 462 303 3 362

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 13 313 102 1 208 14 623

Kopā 227 801 106 634 85 781 420 216


33

Latvija

OECD valstis

Citas valstis Kopā

Uz 2012.g. 31.decembri - Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 236 219 109 873 108 060 454 152

Prasības pret kredītiestādēm 1 046 68 976 3 037 73 059 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 303 - 12 422 12 725 Atvasinātie finanšu instrumenti 71 9 019 2 530 11 620 Kredīti un debitoru parādi 153 657 13 770 53 171 220 598 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 78 109 15 992 36 683 130 784

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi - 1 632 - 1 632 Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 80 - - 80 Pārdošanai turētie aktīvi 699 - - 699 Pārējie aktīvi 2 254 484 217 2 955

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 7 577 178 5 617 13 372

Kopā 243 796 110 051 113 677 467 524

Grupas finanšu aktīvi, neņemot vērā nodrošinājumus un citu kredītriska samazināšanas instrumentus, tika ieguldīti sekojošās tautsaimniecības nozarēs:

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 292 874 405 593 345 392 454 152 Kredītiestādes 97 836 93 511 87 067 83 997

Privātpersonas 22 556 13 001 25 043 16 403Transports 20 054 21 008 21 057 24 416Tirdzniecība 2 046 1 836 12 482 17 940Finanšu pakalpojumi 24 512 158 545 51 200 142 761Apstrādes rūpniecība 35 281 35 478 44 409 57 088Celtniecība 13 147 9 173 18 614 12 588Valsts vadība 33 245 32 092 37 456 37 063Citi 44 197 40 949 48 064 61 896

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteņiem 14 248

14 623

9 618

13 372

Kopā 307 122 420 216 355 010 467 524


34

Pārstrukturētie kredīti

Saskaņā ar Bankas Kredītu politiku, par pārstrukturētiem kredītiem tiek uzskatīti tādi jauni kredīti, kuri tiek izsniegti „veco” kredītu dzēšanai ar nosacījumu, ka: − procentu samaksa tiek noteikta ne biežāk, kā vienu reizi gadā, − nav prasīta klienta līdzdalība kredītu projektā (gadījumā ja standarta Bankas nosacījumos šim kredītu

produktam klienta līdzdalība ir nepieciešama), − jaunā noteiktā procentu likme par kredīta izmantošanu ir krietni mazāka nekā Bankas standarta pieņemtās

likmes, − jaunais termiņš ir krietni garāks par standarta termiņiem līdzīgiem kredītiem Bankā, − neapmaksātie nokavētie procenti tiek kapitalizēti (kredītkaršu kredītiem nosacījumu pārveides brīdī). Veicot kredīta pārstrukturēšanu, Bankai jābūt pamatoti pārliecinātai, ka aizņēmēja kredītspēja (prognozējamā nākotnes naudas plūsma) ir pietiekama, lai pildītu saistības pret Banku saskaņā ar izmainītajiem kredītlīguma nosacījumiem:

− ja aizņēmējs ir juridiska persona, pārliecība galvenokārt tiek balstīta uz aizņēmēja plānotās naudas plūsmas un tās īstenošanas iespējas analīzi,

− ja aizņēmējs ir fiziska persona, pārliecība tiek balstīta uz Klienta plānotajiem ienākumiem, − nav atļauts vairakkārt veikt kredītlīguma grozījumus (kredīta pārstrukturēšanu), neveicot aizņēmēja

naudas plūsmas vai reālās finansējamā projekta īstenošanas iespējas analīzi. Lēmumu par kredīta pārstrukturēšanu pieņem Bankas attiecīgās pilnvarotās struktūras.

Pārstrukturēto kredītu summa 2013.g. 31. decembrī sastādīja LVL ‘000 27 488 (pēc stāvokļa uz 2012. gada 31. decembri - LVL‘000 68 332).

Kredīta nodrošinājums un citi kredītriska samazināšanas veidi

Kā viens no kredītriska samazināšanas elementiem ir bankas pieņemtais kredīta nodrošinājums. Nodrošinājuma veidi un to novērtēšanas parametri ir noteikti Kredītu politikā un Kredītu uzraudzības procedūrā.

Galvenie nodrošinājuma veidi ir sekojoši: nekustamā īpašuma hipotēka, kuģu hipotēka, kompāniju aktīvu t.sk. pamatlīdzekļu, krājumu un debitoru komercķīla.

Vadība kontrolē nodrošinājuma tirgus vērtību, īpašu uzmanību pievēršot nekustamajam īpašumam un veic korekcijas vadoties pēc aktuālajām nekustamā īpašuma tirgus cenām.

Nekustamā īpašuma novērtēšanu veic neatkarīgie sertificētie vērtētāji. Banka koriģē neatkarīgā vērtētāja noteikto tirgus vērtību, ja uzskata, ka netika ņemti vērā kādi būtiski riska faktori, un izmanto šo koriģēto tirgus vērtību nodrošinājuma pietiekamības aprēķinam.

Atbilstoši Kredītu politikai, maksimālais īpatsvars kredītiem ar vienādo nodrošinājuma veidu, izņemot kredītus bez nodrošinājuma, nedrīkst pārsniegt 45% no kredītu portfeļa apjoma.

Nenodrošināto kredītu portfelis nedrīkst pārsniegt 15% no kopējā kredītu portfeļa. Bez nodrošinājuma izsniegtie kredīti (galvenokārt tie ir patēriņa kredīti, t.sk. karšu kredīti) ir uzskatāmi par viendabīgu kredītu grupu, kurai ir vienādi kreditēšanas mērķi, piemīt vienāds kredītrisks, kurš ir izanalizēts, novērtēts un pieņemts, veidojot attiecīgo kredītu produktu.

Kredītu un debitoru parādu kvalitāte

Grupa un Banka pastāvīgi veic aizņēmēju kredītspējas uzraudzību, kā arī nodrošina ķīlas pietiekamību un tā patiesās vērtības noteikšanu.

Banka, ne retāk kā reizi ceturksnī un katru reizi, kad Bankas rīcībā nonāk informācija, ka notikusi būtiska kāda kredīta kvalitātes pasliktināšanās, veic Bankas Kredītu portfeļa un debitoru parādu klasifikāciju ar mērķi – novērtēt izsniegto kredītu un galvojumu kvalitāti un riska pakāpi, aprēķināt paredzamo zaudējumu apjomu un speciālo uzkrājumu izveidošanas nepieciešamību.

Kredītu novērtēšanu veic Bankas Kredītu komiteja un Risku pārvaldīšanas komiteja. Komitejas ievēro konservatīvisma un piesardzības principus savos spriedumos un vērtējumos – nesamazināt aktīvu un ienākumu lielumu vai nepalielināt saistību un izdevumu lielumu, lai finanšu pārskats nezaudētu savu uzticamības kvalitāti.

Kredītu komiteja pieņem lēmumu par individuāli vērtējamo kredītu procentu ienākumu atzīšanas pārtraukšanu vai pārtraukto procentu atkārtoto atzīšanu un pārstrukturēto kredītu ienākumu atzīšanu vai atzīšanas pārtraukšanu.

Risku pārvaldīšanas komiteja pieņem lēmumu par uzkrājumu izveidošanu.


35

Kredītu kvalitātes pasliktināšanās rezultāts, zaudējums no vērtības samazināšanās, finanšu atskaitēs tiek atspoguļots, veidojot speciālos uzkrājumus. Vērtības samazināšanās rezultātā radusies zaudējumu summa tiek atzīta atskaites perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kredītu kvalitātes novērtēšanu veic novērtējot katru kredītu, t.i. individuāli vai apvienojot grupās kredītus ar līdzīgiem kredītriska parametriem.

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Kredīti un debitoru parādi

Nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību 67 590 75 340 101 793 122 611Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību 17 204 14 741 40 867 37 974Ar samazinātu vērtību 80 388 82 035 75 192 103 902

Bruto summa 165 182 172 116 217 852 264 487(Speciālie uzkrājumi) (29 619) (29 796) (38 935) (43 889)

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 135 563 142 320 178 917 220 598

Uz 2013.gada 31. decembri un 2012. gada 31. decembri citi finanšu aktīvi: kredīti un prasības pret bankām, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, iespējamās saistības un ārpusbilances saistības pret klientiem tika klasificēti kā nenokavētie, ar nesamazinātu vērtību.

2013. gada 31. decembrī Bankas un Grupas bruto riska darījumu apjoms attiecībā uz alternatīvās enerģijas nozari ir 39 686 tūkstoši lati, tai skaitā izsniegtie bruto aizdevumi 36 717 tūkstoši lati un citi riska darījumi 2 969 tūkstoši lati.

Banka ir iesaistīta vairākās ar minētajiem alternatīvās enerģijas sektora riska darījumiem saistītās juridiskās lietās. Juridiskie procesi ietver vairākas prasības un dažāda veida iesniegumus tiesu lietās, maksātnespējas un reorganizācijas procesos.

Aizņēmēju grupa, ieskaitot SIA Winergy un ar to saistītos uzņēmumus, ir veikušas dažādas darbības ar nolūku izvairīties no aizdevumu atmaksas un ķīlas pārņemšanas. Šīs darbības ietver ķīlas vērtības samazināšanu un centienus novirzīt komercdarbību un/vai aktīvus. SIA Winergy ir pasludināta maksātnespēja, ko Augstākajā tiesā ir apstrīdējusi LR ģenerālprokuratūra. Augstākminēto aizņēmēju darbību dēļ Valsts Policija ir ierosinājusi vairākas krimināllietas pēc Bankas iesniegumiem, kuru ietvaros Valsts Policija ir arestējusi nozīmīgu ķīlas daļu.

Banka plāno aktīvi īstenot attiecīgo aizdevumu piedziņu, izmantojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesu sistēmas. 2013. gadā Banka ir izvērtējusi aizdevumu atgūšanas iespējas un procesam nepieciešamo laiku un, pamatojoties uz vadības aplēsēm, izveidojusi uzkrājumus vēja enerģijas aizdevumu vērtības samazinājumam.

2013. gada 31. decembrī Banka ir noteikusi vērtības samazinājuma uzkrājumus 8 681 tūkstoša latu apmērā, ko vadība uzskata par labāko aplēsi šo finanšu pārskatu izdošanas datumā.

Nokavēto, bet ar nesamazinātu vērtību klientu kredītu un debitoru parādu termiņu analīze

Lai noteiktu iespējamo nokavēto kredītu vērtības samazināšanos, Banka izmanto iekšējo novērtējuma metodi. Kategorijā „Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību” (t.sk. nenodrošinātie patēriņa kredīti ar termiņa intervālu „vairāk kā 180 dienas”) nav kredītu ar vērtības samazināšanas pazīmēm, analizējot tos ar iekšējās novērtēšanas metodēm.


36

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas un Bankas nokavēto, bet ar nesamazinātu vērtību kredītu analīzi uz 2013.gada 31. decembri:

Grupa Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību

Uz 2013.g. 31.decembri Līdz 30 dienām

No 31 līdz 60 dienām



Vairāk kā 180 dienām

Kopā


Hipotēku kredīti 524 258 32 2 186 2 747 5 747 Industriālie kredīti 1 228 140 - - 2 637 4 005 Komerckredīti - 35 - 3 158 2 386 5 579

Patēriņa kredīti 576 6 24 39 18 663Kredītkaršu kredīti 188 - - - - 188Finanšu līzings 228 104 9 - - 341Citi kredīti - - - 681 - 681

Kopā 2 744 543 65 6 064 7 788 17 204

Banka Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību






Kopā


Hipotēku kredīti 111 243 8 2 158 2 465 4 985 Industriālie kredīti 1 228 140 - - 2 637 4 005 Komerckredīti - 35 - 3 158 335 3 528

Patēriņa kredīti 576 6 24 39 1 646Kredītkaršu kredīti 188 - - - - 188Finanšu līzings 90 - - - - 90Citi kredīti - 618 - 681 - 1 299

Kopā 2 193 1 042 32 6 036 5 438 14 741

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas un bankas nokavēto, bet ar nesamazinātu vērtību kredītu analīzi uz 2012.gada 31. decembri:

Grupa Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību






Kopā


Hipotēku kredīti 1 512 107 225 135 2 806 4 785 Industriālie kredīti 223 3 205 25 552 868 26 851 Komerckredīti 531 198 472 3 771 2 651 7 623

Patēriņa kredīti 722 17 32 30 26 827Kredītkaršu kredīti 268 - - - - 268Finanšu līzings 261 10 6 - 6 283Citi kredīti - 77 - - 153 230

Kopā 3 517 412 940 29 488 6 510 40 867


37

Banka Nokavētie, bet ar nesamazinātu vērtību






Kopā


Hipotēku kredīti 1 258 93 214 19 2 580 4 164 Industriālie kredīti 223 3 205 25 552 868 26 851 Komerckredīti 531 198 472 3 771 669 5 641

Patēriņa kredīti 722 17 32 30 13 814Kredītkaršu kredīti 268 - - - - 268Finanšu līzings - - - - 6 6Citi kredīti - 77 - - 153 230

Kopā 3 002 388 923 29 372 4 289 37 974

Detalizēta informācija par izveidotiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem ir atspoguļota 17. pielikumā „Finanšu aktīvu vērtības samazināšanas izdevumi”

TIRGUS RISKS

Tirgus risks ir risks, ka finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākamās naudas plūsmas negatīvi svārstīsies tirgus mainīgo lielumu (procentu likme, valūtas kurss un akciju cenas) izmaiņu dēļ.

Banka nosaka tirgus riskus gan tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļos; Bankas meitas uzņēmumiem nav tirdzniecības portfeļa. Tirdzniecības portfelī ir iekļautas pozīcijas, kas rodas tirgus darījumu rezultātā, kuros Banka darbojās kā principāls ar klientiem vai ar tirgu un, kurus pārvalda Bankas Resursu pārvalde, saskaņā ar Investīcijas politiku un Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles politiku, balstoties uz Valdes noteiktajiem limitiem un ierobežojumiem.

Tirgus risks rodas, galvenokārt, procentu likmju un valūtas kursu atklātās (tirdzniecības un netirdzniecības) pozīcijas rezultātā. Procentu likmes riski un valūtas riski tiek pārvaldīti un kontrolēti, izmantojot jūtīguma analīzi. Grupai nav būtiskas tirgus riska koncentrācijas.

Valde un Aktīvu un pasīvu komiteja nosaka procentu pamatlikmi depozītiem un kredītiem pēc katras valūtas grupas un termiņiem, analizējot aktīvu un pasīvu dzēšanas termiņus un procentu likmes, neto procentu maržu un likviditāti saistībā ar valūtām un darbības jomām.

Procentu likmes risks

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas peļņas un zaudējumu aprēķina un pašu kapitāla jūtīgumu pret iespējamām procentu likmju izmaiņām, ar nosacījumu, ka citi mainīgie lielumi ir pastāvīgi.

Peļņas un zaudējumu aprēķina jutīgums ir iespējamo procentu likmju izmaiņu ietekme uz neto procentu ienākumu par vienu gadu, pamatojoties uz finanšu aktīviem un finanšu pasīviem (ārpusbilances kredītu saistības nav iekļautas), kuri tika iedalīti kategorijās pēc agrākā no līgumā paredzētā pārvērtēšanas vai dzēšanas termiņa.

Tirgus riska jutīguma analīzēs izmantotās metodes netika mainītas salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Pašu kapitāla jutīgums ir aprēķināts, pārvērtējot uz 2013. gada 31. decembri turētos pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus ar fiksēto procentu likmi un ir balstīts uz pieņēmumu, ka notiek paralēla ienesīguma līknes nobīde, un nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas pēc mainītām procentu likmēm. Grupas un Bankas pašu kapitāla jutīgums ir vienāds, jo tikai Bankai ir pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ar fiksēto ienākumu, kurus tā pārvērtē un atzīst pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas rezervē pašu kapitālā. Iespējamā paralēla ienesīguma līknes nobīde tika iestatīta uz 100 bāzes punktiem visām valūtām - LVL, USD un EUR (100bp 2012). Par iemeslu kalpo tas, ka Banka uzskata, ka tuvākajā nākotnē nebūs dramatiskā procentu likmju pieauguma galvenajām valūtām, ņemot vērā pašreizējo stagnāciju vēsturiski zemos līmeņos.


38

Uz 2013.g. 31. decembri Banka Grupa Pašu kapitāla jutīgums

Valūta

Palielinājums/ samazinājums pamatpunktos

Neto procentu

ienākuma jutīgums

Neto procentu

ienākuma jutīgums

Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem

līdz 1 gadam

Vairāk

kā 1 gadu

Kopā LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000

LVL 100 (187) (108) - - - - USD 100 (1 577) (1 641) (2) - (254) (256) EUR 100 (72) (123) (32) (4) - (36) LVL (100) 187 108 - - - - USD (100) 1 577 1 641 2 - 254 256 EUR (100) 72 123 32 4 - 36

Uz 2012.g. 31. decembri Banka Grupa Pašu kapitāla jutīgums

Valūta

Palielinājums/ samazinājums pamatpunktos

Neto

procentu ienākuma jutīgums

Neto procentu ienākuma jutīgums

Līdz 6 mēnešiem

No 6 mēnešiem

līdz 1 gadam

Vairāk kā 1 gadu

Kopā

LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000

LVL 100 (62) (126) - - - - USD 100 (1 545) (1 550) (10) (5) (284) (299) EUR 100 (45) (216) (9) - (289) (298)

LVL (100) 62 126 - - - - USD (100) 1 545 1 550 10 5 284 299 EUR (100) 45 216 9 - 289 298

Valūtas risks Valūtas risks ir risks, ka finanšu instrumenta patiesā vērtība svārstīsies ārvalstu valūtu kursa izmaiņu dēļ. Lielo Riska Darījumu Kontroles Politika un Finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles Politika regulē valūtas risku kontroli un pārvaldīšanu. Šīs politikas ir balstītas uz katras valūtas neto atklātai pozīcijai un kopējai valūtas atklātai pozīcijai noteikto ierobežojumu ievērošanu, atbilstoši Valdes noteiktajiem limitiem un FKTK prasībām. Lai izvairītos no zaudējumiem nelabvēlīgu valūtas kursu izmaiņu dēļ, Resursu pārvalde pastāvīgi pārvalda valūtas pozīcijas un kontrolē atbilstību ierobežojumiem.

Valūtas riska analīzēs izmantotās metodes netika mainītas kopš 2012. gada.


39

Grupas valūtas riska jutīguma analīze ir atspoguļota sekojošās tabulās:

Uz 2013.g. 31. decembri - Grupa LVL USD EUR Citas

valūtas Kopā

LVL’00

0

LVL’000 LVL’000 LVL’000

LVL’000 Aktīvi

Kase un prasības pret centrālajām bankām 34 573 1 069 91 545 2 256 129 443Prasības pret kredītiestādēm 114 78 966 2 539 9 438 91 057Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi - 10 562 895 - 11 457Atvasinātie finanšu instrumenti 1 181 - - - 1 181Kredīti un debitoru parādi 10 621 37 477 79 929 7 536 135 563Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 812 19 195 18 106 - 38 113Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 19 - - 284 303Ieguldījumu īpašums 5 446 - 77 319 - 82 765Pamatlīdzekļi 19 054 - 10 483 178 29 715Bioloģiskie aktīvi 8 500 - - - 8 500Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi 522 - 3 9 564Pārdošanai turētie aktīvi 504 - - 232 736Pārējie aktīvi 9 492 207 1 933 3 290 14 922

Kopā aktīvi 90 868 147 476 282 752 23 223 544 319

Pasīvi un kapitāls

Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm - 640 79 8 727Atvasinātie finanšu instrumenti 794 - - - 794Noguldījumi 55 033 267 122 148 763 19 939 490 857Pakārtotās saistības - 2 721 12 568 84 15 373Atlikto nodokļu saistības 443 - - 634 1 077Pārējas saistības 3 751 710 3 217 950 8 628

Kopā pasīvi 60 021 271 193 164 627 21 615 517 456Kapitāls un rezerves 24 887 - (475) 1 478 25 890Mazākuma interese - - - 973 973Kopā pasīvi un kapitāls 84 908 271 193 164 152 24 066 544 319

Neto bilances posteņu garā/(īsa) pozīcija 5 960 (123 717) 118 600 (843) Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot) (1 194) 182 947 (167 326) (14 427) Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) (496) (33 181) 18 866 14 811

Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward) 9 117 (22 013) 9 282 3 614

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija 13 387 4 036 (20 578) 3 155 Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2013

11.78 60.04

Uz 2012.g. 31.decembri - Grupa

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija 39 060 29 016 (84 523) 16 447

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2012

100.50 292.74

Sekojošā tabula parāda valūtas, ar kurām Grupai bija saistīti būtiski riski 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī pēc bankas un tirdzniecības monetāriem aktīviem un saistībām, kā arī gaidāmo naudas plūsmu. Analīze aprēķina iespējamās pieļaujamās valūtas kursu pret latu svārstības, kur citi mainīgie lielumi ir fiksēti, ietekmi uz peļņas un zaudējumu aprēķinu.


40

Iespējamās ASV dolāru kursu svārstības tika noteikti 7% (7% 2012). Par iemeslu saglabāt iespējamo svārstību USD valūtai kalpo tas, ka Banka uzskata, ka tas ir drošs pieņēmums nākotnei, ņemot vērā, ka tas ir tuvu faktiskam EUR\USD svārstīgumam 2013. gadā. Eiro valūtas pozīcijām vairs nav ietekmes uz peļņas un zaudējumu aprēķinu, jo Latvijas pievienojās Eiropas Monetārajai Savienībai kopš 2014. gada 01.janvāra.

31.12.2013 31.12.2012

Valūta

Valūtas kursu izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu aprēķinu

Valūtas kursu izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu aprēķinu

% LVL`000 % LVL`000

USD +7 283 +7 2 031 (7) (283) (7) (2 031)

Bankas valūtas riska jutīguma analīze ir atspoguļota sekojošās tabulās:

Uz 2013.g. 31.decembri - Banka LVL USD EUR Citas valūtas Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 34 566 1 069 91 540 2 255 129 430Prasības pret kredītiestādēm 8 74 928 2 519 9 277 86 732Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi - 10 562 272 10 834Atvasinātie finanšu instrumenti 1 181 - - - 1 181Kredīti un debitoru parādi 10 779 36 691 89 372 5 478 142 320Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 24 729 19 195 116 717 - 160 641Iepriekš samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 19 - - - 19Ieguldījumu īpašums 9 841 - - - 9 841Pamatlīdzekļi 11 699 - - - 11 699Pozitīva nemateriālā vērtība un pārējie nemateriālie aktīvi 238 - - - 238Pārdošanai turētie aktīvi 504 - - - 504Pārējie aktīvi 3 040 207 325 248 3 820

Kopā aktīvi 96 604 142 652 300 745 17 258 557 259

Pasīvi un kapitāls Saistības pret centrālo banku un citām kredītiestādēm - 640 78 9 727Atvasinātie finanšu instrumenti 794 - - - 794Noguldījumi 63 585 267 127 151 082 19 939 501 733Pakārtotās saistības - 2 721 12 568 84 15 373Atlikto nodokļu saistības 443 - - - 443Pārējas saistības 2 311 709 806 313 4 139

Kopā pasīvi 67 133 271 197 164 534 20 345 523 209Kapitāls un rezerves 34 050 - - - 34 050Kopā pasīvi un kapitāls 101 183 271 197 164 534 20 345 557 259

Neto bilances posteņu garā/(īsa) pozīcija (4 579) (128 545) 136 211 (3 087)

Tagadnes līgumu garā/(īsā) pozīcija (Spot) (1 194) 182 947 (167 326) (14 427) Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) (496) (33 181) 18 866 14 811 Ārpusbiržas nākotnes valūtas līgumu garā/(īsā) pozīcija (Forward) 9 117 (22 013) 9 282 3 614 Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija 2 848 (792) (2 967) 911

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2013 1.98 7.41

Uz 2012.g. 31.decembri - Banka Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā) pozīcija 5 992 (728) (6 128) 864

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par 31/12/2012 1.98 16.68


41

Bankas ārvalstu valūtas kopējā atklātā pozīcija 2013.g. 31. decembrī bija 11,69% no pirmā un otrā līmeņu kapitāla kopsummas (2012: 17.94%)

Saskaņā ar LR Kredītiestāžu likuma nosacījumiem, kopējā atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20% no FKTK noteikumos noteiktā pašu kapitāla, un atklātā pozīcija katrā atsevišķā valūtā nedrīkst pārsniegt 10%; Valdes nosacītie iekšējie limiti bija stingrāki 2013.gada laikā ( 17 % un 8% (izņemot Eiro) atbilstoši).

Sekojošā tabula parāda valūtas, ar kurām Bankai bija saistīti būtiski riski 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī pēc bankas un tirdzniecības monetāriem aktīviem un saistībām, kā arī gaidāmo naudas plūsmu. Analīze parāda iespējamās pieļaujamās valūtas kursu pret EUR svārstības, kur citi mainīgie lielumi ir pastāvīgi, ietekmi uz peļņas un zaudējumu aprēķinu. Eiro valūtas pozīcijām vairs nav ietekmes uz peļņas un zaudējumu aprēķinu, jo Latvijas pievienojās Eiropas Monetārajai Savienībai kopš 2014. gada 1. janvāra.

31.12.2013 31.12.2012

Valūta

Valūtas kursu

izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu

aprēķinu

Valūtas kursu

izmaiņas

Ietekme uz peļņas un zaudējumu

aprēķinu % LVL`000 % LVL`000 USD +7 (55) +7 (51) (7) 55 (7) 51

Operacionālais risks

Operacionālais risks ir zaudējumu risks, kas rodas nepiemērotu vai neveiksmīgu iekšējo procesu ietekmes rezultātā: personāla kļūdas, sistēmu kļūmes, vai ārējie notikumi. Grupas Valde un atbilstošās struktūrvienības uzrauga un kontrolē operacionālo risku, saskaņā ar apstiprināto Operacionālā Riska Pārvaldīšanas Politiku. Operacionālais risks tiek kontrolēts un pārvaldīts ar sekojošu metožu palīdzību: efektīva pienākumu sadale: pieeja, autorizācija un saskaņošana; back-office katru dienu kontrolē operacionālo risku un operacionālā riska gadījumi tiek reģistrēti on-line datu bāzē tālākai analīzei; pārskatu par operacionālo risku iesniegšana tieši Valdei, atbilstošo nodaļu vadītājiem un produktu menedžeriem; regulāras iekšējo kontroles procesu pārbaudes; regulāras pārbaudes, ko veic Iekšējais Audits, t.sk. IT sistēmu pārbaudes, ko veic iekšējais IT sistēmu auditors.

4. NETO PROCENTU IENĀKUMI

2013 2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Procentu ienākumi 9 766 9 367 16 590 14 777 Kredīti un debitoru parādi 7 384 7 075 13 157 11 790 Prasības pret kredītiestādēm 441 380 967 536 Pārdošanai pieejami parāda vērtspapīri 999 999 1 413 1 413 Tirdzniecības nolūkā turētie parāda vērtspapīri 886 862 973 958

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 10 10 39 39 Pārējie procentu ieņēmumi 46 41 41 41 Procentu izdevumi 4 276 4 216 8 097 8 151 Nebanku noguldījumi 1 819 1 820 5 015 5 073 Saistības pret kredītiestādēm 37 37 66 66

Pakārtotās saistībās 1 258 1 258 1 352 1 352 Maksājumi noguldījumu garantiju fondā 1 101 1 101 1 660 1 660 Pārējie procentu izdevumi 61 - 4 -

Neto procentu ienākumi 5 490 5 151 8 493 6 626

Uz 2013.gada 31.decembri kredītiem ar samazinātu vērtību ir uzkrāti procentu ienākumi LVL’000 1 202, (2012: LVL’000 2 035).


42

5. NETO KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI 2013 2012


Komisijas naudas ienākumi 13 616 13 061 12 277 11 783 Kontu apkalpošana un naudas pārvedumi 8 586 8 641 7 012 7 084 Par komunālajiem maksājumiem 1 095 1 095 1 116 1 116 Norēķinu kartes 1 834 1 834 1 602 1 602 Brokeru pakalpojumi pēc vērtspapīriem 764 770 1 332 1 333 Par aktīvu pārvaldīšanu 619 40 473 18 Skaidrās naudas izmaksa 520 520 446 446 Akreditīvu un inkaso komisija 56 56 36 36 Citi komisijas naudas ieņēmumi 142 105 260 148

Komisijas naudas izdevumi 2 052 2 040 2 078 1 956 Norēķinu kartes 1 172 1 172 1 071 1 071 Korespondentbanku pakalpojumi 637 637 598 597 Vērtspapīru pirkšana un brokeru pakalpojumi 230 230 287 287 Pārējie komisijas naudas izdevumi 13 1 122 1 Neto komisijas naudas ienākumi 11 564 11 021 10 199 9 827

6. NETO PEĻŅA NO FINANŠU INSTRUMENTU TIRDZNIECĪBAS DARĪJUMIEM


Neto peļņa/(zaudējumi) no darījumiem ar tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem (195) (183)

(71) (76)

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (134) (122)

(90) (95)

Neto tirdzniecības peļņa/(zaudējumi) 32 42 (305) (305) Neto pārvērtēšanas rezultāts (166) (164) 215 210

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu (61) (61) 19 19 Neto tirdzniecības peļņa/(zaudējumi) - - - - Neto pārvērtēšanas rezultāts (61) (61) 19 19

Neto peļņa/(zaudējumi) no darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un valūtu konvertācijas 3 401 3 523

2 751 2 741 Neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) 11 488 11 610 (1 489) (1 459) Neto pārvērtēšanas rezultāts (8 087) (8 087) 4 240 4 200 Neto peļņa/(zaudējumi) no pārdošanai turētiem aktīviem - (267)

- -

Neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) - (267) - -

Neto peļņa no ārvalstu valūtas pozīcijas pārvērtēšanas 6 654 4 704

6 845 6 558

Kopā 9 860 7 777 9 525 9 223


43

7. NETO REALIZĒTĀ PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI NO PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS NOVĒRTĒTAJIEM FINANŠU AKTĪVIEM AR ATSPOGUĻOJUMU PĒLŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ


Neto realizētie zaudējumi - - (13) -Neto zaudējumi no pēc patiesās vērtības novērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - -

(13) - 8. NETO REALIZĒTĀ PEĻŅA VAI ZAUDĒJUMI NO PĀRDOŠANAI PIEEJAMAJIEM FINANŠU

AKTĪVIEM


Vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu (investīciju fondi) 386 (4 977) - - Investīcijas meitas sabiedrībās 5 803 958 (64) (64) Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (323)

(323)

1 987 (214)

Kopā 5 866 (4 342) 1 923 (278)

Norādītās summas uzreiz pēc pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu atzīšanas pārtraukšanas, tika pārceltas no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

9. PĀRĒJIE IENĀKUMI UN IZDEVUMI

Pārējie ienākumi bija sekojoši: 2013 2012


Ienākumi no kuģiem (frakts) 7 619 - 11 887 - Ieņēmumi no ieguldījuma īpašuma īres 3 496 848 1 894 872 Tipogrāfijas pakalpojumi 14 489 - 763 - Viesnīcu bizness 593 - 642 - Soda nauda no klientiem 312 298 286 98 Meža ciršana 584 - 240 - Ieņēmumi no telpu īres 106 140 68 99 Citi ienākumi 2 798 320 2 480 276 Kopā 29 997 1 606 18 260 1 345

Pārējie izdevumi bija sekojoši: 2013 2012


Ar kuģiem saistītie izdevumi (frakts) 7 758 - 12 742 - Neto zaudējumi no kuģu un nekustamo īpašumu pārdošanas 3 783 -

4 638

-

Ar kredītdarbību saistītie izdevumi 995 995 337 366 Dalības maksas 187 131 179 128 Ražošanas izmaksas (tipogrāfija) 8 367 - 534 - Pārējie 2 353 43 1 696 1 Kopā 23 443 1 169 20 126 495


44

10. ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI


Personāla izdevumi 14 806 8 350 10 307 8 290 Personāla atalgojums 11 505 6 041 7 706 5 999 Padomes un Valdes atalgojums 849 690 764 684 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2 452 1 619 1 837 1 607 Pārējie izdevumi 10 262 5 409 7 368 5 510 Profesionālie pakalpojumi 1 678 1 457 1 368 1 370 Skaitļošanas tehnikas uzturēšana un sakari 1 049 933 992 943 Īre 836 515 689 583 Komunālie maksājumi un ekspluatācijas izdevumi 2 418 574 824 672 Reklāmas pakalpojumi 278 150 406 220 PVN izdevumi 323 255 427 424 Komandējumu izmaksas 274 197 192 175 Apsardzes izdevumi 297 184 211 194 Nekustamā īpašuma nodoklis 195 131 198 90 Citi administratīvie izdevumi 2 914 1 013 2 061 839 Kopā 25 068 13 759 17 675 13 800

2013. gadā, vidējais Grupā un Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija attiecīgi 1 157, kā arī 3 Padomes un 4 Valdes locekļi, un 587 darbinieki, 3 Padomes un 4 Valdes locekļi.

2012. gadā, vidējais Grupā un Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija attiecīgi 1 120, kā arī 3 Padomes un 5 Valdes locekļi, un 589 darbinieki, 3 Padomes un 5 Valdes locekļi.

11. UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

a) Ienākuma nodokļa komponenti


Tekošā gada ienākuma nodokļa izdevumi 32 - 2 - Ārvalstīs samaksātais ienākuma nodoklis 246 246 183 183 Pārrēķins par iepriekšējo gadu 268 259 - - Atliktā nodokļa saistību izmaiņas 62 - (87) (188) Kopā 608 505 98 (5)


45

b) Finanšu pārskatu peļņas salīdzinājums ar uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksām:


(Zaudējumi) pirms nodokļu aprēķināšanas (12 762) (17 941) (41 026) (32 956) Sagaidāmais Uzņēmumu ienākuma nodoklis (1 914) (2 691) (6 154) (4 943) Nodokļu korekcijas par: (Ar nodokļi neapliekamie ienākumi)/neatskaitāmie izdevumi (590) 21

3 373 3 688

Atšķirīgu procentu likmju ietekme uz ārvalstīs samaksāto Uzņēmumu ienākuma nodokli 246 246

183 183

Atšķirīgu procentu likmju ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokli no meitas uzņēmumiem citās jurisdikcijās 25 -

988 - Iepriekšējo taksācijas perioda labojumi 259 259 - - Pārnestie zaudējumi grupā - 448 - - Pārrēķins par iepriekšējo gadu (77) - (47) - Neatzītie atlikto nodokļu aktīvi 2 659 2 222 1 755 1 067 Pārējie - - - - Kopā 608 505 98 (5)

Sagaidāmais Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir aprēķināts saskaņā ar 2013. gada Latvijā noteikto Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Atšķirīgu procentu likmju ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokli no meitas uzņēmumiem citās jurisdikcijās ir aprēķināta Armēnijas 20% nodokļu likmes dēļ.

c) Salīdzinājums starp iepriekšējā gada un tekošā gada atliktā nodokļa izmaiņām:


Atliktā nodokļa saistības gada sākumā 574 - 650 188 Pārskata gada atliktā nodokļa palielinājums 77 - (87) (188) Pārskata gada atliktā nodokļa palielinājums no ieguldījumiem meitas uzņēmumos - -

44 -

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (17) - (33) - Atliktā nodokļa saistības gada beigās 634 - 574 -

Pašu kapitālā tieši atzītais uzņēmuma ienākuma nodoklis gada sākumā 416 416

377 377

Pašu kapitālā tieši atzīto uzņēmuma ienākuma nodokļa neto palielinājums 27 27

39 39

Pašu kapitālā tieši atzītais uzņēmuma ienākuma nodoklis gada beigās 443 443

416 416

Kopā 1 077 443 990 416


46

d) Bilancē iekļautais atliktais nodoklis un peļņas un zaudējumu pārskatā uzskaitītās izmaiņas ir šādas:

2013 2012

Grupa

Atlikto nodokļu

aktīvi

Atlikto nodokļu saistības

Atlikto nodokļu

aktīvi

Atlikto nodokļu saistības

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Kredīti klientiem - (611) - (589)Nolietojums un amortizācija 5 (296) 3 (223)Investīciju īpašuma patiesās vērtības izmaiņas - (1 017) - (446)Uzkrātie nodokļu zaudējumi 4 732 - 1 413 -Uzkrājumi atvaļinājumiem 107 - 85 -Neatzītie atliktā nodokļa aktīvi - (3 511) - (791)Pārējie 2 (45) 2 (28)Kopā savstarpēji ieskaitīti aktīvi/(saistības) 4 846 (5 480) 1 503 (2 077)

Neto atliktā nodokļa aktīvi/(saistības) - (634) - (574) Pašu kapitālā tieši atzītais uzņēmumu ienākuma nodoklis - (443) - (416)Neto atliktā nodokļa aktīvi/(saistības) - (1 077) - (990) 2013 2012

Banka

Atliktā nodokļa

aktīvi

Atliktā nodokļa saistības

Atliktā nodokļa

aktīvi

Atliktā nodokļa saistības

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Nolietojums un amortizācija - (296) - (179)Investīciju īpašuma patiesās vērtības izmaiņas - (418) - (446)Uzkrātie nodokļu zaudējumi 3 567 - 1 346 -Uzkrājumi atvaļinājumiem 72 - 70 -Neatzītie atliktā nodokļa aktīvi - (2 925) - (791)Pārējie - - - -

Kopā savstarpēji ieskaitīti aktīvi/(saistības) 3 639 (3 639) 1 416 (1 416)Neto atliktā nodokļa aktīvi/(saistības) - - - - Pašu kapitālā tieši atzītais uzņēmumu ienākuma nodoklis - (443) - (416)Neto atliktā nodokļa aktīvi/(saistības) - (443) - (416)

12. KASE UN PRASĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Kase 8 515 8 502 9 947 9 917 Prasības pret centrālo banku 120 928 120 928* 40 563 40 563 Kopā 129 443 129 430 50 510 50 480 * - Sakarā ar euro ieviešanu atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem uz 31.12.2013. LVL ‘000 6 602 tika apgrūtināti kontā Latvijas Bankā. Apgrūtinājums tika pilnībā atbrīvots 2014. gada februārī. Prasības pret centrālo banku ietver naudas līdzekļus korespondējošajā kontā Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas noradījumiem, Bankas korespondentkonta vidējais mēneša atlikums nedrīkst būt mazāks par bankas obligāto rezervju prasību summu, kura tiek aprēķināta no rezervju bāzē ietverto saistību atlikuma uz katra mēneša pēdējo datumu. 2013. un 2012. gada 31.decembrī Bankas obligāto rezervju prasību summa bija attiecīgi LVL’000 19 026 un LVL’000 19 050. Banka ievēro šīs prasības.


47

13. PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM


Prasības uz pieprasījumu 76 257 71 932 54 854 54 497 LR reģistrētās kredītiestādes 650 543 621 435 OECD reģistrētās kredītiestādes 69 373 69 361 51 026 51 025 Pārējo valstu kredītiestādes 6 234 2 028 3 207 3 037 Termiņprasības 14 800 14 800 21 275 18 562 LR reģistrētās kredītiestādes 297 297 658 611 OECD reģistrētās kredītiestādes 14 503 14 503 17 951 17 951 Pārējo valstu kredītiestādes - - 2 666 - Kopā 91 057 86 732 76 129 73 059

2013. gadā Bankai ir ieķīlāts depozīts Forekss darījumiem LVL’000 14 318 apmērā (2012. gadā - LVL’000 13 101); depozīts garantijas nodrošināšanai LVL’000 482 apmērā (2012. gadā - LVL’000 645); depozīts POS terminālu darbības nodrošināšanai LVL’000 406 apmērā (2012. gadā - LVL’000 314). Bankas vidējās nominālās procentu likmes 2013. gadā ir: LVL 0.05%, USD 0.05%, EUR 0.05%; 2012.: LVL 0.22%,USD 0.23% , EUR 0.27%.

14. TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIE FINANŠU AKTĪVI


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 11 447 10 824

13 047 12 653

Latvijas rezidenti 285 285 303 303 OECD valstu rezidenti 645 492 151 - Pārējo valstu rezidenti 10 517 10 047 12 593 12 350

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 10 10 72 72 Pārējo valstu rezidenti 10 10 72 72

Kopā 11 457 10 834 13 119 12 725

15. ATVASINĀTIE FINANŠU INSTRUMENTI

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas un Bankas atvasināto instrumentu patieso vērtību. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek reģistrēti kā aktīvi un pasīvi, kopā ar to nosacīto vērtības summu. Nosacītā vērtība ir atvasinātā pamataktīvu kopējā summa un tās tiek aprēķinātas atbilstoši FKTK prasībām par kapitāla pietiekamības aprēķināšanu. Nosacītā vērtība norāda nenokārtoto darījumu apjomu gada beigās.

.

31.12.2013 31.12.2012

Aktīvi Saistības Nosacītā

vērtība

Aktīvi Saistības Nosacītā

vērtība LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Atvasinātie finanšu instrumenti Ārpusbiržas ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi (Swap) 1 138 634 144 421

11 601 1 455 368 799

Ārpusbiržas nākotnes līgumi (Forward) 43 160 57 425 19 39 24 817 1 181 794 201 846 11 620 1 494 393 616


48

16. KREDĪTI UN DEBITORU PARĀDI


Neto kredīti 125 293 132 050 167 631 209 312 Privātiem uzņēmumiem 118 233 134 874 163 671 219 115 Privātpersonām 36 679 26 972 42 895 34 086

Speciālie uzkrājumi parādu vērtības samazinājumiem (17. pielikums) (29 619) (29 796) (38 935) (43 889)

Debitoru parādi 10 270 10 270

11 286 11 286 Finanšu kompānijām 9 317 9 317 10 485 10 485 Privātiem uzņēmumiem 953 953 801 801 Kopā neto kredīti un debitoru parādi 135 563 142 320 178 917 220 598


Kredītu un debitoru parādu ģeogrāfiskais sadalījums

Neto kredīti 125 293 132 050 167 631 209 312 Latvijas rezidentiem 106 728 116 678 141 211 186 205 OECD valstu rezidentiem 2 373 2 373 10 254 10 253 Pārējo valstu rezidentiem 45 811 42 795 55 101 56 743 Speciālie uzkrājumi parādu vērtības samazinājumiem (17. pielikums) (29 619) (29 796)

(38 935)

(43 889)

Debitoru parādi 10 270 10 270 11 286 11 286 Latvijas rezidentiem 3 3 4 4 OECD valstu rezidentiem 6 787 6 787 7 393 7 393 Pārējo valstu rezidentiem 3 480 3 480 3 889 3 889

Kopā neto kredīti un debitoru parādi 135 563 142 320 178 917 220 598

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Kredītu veidu analīze Hipotēku kredīti 18 693 17 546 30 787 47 284 Industriālie kredīti 53 625 53 737 72 537 89 601 Komerckredīti 31 586 41 368 45 031 56 067 Patēriņa kredīti 5 875 3 990 5 852 4 205 Kredītkaršu kredīti 3 585 3 585 3 908 3 908 Reverse repo darījumi 3 915 3 915 3 406 3 406 Finanšu līzings 923 90 1 493 107 Citi kredīti 7 091 7 819 4 617 4 734 Neto kredīti 125 293 132 050 167 631 209 312

Kā nodrošinājumu Reverse repo darījumiem, Grupa ir saņēmusi vērtspapīrus pēc patiesās vērtības LVL`000 7 212 (2012. gada 31. decembrī: LVL`000 5 848), un Grupai ir atļauts tos pārdot vai pārķīlāt. Vērtspapīri, kas tika saņemti uz 2013.gada 31. decembri, nav pārdoti vai pārķīlāti (2012. gada 31. decembrī: LVL’000 nulle).

2013. gadā 31. decembrī Bankai ir ieķīlāts depozīts norēķinu karšu darbības nodrošināšanai LVL’000 3 941 apmērā, 2012. gadā 31. decembrī - LVL’000 3 975. 2013. gadā 31. decembrī LVL’000 2 278 ir ieķīlāts FOREX darījumu nodrošināšanai (2012. gadā 31. decembrī - LVL’000 804).


49

Bankas vidējās nominālās procentu likmes 2013. gadā ir: LVL 7.23%, USD 4.21%, EUR 1.86%; 2012: LVL 15.76%, USD 5.50% , EUR 3.92%.

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu līzings Bruto investīcijas 989 92 1 581 113 Līdz 1 gadam 710 80 850 10 No 1 gada līdz 5 gadiem 279 12 647 103 Ilgāk par 5 gadiem - - 84 - Nenopelnītie ienākumi 66 2 88 6 Līdz 1 gadam 40 2 42 4 No 1 gada līdz 5 gadiem 26 - 42 2 Ilgāk par 5 gadiem - 4 - Minimālo līzinga maksājumu patreizējā vērtība 923 90 1 493 107 Līdz 1 gadam 670 78 808 6 No 1 gada līdz 5 gadiem 253 12 605 101 Ilgāk par 5 gadiem - - 80 -

17. FINANŠU AKTĪVU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANAS IZDEVUMI Sekojošajā tabulā ir atspoguļota uzkrājumu parādu vērtības samazinājumu izmaiņu analīze. Uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās Grupa pilnībā attiecina uz Finanšu ieguldījumiem.

Grupa

Uz 2012.gada 31.decembri

Uzkrājumu pieaugums

Norakstī-tās summas

Uzkrāju-mu samazinā-jums

Ārvalstu valūtas pārvērtē-šanas rezultāts



Industriālie kredīti 9 771 12 415 (7 566) (2 772) (43) 11 805 Komerckredīti 6 482 3 270 (7 687) 648 (129) 2 584 Patēriņa kredīti 14 128 501 (1 840) (1 947) (2) 10 840 Kredītkaršu kredīti 3 636 155 (483) (418) (1) 2 889 Finanšu līzings 253 6 (6) - - 253 Hipotēku kredīti 4 029 4 853 (6 622) (1 099) (3) 1 158 Citi kredīti 636 474 (1 019) (1) - 90 Citi uzkrājumi 320 425 (316) - (10) 419 Kopā 39 255 22 099 (25 539) (5 589) (188) 30 038

Grupa Uz 2013. gada 31. decembri

Individuālais vērtības samazinājums

Vērtības samazinājums pamatojoties uz portfeļa bāzi

Kopā uzkrājumi

Finanšu aktīvu, kas individuāli tika noteikti kā finanšu aktīvi ar samazinātu vērtību, kopējā summa pirms uzkrājumu atskaitīšanas

LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000

Industriālie kredīti 3 612 8 193 11 805 16 509 Komerckredīti 1 645 939 2 584 5 587 Patēriņa kredīti 10 708 132 10 840 12 538 Kredītkaršu kredīti 2 859 30 2 889 3 168 Finanšu līzings 253 - 253 729 Hipotēku kredīti 1 081 77 1 158 2 019 Citi kredīti 90 - 90 184 Citi uzkrājumi 416 3 419 520 Kopā 20 664 9 374 30 038 41 254


50

Grupa


Uzkrājumu pieaugums

Norakstī-tās summas

Uzkrāju-mu samazinā-jums



LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 Industriālie kredīti 4 174 12 135 (5 713) (799) (26) 9 771 Komerckredīti 4 296 6 772 (4 153) (247) (186) 6 482 Patēriņa kredīti 11 099 3 848 (109) (709) (1) 14 128 Kredītkaršu kredīti 1 968 1 883 (62) (152) (1) 3 636 Finanšu līzings 1 412 12 (1 140) (30) (1) 253 Hipotēku kredīti 5 656 2 874 (1 128) (3 365) (8) 4 029 Citi kredīti 226 582 (171) - (1) 636 Citi uzkrājumi 323 51 (46) - (8) 320 Kopā 29 154 28 157 (12 522) (5 302) (232) 39 255

Grupa Uz 2012. gada 31. decembri



Kopā uzkrājumi


LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000

Industriālie kredīti 9 771 - 9 771 24 463 Komerckredīti 6 409 73 6 482 11 677 Patēriņa kredīti 14 066 62 14 128 14 817 Kredītkaršu kredīti 3 632 4 3 636 3 677 Finanšu līzings 253 - 253 735 Hipotēku kredīti 3 959 70 4 029 16 493 Citi kredīti 636 - 636 1 062 Citi uzkrājumi 317 3 320 424 Kopā 39 043 212 39 255 73 348

Grupa 2013 2012 LVL’000 LVL’000Uzkrājumu vērtības samazinājumiem veidošanas rezultāts (15 912) (29 030) Uzkrājumu pieaugums (kredīti) (22 099) (28 157) Vērtības samazināšanas zaudējumi ar atspoguļošanu peļņas vai

zaudējumu aprēķinā (nodrošinājuma pārņemšana)

- (6 468)

Uzkrājumu samazinājums (kredīti) 5 589 5 302

Norakstīto aktīvu atgūšana 598 304

Ārvalstu valūtas kursa starpības - (11)


51

Sekojošajā tabulā ir atspoguļota uzkrājumu parādu vērtības samazinājumu izmaiņu analīze. Uzkrājumus zaudējumiem no vērtības samazināšanās Banka pilnībā attiecina uz Finanšu ieguldījumiem.

Banka Uz 2012.gada

31. decembri Uzkrājumu

pieaugums Norakstī- tās summas

Uzkrājumu samazinā-jums


Uz 2013.gada 31. decembri


Industriālie kredīti 10 982 12 415 (7 566) (3 983) (43) 11 805 Komerckredīti 7 455 3 289 (7 687) (268) (127) 2 662 Patēriņa kredīti 14 091 500 (1 846) (1 947) - 10 798 Kredītkaršu kredīti 3 636 155 (483) (418) (1) 2 889 Finanšu līzings - 6 (6) - - - Hipotēku kredīti 7 089 4 832 (6 581) (3 787) (1) 1 552

Citi kredīti 636 474 (1 019) (1) - 90 Citi uzkrājumi 311 11 (11) - (9) 302

Kopā 44 200 21 682 (25 199) (10 404) (181) 30 098

Banka Uz 2013.gada 31.decembri



Kopā uzkrājumi


LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 Industriālie kredīti 3 612 8 193 11 805 16 509 Komerckredīti 1 776 886 2 662 8 234 Patēriņa kredīti 10 709 89 10 798 12 538 Kredītkaršu kredīti 2 859 30 2 889 3 168 Hipotēku kredīti 1 552 - 1 552 3 587 Citi kredīti 90 - 90 184 Citi uzkrājumi 302 - 302 406

Kopā 20 900 9 198 30 098 44 626

Banka Uz 2011.gada

31.decembri Uzkrājumu

pieaugums Norakstī- tās summas

Uzkrājumu samazinā-jums


Uz 2012.gada 31. decembri


Industriālie kredīti 4 209 13 220 (5 713) (700) (34) 10 982 Komerckredīti 4 336 7 657 (4 153) (198) (187) 7 455 Patēriņa kredīti 11 093 3 782 (75) (709) - 14 091 Kredītkaršu kredīti 1 968 1 883 (62) (152) (1) 3 636 Finanšu līzings 34 12 (16) (30) - - Hipotēku kredīti 5 620 5 747 (1 128) (3 147) (3) 7 089

Citi kredīti 226 582 (171) - (1) 636 Citi uzkrājumi 318 29 (29) - (7) 311

Kopā 27 804 32 912 (11 347) (4 936) (233) 44 200


52

Banka Uz 2012.gada 31.decembri



Kopā uzkrājumi


LVL`000 LVL`000 LVL`000 LVL`000 Industriālie kredīti 10 982 - 10 982 28 681 Komerckredīti 7 455 - 7 455 18 826 Patēriņa kredīti 14 066 25 14 091 14 817 Kredītkaršu kredīti 3 632 4 3 636 3 677 Hipotēku kredīti 7 089 - 7 089 35 918 Citi kredīti 636 - 636 1 062 Citi uzkrājumi 311 - 311 418

Kopā 44 171 29 44 200 103 399

Banka 2013 2012 LVL’000 LVL’000 Uzkrājumu vērtības samazinājumiem veidošanas rezultāts (10 680) (27 671) Uzkrājumu pieaugums (kredīti) (21 682) (32 912) Uzkrājumu samazinājums (kredīti) 10 404 4 936 Norakstīto aktīvu atgūšana 598 305

18. PĀRDOŠANAI PIEEJAMI FINANŠU AKTĪVI


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 31 806 31 806

40 107 40 107

Latvijas Republikas rezidenti 10 052 10 052 9 391 9 391 OECD valstu rezidenti 10 540 10 540 15 992 15 992 Pārējo valstu rezidenti 11 214 11 214 14 724 14 724 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 6 307 104 106 12 699 67 224 LR reģistrēti fondi - 98 612 - 54 525 ES valstīs reģistrēti fondi 5 494 5 494 12 699 12 699 Pārējie vērtspapīri ar nefiksēto ienākumu 813 - - - Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā - 24 729 - 23 453 Finanšu kompānijas (LR rezidenti) - 5 732 - 5 785 Finanšu kompānijas (citu valstu rezidenti) - 9 340 - 9 260 Privātie uzņēmumi (LR rezidenti) - 6 466 - 8 408 Privātie uzņēmumi (citu valstu rezidenti) - 3 191 - - Kopā 38 113 160 641 52 806 130 784 2013. gadā Banka atzinusi LR reģistrēto slēgto ieguldījumu fondu vērtības samazinājumu LVL’000 12 307 (2012.g. LVL’000 14 415) apmērā. 2013. gadā Bankai nebija zaudējumi no Līdzdalības radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā vērtības samazināšanas (2012.g. LVL’000 761).


53

Sekojošajā tabulā ir atspoguļota Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves kustība: Grupa Banka LVL’000 LVL’000

Uz 2012.gada 31.decembri (2 730) 1 856 Pārvērtēšana 2 534 (18 693) Neto realizētā (peļņa) vai zaudējumi no pārdošanas (5 866) 4 342 Vērtības samazināšanās izdevumi 4 218 12 307

Uz 2013.gada 31.decembri (1 844) (188)

Uz 2013. un 2012. gada 31. decembri Bankai bija šāda līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā:

Uzņēmums Reģistrācijas valsts un

adrese Uzņēmuma

darbības veids

Bilances vērtība

31.12.2013

Bilances vērtība

31.12.2012

Bankas daļa apmaksāto

pamat-kapitālā

31.12.2013 LVL’000 LVL’000 %

AS “NORVIK Ieguldījumu pārvaldes

sabiedrība” Latvija, Rīga,

E.Birznieka-Upīša ielā,21 Finanšu pakalpojumi 5 732 5 669 100 AS “NORVIK”

Universal Credit Organization”

Armenia Yerevan Khanjyan str. 41 Finanšu pakalpojumi 9 340 9 260 100

”NORVIK Līzings” SIA Latvija, Rīga, E.Birznieka-

Upīša ielā,21 Finanšu pakalpojumi - - 100 AS “NORVIK

Alternative Investments” Latvija, Rīga, E.Birznieka-

Upīša ielā,21 Finanšu pakalpojumi - 116 - "NBT4 Energy" SIA

(bij. "Legal Consulting" SIA)

Latvija, Rīga, E.Birznieka-Upīša ielā,21 Lauksaimniecība 9 129 100

„PRESES NAMS BALTIC” SIA

Latvija, Ropažu novads, Jāņsili, Sila krogs

Poligrāfijas pakalpojumi - 5 664 -

„PROSPECTUM” SIA Latvija, Rīga, Braslas 22 Operācijas ar

nekustamo īpašumu - 21 - "NORVIK

APDROŠINĀŠANAS BROKERIS" SIA

Latvija, Rīga, E.Birznieka-Upīša ielā,21

Apdrošināšanas brokeru pakalpojumi - - 100

"MEŽA FONDS" SIA Latvija, Rīga,

E.Birznieka-Upīša ielā,21

Mežsaimniecība, kokmat.sagatav.

pakalpojumi - 2 594 -

"NBT Energy" SIA* Latvija, Rīga,


Elektroenerģijas ražošana, apgāde un

sadale 2 962 - 100

"NBT1 Energy" SIA* Latvija, Rīga,



sadale 2 - 100




sadale 2 - 100


E.Birznieka-Upīša ielā,21 Operācijas ar

nekustamo īpašumu 2 - 100


E.Birznieka-Upīša ielā,21 Operācijas ar

nekustamo īpašumu 2 - 100

"Marine Hotel" SIA Latvija, Rīga,


Administratīvo un apkalpojošo dienestu

darbība 3 487 - 100

"Балтикс" SIA Krievija, Maskava,

Shodnenskaja ielā, 10

Uzglabāšanas un transporta

palīgdarbības 3 191 - 99.917

Kopā 24 729 23 453 *Skatīt 3. pielikuma “Risku pārvaldība” sadaļu “Kredītrisks”.


54

19. LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTIE FINAŠU AKTĪVI


Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu OECD valstu rezidenti - - 1 632 1 632Kopā - - 1 632 1 632

20. POZITĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA UN PĀRĒJIE NEMATERIĀLIE AKTĪVI

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Pozitīva nemateriālā vērtība 286 - 286 - Pārējie nemateriālie aktīvi 278 238 292 366

Avansi samaksātie par pārējiem nemateriālajiem aktīviem - - 18 18 Pārējo nemateriālo aktīvu neto uzskaites vērtība 564 238 596 384

Nākamā tabulā ir uzrādītas izmaiņas Grupas un Bankas nemateriālo aktīvu struktūrā par gadu, kas noslēdzas 2013.gada 31.decembrī un 2012.gada 31.decembrī:

Grupa LVL `000

Pozitīva nemateriālā

vērtība

Pārējie nemateriālie

aktīvi

Avansi par

pārējiem nemate-

riālajiem aktīviem

Kopā

Sākotnējās izmaksas

Uz 2012. gada 31.decembri 286 1 561 18 1 865 Iegādātie - 124 32 156

Izslēgtie - (4) (50) (54) Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts - (1) - (1) Uz 2013. gada 31.decembri 286 1 680 - 1 966

Nolietojums Uz 2012. gada 31.decembri - 1 269 - 1 269

Nolietojums/ korekcija - 137 - 137 Izslēgtie - (3) - (3) Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts - (1) - (1) Uz 2013. gada 31.decembri - 1 402 - 1 402

Neto uzskaites vērtība

Uz 2012. gada 31.decembri 286 292 18 596 Uz 2013. gada 31.decembri 286 278 - 564


55

Grupa LVL `000

Pozitīva

nemateriālā vērtība

Pārējie

nemateriālie aktīvi

Kopā

Kopā Sākotnējās izmaksas

Uz 2011. gada 31.decembri 286 1 459 - 1 745 Iegādātie - 156 26 182

Izslēgtie - (54) (8) (62) Uz 2012. gada 31.decembri 286 1 561 18 1 865

Nolietojums Uz 2011. gada 31.decembri - 1 435 1 435

Nolietojums - (116) - (116) Izslēgtie - (50) - (50)

Uz 2012. gada 31.decembri - 1 269 - 1 269


Uz 2011. gada 31.decembri 286 24 - 310 Uz 2012. gada 31.decembri 286 292 18 596

Pozitīva nemateriālā vērtība, ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas termiņu, kas ir iegūta, pateicoties kompāniju apvienošanai, tika attiecināta uz vienu individuālu naudu ģenerējošu aktīvu vienību – Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrību.

