BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA II daļa

BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA

II daļa

Dr. biol., doc. Vizma Nikolajeva

Bioloģijas fakultāte

Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra

12. Proteobacteria tips

Klase Betaproteobacteria

Rindas:

1. Burkholderiales

2. Hydrogenophilales

3. Methylophilales

4. Neisseriales

5. Nitrosomonadales

6. Rhodocyclales


Dzimtas:

Burkholderiaceae

Ralstoniaceae

Oxalobacteraceae

Alcaligenaceae

Comamonadaceae

1. Rinda Burkholderiales

Klase BetaproteobacteriaDzimta: Burkholderiaceae

Ģintis: Burkholderia

Cupriavidus

Lautropia

Pandoraea

Paucimonas

Polynucleobacter

Ralstonia

Thermothrix

Dzimta daudzveidīga, ietver sevī aerobus un nosacīti anaerobus hemoorganotrofus un obligāti vai nosacīti hemolitotrofus organismus


Burkholderia – kustīgas (izņemot B. mallei) nūjiņas (0,5-1 x 1,5-4 m). Daudzas sugas uzkrāj PHB. Aerobas, hemoorganotrofas. Dažas sugas saista N2. Daudzi celmi pigmentēti. Plašs substrātu spektrs. Sintezē sideroforus. Noārda daudzas ksenobiotikas, tam nepieciešamie parasti lokalizēti plazmīdās. Sintezē antibiotikas

B. mallei izraisa zirgu ienāšus

B. pseudomallei cilvēkam un dzīvniekiem izraisa melioidozi (tropu rajonos)

B. cepacia, B. gladioli – nosacīti patogēns cilvēkam. Patogēnas augiem

Fitopatogēnās sugas (t.sk. B. andropogonis, B. caryophylli, B. glumae, B. plantarii) izraisa puvi u.c. (aktīvas pektināzes un celulāzes)

B. graminis


Cupriavidus – īsas, kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas. Augšanas uzsākšanu stimulē Cu, un ir rezistentas pret Cu līdz 800 M. Nosacīti plēsēji – augsnē lizē baktērijas

Polynucleobacter necessarius (vienīgā suga ģintī) – Euplotes spp. (Cyliophora) citoplazmatiski endosimbionti, protozojiem obligāti nepieciešami. Satur daudzus nukleoīdus


Ralstonia – aerobas nūjiņas, hemoorganotrofas, izņemot R. eutropha, kas ir nosacīti hemolitoautotrofas

Ģintī ietilpst augu un cilvēka patogēni, kā arī metālu-rezistentas (Ni, Co, Pb), baktērijas

R. solanacearum – izraisa augu vīti. Primārais virulences faktors – eksopolisaharīds, kas nosprosto vadaudus. Spēj augt saprofītiski augsnē

R. pickettii, R. mannitolilytica, R. gilardii – nosacīti patogēnas cilvēkam

Dzimta: Burkholderiaceae


Dzimta: Oxalobacteraceae

Ģintis: Oxalobacter

Duganella

Herbaspirillum

Janthinobacterium

Massilia

Telluria

Metaboliski daudzveidīga dzimta

Ietver aerobas un anaerobas baktērijas, arī N2 saistītājas


Dzimta: Oxalobacteraceae

Oxalobacter – īsas nūjiņas, obligāti anaerobas, hemoorganotrofas. Galvenais C un enerģijas avots – oksalāts. Pasārmina vidi. Izdala no cilvēka un dzīvnieku zarnu trakta, ūdenstilpju nogulsnēm

Herbaspirillum – kustīgi vibrioni. Aerobi, saista N2. Atrodas asociācijā ar zālaugiem – endofītiski, intercelulāri kolonizē saknes, stumbru un lapas

Janthinobacterium – kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas. Aug 4-30 °C. Daudzi celmi producē pigmentu violaceīnu. J. lividum dzīvo augsnē un ūdenī, J. agaricidamnosum – izraisa mīksto puvi kultivējamiem šampinjoniem

Janthinobacterium sp.


Dzimta: Alcaligenaceae

Ģintis: AlcaligenesAchromobacterBordetellaDerxiaOligellaPelistegaPigmentiphagaSutterellaTaylorella

Nūjiņas vai kokbaciļi. Aerobas, hemoorganotrofas. Parasti nepigmentētas


Dzimta: Alcaligenaceae

Alcaligenes – pasārmina vidi, izmanto organiskās skābes, parasti neizmanto ogļhidrātus. Atrod ūdenī, augsnē, klīniskajā materiālā

Bordetella – sīki kokbaciļi. Izmanto aminoskābes. Zīdītāju un putnu parazīti un patogēni. B. pertussis izraisa garo klepu, B. bronchiseptica – elpceļu infekcijas dažādiem dzīvniekiem, nosacīti patogēna cilvēkam

Pelistega – nekustīgas dažādas formas baktērijas ar kapsulām. Mikroaerofilas. Kultivējamas asins agarā. Pasārmina vidi. Izolētas no baložiem

Pigmentiphaga – noārda azokrāsvielas (“krāsu ēdājas”), izdalītas no augsnes


Dzimta: Comamonadaceae

Ģintis: Comamonas, Acidovorax,

Brachymonas, Delftia,

Hydrogenophaga, Lampropedia,

Macromonas, Polaromonas,

Rhodoferax, Variovorax

Genus incertae sedis: Aquabacterium, Ideonella,

Leptothrix, Roseateles,

Rubrivivax, Sphaerotilus,

Tepidomonas, Thiomonas,

Xylophilus



Taisnas vai viegli liektas nūjiņas vai spirillas, lielākā daļa kustīgas

Hemoorganotrofas vai nosacīti hemolitotrofas, oksidējot H2 vai CO. Parasti izmanto organiskās skābes

Dzīvo augsnē, ūdenī, dūņās, gan dabiskā, gan industriālā vidē

Xylophilus – patogēnas vīnogām, dažas Acidovorax sugas – zālaugiem, orhidejām un gurķiem

Klase BetaproteobacteriaDzimta: Comamonadaceae

Comamonas – aerobas, hemoorganotrofas. Izmanto galvenokārt peptonu un organiskās skābes. C. testosteroni noārda steroīdus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, bifenilus, nitrobenzolu u.c. Atrod piesārņotās vietās. Rezistentas pret smagajiem metāliem

Hydrogenophaga – kustīgas, aerobas nūjiņas. Satur katotinoīdus. Hemoorganotrofas vai hemolitoautotrofas, izmantojot H2 un CO2. Uzkrāj poli-P un PHB. Dzīvo ūdenī, augsnē, nogulsnēs

Lampropedia – nekustīgas, noapaļotas, gandrīz kubiskas baktērijas, veido plāksnes, kurās vairojas sinhroni daloties (kopā 16-64 šūnas). Plāksne ieslēgta kapsulā. Daudz PHB granulu. Aerobas, hemoorganotrofas. Aug uz virsmām plānas, hidrofobas plēves veidā. Atrod ar organiskām vielām bagātā vidē



Variovorax paradoxus (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas. Aerobas, hemoorganotrofas, bet daži celmi spēj augt litoautotrofi, izmantojot H2. Plašs substrātu spektrs. Satur plazmīdas. Noārda herbicīdus u.c. ksenobiotikas. Dzīvo augsnē

Aquabacterium – kustīgas nūjiņas. Bieži uzkrāj PHA un poli-P. Veido kapsulas, pat oligotrofos apstākļos. Mikroaerofilas. Izmanto lipīdus un organiskās skābes, neizmanto ogļhidrātus. Aug lēni. Izplatītas dzeramā ūdens bioplēvēs



Leptothrix – nūjiņas, veido pavedienus, kurus apņem heteropolisaharīdu un olbaltumvielu makstis. Makstīs uzkrājas Fe un Mn oksīdi. Šūnās PHB granulas. Aerobas, hemoorganotrofas. Izplatītas saldūdenī

