6
LATVIJAS AMATNIEC Ī BAS KAMERAS INFORMAT Ī VAIS BI Ļ ETENS 2013.GADA VASARAS NUMURS ZI Ņ AS ZI Ņ AS ZI Ņ AS Amatu ŠAJĀ NUMURĀ: Jaunie meistari un zeļļi 2.lpp. Grāmatvedības ziņas 3.lpp 4.lpp. Mūsu meistari Biedrībās 5.lpp. Notikumi 6.lpp. Amatu Amatu SVEICAM jaunos amata meistarus un zeļļus! SVEICAM jaunos amata meistarus un zeļļus!

avize julijs krasa 2013 - LAK · 2013. 7. 18. · Sâkums 2013.gada aprîïa (pavasara) numurâ 2012.gada 27.martâ Ministru kabinets pieòçma noteikumus Nr. 224 “ Grozîjumi Ministru

  • Upload
    others

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

  • LATVIJAS AMATNIECĪBAS KAMERAS INFORMATĪVAIS BIĻETENS 2013.GADA VASARAS NUMURS

    ZIŅASZIŅASZIŅASAmatuŠAJĀ NUMURĀ:

    Jaunie meistari un zeļļi2.lpp.

    Grāmatvedības ziņas3.lpp

    4.lpp.Mūsu meistari

    Biedrībās5.lpp.

    Notikumi6.lpp.

    AmatuAmatu

    S VEICA Mjaunos amata meistar us un

    zeļļus!

    S VEICA Mjaunos amata meistar us un

    zeļļus!

  • 2 LAK 2013.gada vasaras numurs AMATU ziņas

    IZGLĪTĪBAIZGLĪTĪBAAmata meistari un zeïïi, kuri diplomus saòçma 2013.gada 19.jûlijâ

    Goda meistare

    friziera amatâ69 Zîle Muiþniece

    Amata meistari

    bûvmâkslas mantojuma restauratora amatâ2673/5984 Laura Âdmine

    kokgriezçja amatâ2694/6005 Jânis Prikulis

    florista amatâ 2674/5985 Inna Pahomova

    friziera amatâ 2675/5986 Igors Kovaïovs2676/5987 Jeïena Trofimova

    rotkaïa amatâ2677/5988 Andrejs Jakubovskis

    kalçja amatâ2678/5989 Juris Japiòð2679/5990 Oskars Vinceviès

    keramiía amatâ 2680/5991 Ilona Abdulajeva

    maiznieka amatâ 2681/5992 Tatjana Rjabceva

    meþìîòu darinâtâja amatâ 2682/5993 Olga Dogþina

    nagu kopðanas speciâlista amatâ 2683/5994 Jûlija Mihailova2684/5995 Jeïena Minèenko2685/5996 Zaiga Zîle

    namdara amatâ 2686/5997 Andis Eòìelis

    skârdnieka amatâ 2687/5998 Raimonds Kâpostiòð2688/5999 Vairis Pleiðs2689/6000 Andrejs Vahruðevs

    skursteòslaucîtâja amatâ 2690/6001 Dairis Drîksne

    vizâþista amatâ 2691/6002 Irina Saliða

    vizuâlâ tçla stilista amatâ 2692/6003 Jeïena Krilova2693/6004 Vineta Salmiòa

    Amata zeïïi

    automehâniía amatâ 5773/10223 Aleksandrs Babkinsdâmu drçbnieka amatâ5749/10199 Dana Jasinska5750/10200 Krista Kivkucâne5751/10201 Guna Kurgane5752/10202 Evija Lielbârde5753/10203 Gunta Sliðâne5754/10204 Baiba Zvejniece

    florista amatâ 5774/10224 Maina Fomenko

    friziera amatâ 5775/10225 Jeïena Zinkevièa

    galdnieka amatâ5758/10208 Timotejs Balodis5755/10205 Artis Bizuns5756/10206 Atis Iïjanovs5759/10209 Artûrs Skraès5757/10207 Ilgvars Zdanoviès

    kalçja amatâ 5776/10226 Mârîte Dâvidsone5777/10227 Artûrs Garkuða

    maiznieka amatâ5778/10228 Zanda Kudiòa5779/10229 Jânis Kurpnieks

    maðînizðuvçja amatâ 5780/10230 Ina Dâtava5781/10231 Inga Priedîte-Grûbe

    mçbeïu galdnieka amatâ 5761/10211 Mârtiòð Ausmanis5782/10232 Janeks Beïçviès5762/10212 Gatis Demiters5763/10213 Daumants Ekmanis5764/10214 Artûrs Jankovskis5783/10233 Klâvs Kârkluvalks5765/10215 Jânis Krekovskis5766/10216 Dzintars Kristâls

