Rasēšana Vidusskolai 2. Daļa

7/23/2019 Rasēšana Vidusskolai 2. Daļa

http://slidepdf.com/reader/full/rasesana-vidusskolai-2-dala 1/58

11 ,,11

\ ~

\

---r \ \

~ \ \ \

\ L.-J

\ -

\ 1-,;

-r-- \ \

\~

.--

--

---V~ \ ~\

\

~

-



E.li~MJ~

d

aIa,

MACTBU GRAMATA VIDUSSKOLAM

V. V I NOG RADO V A REDAKCIJA

Apstiprinajusi

S S

IzglitTbas ministrija

Otrais izdevums

lalv P R

bglit~b - ~. +ri ja

J

4.

,1 1

M; HI

CPE

4

ii

...............-

-........

RIGA ZVAIGZNE 1989

Uxftia .

,, - -



30.llz 721

Bo 870

'IEP'IEHHE

YQe6HHKAno cpeAHeH 06w.e06paaoBaTenbHoH illKon ,

nOA peAaKl tHeH B.H . BHH0 rp aA0 Ba

YTBep>KJI.eHOMHHHcTepcTBoMnpocBew.eHHo CCCP

6-e HaAaHHe

MocKBa .npOCBeW.eHHe> 1987

2. da)as autori:

A. BotvilJ.lJikovs S. Dembinskis I. V/ il}epo{skis

.

jautajumi atkartosanai

~

uzdevumi

0

grafiskie un praktiski e darbi

No krievu valodas tulko jusi E. Leja un E. Redlihs

Botvinnikovs A. u. c.

Bo 870 Rase§ana, 2. dala: MaeIbu gramata vidusskolam /

A. Botvi ,1 ,1ikovs, S. Dembinskis, I . Visl]epolskis; V. Vino-

gradova red. - 2. izd. - R.: Zvaigzne, 1989. - III lpp.., il.

ISBN 5-405-00309-3.

@

H3AaTeJIbCTBO «OpoCBew.eHHe»,

1981

@ H3AaTeJIbCTBO .OpoCBew.eHHe»,

1985, C H3MeHeHHOMH

@ Tulkojums lalviesu valodo, iz.

devnieciba .Zvaigzne», 1989

43 6 214 88

B Pasut. veidlapa-89

M802(11 )-89

30.11z721

-.......

.

IEV DS

{

TAISNLEt:I~A

PROJlCES N S P t lEMIEN TK RTOJUMS

Ka jau zinams, lai atri un pareizi varetu lasH rasejumu,

vispirms jaizveido apzi ,1a telpisks prieksstats par attelota prieks-

meta formu.

Ja prieksmets ir sardgIts, tas domas jasadala un janosaka

atsevisl}o dalu geometriska forma.

Prieksmeta formas izprasanu atvieglo rasejuma lietojamie no-

saeItie apzImejumi un pieraksti, piemeram, 0 (kvadrats), 0 (dia-

metrs) u. e.

Detalu paradISanai rasejuma IIdz sim lietojam attelus, ku-

rus saueam par skatiem. Tagad iepazIsimies ar jauniem atteliem -

sl}elumiem, griezumiem, papildskatiem un dalskatiem -, kuru

lietosana lauj atklat ne tikai detalu vai to elementu arejo for-

mu, bet arI to ieksejo izveidojumu.

Bez tarn naksies iemaeIties dazus noteikumus un nosacIjumus,

kas pie ,1emti valsts standartos so attelu izpildISanai.

Tomer nevar lietot sos noteikumus un nosaeIjumus, nezinot

projicesanas pamatus. Tapee atkartosim tos.

1. Attelu konstruesanas pamata ir projekciju metode.

2. Prieksmeta projekcija irta attels plakne, kas iegilts, vel-

kot eaur prieksmeta punktiem iedomatus projicejosus starus.

3. Ja projicejosie stari ar projekeiju plakni veido jebkuru

sauru le , 1l}i, tad projicesanu saue par slIple , 1l}a. No slIpleQl}a

projekcijam jils jau zinat frontalo dimetriju, kas ir viens 1)0

aksonometrisko projekciju veidiem.

4. Ja projicejosie stari ir perpendikulari projekciju plaknei,

tad projicesanu saue par taisnle ,1l}a. TaisnleQl}a projieesanu



izgatavosanai taisnleQ~a projekciju sistema,

attela konstruesanai taisnleQ~a izometriskaj a

lieto gan rasejuma

gan arI uzskatama

projekcija.

5. Pret skatItaju verstas prieksmeta virsmas redzamas dalas

attelu sauc par skatu. Lietojot projicejosus starus, projekciju

pamatplaknes var iegut prieksmeta pretskatu, virsskatu, kreiso

sanskatu u. c. Sos skatus sauc par pamatskatiem. Tos novieto ra-

sejuma stingri noteikta projekciju sakarIba.

6. Detalas skatu skaitam rasejuma jabut minimalam, bet pie-

tiekamam, lai noteiktu detalas formu un izmerus.

7. Lai samazinatu skatu skaitu rasejuma, prieksmeta neredza-

mas dalas skatos var paradIt ar svItrlInijam.

~

IzpildIsim sadus vingrinajumus.

T

1. Aplukot detalas rasejumu (1. att.) un atbildet uz jautajumiem.

a) Ar cik skatiem detala attelota rasejuma, un ka tos sauc?

b) Kados geometri skos ~ermeQos var sadali t detalu?

c) Paradit rasejuma detalas plakanas virsmas un noteikt, kuram projekciju

pl aknem t as i r perpendi kul aras vai paral el as.

d ) Paradi t rasejuma cil ind risko vi rsmu projekci jas.

e) Nosaukt detalas gabarltizmerus. Noteikt augstumu cilindram, kura pa-

mata diametrs ir 60 mm.

f) Konstruet uz detalas redzamas virsmas doto punktu

A, B,

C,

D

truk-

stosas projekcijas. .

2. AplUkot stureQa aksonometrisko projekciju un ta rasejumu taisnleQ~a pro-

jekciju sistema (2. att.

a

un

b)

un at bi ldet uz sadi em j aut aj umiem.

a) Kada aksonometriska projekcija paradita 2. attela

a?

b) Ka sauc rasejuma dotos skatus (2. att.

b)?

/)60

C)

~

0

20

40 30

25

105

J. att.

Vingrinajuma uzdevums.

4

~

...

