Ēkas energoaudita pārskatsvilani.lv/uploads/files/5.pielik_energoaudita_parskats_bitite.pdf · Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem

6.pielikums Ministru kabineta

2012.gada 14.augusta noteikumiem Nr.559

Ēkas energoaudita pārskats

Viļānu pagasta PII „Bitīte”

RĪGA 2014.

2

2

1. Vispārīgā informācija 1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese Bērnu dārzs „Bitīte”, Radopole, Viļānu nov.

1.1.2. Ēkas kadastra numurs 78980090129001

1.1.3. Ēkas klasifikācija 1263 Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas

1.1.4. Ēkas daļa (paskaidro, ja novērtējums veikts ēkas daļai)

Visa ēka

1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku vai turētāju

1.2.1. Nosaukums/vārds, uzvārds (ja īpašnieks vai turētājs ir fiziska persona)

Viļānu novada pašvaldība

1.2.2. Reģistrācijas numurs 90009114114

1.2.3. Juridiskā adrese Kultūras laukums 1a, Viļāni, LV-4650

1.2.4. Kontaktpersona Bērnu dārza direktore

1.2.5. Kontakttālrunis 26170485

1.3. Energoauditors

1.3.1. Vārds, uzvārds Andrejs Nikolajevs

1.3.2. Sertifikāta numurs EA3 Nr.0010

1.3.3. Uzņēmums* SIA „Omnes solutions”

1.3.4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs* 40103687012

1.3.5. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese)

28449933

Piezīme. * Nenorāda ja energoauditors ir fiziska persona. 1.4. Dati par energoauditu

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums 02.07.2014

1.4.2. Energoaudita pārskata numurs 03072014.

tel:26170485

1.5. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums

Laukums, tilpums

(ja attiecināms)

Īss procesu apraksts Enerģijas nesēju sadalījums un enerģijas plūsmas **

Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms

kWh gadā % no kopējā*

Bērnu dārzs „Bitīte”

1019,1 m2 Ēkas izmantošanas veids – pirmsskolas izglītības iestāde. Ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gads ir 1984. Ēkas konstrukcijas: pamati no saliekamā dzelzsbetona blokiem, ārsienas būvētas no sarkaniem caurumotiem māla ķieģeļiem un keramzītbetona paneļiem. Ēkas pārsegumi izbūvēti no saliekamā dzelzsbetona paneļiem. Ēkas jumts ir plakanais ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Ēka ir divstāvu ar pagrabu. Ēka ir pievienota pilsētas aukstā ūdens apgādei, lokālai siltumapgādei, kanalizācijai un elektrotīkliem.

Kopā: 1019,1 m2 - - 334189,6 100 Piezīme. Ja energoefektivitātes novērtējumā un energoaudita pārskatā ir iekļauta informācija par ēku, kurā nav atsevišķa energonesēju uzskaite, bet ēka ir viena no vairākām ēkām ar kopīgu energoresursu uzskaiti, šajā daļā jāuzrāda visaptveroša sistēmas enerģijas bilance, norādot visas loģiskās vienības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un kurās tiek patērēta/saražota enerģija. Jāiekļauj enerģijas bilancē arī vienība, par kuru sastādīts pārskats. * kā daļa (%) no kopējā enerģijas nesēja patēriņa apjoma uzskaites robežās ** - ieteicams pievienot sagatavotu shematisku enerģijas plūsmu attēlojumu starp ēkām un procesiem. PIEZĪME. Ja ēkā tiek veikta tikai apgaismojuma iekštelpās uzlabošana,

kuru darbība būtiski neietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu un nomaināmo/uzlabojamo iekārtu esošais elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 20% no kopējā izmērītā

elektroenerģijas patēriņa gadā, kā arī projektā plānotais kopējais finansējums nepārsniedz LVL 20 000,00 energoaudita pārskatā aizpildīt vismaz šādas sadaļas: 1.daļa – attiecināma

visu sadaļu aizpildīšana, 2.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, 3.daļa – nav jāaizpilda, 4.daļa – nav jāaizpilda, 5.daļa – daļā 5.1. attiecināms aizpildīt 5.1.5. un 5.1.6. punktu

4

4

un to veidojošās kopsummas 5.1.7.punktā, 5.3.5.punktā attiecināma visu sadaļu aizpildīšana. Pārējie punkti 5.daļā nav attiecināmi, 6.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana,

7.daļa – attiecināms aizpildīt 7.5. un 7.6. punktu un to veidojošās kopsummas 7.7.punktā, 8.daļa – nav attiecināms, Pielikums 1.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana,

Pielikums 2.daļa – nav jāaizpilda, Pielikums 3.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana, Pielikums 4.daļa – attiecināma visu sadaļu aizpildīšana).

2. Pamatinformācija par ēku 2.1. Vispārīgā informācija

2.1.1. Konstruktīvais risinājums Ēkas konstrukcijas: pamati no saliekamā dzelzsbetona blokiem, ārsienas būvētas no keramzītbetona paneļiem ar ārējo dolomīta akmeņu apmetumu. Ēka ir divstāvu ar pagrabu. Ēka ir pievienota pilsētas aukstā ūdens apgādei, decentralizētai siltumapgādei, kanalizācijai un elektrotīkliem. 1 stāva grīdas un pagraba pārsegums no saliekamajiem dzelzsbetona paneļiem. Ēkas pārsegumi izbūvēti no saliekamā dzelzsbetona paneļiem. Ēkas jumts ir plakanais ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu.

2.1.2. Ekspluatācijā nodošanas gads 1984.

2.1.3. Stāvi 2.1.3.1. pagrabs ir

2.1.3.2. tipveida stāvi 2 (skaits)

2.1.3.3. tehniskie stāvi 1 (skaits)

2.1.3.4. mansarda stāvs 0 (ir/nav)

2.1.3.5. jumta stāvs -

2.1.4. Kopējā aprēķina platība (m2) 1019.1 1

2.1.5. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno skici)

garums (m) 58,42

platums (m) 10,5

augstums (m) 6,6 (vidējais) 2.1.6. Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi

N.p.k. Gads Pasākums

2.1.6.1. 2011. Jumta seguma remontdarbi, papildus siltumizolācijas uzstādīšana 200 mm biezumā.

2.1.6.2. 2013. Ēkas cokola daļas remontdarbi, ārēja cementa smilts apmetuma atjaunošana.

2.1.6.3. 2011. Stikloto norobežojošo konstrukciju modernizācija ar PVC pakešu logiem un ārdurvīm.

