Aldis Alliks: Juridisku personu krimināltiesiskās atbildības aktualitātes

Juridisku personu

krimināltiesiskās atbildības

aktualitātes

Aldis Alliks

zvērināts advokāts

ZAB „VARUL” vecākais jurists

Konference „ES un biznesa tiesības”

2013.gada 5.aprīlī.

Krimināllikuma

VIII1 nodaļa

„Juridiskajām personām piemērojamie

piespiedu ietekmēšanas līdzekļi”[turpmāk – „piespiedu līdzekļi”]

ieviesta 2005.gadā

2013.gada 1.aprīlī

stājās spēkā

grozījumi

Krimināllikumāun

Kriminālprocesa likumā

No likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” anotācijas:

- Regulējums nav bijis efektīvs; kopš 2005.gada

piespiedu līdzekļi praksē piemēroti tikai vienu reizi

- Mūsdienās daudzus noziedzīgus nodarījumus vides

un nodokļu jomā, kā arī koruptīvus noziedzīgus

nodarījumus izdara juridisku personu interesēs,

bet pie atbildības tiek saukti vien tehniskie izdarītāji –

fiziskas personas

Krimināllikuma 12.pants [no 2013.gada 1.aprīļa]:

Par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas

interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības

vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, attiecīgā fiziskā

persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai personai var

piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Krimināllikuma 701.pants [no 2013.gada 1.aprīļa]

Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu

privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību

kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai (...) var piemērot

piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas

interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai

kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli

vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas

loceklis:

1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai

darboties tās uzdevumā;

2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās

personas vārdā;

3) īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.


Piespiedu līdzekļu veidi

1) likvidācija* izslēdz citu piespiedu līdzekļu piemērošanu

2) tiesību ierobežošana

3) mantas konfiskācija

4) naudas piedziņa* šos piespiedu līdzekļus var piemērot vairāk nekā vienu vienlaicīgi

1. Likvidācija

Juridiskās personas darbības piespiedu

izbeigšana

Likvidējot juridisko personu, valsts īpašumā bez

atlīdzības atsavināma visa tās īpašumā esošā manta

Piemēro tikai tad, ja juridiskā persona ir īpaši izveidota

noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai ja ir izdarīts

smags vai sevišķi smags noziegums

2. Tiesību ierobežošana

Noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanavai

tāda aizlieguma noteikšana, kas neļauj- izmantot noteiktas tiesības,

- saņemt valsts atbalstu vai palīdzību,

- piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā,

- veikt noteikta veida darbību

uz laiku no 1 līdz 10 gadiem[līdz 2013.gada 31.martam: līdz 5 gadiem]

3. Mantas konfiskācija

Juridiskās personas īpašumā esošās mantas

pilnīga vai daļēja piespiedu bezatlīdzības

atsavināšana valsts īpašumā

Tiesai, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti

jānorāda, kura manta ir konfiscējama

4. Naudas piedziņa

Naudas summa, ko uzliek samaksāt valsts labā

30 dienu laikā

Naudas piedziņa nosakāma 10 – 100 000[līdz 2013.gada 31.martam: 1 – 10 000]

Latvijas Republikā nolēmuma taisīšanas brīdī

noteikto minimālo mēnešalgu apmērā

Agrāk kā papildus piespiedu līdzekļa veids KL bija

paredzēts arī – kaitējuma atlīdzināšana

Tagad ir papildināts KPL 353.pants, nosakot, ka

juridiskajai personai, kurai piemērots

piespiedu līdzeklis, tiesa var uzlikt pienākumu

samaksāt kompensāciju[naudas izteiksmē noteiktu samaksu cietušajam kā

gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām

un mantisko zaudējumu]


Piespiedu līdzekļu veida noteikšanas nosacījumi:

1) noziedzīgā nodarījuma raksturs

2) radītais kaitējums


Piespiedu līdzekļu mēra noteikšanas nosacījumi:

1) juridiskās personas faktiskā rīcība

2) juridiskās personas darbību raksturs un sekas

3) pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

4) juridiskās personas lielums, nodarbošanās veids un

finansiālais stāvoklis

5) pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai atlīdzinātu nodarīto

zaudējumu vai novērstu radīto kaitējumu

6) vai juridiskā persona ir izlīgusi ar cietušo

Process piespiedu līdzekļa piemērošanai juridiskajai

personai tiek uzsākts:

* jau uzsākta kriminālprocesa ietvaros, kurā par

aizdomās turēto ir atzīta vai pie kriminālatbildības ir

saukta attiecīgā fiziskā persona

* procesa virzītājam pieņemot motivētu lēmumu,

ja kriminālprocesa gaitā ir noskaidrots, ka, visticamāk, ir

pamats piespiedu līdzekļa piemērošanai

Lēmumā par piespiedu līdzekļa piemērošanas procesa

uzsākšanu procesa virzītājs norāda:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus

2) noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju

3) pamatojumu pieņēmumam, ka izmeklējamais

noziedzīgais nodarījums, visticamāk, izdarīts

juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas

pārraudzības vai kontroles rezultātā4) juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un

juridisko adresi

Prokurors var pabeigt procesu, sastādot priekšrakstu

par piespiedu līdzekli, ja:

(1) ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags

noziegums

UN

(2) juridiskās personas pārstāvis atzīst noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas faktu

UN

(3) cietušajam radītais kaitējums ir kompensēts

UN

(4) pārstāvis piekrīt procesa pabeigšanai, piemērojot

juridiskajai personai piespiedu līdzekli

Ar prokurora priekšrakstu piespiedu līdzekļus piemēro:

* tikai par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem

noziedzīgiem nodarījumiem

* tikai šādus – tiesību ierobežošana un naudas piedziņa

* ne vairāk kā par pusi no maksimālā tiesību

ierobežošanas laika vai naudas piedziņas apmēra

Procesa virzītājs procesu par piespiedu līdzekļa

piemērošanu ar lēmumu var izdalīt atsevišķā lietvedībā

šādos gadījumos:

1) kriminālprocess pret fizisko personu tiek izbeigts,

pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem;

2) konstatēti apstākļi, kas liedz noskaidrot vai

saukt pie kriminālatbildības konkrētu fizisko personu,

vai objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai

tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama;

3) lai savlaicīgi atrisinātu krimināltiesiskās attiecības

ar fizisko personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību;

4) to lūdz juridiskās personas pārstāvis.

Pirmstiesas procesā piespiedu līdzekļu

piemērošanai noskaidro – cita starpā:

„fiziskās personas, ja tāda zināma, statusu

juridiskās personas institūcijās”

Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” anotācijā:

(a) uzsvērta līdzšinējā

nespēja saukt pie atbildības juridisko personu

arī gadījumos, kad

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītā

fiziskā persona vēl nav notiesāta

(b) minēts šāds iepriekš aprakstītās problēms piemērs:

„Uzņēmuma pārbaudes laikā ir konstatēta izmaksa, kas

Krimināllikuma izpratnē ir definējama kā kukulis vai

prettiesisks labums, kas dots vai nu valsts

amatpersonām vai arī privātpersonām komerciālās

uzpirkšanas nolūkos, bet nav konstatēta vai atrodama

fiziskā persona, kas ir veikusi kukuļdošanu”

KPL 548.pants. Tiesas nolēmums [no 2013.gada 1.aprīļa]

[A] Izskatot procesa par piespiedu līdzekļa piemērošanu

juridiskajai personai materiālus,

tiesai jāizlemj:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums

2) vai ir noskaidroti šādi apstākļi:

* noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi

* fiziskās personas, ja tāda zināma, statuss

juridiskās personas institūcijās

* juridiskās personas faktiskā rīcība

* juridiskās personas veikto darbību raksturs un

radušās sekas

* juridiskās personas veiktie pasākumi, lai

novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

* juridiskās personas lielums, nodarbošanās veids

un finansiālais stāvoklis

3) vai noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās

personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības

vai kontroles rezultātā

4) kāds piespiedu līdzeklis piemērojams

[B] Atzinusi, ka iepriekšminētie fakti nav pierādīti,

tiesa:

a) izbeidz kriminālprocesu daļā par piespiedu līdzekļa

piemērošanu juridiskajai personai

b) izbeidz procesu par piespiedu līdzekļa

piemērošanu, kurš izdalīts atsevišķā lietvedībā

KPL 548.pants. Tiesas nolēmums[līdz 2013.gada 31.martam]

(1) Atzinusi, ka fiziskās personas noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās

personas interesēs, turklāt juridiskā persona par to zināja un neko

nedarīja noziedzīga nodarījuma vai tā seku novēršanai, tiesa

spriedumā lemj arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu

juridiskajai personai.

(2) Atzinusi, ka nav pierādīti šā panta pirmajā daļā minētie fakti, tiesa kriminālprocesu

daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai izbeidz.

- Tiesību ierobežošanu

- mantas konfiskāciju

- naudas piedziņu

izpilda tiesu izpildītāji

- Likvidāciju

izpilda maksātnespējas procesa administrators

Izpildot likvidāciju:

* vienīgais maksātnespējas stāvokļa risinājums ir

bankrots

* vienīgais maksātnespējas procesa izbeigšanas

pamats – pabeigta bankrota procedūra

(2006.gada 8.jūnija Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes

likums)

Likvidējamās juridiskās personas

kreditoru prasījumu apmierināšana

neattiecas uz to kreditoru prasījumiem, kuri

attiecīgās krimināllietas ietvaros notiesāti

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu!

ATZIŅAS un SECINĀJUMI

„Juridiskās personas lieta” – īpašs

kriminālprocesa paveids (process pret juridisko

personu)


Nav vairs nozīmes tam, vai juridiskā persona

zināja vai nezināja, ka fiziska persona ir izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu tās interesēs ...


Turpmāk „procesu pret juridisko personu” varēs

atdalīt un pabeigt ar krimināltiesisko attiecību

risinājumu ātrāk – vēl pirms fiziskajai personai

caurdurts nevainīguma prezumpcijas plīvurs,

proti, pirms šīs fiziskās personas vaina

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatēta

Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ...