L. ochracea tukšās makstis



Sphaerotilus – nūjiņas, veido pavedienus, kurus apņem makstis. Makstīs uzkrājas Fe un Mn oksīdi. Šūnās PHB granulas. Aerobas, hemoorganotrofas. Izplatītas saldūdenī

S. natans šūnas ārpus makstīm, makstīs un tukšas makstis

Klase Betaproteobacteria2. Rinda: Hydrogenophilales

Dzimta: Hydrogenophilaceae

Ģintis: Hydrogenophilus

Thiobacillus

Rindā un dzimtā ietilpst obligāti un nosacīti hemolitotrofi


Hydrogenophilus izmanto H2 par elektronu donoru. Termofilas. Nosacīti hemolitoautotrofas. Izolē no karstajiem avotiem un augsnes to apkārtnē

Thiobacillus izmanto reducētus sēra savienojumus par elektronu donoriem. Gala produkts – sulfāts. Sugas atšķiras ar augšanas pH diapazonu. Izplatītas ūdenī un augsnē, kur ir reducētie S savienojumi

Dzimta: Hydrogenophilaceae

Klase Betaproteobacteria3. Rinda: Methylophilales

Dzimta: Methylophilaceae

Ģintis: Methylophilus

Methylobacillus

Methylovorus

Rindā un dzimtā ietilpst aerobi organismi, kas oksidē metanolu, bet neoksidē metānu. Daži izmanto arī nedaudzus citus savienojumus. Atrod dažādos biotopos

CH3OH HCHO HCOOH CO2 + H2O metanols formaldehīds skudrskābe

Klase Betaproteobacteria4. Rinda: Neisseriales

Dzimta: Neisseriaceae

Ģintis: Neisseria, Alysiella,Aquaspirillum, Chromobacterium, Eikenella, Formivibrio, Iodobacter, Kingella, Microvirgula, Prolinoborus, Simonsiella, Vitreoscilla, Vogesella

Genus incertae sedis: Catenococcus,

Morococcus

Visas aerobas. Parasti opt. 32-36 °C. Var būt kapsulas

Klase BetaproteobacteriaDzimta: Neisseriaceae

Neisseria – koki, pa vienam vai pāros, reizēm tetrādes vai pavedieni. Hemoorganotrofas. LPS vietā satur LPO (lipooligosaharīdus)

Apdzīvo cilvēka un zīdītāju gļotādas. Ar fimbrijām piesaistās pie audiem

Dažas sugas patogēnas cilvēkam, citas – nosacīti patogēnas

N. gonorrhoeae izraisa gonoreju,

N. meningitidis – bakteriālo meningītu, nosacīti patogēnas

Gonokoki un meningokoki izmanto cilvēka transferīnu, laktoferīnu un hemoglobīnu par Fe avotiem

N. gonorrhoeae šūnas cilvēka

leikocītos


Alysiella filiformis – plakani, ribveidīgi daudzšūnu pavedieni, šūnas sapārotas. Kustas slīdot. Hemoorganotrofas. Atrodas siltasiņu dzīvnieku mutes dobumā. Nepatogēnas


Simonsiella – plakani, ribveidīgi daudzšūnu pavedieni, šūnas grupās pa 8. Kustas slīdot. Hemoorganotrofas. Atrodas siltasiņu dzīvnieku mutes dobumā. Nepatogēnas

S. muelleri no cilvēka mutes dobuma


Aquaspirillum – kustīgas, parasti spirillas. Hemoorganotrofas, izņemot vienu nosacītu H2 autotrofu. Dažas sugas veido mikrocistas. Atrod stāvošā saldūdenī. Heterogēna ģints

Chromobacterium violaceum (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, parasti nūjiņveida. Nosacīti anaerobas. Lielākā daļa celmu vidē ar triptofānu sintezē violaceīnu, bet subkultivējot var zaudēt pigmentu. Hemoorganotrofas. Dzīvo augsnē un ūdenī

violaceīns


Dzimta: Neisseriaceae

Iodobacter fluviatilis (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas, nosacīti anaerobas, hemoorganotrofas. Producē violaceīnu. Aug 4-30 °C. Atrod saldūdenī

Vogesella indigofera (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas, var būt pavedienos. Uzkrāj PHB. Hemoorganotrofas. Sintezē pigmentu indigoidīnu, un kolonijas ir zilā krāsā ar metālisku vara spīdumu. Atrod saldūdenī

5. Rinda: NitrosomonadalesKlase Betaproteobacteria

Dzimta: Nitrosomonadaceae

Ģintis: Nitrosomonas

Nitrosolobus

Nitrosospira

“Nitrosovibrio”

Dzimta: Spirillaceae

Ģints: Spirillum

Dzimta: Gallionellaceae

Ģints: Gallionella

Morfoloģiski, metaboliski un ekoloģiski daudzveidīga rinda


Dzimta Nitrosomonadaceae

Litoautotrofas baktērijas, kas oksidē amoniju

Nitrosomonas – lodveida, ovālas vai nūjiņveida šūnas, parasti pa vienai. Var veidot gļotainus agregātus. Parasti izdala no ūdens, reizēm no augsnes

Nitrosolobus multiformis (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, pleomorfas, daivainas šūnas. Perifērajos nodalījumos uzkrāj glikogēnu un poli-P. Izplatītas lauksaimniecības augsnēs, reizēm saldūdenī

Nitrosomonas europaea


Dzimta Spirillaceae

Spirillum – kustīgas spirillas. Mikroaerofilas, noteiktos apstākļos spēj augt aerobi. Hemoorganotrofas. Izmanto organiskās skābes. Dzīvo stāvošā saldūdenī

a ba – S. volutans šūnas fāzu kontrasta mikroskopāb – S. volutans šūnas tumšajā laukā


Dzimta Gallionellaceae

Gallionella ferruginea (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, nierveida baktērijas, kas mikroaerofilos apstākļos izdala no daudzām 2 nm platām šķiedrām savītu pavedienu. Miksotrofas. Hemolitotrofi aug in vitro minerālā barotnē O2 vidē, Fe2+ gradientā, izmantojot CO2. Aug 5-25 °C, pH 5,0-6,5. Atrod vietās, kur Fe2+ saturošs gruntsūdens sasniedz O2 saturošu vidi

Klase Betaproteobacteria6. Rinda: Rhodocyclales

Dzimta: RhodocyclaceaeĢintis: Rhodocyclus

AzoarcusAzonexusAzospiraAzovibrioaDechloromonasDechlorosomaFerribacteriumPropionibacterPropionivibrioThaueraZoogloea

Dzimta fenotipiski, metaboliski un ekoloģiski daudzveidīga


Dzimta Rhodocyclaceae

Rhodocyclus – slaidas, taisnas vai liektas nūjiņas. Satur bakteriohlorofilu a un karotinoīdus. Purpurbaktērijas. Vislabāk aug fotoheterotrofi anoksiskā vidē gaismā. Aug fotoautotrofi, izmantojot H2. Aug hemotrofi tumsā. Mezofilas un neitrofilas saldūdens baktērijas

R. tenuis



Azoarcus – kustīgas, taisnas vai ieliektas nūjiņas, pāros veido S formu. Uzkrāj PHB. Dažas sugas saista N2. Aerobas, hemoorganoheterotrofas. Sugas iedala divās biogrupās:

a) augsnes baktērijas,b) ar augiem asociētās baktērijas (zālaugu endofīti)

Ferribacterium limneticum (vienīgā suga ģintī) – taisnas vai liektas nūjiņas. Obligāti anaerobas, oksidē organiskās vielas, izmantojot Fe3+ par elektronu akceptoru. Izdalītas no ezera dūņām

Azoarcus sp.