    5784/10234 Lauris Lâèkalns5760/10210 Edgars Misiòð5785/10235 Âris Mûrnieks5767/10217 Kestutis Petrausks5768/10218 Toms Pïaviòð5769/10219 Gusts Siksna5770/10220 Artûrs Sipenieks5786/10236 Edgars Skadiòð5771/10221 Andrejs Ðimanajevs5772/10222 Arvîds Vaivods

    kokgriezçja amatâ 5787/10237 Lauris Lâèkalns

    sausâs bûves montiera amatâ 5788/10238 Mikus Muskars

    vizâþista amatâ 5789/10239 Agnija Bistrova5790/10240 Kistîne Grosvalde

    vizuâlâ tçla stilista amatâ 5791/10241 Gunita Avana5792/10242 Elana Bçrziòa

  • LAK 2013.gada vasaras numursAMATU ziņas 3

    GRĀMATVEDĪBAGRĀMATVEDĪBA

    Grâmatvedîba biedrîbâs, nodibinâjumos, arodbiedrîbâs un reliìiskajâs organizâcijâs(Rakstâ sniegts ieskats, kâ pareizi un profesionâli bûtu kârtojama grâmatvedîbas uzskaite nevalstiskajâs organizâcijâs.)Turpinâjums. Sâkums 2013.gada aprîïa (pavasara) numurâ

    2012.gada 27.martâ Ministru kabinets pieòçma noteikumus Nr. 224 “ Grozîjumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “ Noteikumi par grâmatvedîbas kârtoðanu un organizâciju” (turpmâk – noteikumi) 8.¹ un 8.² punkts ir izteikts jaunâ redakcijâ.

    Saskaòâ ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grâmatvedîbas kârtoðanu un organizâciju” 1.punktu noteikumi nosaka komersanta, kooperatîvâs sabiedrîbas, ârvalsts komersanta filiâles un nerezidenta (ârvalsts komersanta) pastâvîgâs pârstâvniecîbas, biedrîbas un nodibinâjuma, politiskâs organizâcijas (partijas) un politisko organizâciju (partiju) apvienîbas, reliìiskâs organizâcijas, arodbiedrîbas, iestâdes, kura tiek finansçta no valsts budþeta vai paðvaldîbu budþeta, valsts vai paðvaldîbu aìentûras, citas juridiskâs un fiziskâs personas, kas veic saimniecisko darbîbu (turpmâk – uzòçmums), grâmatvedîbas kârtoðanas un organizâcijas prasîbas. Noteikumu 8.¹ punkts paredz, ka par naudas izdevumus apliecinoðu dokumentu, kuru pievieno attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistîbâ ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlîdzinâðanu (turpmâk – avansa norçíins), var izmantot kases èeku vai citu dokumentu, kas sagatavots atbilstoði normatîvajiem aktiem par nodokïu un citu maksâjumu reìistrçðanas elektroniskajâm ierîcçm un iekârtâm (turpmâk – kases èeks) ðâdos gadîjumos:- ja kases èeks satur visus likuma :” Par grâmatvedîbu” 7.panta noteiktos attaisnojuma dokumentam nepiecieðamos rekvizîtus un informâciju, izòemot rekvizîtu – autora paraksts;- ja kases èekâ nav visi attaisnojuma dokumentam nepiecieðamie rekvizîti un informâcija, bet ir:- kases èeka izsniedzçja noformçts attaisnojuma dokuments (kvîts), kurâ papildus likumâ “Par grâmatvedîbu” noteiktajiem rekvizîtiem un informâcijai norâdîts arî kases èeka datums un numurs,- vai papildu ieraksti ar kases èekâ neietvertajiem attaisnojuma dokumentam nepiecieðamajiem rekvizîtiem un informâciju un ðo ierakstu apstiprina ar kases èeka izsniedzçja parakstu, paraksta atðifrçjumu, ja kases èekâ tas nav norâdîts, un spiedogu, kurâ norâdîts kases èeka izsniedzçja uzòçmuma nosaukums, nodokïu maksâtâjâ reìistrâcijas numurs un juridiskâ adrese. Noteikumu 8.² punkts paredz, ka par naudas izdevumus apliecinoðu dokumentu var izmantot arî:- tâdu kases èeku, kas uzskatâms par pievienotâs vçrtîbas nodokïa rçíinu atbilstoði pievienotâs vçrtîbas nodokïi regulçjoðiem normatîvajiem aktiem. Arî tad, ja nodokïu maksâtâjs nav reìistrçjies kâ ar pievienotâs vçrtîbas nodokli apliekama persona, bet saòem atbilstoði

