1.pielikums Atklāta konkursa ar Id.Nr. DS 2019/3/AK/ERAF

Nolikumam

LEDUS HALLE

BŪVPROJEKTA IZSTRĀDE

BŪVDARBI

AUTORUZRAUDZĪBA

TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA / PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS

2019.GADS1

SATURS

1. Vispārēja informācija……………………………………………………………… 32. Vispārējas prasības būvniecības projektē un būvē piedāvājuma sagatavošanai….. 43. Būvprojektēšanas un būvdarbu termiņi…………………………………………… 54. Izmantojamie normatīvie dokumenti……………………………………………….55. Būvprojekta izstrādes pamatnosacījumi ………………………………………….. 66. Prasības būvprojektēšanas sagatavošanas darbiem ………………………………. 87. Prasības būvprojektēšanai ………………………………………………………… 88. Vides aizsardzības pasākumi …………………………………………………….. 99. Vides pieejamība …………………………………………………………………. 1010. Būvprojekta sastāvs un prasības būvprojekta risinājumiem:

10.1. Arhitektūras risinājumi (GP, AR, TS, IN) .…………………………. 1010.2. Būvkonstrukcijas (BK, BKD) ………………………………………. 1610.3. Ugunsdrošība ……………………………………………………….. 1710.4. Ūdensapgāde un kanalizācija (ŪKT, ŪK) ………………………….. 1810.5. Ārējie siltumapgādes tīkli (SAT) …………………………………….2310.6. Siltummezgls (SM) …………………………………………………..2310.7. Apkure, ventilācija, kondicionēšana (AVK) ………………………. 2410.8. Elektroapgāde (ELT, EL) …………………………………………… 3010.9. Vājstrāvu sistēmas (VS) ……………………………………………. 3610.10. Elektronisko sakaru sistēmas (ESS) ………………………………… 3710.11. Iekārtu vadības automatizācijas sistēma (VAS) ……………………. 4710.12. Tehnoloģiju daļa (TN) ……………………………………………… 4710.13. Darbu organizācijas projekts (DOP) ………………………………. 4910.14. Energoefektivitātes vadlīnijas ………………………………………. 5010.15. Ekonomiskā daļa (BA, T) …………………………………………… 5110.16. Ēkas ekspluatācijas pamatnosacījumi ………………………………. 51

11. Īpašās prasības būvprojekta izstrādē …………………………………………… 5212. Būvprojekta ekspertīze …………………………………………………………. 5313. Autoruzraudzība ………………………………………………………………… 5314. Būvdarbu pamatnosacījumi/ pamatprasības ……………………………………. 5415. Kopējās būvniecības izmaksas …………………………………………………. 5616. Būvdarbu pārbaudes un pieņemšanas nosacījumi ………………………………. 5617. Uzdevumi un pienākumi darba aizsardzības jomā būvdarbu laikā …………….. 5718. Būvsapulces ……………………………………………………………………. 5719. Izbūvēto sistēmu ieregulēšana un testēšana …………………………………… 5820. Garantijas perioda saistību izpilde …………………………………………….. 58

21. Tehniskās specifikācijas pielikumi:

Nr.1 Teritorijas un telpu lietojuma programma MBP izstrādei; Nr.2 Hokeja arēnas klasifikācijas nolikums Nr.3 PA “Zalktis” izstrādātais Būvprojekts minimālā sastāvā (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.4 Būvkonstrukcijas – skaidrojošais apraksts pie MBPNr.5 Būvkonstrukciju aprēķini (pievienots atsevišķā pielikumā )Nr.6 Energoefektivitātes novērtējuma aprēķins (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.7 Ūdensapgāde un kanalizācija (iekšējā) - skaidrojošais apraksts pie MBPNr.8 Ūdensapgāde un kanalizācija (ārējā) - skaidrojošais apraksts pie MBPNr.9 Elektronisko sakaru sistēmas - skaidrojošais apraksts pie MBPNr.10 Apkure, Ventilācija, Gaisa kondicionēšana – skaidrojošais apraksts pie MBPNr.11 Elektroapgāde (iekšējie tīkli) – skaidrojošais apraksts pie MBPNr.12 Elektroapgāde (ārējie tīkli) – skaidrojošais apraksts pie MBPNr.13 Daugavas stadiona teritorijas kopējā attīstības koncepcija un RVCSAP

2

protokols (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.14 RVCSAP protokols (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.15 Telpu saraksts un apdares darbu tabula (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.16 Ledus arēnu apgaismojuma principiālie risinājumi (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.17 Gaismu aprēķins ledus laukumiem (pievienots atsevišķā pielikumā)

Nr.18 Koku novērtējums (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.19, Nr.19A Inženiertopogrāfiskais uzmērījums (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.20 Ģeotehniskā izpēte (pievienota atsevišķā pielikumā)Nr.21 Darbu organizācjas projekts (DOP) - skaidrojošais apraksts pie MBP (pievienots

atsevišķā pielikumā)Nr.22 DOP Ģenplāns pie MBP (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.23 Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes MBP skaņojums (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.24 Tehniski ekonomiskais pamatojums Siltumapgādes risinājuma izvēlei (pievienots atsevišķā

pielikumā)Nr.25 Ugunsdrošības pasākumu pārskats(pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.26 “Labie koki”koku novērtējums, ieteikumi būvniecības laikā (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.27 Ģenerālplāns – koku pārstādīšanas iespēja (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.28 Koku stādījumi (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.29 Teritorijas kopējā apzaļumojuma koncepts, ievērtējot Ledus halles būvniecības teritoriju

(pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.30 Skaidrojums koku stādījumiem un dižkoka pārstādīšanai, kas skar Ledus halles būvniecību

(pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.31 RD Attīstības departamenta Koncepcijas saskaņojums (pievienots atsevišķā pielikumā)Nr.32 MBP papildus sējums atbilstoši Būvvaldes papildprasībām – papildus atzinumi (pievienots

atsevišķā pielikumā)Nr.33 Iespējamais jumta un fasādes vienkāršotais risinājums – vizualizācijas (pievienots atsevišķā

pielikumā)

1.

VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

Teritorija, Objekts Daugavas stadiona teritorija, Kultūras un sporta kvartālsObjekta adrese Augšiela 1, Rīga, LV-1009, LatvijaNekustamā īpašuma kadastra numurs

0100 037 2003

Zemes vienības kadastra apzīmējums

0100 037 0175, platība 10,3195 ha

Pasūtītājs,Nekustamā īpašuma īpašnieks un apsaimniekotājs

VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions"", Reģ. Nr. 50003140671

Pasūtītāja adrese, tālrunis Augšiela 1, Rīga, LV-1009, Latvija, T. 67844800Pārbūves veids JaunbūveBūves grupa 3.grupas būveProjektēšanas stadija Būvprojekts;

Būvprojekta saskaņošana valsts un pašvaldības iestādēs, akcepta saņemšana;Būvatļaujas par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšana

Būvdarbi Būvatļaujas ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem saņemšana;Būvdarbi;Atzinumu, par objekta gatavību ekspluatācijai, saņemšana;Akta par objekta pieņemšanu/ nodošanu ekspluatācijā

Autoruzraudzība Būvdarbu atbilstības būvprojektam kontrole 3

Uzdevums 1) Veikt Ledus halles būvprojekta izstrādi pamatojoties uz PA “ZALKTIS” izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā (MBP) un Daugavas stadiona teritorijas kopējo attīstības koncepciju un šo tehnisko specifikāciju, Telpu lietojuma programmai, kas ir šīs Tehniskās specifikācijas pielikums, kā arī būvatļaujai ar projektēšanas nosacījumiem un IIHF OFFICIAL RULE BOOK 2018 – 2022.

2) Veikt Ledus halles būvdarbus, atbilstoši būvprojektam 3) Būvdarbu laikā izmantot tikai būvniecībai nodoto teritoriju,

ievērojot publisko masu pasākumu norises drošības noteikumus UEFA spēļu laikā un 2020.gada skolēnu Dziesmu un deju svētku laikā

Objekta un esošās situācijas raksturojums

Objekts atrodas Daugavas stadiona teritorijā un tā novietojums, atbilstoši būvprojektam minimālā sastāvā ir zonā starp Daugavas stadiona tribīnēm un Augusta Deglava ielu. Objekts Daugavas stadions atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr.7442) un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Nr.852 Rīgas vēsturiskais centrs (RVC) aizsardzības zonā.Ar Ministru kabineta 16.08.2016. rīkojumu Nr.455 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Daugavas stadiona teritorijai” Daugavas stadiona teritorijai noteiks nacionālo interešu objekta statuss.

2.

VISPĀRĒJAS PRASĪBAS BŪVNIECĪBAS “PROJEKTĒ UN BŪVĒ” PIEDĀVĀJUMA SAGATAVOŠANAI

2.1. Izpildītāja pienākumos, iepirkuma procedūras laikā, ietilpst pilnīga iepazīšanās ar iepirkuma priekšametu, visu iespējamo risku, kas varētu rasties būvniecīas procesā, apzināšana, būvniecības vietas un tai pieguļošās teritorijas apsekošana, lai veiktu tās novērtējumu piedāvājuma sagatavošanas laikā. Ja nepieciešams, piedāvājuma sagatavošanas laikā Objekta teritoriju iespējams apmeklēt vairākas reizes un veikt atkārtotu apsekošanu, lai precizētu informāciju piedāvājuma sagatavošanas laikā un izvērtētu Pasūtītāja prasības.

2.2. Izpildītājs pilnībā uzņemas atbildību un risku par visu būvprojekta izstrādei un būvdarbu veikšanai nepieciešamās izpētes darbu veikšanu un informācijas iegūšanu piedāvājuma sagatavošanas laikā.

2.3. Sagatavojot piedāvājumu, Izpildītājam, kā savas nozares profesionālim, jāapzin un jāparedz visi darbi, kas veicami līdz objekta nodošanai ekspluatācijā - viss kas attiecas uz būvprojektēšanu, būvdarbuem autoruzraudzību, tajā skaitā, bet ne tikai, jāparedz izdevumi energoefektivitātes aprēķiniem, projektēšanai, būvprojekta saskaņošanai, darbaspēka mobilizācijai, būvlaukuma iekārtošanai, uzturēšanai, būvtāfelei ar projekta finansētāju u.tml., nepieciešamās izpilddokumentācijas noformēšanu, būvmateriālu pārbaudi un saskaņošanu ar Pasūtītāju, palīgdarbiem, bez kuriem nav iespējams veikt būvdarbu rasējumos un apjomos norādītos būvdarbus, visas nepieciešamās pārbaudes, kuras pieprasa Latvijas Republikas normatīvie akti, tai skaitā saskaņotas ar būvuzraugu materiālu pārbaudes. Darbu uzmērījumi. Izdevumi par elektroenerģiju, siltumu, ūdeni, kanalizāciju u.c. komunālie un vispārobligātie maksājumi

4

būvdarbu veikšanas laikā. Un citi darbi un pasākumi, bez kuriem nevar tikt veikti objekta būvdarbi.

2.4. Pasūtītājam iesniedzams detalizēts plānotais būvprojektēšanas darbu grafiks ar galvenajiem darbu veidiem, balstoties uz šīs tehniskās specifikācijas pielikumā esošo grafiku. Darbu grafiku iespējams papildināt, detalizējot atsevišķas pozīcijas, taču nav pieļaujama grafikā norādīto pamatpozīciju dzēšana.

2.5. Ja tehniskajā specifikācijā, tai skaitā, jebkuros pielikumos vai pozīcijās norādīts konkrēts preču vai standarta nosaukums vai kāda cita norāde uz specifisku preču izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu vai veidu, tad pretendents piedāvājumā var piedāvāt un norādīt ekvivalentas preces vai atbilstību ekvivalentiem standartiem, kas atbilst tehniskās specifikācijas prasībām un parametriem un nodrošina tehniskajā specifikācijā prasīto darbību.

3.

BŪVPROJEKTĒŠANAS UN BŪVDARBU TERMIŅI

3.1. Kopējais Būvprojekta izstrādes termiņš un starptermiņi tiek noteikti saskaņā ar Projektēšanas-Būvniecības līgumu un iepirkuma nolikumā minēto:

3.1.1. Būvprojekta izstrādes un saskaņošanas termiņš, tajā skaitā būvatļaujas saņemšana par projektēšanas nosacījumu izpildi plānojams 5 mēneši no līguma noslēgšanas, taču ne vēlāk kā 2019.gada 31.decembris;

3.1.2. Būvprojekta izstrādes termiņā tiek ieskaitīts laiks, kamēr būvprojektam tiek veikta ekspertīze (pirmreizējā ekspertīze orientējoši 1 mēnesis no pilna būvprojekta iesniegšanas ekspertam) un nepieciešamības gadījumā atkārtotas ekspertīzes termiņš pēc eksperta aizrādījumu novēršanas (orientējoši 2 nedēļas pēc visu labojumu iesniegšanas ekspertam)

3.1.3. Būvprojekta izstrādes termiņā tiek ieskaitīts laiks, kamēr būvprojekts atrodas saskaņšanā pie Pasūtītāja, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, tajā skaitā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē un Rīgas pilsētas Būvvaldē.

Pasūtītājs apliecina, ka termiņš kādā no Pasūtītāja puses tiks izskatīts būvprojekts ir līdz 5 darba dienām.

3.2. Kopējais Būvdarbu izpildes termiņš un starptermiņi saskaņā ar Projektēšanas-Būvniecības līgumu un iepirkuma nolikumā minēto:

3.2.1.Būvdarbu izpildes termiņš, tajā skaitā būvatļaujas par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, visu atzinumu saņemšana par būves gatavību ekspluatācijai, būves kadastrālās uzmērīšanas lietas saņemšana un Būvniecības valsts kontroles biroja akts par ēkas nodošanu/ pieņemšanu ekspluatācijā ne ilgāks kā 12 mēneši no būvprojekta akcepta, taču ne vēlak kā 2020.gada 31.decembris.

3.2.2. Izbūvēto sistēmu un iekārtu ieregulēšana, ledus liešana un Objekta nodošana Pasūtītājam līdz 2021.gada 31. janvārim.

4.

IZMANTOJAMIE NORMATĪVIE DOKUMENTI

4.1. Izstrādājot būvprojektu jāievēro LR spēkā esošie normatīvie akti, normatīvi un Ministru kabineta noteikumu, kā arī Latvijas valsts standartu prasības.

4.2. Atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām Būvprojektā ir iespējamas Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā (pēc saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un

5

pašvaldību institūcijām, ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta būvēm noteikto būtisko prasību izpilde).

4.3. Gadījumā, ja Tehniskajā specifikācijā vai tās pielikumos norādītas zemākas prasības, kā noteikts Latvijas būvnormatīvos un standartos, jāpiemēro Latvijas būvnormatīvi un standarti.

5.

BŪVPROJEKTA IZSTRĀDES PAMATNOSACĪJUMI

5.1. Darba uzdevums

Izstrādāt un atbildīgajās institūcijās saskaņot Ledus halles būvprojektu. Projektēšanas darbus veikt atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā. Būvprojektēšanas ietvaros:

5.1.1. veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus , ja tādi papildus nepieciešami pie iepriekš izstrādātā Būvprojekta minimālā sastāvā (turpmāk tekstā – MBP), tos nosaka būvatļaujas nosacījumi vai citi dokumenti, vai tas izriet no citiem apsvērumiem, lai tiktu izstrādāts kvalitatīvs būvprojekts;

5.1.2. izstrādāt Būvprojektu , atbilstoši MBP risinājumiem, šai tehniskai specifikācijai un Telpu lietojuma programmai;

5.1.3. Pasūtītājs pieļauj, ka Būvprojekta izstrādes laikā Izpildītājs, detalizējot MBP, piedāvā tādus risinājumus, kas ļautu ar tiem iekļauties Pasūtītāja pieejamajā finansējumā. Tāpat Būvprojekta izstrādes un būvdarbu laikā būvniecības materiāli jāizvēlas tādi, lai iekļautos Pasūtītāja pieejamā finansējumā. Līdz ar to, Izpildītājam ir tiesības piedāvāt alternatīvu apdares materiālu pielietojumu tiem, kas definēti MBP, vienlaikus nemainot darbu un materiālu kvalitātes prasības

Tajā skaitā, Izpildītājam ir tiesības piedāvāt alternatīvus risinājumus ēkas fasāžu un apdares elementiem, ja tas Būvprojekta izstrādes laikā tiek saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi.

5.1.4. par Būvprojektu saņemt pozitīvu ekspertīzes slēdzienu;

5.1.5. saskaņot Būvprojektu ar Pasūtītāju un Pasūtītāja norādītiem telpu lietotājiem (tiks definēti būvprojekta izstrādes laikā);

5.1.6. saskaņot būvprojektu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē, nepieciešamības gadījumā virzīt jautājumu izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, saskaņot būvprojektu Rīgas pilsētas būvvaldē, saņemt būvatļauju par projektēšanas nosacījumu izpildi.

5.2. Pasūtītājam iesniedzamā būvprojekta dokumentācija

5.2.1. Izstrādāta un pilnībā saskaņota Būvprojekta dokumentācija, jāiesniedz Pasūtītājam 2 (divos) oriģinālos eksemplāros krāsaini izdrukātā veidā (ar visiem parakstiem un skaņojumiem), viena krāsaina kopija identiskos eksemplāros un elektroniski 2 (divos) eksemplāros CD formātā vai līdzīgā datu nesējā (*.pdf un *.dwg).

6

5.2.2. Papildus 1 oriģināls eksemplārs krāsaini izdrukātā veidā (ar visiem parakstiem un skaņojumiem) un elektroniski 1 (vienā) eksemplārā CD formātā vai līdzīgā datu nesējā (*.pdf un *.dwg) iesniedzams būvuzraugam

5.2.3. Papildus Izpildītājam jānodrošina visi pārējie būvprojekta eksemplāri, kas iesniedzami valsts un pašvaldības institūcijās.

5.2.4. Projekta tāme iesniedzama uz atsevišķa CD diska vai līdzīgā datu nesējā (*.xls formātā).

5.2.5. Izpildītājam jāsaņem Rīgas pilsētas būvvaldes atbildīgās amatpersonas atzīme Būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi, un pēc tam jāiesniedz Būvatļaujas oriģināls Pasūtītājam.

5.3. Projektēšanas darbu izpildes noteikumi un kvalitātes kontrole

5.3.1. Izstrādājot Būvprojekta risinājumus, jāņem vērā Izpildītājam pieejamais finansējums. Ja projektēšanas gaitā ir noprotams, ka risinājumi var ietekmēt sākotnēji plānotās būvdarbu izmaksas Izpildītājam laicīgi, atbilstoši Līguma nosacījumiem, par to jāinformē Pasūtītājs, lai varētu pieņemt lēmumu par iespējamo risinājumu precizējumu.

5.3.2. Būvprojekts ir jāizstrādā tā, lai kopējās būvniecības (būvprojektēšana, būvdarbi, autoruzraudzība) izmaksas nepārsniegtu pieejamo (piešķirto un apstiprināto) finansējumu, tas ir EUR 10’555’000,00. Būvprojekta darbu apjomiem ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem.

5.3.3. Ēkas inženieraprīkojums, apdares materiāli un interjera elementi (piem.durvis u.c.) jāparedz tādi, lai nepamatoti netiktu sadārdzinātas objekta izbūves un uzturēšanas izmaksas. Izvēlētie materiāli saskaņojami ar Pasūtītāju.

5.3.4. Projektētājam jānodrošina, lai tehniskie risinājumi ir savstarpēji saskaņoti visās Būvprojekta sadaļās, tajā skaitā, arhitektūras - būvkonstrukciju, ūdensapgādes, kanalizācijas, ugunsdzēsības ūdens sagatavošanas, siltumapgādes, vēdināšanas, aukstuma apgādes, elektroapgādes u.c. sadaļās. Būvprojekta sadaļu savstarpējā saskaņošana ietver sistēmu novietojumu, krustošanās vietu noteikšanu un savietojamību. Būvprojektā jānorāda nepieciešamie augstumi zem mehāniskajām, elektroapgādes un vājstrāvas instalācijām, attālumi no sienām vai griestiem, kā arī iekārtu svars.

5.3.5. Projektētāja pienākums ir pirms katra principiālā risinājuma pielietojuma informēt Pasūtītāju par alternatīvām iespējām. Veicot to izvērtējumu, ar Pasūtītāju saskaņojams konkrētai situācijai vispiemērotākais risinājums.

5.3.6. Būvdarbu organizācijas projekts jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Pasūtītāju, paredzot drošu būvdarbu veikšanas secību Objektā, ņemot vērā Pasūtītāja informāciju par Objektam blakus esošā īpašuma ekspluatāciju būvdarbu laikā (sporta u.c. masu pasākumi).

5.3.7. Būvprojekta sastāvā jāietver visi detalizētie rasējumi, kas nepieciešami būvprojekta atsevišķo daļu un elementu īstenošanai, un Izpildītājam jāveic konstruktīvo mezglu rasējumu izstrādi, norādot konkrētu un detalizētu specifikāciju un prasības izmantojamajiem materiāliem, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi.

5.3.8. Būvprojektā ir jāparedz aizsargčaulas, elastīgi savienojumi un kompensācijas šuves tajās vietās, kur sagaidāmas plaisas, kuru cēlonis var būt iekšējie spriegumi, temperatūras svārstības, deformācijas u.tml. (piemēram betona konstrukcijas)

5.3.9. Risinājumos jāpiedāvā mūsdienīgus materiālus un iekārtas, lai varētu lietot progresīvas un racionālas būvniecības metodes, kas samazinātu ēku būvniecības laiku, būvniecības izmaksas, ēku ekspluatācijas izdevumus, kā arī paaugstinātu ēku kalpošanas laiku.

5.3.10. Katras projekta sadaļas paskaidrojuma rakstā jāizstrādā galveno darba veidu kvalitātes līmeņa aprakstu un tā sasniegšanas kontroles kritēriji (piemēram nosacījumi kas jāievēro kvalitatīvai logu montāžai, grīdas ierīkošanai, cauruļvadu montāžai u.c.)

7

5.3.11. Būvprojektā pieļautās kļūdas un nepilnības visā projektēšanas un būvniecības laikā tiek labotas uz projekta autora rēķina.

5.3.12. Izpildītājam ir pienākums savlaicīgi iesniegt Pasūtītājam saskaņošanai izstrādātās Būvprojekta daļas. Pasūtītāja Būvprojekta saskaņojums neatbrīvo Izpildītāju no atbildības par Būvprojekta risinājumu kvalitāti, atbilstību līguma prasībām un līguma termiņiem.

5.3.13. Projektētājam jāveic nepieciešamās izmaiņas pēc Būvprojekta ekspertīzes norādījumiem pozitīva Būvprojekta ekspertīzes slēdziena saņemšanai.

5.3.14. Projektētājam, gatavojot Būvprojektu, jāveic Būvprojektam nepieciešamie aprēķini, jāsagatavo specifikācijas un apraksti par pielietotajiem materiāliem un iekārtām, lai Pasūtītājs vai Pasūtītāja izvēlētie konsultanti un eksperti varētu pārliecināties par to pareizību un Būvprojekta kvalitāti, tai skaitā ēkas energoefektivitāti.

5.3.15. Izpildītājam sagatavotās tāmes Pasūtītājam jāiesniedz elektroniski (ar formulām), lai Pasūtītāja izvēlētie konsultanti un eksperti varētu pārliecināties par to pareizību.

6.

PRASĪBAS BŪVPROJEKTĒŠANAS SAGATAVOŠANAS DARBIEM

Būvprojektēšanas sagatavošanas darbi veicami atbilstoši MK 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”, ņemot vērā MBP, Tehniskajā specifikācijā un Telpu lietojuma programmā norādītajam paredzamajam būves apjomam, Pasūtītāja, Rīgas pilsētas būvvaldes un citu atbildīgo institūciju prasībām un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu ietvaros Izpildītājam jāveic:

6.1. Nepieciešamo elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzesēšanas, ventilācijas, jaudu un ūdens un kanalizācijas sistēmu patēriņa aprēķins vai MBP aprēķinu precizējums atbilstoši Telpu lietojuma programmai;

6.2. visu būvprojekta izstrādei nepieciešamo Tehnisko un īpašo noteikumu pieprasīšana un saņemšana no valsts un pašvaldības institūcijām, kas nepieciešami papildus jau MBP stadijā saņemtajiem;

6.3. izmaiņu saskaņošana tehniskajos noteikumos vai jaunu pieprasījums u.c., ja projektēšanas gaitā mainās nosacījumi un parametri;

6.4. teritorijas inženierizpēte, ja tāda papildus nepieciešama pie MBP ietvaros veiktās izpētes;

6.5. grunts ģeotehniskā izpēte, ja tāda papildus nepieciešama pie MBP ietvaros veiktās izpētes, inženierizpētes rezultātu apstrāde un apkopojums, kas izmantojami tālākajā projektēšanas procesā.

6.6. Sadarbībā ar Pasūtītāju (nepieciešamības gadījumā piesaistot arī ekspertu) detalizēta Projektēšanas uzdevuma izstrāde un saskaņošana ar Pasūtītāju, balstoties uz MBP, šo Tehnisko specifikāciju un Telpu lietojuma programmu. Projektēšanas uzdevums kļūst par līguma neatņemamu sastāvdaļu.

7.

8

PRASĪBAS BŪVPROJEKTĒŠANAI

7.1. Būvprojekts izstrādājams par pamatu plānojumā un pamatrisinājumos ņemot MBP un Teritorijas attīstības koncepciju, kas atbalstīta RVCSAP

7.2. MBP uzrādītie agregātu, iekārtu un citu izstrādājumu ražotāji ir norādīti kā piemērs, lai noteiktu izstrādājumu kvalitātes prasības. Uzrādītos materiālus un iekārtas ir pieļaujams nomainīt pret analogiem cita ražotāja izstrādājumiem ievērojot kvalitātes un tehniskās prasības, veicot agregātu un projekta risinājumu saskaņošanu ar projekta autoru pirms būvdarbu uzsākšanas un iekārtu pasūtīšanas

7.3. Atbildīgais būvprojekta vadītājs atbild par projektēšanas darbu koordinēšanu starp atsevišķām projekta daļām un to savstarpējo saskaņošanu, kā arī par projekta atbilstību Latvijas būvnormatīvu, tehnisko noteikumu, šīs Tehniskās specifikācijas, Telpu programmas un Projektēšanas uzdevumu prasībām.

7.4. Katras būvprojekta daļas vai sadaļas sertificēts vadītājs atbild par konkrēto projekta daļu vai sadaļu, kuru tas projektējis, un par tās saskaņošanu attiecīgajās kontroles un uzraudzības institūcijās.

7.5. Būvprojekts un tā daļas izstrādājamas tādā apjomā un detalizācijas pakāpē, lai bez kavēšanās iespējams veikt būvdarbus un būvprojekta realizāciju, kā arī savlaicīgi noteikt paredzamās būvprojekta darbu veikšanas, materiālu un iekārtu izmaksas un specifikācijas.

7.6. Būvprojekta Arhitektūras (AR), Būvkonstrukciju (BK) un visu nepieciešamo iekšējo inženiertīklu sadaļu risinājumi izstrādājami balstoties uz iepriekš MBP izstrādes laikā veiktiem aprēķiniem (nepieciešamības gadījumā - veicot papildus izpēti)

7.7. Būvprojekta risinājumam jāgarantē ēkas un tās atsevišķu elementu (t.sk. būvkonstrukciju un konstruktīvo elementu) nestspēju, stiprību, stingrību un izturību, atbilstoši būvnormatīvu un Pasūtītāja prasībām un vajadzībām. Būvprojektam jānodrošina ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība, kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.

7.8. Būvprojekta risinājumam jānodrošina būvniecības darbu veikšana, kā arī pieguļošās teritorijas projektēšanas robežās labiekārtošanu un citu darbu izpilde Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.9. Uzņēmējs nekavējoties ziņo Pasūtītājam par jebkurām atkāpēm, ja tādas iespējamas, no Projektēšanas uzdevuma vai MBP. Visas atkāpes no projekta risinājuma, kuras var būtiski ietekmēt projekta risinājuma realizāciju kopumā, nepieciešams saskaņot ar Pasūtītāju un tas iestrādājams visas citās projekta sadaļās, kuras tas skar. Būvuzņēmējam pirms jebkura darba uzsākšanas ir jāpārliecinās par rasējumos sniegtajiem izmēriem un neatbilstību vai pretrunu gadījumā pirms darbu uzsākšanas ir jāgriežas pie būvprojekta autoriem neskaidrību novēršanai.

8.

VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

8.1. Būvprojektā jāparedz tikai videi draudzīgi risinājumi. Pretendentam jāparedz tādu būvniecības metožu pielietošana, kura nepiesārņo zemi, ūdeni un gaisu blakus teritorijā un gar būvmateriālu transportēšanas ceļiem. Jāparedz piesardzības pasākumi, kas ierobežo trokšņa, smaku, vibrāciju u.c. kaitīgo faktoru ietekmi uz personālu, kas atrodas būvlaukumā, kā arī blakus esošajiem iedzīvotājiem, gājējiem, braucējiem.

8.2. Būvniecībā pielietojamie būvmateriāli nedrīkst izdalīt toksiskas vielas, materiāli un konstrukcijas nedrīkst būt bīstamas apkārtējai videi un cilvēku veselībai kā būvdarbu veikšanas laikā, tā arī ēkas turpmākas ekspluatācijas laikā. Izvēloties starp vairākiem materiāliem ar ekvivalentām īpašībām, izskatīt iespēju dot priekšroku materiāliem, kuri apzīmēti ar ekomarķējuma zīmi.

9

8.3. Ne Objekta būvniecībā, ne tā projekta dokumentācijā nevar būt paredzēta tādu būvmateriālu un celtniecības palīgmateriālu vai sastāvdaļu izmantošana, kas satur:

azbestu vai citas kancerogēnas vielas; šķīdinātājus saturošas vielas; pilnīgi vai daļēji halogenētas vielas; reproduktīvo veselību ietekmējošas (graujošas) vielas; fluoru, hloru, ogļūdeņradi vai citas klimatam kaitējošas vielas.

9.

VIDES PIEEJAMĪBA

Būvprojektā jāparedz visi ar vides pieejamību saistītie risinājumi ārtelpā un ēkā. Risinājumu izvēlē nepieciešams konsultēties ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, par būvprojektā risināmo vides pieejamību cilvēkiem ar kustību/ redzes/ dzirdes traucējumiem.

9.1. Projektā paredzēts ietvju un brauktuvju savienojumus bez bortakmeņiem, kas izslēdz cilvēkam ratiņkrēslā nepārvaramu pakāpienu veidošanos.

9.2. Personām ratiņkrēslos paredzētas skatītāju zonas – 2. stāva līmenī zonā starp izvelkamajām tribīnēm un pamatribīnēm.

9.3. Visur publiskās un ģērbtuvju zonās paredzēt atsevišķus atbilstoši aprīkotus sanmezglus personām ar kustību traucējumiem. Kopskaitā 8 sanmezgli - no tiem divi publiskajās telpu grupās pārējie ģērbtuvju blokos. Ieejas sanmezglos projektētas tā, lai būtu iespēja pārvietoties ratiņkrēslā, bez slīpumiem un sliekšņiem. Sanmezgli personām ar īpašām vajadzībām aprīkoti ar rokturiem, roku balstiem, podu, izlietni, speciālu pagriežamu spoguli pie izlietnes. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētajā tualetes telpās paredzam palīdzības pogu (1,20 m augstumā no grīdas līmeņa), lai persona ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā var izsaukt palīdzību, kā arī palīgaprīkojumu atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību.

9.4. Ārdurvīm paredzēt minimālu slieksni (līdz 2 cm) nodrošinot pārvietošanos cilvēkam ratiņkrēslā ar kustību traucējumiem.

9.5. Redzes invalīdu ērtībai pie telpu durvīm, kompleksa apmeklētāju pārvietošanās ceļos paredzēt izvietot redzamas spilgtas piktogrammas - uzlīmes, tādējādi akcentējot sienas plakni. Visām kāpnēm paredzēt akcentēt kāpņu laida pirmo un pēdējo pakāpienu.

9.6. Uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena iestrādāt stāva numuru taktilo (sataustāmo numuru Braila rakstā). Taktilā uzraksta burtiem un cipariem kontrastā ar pamatni, un burtu augstums 35 mm, burtu biezums 6 mm, reljefa izvirzījums 1 mm. Izvietotās informācijas taktilās plāksnes pie telpām, novietotas blakus durvīm 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa, pie lifta – 1 m augstumā no grīdas līmeņa. Par uzraksta Braila rakstā gramatisko pareizību pārliecināties konsultējoties neredzīgo bibliotēkā.

10.

BŪVPROJEKTA SASTĀVS UN PRASĪBAS BŪVPROJEKTA RISINĀJUMIEM

10

10.1. ARHITEKTŪRAS RISINĀJUMI (GP, AR, TS, IN)

Būvprojekta sadaļas izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā.

10.1.1.Būvprojekta Teritorijas sadaļa (GP, TS) :

Teritorijas sadaļa projektējama atbilstoši MBP risinājumiem, plānojot galvenās ieejas un piebrauktuves, teritorijas segumu, vertikālo planējumu, apzaļumošanu, mazās arhitektūras formas, teritorijas apgaismojumu, nožogojumu gar dzelzceļu. Teritorijā paredzama automašīnu un velosipēdu novietne, pārvietojamā ģeneratora novietne, vieta atkritumu konteineriem.

10.1.1.1. Teritorijas nožogojums atbilstoši MBP risinājumiem. Akustiskajam žogam piedāvāt atvieglotu risinājumu, neizbūvējot monolītu betona pasētu.

10.1.1.2. Teritorijas apgaismojumā paredzēt teritorijas funkcionālo un dekoratīvo apgaismojumu. Teritorijas funkcionālajam apgaismojumam paredzēt gaismekļus uz stabiem. Gaismekļu skaitu izvēloties izanalizējot apgaismojuma shēmu - teritorjas izgaismojumu.

10.1.1.3. Dekoratīvo teritorijas apgaismojumu projektēt zonā kur nākotnē paredzēts skvērs starp Ledus halli un Vieglatlētikas manēžu (nēkotnē). Dekoratīvā apgaismojuma elementi prezentējami un saskaņojami ar Pasūtītāju un jāveido vienoti ar Vieglatlētikas manēžas dekoratīvo apgaismojumu, kura principiāla izvēle tiks veikta paralēli ar ledus halles būvprojekta izstrādi.

10.1.1.4. Labiekārtojuma elementi (soliņi, atkrituma urnas u.c.) saskaņojami ar Pasūtītāju un jāveido vienoti ar Vieglatlētikas manēžas labiekārtojuma elementiem, kura principiāla izvēle tiks veikta paralēli ar ledus halles būvprojekta izstrādi.

10.1.1.5. Augus, kokus paredzēt no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām augu un kokaugu sugām. Būvprojekta izstrādes gaitā detalizēt apstādījumu risinājumu, tajā integrējot esošās koku grupas. Paredzēt jaunus koku stādījumus, saskaņā ar MBP ģenplānu. Apstādījumu plāns un nocērtamo koku risinājums saskaņojams ar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisiju, ņemot vērā, ka projektējamās ledus halles zonā, atbilstoši koku novērtējumam, atrodas vērtīgi koki.

10.1.1.6. Būvniecības zonā atrodas vērtīgs koks Eiropas dižskābardis (“Labie koki” Koku novērtējumā Nr.33/21552). Paredzama tā pārstādīšana atbilstoši MBP ģenerālplāna norādei un skaidrojošam aprakstam (Tehniskās specifikacijas pielikumā)

10.1.1.7. Izvērtēt iespēju stāvvietā paredzēt vietu elektromobīļa uzlādēšanai un reklāmas pilona vietu, Pasūtītāja pieejamā finansējuma ietvaros.

10.1.1.8. Paredzama esošo inženiertīklu demontāža un pārnešana, ja tādu nepieciešamību rada būvprojekta risinājumi (GP ar inženiertīklu kopplānu)

10.1.1.9. Satiksmes organizācijas risinājumi izstrādājami atbilstoši MBP ģenplāna risinājumiem un saskaņojami ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un ievērojot iepriekš RD izstrādāto projekta dokumenāciju un izbūvēto/ plānoto apkārtējo piegulošo ielu pārbūvi.

10.1.2. Būvprojekta Arhitektūras sadaļā (AR, IN)

10.1.2.1. Būvprojekta arhitektonisko risinājumu jābalsta uz MBP (minimālais sastāvs būvprojektam) vadlīnijām un saturu, pirms tam detalizētos arhitektoniskos risinājumus saskaņojot ar Pasūtītāju.

11

10.1.2.2. Izstrādāt stāvu plānojumu, griezumus, fasādes, fasāžu krāsu risinājumu un apdari, ailu aizpildījumu, visu būvdarbu realizācijai nepieciešamo arhitektūras mezglu detalizāciju, specifikācijas, iekštelpu apdares darbu risinājumus, interjera elementus.

10.1.2.3. Izstrādājami griestu plāni ar apdari, apgaismes ķermeņu izvietojums, kāpņu un margu detalizētie rasējumi, interjera izbūvei nepieciešamie mezgli,

10.1.2.4. Telpu apdares darbu tabula (darbu apraksti, pielietojamie materiāli). Reprezentācijas telpās (foajē, kafejnīca u.c.) izstrādāt interjēra priekšlikumu, ailu apdari, griestu pieslēgumu sienām, grīdu pieslēgumu sienām, citu iespējamo materiālu sadurvietu/ pieslēguma mezglus.

10.1.2.5. Fasāžu apdare risināma atbilstoši MBP pamatrisinājumiem un AR daļas skaidrojošā apraksta norādēm. Fasādēm paredzēts izgaismojums un uz tām paredzamas izgaismoti reklāmas uzraksti ar ēkas nosaukumu.

Jumta seguma materiāls – PVC membrāna ar skalotu oļu aizsargkārti (vai analogs), atbilstoši MBP risinājumiem.

10.1.3. Galveno b ūvizstrādājumu apraksti un specifikācijas. Pamatprincipi noteikti MBP skaidrojošā apraksta nosacījumos. Materiālu izvēle saskaņojama ar Pasūtītāju un Lietotāju

10.1.3.1. Grīdas Visās publiskajās zonās (halle, veikals pirmajā stāvā, koridors), kur apmeklētāji nepārvietojas ar slidām, slīpēts, cietināts betona klons (kvarca smilšu materiāls), ar atbilstošām deformācijas šuvēm, skatītāju zonā otrajā stāvā epoksīda segums kafejnīcā vinila segums.Zonās , kur sprotisti pārvietoja ar slidām, gumijas segumsĢērbtuvju sanmezglos un dušās – linolejs.Visās tehniskajās un palīgtelpās, epoksīda klājums uz betona klona. Publiskajos san. mezglos akmens masas flīzes. Pie ieejām paredzēt kājslauķu blokus ar nepieciešamajām ūdens notecēm. Otrajā stāvā birojos paredzēt paklāja flīžu segumu, Trenažieru zālē paredzēt specializēto gumijas segumu. Grīdlīstes – metāla (sausajās telpās (izņemot tehniskās)) , slapjajās telpās – linoleja uzlocītā mala.

10.1.3.2. GriestiAbās hallēs griestus, konstrukcijas un inženierkomunikācijas ( kas tiek ekponētas), krāsot melnus, publiskajās telpās piekārtie griesti – melni krāsoti metāla EXPAMET režģi moduļu sistēmā. Sanmezglos un dušās - krāsoti mitrumizturīgā riģipša piekārtie griesti. Tehniskajās telpās – krāsots betons. Pārējās telpās moduļveida piekārtie griesti.

10.1.3.3. SienasDzelzsbetona sienas publiskajās telpās (koridoros, hallēs, kafejnīcā) tiek

eksponētas, pārējās apmestas, krāsotas , tajā starpā arī mūrētās sienas , neitrālā gaiši pelēkā tonī, ar krāsainiem akcentkrāsojumiem. Sanmezglos, dušas telpās sienām flīžu segums. Abās zālēs, tehniskajās, palīgtelpās ārsienu iekšējās virsmas (kuras veido akmensvates sendviča paneļi), līdz ar konstruktīvajiem elementiem - eksponējas un netiek apdarinātas. No publisko telpu puses sendviču sienas tiek apšūtas ar riģipsi un krāsotas.

12

10.1.3.4. Stikloto starpsienu specifikācijaProjektējot stiklojumu paredzēt nepieciešamo marķējumu uz stikla, aizsardzību pret traumām stiklam plīstot un aizsardzību pret caurkrišanu uz zemāku līmeni. Izstrādājot marķējuma risinājumu starp halli un apkārtējām telpām (kafejnīcas telpu), nodrošināt arī tiešu, netraucētu redzamību acu augstumā.Rāmju un veramo daļu toni paredzēt analogu starpsienās izvietoto durvju apdares tonim. Toni paredzēt kontekstā ar kopējo interjera risinājumu, būvprojekta izstrādes laikā interjera risinājumu un atsevišķos apdares toņus skaņot ar Pasūtītāju.

10.1.3.5. Durvju/ Ailu aizpildījuma specifikācijaDurvīm (vai citām starpsienas veramām daļām) visā ēkā izmantot viena ražotāja durvju furnitūru, kas paredzēta paaugstinātai noslodzei. Furnitūras vizuālo izskatu saskaņot ar ailās izvietoto durvju furnitūru. Durvīm visā ēkā izmantot viena ražotāja nerūsējošā tērauda durvju furnitūru, kas paredzēta paaugstinātai noslodzei. Furnitūras vizuālo izskatu saskaņot ar stiklotajās starpsienās izvietoto durvju furnitūru.Būvprojektā precizēt durvju furnitūras veidu, pašaizvēršanās mehānismu pielietojumu.Visas stiklotās veramās ailes ēkā, alumīnija rāmis un stikla paketes aizpildījums (kur nepieciešams- uz citu termisko režīmu, trīskāršā pakete). Nestiklotās veramās ailes publiskajā daļā, laminētas koka durvis (krāsojums atbilstošs sienu akcentkrāsojumam), uz visām attiecas atbilstošas prasības par ugusndrošību, akustiku, energoefektivitāti. Neveramie stiklojumi uz hallēm (logi skatītājiem), trīskāršas stikla paketes, nodrošinot to konstruktīvo noturību. Pārējās durvis gaiši krāsotas laminēta koka kā arī metāla durvis (tehnisko telpu blokos).Durvīm, kas ir tiešā hokejistu un slidotāju ceļā uz laukumu un var tikt bojātas ar slidu zābakiem, noteiktā augstumā metāliska apdare.