2.1.7. Cita informācija

Kopējais ēkas iekštelpu klimats ir apmierinošs, tomēr termālā komforta līmenis ir nepietiekošs dēļ tā, ka apkure sistēma esošajā ekspluatācijas brīdī nav sabalansēta. Dažu telpu temperatūra ir pazemināta, bet nepārsniedz normatīvo. Ēku iekštelpu kopējais temperatūras līmenis ir nevienmērīgs. Apkures sezonas laikā ēkā ir nodrošināta vidēja temperatūra +20; +260C. Vietām iekšējās norobežojošās konstrukcijās tika noteiktas plaisas un mitrums, kas var apdraudēt bērnu veselību. Tika konstatēts, ka apkures sistēma nenodrošina vienādi izkliedētu siltuma daudzumu, kas nozīmē, ka apkures sistēma nav sabalansēta

2.1.8. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas pielikumā uz 24.lpp.

1 vienāda ar kopējo lietderīgo platību

6

6

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Aprēķina parametri apkures periodā* Aprēķina parametri

dzesēšanas periodā*

Nr.p.k Zonas

numurs un nosaukums

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina Platība

Augstums, vidējais

Aprēķina tilpums

Temperatūra Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina temperatū

ra Perioda ilgums

Gaisa apmaiņa

Aprēķina Āra

gaisa Aprēķina

Āra gaisa

m2 m m3 °C °C dienas 1/h °C °C dien

as 1/h

2.2.1.

ZONA 1

Bērnu dārza iekštelpas 1019,1 3 3057,3 +20 -1,3 206 0,73 - - - -

- - - -

- - - -

2.2.2

ZONA 2

ZONA 3

ZONA 4

Kopā: 1019.1 3 3057.3

Vidēji: - 3 -

Piezīme: *norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus

7

7

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas 3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā, aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas ZONA1

Nr. p.k. Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i) Biezums Laukums

Būvelementa siltuma

caurlaidības koeficients

(U)

Temperatūru starpība starp

būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām

pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu

koeficients

mm m2 W/(m

2 K) K W/K

1.

Ārējās norobežojošās konstrukcijas

Fasādes sienas keramzītbetona paneļi, iekšējais cementa kaļķu apmetums, ārējais dolomīta

šķembu apmetums

20, 250, 40

581,54 0,893 21,3 519,3

2.


Ēkas cokols, raibotie dzelzsbetona paneļi, dzelzsbetona bloki, ārējais cementa apmetums

400, 30

54,58 2,127 21,3 116,1

3.

Ēkas jumts Pirmā stāva plakanais jumts, Griestu apmetums,

Dzelzsbetona pārsegums, keramzīta uzbēruma ekvivalents,

betona grīda, hidroizolācija

20, 200, 100, 50, 5

183,30 1,110 21,3 203,5

8

8

4.

Ēkas jumts Otra stāva jumts: griestu apmetums,

Dzelzsbetona pārsegums, keramzīta uzbēruma ekvivalents

, betona grīda, hidroizolācija

20, 200, 100, 50, 5

417,90 1,110 21,3 463,9

5.

Pirmā stāva grīda Pirmā stāva grīda: Dzelzsbetona pārsegums 220

mm, koka lāgas, gaisa kārta, grīdas segums koksne/linolejs/flīzes

220,20,20 601,20 1,18 13,3 709,4

6.

PVC pakešu logs ar gaisa pildījumu

PVC pakešu logs 10 299,93 1,68

21,3 503,9

7.

PVC pakešu durvis ar gaisa pildījumu

PVC pakešu tipa durvis 10 22,53 1,8

21,3 40,6

Kopā ZONA 1 2556,6

Lai noteiktu ēkas siltumenerģijas zudumus termisko tiltu dēļ, tika veikts kopējais ēkas termisko tiltu aprēķins balstoties uz šādiem LVS ISO standartiem: LVS ISO 13790:2008 G.1. pielikums; LVS ISO 10211:2007; LVS ISO 14683:2007. Aprēķins veikts balstoties uz ēkas ārējām norobežojošām konstrukcijām. Termisko tiltu siltuma zudumi tika rēķināti, pieņemot, ka no 1 m2 virsmas siltums plūst ārā ar koeficientu 0,15W/(m2*K). Visu ēkas termisko tiltu kopējie siltumenerģijas zudumi = 324.1 W/K

Kopā ZONA 1 2881

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT Faktiskais (W/K) 2881

Normatīvais*(W/K) 10902

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". **Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaita.

2 Atbilstoši LBN 002-01 normatīvām vērtībām.

9

9

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums 4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās 4.1.1. Aprēķina parametri

Nr.p.k Zonas numurs un

nosaukums Aprēķina tilpums

Aprēķina tempe-ratūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu koeficients

Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums Enerģijas atgūšana, vidēji

m3 °C 1/h W/K h %

Parametri apkures periodā

4.1.1.1. ZONA 1 3057,30 +20,00 0,73 759,33 dabiska 4920 0

ZONA 1, režīms 2**

ZONA ...

Parametri dzesēšanas periodā

ZONA 1

ZONA 2

ZONA ...

Cita informācija:

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju ** ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus. 4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

N.p.k. Iekārtas nosaukums, modelis Ražošanas gads Saražotās enerģijas daudzums

(kWh/gadā)

Pārbaudes akts* Pievienots

(jā/nē) Datums

4.1.2.1. Gaisa kondicionēšanas iekārtas netiek izmantotas.

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par dzesēšanas iekārtu pārbaudi saskaņā ar standarta LVS EN 15240:2009 G pielikumu.

10

10


-

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

4.2.1. Aprēķina parametri


nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma

ieguvumi ** Metaboliskie No

apgaismojuma ierīcēm

No karstā ūdens

sistēmas

No/uz AVK sistēmām

No/uz procesiem,

priekšmetiem

kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2


4.2.1.1.

ZONA 1 36,39 6,05 0,00 0,00 19,94 29,01 0,99 90,47


ZONA ...


ZONA 1

ZONA 2

ZONA ...

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar MK 2003.gada 11.jūlija noteikumu nr.348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” 5.7.punktu. ** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā. 4.2.2. Cita informācija

Aukstā ūdens sistēmas siltuma zudumi = - 6.52kWh/m2 gadā.

