VMprog_301006;Programma ”Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2006.gada novembra
rīkojumu Nr.
Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. –
2015.gadam”
(Informatīvā daļa)
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
2
Saturs
Vispārējā daļa...................................................................................................................... 3
I. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas
dokumentiem....................................................................................................................... 9
II. Programmas mērķi un uzdevumi .................................................................................. 10
III. Plānotie programmas rezultāti un sasniegšanas rādītāji.............................................. 10
IV. Rezultatīvie rādītāji ..................................................................................................... 11
V. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai ............................................. 12
1) Efektīva veselības nozares cilvēkresursu plānošana ................................................ 13
2) Veselības nozares nodrošināšana ar cilvēkresursiem nepieciešamā skaitā,
izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā ................................................. 13
3) Izglītības sistēmas attīstīšana (augstākās, profesionālās, tālākizglītības) atbilstoši
pieprasījumam veselības nozares darba tirgū ............................................................... 14
3.1 Studējošie ............................................................................................................ 14
3.2 Mācību spēki ....................................................................................................... 14
3.3 Klīniskas un mācību bāzes .................................................................................. 15
3.4 Studiju un mācību programmas .......................................................................... 15
3.5 Pētniecība ............................................................................................................ 15
3.6 Līdzdiploma izglītība .......................................................................................... 16
3.7 Tālākizglītība ...................................................................................................... 16
4) Pilnveidot darba samaksas un izveidot sociālo garantiju sistēmu ............................ 16
VI. Uzdevumu izpildes laika plānojums ........................................................................... 17
VII. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums
........................................................................................................................................... 18
VIII. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas............................................................. 36
IX. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība .............................................................. 36
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
3
Tekstā lietotie saīsinājumi
DMK – Daugavpils medicīnas koledža
ES – Eiropas Savienība
EUROSTAT – Eiropas Savienības statistikas birojs
FM – Finanšu ministrija
HIV/AIDS – cilvēka imūndeficīta vīruss/iegūtais imūndeficīta sindroms
IeM – Iekšlietu ministrija
IZM – Izglītības un zinātnes ministrija
LĀB – Latvijas Ārstu biedrība
LĀPOS – Latvijas Ārstniecības personu organizāciju savienība
LFB – Latvijas Farmaceitu biedrība
LMA – Latvijas Māsu asociācija
LM – Labklājības ministrija
LMK – Liepājas medicīnas koledža
LU – Latvijas universitāte
LU EKMI – Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts
LU MF –Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
LVSADA – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
LZP – Latvijas Zinātnes padome
NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība
MPIC – Medicīnas profesionālās izglītības centrs
MZB – Medicīnas Zinātniskā bibliotēka
PVO – Pasaules veselības organizācija
PSVSAK – P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža
R1MK – Rīgas 1.medicīnas koledža
RMK – Rīgas medicīnas koledža
RSU – Rīgas Stradiņa universitāte
TM – Tieslietu ministrija
VM – Veselības ministrija
VOAVA – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra
VSMTVA – Veselība statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra
Vispārējā daļa
PVO 2006.gada ziņojumā „Strādāsim kopā veselībai” ir norādījusi, ka
cilvēki ir veselības aprūpes sistēmas pamats, uzsverot, ka cilvēkresursu krīze
veselības aprūpes nozarē ir globāla un vērojama visā pasaulē. „Tas ir
rezultāts gadiem ilgām nepietiekamām investīcijām medicīnas izglītībā,
apmācībā, algu politikā, darba vides uzlabošanā un darba organizēšanā”1,
teikts minētajā ziņojumā. Turklāt pēdējo gadu laikā veselības aprūpes nozarē
1 “Working together for health”,The World Health Report 2006
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
4
visā pasaulē ir radušies līdz šim nebijuši, ar globalizācijas un migrācijas
ietekmi saistīti, neatliekami risināmi jautājumi un izaicinājumi, radušies
jauni slimību veidi (gripas pandēmijas draudi, HIV/AIDS u.c.), līdz ar
mūsdienu dzīves apstākļiem mainījusies saslimstības struktūra, pieaudzis
dabas katastrofu, terora aktu skaits un to radīto seku apjoms.
Lai panāktu labus sabiedrības veselības rādītājus, protams, svarīgas ir
modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas
diagnostikas, ārstniecības metodes. Tomēr neskatoties uz straujo medicīnas
tehnoloģiju un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību pasaulē un Latvijā,
cilvēkresursi, šobrīd un arī nākotnē, būs nozīmīga un neaizstājama veselības
aprūpes nozares sastāvdaļa.
Vienlaicīgi jāatzīst, ka gandrīz visās Eiropas valstīs vērojams
veselības aprūpes speciālistu trūkums un vidējais strādājošo vecums
veselības nozarē Eiropas valstīs palielinās. Tiek prognozēts, ka Lielbritānijā
līdz 2008.gadam trūks 35 000 medmāsu, bet Somijas nacionālajā veselības
sistēmā līdz 2010.gadam trūks 112 000 medmāsu. Lielākās bažas saistītas ar
veselības nozares spēju piesaistīt un noturēt nozarē gados jaunākas
medmāsas, nodrošinot paaudžu maiņu. Dānijā, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā
un Francijā medmāsu vidējais vecums ir 41 – 45 gadi. Lielbritānijā gandrīz
puse medmāsu ir vecākas par 40 gadiem, bet viena piektdaļa ir vecākas par
50 gadiem.2
Nopietna problēma ir veselības nozares darbaspēka migrācija. Eiropas
reģiona austrumu daļas daudzi veselības nozares darbinieki emigrē lielāka
atalgojuma meklējumos uz valstīm, kurās ir salīdzinoši labāka
sociālekonomiskā situācija. Čehijā, Ungārijā, Lietuvā un Polijā 2002.gadā
veiktajā ārstu aptaujā tika atklāts, ka no 25 – 50 % respondentu pieļāva
iespēju pārcelties uz dzīvi rietumos, bet 4 – 10% to grasījās darīt noteikti. 3
Kā liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts
aģentūras dati, laika periodā no 1994.gada līdz 2001.gadam Latvijā
ārstniecības personu skaitam, sevišķi izteikti vidējā ārstniecības personāla
(māsu, ārsta palīgu, vecmāšu) skaitam, bija vērojama tendence samazināties.
Taču kopš 2001.gada ārstniecības personu skaits Latvijā ir nostabilizējies.
2005.gadā ārstu skaits (7259 ārsti) salīdzinot ar 2004.gadu (7198 ārsti) ir
pieaudzis par 61 ārstu, bet māsu skaits 2005.gadā (10308 māsas) salīdzinot
ar 2004.gadu (10155 māsas) pieaudzis par 153 māsām. To var izskaidrot ar
medicīnisko pakalpojumu apmaksas nosacījumiem, kuri paredz reģistrāciju
2 Preses relīze EURO/02/06 „Pasaules veselības organizācija aicina vairāk atbalstīt veselības sektora
darbiniekus” 3 Preses relīze EURO/02/06 „Pasaules Veselības organizācija aicina vairāk atbalstīt veselības sektora
darbiniekus”
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
5
Ārstniecības personu reģistrā. Tas savukārt uzlabo uzskaiti. Daļēji to var
skaidrot ar medicīnas darbinieku algu paaugstinājumu pēdējos gados un
ārstniecības personu atgriešanos veselības aprūpes nozarē.
Salīdzinot Latvijas rādītājus ar citu valstu rādītājiem, saskaņā ar
EUROSTAT 2003.gada datiem, Latvijā ir 278 praktizējoši ārsti uz 100 000
iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs (Beļģijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē
u.c.) vidēji 332 ārsti uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt praktizējošas māsas un
vecmātes – Latvijā 436 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Rietumeiropas valstīs
vidēji 711 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to jāsecina, ka Latvijā ārstu un
māsu skaita attiecība ir ļoti zema salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm.
2004.gadā tā bija 1,8 (salīdzinoši ar Eiropas valstīs pieņemto optimālo
attiecību 1 ārsts un 5 māsas) Protams, vērtējot vidējo ārstniecības personu
skaitu citās valstīs, jāņem vērā katras valsts veselības aprūpes modeļa
atšķirības un prioritārie virzieni, tomēr salīdzinot ar citu Eiropas valstu
vidējiem rādītājiem, Latvijā šobrīd vērojams ārstniecības personu (sevišķi
māsu) trūkums.
Ārstniecības personu nepietiekams skaits un nevienmērīgs izvietojums
savukārt mazina iedzīvotājiem pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem
daudzos Latvijas reģionos. Visaugstākais ārstu skaits ir Rīgā un Jūrmalā -
vairāk kā 35,0 uz 10 000 iedzīvotājiem, bet viszemākais – mazāk kā 14,9
ārsti uz 10 000 iedzīvotāju ir Krāslavas, Aizkraukles, Bauskas, Kuldīgas un
Tukuma rajonos. Savukārt vismazāk ārsta palīgu ir Rīgā – mazāk kā 4,9 uz
10 000 iedzīvotāju, bet visvairāk – Krāslavā vairāk kā 15,0 uz 10 000
iedzīvotāju. Līdz ar to jāsecina, ka attālākos lauku reģionos salīdzinot ar
pilsētām ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem ir mazāk
pieejami un vairāk jāpaļaujas uz ārstu palīgu sniegtajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem.
Analizējot datus par māsām, jāsecina, ka Rīgā ir vairāk kā 60,0 māsas
uz 10 000 iedzīvotāju, bet Bauskas, Ogres, Rīgas rajonos mazāk kā 19.9
māsas uz 10 000 iedzīvotāju, kas ir 3 reizes mazāk nekā Rīgā.
Kā atzīst Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes
kontroles inspekcija, speciālistu trūkums valsts reģionos jau tagad negatīvi
ietekmē ārstniecības pakalpojumu kvalitāti.
Šobrīd nepietiekamā skaitā ir arī farmaceiti un farmaceitu asistenti.
Pašreiz Latvijas Farmaceitu biedrībā ir reģistrējušies un aptiekās strādā
nedaudz vairāk kā 1200 farmaceiti. Optimālais nepieciešamais farmaceitu
skaits būtu 1500 farmaceiti, kas pilnībā nodrošinātu farmaceitisko aprūpi.
Tas nozīmē, ka papildus šobrīd gatavotajam farmaceitu skaitam vēl būtu
nepieciešams gatavot 7 – 8 farmaceitus gadā. Šobrīd abās augstskolās kopā
tiek gatavoti aptuveni 45 farmaceiti gadā, tomēr problēma ir tajā, ka liela
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
6
daļa augstskolas beigušie neiet strādāt uz aptiekām, bet izvēlas citu ar
farmāciju vai pat pavisam citu nozari saistītu darbu.
Lai mērķtiecīgi plānotu un nodrošinātu racionālu cilvēkresursu
izvietojumu reģionos, nepieciešams katru gadu analizēt esošo ārstniecības
personu skaitu un izvietojumu, izstrādāt vienotu skaita plānošanas metodiku
un saskaņā ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem
(Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju
attīstības programmu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības
pamatnostādnēm, pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības
aprūpē”) noteikt nepieciešamo ārstniecības personu skaitu attiecīgajos
Latvijas reģionos.