Propionibacter pelophilus (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas. Anaerobas, hemoorganotrofas. Izmanto N2. Fermentācijas galaprodukti ir propionāts un acetāts. Izdala no dūņām

Zoogloea – jaunās kultūrās kustīgas nūjiņas, vecās – iekapsulētas zooglejā (heteropolisaharīdos). Aerobas, hemoorganotrofas. Atrodas ar organiskām vielām bagātā saldūdenī un notekūdeņos

Zoogloea ramigera kolonijas mala

Klase Gammaproteobacteria

Rindas:1. Chromatiales2. Acidithiobacillales3. Xanthomonadales4. Cardiobacteriales5. Thiotrichales6. Legionellales7. Methylococcales8. Oceanospirillales9. Pseudomonadales10. Alteromonadales11. Vibrionales12. Aeromonadales13. Enterobacteriales14. Pasteurellales


1. Rinda Chromatiales

Dzimtas:

Chromatiaceae

Ectothiorhodospiraceae

Halothiobacillaceae


Dzimta Chromatiaceae

Fotosintezējošas baktērijas. Purpursēra baktērijas

Anoksiskos apstākļos gaismā aug fotolitoautotrofi ar sulfīdu vai S0 kā elektronu donoriem

Sēra globulas uzkrājas šūnās kā oksidēšanas starpprodukts

Daudzas sugas spēj izmantot arī H2, dažas arī Fe2+

Visas sugas potenciāli miksotrofas un fotoasimilē daudzas vienkāršas organiskās vielas, visbiežāk acetātu un piruvātu. Dažas sugas spēj augt arī fotoorganoheterotrofi

Klase GammaproteobacteriaDzimta Chromatiaceae

Ģintis: Chromatium, Allochromatium,

Halochromatium, Isochromatium,

Lamprobacter, Lamprocystis,

Marichromatium, Nitrosococcus,

Pfennigia, Rhabdochromatium,

Thermochromatium, Thioalkalicoccus,

Thiocapsa, Thiococcus,

Thiocystis, Thiodictyon,

Thioflavicoccus, Thiohalocapsa,

Thiolamprovum, Thiopedia,

Thiorhodococcus, Thiorhodovibrio,

Thiospirillum


Chromatium – kustīgas, obligāti anaerobas, obligāti fototrofas nūjiņas. Prasa sulfītus. Mezofilas saldūdens baktērijas

Lamprocystis – ovālas šūnas. Obligāti fototrofas vai nosacīti hemotrofas. Purpursēra baktērijas. Dzīvo dīķos, ezeros

Chromatium sp. šūnas ar S globulām Lamprocystis roseopersicina

ar gāzu vakuolām un sēra globulām


Nitrosococcus – kustīgas, ovālas šūnas

Liela intracitoplazmatiska membrānu sistēma. Oksidē amoniju

Prasa NaCl. Izplatītas okeānos un sālsezeros

1 m


Thiocystis – šūnās uzkrāj polisaharīdus, PHB, S0 un poli-P. Izplatītas mezofilas ūdens baktērijas

Thiodictyon – nekustīgas nūjiņas, veido neregulārus tīklveida sakopojumus. Dzīvo dīķos un ezeros

Thiocystis violacea šūnas ar sēra globulām

Thiodictyon elegans šūnu tīklveida sakopojumi


Thiopedia rosea (vienīgā suga ģintī) – ovālas šūnas, veido regulārus sakopojumus pa 4, 8, 16, 32 vai vairāk šūnām. Dzīvo dīķos un ezeros

T. rosea šūnas ar gāzes vakuolām (gaišas)


Dzimta Ectothiorhodospiraceae

Ģintis: Ectothiorhodospira

Arhodomonas

Halorhodospira

Nitrococcus

Thioalkalivibrio

Thiorhodospira

Fotosintezējošas purpursēra baktērijas, līdzīgas Chromatiaceae, tikai sēra globulas uzkrājas ārpus šūnām

Atrod jūrās un sārmainā, ekstremāli sāļā vidē, kas satur sulfīdu

Ectothiorhodospira mobilis

Klase GammaproteobacteriaDzimta Ectothiorhodospiraceaec

Halorhodospira – augšanai nepieciešams vismaz 10 % NaCl, dažas sugas aug arī piesātinātā sāls šķīdumā; lizējas <0,5 M NaCl. Osmotisko stresu regulē, uzkrājot glicīna betaīnu, ektoīnu un trehalozi. Uzkrāj arī polisaharīdus, PHB un poli-P

Nitrococcus – aerobas, enerģiju iegūst, oksidējot nitrītu par nitrātu. Obligāti litoautotrofas. Izdala no jūrām

Klase GammaproteobacteriaDzimta Halothiobacillaceae

Ģints: Halothiobacillus

Kustīgas nūjiņas

Obligāti aerobas un hemolitotrofas

Oksidē neorganiskos S savienojumus par S0

Halotolerantas

Dzīvo dažādos ūdeņos

Klase Gammaproteobacteria2. Rinda: Acidithiobacillales

Dzimta: Acidithiobacillaceae

Ģints: Acidithiobacillus

Dzimta: Thermithiobacillaceae

Ģints: Thermithiobacillus

Rindā ietilpst autotrofi, kas izmanto reducētos sēra savienojumus

Mezofilas vai mēreni termofilas baktērijas


Dzimta Acidithiobacillaceae

Acidithiobacillus (agrāk Thiobacillus) – kustīgas nūjiņas. Aerobas, obligāti acidofilas, opt. pH <4,0. Dažas sugas oksidē Fe2+ vai H2. Mezofilas un termofilas sugas

A. thiooxidans – izplatītas augsnē un ūdenī

A. ferrooxidans – oksidē S savienojumus un Fe2+. Augšana pH 1,3-4,5, 10-37 °C

Thermithiobacillus tepidarius (vienīgā suga ģintī) – kustīgas nūjiņas. Aerobas, obligāti hemolitoautotrofas, mēreni termofilas. Augšana pH 5,2-8,0

Dzimta Thermithiobacillaceae

Klase Gammaproteobacteria3. Rinda: Xanthomonadales

Dzimta: Xanthomonadaceae

Ģintis: Xanthomonas, Frateuria,

Luteimonas, Lysobacter,

Nevskia, Pseudoxanthomonas,

Rhodanobacter, Schineria,

Stenotrophomonas, Thermomonas,

Xylella

Obligāti aerobas

Nereducē nitrātus, izņemot Stenotrophomonas

Opt. 20-35 °C, izņemot Thermomonas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Xanthomonadaceae

Xanthomonas – kustīgas, taisnas nūjiņas, pa vienai vai pāros. Sintezē bromētus arilpoliēnus (ksantomonadīnus), tādēļ kolonijas parasti dzeltenas. Daudzi celmi producē ksantānu – ekstracelulāru skābu heteropolisaharīdu. Hemoorganotrofas. Izmanto ogļhidrātus un organiskās skābes. Sugas asociētas ar augiem vai ir augstāko augu patogēni. Patogēni parasti, vismaz sākumā, izraisa lapu plankumainību. Ģintī 70 sugas

X. campestris inficē galvenokārt krustziežu dzimtas augus, pašlaik akceptēti 7 patovāri

X. arboricola inficē kokus un krūmus, piemēram, apses un plūmes, akceptēti 5 patovāri

X. campestris


Lysobacter – nekustīgas, tievas, bet var būt garas un slīdošas, nūjiņas, veido kapsulas. Kolonijas rozā vai dzelteni brūnas. Noārda hitīnu un citus polisaharīdus, bet ne celulozi, bieži noārda agaru. Proteolītiskas. Lizē baktērijas, sēnes un nematodes. Dzīvo augsnē un saldūdenī

Nevskia ramosa (vienīgā suga ģintī) – laterāli ekskretē polisaharīdu dabas gļotas. Uzkrāj PHB. Atrod ūdenī (neistonā). Veido plakanas, hidrofobas, rozetveida kolonijas. Ir spēcīga gaismas reparācijas sistēma


Schineria larvae (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas nūjiņas ar kapsulām. Hidrolizē hitīnu un urīnvielu. Neizmanto ogļhidrātus. Izdalītas no Wohlfahrtia magnifica, kas ir daudzu mugurkaulnieku obligāts parazīts, kāpuriem