C)

z

x

IQ

~

45

12

~

C)

a

y

b

80

12.I.l~

60

u

2. aft. Vingrinajuma uzdevums.

c) Kados geometriskos ~ermeQos var sadalit doto detalu?

d) Vai detalas forma rasejuma bus saprotama tikai pec pretskata un virs-

skata? Kapec rasejuma dots detalas sanskats, bet ne virsskats?

e) Paradit aksonometriskaja projekcija un taisnleQ~a projekciju sistemas

skatos virsmas, kas paralelas frontalajai, profilajai un horizontalajai

projekciju plaknei. Vai dotajai detalai ir virsmas, kas nay paralelas ne-

vienai projekciju plaknei? Ja ir, tad paradit tas aksonometriskaja pro-

jekci ja un ska tos.

f ) Nosaukt detalas gabarlt izmerus .

g) Vadoties pec uzskatama attela, noteikt rasejuma punktu

A, B,

C,

D

un

E

projekcijas.

h) Atrast rasejuma nogriezQus, kuri uzskatamaja attela paraditi divreiz

isaki.

3. Aplukot detalas uzskatamo attelu un rasejumu taisnleQ~a projekciju sis-

. tema (3. att.

a

un

b)

un atbi ldet uz sadiem jautajumiem.

z

RIO

y

~

a

50

3.

aft.

Vingrinii j uma uzdevums.



a Kada aksonometriskaja projekcija izpildits uzs,katamais atti~ls 3. att.

a ?

b) Ka sauc rasejuma 3. att. b dotos skatus?

c) No kadiem geometriskiem ~ermel}iem veidota detalas forma?

d) Ar ko atS~iras frontal a dimetriska projekcija no izometriskas projek-

cijas?

e) Kadi ir detalas gabari tizmeri?

Parraset skatus, kas doti 3. attela b. Detalas elementa, kura izmeri ir R 10un

52 mm, vieta attelot caurejosu izgriezumu.

Virsskata ta isnsHiri ar izmeriem 52X20 mm piel}emt par s i izgriezuma at-

telu. Tarn atbilstosi iezimet pretskata triikstosas linija~.

Konstruet projekcijas punktiem A B C, kas dot i uzskatamaja attela.

I

.:.

1 HODAI A

SKELUMI

1 § VISPARTGASZI~AS PAR ~ELUMIEM

1. S~elumu uzdevums. Izpildot dazadus vingrinajumus, par lie-

cinaj amies, ka attelota prieksmeta form as noteiksana ir atkarlga

no rasejuma izraudzHa skatu skaita.

Tomer prakse sastopami tadi prieksmeti, ,kuru formu gruti no-

teikt pec rasejuma, kas satur tikai skatus. Aplukosim uzgriezr;1U

atslegas rasejumu 4. att.). Pec dotajiem skatiem nevar pateikt,

kada forma ir tas rokturim videja dala) si}ersgriezuma. Tarn var

but gan cetrstura, gan arl ovala forma.

Admredzot vajadzlgi vel kadi atte1i, kuru lietosana lauj

labak noskaidrot prieksmeta formu. AplUkosim dazus no tiem.

2. S~eluma definicija. 5. attela

a

paradHa cita uzgriezQu at-

slega, kuras rokturis nosaclti si}elts ar plakni. So plakni sauc

E

~

~

:

I

L..::J

4.

at/.

UzgriezQu atslegas rasejums.

7



ledom61a

b

5.

aft.

S~elurna veidosanas.

par s~elejplakni. 5. attela b uzgriezl;1U atslega s~eluma vieta

nosacIti pardalIta, lai s~eluma figiira biitu skaidri saredzama.

PagriezIsim s~elejplakni kopa ar s~eluma figiiru ap vertika-

lu asi, ka paradIts 5. attela b un savietosim to ar rasejuma

plakni (6. att.). Tagad pec s~eluma figiiras var iegiit pilnIgu

prieksstatu par atslega;; roktura formu.

Figiiras attelu, ko iegiist, prieksmetu iedomati s~elot ar

vienu vai vairakam s~elejplaknem, sauc par s~elumu. S~eluma

attelo tikai to, kas tiesi atrodas s~elejplakne.

Caurejosi urbumi

-J

rrd

I

---

6.

aft.

S~elurna savietosana ar skatu.

7.

aft.

Uzlikts

nesirnetrisks s~elurns.

8

..

.

Rasejuma sl}eluma figiiru izcel ar svItrojumu. Metala s~eluma

svItrojumu izpilda ar tievam paralelam IInijam 45° lef,l~I pret ra-

sejuma ramIti. Atstarpes starp IInijam izvelas 1 . .. 10 mm atkarI-

ba no s~eruma laukuma lieluma, bet tarn jabiit vienadam visos

.

vienas detalas s~elumos.

Pec konstrukcijas un izvietojuma s~elumam jaatbilst raseju-

ma ar bultif,lam noradItajam virzienam (7. att.).

Tatad, lai noskaidrotu atslegas roktura formu, pilnIgi pie-

tiek ar vienu skatu un vienu s~eiumu (sk. 6. att.). atzImejot ra-

sejuma detalas izmerus.

I. Kadu attelu sauc par s~elurnu?

2 . Kadarn nolUkarn l ie to s~elurnus?

I

~.

§ S~ELUMU IZPILDISANAS NOTEIKUMI

3. S~elumu izvietosana. Atkariba no izvietojuma rasejuma

s~elumus iedala iznestos un uzliktos. 6., 7. un 8. attela s~elums

novietots prieksmeta kontUras iekspuse. Tadu s~elumu sauc par

uzliktu s~elumu. To apvelk ar tievu nepartrauktu IIniju, kuras

resnums ir

s/3... s/2.

Attelota prieksmeta galveno kontUru uz-

likta s~eluma vieta nepartrauc.

Uzliktus s~elumus izmanto, piemeram, attelojot dazada profi-

la velmejumus, instrumentus u. c.

Tomer, izpildot detalu rasejumus, biezak lieto iznestus s~e-

lumus, kurus novieto rasejuma jebkura brIva vieta vai attela iz-

ravuma. Tads s~elums redzams, piemeram, 9. un 11.attela. Valsts

standarts tiem dod prieksroku, jo tie nenoslogo skatu ar liekam

IInijam. Iznesta s~eluma figiiru apvelk ar pamatlIniju, kuru lie-

to arI prieksmeta redzamas kontUras atte-

losanai.

S~eluma attelo tikai to, kas atrodas

s~elejplakne. Visu parejo, kas atrodas sIs

plaknes priekspuse un aiz tas, iedomati

atmet.

