Elektroenerģijas pārvades

sistēmas attīstības plānošana

14.02.2013 | www.ast.lv

Arnis Staltmanis AS AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS

Valdes loceklis

14.02.2013 | www.ast.lv

Saturs

Elektroenerģijas sistēmas slodzes plānošana

Elektroenerģijas sistēmas maksimālā slodze un tās

plānošana

Elektroenerģijas ģenerāciju sadalījums pēc resursu

veida

10 gadu pārvades sistēmas attīstības projekti Baltijā

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu

attīstības plāns

14.02.2013 | www.ast.lv

9,08 TWh

8,8 TWh

Fakts Prognoze

5,9 TWh

Elektroenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret IKP

pieaugumu

14.02.2013 | www.ast.lv

Fakts Prognoze

1137 MW

1420 MW

1227 MW

1562 MW

Maksimālā slodze un tās prognoze

14.02.2013 | www.ast.lv

No 2000. gada līdz 2007. gadam Latvijā atsevišķi netika izdalītas mazās

ģenerācijas.

No 2008. gada attīstības plānošanā sāka izšķirt mazās ģenerāciju stacijas

pēc ražošanas veida – vēja, saules, biomasas un biogāzes u.c.

Elektroenerģijas ģenerāciju sadalījums pēc resursu veida

14.02.2013 | www.ast.lv

Elektroenerģijas ģenerāciju sadalījums pēc resursu veida

Sagaidāmais elektroenerģijas ražošanas pieaugums:

Biomasa un biogāzes stacijām;

Koģenerācijas stacijām;

Sauszemes un jūras vēja elektrostacijām;

Visaginas AES – no 2021. gada

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

Scen

ārijs

A

Scen

ārijs

B

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023

Saražotā un pieprasītā elektroenerģija pa gadiem

Saules elektrostacijas

Jūras vēja elektr.stac. (Offshore)

Sauszemes vēja elektr.stac. (Onshore)

Hidroelektrostacijas

Biomasas un biogāzes elektrostacijas

Koģenerācijas elektrostacijas

Imantas TEC

Rīgas TEC-2

Rīgas TEC-1

Daugavas HES

Visaginas AES

Elektronerģijas patēriņš

GWh

PAN-European TYNDP sarakstā Baltijas projekti.

10 gadu pārvades sistēmas attīstības projekti Baltijā

NordBalt (TYNDP Cluster Nr.60) –2016; Iekļaujot ieķšeja Baltijas pārvades tīkla pastiprinājumu:

SwedLit LT, SE – 2016;

Kurzemes Loks LV – 2018

Muša-Telšiai-Klaipēda LT – 2014;

Paņevežis-Muša LT – 2018.

Estlink2 (Nr.63) – 2014; Balti-Pussi EE – 2012;

LitPol link (Nr.59) – 2015. KHAES-Alytus LT – 2015;

Elk-Lomza-Narew PL – 2015

EE-LV 3.starpsavienojums (Nr.62) – 2020 Harku-Sindi EE – 2018;

Sindi-Tartu EE – 2014.

LT tīkla pastiprināšana, sakarā VAES izbūvi (Nr.61) – 2020. VAES-Neris LT – 2015

Šī projekta realizācija ir atkarīga no VAES uzstādītas jaudas un

paša projekta realizācijas iespējas.

14.02.2013 | www.ast.lv

10 gadu pārvades sistēmas attīstības projekti Baltijā

14.02.2013 | www.ast.lv

Tiek izstrādāts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas noteikumiem „Noteikumi par

elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu”.

Ievēro divus galvenos aspektus:

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu

attīstības plāns

14.02.2013 | www.ast.lv

Ģenerējošo avotu attīstības un energosistēmas bilances

prognoze, ievērojot divus ģenerācijas attīstības scenārijus:

konservatīvo un optimistisko.

Pārvades sistēmas infrastruktūra, kura nepieciešama starpvalstu

savienojumu jaudu palielināšanai un sistēmas drošumam.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas10 gadu

attīstības plāns

14.02.2013 | www.ast.lv

Pārvades sistēmas infrastruktūra, kura nepieciešama starpvalstu

savienojumu jaudu palielināšanai. Pārvades līniju projekti:

RīgasTEC1-Imanta;

Kurzemes loks;

Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu

attīstības plāns

14.02.2013 | www.ast.lv

Pārvades sistēmas infrastruktūra, kura nepieciešama sistēmas

drošuma nodrošināšanai.

Apakšstaciju rekonstrukcijas projekti:

330kV+110kV apakšstacijas:

Viskaļi;

Krustpils;

Daugavpils.

110kV apakšstacijas: Gulbene;

Iļģuciems;

Jāņciems,

Mīlgrāvis,

Dagda,

………

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators

AS AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS

Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073

T: (+371) 67728353

F: (+371) 67728858

ast@ast.lv

www.ast.lv

Paldies par uzmanību!

Regional challenges at Baltic Sea

• Arnis Staltmanis

• Convenor of ENTSO-E SDC BSRG

Features of the Baltic Sea region

– The region consists of 3 different

synchronously connected power

systems which are linked with HVDC

connections or no connection at the

moment (Baltic/CE)

– System is well connected. In average

in the region the import capacity is

37% of the winter peak load.

– Long distances inside the region

between production/consumption

areas, transmission capacity

restricted by dynamic phenomena

– Hydro-dominated northern part,

Thermal/RES dominated southern

part. The system has good

possibilities of benefits from the

diverse production portfolio and the

flexibility of the hydro production

systems.

14.02.2013

Daily

MUCH

WIND LESS

WIND

hydro

thermal/

nuclear

thermal/

wind

hydro hydro

thermal/

nuclear

Seasonally

wet dry

hydro

hydro hydro

thermal/

nuclear

thermal/

nuclear

thermal/

wind

Key drivers for Grid development in Baltic Sea region

Security of Supply – Arctic region

– Restricted regions in Norway, Baltics

Market integration in the whole Baltic Sea region

– Integration of the Baltic states with the European/Nordic market

– Further integration of the Nordic countries

– New interconnections btw Nordic and continent because of the expected change in transmission patterns due to increasing wind power in Europe

– Changing power balance in Germany

Regional RES integration and change in the expected flow patterns – integration of the large units

– continental interconnections and North-South reinforcements

14.02.2013

Main messages and challenges from Baltic Sea

– High surplus by 2020 expected in the Nordic countries will need to be

transmitted to the Continental Europe

– Grid development may not be in time if RES targets are met as scheduled,

due to internal grid reinforcement restrictions

– Uncertainties regarding the market development on the EU-Russian border

– Large uncertainty regarding generator investments is a challenge for grid

development

– Baltic area will become more integrated with the rest of EU-area

– North South flow direction in all the Baltic Sea countries

– Changing of power balance in Germany is significant

in the short term

– Due to the high wind power integration it is crucial

to ensure sufficient regulating power, which could

even increase the benefits of the planned

investment package

14.02.2013

Other challenges

– Political decisions and targets also have an effect on the challenges regarded in the grid development

– There is a decision in Denmark with further cabling of the grid, In Baltic states there is a clear political drive to integrate the Baltic system with the rest of the EU-system

– Three 3rd party projects were suggested to be taken in associated with Baltic Sea area. NO-UK, RU-LT, RU-PL. These projects however were not mature enough to be taken in to the 2012 release of TYNDP

14.02.2013