Lai motivētu ārstniecības personas doties strādāt ārpus Rīgas,
nepieciešams veicināt pašvaldību un darba devēju iesaistīšanos darbinieku
(ārstu , māsu u.c. veselības nozares speciālistu) ieinteresēšanā par iespējamo
darba vietu un pozitīvas darba vides radīšanā, kā arī sadzīves apstākļu
uzlabošanā (palīdzot iekārtot prakses vietas, nodrošinot dienesta dzīvokli
u.c.), paredzot pārcelšanās naudu un mācību kredīta dzēšanu tiem, kas dodas
strādāt attālāko rajonu administratīvajās teritorijās. Viens no pasākumiem,
kas, iespējams, veicinātu ārstniecības personu interesi doties strādāt uz
attālākiem Latvijas reģioniem, varētu būt „Karjeras dienas”, kurās būtu
iespēja satikties darba devējiem un jaunajiem speciālistiem, veidojot
savstarpēju dialogu par darba iespējām un piedāvājumu reģionos. Veiksmīga
pieredze šādu pasākumu organizēšanā ir citās nozarēs. Jau vairākus gadus
„Karjeras dienas” tiek organizētas Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas
Universitātē, radot iespēju darba devējiem un studentiem (jaunajiem
darbiniekiem) meklēt kopīgus risinājumus. Karjeras dienu organizēšanā
nepieciešama arī izglītotāju (augstskolu u.c.) iesaistīšana, kas palīdzētu
topošajiem speciālistiem veikt mērķtiecīgu specialitātes un nākamās darba
vietas izvēli. Karjeras dienas būtu jāorganizē katru gadu un ilgtermiņā,
nodrošinot atgriezenisko saiti starp visām iesaistītajām institūcijām un
personām.
Par racionālu veselības aprūpes cilvēkresursu izvietojumu Latvijas
reģionos liecinātu kvantitatīvie (vajadzīgajā skaitā) un kvalitatīvie
(vajadzīgajā specializācijā) rādītāji. Tas savukārt veicinātu vienlīdzīgu
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, neatkarīgi no
dzīvesvietas.
Lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar ārstniecības personām,
nepieciešams kompleksi pilnveidot izglītības sistēmu veselības aprūpes
nozarē. Izglītība, neskatoties uz ārstniecības personu deficītu valstī, nedrīkst
zaudēt tās mērķi – nodrošināt veselības aprūpes nozari ar labi izglītotiem
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
7
profesionāļiem, atbilstoši darba tirgus prasībām. Nosacīti izglītības sistēmu
veselības aprūpes nozarē var iedalīt:
1. Līdzdiploma izglītībā (izglītība, kuras rezultātā persona iegūst
profesiju).
2. Tālākizglītībā jeb pēcdiploma izglītībā (iepriekš iegūtās izglītības
turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši
profesijas prasībām).
Latvijas medicīniskās izglītības sistēma augstskolās un koledžās
nodrošina kvalificētu speciālistu sagatavošanu, tomēr to raksturo ievērojams
infrastruktūras nolietojums, piemēram, RSU Rehabilitācijas un Māszinību
fakultātes strauji augošajam pieprasījumam nepietiekošas telpas, kā arī
mācību, pētniecības un dienesta viesnīcu infrastruktūras izteikti
nevienmērīga attīstība, kas traucē stabilu, ilgtermiņa un kvalitatīvu
medicīniskās izglītības iestāžu darbību un attīstību.
Programmā „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” nepieciešams
paredzēt veselības nozares izglītības sistēmas attīstību vairākos virzienos –
studentu sadzīves un sociālo apstākļu uzlabošanā, mācību spēku
konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanā, klīnisko un mācību bāzu
attīstībā, studiju un mācību programmu attīstībā, pētniecībā. Paredzēto
pasākumu realizācija nodrošinātu ilgtspējīgu, harmonisku medicīniskās
izglītības sistēmas darbību un attīstību, kā arī veicinātu iespēju adaptēties
atbilstoši mainīgajām kvalitatīvajām un kvantitatīvajām prasībām veselības
aprūpes darba tirgū.
Ņemot vērā medicīniskās izglītības specifiku (ilgais un sarežģītais
apmācības process), ieguldīto investīciju atdevi šajā jomā (pietiekamu skaitu
kvalificētu speciālistu) iespējams novērtēt tikai pēc ilgāka laika perioda.
Tomēr ne mazāk svarīgi ir uzsvērt sabiedrībai un potenciālajiem medicīnas
un veselības aprūpes studiju programmu studentiem, ka šī nozare ir
perspektīva, jo tajā valsts investē nozīmīgus resursus, tādējādi radot iespēju
medicīnas un veselības aprūpes studijām piesaistīt spējīgākos vidusskolu
absolventus.
Vērtējot pēcdiploma izglītības iespējas un atbilstību pieprasījumam,
jāsecina, ka šobrīd darba tirgū (īpaši attālākos Latvijas reģionos) ir
novērojama tendence, ka, piemēram, ārstam tiek piedāvāta skolu māsas
vakantā darba vieta, ārsta palīgam vai vecmātei tiek piedāvāta vakantā māsas
darba vieta u.tml.
Lai risinātu minēto problēmu, ievērojot mūžizglītības principus un
radot iespēju nezaudēt iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes profesijā (kā
arī veicinātu speciālistu palikšanu reģionā), ir nepieciešams izstrādāt
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
8
pārkvalifikācijas principus un tiem sekojošas pārkvalifikācijas programmas
dažādām veselības nozares specialitātēm:
1. Iespēja ārstam pārkvalificēties par māsu;
2. Iespēja ārsta palīgam pārkvalificēties par māsu;
3. Iespēja vecmātei pārkvalificēties par māsu;
4. Dažādu specialitāšu ārstu pārkvalifikācijas iespēja (piemēram,
internists par ģimenes ārstu).
Savukārt, viena no būtiskākajām problēmām, kas ierobežo māsu kustību
darba tirgū, ir lielais pamatspecialitāšu skaits māsas profesijā, piemēram,
uroloģijas specialitāti ieguvusi māsa bez attiecīga sertifikāta nevar patstāvīgi
strādāt vispārējā ķirurģijas nodaļā. Tāpēc Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu
ES valstu, ir nepieciešams noteikt ierobežotu pamatspecialitāšu skaitu māsas
profesijā, piemēram, 4 – 6 pamatspecialitātes. Lai noteiktu optimālo
pamatspecialitāšu skaitu, ir nepieciešama darba devēju, ekspertu
piesaistīšana šī jautājuma risināšanā.
Vienlaicīgi, lai nodrošinātu pamatspecialitātēs strādājošo māsu augstu
profesionālo līmeni (atbilstoši veselības aprūpē izmantotajām tehnoloģijām,
uz pierādījumiem balstītas medicīnas pieejai u.tml.) ir nepieciešams izstrādāt
specializācijas programmas, kuras varētu realizēt akreditētas izglītības
iestādes saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Tālākizglītības jeb pēcdiploma izglītības koordinēšana valstī ir
nepieciešama, lai nodrošinātu darba tirgus vajadzībām atbilstošu ārstniecības
personu vispārējo un speciālo profesionālo kompetenču pilnveidošanu
neformālās izglītības veidā. Lai veiktu saskaņotu tālākizglītības
koordinēšanu valstī ir nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību, lai noteiktu
konkrētus uzdevumus katrai no tālākizglītības procesā iesaistītajām
institūcijām.
Programmā izstrādātā prognoze (atbilstoši VSMTVA un darba grupas
izstrādātajai metodikai) par nepieciešamo cilvēkresursu nodrošinājumu
nākamajos gados (pielikumā Nr.14,15) liecina, ka, saglabājoties pašreizējām
tendencēm, 2010. gadā Latvijā varētu trūkt aptuveni 1000 ārstu un 2000
māsu un vecmāšu jeb 15 – 20% no nepieciešamā veselības aprūpes
darbinieku skaita. Izstrādājot prognozi par cilvēkresursu skaita dinamiku līdz
2010.gadam tika izmantota pielikumos Nr.8, 9, 10,11 izstrādātā ārstniecisko
personu amatu aprēķinu metodika.
Šo prognozi var pasliktināt straujā darbaspēka aizplūšana uz citām ES
valstīm, kur darba samaksa veselības aprūpes sektorā ievērojami pārsniedz
Latvijas rādītājus. Kā piemēru var minēt ārsta darba samaksu ne tikai tādās
ES – 15 valstīs kā Īrija (12 000 eiro) un Somija (5 000 eiro), bet arī jaunajā
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
9
dalībvalstī Čehijā (1 300 eiro), kamēr Latvijā šobrīd ārsta algu 2010. gadā
tiek plānota 750 eiro (530 lati) līmenī.
Sociālā dialoga augstākajā līmenī 2006. gada martā Briselē Eiropas
Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU) un Eiropas
Slimnīcu un veselības aprūpes asociācija (HOSPEEM) vienojās, ka
iedarbīgākais līdzeklis darba spēka migrācijas mazināšanai ir konkurēt
spējīgas darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas radīšana darbinieku
mītnes zemēs. Lai risinātu šo uzdevumu, programmā „Cilvēkresursu attīstība
veselības aprūpē” jāizstrādā pasākumu plāns darba samaksas un sociālo
garantiju sistēmas izveidei, kas veicinātu darbaspēka piesaisti veselības
nozarei Latvijā.
PVO reģionālā biroja direktors Dr. Marks Danzons teicis: „Lai būtu
spēcīga veselības sistēma, ir jāinvestē ārstos, medmāsās, farmaceitos,
vecmātēs un citos veselības sektora profesionāļos – viņu izglītībā, apmācībā
un darba vidē. Bez spēcīga un jauna darbaspēka, panākumi veselības jomā
nevar sasniegt tos cilvēkus, kam tie ir nepieciešami, un netiek dota efektīva
atbilde tādām problēmām kā gripas pandēmija, HIV/AIDS, zāļu rezistentā
tuberkuloze un citas hroniskās slimības”4
I. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un
atbalstītajiem politikas dokumentiem
Programma ir izstrādāta pamatojoties uz:
1) Pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (apstiprinātas
ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326);
2) Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju
attīstības programmu (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada
20.decembra rīkojumu Nr.1003);
3) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.444);
4) Programmā izvirzītie uzdevumi ir saskaņoti ar Reģionālās politikas
pamatnostādnēm (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa
rīkojumu Nr.198).
5) Koncepciju par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā
nodarbinātajiem (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 21.februāra
rīkojumu Nr.105).
4“ Working together for health”, The World Health report 2006
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
10
II. Programmas mērķi un uzdevumi
Mērķis
Nodrošināt cilvēkresursus un to attīstību veselības aprūpes nozarē ilgtermiņa
posmā.
Programmas mērķis sasniedzams, realizējot starpnozaru sadarbību un
īstenojot četrus uzdevumus.
Uzdevumi:
1) Efektīvi plānot cilvēkresursus veselības aprūpes nozarē.
2) Nodrošināt veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem nepieciešamā
skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā.
3) Attīstīt izglītības sistēmu veselības aprūpes nozarē (augstāko,
profesionālo, tālākizglītību) atbilstoši pieprasījumam darba tirgū.
4) Pilnveidot darba samaksas sistēmu, izveidot sociālo garantiju un
ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu.
Veiksmīgai programmas mērķa sasniegšanai nepieciešams:
Vispusīgs atbalsts valsts, pārvaldes institūciju, pašvaldību līmenī;
Prioritārajiem darbības virzieniem atbilstoši, precīzi formulēti rīcības
plāni visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām;
Pietiekami finansiālie resursi programmas ieviešanai;
Programmas īstenošanas koordinācija, vadība, pārraudzība un
izvērtēšana.