Ja iznestu s~elumu

jebkura brIva vieta (9.

nes stavokli uzrada ar

novieto rasejuma

att..), s~elejplak-

partrauktu IIniju.

8.

att.

Uzlikts

sirnetrisks s~elurns.

9

/ //A

/1



So IIniju sauc par elumliniju. Ta nedrIkst krustot attela

kontUru. Partrauktas IInijas galos novelk tai perpendikularas

tievas nepartrauktas IInijas, kas beidzas ar bultiQu. BultiQas

norada skata virzienu. Sl}elejplaknes apzIme ar krievu alfabeta

lielajiem burtiem, rakstot tos bultiQu un partrauktas IInijas

veidotajos arejos leQl}os (attiecIba pret attelu). Sl}elumu saja

gadIjuma apzIme ar pierakstu A-A E-E vai tamlIdzIgi, pasvIt-

rojot to ar tievu nepartrauktu IIniju (9. att.). Partrauktas IIni-

jas un bultiQu izmeri paradIti 10. attela.

Iznestu sl}elumu var novietot uz sl}elUni.lInijas pagarinajuma

11

atL). Ja sl}eluma figiira attiecIba pret so IIniju ir simet-

riska, sl}elumu ar bultiQam un burtiem neapzIme. Saja gadIjuma

sl}elumllniju aizvieto ar sl}eluma ass IIniju.

-;

t--t+t-~

~

rbd

12. aft. Izravurna vieta novietots

sirnetrisks sl}elurns.

13. aft. Izravurna vieta novietots

nesirnetrisks sl}elurns.

~36

A A

Iznestu sl}elumu var novietot arI izravuma vieta starp skata

dalam (12. atL). Prieksmeta nosacIto izravumu rasejuma parada

ar tievu nepartrauktu vilQotu IIniju, kuras resnums ir s/3. . . s/2.

Ja sl}eluma figiira ir simetriska attiecIba pret sl}elejplakni, tad,

tapat ka iepriekseja piemera, partraukto IIniju, bultiQas un bur-

tu apzImejumu nelieto.

Ja izravuma vieta novietota sl}eluma figiira nay simetriska,

tad sl}elejplaknes apzImesanai lieto partraukto IIniju un bulti-

Qas, bet burtus nepievieno (13. att.). Tas pats attiecas arI uz

uzl iktiem sl}elumiem (sk. 7. atL).

Daheiz iznestu sl}elumu rasejuma novieto pagriezta stavoklI.

Tada gadIjuma pierakstam A-A vai E-E pievieno vardu «pa-

griezts» ka tas redzams 14. attela. Pie tam jaievero, ka so vardu ~

nepasvItro.

Viena un ta pasa prieksmeta vairakiem vienadiem iznestiem

sl}elumiem sl}elumlInijas apzIme ar vienu un to pasu burtu. Pie

tam rase tikai vienu sl}eluma figiiru (14. atL). Ja sada gadIjuma

C)

-e.

C)

-e.

~

36

dO

9. aft. Iznests sl}elurns.

0.3...0.5/

A ::Apagrints

T

r:

r;1

10. aft.

Sl}elurnlInijas

apzjrnejurns.

11. aft. Iznests sl}elurns. 14. aft. Vairaku vienadu sl}elurnu atte losana un apzj rnesana.

10

11

,.

/.

/.

f.;j

22





18.

aft.


T

1. Uzraset darba burtnica katra 18. attela paradita prieksmeta galveno skatu

ar uzliktu s~elumu. Skata virziens noradits ar bultiQu.

2. Vadoties pec uzskatama attela un paskaidrojosa pieraksta (19. att.) , no-

teikt prieksmeta s~eluma konHiru vieta, kur atrodas s~elejplakne. Uzraset

iznestu s~elumu.

3. Vadoties pec uzskatama attela (20. att.), noteikt, kura no diviem dotajiem

at te li em (21. at t.

a b

pielautas kliidas un kadas tas ir. Paskaidrot noteiku-

mus, kas jaievero doto a tte lu izpildiSana.

4. Izpildit darba burtnica iznestus s~elumus ar brivu roku pec acumera (22. att.).

Uzskatamaja attela s~elejplaknes apzimetas ar burtiem

A

un

B.

Necaurejoss urbums

Padzi/ inajums

abas puses

19.

aft.


20. aft .

Vingrinajuma

uzdevums.

14

A-A

A-A

2

rievas

.

b

21.

aft.

Vingrinajuma

uzdevums.

22.

aft.


0

grafiskais darbs

DETAI,.ASSKICES IZGATAVOSANA, IZMANTOJOT

S~ELUMUS

Nor ad i j u m i. Uz A4 formata riitiQu papira lapas pec rasejuma, kas dots

23. at te la , izpildi t deta las skici . Kre isa sanskata vieta konst ruet s~e lumu

A-A.

Bez tarn konstruet iznestu s~elumu uz ta ass linijas pagarinajuma, ja s~elej-

plakne iet caur cilindrisko urbumu ar 0 8 mm perpendikulari detalas asij.

Atzimet izmerus, iepr ieks padomajot, kadas izmaiQas jaizdara to izvietosana.

48

30

14

14

2x

45'

'D

It)

'0

'

65

~

23.

aft.

Vingrinaj uma uzdevums.



2 NODAI: A

GRIEZUMI

3 § VISPARiGAS

ZI~AS

PAR GRIEZUMIEM

5. Griezuma definicija. No ieprieksejas nqdalas zinams, ka

s~elums ir aW~ls, ko izmanto, lai grafiski paraditu prieksmeta

ieksejo formu.

Tomer ne vienmer ar skatiem un s~elumiem vien izdodas rase-

juma paradit prieksmeta formu.

Apliikosim detalas uzskatamo attelu (24. atL). Pec si atte-

la nevar noteikt caurumu dzijumu, rievu formu un dzijumu detalas

apakseja dala.

So detalas elementu formu vieglak noteikt pec taisnlef,l~a

projekciju sistemas rasejuma (25. atL), bet, jo sarezgitaka ir

prieksmeta forma, jo vairak svitrHniju ir projekcijas. Krustojo-

ties ar citam Hnij am, tas padara rasejumu griiti lasamu. Lietot

s~elumu saja gadijuma nay lietderIgi, jo tas lauj noteikt detalas

formu tikai kada atsevis~a vieta.

0 ~

~~=-=~

24.

lt

Detalas

uzskatiimais attels.

25.

lt

Detalas rasejums -

pretskats un virsskats.

16

~ I

I

f

,

il

I

I

,

I

il

;.

