Apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada novembra · 2012-10-15 · VMprog_301006;Programma ”Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” Apstiprināta ar Ministru kabineta

VMprog_301006;Programma ”Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2006.gada novembra

rīkojumu Nr.

Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. –

2015.gadam”

(Informatīvā daļa)

VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”

2

Saturs

Vispārējā daļa...................................................................................................................... 3

I. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas

dokumentiem....................................................................................................................... 9

II. Programmas mērķi un uzdevumi .................................................................................. 10

III. Plānotie programmas rezultāti un sasniegšanas rādītāji.............................................. 10

IV. Rezultatīvie rādītāji ..................................................................................................... 11

V. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai ............................................. 12

1) Efektīva veselības nozares cilvēkresursu plānošana ................................................ 13

2) Veselības nozares nodrošināšana ar cilvēkresursiem nepieciešamā skaitā,

izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā ................................................. 13

3) Izglītības sistēmas attīstīšana (augstākās, profesionālās, tālākizglītības) atbilstoši

pieprasījumam veselības nozares darba tirgū ............................................................... 14

3.1 Studējošie ............................................................................................................ 14

3.2 Mācību spēki ....................................................................................................... 14

3.3 Klīniskas un mācību bāzes .................................................................................. 15

3.4 Studiju un mācību programmas .......................................................................... 15

3.5 Pētniecība ............................................................................................................ 15

3.6 Līdzdiploma izglītība .......................................................................................... 16

3.7 Tālākizglītība ...................................................................................................... 16

4) Pilnveidot darba samaksas un izveidot sociālo garantiju sistēmu ............................ 16

VI. Uzdevumu izpildes laika plānojums ........................................................................... 17

VII. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

........................................................................................................................................... 18

VIII. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas............................................................. 36

IX. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība .............................................................. 36


3

Tekstā lietotie saīsinājumi

DMK – Daugavpils medicīnas koledža

ES – Eiropas Savienība

EUROSTAT – Eiropas Savienības statistikas birojs

FM – Finanšu ministrija

HIV/AIDS – cilvēka imūndeficīta vīruss/iegūtais imūndeficīta sindroms

IeM – Iekšlietu ministrija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LĀPOS – Latvijas Ārstniecības personu organizāciju savienība

LFB – Latvijas Farmaceitu biedrība

LMA – Latvijas Māsu asociācija

LM – Labklājības ministrija

LMK – Liepājas medicīnas koledža

LU – Latvijas universitāte

LU EKMI – Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts

LU MF –Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

LVSADA – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība

LZP – Latvijas Zinātnes padome

NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

MPIC – Medicīnas profesionālās izglītības centrs

MZB – Medicīnas Zinātniskā bibliotēka

PVO – Pasaules veselības organizācija

PSVSAK – P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža

R1MK – Rīgas 1.medicīnas koledža

RMK – Rīgas medicīnas koledža

RSU – Rīgas Stradiņa universitāte

TM – Tieslietu ministrija

VM – Veselības ministrija

VOAVA – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra

VSMTVA – Veselība statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

Vispārējā daļa

PVO 2006.gada ziņojumā „Strādāsim kopā veselībai” ir norādījusi, ka

cilvēki ir veselības aprūpes sistēmas pamats, uzsverot, ka cilvēkresursu krīze

veselības aprūpes nozarē ir globāla un vērojama visā pasaulē. „Tas ir

rezultāts gadiem ilgām nepietiekamām investīcijām medicīnas izglītībā,

apmācībā, algu politikā, darba vides uzlabošanā un darba organizēšanā”1,

teikts minētajā ziņojumā. Turklāt pēdējo gadu laikā veselības aprūpes nozarē

1 “Working together for health”,The World Health Report 2006


4

visā pasaulē ir radušies līdz šim nebijuši, ar globalizācijas un migrācijas

ietekmi saistīti, neatliekami risināmi jautājumi un izaicinājumi, radušies

jauni slimību veidi (gripas pandēmijas draudi, HIV/AIDS u.c.), līdz ar

mūsdienu dzīves apstākļiem mainījusies saslimstības struktūra, pieaudzis

dabas katastrofu, terora aktu skaits un to radīto seku apjoms.

Lai panāktu labus sabiedrības veselības rādītājus, protams, svarīgas ir

modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas

diagnostikas, ārstniecības metodes. Tomēr neskatoties uz straujo medicīnas

tehnoloģiju un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību pasaulē un Latvijā,

cilvēkresursi, šobrīd un arī nākotnē, būs nozīmīga un neaizstājama veselības

aprūpes nozares sastāvdaļa.

Vienlaicīgi jāatzīst, ka gandrīz visās Eiropas valstīs vērojams

veselības aprūpes speciālistu trūkums un vidējais strādājošo vecums

veselības nozarē Eiropas valstīs palielinās. Tiek prognozēts, ka Lielbritānijā

līdz 2008.gadam trūks 35 000 medmāsu, bet Somijas nacionālajā veselības

sistēmā līdz 2010.gadam trūks 112 000 medmāsu. Lielākās bažas saistītas ar

veselības nozares spēju piesaistīt un noturēt nozarē gados jaunākas

medmāsas, nodrošinot paaudžu maiņu. Dānijā, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā

un Francijā medmāsu vidējais vecums ir 41 – 45 gadi. Lielbritānijā gandrīz

puse medmāsu ir vecākas par 40 gadiem, bet viena piektdaļa ir vecākas par

50 gadiem.2

Nopietna problēma ir veselības nozares darbaspēka migrācija. Eiropas

reģiona austrumu daļas daudzi veselības nozares darbinieki emigrē lielāka

atalgojuma meklējumos uz valstīm, kurās ir salīdzinoši labāka

sociālekonomiskā situācija. Čehijā, Ungārijā, Lietuvā un Polijā 2002.gadā

veiktajā ārstu aptaujā tika atklāts, ka no 25 – 50 % respondentu pieļāva

iespēju pārcelties uz dzīvi rietumos, bet 4 – 10% to grasījās darīt noteikti. 3

Kā liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts

aģentūras dati, laika periodā no 1994.gada līdz 2001.gadam Latvijā

ārstniecības personu skaitam, sevišķi izteikti vidējā ārstniecības personāla

(māsu, ārsta palīgu, vecmāšu) skaitam, bija vērojama tendence samazināties.

Taču kopš 2001.gada ārstniecības personu skaits Latvijā ir nostabilizējies.

2005.gadā ārstu skaits (7259 ārsti) salīdzinot ar 2004.gadu (7198 ārsti) ir

pieaudzis par 61 ārstu, bet māsu skaits 2005.gadā (10308 māsas) salīdzinot

ar 2004.gadu (10155 māsas) pieaudzis par 153 māsām. To var izskaidrot ar

medicīnisko pakalpojumu apmaksas nosacījumiem, kuri paredz reģistrāciju

2 Preses relīze EURO/02/06 „Pasaules veselības organizācija aicina vairāk atbalstīt veselības sektora

darbiniekus” 3 Preses relīze EURO/02/06 „Pasaules Veselības organizācija aicina vairāk atbalstīt veselības sektora

darbiniekus”


5

Ārstniecības personu reģistrā. Tas savukārt uzlabo uzskaiti. Daļēji to var

skaidrot ar medicīnas darbinieku algu paaugstinājumu pēdējos gados un

ārstniecības personu atgriešanos veselības aprūpes nozarē.

Salīdzinot Latvijas rādītājus ar citu valstu rādītājiem, saskaņā ar

EUROSTAT 2003.gada datiem, Latvijā ir 278 praktizējoši ārsti uz 100 000

iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs (Beļģijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē

u.c.) vidēji 332 ārsti uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt praktizējošas māsas un

vecmātes – Latvijā 436 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs

vidēji 711 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to jāsecina, ka Latvijā ārstu un

māsu skaita attiecība ir ļoti zema salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm.

2004.gadā tā bija 1,8 (salīdzinoši ar Eiropas valstīs pieņemto optimālo

attiecību 1 ārsts un 5 māsas) Protams, vērtējot vidējo ārstniecības personu

skaitu citās valstīs, jāņem vērā katras valsts veselības aprūpes modeļa

atšķirības un prioritārie virzieni, tomēr salīdzinot ar citu Eiropas valstu

vidējiem rādītājiem, Latvijā šobrīd vērojams ārstniecības personu (sevišķi

māsu) trūkums.

Ārstniecības personu nepietiekams skaits un nevienmērīgs izvietojums

savukārt mazina iedzīvotājiem pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem

daudzos Latvijas reģionos. Visaugstākais ārstu skaits ir Rīgā un Jūrmalā -

vairāk kā 35,0 uz 10 000 iedzīvotājiem, bet viszemākais – mazāk kā 14,9

ārsti uz 10 000 iedzīvotāju ir Krāslavas, Aizkraukles, Bauskas, Kuldīgas un

Tukuma rajonos. Savukārt vismazāk ārsta palīgu ir Rīgā – mazāk kā 4,9 uz

10 000 iedzīvotāju, bet visvairāk – Krāslavā vairāk kā 15,0 uz 10 000

iedzīvotāju. Līdz ar to jāsecina, ka attālākos lauku reģionos salīdzinot ar

pilsētām ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem ir mazāk

pieejami un vairāk jāpaļaujas uz ārstu palīgu sniegtajiem veselības aprūpes

pakalpojumiem.

Analizējot datus par māsām, jāsecina, ka Rīgā ir vairāk kā 60,0 māsas

uz 10 000 iedzīvotāju, bet Bauskas, Ogres, Rīgas rajonos mazāk kā 19.9

māsas uz 10 000 iedzīvotāju, kas ir 3 reizes mazāk nekā Rīgā.

Kā atzīst Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes

kontroles inspekcija, speciālistu trūkums valsts reģionos jau tagad negatīvi

ietekmē ārstniecības pakalpojumu kvalitāti.

Šobrīd nepietiekamā skaitā ir arī farmaceiti un farmaceitu asistenti.

Pašreiz Latvijas Farmaceitu biedrībā ir reģistrējušies un aptiekās strādā

nedaudz vairāk kā 1200 farmaceiti. Optimālais nepieciešamais farmaceitu

skaits būtu 1500 farmaceiti, kas pilnībā nodrošinātu farmaceitisko aprūpi.

Tas nozīmē, ka papildus šobrīd gatavotajam farmaceitu skaitam vēl būtu

nepieciešams gatavot 7 – 8 farmaceitus gadā. Šobrīd abās augstskolās kopā

tiek gatavoti aptuveni 45 farmaceiti gadā, tomēr problēma ir tajā, ka liela


6

daļa augstskolas beigušie neiet strādāt uz aptiekām, bet izvēlas citu ar

farmāciju vai pat pavisam citu nozari saistītu darbu.

Lai mērķtiecīgi plānotu un nodrošinātu racionālu cilvēkresursu

izvietojumu reģionos, nepieciešams katru gadu analizēt esošo ārstniecības

personu skaitu un izvietojumu, izstrādāt vienotu skaita plānošanas metodiku

un saskaņā ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem

(Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju

attīstības programmu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības

pamatnostādnēm, pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības

aprūpē”) noteikt nepieciešamo ārstniecības personu skaitu attiecīgajos

Latvijas reģionos.