III. Plānotie programmas rezultāti un sasniegšanas rādītāji
Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” galvenais
rezultāts būs veselības aprūpes sistēmas nodrošinājums ar cilvēkresursiem
pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā. Par būtiskiem programmas
rezultātiem būtu jāuzskata:
3.1 Ārstniecības personu skaita pieaugums atbilstoši pieprasījumam
valstī;
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
11
3.2 Atbilstoša veselības nozarē nodarbināto ārstu un māsu attiecība;
3.3 Ārstniecības personu vienmērīgs izvietojums, nodrošinot vienlīdzīgu
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos;
3.4 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās studējošo
sadzīves apstākļu uzlabošana un sociālo garantiju sistēmas
izveidošana;
3.5 Pietiekamā skaitā un kvalifikācijā nodrošināts akadēmiskais personāls
medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās;
3.6 Mūsdienīgas un studiju programmu prasībām atbilstošas klīniskās un
mācību bāzes;
3.7 Pieprasījumam darba tirgū atbilstošas, pilnveidotas studiju
programmas;
3.8 Attīstīta RSU un LU pētnieciskā infrastruktūra;
3.9 Atbilstoši pieprasījumam darba tirgū pilnveidota līdzdiploma izglītība;
3.10 Izstrādāta vienota tālākizglītības koordinācijas kārtība ;
3.11Izveidota tautsaimniecībā konkurētspējīga darba samaksas un sociālo
garantiju sistēma.
IV. Rezultatīvie rādītāji
1) Par 5% palielinās veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības
personu skaits vecuma grupā no 25-40 gadiem.
2) Samazinās vienas ārstniecības personas aprūpē esošo pacientu skaits
stacionāros (12.,13.pielikums).
3) 70% no veselības nozares izglītību ieguvušajām personām strādā
veselības nozarē.
4) 2009.gadā ārstiem sasniegta darba samaksa 2,5 tautsaimniecībā vidējo
darba algu apmērā.
5) Izbūvētas un rekonstruētas 11 dienesta viesnīcas, piemērojot tās studiju
procesam.
6) Katru gadu tiek aizstāvētas 50 doktora disertācijas.
7) Izveidotas 6 reģionālās mācību bāzes.
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
12
8) Izveidota programma, nodrošinot 10 repatriācijas jeb „atgriešanās
grantus”. (Repatriācijas jeb „atgriešanās” grants nepieciešams, lai veicinātu
pētnieku (zinātnieku) atgriešanos Latvijā pēc zinātniski pētnieciskā darba
ārvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt finansējumu pētniecības darba (projekta)
turpinājumam trīs gadus. Pētnieks sagatavo zinātniski pētnieciskā projekta
pieteikumu. Projekta finansējums paredz personāla (tai skaitā pētnieka)
atalgojumu un nodokļus, komandējumu, materiālu un aprīkojumu, sedz
dalības maksu konferencēs u.c. Repatriācijas jeb „atgriešanās” grantu var
pieprasīt Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kas vismaz
daļu no augstākās izglītības ieguvuši Latvijā).
9) Izstrādāta ārstniecības personu tālākizglītības programma.
10) Ieviesta ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskā
apdrošināšana.
V. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai
Lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem
pietiekamā skaitā un kvalifikācijā, nepieciešams veidot vienotu, kompleksu
pieeju šī jautājuma risināšanai.
Svarīgi ir ilgtermiņā plānot nepieciešamo ārstniecības personu skaitu,
lai, savukārt, plānotu atbilstošu medicīnas un veselības aprūpes programmās
studējošo skaitu.
Vienlīdz svarīgi ir veikt pasākumus, kas veicinātu šobrīd darba tirgū
esošo ārstniecības personu vēlmi turpināt darbu veselības aprūpes nozarē
(veidojot darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu, veicinot pozitīvu
profesijas prestižu), kā arī jauniešu ieinteresēšana izvēlēties ārsta, māsas vai
citu veselības nozares specialitāti, pilnveidojot studiju programmas,
paaugstinot mācībspēku kvalifikāciju, uzlabojot studentu sadzīves apstākļus
un nodrošinot sociālo atbalstu, atbilstošus sadzīves apstākļus studiju laikā.
Svarīgs izglītības posms ir tālākizglītība, kura jāveido atbilstoši
pieprasījumam un mainīgajai situācijai veselības aprūpes nozares darba
tirgū.
Veselības aprūpes nozari nodrošināt ar cilvēkresursiem atbilstošā
skaitā un pieprasījumā ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja tiks veidota
sekmīga sadarbība starp ministrijām un citām institūcijām un izveidoti stabili
finansējuma avoti tās izpildei.
Saskaņā ar minēto, programmas pamatmērķa sasniegšana ir
iespējama, sadalot visus veicamos uzdevumus četros galvenajos uzdevumos
un veicamajās aktivitātēs:
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
13
1) Efektīva veselības nozares cilvēkresursu plānošana
Pašlaik Latvijā nav vienotas cilvēkresursu plānošanas metodikas
veselības nozarē. Tas sarežģī atbilstošu un veiksmīgu ārstniecības personu
plānošanu, ņemot vērā strādājošo vecuma struktūru, studējošo skaitu,
pieprasījumu darba tirgū, darbaspēka migrāciju u.c. faktorus. Lai turpmāk
plānošanas process notiktu pēc vienotiem principiem un iegūtie rezultāti
būtu salīdzināmi, kā arī varētu izstrādāt prognozes nākamajiem gadiem,
nepieciešams izstrādāt vienotu ārstniecības personu plānošanas metodiku.
1.1Apstiprināt veselības nozarē nodarbināto cilvēkresursu plānošanas
metodiku (gultu skaita, pacientu skaita un minimālā ārstniecības personu
skaita attiecības aprēķināšanas kārtību stacionārajām veselības aprūpes
iestādēm).
1.2 Izstrādāt un apstiprināt metodiku pacientu aprūpes līmeņiem (amatu
skaita parēķināšanas kārtība izstrāde stacionārajām veselības aprūpes
iestādēm).
1.3 Plānot cilvēkresursus veselības nozarē atbilstoši izstrādātajai metodikai.
1.4 Analizēt cilvēkresursu skaitu un izvietojumu, atbilstoši izstrādātajai
metodikai un sniegt priekšlikumus metodikas optimizācijai.
2) Veselības nozares nodrošināšana ar cilvēkresursiem nepieciešamā
skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā
Šobrīd vairākos Latvijas reģionos ir vērojams ārstniecības personu
trūkums. Lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas
beigušo vēlas palikt strādāt Rīgā vai citā lielākā pilsētā un samērā neliela
daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas, pamatojot to ar sliktiem
sadzīves apstākļiem, karjeras iespēju trūkumu, profesionālās izaugsmes
trūkumu.
2.1 Veicināt darba devēju iesaistīšanos veselības aprūpes cilvēkresursu
plānošanā Latvijas reģionos;
2.1.1 Katru gadu apkopot darba devēju sniegto informāciju par konkrētas
ārstniecības iestādes cilvēkresursiem un to attīstības tendencēm.
2.1.2 Organizēt darba devēju piedalīšanos jauno speciālistu piesaistīšanai
veselības aprūpes nozares darba tirgum reģionos.
2.1.3 Veicināt pašvaldību piedalīšanos jauno speciālistu piesaistīšanā,
nodrošinot tiem dzīves vietu, palīdzot iekārtot prakses vietu u.c.
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
14
2.1.4 Veicināt pozitīva profesijas prestiža veidošanu sabiedrībā.
3) Izglītības sistēmas attīstīšana (augstākās, profesionālās,
tālākizglītības) atbilstoši pieprasījumam veselības nozares darba tirgū
Šobrīd veiksmīga līdzdiploma studiju procesa nodrošināšanai
nepieciešams veikt vairākus būtiskus uzlabojumus, kas būtu vērsti uz
studējošo sadzīves un studiju apstākļu uzlabošanu, kā arī mācību spēku
konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas izveidošanu un klīnisko un mācību
bāzu attīstīšanu atbilstoši studiju prasībām. Vienlīdz nozīmīga ir studiju
programmu pilnveidošana un pētniecības iespēju un infrastruktūras
nodrošināšana. Svarīgs posms ir vienotas tālākizglītības principu un sistēmas
izstrādāšana.
3.1 Studējošie
3.1.1 Studentu atlase medicīnas un veselības aprūpes programmās, ieviešot
Profesionālās piemērotības pārbaudījumus.
3.1.2 Studiju sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana:
3.1.2.1 Studējošā kredīta apjoma palielināšana turpmākajos gados atbilstoši
valsts budžeta iespējām.
3.1.2.2 Studējošā kredīta dzēšana atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada
29.maija noteikumiem Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts
un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes
līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, ja students izvēlas,
piemēram, valstij tajā brīdī nepieciešamu medicīnas vai veselības
aprūpes specialitāti vai dodas strādāt uz attālu Latvijas reģionu.
3.1.2.3 Dienesta viesnīcu izbūve un esošo ēku remonts, piemērojot tās
studiju un sadzīves procesam.
3.2 Mācību spēki
3.2.1 Konkurētspējīga darba samaksas apjoma nodrošināšana medicīnas un
veselības aprūpes studiju programmās iesaistītajam akadēmiskajam
personālam.
3.2.2 Akadēmiskā personāla pilnvērtīgas klīniskās prakses nodrošināšana,
attīstot universitātes klīniku sistēmu ārstniecības iestādēs.
3.2.3 Akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas izveide, nodrošinot
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
15
reālu konkurenci uz akadēmiskajiem amatiem, kā arī radot
repatriācijas jeb „atgriešanās grantus”.
3.2.4 Veicināt aizstāvēto doktora disertāciju skaita palielināšanos.
3.2.5 Izstrādāt kritērijus apmācīt tiesīgo ārstniecības personu noteikšanai un
iekļaut māsas, vecmātes, ārsta palīgus apmācīt tiesīgo ārstniecības
personu sarakstā.
3.3 Klīniskas un mācību bāzes
3.3.1 Izstrādāt atbilstības novērtēšanas kritērijus apmācīt tiesīgo ārstniecības
iestāžu noteikšanai.
3.3.2 Novērtēt un kritērijiem atbilstošajām ārstniecības iestādēm piešķirt
universitātes slimnīcas statusu, klīniskās bāzes statusu vai studiju
prakses vietas statusu.
3.3.3 Attīstīt RSU, LU klīnisko bāzu finansēšanas programmu.
3.3.4 Attīstīt LU MF mācību bāzes.
3.3.5 Attīstīt RSU mācību bāzes.
3.3.6 Attīstīt medicīnas koledžu mācību bāzes.
3.4 Studiju un mācību programmas
3.4.1 Izstrādāt profesiju standartus profesionālajām studiju programmām.
3.4.2 Studiju programmu realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma
Nodrošināšana un atjaunošana.
3.4.3 RSU, LU studiju programmu realizācija reģionos sadarbībā ar
Medicīnas koledžām un reģionālajām ārstniecības iestādēm.
3.4.4 RSU uztura speciālistu programmas attīstība.
3.4.5 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmu un pētniecisko
projektu reālo izmaksu noteikšana ar aktualizētiem studiju izmaksu
koeficientiem pa izglītības tematiskajām jomām.
3.4.6 Medicīnas un veselības aprūpes studiju programmu un pētniecisko
pilna izmaksu aprēķina metodes izstrādāšana un ieviešana.
3.5 Pētniecība
3.5.1 Attīstīt medicīnas zinātni kā prioritāru virzienu.
3.5.2 RSU un LU pētnieciskas infrastruktūras attīstība.
3.5.2.1 Attīstīt LU Eksperimentālā un klīniskā medicīnas institūta un LU
Kardioloģijas institūta zinātnisko infrastruktūru;
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
16
3.5.2.2Attīstīt klīnisko universitātes slimnīcu zinātnisko infrastruktūru.