:1

I

I

,

1

:0

I

.

il

II

11

11

1

...1

'I

I

0'

il

i'l

Lai pilnIgak noskaidrotu deta-

las ieksejo formu, to iedomati s~el

ar vienu vai vairakam plaknem.

Atte1u, kas iegiits, prieksmetu

iedomati s~elot ar vienu vai vai-

rakam plaknem, sauc par

griezumu

Pie tarn griezuma parada gan to,

kas atrodas s~elejplakne, gan ari

to, kas atrodas aiz sis plaknes.

0 Apliikosim detalas skatus, kas

doti 26. attela. Neredzamas kontii-

ras pretskata attelotas ar svitrH-

nijam. Iedomati s~elsim so detaju

~@

26. lt Detalas rasejums -

pretskats un virsskats.

' '

..

2- I I: \' J .

27.

lt

Griezuma veidosaniis.



ar plakni P,

las simetrij as

ziena.

Ja novietosim detalu ta, lai

s1 .elejplakne P butu paralela fron-

talajai projekciju plaknei (27. atL),

un nosacIti nOQemsim to detalas.

dalu, kas atrodas s1 .elejplaknes

priekspuse, tad pretskata redzesim

s1 . eluma figuru un to detalas dalu,

kas atrodas aiz (viQPus) s1 .elej-

plaknes.

Jaievero, ka prieksmeta iedo-

mata s1 .elsana attiecas tikai uz

doto griezumu un neiespaido SI

prieksmeta citas projekcijas, piemeram, 27. attela virsskatu: .

Salldzinot detalas proje.kcijas 26. un 28. attela, var izda-

rH sadus secinajumus:

svItrllnijas, kas pretskata attelo divus caurumus un izgriezu-

mu (kreisaja puse), griezuma aizvietotas ar pamatnnijam;

IInij a, kas 26. attela apzlmeta ar ciparu 1, griezuma nay

redzama, jo detalas priekseja dala ir nOQemta;

detalas prieksejas dalas iedomata nOQemsana nerada nekadas

izmaiQas virsskata;

figura, kas atrodas s1 .elejplakne (s1 .elums), griezuma izcel-

ta ar svHrojumu.

kas sakrIt ar deta-

plakni tas garenvir-

~

8. at . Detalas griezums un

virsskats.