11

4.3. Siltuma piegāde/ražošana un pārvade 4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš

(vidēji gadā), norādīt arī mērvienību

Lietderības koeficients

Saražotās enerģijas

daudzums (kWh/gadā

)

Pārbaudes akts*

Pievienots (jā/nē)

Datums

Malkas katls 2008. Malka 465 m3 70% 242336,05 Nē

Malkas katls 2008. Malka 701 m3 70% 365328,11 Nē

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par apkures katlu pārbaudi saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 D pielikumu.

4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma

centralizēta siltumapgāde

X Atkarīgā pieslēguma shēma

Neatkarīgā pieslēguma shēma

X lokāla siltumapgāde

4.3.3. Informācija par energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārējiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)

Teritorijā nav ārējo siltumpārvades tīklu.


Ēkai ir centralizēta apkures sistēma ar atkarīgo pieslēgumu. Sildķermeņi - čuguna tipa radiatori un tērauda konvektori. Siltumenerģijas sadale ēkā ir nevienmērīga.

4.4. Siltuma sadale – apkures sistēma*

4.4.1. Apkures sistēma X vienas caurules

divu cauruļu

cita tipa (norādīt: decentralizēta, malkas krāšņu apkure, elektriskie radiatori)

4.4.2. Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās

Regulēšana un kontrole nav iespējama.

4.4.3. Kopējais siltumtrases garums Ēkas oriģinālais siltumapgādes projekts nav pieejams.

4.4.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis Neapmierinošs, tika veikti siltumizolēšanas darbi pagraba līmenī pašu spēkiem.


Piezīme: * ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai. 4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC)

+50

4.5.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) +10

4.5.3. Karstā ūdens sagatavošana sagatavošana siltummezglā

12

12

centralizēta apgāde

X individuālā

4.5.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips X bez cirkulācijas

ar cirkulāciju

4.5.5. Kopējais sadales shēmas cauruļu garums Karstais ūdens tiek gatavots elektrisko boileru līmenī.

4.5.6. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis nav

4.5.7. Cita informācija -

13

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite 5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz aprēķinātajiem datiem)

Enerģijas patēriņa sadalījums*

3

Izmērītie dati*1

Vidējais koriģētais*

2

(kWh gadā)

Īpatnējais koriģētais*

2

(kWh/m2

gadā)

Aprēķinātie dati *3

Siltumenerģija, vidējais

kWh

Elektroenerģija, vidējais

kWh

Kopējais vidējais (kWh

gadā)

Īpatnējais (kWh/m

2

gadā)

Siltumenerģija,

vidējais kWh

Elektroenerģija,

vidējais kWh

Kopējais vidējais

(kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m

2

gadā) CO2 izmešu daudzums

gadā

1 2 1+2=3 4=3/kopējā

plat. 5 6 7 8 7+8=9

10=9/kopējā plat.

5.1.1. Apkurei 303832,08 0,00 303832,08 298,14 311278,95 305,44 297488,10 0,00 297488,10 291,91 78536,86

5.1.2. Karstā ūdens sagatavošanai

12143,00 12143,00 11,92 11050,13 11050,13 10,84 4386,90

5.1.3. Dzesēšanai 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

5.1.4. Mehāniskajai ventilācijai

0,00 0,00 0,00

0,00 0,00

0,00 0,00

5.1.5. Apgaismojumam 8500,10 8500,10 8,34 9477,63 9477,63 9,30 3762,62

5.1.6. Citi patērētāji*4 9714,40 9714,40 9,53 9714,40 9714,40 9,53 3856,62

5.1.7. Kopā 303832,08 30357,50 334189,58 327,93 297488,10 30242,16 327730,26 321,59 90543,00

5.1.8. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju

5.1.5. Apgaismojumam izmērīto datu sadaļas dati ir matemātiski noteikti. Faktiskā uzskaite nav pieejama.

Piezīme. *1 uzrāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem diviem gadiem (2012. un 2013.gadu) no tabulām 6.3.daļā. Ja nav izmērīto datu, uzrāda aprēķinātos datus no tabulām 6.3.daļā. Ja ir kopēja uzskaite, datus uzrāda vienā ailē, paskaidrojot 6.1.9.daļā. *2 norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, korekcija nedrīkst pārsniegt 10% salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem. *3 jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām arī ja nav dalīta uzskaite. *4 norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma.

14

14

5.2. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai sadalīti pa energoresursiem (ja

nav skaitītāju rādījumi, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem).

Gads

Sadalījums pa energoresursiem

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā Kurināmā veids

Mēr-vienība

Emisijas faktors

Zemākais sadegšanas

siltums*

2012.

Mitra koksne un koksnes atlikumi

beramie m3

0,264

2,68 GJ uz beramo m3,

vai 744,5 kWh

/beramkubu

86,00 61,00 12,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 85,00 72,00 79,00 70,00 465,00

2013.

Mitra koksne un koksnes atlikumi

beramie m3

0,264

2,68 GJ uz beramo m3,

vai 744,5 kWh/beram

kubu

52,00 74,00 66,00 67,00 0,00 0,00 0,00 0,00 86,00 114,00 94,00 148,00 701,00

Piezīme: neiekļauj transporta vajadzībām patērēto degvielu. * norādīt aprēķinā izmantoto zemāko sadegšanas siltumu (kWh/mērvienība)

15

15

5.3. Enerģijas patēriņa dati 5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā

2012. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh


Kopējais vidējais (kWh gadā)

Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh 35960 35178 20325 17459 0 0 0 0 44559 48467 45080 56806 303832

Eksperta izmantotās metodes apraksts Par 2012-2013. gadu dati tika iegūti no ēkas apsaimniekotāja kurināma patēriņa veidā. Iesniegtie dati atspoguļoja mitras malkas/ malkas atlieku patēriņu (m3) gadā. Lai aprēķinātu siltumenerģijas patēriņu ēkas apkurei, tika pieņemts, ka kurināma ber. m3 zemākais sadegšanas siltums = 744,5 kWh/beramkubu,

malkas katla lietderības koeficients = 70%. Apkures vajadzībām tiek izmantota mitra malka ( glabājas atklātā gaisā) un koksnes atlikumi. Siltumenerģijas patēriņš tiek noteikts izmantojot sekojošo formulu: =Kurinamais*2,68 ( koksnes atlikumu zemāka siltumspēja GJ)*0,2778 ( konversijas koeficients uz MWh)*0,7( katla vidējais lietderības koeficients*1000.

5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai.