Lai motivētu ārstniecības personas doties strādāt ārpus Rīgas,

nepieciešams veicināt pašvaldību un darba devēju iesaistīšanos darbinieku

(ārstu , māsu u.c. veselības nozares speciālistu) ieinteresēšanā par iespējamo

darba vietu un pozitīvas darba vides radīšanā, kā arī sadzīves apstākļu

uzlabošanā (palīdzot iekārtot prakses vietas, nodrošinot dienesta dzīvokli

u.c.), paredzot pārcelšanās naudu un mācību kredīta dzēšanu tiem, kas dodas

strādāt attālāko rajonu administratīvajās teritorijās. Viens no pasākumiem,

kas, iespējams, veicinātu ārstniecības personu interesi doties strādāt uz

attālākiem Latvijas reģioniem, varētu būt „Karjeras dienas”, kurās būtu

iespēja satikties darba devējiem un jaunajiem speciālistiem, veidojot

savstarpēju dialogu par darba iespējām un piedāvājumu reģionos. Veiksmīga

pieredze šādu pasākumu organizēšanā ir citās nozarēs. Jau vairākus gadus

„Karjeras dienas” tiek organizētas Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas

Universitātē, radot iespēju darba devējiem un studentiem (jaunajiem

darbiniekiem) meklēt kopīgus risinājumus. Karjeras dienu organizēšanā

nepieciešama arī izglītotāju (augstskolu u.c.) iesaistīšana, kas palīdzētu

topošajiem speciālistiem veikt mērķtiecīgu specialitātes un nākamās darba

vietas izvēli. Karjeras dienas būtu jāorganizē katru gadu un ilgtermiņā,

nodrošinot atgriezenisko saiti starp visām iesaistītajām institūcijām un

personām.

Par racionālu veselības aprūpes cilvēkresursu izvietojumu Latvijas

reģionos liecinātu kvantitatīvie (vajadzīgajā skaitā) un kvalitatīvie

(vajadzīgajā specializācijā) rādītāji. Tas savukārt veicinātu vienlīdzīgu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, neatkarīgi no

dzīvesvietas.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar ārstniecības personām,

nepieciešams kompleksi pilnveidot izglītības sistēmu veselības aprūpes

nozarē. Izglītība, neskatoties uz ārstniecības personu deficītu valstī, nedrīkst

zaudēt tās mērķi – nodrošināt veselības aprūpes nozari ar labi izglītotiem


7

profesionāļiem, atbilstoši darba tirgus prasībām. Nosacīti izglītības sistēmu

veselības aprūpes nozarē var iedalīt:

1. Līdzdiploma izglītībā (izglītība, kuras rezultātā persona iegūst

profesiju).

2. Tālākizglītībā jeb pēcdiploma izglītībā (iepriekš iegūtās izglītības

turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši

profesijas prasībām).

Latvijas medicīniskās izglītības sistēma augstskolās un koledžās

nodrošina kvalificētu speciālistu sagatavošanu, tomēr to raksturo ievērojams

infrastruktūras nolietojums, piemēram, RSU Rehabilitācijas un Māszinību

fakultātes strauji augošajam pieprasījumam nepietiekošas telpas, kā arī

mācību, pētniecības un dienesta viesnīcu infrastruktūras izteikti

nevienmērīga attīstība, kas traucē stabilu, ilgtermiņa un kvalitatīvu

medicīniskās izglītības iestāžu darbību un attīstību.

Programmā „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” nepieciešams

paredzēt veselības nozares izglītības sistēmas attīstību vairākos virzienos –

studentu sadzīves un sociālo apstākļu uzlabošanā, mācību spēku

konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanā, klīnisko un mācību bāzu

attīstībā, studiju un mācību programmu attīstībā, pētniecībā. Paredzēto

pasākumu realizācija nodrošinātu ilgtspējīgu, harmonisku medicīniskās

izglītības sistēmas darbību un attīstību, kā arī veicinātu iespēju adaptēties

atbilstoši mainīgajām kvalitatīvajām un kvantitatīvajām prasībām veselības

aprūpes darba tirgū.

Ņemot vērā medicīniskās izglītības specifiku (ilgais un sarežģītais

apmācības process), ieguldīto investīciju atdevi šajā jomā (pietiekamu skaitu

kvalificētu speciālistu) iespējams novērtēt tikai pēc ilgāka laika perioda.

Tomēr ne mazāk svarīgi ir uzsvērt sabiedrībai un potenciālajiem medicīnas

un veselības aprūpes studiju programmu studentiem, ka šī nozare ir

perspektīva, jo tajā valsts investē nozīmīgus resursus, tādējādi radot iespēju

medicīnas un veselības aprūpes studijām piesaistīt spējīgākos vidusskolu

absolventus.

Vērtējot pēcdiploma izglītības iespējas un atbilstību pieprasījumam,

jāsecina, ka šobrīd darba tirgū (īpaši attālākos Latvijas reģionos) ir

novērojama tendence, ka, piemēram, ārstam tiek piedāvāta skolu māsas

vakantā darba vieta, ārsta palīgam vai vecmātei tiek piedāvāta vakantā māsas

darba vieta u.tml.

Lai risinātu minēto problēmu, ievērojot mūžizglītības principus un

radot iespēju nezaudēt iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes profesijā (kā

arī veicinātu speciālistu palikšanu reģionā), ir nepieciešams izstrādāt


8

pārkvalifikācijas principus un tiem sekojošas pārkvalifikācijas programmas

dažādām veselības nozares specialitātēm:

1. Iespēja ārstam pārkvalificēties par māsu;

2. Iespēja ārsta palīgam pārkvalificēties par māsu;

3. Iespēja vecmātei pārkvalificēties par māsu;

4. Dažādu specialitāšu ārstu pārkvalifikācijas iespēja (piemēram,

internists par ģimenes ārstu).

Savukārt, viena no būtiskākajām problēmām, kas ierobežo māsu kustību

darba tirgū, ir lielais pamatspecialitāšu skaits māsas profesijā, piemēram,

uroloģijas specialitāti ieguvusi māsa bez attiecīga sertifikāta nevar patstāvīgi

strādāt vispārējā ķirurģijas nodaļā. Tāpēc Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu

ES valstu, ir nepieciešams noteikt ierobežotu pamatspecialitāšu skaitu māsas

profesijā, piemēram, 4 – 6 pamatspecialitātes. Lai noteiktu optimālo

pamatspecialitāšu skaitu, ir nepieciešama darba devēju, ekspertu

piesaistīšana šī jautājuma risināšanā.

Vienlaicīgi, lai nodrošinātu pamatspecialitātēs strādājošo māsu augstu

profesionālo līmeni (atbilstoši veselības aprūpē izmantotajām tehnoloģijām,

uz pierādījumiem balstītas medicīnas pieejai u.tml.) ir nepieciešams izstrādāt

specializācijas programmas, kuras varētu realizēt akreditētas izglītības

iestādes saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Tālākizglītības jeb pēcdiploma izglītības koordinēšana valstī ir

nepieciešama, lai nodrošinātu darba tirgus vajadzībām atbilstošu ārstniecības

personu vispārējo un speciālo profesionālo kompetenču pilnveidošanu

neformālās izglītības veidā. Lai veiktu saskaņotu tālākizglītības

koordinēšanu valstī ir nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, lai noteiktu

konkrētus uzdevumus katrai no tālākizglītības procesā iesaistītajām

institūcijām.

Programmā izstrādātā prognoze (atbilstoši VSMTVA un darba grupas

izstrādātajai metodikai) par nepieciešamo cilvēkresursu nodrošinājumu

nākamajos gados (pielikumā Nr.14,15) liecina, ka, saglabājoties pašreizējām

tendencēm, 2010. gadā Latvijā varētu trūkt aptuveni 1000 ārstu un 2000

māsu un vecmāšu jeb 15 – 20% no nepieciešamā veselības aprūpes

darbinieku skaita. Izstrādājot prognozi par cilvēkresursu skaita dinamiku līdz

2010.gadam tika izmantota pielikumos Nr.8, 9, 10,11 izstrādātā ārstniecisko

personu amatu aprēķinu metodika.

Šo prognozi var pasliktināt straujā darbaspēka aizplūšana uz citām ES

valstīm, kur darba samaksa veselības aprūpes sektorā ievērojami pārsniedz

Latvijas rādītājus. Kā piemēru var minēt ārsta darba samaksu ne tikai tādās

ES – 15 valstīs kā Īrija (12 000 eiro) un Somija (5 000 eiro), bet arī jaunajā


9

dalībvalstī Čehijā (1 300 eiro), kamēr Latvijā šobrīd ārsta algu 2010. gadā

tiek plānota 750 eiro (530 lati) līmenī.

Sociālā dialoga augstākajā līmenī 2006. gada martā Briselē Eiropas

Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU) un Eiropas

Slimnīcu un veselības aprūpes asociācija (HOSPEEM) vienojās, ka

iedarbīgākais līdzeklis darba spēka migrācijas mazināšanai ir konkurēt

spējīgas darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas radīšana darbinieku

mītnes zemēs. Lai risinātu šo uzdevumu, programmā „Cilvēkresursu attīstība

veselības aprūpē” jāizstrādā pasākumu plāns darba samaksas un sociālo

garantiju sistēmas izveidei, kas veicinātu darbaspēka piesaisti veselības

nozarei Latvijā.

PVO reģionālā biroja direktors Dr. Marks Danzons teicis: „Lai būtu

spēcīga veselības sistēma, ir jāinvestē ārstos, medmāsās, farmaceitos,

vecmātēs un citos veselības sektora profesionāļos – viņu izglītībā, apmācībā

un darba vidē. Bez spēcīga un jauna darbaspēka, panākumi veselības jomā

nevar sasniegt tos cilvēkus, kam tie ir nepieciešami, un netiek dota efektīva

atbilde tādām problēmām kā gripas pandēmija, HIV/AIDS, zāļu rezistentā

tuberkuloze un citas hroniskās slimības”4

I. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un

atbalstītajiem politikas dokumentiem

Programma ir izstrādāta pamatojoties uz:

1) Pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (apstiprinātas

ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326);

2) Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju

attīstības programmu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada

20.decembra rīkojumu Nr.1003);

3) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.444);

4) Programmā izvirzītie uzdevumi ir saskaņoti ar Reģionālās politikas

pamatnostādnēm (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa

rīkojumu Nr.198).

5) Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā

nodarbinātajiem (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra

rīkojumu Nr.105).

4“ Working together for health”, The World Health report 2006


10

II. Programmas mērķi un uzdevumi

Mērķis

Nodrošināt cilvēkresursus un to attīstību veselības aprūpes nozarē ilgtermiņa

posmā.

Programmas mērķis sasniedzams, realizējot starpnozaru sadarbību un

īstenojot četrus uzdevumus.

Uzdevumi:

1) Efektīvi plānot cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē.

2) Nodrošināt veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem nepieciešamā

skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā.

3) Attīstīt izglītības sistēmu veselības aprūpes nozarē (augstāko,

profesionālo, tālākizglītību) atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.

4) Pilnveidot darba samaksas sistēmu, izveidot sociālo garantiju un

ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu.

Veiksmīgai programmas mērķa sasniegšanai nepieciešams:

Vispusīgs atbalsts valsts, pārvaldes institūciju, pašvaldību līmenī;

Prioritārajiem darbības virzieniem atbilstoši, precīzi formulēti rīcības

plāni visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

Pietiekami finansiālie resursi programmas ieviešanai;

Programmas īstenošanas koordinācija, vadība, pārraudzība un

izvērtēšana.