3.5.3 Bibliotēku informācijas resursu regulāra papildināšana un atjaunošana.
3.6 Līdzdiploma izglītība
3.6.1 Atjaunot un papildināt ārstniecības personu specialitāšu nolikumus.
3.6.2 Izvērtēt esošās līdzdiploma izglītības programmas un veikt to
pilnveidošanu atbilstoši izstrādātajiem profesiju standartiem.
3.6.3 Izstrādāt pamatprincipus ārstniecības personu pārkvalifikācijai.
3.7 Tālākizglītība
3.7.1 Izstrādāt kārtību, kādā ārstniecības personas pēc rezidentūras,
specializācijas beigšanas iegūst sertifikātu (tiesības patstāvīgi
praktizēt specialitātē bez papildus eksāmena pamatojoties uz
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu).
3.7.2 Pilnveidot esošās rezidentūras programmas saskaņā ar izstrādātajiem
ārstu specialitātes nolikumiem.
3.7.3 Noteikt pamatspecialitātes un papildspecialitātes māsas profesijā.
3.7.4 Izstrādāt vadlīnijas ārstniecības personu pārkvalifikācijai.
3.7.5 Izstrādāt programmu ārstniecības personu tālākizglītības koordinēšanai
valstī.
4) Pilnveidot darba samaksas un izveidot sociālo garantiju sistēmu
Nozīmīgs faktors ārstniecības personu darba motivācijas radīšanā ir
atbilstoša un tautsaimniecībā konkurētspējīga darba samaksas sistēma.
Pamatnostādņu “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” izstrādātā algu
paaugstinājuma grafika ietvaros, darba samaksas jautājums veselības nozarē
strādājošajiem šobrīd jau ir sākts risināt, taču darbs pie šī jautājuma jāturpina
un jāizskata iespējas algas paaugstinājuma grafiku realizēt straujāk, atbilstoši
tautsaimniecības izaugsmei, valsts ekonomikas straujākai attīstībai.
Vienlaicīgi svarīgi ir izstrādāt sociālo garantiju (piemaksu) sistēmu
ārstniecības personām, kuras strādā veselībai kaitīgos apstākļos vai darba
laikā ir pakļautas īpašiem riskiem.
4.1 Tautsaimniecībā konkurētspējīgas darba samaksas noteikšana
ārstniecības personām.
4.2 Noteikt īpašos darba riskus.
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
17
4.3 Noteikt darbinieku kategorijas, kurām saskaņā ar Darba likumu, jāpiešķir
35 stundu darba nedēļa īpašu risku dēļ.
4.4 Nodrošināt ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskās
apdrošināšanas sistēmas izveidi un darbību:
4.4.1 Izstrādāt ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskās
apdrošināšanas principus un normatīvos aktus.
4.4.2 Ieviest ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesisko
apdrošināšanu.
4.5 Normatīvo aktu izstrādāšana, kas nosaka zemāko darba algas likmi,
piemaksas un sociālās garantijas ārstniecības personām.
4.6 Ārstniecības personu darba samaksas pārrēķins atbilstoši
pamatnostādnēm „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu
Nr.326) un valsts ekonomiskajai attīstībai.
4.7 Aktualizēti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi saskaņā ar darba
samaksas pieaugumu.
4.8 Papildus nepieciešamā finanšu līdzekļu apjoma piesaistīšana darba
samaksas pieaugumam saistībā ar Ministru kabineta 2005.gada
20.decembra noteikumiem Nr. 995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes
iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu
komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas
pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”.
(informatīviem nolūkiem izstrādāts pielikums Nr.4)
4.9 Veikt grozījumus normatīvajos aktos par papildus sociālajām garantijām
NMP darbiniekiem.
4.10 Sociālo garantiju apjoma noteikšana NMP.
VI. Uzdevumu izpildes laika plānojums
Ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326 tika
apstiprinātas pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”,
kuras paredzēja, ka vairākus programmā iekļautos pasākumus nepieciešams
veikt ilgtermiņā – ārstniecības personu skaita plānošanu, studiju procesa
realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma nodrošināšanu, tālākizglītības
procesa harmonizāciju, programmas realizāciju nepieciešams turpināt līdz
2015.gadam.
Programmas uzdevumu un aktivitāšu izpildes laika plānojums uzrādīts
programmas ieviešanas plānā (pielikums Nr.1). Programmu nepieciešams
realizēt ilgākā laika posmā kā 5 gadi, jo finanšu līdzekļus veselības nozarē
nepieciešams ieguldīt ilgtermiņa posmā un novērtēt ieguldītos finanšu
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
18
resursu efektivitāti un pozitīvas izmaiņas veselības nozarē (pietiekamu un
kvalificētu ārstniecības personu skaitu) ir iespējams tikai aptuveni pēc 10
gadiem, jo jauno ārstu apmācībai ir nepieciešami 6 gadi un ja mācības tiek
turpinātas rezidentūrā, tad nepieciešami vēl 2 – 5 gadi. Līdz ar to
programmu cilvēkresursu nodrošināšanai veselības nozarē nepieciešams
realizēt 10 gadu laika posmā, lai būtu garantēta programmā paredzēto
aktivitāšu efektivitāte.
VII. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā
finansējuma plānojums Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” projekta anotācijas III
sadaļa
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji Kārtējais
gads
Nākamie trīs gadi Vidēji
piecu
gadu
laikā pēc
kārtējā
gada
1 2 3 4 5 6
2006 2007 2008 2009
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos
76 728,5 0 0 0 0
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos
76 728,5 120 298,9 181 183,3 323 336,7 290 338,2
3. Finansiālā ietekme 0 -
120 298,9
-
181 183,3
-
323 336,7
-
290 338,2
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu
finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā 76 728,5 120 298,9 181 183,3 323 336,7 290 338,2
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
19
pamatojuma aprēķins
1. Veselības nozares
cilvēkresursu plānošana 1.1. Pilnveidot veselības
nozarē nodarbināto
cilvēkresursu plānošanas
metodiku
1.2. Izstrādāt un apstiprināt
metodiku pacientu aprūpes
līmeņu noteikšanai 1)
MPIC
1.3. Plānot cilvēkresursus
veselības nozarē atbilstoši
izstrādātajai un
pilnveidotajai metodikai
1.4. Analizēt cilvēkresursu
plānojumu un izvietojumu,
atbilstoši izstrādātajai
metodikai un sniegt
priekšlikumus metodikas
optimizācijai
2.Veselības nozares
nodrošināšana ar
cilvēkresursiem
nepieciešamajā skaitā,
izvietojumā un
pieprasījumam atbilstošā
kvalifikācijā
2.1. Veicināt darba devēju
iesaistīšanos veselības
aprūpes cilvēkresursu
plānošanā Latvijas
reģionos:
2.1.1. Katru gadu apkopot
darba devēju sniegto
informāciju par konkrētas
ārstniecības iestādes
cilvēkresursiem un to
attīstības tendencēm 2)
MPIC
2.1.2. Organizēt darba
devēju piedalīšanos jauno
speciālistu piesaistīšanai
veselības aprūpes nozares
darba tirgum reģionos 2)
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
skat.
2.1.1.
1,6
0
1,6
1,6
0
0
37,4
25,4
25,4
25,4
0
0
0
0
0
0
30,4
18,4
18,4
18,4
0
0
0
0
0
0
30,4
18,4
18,4
18,4
0,3
0
0,3
0,3
0
0
31,8
19,8
19,8
19,8
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
20
2.1.3. Veicināt pašvaldību
piedalīšanos jauno
speciālistu piesaistīšanā,
nodrošinot tiem dzīves
vietu, palīdzot iekārtot
prakses vietu u.c. 2)
2.2. Veicināt pozitīva
profesijas prestiža
veidošanu veselības aprūpē
strādājošajiem 3)
3. Izglītības sistēmas
attīstīšana (augstākās,
profesionālās,
tālākizglītības) atbilstoši
pieprasījumam veselības
nozares darba tirgū
3.1. Studējošie
3.1.1. Studentu atlase
medicīnas un veselības
aprūpes programmās,
ieviešot profesionālās
piemērotības
pārbaudījumus 4)
RSU
LU MF
3.1.2. Studiju sociālā
atbalsta sistēmas izveide
3.1.2.1. Studējošā kredīta
apjoma palielināšana līdz
150 latiem mēnesī
3.1.2.2. Studējošā kredīta
dzēšana, ja students
izvēlas, piemēram, valstij
tajā brīdī īpaši
nepieciešamu medicīnas
vai veselības aprūpes
specialitāti vai dodas
strādāt uz attālu Latvijas
reģionu
3.1.2.3. Dienesta viesnīcu
izbūve un esošo ēku
remonts, piemērojot tās
studiju un sadzīves
procesam 5)
RSU
skat.
2.1.1.