10.1.3.6. LiftsĒkas vertikālā transporta nodrošināšanai ieejas vestibilā būvprojektā paredzēt liftu. Šahtas vēdināšanas risinājumu projektēt atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem. Minimālie lifta kabīnes izmēri 1400X1100mm, minimālais durvju platums 900mm. Liftam jāapkalpo divas pieturas. Liftam jābūt piemērotam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ( kabīnes izmērs, skaņas signāls, Braila raksts, vizuālais apstiprinājums). Lifts projektējams bez papildus mašīntelpas, ar iedziļinājumu zem zemākās pieturas grīdas.

10.1.3.7. Kāpnes un margasVisas kāpnes veidotas no rūpnieciski atlietiem dzelzsbetona laidiem, hallē esošajām kāpnēm un 2. stāva pārsegumam, margas - metāla plaknes ar iedziļinātu nišu rokturim. Tribīnēm marga- pilnstikls ( ar atbilstošu notrību), pārējām kāpnēm metāla rāmis ( no 35*15mm kastveida profiliem un tādiem pašiem aizpildījumiem, ar soli ~100 mm).Margu risinājumi saskaņojami ar Pasūtītāju un Lietotāju būvprojekta izstrādes laikā.

13

10.1.3.8. AkustikaTelpu akustikas pamatnosacījumi definēti MBP Skaidrojošajā aprakstā. Akustikas apdares materiālus saskaņot ar Pasūtītāju.

10.1.3.9. Santehnika

Visu santehnisko aprīkojumu būvprojekta izstrādes laikā saskaņot ar Pasūtītāju. Izstrādājot būvprojektu, paredzēt ražotāja Ifö, vai analogas santehnikas iekārtas. Paredzēt ražotāja Oras, vai analogus, jaucējkrānus un dušas sistēmas. Pamatā paredzēt sienā stiprināmus tualetes podus un pisuārus. Visas apkopēja telpas aprīkot ar nerūsējošā tērauda saimniecības izlietni un papildus ūdens ņemšanas krānu. Dušas telpās paredzēt zemapmetuma pieslēgumus ar sietiņu pie sienas un iebūvētu termostatmaisītāju. Dušās paredzēt grīdā montētas dušas teknes (trapus) ar nerūsējošā tērauda nosegdetaļu.Publiskajās apmeklētāju tualetēs paredzēt bezkontakta jaucējkrānus un elektrisko roku žāvēšanas iekārtu iepriekš saskaņojot to ar Pasūtītāju. Telpās, kas paredzētas lietotājiem ar kustību traucējumiem, paredzēt atbalsta rokturus abās pusēs tualetes podam, ar iespēju pacelt rokturi no brīvās puses, dušās – atbalsta rokturus, invalīdu krēslu un rokas dušu, priekštelpās - invalīdiem piemērotas izlietnes ar jaucējkrānu ar pagarinātu sviru vai bezkontakta jaucējkrānu. Tualeti lietotājiem ratiņkrēslā projektēt vismaz 1.6X2.2m lielu, dušu – vismaz 1.8m lielu.

10.1.3.5. SaunaParedzēt rūpnieciski izgatavotu saunas moduli. Saunas izvēle saskaņojama ar Pasūtītāju, nepieciešamības gadījumā veicams tehniski ekonomiskais salīdzinājums vairākām piedāvājumu iespējām.

10.1.3.6. Telpā eksponēti inženiertehnisko sistēmu elementiEksponēto elementu vizuālo izskatu projektēt kontekstā ar interjera koncepciju. Izmantoto elementu dizainu saskaņot ar Pasūtītāju projektēšanas laikā.

Vēdināšanas, apkures, apgaismojuma un citu inženiersistēmu trases un elementus precizēt kontekstā ar interjera koncepciju. Pielietot (vai krāsot) inženiersistēmu trases un elementus ar griestu apdares plaknēm vienādā vai saskaņotā, nekontrastējošā tonī.

Ieejas halles interjera risinājumu saskaņot ar Pasūtītāju būvprojekta izstrādes laikā. Kafejnīcas interjera risinājumu saskaņot ar Pasūtītāju būvprojekta izstrādes laikā.

10.1.3.7. Telpu apgaismojumsHalles apgaismojumu projektēt atbilstoši noteikumiem un rekomendācijām. Visiem laukumiem nodrošināt apgaismojuma līmeni, atbilstoši noteikumos minētajiem pārbaudes kritērijiem. Hallē pielietot gaismekļus ar iespēju regulēt gaismas izkliedējumu. Pārējo telpu apgaismojumu projektēt atbilstoši LBN. Apgaismojuma risinājumi un konkrētu apgaismes ķermeņu izvēle saskaņojama ar Pasūtītāju un Lietotāju

14

10.1.3.8. Apdares darbiDetalizēts telpu apdares skaidrojums skatāms talpu sarrakstā, pielikumā

10.1.3.9. Norāžu sistēma

Norādes pie telpas ieejas durvīm paredzēt visām ēkas telpām. Norādē uzrādīt telpas funkciju – nosaukumu (piem., SIEVIEŠU ĢĒRBTUVE) un telpas funkcijai atbilstošu ikonu un telpas numuru, saskaņojot ar Pasūtītāju.

Paredzēt norādes braila rakstā

Ēkas publiskajā daļā paredzēt virziena norādes uz apmeklētājiem svarīgākajām funkciju grupām. Norādē parādīt grafisku ikonu, virziena norādi (piem., bultu, kāpņu ikonu), atšifrējumu tekstā, stāva nr., ja norāde attiecas uz citā stāvā izvietotu funkciju. Virziena norādes paredzēt uz halli (no ģērbtuvju zonas), ģērbtuvēm, trenažieru zāli, skatītāju tribīnēm, apmeklētāju tualetēm, administrācijas darba zonu, spēlētāju atpūtas zonu. Telpu grupas uz kurām jāparedz virziena norādes un to izvietojumu interjerā saskaņot ar Pasūtītāju. Paredzēt individuāla dizaina norāžu sistēmu. Gan virziena norādes, gan telpu funkcijas norādes risināt vienādiem grafiskiem paņēmieniem – izmantot vienādus burtu fontus, vienādas ikonas, vienādus materiālus. Norādes paredzēt ar sienu kontrastējošā tonī, uzrakstus un ikonas paredzēt skaidri salasāmas – ar norādes fonu kontrastējošā tonī. Norāžu sistēmas grafisko dizainu saskaņot ar Pasūtītāju būvprojekta izstrādes gaitā.

10.1.3.10. Gaismas reklāma Projektā paredzēt risinājumus gaismas reklāmas izvietošanai galvenajā fasādē. Projektā paredzēt visus nepieciešamos stiprinājumus, inženiertīklu pieslēgumus, sensorus un/vai vadības ierīces. Gaismas reklāmu – multifunkcionālās halles nosaukumu – izvietot galvenajā fasādē pret Daugavas stadiona ieeju. Reklāmas teksta vizuālā risinājuma gala variantu saskaņot ar Pasūtītāju. Nav pieļaujama lielu vai aktīvu gaismas reklāmas laukumu izvietošana galvenajā fasādē.

10.1.3.11. Tribīnes un tribīņu krēsliTribīnē paredzēt minimāli 750 skatītāju sēdvietas ar iespēju papildus nodrošināt tribīnes ar 150 sēdvietām, atbilstoši MBP risinājumam.Paredzēt stacionārus plastmasas tribīņu krēslus bez salocīšanas iespējas. Toni pieskaņot interjeram, risinājumu saskaņot ar Pasūtītāju.

10.1.3.12. Mēbeles/ aprīkojumsVirs darbagalda virsmas, aiz letes (administratoram redzamā un ērti sasniedzamā vietā) izvietot svarīgākos halles inženierkomunikāciju vadības slēdžus, darbības indikatorus, apsardzes kameru ekrānu, biežāk lietoto telpu atslēgu skapi, u.c. līdzīgu aprīkojumu. Administratora darba zonā paredzēt kases aparātu un tam nepieciešamos pieslēgumus. Konkrētu letē izvietojamo iekārtu un aprīkojuma, vadības slēdžu, darbības indikatoru izvietojumu, kā arī citas prasības, piemēram, saistībā ar halles darba organizāciju, būvprojekta izstrādes laikā precizēt ar Pasūtītāju

15

10.1.3.13. Ieejas vestibils. Trofeju izvietošanas vitrīna.Interjera risinājums bez detalizācijas. Nav būvdarbu ietvaros izbūvējama

vienība. EL pieslēguma iespējas nodrošinājums.

10.1.3.14. Ieejas vestibils. Vitrīna sporta preču veikala izvietošanai.Interjera risinājums bez detalizācijas. Nav būvdarbu ietvaros izbūvējama

vienība. EL pieslēguma iespējas nodrošinājums.

10.1.3.15. Ieejas vestibils. Atpūtas mēbeļu grupas. Kafejnīcas telpa.Interjera risinājums bez detalizācijas. Nav būvdarbu ietvaros izbūvējama

vienība.

10.1.3.16. Mēbeles tiesnešu telpā.Interjera risinājums bez detalizācijas. Nav būvdarbu ietvaros izbūvējama

vienība.

10.1.3.17. Mēbeles ģērbtuvēs.Interjera risinājums, saskaņojot ar Lietotāju.

10.1.3.18. Pasūtītājam būvprojekta ietvaros iesniedzami stāvu plāni ar mēbeļu izvietojumu un aprakstu. Izbūvētas tiek tikai iebūvējamās mēbeles.Atdalāmās vienības (mēbeles un atdalāmais aprīkojums, piemēram veļas mašīnas, asinātāji, plīts u.c.) tiek iepirktas ārpus šī bīvdarbu iepirkuma. Stacionārās un atdalāmās vienības un to sadalījums tiek saskaņots ar Pasūtītāju.

10.1.3.19. Vizualizācijas materiāls Vizualizācijas materiāls vides kontekstā. 3D vizualizācijas - skats no tilta

augstākā punkta un no Augšielas vai cita punkta, piemēram “putna lidojuma”, izstrādājams atbilstoši RVCSAP prasībām, kas definētas 06.02.2019. sēdes protokolā.

Iekštelpās atsevišķām zonām (piemēram ledus laukumu halles, ieejas mezgla, kafejnīcas u.c.) izstrādājama 3D vizualizācija.

Pasūtītājam vizualizācijas materiālu ir tiesības izmantot prezentācijās u.c. ar Ledus halles būvniecību saistītās publikācijās, par to iepriekš brīdinot Izpildītāju.

10.2. BŪVKONSTRUKCIJAS (BK, BKD)

Būvprojekta sadaļu izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā. Detalizētu aprakstu skatīt MBP skaidrojošajā aprakstā.

10.2.1. Ēkas konstruktīvā shēma.

10.2.1.1. Pamati.Ņemot vērā būvlaukuma inženierģeoloģisko situāciju, ēku paredzēts balstīt uz urbtajiem vietas pāļiem ar diametru 420mm. Virs pāļiem ierīkojami monolīti dzelzsbetona režģogi ar biezumu 600..1000mm. Zem režģogu konstrukcijas paredzēts veidot 200mm blietētu šķembu slāni ar betona sagataves kārtu.

Ēkas pamatu risinājumi jāprojektē tādi, lai netiktu skarts maģistrālais gāzes vads gar A.Deglava ielu (tiltu).

16

10.2.1.2. Sienas, kolonnas. Monolītā dzelzsbetona, keramzītbetona bloku mūra sienas. Saliekamā dzelzsbetona, kā arī tērauda profilu kolonnas. Saliekamā dzelzsbetona kolonnas paredzētas kopņu balstīšanai.

10.2.1.3. Starpstāvu pārsegums, tribīnes. Starpstāvu pārsegumi no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm. Atsevišķas pārseguma zonas no monolītā dzelzsbetona. Tribīnes ēkas centrālajā daļā no monolītā dzelzsbetona plātnes.

10.2.1.4. Jumta konstrukcijas. Jumta nesošo konstrukciju elementi - dubult-T tērauda sijas un tērauda kopnes. Uz kopnēm un tērauda sijām balsts Ruukki (vai analogs) tērauda nesošais klājums.

10.2.2. Būvkonstrukciju sadaļu (BK) izstrādā tādā detalizācijas pakāpē, kurā iekļauti galveno konstrukciju plāni, elementu dimensijas, galveno elementu savienojuma mezgli un materiālu apjomi. Būvprojektā izsrādāt nesošo konstrukciju shēmas, mezglus, specifikācijas, stiegrojumus u.t.t. kā arī aprēķinus, kas jāiesniedz būvprojekta ekspertīzes veicējam.

10.2.3. Rasējumos iekļautajam informācijas apjomam un rasējumu noformējumam jāatbilst normatīvajiem aktiem un profesionālajiem standartiem.

10.2.4. Ja saskaņā ar aprēķinu kādu no elementiem nav iespējams realizēt atbilstoši MBP paredzētajam risinājum, Izpildītājs atbilstoši veiktajam aprēķinam izstrādā alternatīvu risinājumu.

10.2.5. ! Jumta konstrukcijām aprēķini veikti atbilstoši Būvprojekta minimālā sastāvā risinājumiem (Pielikums Nr.3 – PA “Zalktis” izstrādātais būvprojekts minimalā sastāvā). Ņemot vērā, ka Būvprojekta minimālā sastāvā saskaņošanas laikā izstrādāts risinājums vienkāršotākam ēkas 5.fasādes – jumta fasādes - risinājumam (Pielikums Nr.33 - Iespējamais jumta un fasādes vienkāršotais risinājums – vizualizācijas), tad, ja būvprojekta izstrādes laikā no Izpildītāja puses tiek pieņemts lēmums izvēlēties paralēlo joslu kopnes risinājumu, tad pie Būvprojekta minimālā sastāvā veiktie aprēķini attiecībā uz jumta konstrukcijām uzskatāmi kā informatīvi.

10.3. UGUNSDROŠĪBA.

10.3.1. Jāparedz ugunsdrošības pasākumus, kas vērsti uz ātru un savlaicīgu ugunsgrēka atklāšanu un dzēšanu, cilvēku apziņošanu par ugunsgrēku (avāriju), evakuācijas nodrošināšanu (tajā skaitā evakuācijas ceļu dūmu aizsardzību), ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas nodrošināšanu.Nodrošināt iespēju izveidot esošās ēkas un projektējamās ēkas ugunsdrošības signalizācijas sistēmas vienotu diennakts novērošanas centru.Nodrošināt iepēju pārvietot vienotu diennakts novērošanas centru esošās un projektējamās ēkas vienotā datu pārraides tīkla ietvaros.

10.3.2. Ēkas nesošo konstrukciju un stiprības elementu, ugunsizturībai un ugunsreakcijas klasei, ārsienu un iekšējo būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei, ugunsdrošības nodalījumu maksimālajai platībai un evakuācijas ceļu garumam, ka arī citiem ugunsdrošības parametriem jāatbilst ugunsizturības pakāpei saskaņā ar LR ugunsdrošības normatīvu un noteikumu prasībām.

17

10.4. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA (UKT, UK)

Būvprojekta sadaļu izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā. Detalizētu aprakstu skatīt MBP skaidrojošajā aprakstā.

Visi norādītie/ nenorādītie inženierkomunikāciju izmēri/ diametri ir informatīvi un precizējami būvprojekta izstrādes laikā, detalizēti izstrādājot konkrētos risinājumus.

10.4.1. Ūdensapgāde Ārējie inženiertīkli

10.4.1.1 Ūdensapgādes nodrošināšanai paredzēt sacilpotu teritorijas ūdensvadu PE100-RC, OD160, ar spiediena klasi ne zemāku kā PN10 ar pieslēguma vietu esošajam teritorijas ūdensvadam D160 un esošajam (pārbūvējamajam) DN800 cauruļvadam Vagonu ielā, saskaņā, ar SIA “Rīgas Ūdens” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

10.4.1.1. Ēkai paredzēt divus ūdensvada ievadus, saimnieciski - dzeramā ūdens patēriņa, iekšējās ugunsdzēsības ūdens patēriņa un tehnoloģiskās ūdensapgādes nodrošināšanai. Paredzēti divi OD110, PN10 ūdens ievadi, kas pievienoti projektētajam cilpveida PE100-RC, OD160, PN10 ūdensvadam.

10.4.1.2. Objekta ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde, saskaņā, ar SIA “Rīgas Ūdens” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem nodrošināma no projektējamā cilpveida OD160 tīkla.

10.4.1.3. Ārējos ūdensvada tīklus jāprojektē no plastmasas PE100-RC caurulēm ar spiediena klasi ne zemāku par PN10. Būvprojektā jāiekļauj izvēlēto cauruļvadu izbūves principus atbilstoši ražotāja prasībām. Cauruļvadu pagriezienu vai strauja iebūves līmeņa maiņas vietās jāparedz šim nolūkam atbilstoši atbalsti, manšetes vai fiksatori, kas nodrošina cauruļvadus pret pārraušanu hidrauliska trieciena gadījumā.

10.4.1.4. Būvprojektā jānorada visi nepieciešamie veidgabalu un vietas, kur paredzētas trases virziena maiņas, atzari un noslēgarmatūra. Veidgabaliem jābūt sava starpā saderīgiem. Tiem jāatbilst cauruļvada spiediena klasei.

10.4.1.5. Noslēgarmatūras iestrādes veids jāizvēlas tāds, lai nepieciešamības gadījumā to būtu viegli demontēt un aizstāt ar citu. Aizbīdņus, kuriem jāatrodas akas, jāprojektē aprīkotus ar rokratiem. Pazemes aizbīdņiem jāparedz pagarinātāja kāts ar kapi. Nepieciešamības gadījumā paredzēt akas un šahtas.

10.4.1.6. Ūdens uzskaitei, ēkas tehniskajā telpā, paredzama tūlīt aiz ievada ēkā. Ūdens patēriņa uzskaites mezgls izbūvējams atbilstoši SIA „Rīgas Ūdens” tehniskām prasībām. Ņemot vērā nepieciešamību sacilpot teritorijas tīklus izvērtēt iespēju pārbūvēt esošo skaitītāja mezglu nodrošinot ūdens uzskaiti atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” prasībām.

10.4.1.7. Būvprojektā paredzēt esošā ūdensvada DN800 pārbūvi/atjaunošanu atbilstoši SIA „Rīgas Ūdens” tehnisko noteikumu prasībām. Darbu robežas, metodes un detalizācija precizējama pēc atsevišķu tehnisko noteikumu pieprasīšanas no SIA “Rīgas ūdens” un citām ieinteresētajām institūcijām.

10.4.1.8. Atbilstoši SIA”Rīgas Ūdens” izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, “Rīgas Ūdens” pieļauj sadarbību ūdensvada pārbūves, vai tā ieguldīšanas papildus čaulā, būvdarbos. Risinājums par visu pušu Pasūtītājs/ Izpildītājs/ “Rīgas Ūdens” iesaisti risināms būvprojekta izstrādes laikā. Pasūtītājs pieļauj iespēju, ka ārējie inženiertīkli, konkrēti ŪK inženiertīkli, tiek projektēti atsevišķā būvprojektā, lai tos būtu iespējams realizēt noteiktajā būvdarbu izpildes termiņā.

18

10.4.2. Kanalizācija (UKT – Ārējie inženiertīkli)

Sadzīves kanalizācija ārējie tīkli

10.4.2.1. Paredzēt sadzīves kanalizācijas pašteces cauruļvadus ar pieslēguma vietu A.Deglava ielas cauruļvadam. Pieslēguma vietā paredzēt jaunas sadzīves kanalizācijas skatakas izbūvi.

10.4.2.2. Ja sadzīves kanalizāciju nav iespējams novadīt pašteces ceļā paredzēt sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas.

10.4.2.3. Sadzīves kanalizācijas tīkliem jābūt aprīkotiem ar apkalpošanas skatakām, atbilstoši LBN u.c. normatīvo aktu prasībām, ērtai un drošai tīklu ekspluatācijai.

10.4.2.4. Aku vākus paredzēt viegli atveramus no kaļamā ķeta un atbilstošu slodzes klasi. Akām, kas atrodas zem braucamās daļas (asfaltbetona segumā), jāparedz „peldoša” tipa ķeta vāki, slodzes klase 400kN.

Lietus ūdens kanalizācija ārējie tīkli

10.4.2.5. Lietus ūdens kanalizācijas tīkli projektējami ņemot vērā stāvvietu un pievadceļu izvietojumu, teritorijas labiekārtojumu un ēkas novietojumu zemes gabalā.

10.4.2.6. Lietus notekūdeņu savākšanai no cietajiem segumiem paredzētas gūlijas. Gūlijas paredzēt rūpnieciski izgatavotas ar smilšu nosēddaļu. Gūlijām jābūt aprīkotām ar attiecīga svara nestspējas viegli atveramiem un noņemamiem perforētiem ķeta vākiem un rāmjiem.

10.4.2.7. Lietus ūdens kanalizācijas akas izvietotas atbilstoši LBN u.c. normatīvo aktu prasībām, ērtai un drošai tīklu ekspluatācijai.

10.4.2.8. Ārējiem lietus ūdens kanalizācijas tīkliem jānodrošina arī lietus ūdens novadīšana no ēkas jumta un tehnoloģiskā sniega un ledus kušanas ūdeņu novadīšana no ēkas.

10.4.2.9. Lietus ūdeņus paredzēt infiltrēt objekta teritorijā izmantojot infiltrācijas sistēmu modulārus elementus. Modulāro elementu konfigurāciju un atrašanās vietu precizēt Būvprojekta izstrādes stadijā.

10.4.2.10. Pirms lietus ūdeņu infiltrācijas paredzēt smilšu un naftas atdalītājus.

10.4.3. Ūdensapgāde (UK - Iekšējie tīkli)

10.4.3.1. Aukstā, karstā un cirkulācijas ūdensapgādes sistēma projektējama atbilstoši MBP principiālajiem risinājumiem un arhitektūras daļai.

10.4.3.2. Cauruļvadu materiālu, stiprinājumu un savienojumu veidu paredzēt atbilstoši cauruļvadu ražotāja rekomendācijām un saskaņot ar Pasūtītāju.

10.4.3.3. Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu.

10.4.3.4. Tehnoloģiskās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem aizliegts.

10.4.3.5. Ūdensvada sistēmām jābūt aprīkotām ar pietiekamu daudzumu noslēgvārstiem, lai nodrošinātu zonālu noslēgšanu (zonējumu saskaņot ar Pasūtītāju), stāvvadu atslēgšanai, stāvvadu tukšošanai un pildīšanai.

10.4.3.6. Karstā ūdens cirkulācijai paredzēt balansējošo armatūru.

19

10.4.3.7. Cauruļvadus nepieciešams izolēt, lai nodrošinātu kondensācijas aizsardzību uz aukstā ūdensvada un, lai nodrošināt karstā cirkulācijas ūdensvada temperatūras kritumu no avota līdz patērētājam ne lielāku par 2 C.

10.4.3.8. Paredzēt atsevišķu ūdens uzskaiti (precizējams Būvprojekta izstrādes laikā un saskaņojams ar Pasūtītāju) – izlašu ģērbtuves blokam; katram mazgāšanas blokam pie ģērbtuvēm, kafejnīcas telpām u.c. pēc Pasūtītāja ieskatiem.

10.4.3.9. Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt aizsargčaulas un atbilstošu ugunsaizsardzības risinājumu.

10.4.3.10. Gadījumā, ja ir vietas, kur ŪK sistēmu cauruļvadi tiek izbūvēti neapsildamās telpās, jāparedz apsilde ar elektrokabeļiem.

Aukstā ūdens ūdensapgāde

10.4.3.11. Paredzēt aukstā ūdens ūdensapgādi sanmezglu zonām, ēdināšanas zonām un ledus liešanas tehnoloģijai.

10.4.3.12. Aukstā ūdensvada sistēmas maģistrālos cauruļvadus un stāvvadus paredzēt no daudzslāņu plastmasas ūdensvada caurulēm D25÷110 mm. Atzarus un pievadus pie sanitāritehniskajiem ierīcēm paredzēt no daudzslāņu plastmasas ūdensvada caurulēm D16÷25 mm. Lai novērstu iespējamo kondensāta rašanos uz aukstā ūdens caurulēm, cauruļvadi jāizolē ar porgumijas izolāciju biezumā 13 mm.

10.4.3.13. Ēkas perimetrā paredzēt vairākus neaizsalstoša tipa ūdens laistīšanas krānus (izvietojumu saskaņot ar Pasūtītāju). Paredzēt neaizsalstošus laistīšanas krānus, ar ūdens noslēgšanu ēkas iekšpusē.

10.4.3.14. Cauruļvadu un noslēgarmatūras kontrolei un servisa vajadzībām visām sanitārtehniskajām sistēmām paredzēt inspekcijas lūkas. Inspekcijas lūkas, kuras paredzēts iebūvēt sienu vai šahtu konstrukcijās, aprīkoti ar atbilstošām atveramām lūciņām. Lūku materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos, grīdā u.c.) un tos saskaņos ar AR daļu.

Ugunsdzēsības ūdens ūdensapgāde

10.4.3.15. Iekšējo ugunsdzēsības sistēmu paredzēt no tērauda cauruļvadiem ar “press” tipa vai “coupling” tipa savienojumiem.

10.4.3.16. Iekšējai ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai paredzēt ugunsdzēsības krānus pilnā aprīkojumā, atbilstoši UPP un normatīvo aktu noteiktajām prasībām.

10.4.3.17. Nepieciešamības gadījumā paredzēt spiediena paaugstināšanas sūkņu staciju.

Karstā ūdens, cirkulācijas un siltā ūdens ūdensapgāde

10.4.3.18. Paredzēt karstā ūdens, cirkulācijas ūdensapgādi sanmezglu zonām, ēdināšanas zonām un ledus liešanas tehnoloģijai.

10.4.3.19. Karstā ūdens sagatavošana paredzēta siltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēma paredzēta ar cirkulāciju. Dušu telpām paredzēt siltā ūdens padeves sistēmu.

10.4.3.20. Sistēmas maģistrālos cauruļvadus un stāvvadus montēt slēpti šahtās virs piekārtajiem griestiem un starpsienās (risinājums precizējams AR sadaļā) no daudzslāņu plastmasas ūdensvada caurulēm Ø25÷110 mm.

20

10.4.3.21. Pievadus pie sanitāri-tehniskajiem ierīcēm paredzēts montēt no daudzslāņu plastmasas ūdensvada caurulēm Ø16÷25 mm. Plūsmas regulēšanai karstās sistēmas maģistrālēs un atzaros paredzētas noslēgarmatūras, uz cirkulācijas sistēmas - balansējoši vārstu.

10.4.3.22. Karstā ūdens, cirkulācijas un siltā ūdensapgādes sistēmas cauruļvadiem paredzēt siltumizolāciju vismaz - Ø16÷25 mm caurulēm – b= 20mm; Ø32÷40 mm caurulēm – b= 30mm; Ø50÷63 mm caurulēm – b= 40mm;

Tehnoloģiskā ūdensapgāde

10.4.3.23. Paredzēt atsevišķu ūdensapgādi ledus sagatavošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Detalizētu tehnoloģiskā ūdens patēriņu un siltumslodzi precizēt būvprojekta izstrādes gaitā atbilstoši ledus liešanas tehnoloģijai un laukuma noslodzes perspektīvajiem grafikeim.

10.4.3.24. Ledus sagatavošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai paredzēt ūdens attīrīšanas (atdzelžošanas un mīkstināšanas) iekārtas un reversās osmozes iekārtas.

10.4.3.25. Attīrītā (sagatavotā) ūdens uzkrāšanai un karstā ūdens uzkrāšanai paredzēt ūdens uzkrāšanas tvertnes.

10.4.3.26. Izdales vietā tehnoloģiskajam ūdenim nodrošināt temperatūru ne zemāku kā 70°t.

10.4.4. Kanalizācija (UK - Iekšējie tīkli)

10.4.4.1. Kanalizācijas sistēmas projektējamas atbilstoši MBP principiālajiem risinājumiem, arhitektūras daļai un Pasūtītāja prasībām.

10.4.4.2. Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu.

10.4.4.3. Kontrolei un ekspluatācijas nodrošināšanai paredzēt revīzijas un piekļuves lūkas.

10.4.4.4. Cauruļvadu materiālu, stiprinājumu un savienojumu veidu paredzēt atbilstoši cauruļvadu ražotāja rekomendācijām un saskaņot ar Pasūtītāju.

10.4.4.5. Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt aizsargčaulas un atbilstošu ugunsaizsardzības risinājumu.

10.4.4.6. Sistēmām paredzēt pietiekama daudzuma apkalpošanas lūkas, kā arī pārliecināties par iespēju piekļūt pie lūkām, ja nepieciešams jāparedz ēkas arhitektūrā nepieciešamās piekļuves nodrošināšanu.

10.4.4.7. Katru pieslēguma vietu pie kanalizācijas sistēmas nodrošināt pret smakas iekļūšanu telpā.

Sadzīves kanalizācija

10.4.4.8. Paredzēt sadzīves notekūdeņu novadīšanu no sanmezglu zonām saskaņā ar sanitārtehnisko iekārtu izvietojumu un AR daļas plānojumu, kā arī Pasūtītāja prasībām.

21

Lietus ūdens kanalizācija

10.4.4.9. Lietus ūdeņus no ēkas jumta paredzēt savākt ar jumta piltuvēm. Jumta piltuvēm nodrošināt elektroapsildi.

10.4.4.10. Lietus ūdens novadīšanas cauruļvadus, kuri izvietoti ēkā paredzēt no HDPE cauruļvadiem ar EM veidgabaliem. Paredzēt izolāciju, b=13mm.

Ražošanas kanalizācija

10.4.4.11. Ēdināšanas zonai paredzēt ražošanas kanalizāciju, saskaņā ar virtuves tehnoloģiju, AR daļas plānojumu un Pasūtītāja prasībām.

10.4.4.12. Paredzēt tauku atdalītāju.

Tehnoloģiskā kanalizācija

10.4.4.13. Paredzēt kondensāta novadīšanas kanalizāciju atbilstoši būvprojektā izstrādātajiem AVK daļas risinājumiem.

10.4.4.14. Paredzēt ledus kušanas ūdeņu novadīšanas kanalizāciju. Nepieciešamības gadījumā veikt ledus kušanas ūdeņu attīrīšanu un infiltrāciju objekta teritorijā.

Vienotas prasības

10.4.4.15. Sistēmas ēkas robežās aizliegts apvienot ar citām. Sistēmas K1, un K2 paredzēt ar dabīgu ventilāciju.

10.4.4.16. Cauruļvadu materiālu, stiprinājumus un savienojumu veidus saskaņot ar Pasūtītāju un projekta arhitektu.

10.4.4.17. Tehnoloģiskajās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem aizliegts. Pārējās telpās atklātu cauruļvadu izvietošanu saskaņot ar Pasūtītāju.

10.4.4.18. Sistēmām paredzēt pietiekama daudzuma apkalpošanas lūkas, kā arī pārliecināties par iespēju piekļūt pie lūkām, ja nepieciešams jāparedz ēkas arhitektūrā nepieciešamās piekļuves nodrošināšanu.

10.4.4.19. Lai nodrošinātos pret smaku iekļūšanu telpās no kanalizācijas sistēmas, pie katras pieslēguma vietas pie kanalizācijas sistēmas paredzēt sifonu ar lodi.

10.4.4.20. Sistēmām paredzēt izolāciju, lai novērstu kondensāta rašanos.

10.4.4.21. Savienojuma elementiem lietus kanalizācijas sistēmā jābūt ar pietiekamu spiediena izturību, lai nodrošinātu cauruļvadu nepārrāvumu lokāla vai pilsētas tīklu aizsērējuma vai piepildījuma gadījumā.

10.4.4.22. Vietās, kur ŪK sistēmu cauruļvadi šķērso ugunsdrošās konstrukcijas jāparedz ugunsdrošais mezgls.

10.4.4.23. Gadījumā ja ir vietas, kur ŪK sistēmu cauruļvadi tiek izbūvēti neapsildāmās telpās, jāparedz apsilde ar elektrokabeļiem.

10.4.4.24. Lai nodrošinātu kondensāta novadīšanu no gaisa dzesēšanas sistēmu iekārtām (saņemot uzdevumu no AVK daļas), paredzēt izbūvēt kondensāta kanalizācijas sistēmu.

22

10.4.4.25. Vietās, kur nav iespējama pašteces kondensāta novadīšamnas sistēma, agregāti ir aprīkoti ar kondensāta sūkņiem. Aprīkojumu precizēt AVK – K sadaļā.

10.5. ĀRĒJIE SILTUMAPGĀDES TĪKLI (SAT)

10.5.1. Būvprojekta Ārējo siltumtīklu (SAT) sadaļu iztrādāt atsevišķā sējumā atbilstoši AS

„Rīgas siltums” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

10.5.2. Būvprojekta sējumu skaits atbilstošs AS “Rīgas siltums” prasībām. Sējumi pēc

saskaņošanas tiks iesniegti AS “Rīgas siltums” ārējo pieslēgumu izbūvei.

10.5.3. Projektējot ārējos tīklus un izvēloties cauruļu diametrus ņemt vērā perspektīvo ēku

būvniecības robežas kā arī to siltumpatēriņu.

10.5.4. Projekta ietvaros ņemt vērā, ka katlu māju, kas nodrošina Centrālās tribīnes apkuri paredzēts nojaukt, jo tā atrodas projektētās Ledus halles robežās. Nepieciešams izstrādāt risinājumu Centrālās tribīnes apkures pērslēgšanai uz “Rīgas siltums” tīkliem. Nepieciešams izstrādāt risinājumu, lai nodrošinātu Centrālās tribīnes apkures nepārtrauktību. Tajā skaitā izstrādājami Centrālajās tribīnēs esošo siltummezglu pārbūves risinājumi, lai siltummezglus, kas tiks atslēgti no gāzes katlu mājas varētu nodrošināt pieslēgumi Rīgas siltums siltumtīkliem.

10.5.5. Ārējos siltumtīklus (siltumtrasi) līdz ievadam ēkā, atbilstoši būvprojektā izstrādājamam risinājuma, kas saskaņojams ar AS“Rīgas siltums”, izbūvē AS”Rīgas siltums” slēdzot atsevišķu investīciju līgumu ar Pasūtītāju. Minētie siltumtrases (līdz ievadam ēkā) izbūves darbi nav jāievērtē Izpildītāja finanšu piedāvājumā.

10.6. SILTUMMEZGLS

10.6.1. Projektā paredzēt siltummezgla ierīkošanu;

10.6.2. Siltummezglam jānodrošina apkures, ventilācijas siltumapgādes, karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamo siltuma jaudu.

10.6.3. Paredzēt ierīkot pēc atdalītas shēmas pieslēgtu individuālo siltummezglu apkurei, ventilācijai un karstā ūdens sagatavošanai – divpakāpju, ar automātisku temperatūras regulēšanu, atkarībā no āra gaisa temperatūras;

10.6.4. Pirms un pēc siltuma mezgla paredzēt uzstādīt noslēgarmatūru uz padeves un atpakaļgaitas cauruļvadiem.

10.6.5. Visas iekārtas paredzēt uzstādīt augstāk par 400 mm virs grīdas līmeņa. Ap iekārtām jābūt vismaz 700 mm brīvai vietai. Starp blakus esošo cauruļvadu ārējām virsmām (ar izolāciju) jābūt vismaz 100 mm attālumam.

10.6.6. Atgaisošanai nepieciešamo armatūru izvietot siltummezgla augstākajos punktos, ūdens izlaidei -zemākajos.

10.6.7. Sistēmu aiz ventilācijas kaloriferu siltumapgādes siltummaiņa uzpildīt ar 35% etilēnglikola šķīdumu. Pie ventilācijas iekārtām paredzēt uzstādīt automātiskos samaisīšanas mezglus.

10.6.8. Uz apkures kontūra piebarošanas līnijas uzstādīt ūdens patēriņa skaitītāju ar impulsa devēju .

10.6.9. Regulēšanai uzstādīt automātikas vadības bloku ar programmas karti.

23

10.6.10. SM telpas stāvoklim jāatbilst darba drošības un ugunsdrošības tiesību aktu, kā arī higiēnas normu prasībām. Telpai jābūt nodrošinātai pret nepiederošu personu iekļūšanu.

10.6.11. Elektroiekārtām paredzētos automātiskos slēdžus un procesoru plānot kopējā sadales skapī.

10.6.12. Apkures sistēmas cauruļvadus izolē atbilstoši “Tehniskajiem noteikumiem”.

10.6.13. Visas iekārtu metāliskās daļas, kuras var nokļūt zem sprieguma, zemēt saskaņā ar esošām normām.

10.6.14. Izstrādājami pārbūvējamo siltummezglu risinājumi Centrālajās tribīnēs.

10.7. APKURE, VENTILĀCIJA, GAISA KONDICIONĒŠANA (AVK)

10.7.1. Kopējas prasības:

10.7.1.1. Visām projektējajām sistēmām tiek veikti aerodinamiskie, hidrauliskie un ventilācijas sistēmas radīto trokšņu aprēķini, tiek izstrādāti paskaidrojuma raksti un materiālu specifikācijas, projekta grafiskie rasējumi, kuri nodrošina pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju projekta risinājuma realizācijai būvniecības procesa laikā. Sistēmu cauruļvadiem un galvenajām iekārtām ir jābūt savstarpēji salāgotām AVK, UK, EL, AR un BK sadaļās.

10.7.1.2. Āra gaisa aprēķina parametri.

Sezona Temperatūra

Relatīvais mitrums

Ziema - 20,7°C 90 %Vasara + 27,0 °C 60 %

Paaugstinoties āra gaisa aprēķina parametriem vasaras sezonā un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama iekštelpu mikroklimata aprēķina parametru izmaiņa proporcionāli attiecībā pret āra gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām.

10.7.1.3. Iekštelpu trokšņa līmeni pieņemt atbilstoši LBN 016-15 "Būvakustika" un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija - Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji" B kategorija.

10.7.1.4. Izstrādājot ledus laukumu aukstumapgādes un gaisa sausināšanas sistēmas balstīties uz principiālo shēmu MBP sastāvā. Pirms iekārtu izvēles nepieciešams no Pasūtītāja saņemt tehnoloģisko uzdevumu par laukumu noslodzi, paredzamajiem darbības režīmiem, u.c. projekta izstrādei svarīgu informāciju, pēc kuras veikt precīzos aprēķinus nepieciešamajām jaudām un gaisa dadzumiem.

10.7.2. Apkures un siltumapgādes sistēmas

10.7.2.1. Pirms izvēlēties telpas apkures veidu to nepieciešams saskaņot ar pasūtītāju, piemēram - radiatoru, grīdas apkures, sildpaneļi. Siltās grīdas kā minimums paredzētas garderobēs un dušas telpās.

10.7.2.2. Siltumnesēja temperatūra:

radiatoru apkures sistēmai 80/60°C; ventilācijas siltumapgādes sistēmai 80/60°C (35% etilēnglikola šķīdums); siltās grīdas – pēc aprēķina.

10.7.2.3. Iekštelpu temperatūras:

24

Slēgtā ledus hallē 8-10°CSportistu/treneru ģērbtuvēs 20°CDrēbju žāvēšanas telpās temperatūru un ventilāciju nodrošināt tādu, lai 20 hokeja komplektus ir iespējams izžāvēt 12h laikāPirmās palīdzības telpās 24°CPersonāla, režijas, biroju, u.tml. telpas 24°CIeejas halle 18°CSlidu nomas telpa 18°CTelpa ledus apstrādei 15°CKafejnīcas zona 19°C

10.7.2.4. Apkures sistēmu projektēt ar balansēšanas un regulēšanas iespējām, ņemot vērā funkcionālās vajadzības, saules ietekmi un laika grafiku. Paredzēt ēkas siltumapgādes sistēmas vadību no ēkas BMS, resursu patēriņa optimizācijai un ēku pārvaldības komfortam.

10.7.2.5. Pie atzariem no stāvvadiem paredzēt uzstādīt noslēgarmatūru un izlaides ventiļus.

10.7.2.6. Radiatoru tipu, stiprināšanas veidu un pieslēguma veidu saskaņot ar Pasūtītāju pirms projekta izstrādes.

10.7.2.7. Radiatorus aprīkot ar termostatisko ventili ar regulēšanas iespēju.

10.7.2.8. Apkures sistēmai uzstādīt siltumizolāciju, siltumizolācijas tipu un biezumu izvēlas tehniski ekonomiski pamatotu.

10.7.2.9. Sistēmu augstākajos punktos paredzēt automātiskās atgaisošanas ierīces.

10.7.2.10. Apkures sistēmas paredzēt ar mainīgu siltumnesēja plūsmu, nodrošinot spiediena kontroli sistēmā.

10.7.2.11. Cirkulācijas sūkņus izvēlēties ar energoefektivitātes klasi ne zemāku par „A”.

10.7.2.12. Projektā paredzēt izstrādātā ledus kausēšanas bedri katrai hallei, ledus kausēšanas slodzi precizēt projektēšanas gaitā. Bedres izmērus un nepieciešamo jaudu skaņot ar Pasūtītāju.

10.7.3. Aukstumapgādes sistēma, ledus sagatavošana.

10.7.3.1. Izvēlēties čillerus, kas izmanto CO2 gāzi kā aukstumaģentu.

10.7.3.2. Aukstumapgādes sistēmas ārējās iekārtas jaudas aprēķiniem āra gaisa aprēķina temperatūra + 35°C un relatīvais mitrums 55%

10.7.3.3. Ledus laukumu grunts apsildei un ledus saldēšanai izmanto ūdens/etilēnglikola maisījumu. Cilpu atzarus no kolektora paredz ar regulējošo un noslēgarmatūru.

10.7.3.4. Paredzēt siltuma atgūšanu no čilleriem. Atgūto siltumu izmantot adsorbcijas sausinātāja gaisa sildīšanas, ēkas apkures, karstā ūdens, tehnoloģiskā ūdens sildīšanas vajadzībām.