III. Plānotie programmas rezultāti un sasniegšanas rādītāji

Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” galvenais

rezultāts būs veselības aprūpes sistēmas nodrošinājums ar cilvēkresursiem

pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā. Par būtiskiem programmas

rezultātiem būtu jāuzskata:

3.1 Ārstniecības personu skaita pieaugums atbilstoši pieprasījumam

valstī;


11

3.2 Atbilstoša veselības nozarē nodarbināto ārstu un māsu attiecība;

3.3 Ārstniecības personu vienmērīgs izvietojums, nodrošinot vienlīdzīgu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos;

3.4 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās studējošo

sadzīves apstākļu uzlabošana un sociālo garantiju sistēmas

izveidošana;

3.5 Pietiekamā skaitā un kvalifikācijā nodrošināts akadēmiskais personāls

medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās;

3.6 Mūsdienīgas un studiju programmu prasībām atbilstošas klīniskās un

mācību bāzes;

3.7 Pieprasījumam darba tirgū atbilstošas, pilnveidotas studiju

programmas;

3.8 Attīstīta RSU un LU pētnieciskā infrastruktūra;

3.9 Atbilstoši pieprasījumam darba tirgū pilnveidota līdzdiploma izglītība;

3.10 Izstrādāta vienota tālākizglītības koordinācijas kārtība ;

3.11Izveidota tautsaimniecībā konkurētspējīga darba samaksas un sociālo

garantiju sistēma.

IV. Rezultatīvie rādītāji

1) Par 5% palielinās veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības

personu skaits vecuma grupā no 25-40 gadiem.

2) Samazinās vienas ārstniecības personas aprūpē esošo pacientu skaits

stacionāros (12.,13.pielikums).

3) 70% no veselības nozares izglītību ieguvušajām personām strādā

veselības nozarē.

4) 2009.gadā ārstiem sasniegta darba samaksa 2,5 tautsaimniecībā vidējo

darba algu apmērā.

5) Izbūvētas un rekonstruētas 11 dienesta viesnīcas, piemērojot tās studiju

procesam.

6) Katru gadu tiek aizstāvētas 50 doktora disertācijas.

7) Izveidotas 6 reģionālās mācību bāzes.


12

8) Izveidota programma, nodrošinot 10 repatriācijas jeb „atgriešanās

grantus”. (Repatriācijas jeb „atgriešanās” grants nepieciešams, lai veicinātu

pētnieku (zinātnieku) atgriešanos Latvijā pēc zinātniski pētnieciskā darba

ārvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt finansējumu pētniecības darba (projekta)

turpinājumam trīs gadus. Pētnieks sagatavo zinātniski pētnieciskā projekta

pieteikumu. Projekta finansējums paredz personāla (tai skaitā pētnieka)

atalgojumu un nodokļus, komandējumu, materiālu un aprīkojumu, sedz

dalības maksu konferencēs u.c. Repatriācijas jeb „atgriešanās” grantu var

pieprasīt Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kas vismaz

daļu no augstākās izglītības ieguvuši Latvijā).

9) Izstrādāta ārstniecības personu tālākizglītības programma.

10) Ieviesta ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskā

apdrošināšana.

V. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem

pietiekamā skaitā un kvalifikācijā, nepieciešams veidot vienotu, kompleksu

pieeju šī jautājuma risināšanai.

Svarīgi ir ilgtermiņā plānot nepieciešamo ārstniecības personu skaitu,

lai, savukārt, plānotu atbilstošu medicīnas un veselības aprūpes programmās

studējošo skaitu.

Vienlīdz svarīgi ir veikt pasākumus, kas veicinātu šobrīd darba tirgū

esošo ārstniecības personu vēlmi turpināt darbu veselības aprūpes nozarē

(veidojot darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu, veicinot pozitīvu

profesijas prestižu), kā arī jauniešu ieinteresēšana izvēlēties ārsta, māsas vai

citu veselības nozares specialitāti, pilnveidojot studiju programmas,

paaugstinot mācībspēku kvalifikāciju, uzlabojot studentu sadzīves apstākļus

un nodrošinot sociālo atbalstu, atbilstošus sadzīves apstākļus studiju laikā.

Svarīgs izglītības posms ir tālākizglītība, kura jāveido atbilstoši

pieprasījumam un mainīgajai situācijai veselības aprūpes nozares darba

tirgū.

Veselības aprūpes nozari nodrošināt ar cilvēkresursiem atbilstošā

skaitā un pieprasījumā ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja tiks veidota

sekmīga sadarbība starp ministrijām un citām institūcijām un izveidoti stabili

finansējuma avoti tās izpildei.

Saskaņā ar minēto, programmas pamatmērķa sasniegšana ir

iespējama, sadalot visus veicamos uzdevumus četros galvenajos uzdevumos

un veicamajās aktivitātēs:


13

1) Efektīva veselības nozares cilvēkresursu plānošana

Pašlaik Latvijā nav vienotas cilvēkresursu plānošanas metodikas

veselības nozarē. Tas sarežģī atbilstošu un veiksmīgu ārstniecības personu

plānošanu, ņemot vērā strādājošo vecuma struktūru, studējošo skaitu,

pieprasījumu darba tirgū, darbaspēka migrāciju u.c. faktorus. Lai turpmāk

plānošanas process notiktu pēc vienotiem principiem un iegūtie rezultāti

būtu salīdzināmi, kā arī varētu izstrādāt prognozes nākamajiem gadiem,

nepieciešams izstrādāt vienotu ārstniecības personu plānošanas metodiku.

1.1Apstiprināt veselības nozarē nodarbināto cilvēkresursu plānošanas

metodiku (gultu skaita, pacientu skaita un minimālā ārstniecības personu

skaita attiecības aprēķināšanas kārtību stacionārajām veselības aprūpes

iestādēm).

1.2 Izstrādāt un apstiprināt metodiku pacientu aprūpes līmeņiem (amatu

skaita parēķināšanas kārtība izstrāde stacionārajām veselības aprūpes

iestādēm).

1.3 Plānot cilvēkresursus veselības nozarē atbilstoši izstrādātajai metodikai.

1.4 Analizēt cilvēkresursu skaitu un izvietojumu, atbilstoši izstrādātajai

metodikai un sniegt priekšlikumus metodikas optimizācijai.

2) Veselības nozares nodrošināšana ar cilvēkresursiem nepieciešamā

skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā

Šobrīd vairākos Latvijas reģionos ir vērojams ārstniecības personu

trūkums. Lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas

beigušo vēlas palikt strādāt Rīgā vai citā lielākā pilsētā un samērā neliela

daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas, pamatojot to ar sliktiem

sadzīves apstākļiem, karjeras iespēju trūkumu, profesionālās izaugsmes

trūkumu.

2.1 Veicināt darba devēju iesaistīšanos veselības aprūpes cilvēkresursu

plānošanā Latvijas reģionos;

2.1.1 Katru gadu apkopot darba devēju sniegto informāciju par konkrētas

ārstniecības iestādes cilvēkresursiem un to attīstības tendencēm.

2.1.2 Organizēt darba devēju piedalīšanos jauno speciālistu piesaistīšanai

veselības aprūpes nozares darba tirgum reģionos.

2.1.3 Veicināt pašvaldību piedalīšanos jauno speciālistu piesaistīšanā,

nodrošinot tiem dzīves vietu, palīdzot iekārtot prakses vietu u.c.


14

2.1.4 Veicināt pozitīva profesijas prestiža veidošanu sabiedrībā.

3) Izglītības sistēmas attīstīšana (augstākās, profesionālās,

tālākizglītības) atbilstoši pieprasījumam veselības nozares darba tirgū

Šobrīd veiksmīga līdzdiploma studiju procesa nodrošināšanai

nepieciešams veikt vairākus būtiskus uzlabojumus, kas būtu vērsti uz

studējošo sadzīves un studiju apstākļu uzlabošanu, kā arī mācību spēku

konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas izveidošanu un klīnisko un mācību

bāzu attīstīšanu atbilstoši studiju prasībām. Vienlīdz nozīmīga ir studiju

programmu pilnveidošana un pētniecības iespēju un infrastruktūras

nodrošināšana. Svarīgs posms ir vienotas tālākizglītības principu un sistēmas

izstrādāšana.

3.1 Studējošie

3.1.1 Studentu atlase medicīnas un veselības aprūpes programmās, ieviešot

Profesionālās piemērotības pārbaudījumus.

3.1.2 Studiju sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana:

3.1.2.1 Studējošā kredīta apjoma palielināšana turpmākajos gados atbilstoši

valsts budžeta iespējām.

3.1.2.2 Studējošā kredīta dzēšana atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada

29.maija noteikumiem Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts

un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, ja students izvēlas,

piemēram, valstij tajā brīdī nepieciešamu medicīnas vai veselības

aprūpes specialitāti vai dodas strādāt uz attālu Latvijas reģionu.

3.1.2.3 Dienesta viesnīcu izbūve un esošo ēku remonts, piemērojot tās

studiju un sadzīves procesam.

3.2 Mācību spēki

3.2.1 Konkurētspējīga darba samaksas apjoma nodrošināšana medicīnas un

veselības aprūpes studiju programmās iesaistītajam akadēmiskajam

personālam.

3.2.2 Akadēmiskā personāla pilnvērtīgas klīniskās prakses nodrošināšana,

attīstot universitātes klīniku sistēmu ārstniecības iestādēs.

3.2.3 Akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas izveide, nodrošinot


15

reālu konkurenci uz akadēmiskajiem amatiem, kā arī radot

repatriācijas jeb „atgriešanās grantus”.

3.2.4 Veicināt aizstāvēto doktora disertāciju skaita palielināšanos.

3.2.5 Izstrādāt kritērijus apmācīt tiesīgo ārstniecības personu noteikšanai un

iekļaut māsas, vecmātes, ārsta palīgus apmācīt tiesīgo ārstniecības

personu sarakstā.

3.3 Klīniskas un mācību bāzes

3.3.1 Izstrādāt atbilstības novērtēšanas kritērijus apmācīt tiesīgo ārstniecības

iestāžu noteikšanai.

3.3.2 Novērtēt un kritērijiem atbilstošajām ārstniecības iestādēm piešķirt

universitātes slimnīcas statusu, klīniskās bāzes statusu vai studiju

prakses vietas statusu.

3.3.3 Attīstīt RSU, LU klīnisko bāzu finansēšanas programmu.

3.3.4 Attīstīt LU MF mācību bāzes.

3.3.5 Attīstīt RSU mācību bāzes.

3.3.6 Attīstīt medicīnas koledžu mācību bāzes.

3.4 Studiju un mācību programmas

3.4.1 Izstrādāt profesiju standartus profesionālajām studiju programmām.

3.4.2 Studiju programmu realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma

Nodrošināšana un atjaunošana.

3.4.3 RSU, LU studiju programmu realizācija reģionos sadarbībā ar

Medicīnas koledžām un reģionālajām ārstniecības iestādēm.

3.4.4 RSU uztura speciālistu programmas attīstība.

3.4.5 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmu un pētniecisko

projektu reālo izmaksu noteikšana ar aktualizētiem studiju izmaksu

koeficientiem pa izglītības tematiskajām jomām.