Stenotrophomonas – kustīgas nūjiņas. Kolonijas dzeltenas, iezaļganas vai pelēkas, bet var kļūt brūnas. Hemoorganotrofas

S. maltophilia plaši izplatītas dabā, izolē arī no klīniskā materiāla. Daudz atrod rizosfērā un filosfērā. Daudzi celmi prasa metionīnu


Dzimta Xanthomonadaceae

Xylella fastidiosa (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas, taisnas nūjiņas, var veidot garus pavedienus

Hemoorganotrofas. Prasīgas pēc barības vielām

Atrod galvenokārt augu ksilēmā. Izraisa lapu audu nekrozi un kokaugu lapu sačokurošanos

Heterogēna suga, iedalāma patovāros

Klase Gammaproteobacteria4. Rinda: Cardiobacteriales

Dzimta: Cardiobacteriaceae

Ģintis: Cardiobacterium

Dichelobacter

Suttonella

Rindā ietilpst nekustīgas nūjiņas

Aerobas, izņemot Dichelobacter

Hemoorganotrofas. Izmanto ogļhidrātus

Klase GammaproteobacteriaDzimta Cardiobacteriaceae

Cardiobacter hominis (vienīgā suga ģintī) – nosacīti anaerobas. Rūgšanas galvenais galaprodukts ir pienskābe. Atrodas cilvēka deguna un mutes dobumos. Izolētas no asinīm retos bakteriālā endokardīta gadījumos

Dichelobacter nodosus (vienīgā suga ģintī) – nūjiņas ar paplašinātiem galiem. Obligāti anaerobas, ātri iet bojā skābekļa klātbūtnē. Producē ekstracelulāras, termostabilas serīnproteāzes. Aug lēni. Ir dabiski transformējams. Izraisa aitu, kazu, liellopu un briežu saslimšanu

Suttonella – aerobas. Maz zināms par patogenitāti, bet ir izolētas no pacientiem ar acu infekcijām un endokardītu


5. Rinda: Thiotrichales

Dzimtas: Thiotrichaceae

Piscirickettsiaceae

Francisellaceae

Rindā ietilpst intracelulāri parazīti zivīm (Piscirickettsia), kukaiņiem, zīdītājiem un cilvēkam (Francisella), kā arī nepatogēni hemoorganotrofi, metilotrofi un hemolitotrofi sēru oksidējoši organismi

Klase GammaproteobacteriaDzimta Thiotrichaceae

Ģintis: Thiothrix

Achromatium

Beggiatoa

Leucothrix

Thiobacterium

Thiomargarita

Thioploca

Thiospira

Lielākā daļa ģinšu uzkrāj sēru

Vairākas ģintis veido pavedienus

Ja kustas, tad slīdot, izņemot Thiospira, kam ir viciņas


Dzimta Thiotrichaceae

Thiothrix – nūjiņas, sakārtotas garos daudzšūnu pavedienos (trihomās). Daudzu sugu trihomām apkārt makstis. Trihomu apikālajos galos veidojas ieapaļas gonīdijas, kas kustas slīdot. Trihomas pamatā var būt piestiprināšanās struktūra. Reizēm veidojas trihomu rozetes

Aerobas vai mikroaerofilas. Nosacīti autotrofas, hemoorganotrofas un miksotrofas sugas. Šūnās uzkrāj sēra globulas. Atrod sēru saturošos tekošos ūdeņos un attīrīšanas iekārtu aktīvajās dūņās


Beggiatoa – šūnas līdz 10 cm garos pavedienos. Aerobas vai mikroaerofilas. Neveido makstis. Saista N2. Izmanto organiskās skābes. Uzkrāj PHB, poli-P un sēru. Oligotrofas. Gradienta organismi. Dzīvo ūdenī. Aug 0-40 °C

A. Beggiatoa sp. šūnas ar sēra globulām

B. Baktērijas straumē

A

B


Thiomargarita namibiensis (vienīgā suga ģintī) – ekstremāli lielas šūnas, diametrs 50-750 m. Oksidē sulfīdu. Centrālajā vakuolā uzkrāj rezerves nitrātus, kas kalpo kā elektronu akceptori. Veido pavedienus, kas ietverti gļotās. Atrastas Namībijas piekrastes dūņās


Dzimta: Piscirickettsiaceae

Ģintis: Piscirickettsia

Cycloclasticus

Hydrogenovibrio

Methylophaga

Thioalkalimicrobium

Thiomicrospira

Aerobas, pārsvarā jūru baktērijas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Piscirickettsiaceae

Piscirickettsia salmoni (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas, kokveida šūnas. Aerobas. Vairojas uzņēmīgu zivju šūnu citoplazmas vakuolās. Obligāti šūnu parazīti. Izraisa lašveidīgo zivju riketsiozi. Kultivējamas tikai zivju šūnu kultūrās

Thiomicrospira – kustīgas, spirāliskas baktērijas. Aerobas, obligāti hemolitoautotrofas. Izmanto reducētos sēra savienojumus un CO2. Sēra oksidācijas galaprodukts – sulfāts. Nepieciešams Na+

Klase GammaproteobacteriaDzimta Francisellaceae

Ģints: Francisella

Nekustīgas, īsas nūjiņas vai koki. Aerobas vai mikroaerofilas. Parasti augšanai nepieciešams cisteīns vai cistīns, izdala H2S. Nosacīti intracelulāras. Inficē cilvēku un daudzus dzīvniekus. Izraisa zoonozi – tularēmiju. Izplatītas ziemeļu puslodē. Bieži izdala no grauzējiem, asinis sūcošiem kukaiņiem un ērcēm

F. tularensis suga ar 4 apakšsugām

Klase Gammaproteobacteria6. Rinda: Legionellales

Dzimta: Legionellaceae

Ģints: Legionella

Dzimta: Coxiellaceae

Ģintis: Coxiella

Rickettsiella

Nosacīti (Legionellaceae) un obligāti (Coxiellaceae) intracelulāri parazīti, kas inficē protozojus, dzīvniekus un cilvēku

Klase GammaproteobacteriaDzimta Legionellaceae

Legionella – dažāda garuma nūjiņas, parasti kustīgas, var būt pavedienos

Hemoorganotrofas. Prasīgas pēc barības vielām. Izmanto tikai aminoskābes kā C un enerģijas avotus. Augšanai nepieciešams cisteīns un Fe

Vairākām sugām raksturīga zilgana vai sarkana autofluorescence

Visbiežāk izdala no ūdens. Asociētas ar brīvi dzīvojošām amēbām

Visas (>40) sugas patogēnas vai nosacīti patogēnas cilvēkam. Izraisa legionelozi

L. pneumophila suga ar 3 apakšsugām

Dzimta CoxiellaceaeKlase Gammaproteobacteria

Coxiella burnetii (vienīgā suga ģintī) – obligāti intracelulāras baktērijas. Tās atrod un tās vairojas tikai posmkāju un mugurkaulnieku šūnu vakuolās

Ērču un ūdens bezmugurkaulnieku endosimbionti

Cilvēkam izraisa Q-drudzi, aerosola veidā pietiek ar vienu baktēriju

Inficē arī liellopus, aitas, kazas, mājdzīvniekus. Baktērijas nonāk urīnā un fēcēs

3. riska grupas organisms. Potenciāls bioterorisma aģents

Klase GammaproteobacteriaDzimta Coxiellaceae

Rickettsiella – vairojas kukaiņu u.c. bezmugurkaulnieku atsevišķu orgānu šūnu vakuolās. Patogēnas šo organismu kāpuriem vai citām attīstības stadijām

Dzīves cikls ietver elementārķermenīšu (infekciozā) un retikulārķermenīšu (vairošanās) stadiju

R. popilliae vakuolāmaijvaboles asins šūnās

Klase Gammaproteobacteria7. Rinda: Methylococcales

Dzimta: MethylococcaceaeĢintis: Methylococcus

MethylobacterMethylocaldumMethylomicrobiumMethylomonasMethylosarcinaMethylosphaera