0
6 998,0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
12,0
27 706,7
1 796,7
35,0
6,7
28,3
1 761,7
0
0
1 761,7
1 100,0
12,0
40 024,1
2 735,8
14,8
4,8
10,0
2 721,0
0
0
2 721,0
1 709,7
12,0
44 849,6
7 156,1
4,8
4,8
0
7 151,3
0
0
7 151,3
5 420,0
12,0
37 679,8
2 998,4
11,9
4,2
7,7
2 986,5
0
0
2 986,5
1 865,9
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
21
LU MF
Medicīnas koledžas
3.2. Mācību spēki
3.2.1. Konkurētspējīga
darba samaksas apjoma
nodrošināšana medicīnas
un veselības aprūpes
studiju programmās
iesaistītajam
akadēmiskajam
personālam6)
RSU
LU MF
3.2.2. Akadēmiskā
personāla pilnvērtīgas
klīniskās prakses
nodrošināšana, attīstot
universitātes klīniku
sistēmu ārstniecības
iestādēs 7)
3.2.3. Akadēmiskā
personāla atjaunošanas
programmas izveide,
nodrošinot reālu
konkurenci uz vakantajiem
akadēmiskajiem amatiem,
kā arī radot, t.s.,
„repatriācijas” grantus 8)
RSU
LU MF
3.2.4. Veicināt aizstāvēto
doktora disertāciju skaita
palielināšanos 7)
3.2.5. Izstrādāt kritērijus
apmācīttiesīgo ārstniecības
personu noteikšanai un
iekļaut māsas, vecmātes,
ārsta palīgus
apmācīttiesīgo ārstniecības
personu sarakstā 9)
3.3. Klīniskās un mācību
bāzes
3.3.1. Izstrādāt atbilstības
novērtēšanas kritērijus
apmācīttiesīgo ārstniecības
0
0
4 106,5
4 106,5*
3 945,7
160,8
0
0
0
0
0
0
699,9
0
250,0
411,7
7 394,7
6 641,6
6 362,1
279,5
0
750,0
400,0
350,0
0
3,1
9 305,9
0
300,0
711,3
11 907,7
10 407,7
9 877,8
529,9
0
1 500,0
800,0
700,0
0
0
7 339,6
3,1
350,0
1 381,3
15 903,3
13 653,3
12 868,9
784,4
0
2 250,0
1 200,0
1 050,0
0
0
5 981,2
0
185,2
935,4
15 410,5
13 609,9
12 768,6
841,3
0
1 800,0
960,0
840,0
0
0,6
4 764,4
0,6
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
22
iestāžu noteikšanai 9)
3.3.2. Novērtēt ārstniecības
iestādes un kritērijiem
atbilstošajām ārstniecības
iestādēm piešķirt
universitātes slimnīcas
statusu, klīniskās bāzes
statusu vai studiju prakses
vietas statusu
3.3.3. Attīstīt RSU, LU
klīnisko bāzu finansēšanas
programmu 7)
3.3.4. Attīstīt LU MF
mācību bāzes 10)
3.3.5. Attīstīt RSU mācību
bāzes 11)
3.3.6. Attīstīt medicīnas
koledžu mācību bāzes 12)
3.4. Studiju un mācību
programmas
3.4.1. Izstrādāt profesiju
standartus profesionālajām
studiju programmām 9)
3.4.2. Studiju programmu
realizācijai atbilstošu
iekārtu un aprīkojuma
nodrošināšana un
atjaunošana 13)
RSU
LU MF
Medicīnas koledžas
3.4.3. RSU un LU studiju
programmu realizācija
reģionos sadarbībā ar
medicīnas koledžām un
reģionālajām ārstniecības
iestādēm 14)
RSU
LU MF
3.4.4. RSU uztura
speciālistu programmas
attīstība:
Uztura laboratorijas
izveide Anniņmuižas
bulvārī 26a;
0
0
0
699,9 **
0
2 191,6
3,3*
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
755,1
8 366,1
184,7
6 955,6
0
1 216,8
757,5
193,5
265,8
440,4
300,0
140,4
44,0
24,0
0
0
1 899,9
5 197,8
238,8
13 862,9
0
1 438,9
470,9
803,1
164,9
4 325,4
4 185,0
140,4
0
0
0
0
2 336,0
3 464,6
180,6
12 911,1
0
826,8
65,9
617,6
143,3
1 735,4
1 595,0
140,4
480,0
0
0
0
998,2
3 643,3
122,3
12 608,9
0
800,7
285,2
352,9
162,6
1 724,4
1 584,0
140,4
184,8
4,8
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
23
Mācību bāzes
izveidošana VAS „Paula
Stradiņa klīniskās
universitātes slimnīca”;
Uztura speciālistu
apmācības realizēšana
reģionos 15)
3.4.5. Medicīnas un
veselības aprūpes studiju
programmu un pētniecisko
projektu reālo izmaksu
noteikšana ar aktualizētiem
studiju izmaksu
koeficentiem pa izglītības
tematiskajām jomām 16)
RSU
LU MF
3.4.6. Medicīnas un
veselības aprūpes studiju
programmu un pētniecisko
projektu pilna izmaksu
aprēķina metodes
izstrādāšana un ieviešana 17)
3.5. Pētniecība
3.5.1. Attīstīt medicīnas
zinātni kā prioritāru
virzienu
3.5.2. RSU un LU
pētnieciskās infrastruktūras
attīstība 18)
RSU
LU MF
3.5.3. Bibliotēku
informācijas resursu
regulāra papildināšana un
atjaunošana 19)
RSU
LU MF
Medicīnas koledžas
3.6. Līdzdiploma izglītība
3.6.1. Atjaunot un
papildināt ārstniecības
personu specialitāšu
nolikumus 20)
0
0
2 188,3*
2 083,2
105,1
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
20,0
0
5 254,4
3 812,1
1 442,3
0
2 192,0
0
2 078,0
1 883,8
194,2
114,0
30,0
40,0
44,0
42,4
36,0
0
0
8 098,6
5 200,7
2 897,9
0
4 173,1
0
4 073,3
3 358,6
714,7
99,8
30,0
30,0
39,8
0
0
0
480,0
9 868,9
6 325,5
3 543,4
0
2 896,0
0
2 812,1
2 400,0
412,1
83,9
30,0
30,0
23,9
0
0
4,0
176,0
9 899,0
6 252,8
3 646,2
0
1 883,1
0
1 792,7
1 528,5
264,2
90,4
29,0
32,0
29,4
8,5
7,2
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
24
3.6.2. Izvērtēt esošās
līdzdiploma izglītības
programmas un veikt to
pilnveidošanu atbilstoši
izstrādātajiem profesiju
standartiem 9)
3.6.3. Izstrādāt
pamatprincipus
ārstniecības personu
pārkvalifikācijai 21)
MPIC
3.7. Tālākizglītība
3.7.1. Izstrādāt kārtību,
kādā ārstniecības personas
pēc rezidentūras,
specializācijas beigšanas
iegūst sertifikātu (tiesības
patstāvīgi praktizēt
specialitātē bez papildus
eksāmena, pamatojoties uz
kvalifikāciju apliecinošu
dokumentu) 9)
3.7.2. Pilnveidot esošās
rezidentūras programmas
saskaņā ar izstrādātajiem
ārstu specialitāšu
nolikumiem 9)
3.7.3. Noteikt
pamatspecialitātes un
papildspecialitātes māsas
profesijā 22)
MPIC
3.7.4. Izstrādāt vadlīnijas
ārstniecības personu
pārkvalifikācijai 9)
3.7.5. Izstrādāt programmu
ārstniecības personu
tālākizglītības
koordinēšanai valstī 23)
MPIC
4. Darba samaksas un
sociālo garantiju sistēmas
izveide 4.1. Tautsaimniecībā
konkurētspējīgas darba
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
69 730,5
69 730,5
3,1
3,3
3,3
19,4
3,1
0
2,4
2,4
3,1
10,8
10,8
92 553,2
90 927,6
0
0
0
5,0
0
3,1
0
0
0
1,9
1,9
141 128,8
139 171,8
0
0
0
1,9
0
0
0
0
0
1,9
1,9
278 456,7
275 701,8
0,6
0,7
0,7
6,0
0,6
0,6
0,5
0,5
0,6
3,7
3,7
252 626,3
248 742,1
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
25
samaksas noteikšana
ārstniecības personām 24)
Veselības ministrija
Tieslietu ministrija
Labklājības ministrija
Iekšlietu ministrija
Izglītības un zinātnes
ministrija
4.2. Noteikt īpašos darba
riskus 9)
4.3. Noteikt darbinieku
kategorijas, kurām saskaņā
ar Darba likumu, jāpiešķir
35 stundu darba nedēļa
īpašu risku dēļ 25)
4.4. Nodrošināt
ārstniecības personu
profesionālās darbības
civiltiesisko apdrošināšanu:
4.4.1. Izstrādāt ārstniecības
personu profesionālās
darbības civiltiesiskās
apdrošināšanas principus
un normatīvos aktus 9)
4.4.2. Ieviest ārstniecības
personu profesionālās
darbības civiltiesisko
apdrošināšanu 26)
4.5. Normatīvo aktu
izstrādāšana, kas nosaka
zemāko darba algas likmi,
piemaksas un sociālās
garantijas ārstniecības
personām
4.6. Ārstniecības personu
darba samaksas pārrēķins
atbilstoši ar MK
18.05.2005 rīkojumu
Nr.326 apstiprinātajām
pamatnostādnēm
„Cilvēkresursu attīstība
veselības aprūpē” un valsts
ekonomiskajai attīstībai 27)
4.7. Aktualizēti veselības
60 754,0
***
1 506,7
3 000,0
475,0
3 994,8
0
0
0
0
0
0
0
0
84 312,7
1 477,2
1 069,8
144,4
3 923,5
0
0
0
0
0
0
0
0
130 569,0
1 891,7
1 638,1
230,8
4 842,2
3,1
0
3,1
3,1
0
0
0
0
261 127,7
2 266,2
3 446,1
505,4
8 356,4
0
0
0
0
0
0
0
0
235 488,8
2 274,5
3 021,3
440,9
7 516,6
0,6
0
1 295,1
0,6
1 294,5
0
0
0
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
26
aprūpes pakalpojumu tarifi
saskaņā ar darba samaksas
pieaugumu
4.8 Papildus nepieciešamā
finanšu līdzekļu apjoma
aprēķināšana darba
samaksas pieaugumam
saistībā ar MK 20.12.2005.
995.noteikumiem 28)
4.9. Veikt grozījumus
normatīvajos aktos par
papildus sociālām
garantijām NMP
darbiniekiem 29)
4.10. Noteikt sociālās
garantijas NMP brigādēm 30)
0
0
0
0
191,2
1 434,4
0
210,4
1 740,4
0
236,1
2 518,8
0
228,8
2 359,7
6. Cita informācija 1)
Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 5 eksperti. Plānotas 8 darba grupas sēdes,
katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras darba
grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās izmaksas
plānotas 1 580 lati = 5 eksperti x 24 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x 8 reizes. 2)
Plānots izveidot divas jaunas štata vietas Medicīnas profesionālās izglītības centram,
kurām nepieciešams finansējums:
12 032 lati darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksām 2 štata vietas x
12 mēneši x (404 lati + 97,33 lati);
2 700 lati divu darba vietu iekārtošanai, t.sk., divi mēbeļu komplekti – 700 lati un
tehniskais aprīkojums 2 000 lati;
2 400 lati administratīvās izmaksas (elektroenerģija, apkure, kanalizācija, sakaru
pakalpojumi u.c.) divām štata vietām 200 lati mēnesī x 12 mēneši.
Plānots organizēt „Karjeras dienas”, kam nepieciešams finansējums:
4 350 lati tehnikas iegādei , t.sk., projektors – 1 100 lati, projektora ekrāns – 250 lati,
portatīvais dators – 1 000 lati, kopētājs – 2 000 lati;
1 000 lati informatīvo pasākumu nodrošināšanai, t.sk., 1 000 bukletu sagatavošanai –
550 lati un 100 plakātu sagatavošanai – 450 lati;
2 940 lati desmit komandējumu apmaksāšanai trīs darbiniekiem, kuru laikā tiek
apbraukātas reģionālās ārstniecības iestādes un pašvaldības, t.sk., ceļa izdevumi
vienam maršrutam, kurā ietilpst vairākas ārstniecības iestādes un pašvaldības, – 90 lati,
dienas nauda divām dienām – 24 lati, viesnīcu izdevumi divām dienām – 180 lati. 3)
Tiek organizētas akcijas „Labākais ārsts”, „Labākā māsa” u.c., kurā tiek paredzēts
balvu fonds 12 000 latu apmērā = 8 akcijas x 1 500 lati balvu fonds. 4)
RSU
1) objektīvi strukturēta profesionālās piemērotības testa izstrādei un ieviešanai:
1 875 lati testa izstrādei 2007.gadā. Paredzēts, ka darbosies 10 eksperti, kuri tiksies 5
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
27
reizes pa 3 stundām, tātad kopā strādās 15 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota
12,50 lati stundā.
200 lati gadā testa norises materiāli tehniskās sagatavošanas izdevumi 700
reflektantiem (papīrs, toneris u.c.).
1 763 lati testa rezultātu vērtēšanas procesā iesaistītā personāla atalgojumam un
sociālajām iemaksām (7 personas x 5,80 lati stundā x 7 stundas x 5 darba dienas x
1,2409).
2) RSU pārstāvju un studiju programmu vadītāju informatīvo izbraukumu nodrošināšanai
uz rajonu skolām un reģionālajām televīzijām. Katru gadu plānoti 20 pasākumi. Katra
izbraukuma laikā tiks apmeklētas 4 skolas un 1 reģionālā televīzija. Viens izbraukums
vidēji 300 km.
828 lati 20 braucienu izdevumiem. Viena brauciena izmaksas 41,40 lati t.sk., 3
cilvēkiem dienas nauda 4 lati dienā = 12 lati, degvielas iegāde 29,4 lati.
2 000 lati informatīvo materiālu (1 000 eksemplāri) sagatavošanas un iespiešanas
izdevumi.