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā

16

16



Kopējais vidējais (kWh gadā)


Kopējais enerģijas patēriņš, kWh 1457,2 1821,5 1578,6 1092,9 364,3 242,9 364,3 485,7 485,7 1214,3 1335,7 1700,0 12143,0

Eksperta izmantotās metodes apraksts Karstais ūdens tiek ierēķināts kopējā siltumenerģijas patēriņā 5.3.1. tabulā. Aprēķins tiek veikt matemātiski, pēc skolnieku daudzuma un skolas darba stundām izmantojot Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode Ministru kabineta noteikumi Nr.348 .

5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā

2012. Aukstā ūdens patēriņš, m3

2013. Aukstā ūdens patēriņš, m3

Kopējais vidējais (m3 gadā)


Aukstā ūdens patēriņš, m3

Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

17

17

5.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā

2012. Karstā ūdens patēriņš, m3

2013. Karstā ūdens patēriņš, m3

Kopējais vidējais (m3gadā)


Karstā ūdens patēriņš, m3

Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gust

s

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Kopā

2012. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh 3800 3800 3550 3500 2800 3100 2800 450 3310 3205 3850 3810 37975

2013. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh 3010 3600 3200 3350 3350 3135 2425 670 0 0 0 0 22740

Kopējais vidējais (kWh gadā) 30357,5


Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Eksperta izmantotās metodes apraksts Teorētiski aprēķinātie elektroenerģijas patēriņa dati elektrisko radiatoru, apgaismojuma, karstā ūdens patēriņa vajadzībām.

18

18

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi 6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi

Nr. p.k.

Pasākums*

Piegādātās enerģijas ietaupījums* Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot

tehnoloģijas, kurās izmanto

fosilos energoresursus,

pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos

energoresursus

Apkurei Dzesēšanai Karstā ūdens

sagatavošanai Mehāniskajai

ventilācijai Apgaismo-jumam Citi patērētāji

enerģijas ietaupījum

s, kWh/gadā

Emisijas faktors

**

enerģijas ietaupīju

ms, kWh/gad

ā

Emisijas faktors **


ms, kWh/gad

ā

Emisijas

faktors **

enerģijas ietaupījums

, kWh/gadā

Emisijas faktors

**

enerģijas ietaupījum

s, kWh/gadā

Emisijas

faktors **


ms, kWh/gad

ā

Emisijas faktors **

Aizvietotās/saražo

tās enerģijas daudzum

s***

Emisijas

faktors **

6.1.1.

Fasādes siltināšana ar 150 mm cieto akmens vati, (siltumvadības koeficients λ ≤ 0,037 W/(m*K)). Pirms siltināšanas darbiem jāveic mikroplaisu blīvēšana un nodrupušo paneļu stiprināšana. Vēdināmās fasāde ar dekoratīviem paneļiem. Jumta izejas tehniskās telpas ārsienu siltināšana ar cieto akmens vati 50 mm.

55728,6 0,264

6.1.2.

Cokola siltināšana ar 100 mm biezu ekstrudētā putupolistirola siltumizolāciju (siltumvadības koeficients λ ≤ 0.037). Ierakt putupolistirolu 1.0 m gruntī.

10830,6 0,264

19

19

6.1.3.

Jumta pārseguma siltināšana ar minerālvati 280 mm, vai ekvivalentu (siltumvadības koeficients λ ≤ 0.037 W/(m*K)). Jumta hidroizolācijas klājuma uzlabošana. Parapetu izbūve, ventilācijas kanālu remonts un tīrīšana.

93036,9 0,264

6.1.4.

Pagraba pārseguma siltināšana ar 100 mm siltumizolāciju, (siltumvadības koeficients λ ≤ 0,037 W/(m*K)). Pārseguma armēšana. Pagraba 2 durvju nomaiņa.

37973,3 0,264

6.1.5.

Jumta tehniskās telpas siltināšana ar siltumizolāciju 150 mm biezumā (siltumvadības koeficients λ ≤ 0,039 W/(m*K)).

8951,0 0,264

KOPĀ: 206520,3 0,264 0,00 0,000 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,0 0,00 0,00

* Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma ieviešana. Atbilstoši ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu – tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākums dotajā pozīcijā palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu. ** ja MK 14.08.2012. noteikumu Nr. 559 1.pielikuma 1.tabulā noteiktās CO2 faktoru vērtības ir koriģētas saskaņā ar MK 14.08.2012. noteikumu Nr. 559 1.pielikuma 5. vai 7.punktu, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jāuzrāda 6.2.daļā. *** Ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi un arī fosilās enerģijas aizvietošana, aizvietotās fosilās enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas aprēķināts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas 6.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam, iekārtai. Ja veikts emisijas faktora aprēķins saskaņā ar MK

14.08.2012. noteikumu nr . 559 1.pielikuma 5. vai 7.punktu, uzrādīt emisijas faktora aprēķinu.)

20

20

6.3. Papildu pasākumi Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas).

Pasākuma* nosaukums Pamatojums un apraksts Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu

finansēšanas avotu Ventilācijas kasešu iestrāde esošos PVC pakešu logos, pieplūdes gaisa apjomu

nodrošināšanai.

Dabiskās ventilācijas princips ir balstīts uz pašas dabas noteiktiem faktoriem (vējš un termiskais efekts). Šie dabas faktori rada gaisa spiediena atšķirības starp telpas iekšieni un ārpusi, kā rezultātā rodas gaisa retinājums, kas liek gaisam telpā cirkulēt, virzīties izplūdes gaisvadu virzienā, lai piesārņotais gaiss varētu izplūst, to ir jāaizvieto ar svaigu gaisu. Lai iekštelpās nokļūtu svaigs gaiss ir rekomendējams esošajos PVC pakešu logos iebūvēt ventilācijas kasetes.

Saskaņots ar projekta iesniedzēju.

21

21

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi īstenošanas

Enerģijas patēriņa sadalījums* Esošā situācija (Aprēķinātie dati no 5.1. tabulas)

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7. sadaļu)

Starpība - CO2 emisiju

samazinājums** Kopējais patēriņš

(kWh gadā) Īpatnējais

(kWh/m2 gadā)

CO2 emisija kgCO2gadā

Kopējais patēriņš (kWh gadā)****

Īpatnējais (kWh/m

2 gadā)

CO2 emisija kgCO2gadā

Patēriņa samazinājums

7.1. Apkurei 297488,10 291,91 78536,86 90967,78 89,26 24015,49 54521,36

7.2. Karstā ūdens sagatavošanai 11050,13 11,92 4386,90 11050,13 10,84 4386,90 0,00

7.3. Dzesēšanai 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

7.4. Mehāniskajai ventilācijai 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

7.5. Apgaismojumam 9477,63 9,30 3762,62 9477,63 9,30 3762,62 0,00

7.6. Citi patērētāji*** 9714,40 9714,40 3856,62 9714,40 9714,40 3856,62 0,00

7.7. Kopā 327730,26 10027,53 90543,00 121209,94 9823,81 36021,63 54521,36

7.8. Oglekļa dioksīda ietaupījumi, nomainot tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus, pret tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus

7.9. Pavisam kopā 54521,36 Piezīme Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". * datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas uzrādīti citās energoaudita pārskata sadaļās. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisiju samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumiem. *** norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10% no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Kopsummu „7.6. Citi patērētāji” jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, uzrādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi.