Rindā apvienotās baktērijas ir obligāti aerobas un obligāti metanotrofas (izmanto C1 savienojumus – metānu, metanolu, formaldehīdu). Šūnās daudz membrānu. Liela organisko vielu un amonija jonu koncentrācija inhibē augšanu. Veido cistas. Dzīvesvieta – ūdens, dažas sugas ir endosimbionti


Dzimta Methylococcaceae

Methylococcus – opt. 40-60 °C, veido cistas, kolonijas brūnos toņos. Uzkrāj PHB. Saista N2

Methylobacter – mezofilas, veido cistas, kolonijas brūnas. Nesaista N2

Methylomonas – mezofilas, veido cistas, kolonijas sarkanas, rozā vai oranžas. Dažas sugas saista N2

Methylosphaera – psihrofilas (aug -2 - 20 °C), nepigmentētas, neveido cistas, nepieciešams NaCl, satur gāzes vakuolas, uzkrāj PHB

Klase Gammaproteobacteria8. Rinda: Oceanospirillales

Dzimtas: Oceanospirillaceae

Alcanivoraceae

Hahellaceae

Halomonadaceae

Lielākā daļa – halotolerantas vai halofilas

Kustīgas, izņemot Alcanivorax

Aerobas, mikroaerofilas vai nosacīti anaerobas

Hemoorganotrofas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Oceanospirillaceae

Ģintis: Oceanospirilum

Balneatrix

Marinomonas

Marinospirilum

Neptunomonas

Ar polārām viciņām kustīgas nūjiņas

Aerobas

Ūdens iemītnieces

Dzimta OceanospirillaceaeKlase Gammaproteobacteria

Oceanospirillum – spirillas. Abos šūnas galos citoplazmatiskās membrānas iekšpusē, viciņu piestiprinājuma rajonos, atrodas vēl viena, “polārā membrāna”. Veidojas PHB. Vecās kultūrās šūnas noapaļojas. Izmanto organiskās skābes, t.sk. aminoskābes. Augšanai nepieciešams jūras ūdens (NaCl). Izdala no sālsūdens

Balneatrix – liektas nūjiņas, dzeltenas kolonijas. Aug 20-46 °C. Neaug, ja NaCl >1 %. Izmanto ogļhidrātus. Saldūdens baktērijas, reizēm patogēnas cilvēkam. Atklātas 1993. g., izolētas tikai no SPA terapijas centra siltā ūdens un klīniskajiem paraugiem (pārsvarā pneimonijas gadījumos). Ideāli vairošanās apstākļi tvaiku vannās

Klase GammaproteobacteriaDzimta Oceanospirillaceae

Neptunomonas naphthovorans (vienīgā suga ģintī) – nedaudz liektas nūjiņas, var būt kapsulas, var noapaļoties

Izmanto dažus ogļhidrātus, policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (naftalīnu u.c.) un organiskās skābes, t.sk. Aminoskābes

Uzkrāj PHB

Nepieciešams NaCl

Aug 4-30 °C

Dzīvo dūņās jūru piekrastēs 2 m

Klase GammaproteobacteriaDzimta Alcanivoraceae

Ģints: Alcanivorax

Nekustīgas nūjiņas, 0,6-0,8 x 1,6-2,5 m, augot uz piruvātu saturošas barotnes, vai 0,6-0,8 x 1,0-1,5 m, augot uz n-alkāniem

Izmanto alifātiskos ogļūdeņražus par galveno C avotu

Daži celmi sintezē biosurfaktantus, kas palielina šūnu hidrofobicitāti un afinitāti pret naftas pilieniem

Mēreni halofilas

Izolē no jūras ūdens un jūras nogulsnēm, kas piesārņotas ar naftas produktiem vai kādu no alifātiskajiem ogļūdeņražiem. Plazmīdas nav atrastas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Hahellaceae

Ģints: Hahella

H. chejuensis – vienīgā suga ģintī

Kustīgas nūjiņas

Nosacīti anaerobas

Hemoorganotrofas. Izmanto ogļhidrātus

Producē ekstracelulārus polisaharīdus un sarkanu pigmentu

Halofilas. Aug 1-8 % NaCl, 10-45 °C, pH 6-10

Klase GammaproteobacteriaDzimta Halomonadaceae

Ģintis: Halomonas

Carnimonas

Chromohalobacter

Zymobacter

Halotolerantas vai halofilas, izņemot Zymobacter

Kustīgas

Aerobas vai nosacīti anaerobas

Hemoorganotrofas


Dzimta Halomonadaceae

Halomonas – taisnas vai liektas nūjiņas, var veidot pavedienus, kolonijas baltas vai dzeltenas, novecojot kļūst brūnganas. Izmanto ogļhidrātus, aminoskābes, poliolus un ogļūdeņražus. Halotolerantas. Izdala no sāļas vides visā pasaulē

Zymobacter palmae (vienīgā suga ģintī) – nūjiņas, nosacīti anaerobas. Fermentē 1 molu glikozes vai maltozes heksozes daļu par aptuveni 2 moliem etanola un 2 moliem CO2. Fermentē heksozes, disaharīdus un trisaharīdus. Nepieciešama nikotīnskābe. Nav halofilas un halotolerantas. Izturīgas pret etanolu, to producē līdz 5,8 %. Izdalītas no palmu sulas


9. Rinda: Pseudomonadales

Dzimtas: Pseudomonadaceae

Moraxellaceae

Incertae sedis

Aerobas

Hemoorganotrofas

Kustīgas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Pseudomonadaceae

Ģintis: Pseudomonas

Azomonas

Azotobacter

Cellvibrio

Mesophilobacter

Rhizobacter

Rugamonas

Serpens


Pseudomonas – 0,5-1,0 x 1,5-5,0 m nūjiņas. Liela daļa sugu uzkrāj PHA. Sintezē dažādus, t.sk. fluorescējošus (dzeltenzaļos pioverdīnus un pseidobaktīnus), pigmentus. Pioverdīni funkcionē kā siderofori. Plašs substrātu spektrs, t.sk. virkne ksenobiotiku. Daļa celmu sintezē antibiotikas. Bieži satur plazmīdas. Plaši izplatītas dabā. Dažas sugas patogēnas cilvēkam, dzīvniekiem, augiem. Ģintī 53 sugas


Pseudomonas aeruginosa – sintezē pioverdīnu, piocianīnu u.c. pigmentus. Izolē no augsnes, ūdens un klīniskā materiāla (brūces, apdegumi, urīntrakta infekcijas)

P. agarici – inficē sēnes

P. fluorescens – sintezē fluorescējošus pigmentus, neuzkrāj PHB. Bieži izolē no augsnes, ūdens, pārtikas produktiem, atrod arī klīniskajā materiālā

P. putida – bieži izdala no augsnes un ūdens

P. savastanoi – patogēnas augiem (Oleaceae, sojas pupiņām un pupiņām)

P. syringae suga ar 37 patovāriem, kas patogēni, piemēram, ceriņiem, cukurbietēm, graudaugiem, delfīnijām, saulespuķēm, gurķiem, kāpostiem, ābelēm, tomātiem


Azomonas agilis

Azomonas – elipsveida šūnas (2 x 2,5-3,5 m). Veido kapsulas. Neveido cistas. Saista N2 aerobos apstākļos. Mo-deficītā vidē spēj sintezēt V (vanādiju) vai Fe saturošas nitrogenāzes. Aug aerobi un mikroaerofili. Gandrīz visi celmi sintezē ūdenī šķīstošus un fluorescējošus pigmentus. Izdala no augsnes un ūdens


Azotobacter – veido cistas. Tajās ir izmainīts membrānas lipīdu sastāvs; satur daudz PHB; rezistentas pret izžūšanu. Šūnas klāj olbaltumvielu dabas S-slānis. Veido polisaharīdu kapsulas. Saista N2, sintezē 3 veidu nitrogenāzes (ar kofaktoriem Mo, V vai Fe). Izmanto ogļhidrātus, spirtus un organiskās skābes. Producē sideroforus. Izdala citokinīnus un sekmē augu augšanu. Dzīvo galvenokārt augsnē