LU
12 227 lati uzņemšanas iestājpārbaudījumu izstrādei 2007.gadā, kuru 3 mēnešus veiks
7 eksperti, kuru darba samaksa būs 450 lati mēnesī, tātad kopā būs nepieciešami
11 727 lati = 7 eksperti x 3 mēneši x 450 lati x 1,2409. Vēl nepieciešami 500 lati
administratīvajiem izdevumiem.
9 723 lati uzņemšanas iestājpārbaudījumu (projekta) aprobācijai 2007.gadā. Aprobācija
ietver 3 etapus – tiek pārbaudīti 1) jau uzņemtie pirmkursnieki rudens semestrī; 2)
12.klases skolēni rudenī un 3) vidusskolas absolventi, paralēli apstiprināto
iestājpārbaudījumu kārtošanai. Viena etapa izmaksas 3 241 lats. Katrā etapā tiks
pārbaudītas aptuveni 500 personas, viena pārbaudes komplekta izmaksas 1 lats, līdz ar
to izmaksas 500 lati = 500 personas x 1 lats. Divu eksaminatoru izmaksas 2 x 500 lati x
1,2409 = 1 241 lats. Reģionālo eksaminizācijas norišu izmaksas 1 500 lati, kas ietver
komandējumu izmaksas, transporta izmaksas, izziņošanas izmaksas u.c.
5 000 lati divu uzņemšanas rezultātu salīdzināšanai (2 pētījumiem) 2007.gadā un
2008.gadā. Tiek salīdzināti apstiprināto iestājpārbaudījumu rezultāti ar jaunizveidoto
iestājpārbaudījumu (projekta) rezultātiem. Viena pētījuma izmaksas aptuveni
2 500 lati.
3 668 lati nepieciešamo korekciju izdarīšanai jaunizveidotajos iestājpārbaudījumos
2008.gadā, kas sastāda aptuveni 30 % no izstrādāšanas izdevumiem.
3 872 lati projekta administrēšanas izmaksas 2007.gadā un 2008.gadā, ko sastāda darba
samaksa administratoram 12 mēneši x 260 lati x 1,2409. 5)
RSU 4 400 000 lati dienesta viesnīcas Mārupes ielā 17 un Mārupes ielā 17A (690 vietas)
rekonstrukcijai: 11 000 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gada līdz 2010.gadam – 1 100 000 lati
gadā)
129 680 lati dienesta viesnīcas Fr.Brīvzemnieka ielā 25 (30 vietas) rekonstrukcijai:
324,2 m2 x 400 Ls/m
2 (2008.gadā)
4 800 000 lati jauna korpusa celtniecībai Anniņmuižas bulvārī 26A (400 vietas):
400 vietas x 15 m2 x 800 Ls/m
2 (2008.gadā – 480 000 lati un 2009.gadā –
4 320 000 lati)
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
28
LU 925 756 lati dienesta viesnīcas Stūres ielā 2A (100 vietas) rekonstrukcijai: 2 314,39 m
2
x 400 Ls/m2 (2007.gadā – 250 000 lati, 2008.gadā – 300 000 lati, 2009.gadā –
350 000 lati un 2010.gadā – 25 756 lati)
Medicīnas koledžas
318 650 lati Daugavpils medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Miera ielā 3/5,
Daugavpilī izbūvei un remontam (2007.gadā – 10 000 lati, 2008.gadā – 91 000 lati,
2009.gadā – 63 400 lati un 2010.gadā – 154 250 lati)
990 200 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas dienesta viesnīcas Vidus
prospektā 36 korpusu rekonstrukcijai (185 vietas) un jauna korpusa celtniecībai (100
vietas) (2007.gadā – 127 800 lati, 2008.gadā – 75 000 lati, 2009.gadā – 117 000 lati un
2010.gadā – 670 400 lati)
240 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Tomsona ielā 39 (240
vietas) rekonstrukcijai (2007.gadā – 50 000 lati, 2008.gadā – 100 000 lati, 2009.gadā –
90 000 lati)
2 228 000 lati Rīgas medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Hipokrāta ielā 2
rekonstrukcijai: 5 570 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā – 111 400 lati, 2008.gadā –
222 800 lati, 2009.gadā – 668 400 lati un 2010.gadā – 1 225 400 lati)
900 000 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas dienesta viesnīcas Hipokrāta ielā 3
rekonstrukcijai (2007.gadā – 112 500 lati, 2008.gadā – 222 500 lati, 2009.gadā –
442 500lati un 2010.gadā – 122 500 lati) 6)
Papildus nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla darba samaksas
paaugstinājuma nodrošināšanai un obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Aprēķins veikts atbilstoši Ministru kabineta 24.07.2001. noteikumiem Nr.334 „Kārtība,
kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ņemot vērā nepieciešamās
izglītības tematiskās jomas koeficenta izmaiņas un plānoto budžeta studiju vietu skaita
pieaugumu. 7)
Papildus finansējums nebūs nepieciešams, ja tiks nodrošināts punkta 3.4.5. realizēšanai
nepieciešamais finansējums. 8)
Akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas izveide, nodrošinot konkurenci uz
vakantajiem akadēmiskajiem amatiem, t.sk., piešķirot „repatriācijas” grantus 50 000 latu
apmērā uz 3 gadiem katru gadu 1 cilvēkam un piešķirot postdoktorantūras grantus
35 000 latu apmērā uz 3 gadiem katru gadu 10 cilvēkiem.
RSU 2007.gadā – 400 000 lati (1 „repatriācijas” grants un 10 postdoktorantūras granti);
2008.gadā – 800 000 lati (2 „repatriācijas” granti un 20 postdoktorantūras granti);
2009.gadā un turpmākajos gados – 1 200 000 lati (3 „repatriācijas” granti un 30
postdoktorantūras granti).
LU
2007.gadā – 350 000 lati (10 postdoktorantūras granti);
2008.gadā – 700 000 lati (20 postdoktorantūras granti);
2009.gadā un turpmākajos gados – 1 050 000 lati (30 postdoktorantūras granti). 9)
Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 8 eksperti. Plānotas 10 darba grupas
sēdes, katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras
darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
29
izmaksas plānotas 3 100 lati = 8 eksperti x 30 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x
10 reizes. 10)
487 548 lati auditoriju un administratīvā korpusa kapitālajam remontam Rīgas
1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5: 1 218,87 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā – 300 000 latu un
2008.gadā – 187 548 lati)
447 132 lati Anatomijas un patoloģijas korpusa 2.kārtas rekonstrukcijai Austrumu
slimnīcas Biķernieku klīnikā, Lielvārdes ielā 68: 1 117,83 m2 x 400 Ls/m
2 (2008.gadā –
180 000 lati un 2009.gadā – 267 132 lati)
40 000 lati Ķirurģijas katedras telpu rekonstrukcijai Rīgas 1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5:
100 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
591 200 lati Eksperimentālā un klīniskā medicīnas institūta (LU EKMI) ēkas kapitālajam
remontam O.Vācieša ielā 4: 1 478 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā – 100 000 lati, 2008.gadā
– 150 340 lati un 2009.gadā – 340 860 lati)
230 000 lati Internās medicīnas katedras telpu un auditoriju rekonstrukcijai P.Stradiņa
klīniskajā universitātes slimnīcā, Pilsoņu ielā 13: 575 m2 x 400 Ls/m
2 (2008.gadā)
27 120 lati Pediatrijas klīnikas un katedras telpu rekonstrukcijai Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcā, Juglas ielā 20: 67,8 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
3 168 000 lati Medicīnas fakultātes teorētiskā korpusa projektēšanai un celtniecībai, Rīgā
1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5: 3 600 m2 x 800 Ls/m
2 + projektēšanas izdevumi 10 %
apmērā no celtniecības izmaksām (2007.gadā – 288 000 lati, 2008.gadā – 1 152 000 lati
un 2009.gadā – 1 728 000 lati) 11)
1 537 280 lati A korpusa „Farmācija un ķīmija” renovācijai (Farmācijas fakultāte,
Medicīniskās bioķīmijas katedra, Aroda un vides medicīnas katedra, Pēcdiploma
izglītības fakultāte), Dzirciema ielā 16: 3 843,2 m2 x 400 Ls/m
2 (2009.gadā)
843 000 lati B korpusa „Sociālās un humanitārās zinātnes” renovācijai (Sociālo zinātņu
katedra, Humanitāro zinātņu katedra, Valodu centrs, Medicīnas fizikas un informātikas
katedra), Dzirciema ielā 16: 2 107,5 m2 x 400 Ls/m
2 (2009.gadā)
336 320 lati C korpusa renovācijai ( četras lielās plūsmas auditorijas un mācību telpas),
Dzirciema ielā 16: 840,8 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
471 440 lati E korpusa renovācijai un paplašināšanai (studentu ēdnīca), Dzirciema ielā
16: 1 178,6 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
4 800 000 lati F korpusa „Biomedicīna” celtniecībai (Patoloģiskās fizioloģijas katedra,
Normālās fizioloģijas katedra, Bioloģijas un medicīniskās ģenētikas katedra, Molekulārās
ģenētikas laboratorija, Imunoloģijas laboratorija, Mikrobioloģijas katedra), Dzirciema
ielā 16: 6 000 m2 x 800 Ls/m
2 (2007.gadā – 720 000 lati un 2008.gadā – 4 080 000 lati)
458 080 lati G korpusa „Bibliotēka” renovācijai un 2.kārtas izbūvei, Dzirciema ielā 16:
1 145,2 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā – 211 920 lati un 2010.gadā – 246 160 lati)
2 139 400 lati K korpusa „Aula” celtniecībai ņemtā kredīta atmaksa, Dzirciema ielā 16:
(2007.gadā – 95 000 lati; 2008.gadā – 437 760 lati; 2009.gadā – 423 320 lati; 2010.gadā
– 408 880 lati; 2011.gadā – 394 440 lati un 380 000 lati)
82 800 lati Stomatoloģijas institūta Klīnisko iemaņu laboratorijas remontam, Dzirciema
ielā 20: 207 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
300 000 lati Stomatoloģijas institūta Integrētās zobārstniecības klīnikas remontam,
Dzirciema ielā 20: 750 m2 x 400 Ls/m
2 (2008.gadā)
80 000 lati Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra remontam, Dzirciema ielā 20:
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
30
200 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
80 000 lati Stomatoloģijas institūta Zobu higiēnistu skolas remontam, Dzirciema ielā 20:
200 m2 x 400 Ls/m
2 (2008.gadā)
232 920 lati Biomehānikas laboratorijas un Embrioloģijas studiju nodaļas renovācijai,
Kronvalda bulvārī 9: 582,3 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
120 000 lati Anatomijas studiju nodaļas sekciju zāles un laboratorijas renovācijai,
Kronvalda bulvārī 9: 300 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
138 400 lati J.Pīrmaņa Anatomijas muzeja renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 346 m2 x
400 Ls/m2 (2010.gadā)
100 000 lati studiju telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 250 m2 x 400 Ls/m
2
(2008.gadā)
200 000 lati Histoloģijas studiju nodaļas telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9: 500 m2 x
400 Ls/m2 (2008.gadā)
200 000 lati Antropoloģijas studiju nodaļas telpu renovācijai, Kronvalda bulvārī 9:
500 m2 x 400 Ls/m
2 (2009.gadā)
117 720 lati Profesora P.Stradiņa klīniskās morfoloģijas muzeja telpu renovācijai,
Kronvalda bulvārī 9: 294,3 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
172 480 lati Sabiedrības veselības epidemioloģijas institūta telpu renovācijai, Kronvalda
bulvārī 9: 431,2 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
200 000 lati Sabiedrības veselības fakultātes studiju korpusa telpu renovācijai, Kronvalda
bulvārī 9: 500 m2 x 400 Ls/m
2 (2009.gadā)
23 750 lati pagalma ēkas fasādes krāsošanai, Kronvalda bulvārī 9: 950 m2 x 25 Ls/m
2
(2007.gadā)
104 900 lati pagalma labiekārtošanai, Kronvalda bulvārī 9: 4 196 m2 x 25 Ls/m
2
(2007.gadā)
5 437 120 lati Anniņmuižas centra (Rehabilitācijas fakultātes 6 akadēmiskās skolas,
Māszinības fakultātes 2 akadēmiskās skolas, Rehabilitācijas institūts ar ambulatorās
rehabilitācijas klīniku, Militārās medicīnas studiju un pētniecības centrs, Integratīvās
medicīnas laboratorija) esošo telpu renovācijai un celtniecības pabeigšanai, Anniņmuižas
bulvārī 26A: 1 271,8 m2 x 400 Ls/m
2 + 6 160,5 m
2 x 800 Ls/m
2 (2007.gadā)
159 680 lati Arkādijas bāzes (Sporta un pedagoģijas katedras Sporta klubs) telpu
renovācijai, Fr.Brīvzemnieka 24: 399,2 m2 x 400 Ls/m
2 (2007.gadā)
261 040 lati Farmācijas fakultātes sporta un pedagoģijas katedras reģionālās studiju bāzes
telpu renovācijai, Cēsu rajona Taurenes pagastā: 652,6 m2 x 400 Ls/m
2 (2009.gadā)
12) 150 775 lati Daugavpils medicīnas koledžas mācību korpusa renovācijai Varšavas ielā
26A, Daugavpilī (2007.gadā – 25 700 lati, 2008.gadā – 39 700 lati, 2009.gadā –
23 200 lati, 2010.gadā – 7 300 lati, 2012.gadā – 1 500 lati, 2013.gadā – 2 000 lati,
2014.gadā – 27 000 lati un 2015.gadā – 24 375 lati)
140 760 lati Liepājas medicīnas koledžas otrā stāva izbūve Riņķu ielā 24/26, Liepājā
(2007.gadā – 18 360 lati, 2008.gadā – 75 000 lati un 2009.gadā – 47 400 lati)
40 000 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas klīnisko bāzu izveidei divās
reģionālajās ārstniecības iestādēs (2007.gadā – 19 000 lati un 2008.gadā – 21 000 lati)
330 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas studiju ēkas rekonstrukcijai Tomsona ielā 37
(2007.gadā – 120 000 lati, 2008.gadā – 100 000 lati un 2009.gadā – 110 000 lati)
4 770 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas aktu zāles un vingrošanas zāles logu maiņai
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
31
(2007.gadā – 1646 lati un 2008.gadā – 3 124 lati) 13)
Skatīt Pielikumu Nr.5 (RSU iegādes) un Pielikumu Nr.6 (LU MF iegādes).