    likuma “Par pievienotâs vçrtîbas nodokli” 8.pantâ noteiktajâm prasîbâm noformçtu pievienotâs vçrtîbas nodokïa rçíinu, to saskaòâ ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 8.² 1.apakðpunktu var pievienot attaisnojuma dokumentam, pamatojoties uz kuru veic ierakstus grâmatvedîbas reìistros;- tâdu kases èeku, kas izsniegts (saòemts) no kases sistçmas, specializçtas ierîces vai iekârtas bez kasiera operatora lîdzdalîbas un kurâ nav ietverts preèu vai pakalpojumu saòçmçja nosaukums (fiziskajai personai – vârds, uzvârds), juridiskâ adrese (fiziskajai personai – deklarçtâ dzîvesvietas adrese) un reìistrâcijas numurs, ja kases èeks izsniegts par darîjumu, kura vçrtîba bez pievienotâs vçrtîbas nodokïa ir mazâka par 20 latiem. Saskaòâ ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 8.² 1.apakðpunktu par naudas izdevumus apliecinoðu dokumentu var izmantot kases èeku, kurâ atbilstoði likuma “ Par pievienotâs vçrtîbas nodokli” 8.pantâ noteiktajam nav norâdîts preèu vai pakalpojumu saòçmçja nosaukums (fiziskajai personai – vârds, uzvârds), juridiskâ adrese (fiziskajai personai – deklarçtâ dzîvesvieta), kâ arî Valsts ieòçmumu dienesta pieðíirtais ar PVN apliekamâs personas reìistrâcijas numurs un kura vçrtîba bez PVN ir mazâka par 20 latiem. Situâcijâs, kad kases èekâ, kas izsniegts (saòemts) no kases sistçmas, specializçtas ierîces vai iekârtas bez kasiera operatora lîdzdalîbas, nav ietverti arî citi rekvizîti, kas noteikti likuma “ Par pievienotâs vçrtîbas nodokli” 8.panta sestajâ daïâ, kases èeku var pievienot attaisnojuma dokumentam, pamatojoties uz kuru izdara ierakstus grâmatvedîbas reìistros, saskaòâ ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr. Nr.585 8.² 2.apakðpunktu, piemçram, auto stâvvietu èeki;- komandçjuma vai darba brauciena laikâ ârvalstî izsniegtu naudas izdevumus apliecinoðu dokumentu, kurâ nav visi attaisnojuma dokumentam nepiecieðamie rekvizîti un informâcija. Nodokïu maksâtâji naudas izdevumus apliecinoðu dokumentu drîkst pievienot ne tikai attaisnojuma dokumentam – avansa norçíinam, bet arî kases izdevumu orderim, pamatojoties uz kuru veic ierakstus grâmatvedîbas reìistros (neatkarîgi no tâ, vai grâmatvedîbas reìistri tiek kârtoti vienkârðâ vai divkârðâ ieraksta sistçmâ). Par ârçju attaisnojuma dokumentu var izmantot arî preces (pakalpojuma) saòçmçjam samaksâðanai izsniegta papîra formâ sagatavota dokumenta kopiju (elektroniskâ formâ vai izdruku), kas nosûtîta elektroniski skençtâ veidâ vai pa faksu, kâ arî elektroniskâ dokumenta kopiju papîra formâ (izdruku), kuras pareizîba nav apliecinâta saskaòâ ar normatîvajiem aktiem par dokumentu izstrâdâðanas un noformçðanas kârtîbu, ja saòemto dokumentu samaksâðanai bez paraksta apliecina dokumenta saòçmçja uzòçmuma atbildîgâ persona vadîtâja noteiktajâ kârtîbâ vai arî, ja darîjumu pamato cits ârçjs dokuments, kam ir juridisks spçks.

    Ierakstu sistçmas nevalstisko organizâciju grâmatvedîbâ

    Darîjumus, kuri pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, nevalstisko organizâciju grâmatvedîbâ var veikt vienkârða vai divkârða ieraksta sistçmâ. Sâkot ar 2012. pârskata gadu, biedrîbas, nodibinâjumi un arodbiedrîbas, tâpat kâ lîdz ðim reliìiskâs organizâcijas, var kârtot grâmatvedîbu vienkârðâ ierakstu sistçmâ, ja to apgrozîjums (ieòçmumi) no saimnieciskajiem darîjumiem gadâ nepârsniedz 25 000 latu. Biedrîbas, nodibinâjumi, arodbiedrîbas vai reliìiskâs organizâcijas apgrozîjums (ieòçmumi) no saimnieciskajiem darîjumiem pârskata gadâ ietver visus biedrîbas, nodibinâjuma, arodbiedrîbas vai reliìiskâs organizâcijas ieòçmumus, kas atspoguïoti ieòçmumu un izdevumu pârskatâ.