Dzimta Pseudomonadaceae

Azotobacter chroococcum 1 – 1-3 dienas veca kultūra; 2 – 5-14 dienas veca kultūra, cistas


Rhizobacter dauci (vienīgā suga ģintī) – nūjiņas ar kapsulām. Uzkrāj PHB. Izmanto vienīgi glikozi. Hidrolizē cieti, dekstrīnu un glikogēnu. Aug lēni. Dzīvo augsnē un ir augu patogēni, izraisa burkānu izaugumus (hipertrofiju)

Klase GammaproteobacteriaDzimta Moraxellaceae

Ģintis: Moraxella

Acinetobacter

Psychrobacter

Nūjiņas vai koki, pa vienai šūnai vai ķēdītēs. Nekustīgas. Nepigmentētas

Mezofilas un psihrotrofas

Spēj dabiski transformēties

Aerobas, hemoorganotrofas

Var saturēt vaskus

Lielākā daļa celmu apdzīvo cilvēka un dzīvnieku gļotādas


Moraxella – koki vai īsas nūjiņas. Var būt kapsulas. Prasīgas pēc barības vielām, augšanu stimulē taukskābes (žultssāļi, Tween 80). Vairākas sugas izraisa infekcijas dzīvniekiem, izdala arī no cilvēku klīniskā materiāla

Acinetobacter – nūjiņas, kas stacionārajā fāzē noapaļojas. Veido kapsulas. Uzkrāj poli-P. Parasti aug saprofītiski augsnē, ūdenī, pārtikā. Noārda daudzas ksenobiotikas. Parasti satur dažādas plazmīdas un transpozonus. Atrodas uz cilvēka ādas un elpošanas ceļos. Nosacīti patogēnas, sevišķi A. baumannii


Psychrobacter – koki vai kokbaciļi. Psihrotrofas. Halotolerantas. Daudzi celmi ir dabiski transformējami. Izdala no jūras, pārtikas produktiem, arī apstarotiem, gaisa un cilvēka. Nav klīniskas nozīmes

Incertae sedis

Ģints: Enhydrobacter. Nosacīti aerobi kokbaciļi. Oligotrofas, aug ļoti lēni. Satur gāzes vakuolas. Ogļhidrātus izmanto anaerobi, organiskās skābes – aerobi. Prasa vitamīnus. Izolētas no ūdens

Klase Gammaproteobacteria10. Rinda: Alteromonadales

Dzimta: Alteromonadaceae

Ģintis: Alteromonas, Alishewanella,Colwellia, Ferrimonas,Glaciecola, Idiomarina,Marinobacter, Marinobacterium,Microbulbifer, Moritella,Pseudoalteromonas, Psychromonas,Shewanella

Rindā ietilpstošās baktērijas ir kustīgas, taisnas vai liektas nūjiņas. Aerobas vai nosacīti anaerobas. Hemoorganotrofas. Mezofilas, psihrofilas un psihrotolerantas sugas. Daudzām nepieciešams NaCl. Biotops – ūdens. Parasti nepatogēnas


Dzimta Alteromonadaceae

Alteromonas – kustīgas, taisnas nūjiņas. Nepigmentētas. Aerobas. Aug 10-40 °C. Dzīvo jūras ūdenī, arī dziļumā

Colwellia – kustīgas nūjiņas, nosacīti anaerobas, izmanto aminoskābes u.c. organiskās skābes. Noārda hitīnu un cieti. Nepieciešams vismaz 25 % NaCl. Psihrofilas, aug aptuveni 0-20°C. Reizēm barofilas. Izdalītas no pastāvīgi aukstiem, bieži dziļiem, jūras biotopiem

Ferrimonas balearica (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, taisnas nūjiņas. Aerobas. Par elektronu akceptoriem izmanto O2, nitrātus, Fe3+ un MnO2. Nepieciešams NaCl. Izdalītas no jūras


Dzimta Alteromonadaceae

Shewanella – kustīgas, pleomorfas nūjiņas, nosacīti anaerobas. Kolonijas brūnganas, rozā vai oranžas

Izmanto dažādas organiskās vielas. Spēj saraudzēt ogļhidrātus un reducēt Fe

Lielākā daļa sugu spēj augt 4 °C

Izdala no atdzesētiem pārtikas produktiem (S. putrefaciens, S. baltica), ūdens, aļģēm, zivīm, klīniskajiem paraugiem

Klase Gammaproteobacteria11. Rinda: ”Vibrionales”

Dzimta: Vibrionaceae

Ģintis: Vibrio

Photobacterium

Salinivibro

Kustīgas, taisnas vai liektas nūjiņas

Nosacīti anaerobas, hemoorganotrofas

Pārsvarā ūdens organismi, bieži atrod asociācijās ar ūdens dzīvniekiem un augiem

Dažas sugas patogēnas cilvēkam un dzīvniekiem

Dzimta VibrionaceaeKlase Gammaproteobacteria

Vibrio – kustīgas, ieliektas nūjiņas (vibrioni). NaCl stimulē augšanu. Dažas sugas pigmentētas. Producē sideroforus. Dažām jūras sugām autoindukcija izraisa bioluminescensi (V. fischeri, V. harveyi u.c.). Raksturīgi bakteriofāgi. Ģintī 44 sugas. Cilvēka klīniskajos paraugos atrastas 12 sugas, 11 no tām patogēnas. Dažas patogēnas dzīvniekiem

V. cholerae – serogrupa O1. Pārējie Vibrio spp. – serogrupa ne-O1, var izraisīt holerai līdzīgu caureju

Piekrastes ūdeņos atrod halofilos (0,1-0,5 % NaCl) vibrionus V. vulnificus, V. fluvialis, V. parahaemolyticus

V. anguillarum izraisa zivju un vēžveidīgo infekcijas

Klase GammaproteobacteriaDzimta Vibrionaceae

Photobacterium – kustīgas, resnas, taisnas nūjiņas. Nepieciešams NaCl, dažiem celmiem arī metionīns. Var uzkrāt PHB. P. damselae ir patogēnas vairākām jūras zivīm. Izplatītas jūrās, inficētajos dzīvniekos un kā simbionti jūras zivju specializētajos gaismas orgānos. P. phosphoreum un P. leiognanthi luminiscē, jo tām ir enzīms luciferāze


12. Rinda: Aeromonadales

Dzimta: Aeromonadaceae

Dzimta Incertae sedis: Succinivibrionaceae

Taisnas nūjiņas

Nosacīti anaerobas, hemoorganotrofas

Mezofilas un psihrofilas sugas

Pārsvarā ūdens baktērijas, bieži asociētas ar ūdens dzīvniekiem

Dažas patogēnas cilvēkam un dzīvniekiem

Klase GammaproteobacteriaDzimta Aeromonadaceae

Ģintis: Aeromonas

Oceanimonas

Genus incertae sedis: Tolumonas

Aeromonas – kustīgas nūjiņas, aug 0-45 °C, ir mezofili un psihrofili celmi. Sintezē sideroforus. Izdala no ūdens, pārtikas produktiem, inficētiem dzīvniekiem

A. hydrophila izraisa cilvēka, zivju, varžu u.c. saslimšanas

A. salmonicida – zivju patogēns


Dzimta Incertae sedis Succinivibrionaceae

Ģintis: Succinivibrio

Anaerobiospirilum

Ruminobacter

Succinimonas

Dažādas formas nūjiņas

Obligāti anaerobas

Ogļhidrātus fermentē par sukcinātu un acetātu

Uzņem CO2


Dzimta Incertae sedis Succinivibrionaceae

Succinivibrio dextrinosolvens (vienīgā suga ģintī) – kustīgas, parasti liektas vai spirāliskas nūjiņas. Hemoorganotrofas. Atrod liellopu un aitu kuņģī. Svarīgas dekstrīnu fermentētājas