fl

~~~

b

29. att. Simetriskas detalas griezums.

18

[

.

~

r

.~

~

.

A A

~

~

~

w

c

30. at . Griezumu apzjmesanas

piemeri.

6 Griezumu apzimesana Gadljumos, kad s1 .elejplakne sakrIt

ar detalas simetrijas plakni (29. atL), griezumu parasti attelo

attiecIga skata vieta. Pie tam s1 .elejplaknes stavotni rasejuma

neatzlme.

Ja s1 .elejplakne nesakrIt arprieksmeta simetrijas plakni,

tas stavotni, tapat ka s1 .eluma gadljuma, atzlme ar partrauktu

IIniju un bultiQarn, kas norada sKata virzienu

30.

atL

a, b).

Par-

trauktas IInijas un bultiQu veidotajos arejos leQ1 .os (attiecIba

pret attelu) raksta vienu un to pasu krievu alfabeta lielo burtu.

Griezumu apzlme ar tiem pasiem burtiem, liekot starp tiem svHru

un pasvHrojot ar tievu nepartrauktu IIniju 30. atL).

2'

19

Q

r Fi

b



883

e

b

31.

att.

Atti. u saljdzinajums:

a - g ri ezums; b ~ s~e lums .

7. Griezuma un s~eluma atS~iriba. Konstruejot sl}elumu, para-

da tikai to figuru, kas atrodas tiesi sl}elejplakne. Konstruejot

griezumu, sl}eluma figurai japievieno ari to detalas elementu at-

teli, kas atrodas aiz sl}elejplaknes. 31. attela uzskatami redza-

ma starpiba starp diviem atteliem: griezumu

a

un sl}elumu

b .

Gadijumos, kad sl}elejplakne iet caur neapalu izgriezumu un

sl}elums iznak sadaIHs atsevisl}as dalas, valsts stand arts iesaka

izmantot tikai griezumus.

.

1. Kiidu att i. lu sauc par griezumu?

2. Kiida ir starpiba starp griezumu un s~i. lumu?

3. Kiidos gadijumos l ie to griezumus?

4. Kii izcel s~eluma figi iru, kas i et il pst gri ezumi i?

T

Apskatit 32. atti. lu un noteikt, kurs no dotajiem atteliem ir griezums, kurs -

s~elums.

------

e

~

b

32.

att.


20

I

I

I

(

,

.

tl

I

I

I

1

~.

d

UJ

4.§. VI HK RSI GRI ZUMI

Ja griezums ieguts, sl}elot prieksmetu ar vienu sl}elejplakni,

to sauc par

vienkiirsu

griezumu.

Atkariba no sl}elejplaknes novietojuma attieciba pret hori-

zontalo projekciju plakni izsl}ir vertikalus, horizontalus un sli-

pus griezumus.

Griezumu sauc par

vertikiilu,

ja detalu iedomati sl}el ar ver-

tikalu plakni.

Vertikalo griezumu sauc par

frontiilu,

ja sl}elejplakne

ralela frontalajai projekciju plaknei (33. atL), bet par

lu,

ja ta paralelaprofilajai projekciju plaknei (34. atL).

Horizontiilu

griezumu iegust, ja sl}elejplakne ir paralela ho-

rizontalajai projekciju plaknei (35. atL).

Ja sl}elejplakne ar horizontalo projekciju plakni veido kadu

no taisna leQl}a atSl}irigu leQl}i, griezumu sauc par

slipu

(36. atL).

Sl}elejplaknes stavotni, L i., griezuma veidu, izvelas atka-

riba no detalas formas un konstruktiva veidojuma. Pie tarn griezu-

mam jabut lietderigam, L i., griezums nedrikst atkartot detalas

galveno konto.ru, neparadot tas ieksejo uzbuvi.

8. Dalejs griezums. Detalas uzbuves paradiSanai kada atse-

visl}a norobezota vieta lieto

da{eju

griezumu.

ir pa-

profi-

-

~

S~iHejplakne

De/alas da,la, kas

allelo/a gnezuma

33.

att.

Frontals griezums.

De/a las dala, kas

nosaci/i nol em/a

2



SlJi/ijp/akne

Deta/as do/a. kas

aUi/ota griezumo

34.

ail.

Profils griezums.

Deta/as dojo kas

nosaciti no{lemta

SlJi/ijp/akne

DetaJas dala kas

aUi/ota griezumii

35.

ull.

Horizontals griezums.

22

i

I

I

~

I

r

I

;1

I

.

I

I

t

~

A

37.

atl.

Dalejs

griezums.

~~

r--H

36. att. SlIps griezums.

38. att. Daleju griezumu

izplIdJSana.

37. attela paradHs dalejs griezums. Detalai ir urbums, kas

nay caurejoss. Lai paradHu ta formu un izmerus, pilnIgi pietiek

izdarH iedomatu griezumu taja detalas dala, kur atrodas urbums.

Pilns griezums sai detalai nay vajadzIgs, jo tai nekadu citu iek-

seju izv eid ojumu nav.

38. attela paradHi vel divi daleja griezuma lietosanas pie-

meri. Tie atklaj detalas padzilinajumu formu.

Rasejuma dalejo griezumu izdala ar vilQotu IIniju resnums

s/3. . . s/2), kuru izpilda ar brlvu roku. Ta nedrlkst sakrist ar

citam at tel a IIni jam.

.

1. Kadu griezumu sauc par vienkar su?

2. Ka iedala griezumus atkariba no s~elejplaknes novietojuma pret horizontalo

projekciju plakni?

3. Vai prieksmetu forma ietekme s~elejplaknes stavotnes izveli?

4. Kad os gadijumos lieto daleju griezumu? Kape c to ta sauc? Ka to izpild a?

5. Ka griezumu apzime rasejuma?

2. 3



cA

~

~~

:::::: ~

~

uYB

a

b

39. alt. Vingrinaj uma uzdevums.

~

1. Kadam nolUkam ir izveidoti griezumi 39. attela a? Paradit rasejuma pro-

jekcijas punktiem A B C un D kas dot i uzska tamaja at tel ii .

2. Vado t ies pec uzskat ama at tela 39. att. b izpildit detalas frontalu griezumu.

Konstruet punktu A B un C t rukstosas proj ekcijas. Kapec frontal a gri ezuma

nevar a tzimet punkta C projekci ju?

9. Jedziens par saliktiem griezumiem. Ja izstradajuma ieksejo

.

izveidoj umu nevar par adIt griezuma ar vienu si}elej plakni 40.

atL), tad izmanto g~iezumu ar vairakam si}elejplaknem.

Griezumus ar divam un vairakam si}elejplaknem sauc par salik-

tiem

griezumiem 40. un 41. atL). .

Atkarlba no si}elejplakQu stavotnes saliktos griezumus iedala

pakapiengriezumos

40. atL) un

lauztos

griezumos 41. atL).

Si}elejplakQu stavotni saliktos griezumos norada ar partrauk-

tu IIniju, novelkot svItras sakuma, si}elejplakQu krustosanas vie-

tas un beigas. Perpendikulari sakuma un beigu svItram novelk bul-

tiQas, kas norada skata virzienu 40. un 41. atL).

24

~-

a

b

~

A A

A\

c

41.

att.

Lauzts griezums.

Tapat ka vienkarso griezumu rasesana, si}elumlInijas sakuma

urybeigas pieraksta vienu un to pasu krievu alfabeta lielo burtu.

Griezumu apzlme ar

A-A

veida pierakstu un pasvItro ar tievu 11-

niju.

J

1. Ar ko saliktais griezums ag~iras no vienkarsa griezuma?

2. Kados gadij umos liet o salikto gri ezumu?

3. Ar ko ag~iras vienkarsa un salikta griezuma apzimejumi?

25

]

ro 1

t

1

A A

CIIB

ArOl l1A

I

c

. . ms.

It Pakapiengnezu

0. a

.



S. §. GRIEZUMU KONSTRUES N

IZM NTOJ MIE NOS IJUMI UN VIENK RSOJUMI

10. Skata un griezuma dalu apvienosana rasejuma. Ja detalas

formas noskaidrosanai vienlaikus ir vajadztgs gan skats, gan art

griezums, daheiz apvieno skata dalu ar atbilstosa griezuma dalu

viena attela (42. at1.), atdalot tas vienu no otras ar tievu vi -

1;\OtuIIniju.

AplUkosim piemeru, kas dots 42. attela. Ja galvena skata

vieta novietotu detalas frontalu griezumu, tad pec virsskata

vien nevaretu spriest par formu un izmeriem element am, kas apzI-

mets ar ciparu 1. Lai saglabatu pilnIgu prieksstatu par detalas

formu, izdevIgi rasejuma apvienot pretskata dalu ar frontala

griezuma dalu.

Ja skats un ta vieta paredzetais griezums ir simetriskas fi-

gOras, rasejuma apvieno pusi no skata un pusi no griezuma. Tada

gadIjuma to atdalIsanai izmanto simetrijas asi.

AplUkosim konstruesanas secIbu rasejumam, kura apvienota pu-

se no skata un puse no atbilstosa griezuma. 43. attela a un b dots

uzskatamais attels un divi skati, pec kuriem viegli iegOt prieksstatu

par detalas arejo formu, bet grOtak - par ieksejo formu. Iedo-

mati sl}elsim detalu ar frontalu sl}elejplakni. Pec iegOta attela

(43. at1.

c

viegli var spriest par tas ieksejo formu. Tomer ne-

b

Q

&~

c

d

43. att Detalas atteli:

a

- l lzskatamais a ttels;

b

- divi skati; c - frontals griezums un virsskats ;

d

-~ pretskata

puses apvienojums ar frontala griezuma pusi un virsskats.

skaidra paliek detalas areja forma, jo nay redzama robeza starp

cilindru un paralelskaldni.

-

Ka rIkoties, lai attela botu redzamas gan detalas arejas,

gan arI ieksejas kontUras? .

AcImredzot var paradIt abus sos attelus, apvienojot pusi no

skata un pusi no griezuma. Tads rasejums redzams 43. attela d un

45. attela.

Ieverojiet, ka skata puse neredzamas kontUras nay attelotas

ar svItrlInijam Nav nozImes tas uzradIt, jo detala ir simetris-

ka attiecIba pret vertikalo asi un ieksejas kontOras ir redzamas

detalas griezuma puse. Skats un griezums ir atdalIti ar svItrpun-

ktu IIniju. Ieverojiet, ka virsskats paliek bez izmaiQam

Ja rasejuma detalas kadas kontOras projekcija sakrIt ar tas

simetrijas asi, tad skata pusi un griezuma pusi apvienot nedrIks1.

Tada gadIjuma apvieno skata dalu un griezuma dalu, atdalot tas

ar vilQotu IIniju.

J

l'I. l

---.

42.

alt

Skata dalas un griezuma

dalas apvienojums.

26 27



a

b

44. alt. Skata dalas un

griezuma dalas apvienojums:

a

- Imnturl Inija a trodas uz detalas

ieksejas virsmas;

b

- konturl inija

a trodas uz detalas are jas

virsmas.

(/)

f/>

45.

att.

Izmeru atzimesana

rasejuma, kura ir gri ezuma

puses apvienojums ar skata

pusi.

2R

Ja detalas kontiira, kuras pro-

jekcija sakrIt ar simetrijas asi, atro-

das uz detalas ieksejas virsmas, ra-

sejuma parada vairak par pusi no

griezuma (44. att. a . Ja turpretI

sada kontiira atrodas uz detalas

arejas virsmas, rasejuma parada

vairak par pusi no skata (44. att. b .

Izmeru atzImesanai rasej uma ar

apvienotiem atteliem ir dazas Ipat-

nIbas. Apliikosim 45. attelu. Rase-

juma apvienota puse no pretskata

un puse no frontala griezuma. Re-

zultata nepilnIgi redzami detalas

cilindriskie urbumi. Ka paradIt to

izmerus? Saja gadIjuma merlIniju

velk nedaudz pari simetrijas asij

un ar bultiQu norobezo tikai no

vienas puses.

Ieverojiet., ka detalas arejo vir-

smu izmeri atzImeti skata puse, bet

ieksejo virsmu izmeri

-

griezuma

puse

0

.

I. Kados gadijumos rasejuma apvieno pusi

no skata un pusi no griezuma? Ar kadu

liniju atdala sos att e\us?

2. Past astIt par izmeru atzimesanas note iku-

miem rasejumos, kuros apvienotas skata

un griezuma puses.

3. Kapec simetriskam detalam, apvienojot

skata un griezuma puses, rasejuma

ar svItrlInijam neparada detalas iekseja s

kontiiras

4. Ar kadu ItllijLl rasejuma atdala skata

dalu no griezuma dalas?

--

~

46. alt. Vingrinajuma uzdevums.

T

~

47. alt.

Vingrinajuma

uzdevums.

I. Vadoties pec 46. un 47. attela dotajiem uzskatamajiem atteliem, uzraset darba

burtnka apvienotu galvena skata pusi un frontala griezuma pusi.

2. Izpildit darba burtnica griezumus detalam, kas paradItas 48. un 49. attela.

Novilkt meru iznesuma linijas un merlinijas. Konstruet punktu triikstosas

projekcijas. .

[;~rJi

48. alt. Vingrinajuma uzdevums.

b

~

9. alt. Vingrinaj uma

uzdevums.

29



a

.

~

m~

.

b

.

b

52. at/. Griezumos

pieQemtie vienkii rsoj umi.

50. at /.

Detalas griezums pli inas sieniQas garenvirziena.

53. at/. Vingrinajuma

uzdevums.

Dazi detalas elementi var bot novietoti leQ~i attieciba

pret kadu projekciju plakni, piemeram, 52. attela ribas

A

un

B.

Ja, izpildot sad a prieksmeta rasejumu, griezuma grib paradlt visu,

kas novietots aiz s~elejplaknes, tad riba A attelosies sagro-

zlta veida. Ka redzams, ir atjauts neparadlt visu to, kas atrodas

aiz s~elejplaknes, ja tas nay nepieciesams prieksmeta konstrukci-

jas izprasanai.

t 1. Oaiu detalu attelosanas nosadjumi griezumos. Ja s~elej-

plakne iet caur planu detalas sieniQu stipribas ribu) tas garen-

virziena, tad rasejuma so sieniQu parada s~eltu, bet neiesvltro

50. att .

a

un

b .

S~ersgriezuma si sieniQa jaiesvltro. Sads no-

teikums attiecas ari uz riteQu spie~u griezumiem.

51. attela paradlts rokriteQa rasejums. Tada detala ir Odens-

vadu kraniem. Ieverojiet to, ka griezuma iesvltrots tikai rok-

riteQa loks un ta centrala dala, ko sauc par rumbu Spie~i at-

stati neiesvltroti, kaut ari s~elejplakne tos s~el.