Energoauditors Andrejs Nikolajevs

(vārds, uzvārds) _________________

(paraksts) 03.07.2014.

(datums)

22

22

8. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums aprēķina zonās pārsniedz 3,5 m energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei uz augstumu 3,5 m visām zonām)

Kopējais aprēķina tilpums

Kopējais aprēķina tilpums dalīts ar 3,5

Enerģijas patēriņa prognoze apkurei (no

8.daļas „Apkurei”)

Pārrēķinātais patēriņš apkurei uz laukuma vienību ar augstumu

3,5m (3.kolonna dalīta ar 2.kolonnu).

nepārsniedz 3,5 m.

23

23

PIELIKUMS Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

Ēkas iekštelpās ir aprīkotās ar luminiscenta tipa gaismas ķermeņiem. Ekspluatācijas laikā gaismas ķermeņi un to armatūra ir novecojusi.

Piespiedu ventilācijas sistēma ir uzstādīta ēkas virtuvē. Virtuves platība sastāda 48,5

m2, vai 4,76 % no aprēķina platības.

24

24

Ēkas sildķermeņi pārsvarā ir čuguna tipa radiatori, kuri ekspluatācijas laikā ir novecojuši

un daļēji aizauguši. Pie tehniskās iespējas ir rekomendējams veikt radiatoru modernizāciju uz tērauda radiatoriem/konvektoriem.

Karstais ūdens tiek nodrošināts ar elektrisko boileru palīdzību.

25

25

Oriģināli ēkai tika uzstādīta mehāniskā ventilācijas sistēma. Esošajā ekspluatācijas brīdī ventilācija ir novecojusi, tā darbība ir pārtraukta. Pēc iestiklotās platības modernizācijas

uz PVC pakešu logiem un ārdurvīm, normatīvo gaisa apjomu pieplūde ir traucēta.

Oriģināli ēkai tika uzstādīta mehāniskā ventilācijas sistēma. Esošajā ekspluatācijas brīdī ventilācija ir novecojusi, tā darbība ir pārtraukta. Pēc iestiklotās platības modernizācijas

uz PVC pakešu logiem un ārdurvīm, normatīvo gaisa apjomu pieplūde ir traucēta.

26

26

Jumta virsmā, dēļ jumta konstrukcijas uzkrāj mitrumu. Renovācijas laikā ir stingri

rekomendējams izveidot noteces leņķi uz lietus ūdens kanalizāciju.

Jumta virsmā, dēļ jumta konstrukcijas uzkrāj mitrumu. Renovācijas laikā ir stingri

rekomendējams izveidot noteces leņķi uz lietus ūdens kanalizāciju.

27

27

Ēkas pagrabs. Pagrabā līmenī esošo siltumapgādes komunikāciju siltumizolācija ir novecojusi. Remonta/ renovācijas laikā ir rekomendējams veikt siltumizolācijas

modernizāciju, nomainot to uz minerālvates čaulām folijas apvalkā 30-50 mm biezumā.

Ēkas apkure tiek nodrošināta ar diviem, cieta kurināma katliem. Apkures periodā

pārsvarā darbojas viens katls, pie zemām ārgaisa temperatūrām tiek pieslēgts otrs.

28

28

Ēkas fasādes sienas ir veidotās no keramzītbetona paneļiem ar dolomīta akmens

apdari. Ārējo norobežojošo konstrukciju siltuma pretestība neatbilst būvnormatīva LBN 002-01 prasībām.

Ekspluatācijas laikā tika veikta logu un ārdurvju modernizācija uz PVC pakešu ar gaisa

pildījumu.

29

29

Ekspluatācijas laikā tika atjaunota paneļu šuvju hidroizolācija.

Veitam, virs logiem ir nodrupis ārējais dolomīta akmens segums. Pirms renovācijas

darbu īstenošanai ir stingri rekomendējams veikt paneļu remontdarbus.

30

30

2. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas 2.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā, aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

ZONA1

Nr. p.k. Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i) Biezums Laukums

Būvelementa siltuma

caurlaidības koeficients

(U)

Temperatūru starpība starp

būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām

pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu

koeficients

mm m2 W/(m

2 K) K W/K

1.


Fasādes sienas: keramzītbetona paneļi, iekšējais cementa kaļķu apmetums, ārējais dolomīta šķembu apmetums, minerālvate,

vai ekvivalents

20, 250, 40, 150

581,54 0,19 19,3 112,24

2.


Ēkas cokols: raibotie dzelzsbetona paneļi, dzelzsbetona bloki, ārējais cementa apmetums, putupolistirols

400, 100

54,58 0,32 19,3 17,19

3.

Ēkas jumts Pirmā stāva plakanais jumts: Griestu apmetums,

Dzelzsbetona pārsegums, keramzīta uzbēruma ekvivalents, betona

grīda, minerālvate, vai ekvivalents

20, 200, 100, 50, 280

183,30 0,12 19,3 21,63

4.

Ēkas jumts Otra stāva jumts: Griestu apmetums 20 , Dzelzsbetona pārsegums 200 mm,

keramzīta uzbēruma ekvivalents 100, betona grīda 50, minerālvate vai ekvivalents

20, 200, 100, 50,

417,90 0,12 19,3 49,31

31

31

280

5.

Pirmā stāva grīda Pirmā stāva grīda: dzelzsbetona pārsegums

220 mm, koka lāgas, gaisa kārta, grīdas segums koksne/linolejs/flīzes, putupolistirols

220, 20, 20, 100

601,20 0,28 11,3 169,54

6.

PVC pakešu logs ar gaisa pildījumu

PVC pakešu logs 10 299,93 1,68 19,3 503,89

7.