Anaerobiospirillum – kustīgas, spirāliskas, pleomorfas baktērijas. Izdala no suņu un kaķu fēcēm. Patogēnas cilvēkam, izraisa sepsi un/ vai caureju

Ruminobacter amylophilus (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas, dažāda garuma nūjiņas. Nepieciešams CO2, to ieslēdz dzintarskābē. Atrod liellopu un aitu kuņģī

Klase Gammaproteobacteria13. Rinda: “Enterobacteriales"

Dzimta: Enterobacteriaceae ar 42 ģintīmĢintis: Escherichia, Alterococccus, Arsenophonus,

Brenneria, Buchnera, Budvicia,Buttiauxella, Calymmatobacterium,Cedecea, Citrobacter, Cronobacter, Edwardsiella, Enterobacter, Erwinia, Ewingella,Hafnia, Klebsiella, Kluyvera, Leclercia, Leminorella, Moellerella,Morganella, Obesumbacterium, Pantoea,Pectobacterium, “Candidatus Phlomobacter”,Photorhabdus, Plesiomonas, Pragia, Providencia, Rahnella, Saccharobacter,Salmonella, Serratia, Shigella, Sodalis, Tatumella, Trabulsiella,Wigglesworthia, Xenorhabdus, Yersinia,Yokenella


Dzimta Enterobacteriaceae

Taisnas nūjiņas, 0,3-1,0 x 1,0-6,0 m, izņemot Arsenophonus, kas ir garākas

Kustīgas, ar peritrihām viciņām, izņemot nekustīgās Tatumella

Aug vidē ar O2 un bez tā. Hemoorganotrofas

Aug peptona un gaļas ekstrakta barotnēs, izņemot Calymmatobacterium un kukaiņu simbiontus, kas nav kultivējami

Mezofilas

Daudzām sugām liela ekonomiska nozīme



Escherichia coli (1,1-1,5 x 2,0-6,0 m) atrodas cilvēka un siltasiņu dzīvnieku zarnu trakta lejasdaļā,

E. blattae – prusaku zarnu traktā,

E. fergusonii, E. hermannii, E. vulneris – siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā

E. coli dalās, šūnas ar fimbrijām



Antigēnu klases:

O-antigēns – somatiskais,

– šūnapvalka ārējās membrānas LPS;

K-antigēns – kapsulu polisaharīdi;

H-antigēns – viciņu olbaltumvielas;

F-antigēns – fimbriju olbaltumvielas

Serotipu piemēri:

O18ac:K1:H7

O111:H2

O4:K3:H5; F13

O147:H19; F4ac

Klase GammaproteobacteriaDzimta Enterobacteriaceae

Cilvēka zarnu traktam patogēno E. coli celmu grupas:1. Enteropatogēnie E. coli (EPEC) – gastroenterīts, bērnu

diareja; noārda tievo zarnu bārkstiņas; plazmīda2. Enterotoksigēnie (ETEC) – termostabils enterotoksīns;

“ceļotāju diareja”, gastroenterīts; kolonizē tievās zarnas gļotādu; plazmīda

3. Enteroinvazīvie (EIEC) - līdzīga dizentērijai; verotoksīns; vairojas tievās zarnas gļotādā; plazmīdas

4. Šiga toksīnu (STEC) vai vero citotoksīnu (VTEC) producējošie EC. STEC/VTEC apakšgrupa: enterohemorāģiskie (EHEC) – hemorāģisks kolīts, hemorāģiskās urēmijas sindroms; izraisa 10-100 šūnas; 3 enterotoksīni (verotoksīni); plazmīdas

5. Difūzi pielīpošie (diffusely adherent) (DAEC) – nav skaidra nozīme caurejas izraisīšanā

6. Enteroagregatīvie (EAggEC) – kolonizē resno zarnu, izpausme līdzīga EPEC

Cilvēka ekstraintestinālas infekcijas izraisošo E. coli celmu grupas:


1. Uropatogēnie E. coli (UPEC)

2. Neonatālā meningīta E. coli (NMEC)

E. coli celmu izraisītās saslimšanas dzīvniekiem:kolibacilārā caureja (ETEC),cūku kolibacilārā toksēmija,sistēmiskā kolibaciloze (lokāla vai vispārēja),koliformu mastīts,urīntrakta infekcijas


E. coli

Šūna ar interferona pilieniem

(nokrāsoti sarkani)Šūnas ar cilvēka

insulīna uzkrājumu


Alterococcus agarolyticus (vienīgā suga ģintī) – koki, pa vienam vai pāros, halofili, opt. 45 °C, noārda agaru, atrod karstajos avotos

Arsenophonus – nekustīgas, garas, pavedienveida baktērijas. Inficē kukaiņu audus un ietekmē reprodukciju

Brenneria – nūjiņas. 6 sugas, visas patogēnas dažādiem kokiem

Buchnera aphidicola (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas, ovālas šūnas, 2-5 m diametrā. Laputu endosimbionti, atrodas šūnu bakteriocītos. Nav kultivējamas ārpus saimniekšūnām. Svarīgas laputu dzīvei

Brenneria quercina inficēts ozols


Buttiauxella – taisnas nūjiņas, psihrotolerantas. Atrodas saldūdenī, augsnē, molusku zarnu traktā

Calymmatobacterium granulomatis (vienīgā suga ģintī) – nekustīgas, pleomorfas nūjiņas ar kapsulām, opt. 37 °C. Patogēnas cilvēkam, vairojas fagocītu citoplazmā (endēmiska infekcija)

Citrobacter – nūjiņas, kā vienīgo C avotu spēj izmantot citrātu. Atrod cilvēka un dzīvnieku fēcēs, kā arī augsnē, ūdenī, pārtikas produktos

Enterobacter – nūjiņas, plaši izplatītas ūdenī, augsnē, pārtikas produktos, augos, cilvēkā un dzīvniekos. Nosacīti patogēnas

Cronobacter sakazakii


Erwinia – nūjiņas, izraisa augu slimības. Nav pektināzes. E. amylovora izraisa bakteriālo iedegu

Klebsiella – nūjiņas, bieži ar polisaharīdu dabas kapsulām. Vairākas sugas saista N2. Sintezē sideroforus. Plaši izplatītas dabā, kolonizē arī cilvēka un dzīvnieku gļotādas. K. pneumoniae izraisa bakteriālo pneimoniju u.c.

Klebsiella sp. šūnas ar kapsulām


Pantoea – nepigmentētas vai dzeltenīgas kolonijas, var veidot zoogleju. Izplatītas uz augiem, augsnē, ūdenī, atrod arī cilvēkā un dzīvniekos. Dažas sugas fitopatogēnas

P. agglomerans – heterogēna suga, komplekss, visbiežāk sastopamā

Pectobacterium – ir pektināzes un pektātliāzes. Patogēnas augiem. P. carotovorum izraisa augu mīksto puvi u.c.

Photorhabdus – dažāda izmēra nūjiņas, vecās kultūrās var veidoties sferoplasti. Kolonijas dažādās krāsās. Stacionārajā fāzē šūnās sintezējas olbaltumvielu dabas ieslēgumi. Sintezē bakteriocīnus un antibiotikas. Bioluminiscentas. Biotops – entomopatogēno nematožu Heterorhabditis zarnu trakts, simbionti. Entomopatogēnas. Kukaiņiem, kas inficējušies no nematodēm, izraisa toksikozi un sepsi. Iespējams, nosacīti patogēnas cilvēkam


P. luminescensGFP- iezīmētas P. luminescens nematodē

Dzimta EnterobacteriaceaeKlase Gammaproteobacteria

Xenorhabdus – kustīgas, dažāda garuma nūjiņas, var būt pavedienos. Stacionārajā fāzē šūnās sintezējas olbaltumvielu dabas kristāliski ieslēgumi. Sintezē bakteriocīnus un antibiotikas. Biotops – entomopatogēno nematožu Steinernematidae zarnu trakts, simbionti. Entomopatogēnas. Kukaiņiem, kas inficējušies no nematodēm, izraisa toksikozi un sepsi


Proteus – taisnas nūjiņas, izplūstošas kolonijas ar koncentriskām zonām, veido kapsulas. Dzīvo zarnu traktā un vidē (augsnē, mēslos, piesārņotā ūdenī). Patogēnas cilvēkam, izraisa urīnceļu infekcijas u.c.

Proteus mirabilis kolonijas


Plesiomonas shigelloides (vienīgā suga ģintī) – taisnas nūjiņas, veido kapsulas, uzkrāj poli-P. Aug 8-45 °C, pH 4,0-9,0. Biotops – zarnu trakts. Izdala arī no saldūdens. Izraisa gastroenterītu cilvēkam

Saccharobacter fermentans (vienīgā suga ģintī) – taisnas nūjiņas. 1 molu glikozes fermentē par 2 moliem etanola, un 2 moliem CO2, kā arī nedaudz skābes. Aug vidē ar 35 % glikozes un 6 % NaCl, neaug – ar 40 % glikozes vai 8 % NaCl


Salmonella – taisnas nūjiņas (0,7-1,5 x 2,0-5,0 m), daudzas patogēnas cilvēkam, var inficēt daudzus dzīvniekus. Invadē tievo zarnu epitēliju

Iedala serovāros jeb serotipos

Serovārus reizēm iedala biovāros (pēc ogļhidrātu fermentēšanas īpatnībām) un fagovāros

Serotipē pēc Kauffmann-White shēmas. Antigēnu formulās izmanto O (somatiskos), Vi (kapsulu, ja ir) un H (viciņu) antigēnus. Ņem vērā, ka lizogenizācija var izraisīt O antigēnu izmaiņas

S. enterica subsp. enterica serovar Typhimurium


Agrāk Salmonela serotipus (serovārus) sauca par sugām, un sugu nosaukumus deva arī pēc klīniskām pazīmēm (“S. typhi”) vai izdalīšanas vietas (“S. panama”)

Pašlaik Salmonella ģinti iedala 2 sugās:S. enterica un S. bongori.

S. enterica sugu iedala 6 apakšsugās:1) S. enterica subsp. enterica – patogēnas cilvēkam2) S. enterica subsp. arizonae 3) S. enterica subsp. diarizonae4) S. enterica subsp. houtenae5) S. enterica subsp. indica6) S. enterica subsp. salamae


izolē galvenokārt no aukstasiņu dzīvniekiem un vides


S. enterica subsp. enterica iedala serovāros:1) S. enterica subsp. enterica serovar Choleraesuis – patogēnas

cilvēkam un dzīvniekiem, izraisa salmonelozi2) Salmonella serovar Enteritidis – patogēnas cilvēkam un

dzīvniekiem, izraisa salmonelozi3) Salmonella serovar Gallinarum – izdala no putniem, izraisa

mājputnu vēdertīfu4) Salmonela serovar Paratyphi A – patogēnas tikai cilvēkam,

izraisa vēdertīfu5) Salmonella serovar Paratyphi B – patogēnas galvenokārt

cilvēkam, izraisa vēdertīfu6) Salmonella serovar Paratyphi C – izraisa vēdertīfu7) Salmonella serovar Typhi – patogēnas tikai cilvēkam,

izraisa vēdertīfu8) Salmonela serovar Typhimurium – patogēnas cilvēkam un

dzīvniekiem, izraisa salmonelozi



Serratia – taisnas nūjiņas. Sintezē pigmentus – sarkano, ūdenī nešķīstošo prodigiozīnu un rozā, ūdenī šķīstošo pirimīnu. Kolonijas baltas, rozā vai sarkanas. Parasti aug 5-40 °C, pH 5-9. Izdala smaržas – trimetilamīnu+NH3 (zivju-urīna smarža) un alkilmetoksipirazīnu (pelējuma-kartupeļu smarža). Sintezē bakteriocīnus. Dzīvo augsnē, ūdenī, uz augu virsmas. Nosacīti patogēnas cilvēkam

S. marcescens, S. liquefaciens, S. entomophila patogēnas kukaiņiem

Serratia marcescens kolonijas

Dzimta EnterobacteriaceaeKlase Gammaproteobacteria

Shigella – nekustīgas, taisnas nūjiņas (1-3 x 0,7-1,0 m), cilvēka un citu primātu zarnu trakta patogēni, izraisa bakteriālo dizentēriju. Ģintī 4 sugas:

S. dysenteriae (serogrupa A) – 18 serovāri; izraisa dizentēriju, infekciozā deva cilvēkam 10-1000 šūnas

S. boydii (serogrupa C) – 18 serovāri

S. flexneri (serogrupa B) – 6 serovāri

S. sonnei (serogrupa D) – seroloģiski vienveidīga; viegli veido mutācijas no S-formas (ar kapsulām, virulentas) uz R-formu (bez kapsulām, nevirulentas)

Eiropā dominē S. sonnei un S. flexneri, retāk S. boydii


Yersinia – nūjiņas vai kokbaciļi. Aug 4-42 °C, pH 4-10. Nekustīgas 37 °C, bet kustīgas <30 °C, izņemot nekustīgo Y. pestis. Plaši izplatītas dabā. Vairākas sugas patogēnas cilvēkam un dzīvniekiem, izraisa pārtikas infekcijas

Y. pseudotuberculosis izraisa epizootijas dzīvniekiem, sevišķi grauzējiem un putniem, patogēnas arī cilvēkam

Y. enterocolitica patogēnas šinšillām, zaķiem, pērtiķiem un cilvēkam, cilvēkam izraisa akūtu enterītu

Y. ruckeri – patogēnas zivīm

Y. pestis izraisa mēri

Y. pestis blusas zarnās


14. Rinda: Pasteurellales

Dzimta: PasteurellaceaeĢintis: Pasteurella

ActinobacillusHaemophilusLonepinellaMannheimiaPhocoenobacter

Nelieli, nekustīgi kokbaciļi vai nūjiņas, pleomorfas (ar šūnu uzbiezinājumiem un pavedieniem)Aerobas, mikroaerofilas vai nosacīti anaerobas. Opt. 37 °CHemoorganotrofasObligāti mugurkaulnieku (galvenokārt zīdītāju un putnu) parazīti. Apdzīvo gremošanas, ģenitālā vai elpošanas trakta gļotādu. Bieži patogēnas, arī cilvēkam

Klase GammaproteobacteriaDzimta Pasteurellaceae

Pasteurella – nepieciešami augšanas faktori (parasti V-faktors jeb NAD), veido ogļhidrātu kapsulas. P. multocida u.c. sugas dažādiem dzīvniekiem izraisa pasterelozi. Nosacīti patogēnas cilvēkam

Actinobacillus – pleomorfas, neregulāra diametra nūjiņas, veido kapsulas, aug 25-42 °C. Cilvēka, aitu, liellopu, zirgu, cūku, citu zīdītāju un putnu parazīti vai komensāli. Var izraisīt aktinobacilozi

Pasteurella multocida kolonijas uz asins agara

Klase GammaproteobacteriaDzimta Pasteurellaceae

Haemophilus – sīki, pleomorfi kokbaciļi, prasa augšanas faktorus (asinis), fermentē ogļhidrātus. Cilvēka un daudzu dzīvnieku gļotādu obligāti parazīti. H. influenzae visbiežāk izraisa infekcijas cilvēkam. Citas sugas nosacīti patogēnas

Lonepinella koalarum (vienīgā suga ģintī) – dažāda garuma baktērijas, aug 15-40 °C. Unikālas ar tannīna acilhidrolāzi (tannāzi). Tannīnskābi pārvērš par gallusskābi, un gallusskābi dekarboksilē par pirogallolu. Izmanto ogļhidrātus. Koala zarnu trakta normālas iemītnieces, iespējams, palīdz koalām noārdīt ar tannīnu bagātās eikaliptu lapas

Haemophilus infuenzae pie gļotādas

Documents

BAKTĒRIJU DAUDZVEIDĪBA II daļa