3.4.6 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmu un pētniecisko

pilna izmaksu aprēķina metodes izstrādāšana un ieviešana.

3.5 Pētniecība

3.5.1 Attīstīt medicīnas zinātni kā prioritāru virzienu.

3.5.2 RSU un LU pētnieciskas infrastruktūras attīstība.

3.5.2.1 Attīstīt LU Eksperimentālā un klīniskā medicīnas institūta un LU

Kardioloģijas institūta zinātnisko infrastruktūru;


16

3.5.2.2Attīstīt klīnisko universitātes slimnīcu zinātnisko infrastruktūru.

3.5.3 Bibliotēku informācijas resursu regulāra papildināšana un atjaunošana.

3.6 Līdzdiploma izglītība

3.6.1 Atjaunot un papildināt ārstniecības personu specialitāšu nolikumus.

3.6.2 Izvērtēt esošās līdzdiploma izglītības programmas un veikt to

pilnveidošanu atbilstoši izstrādātajiem profesiju standartiem.

3.6.3 Izstrādāt pamatprincipus ārstniecības personu pārkvalifikācijai.

3.7 Tālākizglītība

3.7.1 Izstrādāt kārtību, kādā ārstniecības personas pēc rezidentūras,

specializācijas beigšanas iegūst sertifikātu (tiesības patstāvīgi

praktizēt specialitātē bez papildus eksāmena pamatojoties uz

kvalifikāciju apliecinošu dokumentu).

3.7.2 Pilnveidot esošās rezidentūras programmas saskaņā ar izstrādātajiem

ārstu specialitātes nolikumiem.

3.7.3 Noteikt pamatspecialitātes un papildspecialitātes māsas profesijā.

3.7.4 Izstrādāt vadlīnijas ārstniecības personu pārkvalifikācijai.

3.7.5 Izstrādāt programmu ārstniecības personu tālākizglītības koordinēšanai

valstī.

4) Pilnveidot darba samaksas un izveidot sociālo garantiju sistēmu

Nozīmīgs faktors ārstniecības personu darba motivācijas radīšanā ir

atbilstoša un tautsaimniecībā konkurētspējīga darba samaksas sistēma.

Pamatnostādņu “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” izstrādātā algu

paaugstinājuma grafika ietvaros, darba samaksas jautājums veselības nozarē

strādājošajiem šobrīd jau ir sākts risināt, taču darbs pie šī jautājuma jāturpina

un jāizskata iespējas algas paaugstinājuma grafiku realizēt straujāk, atbilstoši

tautsaimniecības izaugsmei, valsts ekonomikas straujākai attīstībai.

Vienlaicīgi svarīgi ir izstrādāt sociālo garantiju (piemaksu) sistēmu

ārstniecības personām, kuras strādā veselībai kaitīgos apstākļos vai darba

laikā ir pakļautas īpašiem riskiem.

4.1 Tautsaimniecībā konkurētspējīgas darba samaksas noteikšana

ārstniecības personām.

4.2 Noteikt īpašos darba riskus.


17

4.3 Noteikt darbinieku kategorijas, kurām saskaņā ar Darba likumu, jāpiešķir

35 stundu darba nedēļa īpašu risku dēļ.

4.4 Nodrošināt ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskās

apdrošināšanas sistēmas izveidi un darbību:

4.4.1 Izstrādāt ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskās

apdrošināšanas principus un normatīvos aktus.

4.4.2 Ieviest ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesisko

apdrošināšanu.

4.5 Normatīvo aktu izstrādāšana, kas nosaka zemāko darba algas likmi,

piemaksas un sociālās garantijas ārstniecības personām.

4.6 Ārstniecības personu darba samaksas pārrēķins atbilstoši

pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu

Nr.326) un valsts ekonomiskajai attīstībai.

4.7 Aktualizēti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi saskaņā ar darba

samaksas pieaugumu.

4.8 Papildus nepieciešamā finanšu līdzekļu apjoma piesaistīšana darba

samaksas pieaugumam saistībā ar Ministru kabineta 2005.gada

20.decembra noteikumiem Nr. 995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes

iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu

komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas

pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.

(informatīviem nolūkiem izstrādāts pielikums Nr.4)

4.9 Veikt grozījumus normatīvajos aktos par papildus sociālajām garantijām

NMP darbiniekiem.

4.10 Sociālo garantiju apjoma noteikšana NMP.

VI. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326 tika

apstiprinātas pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”,

kuras paredzēja, ka vairākus programmā iekļautos pasākumus nepieciešams

veikt ilgtermiņā – ārstniecības personu skaita plānošanu, studiju procesa

realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma nodrošināšanu, tālākizglītības

procesa harmonizāciju, programmas realizāciju nepieciešams turpināt līdz

2015.gadam.

Programmas uzdevumu un aktivitāšu izpildes laika plānojums uzrādīts

programmas ieviešanas plānā (pielikums Nr.1). Programmu nepieciešams

realizēt ilgākā laika posmā kā 5 gadi, jo finanšu līdzekļus veselības nozarē

nepieciešams ieguldīt ilgtermiņa posmā un novērtēt ieguldītos finanšu


18

resursu efektivitāti un pozitīvas izmaiņas veselības nozarē (pietiekamu un

kvalificētu ārstniecības personu skaitu) ir iespējams tikai aptuveni pēc 10

gadiem, jo jauno ārstu apmācībai ir nepieciešami 6 gadi un ja mācības tiek

turpinātas rezidentūrā, tad nepieciešami vēl 2 – 5 gadi. Līdz ar to

programmu cilvēkresursu nodrošināšanai veselības nozarē nepieciešams

realizēt 10 gadu laika posmā, lai būtu garantēta programmā paredzēto

aktivitāšu efektivitāte.

VII. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā

finansējuma plānojums Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” projekta anotācijas III

sadaļa

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi Vidēji

piecu

gadu

laikā pēc

kārtējā

gada

1 2 3 4 5 6

2006 2007 2008 2009

1. Izmaiņas budžeta

ieņēmumos

76 728,5 0 0 0 0

2. Izmaiņas budžeta

izdevumos

76 728,5 120 298,9 181 183,3 323 336,7 290 338,2

3. Finansiālā ietekme 0 -

120 298,9

-

181 183,3

-

323 336,7

-

290 338,2

4. Prognozējamie

kompensējošie pasākumi

papildu izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā 76 728,5 120 298,9 181 183,3 323 336,7 290 338,2


19

pamatojuma aprēķins

1. Veselības nozares

cilvēkresursu plānošana 1.1. Pilnveidot veselības

nozarē nodarbināto

cilvēkresursu plānošanas

metodiku

1.2. Izstrādāt un apstiprināt

metodiku pacientu aprūpes

līmeņu noteikšanai 1)

MPIC

1.3. Plānot cilvēkresursus

veselības nozarē atbilstoši

izstrādātajai un

pilnveidotajai metodikai

1.4. Analizēt cilvēkresursu

plānojumu un izvietojumu,

atbilstoši izstrādātajai

metodikai un sniegt

priekšlikumus metodikas

optimizācijai

2.Veselības nozares

nodrošināšana ar

cilvēkresursiem

nepieciešamajā skaitā,

izvietojumā un

pieprasījumam atbilstošā

kvalifikācijā

2.1. Veicināt darba devēju

iesaistīšanos veselības

aprūpes cilvēkresursu

plānošanā Latvijas

reģionos:

2.1.1. Katru gadu apkopot

darba devēju sniegto

informāciju par konkrētas

ārstniecības iestādes

cilvēkresursiem un to

attīstības tendencēm 2)

MPIC

2.1.2. Organizēt darba

devēju piedalīšanos jauno

speciālistu piesaistīšanai

veselības aprūpes nozares

darba tirgum reģionos 2)

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

skat.

2.1.1.

1,6

0

1,6

1,6

0

0

37,4

25,4

25,4

25,4

0

0

0

0

0

0

30,4

18,4

18,4

18,4

0

0

0

0

0

0

30,4

18,4

18,4

18,4

0,3

0

0,3

0,3

0

0

31,8

19,8

19,8

19,8


20

2.1.3. Veicināt pašvaldību

piedalīšanos jauno

speciālistu piesaistīšanā,

nodrošinot tiem dzīves

vietu, palīdzot iekārtot

prakses vietu u.c. 2)

2.2. Veicināt pozitīva

profesijas prestiža

veidošanu veselības aprūpē

strādājošajiem 3)

3. Izglītības sistēmas

attīstīšana (augstākās,

profesionālās,

tālākizglītības) atbilstoši

pieprasījumam veselības

nozares darba tirgū

3.1. Studējošie

3.1.1. Studentu atlase

medicīnas un veselības

aprūpes programmās,

ieviešot profesionālās

piemērotības

pārbaudījumus 4)

RSU

LU MF

3.1.2. Studiju sociālā

atbalsta sistēmas izveide

3.1.2.1. Studējošā kredīta

apjoma palielināšana līdz

150 latiem mēnesī

3.1.2.2. Studējošā kredīta

dzēšana, ja students

izvēlas, piemēram, valstij

tajā brīdī īpaši

nepieciešamu medicīnas

vai veselības aprūpes

specialitāti vai dodas

strādāt uz attālu Latvijas

reģionu

3.1.2.3. Dienesta viesnīcu

izbūve un esošo ēku

remonts, piemērojot tās

studiju un sadzīves

procesam 5)

RSU

skat.

2.1.1.

0

6 998,0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

12,0

27 706,7

1 796,7

35,0

6,7

28,3

1 761,7

0

0

1 761,7

1 100,0

12,0

40 024,1

2 735,8

14,8

4,8

10,0

2 721,0

0

0

2 721,0

1 709,7

12,0

44 849,6

7 156,1

4,8

4,8

0

7 151,3

0

0

7 151,3

5 420,0

12,0

37 679,8

2 998,4

11,9

4,2

7,7

2 986,5

0

0

2 986,5

1 865,9


21

LU MF

Medicīnas koledžas

3.2. Mācību spēki

3.2.1. Konkurētspējīga

darba samaksas apjoma

nodrošināšana medicīnas

un veselības aprūpes

studiju programmās

iesaistītajam

akadēmiskajam

personālam6)

RSU

LU MF

3.2.2. Akadēmiskā

personāla pilnvērtīgas

klīniskās prakses

nodrošināšana, attīstot

universitātes klīniku

sistēmu ārstniecības

iestādēs 7)

3.2.3. Akadēmiskā

personāla atjaunošanas

programmas izveide,

nodrošinot reālu

konkurenci uz vakantajiem

akadēmiskajiem amatiem,

kā arī radot, t.s.,

„repatriācijas” grantus 8)

RSU

LU MF

3.2.4. Veicināt aizstāvēto

doktora disertāciju skaita

palielināšanos 7)

3.2.5. Izstrādāt kritērijus

apmācīttiesīgo ārstniecības

personu noteikšanai un

iekļaut māsas, vecmātes,

ārsta palīgus


personu sarakstā 9)

3.3. Klīniskās un mācību

bāzes

3.3.1. Izstrādāt atbilstības

novērtēšanas kritērijus


0

0

4 106,5

4 106,5*

3 945,7

160,8

0

0

0

0

0

0

699,9

0

250,0

411,7

7 394,7

6 641,6

6 362,1

279,5

0

750,0

400,0

350,0

0

3,1

9 305,9

0

300,0

711,3

11 907,7

10 407,7

9 877,8

529,9

0

1 500,0

800,0

700,0

0

0

7 339,6

3,1

350,0

1 381,3

15 903,3

13 653,3

12 868,9

784,4

0

2 250,0

1 200,0

1 050,0

0

0

5 981,2

0

185,2

935,4

15 410,5

13 609,9

12 768,6

841,3

0

1 800,0

960,0

840,0

0

0,6

4 764,4

0,6


22

iestāžu noteikšanai 9)

3.3.2. Novērtēt ārstniecības

iestādes un kritērijiem

atbilstošajām ārstniecības

iestādēm piešķirt

universitātes slimnīcas

statusu, klīniskās bāzes

statusu vai studiju prakses

vietas statusu

3.3.3. Attīstīt RSU, LU

klīnisko bāzu finansēšanas

programmu 7)

3.3.4. Attīstīt LU MF

mācību bāzes 10)

3.3.5. Attīstīt RSU mācību

bāzes 11)

3.3.6. Attīstīt medicīnas

koledžu mācību bāzes 12)

3.4. Studiju un mācību

programmas

3.4.1. Izstrādāt profesiju

standartus profesionālajām

studiju programmām 9)

3.4.2. Studiju programmu

realizācijai atbilstošu

iekārtu un aprīkojuma

nodrošināšana un

atjaunošana 13)

RSU

LU MF


3.4.3. RSU un LU studiju

programmu realizācija

reģionos sadarbībā ar

medicīnas koledžām un

reģionālajām ārstniecības

iestādēm 14)

RSU

LU MF

3.4.4. RSU uztura

speciālistu programmas

attīstība:

Uztura laboratorijas

izveide Anniņmuižas

bulvārī 26a;

0

0

0

699,9 **

0

2 191,6

3,3*

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

755,1

8 366,1

184,7

6 955,6

0

1 216,8

757,5

193,5

265,8

440,4

300,0

140,4

44,0

24,0

0

0

1 899,9

5 197,8

238,8

13 862,9

0

1 438,9

470,9

803,1

164,9

4 325,4

4 185,0

140,4

0

0

0

0

2 336,0

3 464,6

180,6

12 911,1

0

826,8

65,9

617,6

143,3

1 735,4

1 595,0

140,4

480,0

0

0

0

998,2

3 643,3

122,3

12 608,9

0

800,7

285,2

352,9

162,6

1 724,4

1 584,0

140,4

184,8

4,8


23

Mācību bāzes

izveidošana VAS „Paula

Stradiņa klīniskās

universitātes slimnīca”;

Uztura speciālistu

apmācības realizēšana

reģionos 15)

3.4.5. Medicīnas un

veselības aprūpes studiju

programmu un pētniecisko

projektu reālo izmaksu

noteikšana ar aktualizētiem

studiju izmaksu

koeficentiem pa izglītības

tematiskajām jomām 16)

RSU

LU MF

3.4.6. Medicīnas un

veselības aprūpes studiju

programmu un pētniecisko

projektu pilna izmaksu

aprēķina metodes

izstrādāšana un ieviešana 17)

3.5. Pētniecība

3.5.1. Attīstīt medicīnas

zinātni kā prioritāru

virzienu

3.5.2. RSU un LU

pētnieciskās infrastruktūras

attīstība 18)

RSU

LU MF

3.5.3. Bibliotēku

informācijas resursu

regulāra papildināšana un

atjaunošana 19)

RSU

LU MF


3.6. Līdzdiploma izglītība

3.6.1. Atjaunot un

papildināt ārstniecības

personu specialitāšu

nolikumus 20)

0

0

2 188,3*

2 083,2

105,1

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

20,0

0

5 254,4

3 812,1

1 442,3

0

2 192,0

0

2 078,0

1 883,8

194,2

114,0

30,0

40,0

44,0

42,4

36,0

0

0

8 098,6

5 200,7

2 897,9

0

4 173,1

0

4 073,3

3 358,6

714,7

99,8

30,0

30,0

39,8

0

0

0

480,0

9 868,9

6 325,5

3 543,4

0

2 896,0

0

2 812,1

2 400,0

412,1

83,9

30,0

30,0

23,9

0

0

4,0

176,0

9 899,0

6 252,8

3 646,2

0

1 883,1

0

1 792,7

1 528,5

264,2

90,4

29,0

32,0

29,4

8,5

7,2


24

3.6.2. Izvērtēt esošās

līdzdiploma izglītības

programmas un veikt to

pilnveidošanu atbilstoši

izstrādātajiem profesiju

standartiem 9)

3.6.3. Izstrādāt

pamatprincipus

ārstniecības personu

pārkvalifikācijai 21)

MPIC

3.7. Tālākizglītība

3.7.1. Izstrādāt kārtību,

kādā ārstniecības personas

pēc rezidentūras,

specializācijas beigšanas

iegūst sertifikātu (tiesības

patstāvīgi praktizēt

specialitātē bez papildus

eksāmena, pamatojoties uz

kvalifikāciju apliecinošu

dokumentu) 9)

3.7.2. Pilnveidot esošās

rezidentūras programmas

saskaņā ar izstrādātajiem

ārstu specialitāšu

nolikumiem 9)

3.7.3. Noteikt

pamatspecialitātes un

papildspecialitātes māsas

profesijā 22)

MPIC

3.7.4. Izstrādāt vadlīnijas


pārkvalifikācijai 9)

3.7.5. Izstrādāt programmu


tālākizglītības

koordinēšanai valstī 23)

MPIC

4. Darba samaksas un

sociālo garantiju sistēmas

izveide 4.1. Tautsaimniecībā

konkurētspējīgas darba

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

69 730,5

69 730,5

3,1

3,3

3,3

19,4

3,1

0

2,4

2,4

3,1

10,8

10,8

92 553,2

90 927,6

0

0

0

5,0

0

3,1

0

0

0

1,9

1,9

141 128,8

139 171,8

0

0

0

1,9

0

0

0

0

0

1,9

1,9

278 456,7

275 701,8

0,6

0,7

0,7

6,0

0,6

0,6

0,5

0,5

0,6

3,7

3,7

252 626,3

248 742,1


25

samaksas noteikšana

ārstniecības personām 24)

Veselības ministrija

Tieslietu ministrija

Labklājības ministrija

Iekšlietu ministrija

Izglītības un zinātnes

ministrija

4.2. Noteikt īpašos darba

riskus 9)

4.3. Noteikt darbinieku

kategorijas, kurām saskaņā

ar Darba likumu, jāpiešķir

35 stundu darba nedēļa

īpašu risku dēļ 25)

4.4. Nodrošināt


profesionālās darbības

civiltiesisko apdrošināšanu:

4.4.1. Izstrādāt ārstniecības

personu profesionālās

darbības civiltiesiskās

apdrošināšanas principus

un normatīvos aktus 9)

4.4.2. Ieviest ārstniecības

personu profesionālās

darbības civiltiesisko

apdrošināšanu 26)

4.5. Normatīvo aktu

izstrādāšana, kas nosaka

zemāko darba algas likmi,

piemaksas un sociālās

garantijas ārstniecības

personām

4.6. Ārstniecības personu

darba samaksas pārrēķins

atbilstoši ar MK

18.05.2005 rīkojumu

Nr.326 apstiprinātajām

pamatnostādnēm

„Cilvēkresursu attīstība

veselības aprūpē” un valsts

ekonomiskajai attīstībai 27)

4.7. Aktualizēti veselības

60 754,0

***

1 506,7

3 000,0

475,0

3 994,8

0

0

0

0

0

0

0

0

84 312,7

1 477,2

1 069,8

144,4

3 923,5

0

0

0

0

0

0

0

0

130 569,0

1 891,7

1 638,1

230,8

4 842,2

3,1

0

3,1

3,1

0

0

0

0

261 127,7

2 266,2

3 446,1

505,4

8 356,4

0

0

0

0

0

0

0

0

235 488,8

2 274,5

3 021,3

440,9

7 516,6

0,6

0

1 295,1

0,6

1 294,5

0

0

0


26

aprūpes pakalpojumu tarifi

saskaņā ar darba samaksas

pieaugumu

4.8 Papildus nepieciešamā

finanšu līdzekļu apjoma

aprēķināšana darba

samaksas pieaugumam

saistībā ar MK 20.12.2005.

995.noteikumiem 28)

4.9. Veikt grozījumus

normatīvajos aktos par

papildus sociālām

garantijām NMP

darbiniekiem 29)

4.10. Noteikt sociālās

garantijas NMP brigādēm 30)

0

0

0

0

191,2

1 434,4

0

210,4

1 740,4

0

236,1

2 518,8

0

228,8

2 359,7

6. Cita informācija 1)

Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 5 eksperti. Plānotas 8 darba grupas sēdes,

katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras darba

grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās izmaksas

plānotas 1 580 lati = 5 eksperti x 24 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x 8 reizes. 2)

Plānots izveidot divas jaunas štata vietas Medicīnas profesionālās izglītības centram,

kurām nepieciešams finansējums:

12 032 lati darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām 2 štata vietas x

12 mēneši x (404 lati + 97,33 lati);

2 700 lati divu darba vietu iekārtošanai, t.sk., divi mēbeļu komplekti – 700 lati un

tehniskais aprīkojums 2 000 lati;

2 400 lati administratīvās izmaksas (elektroenerģija, apkure, kanalizācija, sakaru

pakalpojumi u.c.) divām štata vietām 200 lati mēnesī x 12 mēneši.

Plānots organizēt „Karjeras dienas”, kam nepieciešams finansējums:

4 350 lati tehnikas iegādei , t.sk., projektors – 1 100 lati, projektora ekrāns – 250 lati,

portatīvais dators – 1 000 lati, kopētājs – 2 000 lati;

1 000 lati informatīvo pasākumu nodrošināšanai, t.sk., 1 000 bukletu sagatavošanai –

550 lati un 100 plakātu sagatavošanai – 450 lati;

2 940 lati desmit komandējumu apmaksāšanai trīs darbiniekiem, kuru laikā tiek

apbraukātas reģionālās ārstniecības iestādes un pašvaldības, t.sk., ceļa izdevumi

vienam maršrutam, kurā ietilpst vairākas ārstniecības iestādes un pašvaldības, – 90 lati,

dienas nauda divām dienām – 24 lati, viesnīcu izdevumi divām dienām – 180 lati. 3)

Tiek organizētas akcijas „Labākais ārsts”, „Labākā māsa” u.c., kurā tiek paredzēts

balvu fonds 12 000 latu apmērā = 8 akcijas x 1 500 lati balvu fonds. 4)

RSU

1) objektīvi strukturēta profesionālās piemērotības testa izstrādei un ieviešanai:

1 875 lati testa izstrādei 2007.gadā. Paredzēts, ka darbosies 10 eksperti, kuri tiksies 5


27

reizes pa 3 stundām, tātad kopā strādās 15 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota

12,50 lati stundā.

200 lati gadā testa norises materiāli tehniskās sagatavošanas izdevumi 700

reflektantiem (papīrs, toneris u.c.).

1 763 lati testa rezultātu vērtēšanas procesā iesaistītā personāla atalgojumam un

sociālajām iemaksām (7 personas x 5,80 lati stundā x 7 stundas x 5 darba dienas x

1,2409).