    Vienkârðâ ieraksta grâmatvedîbas sistçma Ja nevalstiskâ organizâcija, kuras ieòçmumi no saimnieciskajiem darîjumiem pârskata gadâ nepârsniedz 25 000 latu, izvçlas kârtot vienkârðâ ieraksta grâmatvedîbu, tâ sagatavo tikai ðâdas gada pârskata daïas – ieòçmumu un izdevumu pârskatu un ziedojumu un dâvinâjumu pârskatu. Lai nodroðinâtu ieòçmumu un izdevumu pârskatu un ziedojumu un dâvinâjumu pârskatu sastâdîðanu, ir jâiekârto vienkârðâ ieraksta reìistri. Iekârto naudas plûsmas uzskaites þurnâlu, kurâ reìistrç skaidrâs un bezskaidrâs naudas ieòçmumus un izdevumus, vai divus atseviðíus þurnâlus – kases grâmatu un kredîtiestâþu kontu grâmatu. Kases grâmatâ veic skaidras naudas ieòçmumu un izdevumu uzskaiti, bet kredîtiestâþu kontu grâmatâ – norçíinu un noguldîjumu kontos kredîtiestâdçs esoðâs bezskaidras naudas ieòçmumu un izdevumu uzskaiti. Lai fiksçtu gada pârskata daïu sagatavoðanai un nodokïu aprçíinâðanai nepiecieðamos datus, kâ arî veiktu NVO mantas un norçíinu kontroli, papildus iekârto attiecîgus analîtiskâs uzskaites reìistrus (piemçram, pamatlîdzekïu un nemateriâlo ieguldîjumu uzskaites reìistru, materiâlu uzskaites reìistru, debitoru uzskaites reìistru un kreditoru, t.sk. norçíinu par darba samaksu un nodokïiem, uzskaites reìistru). Pârskata gada izdevumos nedrîkst uzrâdît pamatlîdzekïu iegâdes izmaksas. Izdevumos iekïauj tikai attiecîgâ gada pamatlîdzekïu nolietojuma summu. Ikgadçjâs pamatlîdzekïu nolietojuma summas parasti aprçíina, vienmçrîgi sadalot pa gadiem derîgâs lietoðanas laikâ norakstâmâs summas, kas atbilst pamatlîdzekïu uzskaites vienîbu sâkotnçjai vçrtîbai. Pamatlîdzekïu uzskaites vienîbu derîgâs lietoðanas laiku (gados) nosaka NVO pârvaldes institûcija. Ja NVO vienkârðâ ieraksta grâmatvedîbu kârto manuâli, tad naudas plûsmas uzskaites þurnâliem var izmantot kancelejas preèu veikalos nopçrkamas daudzaiïu grâmatas vai vaïçjas lapas. Minçtâs grâmatas vai vaïçjâs lapas var izmantot arî citu reìistru iekârtoðanai. Vienkârðâ ieraksta grâmatvedîbas reìistrus var kârtot ar datoru excel programmâ. NVO vienkârðâ ieraksta grâmatvedîbas kârtoðanai ir pieejama bez maksas tieðsaistes reþîmâ grâmatvedîbas programma (www.vadipats.lv).

    Grâmatvedîba biedrîbâs, nodibinâjumos, arodbiedrîbâs un reliìiskajâs organizâcijâs

    Žurnāls “Bilance”, Nr.21/11.2012

  • 4 LAK 2013.gada vasaras numurs AMATU ziņas

    MŪSU MEISTARIMŪSU MEISTARI

    Mums ir daudz labu meistaru, taèu ne vienmçr zinâm, kâds ir viòu ikdienas darbs, kâdi pasûtîjumi tiek veikti, kâdi objekti celti. Labiem sava aroda pratçjiem klientu un darba netrûkst, kur nu vçl meklçt brîvu brîdi, lai citiem râdîtu savu veikumu, kas, nereti, bûtu lielâkas intereses vçrts. Seviðíi tas attiecas uz restaurâcijas darbiem.

    Ðoreiz neliels ieskats mûsu namdara amata meistaru Çrika Berga un Klaida Kalniòa uzòçmuma SIA “ Kalber” veiktajâ darbâ – pilnîbâ restaurçtâ pasaþieru vagonâ, ko var aplûkot Latvijas Dzelzceïa muzejâ.

    Pagâjuðâ gadsimta 90. gadu sâkumâ Jelgavâ dzelzceïa vçstures izpçtes entuziasti uzgâja dzîvojamo vagonu Nr. 01776. Tas bija padomju laiku dzelzceïa strâdnieku “dzîvoklis”, kas pçc sîkâkas izpçtes izrâdîjâs viens no 1925. gada tipa pasaþieru vagoniem. Unikâlais atradums ir uzskatâms par pçdçjo “taustâmo” starpkaru Latvijas vagonbûves liecinieku. Nosaukums “1925. gada tips” norâda uz gadu, kad neatkarîgâs Latvijas valsts vçsturç pirmo reizi uzbûvçja jaunus, tikai paðu mâjâs tapuðus un nacionâlajam dzelzceïam domâtus pasaþieru vagonus.

    Vagonam bija savdabîgs dizains ar saðaurinâtiem, iesmailiem galiem. Tâ karkasu veido dzelzs konstrukcijas râmis un dzelzs statòu karkass, kas balstâs uz diviem divasîgiem Pulmaòa tipa ratiòiem.

    Tas abpusçji apðûts ar prieþu dçïiem, tâ ârsienas apklâtas ar skârda apðuvumu. Vagonam bija gan centrâlapkure, gan elektriskais apgaismojums. Jâpiezîmç, ka tajâ laikâ Austrumeiropâ lielâkoties vçl aizvien izmantoja un bûvçja pasaþieru vagonus ar koka karkasu un elektriskais apgaismojums tikko sâka savu ceïu pie pasaþieriem. Vagoni bija aprîkoti ar Vestinghauza sistçmas automâtisko bremþu iekârtu, kâ arî ar rokas bremzi.

    III klases vagonos parasti tika iekârtotas 90 sçdvietas, tâ abos galos atradâs tamburi. Vienâ vagona galâ bija iekârtota tualete, otrâ — kurtuve. Salonu aptuveni

    divâs vienâdâs: smçíçtâju un nesmçíçtâju, daïâs sadalîja starpsiena. Cietajos koka sçdekïos bija iestrâdâts linolejs. Centrâlâ eja sadalîja sçdvietas attiecîbâ 4:1. Virs sçdvietâm

    bija izvietoti bagâþas tîkliòi. Pie sienas katra loga pusç bija izvietoti drçbju pakaramie, zem loga — pelnu trauki.