T

Vadoties pec rasejuma. un uzskatama attela 53. att.), konstruet profilu

griezumu. Konstruet ari vi rsskatu un frontal as proj ekcijas punktiem A un B,

kas dot i krei saja sanskata.

6. §.

GRIEZUMU LlETO AHA

AKSOHOMETRISKAJ 1S PROJEKCIJ 1S

Lai paradltu prieksmetu ieksejo formu aksonometrija, biezi

lieto griezumus izgriezumus). Tada gadijuma izmanto divas s~e-

lejplaknes, kas sakrlt ar prieksmeta simetrijas plaknem 54.

att. ) .

1. at/. Griezuma veidosana detalai

ar spieli-iem.

3

: I



z

54. alt. Griezuma konstruesana

aksonometriskajii projekcijii.

z

c

a

z

0

A

b

55. alt. Svl trojuma IIniju

virziens:

a

- izometr iskaji i projekcij ii ;

b - f ront ii la ji i d imetri skaj ii

projekcijii.

32

Aksonometrisko projekciju sl}e-

lumu svltrojuma IInijas velk para-

leli kvadrMa diagonalei, kurs iezI-

mets atbilstosaja koordinatu plakne

55. att. . K.vadrata malas ir para-

lelas aksonometriskajam asIm.

Tatad izometriskaja projekcija

sl}elumu figuras, kas paralelas fron-

talajai un profilajai projekciju plak-

nei, iesvItro 60° leQI}I pret horizon-

y

talu taisni, bet sl}elumus, kas para-

leli horizontalajai projekciju plak-

nei, - ar horizontalam taisnem 55.

att.

a .

K.a izpilda

dimetriskaja

55. attela

b.

Aksonometriskajas projekcijas

stiprIbas ribas, spiel}us un tamlI-

dzIgus detalu element us, kas atro-

das sl}elejplakne, iesvltro sk. 54.

att. .

2. Apskatit 57. un 58. attelii dotos detalu uzska-

tiimos attelus un pretskatus. Vadotie~ pec tiem,

izp ild it rasejumus ar nepieciesamo at tel u skaitu ,

izman toj ot li et deri gos gri ezumus. Novi lkt meru

iznesuma l inijas un merlini jas.

3. Vadoties pec 59. attelii pariiditii rasejuma,

konstruet detalas frontiilu griezumu un s~e-

lumu A~A.

4. Pec pretskata un uzskatiimii attela uzraset pro-

filu griezumu un s~elumu A A 60. att . .

5. Piirraset 61. un 62. attelii dotos rasejumus. Pa-

pildiniit tos ar triikstosajiim linijiim. Kon-

struet katrai detalai treso skatu apvienojumii

ar griezumu. Noteikt doto punktu piirejiis pro-

jekcij as.

svItrojumu frontalaja

projekcij a, redzams

6. Pec uzskatiimajiem atteliem 63. att. a un b

izpildit detalu rasejumus, izmantojot griezu-

mus. Atzimet rasejumos izmerus. Konstruet

punktu A un B projekcijas.

7. Apskatit detalu rasejumus 64. un 65. att. un

piirraset tos pec dotajiem izmeriem. Apvienot

rasejumii galvenii skata dalu ar frontiila grie-

zuma dalu. Konstruet punktu A un B triik-

stosiis projekcijas.

y

.

Kii jiiveido svitrojums, izpildot griezu-

mus izgriezumus aksonometriskajiis

projekcijiis?

~

1. Kiidiis projekcijiis dots prieksmets

56. at te li i? Pariidi t horizonti ilo projekci ju

virsmai, uz kuras atrodas punkts A.

Vadoties pec rasejuma un uzskatiimii at-

tela, izpildit tehnisko zimejumu detalai

a r ce turtdal izgriezumu. lesvit rot s~elumu

figiiras.

57. aft. Vingrinajuma

uzdevums.

3-103914

z

y

~

56. alt. Vingrinajuma

uzdevums.

-------

----

-------

58.

alt.

Vingrinaj uma

uzdevums.



1-

.lA

.

59.

lt

Vingrinaj uma

uzdevums.

038

61.

lt


34

Caurejos5

urbums

60 alt Vingrinajuma

uzdevums.

78

63

00

'a

00

95

62. alt Vingrinajuma uzdevums.

I ,

1I

'I

:1

I

i

I

I

lI.

1111;1

j

P

I

JI

I

~I

{

:J

f'

t

a

0)

63.

lt


036

10

64. alt Vingrinajuma

uzdevums.

tl

I

I

I

-..

I

(

0

/

/

00

65.

alt

Vingrinajuma

uzdevums.

8. Apskatit detalas rasejumu (66. att.). Konstruet doto punktu A B C, D un E

parejas projekcijas. Izpildit izometri ja detalas tehnisko zimejumu ar ceturt-

dalizgriezumu.

9. Apskatit 67. attelii doto virsskatu un pretskata apvie.pojumu ar frontalu grie-

zumu. Parraset tos pec dotajiem izmeriem, papildinot rasejumu ar truksto-

sajam linijam. lesvitrot s~eluma figuru. Konstruet doto punktu

A

un

B

parejas

projekcijas.

:;..

35



~

60

~

50

730

0<0

I '

i-0

rtJ25

.

1

I -

I I

I

705

66.

alt.

Vingrinaj

uma

uzdevums.

~

?

d

.

70

~

/l40

0

It)

75

700

67.

alt.

Vingrinajuma

uzdevums.

- .Q

700

720

68.

aft.

Vingrinajuma

uzdevums.

36

It)

<v

~

0

grafiskais darbs

DETAI ASSKICES

IZG T VOS N

IZMANTOJOT GRIEZUMUS

Pec skolotaja noradi jumiem izpildit skid gatavai detalaJ izmantojot griezumus.

0

grafiskais darbs

DETAI AS RASEJUMA IZGA

TA

VOSANA

IZMANTOJOT GRIEZUMUS

Izgatavot detalas

(68. att.) rasejumu tris skatos. Konstruet vajadzigos

gr iezumus. Atzimet izmerus.

It)

~

.

0

<0

.



3. NOD lr

NEPIE IES M UN PIETIEK M TTELU

SK IT NOTEIKS N R SEJUM

7.§. TTELU IZVELE R SEJUM

12.

Galvena skata izvele rasejuma. Lai pareizi izpilditu de-

talas rasejumu,. vispirms janosaka nepieciesamais un vien-

laikus pietiekamais attelu skatu, griezumu, sl}elumu) skaits. De-

talas formas noteiksana ne mazak svarIgi ir pareizi izveleties

detalas galveno skatu. Tarn jadod vispilnIgakais prieksstats par

de ta las formu.

.

Izveloties galveno skatu, Qem vera detalas darba stavokli

mehanisma un pec iespejas detalu galvenaja skata rase sada sta-

voklI. Bez tarn dazam detalam, kuram ir rotacijas l}ermeQuforma,

galvena skata izvele jaQem vera to stavoklis darbmasIna galvenas

apstrades operacijas laika.

.

Attelu skaitam rasejuma jabut minimalam, bet tomer pietieka-

mam pilnIgai rasejuma attelotas detalas formas izpratnei.

Projekciju skaitu var samazinat, lietojot nosacitos apzIme-

jumus, zImes un pierakstus. Ka jau zinams, izpildot raseju-

mu cilindriskas formas detalam, var iztikt ar galveno skatu, lie-

tojot diametra zImi 0. 69. att.). Dazam detalam ir kvadratiskas

-s.

-s.

s.

69. atl N osa cl ti is di ame tr a z jm es

0 lietosana attelu skaita

samaziniisanai.

7 atl