10.7.3.5. No čillera siltuma atgūšanas sistēmas paredzēt potenciālu pieslēgumu fultbola laukuma apsildei. Pieslēguma principiālo risinājumu saskaņot ar futbola laukuma apsildes sistēmas projektētāju vai Pasūtītāju.

10.7.3.6. Liekā (neizmantojamā) siltuma novadīšanai paredzēt uzstādīt dzesēšanas bloku (drycooler) uz ēkas jumta.

10.7.3.7. Iekārtu aprīkot ar automātiku un iespēju pieslēgumam pie ēkas BMS sistēmas.

10.7.4. Gaisa kondicionēšanas sistēma

25

10.7.4.1. Gaisa kondicionēšanas sistēmas ārējās aukstuma iekārtas jaudas aprēķiniem āra gaisa aprēķina temperatūra + 35°C un relatīvais mitrums 55%

10.7.4.2. Aukstumnesējs (35% etilēnglikola šķīdums) gaisa kondicionēšanas sistēmām temperatūra 7/12°C.

10.7.4.3. Gaisa kondicionēšanas agregātu un ventilācijas sistēmu aukstumapgādi nodrošina centrālie ūdens dzesētāji – čilleri, kas novietoti tehniskajās telpās energoblokā, vai ārpus ēkas, vietu iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju.

10.7.4.4. Prasības gaisa kondicionēšanas iekārtai (čillerim):

10.7.4.4.1. Akumulācijas tvertne 1000 l.

10.7.4.4.2. Mīkstā palaišana (Soft start) kompresoriem.

10.7.4.4.3. Čillera pieslēgšana pie ēkas BMS sistēmas.

10.7.4.4.4. Ventilatoru vadība – inverter tipa – priekš gaisa daudzuma ražības samazināšanas un čillera darbības nodrošināšanas pie zemām āra gaisa temperatūrām.

10.7.4.4.5. Pretvibrācijas balsti - atsperes tipa.

10.7.4.4.6. Aizsargreste ar gaisu dzesējamam siltummainim.

10.7.4.4.7. Plūsmas slēdzis.

10.7.4.4.8. Aizsargpanelis vadības displejam.

10.7.4.4.9. Aizsargpaneļi kondensatoram.

10.7.4.4.10. Noslēgvārsts katra kompresora sūcpusē.

10.7.4.4.11. Noslēgvārsts katra kompresora spiedpusē.

10.7.4.4.12. Augstā un zemā spiediena vizuālas nolasīšanas skalas.

10.7.4.5. Gaisa kondicionēšanas sistēmu paredzēt telpām kurām ir pārkaršanas iespēja vasaras periodā. Telpas kurās paredzēts projektēt kondicionēšanas sistēmas saskaņot ar Pasūtītāju.

10.7.4.6. Kondicionieru tipu, stiprināšanas veidu saskaņot ar Pasūtītāju pirms projekta izstrādes.

10.7.4.7. Sistēmu paredzēt ar 35% etilēnglikola šķīdumu.

10.7.4.8. Uz maģistrālajiem cauruļvadiem un atzariem uzstādīt noslēgventiļus un sistēmas iztukšošanas ventiļus. Augstākajos punktos jāuzstāda automātiskos atgaisošanas ventiļus.

10.7.4.9. No kondicionieru iekšējiem blokiem paredzēt kondensāta novadīšana. Izstrādāt uzdevumu UK projekta sadaļas izstrādātajiem.

10.7.4.10. Servera telpām paredzēt atsevišķas freona dzesēšanas sistēmas, nepieciešamo jaudu saskaņot ar Pasūtītāju projekta izstrādes gaitā.

10.7.5. Ventilācijas sistēma

10.7.5.1. Projektēt mehāniskās pieplūdes - nosūces sistēmas. Sistēmām izmantojot gaisa rekuperatorus, ūdens gaisa sildīšanas un dzesēšanas sekcijas. Iekārtas aprīkot ar rūpnīcas automātiku un iespēju pieslēgumam pie ēkas BMS.

10.7.5.2. Prasības gaisa apstrādes iekārtām (AHU):

10.7.5.2.1. Jāatbilst šādiem normatīvi tiesiskajiem aktiem, standartiem, sertifikātiem un citām kompetentu, neatkarīgu trešo personu pārbaužu un atestāciju prasībām:

10.7.5.2.1.1. Eiropas komisijas regula Nr.1253/2014 ventilācijas iekārtām, ekodizaina prasības (ErP).

26

10.7.5.2.1.2. Eurovent sertifikāts.

10.7.5.2.1.3. Sertificēta iekārtu konfigurācijas un izvēles datorprogramma.

10.7.5.2.2. Ugunsdrošības prasības:

10.7.5.2.2.1. Korpusa siltuma un skaņas izolācijas materiāls nedegošs, ugunsgrēka laikā veselībai kaitīgas vielas neizdalošs.

10.7.5.2.2.2. Korpusa siltuma un skaņas izolācijas materiāla ugunsdrošības klase A1, saskaņā ar EN13501.

10.7.5.2.3. Korpusa konstruktīvā uzbūve, mehāniskās un siltumtehniskās īpašības:

10.7.5.2.3.1. Rāmja konstrukcija korpusa paneļu un citu komponentu stiprināšanai.

10.7.5.2.3.2. Mehāniskās stabilitātes klase D2 vai augstāka.

10.7.5.2.3.3. Korpusa iekšējā virsma gluda bez izvirzījumiem, skrūvēm, atverēm, šķirbām u.c. nelīdzenumiem, kur var sakrāties mehāniskais un bioloģiskais piesārņojums.

10.7.5.2.3.4. Durvju aizvērējmehānismi, eņģes, rokturu aizbīdņi u.c. atrodas ārpus gaisa plūsmas, montēti uz iekārtu ārējās virsmas.

10.7.5.2.3.5. Korpusa siltuma un skaņas izolācijas slāņa biezums 50mm vai biezāks.

10.7.5.2.3.6. Korpusa gaisa caurlaidības (blīvuma) klase L2 vai augstāka.

10.7.5.2.3.7. Korpusa termālās izolācijas klase T2 vai augstāka iekārtām kas apkalpo ledushalli, pārējām T3 vai agstāka

10.7.5.2.3.8. Korpusa aukstuma tiltiņu klase TB2 vai augstāka iekārtām kas apkalpo ledushalli, pārējām TB3 vai agstāka.

10.7.5.2.3.9. Iekārtas jāuzstāda uz rūpnieciski ražota balsta rāmja min 80mm, lai būtu iespējams noregulēt nepieciešamo iekārtas grīdas līmeni, pieslēgt kondensāta novadīšanas sifonus un veikt nepieciešamos iekārtas apkalpošanas, tīrīšanas un tehniskā servisa darbus.

10.7.5.2.4. Ventilatori, ventilatoru piedziņas elektromotori un to sekcijas:

10.7.5.2.4.1. Ražības vadības tehnoloģija ar EC komutāciju tipizmēriem līdz 5kW, pārējiem vienātruma ar frekvenču pārveidotāju, ja nav pieejama EC komutācijas vadība.

10.7.5.2.4.2. Centrfugāla tipa ventilatori ar uz atpakaļu liektām lāpstiņām.

10.7.5.2.4.3. Vārpstas tiešās piedziņas ventilators.

10.7.5.2.4.4. Izgatavošanas materiāls - augstas izturības kompozītmateriāls vai metāls ar krāsojuma pārklājumu.

10.7.5.2.4.5. Ventilatora darba punktā elektrojaudas rezerve 10%.

10.7.5.2.4.6. Ventilatoru piedziņas elektromotori industriāli ražotāja rūpnīcā aprīkoti ar maksimālās temperatūras devējiem

10.7.5.2.4.7. Ventilatora sekcija aprīkota ar industriāli ražotāja rūpnīcā montētu apļveida kapilāru un izvadiem un korpusa ārējās virsmas ventilatora radītā spiediena mērierīču pieslēgšanai.

10.7.5.2.4.8. Ventilatora sekcija industriāli ražotāja rūpnīcā aprīkota ar drošības fiksatoru pret durvju nejaušu aizvēšanos.

10.7.5.2.4.9. Aprīkots ar servisa drošības slēdzi rūpnieciski apsaistītu un montētu uz korpusa ārējās virsmas.

10.7.5.2.5. Dzesēšanas sekcijas:

10.7.5.2.5.1. Attālums starp siltummaiņa plāksnītēm (lamellām) min 2,5 mm.

27

10.7.5.2.5.2. Nerūsējošā tērauda kondensāta uztveršanas panna zem dzesēšanas sekcijas ar slīpumu kondensāta novadīšanas virzienā.

10.7.5.2.5.3. Caurulīšu materiāls varš (Cu), plāksnīšu (lamellu) materiāls alumīnijs (Al).

10.7.5.2.5.4. Spiediena klase līdz 16 bar.

10.7.5.2.5.5. Rūpnieciski izgatavots pilienu atdalītājs, ja nepieciešams.

10.7.5.2.5.6. Nodrošināta ērta piekļuve tehniskā servisa veikšanai un tīrīšanai no abām pusēm izmantojot tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas.

10.7.5.2.6. Sildīšanas sekcijas:

10.7.5.2.6.1. Attālums starp siltummaiņa plāksnītēm (lamellām) min 2,0 mm.

10.7.5.2.6.2. Caurulīšu materiāls varš (Cu), plāksnīšu (lamellu) materiāls alumīnijs (Al).

10.7.5.2.6.3. Spiediena klase līdz 16 bar.

10.7.5.2.6.4. Paredzēta specializēta vieta pretaizsalšanas kapilāra montāžai.

10.7.5.2.6.5. Nodrošināta ērta piekļuve tehniskā servisa veikšanai un tīrīšanai no abām pusēm izmantojot tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas.

10.7.5.2.7. Filtru sekcijas:

10.7.5.2.7.1. Filtra laukums vismaz 10 m2 uz 1 m2 iekārtas iekšējā šķērsgriezuma laukuma.

10.7.5.2.7.2. Filtru ietilpība G1 līdz G4 – vismaz 100 Pa, F5 līdz F9 – vismaz 150 Pa.

10.7.5.2.7.3. Blīvējuma materiāls – slēgto poru tipa, mitrumu neuzsūcošs.

10.7.5.2.7.4. Uz iekārtas korpusa ārējās virsmas katram filtram uzstādts diferenciālā spiediena manometrs vizuālai filtra piesārņojuma līmeņa noteikšana.

10.7.5.2.7.5. Sekcija aprīkota ar rūpnieciski uzstādītiem manometra caurulīšu pievienojumiem.

10.7.5.2.8. Rotora tipa siltuma atgūšanas reģenerators:

10.7.5.2.8.1. Attālums starp reģeneratora plāksnītēm min 2 mm.

10.7.5.2.8.2. Nodrošināta ērta piekļuve tehniskā servisa veikšanai un tīrīšanai no abām pusēm izmantojot tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas.

10.7.5.2.8.3. Siltuma atgūšanas efektivitāte vismaz 78%.

10.7.5.2.8.4. Spiediena kritums atkarībā no gaisa daudzuma un darba stundu skaita.

10.7.5.2.9. Plākšņu tipa siltuma atgūšanas rekuperators:

10.7.5.2.9.1. Attālums starp siltummaiņa plāksnītēm min 2 mm

10.7.5.2.9.2. Nodrošināta ērta piekļuve tehniskā servisa veikšanai un tīrīšanai no abām pusēm izmantojot tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas.

10.7.5.2.9.3. Siltuma atgūšanas efektivitāte vismaz 75%.

10.7.5.2.9.4. Apvadvārsta funkcija brīvās dzesēšanas (free cooling) funkcijas nodrošināšanai vasaras periodā un atkausēšanas funkcijai saglabājot gaisa daudzumu ziemas periodā.

10.7.5.2.9.5. Spiediena kritums atkarībā no gaisa daudzuma un darba stundu skaita.

10.7.5.2.9.6. Iekārtām, kas apkalpo telpas ar paaugstinātu mitruma līmeni nosūces daļa ar pretkorozijas aizsardzību.

28

10.7.5.2.9.7. Nerūsējošā tērauda kondensāta uztveršanas panna zem siltummaiņa ar slīpumu kondensāta novadīšanas virzienā.

10.7.5.2.10. Starpsiltumnesēja (run-around) tipa siltuma atgūšanas elements:

10.7.5.2.10.1. Attālums starp siltummaiņa plāksnītēm min 2 mm

10.7.5.2.10.2. Nodrošināta ērta piekļuve tehniskā servisa veikšanai un tīrīšanai no abām pusēm izmantojot tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas.

10.7.5.2.10.3. Siltuma atgūšanas efektivitāte vismaz 68%.

10.7.5.2.10.4. Spiediena kritums un hidrauliskā pretestība atkarībā no gaisa daudzuma un darba stundu skaita.

10.7.5.2.10.5. Nerūsējošā tērauda kondensāta uztveršanas panna zem siltummaiņa ar slīpumu kondensāta novadīšanas virzienā.

10.7.5.2.11. Gaisa ceļu noslēgvārsti:

Neblīvums maksimāli 100dm3/m2 pie 500Pa

10.7.5.2.12. Elastīgie gaisa vadu pievienojumi:

10.7.5.2.12.1. Rūpnieciski izgatavoti un piegādāti iekārtas komplektācijā.

10.7.5.2.12.2. Siltumizolēti āra gaisa ieņemšanas un izmešanas daļā.

10.7.5.2.12.3. Aprīkoti ar pievienojuma flančiem.

10.7.5.2.13. Tehniskā servisa un tīrīšanas sekcijas:

10.7.5.2.13.1. Jāparedz pirms un pēc iekārtas funkcionālā elementa (dzesēšanas sekcijas, sildīšanas sekcijas siltuma atgūšanas elementa).

10.7.5.2.13.2. Minimālais garums 400 mm.

10.7.5.2.13.3. Minimālais atveramu durvju platums 320 mm.

10.7.5.3. Gaisa ieņemšanas un izmetes vietas paredzēt tā, lai samazinātu izmetes gaisa un āra gaisa piesārņojuma ietekmi uz ieņemšanas gaisa kvalitāti.

10.7.5.4. Gaisa apmaiņas daudzums telpās jāaprēķina atbilstoši standartiem un sekojošiem parametriem:

Birojos (B kategorija) 2,52m3/m2

Sanitārajos mezglos 75m3/st. uz dušu un 50m3/st. podu

Izlašu ģērbtuves Lai nodrošinātu paaugstinātu komforta līmeni izlašu ģērbtuvēs, jāparedz gaisa atjaunošanu telpā ne mazāka kā 4x stundā spēļu un treniņu laikā

Ledus halle Atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Gaisa absolūtais mitrums ne vairāk kā 4g/kg

Kafejnīcas/ ēdnīcas/ virtuves zona Atbilstoši standartiem un tehnoloģiskajam uzdevumam

29

10.7.5.5. Gaisa apstrādes iekārtām jāparedz rāmis un vibroizolatori.10.7.5.6. Publisko tualešu telpās paredzēt atsevišķu nosūces ventilācijas sistēmu.10.7.5.7. Uz gaisa vadu atzariem parezēt regulēšanas vārstus.10.7.5.8. Telpās, kurās nepieciešams veidot negatīvu gaisa bilanci, pārplūdi nodrošina ar

10 mm spraugu zem durvīm, ja ar to nav pietiekoši paredz pārplūdes restes durvīs.

10.7.5.9. Uz maģistrālajiem gaisa vadiem jāparedz revīzijas un tīrīšanas lūkas. Lūkas jāierīko atbilstoši LVS EN 12097:2007 ''Ēku ventilācija. Gaisvadi. Gaisvadu sistēmu apkopes ērtuma prasības gaisvadu sastāvdaļām''.

10.7.5.10. Visas iekārtu metāliskās daļas, kuras var nokļūt zem sprieguma, zemēt saskaņā ar esošām normām.

10.7.5.11. Projektējot gaisa vadus, gaisa plūsmas ātrumi ir pieņemti tādi, lai gaisa vadi un regulēšanas vārsti neradītu papildus troksni, sistēmu būtu iespējams ieregulēt atbilstoši projektētajiem gaisa daudzumiem.

10.7.5.12. Paredzēt individuālās mikroklimata regulēšanas iespējas konkrētos telpu blokos. Regulācija integrēta ēkas BMS. Telpas kurās nepieciešama individuāla mikroklimata regulēšana jāsaskaņo ar sistēmā Pasūtītāju.

10.7.5.13. Katrā Ledus hallē paredzēta individuāla temperatūras un mitruma regulēšana izmantojot ventilācijas sistēmu. Ventilācijas sistēmas paredzēt ar adsorbcijas gaisa sausināšanas funkciju. Principiālo shēmu veidot pēc MBP aprakstā norādītās informācijas. Gaisa absolūtais mitrums ne augstāks par 4g/kg.

10.7.5.14. Nepieciešamo PN sistēmu skaits un to apkalpojamās zonas, precizējams būvprojekta izstrādes laikā.

10.7.6. Ugunsdrošības pasākumi ventilācijas un apkures sistēmās

Ugunsdrošības pasākumi apkures un ventilācijas sistēmās paredzēt saskaņā ar LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība” un LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” prasībām.

10.7.6.1. Mehāniskā dūmu novadīšana no koridoriem; no atsevišķām telpām;

10.7.6.2. Āra gaisa kompensācija dabiskā ar automātiski atveramiem logiem; mehāniskā ar pieplūdes ventilācijas iekārtām telpās bez atveramiem logiem.

10.7.6.3. Vietās, kur apkures, dzesēšanas caurules un ventilācijas gaisa vadi šķērso būvkonstrukcijas ar normētu ugunsizturības robežu, caurumus un spraugas aizpilda ar atbilstošas ugunsizturības robežas hermetizējošiem materiāliem.

10.7.6.4. Spraugas starp ugunsdrošo šķērsli un ugunsdrošo vārstu aizpilda ar degtnespējīgiem hermetizējošiem materiāliem, kuriem ir attiecīga ugunsizturības robeža.

10.7.6.5. Ventilācijas sistēmu gaisa vados vietās, kurās gaisa vadi šķērso būvkonstrukcijas (starpstāvu pārsegumus, ugunsdrošās sienas un starpsienas) ar normēto ugunsizturības robežu, uzstāda automātiskus ugunsdrošos vārstus ar atbilstošu ugunsizturības robežu.

10.7.6.6. Tranzīta gaisa vadus izolēt ar akmens vates ugunsdrošo izolāciju saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem, nodrošinot ugunsizturības robežu ne zemāku par EI 60.

10.7.6.7. Jāparedz ventilācijas iekārtu atslēgšanās ugunsgrēka trauksmes gadījumā.

10.8. ELEKTROAPGĀDE (ELT, EL)

30

Būvprojekta sadaļu izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā.

10.8.1. Ārējie elektroapgādes tīkli (ELT)

10.8.1.1. Būvprojekta Ārējo elektroapgādes tīklu (ELT) sadaļu iztrādāt atsevišķā sējumā atbilstoši AS „Sadales tīkls” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

10.8.1.2. Ēkai paredzēt divus neatkarīgus ievadus no atsevišķām transformatora apakšstacijām.

10.8.1.3. Ēkai papildus nepieciešams nodrošināt elektroapgādi no alternatīva enerģijas avota : dīzeļģeneratora vai UPS ar baterijas bloku. Dīzeļģeneratoram paredzama vieta tā novietojumam/ pieslēgumam nepieciešamības dadījumā.

10.8.1.4. Paredzēt pārslēgu un nodalīt atsevišķi elektrības sadalnes, kam nepieciešama elektroenerģijas padeve elektrības pārtraukuma gadījumā.

10.8.1. Elektroapgāde iekšējie tīkli (EL)

Izstrādāt elektroapgādes projektu saskaņā ar Būvprojekta AR sadaļas u.c. inženierdaļu risinājumiem un projektēšanas uzdevumu, kā arī ņemot vērā spēkā esošos Latvijas būvnormatīvus un citus normatīvos aktus, kā arī tehniskos vai īpašo noteikumus, tai skaitā:

10.8.1.1. Projektā paredzēt iekšējo elektrotīklu izbūvi, kā arī ārējo elektrotīklu garantētās barošanas nodrošinājumu. Iekšējo un ārējo elektroapgādes tīklu tehniskais projekts jāizstrādā balstoties uz arhitektūras un inženiertīklu daļu uzdevumiem, kā arī Pasūtītāja tehnisko uzdevumu.

10.8.1.2. Elektroapgādes stratēģija - No Galvenās sadalnes paredzēt kabeļlīnijas līdz grupu sadalnēm pa stāviem, kur pieslēgt spēka tīklus - El Patērētājus, atsevišķi apgaismi, atsevišķi UPS kontaktligzdas.

10.8.1.3. Katrā stāvā un uz katru ledus laukuma zāli uzstādīt vismaz vienu elektrosadalni ar garantēto elektroapgādi.

10.8.1.4. Nepieciešamajām darba vietām paredzēt atsevišķas kontaktligzdas no “parastā ievada” un rezervētā, kur pieslēgt piemēram, datora sistēmas bloku, lai elektro-pārrāvuma gadījumā tiek saglabāti nepieciešami dati.

10.8.1.5. Elektrisko slodžu jaudu aprēķins pa mēnešiem (ziema/ vasara) visām projektējamajām sistēmām atsevišķi un kopumā. Tehniski ekonomiski izdevīgākā pieslēguma risinājuma izvēle

10.8.1.6. Projektā jāietver elektroapgādes daļas:

vidējā sprieguma elektroietaises (slēgiekārtas, transformatora apakšstacijas, vidējā sprieguma kabeļlīnijas);

elektroapgādes maģistrālos elektrotīklus( kabeļu plauktu sistēmu, kabeļkanāli, sadalnes un stāvvadus);

elektroapgādes spēka tīklus (kontaktligzdas, izvadi, pieslēgumi elektroierīcēm u.c);

elektroapgādes apgaismes tīkli ( slēdži, sensori, klātbūtnes sensori, dimmeri, gaismekļi)

zibensaizsardzības sistēma un zemēšanas sistēma;

ārējie elektrotīkli - rezerves elektroapgādes nodrošinājums un ……kV tīklu rekonstrukcija vai izbūve

31

10.8.2. Kabeļlīnijas

Maģistrālo tīklu risinājumu iespējams risināt ar kopņu tilta palīdzību vai atsevišķu kabeļlīniju izbūvi no ēkas galvenās sadalnes.

10.8.2.1. Kabeļlīnijas instalēt uz kabeļrenēm, kas ir slēgtas ar nosegvāku un skrūvējamu plombi, nesakcionēta personāla piekļuvei;

10.8.2.2. Ēkas el. tīklu kabeļus – pievadus kontaktligzdām, izvadiem, pieslēgumus elektroierīcēm paredzēt instalēt slēpti ēkas konstrukcijās, sienās.

10.8.2.3. El. pievadus kontaktligzdu kabeļkanāliem instalēt atklāti vertikālos kabeļkanālos.

10.8.2.4. Uz jumta lietot Ultravioleto staru noturīgas aizsargcaurules.

10.8.2.5. Tehniskajās telpās atklātā veidā kabeļus var guldīt uz kabeļu plauktiem un trepēm, pārējās vietās tos guldīt instalāciju caurulēs.

10.8.3. Elektroenerģijas kontroluzskaite

10.8.3.1. Patērētās elektroenerģijas kontroluzskaite jāparedz atsevišķi katram ledus laukumam un izlašu ģērbtuvju zonai, kafejnīcai, … , kā arī funkcionāli nodalītiem jaudīgākiem elektropatērētājiem (čilleri, ventagregāti, lifti, kompresori u.c.) un komercplatībām.

10.8.3.2. Elektroenerģijas kontroluzskaitei izmantot elektroniskus el. enerģijas skatītājus ar iespēju pārraidīt no tiem nolasītos parametrus uz VAS sistēmu

10.8.3.3. Visās galvenajās sadalnēs jāuzstāda sprieguma kvalitātes kontroles iekārtas ar iespēju pārraidīt no tām nolasītos parametrus uz VAS sistēmu.

10.8.3.4. Kontroluzskaites skaitītāju nolasīšana paredzēta VAS projekta sadaļā.

10.8.4. Elektrosadalnes

10.8.4.1. Katrai slodžu kategorijai paredzēt atsevišķu elektroapgādes sadalni. Precizējams būvprojekta izstrādes laikā ar Pasūtītāju.

10.8.4.2. Katrai slodžu kategorijai paredzēt atsevišķu elektroapgādes sadalni. Precizējams būvprojekta izstrādes laikā ar Pasūtītāju.

10.8.4.3. Projektā paredzēt atsevišķi katrā stāvā nodalītas sadalnes pa nozīmēm: tehnoloģiskajām ierīcēm; ventilācijas un dzesēšanas ierīcēm; spēka elektrotīkliem; garantētiem elektropatērētājiem un kontaktligzdām; apgaismei; avārijas un evakuācijas apgaismei.

10.8.6. Jaudas koeficienta kompensēšana

Koriģētajam jaudas koeficientam (cos ) jābūt vismaz 0,93., galvenajā sadalnē paredzēts uzstādīt kondensatoru baterijas.

10.8.7. Garantētās elektrobarošanas avoti

10.8.7.1. Elektroenerģijas patērētāju paaugstinātam elektroapgādes drošumam elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā ēkai jāparedz garantētās barošanas sadalne, kas barojas no diviem neatkarīgiem enerģijas avotiem - ievada un dīzeļģeneratora. Sadalni aprīkot ar pārslēgu.

32

10.8.7.2. Projektā paredzēt pārslēgs, kas avārijas gadījumā pārslēdzas uz rezerves ievadu no TP un dīzeļģeneratoru.

10.8.7.3. Rezerves elektroapgādi paredzēta šādiem elektroenerģijas Patērētājiem:

ēkas avārijapgaismei; evakuācijas apgaismojuma norādēm; ēkas ugunsdzēsības sistēmai; atsevišķa UPS iekārta iekļauta ESS sadaļā; ēkas piekļuves un drošības sistēmām; ēkas telekomunikāciju sistēmām; ēkas ugunsdrošības signalizācijas sistēmām; kontakligzdu sistēmai darba telpās pie darba vietām; evakuācijas un avārijas apgaismojumam paredzēts ar iebūvētiemakumulatoru

blokiem gaismeklī.

10.8.8. Nepārtrauktās elektroapgādes iekārtas (UPS)

10.8.8.1. Objektā ir paredzētas divas nepārtrauktās elektroapgādes iekārta (UPS) - sistēma, kas ieslēgta ķēdē starp elektroenerģijas piegādātāju un patērētāju UPS sistēmas, kas patērētājiem nodrošina nepārtrauktu elektroapgādi.

10.8.8.2. UPS iekārtai jāgarantē nepārtrauktu tai pieslēgto patērētāju elektroapgādi pieprasīto laika periodu (10 min.).

10.8.8.3. Kopējās tehniskās prasība UPS iekārtām. UPS iekārtai droši jānodrošina sekojoši darba režīmi: normāls darba režīms saskaņā ar VFI-SS-111; periodiskā jaudas pārslodze līdz attiecībai 5:1 t=20msek

bez Bypass pārslēgšanās; noturība pret tīkla traucējumiem; atpakaļpieslēgums pie elektroapgādes tīkla; apkopes režīms; paralēlais darba režīms; automātiska baterijas kapacitātes pārbaude,

pieslēdzoties atpakaļ pie tīkla ar notikumu reģistrācijas atmiņu.

10.8.9. Rezerves elektroapgādes avoti – rezerves elektroapgādes dīzeļģeneratori

10.8.9.1. Paaugstinātam elektroapgādes drošumam, nepieciešamības gadījumā paredzēt iespēju uzstādīt dīzeļģeneratoru (Dīzeļģenerators neietilpst būvdarbu apjomos)

10.8.10. Kontaktligzdu sistēma

10.8.10.1.Spēka un kontaktrozešu sistēma sevī ietver:

ēkas vispārējas nozīmes el. kontaktrozetes; ēkas el. kontaktrozetes datoriem darba vietās; ēkas el. kontaktrozetes datoriem darba vietās no UPS;

ēkas el. kontaktrozetes datoriem darba vietās no UPS un III pakāpes pārsprieguma aizsardzību;.

ēkas el. kontaktrozetes un tiešo savienojumu visiem vājstrāvas patērētājiem;

ēkas ugunsdrošības signalizācijas sistēmu. el. apgādi;33

ēkas ugunsdzēsības sistēmas el. apgādi; ēkas liftu un citu tehnoloģisko iekārtu vadības sadalņu el. apgādi

10.8.10.2. Ēkā paredzēt izmantot kontaktrozetes ar zemējuma kontaktu, nodrošinot zemēšanas (TN-S) sistēmu. Kontaktrozešu elektroapgādes grupas nodalīt:

atsevišķas - datoru elektroapgādei; atsevišķas - sadzīves tehnikai un vispārējās nozīmes kontaktrozetēm, kā

arī kontaktrozetēm tehniskajās telpās. grīdas kārbas un pieslēguma kollonnas ar iebūvētām kontaktligzdām un

vājstrāvu sistēmām- paredzēt biroja telpās, kur liels atstatums mēbelēm no sienas un apspriežu telpā u.c. (precizējams AR daļā).

El. kontaktrozešu izvietojumu un montāžas augstumu precizēt montāžas

laikā (precizējams AR daļā)

10.8.11. Iekšējā elektroinstalācija

10.8.11.1. Gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums jāizvēlas saskaņā ar telpu mitruma un putekļu līmeni, kur tās uzstādītas.

10.8.11.2. Ēkas el. tīklu kabeļus, izņemot tehniskajās telpās, paredzēts instalēt slēpti ēkas konstrukcijās, kabeļu pieslēgumus pie iekārtām veidojot pēc iespējas tuvāk tām. Nav pieļaujama elektroinstalācijas montāža atklātā veidā, kā arī instalāciju kanālos, caurulēs plauktos u.c., izņemot projekta dokumentācijā minētajās vietās (precizējams AR daļā).

10.8.12. Elektroapgaismes sistēma

10.8.12.1. Projektā izmantot LED un luminiscences gaismekļus. Mākslīgā apgaismojuma sistēma sevī ietver:

ēkas darba apgaismojumu (diena un nakts); dežūrapgaismojumu; ēkas avārijas apgaismojumu; ēkas fasāžu un teritorijas apgaismojumu;

10.8.12.2. Apgaismojuma līmeni izvēlēt atbilstoši LVS 12464-1 -2011 standartam. Mākslīgai apgaismei visā ēkā jāizmanto gaismekļus ar LED. LED gaismekļiem jāizvēlas ar krāsu – „neutral white” 3300K-5300K vai „daylight white” >5300K.

LX1. lasīšana, rakstīšana, datu apstrāde 5002. sapulču, konferenču telpas 500 Apgaismojumam ir jābūt

aprīkotam ar dimmējamo sistēmu

3. klientu pieņemšanas vietas, reģistratūras 3004. Ledus halle 1000 un

20005. Ieejas halle 100 -

2006. Izlašu ģērbtuve 1007. garderobes, atpūtas telpas 200 Atrunāts LH specifikācijā

34

10.8.12.3. Gaismekļu tipi:

Saskaņojami ar Pasūtītāju, izvēloties ekonomiskāko variantu, vienlaikus nodrošinot apgaismojuma nepieciešamo kvalitāti

gaiteņos; biroja telpās; ģērbtuvēs; tehniskajās telpās; hokeja hallēs - ledus laukumos; kafejnīcā; tehniskajās telpās

10.8.13. Apgaismes vadība

10.8.13.1. Darba apgaismes vadība koplietošanas telpās (gaiteņos, ieejas hallēs, kāpņutelpās, liftu priekštelpās, uzgaidāmās telpās u.c. publiskās telpās) jāparedz centralizēti - no VAS (BMS) telpas, izmantojot iepriekš ieprogrammētu apgaismes scenārija režīmus (maksimālo apgaismojuma režīmu dienas laikā un minimālo režīmu nakts laikā), kā arī lokālā vadība (sensori). Nakts laikā ar klātbūtnes sensoru.

10.8.13.2. Darba apgaismes vadība tehniskajos gaiteņos un telpās paredzēta ar klātbūtnes sensoriem un VAS palīdzību.

10.8.13.3. Darba apgaismes vadība administrācijas (biroja) telpās jāparedz lokāli, izmantojot zemapmetuma slēdžus.

10.8.13.4. Darba apgaismes vadība ģērbtuvēs jāparedz lokāli. Sistēma nodrošinās iepriekš ieprogrammētus apgaismes režīmus telpā.

10.8.13.5. Darba apgaismes vadība kafejnīcā … - risinājums izstrādājams projektēšanas laikā.

10.8.13.6. Darba apgaismes vadība Ledus halle paredzēts vadīt, izmantojot telpas vadības sistēmas paneli. Vadība no…. risinājums izstrādājams projektēšanas laikā.

10.8.13.7. Darba apgaismes vadība apsardzes telpās, VAS monitoringa telpās, gaismas un skaņas operatoru telpā, jāparedz tikai lokāli, izmantojot zemapmetuma slēdžus attiecīgā telpā.

10.8.13.8. Darba apgaismes vadību WC telpās un pie izlietnes spoguļiem jāparedz, izmantojot klātbūtnes devējus.

10.8.13.9. Darba apgaismes slēdžu augstums 0,9 – 1,1 m no tīrās grīdas līmeņa.

10.8.13.10. Telpās, kur gaismekļu skaits ir lielāks par četriem, jāparedz apgaismojuma ieslēgšana grupās.

10.8.14. Avārijgaisma telpā

10.8.14.1. Evakuācijas ceļa virziena apgaisme jānodrošina, izmantojot izgaismotas evakuācijas ceļa virziena norādes.

10.8.14.2. Avārijas apgaismes vadība koplietošanas telpās (hallēs, kāpņu telpās, liftu priekštelpās un gaiteņos, u.c. sabiedriski publiskās telpās) paredzēta centralizēti manuāli no apsardzes telpas un automātiski ar BMS palīdzību.

35

10.8.14.3. Avārijas apgaismes vadība apsarga telpā paredzēta lokāli, izmantojot slēdžus attiecīgā telpā.

10.8.15. Speciālā, dekoratīvā apgaisme

10.8.15.1. Ēkas speciālai un dekoratīvai apgaismei jāparedz elektroapgādes izvadus. Ēkas dekoratīvā apgaisme sevī ietver virziena un vietas norādes izgaismošanu, fasādes dekoratīvo izgaismošanu.

10.8.15.2. Dekoratīvā izgaismošana paredzama regulējama dažādos režīmos, saistībā ar gada sezonām, diennakts laikiem, dežūrapgaismojums, svētku apgaismojums, tiek vadīta no VAS (BMS) telpas, izmantojot iepriekš ieprogrammētu apgaismes scenārija režīmus

10.8.16. Zemēšana un potenciālu izlīdzināšana

Ēkas potenciālu izlīdzināšanai, elektroietaišu aizsargzemēšanai un zibensaizsardzības sistēmas sazemēšanai paredzēt vienu kopējo zemējuma kontūru - 40x4 plakandzelzi, ko izveidot no horizontāliem un vertikāliem zemētājiem, veicot mērījumus. Ēkas zemējuma pretestībai jābūt ne lielākai, kā 4 omi.

10.8.17. Zibensaizsardzība

Ēkai nepieciešama III klases zibensaizsardzības sistēma, atbilstoši LBN un LVS EN standarta prasībām.

10.8.18. Pārspriegumaizsardzība

Ēkā paredzēt realizēt ….. pakāpes pārsprieguma aizsardzību. Ēkas galvenajās sadalnēs uz 0,4 kV ievadiem atsevišķām, vitāli svarīgām eletroierīcēm uzstādīt …. pakāpes pārspriegumaizsardzības ierīces – risinājumi detalizējami projektēšanas laikā.

10.9. VĀJSTRĀVU SISTĒMAS (VST, VS)

Būvprojekta sadaļu izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem), valsts un pašvaldības iestāžu izsniegtiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiemtajā.

10.9.1. Ēkā vājstrāvas un drošības sistēmas kabeļu tīklus jāizvieto uz speciāli tiem paredzētiem vājstrāvas kabeļu plauktiem/trepēm (atsevišķi no EL tīkla kabeļiem).

10.9.2. Izstrādājot kabeļu plauktu izvietojumu, jāuzrāda to izmantojumu un jāaprēķina to nepieciešamo daudzumu un izmērus. Ņemt vērā, ka uz tiem paredzēts guldīt visus vājstrāvas tīkla kabeļus (telefona, datora, optiskās šķiedras, sarunu iekārtas un citus) un drošības tīkla kabeļus (piekļuves kontroles, videonovērošanas, apsardzes

36

signalizācijas), kā arī uz plauktiem jāparedz brīva vieta ugunsgrēka signalizācijas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas kabeļiem (atrašanās vietu precizē Projektētājs).

10.9.3. Elektronisko sakaru ārējie tīkli.

10.9.3.1. Galvenajā vājstrāvas telpā (datu centrā) uzstādīt ēkas sadales skapjus un aktīvās aparatūras izvietošanas skapjus. Sadales skapjus sazemēt saskaņā ar aprīkojuma un iekārtu ražotāja rekomendācijām, pieslēdzot tos pie potenciālu izlīdzinošās kopnes telpā. Kopne jāparedz EL sadaļas projektā.

10.9.3.2. Datu centra telpā ir jānodrošina šādi parametri:

Zemākā gaisa temperatūra + 18 °C

Augstākā gaisa temperatūra + 25°C

Zemākais gaisa relatīvais mitrums 30 %

Augstākais gaisa relatīvais mitrums 60 %

Aprēķina parametri +22°C RH 50%

10.9.3.3. Ārējos tīklus projektēt saskaņā ar SIA “Lattelecom" izsniegtajiem tehniskiem noteikumiem. Sakaru kanalizācijas ievadu paredzēt no … puses – precizējams būvprojekta izstrādes laikā. Detalizējams projektēšanas laikā. Risinājumu saskaņot ar Pasūtītāju.

10.9.3.4. Izstrādājot projektu ņemt vērā iepriekš izbūvētos elektronisko sakaru tīklus.

10.10. ELEKTRONISKO SAKARU SISTĒMAS (ESS)

10.10.1. Telefonu un datu tīkls

Ēkas pieslēgumu pie telekomunikācijas operatoru ārējiem tīkliem risināt Tehniskā projekta izstrādes stadijā saskaņā ar operatoru izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un Pasūtītāja norādījumiem. Ēkai jāparedz nodrošināt telekomunikācijas pakalpojumus vismaz no diviem operatoriem, piemēram, SIA”LATTELECOM” un AS ”LMT”.

Projektējamā ekā telefonsakaru nodrošināšanai ir jāparedz esošās IP PBX paplašināšanu no Centrālās tribīnes.

10.10.2. Datortīkls telekomunikāciju tīkls

Projekta daļas izstrādē ievērojamie spēkā esošie standarti un normatīvi. Datortīkla materiāliem un izveidotajam tīklam jāatbilst ISO standartiem.

Paredzēt serveru telpu … (serveru statņu) vietām, kas atbilstu vispārpieņemtajiem IT drošības standartiem.

Tīkla aktīvo aparatūru (tas ir: telefonu aparāti, datori, peles, tastatūras, monitori, televizori, projektori) nodrošina Pasūtītājs.

Maģistrālā tīkla izbūvei paredzēt 4 dzīslu optisko šķiedru kabeli.10.10.2.1. Centrālie komutatori.

Nepieciešams paplašināt esošo optisko komutatoru steku, saglabājot pilnu funkcionalitāti: - komutatoru rezervēšana stekā; - steka vadība, izmantojot vienu adresi; - komutatoru apvienošana, izmantojot atlasītos steka moduļus un lielātruma kabeļus, neieņemot komutatora pamatportus. Paplašināšanu pieļaujams veikt tikai pievienojot jaunu komutatoru esošā stekā.

37

Galvenās prasības centrālajiem komutatoriem.Parametri Minimālās prasībasVispārējas prasības

• Uzstādīšana skapī 19” (Rack mount)• Augstums nav lielāks par 44 mm• Platums nav lielāks par 440 mm• Dziļums nav lielāks par 350 mm• Darba temperatūras interval - vismaz no 0o – 45o

• Elektrobarošana 220-240V AC, 50HzVeiktspēja uz vienu komutatoru

• Frame rate – vismaz 95 million pps • Switching capacity – vismaz 128 Gbps• Routing table size – vismaz 256 ierakstu (IPv4) un 128 ierakstu (IPv6) • MAC address table size – vismaz 16000 ierakstu• VLAN skaits - 4000

Portu skaits uz vienu komutatoru

• vismaz 22 10/100/1000 SFP portu skaits. • Vismaz 2 10/100/1000 Combo ports• vismaz 2 x 10 Gbps SFP+ portu skaits

Komutatoru steka prasības • Steka apvienošana maksimālais skaits – vismaz 8 komutatori

• Ātrums starp diviem steka komutatoriem– vismaz 20 Gb/s• Kabeļu (stack cable) garums - vismaz 3 m

Standartu un protokolu atbalstsDevice management

• RFC 1157 SNMP v1/v2c• RFC 2819 (RMON groups Alarm, Event, History,and Statistics only)• RFC 1305 NTPv3 • SNMPv3 and RMON RFC support• RFC 2573 (SNMPv3 Applications)• RFC 3416 (SNMP Protocol Operations v2)• Multiple Configuration Files• SSHv1/SSHv2 Secure Shell• HTM Land Telnet management• TACACS/TACACS+ Web UI

General protocols• IEEE 802.1ad Q-in-Q• RFC 791 IP• RFC 2668 Definitions of Managed Objects for IEEE802.3 Medium

Attachment Units (MAUs)• IEEE 802.1D • RFC 792 ICMP • IEEE 802.1p Priority• RFC 793 TCP • IEEE 802.1Q VLANs• RFC 826 ARP• RFC 2865 Remote Authentication Dial In User Service (RADIUS)• IEEE 802.1s Multiple Spanning Trees• RFC 854 TELNET • IEEE 802.1w Rapid Reconfiguration of Spanning Tree• RFC 951 BOOTP• RFC 2866 RADIUS Accounting • RFC 1213 Management Information Base for Network Management of

TCP/IP-based Internet• RFC 3414 User-based Security Model (USM) for version 3 of the Simple

Network Management Protocol (SNMPv3)• IEEE 802.1X PAE • IEEE 802.3 Type 10BASE-T • IEEE 802.3ab 1000BASE-T• RFC 1305 NTPv3• RFC 3415 View-based Access Control Model (VACM) for the Simple

Network Management Protocol (SNMP)• IEEE 802.3ad Link Aggregation Control Protocol (LACP)• RFC 1350 TFTP Protocol (revision2) • RFC 1519 CIDR• IEEE 802.3ae 10-Gigabit Ethernet

38

• RFC 1812 IPv4 RoutingRFC 3418Management Information Base (MIB) for the Simple Network Management Protocol(SNMP)

• IEEE 802.3i 10BASE-T• RFC 2131 DHCP• IEEE 802.3u 100BASE-X• RFC 2236 IGMP Snooping• IEEE 802.3x Flow Control• RFC 2616 HTTP Compatibilityv1.1 Mechanisms• IEEE 802.3z 1000BASE-X• RFC 2665 Definitions of Managed Objects for the Ethernet – like Interface

Types• RFC 768 UDP

Network management• RFC 2819 four groups of RMON:

ANSI/TIA-1057 LLDP Media Endpoint Protocol(LLDP) 1(statistics), 2(history), 3(alarm), and Discovery(LLDP-MED) 9(events) SNMPv1/v2c/v3Security

• IEEE 802.1 X Port-based Network• RFC 2139 RADIUS Accounting• Secure Sockets Layer (SSL)• Access Control• RFC 2865 RADIUS (client only)• SSHv2 Secure Shell• RFC 2866 RADIUS Accounting• RFC 2138 RADIUS Authentication

Komutatoriem jābūt grēdojamiem ar dublējošu barošanas bloku (1+1). Atbalsta protokolu “Dying Gasp”. Ja komutatoram pazūd elektrobarošana, tam pietiek enerģijas, lai nosūtītu paziņojumus par bojājumiem pirms tas izslēdzas. Tiek ģenerēti SNMP trap, syslog un Link OAM PDUs paziņojumi.