Medicīnas koledžas
94 745 lati Daugavpils medicīnas koledžas iegādēm studiju programmu „Māszinības” un
„Ārstniecība” realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma (mulāžas, manekeni,
datortehnika, kabinetu un laboratoriju piederumi, konferenču zāles aprīkojums, audio un
vizuālā tehnika) nodrošināšanai (2007.gadā – 13 967 lati, 2008.gadā – 20 622 lati,
2009.gadā – 8 622 lati, 2010.gadā – 7 622 lati, 2011.gadā – 7 622 lati, 2012.gadā –
7 622 lati, 2013.gadā – 11 422 lati, 2014.gadā – 7 622 lati un 2015.gadā – 9 622 lati)
51 444 lati Liepājas medicīnas koledžas iegādēm atbilstošu iekārtu un aprīkojuma
(kabinetu un laboratoriju piederumi, mācību uzskates līdzekļi, datortehnika,
programmatūra un biroja tehnika) nodrošināšanai (2009.gadā – 10 000 lati, 2010.gadā –
22 000 lati, 2011.gadā – 6 000 lati, 2012.gadā – 8 700 lati, 2013.gadā – 4 744 lati)
80 000 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas iegādēm studiju programmu
„Māszinības”, „Ārstniecība”, „Radiologa asistents” un „Biomedicīnas laborants”
realizācijai atbilstošu iekārtu un aprīkojuma (mulāžas, manekeni, datortehnika, biroja
tehnika, kabinetu un laboratoriju aprīkojums, audio un vizuālā tehnika) nodrošināšanai
(2007.gadā – 8 000 lati, 2008.gadā – 14 000 lati, 2009.gadā – 9 500 lati, 2010.gadā –
8 000 lati, 2011.gadā – 7 500 lati un 2012.gadā – 33 000 lati)
727 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžas studentu apmācībai nepieciešamās
zobārstniecības un citas tehnikas iegādēm (2007.gadā – 222 300 lati, 2008.gadā –
117 500 lati, 2009.gadā – 104 200 lati, 2010.gadā – 98 000 lati, 2011.gadā – 63 000 lati,
2012.gadā – 8 000 lati, 2013.gadā – 8 000 lati, 2014.gadā – 98 000 lati un 2015.gadā –
8 000 lati)
1 700 lati Rīgas medicīnas koledžai projektora un portatīvā datora iegādei 2007.gadā.
86 600 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžas iegādēm atbilstošu iekārtu un aprīkojuma
(laboratoriju mēbeles, datortehnika, programmatūra un biroja tehnika) nodrošināšanai
(2007.gadā – 19 800 lati, 2008.gadā – 12 800 lati, 2009.gadā – 11 000 lati, 2010.gadā –
13 000 lati, no 2011.gada līdz 2015.gadam 6 000 lati gadā) 14)
RSU
2 590 000 lati Māszinību fakultātes un Rehabilitācijas fakultātes reģionālo izglītības
centru – bāzu izveidei 7 reģionālās ārstniecības iestādēs 2008.gadā. Telpu remontam
2 100 000 lati (vidēji 750 m2 x 400 Ls/m
2x 7 bāzes) un aprīkojumam 490 000 lati (vidēji
70 000 lati x 7 bāzes)
1 350 000 lati Klīnisko katedru darbības nodrošināšanai ārstniecības iestādēs 2008.gadā
un 2009.gadā. Telpu remontam 1 000 000 lati (vidēji 100 m2 x 400 Ls/m
2x 25 katedras)
un aprīkojumam 350 000 lati (vidēji 14 000 lati x 25 katedras). Izdevumi sadalās
vienmērīgi pa gadiem
2 100 000 lati Klīniskās pētniecības laboratoriju izveidei 11 ārstniecības iestādēs no
2007.gada līdz 2013.gadam. Telpu remontam 600 000 lati (vidēji 136,37 m2 x 400
Ls/m2x 11 iestādes) un aprīkojumam 1 500 000 lati (vidēji 136 364 lati x 11 iestādes).
Izdevumi sadalās vienmērīgi pa gadiem.
620 000 lati pedagogu braucieniem uz reģioniem, viesnīcu apmaksai un dienas naudai,
studējošo braucieniem uz Rīgu, lai apgūtu kursus, kurus nav iespējams apgūt reģionā
katru gadu no 2008.gada līdz 2015.gadam
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
32
LU
140 400 lati ik gadu sākot no 2007.gada studējošo un pedagogu piesaistīšanai studiju
programmu realizācijai reģionālajās ārstniecības iestādēs, t.sk.,
62 400 lati pedagogu – prakses vadītāju darba samaksai. Pedagoga – prakses vadītāju
darba samaksa ir 3 lati stundā, katram pedagogam tiek piesaistīti 3 studenti un ik gadu
prakse (1 040 stundas) reģionos jānovada 60 studentiem (3 lati x 20 pedagogi x 1 040
stundas)
78 000 lati transporta un uzturēšanās izdevumiem (60 studenti x 10 lati dienā x
130 dienas) 15)
24 000 lati mācību virtuves iekārtu un instrumentu iegādei 2007.gadā, kas nodrošina
produktu sagatavošanu īpaši saudzīgā režīmā, saglabājot vitamīnus un citas organismam
vērtīgas vielas – konvekcijas krāsns (1 940 lati), profesionālās elektriskā plīts (340 lati)
un trauku komplekts ar termoregulējošu pamatni (590 lati) – 2 870 lati. Apmācību
procesam nepieciešami vismaz trīs aprīkojuma komplekti un iekārta bioķīmisko analīžu
veikšanai (14 000 lati) un citi instrumenti (aptuveni 1 390 lati).
20 000 lati RSU Uztura akadēmiskās skolas mācību bāzes izveidei VAS „Paula Stradiņa
klīniskā universitātes slimnīca” 2007.gadā, iekārtu un palīginstrumentu iegādei – kušete
ar automātisko pacēlāju (1 000 lati), iekārta bioķīmisko analīžu veikšanai (14 000 lati) un
projektors, dators, video (5 000 lati).
280 000 lati Uztura izglītības reģionālo bāzu izveidei 7 reģionu ārstniecības iestādēs
2009.gadā (Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Ventspils, NRC „Vaivari”).
Telpu remontam 140 000 lati (vidēji 50 m2 x 400 Ls/m
2x 7 bāzes) un aprīkojumam un
iekārtām 140 000 lati (vidēji 20 000 lati x 7 bāzes).
200 000 lati pasniedzēju un studentu mobilitātei ik gadu no 2009.gada līdz 2013.gadam
(transporta, dienas naudas un viesnīcu izmaksas) (vidēji 28 571 lats x 7 bāzes). 16)
Papildus nepieciešamais finansējums studiju procesa nodrošināšanai (akadēmiskā
personāla darba samaksai nepieciešamais finansējums parādīts 3.darbības virziena
2.1.apakšpunktā). Aprēķins veikts atbilstoši Ministru kabineta 24.07.2001. noteikumiem
Nr.334 „Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ņemot
vērā nepieciešamās izglītības tematiskās jomas koeficenta izmaiņas un plānoto budžeta
studiju vietu skaita pieaugumu. 17)
Papildus nepieciešamais finansējums tiks aprēķināts, tad, kad tiks noteiktas
(aprēķinātas) studiju reālās izmaksas. 18)
RSU
500 000 lati Farmācijas fakultātes katedra un laboratorija – telpu renovācija 68 000 lati
(170 m2 x 400 Ls/m
2) un aparatūras un iekārtu iegāde 432 000 lati (2008.gadā)
500 000 lati Ķīmijas profila katedras un laboratorija - telpu renovācija 80 000 lati (200
m2 x 400 Ls/m
2) un aparatūras un iekārtu iegāde 420 000 lati (2009.gadā)
500 000 lati Bioloģijas un ģenētikas profila katedra un laboratorija - telpu renovācija
80 000 lati (200 m2 x 400 Ls/m
2) un aparatūras un iekārtu iegāde 420 000 lati
(2009.gadā)
500 000 lati Biomedicīnas profila katedra un laboratorija - telpu renovācija 65 600 lati
(164 m2 x 400 Ls/m
2) un aparatūras un iekārtu iegāde 434 400 lati (2008.gadā)
1 050 000 lati Darba un vides veselības institūts - telpu renovācija 400 000 lati (1 000 m2
x 400 Ls/m2) un aparatūras un iekārtu iegāde 650 000 lati (2009.gadā)
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
33
350 000 lati Morfoloģijas laboratorija – aprīkojuma iegāde 350 000 lati (2009.gadā)
400 000 lati Biomehānikas laboratorija - telpu remonts 50 000 lati (125 m2 x 400 Ls/m
2)
un aparatūras un iekārtu iegāde 350 000 lati (2007.gadā)
852 224 lati Cilvēka cilmes šūnu laboratorija – telpu remonts 80 000 lati (200 m2 x
400 Ls/m2) un aparatūras un iekārtu iegāde 772 224 lati (2008.gadā)
2 650 000 lati A.Kirhenšteina mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts - telpu remonts
900 000 lati (2 250 m2 x 400 Ls/m
2) un iekārtu iegāde 1 750 000 lati (laboratoriju
aprīkojums – 500 000 lati, Reproduktīvās veselības centrs – 600 000 lati, Audu
inženierijas laboratorija – 150 000 lati, Virusoloģijas laboratorija – 500 000 lati)
(2007.gadā – 1 325 000 lati un 2008.gadā – 1 325 000 lati)
158 750 lati Miega laboratorija - telpu remonts 35 452 lati (88,63 m2 x 400 Ls/m
2) un
aparatūras un iekārtu iegāde 123 298 lati (2007.gadā)
181 413 lati Orālās patoloģijas diagnostikas laboratorija - telpu remonts 50 060 lati
(125,15 m2 x 400 Ls/m
2) un aparatūras un iekārtu iegāde 131 353 lati (2008.gadā)
LU MF plānotās iegādes skatīt Pielikumā Nr.7. 19)
RSU Katru gadu 25 000 lati, t.sk.:
11 000 lati datu bāzes “Blackwell Publishing” abonēšanas gada maksai;
14 000 lati grāmatu un periodisko izdevumu iegādei un abonēšanai (grāmatu iegāde
5 000 lati = 68 grāmatas x 73,53 Ls (vidējā cena); periodisko izdevumu abonēšana
9000 lati = 41 periodiskais izdevums x 219,51 Ls (vidējā cena)).
