Attieksme pret Valsts policiju - petijumi.mk.gov.lvpetijumi.mk.gov.lv/.../files/...2018_Attieskme_pret_Valsts_policiju_0.pdf · Attieksme pret Valsts policiju Latvijas iedzīvotāju

Attieksme pret Valsts policiju

Latvijas iedz īvotāju aptauja

2018.gada februāris

ATSKAITE

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs

tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs marketing and public opinion research centre

SKDS, 2018.gada februāris

Saturs

Aptaujas tehniskā informācija ...................................................................................................... 3

Terminu skaidrojums ................................................................................................................... 4

Respondentu sociāldemogrāfiskais raksturojums........................................................................ 5

Statistiskās kļūdas novērtēšanas tabula ...................................................................................... 6

Kopsavilkums .............................................................................................................................. 7

1. Saskarsme ar Valsts policiju .................................................................................................. 10

1.1. Saskarsme ar Valsts policijas darbiniekiem pēdējā gada laikā.................................... 12

1.2. Valsts policijas darbinieku rīcības un attieksmes vērtējums ........................................ 13

1.3. Vēršanās Valsts policijā iemesli .................................................................................. 16

1.4. Vērtējums informācijas saņemšanai no Valsts policijas............................................... 18

2. Saskarsme ar noziedzīgiem nodarījumiem un vēršanās policijā pēc palīdzības ..................... 21

3. Informētība par Valsts policiju ................................................................................................ 26

3.1. Informētība par Valsts policiju kopumā ....................................................................... 28

3.2. Informētība par iecirkņa policiju .................................................................................. 31

3.3. Uzskati par Valsts policijas pieejamību dzīvesvietā..................................................... 32

3.4. Vēlamā informācija par Valsts policijas darbu ............................................................. 33

3.5. Vēlamie informācijas avoti par Valsts policijas darbu .................................................. 36

4. Uzticēšanās Valsts policijai..................................................................................................... 38

5. Policijas darba vērtējums........................................................................................................ 41

5.1. Vērtējums Valsts policijas darbam kopumā................................................................. 44

5.2. Vērtējums Valsts policijas darbam dzīvesvietā............................................................ 47

5.3. Uzskati par noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību

izmeklēšanas svarīgumu ................................................................................................... 50

6. Iedzīvotāju drošības sajūta..................................................................................................... 52

7. Iedzīvotāju gatavība līdzdarboties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā............. 59

Aptaujā izmantotā anketa ........................................................................................................... 61

2

Pētījums: Attieksme pret Valsts policiju


Aptaujas tehnisk ā inform ācija

PĒTĪJUMA VEICĒJS Pētījumu centrs SKDS

ĢENERĀLAIS KOPUMS Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem PLĀNOTĀS IZLASES APJOMS 1012 respondenti (ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase) SASNIEGTĀS IZLASES APJOMS 1014 respondenti IZLASES METODE Stratificētā nejaušā izlase STRATIFIKĀCIJAS PAZĪMES Administratīvi teritoriālā APTAUJAS VEIKŠANAS METODE Tiešās intervijas respondentu dzīves vietās ĢEOGRĀFISKAIS PĀRKLĀJUMS Visi Latvijas reģioni (122 izlases punkti)

APTAUJAS VEIKŠANAS LAIKS No 09.02.2018. līdz 22.02.2018.

SASNIEGTĀS IZLASES SALĪDZINĀJUMS AR IEDZĪVOTĀJU STATISTIKU

Respondentu skaits izlasē (%) pirms svēršanas

Respondentu skaits izlasē (%) pēc

svēršanas*

LR IeM PMLP Iedz. reģ. dati uz 29.01.2018.

KOPĀ 100.0 100.0 100.0

REĢIONS

Rīga 33.2 33.3 33.3

Pierīga 18.3 18.5 18.5

Vidzeme 9.9 9.7 9.7

Kurzeme 12.7 12.6 12.6

Zemgale 11.9 11.9 11.9

Latgale 13.9 14.1 14.1

DZIMUMS

Vīrieši 46.7 47.9 47.9

Sievietes 53.3 52.1 52.1

TAUTĪBA

Latvieši 58.7 58.9 58.9

Citi 41.3 41.1 41.1

VECUMS

18 - 24 g.v. 9.7 8.9 8.9

25 - 34 g.v. 20.6 20.6 20.6

35 - 44 g.v. 18.4 18.8 18.8

45 - 54 g.v. 18.8 18.9 18.9

55 – 63 g.v. 16.9 17.1 17.1

64 – 75 g.v. 15.6 15.7 15.7

STATUSS

Strādājošie 65.2 65.5

Nestrādājošie 34.8 34.5

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība 12.4 12.3

Vidējā, vidējā profesionālā 60.9 60.8

Augstākā 26.7 26.9

PILSONĪBA

LR pilsoņi 88.2 88.1 Respondenti bez LR pilsonības 11.8 11.9

*Dati tika pakļauti svēršanas procedūrai. Materiālā izmantoti svērti procenti un nesvērts skaits.

Projektu vadītāja Zanda Rutkovska Materiālu sagatavoja Kristina Požaricka, Aptauju vadīja Kristīne Šaraņina, Santa Ulmane Datu masīvu veidoja Liene Līvmane

3



Terminu skaidrojums IZLASE Latvijas iedzīvotāju kopuma mikromodelis

REĢIONI (atbilstoši reģionu pārvalžu apkalpojamo teritoriju iedalījumam) Rīga – Rīgas pilsēta. Rīgas reģions – Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Jūrmala, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Ķekavas novads, Ķeguma novads, Krimuldas novads, Lielvārdes novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Stopiņu novads, Siguldas novads. Vidzemes reģions – Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Valmiera, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads. Kurzemes reģions – Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Kuldīgas novads, Liepāja, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Vaiņodes novads, Ventspils, Ventspils novads. Zemgales reģions – Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Engures novads, Iecavas novads, Jaunjelgavas novads, Jaunpils novads, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Jelgava, Jelgavas novads, Kandavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Neretas novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Tukuma novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads. Latgales reģions – Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzekne, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads.

APDZĪVOTĀS VIETAS TIPS Rīga – Rīgas pilsēta. Cita pilsēta – Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, Valmiera, Jēkabpils, citas pilsētas. Lauki – pagasti, lauku viensētas.

IZGLĪTĪBA Pamatizglītība – respondents ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vidējā, vidējā profesionālā – respondents ar vispārējo vidējo, vidējo profesionālo, nepabeigtu augstāko izglītību. Augstākā – respondents ar augstāko izglītību.

NODARBINĀTĪBAS SEKTORS Publiskais sektors – respondenti, kuri strādā valsts vai pašvaldības iestādēs vai uzņēmumos ar valsts vai pašvaldības kapitālu. Privātais sektors – respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu. Nestrādā – respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki. Cits – respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

PAMATNODARBOŠANĀS Vadītājs – augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs: uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs, vadošais speciālists uzņēmumā, iestādē. Speciālists, ierēdnis – ierēdnis vai darbinieks valsts, pašvaldību iestādē vai privātā uzņēmumā; nestrādā fizisku darbu. Strādnieks – ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā; strādā fizisku darbu. Zemnieks – persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā. Individuālais darbs – pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks. Pensionārs – persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu, arī invaliditātes pensionārs. Skolnieks, students – persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm. Mājsaimniece – persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu; arī ja atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Bezdarbnieks – persona, kas ir darba spējīgā vecumā un nekur nestrādā.

IENĀKUMU LĪMENIS Vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas u.t.t.) pēc nodokļu nomaksas Zemi – līdz €199 Vidēji zemi – no €200 līdz €279 Vidēji – no €260 līdz €359 Vidēji augsti – no €370 līdz €500 Augsti – €501 un vairāk

SASKARSME AR VP DARBINIEKIEM Ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem – respondenti, kuri atbildēja „Jā” uz jautājumu „Vai pēdējā gada laikā Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir nācies saskarties ar Valsts policijas darbiniekiem?” Nav bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem – respondenti, kuri atbildēja „Nē” uz jautājumu „Vai pēdējā gada laikā Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem ir nācies saskarties ar Valsts policijas darbiniekiem?”

4



Respondentu soci āldemogr āfiskais raksturojums

5



Statistisk ās k ļūdas nov ērtēšanas tabula Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Analizējot un interpretējot pētījumā iegūtos rezultātus, to vajadzētu ņemt vērā. Tās atšķirības, kuras iekļaujas statistiskās kļūdas robežās jeb ir mazākas par to, var uzskatīt par nenozīmīgām. Statistiskā kļūda tiek aprēķināta pēc sekojošās formulas :

______________ SK = q x √π x ( 100 - π ) / n

kur : SK - statistiskā kļūda q - koeficients, kas pie 95% varbūtības ir vienāds ar 1.96

π - pētījumā iegūtais respondentu atbilžu procentuālais sadalījums n - respondentu skaits

Lai ērtāk un ātrāk noteiktu statistisko mērījuma kļūdu, ir lietderīgi izmantot statistiskās kļūdas novērtēšanas tabulu.

PĒTĪJUMA REZULTĀTU STATISTISKĀS KĻŪDAS NOVĒRTĒŠANAS TABULA ( ar 95 % varbūtību )

Procentuālais

atbilžu sadalījums (%)

Respondentu skaits [ N ] =

50 75 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 1100 1200 1500 2000

1 vai 99 2.8 2.2 1.9 1.4 1.1 1.0 0.9 0.8 0.7 0.7 0.6 0.6 0.6 0.5 0.5 0.4

2 vai 98 3.9 3.2 2.7 1.9 1.6 1.4 1.2 1.1 1.0 1.0 0.9 0.9 0.8 0.8 0.7 0.6

4 vai 96 5.4 4.5 3.8 2.7 2.2 1.9 1.7 1.6 1.5 1.4 1.3 1.2 1.2 1.1 1.0 0.9

6 vai 94 6.6 5.4 4.7 3.3 2.7 2.3 2.0 1.9 1.8 1.7 1.6 1.5 1.4 1.3 1.2 1.0

8 vai 92 7.5 6.1 5.3 3.8 3.1 2.7 2.4 2.2 2.0 1.9 1.8 1.7 1.6 1.5 1.4 1.2

10 vai 90 8.3 6.8 5.9 4.2 3.4 2.9 2.6 2.4 2.2 2.0 2.0 1.9 1.8 1.7 1.5 1.3

12 vai 88 9.0 7.4 6.4 4.5 3.7 3.2 2.9 2.6 2.4 2.3 2.1 2.0 1.9 1.8 1.6 1.4

15 vai 85 9.9 8.0 7.0 5.0 4.0 3.5 3.1 2.9 2.6 2.5 2.3 2.2 2.1 2.0 1.8 1.6

18 vai 82 10.7 8.7 7.5 5.3 4.4 3.8 3.4 3.0 2.9 2.7 2.5 2.4 2.3 2.2 1.9 1.7

20 vai 80 11.1 9.1 7.8 5.5 4.5 3.9 3.5 3.2 3.0 2.8 2.6 2.5 2.4 2.3 2.0 1.8

22 vai 78 11.5 9.4 8.1 5.7 4.7 4.1 3.6 3.3 3.1 2.9 2.7 2.6 2.5 2.4 2.1 1.8

25 vai 75 12.0 9.8 8.5 6.0 4.9 4.2 3.8 3.5 3.2 3.0 2.8 2.7 2.6 2.5 2.2 1.9

28 vai 72 12.5 10.2 8.8 6.2 5.1 4.4 3.9 3.6 3.3 3.1 2.9 2.8 2.7 2.5 2.3 2.0

30 vai 70 12.7 10.4 9.0 6.4 5.2 4.5 4.0 3.7 3.4 3.2 3.0 2.8 2.7 2.6 2.3 2.0

32 vai 68 12.9 10.6 9.1 6.5 5.3 4.6 4.1 3.7 3.5 3.2 3.1 2.9 2.8 2.6 2.4 2.1

35 vai 65 13.2 10.8 9.4 6.6 5.4 4.7 4.2 3.8 3.5 3.3 3.1 3.0 2.8 2.7 2.4 2.1

40 vai 60 13.6 11.1 9.6 6.8 5.5 4.8 4.3 3.9 3.6 3.4 3.2 3.0 2.9 2.8 2.5 2.2

45 vai 55 13.8 11.3 9.8 6.9 5.6 4.9 4.4 4.0 3.7 3.5 3.3 3.1 2.9 2.8 2.5 2.2

50 vai 50 13.9 11.3 9.8 6.9 5.7 4.9 4.4 4.0 3.7 3.5 3.3 3.1 3.0 2.8 2.5 2.2

Lai noteiktu statistisko mērījuma kļūdu, ir jāzina nesvērts respondentu skaits attiecīgajā grupā un rezultāts procentos. Izmantojot šos lielumus, tabulas attiecīgajā iedaļā var atrast statistiskās mērījuma kļūdas robežas + / - procentos ar 95% varbūtību.

Piemēram, ja pētījuma rezultātā no visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (respondentu skaits n = 1014) 61.9% norādīja, ka uzticas (atbildes „pilnībā uzticas” un „drīzāk uzticas”) Valsts policijai, tad ar 95% varbūtību var teikt, ka statistiskā mērījuma kļūda šeit ir + / - 3.0% robežās. No tā izriet, ka Valsts policijai uzticas no 58.9% līdz 64.9% Latvijas iedzīvotāju.

6



KOPSAVILKUMS 2018.gada februārī veiktajā reprezentatīvajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā (aptaujāti 1014 iedzīvotāji, izmantojot tiešo interviju metodi respondentu dzīvesvietās) tika noskaidroti Latvijas sabiedrības uzskati par Valsts policiju.

Saskaņā ar aptaujas datiem to, ka pēdējā gada laikā paši vai kāds no ģimenes locekļiem ir saskārušies ar Valsts policijas darbiniekiem , norādīja 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Vērtējot policijas darbinieku r īcību, darb ību , apmierināti ar to bija 58% respondentu, bet neapmierināti 33% iedzīvotāju. Savukārt ar policijas darbinieku attieksmi pret respondentu un / vai viņa ģimenes locekļiem kopumā apmierināti bijuši 59% aptaujāto, bet neapmierinātību pauda 33% respondentu.

Pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāju apmierinātība ar policijas darbinieku attieksmi nav būtiski mainījusies (2016.: 58%, 2017.: 61%, 2018.: 59%, iepriekš tā svārstījusies robežās no 52%-58%). Savukārt ar policijas darbinieku rīcību, darbību 2018.gadā iedzīvotāji apmierināti bijuši biežāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās (apmierināto respondentu īpatsvars 2013.: 53%, 2014.: 47%, 2015.: 50%, 2016.: 56%, 2017.: 53%, 2018.: 58%).

Pētījuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā Valsts policij ā par kādu jaut ājumu ir vērsušies 14% aptaujas dalībnieku. Raksturojot detalizētāk, vērojams, ka 6% atbildēja, ka Valsts policijā vērsās tāpēc, ka vēlējās saņemt palīdzību, jo pret viņiem tika vērsts likumpārkāpums, 5% vēlējās informēt par redzētu notikumu – iespējamu likumpārkāpumu, 4% vēlējās saņemt konsultāciju par konkrētas problēmas risināšanu, 2% vērsās atkārtoti, lai uzzinātu par lietas tālāko virzību, un 1% vēlējās uzzināt nepieciešamo kontaktinformāciju.

Iedzīvotājiem, kuri atbildēja, ka pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā, jautāja, kādā veidā viņi saņēma nepieciešamo inform āciju . Visbiežāk (54%) respondenti norādīja, ka informāciju saņēmuši, klātienē tiekoties ar policijas darbinieku, bet otrs biežāk minētais informācijas saņemšanas veids izrādījies „pa telefonu” (45%). Citus veidus aptaujātie minēja retāk. Salīdzinot ar iepriekšējos gados veikto aptauju rezultātiem, jāsecina, ka šogad iedzīvotāji biežāk atbildēja, ka informācija ir saņemta pa telefonu (2018.: 45%, iepriekš 30%-37%) vai e-pasta vēstulē internetā (2018.: 7%, iepriekš 2%-6%).

Vairākums aptaujas dalībnieku, kuri pēdējā gada laikā bija vērsušies pēc informācijas un to saņēmuši, norādīja, ka Valsts policijas sniegtā informācija bija skaidra, saprotama (68%), pilnīga, izsmeļoša (57%) un viņus apmierināja informācijas sniegšanas ātrums (61%) un informācijas sniegšanas veids (70%).

Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju datiem, jāsecina, ka šogad aptaujātie ar informācijas saņemšanas dažādiem aspektiem apmierināti bijuši retāk nekā 2017.gada (tiesa, ar lielāko daļu aspektu apmierinātība joprojām ir augstāka nekā tā bija 2016.gadā un 2015.gadā).

Analizējot respondentu saskarsmi ar noziedz īgiem nodar ījumiem , vērojams, ka par cietušiem kādā nodarījumā pēdējā gada laikā sevi atzina 14%. Visbiežāk (5%) iedzīvotāji norādīja, ka cietuši no sabiedriskās kārtības traucējumiem. Retāk iedzīvotāji atzīmēja, ka ir

7



piedzīvojuši zādzību no mājokļa (2%), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu (2%), zādzību no transportlīdzekļa (2%). Citus noziedzīgus nodarījumus nosauca 1% un mazāk.

Salīdzinot laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju datus, vērojams, ka to aptaujāto īpatsvars, kuri cietuši kādos nodarījumos, šogad ir zemāks (14%) nekā iepriekš veiktajos pētījumos (15%-18%).

Aptuveni 4/5 respondentu (79%), kuri bija cietuši kādā no iepriekš minētajiem nodarījumiem, atzina, ka ir vērsušies p ēc pal īdzības Valsts policijā. Salīdzinot ar

iepriekšējo gadu aptauju datiem, jāsecina, ka 2018.gadā iedzīvotāji policijā ir vērsušies biežāk nekā iepriekš (2014.: 67%, 2015.: 69%, 2016.: 76%, 2017.: 74%, 2018.: 79%).

Saskaņā ar aptaujas datiem 48% Latvijas iedzīvotāju jūtas pietiekami inform ēti par Valsts policijas darbu , bet kritiski savu informētību vērtēja 48%. Salīdzinot laika posmā no

2013.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju datus, var konstatēt, ka pakāpeniski uzlabojas iedzīvotāju vērtējums savai informētībai par Valsts policijas darbu (2013.: 21%, 2014.: 39%, 2015.: 40%, 2016.: 45%, 2017.: 45%, 2018.: 48% atzina sevi par pietiekami informētiem).

Jāpiebilst, ka absolūtais vairākums respondentu (93%) zina, kā izsaukt Valsts policiju, un šis rādītājs pakāpeniski pieaug (2013.: 85%, 2014.: 90%, 2015.: 92%, 2016.: 92%, 2017.: 93%, 2018.: 93%).

Kopumā 18% respondentu piekrita tam, ka „ir labi informēti par to, ko ir darījusi iecirkņa policija pēdējā gada laikā, lai nodrošinātu kārtību manā dzīvesvietā”, bet 72% tam nepiekrita. Pēdējos trīs gados (2016.-2018.) respondenti par iecirkņa policijas darbu savā dzīvesvietā bijuši informēti biežāk (18%-19%) nekā iepriekšējos gados (12%-14%).

Policiju savā dzīvesvietā par viegli sasniedzamu un pieejamu uzskatīja 55% pētījuma

dalībnieku. Pēdējos divos gados iedzīvotāji biežāk (55%-58%) nekā iepriekšējos gados (48%-50%) norādīja, ka policija dzīvesvietā ir viegli sasniedzama un pieejama.

Lūgti norādīt, par ko viņi vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas saist ībā ar Valsts policijas darbu , Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minēja informāciju par to, kā pasargāt savu īpašumu no

bojāšanas, nozagšanas u.tml. (25%) un par to, kā pasargāt sevi no kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuri (21%). 2018.gadā biežāk nekā iepriekš atzīmēta atbilde „nevēlos saņemt nekādu informāciju/ informācijas ir pietiekami” (2016.: 41%, 2017.: 46%, 2018.: 50%).

Savukārt norādot, kādā veidā vēlētos sa ņemt inform āciju , visbiežāk par vēlamiem

informācijas avotiem atzīti televīzija (42%), Valsts policijas interneta mājaslapa (25%) un radio (21%). 2018.gadā iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš atbildēja, ka šādu informāciju nevēlas saņemt (2015.: 26%, 2016.: 23%, 2017.: 28%, 2018.: 30%).

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Valsts policijai uzticas 62%, bet neuzticēšanos atzina 32%

respondentu. Salīdzinot laika posmā no 2003.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju rezultātus, jāsecina, ka pēdējos divos gados aptaujātie Valsts policijai uzticējušies biežāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās (2017.gadā un 2018.gadā 62%, iepriekš 44%-60%), un arī uzticēšanās reitings pēdējos divos gados ir augstāks nekā iepriekš (2017.gadā un 2018.gadā +30 punkti, iepriekš no -7 līdz +27 punktiem).

Lūgti novērtēt Valsts policijas darbu kopum ā skalā no „1” līdz „10” (kur „1” nozīmē „ļoti

slikti” un „10” nozīmē „teicami”), kopumā atzinīgu attieksmi (atbildes no „7” līdz „10”) pauda

8



48% respondentu, bet kritiski noskaņoti (atbildes no „1” līdz „4”) bija 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 2018.gadā vērtējumu vidējā vērtība ir 6.2, kas ir nedaudz augstāka kā laika posmā no 2010.gada līdz 2017.gadā (kad vidējā vērtība bija robežās no 5.9 līdz 6.1).

Vērtējot Valsts policijas darb ību savā dzīvesviet ā, respondenti biežāk (63%) piekrita tam, ka „sabiedriskā kārtība manā dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta”, nekā nepiekrita šādam apgalvojumam (31%). Salīdzinot laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju rezultātus, jāsecina, ka pēdējos trīs gados respondenti biežāk nekā iepriekš piekrituši tam, ka sabiedriskā kārtība viņu dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta: 2016.-2018.gadā to minēja 63%-67%, iepriekš 41%-51%.

Savukārt tam, ka viņu dzīvesvietā policija iesaista iedz īvot ājus daž ādu droš ības probl ēmu risin āšanā, aptaujas dalībnieki biežāk nepiekrita nekā piekrita (piekrita: 13%,

nepiekrita: 57%). Tam, ka viņu dzīvesvietā policija iesaista iedzīvotājus dažādu drošības problēmu risināšanā, piekritušo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā būtiski nav mainījies (2014.: 13%, 2015.: 12%, 2016.: 14%, 2017.: 15%, 2018.: 13%).

Analizējot aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatus par noziedzīgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmekl ēšanas svar īgumu , vērojams, ka 19% respondentu piekrita tam, ka noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas, bet biežāk (34%) piekrists tam, ka „noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas”. Jāatzīmē, ka 2018.gadā atbalsts šim viedoklim ir samazinājies, salīdzinot ar 2017.gadu (2018.: 34%, 2017.: 39%).

To, ka savā dzīvesviet ā un tās apkārtnē jūtas droši , norādīja 71% respondentu, kas ir

mazāk nekā iepriekšējos divos gados, bet vairāk nekā 2013.-2015.gadā (2013.: 63%, 2014.: 63%, 2015.: 59%, 2016.: 73%, 2017.: 75%, 2018.: 71%).

Vairākums (68%) respondentu piekrita tam, ka jūtas droš āk, ja ikdienā redz policiju patrul ējot viņu dzīvesvietā. Pēdējos trīs gados respondenti apgalvojumam „es jūtos drošāk,

ja ikdienā redzu policiju patrulējot manā dzīvesvietā” piekrituši biežāk nekā laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam (2013.: 64%, 2014.: 61%, 2015.: 60%, 2016.: 69%, 2017.: 67%, 2018.: 68%).

Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, dzīvojot Latvij ā, jūtas apdraud ēti bēgļu, patv ēruma mekl ētāju dēļ (40%) vai terorisma draudu d ēļ (38%).

Jāatzīmē, ka 2018.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu un 2017.gadu, iedzīvotāji retāk atbildēja, ka jūtas apdraudēti bēgļu, patvēruma meklētāju dēļ (2016.: 75%, 2017.: 48%, 2018.: 40%) vai terorisma draudu dēļ (2016.: 62%, 2017.: 47%, 2018.: 38%).

Pētījuma rezultāti liecina, ka 25% respondentu ir gatavi līdzdarboties sabiedrisk ās kārt ības nodrošin āšanā. Jāpiebilst, ka 2018.gadā respondenti retāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās norādīja, ka ir gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (2014.: 29%, 2015.: 39%, 2016.: 32%, 2017.: 32%, 2018.: 25%).

9



1. Saskarsme ar Valsts policiju

2018.gada februārī Latvijas iedzīvotājiem lūdza norādīt, vai pēdējā gada laikā viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir saskārušies ar Valsts policijas darbiniekiem, raksturot savu apmierinātību ar policijas darbinieku attieksmi un rīcību, darbību, gadījumā, ja viņi bija vērsušies policijā, norādīt iemeslus, kādēļ tas tika darīts, kā arī novērtēt no Valsts policijas saņemto informāciju.

Raksturojot saskarsmi ar Valsts policijas darbiniekiem , 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka pēdējā gada laikā pašiem vai kādam no viņu ģimenes locek ļiem ir bijusi š āda pieredze.

Salīdzinot datus par atbildēm sociāldemogrāfiskajās grupās, var secināt, ka nedaudz biežāk nekā caurmērā šādu atbildi snieguši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, kā arī Vidzemes un Latgales reģionos dzīvojošie.

Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju datiem, var secināt, ka 2018.gadā iedzīvotāji retāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās norādīja, ka ir saskārušies ar Valsts policijas darbiniekiem (2018.gadā 21%, 2017.gadā un 2016.gadā: 25%, bet 2013.gadā - 2015.gadā: 28% - 29%).

Iedzīvotājiem, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējā gada laikā bija saskārušies ar Valsts policijas darbiniekiem (n=212), lūdza novērtēt policijas darbinieku r īcību, darb ību un attieksmi .

Saskaņā ar aptaujas datiem ar policijas darbinieku rīcību, darbību apmierināti (atbildes „pilnībā apmierināts” un „drīzāk apmierināts”) bija 58%, bet neapmierināti (atbildes „pilnībā neapmierināts” un „drīzāk neapmierināts”) – 33% iedzīvotāju.

Jāatzīmē, ka 2018.gadā iedzīvotāji ar policijas darbinieku rīcību, darbību apmierināti bijuši biežāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās (apmierināto respondentu īpatsvars 2013.: 53%, 2014.: 47%, 2015.: 50%, 2016.: 56%, 2017.: 53%, 2018.: 58%).

Savukārt ar policijas darbinieku attieksmi pret respondentu un / vai viņa ģimenes locekļiem kopumā apmierināti bijuši 59% aptaujāto, bet neapmierināti – 33% respondentu.

Salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem, var konstatēt, ka pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāju apmierinātība ar policijas darbinieku attieksmi nav būtiski mainījusies (2016.: 58%, 2017.: 61%, 2018.: 59%, iepriekš tā svārstījusies robežās no 52%-58%).

To, ka viņus apmierina gan policijas darbinieku darbība, gan policijas attieksme biežāk nekā caurmērā minējuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem, respondenti bez LR pilsonības, privātajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem un Vidzemes reģionā dzīvojošie, bet ar policijas darbinieku attieksmi un darbību neapmierinātību biežāk nekā caurmērā pauduši aptaujātie ar zemiem ienākumiem. Jāatgādina, ka novērtēt šos aspektus lūdza tikai respondentus, kuriem pēdējā gada laikā ir bijusi saskarsme ar Valsts policijas darbiniekiem (n=212), un, analizējot datus par atbildēm reģionos, nelielā respondentu skaita dēļ iespējama lielāka statistiskā kļūda, līdz ar to secinājumi jāizdara piesardzīgi.

10



To, ka pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policij ā par kādu jaut ājumu , atzina 14% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 6% atbildēja, ka Valsts policijā vērsās tāpēc, ka vēlējās saņemt palīdzību, jo pret viņiem tika vērsts likumpārkāpums, 5% vēlējās informēt par redzētu notikumu – iespējamu likumpārkāpumu, 4% vēlējās saņemt konsultāciju par konkrētas problēmas risināšanu, 2% vērsās atkārtoti, lai uzzinātu par lietas tālāko virzību, un 1% vēlējās uzzināt nepieciešamo kontaktinformāciju.

Biežāk nekā caurmērā to, ka pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā par kādiem jautājumiem, atzīmēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem, respondenti ar augstiem ienākumiem un Rīgas reģionā dzīvojošie.

Salīdzinot ar agrāk veikto aptauju datiem, jāsecina, ka 2018.gadā iedzīvotāji nedaudz retāk (14%) nekā iepriekšējos trīs gados (2015.: 16%; 2016: 17%, 2017.: 17%), atbildēja, ka ir vērsušies policijā.

Iedzīvotājiem, kuri atbildēja, ka pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā (n=147), jautāja, kādā veidā viņi saņēma nepieciešamo inform āciju . Visbiežāk (54%) respondenti norādīja, ka informāciju saņēmuši, klātienē tiekoties ar policijas darbinieku, bet otrs biežāk minētais informācijas saņemšanas veids izrādījies „pa telefonu” (45%). Citus veidus aptaujātie minēja retāk: 10% atzīmēja vēstules pa pastu un 7% – e-pasta vēstules internetā. Jāpiebilst, ka 3% atbildēja, ka informāciju aptaujas brīdī vēl nebija saņēmuši, bet 3% nebija saskārušies ar situāciju, kad policijai būtu jāsniedz informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējos gados veikto aptauju rezultātiem, jāsecina, ka šogad iedzīvotāji biežāk atbildēja, ka informācija ir saņemta pa telefonu (2018.: 45%, iepriekš 30%-37%) vai e-pasta vēstulē internetā (2018.: 7%, iepriekš 2%-6%).

Izvērtējot daž ādus inform ācijas sa ņemšanas aspektus, no aptaujas dalībniekiem, kuri pēdējā gada laikā bija vērsušies pēc informācijas un to saņēmuši (n=139), vairāk nekā 2/3 aptaujāto atzina, ka viņus apmierina veids, kādā tika sniegta informācija, t.i., vai tā bija rakstiska pa pastu vai e-pastu, mutiska pa telefonu vai klātienē (tam piekrita 70%, nepiekrita 26%) un Valsts policijas sniegtā informācija bija skaidra, saprotama (tam piekrita 68%, nepiekrita 26%). Vairākums aptaujāto arī norādīja, ka viņus apmierināja informācijas sniegšanas ātrums (piekrita 61%, nepiekrita 35%) un Valsts policijas sniegtā informācija bija pilnīga un izsmeļoša (piekrita 57%, nepiekrita 38%).

Detalizētāk analizējot datus, jāsecina, ka tie, kuri policijā bija vērsušies, lai saņemtu palīdzību, jo pret viņiem tika vērsts likumpārkāpums, biežāk nekā caurmērā bija apmierināti ar veidu, kādā tika sniegta informācija, un biežāk arī piekrita, ka informācija bija skaidra un saprotama.

Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju datiem, jāsecina, ka šogad aptaujātie ar informācijas saņemšanas dažādiem aspektiem apmierināti bijuši retāk nekā 2017.gada (tiesa, ar lielāko daļu aspektu apmierinātība joprojām ir augstāka nekā tā bija 2016.gadā un 2015.gadā). Jāatzīmē, ka novērtēt šos aspektus lūdza tikai respondentus, kuri pēdējā gada laikā bija vērsušies pēc informācijas un to saņēmuši (n=139), un nelielā respondentu skaita dēļ iespējama lielāka statistiskā kļūda, līdz ar to secinājumi jāizdara piesardzīgi.

11


Respondentu atbildes soci āldemogr āfiskaj ās grup ās

1. Saskarsme ar Valsts policiju

Vai pēdējā gada laik ā Jums vai k ādam no J ūsu ģimenes locek ļiem ir n ācies saskarties ar Valsts policijas darbiniekiem?

1.1. Saskarsme ar Valsts policijas darbiniekiem p ēdējā gada laik ā

Jā21.0%

Grūti pateikt/NA1.0%

Nē78.0%

Bāze: visi respondenti, n=1014

2013.-2018.gada aptauju datu sal īdzin ājums

78.0

75.880.1

76.7

75.477.9

77.4

79.6

81.6

78.1

77.8

78.5

77.1

79.5

77.4

82.4

77.3

78.677.7

76.1

81.379.0

78.3

74.6

78.1

76.1

72.9

83.085.2

72.7

78.178.4

77.6

22.6

20.7

21.7

20.3

23.9

18.7

20.0

21.1

23.3

27.1

17.011.9

21.120.7

21.1

1.0

1.30.7

2.0

1.00.5

0.0

2.4

0.7

0.8

1.5

0.0

0.7

1.5

1.1

0.0

1.0

1.10.8

0.0

0.00.6

1.7

2.3

0.9

0.7

0.0

0.02.8

1.5

0.90.9

1.2

21.5

17.8

21.623.6

21.3

19.222.9

21.0

18.1

21.1

22.2

21.4

25.8

21.4

20.4

19.0

17.6

23.1

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.

pamatizglītībavidējā izglītība

augstākā izglītība

latviešu sarunvaloda ģimenēkrievu sarunvaloda ģimenē

LR pilsoņirespondenti bez LR pilsonības

publiskajā sektorā nodarbinātieprivātajā sektorā nodarbinātie

nestrādājošie

zemi ienākumividēji zemi ienākumi

vidēji ienākumividēji augsti ienākumi

augsti ienākumi

RīgaRīgas reģions

Vidzemes reģionsKurzemes reģionsZemgales reģions

Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki

% Nē Jā Grūti pateikt/NA

Bāzes: skatīt respondentu sociāldemogrāfisko raksturojumu 5.lpp.

78.0

73.2

74.1

69.8

69.8

70.3

1.0

2.0

1.3

1.6

1.8

1.128.5

28.4

28.6

24.5

24.8

21.002.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)

% Nē Jā Grūti pateikt/NA

Bāzes: visi respondenti


12


1.2. Valsts policijas darbinieku r īcības un attieksmes v ērtējums


Domājot par J ūsu un/vai J ūsu ģimenes locek ļu saskarsmi ar Valsts policijas darbiniekiem p ēdējā gadalaikā, lūdzu, atz īmējiet, cik apmierin āts Jūs esat ar š ādiem aspektiem:

43.5 8.8

11.3

14.1 19.1

21.5 40.7 18.6

14.5

7.9

Policijas darbinieku rīcība,darbība

Policijas darbinieku attieksmepret Jums un / vai Jūsu ģimenes

locekļiem

% Pilnībā neapmierināts Drīzāk neapmierināts Drīzāk apmierināts Pilnībā apmierināts Grūti pateikt/NA

Bāze: respondenti, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar Valsts policiju, n=212

14.1

12.9

13.7

14.0

13.2

13.1

11.3

11.3

12.2

15.0

11.2

14.6

19.1

26.4

16.0

23.9

22.7

29.7

21.5

19.4

16.0

20.7

16.2

18.9

43.5

35.1

42.4

37.3

33.7

40.6

40.7

39.6

42.2

35.8

38.8

41.9

14.5

17.5

13.4

12.6

13.0

12.6

18.6

21.2

15.9

16.5

14.9

16.1

8.8

8.1

14.5

12.2

17.4

4.1

7.9

8.5

13.7

12.1

18.9

8.5

02.2018. (n=212)

01.2017. (n=248)

01.2016. (n=241)

01.2015. (n=277)

01.2014. (n=282)

01.2013. (n=279)

02.2018. (n=212)

01.2017. (n=248)

01.2016. (n=241)

01.2015. (n=277)

01.2014. (n=282)

01.2013. (n=279)


Bāzes: respondenti, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar Valsts policiju

Policijas darbinieku rīcība, darb ība

Policijas darbinieku attieksme pret Jums un / vai J ūsu ģimenes locek ļiem


13


Policijas darbinieku r īcība, darb ība: respondentu atbildes soci āldemogr āfiskaj ās grup ās

15.7

14.3

17.4

11.7

18.4

12.0

11.9

23.4

10.8

17.4

20.7

18.4

9.4

22.7

18.4

24.5

21.4

8.1

25.6

10.0

26.0

12.9

27.4

29.8

10.0

20.8

26.5

43.5

47.3

39.4

42.8

47.0

48.8

45.6

32.3

34.5

43.9

46.8

43.5

42.8

43.0

48.0

36.6

53.2

35.5

34.4

21.5

57.4

59.6

42.3

51.9

43.3

45.5

27.6

29.7

41.6

51.9

42.7

35.7

18.3

19.0

11.5

15.1

14.8

14.2

14.0

18.8

15.7

11.7

17.2

13.8

26.9

8.5

16.1

12.9

12.8

5.4

19.5

26.9

17.1

13.6

12.8

16.1

14.4

8.8

3.8

14.4

9.3

7.9

12.4

0.0

9.5

17.8

7.6

8.4

10.3

8.9

8.9

8.7

9.6

13.3

4.1

12.1

13.7

9.0

11.3

5.5

9.4

6.9

14.1

9.3

4.4

11.8

8.4

6.9

8.3

11.4

11.2

11.7

11.6

13.7

11.2

12.7

14.1

13.7

21.2

12.8

18.4

9.8

14.7

21.5

6.4

16.3

9.9

14.3

19.4

13.5

14.1

19.5

14.0

12.1

13.4

10.7

22.6

20.5

9.5

14.5

23.2

19.1

19.4

23.4

19.5

20.1

25.3

17.7

11.1

40.2

16.4

10.1

17.6

19.0

10.3

10.9

14.5

14.9

visi respondenti (n=212)

vīrieši (n=108)

sievietes (n=104)

18 - 24 g.v. (n=21)

25 - 34 g.v. (n=49)

35 - 44 g.v. (n=40)

45 - 54 g.v. (n=43)

55 - 63 g.v. (n=31)

64 - 75 g.v. (n=28)

pamatizglītība (n=26)

vidējā izglītība (n=128)

augstākā izglītība (n=58)

latviešu sarunvaloda ģimenē (n=134)

krievu sarunvaloda ģimenē (n=77)

LR pilsoņi (n=191)

respondenti bez LR pilsonības (n=21)

publiskajā sektorā nodarbinātie (n=44)

privātajā sektorā nodarbinātie (n=93)

nestrādājošie (n=75)

zemi ienākumi (n=29)

vidēji zemi ienākumi (n=33)

vidēji ienākumi (n=35)

vidēji augsti ienākumi (n=37)

augsti ienākumi (n=31)

Rīga (n=71)

Rīgas reģions (n=35)

Vidzemes reģions (n=31)

Kurzemes reģions (n=22)

Zemgales reģions (n=17)

Latgales reģions (n=36)

Rīga (n=71)

cita pilsēta (n=73)

lauki (n=68)




14


Policijas darbinieku attieksme pret Jums un / vai J ūsu ģimenes locek ļiem: respondentu atbildes soci āldemogr āfiskaj ās grup ās

14.3

9.4

10.7

6.2

21.2

8.0

4.4

28.2

14.5

22.1

19.0

18.5

14.3

25.2

18.4

31.4

21.5

16.3

19.2

11.4

23.2

19.7

27.5

29.6

11.4

22.1

31.3

40.7

42.7

38.5

33.4

42.8

46.5

42.0

35.8

41.8

40.8

39.8

41.2

39.0

40.4

43.0

31.8

49.9

34.4

27.3

24.5

54.4

49.1

42.3

42.3

51.9

45.0

32.0

29.3

33.4

42.3

39.8

39.9

24.0

28.5

16.0

11.1

18.4

19.3

18.1

23.7

20.3

17.1

19.5

17.3

29.8

8.5

26.8

12.9

19.5

5.4

22.6

26.9

23.3

19.1

19.5

20.3

15.9

7.9

4.7

11.5

9.3

6.0

0.0

9.6

17.8

11.5

6.9

8.5

7.4

8.9

7.7

9.6

8.9

4.1

12.2

13.9

9.0

11.5

0.0

9.4

5.5

14.1

6.4

4.4

11.8

8.4

5.5

9.7

8.6

5.5

5.7

13.8

9.2

5.4

10.5

11.5

10.2

15.1

6.2

21.2

16.3

10.2

14.3

3.3

9.3

12.4

14.0

14.5

12.5

11.3

11.7

10.0

13.9

9.7

7.8

20.2

22.8

14.4

13.6

28.7

21.5

22.6

23.8

23.3

22.3

33.7

23.2

19.9

37.7

20.1

18.8

17.6

22.4

14.3

13.7

18.6

19.8 9.8


vīrieši (n=108)

sievietes (n=104)

18 - 24 g.v. (n=21)

25 - 34 g.v. (n=49)

35 - 44 g.v. (n=40)

45 - 54 g.v. (n=43)

55 - 63 g.v. (n=31)

64 - 75 g.v. (n=28)






LR pilsoņi (n=191)










Rīga (n=71)






Rīga (n=71)


lauki (n=68)




15


1.3. Vēršanās Valsts policij ā iemesli

*Tā kā katrs respondents varēja atzīmēt visas piemērotās atbildes, kopējā atbilžu summa pārsniedz 100%.



Lūdzu, atz īmējiet, par k ādiem jaut ājumiem p ēdējā gada laik ā Jūs esat v ērsušies Valsts policij ā (zvan ījāt, rakst ījāt, apmekl ējāt klātien ē)?

**Kategorijā "Vērsos par citiem jautājumiem" ietilpst: "pazaudēju maku" (minēts 1 reizi)

6.2

4.6

4.1

2.3

0.8

0.1

84.5

1.6

0 15 30 45 60 75 90

Vēlējos saņemt palīdzību, jo pret mani tika vērstslikumpārkāpums

Vēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu - iespējamulikumpārkāpumu

Vēlējos saņemt konsultāciju par konkrētas problēmas risināšanu

Atkārtoti vērsos Valsts policijā, jo vēlējos uzzināt par lietas tālākovirzību (par kuru iepriekš biju vērsies/-usies Valsts policijā)

Vēlējos uzzināt nepieciešamo kontaktinformāciju (konkrētupolicijas darbinieku kontaktinformāciju u.tml.)

Vērsos par citiem jautājumiem**

Pēdējā gada laikā neesmu vērsies/-usies Valsts policijā

Grūti pateikt/NA

%

%


Vērsās 13.9%

6.2

4.6

4.1

2.3

0.8

0.1

84.5

1.6

8.3

3.7

5.0

2.4

1.4

1.2

81.0

2.2

8.5

4.6

4.9

2.8

1.3

0.5

82.2

0.7

7.1

3.8

5.4

2.7

1.2

0.7

82.7

1.4

11.9

3.3

4.0

2.5

1.4

0.6

84.5

1.4

0 15 30 45 60 75 90

Vēlējos saņemt palīdzību, jo pret mani tika vērsts likumpārkāpums

Vēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu - iespējamulikumpārkāpumu

Vēlējos saņemt konsultāciju par konkrētas problēmas risināšanu

Atkārtoti vērsos Valsts policijā, jo vēlējos uzzināt par lietas tālākovirzību (par kuru iepriekš biju vērsies/-usies Valsts policijā)

Vēlējos uzzināt nepieciešamo kontaktinformāciju (konkrētupolicijas darbinieku kontaktinformāciju u.tml.)

Vērsos par citiem jautājumiem

Pēdējā gada laikā neesmu vērsies/-usies Valsts policijā

Grūti pateikt/NA

%

%

02.2018. (n=1014), vērsās 13.9%

01.2017. (n=1004), vērsās 16.8%

01.2016. (n=1005), vērsās 17.1%

01.2015. (n=1000), vērsās 15.9%

01.2014. (n=1001), vērsās 14.1%



16



Lūdzu, atz īmējiet, par k ādiem jaut ājumiem p ēdējā gada laik ā Jūs esat v ērsušies Valsts policij ā (zvan ījāt, rakst ījāt, apmekl ējāt klātien ē)?

14.0

15.9

12.2

14.2

17.4

15.2

13.2

10.0

13.3

12.1

13.8

15.2

13.6

14.4

14.3

11.8

12.8

14.7

13.7

16.6

10.1

11.2

14.6

18.6

16.4

21.4

8.7

10.0

6.3

15.8

16.4

13.6

11.9

86.3

85.4

84.9

82.9

83.7

87.4

85.7

84.0

83.4

89.9

83.7

78.5

81.6

75.9

91.3

88.4

91.6

81.6

85.2

86.6

1.6

1.3

1.8

3.0

1.9

2.1

0.5

1.2

1.3

2.4

1.3

1.8

1.3

1.9

1.7

0.8

1.4

1.3

2.0

0.0

0.0

1.8

1.6

2.9

2.0

2.6

0.0

1.6

2.1

0.0

2.0

1.1

1.5

82.6

80.7

82.8

86.0

82.8

84.5

88.9

85.5

85.0

84.1

84.2

84.3

87.0

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība

vidējā izglītība


latviešu sarunvaloda ģimenē

krievu sarunvaloda ģimenē

LR pilsoņi

respondenti bez LR pilsonības

publiskajā sektorā nodarbinātie

privātajā sektorā nodarbinātie

nestrādājošie

zemi ienākumi

vidēji zemi ienākumi

vidēji ienākumi

vidēji augsti ienākumi

augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki

%Respondenti, kuri vērsušies VP par dažādiem jautājumiem pēdējā gada laikāRespondenti, kuri nav vērsušies VP par dažādiem jautājumiem pēdējā gada laikā

Grūti pateikt/NA



17


1.4. Vērtējums inform ācijas sa ņemšanai no Valsts policijas




Ja Jūs vērsāties Valsts policij ā pēdējā gada laik ā, kādā veid ā Jūs saņēmāt nepieciešamo inform āciju, atbildi uz jaut ājumu u.tml.?

54.2

44.9

9.5

6.7

2.7

2.7

0.0

0 10 20 30 40 50 60 70

Klātienes tikšanās ar policijas darbinieku

Pa telefonu

Vēstulē pa pastu

E-pasta vēstulē internetā

Informāciju, atbildi vēl neesmu saņēmis (lai gan tāda būtujāsniedz)

Nebija situācija, kad Valsts policijai būtu bijis jāsniedzinformācija, atbilde

Grūti pateikt/NA

%

%

Bāze: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā, n=147

54.2

44.9

9.5

6.7

2.7

2.7

0.0

64.5

33.8

14.8

1.8

2.9

5.4

1.2

61.4

37.4

8.5

4.2

2.0

4.8

0.0

53.0

30.7

14.6

5.5

3.9

3.1

4.0

59.4

29.9

13.3

2.1

4.6

1.9

0.0

0 10 20 30 40 50 60 70

Klātienes tikšanās ar policijasdarbinieku

Pa telefonu

Vēstulē pa pastu

E-pasta vēstulē internetā

Informāciju, atbildi vēl neesmusaņēmis (lai gan tāda būtu

jāsniedz)

Nebija situācija, kad Valstspolicijai būtu bijis jāsniedz

informācija, atbilde

Grūti pateikt/NA

%

%

02.2018. (n=147)

01.2017. (n=168)

01.2016. (n=169)

01.2015. (n=156)

01.2014. (n=148)

Bāzes: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā


18


Respondenti, kuri v ērsās Valsts policij ā, lai saņemtu pal īdzību, jo pret vi ņiem tika v ērsts likump ārkāpums

Lūdzu, nov ērtējiet, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par inform ācijas sa ņemšanu Valsts policij ā!

32.2

47.4

38.2 29.6

5.6

4.2

6.3

12.8

9.4

7.2

14.3

28.2

21.8

11.7

18.7

40.8 20.4

24.6

22.4

4.3

Valsts policijas sniegtāinformācija bija pilnīga un

izsmeļoša

Mani apmierināja informācijassniegšanas ātrums

Mani apmierina veids, kādā mantika sniegta informācija, tas ir, vaitā bija rakstiska pa pastu vai e-pastu, mutiska pa telefonu vai

klātienē

Valsts policijas sniegtāinformācija bija skaidra un

saprotama

% Nemaz nepiekrīt Drīzāk nepiekrīt Drīzāk piekrīt Pilnībā piekrīt Grūti pateikt/NA

Bāze: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā un ir saņēmuši nepieciešamo informāciju, n=139

43.4

55.7

38.8 35.5

3.3

1.5

5.0

10.3

13.6

6.9

17.2

24.2

25.8

6.9

13.8

28.4 28.9

15.5

18.6

6.6

Mani apmierināja informācijassniegšanas ātrums

Valsts policijas sniegtāinformācija bija pilnīga un

izsmeļoša

Mani apmierina veids, kādā mantika sniegta informācija, tas ir,

vai tā bija rakstiska pa pastu vaie-pastu, mutiska pa telefonu vai

klātienē

Valsts policijas sniegtāinformācija bija skaidra un

saprotama

%

Nemaz nepiekrīt Drīzāk nepiekrīt Drīzāk piekrīt Pilnībā piekrīt Grūti pateikt/NA

Bāze: respondenti, kuri vērsās Valsts policijā, lai saņemtu palīdzību, jo pret viņiem tika vērsts likumpārkāpums, n=59

Respondenti, kuri v ērsās Valsts policij ā, lai saņemtu pal īdzību, jo pret vi ņiem tika

vērsts likump ārkāpums


19



Respondenti, kuri v ērsās Valsts policij ā, lai saņemtu pal īdzību, jo pret vi ņiem tika v ērsts likump ārkāpums


Lūdzu, nov ērtējiet, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par inform ācijas sa ņemšanu Valsts policij ā!

10.4

16.2

20.5

20.8

13.7

17.6

17.1

18.7

19.0

21.6

18.4

32.2

41.9

29.7

35.1

40.8

45.9

36.9

35.4

47.4

46.6

45.6

45.4

43.3

38.2

45.4

46.8

37.7

43.6

14.7

19.5

22.4

16.7

23.6

29.6

27.6

19.3

17.6

26.6

5.6

6.4

10.6

5.0

4.3

0.0

4.6

1.4

4.2

6.0

7.2

4.9

2.7

6.3

5.3

4.4

7.0

2.09.6

6.7

7.2

13.7

20.5

18.2

14.2

10.6

12.8

14.9

19.8

9.4

6.0

14.3

6.7

10.4

15.8

18.6

22.4

21.8

23.1

25.2

24.4

24.4

28.2

24.2

11.7

11.9

15.0

35.4

40.1

27.0

19.1

21.9

16.0

20.4

21.9

13.6

24.6

27.5

22.3

4.0

7.3

02.2018. (n=139)01.2017. (n=152)01.2016. (n=158)01.2015. (n=139)01.2014. (n=138)

02.2018. (n=139)01.2017. (n=152)01.2016. (n=158)01.2015. (n=139)01.2014. (n=138)

02.2018. (n=139)01.2017. (n=152)01.2016. (n=158)01.2015. (n=139)01.2014. (n=138)

02.2018. (n=139)01.2017. (n=152)01.2016. (n=158)01.2015. (n=139)01.2014. (n=138)


Bāzes: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir vērsušies Valsts policijā un ir saņēmuši nepieciešamo informāciju

Valsts policijas sniegt ā inform ācija bija piln īga un izsme ļoša

Mani apmierin āja inform ācijas sniegšanas ātrums

Valsts policijas sniegt ā inform ācija bija skaidra un saprotama

Mani apmierina veids, k ādā man tika sniegta inform ācija, tas ir, vai tā bija rakstiska pa pastu vai e-pastu, mutiska pa telefonu vai klātien ē

9.6

19.7

29.3

24.4

12.8

17.0

15.9

13.8

20.9

19.1

17.0

43.4

34.4

37.2

33.2

28.4

40.4

27.3

33.8

55.7

49.1

48.0

45.7

43.4

38.8

51.8

46.3

37.8

46.8

8.1

10.4

18.6

14.6

20.7

35.5

18.2

19.3

14.2

22.7

3.3

0.0

7.1

1.8

6.6

6.2

16.3

5.8

1.5

5.3

9.0

4.6

2.7

5.0

2.6

3.8

9.3

1.8

21.3

19.3

8.2

9.4

17.2

13.1

13.6

20.9

25.0

10.3

9.2

13.6

23.9

17.5

14.8

6.9

9.3

11.7

18.1

11.9

6.9

21.7

24.2

27.4

29.3

26.7

21.3

25.8

27.4

34.9

45.4

23.2

12.9

15.5

21.5

18.6

28.9

10.7

18.5

17.8

23.4

1.4

5.2

02.2018. (n=59)01.2017. (n=77)01.2016. (n=81)01.2015. (n=63)

01.2014. (n=105)

02.2018. (n=59)01.2017. (n=77)01.2016. (n=81)01.2015. (n=63)

01.2014. (n=105)

02.2018. (n=59)01.2017. (n=77)01.2016. (n=81)01.2015. (n=63)

01.2014. (n=105)

02.2018. (n=59)01.2017. (n=77)01.2016. (n=81)01.2015. (n=63)

01.2014. (n=105)

%

Nemaz nepiekrīt Drīzāk nepiekrīt Drīzāk piekrīt Pilnībā piekrīt Grūti pateikt/NA

Bāzes: respondenti, kuri vērsās Valsts policijā, lai saņemtu palīdzību, jo pret viņiem tika vērsts likumpārkāpums

Respondenti, kuri v ērsās Valsts policij ā, lai saņemtu pal īdzību, jo pret vi ņiem tika v ērsts

likump ārkāpums

Mani apmierin āja inform ācijas sniegšanas ātrums

Valsts policijas sniegt ā inform ācija bija piln īga un izsme ļoša

Valsts policijas sniegt ā inform ācija bija skaidra un saprotama

Mani apmierina veids, k ādā man tika sniegta inform ācija, tas ir, vai tā bija rakstiska pa pastu vai e-pastu, mutiska pa telefonu vai klātien ē


20



2. Saskarsme ar noziedz īgiem nodar ījumiem un v ēršanās policij ā pēc pal īdzības Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, vai iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir cietuši kādos nodarījumos (zādzības, laupīšana, krāpšana, vardarbība u.c.), un vai par šiem nodarījumiem viņi vērsās pēc palīdzības Valsts policijā.

Atbildot uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā ir cietuši k ādā nodar ījum ā, apstiprinoši

atbildēja 14% aptaujāto. Visbiežāk (5%) iedzīvotāji norādīja, ka cietuši no sabiedriskās kārtības traucējumiem. Retāk iedzīvotāji atzīmēja, ka ir piedzīvojuši zādzību no mājokļa (2%), mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu (2%), zādzību no transportlīdzekļa (2%), kabatzādzību (1%), velosipēda zādzību (1%), miesas bojājumu nodarīšanu (1%), krāpšanu (1%), draudus pret personas dzīvību, veselību, īpašumu (1%), dzīvnieku kodumus (1%), laupīšanu (1%), vardarbību ģimenē (0.2%) vai automašīnas zādzību (0.1%). To, ka būtu piedzīvojuši izvarošanu, neatzīmēja neviens aptaujas dalībnieks (0%).

Analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, jāsecina, ka biežāk nekā caurmērā to, ka pēdējā gada laikā ir cietuši kādā nodarījumā, atbildēja respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, aptaujātie ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā un Rīgas reģionā dzīvojošie.

Salīdzinot laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju datus, vērojams, ka to aptaujāto īpatsvars, kuri cietuši kādos nodarījumos, šogad ir zemāks (14%) nekā iepriekš veiktajos pētījumos (15%-18%).

Iedzīvotājiem, kuri bija cietuši kādā no iepriekš minētajiem nodarījumiem, tika vaicāts, vai viņi vērsās pēc pal īdzības Valsts policij ā. Jāatzīmē, ka lielākā daļa (79%) no tiem, kas

bija cietuši nodarījumos, atbildēja, ka ir vērsušies pēc palīdzības Valsts policijā. Lai gan to respondentu skaits, kuri saskārušies ar atsevišķiem nodarījumu veidiem, ir neliels, tāpēc secinājumi izdarāmi piesardzīgi, aptaujas dati liecina, ka policijā vērsās ne mazāk kā 3/4 no respondentiem, kuri cietuši tādos nodarījumos kā velosipēda zādzība (100%), automašīnas zādzība (100%), zādzība no transportlīdzekļa (93%), laupīšana (83%), mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (80%), zādzība no mājokļa (77%).

Jāatzīmē, ka no cietušajiem, kuri uzticas Valsts policijai, tajā vērsušies 84%, bet no tiem, kuri neuzticas – 72% respondentu.

No respondentiem, kuri bija cietuši kādā no nodarījumiem, biežāk nekā caurmērā pēc palīdzības Valsts policijā vērsās respondenti vecumā no 55 līdz 63 gadiem, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, respondenti bez LR pilsonības, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, Kurzemes un Latgales reģionos dzīvojošie, bet retāk nekā caurmērā policijā vērsās aptaujātie vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, privātajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji ar vidēji zemiem vai zemiem ienākumiem, Vidzemes un Zemgales reģionos dzīvojošie.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu aptauju datiem, jāsecina, ka 2018.gadā iedzīvotāji policijā ir vērsušies biežāk nekā iepriekš (2014.: 67%, 2015.: 69%, 2016.: 76%, 2017.: 74%, 2018.: 79%).

21


Vai pēdējā gada laik ā Jūs esat cietis/-usi k ādā no šiem nodar ījumiem?



2. Saskarsme ar noziedz īgiem nodar ījumiem un v ēršanās policij ā pēc pal īdzības

**Kategorijā "Cits" ietilpst: "ceļu satiksmes negadījums " (minēts 1 reizi); "emocionāla vardarbība no kaimiņa " (minēts 1 reizi).

Vēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu - iespējamu

4.5

2.1

1.9

1.6

1.4

1.3

1.2

0.8

0.7

0.7

0.6

0.2

0.1

0.0

0.2

85.0

1.1

0 15 30 45 60 75 90

Sabiedriskās kārtības traucējums

Zādzība no mājokļa

Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļa bojāšana u.c.)

Zādzība no transportlīdzekļa

Kabatzādzība (personīgo lietu (naudas maks u.c.) zādzība uz ielas, sabiedriskātransportā, sabiedriskās vietās u.c., visbiežāk - cietušajam nepamanot zādzības brīdi)

Velosipēda zādzība

Miesas bojājumu nodarīšana (izņemot vardarbību ģimenē)

Krāpšana (mantas (vai tiesību uz šādu mantu) iegūšana, ļaunprātīgi izmantojotuzticēšanos vai ar viltu)

Draudi pret personas dzīvību, veselību, īpašumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudivar tikt izpildīti

Dzīvnieku kodumi

Laupīšana (mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbībaspiedraudējumu)

Vardarbība ģimenē

Automašīnas zādzība

Izvarošana

Cits**

Pēdējā gada laikā nav cietis/-usi nevienā no šiem nodarījumiem

Grūti pateikt/NA

%

%Bāze: visi respondenti, n=1014

Ir cietuši13.9%

%

13.9

15.3

12.6

12.2 17

.415

.212

.111

.713

.3

13.0

14.1

13.8

14.0

13.7

14.3

10.9

10.8 14

.914

.4

16.5

11.8

13.5

13.0 17

.8

17.6

20.1

6.9 9.3

7.8 14

.4 17.6

14.0

10.0

0

10

20

30

visi

res

pond

enti

vīrie

ši

siev

iete

s

18 -

24

g.v.

25 -

34

g.v.

35 -

44

g.v.

45 -

54

g.v.

55 -

63

g.v.

64 -

75

g.v.

pam

atiz

glītī

ba

vidē

jā iz

glītī

ba

augs

tākā

izglītī

ba

latv

iešu

sar

unva

loda

ģim

enē

krie

vu s

arun

valo

da ģ

imenē

LR p

ilsoņ

i

resp

onde

nti b

ez L

R p

ilsonīb

as

publ

iska

jā s

ekto

rā n

odar

binā

tie

privā

tajā

sek

torā

nod

arbi

nātie

nest

rādā

joši

e

zem

i ienā

kum

i

vidē

ji ze

mi i

enā

kum

i

vidē

ji ie

nāku

mi

vidē

ji au

gsti

ienā

kum

i

augs

ti ie

nāku

mi

Rīg

a

Rīg

as r

eģio

ns

Vid

zem

es r

eģio

ns

Kur

zem

es r

eģio

ns

Zem

gale

s reģ

ions

Latg

ales

reģ

ions

Rīg

a

cita

pilsē

ta

lauk

i

Ir cietis



22


Vai pēdējā gada laik ā Jūs esat cietis/-usi k ādā no šiem nodar ījumiem?



4.5

2.1

1.9

1.6

1.4

1.3

1.2

0.8

0.7

0.7

0.6

0.2

0.1

0.0

0.2

85.0

1.1

5.0

2.8

1.4

2.3

2.7

2.8

1.4

1.0

1.1

1.1

0.5

1.0

0.7

0.0

0.8

81.9

1.0

5.0

2.1

2.1

3.2

1.9

2.4

1.0

1.0

0.9

1.0

0.2

0.6

0.9

0.0

0.9

81.5

1.3

5.9

1.6

2.2

1.9

2.2

2.3

1.4

0.9

0.8

0.3

0.4

0.5

0.6

0.1

0.5

84.5

0.3

5.5

3.0

1.7

2.2

2.7

1.8

1.5

1.0

1.4

1.0

0.8

0.6

0.7

0.1

0.7

80.4

1.8

0 15 30 45 60 75 90

Sabiedriskās kārtības traucējums

Zādzība no mājokļa

Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļabojāšana u.c.)

Zādzība no transportlīdzekļa

Kabatzādzība (personīgo lietu (naudas maks u.c.) zādzība uz ielas,sabiedriskā transportā, sabiedriskās vietās u.c., visbiežāk – cietušajam

nepamanot zādzības brīdi)

Velosipēda zādzība

Miesas bojājumu nodarīšana (izņemot vardarbību ģimenē)

Krāpšana (mantas (vai tiesību uz šādu mantu) iegūšana, ļaunprātīgiizmantojot uzticēšanos vai ar viltu)

Draudi pret personas dzīvību, veselību, īpašumu, ja ir bijis pamatsbaidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti

Dzīvnieku kodumi

Laupīšana (mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vaivardarbības piedraudējumu)

Vardarbība ģimenē

Automašīnas zādzība

Izvarošana

Cits

Pēdējā gada laikā nav cietis/-usi nevienā no šiem nodarījumiem

Grūti pateikt/NA

%

%

02.2018. (n=1014), cietuši 13.9%01.2017. (n=1004), cietuši 17.1%01.2016. (n=1005), cietuši 17.2%01.2015. (n=1000), cietuši 15.2%01.2014. (n=1001), cietuši 17.8%



23


Ja Jūs pēdējā gada laik ā esat cietis/-usi k ādā no nosauktajiem nodar ījumiem, l ūdzu, par katru atseviš ķi atzīmējiet, vai J ūs vērsāties p ēc pal īdzības Valsts policij ā?

**Kategorijā "Cits " ietilpst: "ceļu satiksmes negadījums " (minēts 1 reizi); "emocionāla vardarbība no kaimiņa" (minēts 1 reizi).

100.0

100.0

93.4

83.0

79.5

76.5

70.7

70.5

67.1

57.6

57.2

50.9

50.2

100.0

49.8

17.0

20.5

23.5

29.3

29.5

32.9

42.4

42.8

49.1

6.6

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Velosipēda zādzība (n=13)

Automašīnas zādzība (n=1)

Zādzība no transportlīdzekļa (n=16)

Laupīšana (mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vaivardarbības piedraudējumu) (n=6)

Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļabojāšana u.c.) (n=19)

Zādzība no mājokļa (n=21)

Kabatzādzība (personīgo lietu (naudas maks u.c.) zādzība uz ielas,sabiedriskā transportā, sabiedriskās vietās u.c., visbiežāk -

cietušajam nepamanot zādzības brīdi) (n=14)

Draudi pret personas dzīvību, veselību, īpašumu, ja ir bijis pamatsbaidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti (n=7)

Miesas bojājumu nodarīšana (izņemot vardarbību ģimenē) (n=12)

Sabiedriskās kārtības traucējums (n=45)

Dzīvnieku kodumi (n=7)

Krāpšana (mantas (vai tiesību uz šādu mantu) iegūšana, ļaunprātīgiizmantojot uzticēšanos vai ar viltu) (n=8)

Vardarbība ģimenē (n=2)

Cits** (n=2)

% Ir vērsušies Nav vērsušies / Nav atbildes

Bāzes: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir cietuši no atsevišķa nodarījuma


24




Ja Jūs pēdējā gada laik ā esat cietis/-usi k ādā no nosauktajiem nodar ījumiem, l ūdzu, par katru atseviš ķi atzīmējiet, vai J ūs vērsāties p ēc pal īdzības Valsts policij ā?

79.3

79.379.3

74.977.478.978.2

85.081.1

81.379.478.2

72.689.2

78.784.9

86.375.0

82.1

90.171.269.8

87.379.5

76.476.874.4

82.872.1

95.2

76.481.581.2

83.572.4

20.7

20.720.7

25.122.621.121.8

15.018.9

18.720.621.8

27.410.8

21.315.1

13.725.0

17.9

9.928.830.2

12.720.5

23.623.225.6

17.227.9

4.8

23.618.518.8

16.527.6

0.0

0.00.0

0.00.00.00.00.00.0

0.00.00.0

0.00.0

0.00.0

0.00.00.0

0.00.00.00.00.0

0.00.00.00.00.00.0

0.00.00.0

0.00.0


vīrieši (n=72)sievietes (n=68)

18 - 24 g.v. (n=12)25 - 34 g.v. (n=36)35 - 44 g.v. (n=28)45 - 54 g.v. (n=23)55 - 63 g.v. (n=20)64 - 75 g.v. (n=21)

pamatizglītība (n=16)vidējā izglītība (n=87)


latviešu sarunvaloda ģimenē (n=84)krievu sarunvaloda ģimenē (n=55)

LR pilsoņi (n=127) respondenti bez LR pilsonības (n=13)

publiskajā sektorā nodarbinātie (n=22)privātajā sektorā nodarbinātie (n=68)


zemi ienākumi (n=20)vidēji zemi ienākumi (n=21)

vidēji ienākumi (n=23)vidēji augsti ienākumi (n=24)


Rīga (n=59)Rīgas reģions (n=30)

Vidzemes reģions (n=8)Kurzemes reģions (n=12)Zemgales reģions (n=11)


Rīga (n=59)cita pilsēta (n=49)

lauki (n=32)

respondenti, kuri uzticas VP (n=78)respondenti, kuri neuzticas VP (n=58)

%Respondenti, kuri cieta nodarījumā un vērsās Valsts policijāRespondenti, kuri cieta nodarījumā, bet nevērsās Valsts policijā

Grūti pateikt/NA

Bāzes: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir cietuši no nodarījumiem

3.7

74.379.3

68.767.1

75.8

20.722.224.2

27.626.6

3.50.0

0.0

6.3

02.2018. (n=140)01.2017. (n=171)01.2016. (n=169)01.2015. (n=150)01.2014. (n=175)

%Respondenti, kuri cieta nodarījumā un vērsās Valsts policijāRespondenti, kuri cieta nodarījumā, bet nevērsās Valsts policijā

Grūti pateikt/NA

Bāzes: respondenti, kuri pēdējā gada laikā ir cietuši no nodarījumiem


25



3. Inform ētība par Valsts policiju

Aptaujas ietvaros iedzīvotājus lūdza raksturot, cik informēti viņi jūtas par policijas darbu kopumā un par to, ko darījusi iecirkņa policija, vai zina, kā izsaukt Valsts policiju, kā vērtē policijas pieejamību, par kādiem Valsts policijas darba jautājumiem vēlētos saņemt informāciju un kādā veidā viņi vēlētos šādu informāciju saņemt.

Saskaņā ar aptaujas datiem 48% Latvijas iedzīvotāju jūtas pietiekami inform ēti par Valsts policijas darbu , un kritiski savu informētību vērtēja 48%.

Biežāk nekā caurmērā to, ka jūtas pietiekami informēti par Valsts policijas darbu, atzīmējuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, aptaujātie ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, Rīgā dzīvojošie. Jāpiebilst, ka savu informētību nedaudz atzinīgāk vērtēja arī respondenti, kuri bija saskārušies ar VP darbiniekiem.

Savukārt to, ka nejūtas pietiekami informēti par Valsts policijas darbu, biežāk nekā caurmērā minējuši aptaujātie ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos dzīvojošie, kā arī pētījuma dalībnieki citās pilsētās (ne Rīgā).

Salīdzinot laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju datus, var konstatēt, ka pakāpeniski uzlabojas iedzīvotāju vērtējums savai informētībai par Valsts policijas darbu (2013.: 21%, 2014.: 39%, 2015.: 40%, 2016.: 45%, 2017.: 45%, 2018.: 48% atzina sevi par pietiekami informētiem).

Absolūtais vairākums (93%) zina, kā izsaukt Valsts policiju (to nezina 6%).

To, ka nezina, kā izsaukt policiju, biežāk nekā caurmērā atzina iedzīvotāji, kuri vecāki par 63 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, nestrādājošie, respondenti ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, Zemgales un Latgales reģionos dzīvojošie.

Jāatzīmē, ka iedzīvotāju vērtējums savām zināšanām par to, kā izsaukt Valsts policiju, kopš 2013.gada ir pakāpeniski paaugstinājies (2013.: 85%, 2014.: 90%, 2015.: 92%, 2016.: 92%, 2017.: 93%, 2018.: 93%).

Tam, ka „esmu labi informēts/-a par to, ko ir darījusi iecirkņa policija pēdējā gada laikā, lai nodrošinātu kārtību manā dzīvesvietā”, piekrita 18%, bet vairākums (72%) norādīja, ka tam nepiekrīt.

Analizējot datus par atbildēm reģionos, jāsecina, ka biežāk nekā caurmērā savu informētību par iecirkņa policijas darbību kārtības nodrošināšanā dzīvesvietā atzinīgi vērtēja aptaujas dalībnieki Rīgas reģionā, bet kritiskāk savu informētību vērtēja Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionos dzīvojošie.

To, ka ir informēti par sava iecirkņa policijas darbu, lai nodrošinātu kārtību dzīvesvietā, pēdējos trīs gados iedzīvotāji atzinuši biežāk nekā iepriekš (2013.: 12%, 2014.: 14%, 2015.: 12%, 2016.: 19%, 2017.: 18%, 2018.: 18%).

26



Tam, ka policija dzīvesvietā ir viegli sasniedzama un pieejama, piekrita 55% aptaujāto,

bet 31% tam nepiekrita.

Biežāk nekā caurmērā policiju par viegli sasniedzamu un pieejamu atzinuši aptaujātie Rīgas reģionā, bet retāk nekā caurmērā to norādīja Vidzemes reģionā dzīvojošie.

Dati liecina, ka citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie policiju par viegli sasniedzamu un pieejamu atzinuši biežāk (61%) nekā Rīgā vai lauku apvidos dzīvojošie (attiecīgi 53% un 50%).

2017.gadā un 2018.gadā iedzīvotāji biežāk nekā iepriekšējos gados norādīja, ka policija dzīvesvietā ir viegli sasniedzama un pieejama (2013.: 50%, 2014.: 49%, 2015.: 48%, 2016.: 50%, 2017.: 58%, 2018.: 55%).

Lūgti norādīt, par ko viņi vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas saist ībā ar Valsts policijas darbu , Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minēja informāciju par to, kā pasargāt savu īpašumu no bojāšanas, nozagšanas u.tml. (25%), un par to, kā pasargāt sevi no kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuri (21%). Interese par to, kur meklēt informāciju par to, kā nomaksāt sodu vai pārsūdzēt lēmumu, atrast policijas kontaktinformāciju, atzīta retāk (16%), bet informāciju par to, kā noskaidrot savas lietas virzību policijā, par interesējošu atzina 10%. Puse no iedzīvotājiem (50%) atbildēja, ka viņus neinteresē informācija par Valsts policijas darbu vai arī informācijas ir pietiekami.

To, ka viņus neinteresē nekāda informācija/ informācijas ir pietiekami, biežāk nekā caurmērā atzina aptaujātie vecumā no 55 līdz 63 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, pētījuma dalībnieki Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionos, citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie, kā arī aptaujātie, kuriem pēdējā gada laikā nav bijusi saskarsme ar valsts policijas darbiniekiem.

Jāatzīmē, ka 2018.gada interese par lielāko daļu uzskaitīto Valsts policijas darba jautājumiem nav mainījusies vai ir mazinājusies, ja salīdzina ar 2016.gadu un 2017.gadu, šogad biežāk atzīmēta atbilde „nevēlos saņemt nekādu informāciju/ informācijas ir pietiekami” (2016.: 41%, 2017.: 46%, 2018: 50%).

Aptaujātos arī lūdza norādīt, kādā veidā viņi vēlētos sa ņemt inform āciju par tādiem Valsts policijas darba jautājumiem kā atklātie noziegumi, preventīvais darbs noziegumu novēršanā un ieteikumiem iedzīvotājiem drošības jautājumos, kā arī policistu paveiktais, viņu ikdienas darbs. Par vēlamiem informācijas avotiem Latvijas iedzīvotāji visbiežāk atzina televīziju (42%), Valsts policijas interneta mājaslapu (25%), radio (21%), drukātos masu medijus (16%), Valsts policijas lapu Facebook portālā internetā (13%) un Valsts policijas veidotos bukletus (10%). Citus informācijas saņemšanas veidus minēja mazāk nekā 10% aptaujāto.

Jāatzīmē, ka 2018.gadā iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš atbildēja, ka šādu informāciju nevēlas saņemt (2015.: 26%, 2016.: 23%, 2017.: 28%, 2018.: 30%).

27


Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju!

2013.-2018.gada aptauju datu salīdzinājums

3. Informētība par Valsts policiju 3.1. Informētība par Valsts policiju kopumā

38.8 4.915.7

1.6

4.3

31.9

33.7

8.8

58.9 1.5

Es jūtos pietiekami informēts/-apar Valsts policijas darbu

Es zinu, kā izsaukt Valsts policiju



15.7

12.6

13.7

15.7

19.0

31.9

35.2

34.8

37.3

36.0

29.7

4.3

4.5

4.7

4.1

4.4

4.5

38.8

37.3

37.2

32.7

32.4

16.7

33.7

33.8

31.4

39.0

37.8

33.6

8.8

8.1

7.8

58.9

59.1

60.5

52.9

52.2

51.7

4.9

6.7

6.5

7.5

6.0

17.4

1.5

1.0

1.6

1.6

2.9

6.73.6

2.7

2.3

1.8

32.0

1.6

1.6

4.2

6.6

6.8

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)



Es jūtos pietiekami informēts/-a par Valsts policijas darbu

Es zinu, kā izsaukt Valsts policiju

SKDS, 2018.gada februāris28


Es jūtos pietiekami informēts/-a par Valsts policijas darbu: respondentu atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās

15.7

15.4

15.9

18.3

11.9

18.2

14.1

15.2

18.4

21.4

16.8

10.3

15.9

15.0

15.9

13.9

14.2

13.9

18.9

22.7

16.6

12.8

15.7

11.9

11.7

17.6

19.9

20.1

11.4

19.8

11.7

18.5

16.6

17.1

15.5

36.1

31.1

33.0

30.2

33.7

35.2

32.3

32.8

34.9

35.4

27.0

29.1

26.8

34.0

33.7

27.1

33.3

26.8

35.6

33.3

29.4

32.5

38.8

39.5

38.1

39.9

37.3

36.8

41.5

34.1

32.5

37.6

44.4

39.5

37.9

39.3

35.1

38.9

40.8

36.0

33.5

38.6

38.4

45.5

42.2

45.8

36.7

38.7

32.6

39.6

29.2

45.8

31.8

39.1

38.4

39.0

8.8

9.0

8.5

10.1

8.0

7.5

7.6

7.1

9.5

8.9

8.6

8.6

10.0

10.2

8.5

8.2

3.2

9.8

7.6

13.2

5.1

4.9

9.8

4.9

11.7

8.0

4.9

4.2

5.5

7.1

2.9

3.6

5.3

8.8

8.7

3.8

5.6

5.0

4.8

4.8

5.8

4.4

4.0

6.4

5.7

2.8

5.3

4.3

3.6

5.9

5.9

2.6

4.7

5.7

2.8

5.9

2.8

6.2

3.3

5.1

26.7

37.8

24.6

31.9

31.9

31.9

30.4

30.2

30.8

31.5

43.2

30.5

33.8

43.3

9.8

5.8

6.7

10.0

9.4

10.2

8.8

11.3

15.5

3.8

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki

ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem

nav bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem





Es zinu, kā izsaukt Valsts policiju: respondentu atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās

1.7

2.8

4.7

8.2

4.4

2.2

4.7

5.0

3.4

3.3

6.5

7.8

2.7

4.5

2.7

3.3

3.8

7.0

2.7

5.0

5.3

1.8

4.9

33.7

34.4

33.0

36.8

33.0

32.1

35.7

34.8

31.9

35.1

31.4

28.1

42.2

32.6

41.8

25.6

35.3

36.3

33.6

33.4

33.6

37.9

33.3

44.8

31.9

17.2

18.7

32.1

37.5

44.8

29.8

26.3

25.6

35.8

58.9

59.0

58.8

56.1

63.2

60.8

61.7

55.5

53.2

53.8

57.8

63.8

66.1

48.7

60.3

49.0

69.5

58.5

53.3

55.0

56.7

60.6

57.2

59.1

48.4

61.5

78.5

73.6

58.1

53.2

48.4

62.1

66.5

69.3

56.4

1.5

1.7

1.3

3.0

0.0

1.5

3.0

0.7

1.6

1.5

1.5

0.7

2.7

1.3

2.6

1.5

1.5

1.4

1.7

0.0

2.3

1.1

1.5

2.7

1.3

0.0

2.3

0.7

0.0

2.7

1.7

0.0

1.9

1.31.6

1.9

1.7

1.4

2.1

1.4

1.5

1.1

1.3

1.11.3

4.0

1.6

2.0

2.4

2.2

1.2

3.1

1.1

1.5

1.5

0.8

2.2

3.2

1.6

1.3

2.0

1.5

1.1

1.4

3.4

2.4

6.2

7.9

4.2

3.8

8.8

4.7

4.3

3.8

4.8

4.1

1.4

3.7 31.8 1.6

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki







3.2. Informētība par iecirkņa policiju

Respondentu atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās

Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju: Esmu labi inform ēts/-a par to, ko ir dar ījusi iecirk ņa policija p ēdējā gada laik ā, lai nodrošin ātu kārt ību man ā dzīvesviet ā

Nemaz nepiekrīt40.0%

Pilnībā piekrīt3.7%


Drīzāk nepiekrīt32.4%

Drīzāk piekrīt14.2%



38.8

39.0

42.1

23.6

42.241.1

39.2

33.0

29.0

33.231.7

32.1

29.2

35.132.6

34.035.2

32.331.1

33.122.7

31.928.0

48.8

33.131.932.2

28.833.5

14.2

13.514.7

18.313.2

11.118.0

10.9

11.613.4

17.0

13.315.5

14.511.6

15.814.5

12.7

13.810.012.7

17.416.4

14.324.5

12.78.512.7

10.6

14.313.315.0

12.114.5

5.0

4.0

4.0

5.9

4.0

4.46.5

4.2

9.7

9.210.2

9.17.2

7.811.812.0

9.59.510.1

9.79.7

9.114.3

7.49.910.8

9.18.410.310.49.5

12.99.9

2.611.510.6

5.0

12.97.68.6

9.39.7

51.2

40.9

37.4

47.3

37.0

39.7

40.2

40.044.7

51.9

36.8

36.6

43.1

43.135.2

44.538.1

40.836.7

37.3

40.0

44.740.3

37.3

40.5

35.5

36.8

44.6

33.533.930.7

34.330.3

32.4

32.6

29.5

32.8

32.8

29.0

30.5

31.4

15.5

3.1

3.0

2.43.6

2.14.8

5.2

3.54.0

3.7

4.7

3.6

3.4

4.33.3

3.2

4.71.7

5.9

4.7

5.1

4.3

3.0

5.1

0.9

3.0

3.4

10.7

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki

ir bijusi saskarsme ar VPnav bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem



14.2

15.1

10.5

10.8

9.0

9.7

9.8

9.9

8.7

21.3

34.2

40.0

43.2

42.4

45.5

37.5

32.4

37.8

33.3

34.6

35.0

21.2

14.3

3.1

1.8

4.0

3.7

4.3

3.1

9.8

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)





3.3. Uzskati par Valsts policijas pieejamību dzīvesvietā

Respondentu atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās

Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju: Policij a manā dzīvesviet ā ir viegli sasniedzama un pieejama




Pilnībā piekrīt17.2%Nemaz nepiekrīt

13.0%



10.4

10.7

13.6

9.3

10.819.9

12.9

14.7

20.3

16.717.6

17.1

11.6

18.417.7

13.921.8

16.711.9

16.912.8

30.99.4

21.4

16.916.1

20.4

15.318.4

37.7

39.336.1

34.838.8

40.035.0

29.9

26.739.438.6

35.141.8

37.538.7

38.938.5

35.8

40.535.9

31.039.1

42.5

40.638.038.8

24.040.538.9

40.636.236.2

42.936.2

17.2

17.017.4

18.316.3

14.918.8

14.621.4

21.415.219.8

19.114.5

17.019.0

18.616.8

17.0

17.917.3

16.217.8

18.3

11.924.3

11.231.9

16.914.2

11.925.0

14.2

20.516.3

14.4

13.515.2

19.312.1

12.416.4

14.6

15.713.914.8

12.716.2

13.620.1

9.315.216.2

13.010.0

17.312.9

17.0

21.810.8

5.216.2

12.08.6

21.811.99.3

7.516.3

13.8

8.8

13.5

14.9

9.214.8

12.9

13.0

12.6

12.312.0

9.714.1

16.513.9

13.5

10.3

8.8

13.9

15.014.8

13.4

11.8

14.1

18.5

14.8

11.7

20.2

23.8

17.3

18.2

18.6

18.1

23.3

17.6

17.7

16.718.7

15.320.9

16.5 44.4 14.4

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki




37.7

37.0

37.1

35.7

35.5

11.1

14.7

14.4

17.3

14.5

15.5

21.3

13.1

12.6

15.3

16.5

13.0

8.5

15.9

20.1

20.7

19.8

18.6

17.7

40.6

13.4

12.8

17.2

17.1 15.3

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)





3.4. Vēlamā informācija par Valsts policijas darbu


Par kuriem no šiem jaut ājumiem saist ībā ar Valsts policijas darbu J ūs vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas?

**Kategorijā "Par citiem jautājumiem" ietilpst: "atklātas, izmeklētas lietas" (minēts 1 reizi); "cik ilgi var lieta vilkties" (minēts 1 reizi); "cik policisti saņem algu -naudu" (minēts 1 reizi); "ko konkrēti policija ir darījusi, lai atklātu konkrētu noziegumu" (minēts 1 reizi); "narkomānu nemieri" (minēts 1 reizi); "par izbēgušajiemnoziedzniekiem" (minēts 1 reizi); "par patrulēšanas darbu" (minēts 1 reizi); "policijas funkciju pildīšana" (minēts 1 reizi); "sasniegumi" (minēts 1 reizi).

25.0

21.3

15.5

9.5

0.9

50.3

7.4

0 15 30 45 60

Kā pasargāt savu īpašumu no bojāšanas, nozagšanas u.tml.

Kā pasargāt sevi no kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuri

Kur meklēt informāciju, kā nomaksāt sodu, kā pārsūdzēt lēmumu,policijas kontaktinformāciju u.tml.

Kā noskaidrot, kāda ir manas lietas virzība policijā

Par citiem jautājumiem**

Nevēlos saņemt nekādu informāciju/informācijas ir pietiekami

Grūti pateikt/NA

%

%




2016., 2017. un 2018.gada aptauju datu salīdzinājums


Par kuriem no šiem jaut ājumiem saist ībā ar Valsts policijas darbu J ūs vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas?

25.0

21.3

15.5

9.5

0.9

50.3

7.4

23.8

22.1

15.5

10.9

0.9

46.2

10.5

29.9

30.0

18.9

13.1

1.6

41.4

9.1

0 15 30 45 60

Kā pasargāt savu īpašumu nobojāšanas, nozagšanas u.tml.

Kā pasargāt sevi no kļūšanas parnoziedzīga nodarījuma upuri

Kur meklēt informāciju, kānomaksāt sodu, kā pārsūdzēt

lēmumu, policijaskontaktinformāciju u.tml.

Kā noskaidrot, kāda ir manaslietas virzība policijā

Par citiem jautājumiem

Nevēlos saņemt nekāduinformāciju/informācijas ir

pietiekami

Grūti pateikt/NA

%

%

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)




Par kuriem no šiem jaut ājumiem saist ībā ar Valsts policijas darbu J ūs vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas?Respondentu atbildes sociāldemogrāfiskajās grupās


25.0

25.9

29.622.4

31.1

25.925.5

23.7

25.724.0

24.925.7

21.928.3

22.820.5

24.328.0

24.334.7

12.923.9

28.3

24.324.826.0

30.923.2

21.3

19.922.7

27.520.020.922.0

18.222.9

20.921.820.4

19.923.4

21.024.1

25.519.0

22.0

18.623.8

22.220.423.0

23.131.3

9.517.6

23.417.5

23.119.121.9

24.820.6

15.5

17.713.5

18.316.916.716.8

10.614.7

9.515.618.2

14.317.5

15.217.6

17.416.6

13.0

12.213.5

17.420.5

17.8

16.618.7

11.414.6

12.117.1

16.611.4

18.9

20.814.2

10.88.3

10.110.112.9

8.95.9

7.39.4

10.6

9.78.4

13.37.79.7

9.97.911.7

8.610.4

10.210.8

8.510.610.6

10.210.57.7

24.15.6

0.9

1.30.6

0.00.01.01.11.81.3

1.70.71.1

0.91.0

1.00.0

2.00.70.6

0.91.20.60.61.5

2.11.40.00.00.00.0

2.10.60.0

2.00.7

50.3

50.050.7

45.951.6

48.148.1

56.549.9

53.450.249.3

49.851.0

50.152.4

43.452.351.9

56.052.7

49.448.8

42.7

49.234.6

59.459.0

56.049.0

49.253.6

47.9

37.253.8

7.4

7.27.6

5.16.76.4

9.48.8

7.0

6.47.67.4

7.77.0

7.47.6

9.47.06.9

9.88.38.1

4.38.2

6.212.8

10.27.0

3.66.5

6.27.29.0

4.78.2

24.1

25.124.1

26.5

23.9

21.2

29.1

9.5

9.0

10.8

7.9

4.3

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki


%

Kā pasargāt savu īpašumu no bojāšanas, nozagšanas u.tml.Kā pasargāt sevi no kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuriKur meklēt informāciju, kā nomaksāt sodu, kā pārsūdzēt lēmumu, policijas kontaktinformāciju u.tml.Kā noskaidrot, kāda ir manas lietas virzība policijāPar citiem jautājumiemNevēlos saņemt nekādu informāciju/informācijas ir pietiekamiGrūti pateikt/NA


SKDS, 2017.gada janvāris35


3.5. Vēlamie informācijas avoti par Valsts policijas darbu


**Kategorijā "Citā veidā" ietilpst: "ziņu portālos internetā " (minēts 2 reizes); "novada avīzītē " (minēts 1 reizi); "skolā " (minēts 1 reizi);

"vienalga kādā veidā " (minēts 1 reizi).

Kādā veid ā Jūs vēlētos sa ņemt inform āciju par Valsts policijas darbu, taj ā skait ā par atkl ātajiem noziegumiem, par prevent īvo darbu noziegumu nov ēršan ā un ieteikumus iedz īvot ājiem droš ības jaut ājumos, par policistu paveikto, vi ņu ikdienas darbu (ko dara, k ā strādā)?

42.3

24.6

20.6

16.2

12.6

10.2

7.0

7.0

5.2

5.2

4.5

3.4

0.4

29.6

2.6

0 10 20 30 40 50

Televīzijā

Valsts policijas interneta mājaslapā

Radio

Drukātajos masu medijos(laikraksti, žurnāli)

Valsts policijas lapā Facebookportālā internetā

Valsts policijas veidotos bukletos

Vēstulē pa e-pastu internetā

Tiekoties klātienē ar policijasdarbiniekiem

Valsts policijas lapā Draugiem.lvportālā internetā

Vēstulē pa pastu

Pa telefonu

Valsts policijas Twitter kontāinternetā

Citā veidā**

Nevēlos saņemt šādu informāciju

Grūti pateikt/NA

%

%




2015., 2016., 2017. un 2018.gada aptauju datu salīdzinājums


Kādā veid ā Jūs vēlētos sa ņemt inform āciju par Valsts policijas darbu, taj ā skait ā par atkl ātajiem noziegumiem, par prevent īvo darbu noziegumu nov ēršan ā un ieteikumus iedz īvot ājiem droš ības jaut ājumos, par policistu paveikto, vi ņu ikdienas darbu (ko dara, k ā strādā)?

42.3

24.6

20.6

16.2

12.6

10.2

7.0

7.0

5.2

5.2

4.5

3.4

0.4

29.6

2.6

41.9

29.3

20.4

18.2

13.5

11.9

5.0

6.0

6.8

4.3

4.7

3.2

0.7

27.6

1.5

40.7

26.5

20.8

17.8

10.1

11.3

7.0

6.0

8.9

4.4

4.3

4.6

0.5

23.4

4.0

49.0

20.5

20.0

21.0

7.0

11.9

5.5

4.5

6.4

2.6

2.7

3.8

0.6

26.2

2.6

0 10 20 30 40 50

Televīzijā

Valsts policijas interneta mājaslapā

Radio

Drukātajos masu medijos(laikraksti, žurnāli)

Valsts policijas lapā Facebookportālā internetā

Valsts policijas veidotos bukletos

Vēstulē pa e-pastu internetā

Tiekoties klātienē ar policijasdarbiniekiem

Valsts policijas lapā Draugiem.lvportālā internetā

Vēstulē pa pastu

Pa telefonu

Valsts policijas Twitter kontāinternetā

Citā veidā

Nevēlos saņemt šādu informāciju

Grūti pateikt/NA

%

%

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)





4. Uztic ēšanās Valsts policijai

Pētījuma ietvaros aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem jautāja, cik lielā mērā viņi uzticas Valsts policijai.

Saskaņā ar aptaujas datiem to, ka Valsts policijai uzticas (atbildes „pilnībā uzticas” un

„drīzāk uzticas”), kopumā norādīja 62%, tajā skaitā 8% respondentu atbildēja, ka Valsts policijai uzticas „pilnībā”, bet neuzticēšanos Valsts policijai (atbildes „drīzāk neuzticas” un „nemaz neuzticas”) atzina 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 8% atzīmēja atbildi „nemaz neuzticos”. Uzticēšanās reitings (starpība starp respondentiem, kuri uzticas VP, un tiem, kuri šai institūcijai neuzticas) 2018.gada februārī ir +30 punkti.

Salīdzinot laika posmā no 2003.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju rezultātus, jāsecina, ka pēdējos divos gados aptaujātie Valsts policijai uzticējušies biežāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās (2017.gadā un 2018.gadā 62%, iepriekš 44%-60%), un arī uzticēšanās reitings pēdējos divos gados ir augstāks nekā iepriekš (2017.gadā un 2018.gadā +30 punkti, iepriekš no -7 līdz +27 punktiem).

Raksturojot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā uzticēšanos Valsts policijai pauda sievietes, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, respondenti bez LR pilsonības, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas pilsētā dzīvojošie.

To, ka Valsts policijai neuzticas, biežāk nekā caurmērā atzina vīrieši, privātajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Rīgas reģiona un Vidzemes reģiona iedzīvotāji, lauku apvidos dzīvojošie, kā arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem pēdējā gada laikā ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem.

38



*Pozitīvo un negatīvo vērtējumu starpība.

4. Uztic ēšanās Valsts policijai

Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs uzticaties Valsts policijai! Vai Jūs tai uzticaties pilnībā, drīzāk uzticaties, drīzāk neuzticaties vai nemaz neuzticaties?

Drīzāk neuzticas24.4%

Drīzāk uzticas53.8%


Nemaz neuzticas8.0%

Pilnībā uzticas8.1%


24

24

25

24

27

23

27

35

54

53

52

53

46

45

40

40

8

9

7

7

8

12

5

4

6

8

12

18

5

9

16

10

8

11

10

8

9

7

6

6

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)

12.2007. (n=1001)

11.2003. (n=1010)

% Nemaz neuzticas Drīzāk neuzticas Drīzāk uzticas Pilnībā uzticas Grūti pateikt/NA


Uzticēšanās reitings*

27

17

8

25

-7

30

30

27




Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs uzticaties Valsts policijai! Vai Jūs tai uzticaties pilnībā, drīzāk uzticaties, drīzāk neuzticaties vai nemaz neuzticaties?

6.4

8.2

9.1

6.4

9.9

9.0

5.8

23.6

19.1

25.9

22.2

25.0

19.9

21.2

28.5

30.3

16.7

29.3

21.6

21.4

33.1

28.6

19.3

25.6

21.4

23.5

28.5

24.3

24.3

53.8

49.9

57.4

65.4

51.9

53.5

50.8

53.1

56.9

51.0

58.6

55.4

51.5

53.1

59.2

59.7

51.3

53.6

45.5

56.2

51.1

54.8

62.9

58.2

44.1

49.7

52.8

54.4

57.2

58.2

51.6

51.6

46.9

56.1

8.1

7.2

8.9

7.0

6.8

10.6

9.4

6.4

7.6

5.5

8.3

8.8

7.6

8.8

8.1

7.6

7.0

8.2

5.6

9.7

10.9

6.5

8.0

7.1

5.3

10.1

9.3

7.2

8.6

9.6

5.9

9.9

7.3

5.7

6.3

5.2

4.0

6.2

2.1

7.7

10.1

5.5

6.5

4.1

4.2

8.2

5.8

5.1

2.5

5.3

8.2

8.1

6.1

4.7

4.4

2.3

6.8

5.4

5.1

4.7

4.4

6.3

6.8

5.4

5.0

2.4

6.5

16.6

5.1

4.9

9.0

6.3

8.3

10.5

8.0

8.4

4.1

5.3

9.6

11.4

5.9

10.1

7.6

5.2

5.1

11.2

11.2

10.4

8.0

7.9

10.2

13.2

6.4

8.2

7.1

25.0

20.8

22.2

25.0

23.8

21.5

29.3

24.4

29.0

20.2

19.4

29.8

21.5 54.0

8.6

10.3

4.3

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki



% Nemaz neuzticas Drīzāk neuzticas Drīzāk uzticas Pilnībā uzticas Grūti pateikt/NA





5. Policijas darba v ērtējums

2018.gada februārī veiktajā aptaujā respondentiem lūdza 10 punktu skalā novērtēt Valsts policijas darbu, sniegt vērtējumu Valsts policijas darbam savā dzīvesvietā, kā arī paust attieksmi pret noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanas svarīgumu.

Lūgti novērtēt Valsts policijas darbu kopum ā skalā no „1” līdz „10” (kur „1” nozīmē „ļoti

slikti” un „10” nozīmē „teicami”), kopumā atzinīgu attieksmi (atbildes no „7” līdz „10”) pauda 48% respondentu. Kritiski noskaņoti (atbildes no „1” līdz „4”) bija 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet vidēju vērtējumu (atbildes „5” un „6”) sniedza 28% aptaujas dalībnieku. Jāpiebilst, ka 6% respondentu nesniedza konkrētu atbildi uz šo jautājumu (atzīmēta atbilde „grūti pateikt”).

2018.gadā vērtējumu vidējā vērtība ir 6.2, kas ir nedaudz augstāka kā iepriekš veiktajās aptaujās laika posmā no 2010.gada līdz 2017.gadā (kad vidējā vērtība bija robežās no 5.9 līdz 6.1).

Jāatzīmē, ka kopumā augstāku vērtējumu Valsts policijas darbam (vērtējumu vidējā vērtība ir augstāka nekā caurmērā) sniedza sievietes, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, respondenti bez LR pilsonības, publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, Rīgas pilsētas un Latgales reģiona iedzīvotāji, kā arī aptaujas dalībnieki, kuri norādīja, ka pēdējā gada laikā nav saskārušies ar VP darbiniekiem.

Kritisku attieksmi biežāk nekā caurmērā pauda vīrieši, respondenti, kuri vecāki par 63 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, privātajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Rīgas un Vidzemes reģionos dzīvojošie, lauku apvidu iedzīvotāji, kā arī respondenti, kuriem ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem pēdējā gada laikā.

Vērtējot Valsts policijas darb ību savā dzīvesviet ā, vairāk nekā 3/5 aptaujāto (63%)

Latvijas iedzīvotāju piekrita (atbildes „pilnībā piekrīt” un „drīzāk piekrīt”) apgalvojumam „sabiedriskā kārtība manā dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta”. Tam nepiekrita (atbildes „drīzāk nepiekrīt” un „nemaz nepiekrīt”) 31% respondentu.

Tam, ka viņu dzīvesvietā policija iesaista iedzīvotājus dažādu drošības problēmu risināšanā, kopumā piekrita 13% pētījuma dalībnieku. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) šim apgalvojumam nepiekrita.

Raksturojot dažādos reģionos dzīvojošo respondentu atbildes, var secināt, ka Vidzemes reģiona iedzīvotāji biežāk nekā caurmērā uzskatīja, ka sabiedriskā kārtība viņu dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta, bet Rīgas pilsētā dzīvojošie tam piekrita visretāk.

Rīgas un Zemgales reģionos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā atzina, ka viņu dzīvesvietā policija iesaista iedzīvotājus dažādu drošības problēmu risināšanā, bet retāk nekā caurmērā tam piekrita Vidzemes un Kurzemes reģionos dzīvojošie.

41



Salīdzinot laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju rezultātus, jāsecina, ka pēdējos trīs gados respondenti biežāk nekā iepriekš piekrituši tam, ka sabiedriskā kārtība viņu dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta: 2016.-2018.gadā to minēja 63%-67%, iepriekš 41%-51%.

Tam, ka viņu dzīvesvietā policija iesaista iedzīvotājus dažādu drošības problēmu risināšanā, piekritušo iedzīvotāju īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā būtiski nav mainījies (2014.: 13%, 2015.: 12%, 2016.: 14%, 2017.: 15%, 2018.: 13%).

Aptaujas ietvaros respondentiem lūdza paust viedokli par noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmeklēšanas svarīgumu. Aptaujas dalībniekiem piedāvāja 5

punktu skalā novērtēt savus uzskatus:

• (1) Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi);

• (5) Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi).

Pētījuma dati liecina, ka kopumā 19% respondentu uzskatīja (vērtējumi „1” un „2”), ka noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai jāvelta tikpat lieli resursi kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (tajā skaitā 8% tam piekrita pilnībā un 11% daļēji). Viedoklim, ka noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai veltītie resursi jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (vērtējumi „4” un „5”), atbalstu pauda 34% (tajā skaitā 11% tam piekrita pilnībā un 22% daļēji).

Jāatzīmē, ka skalas viduspunktu „3” (tādā veidā neatbalstot nevienu no viedokļiem) atzīmēja 40% aptaujas dalībnieku, bet 7% izvēlējās atbildi „grūti pateikt”.

Apgalvojumam „noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas” nedaudz biežāk nekā caurmērā piekrita respondenti bez LR pilsonības, Rīgas pilsētas, Vidzemes un Latgales reģionos dzīvojošie, kā arī respondenti, kuriem ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem pēdējā gada laikā.

Savukārt atbalstu apgalvojumam „noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas” biežāk nekā caurmērā pauda iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, aptaujātie, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, Kurzemes un Zemgales reģionos dzīvojošie, kā arī respondenti citās pilsētās (ne Rīgā).

42



Salīdzinot laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gadam veikto aptauju datus, jāsecina, ka šogad iedzīvotāji biežāk nekā pirms gada, bet aptuveni tikpat bieži kā 2014.-2016.gadā piekrituši tam, ka „noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas” (2013.: 28%, 2014.: 19%, 2015.: 18%, 2016.: 19%, 2017.: 16%, 2018.: 19%).

Savukārt retāk nekā pirms gada piekrists apgalvojumam „noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas” (2013.: 24%, 2014.: 33%, 2015.: 38%, 2016.: 33%, 2017.: 39%, 2018.: 34%).

43


5.1. Vērtējums Valsts policijas darbam kopum ā

*Bāze vidējai vērtībai: respondenti, kuri sniedza konkrētu vērtējumu, n=951


*Bāzes vidējai vērtībai: respondenti, kuri sniedza konkrētu vērtējumu

5. Policijas darba v ērtējums

Vērtējot kopum ā, kā Jūs nov ērtētu Valsts policijas darbu skal ā no 1 l īdz 10, kur 1 noz īmē „ ļoti slikti” un 10 noz īmē „teicami”?

1.53.2

5.0

8.6

14.5 13.4

22.6

18.2

3.9 3.06.2

0

10

20

30

1 - „ļotislikti”

2 3 4 5 6 7 8 9 10 -„teicami”

Grūtipateikt/NA

%


Vidējā vērt ība: x=6.17*

6.2

6.0

5.9

6.0

6.0

6.1

6.0

6.1

02.2018.

01.2017.

01.2016.

01.2015.

01.2014.

01.2013.

11.2011.

12.2010. / 01.2011.

Vidējās vērtības*

1- "ļoti slikti" 10 - "teicami"





5.0

4.3

4.7

5.6

8.1

7.6

8.6

7.9

8.5

9.6

8.9

8.4

14.5

15.4

19.6

15.6

16.6

15.2

13.4

16.0

16.9

15.9

15.0

11.3

22.6

23.7

19.8

20.5

19.9

18.2

18.2

16.4

16.9

16.6

15.1

15.9

3.9

4.7

3.5

4.4

4.1

6.1

6.2

5.2

4.2

4.7

4.4

9.4

2.5

1.5

2.8

2.2

2.7

1.9

3.2

2.7

2.2

3.1

2.5

2.2 3.0

3.3

1.1

1.9

1.2

3.0

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)

%1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 - „teicami” Grūti pateikt/NA


5.2%

4.1%

5.9%

4.7%

4.9%

Atbildes "9"+"10"

5.9%

5.4%

5.5%

7.4%

9.1%

4.7% 6.9%

Atbildes "1"+"2"




*Bāzes vidējai vērtībai: respondenti, kuri sniedza konkrētu vērtējumu


6.17

6.04

6.29

6.67

6.10

6.19

6.17

6.13

5.98

5.94

6.20

6.21

6.07

6.34

6.15

6.31

6.47

6.03

6.17

5.89

6.14

6.21

6.28

6.46

6.37

5.77

5.88

6.13

6.21

6.39

6.37

6.27

5.86

5.56

6.33


vīrieši (n=445)

sievietes (n=506)

18 - 24 g.v. (n=95)

25 - 34 g.v. (n=198)

35 - 44 g.v. (n=174)

45 - 54 g.v. (n=181)

55 - 63 g.v. (n=157)

64 - 75 g.v. (n=146)






LR pilsoņi (n=840)










Rīga (n=304)






Rīga (n=304)


lauki (n=307)

ir bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem (n=208)

nav bijusi saskarsme ar VP darbiniekiem (n=735)

Vidējās vērtības* 1- "ļoti slikti" 10 - "teicami"



5.2. Vērtējums Valsts policijas darbam dz īvesviet ā

Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju!


9.7 30.633.7

8.0 22.5

23.2

44.9

2.8

18.1 6.5

Manā dzīvesvietā policija iesaistaiedzīvotājus dažādu drošības

problēmu risināšanā

Sabiedriskā kārtība manādzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta



33.7

28.4

32.4

33.5

35.7

27.2

8.0

5.2

7.3

13.2

10.5

13.8

23.2

23.3

28.0

23.4

20.0

21.9

22.5

20.2

20.6

28.0

29.3

24.8

9.7

11.6

9.5

16.5

44.9

50.4

48.1

42.1

42.2

33.2

16.5

8.9

9.2

7.9

30.6

33.6

25.6

31.2

31.1

30.4

6.5

7.7

7.5

7.8

8.9

20.3

9.9

11.4

4.0

3.7

2.8

3.1

2.6

2.0

16.5

18.1

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)



Manā dzīvesviet ā policija iesaista iedz īvotājus daž ādu droš ības probl ēmu risin āšanā

Sabiedrisk ā kārt ība manā dzīvesviet ā ir piln ībā nodrošin āta



Manā dzīvesviet ā policija iesaista iedz īvot ājus daž ādu droš ības probl ēmu risin āšanā: respondentu atbildes soci āldemogr āfiskaj ās grup ās

30.3

34.0

36.8

31.5

37.5

39.8

32.5

24.2

17.1

24.0

22.1

21.3

16.6

25.5

25.5

23.5

24.1

24.1

22.1

26.1

17.2

24.0

15.5

34.7

26.1

22.5

20.9

22.5

23.3

9.7

9.7

9.7

9.2

9.0

9.4

8.8

6.4

7.9

9.9

10.0

8.6

11.4

9.7

9.3

12.3

9.2

8.8

9.7

10.0

8.8

10.5

11.9

9.6

16.6

3.5

5.4

10.5

10.6

9.6

8.5

11.1

7.7

10.4

3.7

3.3

30.6

29.7

31.4

37.6

28.9

31.9

30.0

34.0

28.2

29.5

34.3

28.1

34.2

29.8

36.7

28.9

29.8

32.7

26.8

25.1

33.0

33.0

34.1

38.2

34.0

22.3

32.4

18.4

26.0

38.2

26.9

26.6

26.2

31.4

42.8

29.7

29.9

44.3

28.9

33.1

33.7

38.3

39.7

48.6

23.9

29.7

35.9

38.8

39.7

31.9

32.2

30.6

27.7

31.7

33.7

39.1

33.8

31.1

35.9

29.2

23.9

39.9

25.6

29.5

20.3

25.4

20.9

23.2

19.1

21.6

24.7

24.1

17.7

18.9

25.0

14.5

2.4

1.5

2.9

2.2

3.3

2.8

3.4

2.7

2.6

3.7

3.3

1.1

3.4

3.2

2.2

2.0

3.8

2.8

2.1

2.3

1.8

5.2

1.7

4.9

1.6

2.5

2.7

2.8

2.8

2.4

2.6

4.5

2.1

25.6

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki







Sabiedrisk ā kārt ība man ā dzīvesviet ā ir piln ībā nodrošin āta: respondentu atbildes soci āldemogr āfiskaj ās grup ās

8.3

6.6

7.7

8.6

9.1

7.5

6.8

20.4

22.7

21.6

24.7

25.3

23.3

24.0

20.8

26.0

20.1

18.7

21.7

23.7

22.1

18.2

20.0

24.0

23.7

25.1

18.3

26.2

21.7

44.9

45.0

44.8

50.0

41.2

47.2

44.4

43.2

39.7

46.3

44.1

45.3

44.4

45.0

44.2

44.2

45.9

43.9

38.9

47.9

46.6

47.9

46.6

44.2

52.6

46.4

32.6

46.8

46.1

44.2

41.0

49.8

39.6

46.5

18.1

17.8

18.3

18.5

17.6

17.5

18.3

16.8

20.1

23.0

16.3

19.7

20.9

14.0

18.1

17.5

22.0

16.6

17.7

20.4

18.9

16.9

19.2

20.5

10.5

29.2

32.0

15.7

14.9

14.8

20.5

18.8

17.2

18.4

6.5

6.8

6.3

6.0

5.8

5.2

5.9

8.2

7.9

6.4

6.3

5.6

7.9

6.3

8.5

3.9

7.5

6.8

8.2

6.2

7.4

5.0

5.2

9.9

3.3

2.6

8.5

4.9

5.0

9.9

4.2

5.6

4.7

6.7

12.2

7.4

9.2

7.6

5.2

9.4

7.2

8.0

6.9

7.2

10.1

8.1

8.9

7.1

5.8

9.3

5.9

7.4

3.5

6.9

6.5

8.2

9.2

11.5

6.9

5.9

7.1

10.0

22.0

23.8

24.1

22.4

20.7

22.3

25.8

22.5

21.1

23.8

18.4

25.3

20.4 46.0

14.8

8.0

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki








Lūdzu, rūpīgi izlasiet abus viedok ļus, apdom ājiet un man pasakiet, kuram no tiem un cik liel ā mērā Jūs piekr ītat! Atbalsts idejai ir m ērīts piecu punktu skal ā, kur 1 noz īmē, ka respondents piln ībā piekr īt vienai poz īcijai, bet 5 - ka otrai.

Tiek diskut ēts par to, vai Valsts policijai ierobežotu resursu (laiks, finanses, darbinieku skaits) situ ācij ānoziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību (piem ēram, s īkā zādzība) izmekl ēšanai ir j āveltatikpat liels laika un cilv ēku resurss k ā tādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir lielasabiedrisk ā bīstam ība un kas izrais ījuši smagas sekas (piem ēram, vardarb īgie noziedz īgie nodar ījumi),vai ar ī noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmekl ēšanai velt ītais laika un cilv ēkuresurss ir vair āk jānovirza t ādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir liela sabiedrisk ā bīstam ībaun kas izrais ījuši smagas sekas.

*2013.gadā atbilžu variants bija "Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)".

5.3. Uzskati par noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmekl ēšanas svar īgumu

**2013.gadā atbilžu variants bija "Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanai (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)".

8.0 11.2 22.2 11.4 6.940.4visi respondenti

% (1) (2) (3) (4) (5) Grūti pateikt/NA


Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)

Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība)

izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu

nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie

noziedzīgie nodarījumi)

8.05.77.78.610.1

15.2

11.210.0

10.89.4

9.012.3

39.941.4

37.138.6

38.4

22.224.6

21.521.5

19.814.4

11.414.611.4

16.712.7

9.1

6.95.3

7.06.8

9.710.7

40.402.2018. (n=1014)01.2017. (n=1004)01.2016. (n=1005)01.2015. (n=1000)01.2014. (n=1001)01.2013. (n=1000)

% (1) (2) (3) (4) (5) Grūti pateikt/NA


Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)*


izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu

nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie

noziedzīgie nodarījumi)**




Lūdzu, rūpīgi izlasiet abus viedok ļus, apdom ājiet un man pasakiet, kuram no tiem un cik liel ā mērā Jūs piekr ītat! Atbalsts idejai ir m ērīts piecu punktu skal ā, kur 1 noz īmē, ka respondents piln ībā piekr īt vienai poz īcijai, bet 5 - ka otrai.

Tiek diskut ēts par to, vai Valsts policijai ierobežotu resursu (laiks, finanses, darbinieku skaits) situ ācij ānoziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību (piem ēram, s īkā zādzība) izmekl ēšanai ir j āveltatikpat liels laika un cilv ēku resurss k ā tādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir lielasabiedrisk ā bīstam ība un kas izrais ījuši smagas sekas (piem ēram, vardarb īgie noziedz īgie nodar ījumi),vai ar ī noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmekl ēšanai velt ītais laika un cilv ēkuresurss ir vair āk jānovirza t ādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir liela sabiedrisk ā bīstam ībaun kas izrais ījuši smagas sekas.

8.0

6.19.7

5.17.16.87.310.010.8

5.68.28.5

6.89.6

7.313.3

8.37.68.3

8.210.69.9

8.05.2

11.62.7

10.53.8

7.87.0

11.66.55.9

13.66.6

11.2

11.610.7

12.211.110.2

13.710.59.6

13.611.29.9

11.211.2

11.310.1

11.810.611.6

10.79.511.1

10.911.7

11.011.9

13.16.2

8.616.3

11.09.613.1

12.011.0

38.741.9

33.635.9

45.540.2

44.939.2

41.440.6

39.4

37.844.4

40.340.8

43.440.638.3

39.237.4

40.546.6

42.3

37.644.7

37.943.4

39.742.1

37.639.9

43.7

38.140.8

22.2

24.020.6

22.627.3

22.520.0

18.122.2

12.821.528.2

24.319.4

22.420.9

20.124.6

20.4

16.223.2

19.822.6

22.9

24.522.720.7

17.919.8

23.9

24.524.3

17.7

24.521.5

11.4

11.511.2

15.312.0

7.515.29.9

10.1

14.811.8

8.8

13.18.8

11.411.5

10.610.8

12.6

15.211.0

12.98.2

15.6

10.010.0

5.121.0

20.53.5

10.012.711.4

7.012.6

6.9

8.05.9

11.26.77.5

3.76.58.2

11.96.6

5.1

6.86.6

7.33.3

5.95.8

8.8

10.68.3

5.83.8

2.3

5.47.9

12.87.7

3.67.1

5.47.18.2

4.87.5

40.4visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki


%

(1) (2) (3) (4) (5) Grūti pateikt/NANoziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)


izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu

izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas

(piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)





6. Iedzīvotāju droš ības saj ūta

Aptaujas ietvaros respondentiem lūdza novērtēt, cik droši viņi jūtas savā dzīvesvietā un tās apkārtnē, paust viedokli par to, vai viņi jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju patrulējot dzīvesvietā, kā arī atzīmēt, cik lielā mērā par apdraudējumu sev, dzīvojot Latvijā, viņi uzskata bēgļus, patvēruma meklētājus, kā arī terorisma draudus.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā 71% respondentu savā dzīvesviet ā un tās apkārtnē jūtas droši (atbildes „pilnībā piekrīt” un „drīzāk piekrīt”), bet situāciju kritiski vērtēja (atbildes „drīzāk nepiekrīt” un „nemaz nepiekrīt”) 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Raksturojot dažādu sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā to, ka savā dzīvesvietā un tās apkārtnē jūtas droši, norādīja vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, respondenti, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu, Vidzemes un Zemgales reģionu iedzīvotāji, kā arī lauku apvidū dzīvojošie.

Pretēju viedokli biežāk nekā caurmērā pauda aptaujātie vecumā no 45 līdz 63 gadiem, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, respondenti bez LR pilsonības, Rīgas reģiona un Latgales reģiona iedzīvotāji, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.

Ja salīdzina dažādos gados veikto pētījumu rezultātus, jāsecina, ka 2018.gadā respondenti retāk nekā iepriekšējos divos gados, bet biežāk nekā laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam piekrituši tam, ka „savā dzīvesvietā un tās apkārtnē es jūtos droši” (2013.: 63%, 2014.: 63%, 2015.: 59%, 2016.: 73%, 2017.: 75%, 2018.: 71%).

Saskaņā ar aptaujas datiem vairākums (68%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrita tam, ka jūtas droš āk, ja ikdienā redz policiju patrul ējot viņu dzīvesvietā. To, ka šim

apgalvojumam nepiekrīt, norādīja 24% respondentu.

Apgalvojumam, ka policijas patrulēšana paaugstina drošības sajūtu, biežāk nekā caurmērā piekrita sievietes, aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujas dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas pilsētā dzīvojošie.

Savukārt to, ka apgalvojumam „es jūtos drošāk, ja ikdienā redzu policiju patrulējot viņu dzīvesvietā” nepiekrīt, biežāk nekā caurmērā atzīmēja iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem un tie, kuri vecāki par 63 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, privātajā sektorā nodarbinātie, Rīgas un Vidzemes reģionu iedzīvotāji, lauku apvidū dzīvojošie, kā arī aptaujātie, kuri pēdējā gada laikā bija saskārušies ar Valsts policijas darbiniekiem.

Aptauju datu salīdzinājums liecina, ka pēdējos trīs gados respondenti apgalvojumam „es jūtos drošāk, ja ikdienā redzu policiju patrulējot manā dzīvesvietā” piekrita biežāk nekā laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam (2013.: 64%, 2014.: 61%, 2015.: 60%, 2016.: 69%, 2017.: 67%, 2018.: 68%).

52



Novērtējot, cik lielā mērā, dzīvojot Latvijā, jūtas apdraud ēti bēgļu, patv ēruma mekl ētāju un terorisma draudu d ēļ, mazāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildēja, jūtas

apdraudēti (atbildes „jūtos ļoti apdraudēts” un „nedaudz jūtos apdraudēts”) bēgļu, patvēruma meklētāju dēļ (40%, tajā skaitā 6% jūtas „ļoti apdraudēti”) vai terorisma draudu dēļ (38%, tajā skaitā 5% jūtas „ļoti apdraudēti”).

Analizējot sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā to, ka kopumā jūtas apdraudēti (atbildes „jūtos ļoti apdraudēts” un „nedaudz jūtos apdraudēts”) bēgļu, patvēruma meklētāju dēļ, norādīja respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, aptaujātie, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un Latgales reģionā dzīvojošie.

To, ka nejūtas apdraudēti bēgļu, patvēruma meklētāju dēļ, biežāk nekā caurmērā atzina iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, Rīgas un Vidzemes reģionos dzīvojošie, kā arī respondenti lauku apvidos.

Biežāk nekā caurmērā kopumā apdraudēti terorisma draudu dēļ jūtas sievietes, aptaujātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Rīgas un Kurzemes reģionos dzīvojošie.

To, ka terorisma draudi neliek viņiem justies apdraudētiem, biežāk nekā caurmērā atzīmēja vīrieši, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, respondenti bez LR pilsonības, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Vidzemes un Latgales reģionos dzīvojošie.

Jāatzīmē, ka 2018.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu un 2017.gadu, iedzīvotāji retāk atbildēja, ka jūtas apdraudēti bēgļu, patvēruma meklētāju dēļ (2016.: 75%, 2017.: 48%, 2018.: 40%) vai terorisma draudu dēļ (2016.: 62%, 2017.: 47%, 2018.: 38%).

53



6. Iedzīvotāju droš ības saj ūtaNovērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju: Sav ā dzīvesviet ā un t ās apkārtn ē es jūtos drošiVēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu - iespējamu

Sabiedriskās kārtības traucējumsMantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļa

6.6

8.2

3.7

6.57.4

4.1

10.35.0

21.9

16.3

19.617.4

24.3

20.7

20.117.7

20.321.3

15.218.6

20.118.0

11.318.618.3

20.121.3

13.6

17.118.7

46.9

48.945.0

51.247.5

45.045.646.448.1

39.546.4

51.4

47.047.0

47.443.4

48.145.348.2

45.0

43.847.7

51.1

48.853.8

45.632.5

50.545.3

48.842.1

50.1

44.048.0

23.6

25.222.2

26.623.9

25.023.6

18.625.3

35.721.9

21.9

29.814.4

24.318.3

23.924.5

22.2

24.222.7

28.024.7

22.1

16.016.0

42.338.9

23.321.3

16.025.9

29.1

24.823.3

5.0

4.45.5

8.14.36.9

2.14.65.8

5.55.5

3.7

3.07.6

4.49.3

2.45.75.6

6.42.2

6.94.4

2.2

8.62.7

0.04.64.24.2

8.63.33.1

3.85.0

5.5

8.5

4.7

5.4

5.4

9.5

6.8

5.8

4.14.6

0.8

6.5

5.9

6.4

4.57.16.7

5.46.7

5.1

5.7

6.1

4.16.7

5.6

5.7

8.1

17.717.6

9.1

21.515.1

18.5

23.3

15.2

14.5

18.1

20.7

18.5

16.749.2

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki






Grūti pateikt/NA5.0% Pilnībā piekrīt

23.6%




18.5

15.5

16.0

25.5

21.8

20.7

46.9

51.2

51.8

46.5

48.1

48.8

23.6

23.4

21.5

12.5

15.1

14.4

5.0

5.2

5.5

6.3

6.0

8.2

4.6

6.1

9.3

9.0

7.9

5.2

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)




54



Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju: Es j ūtos droš āk, ja ikdien ā redzu policiju patrul ējot man ā dzīvesviet ā

4.2

6.5

2.9

4.27.1

5.0

9.04.6

18.0

18.917.2

18.518.117.716.216.4

22.2

20.918.9

14.8

20.015.0

18.315.7

12.620.118.5

18.021.219.817.0

13.4

10.719.7

35.417.118.3

20.4

10.718.8

24.9

18.217.8

46.3

46.446.2

44.946.046.548.349.6

41.3

43.345.5

49.5

42.652.3

45.551.9

52.644.744.7

48.1

47.551.0

48.2

50.241.141.5

38.045.3

54.7

50.246.9

41.5

40.247.9

22.1

17.526.4

16.425.2

19.625.0

19.323.9

17.421.3

26.0

22.920.9

22.618.3

26.919.622.6

15.222.322.1

20.925.0

25.322.0

13.627.2

25.513.5

25.321.2

19.8

23.122.0

8.1

9.76.6

14.16.37.1

4.712.4

7.6

12.08.6

5.2

8.37.6

8.27.6

2.99.29.6

12.35.65.85.5

9.7

9.69.8

0.910.77.96.4

9.66.08.8

9.47.7

5.5

6.2

4.55.7

6.5

5.5

3.7

6.14.4

9.25.82.4

5.1

7.4

3.7

4.2

8.6

5.06.5

5.3

6.4

7.4

7.0

5.0

4.7

5.1

4.6

45.8

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki





Pilnībā piekrīt22.1%






18.0

16.5

15.7

23.3

19.1

13.3

46.3

46.6

43.0

42.8

42.9

40.6

22.1

20.7

26.4

16.8

18.4

22.9

8.1

9.8

9.3

8.9

10.7

14.0

5.6

9.2

8.8

8.2

5.5

6.4

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)

01.2013. (n=1000)




55


2016., 2017. un 2018.gada aptauju datu sal īdzin ājums

"Dom ājot par savu droš ības saj ūtu saist ībā ar dažādiem starptautiskiem procesiem, ģeopolitisko situ āciju, l ūdzu, atz īmējiet, cik liel ā mērā, dzīvojot Latvij ā, Jūs jūtaties apdraud ēts šādu aspektu d ēļ:"

6.4

4.6

52.9

55.5

7.6

6.4

33.1

33.6

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Bēgļi, patvēruma meklētāji

Terorisma draudi

% Jūtos ļoti apdraudēts Nedaudz jūtos apdraudēts Nejūtos apdraudēts Grūti pateikt/NA


6.4

10.4

31.9

4.6

7.5

17.3

52.9

47.5

20.9

55.5

49.2

34.9

7.6

5.0

4.2

6.4

3.8

3.2

37.1

33.1

33.6

39.5

44.6

43.0

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)



Bēgļi, patv ēruma mekl ētāji

Terorisma draudi


56



"Dom ājot par savu droš ības saj ūtu saist ībā ar dažādiem starptautiskiem procesiem, ģeopolitisko situ āciju, l ūdzu, atz īmējiet, cik liel ā mērā, dzīvojot Latvij ā, Jūs jūtaties apdraud ēts šādu aspektu d ēļ: Bēgļi, patv ēruma mekl ētāji"

6.4

6.6

6.1

4.2

7.1

7.6

5.8

5.9

6.3

8.0

6.9

4.4

6.0

6.7

6.6

4.2

4.9

6.8

6.5

11.4

7.3

4.7

4.8

3.8

6.5

5.4

8.7

9.1

6.5

8.3

4.0

7.5

6.1

37.5

34.0

35.1

31.7

35.5

30.6

33.4

33.1

32.9

52.9

55.1

50.9

56.3

55.6

52.8

49.4

53.0

52.0

54.1

53.1

52.0

57.7

46.4

53.1

51.7

54.4

54.9

49.6

42.2

54.9

56.0

54.5

56.1

47.3

56.8

76.8

50.0

54.0

44.7

47.3

55.5

56.1

51.8

53.7

7.6

7.6

7.6

10.1

6.3

7.9

6.9

8.2

7.6

10.9

6.8

7.8

6.3

9.4

7.3

10.1

7.5

6.8

8.7

8.1

6.6

10.4

5.5

2.9

10.7

3.3

3.4

7.6

5.6

9.9

10.7

5.6

6.4

7.6

7.3

1.7

5.5

35.1

30.1

35.8

33.2

27.0

33.1

35.4

29.5

31.0

31.6

38.0

32.9

34.1

30.7

37.2

35.5

18.0

31.1

38.3

33.0

31.5

34.4

36.9

33.3

29.0

36.3

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki






57



"Dom ājot par savu droš ības saj ūtu saist ībā ar dažādiem starptautiskiem procesiem, ģeopolitisko situ āciju, l ūdzu, atz īmējiet, cik liel ā mērā, dzīvojot Latvij ā, Jūs jūtaties apdraud ēts šādu aspektu d ēļ: Terorisma draudi"

4.6

4.5

4.6

3.8

5.9

3.7

4.1

6.9

7.3

4.2

4.1

4.6

4.4

4.9

5.9

3.3

5.4

6.6

4.9

4.7

2.7

3.7

4.5

8.4

7.1

2.8

4.5

7.1

5.3

4.4

36.9

33.2

35.6

32.4

32.7

31.3

37.1

34.8

33.2

55.5

60.5

50.8

55.4

58.1

55.7

52.0

58.4

52.7

52.5

56.6

54.3

58.6

51.3

54.8

60.1

60.7

55.8

52.0

48.8

55.6

60.7

60.5

57.0

53.7

51.9

74.2

43.7

55.5

58.9

53.7

58.2

54.4

55.7

55.7

6.4

5.9

6.8

9.1

6.8

4.7

5.8

7.0

6.3

8.5

6.0

6.3

5.6

7.4

6.6

5.0

5.9

6.1

7.0

6.4

5.0

7.4

4.5

4.4

9.2

3.9

5.2

3.8

4.9

7.1

9.2

3.4

6.7

4.2

6.6

1.8

0.8

1.7

2.0

3.4

31.2

27.1

27.4

44.1

40.7

34.9

33.7

38.3

34.5

19.8

32.7

34.9

29.1

34.1

30.4

38.5

33.7

31.4

33.5

37.7

33.6

31.7

33.2

35.3

31.1

32.4

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

visi respondenti

vīrieši

sievietes

18 - 24 g.v.

25 - 34 g.v.

35 - 44 g.v.

45 - 54 g.v.

55 - 63 g.v.

64 - 75 g.v.

pamatizglītība





LR pilsoņi




nestrādājošie

zemi ienākumi


vidēji ienākumi


augsti ienākumi

Rīga

Rīgas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

Rīga

cita pilsēta

lauki






58



7. Iedzīvotāju gatav ība l īdzdarboties sabiedrisk ās kārt ības un droš ības nodrošin āšanā 2018.gada februāra Latvijas iedzīvotāju aptaujā respondentiem tika jautāts, vai viņi paši būtu gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (piemēram, piedalīties problēmu risināšanā, brīvprātīgi patrulēt, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.c.).

Kopumā 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrita (atbildes „pilnībā piekrīt” un „drīzāk piekrīt”) tam, ka ir gatavi līdzdarboties sabiedrisk ās kārt ības nodrošin āšanā (piemēram, piedalīties problēmu risināšanā, brīvprātīgi patrulēt, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.c.). Biežāk (58%) aptaujas dalībnieki norādīja, ka to darīt nebūtu gatavi (atbildes „drīzāk nepiekrīt” un „nemaz nepiekrīt”).

Sociāldemogrāfisko grupu atbildes liecina, ka biežāk nekā caurmērā gatavību līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā pauda iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar augstiem ienākumiem, Rīgas reģiona iedzīvotāji, citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie, kā arī pētījuma dalībnieki, kuri pēdējā gada laikā ir saskārušies ar VP darbiniekiem.

To, ka nebūtu gatavi iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, biežāk nekā caurmērā atzina aptaujātie vecumā no 18 līdz 24 gadiem un tie, kuriem ir 55 gadi un vairāk, respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, nestrādājošie, iedzīvotāji ar vidēji zemiem ienākumiem un Kurzemes reģionā dzīvojošie.

Jāpiebilst, ka 2018.gadā respondenti retāk nekā iepriekš veiktajās aptaujās norādīja, ka ir gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (2014.: 29%, 2015.: 39%, 2016.: 32%, 2017.: 32%, 2018.: 25%).

59



7. Iedzīvotāju gatav ība l īdzdarboties sabiedrisk ās kārt ības un droš ības nodrošin āšanā

Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju: Es esmu gatavs/-a līdzdarboties sabiedrisk ās kārt ības nodrošin āšanā (piem ēram, piedal īties probl ēmu risin āšanā, br īvprātīgi patrul ēt, pieskat īt kaimi ņu īpašumu u.c.)

Vēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu - iespējamu

Sabiedriskās kārtības traucējumsMantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļa

37.0

34.0

32.1

32.541.7

34.2

35.436.7

18.9

15.3

21.025.9

24.0

22.6

22.922.4

20.320.7

24.822.4

25.120.6

11.113.1

26.2

25.115.9

24.1

19.822.2

19.1

19.918.4

15.323.0

19.319.9

18.215.8

15.119.719.5

21.315.9

19.913.4

20.719.217.9

16.3

17.720.623.6

18.526.0

21.612.4

19.017.1

18.518.919.8

20.218.9

5.9

7.14.8

7.35.3

7.57.9

5.6

5.65.27.8

6.15.4

5.77.4

8.94.8

5.6

6.5

9.24.8

6.0

5.14.6

11.07.1

6.4

5.19.1

3.4

9.05.0

17.2

16.318.0

15.214.9

22.518.3

16.314.4

17.518.0

15.2

16.617.8

16.422.6

19.617.5

15.2

21.914.0

20.115.8

11.9

18.816.719.7

12.315.717.7

18.814.4

18.5

15.617.2

41.4

33.3

31.4

27.8

51.2

32.0

36.0

36.5

35.046.1

45.0

32.5

36.2

34.6

48.836.8

35.128.2

35.833.5

37.7

36.2

46.836.2

31.5

35.8

34.0

22.621.0

28.7

21.122.1

21.6

26.4

15.1

20.1

21.4

25.6

19.8

21.616.9

2.6

2.3

2.3

visi respondenti

vīriešisievietes

18 - 24 g.v.25 - 34 g.v.35 - 44 g.v.45 - 54 g.v.55 - 63 g.v.64 - 75 g.v.






nestrādājošie



augsti ienākumi



Latgales reģions

Rīgacita pilsēta

lauki






Grūti pateikt/NA17.2% Pilnībā piekrīt

5.9%




21.6

23.4

23.1

19.8

16.3

19.1

24.2

23.4

30.8

21.4

5.9

7.4

8.2

8.4

7.7

17.2

15.4

14.8

14.4

20.1

30.6

34.6

26.7

36.2

29.6

02.2018. (n=1014)

01.2017. (n=1004)

01.2016. (n=1005)

01.2015. (n=1000)

01.2014. (n=1001)




60

Aptauj ā izmantot ā anketa

61



Aptauj ā izmantot ā anketa

R1. Lūdzu, nov ērtējiet, cik liel ā mērā Jūs uzticaties Valsts policijai! Vai J ūs tai uzticaties piln ībā, dr īzāk uzticaties, dr īzāk neuzticaties vai nemaz neuzticaties? Pilnībā uzticas 1 Drīzāk uzticas 2 Drīzāk neuzticas 3 Nemaz neuzticas 4 Grūti pateikt/NA 8 R2. Vērtējot kopum ā, kā Jūs nov ērtētu Valsts policijas darbu skal ā no 1 l īdz 10, kur 1 noz īmē „ ļoti slikti” un 10 noz īmē „teicami”? 1 – „ļoti slikti” 2 3 4 5 6 7 8 9 10 – „teicami” Grūti pateikt/NA

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 98 R3. Vai pēdējā gada laik ā Jums vai k ādam no J ūsu ģimenes locek ļiem ir n ācies saskarties ar Valsts policijas darbiniekiem? Jā 1 Pāriet pie R4.jautājuma! Nē 2 Grūti pateikt/NA 8

Pāriet pie R5.jautājuma!

R4. Domājot par J ūsu un/vai J ūsu ģimenes locek ļu saskarsmi ar Valsts policijas darbiniekiem p ēdējā gada laikā, lūdzu, atz īmējiet, cik apmierin āts Jūs esat ar š ādiem aspektiem: Pilnībā

apmierināts Drīzāk

apmierināts Drīzāk

neapmierināts Pilnībā

neapmierināts Grūti

pateikt/NA 1 Policijas darbinieku rīcība, darbība 4 3 2 1 8 2 Policijas darbinieku attieksme pret Jums

un / vai Jūsu ģimenes locekļiem 4 3 2 1 8

Uz nākamajiem jautājumiem atbild visi respondenti! R5. Tiek diskut ēts par to, vai Valsts policijai ierobežotu resursu (laiks, finanses, darbinieku skaits) situ ācijā noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību (piem ēram, s īkā zādzība) izmekl ēšanai ir j āvelta tikpat liels laika un cilv ēku resurss k ā tādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir liela sabiedrisk ā bīstam ība un kas izrais ījuši smagas sekas (piem ēram, vardarb īgie noziedz īgie nodar ījumi), vai ar ī noziedz īgu nodar ījumu ar mazu sabiedrisko b īstam ību izmekl ēšanai velt ītais laika un cilv ēku resurss ir vair āk jānovirza tādu noziedz īgu nodar ījumu izmekl ēšanai, kuriem ir liela sabiedrisk ā bīstam ība un kas izrais ījuši smagas sekas. (Izsniegt kartīti R5!) Lūdzu, rūpīgi izlasiet abus viedok ļus, apdom ājiet un man pasakiet, kuram no tiem un cik liel ā mērā Jūs piekr ītat – vai J ūs piln ībā piekr ītat viedoklim A, dr īzāk piekr ītat viedoklim A, dr īzāk piekr ītat viedoklim B, piln ībā piekr ītat viedoklim B vai ar ī Jūsu viedoklis ir pa vidu?

A Pilnībā piekrītu

A

Drīzāk piekrītu

A

Pa vidu

Drīzāk piekrītu

B

Pilnībā piekrītu

B B

Grūti pateikt/

NA

Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai ir jāvelta tikpat liels laika un cilvēku resurss kā tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)

1 2 3 4 5

Noziedzīgu nodarījumu ar mazu sabiedrisko bīstamību (piemēram, sīkā zādzība) izmeklēšanai veltītais laika un cilvēku resurss ir vairāk jānovirza tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, kuriem ir liela sabiedriskā bīstamība un kas izraisījuši smagas sekas (piemēram, vardarbīgie noziedzīgie nodarījumi)

8

62



R6. Novērtējiet, l ūdzu, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par Valsts policiju! (Viena atbilde katrā rindiņā!) Pilnībā

piekrīt Drīzāk piekrīt

Drīzāk nepiekrīt

Nemaz nepiekrīt

Grūti pateikt/NA

1 Es jūtos pietiekami informēts/-a par Valsts policijas darbu 4 3 2 1 8 2 Es zinu, kā izsaukt Valsts policiju 4 3 2 1 8 3 Sabiedriskā kārtība manā dzīvesvietā ir pilnībā nodrošināta 4 3 2 1 8 4 Savā dzīvesvietā un tās apkārtnē es jūtos droši 4 3 2 1 8 5 Es jūtos drošāk, ja ikdienā redzu policiju patrulējot manā dzīvesvietā 4 3 2 1 8

6 Esmu labi informēts/-a par to, ko ir darījusi iecirkņa policija pēdējā gada laikā, lai nodrošinātu kārtību manā dzīvesvietā

4 3 2 1 8

7 Policija manā dzīvesvietā ir viegli sasniedzama un pieejama 4 3 2 1 8

8 Manā dzīvesvietā policija iesaista iedzīvotājus dažādu drošības problēmu risināšanā

4 3 2 1 8

9 Es esmu gatavs/-a līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (piemēram, piedalīties problēmu risināšanā, brīvprātīgi patrulēt, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.c.)

4 3 2 1 8

R7. Domājot par savu droš ības saj ūtu saist ībā ar dažādiem starptautiskiem procesiem, ģeopolitisko situ āciju, l ūdzu, atz īmējiet, cik liel ā mērā, dzīvojot Latvij ā, Jūs jūtaties apdraud ēts šādu aspektu d ēļ: Jūtos ļoti

apdraudēts Nedaudz jūtos

apdraudēts Nejūtos

apdraudēts Grūti

pateikt/NA 1 Terorisma draudi 1 2 3 8 2 Bēgļi, patvēruma meklētāji 1 2 3 8

R8. Vai pēdējā gada laik ā Jūs esat cietis/-usi k ādā no šiem nodar ījumiem? (Izsniegt kartīti R8! Visus nodarījumus, kuros cietis respondents, atzīmēt stabiņā R8!) UZMANĪBU INTERVĒTĀJAM! Jautājumu R9 uzdot par tiem nodarījumiem, kas atzīmēti R8. Ja jautājumā R8 atzīmētas atbildes „16” vai „98”, tad pāriet pie R10 jautājuma! R9. Ja Jūs pēdējā gada laik ā esat cietis/-usi k ādā no nosauktajiem nodar ījumiem, l ūdzu, par katru atseviš ķi atzīmējiet, vai J ūs vērsāties p ēc pal īdzības Valsts policij ā? (Jautāt par katru no tiem, kas atzīmēti stabiņā R8. Stabiņā R9 atzīmēt, ja cilvēks ir vērsies Valsts policijā sakarā ar konkrēto nodarījumu!)

R8.

Respondents ir cietis/-usi

R9. Vērsās Valsts policijā

Zādzība no mājokļa 1 1 Zādzība no transportlīdzekļa 2 2 Automašīnas zādzība 3 3 Velosipēda zādzība 4 4 Kabatzādzība (personīgo lietu (naudas maks u.c.) zādzība uz ielas, sabiedriskā transportā, sabiedriskās vietās u.c., visbiežāk – cietušajam nepamanot zādzības brīdi) 5 5

Laupīšana (mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu) 6 6 Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana (t.sk. tīša transportlīdzekļa bojāšana u.c.) 7 7 Krāpšana (mantas (vai tiesību uz šādu mantu) iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu)

8 8

Vardarbība ģimenē 9 9 Miesas bojājumu nodarīšana (izņemot vardarbību ģimenē) 10 10 Izvarošana 11 11 Draudi pret personas dzīvību, veselību, īpašumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti

12 12

Sabiedriskās kārtības traucējums 13 13 Dzīvnieku kodumi 14 14

Cits (lūdzu, norādiet!) …..............………...............…...................................................... 15 15

Pēdējā gada laikā nav cietis/-usi nevienā no šiem nodarījumiem / nevērsās policijā par nevienu

16 16

Grūti pateikt/NA 98 98

63



Uz nākamajiem jautājumiem atbild visi respondenti! R10. Lūdzu, atz īmējiet, par k ādiem jaut ājumiem p ēdējā gada laik ā Jūs esat v ērsušies Valsts policij ā (zvan ījāt, rakst ījāt, apmekl ējāt kl ātien ē)? (Izsniegt kartīti R10! Atzīmēt visas atbilstošās atbildes!) Vēlējos informēt Valsts policiju par redzētu notikumu – iespējamu likumpārkāpumu 1 Vēlējos saņemt palīdzību, jo pret mani tika vērsts likumpārkāpums 2 Atkārtoti vērsos Valsts policijā, jo vēlējos uzzināt par lietas tālāko virzību (par kuru iepriekš biju vērsies/-usies Valsts policijā) 3

Vēlējos uzzināt nepieciešamo kontaktinformāciju (konkrētu policijas darbinieku kontaktinformāciju u.tml.) 4 Vēlējos saņemt konsultāciju par konkrētas problēmas risināšanu 5 Vērsos par citiem jautājumiem (norādiet!) …...........................………………………….. 6

Pāriet pie R11 jautājuma

Pēdējā gada laikā neesmu vērsies/-usies Valsts policijā 7 Grūti pateikt/NA 9


R11. Ja Jūs vērsāties Valsts policij ā pēdējā gada laik ā, kādā veid ā Jūs saņēmāt nepieciešamo inform āciju, atbildi uz jaut ājumu u.tml.? (Atzīmēt visas atbilstošās atbildes!) Pa telefonu 1 Vēstulē pa pastu 2 E-pasta vēstulē internetā 3 Klātienes tikšanās ar policijas darbinieku 4


Informāciju, atbildi vēl neesmu saņēmis (lai gan tāda būtu jāsniedz) 5 Nebija situācija, kad Valsts policijai būtu bijis jāsniedz informācija, atbilde 6 Grūti pateikt/NA 8


R12. Lūdzu, nov ērtējiet, cik liel ā mērā Jūs piekr ītat šiem apgalvojumiem par inform ācijas sa ņemšanu Valsts policij ā! (Viena atbilde katrā rindiņā!) Pilnībā

piekrīt Drīzāk piekrīt

Drīzāk nepiekrīt

Nemaz nepiekrīt

Grūti pateikt/NA

1 Mani apmierināja informācijas sniegšanas ātrums 4 3 2 1 8 2 Valsts policijas sniegtā informācija bija skaidra un saprotama 4 3 2 1 8 3 Valsts policijas sniegtā informācija bija pilnīga un izsmeļoša 4 3 2 1 8

4 Mani apmierina veids, kādā man tika sniegta informācija, tas ir, vai tā bija rakstiska pa pastu vai e-pastu, mutiska pa telefonu vai klātienē

4 3 2 1 8

Uz nākamajiem jautājumiem atbild visi respondenti! R13. Par kuriem no šiem jaut ājumiem saist ībā ar Valsts policijas darbu J ūs vēlētos sa ņemt vair āk inform ācijas? (Izsniegt kartīti R13! Atzīmēt visas atbilstošās atbildes!)

Kur meklēt informāciju, kā nomaksāt sodu, kā pārsūdzēt lēmumu, policijas kontaktinformāciju u.tml. 1 Kā noskaidrot, kāda ir manas lietas virzība policijā 2 Kā pasargāt sevi no kļūšanas par noziedzīga nodarījuma upuri 3 Kā pasargāt savu īpašumu no bojāšanas, nozagšanas u.tml. 4 Par citiem jautājumiem (lūdzu, norādiet!)…………………………………………………….. 5 Nevēlos saņemt nekādu informāciju/informācijas ir pietiekami 6 Grūti pateikt/NA 8

R14. Kādā veid ā Jūs vēlētos sa ņemt inform āciju par Valsts policijas darbu, taj ā skait ā par atkl ātajiem noziegumiem, par prevent īvo darbu noziegumu nov ēršan ā un ieteikumus iedz īvot ājiem droš ības jaut ājumos, par policistu paveikto, vi ņu ikdienas darbu (ko dara, k ā str ādā)? (Izsniegt kartīti R14! Atzīmēt visas atbilstošās atbildes) Valsts policijas interneta mājas lapā 1 Valsts policijas lapā Draugiem.lv portālā internetā 2 Valsts policijas lapā Facebook portālā internetā 3 Valsts policijas Twitter kontā internetā 4 Drukātajos masu medijos (laikraksti, žurnāli) 5 Televīzijā 6 Radio 7 Vēstulē pa pastu 8 Vēstulē pa e-pastu internetā 9 Pa telefonu 10 Valsts policijas veidotos bukletos 11 Tiekoties klātienē ar policijas darbiniekiem 12 Citā veidā (ierakstīt!) ................................................................................. 13 Nevēlos saņemt šādu informāciju 14 Grūti pateikt/NA 98

64

SKDS sabiedriskās domas pētījumu centrs Baznīcas iela 32-2, Rīga, Latvija, LV-1010 Tālr.: 67 312 876, fakss: 67 312 874 E-mail: [email protected] www.skds.lv

Documents

Attieksme pret Valsts policiju - petijumi.mk.gov.lvpetijumi.mk.gov.lv/.../files/...2018_Attieskme_pret_Valsts_policiju_0.pdf · Attieksme pret Valsts policiju Latvijas iedzīvotāju