PVC pakešu durvis ar gaisa pildījumu

PVC pakešu tipa durvis 10 22,53 1,80 19,3 40,55

Kopā ZONA 1 914.35

Lai noteiktu ēkas siltumenerģijas zudumus termisko tiltu dēļ, tika veikts kopējais ēkas termisko tiltu aprēķins balstoties uz šādiem LVS ISO standartiem: LVS ISO 13790:2008 G.1. pielikums; LVS ISO 10211:2007; LVS ISO 14683:2007. Aprēķins veikts balstoties uz ēkas ārējām norobežojošām konstrukcijām. Termisko tiltu siltuma zudumi tika rēķināti, pieņemot, ka no 1 m2 virsmas siltums plūst ārā ar koeficientu 0,080W/(m2*K). Visu ēkas termisko tiltu kopējie siltumenerģijas zudumi = 172.87 W/K

Kopā ZONA 1 3 914.35

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT Faktiskais (W/K) 1087.23

Normatīvais*(W/K) 10904

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". **Ja nepieciešams papildināt pēc zonu skaita.

3 Bez termisko tiltu faktora

4 Atbilstoši LBN 002-01 normatīvām vērtībām.

32

32

2.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas. 2.2.1. Aprēķina parametri


nosaukums

Aprēķina. Tilpums

Aprēķina temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Vent. siltuma zudumu

koeficients Hve, (W/K)

Ventilācijas sistēmas

veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana,

vidēji

m3 °C 1/h W/K h %


1.

ZONA 1 3057,30 20,00 0,69 719,28 dabiska 4920 0,00


2.

ZONA ...


ZONA 1

ZONA 2

ZONA ...

Piezīme: * iekļaujot infiltrāciju ** ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus 2.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

N.p.k. Iekārtas

nosaukums, modelis

Iekārtas elektriskā

jauda (kW)

Iekārtas ražība m3/h

Siltuma atgūšanas efektivitāte

(%)

Plānotais patērētās enerģijas

daudzums

Plānotais saražotās enerģijas

daudzums

Plānotais darba stundu skaits gadā (kWh/gadā) (kWh/gadā)

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", veicot energosertifikāciju ēkā, ir jāveic pārbaude un jāsastāda akts par apkures katlu pārbaudi saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 D pielikumu.

33

33

2.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr.p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi

Ieguvumu

izmantošanas

koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

Metaboliskie

No apgaismoj

uma ierīcēm

No karstā ūdens sistēm

as

No/uz AVK

sistēmām

No/uz procesiem, priekšmetie

m

kWh/m2 kWh/m2 kWh/

m2 kWh/m

2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2

kWh gadā


ZONA 1 36,39 6,05 0,00 0,00 19,94 27,56 0,98 88,13 89814,61


ZONA ...


ZONA 1

ZONA 2

ZONA ...

Cita informācija

Piezīme: * sadalījums saskaņā ar MK 2003.gada 11.jūlija noteikumu nr.348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” 5.7.punktu. ** - kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

34

34

3. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr.p.k. Telpa/vai telpu grupa

Esošā situācija Prognoze Starpība

Apgaismojuma

iekārtas*

Apgaismojum

a līmenis (vid.) lx

Kopējā jauda W

Stundas

gadā h

Patēriņš Apgaismojum

a iekārtas*

Apgaismojuma līmenis (vid.) lx

Kopējā jauda W

Stundas gadā h

Patēriņš Energopa

tēriņš,

kWh/gadā

kWh/gadā

kWh

3.1. Iestādes

iekštelpas luminiscentas lampas

300 6769,74 1400 9477,63 luminiscentas

lampas 300 6769,74 1400 9477,6 0,00

Kopā 6769,74 9477,63 6769,74 9477,6 0,00

35

35

Priekšnoteikumi, kuri garantē energoauditā aprēķinātās

ekonomijas sasniegšanu:

Prognozētā ekonomija tiks garantēta gadījumā, ja:

Tuvāko apkures sezonu vidējie meteoroloģiskie dati sakritīs ar LBN 003-01 “Būvklimatoloģiju” dotajā reģionā (5 apkures periodu garumā);

Konstrukciju siltumcaurlaidība atbildīs energoaudita aprēķinātajām normatīvajām vērtībām;

Apkures, karstā ūdens apgādes sistēma darbosies bez pārtraukumiem vai traucējumiem visā gada garumā;

Ēkā netiks intensificēta dabīgā ventilācija;

Ieteiktie energoefektivitātes pasākumi tiks kvalitatīvi realizēti, atbilstoši ieteiktajiem risinājumiem;

Netiks intensificēta ēkas būvkonstrukciju amortizācija un neizmainīsies konstrukciju un komunikāciju mehāniskās/tehniskās īpašības (izņemot paredzētos siltināšanas pasākumus);

Apkures sezonā iekštelpu apkures temperatūra nebūs augstāka par energoauditā noteikto aprēķina temperatūru;

Ēkas apkures sistēma un norobežojošās konstrukcijas tiks uzturētas tehniskā kārtībā;

Tiks nivelēta videi nedraudzīga darbinieku iedarbība uz ēkas ekspluatāciju (tiks ievēroti ar ēkas izmantošanu saistītie energoefektivitātes principi);

Tiks veikti konstrukcijas nosusināšanas darbi, kuri samazinās mitruma saturu konstrukcijās līdz būvnormatīvu prasībām.

1. Pasākumi, kas veicami ēkas renovācijas laikā

Lai sasniegtu energoauditā norādīto prognozēto energoresursu ietaupījumu, pirmkārt, energoefektivitātes pasākumi ir jāīsteno atbilstoši energoaudita VI. daļā minētajai specifikācijai (siltumizolācijas materiāli jāizvēlas ar tādu siltumvadītspējas koeficientu, kas nav augstāks par norādīto, materiāla biezums nevar tikt samazināts). Otrkārt, ēkas renovācijas laikā ir jānodrošina objekta būvuzraudzība un projekta autoruzraudzība. Treškārt stingri jāseko lai siltumizolēšanas, kā arī pārējie ar ēkas energoefektivitātes uzlabošanu saistītie darbi tiek veikti atbilstoši instalācijas tehnoloģijām.

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu ieteikts veikt saskaņā ar ETAG 004 sertificētu sistēmu. ETAG 004 sistēmas, ievērojot 6 būtiskās prasības, dod pamatotu vērtējumu par fasādes energoefektivitāti un darbmūžu >25 gadiem. Ēku siltināšana atbilstoši ETAG 004 ir pamatota un efektīva prasība, kad tiek slēgti līgumi, rīkoti konkursi un izstrādātas tāmes.