10.10.2.2. Piekļuves komutatori.Prasības piekļuves komutatoriem:Komutēšana802.3ad (LACP) - portu grupēšana speciālās grupās (trunk), kas strādā kā viens savienojums. Nodrošina visu portu ātrumu summēšanos, tādā veidā nodrošinot liela ātruma savienojumus starp komutatoriem, vai starp komutatoru un serveri.802.1d, 802.1w, 802.1s (Spanning Tree Protocol (STP), Rapid Spanning Tree (RSTP), Multiple Spanning Tree (MSTP)) - OSI 2.līmeņa rezervēšanas protokoli, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pa rezerves savienojumu, ja galvenais savienojums ir bojāts.Iespēja izveidot vismaz 4000 802.1q virtuālos tīklus (VLAN).Atbalsta Multicast snooping protokolus (IGMP v1, v2 un v3) - Multicast nepieciešams, gadījumos, ja līdz lietotājiem ir jānogādā viena veida datu plūsmas, piemēram, video straumēšana. Tādā veidā tiek sūtītas nevis N x datu plūsmas, bet tikai viena datu plūsma, būtiski atslogojot tīkla iekārtas.Komutatori tiek saslēgti bojājumpiecietīgā grēdā, kas tiek pārvaldīta ka viena loģiskā tīkla iekārta, grēdas galvenās vadības ierīces atteices gadījumā, pārslēgums uz rezerves grēdas vadības ierīci notiek automātiski bez grēdas pārlādes.

Pārvaldība

39

Jāatbalsta plaši zināmos datortīkla iekārtu pārvaldības protokolus: CLI, Telnet, Http, Https, SSL, SNMP v1, SNMPv2c, SNMP v3, TFTP, Radius, Tacacs+, RMON , BOOTP, TFTP.Jāatbalsta portu atkārtošana (mirroring), kas nodrošinās iespēju „kopēt” datu plūsmas no 1 vai vairākiem portiem, un pārraidīt uz 1 monitoringa portu. Tiek pielietots diagnostikas, drošības un citiem mērķiem.Jābūt iespējai vadība no centralizētas pārvaldības sistēmas - komutatoriem ir jābūt pilnībā integrētiem ar tīkla piekļuves vadības sistēmu, tā lai tīkla piekļuves vadības sistēma spētu realizēt visas savas funkcijas pilnā apmērā, ieskaitot lietotāju un tīkla iekārtu detektēšanu, autentifikāciju, autorizāciju un novērtēšanu katrā piekļuves komutatora portā.Katrs piekļuves komutators vai piekļuves komutatoru grēda uz centrāliem komutatoriem jābūt savienots ar diviem optiskiem interfeisiem 1G SFP, apvienotiem grupā (MLT trunk), kas strādā kā viens savienojums.

Parametri Minimālās prasībasVispārējas prasības • Uzstādīšana skapī 19” (Rack mount)

• Augstums nav lielāks par 44 mm• Platums nav lielāks par 440 mm• Dziļums nav lielāks par 350 mm• Darba temperatūras interval - vismaz no 0o – 45o

• Elektrobarošana 220-240V AC, 50HzVeiktspēja uz vienu komutatoru

• Frame rate – vismaz 40 million pps • Switching capacity – vismaz 50 Gbps• MAC address table size – vismaz 16000 ierakstu• VLAN skaits - 4000

Portu skaits uz vienu komutatoru

• vismaz 24 10/100/1000 BaseT RJ-45 portu skaits. • Vismaz 4 SFP Gigabit ports• vismaz 2 x 5 Gbps stack ports

Komutatoru steka prasības

• Steka apvienošana maksimalais skaits – vismaz 4 komutatori• Kabeļu (stack cable) garums - vismaz 3 m

Standartu un protokolu atbalstsDevice management• RFC 854/855 Telnet and Telnet options• RFC 959/2640 FTP• RFC 1155/2578-2580 SMI v1 and SMI v2• RFC 1157/2271 SNMP• RFC 1350 TFTP Protocol• RFC 1573/2233/2863 Private Interface MIB• RFC 1643/2665 Ethernet MIB• RFC 1901-1908/3416-3418 SNMP v2c• RFC 2096 IP MIB• RFC 2131 DHCP Server/Client• RFC 2570-2576/3411-3415 SNMP v3• RFC3414 User-based Security Model• RFC 2616 /2854 HTTP and HTML• RFC 2667 IP Tunneling MIB• RFC 2668/3636 IEEE 802.3 MAU MIB• RFC 2674 VLAN MIB• RFC 2818 HTTPS over SSL• RFC 4251 Secure Shell Protocol Architecture• RFC 4252 The Secure Shell (SSH v2) Authentication Protocol

Security• RFC 1321 MD5• RFC 2104 HMAC Message Authentication• RFC 2138/2865/2868/3575/2618 RADIUS• Authentication and Client MIB• RFC 2139/2866/2867/2620 RADIUS• Accounting and Client MIB• RFC 2228 FTP Security Extensions step• RFC 2284 PPP EAP• RFC 2869/3579 Radius Extension

40

General protocols• IEEE 802.1D (STP)• IEEE 802.1p (CoS)• IEEE 802.1Q (VLANs)• IEEE 802.1s (MSTP)• IEEE 802.1w (RSTP)• IEEE 802.1X (Port Based Network Access Protocol)• IEEE 802.3i (10Base-T)• IEEE 802.3u (Fast Ethernet)• IEEE 802.3x (Flow Control)• IEEE 802.3z (Gigabit Ethernet)• IEEE 802.3ab (1000Base-T)• IEEE 802.3ac (VLAN Tagging)• IEEE 802.3ad (Link Aggregation)• IEEE 802.3af (Power-over-Ethernet)• IEEE 802.3at (Power-over-Ethernet)• IEEE 802.3az (Energy Efficient Ethernet)• RFC 1112 IGMP v1• RFC 2236/2933 IGMP v2 and MIB• RFC 2365 Multicast

10.10.2.3. Bezvadu risinājums WiFiJāuzstāda jaunu bezvadu tīklu kontrolieri kā esošā kontroliera rezerves kontrolieri.Jaunajam kontrolierim jābūt pilnībā saderīgam ar esošo WiFi tīkla aprīkojumu.Minimālās prasības kontrolierim:

- atbalsts līdz 500 bāzes stacijām; - atbalsts 100 bezvadu tīklu vienlaicīgi;

- WiFi lietotāju skaits līdz 3000; - atbalsts High availability cluster (HA).

Ražotāja atbalsts esošajam un jaunajam kontrolierim uz trim gadiem jāiekļauj vērtībā.Pārvaldība. Jāatbalsta centrāli administrējams risinājums - bezvadu infrastruktūra jābūt vadāma no vienas centralizētas pārvaldības sistēmas, neatkarīgi no bezvadu piekļuves punktu un kontrolieru skaita. jāstrādā kopā ar tīkla piekļuves vadības Kontrolierim ir jānodrošina vismaz 1+1 rezervēšana, nesamazinot bezvadu infrastruktūras funkcionalitāti.

10.10.2.4. Bezvadu piekļuves punkti AP

Funkcionalitāte• IEEE 802.11a/b/g/n/ac Wave 2• 802.11ac: 6.5 to 867 Mbps (MCS0 to MCS9, NSS=1to2 for VHT20/40/80 • 802.11n: 6.5 Mbps to 300Mbps (MCS0 to MCS15) • 802.11a/g: 54, 48, 36, 24, 18, 12, 9, 6Mbps • 802.11b: 11, 5.5, 2 and 1 Mbps• 2.4GHz: 1-13 • 5GHz: 36-64, 100-144, 149-165• 2x2 SU-MIMO • 2x2 MU-MIMO• 20, 40, 80MHz• WPA-PSK, WPA-TKIP, WPA2 AES, 802.11i, Dynamic PSK

WIPS/WIDS• WMM, Power Save, Tx Beamforming, LDPC, STBC, 802.11r/k/v • Hotspot, Hotspot 2.0 • Captive Portal• WISPr

41

DrošībaJānodrošina šifrēšanas izmantošanai sakariem ar kontrolieri.Jāatbalsta šādi protokoli: WEP, WPA (TKIP), WPA2 (AES), 802.11i, 802.1X. Klientu piekļuves kontroles metodes. Sistēma nodrošina vienādu pakešu daudzumu katrai iekārtai. Sistēma nodrošina vienādu piekļuves laiku katrai iekārtai, atkarībā no radio pieslēguma ātruma (vidē, kur strādā gan a/b/g, gan n standarta ierīces, nodrošina n standarta ierīcēm iespēju strādāt ar lieliem datu pārraides ātrumiem).

RF kvalitāteDinamiska kanālu izvēle RF trokšņu vai sastrēgumu gadījumā. Optimizē klientu sadalījumu 2.4GHz un 5GHz radio diapazonos, piemēram, klients, kas atbalsta 5GHz diapazonu, tiks novirzīts darbam uz a/n joslu. Slodzes izlīdzināšanai un joslu koordinācijai jānodrošina vienmērīgu klientu sadalījumu gan viena AP ietvaros, gan starp vairākiem AP. Jābūt iespējams noteikt prioritārus frekvenču kanālus. Ir jābūt iespējams noteikt asociēto lietotāju skaitu katrā radio joslā, katram AP.AP pastāvīgi jāmonitorē radio kanālu noslodzi, signāla/trokšņa līmeni un blakus esošo AP jaudu.

10.10.2.5. Tīkla pārvaldības sistēma (NMS)Ir jāparedz jaunas tīkla pārvaldības sistēmas piegādi.Tīkla pārvaldības sistēmai jābūt pilnībā saderīga ar esošiem komutatoriem un wifi bāzes stacijām.

Iekārtas izpildījumsSistēma var būt gan virtuālā, gan fiziskā izpildījumā. Klienta-servera arhitektūra. Jāatbalsta līdz 5 klientu (administratoru) vienlaicīga piekļuve. Web bāzēta saskarne.Iekārtas veiktspējai ir jābūt pietiekošai visu paredzēto vadības funkciju darbināšanai.Jānodrošina visu tīkla iekārtu pārvaldība (komutatori, bezvadu risinājums).NMS ir jānodrošina:- Vismaz 100 tīkla iekārtu pārvaldību (neskaitot wifi AP);- Vismaz 2 uzstādīto bezvadu kontrolieru pārvaldība;

Galvenās funkcijas Sistēmai jānodrošina:Tīkla topoloģijas grafiska attēlošana;Tīkla iekārtu pārvaldība un inventarizācija;Tīkla piekļuves profilu izveide un uzturēšana;Tīkla piekļuves vadības sistēmas Network User Profiles pārvaldība un lietotāju aktivitāšu novērošana;Drošības notikumu pārvaldība;Virtualizētu datu centru pārvaldība;Notikumu un trauksmes ziņojumu apstrāde;Tīkla elementu meklēšana un novērošana;Atskaišu veidošana par tīkla aktivitātēm un noslodzēm;Tīkla darbības statistikas datu savākšana.

Komutatoru pārvaldības funkcionalitāteJānodrošina komutatora vadība un inventarizācija, ieskaitot:- FirmWare centralizētu izvietošanu uz komutatoriem,- FirmWare versiju kontrole,- Konfigurācijas failu arhivēšanu,- Komutatoru konfigurācijas izmaiņu vadību,- Komutatora brīvo un aizņemto portu kontrole.

42

Jānodrošina tīkla iekārtu pārraudzību un grafisku attēlošanu reālā laikā, ieskaitot:- Komutatoru fizisko izvietojumu,- VLAN topoloģiju,- Spanning Tree topoloģiju.Jānodrošina tīkla iekārtu automātisku meklēšanu un attēlošanu.

Jānodrošina informācija par lietotājiem:- Kādi lietotāji un iekārtas ir autentificējušās,- Kur autentificētie lietotāji un iekārtas atrodas (pie kura komutatora porta pieslēgti),- Profilu centralizēta izveide,- Profilu piešķiršana lietotājam, iekārtai vai to grupai- Autentifikācijas veida (IEEE 802.1x, MAC, Web bāzēta) izvēle un piešķiršana lietotājam, iekārtai vai to grupai,- RADIUS servera piesaistīšana iekārtai,

Notikumu un trauksmes ziņojumu vadība- Atskaišu veidošana par notikumiem,- Trauksmes ziņojumu attēlošana reālā laikā,- Ziņojumu nosūtīšana ar e-pastu vai ekvivalentām metodēm,

Drošība- Iespēja saņemt trauksmes ziņojumus no tīkla drošības iekārtām,- Iespēja uzbrukuma gadījumā aizvērt portu vai ierobežot datu plūsmas, piemērojot atbilstošu profilu.

Konfigurāciju vadībaMonitorē konfigurāciju izmaiņas, kas veiktas no NMS, no citām pārvaldības sistēmām vai no CLI. NMS ir jānodrošina centrālo un piekļuves komutatoru iekšējās temperatūras, ventilatoru statusa un barošanas bloku statusa monitorēšana un attēlošana.NMS ir jānodrošina VLAN pārvaldības funkcionalitāte, ieskaitot VLAN izveidošanu, konfigurēšanu un to uzstādīšanu uz vairākiem komutatoriem vai to portu grupām.NMS ir jānodrošina Management Information Base (MIB) pārlūka funkcijas, lai varētu nolasīt SNMP MIB mainīgos tīkla iekārtās, kā arī uzstādīt mainīgo lielumus ierakstāmajos MIB objektos.Jāatbalsta komutatoru statistiku atskaišu veidošana:TPS nodrošina šādu statistikas datu saņemšanu un attēlošanu:iekārtas interfeisu saraksts,iekārtas CPU un atmiņas noslodze,iekārtas pieejamības atskaite.

10.10.3. Videonovērošanas sistēma (VS_VN)

10.10.3.1. Ēkas gaiteņu vizuālai kontrolei paredzēts uzstādīt videokameras, lai nodrošinātu koplietošanas telpu videonovērošanas pilnu pārklājumu.

10.10.3.2. Paredzēt videonovērošanas kameras ledus laukumu hallēs.

10.10.3.3. Ārtelpā (pie ēkas) paredzēts uzstādīt videokameras, lai nodrošinātu ārējā perimetra videonovērošanas pilnu pārklājumu.

10.10.3.4. Ēkā jāparedz uzstādīt IP (tīkla) krāsu iekštelpas un āra izpildījuma videokameras. Videokameras izvietojumu saskaņo ar Pasūtītāju.

10.10.3.5. Paredzēt esošās videonovērošanas sistēmas paplašināšanu.

43

Paredzēt videonovērošanas serveru ( turpmāk MASTER serveri) piegādi, kas paredzēti sistēmas vadībai un arhivēšanai ne mazāk kā 3 mēneši ar kvalitāti ne zemāku kā 2MP, 25Fps.

Paredzēt serveru (SLAVE serveri) piegādi avārijas gadījumiem, kad MASTER serveris pārstāj darboties.

Paredzēt tādus MASTER un SLAVE serverus, kas pilnvērtīgi darbotos ar esošiem MASTER un SLAVE serveriem. Tas ir, ka jebkurš SLAVE serveris, kā projektējamais tā arī esošais, var pārņemt darbu no jebkura MASTER servera, kā projektējamā tā arī esošā, uz laiku līdz MASTER serveris atjaunos normālu darba režīmu. Pie tam videonovērošanas sistēmai ir jānodrošina automātisko videoattēlu kopēšanas funkcionalitāti no SLAVE servera uz MASTER serveri.

Katrā MASTER un SLAVE serverī paredzēt vismaz 2 pieslēgumus pie datu pārraides tīkla.

Katru MASTER un SLAVE serveri pieslēgt pie diviem datu pārraides tīkla centrāliem komutatoriem. Normālā darba režīmā serveriem ir jāmāk summēt abu pieslēgumu resursus. Avārijas gadījumā serveriem ir jāizmanto vien darbojošs pieslēgums. Doto funkcionalitāti ir jānodrošina automātsikā režīmā.

10.10.3.6. Visas videokameras tiek barotas no PoE (Power over Ethernet) switchiem .

10.10.3.7. Dežuranta darba vietas aprīkojums: dators ar monitoru videokameru vērošanai.

10.10.3.8. Apsardzes telpā paredzēt serverus attēlu caurskatīšanai reālā laika režīmā. Attēlu caurskatīšanas serverus reālā laika režīmā ir jānokomplektē ar nepieciešamo monitoru skaitu, vadības pultīm.

Nodrošināt iespēju monitoros videoinformāciju attēlot dažādās kombinācijās – 1, 4, 9, 16 videokameras uz viena monitora.

Nodrošināt esošo videokameru pieslēgšanas iespēju pie projektējamiem serveriem videoattēla caurskatīšanai reālā laika režīmā.

Nodrošināt projektējamo videokameru pieslēgšanas iespēju pie esošiem serveriem videoattēla caurskatīšanai reālā laika režīmā.

Risinājums detalizējams projektēšanas laikā, atkarībā no Projektētāja piedāvātā videonovērošanas risinājuma.

10.10.3.9. VN sistēmas elektrobarošanu paredzēt caur rezerves barošanas bloku, kurš nodrošinās aizsardzību no pārspriegumu, kā arī videonovērošanas sistēmas korektu, strāvas padeves pārtraukšanas gadījumā.

10.10.3.10. Videoattēla ierakstīšanai no videonovērošanas kamerām jānotiek nepārtraukti.

10.10.3.11. VN digitālā ieraksta sistēmai jānodrošina šādas iespējas:

nepieciešamības gadījumā caurskatīt videoieraktsa arhīvu, netraucējot sistēmas darbībai…..;

videonovērošanas sistēmas arhīva uzturēšana (atkarībā no Pasūtītāja izvēles), minimāli 3 mēneši;

informāciju pārnesi uz citiem datu nesējiem ( CD, DVD utml.), ar iespēju to nolasīt citos datoros;

iespējamu attālināti kontrolēt aktuālo situāciju ēkā un caurskatīt videoieraksta arhīvu;

Ieraksts jāveic, aktivizējoties kameras kustības detektoram

10.10.3.12. Prasības Videokamerām44

Iekštelpas – standarta prasībasārtelpās uzstādāmās kameras ievietot aizsargapvalkā (ar kronšteinu), kas nodrošina kameru darbību apkārtējās vides temperatūras diapazonā -35°C līdz +50°C. Videokameru apvalkiem pēc mitrumizturības jāatbilst klasei IP 65.

Ēkas ārpusē izmantojamas diena/nakts kameras

10.10.4. Piekļuves kontroles sistēma

10.10.4.1. Visu telpu durvis, izņemot tās durvis, kuras tiek lietotas aiz piekļuves kontroles durvīm un neiziet uz citu telpu grupu vai, kurām ir speciāla pielietojuma nozīme (palīgtelpas, dušas telpas, sanmezgli), ir jāparedz aprīkot ar piekļuves sistēmu (PK- komplektā ietilpst arī elektromagnētiskais sprūds vai elektromehāniska slēdzene atkarībā no durvju tipa).

10.10.4.2. Telpām, kuras nav paredzēts aprīkot ar PK, jāparedz mehāniskās slēdzenes.

10.10.4.3. Jāparedz, ka iestājoties evakuācijas (trauksmes) situācijai PK atslēdzas, un ar PK aprīkotās durvis paliek neaizslēgtā pozīcijā. Atslēgšanas sistēma vai piekļuves kontroles sistēma ir jāparedz integrēta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Durvis jāparedz aprīkot ar vienpusēju ieejas kontroli, iziešanai, izmantojot izejas pogu - slēdzi.

10.10.4.4. Piekļuves kontroles sistēmas koncepciju precizēt ar Pasūtītāju būvprojekta izstrādes stadijā.

10.10.4.5. Stāvvietas iebraukšanas barjeru slēgt vienotā ēkas piekļuves kontroles sistēmā, nodrošinot to vadību ar kopējo ēkā lietoto pārnēsājamo identifikatoru (ID bezkontaktu) kartēm.

10.10.4.6. Ēkā uzstādīt sarunu iekārtas 1.stāvā, kuras savienotas ar dežūrposteni:

pie galvenās ieejas,

stāvvietas iebraukšanas barjeras.

10.10.4.7. Ar piekļuves kontroli nodrošina:

izlases ģērbtuves darba kabinetus atsevišķas citas telpas, atbilstoši Pasūtītāja prasībām

10.10.4.8. Projektētai piekļuves kontrolei jānodrošina iespēju katram darbiniekam noteikt telpas, kurām tieši viņam ir piekļuve.

10.10.4.9. Piekļuves kontrolei jānodrošina uzskaites iespēja.

10.10.4.10. Nepieciešamības gadījumā paplašināt esošo biļešu sistēmu.

10.10.5. Centralizētā apsardzes sistēma

10.10.5.1. Ēkā jāparedz izmantot mūsdienīgu integrēto drošības sistēmu, kur vienā programmnodrošinājumā ir integrēta pieejas kontrole, apsardzes signalizācija, ugunsgrēka signalizācija un videonovērošana, kā arī sistēmai jābūt iespējai saņemt un nodot signālus no citām sistēmām (BMS, u.c.). Drošības sistēmām jābūt integrētām un savietotām ar esošajām drošības sistēmām un to programmatūrām. Esošās apsardzes un piekļuves kontroles sistēmas paplašināšanai izmantot esošās ēkas un projektējamās ēkas vienotu datu pārraides tīklu.

10.10.5.2. Apsardzes signalizācija ir jāprojektē tā, lai tā nodrošinātu trauksmes signāla pārraidi uz ēkas dežūrposteni (arī apsardzes telpu Centrālajās tribīnēs). Šajā

45

postenī jāparedz pieslēgums trauksmes pogai, kuru apkalpos apsardzes pakalpojuma sniedzējs, lai nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināta mobilās ekipāžas ierašanās trauksmes gadījumā.

10.10.5.3. Apsardzes signalizācijas sistēmu paredzēt visu ēkas telpu apsardzei.

10.10.5.4. Integrētai drošības sistēmai jāapvieno savā starpā apsardzes signalizācijas un piekļūšanas kontroles sistēmas. Sistēmai ir jābūt veidotai pēc moduļu principa un viegli paplašināmai.

10.10.5.5. Sistēmai jābūt kā adrešu sistēmai un trauksmes gadījumā uz datora ekrāna jāizvada stāva plāns, kur norādīta precīza sistēmas devēja nostrādes vieta, kā arī nepieciešamā informācija (vietas apraksts, rīkošanās instrukcija, kontaktpersonas u.tml.).

Projektējamā ēkā uzstādīt jaunu serveri ar grafisko interfeisu.

Jaunā grafiskā interfeisā ir jānodrošina apsardzes un piekļuves kontroles sistēmas monitoringu un vadību kā projektējamā ēkā tā arī esošā ēkā.

Esošā grafiskā interfeisā jānodrošina apsardzes un piekļuves kontroles sistēmas monitoringu un vadību kā projektējamā ēkā.

Jānodrošina iespēja izmantot kā esošo tā projektējamo grafisko interfeisu, apsardzes un piekļuves kontroles sistēmas monitoringam un vadībai kā projektējamā ēkā tā arī esošā ēkā.

10.10.5.6. Trauksmes gadījumā ziņu par trauksmes situāciju iespējams nosūtīt arī pa e-pastu vai sms.

10.10.5.7. Jāparedz izveidot attālinātu darba staciju, izmantojot datortīklu, lai attālināti varētu sekot līdzi sistēmas stāvoklim un, vajadzības gadījumā, vadītu to.

10.10.5.8. Sistēmai jāspēj nodrošināt:

visu notikumu reģistrāciju (par trauksmēm, sistēmas stāvokli, personu pārvietošanos u.c.), saglabājot informāciju sistēmas datu bāzē;

arhivēt informāciju no datu bāzes uz ārējām atmiņu iekārtām (CD, DAT vai citām);

iespēju izdrukāt nepieciešamo informāciju no sistēmas datu bāzes;

vismaz 8 darba staciju pieslēgumu;

sistēmas vadīšanai gan lokāli, gan attālināti,

sistēmas programmnodrošinājumam jābūt aizsargātam ar piekļūšanas kodiem (parolēm);

iespējai sistēmas lietotājus (operatorus) iedalīt dažādos prioritātes līmeņos.

10.10.5.9. Ēkā telpu apsardzes signalizāciju jāparedz nodrošināt ar sekojošiem signāla devējiem

kustības sensoriem, stikla plīšanas detektoriem un kontakta signāla devējiem - (durvju un logu magnētiskiem kontaktiem).

infrasarkaniem kustības detektoriem (uzstādīt visās ēkas telpās);

stikla plīšanas detektoriem (uzstādīt 1. stāvā);

magnētiskiem kontaktiem uz durvīm;

trauksmes pogām.

10.10.6. Automātiskā balss izziņošanas sistēma

46

Būvprojekta sadaļu izstrādāt atbilstoši atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likumam, noteikumiem, standartiem)

10.10.6.1. Ēkā jāizveido kopējā trauksmes izziņošanas sistēma, kuras vadības iekārtas izvietotas serveru telpā projektējamajā skapī.

10.10.6.2. Projektā paredzēt Eiropas standartiem atbilstoša ugunsgrēka izziņošanas sistēmu.

10.10.6.3. Aparatūrai jātbilst kvalitātes EN ISO:9001 prasībām lai sistēmu var paplašināt nākotnē, ja būs nepieciešams.

10.10.6.4. Tīkla zonas veidojamas tā, lai viena pastiprinātāja vai skaļruņa ķēdes bojājums nevarētu būt par iemeslu skaļruņu zonas pārklājuma pilnīgam zudumam.

10.10.6.5. Sistēmas aparatūra nodrošina līniju un sistēmas komponenšu nepārtrauktu darbības kontroli un bojājumu identifikāciju.

10.10.6.6. Izziņošanas sistēmas aktivēšanai tiek izmantoti trauksmes signāli no ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas.

10.10.6.7. Trauksmes izziņošanas sistēmai jābūt 100V ar skaidruma koeficientu 0,7 un skaņas spiedienu ne zemāku kā 65dB. Trauksmes modulis satur izziņošanas tekstu latviešu, angļu un krievu valodās.

10.10.6.8. Izziņošanas skaļruņi uzstādāmi visās ēkas telpās un gaiteņos (visās iespējamās cilvēku atrašanās vietās).

10.10.6.9. Izziņošanas sistēma tiek iedarbināta automātiski, nostrādājot ugunsgrēka trauksmei.

10.10.6.10.Dežuranta postenī uzstādāma mikrofonu stacija ar zonu izvēles moduli ziņojumu translācijai.

10.10.6.11.Skaļruņiem, un citām ķēdēm tiek pielietots ugunsizturīgs kabelis (E30), kas nodrošina funkcionēšanu aizdegšanās režīmā 30 minūtes saskaņā ar normām

10.10.6.12.Vadības bloku elektrobarošanu nodrošināt no elektrosadales atsevišķas grupas pēc 3 dzīslu shēmas, rezerves =24V elektrobarošanu - no UPS, kas garantē sistēmas normālu funkcionēšanu trauksmes režīmā vismaz 30 minūtes (atbilstoši LVS CEN/TS 2005L: 54-14 p.A 6.7.3 "Standby supply").

10.10.6.13.Sistēmai jāatbilst LVS EN 60849 standartam.

10.10.6.14.Galvenās funkcionālās prasības sistēmai:

Saskaņojamas ar Pasūtītāju

10.10.6.15.Ugunsgrēka izziņošanas sistēma nodrošina trauksmes signālu secību:1) sirēnas skaņa;2) trauksmes balss paziņojums latviešu, angļu un krievu valodās;3) sirēnas skaņa.

10.10.6.16. Ugunsgrēka izziņošanas sistēma nodrošina skaņas signāla līmeni no min. 65dB līdz 120 max.

10.10.6.17. Ugunsgrēka izziņošanas sistēma ieslēdzama vienlaikus, kad no ugunsdrošības sistēmas tiek saņemts trauksmes signāls. Pēc Pasūtītāja ieteikuma var pieļaut ugunsgrēka izziņošanas sistēmas nostrādes aizkavējumu uz laiku ne vairāk kā 3 minūtes, lai nepieļautu trauksmes izziņošanu, ugunsdrošības signalizācijas viltus nostrādes gadījumus.

10.11. IEKĀRTU VADĪBAS AUTOMATIZĀCIJAS SISTĒMA (VAS)

47

Projektu izstrādāt saskaņā ar citu inženiersistēmu izdotiem uzdevumiem. Projektā paredzēt uzstādīto sistēmu vienkāršas lietojamības rokasgrāmatu.

Ēkā paredzēt šādu sistēmu vadību un/vai uzraudzību:

Elektroapgāde, t.sk. enerģijas uzskaites sistēma (elektropatēriņa, siltuma un aukstuma uzskaite);

Klimata vadības sistēma. Siltuma, ventilācijas, čilleru un aukstumu kontrole;

Apgaismojuma vadība;

Ūdensapgādes un kanalizācijas vadības sistēmas;

Ledus liešanas sistēmas vadība

U.c. sistēmu vadība, kuras nepieciešamība precizējama būvprojekta detalizācijas laikā un saskaņojama ar Pasūtītāju.

10.12. TEHNOLOĢIJU DAĻA (TN)

10.12.1. Ledus halles uzturēšana un liešanas tehnoloģija un iekārtas

Izmantojamās iekārtas un parametrus skatīt punktā 10.7.3. (Aukstumapgādes sistēmas , ledus sagatavošana) un 10.7.5. (Ventilācijas sistēmas)

Katram ledus laukumam jāspēj funkcionēt atsevišķi un nesaistīti.

Jāparedz zemledus grunts apsilde, PIR vai PUR 120mm siltumizolācija, un stiegrota betona klājums betona 120-140mm.

Ledus laukuma borti ieenkuroti betona klājā.

10.12.2. Kafejnīcas tehnoloģija – pusfabrikāti - Sagatavošanas/ uzsildīšanas/ saglabāšanas tehnoloģija

10.12.3. Lifta/ pacēlāja tehnoloģija

10.12.4. Ledus sniega kausēšanas tehnoloģija

10.12.5. Saunas telpas ar elektrisko krāsniņu tehnoloģija

10.12.6. Apģērbu žāvēšanas telpas žāvēšanas sistēmas tehnoloģija - apraksts ekspluatācijas norādījumi

10.12.7. Atdalāmo un neatdalāmo tehnoloģisko iekārtu un mēbeļu saraksts

10.12.7.1. Sagatavojams saraksts ar tehnoloģiskas iekārtām, mēbelēm un aprīkojumu pa konkrētām telpām. Saraksta pielikumā (mēbeļu, aprīkojuma vizuāli priekšlikumi). Iekārtu un mēbeļu sadalījums (atdalāms/ stacionārs) saskaņojams ar Pasūtītāju

10.12.7.2. Stacionārās tehnologiskās iekārtas (piemēram, ģenerators, iekartas ledus mašīnu apkopei, tablo, pacēlāji u.c.)

48

10.12.7.3. Atdalāmās tehnoloģiskās iekārtas (piemēram, biroja tehnika, mazgātuves, kafejnīcas/ virtuves iekārtas, slidu asinatava, apģērbu žāvēšanas skapji u.c. tehnika)

10.12.7.4. Atdalāmās vienības - sporta aprīkojums (piemēram, trenažieri, svarcelšanas sektori u.c.)

10.12.7.5. Stacionārās mēbeles (piemēram, skatītāju krēsli tribīnēs)

10.12.7.6. Atdalāmās mēbeļu vienības (piemēram galdi, krēsli, izlases ģērbtuvju skapji, plaukti, ģērbtuvju skapji u.c.)

10.12.7.7. Atdalāmais aprīkojums (piemēram, atkritumu grozi, dvieļu turētāji, roku žāvētāji, spoguļi, ziepju dozatori, žalūzijas u.c.)

10.12.7.8. Pasūtītājam būvprojekta ietvaros iesniedzami stāvu plāni ar mēbeļu izvietojumu un aprakstu. Izbūvētas tiek tikai iebūvējamās mēbeles.Atdalāmās vienības (mēbeles un aprīkojums) tiek iepirktas ārpus šī bīvdarbu iepirkuma.

10.13. DARBU ORGANIZĀCIJAS PROJEKTS (DOP)

Izstrādājot darbu organizācijas projektu ievērot Latvijas Republikā spēkā esošās būvniecības normas un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

10.13.1. DOP izstrādājams visam būvdarbu apjomam. Jebkuri citi papildus jautājumi, kas attiecas uz kopējo teritoriju, saskaņojami ar Pasūtītāju

10.13.2. DOP izstrādē jāņem vērā, ka būvdarbu veikšanas laikā 2020.gada jūlijā Daugavas stadionā paredzami skolu jaunatnes Dziesmu/ Deju svētku pasākumi, kad uz vienu nedēļu Dziesmu svētku laikā veidosies darbu pārtraukums

10.13.3. DOP izstrādē jāņem vērā, ka Daugavas stadiona teritorijā ar zināmu regularitāti norisinās sporta pasākumi, līdz ar ko, celtniecības transporta plūsma jāorganizē, lai tas netraucētu Daugavas stadiona darbību.

10.13.4. DOP tajā skaitā jāietver: vispārējs situācijas raksturojums; būvdarbu organizācijas apraksts: būvdarbu organizācijas vispārējie noteikumi; būvdarbu tehnoloģija, detalizēti aprakstot bīstamo darbu (darbu augstumā)

veikšanas tehnoloģiju un darbu veikšanai pieļaujamos laika apstākļus galveno būvdarbu apraksts un secība; galveno būvdarbu apjomi; plānotais būvdarbu veikšanas laiks un pamatojums; sagatavošanās būvdarbu veikšanai darbu apraksts, tajā skaitā būvlaukuma

sagatavošana un nodrošināšana ar apsardzi; materiālu un instrumentu nokrautņu un novietņu izveidošana; pagaidu inženierkomunikāciju ierīkošana būvniecības vajadzībām Būvniecībai nepieciešamie dokumenti, kas atrodas objektā Darba aizsardzības plāns; Darbu izpildes grafiks

49

10.14. ENERGOEFEKTIVITĀTES VADLĪNIJAS

Izstrādājot būvprojekta dokumentāciju, paredzēt atsevišķu sadaļu un vienkopus apkopotu informāciju, kas klasificē un precīzi definē ar ēkas energoefektivitāti saistītos būtiskos jautājumus. Visos projekta risinājumos Projektētājam ir maksimāli jāietver nepieciešamie tehniskie risinājumi un pielietojamie materiāli, kas nodrošinātu nepieciešamo ēkas energoefektivitātes rādītāju sasniegšanu.

10.14.1. Projekta energoefektivitātes sadaļas apjoms un saturs.

No saturiskā aspekta projekta energoefektivitātes sadaļai ir jāietver vismaz šāda informācija:

Definētas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, kuru aprēķins ir pamatots ar saistošo standartu aprēķina metodiku;

konstruktīvo mezglu rasējumi, mērogā ne mazākā par 1:10, kuros detalizēti atspoguļoti pielietojamie materiāli un to būtiskie tehniskie parametri;

detalizēts ēkas energobilances aprēķins apkures un dzesēšanas periodam saskaņā ar standartu.

10.14.2. Ēkas energoefektivitāti veidojošie elementi, kuriem jābūt izvērtētiem projekta dokumentācijā:

norobežojošo konstrukciju (grīdas, ārsienas, jumta/bēniņu pārsegums, siltuma caurlaidības rādītāji);

gaismu caurlaidīgo būvelementu (logi, ārdurvis, fasāžu sistēma) veidojošo komponenšu (profils, stikla pakete, stiklu atdalošā starplika) siltumtehniskās vērtības;

norobežojošo konstrukciju un ēkas gaisa caurlaidības rādītāji; termisko tiltu analīzes un to aprēķina vērtības; ūdens tvaika kondensācijas riska novērtējums būvelementos; iekštelpu mikroklimata parametri; norobežojošo konstrukciju saules enerģijas caurlaidība, siltuma inerces

rādītāji; ventilācijas iekārtu tehniskie rādītāji un efektivitātes rādītāji.

10.14.3. Prasības ēkas energobilances aprēķina veikšanai:

Ēkas projektam ieteicams veikt energo bilances aprēķinu izmantojot Pasīvo māju institūta aprēķina metodi (PHPP) un saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790 vai ekvivalentu.

Veikt vismaz ēkas energo bilances modelēšanas aprēķinu ēkas projektēšanas stadijā, precizējot dažādus norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu risinājumus, lai novērtētu to ietekmi uz ēkas energobilanci.

10.14.4. Mezglu detalizācija un apjoms. Projektā izstrādāt vismaz šādus detalizētus mezglu rasējumus:

cokola mezgls; ārsienas mezgls; loga iebūves mezgls - 3 vietas - palodze, ailes pārsedze, sānu malas

pieslēgums; ārsienas/juma konstrukcijas mezgls; starpstāvu pārseguma mezgls; jumta pārseguma mezgls;

50

izstrādāt mezglu risinājumus visām specifiskajām termisko tiltu veidošanās vietām;

mezglu rasējumos skaidri un korekti definēt pielietojamo materiālu (siltumizolācija, blīvlenta, līmējošais/blīvējošais hermētiķis, konstrukcijas pamatmateriāls) parametrus un raksturlielumus;

definēt virsmu sagatavošanas prasības blīvlentu un hermētiķu ieklāšanas vietās;

detalizēti atspoguļot pielietojamos materiālus un to būtiskos tehniskos parametrus;

10.14.5. Būvprojekta realizācijas autoruzraudzības plānā paredzēt atsevišķu sadaļu visu ar ēkas energoefektivitāti saistīto jautājumu pārraudzībai, norādīt ēkas energoefektivitāti ietekmējošo darbu kontroles prasības, lai nodrošinātu atbilstu būvprojektam, Pasūtītāja, Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

10.14.6. Energoefektivitātes aprēķini un pagaidu energosertifikāta izstrāde

10.14.6.1. Izpildītājam jāveic energoefektivitātes aprēķini par piedāvāto risinājumu atbilstību MBP ietvaros iesniegtajam ēkas pagaidu energosertifikātam. Papildus, ja tiek mainīti esošajā energoauditā paredzētie vai būvniecības iecerē paredzētie risinājumi, Izpildītājam jāpārstrādā ēkas pagaidu energosertifikāts.

10.14.6.2. Energoefektivitātes aprēķini un ēkas pagaidu energosertifikāts jāizstrādā sertificētam energoauditoram un jāiesniedz Pasūtītājam izvērtēšanai.

10.14.6.3. Pirms darbu pabeigšanas Izpildītājs veic ēkas blīvuma pārbaudes testus (Blower Door), lai sasniegtu gaiscaurlaidībai šādas robežvērtības:

10.14.6.4. Ēkas daļām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

10.14.6.5. Ēkas daļām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50≤ 2 m3/(m2 × h);

10.14.6.6. Ēkas daļām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

10.15. EKONOMISKĀ DAĻA (BA, T)

10.15.1. Norādot materiālus, iekārtas, tehnisko aprīkojumu, nepieciešams to tehniskā apraksta apkopojums.

10.15.2. Ja norādot materiālu, iekārtu, tehnisko aprīkojumu tomēr tiek norādīta specifiska izcelsme, īpašs process, zīmols, patents vai specifisks preču veids, tad norāde jālieto kopā ar vārdiem „vai ekvivalents”. Šādā gadījumā projektētājam ir jānorāda kritēriji (parametri) pēc kuriem ekvivalence ir jāvērtē;

51

10.15.3. Atsevišķās tāmēs iekārtas un mēbeles izdalāmas – stacionārās mēbeles. Iekārtu un mēbeļu sadalījums saskaņojams ar Pasūtītāju (skatīt iepriekš TS punktu” Atdalāmo un neatdalāmo tehnoloģisko iekārtu un mēbeļu saraksts”).

10.15.4. Atsevišķās tāmēs tehnoloģijas – stacionārās. Iekārtu un mēbeļu sadalījums saskaņojams ar Pasūtītāju (skatīt iepriekš TS punktu” Atdalāmo un neatdalāmo tehnoloģisko iekārtu un mēbeļu saraksts”)

10.16. ĒKAS EKSPLUATĀCIJAS PAMATNOSACĪJUMI – ĪPAŠIE PASĀKUMI OBJEKTA EKSPLUATĀCIJAS STADIJĀ

Pasūtītājs neiebilst, ka būvprojekta sadaļa “Ēkas ekspluatācijas pamatnosacījumi” tiek izstrādāti būvprojektēšanas laikā, kad tie izskatīšanai iesniedzami Pasūtītājam, taču to galīgā redakcija tiek pilnveidota Būvdarbu laikā un tā iesnedzama Pasūtītājam līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā.