Banka LVL `000


aktīvi

Priekš-

apmaksa par pārējiem

nemateriāliem aktīviem

Kopā

Sākotnējās izmaksas

Uz 2012. gada 31.decembri 2 053 18 2 071 Iegādātie 97 32 129

Izslēgtie - (50) (50) Uz 2013. gada 31.decembri 2 150 - 2 150

Nolietojums Uz 2012. gada 31.decembri 1 687 - 1 687

Nolietojums 225 - 225 Izslēgtie - - -

Uz 2013. gada 31.decembri 1 912 - 1 912


Uz 2012. gada 31.decembri 366 18 384 Uz 2013. gada 31.decembri 238 - 238


56

Banka LVL `000


aktīvi

Priekš-

apmaksa par pārējiem

nemateriāliem aktīviem

Kopā Sākotnējās izmaksas

Uz 2011. gada 31.decembri 2 058 - 2 058 Iegādātie 45 26 71

Izslēgtie (50) (8) (58) Uz 2012. gada 31.decembri 2 053 18 2 071

Nolietojums Uz 2011. gada 31.decembri 1 477 - 1 477

Nolietojums 260 - 260 Izslēgtie (50) - (50)

Uz 2012. gada 31.decembri 1 687 - 1 687


Uz 2011. gada 31.decembri 581 - 581 Uz 2012. gada 31.decembri 366 18 384

21. IEGULDĪJUMU ĪPAŠUMS

Šajā tabulā ir uzrādīta Grupas un Bankas ieguldījumu īpašuma kustība par periodu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī:

Grupa Banka LVL`000 LVL`000

Uz 2011. gada 31.decembri 34 546 11 533 Iegāde 29 083 - Pārdošana (2 328) - Patiesās vērtības izmaiņas (10 516) (1 129) Akcionāra kontribūcija 10 931 - Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (188) -

Uz 2012. gada 31.decembri 61 528 10 404 Iegāde 26 993 -

Uzlabojumi 63 -

Pārdošana (1 810) -

Norakstīšana (39) (39)

Pārklasifikācija (4 075) -

Patiesās vērtības izmaiņas 336 (524)

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts (231) -

Uz 2013. gada 31.decembri 82 765 9 841


57

Grupas/Bankas ieguldījumu īpašuma sadalījums pa izmantošanas veidiem:

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Zeme 22 440 - 12 159 - Ofisu telpas 17 922 5 446 13 732 5 663 Ražošanas objekti, noliktavas 24 356 4 395 18 974 4 741 Viesnīcas un restorāni 2 395 - 3 533 - Atpūtas kompleksi 35 - 431 - Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes 6 479 - 8 643 - Dzīvokļi 4 306 - 2 763 - Nepabeigtās celtniecības objekti 2 834 - 1 293 -

Pārējie 1 998 - - -

Kopā 82 765 9 841 61 528 10 404

Ieguldījumu īpašumi tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā. Grupas ieguldījumu īpašumu novērtējumu veica sertificēti vērtētāji. Atkarībā no ieguldījumu īpašuma objekta (aktīvu veids, novietojums, tirgus darījumu skaita) tika izmantotas dažādas vērtēšanas metodes – tirgus darījumu salīdzinošā metode, ienākumu vai diskontētās naudas plūsmas metode vai šo metožu apvienojums pielietojot īpatsvaru. Grupas / Bankas ienākumi no ieguldījumu īpašuma iznomāšanas sastāda LVL’000 3 496 (31.12.2012: LVL’000 1 894) / LVL’000 848 (31.12.2012: LVL’000 872). Grupas / Bankas tiešie operacionālie izdevumi, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, kas bija saistīti ar ieguldījumu īpašumu, no kura atskaites periodā tika saņemti ienākumi no iznomāšanas sastāda LVL’000 2 074 (31.12.2012: LVL’000 644) / LVL’000 218 (31.12.2012: LVL’000 155). Grupas tiešie operacionālie izdevumi, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, kas bija saistīti ar ieguldījumu īpašumu, no kura atskaites periodā netika saņemti ienākumi no iznomāšanas LVL’000 143 (31.12.2012: LVL’000 41).

Daļa no Grupai piederošā ieguldījumu īpašuma agrāk kalpoja par nodrošinājumu Bankas izsniegtajiem kredītiem. Grupas bilances postenī "Ieguldījumu īpašums" iekļauto pārņemto nekustamo īpašumu bilances vērtība uz 2013. gada 31. decembri sastāda LVL '000 46 010 (uz 31.12.2012. LVL‘000 44 935).

22. PAMATLĪDZEKĻI

31.12.2013 31.12.2012

Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Zeme un ēkas 20 525 11 277 19 237 11 326 Transportlīdzekļi, ieskaitot kuģus 190 52 29 464 91 Biroja iekārtas un citi pamatlīdzekļi 8 677 368 4 226 380 Priekšapmaksa par pamatlīdzekļiem 122 2 41 2 Ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos 201 - 232 -

Pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtība 29 715 11 699 53 200 11 799

Grupas pamatlīdzekļi (zeme, ēkas un kuģi) tiek uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā. Grupas pamatlīdzekļu novērtējumu veica sertificēti vērtētāji. Atkarībā no pamatlīdzekļu objekta (aktīvu veids, novietojums, tirgus darījumu skaita) tika izmantotas dažādas vērtēšanas metodes – tirgus darījumu salīdzinošā metode, ienākumu vai diskontētās naudas plūsmas metode vai šo metožu apvienojums pielietojot īpatsvaru. Daļa no Grupai piederošā pamatlīdzekļu agrāk kalpoja par nodrošinājumu Bankas izsniegtajiem kredītiem. Grupas bilances postenī "Pamatlīdzekļi" iekļauto pārņemto nekustamo īpašumu bilances vērtība uz 2013. gada 31. decembri sastāda LVL '000 10 446 (uz 31.12.2012. LVL "000 41 141).


58

Šajā tabulā ir uzrādītas izmaiņas Bankas pamatlīdzekļu struktūrā par gadu, kas noslēdzas 2013.g. 31.decembrī:

Zeme un

ēkas Transport-

līdzekļi

Biroja iekārtas

un citi pamat-līdzekļi

Priekš-apmaksa

par pamat- līdzekļiem

Kopā LVL’000 Sākotnējās izmaksas

Uz 2012. gada 31.decembri 14 954 370 4 002 2 19 328 Iegādātie - - 176 38 214 Pārvērtēšana 323 - - - 323 Izslēgtie - (21) (243) (38) (302)

Uz 2013. gada 31.decembri 15 277 349 3 935 2 19 563

Nolietojums un vērtības samazināšanās

Uz 2012. gada 31.decembri 3 628 279 3 622 - 7 529 Nolietojums 393 34 188 - 615 Vērtības samazinājums (21) - - - (21) Izslēgtie - (16) (243) - (259)

Uz 2013. gada 31.decembri 4 000 297 3 567 - 7 864


Uz 2012. gada 31.decembri 11 326 91 380 2 11 799

Uz 2013. gada 31.decembri 11 277 52 368 2 11 699

Zeme un

ēkas Transport-

līdzekļi

Biroja iekārtas

un citi pamat-līdzekļi

Priekš-apmaksa

par pamat- līdzekļiem Kopā

LVL’000 Sākotnējās izmaksas Uz 2011. gada 31.decembri 14 550 401 3 937 3 18 891 Iegādātie - - 116 19 135 Pārvērtēšana 404 - - - 404 Izslēgtie - (31) (51) (20) (102)

Uz 2012. gada 31.decembri 14 954 370 4 002 2 19 328

Nolietojums un vērtības samazināšanās

Uz 2011. gada 31.decembri 2 806 261 3 458 - 6 525 Nolietojums 399 42 213 - 654 Vērtības samazinājums 423 - - - 423 Izslēgtie - (24) (49) - (73)

Uz 2012. gada 31.decembri 3 628 279 3 622 - 7 529

Neto uzskaites vērtība Uz 2011. gada 31.decembri 11 744 140 479 3 12 366

Uz 2012. gada 31.decembri 11 326 91 380 2 11 799

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kura ir iekļauta pašu kapitālā, nav sadalāma starp akcionāriem.


59

23. BIOLOĢISKIE AKTĪVI 31.12.2013 31.12.2012


Bioloģiskie aktīvi (mežs) 8 500 - 7 724 -Bilances vērtība 8 500 - 7 724 -

Sekojošā tabula atspoguļo Grupas bioloģisko aktīvu kustību 2013. gadā:

Grupa

LVL’000

Uz 2011. gada 31.decembrī - Iegādātie 9 529 Pārvērtēšana (1 805)

Uz 2012. gada 31.decembrī 7 724 Iegādātie 4 Reklasifikācija 506 Norakstīšana (162) Pārvērtēšana 428

Uz 2013. gada 31.decembrī 8 500 Bioloģisko aktīvu patiesā vērtība aprēķināta ar Latvijas ekspertiem, piemērojot Latvijas Universitātes zinātnisko datu bāzi par Latvijas mežu koksnes krāju un tās pieauguma tempiem. Mežs tiek uzskaitīts zemākajā no tūlītējas meža realizācijas pēc koksnes tirgus cenām atskaitot realizācijas izdevumus vai diskontētās naudas plūsmas pieņemot pakāpenisku mežu izciršanu brieduma fāzē ņemot vērā inflāciju.

24. PĀRĒJIE AKTĪVI


Krājumi 4 384 - 1 434 - Nākamo periodu izdevumi 706 659 929 665 Spot darījumi 1 885 1 885 480 480 PVN 1 430 50 413 187 Uzkrātie ienākumi 305 211 425 265 Norēķini pēc norēķinu kartēm 2 2 261 261 Pārējie debitori 6 210 1 013 5 879 1 318

Kopā 14 922 3 820 9 821 3 176

2013. gadā 31. decembrī ieķīlātā summa komunālajiem un sakaru pakalpojumiem sastāda LVL’000 71 (2012. gadā - LVL’000 66).

25. AKTĪVI UN PASĪVI PĀRVALDĪŠANĀ


Aktīvi pārvaldīšanā 5 372 5 372 2 622 2 622 Kredīti 5 372 5 372 2 622 2 622

Pasīvi pārvaldīšanā 5 372 5 372 2 622 2 622 Nefinanšu sabiedrības 5 372 5 372 2 622 2 622

Šajā pielikumā ir atspoguļoti aktīvi un pasīvi, kurus Banka pārvalda klientu uzdevumā, iegūstot dokumentāri apstiprinātas valdījuma tiesības uz tiem. Grupa netiek pakļauta ar aktīviem pārvaldīšanā saistītajiem kredīta, procentu likmju, kā arī jebkuriem citiem riskiem. Banka saņem komisijas maksu par trasta pakalpojumu sniegšanu klientiem.


60

26. SAISTĪBAS PRET CENTRĀLO BANKU UN CITĀM KREDĪTIESTĀDĒM


Saistības uz pieprasījumu 727 727 220 220 Latvijā reģistrētas kredītiestādes 331 331 1 1 Citās valstīs reģistrētās kredītiestādes 396 396 219 219

Termiņsaistības - - 1 229 1 229 Latvijā reģistrētas kredītiestādes - - 1 229 1 229

Kopā 727 727 1 449 1 449

Bankas vidējās nominālās likmes 2013. gadā ir: EUR 2.59%; 2012: LVL 0.28%, USD 0.00%, EUR 3.07%.

27. NOGULDĪJUMI 31.12.2013 31.12.2012


Pieprasījuma noguldījumi 396 338 403 689 340 338 343 151 Uzņēmumi 310 012 317 363 272 860 275 673 Privātpersonas 85 248 85 248 66 898 66 898 Sabiedriskās organizācijas 670 670 359 359 Valsts nefinanšu sabiedrības 342 342 172 172 Vietējās valdību iestādes 66 66 49 49

Termiņnoguldījumi 94 519 98 044 120 529 121 373 Uzņēmumi 32 180 35 705 39 769 40 613 Privātpersonas 62 313 62 313 80 615 80 615 Sabiedriskās organizācijas 26 26 145 145

Kopā 490 857 501 733 460 867 464 524

Noguldījumu ģeogrāfiskais sadalījums Pieprasījuma noguldījumi 396 338 403 689 340 338 343 151 Latvijas rezidenti 63 817 71 164 44 706 46 841 OECD valstu rezidenti 51 929 51 929 47 577 47 577 Pārējo valstu rezidenti 280 592 280 596 248 055 248 733 Termiņnoguldījumi 94 519 98 044 120 529 121 373 Latvijas rezidenti 52 559 56 084 76 756 77 600 OECD valstu rezidenti 2 404 2 404 3 786 3 786 Pārējo valstu rezidenti 39 556 39 556 39 987 39 987 Kopā 490 857 501 733 460 867 464 524

Bankas vidējās nominālās termiņnoguldījumu procentu likmes 2013. gadā ir: LVL 0.59% USD 0.21% EUR 0.45%; 2012: LVL 1.53% USD 0.42% EUR 1.46%.


61

28. PAKĀRTOTĀS SAISTĪBAS

Uz 2013. un 2012. gada 31.decembri, Bankas noguldītāji, kuriem pieder vairāk kā 10% no pakārtoto saistību kopsummas, ir šādi:

31.12.2013 31.12.2012

Aizņēmuma līguma dzēšanas

termiņš

Procentu likme

(%)

Valūta

LVL’000

LVL’000 “NEW OST INVESTMENTS LIMITED” (Lielbritānija) 2017 7 EUR 4 920 4 920 “Raiffeisen Zentralbank Oesterreich AG” (Austrija) - - EUR - 5 170

Citas personas 2015-2019 3.85-7 EUR,USD,

GBP 10 453 9 301 Kopā 15 373 19 391

29. PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

31.12.2013 31.12.2012 Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Saistības sakarā ar meitas uzņēmuma iegādi - - 4 400 4 400 Uzkrātie izdevumi 1 007 1 000 1 289 911 Spot darījumi 691 691 938 938 Uzkrājumi darbinieku atvaļinājumiem 715 478 707 467 Komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā iekasētie

maksājumi -

-

349

349 Nenoskaidrotās summas 695 695 25 25 Norēķini pēc norēķinu kartēm 420 420 2 2 Nākamo periodu ienākumi 153 30 85 10 Pārējie kreditori 4 947 825 5 641 923

Kopā 8 628 4 139 13 436 8 025

Nenoskaidrotās summas ir Bankas saņemtie maksājumi, kuru saņēmējs nav skaidri definēts un kuri noskaidroti pēc gada beigām. Pamatojoties uz sadarbības līgumiem, komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā saņemtie maksājumi tiek pārskaitīti sniedzējiem pēc gada beigām.

30. APMAKSĀTAIS PAMATKAPITĀLS

31.12.2013 31.12.2012 Skaits `000 LVL `000 Skaits `000 LVL `000

Reģistrētais un apmaksātais akciju kapitāls 87 672 87 672 65 569 65 569

Visām akcijām ir vienādas balsstiesības.

2013. gada laikā Bankas akciju kapitāls tika palielināts par LVL ‘000 22 103.


62

Uz 2013. un 2012. gada 31.decembri, Bankas akcionāri ir šādi:

31. ZAUDĒJUMI UZ VIENU AKCIJU

Peļņa uz vienu akciju tika aprēķināta, dalot tīro peļņu, kas ir saistīta ar mātes kompāniju parasto akciju turētājiem, ar izlaisto akciju vidējo svērto skaitu. Uz 2012. un 2011.gada 31. decembri aprēķinā nebija starpības starp pamata peļņu uz vienu akciju un mazināto peļņu uz vienu akciju.

Grupa Grupa 31.12.2013 31.12.2012

Tīrie zaudējumi (LVL’000) (13 373) (41 052) Parasto akciju vidējais svērtais skaits 67 540 58 753

Zaudējumi uz vienu akciju (LVL) (0.20) (0.70)

32. NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI 31.12.2013 31.12.2012

Grupa Banka Grupa Banka LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 129 443 129 430 50 510 50 480 Prasības pret citām kredītiestādēm ar noteikto

sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem 90 575 86 250

68 149 67 791 Kopā 220 018 215 680 118 659 118 271

31.12.2013 31.12.2012

Akciju skaits

% no kopējā apmak-

sātā pamat-kapitāla

Apmak-sātais

pamat- kapitāls

Akciju skaits

% no kopējā apmak-

sātā pamat-kapitāla

Apmak-sātais

pamat- kapitāls

LVL’000 LVL’000

G. Guseļņikovs 43 836 007 50.00 43 836 - - - J. Šapurovs 16 482 886 18.80 16 483 16 048 552 24.48 16 049 “Straumborg Ehf.” (Islande) - - - 11 372 087 17.34 11 372 A. Svirčenkovs - - - 11 347 190 17.31 11 347 Pārējie (katram mazāk kā 10%) 27 353 118 31.20 27 353 26 800 760 40.87 26 801

Kopā 87 672 011 100.00 87 672 65 568 589 100.00 65 569


63

33. ĀRPUSBILANCES POSTEŅI


Izsniegtās saistības 9 223 9 223 2 967 2 967 Garantijas un galvojumi 2 570 2 570 2 914 2 914

Pārējie 6 653 6 653* 53 53 Ārpusbilances saistības 5 025 5 400 6 651 10 405

Neizmantotās kredītlīnijas 4 891 5 266 5 776 9 530 Akreditīvi 134 134 875 875

Kopā ārpusbilances posteņi, bruto 14 248 14 623 9 618 13 372

* t.sk.iespējamās saistības pret Latvijas Banku saskaņā ar euro ieviešanu LVL’000 6 602.

Ikdienas darbībā, Grupa piešķir kredītu saistības, garantijas un akreditīvus. Galvenais šo instrumentu mērķis ir nodrošināt, ka nepieciešamie līdzekļi ir pieejami klientiem. Garantijām un akreditīviem, kas ietver sevī neatsaucamās saistības, tiek piešķirts tāds pats risks kā kredītiem, jo Bankai nāksies maksāt gadījumā, ja klienti nevarēs izpildīt savas saistības pret trešajām pusēm. Akreditīvi, saskaņā ar kuriem Bankai ir tiesības klienta vārdā akceptēt trešo pušu rēķinus, un, kas ir nodrošināti ar transportēto preci.

Ar saistībām, kas izriet no kredītlīnijām jāsaprot neizmantoto kredītlīniju daļa. Attiecībā uz kredītrisku, banka potenciāli ir pakļauta zaudējumiem, kas izriet arī no neizmantotām kredītlīniju saistībām.

34. FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA

Sekojošā tabula atspoguļo salīdzinājumu Grupas un Bankas finanšu instrumentu klases pēc uzskaites vērtības un patiesās vērtības, kas ir ietvertas finanšu pārskatos.

31.12.2013. 31.12.2012. Grupa Bilances

vērtība Patiesā

vērtība

Starpība Bilances

vērtība Patiesā

vērtība

Starpība LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 129 443 129 443 -

50 510 50 510 -

Prasības pret kredītiestādēm 91 057 91 057 - 76 129 76 141 12 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 11 457 11 457 -

13 119 13 119 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 1 181 1 181 - 11 620 11 620 - Kredīti un debitoru parādi 135 563 136 935 1 372 178 917 179 899 982 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 38 113 38 113 - 52 806 52 806 - Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi -

-

-

1 632

1 625

(7)

Finanšu saistības

Saistības pret kredītiestādēm 727 727 - 1 449 1 449 - Atvasinātie finanšu instrumenti 794 794 - 1 494 1 494 - Noguldījumi 490 857 490 998 (141) 460 867 461 350 (483) Pakārtotās saistības 15 373 15 373 - 19 391 19 391 - Kopā starpība 1 231 504


64

31.12.2013. 31.12.2012. Banka Bilances

vērtība Patiesā

vērtība

Starpība Bilances

vērtība Patiesā

vērtība

Starpība Finanšu aktīvi LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Kase un prasības pret centrālajām bankām 129 430 129 430 -

50 480 50 480 -

Prasības pret kredītiestādēm 86 732 86 732 - 73 059 73 071 12 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 10 834 10 834 -

12 725 12 725 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 1 181 1 181 - 11 620 11 620 - Kredīti un debitoru parādi 142 320 144 944 2 624 220 598 224 163 3 565 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 160 641 160 641 - 130 784 130 784 - Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi

- - - 1 632

1 625

(7)

Finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm 727 727 - 1 449 1 441 8 Atvasinātie finanšu instrumenti 794 794 - 1 494 1 494 - Noguldījumi 501 733 501 883 (150) 464 524 464 995 (471) Pakārtotās saistības 15 373 15 373 - 19 391 19 391 - Kopā starpība 2 474 3 107

Metodikas un pieņēmumi, kas tiek izmantoti patiesās vērtības noteikšanai finanšu instrumentiem, kuri finanšu pārskatos netiek reģistrēti pēc patiesās vērtība ir sekojoši: - Finanšu aktīviem un pasīviem, kuriem ir īss dzēšanas termiņš (tādi kā overdrafti, naudas tirgus darījumi ar atmaksas termiņu kas ir īsāks par 3 mēnešiem) tiek pieņemts, ka to uzskaites vērtība aptuveni atbilst to patiesai vērtībai. Šis pieņēmums tiek piemērots arī depozītiem uz pieprasījumu, norēķinu kontiem un subordinētajam kapitālam ar noteiktiem nosacījumiem, kas ļauj tādām saistībām tikt pielīdzinātām otrā līmeņa kapitālam. - Finanšu aktīvu un pasīvu ar fiksēto likmi, kuri tiek novērtēti pēc amortizētās vērtības, patiesā vērtība tiek novērtēta diskontējot līgumu naudas plūsmu pašreizējā vērtībā, izmantojot aktuālas likmes, kuras tiek piemērotas Grupai un Banka izsniedzot līdzīgus kredītus (kā arī piesaistot depozītus) aizņēmējiem ar līdzīgu kredītreitingu un/vai nodrošinājumu un ar vienādiem atlikušiem termiņiem. - Patiesās vērtības noteikšanā netika ņemti vērā iespējamie nākotnes kredītu zaudējumi, naudas plūsmas korekcijas no restrukturizācijas vai pirmstermiņa dzēšanas. Patiesās vērtības, atspoguļotas augšējās tabulās, ir aprēķinātas tikai informācijas atklāšanas vajadzībām. Aprakstītās novērtējuma metodikas un pieņēmumi atspoguļo Grupas un Bankas finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanu finanšu aktīviem, kas uzskaitīti pēc amortizētās vērtības. Tā kā citas institūcijas var izmantot atšķirīgas metodes un pieņēmumus, lai noteiktu patieso vērtību, šīs vērtības nav salīdzināmas ar citu institūciju atspoguļotām vērtībām.


65

35. PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS UZSKAITĪTIE FINANŠU INSTRUMENTI

Sekojošā tabula atspoguļo pēc patiesās vērtības novērtēto Grupas un Bankas finanšu instrumentu analīzi, tos sadalot starp tiem, kuru patiesā vērtība ir balstīta uz kotētajām tirgus vērtībām, tiem, kuru vērtības noteiktas pēc novērtējuma metodes, kurā visi modeļa dati tiek ņemti no novērojamiem tirgiem, un tiem, kur novērtējuma metodes ietver datu izmantošanu no nenovērojamiem tirgiem. Uz 2013.g. 31.decembri - Grupa

Kotēts tirgus

Novērtēšanas metodes -

izejošie tirgus dati


izejošie netirgus dati

Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi 43 263 1 181 6 307 50 751 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 11 457 - - 11 457 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 181 - 1 181 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 31 806 - 6 307 38 113

Finanšu saistības - 794 - 794 Atvasinātie finanšu instrumenti - 794 - 794

Uz 2012.g. 31.decembri - Grupa

Kotēts tirgus





Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi 53 226 11 620 12 699 77 545 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 13 119 - - 13 119 Atvasinātie finanšu instrumenti - 11 620 - 11 620 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 40 107 - 12 699 52 806 Finanšu saistības - 1 494 - 1 494 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 494 - 1 494

Uz 2013.g. 31. decembri - Banka

Kotēts tirgus





Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi 42 640 1 181 128 835 172 656 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 10 834 - - 10 834 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 181 - 1 181 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 31 806 - 128 835 160 641

Finanšu saistības - 794 - 794 Atvasinātie finanšu instrumenti - 794 - 794


66

Uz 2012.g. 31. decembri - Banka

Kotēts tirgus





Kopā

LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000 Finanšu aktīvi 52 832 11 620 90 677 155 129 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi 12 725 - - 12 725 Atvasinātie finanšu instrumenti - 11 620 - 11 620 Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 40 107 - 90 677 130 784 Finanšu saistības - 1 494 - 1 494 Atvasinātie finanšu instrumenti - 1 494 - 1 494

Sekojošajā tabulā ir atspoguļotas izejošo netirgus datu izmaiņas 2012. un 2013. gados:

Grupa Banka Novērtēšanas metodes -

izejošie netirgus dati Novērtēšanas metodes -

izejošie netirgus dati LVL’000 Uz 2011. gada 31.decembri 10 688 94 727 Iegāde 4 430 26 890 Pārdošana - (20 190) Neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) - 111 Neto pārvērtēšanas rezultāts (2 419) (10 861) Uz 2012. gada 31.decembri 12 699 90 677 Iegāde 813 105 769 Pārdošana - (49 406) Neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) - (4 180) Neto pārvērtēšanas rezultāts (7 205) (14 025) Uz 2013. gada 31.decembri 6 307 128 835

Patiesās vērtības izmaiņas ir iekļautas visaptverošos ienākumos un kapitāla pozīcijā „Neto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve , pēc nodokļiem”. Neto tirdzniecības peļņa/(zaudējumi) ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina „Neto realizētā peļņa vai zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīviem” pozīcijā.


67

36. KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS APRĒĶINS

Kapitāla pietiekamības koeficienti Grupai un Bankai, pēc stāvokļa uz 2013.g. 31.decembri, tika aprēķināti šādā veidā:

Grupa Grupa Banka Banka

Nosacītā riska pakāpe, %

Riska darījumu vērtība

LVL’000

Riska darījumu

riska svērtā vērtība

LVL’000


LVL’000

Riska darījumu


LVL’000 Aktīvi Centrālās valdības vai centrālās bankas 0% 125 443 - 125 443 - 20% 6 837 1 367 6 838 1 368 50% 13 852 6 926 13 852 6 926 100% - - - - Finanšu iestādes 0% - - - - 20% 91 184 18 237 86 860 17 372 50% - - - - 100% 703 703 703 703 Komercsabiedrības un privātpersonas 0% - - - - 20% - - - - 100% 59 801 59 801 69 422 69 422 150% 1 526 2 289 1 526 2 289 Mazo riska darījumu portfelis 0% - - - - 75% 4 507 3 380 4 507 3 380 Kavētie riska darījumi 0% - - - - 100% 35 262 35 262 35 009 35 009 150% 21 086 31 629 18 474 27 711 Ieguldījumu fondu apliecības (IFA) 0% - - - - 100% 5 494 5 494 100 822 100 822 Citi posteņi 0% 8 700 - 8 687 - 20% - - - 100% 142 179 142 179 55 036 55 036 150% - - - -

Kopā aktīvi un riska svērtā vērtība 516 574 307 267 527 179 320 038

Ārpusbilances posteņi

Nosacītā riska pakāpe, %


LVL’000

Riska darījumu


LVL’000


LVL’000

Riska darījumu riska svērtā

vērtība LVL’000

Posteņi ar 100% korekcijas pakāpi 20% 51 10 51 10 Posteņi ar 50% korekcijas pakāpi 50% 18 5 18 5 Posteņi ar 50% korekcijas pakāpi t 75% 1 642 616 1 642 616 Posteņi ar 0% korekcijas pakāpi 100% - - 376 - Posteņi ar 50% korekcijas pakāpi 100% 4 094 2 047 4 094 2 047 Posteņi ar 100% korekcijas pakāpi 100% 983 983 983 983 Posteņi ar 50% korekcijas pakāpi 150% 183 137 183 137 Nodrošināti posteņi 0% 674 - 674 -

Kopā ārpusbilances posteņi 7 645 3 798 8 021 3 798 Kopā aktīvi un ārpusbilances posteņi 524 219 311 065 535 200 323 836


68

Grupa Banka KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS APRĒĶINS (Turpinājums) LVL’000 LVL’000

Pirmā līmeņa kapitāls Apmaksātais pamatkapitāls 87 672 87 672 Rezerves kapitāls 7 7 Uzkrātie zaudējumi (46 388) (37 508) Mazākuma interese 973 - Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve (1 844) (188) Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve (2 697) - Sagaidāmi zaudējumi no kredītiem (259) (259) Pārskata gada zaudējumi (13 373) (18 446) Pozitīvā nemateriālā vērtība (286) - Pārējie nemateriālie aktīvi (278) (238)

Ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņas - (1 722)

Kopā pirmā līmeņa kapitāls 23 527 29 318

Otrā līmeņa kapitāls Sagaidāmi zaudējumi no kredītiem (259) (259) Subordinētais kapitāls 8 761 8 761 70% no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerves 990 990 45% no ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņām 1 254 1 254

Kopā otrā līmeņa kapitāls 10 746 10 746

Pašu kapitāls 34 273 40 064

Kopsavilkums Kredītriska kapitāla prasība 24 885 25 907 Tirgus riska kapitāla prasība 2 445 1 097 Operacionālā riska kapitāla prasība 6 867 2 792 Kapitāla prasību segums ar pašu kapitālu 76 10 268

Kapitāla pietiekamības rādītājs uz 31.12.2013 8.02% 10.76%

Kapitāla pietiekamības rādītājs uz 31.12.2012 6.33% 8.34% Normatīvs (%) 8.00% 8.00%

Tā kā FKTK piemēro noteikumus, kas paredz papildus kapitāla uzturēšanu bankām, kuru biznesa modelis orientēts uz nerezidentu apkalpošanu, Bankai noteiktais līmenis sastāda 11.1%. Šobrīd Banka veic noteiktus pasākumus prasītā kapitāla līmeņa sasniegšanai.


69

37. SAISTĪTĀS PUSES

Saistītās puses ir akcionāri, kuri var kontrolēt vai būtiski ietekmēt Grupas pārvaldīšanas politiku, Padomes un Valdes locekļi, augstākā līmeņa vadītāji, viņu tiešie ģimenes locekļi, un uzņēmumi, kuros viņiem pieder kontrolpakete, kā arī Grupas meitas kompānijas.

Saistīto pušu aktīvi un pasīvi ir sekojoši:

Vidējā procentu

likme Bilances vērtība

Ārpus-bilances posteņi

31.12.2013 Kopā

31.12.2012 Kopā

Grupa % LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi 6 025 22 6 047 2 211

Kredīti un debitoru parādi, neto 6 025 22 6 047 2 211

Saistītie uzņēmumi un personas 0.70 5 358 10 5 368 1 487

Padome un Valde 4.03 550 7 557 614

Citi atbildīgie darbinieki 2.20 117 5 122 110

Saistības 8 600 - 8 600 3 620

Noguldījumi 7 558 - 7 558 1 336

Saistītie uzņēmumi un personas 1.61 5 251 - 5 251 1 280

Padome un Valde 0.48 60 - 60 48

Citi atbildīgie darbinieki

0.00 2 247 - 2 247 8

Pakārtotās saistības 1 042 - 1 042 2 284

Saistītie uzņēmumi un personas 6.00 515 - 515 1 406

Padome un Valde 0.00 - - - 527

Citi atbildīgie darbinieki 7.00 527 - 527 351

Vidējā procentu

likme Bilances vērtība

Ārpus-bilances posteņi

31.12.2013 Kopā

31.12.2012 Kopā

Banka % LVL’000 LVL’000 LVL’000 LVL’000

Aktīvi 34 042 398 34 440 77 060

Kredīti un debitoru parādi, neto 34 042 398 34 440 77 060

Saistītie uzņēmumi un personas 0.70 5 358 10 5 368 1 487

Meitas uzņēmumi 4.13 28 630 376 29 006 75 501

Padome un Valde 1.58 52 7 59 68

Citi atbildīgie darbinieki 14.87 2 5 7 4

Saistības 28 651 - 28 651 11 183

Noguldījumi 27 609 - 27 609 8 899

Saistītie uzņēmumi un personas 1.61 5 251 - 5 251 1 280

Meitas uzņēmumi - 20 051 - 20 051 7 563

Padome un Valde 0.48 60 - 60 48

Citi atbildīgie darbinieki - 2 247 - 2 247 8

Pakārtotās saistības 1 042 - 1 042 2 284

Saistītie uzņēmumi un personas 6.00 515 - 515 1 406

Padome un Valde - - - - 527

Citi atbildīgie darbinieki 7.00 527 - 527 351


70

Pēc stāvokļa uz 2013.gada 31.decembri, Bankas riska darījumu ar saistītām pusēm summa ir LVL’000 2 008 vai 4.45% no pirmā un otrā līmeņa kapitāla. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu ”Par kredītiestādēm”, riska darījumu summa ar personām, kas ir saistītas ar Banku, nevar pārsniegt 15% no Bankas pašu kapitāla.

Darījumi starp saistītajām pusēm notiek pēc Bankas standarta likmēm. Nākamā tabula atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas rodas iepriekšminēto saistīto pušu veikto transakciju rezultātā:

2013 2012


Procentu ienākumi 127 2 305 114 2 053 Procentu izdevumi (53) (54) (201) (215) Neto procentu ienākumi 74 2 251 (87) 1 838

38. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA Sākot ar 2014. gada 1. janvāri Latvijas Republika pievienojas euro zonai, un Latvijas lats tika mainīts pret euro. Sākot ar minēto datumu Bankas uzskaite tiek veikta euro valūtā. Pāreja uz euro valūtu notika pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa EUR 1 = LVL 0.702804. Turpmāk finanšu pārskati tiks sniegti euro valūtā. Uz gada pārskata parakstīšanas datumu Bankas pakārtoto saistību apjoms pieauga par EUR 6.4 milj., tādējādi stiprinot Bankas/Grupas kapitāla bāzi.

* * * * *


71


72

Documents

Akciju sabiedr ība “NORVIK BANKA”iedz īvot āju. Tas ir lo isks rezult āts, emot v ērā faktu, ka Latvijas banku vid ū Norvik Bankas klientiem tiek pied āvāts plaš ākais