Būvniecībā izmantojamo materiālu izvēlei ir būtiska nozīme ietekmē uz vidi. Pašu materiālu primārās enerģijas saturs, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un neatjaunojamo resursu izmantošana ietekmē vides stāvokli. Jāizmanto tikai tie būvniecības materiāli, kas parāda augstu savienojamību ar vidi un veselību saistībā ar šo materiālu ieguvi, pārstrādi, transportēšanu, izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu.

36

36

Būvdarbiem jābūt plānotiem un veiktiem tā, lai trokšņu līmenis, kas nonāk līdz ēkas iemītniekiem vai apkārtnē esošiem cilvēkiem ir tik zems, ka neapdraud veselību un ļauj gulēt, atpūsties un strādāt normālos apstākļos.

Uzņēmējam ir pienākums saskaņot ar ēkas apsaimniekotāja pārstāvi būvdarbu veikšanas procesu un darbu izpildes laika grafiku būvdarbiem, kas saistīti ar paaugstināta trokšņa līmeņa radīšanu, katram kalendārajam mēnesim un katrai nedēļai.

Lai pilnīgi ievērotu vides aizsardzības prasības, būvuzņēmējs pirms katra darba veida uzsākšanas novērtē vides aspektus, lai varētu precīzi veikt preventīvos pasākumus un novērstu iespējamību negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi. Būvmateriālu piegādātājam ir jāpieņem atpakaļ un jāpārstrādā būvmateriālu iepakojums.

Pirms būvdarbu uzsākšanas, jāizstrādā piegādes loģistikas plāns pamatojoties uz pielietojamo materiālu specifikācijām un ievērojot laika grafiku. Būvmateriāli tiek pakoti un piegādāti uz vairākkārt izmantojamām paletēm. Priekšroka tiek dota preču pārvadāšanai ar transporta līdzekļiem, kas atbilst vismaz EURO 3 standartam vai transporta līdzekļiem, kas izmanto alternatīvās degvielas.

2. Pasākumi, kas veicami pēc projekta pabeigšanas renovētās ēkas ekspluatācijas laikā

Lai pārbaudītu ēkas renovācijas kvalitāti, ir iespējams veikt 2 testus – ēkas termogrāfisko apsekojumu apkures perioda laikā un gaisa caurplūdes spiediena testu ( blower door). Ar termogrāfisko apsekošanu var konstatēt siltināšanas defektus - gaisa spraugas, siltumizolācijas iestrādes kvalitāti, mitruma skartās vietas, konstrukciju salaidumu vietas. Lai noteiktu gaisa apmaiņu ēkā vai pārbaudītu ēkas hermētiskumu, ir nepieciešams veikt gaisa caurplūdes spiediena testu. Mērīšanas procesā tiek noteikta gaisa caurplūde pie noteiktas spiediena starpības, ko rada kalibrēts ventilators. Gaisa caurplūdi (m³/h) nosaka, izmantojot 50Pa lielu spiediena starpību. Gaisa apmaiņas koeficientu pie 50Pa spiediena starpības nosaka mērīšanas procesā noteikto caurplūdušā gaisa daudzumu dalot ar ēkas iekšējo gaisa daudzumu. Iegūto mērvienību apzīmē ar h-1. Gaisa apmaiņas koeficients nehermētiskai jeb neblīvai ēkai ir n50 > 3 h-1; zemas enerģijas patēriņa ēkai n50 < 1.5 h-1 un pasīvajai ēkai n50 < 0.6 h-1. Atklājot vietas, caur kurām būvē cirkulē gaiss, tās iespējams noblīvēt, izmantojot attiecīgus materiālus, taču, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nākotnē, jau būvējot jaunu celtni, būtu ieteicams izvēlēties materiālus ar pēc iespējas mazāku gaisa caurlaidību.

Par ēkas ekspluatāciju atbild tās īpašnieks. Namīpašniekam svarīgi regulāri veikt ēkas vispārējo un ārkārtas apsekošanu, tās elementu un inženierietaišu tehnisko apkopi, ēkas kārtējo remontu. Vispārējās apsekošanas gaitā jāveic ēkas, tās elementu un inženierietaišu, telpu, pieguļošo teritoriju pilnīga tehniskā stāvokļa pārbaude. Vispārējā apsekošana jāveic divas reizes gadā: pavasarī un rudenī. Namīpašniekam pēc ziemas un daudzajiem atkušņiem jāskatās, kādi remontdarbi vasarā būs veicami. Savukārt rudenī māja jāsagatavo ziemošanai – lai visi logi būtu iestikloti, lai būtu nesabojāta siltumizolācija un vēdināšana un salabotas ārdurvis. Ēkas apsekošanas rezultāti ir dokumentāli jānoformē (jāreģistrē speciālā žurnālā), ieteicams veikt fotofiksāciju. Nekavējoties jānovērš konstatētie konstrukciju defekti un bojājumi.

37

37

Pēc ēkas renovācijas ir jāveic darbinieku apmācība – sākot ar vispārējiem „energoefektīvas uzvedības” pamatiem līdz tehniskajiem aspektiem, piemēram, kā pareizi vēdināt telpas, kā rīkoties ar termoregulatoriem. Ieteikts informēt par energoefektivitātes nozīmi arī iedzīvotājus, lai paaugstinātu to izpratni energoefektivitātes jomā.

Ir nepieciešams norīkot energopārvaldnieku, kas būs atbildīgs par katla/individuālā siltummezgla regulēšanu un energoresursu patēriņa monitoringa veikšanu. Lai monitorings būtu kvalitatīvs, ir nepieciešams uzstādīt individuālus skaitītājus visiem energoresursiem, kas tiek patērēti ēkā (apkure, karstais ūdens, aukstais ūdens, elektroenerģija), kā arī nepieciešams uzstādīt vairākus termometrus iekštelpās un ārējā gaisa temperatūras devēju ziemeļu fasādē. Monitorings ir jāveic sistemātiski un iegūtie dati (energoresursu patēriņš, apkurei, uzstādītā temperatūra, iekštelpu temperatūra, ārgaisa temperatūra, apkures sezonas ilgums) ir jāfiksē žurnālā. Ja kādā mēnesī apkures patēriņi ir nepamatoti lieli, ir jāmēģina noteikt iemesli un tie jānovērš.