No 2007.gada līdz 2010.gadam 5 000 lati lasītavas datoru nomaiņai. Katru gadu plānots
iegādāties 12 datorkomplektus par vidējo cenu 416,67 lati.
LU 40 000 lati 2007.gadā, t.sk.:
37 500 lati mācību grāmatu iegādei 50 nosaukumi x 50 eksemplāri x 15 lati (vidējā cena);
1 500 lati periodikas abonēšanai;
500 lati datu bāzes abonēšanai:
500 lati mācību programmatūras iegādei.
30 000 lati no 2008.gada ik gadu, t.sk.:
22 500 lati mācību grāmatu iegādei 15 nosaukumi x 100 eksemplāri x 15 lati (vidējā
cena);
3 000 lati periodikas abonēšanai;
2 500 lati datu bāzes abonēšanai:
2 000 lati mācību programmatūras iegādei.
Medicīnas koledžas
29 500 lati Daugavpils medicīnas koledžai bibliotēkas aprīkojuma un fondu atjaunošanas
nodrošināšanai (2007.gadā – 5 500 lati, 2008.gadā – 3 750 lati, no 2009.gada līdz
2012.gadam – 2 750 lati gadā, 2013.gadā 3 750 lati, 2014.gadā – 2 750 lati, 2015.gadā –
2 750 lati)
10 500 lati Liepājas medicīnas koledžai bibliotēkas fondu atjaunošanai (2007.gadā –
3 000 lati, 2008.gadā – 3 000 lati, 2009.gadā – 2 500 lati un 2010.gadā – 2 000 lati)
37 650 lati P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžai bibliotēkas datorizācijai,
fondu un inventāra atjaunošanai (2007.gadā – 12 000 lati, 2008.gadā – 9 000 lati,
2009.gadā – 4 650 lati, no 2010.gada līdz 2015.gadam – 2 000 lati gadā)
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
34
90 000 lati Rīgas 1.medicīnas koledžai bibliotēkas nodrošinājumam ar informācijas
resursiem (no 2007.gada līdz 2015.gadam – 10 000 lati gadā)
35 500 lati Rīgas medicīnas koledžai bibliotēkas datorizācijai, fondu un inventāra
atjaunošanai (2007.gadā – 9 500 lati, 2008.gadā – 12 000 lati, no 2009.gada līdz
2015.gadam – 2 000 lati gadā)
20 000 lati Sarkanā Krusta medicīnas koledžai bibliotēkas fondu atjaunošanai un
papildināšanai (2007.gadā – 4 000 lati, no 2008.gada līdz 2015.gadam – 2 000 lati gadā) 20)
Ir nepieciešams atjaunot 60 specialitāšu nolikumus. Pie katra nolikuma precizēšanas
aptuveni 16 stundas strādās trīs konkrētās asociācijas eksperti. Samaksa vienam
ekspertam par stundu - 12,50 lati. Tātad kopējās izmaksas plānotas 36 000 lati = 60
nolikumi x 3 eksperti x 16 stundas x 12,50 lati stundā. 21)
Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 7 eksperti. Plānotas 12 darba grupas
sēdes, katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras
darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās
izmaksas plānotas 3 270 lati = 7 eksperti x 36 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x
12 reizes. 22)
Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 5 eksperti. Plānotas 12 darba grupas
sēdes, katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras
darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās
izmaksas plānotas 2 370 lati = 5 eksperti x 36 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati x
12 reizes. 23)
Plānots izveidot darba grupu, kurā piedalīsies 7 eksperti. Plānotas 12 darba grupas
sēdes, katra ilgs 3 stundas. Samaksa vienam ekspertam plānota 12,50 lati stundā. Katras
darba grupas sēdes administratīvie izdevumi plānoti 10 latu apmērā. Tātad kopējās darba
grupas izmaksas plānotas 3 270 lati = 7 eksperti x 36 stundas x 12,50 lati stundā + 10 lati
x 12 reizes. 4 500 lati paredzēti mājas lapas izveidei un 3 000 latu datorprogrammas
izveidei. Tātad vienreizējie izdevumi 2007.gadā plānoti 10 770 latu apmērā. No
2008.gada ir plānoti līdzekļi mājas lapas un datorprogrammas uzturēšanai 1 920 lati gadā
(vidēji 160 lati mēnesī). 24)
Finansējums paredzēts darba samaksas paaugstināšanai. Detalizētu aprēķinu skatīties
Pielikumā Nr.2, Pielikumā Nr.3, Pielikumā Nr.16, Pielikumā Nr.17, Pielikumā Nr.18 un
Pielikumā Nr.19. Tieslietu ministrijai un Labklājības ministrijai 2006.gada budžeta
grozījumos tika piešķirts papildus nepieciešamais finansējums ārstniecības personu darba
samaksas nodrošināšanai (Tieslietu ministrijai – 392 476 latus un Labklājības ministrijai
– 700 000 latu). 25)
Pasākums tiks nodrošināts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros. 26)
Ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskā apdrošināšana tiek veikta
10 % apmērā no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu
nodrošināšanai. Tiek pieņemts, ka vidēji gadā valsts budžeta līdzekļu apjoms šī mērķa
realizēšanai pieaug par 22 % (2006.gada budžetā veselības aprūpes pakalpojumu
nodrošināšanai paredzēti 265 450,0 tūkst.latu), bet apdrošināšanas kompānijas
apdrošināšanas prēmijas gadā nosaka vidēji 5 % no apdrošinātā riska. 27)
Šobrīd papildus nepieciešamais finansējums ir parādīts šī darbības virziena 1.punktā.
Papildus nepieciešamais finansējums turpmākajos gados var palielināties (attiecībā pret
1.darbības virzienā norādīto) saistībā ar vidējās darba samaksas tautsaimniecībā
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
35
pieaugumu. 28)
Informācijai pievienots Pielikums Nr.4. 29)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku sociālo garantiju nodrošināšanai tiek
plānoti finanšu līdzekļi šādā apmērā:
1) Vienreizējs pabalsts sakarā ar pārcelšanos uz citu administratīvo teritoriju no
2007.gada – 5 000 lati ik gadu;
2) Pabalsts nāves gadījumā no 2007.gada – 150 000 lati ik gadu;
3) Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi 2007.gadā – 18 100 lati,
2008.gadā – 33 241 lati, 2009.gadā – 48 659 lati, 2010.gadā – 56 029 lati, 2011.gadā –
61 618 lati, 2012.gadā – 67 464 lati, 2013.gadā – 73 469 lati, no 2014.gada – 79 823 ik
gadu;
4) Pabalsts smagas nelaimes gadījumā 2007.gadā – 18 094 lati, 2008.gadā – 22 159 lati,
2009.gadā – 32 437 lati, 2010.gadā – 37 346 lati, 2011.gadā – 41 071 lati, 2012.gadā –
44 968 lati, 2013.gadā – 48 971 lati, no 2014.gada – 53 206 lati ik gadu. 30)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbinieku sociālo garantiju
nodrošināšanai tiek plānoti finanšu līdzekļi šādā apmērā:
1) Atvaļinājuma pabalsts 2007.gadā – 980 765 lati, 2008.gadā – 1 193 904 lati,
2009.gadā – 1 740 243 lati, 2010.gadā – 2 014 037 lati, 2011.gadā – 2 214 932 lati,
2012.gadā – 2 425 100 lati, 2013.gadā – 2 640 970, no 2014.gada – 2 869 317 lati ik
gadu;
2) Veselības pārbaude 2007.gadā – 41 750 lati, 2008.gadā – 45 030 lati, 2009.gadā –
47 690 lati, no 2010.gada – 49 780 lati ik gadu;
3) Pabalsts par katriem pieciem nepārtrauktiem dienesta gadiem 2007.gadā –
411 921 lati, 2008.gadā – 501 440 lati, 2009.gadā – 730 902 lati, 2010.gadā –
845 895 lati, 2011.gadā – 930 272 lati, 2012.gadā – 1 018 542 lati, 2013.gadā –
1 109 208 lati, no 2014.gada – 1 205 113 lati ik gadu.
* Likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam” un likumā „Grozījumi likumā „Par valsts
budžetu 2006.gadam”” piešķirtais finansējums akadēmiskā personāla darba samaksai un
mācību procesa nodrošināšanai.
** Likumā „Grozījumi likumā „”Par valsts budžetu 2006.gadam”” piešķirtais
finansējums Rīgas Stradiņa universitātei projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei
remontdarbu veikšanai.
*** Likumā „Par valsts budžetu 2005.gadam” un likumā „Par valsts budžetu
2006.gadam” papildus piešķirtais finansējums darba samaksas paaugstināšanai.
Programmas „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” realizēšana
tiks veikta iesaistīto institūciju atvēlēto un norādīto finansiālo resursu
ietvaros savā kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai. Sākot ar 2007.gadu,
programmas ieviešanas plānā ir atspoguļots aktivitāšu īstenošanai papildus
nepieciešamais finansējums.
VMprog_301006;Programma „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”
36
VIII. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas
Atbildīgā institūcija par programmas ieviešanas rezultātu pārraudzību
un ietekmes novērtēšanu ir Veselības ministrija. Programmas ieviešanas
plānā noteiktas atbildīgās institūcijas par uzdevumu izpildi.
IX. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Visas programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas reizi divos gados
sniegs pārskatus Veselības ministrijā par paveikto un esošajām problēmām
programmas realizācijā. Veselības ministrija reizi divos gados, sākot ar
2008.gadu, līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Veselības ministrs G.Bērziņš
Veselības
ministrs
Valsts
sekretārs
Juridiskā
dienesta
vadītāja
Par kontroli
atbildīgā
amatpersona
Atbildīgā
amatpersona
G.Bērziņš U.Līkops A.Jurševica M.Petroviča B.Kleina
30.10.06 16:01
9916
B.Kleina
7876078;[email protected]