    Uz grîdas pie katra loga atradâs èuguna spïaujamtrauks ar emaljçtu vâciòu. Logi bija aprîkoti ar tumði ziliem aizkariem. Vagonâ atradâs èetri krâsoti sveèu lukturi, bet divâs gareniskâs rindâs bija izvietotas 18 elektriskas spuldzes. Griestos bija iestrâdâti 9 ventilatori.

    Tieði augstâk minçtâ interjera atjaunoðana bija restaurâcijas darbu lielâkais izaicinâjums, jo interjera pçdas izpçtes laikâ tika atrastas tikai atseviðíâs vietâs, kâ solu, bagâþas tîkliòu vai pakaramo nospiedumi sienâ. Logu râmji pilnîbâ satrunçjuði. Starpsienas nojauktas. Tomçr projekta autori, izmantojot muzejâ esoðos attçlus, vagona aprakstus un izpçti ir izdarîjuði milzîgu darbu, lai visus darbus izdarîtu pçc iespçjas autentiskâk.

    Izmantota Latvijas Dzelzceïa mâjas lapas informâcija

    Mûsu meistaru darbi

  • LAK 2013.gada vasaras numursAMATU ziņas 5

    BIEDRĪBASBIEDRĪBAS

    Nevaru iedomâties cilvçku, kurð nesmaidîtu, ie- raugot pretim nâkam vai, kâ paretam izdodas ieraudzît – ar divriteni braucam laimes nesçju skursteòslauíi.

    Lai arî ikdiena ðiem vîriem nemaz tik roþaina nav, darbs ir grûts un tâpat nomâc daþâdas problçmas, kaut vai nesakârtotâs likumdoðanas dçï, “melnie” vîri, kuri ir apvi-enojuðies Latvijas Skursteò-slaucîtâju amata brâlîbâ, prot ne tikai strâdât, bet arî pavadît savu brîvo laiku.

    Ilgus gadus brâlîbai ir izveidojusies sadarbîba ar Vâcijas, Igaunijas, nu arî Zvie-drijas kolçìiem. Pçdçjos divus gadus mûsu skursteòslaucîtâji ir piedalîjuðies Starptautiskajâ skursteòslaucîtâju festivâlâ, kuru Itâlijas ziemeïos nelielâ kalnu pilsçtiòâ Santa Maria Maggiore organizç Itâlijas Nacionâlâ skursteòslaucîtâju asociâcija. Ðogad tas norisinâsies jau 32.reizi.

    Skursteòslaucîtâji septembra sâkumâ te sabrauc no visas pa-saules, lai svinçtu un godinâtu ðo seno amatu. Vietçjie stâsta, ka tieði pie viòiem ir aizsâcies skursteòslaucîtâja amats, tâdçï arî sâkusies festivâla tradîcija. 1983. gada augustâ Santa Maria Maggiore atklâts muzejs, kas veltîts skursteòslaucîtâja amatam.

    Ieskatam – mazliet no skursteòslaucîtâja amata vçstures, ko savâ meistardarba aprakstâ sagatavojis Raulis Romanovskis – mûsu jaunais skursteòslaucîtâja amata meistars un Igaunijas kolçìis, jo kaimiòvalstî amatniecîbas kvalifikâciju sistçma vçl nepastâv.

    “Skursteòslauíis – viena no senâkâm profesijâm pasaulç. Neskatoties uz to, ka skursteò-slaucîtâja amata dzimtene skaitâs Dânija, lielâ mçrâ amata tradîci-jas viòi ir pâròçmuði no saviem kaimiòiem vâcieðiem. Pirmâ çka, kurai iztîrîja dûmvadus, ir karaïa Kristiâna IV pils. 1639.gadâ ðo darbu veikðanai nolîga lietuvi-eti Gudmandu Olsenu. Ar laiku skursteòslauíu pakalpojumus iz-mantoja aizvien bieþâk, bet tikai pçc 1728.gada lielâ ugunsgrçka Kopenhâgenâ, kas nopostîja gan-drîz pusi pilsçtas, kïuva skaidrs, ka ðo problçmu jârisina valstiskâ lîmenî.

    1731.gadâ meistars Andreas Nieðke no Silçzijas tika iecelts par pirmo profesionâlo skursteòslauíi Dânijas karalistç. Oficiâlâ amata atzîðana notika tikai pçc pusgad-simta - 1778.gada 11.februârî, kad

    Skursteòslaucîtâju brâlîbaDânijas karalis Kristiâns VII izdeva pavçli par dâòu skursteòslauíu cunftes dibinâðanu, tâdçï 11.februâris tiek uzskatîts par skursteò-slaucîtâju profesionâlajiem svçtkiem.