Rīkošanās juridiskas personas interesēs vai

labā – fiziskās personas rīcība (darbība vai

bezdarbība), kas apzināti vērsta uz noziedzīgu

mantiska vai nemantiska labuma vai priekšrocību

iegūšanu, saglabāšanu vai vairošanu juridiskajai

personai


Tātad: lai juridiskās personas lietā konstatētu

rīcību juridiskās personas interesēs vai labā,

fiziskās personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma

subjektīvās puses obligātai pazīmei ir jābūt

nolūkam nodrošināt kāda mantiska vai

nemantiska labuma vai priekšrocību iegūšanu,

saglabāšanu vai vairošanu juridiskajai personai


Fiziskās personas personiskās intereses

(piemēram, algas vai amata paaugstinājums,

vienreizēja mantiska atlīdzība, īpaša attieksme no

priekšniecības puses u.tml.) ir sekundāras jeb

pakārtotas – ja nepastāvētu juridiskās personas

intereses vai labums, fiziskajai personai nebūtu

radusies nepieciešamība izdarīt noziedzīgo

nodarījumu


Rīkošanās juridiskās personas nepienācīgas

pārraudzības vai kontroles rezultātā – fiziskās

personas noziedzīga rīcība (darbība vai

bezdarbība) savās personiskās interesēs vai

labā, kuru varēja nepieļaut vai novērst pienācīga

pārraudzība vai kontrole no juridiskās personas

puses


Tātad: fiziskās personas izdarītā noziedzīgā

nodarījuma subjektīvās puses obligātai pazīmei ir

jābūt nolūkam iegūt, saglabāt vai vairot

personisku mantisku vai nemantisku labumu vai

priekšrocības, izmantojot nepienācīgu

pārraudzību vai kontroli no juridiskās personas

puses


Fiziskās personas personiskās intereses šādos

gadījumos ir vienīgās – fiziskā persona

noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi savās

interesēs un savā labā, juridiskajai personai tā

rezultātā vai nu negūstot nekādu labumu vispār,

vai arī pat ciešot zaudējumus


Juridiskās personas lietā fiziskā persona

noziedzīgu nodarījumu var būt nodarījusi, vai nu

rīkodamās kā attiecīgās juridiskās personas

koleģiālās institūcijas loceklis, vai arī rīkodamās

individuāli


Rīkošanās individuāli attiecas uz tādas fiziskās

personas noziedzīgu rīcību, kura nav koleģiālās

institūcijas loceklis, bet kurai ir cita veida

(piemēram – darba) tiesiskās attiecības ar

konkrēto juridisko personu


Teorētiski pašu juridisko personu varētu apzīmēt

kā krimināltiesiskās atbildības „kvazi-subjektu”: to

nesauc pie kriminālatbildības [jo nevar konstatēt

vainu – skat. KL 1. un 8.pantu], bet tai var

piemērot piespiedu līdzekļus


Piespiedu līdzekļu legālā definīcija Krimināllikumā

nav sniegta, tomēr ir skaidrs, ka

piespiedu līdzekļi un kriminālsods ir dažādi

krimināltiesību institūti, kuriem ir atšķirīgs

tiesiskais regulējums un piemērošanas

nosacījumi


Kriminālsodu piemēro par vainojama noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, bet piespiedu līdzekļi ir KL

paredzēti papildu ietekmēšanas līdzekļi sakarā ar

izdarīto noziedzīgo nodarījumu – ar tiem soda par

kaitējumu sabiedriskajām interesēm


Piespiedu līdzekļi nav kriminālsodi un līdz ar to

nerada kriminālsoda noteikšanas juridiskās sekas

(sodāmību)


Pimstiesas kriminālprocesa virzītāja izteikts

pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi

noziedzīgu nodarījumu konkrētas juridiskās

personas interesēs, labā vai nepienācīgas

pārraudzības vai kontroles rezultātā, ir šīs

juridiskās personas aizstāvības īstenošanas

pamats

No brīža, kad personai ar procesa virzītāja

lēmumu atļauj piedalīties procesā par piespiedu

līdzekļa piemērošanu kā juridiskās personas

pārstāvim, šai personai ir tiesības par juridiskās

personas līdzekļiem uzaicināt aizstāvi

Tiesā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja

- iztiesāšana notiek atsevišķā lietvedībā izdalītā

procesā par piespiedu līdzekļa piemērošanu

juridiskajai personai

un

- iztiesāšanā nepiedalās juridiskās personas

pārstāvis

NEKAD NAV PAR AGRU

GRIEZTIES PIE

advokāta – SAVA (tiesību un

likumisko interešu) AIZSTĀVJA!


Aldis Alliks

zvērināts advokāts

ZAB „VARUL” vecākais jurists

E-pasts: [email protected]

Tālrunis: 28 39 2222

www.varul.com

NEKAD NAV PAR AGRU

GRIEZTIES PIE

advokāta – SAVA (tiesību un

likumisko interešu) AIZSTĀVJA!

mailto:[email protected]

http://www.varul.com

Documents

Aldis Alliks: Juridisku personu krimināltiesiskās atbildības aktualitātes