Jāņem vērā, ka VI. daļā norādītais ietaupījums tiek prognozēts, pamatojoties uz to, ka iekštelpās pēc renovācijas tiks nodrošināta energoaudita II. daļas 4.4. punktā norādītā aprēķina temperatūra, ņemot vērā apkures pārtraukumus (uzstādītās temperatūras samazināšana nakts laikā un/vai uzstādītās temperatūras samazināšana brīvdienās un svētku dienās). Ja ekspluatācijas laikā iekštelpu temperatūra būs augstāka, tad nepieciešams veikt patēriņa korekciju laika apstākļu dēļ atbilstoši MK 2003.gada 11.jūlija noteikumu nr.348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” prasībām.

Ēkas ekspluatācijas laikā nedrīkst pieļaut siltumizolācijas materiāla saslapināšanos, kas nozīmē, ka ēkā jābūt sakārtotai lietus ūdens novades sistēmai. Ir jāseko, lai teknes būtu tīras. Nav ieteikts audzēt vīteņaugus, jo blakus esošā konstrukcijā tiks uzkrāts mitrums.

Ēkā uzstādot jaunas iekārtas, tās jāekspluatē atbilstoši iekārtu tehniskajām pasēm vai instrukcijām. Piemēram, uzstādot siltuma rekuperācijas sistēmu, ir jāievēro, lai sistēmas filtri tiktu mainīti atbilstoši piesārņotības līmenim.

Ēkas mitrums pēc celtniecības var paaugstināties, jo celtniecības procesā lielāko daļu celtniecības materiālu (piemēram, ģipsi, betonu, koku) apstrādā vai nu ar ūdeni vai citiem ūdeni saturošiem materiāliem. Ūdens iztvaikošanai no šiem materiāliem ir nepieciešams samērā ilgs laiks. Ātra celtniecība šo iztvaikošanas procesu traucē, lai gan sienām un pārējām konstrukcijām jau vajadzētu būt sausām pirms ēkas apdares. Lai uzturētu veselīgu un patīkamu telpas klimatu, ir ārkārtīgi svarīga regulāra vēdināšana. Ļoti bieži vai nu pārlieku lielas vai nepareizas vēdināšanas dēļ tiek nevajadzīgi patērēta telpu siltumenerģija, vai arī gluži pretēji - tiek nodrošināts pārāk mazs svaigā gaisa daudzums un tādējādi radīts neveselīgs telpas klimats. Pusvirus atvērti logi veicina ilgstošu vai nepietiekamu telpas siltā gaisa apmaiņu ar āra gaisu. Ilgstoša pusatvērta loga pozīcija ir izdevīga tikai no maija līdz septembrim. Ziemā vislabāk logus atvērt plaši, bet uz īsu laiku (ja iespējams – radīt caurvēja apstākļus, kas ātri, bet efektīvi izvēdinās telpu). Ņemot vērā to, ka gaisa apmaiņa, izmantojot caurvēja metodi, notiek ļoti ātri, enerģija tiek taupīta tikai tad, ja logi tiek atvērti uz īsu laiku (aptuveni 5 minūtes). Logu atvēršana ir jāpielāgo laika apstākļiem laukā (aukstums, vējš). Pamatnosacījums – jo aukstāks laiks ārā, jo īsāku laiku jāvēdina telpas.

Ja ēkā tiek izmantota siltuma rekuperācijas sistēma, tad vēdināšana nav nepieciešama. Izvēloties koka logus, jāapzinās, ka šie logi aptuveni vienu reizi 5 gados jāpārkrāso (tumši biežāk), regulāri jāatjauno lakojums. Taču, lai logi kalpotu ilgi un labi, rūpes nepieciešamas jebkura loga ekspluatācijā. Jāseko līdzi plastmasas logu apakšdaļā esošajām atverēm - tās

38

38

nedrīkst pieputēt vai citādi aizsprostoties, lai neveidotos kondensāts. No jebkura loga mehānismiem ik pa laikam jāiztīra putekļi, vienu vai divas reizes gadā jāieeļļo kustīgās detaļas, lai logs būtu ērti verams. Ja logam ir blīvgumijas, tās reizi gadā jāpārvelk ar vazelīnu vai jāapstrādā ar speciāliem silikona gumijas atjaunotājiem, lai nepaliktu cietas.

Ēkas apsaimniekotājam jānodrošina apmācība par ēkas energoefektīvu izmantošanu pēc renovācijas darbu pabeigšanas un jāizstrādā apmācības plāns. Plānā jāparedz sekojoši punkti:

ēkas energoefektivitātes rādītāji pirms būvdarbu veikšanas, ietverot iemeslu analīzi;

energoaudita pārskata analīze;

būvdarbu analīze, raksturojot pielietotos būvmateriālus, tehnoloģiskos risinājumus, inženieriekārtas;

apmācība par uzstādītajām ekspluatējamajām iekārtām, iestrādāto materiālu ekspluatācijas rokasgrāmatās un instrukcijās norādītajām ražotāju prasībām;

energoefektivitātes ieguvumi pēc darbu pabeigšanas;

enerģijas uzskaites sistēmas analīze (siltuma, karstā un aukstā ūdens, elektroenerģijas patēriņš);

lietotāju uzvedības aspekti, iespējamie varianti šo aspektu pastāvīgas pārraudzības un situācijas uzlabošanas nodrošināšanā, enerģijas sadales ekrāns;

monitoringa nepieciešamība energoefektivitātes uzlabošanai, racionālai enerģijas resursu izmantošanai un materiālo līdzekļu taupīšanai.

Pēcprojekta enerģijas patēriņa uzskaite

Pēc projekta enerģijas patēriņa uzskaitei (monitoringam) jāpielieto uzskaites sistēma, fiksējot patēriņu rakstiski uzskaites žurnālos vai elektroniski, lietojot datoru ar specializētu programmatūru. Tā kā enerģijas plūsmas uzskaite ir dalīta pa sadaļām, datu iegūšanai jāveic rādījumu nolasījumi no katram enerģijas veidam uzstādītās uzskaites aparatūras. Šo informāciju arī nepieciešams fiksēt ēkas enerģijas sadales ekrānā. Obligāti jāveic ēkas apsaimniekotāja apmācība, paskaidrojot monitoringa nepieciešamību energoefektivitātes uzlabošanai, racionālai enerģijas resursu izmantošanai un materiālo līdzekļu taupīšanai.

Ir nepieciešams uzstādīt elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītājus projekta rezultātu monitoringa nodrošināšanai vismaz 5 gadus pēc projekta aktivitāšu īstenošanas.

Documents

Ēkas energoaudita pārskatsvilani.lv/uploads/files/5.pielik_energoaudita_parskats_bitite.pdf · Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem