Augļkopība

Atbildīgā redaktore: Laila Ikase

© LV Augļkopības institūts, 2015

2

Autori un zinātnieki, kuru pētījumu rezultāti izmantoti grāmatā: Latvijas Valsts augļkopības institūts: FELDMANE Daina, GRĀVĪTE Ilze, IKASE Laila, JUHŅĒVIČA-RADENKOVA Karīna, KALNIŅA Ieva, KAUFMANE Edīte, KRASNOVA Inta, LĀCE Baiba, LĀCIS Gunārs, MOROČKO-BIČEVSKA Inga, POLE Valentīna, RUBAUSKIS Edgars, RUISA Silvija, SEGLIŅA Dalija, SKRĪVELE Māra, STRAUTIŅA Sarmīte Pūres Dārzkopības pētījumu centrs: DĒĶENA Dzintra, DIMZA Ivars, DRUDZE Inese, LAUGALE Valda, LEPSE Līga, LEPSIS Jānis Latvijas Lauksaimniecības universitāte: ĀBOLIŅŠ Mintauts, LIEPNIECE Marta, ŠTERNE Dace, TIKUMA Baiba BRŪVELIS Andrejs – LAA, Smiltsērkšķu audzētāju apvienība OSVALDE Anita – LU Bioloģijas institūts VĒSMIŅŠ Gunvaldis – ZI „Vīnkoki” TIMBARE Regīna Zīmējumu autores: Ilze Lesiņa un Iveta Paškauska Fotogrāfijas: no LVAI, Pūres DPC un LLU krājumiem Literārie korektori: Laila Ikase un Vija Elarte Zinātniskie recenzenti: Dr. agr. Antons Ruža Dr. biol. Uldis Kondratovičs

Grāmata: „Augļkopība” izveidota projektu ietvaros:

„Vidi un ūdeņus saudzējošai audzēšanai piemērotu augļaugu šķirņu sortimenta, audzēšanas tehnoloģiju un integrētas augu aizsardzības sistēmas izstrāde dažādos agroklimatiskajos apstākļos’’, Nr. 211211/c-120 „Zinātnieku grupas izveide kauleņkoku pavairošanas, ģeneratīvo procesu kvalitātes paaugstināšanas un augļu izmantošanas iespēju pētījumiem”, Nr. 2013/0048/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/008

ISBN 978-9984-9392-7-8

3

Fruit Growing (ed. L. Ikase)

LVAI, Dobele, 2015

Authors: Feldmane Daina, Grāvīte Ilze, Ikase Laila, Juhņēviča-Radenkova Karīna, Kalniņa Ieva, Kaufmane Edīte, Krasnova Inta, Lāce Baiba, Lācis Gunārs, Moročko-Bičevska Inga, Pole Valentīna, Rubauskis Edgars, Ruisa Silvija, Segliņa Dalija, Skrīvele Māra, Strautiņa Sarmīte (Latvia State Institute of Fruit-Growing); Dēķena Dzintra, Dimza Ivars, Drudze Inese, Laugale Valda, Lepse Līga, Lepsis Jānis (Pure Horticulture Research Centre); Āboliņš Mintauts, Liepniece Marta, Šterne Dace, Tikuma Baiba (Latvia University of Agriculture); Brūvelis Andrejs (LAA Seabuckthorn Growers Association); Osvalde Anita (LU Institute of Biology); Vēsmiņš Gunvaldis (Research Instititution „Vīnkoki”), Timbare Regīna. In Latvian. 567 pages, including 72 tables, 20 annexes, 135 figures and colour photos

Fruit growing is a developing branch of agriculture in Latvia with significant increase recently. It has been over 50 years since a comprehensive text book in fruit growing has been published in Latvia, including both theory and practice. This book attempts to fill in this significant gap. It is a collective work of the most experienced fruit scientists and practitioners in Latvia.

The book „Fruit Growing” opens with a historical review of fruit science in Latvia. Further it gives a deeper insight in fruit plant biology and biochemistry, their vegetative development, flower and fruit development processes. It analyzes the influence of environment on plants and practical solutions to reduce plant stresses. A special chapter is devoted to fruit plant winter-hardiness.

The book describes the origin and biology of temperate fruit crop species, including rare and novel crops with commercial potential. It describes fruit breeding methods as well as reviews fruit breeding programs and achievements in Latvia and worldwide. Recommended fruit and berry cultivars are characterized in text, tables and illustrations.

Basing on research and practical experience in Latvia and other countries, the book describes both modern and traditional fruit propagation methods, orchard establishment, fruit and berry growing and storage technologies, in a way which is useful both for advanced students and practical growers.

This book is targeted at all the fruit growers’ audience in Latvia and can be recommended as a text book for horticulture students at colleges and universities. Acknowledgements: The authors thank all the fruit growing farms in Latvia which shared their experience and know-how. An extended (including more fruit species) electronical version of the book is available at www.fruittechcentre.eu (in Latvian)

http://www.fruittechcentre.eu/�

4

Saturs Priekšvārds ..................................................................................................................................... 16

1. Augļkopības nozares un zinātnes attīstība Latvijā .................................................... 17 1.1. Pētījumi 19.gs. un 20.gs. pirmajā pusē ........................................................................ 18 1.2. Zinātnes attīstība padomju laikā .................................................................................. 19

1.2.1. Selekcija .................................................................................................................... 19 1.2.2. Šķirņu salīdzināšana .................................................................................................. 20 1.2.3. Audzēšanas tehnoloģiju pētījumi .............................................................................. 21

1.3. Augļkopības zinātne pēcpadomju laikā (20. gs. 90. gadi) ........................................... 22 1.4. Augļkopības zinātne 21.gs. sākumā ............................................................................. 23

2. Augļkopības bioloģiskie pamati ............................................................................... 25 2.1. Šūnas un audi ............................................................................................................... 25 2.2. Augļaugu orgāni ........................................................................................................... 27

2.2.1. Saknes ....................................................................................................................... 27 2.2.2. Vasa ........................................................................................................................... 29

Stumbrs un pumpuri ....................................................................................................... 30 Lapa ................................................................................................................................ 31 Ziedi ............................................................................................................................... 33

2.3. Ziedpumpuru veidošanās ............................................................................................. 34 2.3.1. Ziedpumpuru kvalitāte .............................................................................................. 37 2.3.2. Ražošanas periodiskums ........................................................................................... 38 2.3.3. Veģetatīvo un ģeneratīvo orgānu mijiedarbība ......................................................... 38

2.4. No zieda līdz auglim .................................................................................................... 40 2.4.1. Apputeksnēšanās ....................................................................................................... 40 2.4.2. Efektīvais apputeksnēšanās periods (EPP) ............................................................... 41 2.4.3. Apaugļošanās ............................................................................................................ 42 2.4.4. Apomikse .................................................................................................................. 43 2.4.5. Partenokarpija ........................................................................................................... 43 2.4.6. Apaugļošanās nosacījumi .......................................................................................... 43 2.4.7. Augļu aizmešanās ..................................................................................................... 46 2.4.8. Augļu nobires periodi ............................................................................................... 47 2.4.9. Augļu attīstības stadijas ............................................................................................ 48 2.4.10. Auglis botāniskā izpratnē ..................................................................................... 50

2.5. Augu hormoni, to ietekme un izmantošana ................................................................. 51 2.5.1. Auksīni ...................................................................................................................... 51

5

2.5.2. Giberelīni .................................................................................................................. 52 2.5.3. Citokinīni .................................................................................................................. 52 2.5.4. Etilēns ....................................................................................................................... 53 2.5.5. Abscizskābe .............................................................................................................. 53

2.6. Augļaugu ražību ietekmējošie faktori .......................................................................... 54 2.6.1. Gaismas enerģijas saistīšana, sadalījums un patēriņš .............................................. 54

Fotosintēze ..................................................................................................................... 55 Elpošana (respirācija) ..................................................................................................... 56

2.6.2. Oglekļa dioksīda saistīšana ....................................................................................... 57 2.6.3. Transpirācija ............................................................................................................. 60 2.6.4. Asimilātu transports un sadalījums ........................................................................... 60

Asimilātu transports ....................................................................................................... 60 Asimilātu sadalījums ražojošos un neražojošos augos ................................................... 61

2.7. Augu stress ................................................................................................................... 62 2.7.1. Stresa definīcija ......................................................................................................... 62 2.7.2. Stresa faktori ............................................................................................................. 64

Karstuma un aukstuma stresi .......................................................................................... 64 Sausuma un mitruma stresi ............................................................................................ 65 Oksidatīvais stress .......................................................................................................... 67 Aizsargreakcijas pret augu patogēniem .......................................................................... 69

2.7.3. Augļaugu ziemcietība ............................................................................................... 69 Salcietības un ziemcietības bioloģiskie pamati .............................................................. 69 Augļaugu un to daļu ziemcietība .................................................................................... 71 Dažādu faktoru ietekme uz augļaugu ziemcietību ......................................................... 72 Ziemas bojājumu veidi un to apkopšana ........................................................................ 73 Augļaugu ziemcietība un salcietība Latvijā ................................................................... 74 Latvijas iedalījums augļkopības zonās ........................................................................... 75

2.8. Augļu un ogu bioķīmiskais sastāvs un īpašības, to ietekmējošie faktori .................... 77 2.8.1. Augļu stingrums (cietība).......................................................................................... 77 2.8.2. Skābju saturs augļos un ogās .................................................................................... 78 2.8.3. Šķīstošās sausnas saturs un cukuri ............................................................................ 80 2.8.4. C vitamīns (askorbīnskābe) ....................................................................................... 81 2.8.5. Kopējie fenoli augļos un ogās ................................................................................... 82 2.8.6. Antociāni augļos un ogās .......................................................................................... 83 2.8.7. Audzēšanas apstākļu ietekme uz augļu, ogu ķīmisko sastāvu un antioksidatīvo

aktivitāti .................................................................................................................... 84

6

2.8.8. Audzēšanas tehnoloģiju ietekme ............................................................................... 85 3. Vidi saudzējošā augļu ražošana ................................................................................ 86 4. Augļaugu sugas un šķirnes ........................................................................................ 90

4.1. Augļaugu botāniskais iedalījums ................................................................................. 90 4.2. Kultūršķirņu izcelšanās ................................................................................................ 93 4.3. Augļaugu selekcija un šķirnes ..................................................................................... 95

4.3.1. Klasiskā selekcija ...................................................................................................... 96 4.3.2. Biotehnoloģijas metožu pielietojums augļaugu selekcijā ...................................... 100

Molekulārie marķieri .................................................................................................... 101 Biotehnoloģijas metodes paātrinātai paaudžu maiņai .................................................. 104 In vitro (meristēmu, audu) kultūras .............................................................................. 104 Ģenētiskās transformācijas ........................................................................................... 105 Biotehnoloģisko metožu pielietojums augļaugu selekcijā ........................................... 106

4.3.3. Jauno šķirņu aizsardzība ......................................................................................... 109 4.4. Ābeles ........................................................................................................................ 111

4.4.1. Mājas ābeļu raksturojums ....................................................................................... 111 4.4.2. Ābeļu selekcija un prasības šķirnēm ....................................................................... 113

Ābeļu selekcija Latvijā ................................................................................................. 116 Ābeļu selekcijas programmas ārvalstīs ........................................................................ 119

4.4.3. Ābeļu šķirnes .......................................................................................................... 123 Jaunās, maz pārbaudītās ābeļu šķirnes ......................................................................... 127 Kraupja izturīgās šķirnes .............................................................................................. 129 Šķirnes ar īpašu pielietojumu ....................................................................................... 132

4.4.4. Ābeļu potcelmi ........................................................................................................ 135 Ābeļu šķirņu sēklaudži ................................................................................................. 135 Veģetatīvi vairotie jeb klonaudžu potcelmi ................................................................. 136 Ābeļu potcelmu un šķirņu saderība .............................................................................. 138 Potcelmu izturība pret bakteriālo iedegu ...................................................................... 139 Plašākai audzēšanai ieteicamie maza un vidēja auguma ābeļu potcelmi ..................... 139 Komercdārzos ierobežoti izmantojami potcelmi .......................................................... 141 Plašāk pārbaudāmi potcelmi ......................................................................................... 141

4.5. Bumbieres .................................................................................................................. 142 4.5.1. Bumbieru raksturojums ........................................................................................... 142 4.5.2. Bumbieru selekcija .................................................................................................. 144 4.5.3. Bumbieru šķirnes .................................................................................................... 145 4.5.4. Bumbieru apputeksnēšanās ..................................................................................... 149

7

4.5.5. Bumbieru potcelmi .................................................................................................. 149 4.6. Ķirši ............................................................................................................................ 151

4.6.1. Ķiršu sugas un ekotipi ............................................................................................. 151 4.6.2. Ķiršu selekcija ......................................................................................................... 154 4.6.3. Ķiršu šķirnes ........................................................................................................... 160 4.6.4. Ķiršu apputeksnēšanās ............................................................................................ 165 4.6.5. Ķiršu potcelmi ......................................................................................................... 166

Ķiršu sēklaudžu potcelmi ............................................................................................. 167 Ķiršu klonaudžu potcelmi ............................................................................................ 168

4.7. Plūmes ........................................................................................................................ 170 4.7.1. Plūmju sugu raksturojums ....................................................................................... 170 4.7.2. Plūmju selekcija ...................................................................................................... 172 4.7.3. Plūmju šķirnes ......................................................................................................... 176 4.7.4. Plūmju potcelmi ...................................................................................................... 182

Izplatītākie sēklaudžu potcelmi .................................................................................... 182 Izplatītākie klonaudžu potcelmi ................................................................................... 183

4.8. Krūmcidonijas ............................................................................................................ 184 4.8.1. Krūmcidoniju raksturojums .................................................................................... 184 4.8.2. Krūmcidoniju selekcija Latvijā ............................................................................... 185 4.8.3. Krūmcidoniju šķirnes augļu ražošanai .................................................................... 186

4.9. Smiltsērkšķi ................................................................................................................ 187 4.9.1. Smiltsērkšķu raksturojums ...................................................................................... 187 4.9.2. Smiltsērkšķu selekcija ............................................................................................. 188 4.9.3. Smiltsērkšķu šķirnes ............................................................................................... 189

4.10. Zemenes ..................................................................................................................... 191 4.10.1. Zemeņu sugas un iedalījums pēc ražošanas tipa ................................................ 191 4.10.2. Zemeņu selekcija ................................................................................................ 193

4.11. Avenes un kazenes ..................................................................................................... 196 4.11.1. Sugas un bioloģiskais raksturojums ................................................................... 196 4.11.2. Aveņu selekcija ................................................................................................... 197

Selekcijai svarīgās pazīmes .......................................................................................... 198 Selekcijas metodes ....................................................................................................... 199 Aveņu selekcija Latvijā ................................................................................................ 200

4.11.3. Kazeņu selekcija un šķirnes ................................................................................ 202 4.12. Upenes ........................................................................................................................ 203

4.12.1. Upeņu raksturojums ............................................................................................ 203

8

4.12.2. Upeņu sugas un selekcija .................................................................................... 204 4.13. Sarkanās un baltās jāņogas ......................................................................................... 209 4.14. Ērkšķogas ................................................................................................................... 212

4.14.1. Ērkšķogu raksturojums ....................................................................................... 212 4.14.2. Ērkšķogu selekcija .............................................................................................. 213

4.15. Upeņu-ērkšķogu hibrīdi ............................................................................................. 214 4.16. Krūmmellenes ............................................................................................................ 215

4.16.1. Krūmmelleņu sugas un raksturojums ................................................................. 215 4.16.2. Krūmmelleņu selekcija ....................................................................................... 217 4.16.3. Krūmmelleņu šķirnes .......................................................................................... 217

4.17. Dzērvenes ................................................................................................................... 220 4.17.1. Dzērveņu raksturojums ....................................................................................... 220 4.17.2. Dzērveņu selekcija .............................................................................................. 221 4.17.3. Lielogu dzērveņu šķirnes .................................................................................... 222

4.18. Vīnogas ...................................................................................................................... 223 4.18.1. Vīnogu raksturojums .......................................................................................... 223 4.18.2. Vīnogu selekcija Latvijā ..................................................................................... 225 4.18.3. Vīnogu šķirnes .................................................................................................... 226

P. Sukatnieka izveidotās vīnogu šķirnes ...................................................................... 226 G.Vēsmiņa vīnogu šķirnes ........................................................................................... 228

4.19. Mazāk izplatītie augļaugi un to audzēšana ................................................................ 229 4.19.1. Pīlādži ................................................................................................................. 230

Pīlādžu raksturojums .................................................................................................... 230 Pīlādžu selekcija ........................................................................................................... 233 Pīlādžu šķirnes .............................................................................................................. 234 Pīlādžu audzēšana ........................................................................................................ 237

4.19.2. Aronijas .............................................................................................................. 239 4.19.3. Vilkābeles ........................................................................................................... 240

Vilkābeļu bioķīmiskais sastāvs un izmantošana .......................................................... 240 Kultivētās sugas un šķirnes .......................................................................................... 241

4.19.4. Cidonijas ............................................................................................................. 242 4.19.5. Aprikozes ............................................................................................................ 244

Aprikožu raksturojums ................................................................................................. 244 Aprikožu selekcija ........................................................................................................ 245

4.19.6. Persiki ................................................................................................................. 250 Persiku raksturojums .................................................................................................... 250

9

Persiku selekcija ........................................................................................................... 250 4.19.7. Tūbainie ķirši ...................................................................................................... 253 4.19.8. Ievas .................................................................................................................... 253 4.19.9. Korintes .............................................................................................................. 255 4.19.10. Augļrozes ............................................................................................................ 259 4.19.11. Zelta jāņogas ....................................................................................................... 260 4.19.12. Plūškoki .............................................................................................................. 260 4.19.13. Ēdamie sausserži ................................................................................................. 264

Ēdamo sausseržu raksturojums .................................................................................... 264 Ēdamo sausseržu šķirnes .............................................................................................. 266 Stādīšana un kopšana ................................................................................................... 267

4.19.14. Irbenes ................................................................................................................ 269 4.19.15. Kizils ................................................................................................................... 270 4.19.16. Lācenes un ziemeļu kaulenes ............................................................................. 272

Lācenes ......................................................................................................................... 272 Ziemeļu kaulenes .......................................................................................................... 273

4.19.17. Brūklenes ............................................................................................................ 273 4.19.18. Brūkleņu-dzērveņu hibrīdi .................................................................................. 274 4.19.19. Parastās mellenes ................................................................................................ 275 4.19.20. Zilenes ................................................................................................................ 276 4.19.21. Kamčatkas sārtogas ............................................................................................ 276 4.19.22. Aktinīdijas .......................................................................................................... 278 4.19.23. Citronliānas ......................................................................................................... 281 4.19.24. Bārbeles .............................................................................................................. 284 4.19.25. Mahonijas ........................................................................................................... 285 4.19.26. Līcijas (godži) ..................................................................................................... 286 4.19.27. Eleagnu dzimtas (Elaeagnaceae) retie ēdamie augi ........................................... 287

Gumi ............................................................................................................................. 287 Šaurlapu eleagni un šeferdijas ...................................................................................... 288

4.19.28. Zīdkoki................................................................................................................ 289 4.19.29. Aziminas ............................................................................................................. 290 4.19.30. Subtropu izcelsmes augļaugi .............................................................................. 292

Hurmas ......................................................................................................................... 292 Zīzifs (unabi, jojoba) .................................................................................................... 293 Mespils ......................................................................................................................... 295 Kudrānijas .................................................................................................................... 296

10

4.20. Riekstaugi .................................................................................................................. 297 4.20.1. Lazdas ................................................................................................................. 297

Lazdu raksturojums ...................................................................................................... 297 Lazdu šķirnes ................................................................................................................ 299 Lazdu audzēšana .......................................................................................................... 301

4.20.2. Riekstkoki ........................................................................................................... 303 4.20.3. Kārijas ................................................................................................................. 305 4.20.4. Ēdamie kastaņi .................................................................................................... 306

5. Augļaugu pavairošana un stādu audzēšana ............................................................. 308 5.1. Pavairošana ................................................................................................................ 308

5.1.1. Izejmateriāls ............................................................................................................ 308 5.1.2. Pavairošanas metodes ............................................................................................. 309

Pavairošana apsakņojot ................................................................................................ 309 Potēšana ........................................................................................................................ 312

5.1.3. Audu kultūru izmantošana augļkopībā ................................................................... 316 5.2. Augļaugu stādu audzēšana ......................................................................................... 318

5.2.1. Sēkleņkoku un kauleņkoku stādu audzēšanas īpatnības ......................................... 318 5.2.2. Krūmogulāju un aveņu stādu audzēšana ................................................................. 320

Krūmogulāju stādu audzēšanas īpatnības ..................................................................... 320 Aveņu stādu audzēšanas īpatnības ............................................................................... 322

5.2.3. Zemeņu stādu audzēšanas īpatnības ........................................................................ 323 Pavairošana ar stīgu rozetēm ........................................................................................ 324 Pavairošana ar audu kultūru metodi ............................................................................. 324 Aukstumā glabātie - atdzesētie, saldētie jeb ”frigo” stādi ............................................ 325

5.3. Stādu kvalitāte ............................................................................................................ 326 5.3.1. Parazitārās slimības kā stādmateriāla kvalitāti ietekmējošie faktori ....................... 326 5.3.2. Sertificēts un standarta pavairojamais materiāls .................................................... 327

5.3.3. Citu valstu pieredze sertificēta stādmateriāla sistēmas ieviešanā un situācija Latvijā ................................................................................................................. 329

6. Dārza ierīkošana ...................................................................................................... 331 6.1. Dārza plānošana un vietas sagatavošana .................................................................... 331

6.1.1. Augļaugu sugu un šķirņu struktūras izvēle, saimniecību modeļi............................ 331 6.1.2. Dārziem piemērotas vietas izvēle ........................................................................... 333 6.1.3. Dažādiem augļaugiem piemērota augsne ................................................................ 334 6.1.4. Augsnes nogurums .................................................................................................. 339 6.1.5. Vietas un augsnes sagatavošana .............................................................................. 341

11

Augsnes reakcijas optimizēšana ................................................................................... 342 Organisko vielu, fosfora un kālija satura optimizēšana ............................................... 343

6.2. Dārzu iekārtošana ....................................................................................................... 344 6.2.1. Stādījumu blīvums un stādīšanas attālumi .............................................................. 344 6.2.2. Šķirņu izvietojums .................................................................................................. 348 6.2.3. Augļu koku un ogulāju stādīšana ............................................................................ 351

Stādīšanas laiks ............................................................................................................ 351 Stādīšanas vietu iezīmēšana ......................................................................................... 352 Stādu kvalitātes standarti .............................................................................................. 352

6.2.4. Stādīšana ................................................................................................................. 353 6.2.5. Balstu sistēmas augļu kokiem ................................................................................. 354 6.2.6. Balstu sistēmas avenēm .......................................................................................... 357

6.3. Aizsargstādījumi ........................................................................................................ 359 6.3.1. Aizsargstādījumu iekārtošana ................................................................................. 360 6.3.2. Dārza tuvumā nevēlamie augi ................................................................................. 361 6.3.3. Augļu un ogu dārziem labdabīgi augi ..................................................................... 361

7. Augļu dārzu kopšana ............................................................................................... 363 7.1. Augļu koku vainagu veidošana un augšanas regulēšana .......................................... 363

7.1.1. Vainagu formas ....................................................................................................... 363 7.1.2. Vainagu uzbūve ...................................................................................................... 364 7.1.3. Vainagu veidošanas paņēmieni un to izmantošana ................................................ 367 7.1.4. Vainagu veidošanas laika ietekme uz augšanu un ražošanu ................................... 370 7.1.5. Mehanizēta vainagu veidošana ............................................................................... 371 7.1.6. Sakņu apgriešana .................................................................................................... 372 7.1.7. Augšanas regulēšana ar ķīmiskiem līdzekļiem ....................................................... 372 7.1.8. Vainagu ieveidošana ābelēm ................................................................................... 373 7.1.9. Vainagu ieveidošana ābelēm turpmākajos gados .................................................. 376 7.1.10. Vainagu veidošana ražojošām ābelēm ................................................................ 377 7.1.11. Vecu, ilgstoši nekoptu augļu koku veidošana .................................................... 377 7.1.12. Kolonnveida ābeļu šķirņu veidošana .................................................................. 378 7.1.13. Bumbieru veidošanas īpatnības .......................................................................... 379 7.1.14. Plūmju veidošanas īpatnības ............................................................................... 380 7.1.15. Saldo ķiršu veidošanas īpatnības ........................................................................ 381 7.1.16. Skābo ķiršu veidošanas īpatnības ....................................................................... 382 7.1.17. Augļu koku pārpotēšana ..................................................................................... 382

7.2. Ogulāju veidošana ...................................................................................................... 383

12

7.2.1. Krūmogulāju veidošana .......................................................................................... 384 7.2.2. Aveņu veidošanas īpatnības .................................................................................... 385 7.2.3. Krūmmelleņu veidošanas īpatnības ........................................................................ 386

7.3. Smiltsērkšķu veidošanas īpatnības ............................................................................. 388 7.4. Ražas regulēšana ........................................................................................................ 388

7.4.1. Ražas lieluma un kvalitātes optimizēšana ............................................................... 388 7.4.2. Ražas normēšanas paņēmieni ................................................................................. 390 7.4.3. Kauleņkoku ražas normēšana ................................................................................. 393

7.5. Augļu dārzu apdobju un rindstarpu kopšana ............................................................ 394 7.5.1. Rindstarpu kopšana ................................................................................................. 394 7.5.2. Apdobju kopšana .................................................................................................... 395 7.5.3. Ogulāju kopšana ...................................................................................................... 399

Rindstarpu kopšana ...................................................................................................... 399 Apdobju kopšana .......................................................................................................... 401 Lielogu dzērveņu stādījumu kopšana ........................................................................... 403

7.5.4. Smiltsērkšķu stādījumu kopšana ............................................................................. 403 7.5.5. Krūmcidoniju kopšana ............................................................................................ 404

7.6. Vīnogu audzēšana un kopšana ................................................................................... 405 7.6.1. Audzēšanas vieta ..................................................................................................... 405 7.6.2. Vīnogulāju stādīšana ............................................................................................... 406 7.6.3. Vīnogulāju veidošana .............................................................................................. 406

7.7. Augļaugu minerālā barošanās .................................................................................... 411 7.7.1. Slāpeklis (N) ........................................................................................................... 411 7.7.2. Fosfors (P) ............................................................................................................... 413 7.7.3. Kālijs (K) ................................................................................................................ 414 7.7.4. Kalcijs (Ca) ............................................................................................................. 415 7.7.5. Magnijs (Mg) .......................................................................................................... 418 7.7.6. Bors (B) ................................................................................................................... 419 7.7.7. Cinks (Zn) ............................................................................................................... 421 7.7.8. Mangāns (Mn) ......................................................................................................... 422 7.7.9. Dzelzs (Fe) .............................................................................................................. 422

7.8. Augļu koku un ogulāju mēslošana ............................................................................. 423 7.8.1. Minerālelementu uzņemšanu ietekmējošie faktori ................................................ 423 7.8.2. Barības elementu iznesas ........................................................................................ 424 7.8.3. Mēslojuma ietekme uz augšanu .............................................................................. 425 7.8.4. Mēslošanas ietekme uz ražību ................................................................................ 426

13

7.8.5. Mēslojuma ietekme uz augļu kvalitāti .................................................................... 426 7.8.6. Mēslojuma ietekme uz augļu glabāšanos ................................................................ 427 7.8.7. Mēslošanas laiki ...................................................................................................... 427 7.8.8. Barības vielu pievadīšanas veidi ............................................................................. 428 7.8.9. Ogulāju mēslošanas īpatnības ................................................................................. 431

Aveņu mēslošanas īpatnības ......................................................................................... 431 Krūmogulāju mēslošanas īpatnības .............................................................................. 432 Zemeņu mēslošanas īpatnības ...................................................................................... 432 Amerikas lielogu dzērveņu mēslošanas īpatnības ........................................................ 433 Krūmmelleņu mēslošanas īpatnības ............................................................................. 435

7.8.10. Smiltsērkšķu mēslošanas īpatnības ..................................................................... 438 7.9. Barības elementu nodrošinājuma izpētes metodes .................................................... 438

7.9.1. Augsnes analīžu metodes ........................................................................................ 438 7.9.1. Paraugu ievākšana augsnes analīzēm ...................................................................... 441 7.9.2. Augu analīzes .......................................................................................................... 441

7.10. Augļu un ogu dārzu apūdeņošana .............................................................................. 444 7.10.1. Ūdens nozīme ..................................................................................................... 445 7.10.2. Apūdeņošanas vadīšana ...................................................................................... 446 7.10.3. Apūdeņošanas metodes....................................................................................... 448

Mikrolietēšana .............................................................................................................. 448 Laistīšana ...................................................................................................................... 448 Pilienveida apūdeņošana .............................................................................................. 448 Fertigācija ..................................................................................................................... 454

7.10.4. Ūdens kvalitāte un filtri ...................................................................................... 455 7.11. Vides riski un to mazināšana ..................................................................................... 457

7.11.1. Salnas augļu dārzos ............................................................................................ 457 Salnu veidi .................................................................................................................... 457 Salnu bojājumu ierobežošana ....................................................................................... 457

7.11.2. Putnu atbaidītāji .................................................................................................. 461 7.11.3. Vides riski ogulājiem .......................................................................................... 463

Zemenes ....................................................................................................................... 463 Avenes .......................................................................................................................... 465

7.11.4. Saldo ķiršu augļu plaisāšana, tās mazināšanas iespējas ..................................... 466 Plaisāšana un plaisu veidi ............................................................................................. 466 Plaisāšanas radītie zudumi ........................................................................................... 466 Plaisāšanas novēršanas iespējas ................................................................................... 467

14

Segumu veidi ķiršiem ................................................................................................... 468 8. Mašīnas, agregāti un rīki ......................................................................................... 469

8.1. Dārza vietas sagatavošana, stādīšana un kopšana ...................................................... 469 8.1.1. Agregāti augsnes apstrādei...................................................................................... 469 8.1.2. Agregāti stādīšanai .................................................................................................. 469 8.1.3. Agregāti mehāniskai apdobju kopšanai .................................................................. 469 8.1.4. Agregāti rindstarpu kopšanai .................................................................................. 470 8.1.5. Agregāti minerālmēslu un organiskā mēslojuma izkliedēšanai .............................. 470

8.2. Augu aizsardzībā izmantojamie agregāti ................................................................... 471 8.3. Darba rīki ................................................................................................................... 473 8.4. Augļu koku izraušanas tehnika .................................................................................. 474 8.5. Ražas vākšanas un transportēšanas aprīkojums ........................................................ 475

8.5.1. Aprīkojums ogu vākšanai un glabāšanai ................................................................. 475 8.5.2. Aprīkojums augļu vākšanai ..................................................................................... 475

9. Ogu un smiltsērkšķu vākšana un glabāšana ............................................................ 477 9.1. Ogu vākšana un glabāšana ......................................................................................... 477

9.1.1. Zemeņu ražas vākšana ............................................................................................ 477 9.1.2. Zemeņu uzglabāšana ............................................................................................... 477 9.1.3. Aveņu ražas vākšana un uzglabāšana ..................................................................... 477 9.1.4. Krūmogulāju ražas vākšana un uzglabāšana ........................................................... 478 9.1.5. Dzērveņu ražas vākšana .......................................................................................... 478

9.2. Smiltsērkšķu ražas vākšana ........................................................................................ 478 10. Augļu vākšana, glabāšana, šķirošana, saiņošana ................................................... 479

10.1. Ražas vākšana ............................................................................................................ 479 10.1.1. Augļu attīstība un kvalitātes veidošanās ............................................................. 479 10.1.2. Augļu nogatavošanās .......................................................................................... 480 10.1.3. Optimālie ražas vākšanas laiki ........................................................................... 481 10.1.4. Augļu ražas vākšana un ievietošana glabātavā ................................................... 483

Pareiza novākšana ........................................................................................................ 483 Telpu un taras dezinfekcija .......................................................................................... 484 Augļu novietošana glabātavā ....................................................................................... 485

10.1.5. Glabāšanas metodes ............................................................................................ 485 Glabāšana modificētā atmosfērā .................................................................................. 486 Gāzu sastāva regulācija kontrolētā atmosfērā .............................................................. 486 Dažādas CA tehnoloģijas ............................................................................................. 487 1-MCP metode etilēna kontrolei .................................................................................. 489

15

10.2. Augļu glabātavas ........................................................................................................ 490 10.2.1. Masas un kvalitātes zudumi glabāšanas laikā ..................................................... 490 10.2.2. Faktori augļu glabāšanas laika pagarināšanai ..................................................... 491 10.2.3. Glabātavu tehniskais aprīkojums ........................................................................ 492 10.2.4. Sēkleņkoku augļu glabāšanas īpatnības .............................................................. 494

Temperatūra ................................................................................................................. 494 Relatīvais gaisa mitrums .............................................................................................. 495 Etilēna aizvākšana ........................................................................................................ 495 Ābolu piemērotākā vākšanas gatavība glabāšanai normālā atmosfērā ........................ 495

10.2.5. Kauleņkoku augļu un ogu glabāšana .................................................................. 497 10.3. Sēkleņkoku augļu fizioloģiskās slimības glabāšanas laikā ........................................ 498

10.3.1. Mizas brūnēšana ................................................................................................. 498 10.3.2. Mīkstuma brūnēšana ........................................................................................... 499 10.3.3. Korķplankumainība ............................................................................................ 499 10.3.4. Lenticeļu plankumainība .................................................................................... 500 10.3.5. Sēklu kameras brūnēšana .................................................................................... 500 10.3.6. Stiklošanās .......................................................................................................... 500 10.3.7. Sala (aukstuma) bojājumi ................................................................................... 501 10.3.8. Ogļskābās gāzes izraisīti bojājumi ..................................................................... 501 10.3.9. Skābekļa trūkuma izraisīti bojājumi ................................................................... 501 10.3.10. Mitruma zudumi ................................................................................................. 502

10.4. Sēkleņkoku augļu mikrobioloģiskās slimības glabāšanas laikā ................................ 502 10.4.1. Rūgtā puve .......................................................................................................... 502 10.4.2. Parastā jeb moniliozā puve ................................................................................. 503 10.4.3. Pelēkā puve ......................................................................................................... 503 10.4.4. Zaļais jeb slotiņu pelējums ................................................................................. 503 10.4.5. Sekundārais jeb noliktavu kraupis ...................................................................... 504 10.4.6. Melnā puve ......................................................................................................... 504 10.4.7. Citas retāk sastopamās puves ............................................................................. 504

Literatūras saraksts ....................................................................................................................... 505 Pielikumi ...................................................................................................................................... 531

16

Priekšvārds Augļkopība ir nozare, kas prasa ne tikai praktiskas iemaņas dažādu dārza darbu veikšanā.

Lai nozare būtu ienesīga, nepieciešamas daudz pamatīgākas zināšanas par augu sugām, šķirnēm un to audzēšanas īpatnībām, kā arī par augu attīstību ietekmējošiem vides un bioloģiskajiem faktoriem. Nepieciešams izprast augos noritošos fizioloģiskos procesus un atpazīt apstākļus, kas tos izmaina. Tikai, balstoties uz šādām zināšanām, būs iespējams īstajā laikā un pareizi veikt augļu koku un ogulāju veidošanu, mēslošanu, zāles pļaušanu, novākt un uzglabāt ražu. Veikti ar izpratni, šie darbi palīdzēs paaugstināt stādījumu ražību, nodrošinās augļu kvalitāti un pagarinās dārza produktīvo vecumu.

Līdz šim izdotā dārzkopības literatūra galvenokārt orientējās uz praktiskiem padomiem dārzu ierīkošanā, kopšanā un ražas vākšanā. Šajā izdevumā vēlamies sniegt plašāku ieskatu augļaugu bioloģijā un attīstības procesos, palīdzēt pazīt un izskaidrot dažādu vides faktoru ietekmi, rast risinājumus to negatīvās ietekmes mazināšanai. Grāmata iepazīstina ar modernajām audzēšanas tehnoloģijām,klasiskajām un modernajām selekcijas metodēm. Tajā apkopota ne tikai Latvijas, bet arī citu pasaules valstu pieredze.

Grāmata paredzēta visai plašajai augļkopju auditorijai un izmantojama arī kā mācību līdzeklis dārzkopības specialitāšu studentiem.

Grāmatas autori pateicas visām augļkopības saimniecībām Latvijā, kas laipni dalījušās ar savu pieredzi un zināšanām augļu dārzu kopšanā.

17

1. Augļkopības nozares un zinātnes attīstība Latvijā

(M. Skrīvele, E. Kaufmane)

Latvijas augļkopības nozares un zinātnes attīstība vienmēr ir bijusi ļoti cieši saistīta ar visas valsts attīstību. Ilggadīgu kultūru audzēšana var būt sekmīga, ja zeme un īpašums pieder audzētājam, ja stabilitāti nodrošina paaudžu pēctecība. Tieši tāpēc augļkopība sāka attīstīties tikai tad, kad zemniekiem bija iespēja iegādāties zemi privātīpašumā. Latvija 19.gs. bija Krievijas impērijas pakļautībā, un nebija valsts atbalsta pētījumu veikšanā. Zemnieki zināšanas par augļu dārzu kopšanu un šķirnēm ieguva gan muižu dārzos, gan kokaudzētavās, kur tika audzētas un pavairotas Rietumeiropā izplatītās, bet Latvijas apstākļiem maz piemērotas šķirnes.

Pēc patstāvīgas valsts izveides augļkopība attīstījās ļoti strauji. 1929.gadā darbojās 29 pārraudzības biedrības ar valsts piemaksu instruktoriem-konsultantiem. Pieauga dārzu platības, tika uzsākta augļu un ogu pārstrāde, attīstījās augļu un ogu, kā arī to pārstrādes produktu eksports uz Rietumeiropu. Tad arī radās nepieciešamība un iespējas izveidot Valsts izmēģinājumu staciju Pūrē. Tā kā šķirņu izvērtēšana bija tikai uzsākta, katra kokaudzētava vairoja to, ko gribēja, visvairāk tika vairotas un stādītas Rietumeiropas šķirnes. Daļēji tieši tāpēc, kā arī no Rietumvalstīm tieši pārņemto audzēšanas tehnoloģiju dēļ 1939./40.un 1940./41.gada bargajās ziemās aizgāja bojā lielākā daļa augļu dārzu – ap 6 milj. koku.

Augļkopības nozares attīstību pēc Otrā pasaules kara visvairāk kavēja privātīpašuma uz zemi atcelšana, kā arī paaudžu pēctecības zudums. Tomēr zinātniskie pētījumi tika turpināti. Izveidoja pat jaunu izmēģinājumu staciju Ogrē un vairākus staciju atbalsta punktus. Pētījumi gan vairāk bija orientēti uz ražas kvantitāti, ne kvalitāti, jo Latvijā bija izveidota samērā plaša augļu un ogu pārstrādes rūpnīcu sistēma. Turpmāk Latvijas specializācija PSRS sistēmā mainījās, atbalstīta tika galvenokārt lopkopība un tās attīstību nodrošinošās nozares.

Izmēģinājumu stacijas turpināja darboties, jo tajās strādāja patiesi nozares entuziasti, kuru atalgojums bija niecīgs, taču veikt interesantus pētījumus, kuri ir noderīgi pat mūsdienās, neviens neaizliedza. Iespējas iepazīties ar rietumvalstu pieredzi nebija, tāpēc izvērsās plaša sadarbība ar citu PSRS republiku zinātniekiem. Tomēr dažādu iemeslu dēļ daudzi pētījumi netika pabeigti un to rezultāti netika publicēti. Agrotehniskie pētījumi tika veikti gan lielsaimniecību, gan mazdārziņu vajadzībām, bet šķirņu izvērtēšana - tikai mazdārziņu prasībām atbilstoši, jo jauni dārzi lielsaimniecībās vairs netika stādīti.

Pēc patstāvīgas valsts atjaunošanas strauji pieauga interese par komercdārziem. Līdzīgi kā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, interesi izraisīja Rietumeiropas šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas, kuras, kā rāda pēdējo gadu pieredze, bez to adaptēšanas mūsu apstākļiem var radīt lielus zaudējumus. Tā kā lietišķo pētījumu virzienu, kuri būtu nepieciešami mūsu komercdārzniekiem, ir daudz, pētījumi ir ilggadīgi, bet finansējums šādiem virzieniem niecīgs, ir svarīga iepriekš veikto pētījumu rezultātu sistematizēšana un izvērtēšana. Lai arī mainījušās varas un augļu ražošanas uzdevumi, tomēr augsne, klimats un reljefs - tātad augļaugu augšanas apstākļi - ir mainījušies maz, tāpēc iepriekš veiktie pētījumu rezultāti var būt noderīgi arī šodien.

Šeit apkopota informācija par pētījumiem un to svarīgākajiem rezultātiem augļkopības nozarē Latvijā no 19. gs. sākuma līdz šodienai.

18

1.1. Pētījumi 19.gs. un 20.gs. pirmajā pusē Pirmo grāmatu latviešu valodā par augļu koku audzēšanu izdeva un arī pirmo kokaudzētavu

1803. gadā izveidoja J.H. Cigra (Zigra). Vēlāk plašākas kokaudzētavas Rīgā izveidoja C.H. Vāgners (Wagner) un C.W. Šohs (Schoch), bet Cēsu novadā grāfs A. fon Sīverss (von Sievers). Pie kokaudzētavām parasti bija arī pomoloģiskie dārzi, kuros stādīja no Rietumeiropas vai Krievijas ievestās šķirnes. Kokaudzētavas arī izplatīja šo šķirņu stādus. 1871. gadā grāmatu „Zemkopja augļu koku dārzs” izdeva arī S. Klevers. Dārzkopības propagandā iesaistījās arī publicisti, piemēram, J. Penģerots-Svešais.

1910. gadā atvēra pirmo dārzkopības skolu Bulduru muižā1

1924. gadā izvirzījās jautājums par dārzkopības izmēģinājumu stacijas dibināšanu. 1926. gadā P. Gailītis – nākošais Pūres izmēģinājumu stacijas direktors - uzsāka izstrādāt stacijas organizācijas plānu. To nodibināja 1930. gadā [

. Nedaudz vēlāk Priekuļos tika izveidota dārzkopības izmēģinājumu nodaļa pie Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības 1921. gadā izveidotā Priekuļu Lauksaimniecības institūta. Pēc Pirmā pasaules kara, kad dārzkopība atkal strauji attīstījās, kļuva iespējams iegūt arī augstāko izglītību Latvijas Universitātē.

429]. Stacijas vadītājs bija vienīgais zinātniskais līdzstrādnieks. Viņam palīdzēja studenti praktikanti, kuri vēlāk kļuva par pazīstamiem dārzkopjiem. 1934. gadā uzsāka pomoloģiskā dārza izveidi un pētījumus par dažādu šķirņu – gan introducēto, gan vietējo piemērotību audzēšanai Pūrē. Pētījumus agrotehnikā uzsāka tikai nedaudzos virzienos – pētīja augsnes kopšanas paņēmienus, vainagu veidošanas metodes un skaidroja apūdeņošanas lietderību. Stacija veica lielu darbu ogu kultūru attīstībā. Veica pētījumus ar ērkšķogām, it sevišķi to pavairošanas metodēm. Labākie rezultāti tika iegūti ar viengadīgiem noliekšņiem. Tas deva iespēju pavairot visas jaunās pret miltrasu izturīgās šķirnes. Pavairoja arī sarkanās jāņogas un vēlāk, kad pieauga pieprasījums, arī baltās jāņogas. P. Gailītis pārbaudīja Holandē iepazītu upeņu audzēšanas metodi ar apūdeņošanu.

Zemeņu pētīšanai Jūrmalā izveidoja pirmo stacijas atbalsta punktu. Jūrmalas zemeņu audzētāju stādījumos bija savairojušās zemeņu ērces un nematodes, tāpēc galvenais uzdevums bija veselo klonu atlase un to pavairošana.

Uzsāka arī pētījumus par amerikāņu lielogu dzērveņu šķirņu audzēšanas iespējām, ierīkojot stādījumu Abavas pļavu zemākajās vietās.

Pētījumus par vīnogu audzēšanu Pūrē veica gan siltumnīcā, gan brīvā dabā, bet sākot ar 1938./39.gadu arī Sabiles Vīnakalnā.

Augu aizsardzības pētījumiem 1913. gadā tika nodibināta Baltijas Bio-entomoloģiskā stacija, kuras vadītājs Jānis Bickis aizsāka kaitīgo organismu pētījumus dažādām kultūrām, tai skaitā augļu kokiem.1922. gadā Baltijas Bio-entomoloģiskā stacija pārdēvēta par Augu aizsardzības institūtu, kurā mikologu J. Smaroda un J. Vīksnes vadībā veikti izmēģinājumi par augļaugu šķirņu izturību pret postošākajām slimībām un apkarošanu. Entomologs O. Konde veica ābeļu kaitēkļu bioloģijas pētījumus.

20. gadsimta 30. gados entomologs J. Zirnītis veica pētījumus par zemeņu nematodēm, jāņogu pumpurkodes un mazā salnas sprīzmeša bioloģiju un ierobežošanu.

1920.-1930. gados Augu aizsardzības institūta zinātnieki pētījumu rezultātus par augļaugu kaitīgajiem organismiem un to ierobežošanas pasākumiem apkopoja brošūrās [412].

Četrdesmito gadu sākumā un kara laikā pētījumi visos virzienos turpinājās. Augļu dārzos vērtēja šķirņu bojājumus 1939./40. un 1940./41. gada bargo ziemu laikā. Tās labi bija pārcietušas

1 http://www.bulduri.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=152&Itemid=30&lang=lv

http://www.bulduri.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=152&Itemid=30&lang=lv�

19

ne tikai vietējās šķirnes, bet arī dažas I. Mičurina izveidotās. Visvairāk pētījumu šajā laikā veica ar zemenēm gan atklātā laukā, gan siltumnīcās [319].

1.2. Zinātnes attīstība padomju laikā Gan deportāciju, gan emigrācijas rezultātā Latvijā ievērojami samazinājās pieredzējušu

augļkopju skaits, tomēr pētījumi turpinājās ne tikai Pūrē, bet arī tās atbalsta punktos Jūrmalā, Sabilē un Dvietē. Tā kā izmēģinājumu stacija bija Bioloģijas institūta pakļautībā, piecdesmito gadu sākumā šeit daudz pētījumu augļkopībā veica Bioloģijas institūta zinātnieki. Tika risinātas gan ābeļu un plūmju apputeksnēšanās problēmas, gan pētītas augšanas regulatoru lietošanas iespējas augļu dārzos.

Tūlīt pēc kara tika nodibināts Kārļu pomoloģiskais dārzs, kuru vēlāk pārveidoja par Ogres izmēģinājumu staciju. Tajā uzsāka augļu koku un ogulāju šķirņu salīdzināšanu. Selekcijas staciju atbalsta punkti bija Koknesē (A. Vīksne), Alūksnē (V. Bleijers), Dobelē (P. Upītis) un Iedzēnos (A. Maizītis, R. Āboliņš un vēlāk R. Dumbravs) [85].

1.2.1. Selekcija

Latvijā mērķtiecīga augļukoku un ogulāju selekcija sākās 20. gadsimta 50. gados. Augļukoku selekcijas pamatlicēji bija Roberts Āboliņš, Aleksandrs Maizītis un vēlāk arī Rūdolfs Dumbravs Madonas rajona „Iedzēnos”. Selekciju veica arī citās izmēģinājumu stacijās un to atbalsta punktos [400]. Ābelēm, bumbierēm un saldajiem ķiršiem visvairāk šķirņu izveidots „Iedzēnos”. No ābeļu šķirnēm mūsdienās komercdārzos nedaudz tiek audzētas ‘Forele’ un ‘Iedzēnu’. Visplašāk tiek audzēta bumbieru šķirne ‘Suvenīrs’. Kokaudzētavās tiek pavairotas arī saldo ķiršu šķirnes ‘Aleksandrs’, ‘Iedzēnu Dzeltenais’, ‘Agris’ un ‘Balzams’. „Iedzēnu” selekcijas materiālu 1990. gados pārņēma Latvijas Valsts augļkopības institūts (LVAI) Dobelē un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs (DPC). Tur no šī materiāla tika atlasītas un reģistrētas vēl rinda ābeļu un bumbieru šķirņu (skat. 4.4.; 4.5. nodaļas).

Pēteris Upītis Dobelē nodarbojās ar augļukoku selekciju, introducēja Latvijā aprikozes un diploīdās plūmes. No P. Upīša izaudzētajām šķirnēm lielāku ievērību guvusi ābeļu šķirne ‘Ilga’ un bumbieru šķirnes ‘Jumurda’ un ‘Paulīna’. Rietumeiropas bumbieru šķirnes krustošanā izmantoja JānisValters Medzē. Iegūtajiem hibrīdiem bija raksturīgi skaisti augļi, bet zema ziemcietība. Pētījumus ābeļu selekcijā veikusi arī Jevdokija Taranova ZA Bioloģijas institūtā.

Plūmju selekciju veica Antons Spolītis ZA Bioloģijas institūtā un P. Upītis Dobelē. Pašreiz ir reģistrētas A.Spolīša izveidotā šķirne ‘Lāse’ un P. Upīša ‘Minjona’ [406].

Upeņu selekciju uzsāka Anna Meļehina Pūrē, krustojot Eiropas pasugas Ribes nigrum europaeum šķirnes. Turpmāk, strādājot ZA Botāniskajā dārzā Salaspilī (tagad Nacionālais botāniskais dārzs), viņas galvenā selekcijas metode bija starpsugu hibridizācija. Šajā laikā upeņu selekcijā iesaitījās arī Māra Eglīte [426]. No iegūtajiem hibrīdiem izdalīta un pašreiz reģistrēta ‘Mara Eglite’ (‘Māra’).

Zemenes selekcionēja Viesturs Dūks Pūrē, Anna Meļehina un Pēteris Upītis. Vienīgi P. Upīša izveidotā šķirne ‘Jūnija Smaids’ kādu laiku bija rajonēto šķirņu sarakstā un saglabājusies kolekcijās.

Ērkšķogu selekcija turpinājās no 1930. līdz 1970. gadiem. Selekcionārs Arvīds Vīksne Koknesē izveidoja šķirnes ‘Koknese’, ‘Mazērkšķotā’, ‘Veldze’, ‘Pērse’, bet J. un V. Šterni Liepājas rajonā selekcionēja šķirnes ‘Kuršu Dzintars’ un ‘Pārsla’, kuras joprojām tiek audzētas

20

Latvijā. A. Vīksne periodiski strādāja arī jāņogu selekcijā. Viņa sarkano jāņogu šķirne ‘Vīksnes Sarkanās’ ir iekļauta Latvijā komerciālai audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstā [400; 401].

Tieši Latvijā pirmoreiz kultūrā 20. gadsimta 50. gados ieviesa jaunu augļaugu – krūmcidonijas.Krūmcidoniju selekciju 1950. gados Pūrē uzsāka Alberts Tīcs [437]. To sadarbībā ar Zviedrijas selekcionāriem turpināja Dobelē Silvija Ruisa.

Aprikozu un persiku selekcijā LU botāniskajā dārzā strādāja Viktors Vārna, viņa darbu turpināja Ilga Stražinska. No šīs programmas Latvijā reģistrētas 2 aprikozu un 2 persiku šķirnes, kas tiek audzētas galvenokārt piemājas dārziņos [366].

Vīnogu selekcijā labus panākumus guva Pauls Sukatnieks Dvietē, kura izveidotās šķirnes (‘Zilga’, ‘Guna’, ‘Supaga’ u.c.) reģistrētas Latvijā [97].

Salaspils NBD 1980. gados A. Ripa uzsāka brūkleņu un Amerikas lielogu dzērveņu selekciju. Tās rezultātā izdalīti vairāki perspektīvi hibrīdi [347], tai skaitā dzērveņu un brūkleņu starpsugu hibrīdi (skat. 4.16.2., 4.17.2., 4.19.17. nodaļas).

1.2.2. Šķirņu salīdzināšana

Pēckara gados grupa zinātnieku (A. Spolītis, O. Romanovska, J. Kārkliņš u.c.) veica ekspedīcijas pa Latviju un konstatēja, ka vietējās augļu koku šķirnes labi pārcietušas bargās ziemas. Tika izdalīti arī dažādi nezināmas izcelsmes augļaugu īpatņi, labākos no tiem pavairoja un nosauca par tautas selekcijas šķirnēm. Dažas no tām saglabājušas savu nozīmi arī vēl tagad, piemēram, ābeļu šķirnes ‘Krapes Cukuriņš’, ‘Cēsu Sīpoliņš’, ‘Rīgas Rožābele’ un ‘Jelgavas Vasaras’, kā arī bumbieru šķirne ‘Talsu Skaistule’ [428; 416].

Jaunajos stādījumos tika uzsākta gan vietējo šķirņu klonu un tautas selekcijas šķirņu, gan jaunāko padomju selekcionāru šķirņu izvērtēšana. Izmēģinājumu stacijās Pūrē un Ogrē šķirņu kolekcijas tika nepārtraukti papildinātas un atjaunotas. 1970.-1980. gados salīdzināja gan Latvijas selekcionāru hibrīdus, gan citu republiku selekcionāru veidotās un Latvijā introducētās šķirnes. Ar Vissavienības institūtu starpniecību tika introducētas arī Rietumvalstīs izveidotās šķirnes. Šo pētījumu rezultātā izdalītas šķirnes, kuras pašlaik ir visvairāk audzētas komercdārzos, piemēram, ābeļu ‘Antej’, ‘Konfetnoje’, ‘Kovaļenskoje’, ‘Orļik’, ‘Auksis’, ‘Saltanat’, ‘Rubin’, ‘Tiina’, ‘Zarja Alatau’, ‘Beloruskoje Maļinovoje’ u.c., bumbieru ‘Suvenīrs’, ‘Pepi’, ‘Beloruskaja Pozdņaja’ [221; 399]. Plašas plūmju kolekcijas tika izveidotas un izvērtētas Pūrē un Ogrē [192]. Arī ogulāju šķirņu izvērtēšanu veica abās izmēģinājumu stacijās [109; 85].

1980. gadu beigās arī Dobelē - Augļkopības laboratorijā tika uzsākta ābeļu, plūmju, ķiršu, aveņu šķirņu vērtēšana [401].

Laboratorijā Pūrē izvērtēja augļu un ogu bioķīmisko sastāvu, apgūstot arī fermentu askorbinoksidāzes, polifenoloksidāzes un peroksidāzes noteikšanas metodes. Uzsāka arī augļu un ogu tehnoloģisko izvērtēšanu, pētot šķirņu piemērotību ievārījumiem, džemiem, sulām, vīniem, kompotiem un pēdējos gados arī saldēšanai [43; 83]. P. Upīša hibrīdu bioķīmiskā izpēte tika veikta arī Dobelē.

Latvijā un arī citās Padomju Savienības republikās selekcionēto un oficiālai valsts pārbaudei nodoto augļaugu šķirņu salīdzināšanu veica Valsts šķirņu salīdzināšanas iecirkņos Bauskā, Cēsīs (Āraišos) un Višķos.

21

1.2.3. Audzēšanas tehnoloģiju pētījumi

1947. gadā Pūrē iestādīja ābeļu dārzu uz veģetatīvi vairotiem potcelmiem M.1, M.2, M.4, un M.9. Plašāki pētījumi par potcelmiem veikti, sākot ar 1969. gadu, kad tika iekārtoti plaši izmēģinājumi, izmantojot Istmolingā un Mičurinskā selekcionētos potcelmus. Turpmākajos gados pierādījās, ka Mičurinskā selekcionētie potcelmi Latvijas apstākļos ir daudz izturīgāki. 1971. gadā no B.9 sēklaudžiem izdalīts perspektīvs tips Pūre 1, kurš pašlaik tiek izmantots kokaudzētavās stādu audzēšanai komercdārziem [259].

No 1987. līdz 1989. gadam Pūrē iestādīja izmēģinājumus, kuros veica kompleksus pētījumus par perspektīvo ābeļu šķirņu saderību ar dažāda auguma potcelmiem, kā arī šķirņu un potcelmu kombinācijām piemērotiem vainagu veidošanas paņēmieniem. 1987. gadā iekārtots arī Latvijā pirmais dārzs uz maza auguma potcelma B.9, kurā pārbaudīja 22 ābeļu šķirņu piemērotību slaidās vārpstas formai, arī divus dažādus stādīšanas attālumus.

Pētījumus par krūmogulāju mēslošanu atkarībā no barības elementu satura augsnē un lapās veica A. Gross gan Pūrē, gan vairākās padomju saimniecībās iekārtotajos izmēģinājumos. Noteica arī šo elementu izneses (iznesas) no augsnes [519]. Plašus pētījumus veica arī par ābeļu audzēšanas agrotehniku. Apstrādājot datus ar matemātiskajām metodēm, pierādījās, ka katrai kultūrai, atkarībā arī no citiem faktoriem, ir savs minerālvielu optimums, un raža samazinās tad, ja to saturs augsnē ir gan mazāks, gan lielāks par optimumu [155].

Plaši pētījumi veikti arī par mikroelementu un augšanas regulatoru ietekmi uz augļaugu ražošanu un salcietību [91; 89], kā arī par augšanas regulatoru izmantošanu ražas normēšanā un pirmsnovākšanas nobires aizkavēšanai [571; 398].

Pētījumos par jaunu ābeļu mēslošanu konstatēts, ka pat augsnēs ar zemu trūdvielu un fosfora un vidēju kālija saturu, regulāri apkarojot nezāles apdobēs, jaunās ābeles vāji reaģēja uz kūtsmēslu un minerālmēslu mēslojumu [522].

Daudzveidīgi pētījumi tika veikti par iespējām novērst ražošanas periodiskumu, gan palielinot dažādu minerālmēslu un organisko mēslu devas, gan zaru griešanu un ražas normēšanu. Ražošanas periodiskumu izdevās samazināt, neražas gadā saīsinot zarus līdz 4-5 gadīgam zaru posmam, kā arī, normējot augļaizmetņus ar ANU amīdu [93].

Izmēģinājumā, kurā pētīja minerālā un organiskā mēslojuma, apūdeņošanas, vainagu veidošanas sistēmas un ražas normēšanas ietekmi, pierādījās, ka minerālvielu pievadīšanas veidiem – ar minerālmēsliem vai organiskiem mēsliem - uz augļu koku ražošanu ir vienāda ietekme. Ražošanas sākumu paātrināja zaru liekšana, bet periodiskumu samazināja tikai ražas normēšana. Gan šajā izmēģinājumā, gan arī jau 1955.gadā iekārtotajā izmēģinājumā apūdeņošanas ietekme bija pierādāma gados ar nelielu nokrišņu daudzumu [522].

Pētījumus par vietējo dzērveņu ogu bioķīmisko sastāvu un stādījumu mēslošanu veica Nacionālajā Botāniskajā dārzā [346].

Veikti arī pētījumi augu aizsardzībā. 1950. gados toreizējā Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiālē J.Zirnītis kopā ar L. Pētersonu veicis pētījumus par ābeļu vīrusslimībām [509]. 1960. gados izstrādāta prognozēšanas sistēma, kas ļauj precīzi noteikt kraupja un citu slimību sporu izlidošanas laikus [59]. 1970. gados Ilgas Žerbeles vadībā veica pētījumus par augļu un ogulāju kultūru galveno slimību ierosinātāju sugu sastāvu un izplatību dārzos un glabātavās, to ierobežošanas iespējām. 1980. gados veikts ābeļu slimību un kaitēkļu monitorings. Veikti pētījumi par augļu dārzu kaitēkļu izplatību un ierobežošanas metodēm, kā arī noteikti nozīmīgāko kaitēkļu ekonomiskās bīstamības sliekšņi. Pētījumu rezultātā izstrādāta augļu dārzu kompleksās aizsardzības sistēma [506]. Pūrē pie ogulāju kaitēkļu un slimību apkarošanas sistēmas izveides strādāja I. Grosa, bet Latvijas Lauksaimniečības akadēmijā (LLA) augļaugu kaitēkļu inventerizāciju un to kaitīguma sliekšņu noteikšanu veica A. Priedīte.

22

Ieskatu par augļkopības nozares stāvokli un attīstības iespējām 20.gadsimta 80. gados deva V. Tumša pētījumi.

1.3. Augļkopības zinātne pēcpadomju laikā (20. gs. 90. gadi)

Pirmie gadi pēc atdalīšanās no Padomju Savienības augļkopības zinātnei bija ļoti smagi, visvairāk finansiāli.

Izmēģinājumu stacijas, kurās zinātniskais darbs bija tikai neliela daļa gan no saimniecības darbības, gan platību ziņā, sadalījās. No Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas atdalījās augļu un ogu ražotāji, izveidojot SIA ‘”Pūres dārzi”, atdalījās arī augļu un ogu pārstrādes cehs, siltumnīcas, lopkopība un graudu audzēšana. Turpmākajos gados izmēģinājumu stacija tika privatizēta, un izveidojās Pūres dārzkopības pētījumu centrs (Pūres DPC).

Līdzīgā veidā no lielās saimniecības atdalījās arī Ogres izmēģinājumu stacija, kura konkurences apstākļos pēc dažiem gadiem beidza darbu.

Privatizācijai bija pakļauta arī atbalsta punkta „Iedzēnu” zeme un ēkas, tāpēc viss selekcijas materiāls turpmākai izvērtēšanai tika nodots zinātniekiem Pūrē un Dobelē.

1991. gadā Vissavienības augu aizsardzības ZPI Baltijas filiāle tika pārveidota par Latvijas Valsts augu aizsardzības centru, kura nosaukumu vēlāk nomainīja uz Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centru (LAAPC).

1995.gadā no lielās saimniecības atdalījās arī Dobeles augļkopības laboratorija un izveidojās Dobeles dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacija, kuras zinātnieku sākotnējais uzdevums bija selekcionāra P. Upīša hibrīdu fonda izvērtēšanas pabeigšana. Lai izmantotu izvērtēšanas rezultātā izdalītos hibrīdus, kuri atzīti kā atsevišķu īpašību donori, tika uzsākta 5 nozares attīstībai nozīmīgāko kultūru – ābeļu, saldo ķiršu, krūmcidoniju, aveņu un upeņu selekcija. Sadarbības paplašināšanās ar Rietumvalstu zinātniskajām iestādēm deva iespēju ievērojami papildināt visu augļaugu kolekciju stādījumus un veikt tajos šķirņu izvērtēšanu, izdalot tajos ne tikai audzēšanai piemērotākās šķirnes, bet arī vērtīgus donorus turpmākai selekcijai.

Pēc privātīpašuma atjaunošanas uz zemi strauji pieauga interese par intensīvu dārzu stādīšanu, par to audzēšanas tehnoloģijām. Lai izvērtētu ārzemju pieredzi intensīvo dārzu audzēšanas tehnoloģijās, potcelmu un šķirņu piemērotību, šāda veida pētījumi bija jāuzsāk arī Latvijā. Lai pēc iespējas ātrāk risinātu problēmas, kuras radās komercdārzu stādītājiem, pētniecības darbā bija jāiesaista arī citās zinātniskajās institūcijās strādājošie zinātnieki. Valsts nozīmes pētniecības programmas „Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā” ietvaros 1997. gadā tika uzsākta apakšprogramma „Konkurentspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde un realizācija”.Neraugoties uz niecīgo finansējumu, pētījumi tika uzsākti vairākos virzienos.

Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (Dobeles DSIS), piesaistot Latvijas Lauksaimniecības universitātes LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, tika izveidots augļu un ogu pārstrādes eksperimentālais centrs, kurā tika pētīta augļu un ogu piemērotība saldēšanai, kā arī šķirņu piemērotība dažādiem pārstrādes veidiem, pieteikts patents krūmcidoniju sukāžu izgatavošanai.

Kopā ar LLU Lauksaimniecības polimēru un ūdenssaimniecības institūtu Dobelē tika uzsākti pilienveida apūdeņošanas un augsnes mulčēšanas piemērotības pētījumi ābelēm, uz maza auguma potcelmiem, avenēm, upenēm, zemenēm, saldajiem ķiršiem un plūmēm.

23

Sadarbībā ar Nacionālo Botānisko dārzu tika pētīta graudzāļu maisījumu piemērotība augļu dārzu rindstarpām, kā arī dažādu rožu dzimtas augļaugu in vitro pavairošanas tehnoloģijas īpatnību noskaidrošana.

Pūres DPC veica pētījumus par ābolu ziemas šķirņu vākšanas laikiem [103], bet LAAPC - novērojumus par kaitēkļu un slimību attīstību un optimālo termiņu noteikšanu apstrādēm ar fungicīdiem un insekticīdiem, kā arī tika uzsākti pētījumi ābeļu kraupja izplatības prognozēšanai, lai noteiktu precīzus fungicīdu pielietošanas termiņus kraupja primārās infekcijas periodā [111]. Turpinājās pētījumi par kukaiņu feromonu ķeramierīču izmantošanu ābeļu un ogulāju kaitēkļu izplatības un skaita prognozēšanai [71].

Zinātnes centrs „Ulbroka” izstrādāja mehanizācijas sistēmu augļu un ogu dārzos ar ieteicamo mašīnu tehniskajiem rādītājiem.

Dobeles DSIS tika iekārtoti 9 izmēģinājumi, kuros uzsāka pētījumus ar dažādu kultūru veģetatīvi vairotiem potcelmiem, lai izvērtētu to piemērotību Latvijas apstākļiem un arī saderību ar intensīvajiem dārziem perspektīvām šķirnēm. Sadarbības projekta ar Aiovas universitāti ietvaros tika iekārtoti izmēģinājumi ASV selekcionēto potcelmu izpētei.

Tika pabeigti pētījumi no 1987. līdz 1989. gadam Pūrē iekārtotajos izmēģinājumos par 4 klonaudžu potcelmu, 24 šķirņu, kā arī vainagu veidošanas sistēmu mijiedarbes ietekmi uz ražību un augļu kvalitāti. Šie pētījumi ļāva atmest tādas šķirņu un potcelmu kombinācijas, kas krasi samazina šķirņu ražību un nav ieteicamas audzēšanai komercdārzos, piemēram, 'Iedzēnu', 'Koričnoje Novoje', 'Tiina' un 'Lobo' kombinācijā ar vidēja auguma potcelmu B.490. Konstatētas atšķirības starp šķirnēm gala vasu īsināšanas ietekmē uz augšanu un ražību. Izmēģinājumu apjomi ļāva veikt ekonomiska rakstura pētījumus - izstrādāt tehnoloģiskās kartes intensīva tipa dārziem, kā arī aprēķināt šādu dārzu un atsevišķu šķirņu audzēšanas rentabilitāti [95; 402].

1.4. Augļkopības zinātne 21.gs. sākumā (E.Kaufmane)

Pēc gadsimtu mijas augļkopības zinātnē notika vairākas izmaiņas ar mērķi padarīt augļu un

ogu ražošanas sektoru konkurētspējīgu un kopīgi ar nozari risināt jaunus izaicinājumus. 21. gs. sākumā par vadošo zinātnisko institūciju nozarē izveidojās Latvijas Valsts augļkopības institūts (LVAI), kas tika nodibināts, 2006. gadā reorganizējot Dobeles DSIS.

Šajā periodā augļkopības zinātnē svarīgus pētījumus veica arī Pūres Dārzkopības pētījumu centrs (Pūres DPC), Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģiju institūts (LLU LF ABI), LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāte (LLU PTF), Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Minerālās barošanās laboratorija (LU BI), kā arī selekcijā darbojās ZI „Vīnkoki”.

Galvenie pētījumu virzieni: (1) Selekcija un šķirņu izpēte, (2) Ģenētika un molekulārā bioloģija; (3) Augu patoloģija un entomoloģija, (4) Audzēšanas tehnoloģijas, (5) Eksperimentālā pārstrāde un uzglabāšana.

Latvijas Valsts augļkopības institūts koordinē pētījumu virzienus, kas saistīti ar komercaugļkopības attīstību Latvijā, akcentu liekot uz vidi saudzējošām un riskus mazinošām audzēšanas tehnoloģijām, kā arī veic lielāko pētījumu daļu, kas saistīta ar augļaugu selekciju, augu patoloģiju, ģenētiku un molekulāro bioloģiju, izstrādājot un adaptējot jaunas biotehnoloģijas metodes; veic augļu uzglabāšanas tehnoloģiju pielāgošanu vietējām šķirnēm, inovatīvu augļu un ogu pārstrādes produktu ar augstu pievienoto vērtību un bezatlikumu tehnoloģiju izstrādi.

Pūres Dārzkopības pētījumu centrs piedalās augļaugu agrotehnisko un augļu

24

uzglabāšanas pētījumu veikšanā, šķirņu atlasē un pavairošanas tehnoloģiju izstrādē un atveseļotu zemeņu stādu audzēšanā.

Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs veic pētījumus par augļaugiem kaitīgo organismu izplatības ierobežošanas iespējām ar fitosanitārajiem paņēm