10.16.1. Ekspluatācijas pamatnosacijumi izstrādājami sekojošām sistēmam: Ūdensapgādes un kanalizācijas Siltumapgāde (ST) un siltummehānika Apkure, ventilācija, gaisa kondicionēšana, auksumapgāde Elektroapgāde Ugunsdrošības pasākumi Apsardzes signalizācija, piekļuves kontrole Video novērošanas sistēma Vadības un automatizācijas sistēmas Lifts

10.16.2. Ekspluatācijas pamatnosacījumi sistematizējami tabulas veidā:

Sistēma Iekārtas nosaukums

Iekārtas marka

Iekārtas atrašanās vieta

Iekārtas darbības apraksts

Ekspluatācijas un apkopes pamatnosacījumi

Piemēram: UKEL

10.16.3. Izstrādājams komplekss ēkas ekspluatācijas izdevumu aprēķins gada griezumā, iespējamās izmaksas sadalot pa mēnešiem.

11.

ĪPAŠĀS PRASĪBAS BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĒ

11.1. Būvprojekts ir jāizstrādā tā, lai kopējās būvdarbu izmaksas (ledus halles, teritorijas labiekārtojuma un ārējo inženierkomunikāciju koridora būvdarbi) nepārsniegtu pieejamo (piešķirto un apstiprināto) finansējumu, tas ir EUR 10’555’000,00. Ja projektēšanas laikā, izstrādājot projekta risinājumu tehniski ekonomiskos pamatojumus, Projektētājam, kā attiecīgās jomas speciālistam, rodas aizdomas, ka Būvprojekta realizācijas būvizmaksas pārsniegs pieejamo finansējumu, tad Projektētājam laicīgi par to jāinformē Pasūtītājs un jāpiedāvā risinājumi izmaksu samazināšanai.

52

11.2. Būvprojekta sastāvā jāietver visi detalizētie rasējumi, kas nepieciešami būvobjekta atsevišķo daļu un elementu īstenošanai, kā arī kas nodrošinās precīzas būvizmaksu tāmes sastādīšanu un ēkas būvniecību.

11.3. Būvprojekta darbu apjomiem ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem, lai būvuzņēmējs bez papildus sagatavošanās un neattaisnojama riska varētu aprēķināt būvdarbu izmaksas.

11.4. Risinājumos jāpiedāvā mūsdienīgus materiālus un iekārtas, lai varētu lietot progresīvas un racionālas būvniecības metodes, kas samazinātu ēku būvniecības laiku, būvniecības izmaksas, ēku ekspluatācijas izdevumus, kā arī paaugstinātu ēku kalpošanas laiku.

11.5. Paredzēt izmantošanai tikai Eiropas Savienībā sertificētus materiālus un izstrādājumus, kuru izplatītāja garantijas termiņš pēc objekta nodošanas ekspluatācijā ir ne mazāks par 2 gadiem.

11.6. Apdares materiālu un iekārtu kvalitātes standartiem jāatbilst ēku nozīmīgumam un telpu funkcionālajam pielietojumam, kā arī ērtai, efektīvai un drošai ekspluatācijai.

11.7. Ēkas inženieraprīkojums, apdares materiāli un interjera elementi (piem.durvis u.c.) jāparedz tādi, lai nepamatoti netiktu sadārdzinātas objekta izbūves un uzturēšanas izmaksas. Izvēlētie materiāli saskaņojami ar Pasūtītāju. Izvēloties materiālus un risinājumus jāņem vērā ar Ministru kabineta rīkojumu piešķirtā un apstiprinātā būvniecības darbu finansējuma apjoms.

11.8. Projekta tehniskās dokumentācijas sastāvam jāatbilst spēkā esošo LR būvnoteikumu prasībām un Pasūtītāja Tehniskajā specifikācijā norādītajām papildus prasībām.

11.9. Katras projekta sadaļas paskaidrojuma rakstā jāizstrādā galveno darba veidu kvalitātes līmeņa aprakstu un tā sasniegšanas kontroles kritēriji.

11.10. Būvprojektā pieļautās kļūdas un nepilnības visā projektēšanas un būvniecības laikā tiek labotas uz projekta autora rēķina.

11.11. Par būvprojektu jāsaņem pozitīvs tehniskās ekspertīzes atzinums.

11.12. Pasūtītājs akceptē projektu pēc pozitīvas tehniskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

11.13. Projektētāja uzdevums ir nodrošināt ik nedēļas (vai, pēc vienošanās ar Pasūtītāju, retāk/ biežāk) projektēšanas sapulču organizēšanu.

12.

BŪVPROJEKTA EKSPERTĪZE

12.1. Pasūtītājs nodrošina būvprojekta ekspertīzi. Ekspertīzei tiek plānots laiks 20 kelandārās dienas vai maksimāli 4 (četras) nedēļas pēc visu projektēšanas materiālu saņemšanas. Pasūtītājs sedz pirmreizējās ekspertīzes izdevumus. Ja būs nepieciešama atkārtota vai atsevišķu sadaļu papildus ekspertīze, tās izdevumus sedz Izpildītājs - tas ir, Pasūtītājs apmaksā izdevumus par atpārtotu ekspertīzi un saagatavo rēķinu Izpildītājam, Izpildītājs sedz Pasūtītāja izdevumus par atkārtotas ekspartīzes veikšanu.

12.2. Sadarbība būvprojekta ekspertīzes veikšanas laikā

12.3. Būvprojekta ekspertīzi organizē Pasūtītājs.

12.4. Izpildītāja pienākums ir projektēšanas darbu izstrādes laika grafikā ietvert ekspertīzes veikšanu.

12.5. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam uz ekspertīzi pilnu būvprojektu atbilstoši tehniskajai specifikācijai.

12.6. Izpildītājs sagatavo atbildes uz ekspertu jautājumiem un būvprojekta daļu korekciju 2(divu) darba dienu laikā.

53

12.7. Izpildītājs novērš ekspertu konstatētos trūkumus un iebildumus, ja tādi būs. Atkārtotas ekspertīzes termiņš pieļaujams līdz 2 (divām) nedēļām un tas tiek ieskaitīts kopējā būvniecības termiņā. Laika ekonomijas nepieciešamības dēļ paredzama iespēja ar eskpertiem sadarboties jau projektēšanas laikā, ekspertiem iesniedzot darba rasējumus projektēšanas laikā.

13.

AUTORUZRAUDZĪBA

13.1. Objektā autoruzraudzība tiek veikta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā, rūpīgi izpētot un pārbaudot paveiktos būvdarbus.

13.2. Tiek veikta būvobjektā izpildītā darba kavalitātes kontrole un izpildītā darba atbilstības kontrole būvprojektā dotajiem risinājumiem.

13.3. Autoruzraudzības gaitā viss būvniecības process, kā arī pieļautie defekti tiek fiksēti fotouzņēmumos.

13.4. Tiek veiktas būvobjektā izmantoto būvizstrādājumu un būvmateriālu kvalitātes un atbilstības pārbaudes attiecībā pret būvprojektā norādītajiem.

13.5. Tiek kontrolēts, lai būvobjektā būvdarbi tiktu veikti pēc atbilstošas būvprojekta dokumentācijas.

13.6. Konstatētās patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai Latvijas būvnormatīvu prasībām, sākotnēji tiek fiksētas uz iepriekš sagatavotas formas veidlapas un Būvuzņēmējam tiek dots laiks konstatēto nepilnību novēršanai. Ja pēc dotā laika norādītā nepilnība jeb atkāpe no būvprojekta nav novērsta, tas tiek fiksēts autoruzraudzības žurnālā ar sertificēta arhitekta vai būvinženiera parakstu.

13.7. Ja būvobjektā pielaistas atkāpes no akceptētā būvprojekta un nepieciešams labojumu risinājums, tad risinājums, ne vēlāk kā nedēļas laikā, atkarībā no situācijas sarežģītības, papildrasējumu veidā. Papildrasējumi 3 eksemplāros (ja nepieciešams arī elektroniski), tiek iesniegti Būvuzņēmējam. Visi papildrasējumi tiek fiksēti autoruzraudzības žurnālā.

13.8. Risinājumi, papildrasējumu veidā, nedēļas laikā tiek izstrādāti arī pēc būvdarbu vadītāja pieprasījuma telefoniski vai izmantojot e-pastu. Visas atkāpes no akceptēta būvprojekta, kas saskaņotas ar būvprojekta autoriem un pasūtītāju, tiek fiksētas autoruzraudzības žurnālā.

13.9. Autoruzraudzības procesa beigās pasūtītājam un būvuzņēmējam tiek iesniegts papildrasējumu sējums, kurā apkopoti visi saskaņotie un autoruzraudzības žurnālā fiksētie papildrasējumi.

14.

BŪVDARBU PAMATNOSACĪJUMI / PAMATPRASĪBAS

14.1. Izpildītājam jāveic būvdarbi saskaņā ar paša Izpildītāja izstrādāto būvprojektu un citu projekta dokumentāciju, ņemot vērā spēkā esošos LR normatīvos un likumdošanas aktus.

14.2. Izpildītāja pienākumos ietilpst visu nepieciešamo atļauju iegūšana būvdarbu veikšanai. Būvniecības darbu uzsākšana un realizācijas secība Izpildītājam ir jāsaskaņo ar Pasūtītāju.

14.3. Visas Līguma izpildei un darbu nodošanai ekspluatācijā nepieciešamās dokumentācijas, izpilddokumentācijas u.c. dokumentācijas sagatavošana, iesniegšana, kā arī kompetento iestāžu apstiprinājuma saņemšana, ir tikai un vienīgi Izpildītāja pienākums.

54

14.4. Pirms būvdarbu uzsākšanas Izpildītāja pienākums ir izstrādāt detalizētu darbu veikšanas projektu un līdz būvdarbu uzsākšanai jāizstrādā un jāsaskaņo ar Pasūtītāju Būvlaukuma iekšējās kārtības noteikumi, kur īpaši jānorāda:

14.4.1. Darbu veikšana Objektā, pie nosacījuma, ka tas atrodas kopējā Daugavas stadiona teritorijā, kurā norisinās ikdienas, sporta pasākumu un Dziesmu svētku darbība

14.4.2. Uzkopšanas un kārtības nodrošināšanas pasākumi būvlaukumā un tiešā tā tuvumā, īpaši atzīmējot pasākumu laiku,

14.4.3. Autotransporta kustība un strādnieku automašīnu novietošanas vietas, īpaši atzīmējot pasākumu laiku,

14.4.4. Ceļa zīmes un informatīvās zīmes, kā darbiniekiem, sportistiem, skolniekiem, pedagogiem un vecākiem piebraukt un nokļūt skolā brīžos kad ir slēgtas galvenā iebrauktuve.

14.5. Pirms būvdarbu uzsākšanas Izpildītāja pienākums ir veikt īpaši vērtīga koka – Eiropas dižskābarža Nr.33/21552 pārstādīšanu, saskaņā ar ģenerālplāna norādi. Izpildītājam visā tālākajā Būvniecības procesā ir jānodrošina tādi koka augšanai nepieciešamie apstākļi, lai tiktu nodrošināta koka ieaugšana par ko Izpildītājam jāuzņemas atbildība.

14.6. Izpildītājam ir pienākums būvniecības laikā apmaksāt komunālos pakalpojumus (elektroenerģija, ūdens un kanalizācija, apkure u.c.).

14.7. Izpildītājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāt un kārtot Būvdarbu veikšanas dokumentāciju visā būvdarbu veikšanas laikā.

14.8. Gadījumā, ja Izpildītājs konstatē kļūdas vai neatbilstības paša izstrādātajā būvprojektā, būvdarbu apjomos vai citā ar būvdarbiem saistītā dokumentācijā, vai, ja atklāj neparedzētus apstākļus, kas var kavēt izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības vai ietekmēt objekta drošību vai kvalitāti, Izpildītājam ir pienākums nekavējoties rakstiski paziņot par to Pasūtītājam, vienlaicīgi norādot kā Izpildītājs novērsīs radušos problēmu. Izpildītājs turpina pildīt Līgumu tādā mērā, cik tas neietekmē objekta vai personāla drošību, ja vien Pasūtītājs nav rakstiski pieprasījis apturēt būvdarbu veikšanu. Ja Būvdarbu izpilde ir tikusi apturēta, tā tiek atsākta pēc tam, kad Pasūtītājs ir devis rīkojumu turpināt būvdarbus saskaņā ar Līgumā noteiktajiem darbu apjomiem.

14.9. Izpildītājs nav tiesīgs izdarīt jebkādas atkāpes no šīs Tehniskās specifikācijas vai ekspertīzi izgājušā būvprojekta bez iepriekšējas rakstiskas Pasūtītāja piekrišanas. Tāpat arī jebkuru Līgumā neparedzētu būvdarbu veikšanu Izpildītājs nav tiesīgs uzsākt bez pušu noslēgtas rakstveida vienošanās par šādu būvdarbu izpildi.

14.10. Objekta realizācijas gaitā radušos būvniecības atkritumus apsaimniekot atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas likumam, kā arī Rīgas domes saistošajiem noteikumiem.

14.11. Būvdarbus Izpildītājs veic taupīgi un racionāli izmantojot būvizstrādājumus un būvniecībai atvēlētos resursus.

14.12. Izpildītājam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu kaitējumu vai jebkādu draudošu kaitējumu, kāds varētu rasties trešajai personai būvdarbu izpildes rezultātā.

14.13. Izpildītājam ir jāizstrādā visu inženiertīklu izpildshēmas digitālā un papīra formātā. Iesniedzot Būvuzraugam akceptēšanai ikmēneša veikto darbu aktu, pie tā jābūt pievienotam pilnam izpilddokumentācijas komplektam.

14.14. Segto darbu akti jāsagatavo konkrēti katram izpildītajam segtajam darbam, tos neapkopojot kopējā aktā

14.15. Izpildītāja pienākums ir sagatavot uzstādīto iekārtu un sistēmu ekspluatācijas instrukcijas, kā arī kopšanas instrukcijas latviešu valodā.

14.16. Izpildītāja pienākumos ietilpst būvtāfeles un ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu informatīvo zīmju uzstādīšana objektā. Tās jāizgatavo no izturīga materiāla, un tai jābūt

55

atbilstoši nokrāsotai un ar atbilstošajiem uzrakstiem. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam apstiprināšanai būvtāfeles un citu zīmju formātus.

14.17. Izpildītājam nav atļauts izmantot būvobjektu vai jebkuru atsevišķu darbu veikšanas teritoriju reklāmas zīmju uzstādīšanas nolūkos bez Pasūtītāja rakstiskas piekrišanas.

14.18. Pasūtītājam ir visas tiesības pieprasīt pārvietot labākā vietā jebkuru zīmi, uzrakstus vai reklāmu, vai pieprasīt novākt no tos no būvlaukuma, ja tiem ir nekvalitatīvs izpildījums, vai ja tie neatbilst vispārējām sabiedrības normām.

14.19. Izpildītājam jānodrošina, ka visi uzraksti un reklāmas tiek noņemti līdz tam laikam, kad darbi tiek nodoti Pasūtītājam.

14.20. Izpildītāja pienākums ir pilnībā aprīkot būvlaukumu. Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi jāievēro saskaņā ar valstī noteiktajiem standartiem. Izpildītājs nevar prasīt no strādnieka, lai viņš strādātu antisanitāros un drošības tehnikai neatbilstošos apstākļos. Jābūt pietiekamā skaitā biotualetēm.

14.21. Visā būvdarbu gaitā ap objektu jābūt uzceltam un uzturētam nožogojumam vai pagaidu sienām, kā tas norādīts darbu organizācijas projektā. Būvuzņēmējam regulāri jāpārbauda nožogojums un nekavējoties jāveic pasākumi, lai nepieciešamības gadījumā to salabotu. Nožogojumam un sastatnēm jābūt labā stāvoklī visu būvdarbu laikā.

14.22. Izpildītājam jāsagatavo nepieciešamie darba rasējumi visiem veicamajiem Darbiem. Šie rasējumi jāpiegādā pēc iespējas ātrākā laikā pēc Līguma noslēgšanas visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, lai dotu pietiekami daudz laika tām iepazīties ar materiālu un sniegt komentārus pirms plānoto Darbu uzsākšanas. Nepieciešamības gadījumā jāsaskaņo rasējumus ar pārējiem darba rasējumiem, kas varētu būt saistībā un ietekmēt kārtējo Darbu izpildi.

14.23. Visiem rasējumiem, kas nodoti izskatīšanai, jābūt noformētiem drukātā veidā un tiem jābūt ar Izpildītāja parakstu. Būvdarbi var tikt veikti tikai saskaņā ar būvprojektu un darba rasējumiem.

14.24. Būvuzrauga un/vai Pasūtītāja akcepts atsevišķām darba detaļām vai tehniskajiem rasējumiem neatbrīvo Izpildītāju no atbildības par kļūmēm vai nepareizu Darbu izpildi.

14.25. Būvuzrauga un/vai Pasūtītāja parakstam ir vispārējs raksturs, un tas nenodrošina nekādu īpašu pārbaudi un neatbrīvo Izpildītāju no materiālu pārbaudes un aprīkojuma nodrošināšanas un Darbus veikšanas atbilstoši būvprojektam, specifikācijām un ražotāja dotajām instrukcijām.

14.26. Jebkurā darba laikā, kad Pasūtītājs vai Būvuzraugs uzskata par nepieciešamu, viņš var apmeklēt būvlaukumu vai attiecīgā materiāla/iekārtu ražošanas uzņēmumu, lai pārliecinātos par ražošanas kvalitāti. Materiāliem un iekārtām jābūt pārbaudītiem pirms tie atstāj ražotāja un piegādātāja teritoriju, kā arī pēc to saņemšanas Objektā.

14.27. Izpildītājam jādod laiks Būvuzraugam, lai veiktu visu nepieciešamo materiāla novērtēšanu un dotu atļauju tā uzglabāšanai Objektā. Darbus kavējumi, kas radušies laikā nenovērtēta vai nepiegādāta materiāla dēļ netiks uzskatīti par objektīviem iemesliem objekta nodošanas ekspluatācijā beigu termiņa neievērošanā.

14.28. Visi ražotāja dokumenti - kvalitātes sertifikāti, pārbaudes lapas, atbilstības deklarācijas un izziņas utt., kas apliecina, ka materiāls ir ticis pārbaudīts atbilstoši vispārējiem standartiem un atbilst tiem, pēc Būvuzrauga pieprasījuma jāpiegādā Izpildītājam objektā bez maksas.

14.29. Būvlaukumā nav atļauts pagaidu ēkas un būves izmantot dzīvošanai.

15.

KOPĒJĀS BŪVNIECĪBAS IZMAKSAS (BP/AU/B)

56

Piedāvājuma cena (Līguma cena) ir nemainīga un papildus izmaksas netiek atzītas. Pasūtītājs pieņem, ka Izpildītājs, kā rūpīgs profesionālis, ir izvērtējis visus pieejamos dokumentus, situāciju dabā, izvērtējis iespējamos riskus, kas sasitīti ar darbu sezonalitāti, Daugavas stadiona pieejamību apmeklētājiem (2020.g. Dziesmu svētki u.c.) un apzinājis visus iespējamos izdevumus un izmaksas uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi un nākotnē būvdarbu veikšanas laikā. Līdz ar ko piedāvājuma (Līguma ) ir galīga un nav apspriežams tās pielielinājums.

16.

BŪVDARBU PĀRBAUDES UN PIEŅEMŠANAS NOSACĪJUMI

16.1. Darbu būvuzraudzību – darbu pārbaudi un pieņemšanu veic pasūtītāja nozīmēts pārstāvis – Būvuzraugs.

16.2. Pirms ikmēneša veikto darbu akta iesniegšanas Pasūtītājam, Izpildītājam ir pienākums saskaņot izpilddokumentāciju ar Būvuzraugu, uzrādot pilnu izpildokumentācijas komplektu. Ikmēneša veikto darbu aktu Pasūtītājam iesniedz 3 eksemplāros. Darbu izpildes akts un izpildformas Pasūtītājam jāiesniedz arī elektroniski (Pasūtītāja norādītajai kontaktpersonai). Pasūtītājs ikmēneša vaikto darbu aktu saskaņo pēc Būvuzrauga saskaņojuma saņemšanas. Pasūtītājs var pieprasīt iepazīties ar izpilddokumentāciju, ar kuru tiek pamatoti katri darbu apjomi, un tai pievienoto atbilstības dokumentācija (deklarācijas, sertifikāti, izpildshēmas u.c.).

16.3. Kalendārā mēnesī veikto darbu pieņemšana noformējama ar Izpildītāja un Pasūtītāja parakstītu darbu izpildes aktu, līdz nākošā mēneša 10.datumam. Rēķinu par izpildītajiem darbiem iesniedz pēc Pasūtītāja akcepta saņemšanas šiem aktiem.

16.4. Pabeidzot būvdarbus, Izpildītājs sagatavo un iesniedz Pasūtītājam veikto darbu pilnu izpilddokumentāciju trīs oriģinālos komplektos, pilnībā nokomplektētu objekta nodošanai ekspluatācijā (t.sk. atzinumus no tehnisko noteikumu izsniedzējiem u.c.), atbilstošu Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Pasūtītāja prasībām, tā lai objekts tiktu pieņemts ekspluatācijā ne vēlāk kā līdz būvdarbu izpildes termiņa beigām.

16.5. Izpildītājs veic aktualizētas kadastrālās uzmērīšanas lietas pasūtīšanu un apmaksu;

16.6. Izpildītājs veic citus pienākumus/ pasākumus, kas izriet no objekta sagatavošanas pieņemšanai ekspluatācijā.

16.7. Izpildītājam ir pienākums pēc Pasūtītāja pieprasījuma sniegt atskaiti par Būvdarbu gaitu vai informāciju par būvdarbiem saistītiem jautājumiem. Atskaite vai informācija tiek iesniegta Pasūtītājam 3 (trīs) darba dienu laikā, no Pasūtītāja pieprasījuma saņemšanas

16.8. Izpildītājam jānodrošina Darbu gaitas iknedēļas dokumentēšana ar fotogrāfijām. Kopā ar izpilddokumentāciju Pasūtītāja īpašumā jānodod 1 CD ar fotogrāfijām elektroniskā veidā.

16.9. Būvdarbi no Pasūtītāja puses tiek pieņemti pēc objekta pilnīgas pabeigšanas un visu Pasūtītāja fiksēto iespējamo nepilnību novēršanas.

16.10. Visu līguma saistību izpildes aktu puses paraksta pēc Projekta mērķu sasniegšanas un būvdarbu garantijas laika beigām, kā arī pēc visu garantijas laikā pieteikto garantijas darbu izpildes.

17.

UZDEVUMI UN PIENĀKUMI DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ BŪVDARBU LAIKĀ

57

17.1. Izpildītājam ir pienākums līguma izpildē likumdošanā noteiktās Darba aizsardzības prasības un normas veicot būvdarbus.

17.2. Izpildītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu.

17.3. Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu sniegto informāciju Izpildītājam jānovieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri jāatjauno.

17.4. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt, ka līguma izpildē piedalās speciālists - darba aizsardzības koordinators, kurš pilda normatīvos noteiktos pienākumus.

17.5. Izpildītāja pienākums ir nodrošināt, ka darba aizsardzības koordinators ir fiziska persona, kura kvalifikācija atbilst Iepirkuma Nolikumā noteiktajām prasībām.

17.6. Izpildītājam ir pienākums nodrošināt, ka pirms būvdarbu uzsākšanas tiek izstrādāts darba aizsardzības plāns.

18.

BŪVSAPULCES

18.1. Būvdarbu organizatoriskie jautājumi tiek risināti un izskatīti būvsapulcēs, kurās piedalās atbildīgais Būvdarbu vadītājs, Autoruzraugs, Pasūtītāja pilnvarots pārstāvis un Būvuzraugs, kā arī to pieaicinātās personas.

18.2. Būvsapulces tiek sasauktas vienu reizi nedēļā, ja vien Puses nav vienojušās par citu būvsapulču sasaukšanas kārtību.

18.3. Būvsapulču sasaukšanu un organizēšanu, kā arī protokolēšanu nodrošina Pasūtītāja pārstāvis vai būvuzraugs.

18.4. Būvdarbu vadītāja pienākums ir kvalitatīvi sagatavoties būvsapulcei – jāsagatavo un jāsniedz detalizētas atskaites par izpildītajiem un plānotajiem būvdarbiem, kā arī citiem ar būvdarbu līguma izpildi saistītiem jautājumiem.

18.5. Būtiski Izpildītāja jautājumi/informācija Pasūtītājam jāiesniedz tikai rakstiskā veidā un savlaicīgi vismaz 1 dienu pirms būvsapulces.

19.

IZBŪVĒTO SISTĒMU IEREGULĒŠANA UN TESTĒŠANA PĒC BŪVDARBU PABEIGŠANAS

19.1. Izpildītājs ledus liešanu, sistēmu ieregulēšanu un pārbaudi veic 1 mēneša laikā pēc būvdarbu pabeigšanas.

19.2. Izpildītājs pilnībā nodod ieregulētas un pārbaudītas sistēmas 5 mēnešu laikā, no būvdarbu pabeigšanas un veic sistēmu darbības kontroli/ testēšanu 2021.gada maijā, kad Ledus halli Pasaules hokeja čempionāta laikā plānots izmantot kā treniņu halli.

58

19.3. Veikt instruktāžu Pasūtītāja personālam, kā ieregulēt, uzturēt ēku un iekārtas, lai sasniegtu Projekta mērķos definētās vērtības un patēriņus

20.

GARANTIJAS PERIODA SAISTĪBU IZPILDE

21.1. Veikt energoefektivitātes aprēķinus, izstrādāt un iesniegt pārstrādātu esošo ēkas energosertifikātu un ēkas energoaudita pārskatu, ņemot vērā konkrētos būvniecības laikā pielietotos būvmateriālus un iekārtas;

21.2. Veikt instruktāžu Pasūtītāja personālam, kā ieregulēt, uzturēt ēku un iekārtas, lai sasniegtu Projekta mērķos definētās vērtības un patēriņus;

21.3. Veikt uzlabojumus vai papildinājumus iepriekš veiktajiem darbiem, ja Projekta mērķos definētie patēriņi netiek sasniegti;

21.4. Atkārtoti pierādīt Projekta mērķus, ja bijusi nepieciešamība veikt remontdarbus vai uzlabojumus garantijas perioda laikā;

21.5. Veikt garantijas perioda būvdarbus un citus darbus, kas ir attiecināmi uz paveikto darbu garantiju.

21.6. Garantijas laiku nosaka atbilstoši Pasūtītāja vajadzībām, vienlaikus ievērojot tiesību normās noteiktos minimālos termiņus: III grupas ēkas- pēc akta parakstīšanas ir 5 gadi.

21.7. Papildus garantijas īpaši nepieciešamas šādiem elementiem:

21.7.1. Jumta ūdensizturībai - 10 gadi

21.7.2. Pamatu aizsardzības pasākumiem pret mitrumu - 10 gadi

20.8. Garantijas laiks tiek rēķināts no Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas dienas.

20.9. Izpildītājam ir jānodrošina, lai Būvdarbos izmantoto būvizstrādājumu (materiālu, izstrādājumu un iekārtu) ražotāju (pārdevēju, piegādātāju) sniegtās garantijas tiktu nodotas Pasūtītājam vienlaicīgi ar Būvdarbu nodošanas un pieņemšanas akta iesniegšanu un Pasūtītājs tās varētu brīvi izmantot. Izpildītāja noteiktais Garantijas laiks nedrīkst būt īsāks un noteikumi sliktāki par tiem, ko nosaka vai piedāvā būvizstrādājumu ražotājs (pārdevējs, piegādātājs).

20.10. Garantijas periodā Izpildītāja atbildība ir atrunāta Līguma noteikumos. Pasūtītājs ir atbildīgs par apsaimniekošanu un ikdienas uzturēšanu, kas nav Izpildītāja atbildībā un kompetencē (piem. Lietotāja radītie bojājumi).

20.11.Ja pēc Izpildītāja labākajām pūlēm novērst atklātos defektus ne vēlāk kā divu mēnešu laikā un pēc pārbaužu atkārtošanas (maksimums divas reizes) Izpildītājam neizdodas izturēt pārbaudes un sasniegt Projekta mērķus, Pasūtītājam ir tiesības vai nu piemērot līgumā norādītos līgumsodus, vai piesaistīt citus uzņēmējus (speciālistus) defektu novēršanai un radušās izmaksas pieprasīt no Izpildītāja.

20.12.Garantijas periodā Izpildītājam jānodrošina iespēja Pasūtītājam sazināties ar būvdarba vadītāju vai citu pieredzējušu inženieri, kurš piedalījies būvdarbu veikšanas laikā, lai operatīvi risinātu ar garantiju saistītus jautājumus.

………………………………………………………………………………………………………

59

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.1

TERITORIJAS UN TELPU LIETOJUMA PROGRAMMA , BALSTOTIES UZ KURU IZSTRĀDĀTS

BŪVPROJEKTAS MINIMĀLĀ SASTĀVĀ

Telpu lietojuma programmas pamatnostādnes ievērojamas būvprojekta izstrādes laikā un skatāmas kontekstā ar būvprojektu minimālā sastāvā un tā saskaņotajiem risinājumiem

1. Ēkas novietojums, apbūves ierobežojumi, vispārējas prasības

1.1. Ēkas optimālais novietojums – zemesgabala daļā pie A. Deglava tilta, atbilstoši grafiskajā materiālā norādītajam novietojumam, vienlaikus Pasūtītājs pieļauj ēkas konfigurācijas un novietojuma maiņu zemesgabala zonā pie A. Deglava ielas (tilta), izvērtējot Projektētāja optimālu piedāvājumu.

1.2. Ierobežojumi zemes gabala daļā gar A. Deglava ielu (tiltu):

1.2.1. Aizsargjosla gar A. Deglava ielu (tiltu);

1.2.2. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem, gāzes un ūdensvada tīkliem, kā arī elektrības apgādes tīkliem, zemesgabala daļā gar A. Deglava ielu (tiltu).

Informatīvs materiāls:

1.3. Teritorijas labiekārtojumam un publiskajai ārtelpai (vizuālajam tēļam) jāatbilst valsts nozīmes sporta centra nozīmībai. Nepieciešams definēt transporta un gājēju plūsmas organizāciju, atbilstoši izmantojot jau pieejamo iebrauktuvi caur galvenajiem vārtiem, kā arī no Vagona ielas puses, skaidri definējot izlašu sportistu un apmeklētāju plūsmu pasākumu laikā un sportistu plūsmu ikdienā. Izlases sportistu un apmeklētāju plūsma nedrīkst pārklāties.

1.4. Ēku projektēt kā zemas enerģijas patēriņa ēku (energoefektivitātes klase A), atbilstoši MK noteikumiem Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifkāciju”. Saistībā ar energoefektivitāti uzmanība vēršama gan uz ēkas dizainu, novietojumu pret debespusēm, mikroklimata nodrošināšanu un sistēmu apgādi ar enerģiju, apgaismojuma risinājumu un tehnoloģijām.

60

1.5. Ēkas kopējā platība orientējoši 7’500 – 10’000 m² robežās.

1.6. Konceptuāli sniedzami priekšlikumi par triģenerācijas stacijas iespējamo izmantošanu nākotnē ledus halles nodrošināšanai ar kombinēto elektroenerģiju/ siltumenerģiju/ aukstuma ražošanu.

1.7. Sniedzami priekšlikumi lietus ūdens un mājsaimniecībā izlietotā ūdens (“pelēko notekūdeņu”) atkārtotai izmantošanai.

2. Objekta funkcijas

Ēka projektējama tā, lai tā varētu tikt izmantota:

2.1. Hokejam, treniņiem, sacensībām;

2.2. Daiļslidošanas treniņiem, sacensībām;

2.3. Short Track treniņiem, sacensībām;

2.4. Publiskai slidotavai.

2.5. Iespēja vienu no laukumiem piemērot kērlinga vajadzībām.

2.6. Koncertiem, kultūras pasākumiem, ja ledus laukums tiek nosegts vai nokausēts.

2.7. Dziesmu/ Deju svētku laikā dalībnieku masu pulcēšanās vieta.

3. Telpu plānojums

3.1. Veidojot telpu plānojumu, ir jāparedz, tajā skaitā, visas koplietošanas un tehniskās telpas, kuras ir nepieciešamas normālas darbības un apsaimniekošanas nodrošināšanai. Plānojumam ir jābūt racionālam un ergonomiskam.

3.2. Ledus laukumi

3.2.1. Ledus halli projektēt saskaņā ar IIHF OFFICIAL RULE BOOK 2018 – 2022. Ledus hallē projektēt divus laukumus hokejam un daiļslidošanai, kuru gabarīti ir atbilstoši “IIHF Rules for Ice Rinks” prasībām

3.2.2. Ievērojams LHF izstrādātais Hokeja arenas klasifikācijas nolikums, pamatā centrālo arēnu ar skatītāju vietām paredzot kā A un B kategorijas klasificējamu arēnu. Risinājumi, kas ietekmē atsevišķu nosacījumu atbilstību kādai no kategorijām, būtiski neietekmējot kopējās plānojamās izmaksas, precizējami ar LHF tālākajā būvprojekta izstrādes laikā.

3.2.3. Laukuma izmēri 30x60m (ar 2m zonu gar abām taisnēm) un radiusu 8,5 metri.

3.2.4. Ledus laukumi novietojami blakus viens otram un paredzami pirmā stāva līmenī, ņemot vērā ledus laukumu izbūves specifiku.

61

Informatīvs materiāls:

62

3.2.5. Vienam no laukumiem paredzamas skatītāju sēdvietas līdz 600 cilvēkiem, sacensību norisei, tajā skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Halles brīvais augstums minimāli 7m, (maksimāli 10m). Iespēju robežās paredzamas papildus tribīnes, lai nodrošinātu papildus skatītāju vietas, kopējo skatītāju vietu skaitu sasniedzot līdz sēdvietām 750 cilvēkiem.

3.2.6. Otrs laukums 30x60m bez skatītāju vietām – treniņprocesam, paredzot divu līmeņu zonu aiz borta ap laukumu, ar soliņiem skatītājiem un sportistiem treniņu norises vērošanai.

3.2.7. Laukumam bez skatītāju vietām paredzēt iespēju nodrošināt treniņu un spēļu procesu –para ledus hokeja komandām – paredzēt spēlētāju soliņu zonā caurskatāmu bortu, kā arī iespēju bez šķēršļiem nokļūt uz laukuma. Spēlētāju soliņu zonā paredzēt iespēju nepieciešamības gadījumā (para ledus hokeja treniņu/ spēļu laikā) demontēt soliņus, lai šajā zonā brīvi varētu novietoties/ pārvietoties para ledus hokeja spēlētāji.

3.2.8. Izskatāma iespēja ar pārvietojamiem bortiem treniņu laukumu sadalīt mazākās treniņu zonās, kur iespēja trenēties atsevišķos elementos (metienu zona, cīņa pie bortiem u.c.).

3.2.9. Nepieciešams nodrošināt skaņas izolāciju starp abiem laukumiem, kā arī jānodrošina skatītāju un spēlētāju plūsmu nodalīšanu starp abiem laukumiem.

3.2.10. Noapaļoti hokeja bortu stūri: R=8,5m.

3.2.11. Bortus ieteicams aprīkot ar svaigā gaisa pieplūdi – gaisa aizkaru (izvērtējot ūdens siltummaini vai elektrisko sildītāju) ar tālvadības iespēju. Gaisa aizkari nepieciešami, lai ar gaisa plūsmu mazinātu aukstuma no ledus laukuma ieplūšanu tribīņu (aiz borta) zonā, kā arī lai nodrošinātu gaisa apmaiņu uz ledus laukuma. Risinājums precizējams ar LHF projektēšanas procesā.

3.2.12. Pie ledus laukumiem paredzamas vienotas tehniskās telpas ledus mašīnai, ledus sagatavošanas telpa, telpa ledus/sniega kausēšanai. Ledus mašīnas pārvietošanas ceļi nedrīkst šķērsot sportistu un skatītāju plūsmas,

3.2.13. Zonās, kurās tiek staigāts ar slidām nepieciešams tam atbilstošs grīdas segums.

3.3. Tablo sacensību hallē

3.3.1. Centrālajam laukumam paredzēt rezultātu tablo. Tablo gabarītizmēri ne mazāki kā 100 cm x 300 cm.

3.3.2. Uz tablo attēlojamā informācija saskaņojama ar Pasūtītāju. Minimālās prasības – maināmi pilni komandu nosaukumi, spēles rezultāts, noraidījumi, soda laiki, spēlētāji, spēles laiki, periodi u.c., atbilstoši IIHF prasībām.

3.3.3. Tablo aprīkojams ar skaņu signālu, tablo vadība nepielietojot bezvadu vadības risinājumus. Komplektācijā paredzams gūto vārtu un apturētā spēles laika LED signāls aiz vārtiem.

3.4. Sportistu telpas, koplietošanas zona 3.4.1. Caurlaides telpa 5m².3.4.2. Ieejas halles līdz 100 m² uz katru no hallēm vai attiecīgi abām hallēm kopā līdz 200 m²,

ar atbilstošu skaitu wc un vienu wc personām ar kustību traucējumiem (min. 4m²).3.4.3. Minimāli 6 sportistu ģērbtuves , maksimāli 8 sportistu ģērbtuves. Katra ģērbtuve

veidojama kā vienots bloks, kur blokā paredzamas dušas, izlietnes un wc. Katra ģērbtuve ar skapīšu zonu minimāli 50 m². Ģērbtuvi paredzēt 20 sportistiem. Sanitāro telpu kopējā platība aptuveni 40m², paredzot līdz 8 dušas vietām un līdz 6 wc vietām. Iespējams

63

izveidot vienas dušas telpas uz divām ģērbtuvēm. Pie katras ģērbtuves paredzēt drēbju žāvētavas nodalījumu (telpu). Drēbju žāvēšanas telpas iespējams izveidot atsevišķi nesaistīti ar ģērbtuvēm, bet to tiešā tuvumā.Divas no ģērbtuvēm paredzēt ar 25 sportistu/ hokeja komandu spēlētāju ietilpību.

3.4.4. Divas sportistu ģērbtuves izlašu spēlētāju komandām ar kopējo platību minimāli 140 kv.m. Paredzams, ka telpas izmantos tikai izlases spēlētāji. Ģērbtuves veidojamas kā vienots bloks ar dušām, izlietnēm un wc,, sanitāro telpu kopējā platība aptuveni 40 m², treneru telpu, izlases mediķa telpu, katru no telpām līdz 20 m². Pie sportistu ģērbtuves paredzēt telpu drēbju žāvēšanai līdz 10 m².Izlašu ģērbtuvi paredzēt 26 – 27 sportistiem. Vienam sportistam nepieciešamā ģērbšanās zona minimāli 0,80 m, vārtsargam (2 – 3 sportisti) ģērbšanās zona 1,10 – 1,20 m.

3.4.5. Ņemot vērā sportistu skaitu telpā, telpām jābūt aprīkotām ar ventilācijas sistēmu, kas nodrošinātu nepieciešamo un paaugstināto gaisa apmaiņu (pieplūde/ nosūce) ģērbtuves zonā. Gaisa padevei jābūt organizētai tā, lai gaisa plūsma neradītu diskomfortu sportistiem pārģērbšanās laikā.

3.4.6. Jāparedz iespēja sacensību laikā nodalīt izlases sportistu/ treneru ceļu no skatītāju plūsmas;

3.4.7. Četras treneru ģērbtuves ar sanitāro zonu, ar kopējo platību līdz 20m². Katrā treneru ģērbtuvē iespēja uzturēties līdz 4 treneriem,

3.4.8. Divas tiesnešu ģērbtuves ar sanitāro zonu, katra līdz 15m². Katrā tiesnešu ģērbtuvē iespēja uzturēties līdz 4 tiesnešiem.

3.4.9. Pirmās palīdzības telpa līdz 10m² ar ledus vannu, wc un dušu,3.4.10. Dopinga kontrole ar reģistrāciju (līdz 15m²), (telpa nepieciešama tikai sacensību laikā,

līdz ar to, pārējā laikā tā var pildīt citu funkciju). Pie dopinga kontroles telpas paredzama duša, WC, uzgaidāmā telpa (līdz 20m²),

3.4.11. Paredzamas telpas funkcijai: 3.4.11.1. Fizioterapeitu kabinets līdz 20m²,3.4.11.2. Procedūru kabinets līdz 20m²,3.4.11.3. Masāžas kabinets līdz 20m²,Telpas, kuras izpilda pirmās palīdzības telpas, dopinga kontroles, fizioterapeita,

procedūru un masāžas kabinetu funkcijas iespējams organizēt vienā telpu blokā, tām neparedzot katrai atsevišķu telpu.

3.4.11.4. Spēlētāju atpūtas istaba līdz 30m², kas paredzama maksimāli tuvu izlašu ģērbtuvēm;

3.4.11.5. Pirts telpa līdz 15m², kas paredzama maksimāli tuvu izlašu ģērbtuvēm.3.4.12. Spēlētāju virsdrēbju ģērbtuve, kas paredzēta izlašu sportistiem līdz 20m². Virsdrēbju

ģērbtuve paredzama tiešā tuvumā izlašu ģērbtuvēm.

3.5. Apkalpes telpas – atbalsta funkcija sportistiem, treneriem, sporta pasākumu vadībai

3.5.1. Slidu apkope, slīpēšana līdz 10m²,3.5.2. Sacensību organizatoru telpa līdz 15m²,3.5.3. Halles apsaimniekotāju telpa līdz 10m², noliktava līdz 20m²,3.5.4. Gaismas, skaņas režijas telpa līdz 10m²,3.5.5. Veļas mazgāšanas, žāvēšanas un labošanas istaba līdz 20m²,3.5.6. Virtuve līdz 20m², kas saistāma ar spēlētāju atpūtas telpu. Virtuve paredzēta bez ēdiena

gatavošanas iespējas.3.5.7. Inventāra un tehnikas noliktava līdz 100m².