2) RSU pārstāvju un studiju programmu vadītāju informatīvo izbraukumu nodrošināšanai

uz rajonu skolām un reģionālajām televīzijām. Katru gadu plānoti 20 pasākumi. Katra

izbraukuma laikā tiks apmeklētas 4 skolas un 1 reģionālā televīzija. Viens izbraukums

vidēji 300 km.

828 lati 20 braucienu izdevumiem. Viena brauciena izmaksas 41,40 lati t.sk., 3

cilvēkiem dienas nauda 4 lati dienā = 12 lati, degvielas iegāde 29,4 lati.

2 000 lati informatīvo materiālu (1 000 eksemplāri) sagatavošanas un iespiešanas

izdevumi.

LU

12 227 lati uzņemšanas iestājpārbaudījumu izstrādei 2007.gadā, kuru 3 mēnešus veiks

7 eksperti, kuru darba samaksa būs 450 lati mēnesī, tātad kopā būs nepieciešami

11 727 lati = 7 eksperti x 3 mēneši x 450 lati x 1,2409. Vēl nepieciešami 500 lati

administratīvajiem izdevumiem.

9 723 lati uzņemšanas iestājpārbaudījumu (projekta) aprobācijai 2007.gadā. Aprobācija

ietver 3 etapus – tiek pārbaudīti 1) jau uzņemtie pirmkursnieki rudens semestrī; 2)

12.klases skolēni rudenī un 3) vidusskolas absolventi, paralēli apstiprināto

iestājpārbaudījumu kārtošanai. Viena etapa izmaksas 3 241 lats. Katrā etapā tiks

pārbaudītas aptuveni 500 personas, viena pārbaudes komplekta izmaksas 1 lats, līdz ar

to izmaksas 500 lati = 500 personas x 1 lats. Divu eksaminatoru izmaksas 2 x 500 lati x

1,2409 = 1 241 lats. Reģionālo eksaminizācijas norišu izmaksas 1 500 lati, kas ietver

komandējumu izmaksas, transporta izmaksas, izziņošanas izmaksas u.c.

5 000 lati divu uzņemšanas rezultātu salīdzināšanai (2 pētījumiem) 2007.gadā un

2008.gadā. Tiek salīdzināti apstiprināto iestājpārbaudījumu rezultāti ar jaunizveidoto

iestājpārbaudījumu (projekta) rezultātiem. Viena pētījuma izmaksas aptuveni

2 500 lati.

3 668 lati nepieciešamo korekciju izdarīšanai jaunizveidotajos iestājpārbaudījumos

2008.gadā, kas sastāda aptuveni 30 % no izstrādāšanas izdevumiem.

3 872 lati projekta administrēšanas izmaksas 2007.gadā un 2008.gadā, ko sastāda darba

samaksa administratoram 12 mēneši x 260 lati x 1,2409. 5)

RSU 4 400 000 lati dienesta viesnīcas Mārupes ielā 17 un Mārupes ielā 17A (690 vietas)

rekonstrukcijai: 11 000 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gada līdz 2010.gadam – 1 100 000 lati

gadā)

129 680 lati dienesta viesnīcas Fr.Brīvzemnieka ielā 25 (30 vietas) rekonstrukcijai:

324,2 m2 x 400 Ls/m

2 (2008.gadā)

4 800 000 lati jauna korpusa celtniecībai Anniņmuižas bulvārī 26A (400 vietas):

400 vietas x 15 m2 x 800 Ls/m

2 (2008.gadā – 480 000 lati un 2009.gadā –

4 320 000 lati)


28

LU 925 756 lati dienesta viesnīcas Stūres ielā 2A (100 vietas) rekonstrukcijai: 2 314,39 m

2

x 400 Ls/m2 (2007.gadā – 250 000 lati, 2008.gadā – 300 000 lati, 2009.gadā –

350 000 lati un 2010.gadā – 25 756 lati)


318 650 lati Daugavpils medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Miera ielā 3/5,

Daugavpilī izbūvei un remontam (2007.gadā – 10 000 lati, 2008.gadā – 91 000 lati,

2009.gadā – 63 400 lati un 2010.gadā – 154 250 lati)

990 200 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas dienesta viesnīcas Vidus

prospektā 36 korpusu rekonstrukcijai (185 vietas) un jauna korpusa celtniecībai (100

vietas) (2007.gadā – 127 800 lati, 2008.gadā – 75 000 lati, 2009.gadā – 117 000 lati un

2010.gadā – 670 400 lati)

240 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Tomsona ielā 39 (240

vietas) rekonstrukcijai (2007.gadā – 50 000 lati, 2008.gadā – 100 000 lati, 2009.gadā –

90 000 lati)

2 228 000 lati Rīgas medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Hipokrāta ielā 2

rekonstrukcijai: 5 570 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā – 111 400 lati, 2008.gadā –

222 800 lati, 2009.gadā – 668 400 lati un 2010.gadā – 1 225 400 lati)

900 000 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Hipokrāta ielā 3

rekonstrukcijai (2007.gadā – 112 500 lati, 2008.gadā – 222 500 lati, 2009.gadā –

442 500lati un 2010.gadā – 122 500 lati) 6)

Papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla darba samaksas

paaugstinājuma nodrošināšanai un obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Aprēķins veikts atbilstoši Ministru kabineta 24.07.2001. noteikumiem Nr.334 „Kārtība,

kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ņemot vērā nepieciešamās

izglītības tematiskās jomas koeficenta izmaiņas un plānoto budžeta studiju vietu skaita

pieaugumu. 7)

Papildus finansējums nebūs nepieciešams, ja tiks nodrošināts punkta 3.4.5. realizēšanai

nepieciešamais finansējums. 8)

Akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas izveide, nodrošinot konkurenci uz

vakantajiem akadēmiskajiem amatiem, t.sk., piešķirot „repatriācijas” grantus 50 000 latu

apmērā uz 3 gadiem katru gadu 1 cilvēkam un piešķirot postdoktorantūras grantus

35 000 latu apmērā uz 3 gadiem katru gadu 10 cilvēkiem.

RSU 2007.gadā – 400 000 lati (1 „repatriācijas” grants un 10 postdoktorantūras granti);

2008.gadā – 800 000 lati (2 „repatriācijas” granti un 20 postdoktorantūras granti);

2009.gadā un turpmākajos gados – 1 200 000 lati (3 „repatriācijas” granti un 30

postdoktorantūras granti).

LU

2007.gadā – 350 000 lati (10 postdoktorantūras granti);

2008.gadā – 700 000 lati (20 postdoktorantūras granti);

2009.gadā un turpmākajos gados – 1 050 000 lati (30 postdoktorantūras granti). 9)

Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 8 eksperti. Plānotas 10 darba grupas

sēdes, katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras

darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās


29

izmaksas plānotas 3 100 lati = 8 eksperti x 30 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x

10 reizes. 10)

487 548 lati auditoriju un administratīvā korpusa kapitālajam remontam Rīgas

1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5: 1 218,87 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā – 300 000 latu un

2008.gadā – 187 548 lati)

447 132 lati Anatomijas un patoloģijas korpusa 2.kārtas rekonstrukcijai Austrumu

slimnīcas Biķernieku klīnikā, Lielvārdes ielā 68: 1 117,83 m2 x 400 Ls/m

2 (2008.gadā –

180 000 lati un 2009.gadā – 267 132 lati)

40 000 lati Ķirurģijas katedras telpu rekonstrukcijai Rīgas 1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5:

100 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

591 200 lati Eksperimentālā un klīniskā medicīnas institūta (LU EKMI) ēkas kapitālajam

remontam O.Vācieša ielā 4: 1 478 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā – 100 000 lati, 2008.gadā

– 150 340 lati un 2009.gadā – 340 860 lati)

230 000 lati Internās medicīnas katedras telpu un auditoriju rekonstrukcijai P.Stradiņa

klīniskajā universitātes slimnīcā, Pilsoņu ielā 13: 575 m2 x 400 Ls/m

2 (2008.gadā)

27 120 lati Pediatrijas klīnikas un katedras telpu rekonstrukcijai Bērnu klīniskās

universitātes slimnīcā, Juglas ielā 20: 67,8 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

3 168 000 lati Medicīnas fakultātes teorētiskā korpusa projektēšanai un celtniecībai, Rīgā

1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5: 3 600 m2 x 800 Ls/m

2 + projektēšanas izdevumi 10 %

apmērā no celtniecības izmaksām (2007.gadā – 288 000 lati, 2008.gadā – 1 152 000 lati

un 2009.gadā – 1 728 000 lati) 11)

1 537 280 lati A korpusa „Farmācija un ķīmija” renovācijai (Farmācijas fakultāte,

Medicīniskās bioķīmijas katedra, Aroda un vides medicīnas katedra, Pēcdiploma

izglītības fakultāte), Dzirciema ielā 16: 3 843,2 m2 x 400 Ls/m

2 (2009.gadā)

843 000 lati B korpusa „Sociālās un humanitārās zinātnes” renovācijai (Sociālo zinātņu

katedra, Humanitāro zinātņu katedra, Valodu centrs, Medicīnas fizikas un informātikas

katedra), Dzirciema ielā 16: 2 107,5 m2 x 400 Ls/m

2 (2009.gadā)

336 320 lati C korpusa renovācijai ( četras lielās plūsmas auditorijas un mācību telpas),

Dzirciema ielā 16: 840,8 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

471 440 lati E korpusa renovācijai un paplašināšanai (studentu ēdnīca), Dzirciema ielā

16: 1 178,6 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

4 800 000 lati F korpusa „Biomedicīna” celtniecībai (Patoloģiskās fizioloģijas katedra,

Normālās fizioloģijas katedra, Bioloģijas un medicīniskās ģenētikas katedra, Molekulārās

ģenētikas laboratorija, Imunoloģijas laboratorija, Mikrobioloģijas katedra), Dzirciema

ielā 16: 6 000 m2 x 800 Ls/m

2 (2007.gadā – 720 000 lati un 2008.gadā – 4 080 000 lati)

458 080 lati G korpusa „Bibliotēka” renovācijai un 2.kārtas izbūvei, Dzirciema ielā 16:

1 145,2 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā – 211 920 lati un 2010.gadā – 246 160 lati)

2 139 400 lati K korpusa „Aula” celtniecībai ņemtā kredīta atmaksa, Dzirciema ielā 16:

(2007.gadā – 95 000 lati; 2008.gadā – 437 760 lati; 2009.gadā – 423 320 lati; 2010.gadā

– 408 880 lati; 2011.gadā – 394 440 lati un 380 000 lati)

82 800 lati Stomatoloģijas institūta Klīnisko iemaņu laboratorijas remontam, Dzirciema

ielā 20: 207 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

300 000 lati Stomatoloģijas institūta Integrētās zobārstniecības klīnikas remontam,

Dzirciema ielā 20: 750 m2 x 400 Ls/m

2 (2008.gadā)

80 000 lati Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra remontam, Dzirciema ielā 20:


30

200 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

80 000 lati Stomatoloģijas institūta Zobu higiēnistu skolas remontam, Dzirciema ielā 20:

200 m2 x 400 Ls/m

2 (2008.gadā)

232 920 lati Biomehānikas laboratorijas un Embrioloģijas studiju nodaļas renovācijai,

Kronvalda bulvārī 9: 582,3 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

120 000 lati Anatomijas studiju nodaļas sekciju zāles un laboratorijas renovācijai,

Kronvalda bulvārī 9: 300 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

138 400 lati J.Pīrmaņa Anatomijas muzeja renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 346 m2 x

400 Ls/m2 (2010.gadā)

100 000 lati studiju telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 250 m2 x 400 Ls/m

2

(2008.gadā)

200 000 lati Histoloģijas studiju nodaļas telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 500 m2 x

400 Ls/m2 (2008.gadā)

200 000 lati Antropoloģijas studiju nodaļas telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9:

500 m2 x 400 Ls/m

2 (2009.gadā)

117 720 lati Profesora P.Stradiņa klīniskās morfoloģijas muzeja telpu renovācijai,

Kronvalda bulvārī 9: 294,3 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

172 480 lati Sabiedrības veselības epidemioloģijas institūta telpu renovācijai, Kronvalda

bulvārī 9: 431,2 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

200 000 lati Sabiedrības veselības fakultātes studiju korpusa telpu renovācijai, Kronvalda

bulvārī 9: 500 m2 x 400 Ls/m

2 (2009.gadā)

23 750 lati pagalma ēkas fasādes krāsošanai, Kronvalda bulvārī 9: 950 m2 x 25 Ls/m

2

(2007.gadā)

104 900 lati pagalma labiekārtošanai, Kronvalda bulvārī 9: 4 196 m2 x 25 Ls/m

2

(2007.gadā)

5 437 120 lati Anniņmuižas centra (Rehabilitācijas fakultātes 6 akadēmiskās skolas,

Māszinības fakultātes 2 akadēmiskās skolas, Rehabilitācijas institūts ar ambulatorās

rehabilitācijas klīniku, Militārās medicīnas studiju un pētniecības centrs, Integratīvās

medicīnas laboratorija) esošo telpu renovācijai un celtniecības pabeigšanai, Anniņmuižas

bulvārī 26A: 1 271,8 m2 x 400 Ls/m

2 + 6 160,5 m

2 x 800 Ls/m

2 (2007.gadā)

159 680 lati Arkādijas bāzes (Sporta un pedagoģijas katedras Sporta klubs) telpu

renovācijai, Fr.Brīvzemnieka 24: 399,2 m2 x 400 Ls/m

2 (2007.gadā)

261 040 lati Farmācijas fakultātes sporta un pedagoģijas katedras reģionālās studiju bāzes

telpu renovācijai, Cēsu rajona Taurenes pagastā: 652,6 m2 x 400 Ls/m

2 (2009.gadā)

12) 150 775 lati Daugavpils medicīnas koledžas mācību korpusa renovācijai Varšavas ielā

26A, Daugavpilī (2007.gadā – 25 700 lati, 2008.gadā – 39 700 lati, 2009.gadā –

23 200 lati, 2010.gadā – 7 300 lati, 2012.gadā – 1 500 lati, 2013.gadā – 2 000 lati,

2014.gadā – 27 000 lati un 2015.gadā – 24 375 lati)

140 760 lati Liepājas medicīnas koledžas otrā stāva izbūve Riņķu ielā 24/26, Liepājā

(2007.gadā – 18 360 lati, 2008.gadā – 75 000 lati un 2009.gadā – 47 400 lati)

40 000 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas klīnisko bāzu izveidei divās

reģionālajās ārstniecības iestādēs (2007.gadā – 19 000 lati un 2008.gadā – 21 000 lati)

330 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas studiju ēkas rekonstrukcijai Tomsona ielā 37

(2007.gadā – 120 000 lati, 2008.gadā – 100 000 lati un 2009.gadā – 110 000 lati)

4 770 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas aktu zāles un vingrošanas zāles logu maiņai


31

(2007.gadā – 1646 lati un 2008.gadā – 3 124 lati) 13)

Skatīt Pielikumu Nr.5 (RSU iegādes) un Pielikumu Nr.6 (LU MF iegādes).


94 745 lati Daugavpils medicīnas koledžas iegādēm studiju programmu „Māszinības” un

„Ārstniecība” realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma (mulāžas, manekeni,

datortehnika, kabinetu un laboratoriju piederumi, konferenču zāles aprīkojums, audio un

vizuālā tehnika) nodrošināšanai (2007.gadā – 13 967 lati, 2008.gadā – 20 622 lati,

2009.gadā – 8 622 lati, 2010.gadā – 7 622 lati, 2011.gadā – 7 622 lati, 2012.gadā –

7 622 lati, 2013.gadā – 11 422 lati, 2014.gadā – 7 622 lati un 2015.gadā – 9 622 lati)

51 444 lati Liepājas medicīnas koledžas iegādēm atbilstošu iekārtu un aprīkojuma

(kabinetu un laboratoriju piederumi, mācību uzskates līdzekļi, datortehnika,

programmatūra un biroja tehnika) nodrošināšanai (2009.gadā – 10 000 lati, 2010.gadā –

22 000 lati, 2011.gadā – 6 000 lati, 2012.gadā – 8 700 lati, 2013.gadā – 4 744 lati)

80 000 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas iegādēm studiju programmu

„Māszinības”, „Ārstniecība”, „Radiologa asistents” un „Biomedicīnas laborants”

realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma (mulāžas, manekeni, datortehnika, biroja

tehnika, kabinetu un laboratoriju aprīkojums, audio un vizuālā tehnika) nodrošināšanai

(2007.gadā – 8 000 lati, 2008.gadā – 14 000 lati, 2009.gadā – 9 500 lati, 2010.gadā –

8 000 lati, 2011.gadā – 7 500 lati un 2012.gadā – 33 000 lati)

727 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas studentu apmācībai nepieciešamās

zobārstniecības un citas tehnikas iegādēm (2007.gadā – 222 300 lati, 2008.gadā –

117 500 lati, 2009.gadā – 104 200 lati, 2010.gadā – 98 000 lati, 2011.gadā – 63 000 lati,

2012.gadā – 8 000 lati, 2013.gadā – 8 000 lati, 2014.gadā – 98 000 lati un 2015.gadā –

8 000 lati)

1 700 lati Rīgas medicīnas koledžai projektora un portatīvā datora iegādei 2007.gadā.

86 600 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas iegādēm atbilstošu iekārtu un aprīkojuma

(laboratoriju mēbeles, datortehnika, programmatūra un biroja tehnika) nodrošināšanai

(2007.gadā – 19 800 lati, 2008.gadā – 12 800 lati, 2009.gadā – 11 000 lati, 2010.gadā –

13 000 lati, no 2011.gada līdz 2015.gadam 6 000 lati gadā) 14)

RSU

2 590 000 lati Māszinību fakultātes un Rehabilitācijas fakultātes reģionālo izglītības

centru – bāzu izveidei 7 reģionālās ārstniecības iestādēs 2008.gadā. Telpu remontam

2 100 000 lati (vidēji 750 m2 x 400 Ls/m

2x 7 bāzes) un aprīkojumam 490 000 lati (vidēji

70 000 lati x 7 bāzes)

1 350 000 lati Klīnisko katedru darbības nodrošināšanai ārstniecības iestādēs 2008.gadā

un 2009.gadā. Telpu remontam 1 000 000 lati (vidēji 100 m2 x 400 Ls/m

2x 25 katedras)

un aprīkojumam 350 000 lati (vidēji 14 000 lati x 25 katedras). Izdevumi sadalās

vienmērīgi pa gadiem

2 100 000 lati Klīniskās pētniecības laboratoriju izveidei 11 ārstniecības iestādēs no

2007.gada līdz 2013.gadam. Telpu remontam 600 000 lati (vidēji 136,37 m2 x 400

Ls/m2x 11 iestādes) un aprīkojumam 1 500 000 lati (vidēji 136 364 lati x 11 iestādes).

Izdevumi sadalās vienmērīgi pa gadiem.

620 000 lati pedagogu braucieniem uz reģioniem, viesnīcu apmaksai un dienas naudai,

studējošo braucieniem uz Rīgu, lai apgūtu kursus, kurus nav iespējams apgūt reģionā

katru gadu no 2008.gada līdz 2015.gadam


32

LU

140 400 lati ik gadu sākot no 2007.gada studējošo un pedagogu piesaistīšanai studiju

programmu realizācijai reģionālajās ārstniecības iestādēs, t.sk.,

62 400 lati pedagogu – prakses vadītāju darba samaksai. Pedagoga – prakses vadītāju

darba samaksa ir 3 lati stundā, katram pedagogam tiek piesaistīti 3 studenti un ik gadu

prakse (1 040 stundas) reģionos jānovada 60 studentiem (3 lati x 20 pedagogi x 1 040

stundas)

78 000 lati transporta un uzturēšanās izdevumiem (60 studenti x 10 lati dienā x

130 dienas) 15)

24 000 lati mācību virtuves iekārtu un instrumentu iegādei 2007.gadā, kas nodrošina

produktu sagatavošanu īpaši saudzīgā režīmā, saglabājot vitamīnus un citas organismam

vērtīgas vielas – konvekcijas krāsns (1 940 lati), profesionālās elektriskā plīts (340 lati)

un trauku komplekts ar termoregulējošu pamatni (590 lati) – 2 870 lati. Apmācību

procesam nepieciešami vismaz trīs aprīkojuma komplekti un iekārta bioķīmisko analīžu

veikšanai (14 000 lati) un citi instrumenti (aptuveni 1 390 lati).

20 000 lati RSU Uztura akadēmiskās skolas mācību bāzes izveidei VAS „Paula Stradiņa

klīniskā universitātes slimnīca” 2007.gadā, iekārtu un palīginstrumentu iegādei – kušete

ar automātisko pacēlāju (1 000 lati), iekārta bioķīmisko analīžu veikšanai (14 000 lati) un

projektors, dators, video (5 000 lati).

280 000 lati Uztura izglītības reģionālo bāzu izveidei 7 reģionu ārstniecības iestādēs

2009.gadā (Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Ventspils, NRC „Vaivari”).

Telpu remontam 140 000 lati (vidēji 50 m2 x 400 Ls/m

2x 7 bāzes) un aprīkojumam un

iekārtām 140 000 lati (vidēji 20 000 lati x 7 bāzes).

200 000 lati pasniedzēju un studentu mobilitātei ik gadu no 2009.gada līdz 2013.gadam

(transporta, dienas naudas un viesnīcu izmaksas) (vidēji 28 571 lats x 7 bāzes). 16)

Papildus nepieciešamais finansējums studiju procesa nodrošināšanai (akadēmiskā

personāla darba samaksai nepieciešamais finansējums parādīts 3.darbības virziena

2.1.apakšpunktā). Aprēķins veikts atbilstoši Ministru kabineta 24.07.2001. noteikumiem

Nr.334 „Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ņemot

vērā nepieciešamās izglītības tematiskās jomas koeficenta izmaiņas un plānoto budžeta

studiju vietu skaita pieaugumu. 17)

Papildus nepieciešamais finansējums tiks aprēķināts, tad, kad tiks noteiktas

(aprēķinātas) studiju reālās izmaksas. 18)

RSU

500 000 lati Farmācijas fakultātes katedra un laboratorija – telpu renovācija 68 000 lati

(170 m2 x 400 Ls/m

2) un aparatūras un iekārtu iegāde 432 000 lati (2008.gadā)

500 000 lati Ķīmijas profila katedras un laboratorija - telpu renovācija 80 000 lati (200

m2 x 400 Ls/m


500 000 lati Bioloģijas un ģenētikas profila katedra un laboratorija - telpu renovācija

80 000 lati (200 m2 x 400 Ls/m

2) un aparatūras un iekārtu iegāde 420 000 lati

(2009.gadā)

500 000 lati Biomedicīnas profila katedra un laboratorija - telpu renovācija 65 600 lati

(164 m2 x 400 Ls/m


1 050 000 lati Darba un vides veselības institūts - telpu renovācija 400 000 lati (1 000 m2

x 400 Ls/m2) un aparatūras un iekārtu iegāde 650 000 lati (2009.gadā)


33

350 000 lati Morfoloģijas laboratorija – aprīkojuma iegāde 350 000 lati (2009.gadā)

400 000 lati Biomehānikas laboratorija - telpu remonts 50 000 lati (125 m2 x 400 Ls/m

2)

un aparatūras un iekārtu iegāde 350 000 lati (2007.gadā)

852 224 lati Cilvēka cilmes šūnu laboratorija – telpu remonts 80 000 lati (200 m2 x

400 Ls/m2) un aparatūras un iekārtu iegāde 772 224 lati (2008.gadā)

2 650 000 lati A.Kirhenšteina mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts - telpu remonts

900 000 lati (2 250 m2 x 400 Ls/m

2) un iekārtu iegāde 1 750 000 lati (laboratoriju

aprīkojums – 500 000 lati, Reproduktīvās veselības centrs – 600 000 lati, Audu

inženierijas laboratorija – 150 000 lati, Virusoloģijas laboratorija – 500 000 lati)

(2007.gadā – 1 325 000 lati un 2008.gadā – 1 325 000 lati)

158 750 lati Miega laboratorija - telpu remonts 35 452 lati (88,63 m2 x 400 Ls/m

2) un

aparatūras un iekārtu iegāde 123 298 lati (2007.gadā)

181 413 lati Orālās patoloģijas diagnostikas laboratorija - telpu remonts 50 060 lati

(125,15 m2 x 400 Ls/m


LU MF plānotās iegādes skatīt Pielikumā Nr.7. 19)

RSU Katru gadu 25 000 lati, t.sk.:

11 000 lati datu bāzes “Blackwell Publishing” abonēšanas gada maksai;

14 000 lati grāmatu un periodisko izdevumu iegādei un abonēšanai (grāmatu iegāde

5 000 lati = 68 grāmatas x 73,53 Ls (vidējā cena); periodisko izdevumu abonēšana

9000 lati = 41 periodiskais izdevums x 219,51 Ls (vidējā cena)).

No 2007.gada līdz 2010.gadam 5 000 lati lasītavas datoru nomaiņai. Katru gadu plānots

iegādāties 12 datorkomplektus par vidējo cenu 416,67 lati.

LU 40 000 lati 2007.gadā, t.sk.:

37 500 lati mācību grāmatu iegādei 50 nosaukumi x 50 eksemplāri x 15 lati (vidējā cena);

1 500 lati periodikas abonēšanai;

500 lati datu bāzes abonēšanai:

500 lati mācību programmatūras iegādei.

30 000 lati no 2008.gada ik gadu, t.sk.:

22 500 lati mācību grāmatu iegādei 15 nosaukumi x 100 eksemplāri x 15 lati (vidējā

cena);

3 000 lati periodikas abonēšanai;

2 500 lati datu bāzes abonēšanai:

2 000 lati mācību programmatūras iegādei.


29 500 lati Daugavpils medicīnas koledžai bibliotēkas aprīkojuma un fondu atjaunošanas

nodrošināšanai (2007.gadā – 5 500 lati, 2008.gadā – 3 750 lati, no 2009.gada līdz

2012.gadam – 2 750 lati gadā, 2013.gadā 3 750 lati, 2014.gadā – 2 750 lati, 2015.gadā –

2 750 lati)

10 500 lati Liepājas medicīnas koledžai bibliotēkas fondu atjaunošanai (2007.gadā –

3 000 lati, 2008.gadā – 3 000 lati, 2009.gadā – 2 500 lati un 2010.gadā – 2 000 lati)

37 650 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžai bibliotēkas datorizācijai,

fondu un inventāra atjaunošanai (2007.gadā – 12 000 lati, 2008.gadā – 9 000 lati,

2009.gadā – 4 650 lati, no 2010.gada līdz 2015.gadam – 2 000 lati gadā)


34

90 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžai bibliotēkas nodrošinājumam ar informācijas

resursiem (no 2007.gada līdz 2015.gadam – 10 000 lati gadā)

35 500 lati Rīgas medicīnas koledžai bibliotēkas datorizācijai, fondu un inventāra

atjaunošanai (2007.gadā – 9 500 lati, 2008.gadā – 12 000 lati, no 2009.gada līdz

2015.gadam – 2 000 lati gadā)

20 000 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžai bibliotēkas fondu atjaunošanai un

papildināšanai (2007.gadā – 4 000 lati, no 2008.gada līdz 2015.gadam – 2 000 lati gadā) 20)

Ir nepieciešams atjaunot 60 specialitāšu nolikumus. Pie katra nolikuma precizēšanas

aptuveni 16 stundas strādās trīs konkrētās asociācijas eksperti. Samaksa vienam

ekspertam par stundu - 12,50 lati. Tātad kopējās izmaksas plānotas 36 000 lati = 60

nolikumi x 3 eksperti x 16 stundas x 12,50 lati stundā. 21)





12 reizes. 22)





12 reizes. 23)



darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās darba

grupas izmaksas plānotas 3 270 lati = 7 eksperti x 36 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati

x 12 reizes. 4 500 lati paredzēti mājas lapas izveidei un 3 000 latu datorprogrammas

izveidei. Tātad vienreizējie izdevumi 2007.gadā plānoti 10 770 latu apmērā. No

2008.gada ir plānoti līdzekļi mājas lapas un datorprogrammas uzturēšanai 1 920 lati gadā

(vidēji 160 lati mēnesī). 24)

Finansējums paredzēts darba samaksas paaugstināšanai. Detalizētu aprēķinu skatīties

Pielikumā Nr.2, Pielikumā Nr.3, Pielikumā Nr.16, Pielikumā Nr.17, Pielikumā Nr.18 un

Pielikumā Nr.19. Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai 2006.gada budžeta

grozījumos tika piešķirts papildus nepieciešamais finansējums ārstniecības personu darba

samaksas nodrošināšanai (Tieslietu ministrijai – 392 476 latus un Labklājības ministrijai

– 700 000 latu). 25)

Pasākums tiks nodrošināts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros. 26)

Ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskā apdrošināšana tiek veikta

10 % apmērā no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanai. Tiek pieņemts, ka vidēji gadā valsts budžeta līdzekļu apjoms šī mērķa

realizēšanai pieaug par 22 % (2006.gada budžetā veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšanai paredzēti 265 450,0 tūkst.latu), bet apdrošināšanas kompānijas

apdrošināšanas prēmijas gadā nosaka vidēji 5 % no apdrošinātā riska. 27)

Šobrīd papildus nepieciešamais finansējums ir parādīts šī darbības virziena 1.punktā.

Papildus nepieciešamais finansējums turpmākajos gados var palielināties (attiecībā pret

1.darbības virzienā norādīto) saistībā ar vidējās darba samaksas tautsaimniecībā


35

pieaugumu. 28)

Informācijai pievienots Pielikums Nr.4. 29)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku sociālo garantiju nodrošināšanai tiek

plānoti finanšu līdzekļi šādā apmērā:

1) Vienreizējs pabalsts sakarā ar pārcelšanos uz citu administratīvo teritoriju no

2007.gada – 5 000 lati ik gadu;

2) Pabalsts nāves gadījumā no 2007.gada – 150 000 lati ik gadu;

3) Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi 2007.gadā – 18 100 lati,


61 618 lati, 2012.gadā – 67 464 lati, 2013.gadā – 73 469 lati, no 2014.gada – 79 823 ik

gadu;

4) Pabalsts smagas nelaimes gadījumā 2007.gadā – 18 094 lati, 2008.gadā – 22 159 lati,


44 968 lati, 2013.gadā – 48 971 lati, no 2014.gada – 53 206 lati ik gadu. 30)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbinieku sociālo garantiju

nodrošināšanai tiek plānoti finanšu līdzekļi šādā apmērā:

1) Atvaļinājuma pabalsts 2007.gadā – 980 765 lati, 2008.gadā – 1 193 904 lati,

2009.gadā – 1 740 243 lati, 2010.gadā – 2 014 037 lati, 2011.gadā – 2 214 932 lati,

2012.gadā – 2 425 100 lati, 2013.gadā – 2 640 970, no 2014.gada – 2 869 317 lati ik

gadu;

2) Veselības pārbaude 2007.gadā – 41 750 lati, 2008.gadā – 45 030 lati, 2009.gadā –

47 690 lati, no 2010.gada – 49 780 lati ik gadu;

3) Pabalsts par katriem pieciem nepārtrauktiem dienesta gadiem 2007.gadā –

411 921 lati, 2008.gadā – 501 440 lati, 2009.gadā – 730 902 lati, 2010.gadā –

845 895 lati, 2011.gadā – 930 272 lati, 2012.gadā – 1 018 542 lati, 2013.gadā –

1 109 208 lati, no 2014.gada – 1 205 113 lati ik gadu.

* Likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam” un likumā „Grozījumi likumā „Par valsts

budžetu 2006.gadam”” piešķirtais finansējums akadēmiskā personāla darba samaksai un

mācību procesa nodrošināšanai.

** Likumā „Grozījumi likumā „”Par valsts budžetu 2006.gadam”” piešķirtais

finansējums Rīgas Stradiņa universitātei projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei

remontdarbu veikšanai.

*** Likumā „Par valsts budžetu 2005.gadam” un likumā „Par valsts budžetu

2006.gadam” papildus piešķirtais finansējums darba samaksas paaugstināšanai.

Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” realizēšana

tiks veikta iesaistīto institūciju atvēlēto un norādīto finansiālo resursu

ietvaros savā kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai. Sākot ar 2007.gadu,

programmas ieviešanas plānā ir atspoguļots aktivitāšu īstenošanai papildus

nepieciešamais finansējums.


36

VIII. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Atbildīgā institūcija par programmas ieviešanas rezultātu pārraudzību

un ietekmes novērtēšanu ir Veselības ministrija. Programmas ieviešanas

plānā noteiktas atbildīgās institūcijas par uzdevumu izpildi.

IX. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Visas programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas reizi divos gados

sniegs pārskatus Veselības ministrijā par paveikto un esošajām problēmām

programmas realizācijā. Veselības ministrija reizi divos gados, sākot ar

2008.gadu, līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā

informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Veselības

ministrs

Valsts

sekretārs

Juridiskā

dienesta

vadītāja

Par kontroli

atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

G.Bērziņš U.Līkops A.Jurševica M.Petroviča B.Kleina

30.10.06 16:01

9916

B.Kleina

7876078;[email protected]

Documents

Apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada novembra · 2012-10-15 · VMprog_301006;Programma ”Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” Apstiprināta ar Ministru kabineta