    Kad Eiropu pâròçma slçgtie itâïu kamîni, skursteòslaucîtâji bija itâïi, pie kam bçrni no 11 gadu vecuma, kuri ielîda vçl stipri siltos skursteòos, lai tos iztîrîtu. No turienes arî nâk ticçjums, ka skursteò-slaucîtâjs atgrieþ mâjâs laimi.

    Skursteòslaucîtâjiem pastâvçja iekðçja cunftes hierarhija: skursteòslaucîtâja mâceklim bija jâstaigâ bez apaviem un, ejot kopâ

    ar meistaru, jâatpaliek par 6 soïiem, savukârt meistaru varçja atpazît pçc cilindra. Runâjot par cilindru, sâko-tnçji to uztvçra kâ joku, pareizâk sakot, parodiju – jo tâ bija aristokrâtu gal-vassega. Ar laiku izrâdîjâs, ka cilindrs ir visai praktiska lieta, jo, kamçr meistars strâdâja, tajâ varçja ielikt daþâdus sîkus instrumentus. Klîst baumas, ka augstais cilindrs ir izglâbis ne vienu vien skursteòslaucîtâja gal-vu no krîtoðiem íieìeïiem, nostrâdâjot kâ amortiza-tors. Visticamâk, ka tâ ir

    leìenda, jo skursteòslaucîtâjs, strâdâjot uz jumta, cili-ndru noòem un uzliek kepseli – melnu cepurîti no blîva auduma.

    Savukârt, ticçjums, ka skursteòslaucîtâjs nes laimi, nâk no Vâcijas.

    Ja reiz skursteòslaucîtâjs var strâdât lielâ augstumâ un ar viòu nekas slikts nenotiek, tas nozîmç, ka viòu pavada laime un nevajag noslinkot un tai pieskarties. No tâ arî ticçjums pieskarties skursteòslaucîtâja pogai. Ðî paraþa nâk no Norvçìijas, jo sâkotnçji norvçìu skursteòslaucîtâju formâm bija lielas, spoþas pogas.

    Igauòu skursteòslaucîtâju amata vçsture sâkas 1690.gada 6.novembrî, kad sûtnis no Breslavas Kaspars Mill-

    ers pirmais zvçrçja uzticîbu skursteòslaucîtâja profesijai Tartu Rât-snamâ, kur vçl mûsdienâs amata meistari dod meistara zvçrestu.

    Ilgu laiku Igaunijâ visi skursteòslaucîtâji meistari bija baltvâcieði. Vâcu tradîcijas ir saglabâjuðâs lîdz mûsdienâm, tai skaitâ arî skursteò-slaucîtâja goda mundieris ir palicis sâkotnçjais. Ilgu laiku profesijâ sagla-bâjâs ìildes paraþas. Apmâcîba notika kâ viduslaikos: 3 gadus mâceklis, 2 gadus – zellis un tikai pçc tam – meistars, pa vidu – eksâmeni. Lai kïûtu par meis-taru, bija jâmâcâs 5 gadus - kâ uni-versitâtç. Katram

    skursteòslaucîtâjam vçl bija palîgs – 4-7 gadu vecs zçns, jo daudzu kamînu skursteòi, pievadi bija ïoti ðauri, tâdçï tajos varçja ielîst tikai bçrni.

    1994.gadâ Skursteòslaucîtâju Savienîba tika reìistrçta Igauni-jas valsts reìistrâ. Var teikt, ka kopð ðî brîþa Igaunijâ bija reìistrçta jauna profesija – skursteòslaucîtâjs.

    2012.gadâ notika tradicionâlâ skursteòslaucîtâju parâde, kuru komandçja vecâkais Tallinas skursteòslaucîtâjs Leo Kalme, kurð savâ amatâ jau ir pusgadsimtu. Viens no skursteòslaucîtâjiem nesa amata karogu, uz kura bija redzams ìerbonis ar gadskaitli 1689. Parâdç piedalîjâs arî kolçìi no Latvijas un Vâcijas (tâpat kâ ðogad).

    Starp citu, pçc darba statistikas, skursteòslaucîtâju meistaru trûkums jau ir daudzos ASV ðtatos...”

  • 6 LAK 2013.gada vasaras numurs AMATU ziņas

    NOTIKUMINOTIKUMI

    Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 67213927, e - pasts: [email protected] un izdots: “W&D” SIA (tālr.: 63080121; 29491294)Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK, kā arī lasīt www.lak.lv

    Ainaþi24.augusts - Pirmsskolas tirgus19.oktobris - Rudens raþas tirgus14.decembris - Ziemassvçtku tirgusAinaþu pârvaldniece Ilona Jçkabsone - 29136539GulbeneJaunatnes parkâ tirdziòi no plkst.9.00-14.00 notiks:17.augustâ, 21.septembrî, 19.oktobrîAmatniekus un mâjraþotâjus aicina pieteikties, rakstot uz [email protected] vai zvanot 64497729, 29131404. http://www.gulbenesdome.lv/lat/pilseta_n… Jelgava24.augusts - XIII Vispârçjie Latvijas Piena, Maizes un Medus svçtki, XI Piena Paku laivu regate http://www.kultura.jelgava.lv Jelgava, 21.septembris - rudens gadatirgus http://www.kultura.jelgava.lv Limbaþi Pieteikðanâs tirgotâjiem un informâcija pa tâlr.22020052 (Çriks Ðteins)30.jûnijs, 3.augusts, 25.augusts, 29.septembris, 13.oktobris, 27.oktobris, 24.decembrishttp://www.limbazi.lv/gadatirgi-limbaos-… Salacgrîva27.jûlijs - Jûlija tirgus17.augusts - Augusta tirgus31.augusts - Pirmskolas tirgus15.septembris - Septembra tirgus29.septembris - Miíeïdienas tirgusTirgus pârvaldnieks: Gints Ostapko 26198437Saldus27. jûlijs - Saimnieku dienas tirgus10. augusts - Uguns dienas tirgus24. augusts - Pirmsskolas tirdziòð14. septembris - Cieceres tirgus28. septembris - Miíeïdienas tirgus12. oktobris - Rudens tirgus26. oktobris - Apkûlîbu tirgus09. novembris - Mârtiòtirgus23. novembris - Íekatnieku tirgus21. un 23. decembris - Ziemassvçtku tirdziòð28. un 30. decembris – Vecgada tirgusTirgotâjiem interesçties pa tâlr. 63807052Ogre24.augustâ – Sâbru tirgu no plkst.9.00 lîdz plkst.16.00 (Ogres novada amatnieku, lauksaimnieku un uzòçmçju gadatirgus un mâkslinieku kultûras programmas)31.augustâ – Vasaras izskaòas gadatirgus no plkst.9.00 lîdz plkst.16.0012.oktobrî – Rudens gadatirgus no plkst.9.00 lîdz plkst.16.00http://www.ogre24.lv/zinas/48/190840 PâvilostaSmilðu skulptûru festivâls “Zelta smilðu grauds” 27.jûlijâ. Festivâls notiks jau 17. reizi. Daþâdas mâkslas skolas no Latvijas un citâm valstîm piedalâs festivâlâ un veido skaistas un interesantas figûras no smiltîm. Festivâls norosinâs pludmalç, kur katrs interesents var redzçt kâ top smilðu skulptûras, kâ arî aplûkot konkursantu darbus festivâla noslçgumâ. www.pavilosta.lv RîgaBerga bazârâ tirdziòi: 27. jûlijâ, 10., 24. augustâ, 14., 28. septembrî. Tirgotâjus aicina pieteikties pa tâlr. 25445443 vai sûtît informâciju par paðu raþoto preci e-pastâ [email protected]

    Latvijas Etnogrâfiskais brîvdabas muzejs aicina amatniekus, pârtikas produktu tirgotâjus un çdinâtâjus lîdz 20. jûlijam pieteikties dalîbai “Mûsdienu amatniecîbas festivâlâ”, kas ðogad jau treðo reizi notiks 11. augustâ.Festivâlâ aicinâti piedalîties Latvijas amatnieki, kas strâdâ ar visdaþâdâkajâm metodçm un materiâliem, savos darinâjumos apvienojot amata prasmes, tehnoloìiju attîstîbas un mûsdienu dizaina elementus.Ar “Mûsdienu amatniecîbas festivâla” nolikumu un pieteikuma veidlapâm iespçjams

    iepazîties Brîvdabas muzeja mâjas lapâ www.brivdabasmuzejs.lv sadaïâ “Gadatirgus”.Valga5.oktobris. Livonijas Miíeïdienas gadatirgus. Uz Livonijas Miíeïdienas gadatirgu gaida kâ pircçjus, tâ arî pârdevçjus. Daudzveidîga kultûras programma. Tiks noskaidrots Livonijas labâkais zvejnieks. Tirgoðanâs vieta ir bez maksas, tâ vietâ no tirgotâjiem gaida kâdu savu tirgoto preci ziedot lielajai labdarîbas loterijai. No loterijas pârdoðanas iegûtie lîdzekïi tiks izmantoti Valgas pilsçtas viena kultûras objekta atbalstîðanai. [email protected]:/ /www.visitestonia.com/lv/livonijas-miíeïdienas-gadatirgusValmiera10. augustâ, Valmieras pilsçtas svçtku ietvaros, Valmieras pilsçtas centrâ notiks Mâras dienas tirdziòð “Ar Gardu Muti Valmiermuiþâ”. Mâjraþotâju un amatnieku tirdziòð ir Valmiermuiþas kultûras biedrîbas aizsâkta skaista tradîcija, un tâs burvîba slçpjas tajâ, ka katrs no tirdziòiem tiek rîkots iezîmçjot latviskâs gadskârtas. www.gardumuti.lvVentspilsJûras svçtku gadatirgus 12. - 14. jûlijs Pilsçtas svçtku gadatirgus 2. - 4. augusts Bçrtuïa tirgus 23. - 24. augusts Zaïais tirgus 7. septembris Miíeïdienas gadatirgus 27.-28.septembris Pieteikumi gadatirgiem un ielas tirdzniecîbai pa tâlruni 636 22532; 26514325Ventspils pilsçtas svçtki no 1.-4.augustam. Tirgotâji un amatnieki, kuri îsteno senos un mûsdienu amatus, kâ arî prot demonstrçt savas amata prasmes, 3.augustâ aicinâti piedalîties svçtku tirdziòos Ostas ielas promenâdç, Lielajâ laukumâ un Reòía dârzâ. Dalîbu pilsçtas svçtkos var pieteikt lîdz 26.jûlijam.Jautâjumu vai neskaidrîbu gadîjumâ var kontaktçties ar tirdzniecîbas koordinatori Mairitu Grebi tâlr. 26609285; fakss: 63624796; e-pasts: [email protected]â8.00 Pilsçtas svçtku gadatirgus /Vecpilsçtas tirgus laukums/9.00 13. Starptautiskais ziedu paklâju festivâls “Portus Winda” /Ostas ielas promenâde/. Dalîbnieki sâk veidot Ziedu paklâjus18.30 Toròu mûzikas koncerts /Ventspils Nikolaja evaòìçliski luteriskâs baznîcas tornis/Muzicç trombonu kvartets “Shady Brass”19.00 Pilsçtas svçtku atklâðana un Pilsçtas domes Lielâs balvas un balvu pasniegðanas ceremonija /Râtslaukums/. Koncertç grupa

    “Latvian Blues Band”.3.augustâ 8.00 Pilsçtas svçtku gadatirgus /Vecpilsçtas tirgus laukums/11.00 Svçtku gâjiens /marðruts – Lielais prospekts posmâ no Vasarnîcu lîdz Brîvîbas ielai/12.00 – 15.00 Audçju darbnîcas, eksperimenti ar tekstilu /Amatu mâja/Batikoðana, daþâdi auðanas veidi, zîda apgleznoðana12.00 – 15.00 “Hercogistes laiks” /Livonijas ordeòa pils/Baroka meistarklaðu noslçgums uz pils terases - uzvedums “Ielûdz Antonio V” (izrâdes- plkst.12.00;13.00;14.00).Muzicç kori “Venda”, “Mateuss”, “Mazâ Prinèa plançtas” audzçkòi un vasaras nometnes dalîbnieki un oríestra stîgu grupa.Muzejpedagoìiskâs programmas “Es dzîvoju hercogistç” prezentâcija.Kurzemes un Zemgales hercogistes laika (16.-18.gs.) stilistika un norises pils pagalmâ.

    Lielajâ laukumâ 13.00 – 19.00 Atrakcijas bçrniem, amatniecîbas tirdziòð, çdienu un dzçrienu tirdzniecîba

    Dzirnavu laukumâ 13.00-19.00 Frizieru un vizâþistu festivâls “Jûras orhideja”Friziermâkslas meistaru (Latvija, Lietuva, Ukraina, Turcija, Vâcija) priekðnesumi/ðoviFantâzijas tçrpu prezentâcija no ‘Tessika”. Pârsteigums no grimmçtâja Româna Kaboðko/Rîga/Latvijas bçrnu apìçrba zîmola “Hebe” pavasara/vasara 2013 kolekcijas prezentâcijaFestivâla kulminâcijâ dâvana publikai - katrs tâ dalîbnieks veido matu sakârtojumu kâdam no skatîtâjiem

    Ostas ielas promenâdç13. Starptautiskais Ziedu paklâju festivâls ”Portus Winda” /Ostas ielas promenâde pie Vecâ Spîíera/9.00 - 11.00 Paklâjus vçrtç þûrija11.00 - 15.00 Paklâjus vçrtç skatîtâji16.00 Rezultâtu paziòoðana un apbalvoðana (uz lielâs skatuves)

    4.augustâ 11.00 – 16.00 Seno amatu diena /Piejûras brîvdabas muzejs/Kurzemes podnieku (Baiba un Einârs Dumpji), cepïa atvçrðana, amatu demonstrâcijas un seno çdienu degustâcijas. Spçlç grupa “Lustîgais blûmîzeris”

    Jaunie uzņēmumi

    Mūsu jaunais akmens apstrādes uzņēmuma SIA AIVARS-K (LAK reģistrācijas Nr. AUR 3-1/016) piedāvā:

    1. kapu piemiņas zīmes, granīta apmales, skulptūras, kapa vietu ierīkošana;

    2. akmens kāpņu izgatavošana, sarežģītu formu zāģēšana, akmens detaļu restaurācija;

    3. akmens zāģēšana;4. akmens skulptūras akmens + kalts metāls, interjera elementi,

    kamīna apdare;5. lauku tūrisms.

    Vadītājs Aivars Kerliņš. Tālruņi: 64127461, mob. 26410255, www.aivars-k.lv

    Teorētiskie kursi topošiem amata meistariem paredzēti no 17.septembra līdz 16.novembrim. Sākums 27.septembrī plkst. 10.00 LAK telpās Mazajā ģildē, Amatu ielā 5. Nodarbības paredzētas piektdienās, sestdienās no plkst. 10.00 - 17.00.Maksa par kursiem: Ls 200,00. Dokumenti kvalifi kācijas eksāmeniem jāiesniedz līdz 22. novembrim.Sīkāka informācija: www.lak.lv, sadaļā „Kvalifi kācija un sertifi kācija”.