64

3.6. Tehniskās telpas

3.6.1. Ledus sagataves telpa (kompresoru telpa 45m²),3.6.2. Telpa ledus tīrīšanas mašīnai 30-40m², telpas augstums minimāli 4m. Telpas gabarīti

paredzami tādi, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja izvietot 2 ledus mašīnas.3.6.3. Telpa (bedre) sniega/ledus kausēšanai 12m². Ledus kausēšanas tilpne paredzama

iedziļināta, sniega izkraušanai no ledus mašīnām, aptuveni 2 m dziļa un bedres augšējā mala paredzama zem ledus mašīnu riteņu līmeņa. Izskatāma iespēja ledus kušanas ūdeni izmantot kā “pelēko ūdeni”, to izmantojot kā ūdeni ar ne tik augstu kvalitāti kā dzeramajam ūdenim, piemēram, atkārtotai ledus sagatavei. Aprēķinot nepieciešamo sniega izkraušanas bedres tilpumu jāņem vērā, ka ledus tīrīšana tiek veikta vienu reizi stundē un aptuvenais sniega tilpums tīrīšanas reizē ir 3 m³.

3.6.4. Ledus tīrīšanas mašīnas kustības ceļš nedrīkst šķērsoties ar sportistu un skatītāju virzības ceļu.

3.6.5. Pēc aprēķiniem nepieciešamās tehniskās telpas inženieriekārtām.

3.7. Skatītāju zona

3.7.1. Ieejas halle ar biļešu kasi līdz 60-80m²,3.7.2. Caurlaides zona 5m², 3.7.3. Zona ar slēdzamiem skapīšiem slidotavu apmeklētājiem, līdz 100m² (skapīši var

izvietoties 2-3 līmeņos), paredzams, ka vienlaikus abos ledus laukumos maksimālais cilvēku skaits slidotavas apmeklējuma laikā iespējams līdz 80 cilvēkiem (40 cilvēki katrā no laukumiem),

3.7.4. 10 skatītāju wc (t.sk. 40% sievietēm, 40% vīriešiem un 20% urināli) ap 20m², 3.7.5. Kopējās wc telpās vai atsevišķā telpā paredzēt wc skatītājiem ar īpašām vajadzībām, 3.7.6. Slidu nomas telpa līdz 30m²,3.7.7. Ēdināšanas/ kafejnīcas zona ~200-300m² 3.7.8. Peredzama zona veikalam (hokeja atribūtika, suvenīri, daiļslidošanas atribūtikas,

inventārs u.c.) ~ 200 m² platībā3.7.9. Skatītāju vietas max 600 pie viena no ledus laukumiem (viena skatītāja vieta 0.5x0.85m).

3.8. Inženierkomunikācijas. Klimata un tehniskās prasības hallē 3.7.1. Gaisa temperatūra, klimats, vēdināšana

3.7.1.1. Slēgtā ledus hallē 8-10°C,3.7.1.2. Sportistu/treneru ģērbtuvēs 20°C, 3.7.1.3. Drēbju žāvēšanas telpās temperatūru un ventilāciju nodrošināt tādu, lai 20

hokeja komplektus ir iespējams izžāvēt 12h laikā,3.7.1.4. Pirmās palīdzības telpās 24°C,3.7.1.5. Personāla, režijas, biroju, u.tml. telpas 24°C,3.7.1.6. Ieejas halle 18°C,3.7.1.7. Slidu nomas telpa 18°C,

3.7.1.8. Telpa ledus apstrādei 15°C,

3.7.1.9. Ventilācijas sistēmai, kas nodrošina gaisa apmaiņu sportistu ģērbtuvēs, jābūt paredzētai ar atbilstošu jaudu un produktivitāti, lai nodrošinātu paaugstinātu gaisa apmaiņu telpās, kurās vienlaikus uzturas visi komandas sportisti pirms spēles, spēles laikā, pēc spēles. Lai nodrošinātu paaugstinātu komforta līmeni izlašu ģērbtuvēs, jāparedz gaisa atjaunošanu telpā ne mazāka kā 4x stundā spēļu un treniņu laikā.

65

3.7.2. Aukstumapgāde 3.7.2.1. Visu inženierkomunikāciju nepieciešamo jaudu aprēķinos ievērtēt ledus

saldēšanas iekārtas,3.7.2.2. Ledus laukuma saldēšanas iekārtās paredzēt, ka no saldēšanas sistēmas

izejošā aukstuma temperatūra ir ne mazāka kā -11°C.3.7.2.3. Siltinājums (apsilde), lai nodrošinātu konstrukciju necaursalstamību.

3.7.3. Siltumapgāde Siltumenerģiju, ko rada aukstumapgādi ražojošās iekārtas, nepieciešams novirzīt ēkas siltuamgādei, projektējot energoefektīvu ēku.

3.7.4. Apgaismojums 3.7.4.1. Apgaismojums filmēšanas laikā uz laukuma ar skatītāju vietām (KHL

nosacījumi), TV vajadzībām 2000 lux

3.7.4.2. Apgaismojums uz ledus treniņiem 1000 - 2000 lux,

Izvēloties apgaismojumu, ņemams vērā, ka 1m augstumā virs ledus nepieciešamais sasniedzamais apgaismojuma līmenis ir 800 – 1000 lux, lai spēlētājam nodrošinātu kvalitatīvu apgaismojumu un spēles laukuma pārredzamību.

3.7.4.3. Iespēja regulēt gaismas stiprumu (lux),

3.7.4.4. Elektroenerģijas taupības nolūkos telpās, izņemot sporta halles, paredzēt apgaismojumu, kas darbojas uz kustību sensoriem.

3.7.5. Akustika

3.7.5.1. Reverberācija virs 500 Hz nedrīkst pārsniegt 2.5 s.

3.7.6. Vājstrāvu sistēmas, vadības sistēmas

Visas ēkas, atbilstoši plānotajai funkcionalitātei, aprīkojama ar vadības sistēmām, kas tiek vadītas ar centralizētu vadības automatizācijas sistēmu:

3.7.6.1. Ugunsdrošības (atklāšanas) sistēma – UAS;3.7.6.2. Trauksmes izziņošanas sistēma – ESS-IZZ;3.7.6.3. Video novērošanas sistēma – ESS-VN;3.7.6.4. Piekļuves kontroles sistēma – ESS-AS-PK;3.7.6.5. Incidentu reģistrs;3.7.6.6. Apsardzes signalizācijas sistēma – ESS-AS-PK;3.7.6.7. Telefona tīkls un datortīkls – ESS-TD;3.7.6.8. Apskaņošanas sistēma – ES-APS;3.7.6.9. Apgaismojuma vadības sistēma – ELT;3.7.6.10.Tablo vadības sistēma – VAS;3.7.6.11.Apkures vadības sistēma;3.7.6.12.Klimata kontrole, ventilācijas vadības sistēma;3.7.6.13.Aukstuma iekārtu automātika, kontroles, regulācijas vadības sistēma.

3.8. Vides pieejamības prasības:

3.8.1. Nodrošināt neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus atbilstošā platumā un ar līmeņa pārejām, nodrošinot iekļūšanu ēkās personām ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslu u.c.. Paredzēt pārvietošanās ceļa platumu ne mazāku par 1,2m;

3.8.2. Uzraksti pie telpām u.c. paredzami arī braila rakstā;66

3.8.3. Ēku ārpusē un ēkā paredzēt informācijas norādes, atbilstošā augstumā un kontrastējošās krāsās;

3.8.4. Ārdurvis. Ierīkot attiecīgā platuma bīdāmās vai automātiskās ārdurvis, kontrastējošā krāsā attiecībā pret ārējas fasādes krāsojumu;

3.8.5. Durvju stikloto daļu marķēt kontrastējoša krāsā (uzlīmes vai cits);

3.8.6. Iekšdurvis. Durvis uz iekštelpām izveidot tā, lai tās būtu viegli lietojamas, attiecīgā platumā, kontrastējošās krāsās;

3.8.7. Ieplānot vienlaidus grīdas bez sliekšņiem un līmeņu maiņām;

3.8.8. Grīdas segums kontrastējošā krāsā, tumšs ar gaišiem dizaina elementiem, kas norāda gājēja ceļu;

3.8.9. Telpu norādes izvietotas ar roku sasniedzamā līmenī, kontrastējošās krāsās, piktogrammas un burti izcelti, viegli salasāmi;

3.8.10. Pielāgotas tualetes ar attiecīgo aprīkojumu, kas domāts personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī nodrošināta tualešu ērta sasniedzamība no jebkuras vietas teritorijā. Tualetēs ierīkota zvanu poga neparedzētiem un trauksmes gadījumiem;

3.8.11. Pielāgotas dušas ar attiecīgo aprīkojumu, kas domāts personām ar funkcionāliem traucējumiem (dušu telpās pieļaujams paredzēt lietot plastmasas dušas ratiņkrēslus);

3.8.12. Pie objektiem izveidot stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

3.8.13. Nodalīt skatītāju sēdvietu zonu, kas paredzēta cilvēkiem ratiņkrēslos.

3.9. Teritorijas labiekārtojums

3.9.1. Laukumi un ceļi jāplāno tā, lai sacensību laikā sportistu autotransportam būtu ērts novietojums ieejai hallē, sportistu ceļam nekrustojoties ar apmeklētāju ceļu,

3.9.2. Laukumi un piebraucamie ceļi jāplāno tā, lai tie nodrošinātu ērtu apkalpojošā transporta piekļuvi, kā arī atkritumu savākšanas transporta piekļuvi;

3.9.3. Nodrošināt normatīvo prasību izpildi ugunsdzēsības un glābšanas transporta piekļuvei visās zonās.

3.9.4. Izstrādāt risinājumus ceļu segumiem, t.sk., materiāli, krāsas, formas un raksti.

3.9.5. Projektējot laukumus pie ledus halles, ņemams vērā, ka sacensību laikā teritorijā nepieciešams novietot pārvietojamās televīzijas/radio stacijas un autobusus, uz kuriem esošajām satelītantenām jāspēj savienoties ar translācijas satelītiem. Nepieciešams paredzēt atbilstošus elektrības pieslēgumus un piebraukšanas ceļus.

3.9.6. Plānojams teritorijas apgaismojums diennakts tumšajā laikā.

3.10. Teritorijas ārējie inženiertīkli

3.10.1. Teritorijas ārējo inženiertīklu pieslēgumi risināmi veicot nepieciešamo jaudu aprēķinu, apzinot esošās jaudas un to pietiekamību/ nepietiekamību, paredzot pieslēgumu esošajiem tīkliem, kas izbūvēti 1.kārtas ietvaros (informatīvais materiāls - 25.01.2018. veikto izpildmērījumu plāns) vai plānojot papildus pieslēgumus, kas precizējams pēc Tehnisko noteikumu saņemšanas.

3.10.2. Ārējās inženierkomunikācijas paredzēt pa teritorijas inženierkomunikāciju koridoriem tā, lai teritorija tiktu izmantota saimnieciski, lieki nekrustojot inženierkomunikāciju tīklus, lai neskartu un ekonomētu no tīkliem brīvās teritorijas daļas

3.10.3. Elektroapgāde

67

Ja netiek izbūvēta triģenerācijas vai koģenerācijas stacija, elektroapgādi paredzēt no transformatoru apakšstacijām (pie dzelzceļa un pie A.Deglava tilta), nepieciešamības gadījumā, paredzot papildu transformatoru apakšstaciju izbūvi atbilstoši nepieciešamajām elektroapgādes jaudām.

Būtiskākās prasības – transformatoriem jāatrodas ēkas pirmajā stāvā, telpai jābūt ar ugunsdrošām norobežojošajām konstrukcijām, jānodrošina ventilācija un piekļuve iekārtām jebkurā laikā.

3.10.4. Siltumapgāde

Apkure no Rīgas siltums siltumtīkliem, apzinot komunikāciju pārbūves izmaksas un ņemot vērā, ka Rīgas siltums inženiertīklu pievadus izbūvē sava budžeta ietvaros.

Veicama plānošana – atslēdzot Centrālo tribīni no esošās siltumapgādes, tas ir esošās katlu mājas, nepieciešams paredzēt iespēju – izbūvēt siltumtīklus, lai netiktu pārtraukta Centrālās tribīnes siltumapgāde.

Projektējami un pārbūvējami Centrālās tribīnes siltummezgli, lai tie varētu tikt pieslēgti Rīgas siltuma tīkliem.

3.10.5. Ūdens apgāde

Paredzēt ūdensapgādes tīklu pievienošanu pie centralizētajiem tīkliem, atbilstoši Tehniskajos noteikumos definētajām prasībām ūdens pievadiem.

3.10.6. Sadzīves kanalizācija

Paredzēt sadzīves kanalizācijas tīklu pievienošanu pie centralizētajiem tīkliem, atbilstoši Tehniskajos noteikumos definētajām prasībām sadzīves kanalizācijas tīklu pievadiem.

3.10.7. Lietus ūdens novadīšanas (kanalizācijas) tīkli

Paredzēt lietus ūdens kanalizācijas tīklu pievienošanu pie centralizētajiem tīkliem Augšielā, kur plānots izbūvēt lietus ūdens kolektoru.

Sniedzams priekšlikums lietus ūdens uzkrāšanai rezervuārā un iespēja to novirzīt Daugavas stadiona centrālā laukuma laistīšanai.

!!! Ja lietus ūdens kanalizācijas tīklus nav iespēju pievienot centralizētajiem RŪKT, paredzama iespēja tos infiltrēt vai iespējami novadīt “Latvijas dzelzceļš” notekūdeņu sistēmā.

…………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.2

Hokeja arēnu klasifikācijas nolikums

Mērķis

Hokeja arēnu klasifikācijas noteikumi izstrādāti, lai konstatētu hokeja arēnu atbilstību attiecīgā ranga sacensību (starptautisko, valsts mēroga, jauniešu un citu) sarīkošanai, kā arī lai stimulētu hokeja arēnu īpašniekus pilnveidot un uzlabot sporta būvi, uzlabojot un nodrošinot spēlētāju, treneru, skatītāju un personāla drošas vides prasības.

68

Sertificēšanas komisija

Hokeja arēnu sertificēšanu veic LHF valdes apstiprināta komisija sekojošā sastāvā:Armands ŠteinbergsToms BroksAndrejs ZaķisGints ZviedrītisKaspars Lācis

Komisijas sekretāre: Aleksandra Pjaniha

Komisijas darbības laiks

Hokeja arēnu klasifikācija tiek veikta laika posmā no 2017.gada 15.augusta līdz 2017.gada 15.septembrim, saskaņojot attiecīgās arēnas apmeklējumu ar katru konkrēto klubu vai arēnas īpašnieku.

Pamatojums

Hokeja arēnu klasifikācijas noteikumi izstrādāti saskaņā ar:- Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) hokeja spēles noteikumiem; - Sporta reglamentu (Sport Regulations); - Čempionātu reglamentu (Championship regulations);- Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Vērtēšanas kritēriji izstrādāti, lai noteiktu četras hokeja arēnu kategorijas:

A - arēna atbilst augstākā ranga starptautisku sacensību rīkošanai (Pasaules čempionāti, starptautiski turnīri u.c.);B - atbilst valsts čempionāta sacensību sarīkošanai, kā arī zemāka ranga starptautisko spēļu rīkošanai;C - atbilst bērnu un jauniešu sacensību sarīkošanai;D - nestandarta hokeja laukumi, kuros iespējams sarīkot sacensības hokeja popularizēšanas nolūkos.

Noteikt, ka hokeja arēnu klasificēšana jāveic ne retāk kā vienu reizi gadā vai biežāk, ja to pieprasa:

a)ledus arēnas īpašnieks, lai konstatētu veiktos uzlabojumus, kuri pieļauj arēnas kategorijas paaugstināšanu. b) hokeja arēnas (ledus) īrētājs, ja arēnas stāvoklis neatbilst piešķirtajai klasifikācijai. c) LHF sacensību organizators. d) LHF norīkotais sacensību (turnīru) galvenais tiesnesis.

A kategorija B kategorija C kategorija D kategorija

Skatītāju vietas 1500 - 20000 300 - 1500 līdz 300 n/a

Laukuma izmēri 25-30 x 6012. I

25-30 x 5812. I

25-30 x 5612. I

mazāks kā 25 x 56

Laukuma stūru rādiuss

7 - 8,5m12. II

7 - 8,5m12. II

7 - 8,5m12. II

Apmales 110cm13. II

120cm13. II

120cm13. II

120cm13. II

Apmales aizsarglenta Līdz stiklojuma mazāk kā 5cm

Līdz stiklojuma vairāk kā 5cm

Līdz stiklojuma vairāk kā 5cm

Vārtiņi 2 katrai komandai 1 katrai komandai 1 katrai komandai 1 vārtiņi

Aizsargstikli 240cm laukuma 200cm laukuma 200cm laukuma

69

A kategorija B kategorija C kategorija D kategorija

īsajās malās180cm laukuma garajās malās

īsajās malās160cm laukuma garajās malās

īsajās malās160cm laukuma garajās malās

Tīkli laukuma galos Laukuma īsajās malās

Laukuma īsajās malās Laukuma īsajās malās

Ledus virsmas sadalījums un marķējums

Vārtu līnijas 400cm no borta īsās malas17. IV

400cm no borta īsās malas17. IV

400cm no borta īsās malas17. IV

Jābūt.

Zilās līnijas 30cm platumā, 22,86 m no gala apmales17. V

30cm platumā, 22,86 m no gala apmales17. V

30cm platumā, 22,86 m no gala apmales17. V

Centra līnija 30cm plata17. III

30cm plata17. III

30cm plata17. III

Centra iemetiena punkts un aplis

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 30cm18. III

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 30cm18. III

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 30cm18. III

Iemetiena punkti neitrālajā zonā

Iemetiena punkta diametrs 60cm18.IV

Iemetiena punkta diametrs 60cm18.IV

Iemetiena punkta diametrs 60cm18.IV

Gala zonu iemetienu punkti un apļi

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 60cm18. V, VI

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 60cm18. V, VI

Apļa rādiuss 4,5m, iemetiena aplis diametrs 60cm18. V, VI

Tiesnešu laukums Rādiuss 300cm19. II

Rādiuss 300cm19. II

Rādiuss 300cm19. II

Vārtu laukums Rādiuss 180cm,L-ūsas 122cm augstumā19. VI, VII

Rādiuss 180cm,L-ūsas 122cm augstumā19. VI, VII

Rādiuss 180cm,L-ūsas 122cm augstumā19. VI, VII

Vārti Konstrukcija sarkana,iekšējie izmēri 122cm X 183cm, caurules diametrs 5cm;elastīgās vārtu “kājas” (flex pegs),Vārtu tīkls balts 20.

Konstrukcija sarkana,iekšējie izmēri 122cm X 183cm, caurules diametrs 5cm;elastīgās vārtu “kājas” (flex pegs),Vārtu tīkls balts 20.

Konstrukcija sarkana,iekšējie izmēri 122cm X 183cm, caurules diametrs 5cm;elastīgās vārtu “kājas” (flex pegs),Vārtu tīkls balts 20.

Spēlētāju zona, soli Jāsākas 2m no centra līnijas10m garums1,5m platumsSoli abām komandām vienādi9. IV - IX

Jāsākas 2m no centra līnijas10m garums1,5m platumsSoli abām komandām vienādi9. IV - IX

Jāsākas 2m no centra līnijas10m garums1,5m platumsSoli abām komandām vienādi9. IV - IX

70

A kategorija B kategorija C kategorija D kategorija

Brigādes tiesnešu zona

Galds ar vismaz 7 darba vietām, interneta pieslēgums

Galds ar vismaz 5 darba vietām, interneta pieslēgums

Galds ar vismaz 5 darba vietām, interneta pieslēgums

Sirēna Obligāti Obligāti

Tablo Obligāti Obligāti

Apgaismojums 2000 lux 1m augstumā no virsmas

1000 lux 1m augstumā no virsmas

1000 lux 1m augstumā no virsmas

Spēlētāju ģērbtuves Vismaz 70m2 un vieta 23 spēlētājiemAtsevišķa telpa treneriemAtsevišķa telpa medicīnas personālam

Vismaz no 50-70 m 2 un vieta 23 spēlētājiem

Duša, WC

Vismaz no 50-70 m 2 un vieta 23 spēlētājiem

Duša, WC

Vismaz 40m2 un vieta 13 spēlētājiem

Duša, WC

Galvenā tiesneša un līnijtiesnešu ģērbtuve

Vismaz 12m2; Duša, WC

Vismaz 12m2; Duša, WC

Vismaz 12m2; Duša, WC

Vismaz 12m2; Duša, WC

Brigādes tiesnešu telpa

Vismaz 16 m2, 4 darba vietas

Vismaz 12 m2, 3 darba vietas

Vismaz 12 m2, 3 darba vietas

Vismaz 12 m2, 3 darba vietas

Medicīnas telpa Vismaz 16m2, WC, ledusskapis

Vismaz 12m2 Vismaz 12m2 Vismaz 12m2

Skatītāju tribīnes, komforts

Saskaņā ar plānu, atdalītas no piekļuves spēlētājiem, tiesnešiem.

Saskaņā ar plānu, atdalītas no piekļuves spēlētājiem, tiesnešiem.

Saskaņā ar plānu, atdalītas no piekļuves spēlētājiem, tiesnešiem.

Reklāmu izvietojums Saskaņā ar pasākuma plānu

LHF reklāmas uz bortiem;LHF karogs sakaņā ar nolikumu

LHF reklāmas uz bortiem;LHF karogs sakaņā ar nolikumu

LHF reklāmas uz bortiem;LHF karogs sakaņā ar nolikumu

Trenažieru zāle Pieejama Var būt pieejama

Internet pieslēgums tiesnešu brigādei

Obligāts Obligāts Obligāts

Aprīkojums tiesnešu brigādei, saskaņā ar nolikumu

Obligāts Obligāts Obligāts

Video gola sistēma Obligāts no 2017.gada 1.septembra obligāts

no 2018.gada 1.septembra obligāts

…………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.3

PA “ZALKTIS” izstrādātais “DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLE” “MBP/ BŪVPROJEKTS MINIMĀLAJĀ SASTĀVĀ”

Pievienots atsevišķā pielikumā71

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.4

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: Augšiela 1, RīgaBūvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

BŪVKONSTRUKCIJAS

1. Ievads. Būves vispārējs apraksts

Ēkā izmantotas sekojošas konstrukcijas: monolītā dzelzsbetona režģogi, urbtie vietas pāļi, monolītā dzelzsbetona un keramzītbetona mūra sienas, saliekamā dzelzsbetona un tērauda kolonnas, monolītā un saliekamā dzelzsbetona pārsegumi, jumtā - tērauda sijas un kopnes, nesošās tērauda profilētās loksnes.

Ēkas telpiskā noturība tiek nodrošināta ar monolītajām dzelzsbetona un mūra sienām ēkas garen- un šķērsvirzienā, stingiem pārseguma diskiem un krusteniskajām tērauda saitēm ēkas garen- un šķērsvirzienā.

Izejot no ēkas gabarītiem, ēka sadalīta 2 temperatūras blokos. Temperatūras deformācijas šuve paredzēta starp asīm 8 un 9.

Projektētā ekspluatācijas ilguma kategorija S4 (LVS EN 1990).

Ēkas nesošās konstrukcijas projektētas atbilstoši U1b ugunsizturības pakāpei, nodrošinot konstrukciju minimālās ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klasi atbilstoši LBN 201-10 “Būvju ugunsdrošība”.

2. Būvlaukuma ģeoloģiskie apstākļi

Ģeotehniskās izpētes darbus no 2019. gada 10.-15. janvārim veicis SIA “Vides un Ģeo projekti”.

Izpētes teritorijā atsegtās tehnogēnās gruntis, kuras veido ļoti irdenas līdz irdenas, pārraktas smilšu gruntis ar augsni, organiskajām vielām, oļiem, ķieģeļu lauskām, retāk ar izdedžu piejaukumu ir uzskatāmas par vājas nestspējas un nav izmantojamas kā būves grunts pamatne un zemes darbu laikā tās jānoņem vai jācaurrok. Izpētes punktos tehnogēnās gruntis tika atsegtas līdz 1,90...2,50 m dziļumam no zemes virsmas.

Izpētes punktos tika atsegtas sekojošas dabīgi veidojušās gruntis ar vājām nestspējas īpašībām:

72

* Smilts smalka, ļoti irdena (ĢTE Nr.2). Atsegta izpētes punktos Nr.1 un Nr.2 tieši zem 2,00 m bieza tehnogēno grunšu slāņa un tā ieguļ attiecīgi līdz 3,20 m un 3,00 m dziļumam no

zemes virsmas.

* Smilts vidēji rupja, ļoti irdena (ĢTE Nr.5). Atsegta izpētes punktos Nr.3 un Nr.5. Slāņu virsmas iegulums konstatēts 6,10...6,70 m dziļumā, slāņu pamatne ieguļ 6,80...7,70 m

dziļumā no zemes virsmas, bet atsegto slāņu biezums 0,70...1,00 m.

* Smilts vidēji rupja, irdena (ĢTE Nr.6). Atsegta izpētes punktos Nr.1-Nr.3 un Nr.5. Slāņu virsmas iegulums konstatēts 4,60...6,70 m dziļumā, slāņu pamatne ieguļ 5,30...7,80 m dziļumā no zemes virsmas, bet atsegto slāņu biezums 0,70...1,50 m.

Gruntsūdens līmenis tika sasniegts visos izpētes punktos un tas ir piemērīts 4,20...4,75 m dziļumā no zemes virsmas jeb 7,05...7,45 m v.j.l. absolūtajās augstuma atzīmēs. Maksimāli prognozējamais gruntsūdens līmenis izpētes punktu vietās ir aptuveni par 0,50...0,70 m augstāks kā konstatēts izpētes darbu veikšanas brīdī.

Zemes darbu laikā jāņem vērā, ka vibrējošu un dinamisku slodžu iedarbībā vai atsedzot smilšu gruntis zem gruntsūdens līmeņa (ja tāds zemes darbu laikā tiek sasniegts), tās var pāriet tiksotropā (sašķidrinātā) stāvoklī un izraisīt būvbedres vai tranšejas aizplūšanu ar smilšu grunts materiālu.

Kopumā izpētes teritorijas ģeotehniskie apstākļi ir vērtējami kā sarežģīti, jo vājas nestspējas gruntis tika atsegtas gan ģeoloģiskā griezuma augšējā daļā, kur tās veido tehnogēnas un dabīgas, ļoti irdenas smilšu gruntis, gan griezuma vidusdaļā, kur atsegtas ļoti irdenas un irdenas smilšu gruntis. Kā projektējamās būves pamatu veidu ieteicams izmantot pāļus, kurus balstīt vidēji blīvas, blīvās vai ļoti blīvās (ĢTE Nr.7-Nr.10) smilšu gruntīs, kas atsegtas zem vājas nestspējas grunšu slāņiem.

Būves pamatu projektēšanas stadijā ieteicams izvēlēties vispiemērotāko pamatu tipu attiecībā uz plānotajām būves slodzēm un grunts nestspēju, ņemot vērā atsegto grunšu slāņu fizikāli mehāniskos rādītājus.

Pāļi tiek balstīti uz dažāda blīvuma smilts slāņiem. Slāņu nr. – 7 (smilts vidēji rupja, vidēji blīva) un 8 (smilts vidēji rupja, blīva).

3. Izmantotie standarti

* LBN 003-15 “Būvklimatoloģija”.

* LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”.

* LVS EN 1990:2006L Konstrukciju projektēšanas pamati

* LVS EN 1991-1-1:2003 (NA:2010). Iedarbes uz konstrukcijām. Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes.

* LVS EN 1991-1-3:2003. Iedarbes uz konstrukcijām. Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes.

73

* LVS EN 1991-1-4:2006. Iedarbes uz konstrukcijām. Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes.

* LVS EN 1992-1-1:2005. Betona konstrukciju projektēšana. Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām.

* LVS EN 206:2014 “Betons. Tehniskie noteikumi, darbu izpildījums, ražošana un atbilstība”.

* LVS EN 1993-1-1:2005. Tērauda konstrukciju projektēšana. Vispārīgie noteikumi un noteikumi ēkām.

* LVS EN 1997-1:2008+AC. Ģeotehniskā projektēšana. Vispārīgie noteikumi.

4. Iedarbes uz būves konstrukcijām

Slodzes uz konstrukcijām aprēķinātas pamatojoties uz pastāvošajiem būvnormatīviem.

Aprēķinos vēja ātrums pieņemts pēc LVS EN 1991-1-4:2006 noteiktās Rīgas jūras līča piekrastes zonai raksturīgās vērtības – 24 m/s, apvidus kategorija III.

Aprēķinos ir pieņemta sniega slodze pēc LVS EN 1991-1-3:2003, kur sk=1,25 kN/m2. Lietderīgo slodžu raksturlielumi pieņemti saskaņā ar LVS EN 1991-1-1:2003/ NA:2010:

* Kabinetos u.c. biroja telpās qn=2,5 kN/m²;

* Ēdināšanas, kafejnīcu zona qn=2,5 kN/m²;

* Trenažieru zālē qn=5,0 kN/m²;

* Tehniskās telpas qn=2,5 kN/m² + iekārtu svars saskaņā ar uzdevumu;

* Uz kāpnēm qn=3,0 kN/m²;

* uz balkoniem qn=2,5 kN/m²;

* uz neekspluatējamiem jumta laukumiem qn=0,4kN/m2.

5. Pamati

Ņemot vērā būvlaukuma inženierģeoloģisko situāciju, ēku paredzēts balstīt uz urbtajiem vietas pāļiem ar diametru 420mm.

Virs pāļiem ierīkojami monolīti dzelzsbetona režģogi ar biezumu 600..1000 mm (betons C30/37 XC2, stiegrojums ar klasi B500B). Zem režģogu konstrukcijas paredzēts veidot 250 mm blietētu šķembu slāni (frakcijas izmērs 20..40 mm) ar 50 mm biezu betona sagataves kārtu (C8/10). Hidroizolācijas kompleksie risinājumi jāpieņem no viena ražotāja izstrādājumiem.

No režģogiem jāizvirza enkurstiegras to sajūgšanai ar monolītajām dzelzsbetona sienām un kolonnām (enkurstiegru diametrs un izvietojums atkarīgs no režģoga, kolonnas, sienas tipa). Enkurstiegru diametram un solim zem sienām ir jāsakrīt ar sienu stiegrojumu. Saliekamo kolonnu balstījuma vietās režģogos nepieciešams iebūvēt “Peikko” enkurstieņus.

74

Būvlaukumā ir jāparedz vismaz trīs izmēģinājuma pāļi, to pārbaudes metodes jāsaskaņo ar projekta autoru. Pāļu garums, skaits un režģoga izmērs var mainīties pēc izmēģinājuma pāļu pārbaudes rezultātiem.

Ja atrokot būvbedri tiek konstatēts, ka inženierģeoloģiskie apstākļi neatbilst inženierģeoloģiskajā atskaitē norādītajiem, nepieciešams par to paziņot BK daļas autoram. Būvdarbu turpināšana iespējama pēc projekta BK daļas autora slēdziena saņemšanas par to iespējamību un papildus veicamajiem darbiem.

6. Grīda

Grīdu iesegumus skatīt projekta AR daļā.

Hokeja laukumu grīdas izbūvēt saskaņā ar tehniskā aprīkojuma ražotāja un piegādātāja tehnoloģiskajām prasībām, kā arī ņemot vērā grunts ģeotehniskās izpētes rezultātus.

Pirms grīdas betonēšanas izbūvēt zem grīdas paredzētās inženierkomunikācijas, saskaņā ar projekta UK, EL u.c. inženierrisinājumu daļām.

7. Sienas, kolonnas

Projektā izmantotas monolītā dzelzsbetona, keramzītbetona bloku mūra sienas. Koncentrētu slodžu pielikšanas vietās mūra sienās izbūvēti monolītā dzelzsbetona posmi.

Pieļaujamā sienas plaknes novirze no vertikāles visā tās augstumā nedrīkst pārsniegt 1/1000. Sienas šķērsgriezuma izmēru maksimāli pieļaujamās nobīdes +6mm, -3mm. Sienas horizontālo virsmu augstuma atzīmju maksimālā nobīde -5mm.

Pašnesošās sienas skatīt projekta AR daļā.

Projektā izmantotas saliekamā dzelzsbetona, kā arī tērauda profilu kolonnas.

Saliekamā dzelzsbetona kolonnas paredzētas kopņu balstīšanai. Kolonnu šķērsgriezums 400x400 un 400x600mm. Betona tehniskās prasības: jāatbilst EN 206-1; spiedes stiprības klase C45/55 , ārējās iedarbības klase kolonnām XC4 XF3 F100. Stiegrojuma aizsargslānis saliekamā dzelzsbetona kolonnām - 40mm.

Tērauda kolonnas izgatavotas no auksti liektā tērauda profila kvadrāta un taisnstūra caurulēm. Tērauda klase S355J2.

Kolonnu ugunsizturība visām kolonnām R60. Dzelzsbetona kolonnām ugunsizturība tiek nodrošināta ar atbilstoša šķērsgriezuma un stiegrojuma aizsargslāņa izvēli. Tērauda kolonnu ugunsizturība tiek nodrošināta ar atbilstoša ugunsdroša krāsojuma palīdzību. Krāsas tipu un uzklājamā slāņa biezumu pieņem būvuzņēmējs, pirms izbūves risinājumu saskaņojot ar projekta autoru.

Atvērumus un nišas sienās pirms to izbūves saskaņot ar projekta UK, EL un AVK u.c. inženierrisinājumu daļām. BK daļā (sienās un pārsegumos) nav parādīti atvērumi ar izmēru līdz 150mm (150x150mm). Šo atvērumu piesaistes skatīt projekta UK; EL un AVK daļās.

8. Starpstāvu pārsegums, tribīnes

75

Starpstāvu pārsegumi izbūvēti no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm. Atsevišķas pārseguma

zonas taisītas no monolītā dzelzsbetona.

Saliekamā dzelzsbetona plātņu profila augstums – 265 un 320 mm. Saliekamā dzelzsbetona plātņu materiāli: betons C45/55 XC3, stiegrojums – rūpnieciski saspriegtas troses Y1860S7 vai ekvivalentas.

Starpstāvu pārsegums tiek balstīts uz mūra sienām, monolītā dzelzsbetona sienām un tērauda sijām. Atsevišķu pārseguma daļu kopdarbība tiek nodrošināta daļas savienojot ar progresīvā stiegrojuma palīdzību.

Starpstāva pārseguma konstrukciju ugunsizturība - REI60.

Tribīnes ēkas centrālajā daļā izbūvētas no monolītā dzelzsbetona plātnes 200 mm biezumā (betons C30/37 XC2, XF3 F100, stiegrojuma klase – B500B). Plātnes pamatstiegrojums paredzēts 2 kārtās, atsevišķās vietās paredzētas papildstiegrojuma zonas – atsevišķas stiegras vai stiegrojuma sieti. Tribīņu konstrukcijām stiegrojuma minimālais aizsargslānis – 35 mm.

Tribīņu dzelzsbetona konstrukciju ugunsizturība ir REI60.

9. Jumta konstrukcijas

Jumta nesošo konstrukciju elementi ir dubult-T tērauda sijas un tērauda kopnes.

Uz kopnēm un tērauda sijām balstās Ruukki tērauda nesošais klājums (Ruukki T153M-40L-840) ar seguma konstrukciju virs tā (skatīt projekta AR daļā). Profilētā tērauda loksnēm jāpārklāj vismaz divi laidumi, kā arī jāveido pārlaidumi un savstarpēji jāsavieno, veidojot daudzlaidumu sistēmu.

Pirms tērauda elementu pasūtīšanas, izgatavotājam jāizstrādā elementu detalizācija, kas jāsaskaņo ar projekta autoriem. Siltumizolācijas un hidroizolācijas risinājumus detalizētāk skatīt projekta AR daļā.

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.5

“Būvkonstrukciju aprēķini pie MBP”

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………..

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.6

“Energoefektivitātes novērtējuma aprēķins”76

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.7

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: Augšiela 1, RīgaBūvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA (IEKŠĒJĀ)

IEVADSBūvprojekta minimālā sastāvā “Daugavas stadiona ledus halle”, Augšielā 1, Rīgā UK

daļa izstrādāta saskaņā ar:

1. Pasūtītāja izstrādāto projektēšanas uzdevumu

2. Izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem

3. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem

4. Spēkā esošajiem būvnormatīviem:

LR MK 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”

LR MK 31.08.2018. noteikumi Nr. 545 Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 202-18 „Būvniecības ieceres dokumentācijas

noformēšana”

LR MK 30.06.2015. noteikumi Nr. 332 Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 222-15

"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros objektā paredzēta dalīta saimnieciskā un

tehnoloģiskā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kā arī ugunsdzēsības ūdensvadu sistēma.

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta - ūdensapgādes sistēma (U1), ugunsdzēsības

ūdensapgādes sistēma (U2), karstā ūdens ūdensapgādes sistēma (S3), karstā ūdens cirkulācijas

sistēma (S4) un siltā ūdens ūdensapgādes sistēma (S5), tehnoloģiskā ūdensapgādes sistēma

77

(U3), sadzīves kanalizācijas sistēma (K1), lietus ūdens kanalizācijas sistēma (K2), ražošanas

kanalizācijas sistēma (K3) un tehnoloģiskās kanalizācijas sistēma (K4).

Projektējamais objekts atbilstoši Projektēšanas uzdevumam ir ledus halle. Plānotie

ūdens patēriņi Objektam pieņemti atbilstoši LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un

kanalizācija" un Pasūtītāja sniegtajiem datiem.

Ūdens patērētāji Objektā:

Skatītāji – 604

Sportisti – 217

Ēdināšana (ar gatavošanu no pusfabrikātiem) – 1529 porc.dnn, 230 h

ŪDENSAPGĀDE

U1. AUKSTĀ ŪDENS ŪDENSAPGĀDEPlānotais kopējais ūdens patēriņš Objektā (bez ledus liešanas tehnoloģiskās daļas) 3,09

l/s; 5,64 m3/h, 26,6 m3/dnn.

Objekta aukstā ūdensapgāde paredzēta no projektētajiem diviem ūdens ievadiem PE,

OD110, PN10, kuri pievienoti projektētajiem teritorijas cilpveida tīkliem PE, OD160, PN10.

Iekšējās ūdensapgādes cauruļvadus līdz OD63 paredzēts izbūvēt no daudzslāņu PE-

Xc/AL/PE caurulēm un veidgabaliem, PN10, bet cauruļvadus liekākus par OD63 paredzēts

izbūvēt no PPR, PN10 un nerūsējoša tērauda vai ķeta (ievads) caurulēm un veidgabaliem.

Aukstā ūdens cauruļvadiem paredzēt kondensāta izolāciju, b=13mm.

Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus

cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu

saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu. Tehnoloģiskās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās

tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem

aizliegts.)

Ūdensvada sistēmām jābūt aprīkotām ar pietiekamu daudzumu noslēgarmatūru, lai

nodrošinātu zonālu noslēgšanu (zonējumu saskaņot ar Pasūtītāju), stāvvadu atslēgšanai,

stāvvadu tukšošanai un pildīšanai. Pirms katras sanitārtehniskās ierīces uzstādīt

noslēgarmatūru.

Ēkas fasādē pa perimetru paredzēt iestrādātus, siltinātus laistīšanas krānus ik pa 60 – 70

m, paredzot noslēgarmatūru ēkas iekšpusē.

Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt metāla

aizsargčaulas, šķērsojot ugunsdrošības nodalījumus, šķērsojuma vietā paredzēt ugunsdrošās

manžetes/blīvējumus atbilstoši UPP norādītajām prasībām.

78

Cauruļvadu un noslēgarmatūras kontrolei un servisa vajadzībām visām

sanitārtehniskajām sistēmām paredzēt inspekcijas lūkas. Inspekcijas lūkas, kuras paredzēts

iebūvēt sienu vai šahtu konstrukcijās, aprīkoti ar atbilstošām atveramām lūciņām. Lūku

materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos, grīdā u.c.) un tos saskaņos

ar AR daļu.

U2. UGUNSDZĒSĪBAS ŪDENSAPGĀDE

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta iekšējās ugunsdzēsības ūdens apgādes

sistēma.

Objektā ir paredzēta stacionārā iekšējā ugunsdzēsības krānu un šļūteņu sistēma.

Pamatojoties uz LBN 201-15 5.4.apakšpunkta prasībām, būvobjekts atbilst IV

lietošanas veidam. Saskaņā ar LBN 221-15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” 1.tabulas

2.p. noteikumiem, būvobjektu IV lietošanas veidiem nepieciešams ugunsdzēsības ūdensvads ar

minimālo ūdens patēriņu 1strūkla x 1,0L/sek.

Saskaņā ar LBN 221-15 p.92.2. ēkā paredzēti divi ūdensvada ievadi, kuri pievienoti

teritorijas projektējamiem sacilpotajiem ūdensvadam tīkliem OD160mm.

Iekšējo ugunsdzēsības sistēmu paredzēt no tērauda cauruļvadiem ar “press” tipa vai

“coupling” tipa savienojumiem un ugunsdzēsības krāniem.

Ugunsdzēsības krānu aprīkojumu paredzēts novietot skapjos un apzīmēt atbilstoši

standarta LVS 446 prasībām.

Ugunsdzēsības krāniem, ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem jāatbilst piemērojamo

standartu prasībām. Ugunsdzēsības krānu komplektē ar attiecīgā diametra ugunsdzēsības

šļūteni un stobru saskaņā ar ražotāja datiem un aprēķiniem. Ugunsdzēsības krāna darbības

rādiuss nedrīkst pārsniegt 30 m.

Brīvam spiedienaugstumam pirms ugunsdzēsības krāna jānodrošina blīva ūdensstrūkla,

lai varētu dzēst ugunsgrēku vistālākajā ēkas punktā. Blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam

jābūt ne mazākam kā 6,0m.

Ugunsdzēsības krāna darbības ilgums ir vismaz 45 minūtes. Ugunsdzēsības krānus

ierīko 1,35 m augstumā virs grīdas.

Paredzēt ugunsdzēsības sūkņu un elektroaizbīdņu distances vadības pogas, kuras

izvietot ugunsdzēsības šļūteņu stacionāro iekārtu skapjos vai pie tiem. Sistēmu projektēt

atbilstošu UPP un normatīvo aktu prasībām.

Ja nepieciešams, paredzēt spiediena paaugstināšanas ugunsdzēsības sūkņu staciju.

Iekārtu elektroapgādi paredz no diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem (ievadiem).

79

Uz ievada, ugunsdzēsības sistēmu atzarojumā paredzēt elektroaizbīdņus.

S3; S4, S5 KARSTĀ ŪDENS APGĀDE, CIRKULĀCIJA UN SILTĀ ŪDENS APGĀDE

Karstā ūdens sagatavošana tiek paredzēta siltummezglā. Paredzēt karstā ūdens apgādi,

cirkulāciju un siltā ūdens padevi dušu telpām un sanmezgliem un ēdināšanas zonai.

Plānotais karstā ūdens patēriņš Objektā (bez ledus liešanas tehnoloģiskās daļas) 1,82l/s,

3,12 m3/h. Plānotā siltumslodze 200 kW.

Iekšējās karstā, cirkulācijas un siltā ūdensapgādes cauruļvadus līdz OD63 paredzēts

izbūvēt no daudzslāņu PE-Xc/AL/PE caurulēm un veidgabaliem, PN10, bet cauruļvadus

lielākus par OD63 paredzēts izbūvēt no PPR, PN10 caurulēm un veidgabaliem.

Karstā ūdens, cirkulācijas un siltā ūdens cauruļvadiem paredzēt siltumizolāciju, ne

mazāku kā , cauruļvadiem līdz OD25, b=20mm, OD32-OD40, b=30mm, OD50-OD63,

b=40mm.

Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus

cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu

saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu. Tehnoloģiskās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās

tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem

aizliegts.

Sistēmām jābūt aprīkotām ar pietiekamu daudzumu armatūras, lai nodrošinātu zonālu

noslēgšanu (zonējumu saskaņot ar Pasūtītāju), stāvvadu atslēgšanai, stāvvadu tukšošanai un

pildīšanai, un uz cirkulācijas sistēmas paredzēt balansējošos vārstus. Pirms katras

sanitārtehniskās ierīces uzstādīt noslēgarmatūru.

Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt metāla

aizsargčaulas. šķērsojot ugunsdrošības nodalījumus, šķērsojuma vietā paredzēt ugunsdrošās

manžetes/blīvējumus atbilstoši UPP norādītajām prasībām.

Cauruļvadu un noslēgarmatūras kontrolei un servisa vajadzībām visām

sanitārtehniskajām sistēmām paredzēt inspekcijas lūkas. Inspekcijas lūkas, kuras paredzēts

iebūvēt sienu vai šahtu konstrukcijās, aprīkoti ar atbilstošām atveramām lūciņām. Lūku

materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos, grīdā u.c.) un tos saskaņos

ar AR daļu.

80

U3. TEHNOLOĢISKĀ ŪDENSAPGĀDES

Ledus sagatavošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai paredzēt atsevišķu ūdens

apgādes sistēmu. Paredzēta ūdens attīrīšana (atdzelžošana un mīkstināšana) un reversās

osmozes iekārta tehnoloģiskā ūdens sagatavošanai, Qnom=7m3/h. Paredzēt attīrītā ūdens

uzkrāšanas tvertnes V= 3m³ x 2gab.

Ledus liešanas tehnoloģiskās daļas plānotais karstā ūdens patēriņš 6 m3/h. Plānotā

siltumslodze ledus tehnoloģiskajam ūdenim 490 kW.

Tehnoloģiskā ūdensapgādes cauruļvadus paredzēts izbūvēt no daudzslāņu

PE-Xc/AL/PE caurulēm un veidgabaliem, PN10.

Izdales vietā nodrošināt karsto ūdeni ar temperatūru ne mazāku kā 70° . Karstā ūdens

uzkrāšanai paredzēt tvertnes V= 3m³ x 2gab.

Detalizētu tehnoloģiskā ūdens patēriņu un siltumslodzi precizēt Būvprojektēšanas gaitā

atbilstoši ledus liešanas tehnoloģijai un laukumu noslodzes grafikam.

KANALIZĀCIJA

K1. SADZĪVES KANALIZĀCIJAS

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta iekšējās sadzīves kanalizācijas

sistēma. Ēkā paredzēts izvietot vēdināmus kanalizācijas stāvvadus, kuri izvietojami 0.3m virs

ēkas jumta, novietoti vismaz 8.0m attālumā no vēdināšanas svaiga gaisa ieņemšanas vietām.

Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus

cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu

saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu. Tehnoloģiskās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās

tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem

aizliegts.

Paredzēts izbūvēt sadzīves kanalizācijas sistēmu no PVC un/vai PP kanalizācijas

caurulēm OD50 ÷ OD200 mm.

Projektā paredzēta kondensāta novadīšana no dzesēšanas iekārtam ar pieslēgumu pie

sadzīves kanalizācijas sistēmas. Pieslēgumus paredzēt ar sifonu.

Sadzīves kanalizācijas notekūdeņi no ēkas tiek novadīti projektētajā sadzīves

kanalizācijas tīklā.

Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt metāla

aizsargčaulas, šķērsojot ugunsdrošības nodalījumus, šķērsojuma vietā paredzēt ugunsdrošās

manžetes/blīvējumus atbilstoši UPP norādītajām prasībām.

81

Cauruļvadu kontrolei un servisa vajadzībām paredzēt revīzijas lūkas. Pretī tām paredzēt

inspekcijas lūkas, kuras paredzēts iebūvēt sienu vai šahtu konstrukcijās, aprīkoti ar atbilstošām

atveramām lūciņām. Lūku materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos,

grīdā u.c.) un tos saskaņos ar AR daļu.

K2. LIETUS ŪDENS KANALIZĀCIJA

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta iekšējās lietus kanalizācijas sistēma.

Lietus ūdeņus no ēkas jumta paredzēts savākt ar jumta piltuvēm. Jumta piltuvēm

paredzēt elektroapsildi. Lietus ūdens cauruļvadus, kuri izvietoti ēkā, paredzēt no HDPE

cauruļvadiem ar EM veidgabaliem. Lietus kanalizācijas cauruļvadi izolējami ar pretkondensāta

izolāciju 13mm biezumā.

Paredzētais lietus ūdens aprēķina caurplūdums no Objekta jumta 154 l/sek.

Cauruļvadu trasējumu paredzēt gan slēptu un iebūvētu, gan atklātu. Atklātus

cauruļvadus paredzēt tehniskajās telpās. Pārējās telpās atklātu vai slēgtu cauruļvadu izvietošanu

saskaņot ar Pasūtītāju un arhitektu. Tehnoloģiskās telpas (serveru telpas u.c. specifiskās

tehnoloģiskās telpas, kuras nodrošina objekta pamatfunkciju darbību), šķērsot ar cauruļvadiem

aizliegts.

Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt metāla

aizsargčaulas, šķērsojot ugunsdrošības nodalījumus, šķērsojuma vietā paredzēt ugunsdrošās

manžetes/blīvējumus atbilstoši UPP norādītajām prasībām.

Cauruļvadu kontrolei un servisa vajadzībām paredzēt revīzijas lūkas. Pretī tām paredzēt

inspekcijas lūkas, kuras paredzēts iebūvēt sienu vai šahtu konstrukcijās, aprīkoti ar atbilstošām

atveramām lūciņām. Lūku materiāla izvēle atkarīga no to novietojuma (sienā, šahtās, griestos,

grīdā u.c.) un tos saskaņos ar AR daļu.

K3. RAŽOŠANAS KANALIZĀCIJA

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta iekšējās ražošanas kanalizācijas

sistēma ēdināšanas zonai. Pēc Pasūtītāja uzdevuma ēdienu paredzēts gatavot no pusfabrikātiem.

Ražošanas notekūdeņus no objekta ēdināšanas zonas paredzēts novadīt ražošanas

kanalizācijas (K3) tīklā, attīrīt tauku atdalītājā un tālāk novadīt sadzīves kanalizācijas tīklā

(K1). Tauku atdalītāju paredzēt ar jaudu vismaz Q=3 l/s.

Paredzēts izbūvēt sadzīves kanalizācijas sistēmu no PVC vai PP kanalizācijas caurulēm.

Kanalizācijas caurules OD75, OD110 paredzēts ieguldīt ar slīpumu ≥ 2%, caurules

OD50 paredzēts ieguldīt ar slīpumu ≥ 3%. Ražošanai kanalizācijai paredzēt vēdināšanu.82

Cauruļvadiem, šķērsojot sienu un pārsegumu konstrukcijas, paredzēt metāla

aizsargčaulas, šķērsojot ugunsdrošības nodalījumus, šķērsojuma vietā paredzēt ugunsdrošās

manžetes/blīvējumus atbilstoši UPP norādītajām prasībām.

K4. TEHNOLOĢISKĀ KANALIZĀCIJA

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēta tehnoloģiskā kanalizācija ledus

kušanas ūdeņu novadīšanai. Paredzēts izbūvēt tehnoloģiskās kanalizācijas sistēmu no PVC vai

PP kanalizācijas caurulēm. Savāktos ledus kušanas ūdeņus paredzēts novadīt lietus ūdens

kanalizācijas tīklā un infiltrēt gruntī. Nepieciešamības gadījumā paredzēt ledus kušanas ūdeņu

attīrīšanu.

………………………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.8

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: Augšiela 1, RīgaBūvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA (ĀRĒJĀ)

IEVADSBūvprojekta minimālā sastāvā “Daugavas stadiona ledus halle”, Augšielā 1, Rīgā UKT daļa

izstrādāta saskaņā ar:

1. Pasūtītāja izstrādāto projektēšanas uzdevumu

2. Izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem

3. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem

4. Spēkā esošajiem būvnormatīviem:

LR MK 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”

LR MK 30.09.2014. noteikumi Nr. 574 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

008-14”Inženiertīklu izvietojums”

83

LR MK 31.08.2018. noteikumi Nr.545 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

202-18 „Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”

LR MK 01.07.2015. noteikumi Nr.327 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

223-15 "Kanalizācijas būves"

LR MK 30.06.2015. noteikumi Nr.326 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

222-15

"Ūdensapgādes būves"

LR MK 30.06.2015. noteikumi Nr.332 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

222-15

"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

Būvprojekta minimālā sastāvā ietvaros teritorijā paredzēti ūdensapgādes cauruļvadi sadzīves

ūdensapgādes nodrošināšanai un ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai, sadzīves kanalizācijas

pašteces tīkls un lietus kanalizācijas pašteces tīkli ar infiltrācijas sistēmu un esošā ūdensvada D800

pārbūve.

Tīklu novietojums, pieslēguma vietas, detalizācija un apjomi precizējamoi Būvprojekta

izstrādes laikā.

ŪDENSAPGĀDE

Lai nodrošinātu objekta ugunsdzēsības ūdensapgādi būvprojektā jānodrošina sacilpoti

ārējie ūdensapgādes tīkli ar diametru ne mazāku kā OD160. Būvprojekta minimālā sastāva

ietvaros paredzētais ūdensapgādes patēriņš ugunsdzēsības vajadzībām sastāda 30l/s.

Atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem: p.2.2.1. esošais

pilsētas ūdensvada tīklu un ugunsdzēsības hidrantu izvietojums pie zemes gabala robežām

nenodrošina objekta ārējās ugunsdzēsības prasības. P.2.2.2. ārējās ugunsdzēsības

nodrošināšanai iespējams pievienoties pārbūvējamajam DN800 ūdensvadam.

Projekta sastāvā paredzēts sacilpot objekta teritorijā esošo ūdensapgādes tīklu OD160 ar

esošo (pārbūvējamo) D800 cauruļvadu. Pievienojuma vietu D800 cauruļvadam precizēt

Būvprojekta izstrādes stadijā. Lai nodrošinātu objekta ārējo ugunsdzēsību Būvprojektā paredzēt

jaunus ugunsdzēsības hidrantus.

Ēkas sadzīves un ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai paredzēti divi PE,

OD110, PN10 ūdensapgādes ievadi, kas nodrošina ūdensapgādi sadzīvei un iekšējai

ugunsdzēsībai.

Būvprojekta izsrādes ietvaros nepieciešams pārliecināties par esošā komercuzskaites

mēraparāta mezgla atbilstību, un nepieciešamības gadījumā to pārbūvēt, lai nodrošinātu ūdens

uzskaiti visa objekta teritorijā esošajām ēkām vai nodrošināt objektam atsevišķu

komercuzskaites mezglu.

84

Būvprojektā paredzēt pārbūvēt esošo DN800 cauruļvadu uz ūdensvada paredzot

pārslēguma un pievienojuma kameras. Pārslēguma un pievienojuma kameru atrašanās vietu un

detalizāciju precizēt Būvprojekta izstrādes stadijā, atbilstoši SIA “Rīgas ūdens prasībām”.

Ūdensvada pārbūvē iekļaut dzelzceļa šķērsošanu un A.Deglava ielas šķērsošanu ar pieslēguma

vietu Vagonu ielā (pie hidranta Nr.3448). Pārbūvējamā cauruļvada robežas, apjomus un

metodes precizēt Būvprojekta izstrādes stadijā atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” prasībām.

Ūdensvadu pārbūvēt no PE materiāla DN/OD630, PN 10 caurulēm. Pārbūvējamos tīkla

apjomus un metodes Būvprojekta izstrādes gaitā precizēt un saskaņot ar SIA “Rīgas ūdens”.

Nepieciešamības gadījumā paredzēt ūdensvada DN800 pārvietošanu un pieprasīt papildus

tehniskos noteikumus no SIA “Rīgas ūdens”.

KANALIZĀCIJA

K1. SADZĪVES KANALIZĀCIJA

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēts izbūvēt pašteces teritorijas sadzīves

kanalizācijas tīklus un novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus ielas centralizētajā tīklā

D300 uz Augusta Deglava ielas.

Sadzīves kanalizācijas kolektoru paredzēts izbūvēt no PP monolītsienu vai PP

daudzsāņu, SN8 caurulēm.

Uz sadzīves kanalizācijas iekškvartāla cauruļvadiem, pagriezienu un savienojumu

vietās, paredzēts uzstādīt sadzīves kanalizācijas skatakas.

Ja notekūdeņus kādā posmā nav iespējams novadīt pa pašteces tīklu būvprojektā

jāparedz sūkņu stacija.

Pārbūvējot kanalizācijas pieslēguma vietas cauruļvadus uz A.Deglava ielas,

pievienojuma vietā ar ielas tīklu paredzēt skataku.

K2. LIETUS KANALIZĀCIJA

Plānotais kopējais novadāmais lietus ūdens daudzums ir 182 l/s, no tiem 154 l/s sastāda

lietus ūdens, kas jānovada no projektējamā objekta jumta.

Būvprojekta minimālā sastāva ietvaros paredzēts izbūvēt pašteces lietus kanalizācijas

tīklus (K2). Autostāvvietu zonās paredzēts izbūvēt līnijveida kanālus lietus ūdens uztveršani un

novadīšanai. Līnijveida kanālus paredzēt ar slodzes klasi ne zemāku kā D400 un čuguna resti.

Lietus ūdeņus no autostāvvietu zonām paredzēts attīrīt ar smilšu un naftas atdalītājiem. Naftas

atdalītāju paredzēt ar jaudu ne mazāku kā Q=5l/s.

85

Lietus kanalizācijas tīklus paredzēts izbūvēt no PP monolītsienu vai PP daudzsāņu, SN8

caurulēm.

Uz lietus kanalizācijas pašteces cauruļvadiem paredzēts uzstādīt skatakas pagriezienu

un savienojumu vietās, nepieciešamības gadījumā paredzēt arī gūlijas.

Saskaņā ar Rīgas domes satiksmes departamenta izdotajiem noteikumiem Nr. DS-19-

567-nd pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēma nevar nodrošināt papildus lietusūdens

uzņemšanu no teritorijas, kā arī nav pieļaujama virszemes ūdeņu no objekta nokļūšana uz ielas,

tie jāpārtver un jānovada teritorijā ārpus ielas sarkanajām līnijām. Būvprojektā jānorāda lietus

ūdens atvades risinājumi.

Savāktos lietus ūdeņus no objekta jumta un teritorijas paredzēts novadīt infiltrācijas

sistēmā objekta teritorijā. Lietus ūdens infiltrācijai paredzētas divas zonas – zona, kurā tiks

infiltrēti attīrītie lietus ūdeņu no stāvvietām un objekta teritorijā esošās braucamās daļas un

zona, kurā tiks infiltrēti lietus ūdeņi no ēkas jumta.

Lietus ūdeņu infiltrāciju paredzēt ar lietus ūdeņu infiltrācijas sistēmu modulāriem

elementiem. Sistēmai nodrošinot nogulsnēšanās tvertnes, piekļuves un ventilācijas šahtas.

Ņemot vērā, ka lietus ūdeņu sistēmu nav iespējams pievienot centralizētajiem tīkliem, lietus

ūdeņu infiltrācijai paredzēt modulāro sistēmu ar kopējo bruto tilpumu ne mazāku kā 600 m3.

Zonu konfigurāciju un atrašanās vietu precizēt Būvprojekta izstrādes gaitā, atbilstoši

objekta teritorijas plānojumam un iesaistīto institūciju prasībām.

………………………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.9

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: AUGŠIELA 1, RĪGA, LV-1009Būvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

ELEKTRONISKO SAKARU SISTĒMAS

86

Būvprojektā risinātas sekojošās elektronisko sakaru sistēmas: telekomunikācijas sistēma (DT) ; piekļuves kontroles sistēma (PK); apsardzes signalizācijas sistēma (AS); videonovērošanas sistēma (VN); izsaukuma sistēmas invalīdu tualetēsInstalācijai pilnībā jāatbilst visiem valsts noteikumiem, likumiem un rīkojumiem,

standartiem un normām.Visi montāžas darbi jāveic saskaņā ar spēkā esošiem pašvaldību un Latvijas Valsts

izdotajiem būvniecības normatīviem, Eiropas normatīviem (EN), tiem Eiropas standartiem, kuriem ir Latvijas standartu statuss (LVS EN), kā arī Pasūtītāja norādījumiem.

Kabeļu montāžas veidiObjektā vājstrāvas un drošības sistēmas kabeļu tīkli tiks guldīti uz kabeļiem

paredzētajām nesošajām konstrukcijām un kabeļu kanālos, vai griestu un sienu konstrukcijās plastmasas caurulēs, saskaņojot ar pārējo inženierkomunikāciju instalācijām.

Uguns aizsargājošs putu aizpildījumsVisiem ugunsizturīgiem aizpildījumiem jānovērš dūmu, uguns un toksiskās gāzes

iekļūšanu caur atvērumiem pirms, pēc, vai ugunsgrēka laikā. Putu aizpildījuma uguns izturībai jābūt vismaz kā sienai vai grīdai, kurā tas ir instalēts tā, lai oriģinālais grīdas un sienu uguns izturības līmenis tiek uzturēts, kā tas prasīts valsts elektrības esošajās normās un būvniecības normu prasībās, LBN 201-15.

Piekļuves kontroles (PK) sistēma un apsardzes signalizācijas (AS) sistēma Objektā tiek paredzēts uzstādīt piekļuves kontroles (PK) sistēmu saskaņā ar Pasūtītāja

uzdevumu, lai kontrolētu nepiederošu personu iekļūšanu ēkā, kā arī ierobežotu personāla piekļuvi atsevišķām telpām.

Piekļuves kontroles sistēma tiek paredzēta kā integrēta kontroles sistēma, kas sevī ietver apsardzes signalizācijas (AS) un piekļuves kontroles sistēmas. Abu sistēmu elementi ir veidoti kā vienota sistēma. Projektējamo piekļuves kontroles un apsardzes signalizācijas sistēmas slēgt TCP/IP tīklā, izmantojot objekta esošo datu pārraides tīklu.

Piekļuves kontroles sistēma sastāv no sekojošiem galvenajiem elementiem: maģistrālā BUS kontroliera; apakšlīmeņa BUS kontrolieriem; durvju moduļiem; bezkontakta karšu nolasītājiem; durvju elektromehāniskajiem sprūdiem; sistēmas pārvaldības servera ar programmnodrošinājumu;Apsardzes signalizācija paredzēta visās objekta telpās, kurās var iekļūt no āra

nepiederoši cilvēki.Apsardzes signalizācijas sistēma sastāv no šādiem galvenajiem moduļiem: BUS kontroliera; Zonu kontroles moduļiem; Ieeju/izeju moduļiem; Zonu vadības pultīm.Objekta telpu aizsardzībai uzstādīti sekojoši apsardzes signalizācijas elementi: kombinētos (infrasarkanais + mikroviļņu) kustības detektorus ; infrasarkanie kustības detektori; magnētiskie stāvokļa kontakti (herkonus)- veramos logos, durvīs un vārtos.Sistēmu uzraudzība un vadība tiks nodrošināta ar datora-darbstacijas palīdzību, kas

aprīkots ar vizualizācijas programmnodrošinājumu un atbilstošām sistēmas licencēm.Apsardzes signalizācijas apsardzes rajonu uzraudzībai un vadībai paredzētas vadības

87

pultis, kuras izvietot pie galvenajām ēkas ieejām un elektronisko sakaru tehniskajā telpā.Drošības sistēmu (apsardzes signalizācijas/piekļuves kontroles) vajadzībām objektā

paredzēts kopējs komutatoru ar 24x pieslēguma portiem (PoE) un 2x SPF moduļiem. Komutatoru uzstādīts vienotā telekomunikācijas iekārtu un tīkla sadales skapī .

Piekļuves kontroles un apsardzes signalizācijas sistēmas aparatūras 230V elektroapgādi normālā režīmā paredzēts nodrošināt no EL tīkla, bet elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā no lokālām akumulatoru baterijām, kas izvietotas iekārtu vadības blokos.

Sistēmas aparatūras pieslēgšana un regulēšana jāizpilda saskaņā ar izgatavotāja firmas ekspluatācijas noteikumiem, instrukcijām un normām.

Telekomunikācijas (TK) sistēmaProjektējamā ēkā tiks izbūvēts vienots telekomunikāciju tīkls (balss un datu pārraides)

līdz gala lietotājam. Izveidojot iekšējo telekomunikāciju sistēmu, izmantotajai aparatūrai, kabeļu tīklam un komponentiem jāatbilst standarta LVS EN50173 un LVS EN 61935:2006 prasībām.

Telekomunikāciju sadales tīkla instalāciju tiek paredzēts veikt ar CAT.6 vītā pāra kabeļiem. Telekomunikāciju tīkla instalācijai tiek izmantots halogēna gāzes nesaturošus kabeļus (saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli"). Katrs pieslēguma vietas kanāla garums nepārsniedz 90 m.

Ēkas tehniskajā telpā tiek izvietots telekomunikācijas iekārtu un tīkla sadales skapis. Sadales skapī paredzēts izvietot: telekomunikāciju un piekļuves/apsardzes sistēmu aktīvo aprīkojumu, RJ45 CAT.6 neekranētus komutācijas paneļus (24 ligzdu pieslēgvietām), optisko dzīslu komutācijas paneli, RJ45 CAT.6 neekranētus komutācijas paneļus (ar48 ligzdu pieslēgvietām), elektroenerģijas barošanas paneli. Sadales skapi sazemēt saskaņā ar aprīkojuma un iekārtu ražotāju rekomendācijām, pieslēdzot pie potenciālu izlīdzinošās kopnes.

Lai nodrošinātu datu tīklu pieejamību, visā ēkā tiek paredzēts ievietot papildus elektronisko sakaru komunikācijas skapjus. Šie skapji tiek savstarpēji saslēgti ar maģistrālo komunikāciju skapi izmantojot optisko vienmodu kabeli.

Katrai darba vietai ir paredzēta dubultā (2xRJ45) kontaktrozeti. Darba telpās tiek paredzētas vienvietīgās rozetes, kas tiek paredzētas iekārtu pieslēgšana( printeris, fakss utt.) Ēkā tiek paredzēts izveidot bezvadu datu tīklu.

Videonovērošanas sistēmaTiek paredzēts izbūvēt videonovērošanas sistēmu, kura realizēta uz IP video apstrādes

un ieraksta risinājuma bāzes. Videoieraksta sistēma nodrošina video arhīva ietilpību ne mazāk kā 30 dienām. Sistēmas video plūsmas nodrošina centralizētu video attēla datu nepartrauktu ierakstu (meta dati), sistēmas iekārtām jānodrošina analītiskā funkcionalitāte, piemēram atstāto mantu detekcija, nepareizu kustības virzienu, mīņāšanās un citu aizdomīgu kustību/ nekustību definēšana un detektēšana, izmantojot iegūtu video attēlu. Video ierakstu saglabāšana tiek veikta video ieraksta masīvos, izmantojot ISCSI tehnoloģiju. Sistēmas uzraudzību nodrošina serveris ar videoierakstu menedžmenta programmatūru.

Objekta tiek paredzēta ārējā un iekšējā perimetra novērošana. Tiek paredzēts pielietot DOME, BOX un 3600 tipa kameras, kas nodrošina 3 vai 4 MP izšķirtspēju, IR un barošana tiek nodrošināta caur PoE. Videonovērošanas kameras nodrošina ieraksta arhīvu uz micrSD atmiņas kartēm, datu tīkla pārrāvuma vai bojājuma gadījumā video kamera ierakstu veic lokāli uz SD kartes, pēc datu tīkla darbības atjaunošanas video sistēma automātiski sinhronizē trūkstošos datus uz centrālajiem video masīviem.

Datu pārraides pamata protokols ir Interneta Protokols (IP) Ipv4. TCP/IP tīkla hirarhijā jāizmanto B klases IP adresācijas apakštīklu ar vismaz 510 vienību ietilpību. Visas videonovērošanas aktīvas tīkla iekārtas tiek izvietotas datu tīkla komunikāciju skapjos.

Izsaukuma sistēmas invalīdu tualetēs.

88

Riteņkrēslu lietotājiem paredzētajās tualetes telpās tiek paredzēta izsaukuma sistēma, lai persona ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā var izsaukt palīdzību.

Tualetes telpās tiek paredzēts izvietot divas palīdzības pogas vienu 1,2m augstumā no grīdas līmeņa. Virs tualešu durvīm tiek izvietota gaismas signāla iekārta. Visu tualešu trauksmes signāli tiek pāraidīti uz apsarga/dežuranta telpu, kur tiek paredzēts izvietot sistēmas vadības bloku.

CENTRĀLĀ IZZIŅOŠANAS SISTĒMAĒkas centrālā izziņošanas sistēma tiek projektēta un izbūvēta atbilstoši Latvijas

Republikā spēkā esošajai likumdošanai un standartiem: LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”; LVS EN 60849:2005L “Avārijas brīdināšanas nolūkiem paredzētas skaņas

sistēmas”. Ministru kabineta noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Citu Latvijā spēkā esošo būvnormatīvu un standartu prasībām. Sistēma automātiski iedarbināma, nostrādājot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un

trauksmes signalizācijas sistēmai. Nepieciešamības gadījumā dežurējošais vai apsardzes personāls var iedarbināt sistēmu manuāli.

Projektējamā ēkā tiek izveidota kopējā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēma, kuras vadības bloki atradīsies tehniskajās telpās. Projektā ir paredzēta Eiropas standartiem atbilstoša ugunsgrēka izziņošanas sistēmas “Presidio” ( kompānija “BOSCH”). Šāda sistēma ļauj apziņošanu atsevišķi pa zonām, kā arī apvienot visas zonas kopā. Tā dod iespēju veikt personāla brīdināšanu ar mikrofona palīdzību vai iepriekš sagatavotu, ierakstītu tekstu. Tā nodrošina vismaz četru iepriekš ierakstītu trauksmes ziņojumu vadību manuāli un automātiski.

Automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēma tiek projektēta, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu balss brīdinājumu visās telpās, kurās varētu uzturēties cilvēki. Vietā, kurā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēma, nodrošina, ka skaļruņu līmenis ir vismaz 65dB un ir par 10 dB augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks. Runas saprotamību pārklājuma zonā pēc kopējās saprotamības skalas (CIS) nodrošināt ≥ ar 0.7 (LVS EN 60849: 2005L, 5.1.). Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1m attālumā no skaļruņiem nedrīkst būt augstāks par 120dB.

Atbildīgā persona nodrošina, ka ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai ir šāda trauksmes signālu un paziņojumu lejupejoša prioritātes secība:

1. Ugunsgrēka trauksmes mikrofons;2. Iepriekš ierakstīts evakuācijas ziņojums;3. Citas pārraides un paziņojumi.Iedarbojoties automātiskajai ugunsgrēka balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas

paziņojumu translē ne mazāk kā 30 min. Evakuācijas paziņojumu translē visu evakuācijas laiku šādā secībā:

1. Uzmanību piesaistošs signāls (4—10 sekundes);2. Īss klusuma brīdis (1-2 sekundes);3. Evakuācijas ziņojums;4. Klusuma brīdis (1-5 sekundes).Sistēmas līniju montāžai izmantot ugunsizturīgo kabeli 2x0.8+0.8, kurš iztur uguns

slodzi 30 min piemēram J(ST)Y.Sistēmas pārklājums ir sadalīts izziņošanas zonās, un katru zonu apkalpo vismaz divas

elektriski neatkarīgas līnijas. Visi izmantotie pastiprinātāji ir rezervēti, kā rezultātā vienas pastiprinātāja vai skaļruņu ķēdes bojājums nebūs par iemeslu apkalpojamās skaļruņu zonas pilnīgam zudumam. Skaļruņu montāžas veids (atkarībā no uzstādīšanas vietas – montāžai uz piekārtiem griestiem vai pie sienas) un izvietojums precizējams būvprojekta izstrādes laikā, saskaņā ar telpu plānojumu

89

Projektā apskaņošanas sistēmas skaļruņu izvietojums ēkas telpās atbilst skaļruņu jaudas un kvadratūras attiecībai 1W/5-10m2. Skaļruņiem paredzēt ugunsizturīgas kabeļu pievienošanas klemmītes un termopārus, kas atvieno skaļruni no līnijas saskaņā ar standartu BS5839. Katrai zonai paredzēts montēt līnijas kontroles ierīci. Skaļruņus montēt griestos, montāžas veidu skat. stāvu rasējumos. 6W un 12W skaļruņu jaudu attiecīgās telpās precizēt montāžas laikā pēc akustisko mērījumu veikšanas. Visu aparatūras elementu- skaļruņu, statņu, konsoļu novietojumu precizēt darbu gaitā. Pēc tīkla izbūves nepieciešams veikt skaņas līmeņa un saprotamības mērījumus, mērījumu aktus pievienot izpilddokumentācijai.

Rezerves elektroapgādei uzstāda akumulatoru baterijas, kas nodrošina sistēmas darbību 72 stundu laikā elektroapgādes pārtraukšanas gadījumā, pie tam atlikušā kapacitāte nodrošina slodzi trauksmes režīmā vismaz 30 minūšu laikā.

AUTOMĀTISKA UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANAS UN TRAUKSMES SISTĒMA

Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (turpmāk – UAS sistēma) ierīko saskaņā ar šādiem normatīviem:

LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība”; standartu LVS CEN/TS 54-14 „Ugunsgrēka uztveršanas un ugunsgrēka

signalizācijas sistēmas. 14. daļa: Norādījumi plānošanai, projektēšanai, montāžai, nodošanai ekspluatācijā, lietošanai un ekspluatācijai”;

citu Latvijā spēkā esošo būvnormatīvu un standartu prasībām.

Tiek ierīkota adrešu–analogā UAS sistēma. Projektā tiek paredzēts pielietot ESMI FX-3NET kontroles paneli ar 4 cilpām. FXS 3NET ir aprīkota ar kontroles paneli, kas ļauj konstatēt detektoru bojājumu, uzliesmojuma zonu un ļauj atcel, ja ir viltus trauksme par ugunsgrēku. FXS 3NET kontroles paneļi nodrošina informācijas pārraidi uz jebkuru vadības pulti un paneli(pēc pasūtītāja izvēles). Kontroles panelis tiek izvietots pirmā stāva gaitenī.

UAS sistēmas iekārtu ~230 elektrobarošana ir paredzēta projekta EL daļā. Rezerves barošanai tiek paredzēts barošanas bloks. Projektā paredzētā bateriju kapacitāte nodrošina kontroles paneļa darbību (strāvas padeves avārijas gadījumā) 72 stundas gaidīšanas režīmā un 0,5 stundas trauksmes režīmā – atbilstoši LVS CEN/TS 54-14; p.A.6.7.3. „Rezerves apgāde”.

Ugunsgrēka detektoru tipi ir saskaņā ar telpu degšanas slodzi, platību un griestu augstumu. Izvietojums ir atbilstoši LVS CEN/TS 54-14 (p.A.6.4. „Detektoru un manuālo ugunsgrēka signāldevēju novietojums un savstarpējie attālumi”). Telpās tiek paredzēts izvietot optiskos dūmu detektorus. Tehniskajās telpās tiek pielietoti temperatūras detektori. Evakuāciju ceļos nepieciešams pielietot dūmu detektorus.

Izvietojot ugunsgrēka detektorus, ievērot gaismekļu izvietojumu. Detektorus nemēdz uzstādīt blakus svaigā gaisa ieplūdes ierīcēm. Griestiem jābūt vienlaidus vismaz 0,6m rādiusā ap katru detektoru.

Ugunsgrēku zonu sadalījums – atbilstoši LVS CEN/TS 54-14 (p. 6.3.2 „Atklāšanas zonas” un p. A.6.2. „Atklāšanas zonas”).

Lai ierobežotu bojājuma sekas (skat. LVS CEN/TS p. A.6.1.2.1.), dažādu funkciju UAS cilpu posmi ir atdalīti ar īsslēgumu izolatoru ierīcēm. Projektā paredzētie moduļi (adreses, releja moduļi utt.) kā arī signālpogas ir nodrošinātas ar iemontētām īsslēguma izolatora ierīcēm.

Vadības modeļi tiek paredzēti ventilācijas un piekļuves kontroles atslēgšana ugunsgrēka gadījumā. Papildus vadības moduļi tiek paredzēti automātiskās balss izziņošanas sistēmas. Projektā ir paredzēta lifta vadība (ugunsgrēka gadījumā). Ugunsgrēka gadījumā lifti jānolaiž uz 1.stāvu un bloķēšanu ar atvērtām durvīm 1. stāvā līmenī. Vadības moduļu daudzumu un izvietojumu precizēt atbilstoši liftu vadības reālajām shēmām.

UAS tīkla kabeļi – ar 30 min ugunsizturību – atbilstoši LVS CEN/TS 54-14 (p. A.6.10.2 „Ugunsaizsardzība”)

90

Kabeļu vertikālai montāžai ir paredzēts kabeļu stāvvads. Lai nodrošinātu visu UAS sistēmas iekārtu zemēšanu, projekta EL daļā ir paredzēta zemēšanas kopne.

Kabeļus instalēt slēpti ēkas konstrukcijās, pirms tam ievietojot caurulēs. Kabeļu montāža bez ievietošanas aizsargcaurulēs, kā arī atklātā veidā nav pieļaujama. Kabeļu montāžas trases pirms izbūves ir nepieciešams precizēt un saskaņot, ņemot vērā pārējo inženierkomunikāciju izvietojumu.

Vietas, kur kabeļi šķērso pārsegumus un sienas, tos guldīt atsevišķā caurulē. Pēc montāžas caurumus noblīvēt, blīvējuma ugunsdrošības pakāpei ir jāatbilst sienas vai pārseguma ugunsdrošības pakāpei.

VADĪBAS UN AUTOMĀTIKAS SISTĒMAĒkas Vadības un automatizācijas sistēmas tehniskais projekts tiks izstrādāts balstoties uz

sekojošajām saistītajām projekta sadaļām:Galvenās inženiersistēmas, ko vada un uzrauga BMS kontrolieri:

Elektroapgāde:▪ Elektroapgādes iekārtas strādā autonomi, neatkarīgi no BMS. BMS nolasa

sistēmu datus un uzrauga sistēmas darbību;▪ Elektroenerģijas patēriņa;

Vēdināšana un gaisa kondicionēšana.▪ Gaisa apstrādes iekārtu uzraudzība un vadība.

Aukstumapgāde:▪ Aukstumapgādes parametru uzraudzība;▪ Šķidruma dzesētāju (čilleros) uzraudzība; ▪ Siltumenerģijas skaitītāju patēriņa datu nolasīšana.

Siltummezgls:▪ Siltumapgādes parametru kontrole;▪ Sūkņu un vārstu pārraudzība, sūkņu vadības stāvokļu noteikšana;▪ Siltuma skaitītāju patēriņa datu nolasīšana.

Klimata kontrole telpās. Apgaismojuma uzraudzība un vadība. Ugunsdzēsības, dūmu novadīšanas sistēmas:

◦ Ugunsdzēsības sistēmas pārraudzība (trauksmes, bojājuma signāls);Instalācijai pilnībā jāatbilst visiem valsts noteikumiem, likumiem un rīkojumiem,

standartiem un normām.Visi montāžas darbi jāveic saskaņā ar spēkā esošiem pašvaldību un Latvijas Valsts

izdotajiem būvniecības normatīviem, Eiropas normatīviem (EN), tiem Eiropas standartiem, kuriem ir Latvijas standartu statuss (LVS EN), kā arī Pasūtītāja norādījumiem.

Galvenās BMS komponentes ir dators, globālais kontrolieris un inženiersistēmu automātikas vadības skapji ar vadības kontrolieriem. Katrā stāvā ir izvietoti inženiersistēmu automātikas vadības skapi ar vadības kontrolieriem. Projektā tiks paredzēti programmējami kontrolieri, kuriem ir sava pārrakstāmā atmiņa, kurā iespējams ieprogrammēt vairākus algoritmu ciklus pilnīgi neatkarīgu iekārtu vadīšanai. Katru programmējamo kontrolieri var pārprogrammēt arī attālināti no servisa biroja, izmantojot interneta piekļuvi.

Katru inženiersistēmu ir paredzēts pieslēgt pie vadības kontrolieriem. Atbilstoši iekārtu darbības algoritmiem, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošo kontrolieri, ar noteiktu ieeju un izeju skaitu. Lai nodrošinātu sistēmas darbību, pie kontroliera ieejām ir pieslēgti nepieciešamie sensori.

Visi inženiersistēmu kontrolieri ir pieslēgti globālajam kontrolierim, izmantojot sakaru tīklu. Globālais kontrolieris nodrošina datu apmaiņu starp kontrolieriem un datoru. Pie globālā kontroliera, izmantojot Ethernet tīklu, ir pieslēgts dators. VAS sistēmas arhitektūrā nodrošina trīs vadības sistēmas līmeņus: pārvaldības līmenis, automatizācijas līmenis, telpu vadības līmenis.

91

Pārvaldības līmenī tiek veikta tīkla administrēšana, kontrole un novērošana, kā arī nodrošināta piekļuve tīklā ar dažādiem prioritāšu līmeņiem. Pārvaldības līmeņa centrāla darba stacija ir aprīkota ar WEB serveriem, pie kuriem caur lokālo tīklu vai internetu vienlaicīgi var pieslēgties un strādāt ne mazāk kā 3 lietotāji. Centrālā darba stacija ir nepieciešams pieslēgt pie ēkas kopējā LAN tīkla. Centrālās darba stacijas serveris ir jāpieslēdz pie UPS elektrobarošanas līnijas.Pārvaldības līmenī tiek veikti sekojoši uzdevumi:

Dažādu līmeņu piekļuves funkcijas. Procesu kontrolieru pārraudzība un vadība. Iekārtu un stāvu plānu grafiskās attēlošanas pārlūks. Laika plānotājs. Trauksmes signālu pārlūks un pārvaldība. Notikumu reģistrācijas pārlūks. Datu arhivēšana. Datu un mērījumu līknes. Enerģijas patēriņu uzskaite. Trauksmes signālu un notikumu nosūtīšanu uz e-pastu adresēm (min. trīs). Trauksmes signāla nosūtīšana uz telefona numuriem (min. trīs). Grafiskās, kļūmju un citas informācijas izdruka uz printera (pēc pieprasījuma). Interneta piekļuve.

Automatizācijas līmenis:Ēkas galveno inženiersistēmu un to iekārtu pārraudzība tiek veikta automatizācijas

līmenī ar procesu kontrolieru palīdzību. Procesu kontrolieriem jāspēj darboties autonomi un neatkarīgi ar vadības funkcijām, kuras spēj nodrošināt vairāku, neatkarīgu iekārtu vadību. Tīkla arhitektūrai ir jānodrošina piekļuves tiešsaitē jebkuram procesa kontrolierim no jebkuras vietas tīklā. Katru procesu kontrolieri ir jāspējams programmēt attālināti, izmantojot interneta sakarus. Piekļuvi pie sistēmas programmēšanas piešķirt tikai atbildīgajiem dienestiem. Piekļuve pie iekārtas programmēšanas ir liegta lietotājiem. Lai nodrošinātu sistēmas drošību, pie sistēmas kontrolieriem var piekļūt tikai ar piekļuves kodu. Sprieguma pazušanas gadījumā, kontrolieriem ir jāsaglabā programmatūra un vadības datu punkti EEPROM atmiņā (neatkarīgi no sprieguma). Līdz ar sprieguma padeves atgūšanu, kontrolieri var atsākt savu darbību.

Katrs automatizācijas līmeņa procesu kontrolieris spēj veikt visas turpmākās darbības: Dažādu līmeņu piekļuves funkcijas; Procesu vadības un uzraudzības funkcijas; Trauksmes signālu un notikumu ziņojumu izveide; Laika programmas; Datu/parametru reģistrēšana un šo vērtību pārraide uz pārvaldības līmeni; Enerģijas patēriņu uzskaite; Darba stundu uzskaite; Datu un programmu dublējumkopiju veidošana.

Telpu vadības līmenis.Telpu klimata vadību un uzraudzību veiks kontrolieri, kuri savstarpēji tiks savienoti ar

CANbus, BACnet IP un Modbus TCP komunikācijas protokola palīdzību. Telpu kontrolieri spēj darboties autonomi un neatkarīgi no automatizācijas līmeņa.

Telpu kontrolieros ir jābūt iebūvētiem vadīšanas algoritmiem, lai nodrošinātu sildīšanu un dzesēšanu, CO2 un temperatūras uzraudzību.

VENTILĀCIJAS SISTĒMAS UN KLIMATA KONTROLE UN VADĪBAPieplūdes un nosūces iekārtu kontrolieriem jābūt savienojamiem tīklā caur Bacnet IP

vai Modbus TCP protokolu. Iekārtas komplektējas ar visiem nepieciešamajiem automātikas elementiem. Visas gaisa apstrādes iekārtas tiek piegādātas ar rūpnīcā komplektētu automātiku:

1. pielikums Iekārtu 92

automātisku vadību;2. pielikums Agregātu

izslēgšanos ugunsgrēka gadījumā;3. pielikums Trauksmju

signālu veidošanu un pārsūtīšanu uz BMS globālo kontrolieri un attiecīgajiem dienestiem;

4. pielikums Iekārtu parametru nolasīšanu BMS sistēmai;

5. pielikums Iespēju iestatīt (regulēt) iekārtu parametrus no BMS sistēmas.

VAV vārsti palīdz regulēt gaisa daudzumu katrā zonā, neatkarīgi vienam no otra. Pie VAS sistēmas vadības kontrolieriem tiek pievienoti VAV vārsti. Vārsti tiek vadīti ar 0-10V signālu palīdzību. VAV vārstu atvērums ir atkarīgs no CO2 vai no iestatītā vadības algoritma. Signāls no devēja caur kontrolieri tiek nodots uz galveno kontrolieri, kas pēc algoritma samazina vai palielina vārstu atvērumu un PN iekārtas gaisa daudzuma padevi. BMS veic kļūdas konstatēšanu, ja netiek realizēts vadības algoritms. BMS sistēma nodrošina atbildīgo dienestu informēšanu par kļūdu sistēmā. VAV vārstu vadība tiek realizēta pēc telpas izmantošanas grafika, telpās, kuras netiek izmantotas, VAV vārsti tiek noslēgti.

Klimata kontrole telpās ir pieslēgta pie ēkas vadības un automatizācijas sistēmas. Tā tiek realizēta, vadot telpas dzesētājus kā arī vadot telpas sildītājus. Telpās tiek izvietotas vadības klimata pultis, kurās ir iebūvēts temperatūras devējs vai izvietoti temperatūras devēji. Klimata vadībai tiek izmantots BMS sistēmā ieprogrammētais algoritms.

Darba nosacījumi: atbilstoši laika grafikam. Iekārtai ir jāstrādā atbilstoši laika grafikam sekojošos režīmos:

◦ Aktīvs laika grafiks. Iekārtai ir jāuztur vēlamā temperatūra (koriģējama no vadības datora).

◦ Neaktīvs laika grafiks. Iekārtai ir jāuztur: AVK projekta noteiktā vēlamā dzesēšanas temperatūra, AVK projektā noteiktā vēlamā sildīšanas temperatūra.

Trauksmes ir jāģenerē, ja: Zonas temperatūra ir augstāka par dzesēšanas vēlamo temperatūru par noteiktu vērtību

(vērtība ir iestatāma). Zonas temperatūra ir zemāka par sildīšanas vēlamo temperatūru par noteiktu vērtību

(vērtība ir iestatāma).

BMS nodrošina optimālu palaišanas algoritmu, lai nodrošinātu nepieciešamo telpas temperatūru, aktivizējoties laika grafikam.

APGAISMOJUMA VADĪBAApgaismes vadības sistēma sastāv no kontrolieriem un gaismas vadības servera, kas

nodrošina apgaismojuma vadību, kontroli un monitoringu. Gaismas vadības serveris ir aprīkots ar ārējo BMS pieslēgumu, kas atbalsta Bacnet IP protokolu. Pie apgaismojuma sistēmas kontrolieriem tiek pieslēgti gaismekļi, klātbūtnes stāvokļa devēji, slēdži. Apgaismojuma kontroli veic gaismas vadības serveris, kas regulē un nodrošina sistēmas darbību. Gaismas vadības serveris ir aprīkots ar savu operatīvo sistēmu, kas ļauj pieslēgties pie tā, izmantojot pārlūkprogrammu. BMS veic tikai datu nolasi un pārraudzību.

ENERĢIJAS UZSKAITESiltuma un aukstuma enerģijas un elektroenerģijas uzskaites skaitītājiem jāatbalsta Mbus

vai Modbus protokols. Visi skaitītāji virknē tiek savienoti pie Mbus kontroliera (Mbus masterd divece). Mbus kontrolieris tiek pievienots pie galvenā kontroliera. BMS veic datu nolasīšanu caur Mbus datu pārraides protokolu. BMS veic minēto skaitītāju automātisku nolasi un skaitītāju datu apstrādi vizualizācijas programmā.

93

BMS PROGRAMMA Vizualizācijas programma ir speciāla ēku vadības sistēmas programma, kas parasti

strādā Windows operētājsistēmā. Minēto inženiersistēmu vadībai ir jāizstrādā grafiskā programmas daļa, kur būs ietverts ēkas plānojums ar BMS pieslēgtām iekārtām. Katrai iekārtai jābūt savam grafiskajam logam ar parādītiem regulēšanas parametriem. Web serverim ir jābūt ar standartizētu operētājsistēmu, piemēram Microsoft Windows, Red hat Linux vai Sun Solaris. Vizualizācijas programmai ir jābūt ar web serveri ar neierobežotu lietotāju skaitu.

VAS programmai ir nepieciešams: Attiecīgās sistēmas grafiskajā attēlā viegli saprotamā veidā jābūt attēlotai sistēmas vai

iekārtas shematiskai uzbūvei. Grafiskajā attēlā jābūt parādītiem visiem ar šo sistēmu vai iekārtu saistītiem devējiem un izpildmehānismiem.

Nepieciešams attēlot informāciju par iekārtas spiedienu un citu parametru darba vērtībām, kuras tika noteiktas pēc sistēmas balansēšanas. Izvietojot skaitliskās vērtības, jāizmanto fona krāsu kodēšana. Piemēram, ar zaļu krāsas fonu tiek apzīmētas fizisko ieeju vērtības, ar pelēko – fizisko izeju vērtības, zilā krāsā tiek apzīmētas kontrollera loģika aprēķinātās vērtības, kuras lietotājs nevar tieši mainīt, dzeltenā krāsā tiek apzīmētas lietotājam maināmās vērtības.

Ar sarkanu krāsu drīkst attēlot tikai vērtības, uzrakstus, grafiskos elementus, kuri dotajā brīdī attēlo trauksmes stāvokli.

Grafiskie elementi, kas dotajā brīdī ir darba stāvoklī, jāattēlo zaļā krāsā. Jābūt iespējai no vizualizācijas pārslēgt ieejas/izejas rokas režīmā. Nepieciešams parādīt informāciju par to, ka kāda no fizisko ieeju/izeju vērtībām ir rokas režīmā. Ja kāda no vērtībām atrodas trauksmes stāvoklī, tās teksta krāsa jāattēlo sarkanā krāsa un vērtībai jāmirgo.

Kritiskas trauksmes, kuru gadījumā tiek apturēta iekārtu darbība, papildus grafiskā apzīmējuma iekrāsošanai sarkanā krāsā jāattēlo arī teksta formā.

Telpu klimta attēlošanā nepieciešams izmantot stāva plānu ar telpām, uz kura tiek attēlots telpas numurs, telpā mērāmie fiziskie lielumi, vēlamās vērtības un izpildmehānismu pieprasījumi.

ELEKTRONISKO SAKARU TĪKLITiek izbūvēta SIA "Lattelecom" sakaru kanalizācijas caurule (∅100mm) posmā

no esošās kanalizācijas pieslēguma vietas līdz projektējamajai ēkai. Tīkla pārslēgšanas darbu veikšana atļauta tikai Lattelecom grupas uzņēmumam

SIA "Citrus Solutions". Pārslēgšanas darbu veikšanai pirms elektronisko sakaru tīkla pārvietošanas darbu sākuma noslēgt līgumu. Kontaktpersona līguma noslēgšanas jautājumos - Citrus Solutions Biznesa Attīstības dienesta administrators, tālr. 67051777.

Pirms ar sakaru dīkstāvēm saistīto SIA Lattelecom optisko kabeļu pārvietošanas un pārslēgšanas darbiem, saskaņot ar SIA Lattelecom pārslēgšanas termiņus un dīkstāves ilgumu iesniedzot pieteikumu (uz elektronisko adresi tiklu.kontrole@lattelecom.lv) ne vēlāk kā 1 mēnesis pirms optisko kabeļu pārvietošanas un pārslēgšanas darbu uzsākšanas.

Desmit darba dienu laikā pēc elektronisko sakaru tīkla pārslēgšanas, sagatavot un SIA Lattelecom iesniegt veikto darbu izpilddokumentāciju (uz elektronisko adresi tiklainfo@lattelecom.lv) un pieteikt SIA Lattelecom Rīgas (vai citas) līniju inspektoru grupas pārstāvim veikto pārvietošanas darbu pieņemšanu – nodošanu.

Sakaru kanalizācijas tīklu izbūvēt 0,7-1,1m dziļumā no proj. zemes virsmas, ievērojot pārējo inženierkomunikāciju iebūves dziļumus.

Šķērsojot esošus un ieguldītus kabeļus gruntī ar kabeļu kanalizācijas cauruli, kabeļiem paredzēts montēt šķeltās caurules aizsardzībai.

Ja nav norādīts savādāk, šķērsojot elektrības kabeli, gāzes vadu, ūdensvadu, kanalizāciju vai siltumtrasi, proj. sakaru kanalizācijas cauruli guldīt 0.25m zem vai virs tiem.

94

……………………………………………………………………………………………………

…………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.10

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: AUGŠIELA 1, RĪGA, LV-1009Būvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

APKURE, VENTILĀCIJA UN GAISA KONDICIONĒŠANAIzejas dati

Izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas risinājumos ņemts vērā projektēšanas uzdevums un ievēroti šādi Latvijas būvnormatīvi un tehniskie noteikumi, kā arī Eiropas standarti, kas pieņemti nacionālā standarta statusā:

1. LBN 003-15 „Būvklimatoloģija”.2. LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.3. LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”.4. LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība”.5. LVS CR 1752:2008L „Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji”.6. LVS EN 15251 „Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma,

apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai”.

7. MK noteikumi Nr. 76 „Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās”.

8. LBN 208-15 „Publiskās ēkas un būves”.9. LBN 202-18 „Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”.10. LVS NE 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma,

apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai”.

11. LVS EN 13779 “Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības”.

Aprēķiniem izmantota arī attiecīgā tehniskā literatūra un informatīvie materiāli.Āra gaisa aprēķina temperatūra gada aukstajā periodā – 20,7°C RH 90%.Āra gaisa aprēķina temperatūra gada siltajā periodā +27,0°C RH 60%.

Telpu temperatūras apkures aprēķiniem sekojošas:

95

Slēgtā ledus hallē 8-10°CSportistu/treneru ģērbtuvēs 20°CDrēbju žāvēšanas telpās temperatūru un ventilāciju nodrošināt tādu, lai 20 hokeja komplektus ir iespējams izžāvēt 12h laikāPirmās palīdzības telpās 24°CPersonāla, režijas, biroju, u.tml. telpas 24°CIeejas halle 18°CSlidu nomas telpa 18°CTelpa ledus apstrādei 15°CKafejnīcas zona 19°C

Gaisa apmaiņas daudzums telpās aprēķināts atbilstoši standartiem un sekojošiem parametriem:

Birojos (B kategorija) 2,52m³/m2 vai 25m³/h/cilv.Sporta zālēs 80 m³/h/sportistam.Medicīniska rakstura telpās 36 m³/h/cilv.Sanitārajos mezglos 75m³/st. uz dušu un 50m³/st. klozetpodu.Izlašu ģērbtuves Lai nodrošinātu paaugstinātu komforta līmeni izlašu

ģērbtuvēs, jāparedz gaisa atjaunošanu telpā ne mazāka kā 4x stundā spēļu un treniņu laikā.

Ledus halle Gaisa ražība aprēķināta atbilstoši gaisa sausināšanas un sildīšanas nepieciešamajai jaudai. Atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Skatītājiem 25m3/h/cilv.

Kafejnīcas/ ēdnīcas/ virtuves zona

Atbilstoši standartiem un tehnoloģiskajam uzdevumam.

Palīgtelpas un tehniskās telpas bez patstāvīgas cilvēku klātbūtnes

Minimāli 1 gaisa apmaiņa stundā, ņemot vērā piesārņojuma avotu.

Siltummehānika (SM)Paredzēts ierīkot pēc atdalītas shēmas pieslēgtu individuālo siltummezglu apkurei, ventilācijai

un karstā ūdens sagatavošanai – divpakāpju, ar automātisku temperatūras regulēšanu, atkarībā no āra gaisa temperatūras. Siltummezgls atrodas ēkas 1. stāvā. Siltuma avots AS “Rīgas siltums”.

Sistēmu aiz ventilācijas kaloriferu siltumapgādes siltummaiņa paredzēts uzpildīt ar 35% etilēnglikola/ūdens šķīdumu. Pie ventilācijas iekārtām paredzēt uzstādīt automātiskos samaisīšanas mezglus.

Siltumapgāde – ārējā (SAT)

Par cik būvniecības gaitā ir paredzēts demontēt esošo gāzes katlumāju, kas nodrošina siltumapgādi esošajām ēkām - tribīnēm, izstrādājot SAT projekta daļu nepieciešams paredzēt esošo ēku pieslēgšanu pie AS “Rīgas siltums” ārējiem siltumtīkliem. Projektu izstrādāt divās kārtās, I kārta - Esošo objektu pieslēgšana ārējiem siltumtīkliem, II kārta – jaunās ēkas pieslēgšana ārējiem siltumtīkliem. Projektu izstrādāt kārtās, tā lai būtu iespēja nodrošināt esošo ēku siltumapgādi neatkarīgi no projektējamās ēkas. Siltuma jaudu, kas nepieciešama tribīņu ēkām, pieņemt balstoties uz 07.12.2016. SIA "DGD PROJEKTI" izstrādāto SAT daļas projektu “ĀRĒJO INŽENIERTĪKLU PĀRBŪVE, APGAISMES STABU ATJAUNOŠANA, TABLO PĀRNEŠANA UN PĀRBŪVE, BŪVJU NOJAUKŠANA (Lit. Nr.: 009, 010, 012, 013, 015, 016, 018, 019, 020, 021, 025)”

Būvprojekta Ārējo siltumtīklu (SAT) sadaļa tiek izstrādāta atbilstoši AS „Rīgas siltums” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Siltumtrase izbūvējama no pieslēguma AS “Rīgas siltums”

96

centrālajiem siltumtīkliem DN700 līdz siltummezglam, paredzēta daļēja siltumtrases izbūve caur ēkas telpām. Projektējot siltumtrasi, jāņem vērā perspektīvie objekti un to aptuvenas siltumslodzes.

Projektā paredzēt siltumtrasi no ledushalles siltuma atgūšanas stacijas līdz tribīnes ēkas vietai kur tiks veidots siltummezgls āra futbola laukuma apsildei. Projektējamās vietas saskaņot ar fultbola laukuma apsildes sistēmas projektētāju. Sistēmai jānodrošina primāri atgūstamā siltuma maksimālu izmantošanu un atlikumu jānosedz ar siltumjaudu no AS “Rīgas Siltums” tīkliem.

Ventilācija (AVK-V)Objektā paredzētas 6 pieplūdes/nosūces (PN) ventilācijas gaisa apstrādes iekārtas (sistēmas) un

atsevišķi nosūces ventilatori (sistēmas). Iekārtu sadalījums izveidots ar mērķi optimizēt gaisa apmaiņas režīmus dažādiem ekspluatācijas režīmiem. Atsevišķi PN agregāti paredzēti:- katram ledus laukumam (PN1, PN2);- ģērbtuvēm, dušām un palīgtelpām (PN3);- 1. un 2. stāva publiskajai zonai un kabinetiem (PN4);- 2. stāva virtuvei, ēdamzālei un virtuves palīgtelpām (PN5);- 2. stāva trenažieru zālei (PN6);

PN1 un PN2 iekārtas paredzētas speciālā izpildījumā un tās savienotas ar adsorbcijas gaisa sausināšanas iekārtu (skatīt principiālo shēmu, pielikums Nr1). PN3, PN4, PN5 un PN6 iekārtu sastāvā – ventilatori, gaisa filtri, rekuperators, ūdens kalorifers, gaisa dzesētājs ūdens, gaisa vārsti. Iekārtas paredzēts izvietot ēkas 2.stāva ventilācijas iekārtu telpās. PN sistēmas būs savietojamas ar ēkas inženierkomunikāciju vadības un automatizācijas (VAS) sistēmu, gaisa iekārtu ērtākai pārvaldībai, kā arī gaisa daudzumu regulēšanai atkarībā no telpu noslodzes – telpu vadība pēc CO2 līmeņa.

PN iekārtu kaloriferu siltumapgāde – no ēkas siltummezgla. Siltumnesējs – ūdens/etilēnglikola maisījums ar aprēķina temperatūru 80-60ºC. Maģistrāles no tērauda caurulēm, atzari un pievadi no daudzslāņu kompozītmateriālu vai presējamām tērauda caurulēm.

Atsevišķie nosūces ventilatori apkalpos tualetes, pirti un speciālas telpas. Ventilatorus paredzēts izvietot gaisa vados apkalpojamās telpās, vadība – centralizēti no (VAS) sistēmas.

Gaisa vadus paredzēts izgatavot no cinkotā skārda ar biezumu saskaņā ar LBN 231-15.Lai ventilācijas iekārtu radītais troksnis telpās un apkārtējā vidē nepārsniegtu MK noteikumos

norādītās vērtības, visās sistēmās tiks uzstādīti trokšņu slāpētāji.Automātikas sistēmā paredzēt nakts ventilācijas režīmu telpu dzesēšanai ar āra gaisu.

Apkure (AVK-A)Ledus hallēs apkure paredzēta ar gaisa apstrādes iekārtu palīdzību. Dušās un garderobēs

paredzēts ierīkot grīdas apkuri, pārējās telpās – radiatoru un konvektoru apkure. Siltumnesējs – ūdens ar aprēķina temperatūru 80-60ºC (siltajām grīdām 45-35ºC) no siltuma mezgla, kas tiks ierīkots 1.stāvā siltummezgla telpā. Paredzēta divcauruļu apkures sistēma. Izmantoti tērauda radiatori un konvektori, kas aprīkoti ar termoregulatoriem. Uz maģistrāļu atzariem paredzēti balansējošie vārsti. Apkures cauruļvadi – maģistrāles no tērauda caurulēm, atzari un pievadi no daudzslāņu kompozītmateriālu vai presējamām tērauda caurulēm. Apkures caurules izolē atbilstoši tehniski ekonomiskajam pamatojumam.

Ledushallēs paredzēts arī izbūvēt izstrādātā ledus kausēšanas bedres. Prognozēto ledus kausēšanas slodzi precizēt projektēšanas gaitā.

Gaisa kondicionēšana (AVK-K)Paredzēta centralizēta gaisa dzesēšana – čilleris, telpu kondicionieru un gaisa apstrādes iekārtu

gaisa dzesēšanai. Kondicionēšanas sistēmas ārējās aukstuma iekārtas jaudas aprēķiniem āra gaisa aprēķina temperatūra + 35°C un relatīvais mitrums 55%. Aukstumnesējs (35% etilēnglikola šķīdums)

97

gaisa kondicionēšanas sistēmām, temperatūra 7/12°C. Āra gaisa temperatūra telpu dzesēšanas slodzes aprēķiniem pieņemta 27,0°C. Pieplūdes gaisa temperatūra pēc gaisa dzesēšanas pieņemta ne zemāka par 18ºC, atkarībā no siltuma slodzēm apkalpojamās telpās, izņemot hokeja halles. Kondicionieru uzstādīšana telpās kurās aprēķināts pārkaršanas risks. Maģistrāles no tērauda caurulēm, atzari un pievadi no daudzslāņu kompozītmateriālu vai presējamām tērauda caurulēm. Uz maģistrāļu atzariem un pie gaisa kondicionēšanas iekārtām paredzēti balansējošie vārsti. Caurules izolē atbilstoši tehniski ekonomiskajam pamatojumam.

Gaisa sausināšanas risinājumi ledus hallēLedus hallē tiek paredzēta gaisa sausināšana lai:

- Nodrošinātu būvkonstrukciju aizsardzību pret koroziju;- Uzlabotu ledus kvalitāti;- Nodrošinātu pieņemamu mikroklimatu un komforta līmeni hallē esošajiem cilvēkiem;- Ekonomētu energoresursus ledus sagatavošanai;Lai nodrošinātu energoefektīvu un racionālu gaisa sausināšanu tiek pielietotas adsorbcijas

(desiccant) un kondensācijas tehnoloģijas. Katra gaisa sausināšanas tehnoloģija tiek pielietota energoefektīvākajā un visvairāk piemērotākajā ledus halles un āra gaisa klimatisko apstākļu režīmā.

Adsorbcijas (desiccant) gaisa sausināšana.Ledushalles mikroklimata sistēma lielāko laika daļu gadā un ar lielāko gaisa proporciju

darbosies recirkulācijas režīmā. Pie zemām gaisa temperatūrām gan no halles, gan no āra gaisa pārejas un ziemas laikā un zemu gaisa mitruma satura (absolūtais gaisa mitrums 4 g/kg) adsorbcijas gaisa sausināšanas tehnoloģija ir vispiemērotākā. Galvenās adsorbcijas gaisa sausināšanas tehnoloģijas priekšrocības darbībai pie zemām gaisa temperatūrām un tieši ledus halles pielietojumam:

- Spēj veikt gaisa sausināšanas procesu pie zemām gaisa temperatūrām (arī zem nulles, pat līdz -32C);

- Gaisa sausināšanas procesa veikšanai tiek izmantota siltumenerģija. Siltumenerģijas avots var būt – atgūtais siltums no ledus sagatavošanas industriālās dzesēšanas stacijas, apkures kontūra, gāzes deglis, elektriskais sildītājs vai kombinēts siltuma avots.

- Gaisa sausināšanas procesa veikšanai patērētā siltumenerģija tiek lietderīgi atdota ledus halles telpai, jo nepieciešams veikt gaisa apkuri.

- Ir iespējams lietderīgi izmantot atgūto siltumu no ledus sagatavošanas industriālās dzesēšanas stacijas.

- Iekārtas uzbūve un tajā notiekošie procesi un elementi ir salīdzinoši vienkāršāki, darbībā stabilāki un mazāk prasīgi izveides un servisa apkopē nekā kompresoru un freona kondensācijas sistēmas.

Gaisa sausināšanai ar adsorbcijas tehnoloģiju tiek paredzēts adsorbcijas gaisa sausinātājs kurš pievienots gaisa apstrādes iekārtai ar vārstu sistēmu (skatīt principiālo shēmu, pielikums Nr1). Adsorbcijas gaisa sausinātāju un gaisa apstrādes iekārtu un vārstu sistēmu jāvada vienotai salāgotai automātikai ar piemērotu darbības algoritmu ledus halles ekspluatācijas režīmiem.

Tiek paredzēta siltuma atgūšana no adsorbcijas gaisa sausinātāja reģenerācijas gaisa izmešanas. Tas ļauj priekšsildīt reģenerācijai paredzēto gaisu un ietaupīt energoresursus tā uzsildīšanai. Gaisa sausināšanai pēc iespējas paredzēt gaisa uzsildīšanu no ledus sagatavošanas procesa atgūstamā siltuma.

Kondensācijas tehnoloģijas gaisa sausināšana.Vasaras laikā, kad hallē nepieciešams ievadīt āra gaisu priekš skatītājiem, āra gaiss ir ar augstu

gaisa temperatūru (+27C) un lielu mitruma saturu (13,3g/kg). Āra gaisa sausināšanai tiek pielietotas 2 pakāpes. 1. pakāpes āra gaisa sausināšana tiek veikta ar rotācijas tipa reģeneratoru gaisa apstrādes iekārtā. 2. pakāpes āra gaisa sausināšana tiek veikta ar kondensācijas tehnoloģiju gaisa dzesēšanas un kondensēšanas (sausināšanas) sekcijā. Kondensācijas tehnoloģijas gaisa sausināšana ir efektīva silta un

98

mitra gaisa sausināšanai. Pastāvot temperatūras starpībai starp aukstuma nesēju (no šķidruma dzesētāja (čillera)) un silto-mitro āra gaisu dzesēšanas sekcijā āra gaiss tiek atdzesēts un kondensēts. Kondensācijas tehnoloģija kļūst nepielietojama vai būtiski neefektīvāka, kad samazinās temperatūras starpība starp aukstuma nesēju (temperatūra konstanta) un gaisu, kad samazinās gaisa mitruma saturs gaisā, un kondensācijas (rasas punkta) temperatūras pietuvojas 0C (sasalšanas) robežai (attiecīgi gaisa temperatūra ap +16C un 40%).

Aukstumapgāde, ledus sagatavošanaParedzēta viena aukstumstacija, aukstumaģents - CO2. Ledus laukuma aukstuma aģents 40%

ūdens/etilēnglikola maisījums. Paredzēta siltuma atgūšana no aukstumstacijas, atgūto siltumu izmantot adsorbcijas sausinātāja gaisa sildīšanas, ēkas apkures, karstā ūdens, tehnoloģiskā ūdens sildīšanas vajadzībām. Aukstumapgādes sistēmas ārējās iekārtas jaudas aprēķiniem āra gaisa aprēķina temperatūra + 35°C un relatīvais mitrums 55%.

No čillera siltuma atgūšanas sistēmas paredzēt potenciālu pieslēgumu fultbola laukuma apsildei (skatīt SAT daļas aprakstu). Pieslēguma principiālo risinājumu saskaņot ar futbola laukuma apsildes sistēmas projektētāju vai Pasūtītāju.

Liekā (neizmantojamā) siltuma novadīšanai paredzēt uzstādīt dzesēšanas bloku (drycooler) uz ēkas jumta.

Iekārtu paredzēts pieslēgt pie ēkas BMS sistēmas.

99

Pielikums Nr.1

100

Pielikums Nr.2

101

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.11

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: AUGŠIELA 1, RĪGA, LV-1009Būvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

ELEKTROAPGĀDE (EL) (IEKŠĒJIE TĪKLI)

Projekts izstrādāts atbilstoši LR pastāvošajiem likumiem, normatīvajiem aktiem, standartiem

(LVS, LBN, ENV), pasūtītāja darba uzdevumam un pasūtītāja rakstiskām un mutiskām norādēm.

Galvenie izmantotie standarti:

LBN 208-15 Publiskās ēkas un būves; LBN 201-15 Būvju ugunsdrošība; EIN - “Elektroietaišu izbūves noteikumiem”; LVS EN 12464-2011 (LR MK noteikumi Nr. 359) – Gaisma un apgaismojums – Darbvietu

apgaismojums – 1. daļa LVS EN 1838:2001A – Apgaismojuma pielietojums – Avārijas apgaismojums; LVS EN 50172:2004 – Evakuācijas apgaismojuma sistēmas; LVS EN 62305:2011 - “Zibensaizsardzība”

Elektroapgāde – iekšējie tīkli (EL)

Montāžai pielietot materiālus, atbilstoši LR spēkā esošo normatīvu un noteikumu prasībām.

Elektrosadalnes telpā izbūvē galvenās sadalnes GS-1 un GS-2.

No galvenajām sadalnēm tiek nobarotas pārējās ēkā atrodošās sadalnes.

El. sadalnes telpā pa telpas perimetru izbūvēt zemējuma kontūru apmēram 20-30 cm virs

grīdas līmeņa.

Ārpus ēkas paredzēt sadalni ar spailēm pārvietojama dīzeļģeneratora (630kVA) pieslēgšanai

pie ēkas tīkla, lai nodrošinātu ledus uzturēšanu ilgstošā elektrobarošanas traucējamību situācijā.

Sadalnēs paredzēt rezerves vietas 30% apmērā.

Izgatavojot sadalnes ievērot LVS EN61439-1;2 un 60947-2 standartu prasības.

Kombinētos automātslēdžus paredzēt ar “Asi” noplūdes tipu.

Elektrotīkla spriegums: 400/230 V. Sistēma: TN-C-S.

Iekštelpu elektroinstalāciju montēt atklāti pa konstrukcijām, plastikāta caurulēs, zem

apmetuma, kabeļu trepēs, kā arī aiz ģipškartona apšuvuma. Atsevišķi kabeļi montējami plastikāta

caurulēs grīdā.

Slēdžu montāžas augstums- 1,1m, ja nav noteikts citādi.

Kontaktu montāžas augstums- 0,3m, ja nav noteikts citādi.

Rozešu un slēdžu markas izvēlās pasūtītājs.

Sienas kontaktus montēt ne tuvāk kā 0,5 m no apkures radiatoriem.

Slēdžu un kontaktu montāžas vietas un augstumu papildus precizēt pēc IN projekta.102

Konstrukciju šķērsojumos un šķērsojot inženiertehniskās komunikācijas, kabeļus ievērt

plastikāta aizsargcaurulēs. Kabeļu trepju taisnie posmi tiek paredzēti MEKA KS-20, bet pagriezienus

paredzēt KS-80. Visi kabeļu trepju konstrukciju stiprinājuma elementi jāparedz ar E60 ugunsizturības

klasi.

Ēkas elektrobarošana nodrošināta divos drošuma līmeņos atkarībā no patērētāju nozīmes:◦ Pamatlīmenī (nerezervētā barošana) pieslēgti:

Visas aukstumu ģenerējošās iekārtas, izņemot UPS un serveru telpas dzesēšanu;

Jumtu, tekņu, noteku un cauruļu elektriskās apsildes;

Ventilācijas iekārtas un ventilatori (izņemot ar ugunsdzēsību saistītās iekārtas);

Apgaismojums;

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu sūkņi;

Tehniskās rozetes.

Automātiskās vadības sistēmas ar precīzu nostrādi – obligāto koplietošanas telpās,

ieteicami publiskās telpās un citās regulāri noslogotās telpās.

◦ Rezervētajā līmenī (rezervēta barošana, no transformatora un viena dīzeļa ģeneratora vai

lokālas akumulatoru baterijas) ietilpst:

Avārijas un evakuācijas apgaismojums;

Ugunsdzēsības sūkņi;

UPS dzesēšanas iekārtas;

Dūmu novadīšanas, virsspiediena, kompensācijas automātikas un spēka iekārtas;

Ugunsdzēsības iekārtas pēc uzdevuma;

Rezerves elektroapgāde

Paredzēt rezerves elektroapgādes sadalni, ko sprieguma neesamības gadījumā nobarot ar UPS

(40kVA ~7min) un patstāvīgo dīzeļģeneratoru (40kVA, ārtelpu).

Sprieguma neesamības gadījumā tiek iedarbināts dīzeļģenerators, bet nepārtrauktu

elektroapgādi dīzeļģenerātora startēšanās periodā nodrošina UPS sistēma.

Apgaismojums- iekštelpas

Visās telpās izņemot palīgtelpas un atsevišķas tehniskās telpās paredzēts izmantot gaismekļus

ar DALI vadību. Vispārējo apgaismojumu paredzēts vadīt ar DALI tasterslēdžiem, sensoriem.

Apgaismojuma līmenis telpās atbilst EN 12464-1:2011 standartam. Apgaismojuma līmenis ir aprēķināts

datorprogrammā “DIALUX”. Hokeja laukumā paredzēts apgaismojums, lai iespējams 1000 lx

apgaismojums un 2000 lx apgaismojums filmēšanas vajadzībām. Apgaismojums jāparedz dimmējams,

lai iespējams mainīt apgaismojuma līmeni. Visas apgaismojuma armatūras paredzēt ar LED spuldzēm.

Arēnu apgaismojuma vadību paredzēt izmantojot WEB-bāzētu risinājumu, kas paredz

platformas un interneta pārlūkprogrammas neatkarīgu pieslēgšanās iespēju pie apgaismojuma vadības

vizualizācijas servera. Sistēmas lietotnei ir jābūt atbalstītai uz WINDOWS, LINUX, iOS

103

operētājsistēmām bāzētiem datoriem, viedierīcēm bez papildus programproduktu uzstādīšanas vai

licencēm.

Vadības sistēmas saskarnei ir jābūt intuitīvai, viegli pārredzamai un vadāmai kā arī kļūdīšanās

drošai, paredzot visas pamatfunkcijas vienā skatā ar iespēju pārslēgties papildskatos individuālu

gaismekļu vadībai un uzraudzībai (Dali gaismekļu vadība), vai darbības režīmu izpildes apstiprināšanai.

Prasības arēnu apgaismojuma vadības programmai:

1. Pamatskatam jāparedz individuālu arēnu vizualizāciju ar vadības pogām vienā kopskatā ar

iespēju:

1. Redzēt esošo/aktivizēto apgaismojuma scenāriju (režīmu);

2. Apskatīt un vadīt individuālus prožektorus arēnas zonās;

3. Pārslēgt iepriekš definētus XX apgaismojuma režīmus;

4. Centralizēti izslēgt arēnu apgaismojumu.

2. Individuālu prožektoru zonu vadības atvērumā paredzēt:

1. Katra prožektora statusa attainojumu (ieslēgts/izslēgts);

2. Prožektoru individuālu vadību neatkarīgi no aktivizētā scenārija;

3. Prožektoru degšanas stundu atskaiti.

3. Saskarnei jāparedz:

1. Apgaismojuma režīmu aktivāciju ar datorpeles piespiedienu uz atbilstoša režīma pogas

(izvēlētā režīma statusam jāatainojās ar režīma nosaukuma krāsas izmaiņu);

2. Lai izvairīties no nejaušas apgaismojuma rēžīmu ieslēgšanas un izslēgšanas, nospriežot

pogu ir jāapstiprina darbība iznirstošajā logā;

3. Vizualizācijas sistēmai ir jābūt aizsargātai ar paroli.

Apgaismojums- fasāde

Uz ēkas sienām tiek izvietoti gaismekļi fasādes izgaismošanai. Fasādes apgaismojums tiek

vadīts ar krēslas sensoru. Uz fasādes var tikt paredzēti izgaismoti ekrāni, kam nepieciešami el.

pieslēgumi.

Avārijapgaisme

Avārijas apgaismojums tiek realizēts ar avārijas gaismekļiem, kas ieslēdzās, ja uz sadalnes

kopnēm pazūd spriegums, kā arī ja ir saņemts trauksmes signāls no UAS. Gaismekļiem ir paredzēta

centrālā baterija, kas nodrošina to darbību vismaz 60 min. No centrālās baterijas uz gaismekļiem

jāparedz ugunsizturīgi kabeļi (60 min) un ugunsizturīgi kabeļu striprinājumi, caurules (60min).

Vispārīgās telpās tiek uzstādīti gaismekļi pretpanikas apgaismojumam, kas ir ne mazāks kā 0,5 lx uz

grīdas, bet telpās, kas kalpo kā evakuācijas ceļi, apgaismojuma līmenis uz grīdas ir ne mazāks kā 1,0 lx.

Uz trauksmes pogām, ūdens hidrantiem, norādēm u.c. nepieciešams apgaismojuma līmenis 5,0 lx.

Evakuācijas ceļu virzienu norāda evakuācijas apgaismojuma armatūras, kas ir izvietotas

telpās. Evakuācijas apgaismojums darbojas nepārtraukti. Evakuācijas un antipanikas gaismekļiem

104

paredzēta viena centrālā baterija. No centrālās baterijas uz evakuācijas gaismekļiem jāparedz

ugunsizturīgi kabeļi (60min) un ugunsizturīgi kabeļu striprinājumi, caurules (60min).

Zibensaizsardzība

Ēkai paredzēts uzstādīt pasīvo zibensaizsardzības sistēmu. Ēkai tiek noteikta 3.

zibensaizsardzības klase. Zibensaizsardzības sistēmu pa ēkas jumtu montēt ar alumīnija stiepli d8mm to

stiprinot uz montāžas distanceriem. Taisnos posmos virs 20 metriem izmantot stiepes kompensatorus.

Tos izvietot ne tālāk kā 20 metrus vienu no otra.

Izbūvēt izolētas stieples nolaidumus uz zemējuma kontūru. Stieples montāžas vietu pa ēkas

sienu iepriekš saskaņot ar arhitektu un pasūtītāju. Zibens novadītājiem, pēc iespējas, jābūt taisnākiem,

izvairoties no tādām formām, kā cilpu veidošanu. Nolaidumi jāierīko pa taisnāko un īsāko iespējamo

ceļu.

Pārejā starp nolaidumu vietām un zemējuma kontūru paredzēt mērījumu kopni (spailes).

Pie vēdināšanas skursteņiem un citām iekārtām kas atrodas virs jumta līmeņa paredzēts

uzstādīt alumīnija zibens uztveršanas stieņus d16mm. Uztveršanas stieņus stiprināt ar izolējošu

materiālu. Lai noteiktu aizsargājošo leņķi, skatīt LVS EN 62305-3 2. tabulas III līkni.

Elektrosadales telpās paredzēts izvietot PE zemējuma kopni, kam pievienot visas zemējamās

iekārtas, kabeļu trepes, ūdensvadus, ventilācijas kanālus, apkures caurules un zemējuma kontūru.

Savienojumiem izmantot lokano zemējuma vadu.

Ēkas sadalnēs jāparedz pārsprieguma aizsardzība, galvenajām sadalnēm jāparedz 1. un 2.

līmeņa aizsardzība, bet pārējām sadalnēm jāparedz 2. līmeņa pārsprieguma aizsardzību.

Ēkas pamatos paredzēts izbūvēt zemējuma kontūru ar 3,5x30mm cinkotu plakandzelzs stiepli.

Plakandzelzs stiepli gulda pie pamatu plātnes armatūras režģa, ik pēc 2 metriem to pievienojot pie

armatūras. No plakandzelzs stieples paredzēt zemējuma elektrodus un/vai (ja iespējams) pieslēgumus

ēkas pamatu pāļiem.

Nepieciešamie savienotājuzgaļi zibens novadītāju un zemējuma kontūra savienošanai ir

jāaizsargā no korozijas. Lai izvairītos no konstrukciju korodēšanas zemēšanas sistēmu veidot no

vienādiem materiāliem.

Darbus veikt atbilstoši LR noteikto normatīvo aktu prasībām.

…………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.12

105

SKAIDROJOŠAIS APRAKSTS

Pasūtījuma Nr. 7-11/12Būvobjekta nosaukums: DAUGAVAS STADIONA LEDUS HALLEAdrese: AUGŠIELA 1, RĪGA, LV-1009Būvprojekta stadija Būvprojekts minimālā sastāvā (MBP)

ELEKTROAPGĀDE (EL) (ĀRĒJIE TĪKLI)

Projekts izstrādāts atbilstoši LR pastāvošajiem likumiem, normatīvajiem aktiem, standartiem

(LVS, LBN, ENV), pasūtītāja darba uzdevumam un pasūtītāja rakstiskām un mutiskām norādēm.

Galvenie izmantotie standarti:

LBN 208-15 Publiskās ēkas un būves; LBN 201-15 Būvju ugunsdrošība; EIN - “Elektroietaišu izbūves noteikumiem”; LVS EN 12464-2011 (LR MK noteikumi Nr. 359) – Gaisma un apgaismojums – Darbvietu

apgaismojums – 1. daļa LVS EN 1838:2001A – Apgaismojuma pielietojums – Avārijas apgaismojums; LVS EN 50172:2004 – Evakuācijas apgaismojuma sistēmas; LVS EN 62305:2011 - “Zibensaizsardzība”

Elektroapgāde – ārējie tīkli (ELT)

Ārējo tīklu pieslēgumam tiek izmantota esošā transformatoru apakšstacija ar diviem

transformatoriem (2x630kVA). Uz katru ēkas galveno sadalni no transformatora tiek guldīti trīs vara

kabeļi (NYY-1-4x240mm). Šķērsojot citas inženiertīklu komunikācijas kabeļus guldīt caurulēs.

…………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.13

“Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” telpiskā zonējuma kopējās attīstības koncepcija un Ledus halles attīstības vīzija”

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………….....................

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.14

106

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 06.02.2019. 324.sēdes Protokols.

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.15

Telpu saraksts un apdares darbu tabula

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.16

Ledus arēnu apgaismojuma principiālie risinājumi

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.17

Gaismu aprēķins ledus laukumiem

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.18

SIA “Labie koki” Koku novērtējums

107

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.19, 19A

Inženiertopogrāfiskais uzmērījums

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.20

Ģeotehniskā izpēte

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.21

Darbu organizācijas projekts (DOP) – skaidrojošais apraksts pie MBP

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………...

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.22

Darbu organizācijas projekts (DOP) – Ģenplāns pie MBP

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

108

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.23

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes MBP skaņojums

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.24

Tehniski ekonomiskais pamatojums Siltumapgādes risinājuma izvēlei

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………..

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.25

Ugunsdrošibas pasākumu pārskats

Pievienots atsevišķā pielikumā

………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.26

“Labie koki”koku novērtējums, ieteikumi būvniecības laikā

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.27

Ģenerālplāns – koka pārstādīšanas iespēja

Pievienots atsevišķā pielikumā

……………………………………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.28

109

Koku stādījumi

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………….Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.29

Teritorijas kopējā apzaļumojuma koncepts, ievērtējot Ledus halles būvniecības teritoriju

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.30

Skaidrojums koku stādījumiem un dižkoka pārstādīšanai, kas skar Ledus halles būvniecību

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.31

RD Attīstības departamenta Koncepcijas saskaņojums

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.32

MBP papildinājums atbilstoši Būvvaldes papildprasībām

Pievienots atsevišķā pielikumā

…………………………………………………………………………………………………………………………….

Tehniskās specifikācijas/ Projektēšanas uzdevuma Pielikums Nr.33

Iespējamais jumta un fasādes vienkāršotais risinājums – vizualizācijas

Pievienots atsevišķā pielikumā

110