S feras izmeru

atzjmesana.

38

j;

t

~1

~

~

1. atl Attelu

vienkiirsosanas piemers.

formas elementi. Tada gadIjuma

kvadratu malu izmerus var atzImet

pec sada tipa: 0 20.

GadIjumos, kad rasejuma gruti

atSl}irt sferisku virsmu no cita veida

virsmam, pirms merskaitla raksta

vardu « fera» 70. atL). Parejos ga-

dIjumos pietiek pirms mers kaitla rak-

stH zImi 0 vai R

13. Nepilnie atteli. MasInbuves

rasesana ir pieQemti arI citi nosacI-

jumi un vienkarsojumi. Ta, pieme-

ram, ja attels skats, griezums,

sl}elums) ir simetriska figura, atlauts

rasH tikai pusi lIdz simetrij as asij)

vai nedaudz vairak par pl.\si no SI

attela

71.

atL).

Standarts atlauj pilna skata,

piemeram, virsskata vieta raseju-

ma 72. atL) paradH tikai atsevisl}u

detalas elementu projekcijas.

GadIjuma, kad detala simetriski

izvietoti vairaki vienadi e1ementi,

rasejuma parada vienu v ai divus no

tiem, bet parejiem elementiem atzIme

tikai centrus 73., 74. att.). Saja

gadIjuma pirms merskaitja norada

urbumu skaitu.

SE

e:3-

72.

atl

Attelu

vienkiirsosanas

piemers.

12 urb <l>1

7

73. atl Izmeru

atzjmesana urbumiem

kas vienmerjgi izvietoti

pa riQ~a IIniju.

~

~

74. atl Izmeru

atzjmesana attiil umiem starp

vienmerjgi izv ietotiem

elementiem.

~

5. atl Detalas attelosana

izmantojot izr iivumu.

39



[

DiD

Garas detalas ar vienveidIgu uz-

buvi var attelot ar izravumu, noro-

bezojot to ar tievu vilQotu IIniju

(75. att.). Pie tarn merlIniju raseju-

ma nepartrauc, bet merskaitlim jauz-

rada detalas faktiskais izmers.

Ja IIdzIga gadIjuma attelo koka

detalu, izravumu noforme tapat ka

ieprieks (76. att.).

76.

att.

Koka detalas

attelosana, izmantojot izravumu.

8. §. P PIL SK TI UN DA~SKATI

14. Papildskati. Dazi detalu elementi galvenajas projekciju

.plaknes (horizontalaja, frontalaja un profilaja) attelojas sagro-

zIti (77. att.). Lai rasejuma izvairItos no sadiem sagrozIjumiem,

lieto projekciju papildplakni (78. att.). So plakni novieto para-

leli ta detalas elementa virsmai, kas galvenajas projekciju plak-

nes attelojas sagrozIti. Pec tarn pojekciju papildplakni savieto

ar galveno projekciju plakni. Projekciju papildplakne ieguto atte-

lu sauc par

papildskatu

(79. att.).

79. attela detala.s kreisa dala virsskata nosacIti nay para-

dIta, jo ta saja skata attelojas sagrozIti. SIs dalas patiesa

forma un lielums redzami papildskata.

Papildskatam rasejuma pievieno pierakstu pec parauga'

«Skats

A»,

pasvItrojot to ar tievu nepartrauktu IIniju, bet skata vir-

zienu norada ar bultiQu, kurai pieraksta tada pasa burta apzIme-

jumu.

v

7.

aft.

StiirelJa rasejums.

78. aft. Detalas elementa papildskata

iegOsana.

0

.,\ 1,

: 1

~

,J

L

~ ~~.t Affi~

b

79. aft. Papil dskata izmantosana rasej uma.

Papildskatu attiecIba pret pamatskatu rasejuma at auts pa-

griezt. Sada gadIjuma pierakstam

«Skats A»

pievieno vardu

«pa-

griezts»,

to nepasvItrojot (79. att.

b .

Papildskatam, kas rasejuma attelots tiesa projekciju sakarI-

ba ar kadu pamatskatu (79. att. a , pieraksts un skata virzienu

noradosa bultiQa nay vajadzIgi.

15. Dalskati. Prieksmeta atsevisl}as norobezotas vietas attelu

sauc par

da{skatu.

Dalskata piemers paradIts 80. attela.

.

1. Kadu attelu rasejuma sauc par galveno skatu, un pec ka javadas, to izve-

loties?

2. Pec kada principa izvelas nepieciesarno attelu skaitu?

3. Kadus nosacijurnus un vienkarsojurnus var lietot, izpildot rasejurnu?

4. Kas ir papildskats? Kados gadijurnos to lieto, un ka to apzirne rasejurna?

5. Kadu attelu sauc par dalskatu?

T

0

_11

~

A

~

1. Vadoties pec detalas rasejurna (81. att .) ,

konstruet papildskatu

A.

Attelu detalas

dalai ar urburnu novietot vertikali.

2. Noteikt pec dota Tasejurna (82. att.), ka

jaizvelas papildplakne, lai iegii tu lietde-

rigu papildskatu. Kadel tas ir nepiecie-

sarns? Uzraset so papildskatu darba burt-

nka. Papildinat rasejurnu (83. att.) ar

dalskatu.

Skats A

80. aft .

Detalas

rasej urns ar dalskatu.

4



~rn

36


10

15

5

30

01

g

~

Raseja

Porbaud.

Skola

40

A

~

~

A

15,~

45

f[@

R15

f/Jl0

0

'

30

Balsts

Cuguns

N°


82.

aft.


83. aft. Vingrinajuma

uzdevums.

0

'

-e

0

50

90

praktiskais darbs

IEPRIEK5 APLOKOTOS NOSACTJUMUS

SATURO5U DETA~U RASEJUMU LAST5ANA

A

1. Lasit 84., 85. un 86. attela dotos detalu rasejumus un atbildet uz kontrol-

jautiij umiem. Lai sekmigi veiktu so uzdevumu, labi jazina pamatskati, papild-

skati un dalskati, kii ari jiizina, kiidi ir griezumi un s~elumi. Ja visu to labi

neatceraties, atkiirtojiet pec miicibu griimatas vajadzigo vielu; pretejii gadi-

j uma jus nevaresiet pareizi izpildit praktisko darbu

Skola

A A

f/J25

o

l

~

- ::J

S'

letiktnis

Terauds

42

85. aft. Vingriniij uma uzdevums.



85

.5

{

Skats 8

Skats 5

R3

~

~6

Urbums 018

skato A parodits

nosaciti ar ri l~a Iiniju

Raseja

Porbaud

Skola

3

6

Tscaurule

Klase

KONTROLJAUT AJUM I

86. al l. Vingrinajuma uzdevums.

Terauds

I) Ka saue rasejumos esosos skatus?

2) Vai rasejumos ir griezumi? Paskaidrot, kadi griezumi tie ir.

3) Vai rasejumos i r sl,<elumi? Kadam nolUkam t ie izpil di ti?

4) Paskaidrot, kadu detalu form as ipatnibu del bija nepieciesama daJskatu

un papildskatu konstruesana.

5) Kadi geometriski l,<ermeQi veido balsta 84. att.) un ieliktQa 85. att.)

formu?

6) Cik izgriezumu ir iseaurulei 86. att.)? Kada ir to forma?

Izpildit balsta tehnisko zimejumu.

Izpildit rasejumus geometriskiem l,<ermeQiem, kuri nosaka formu ieliktQa

85. att.) izgriezumiem: 0 25, garums 50 mm; 0 14, garums 10 mm. At-

zimet sos izmerus rasejumos.

0

grafiskais darbs

GATAVAS DETAI,.ASSKICES IZPILDTSANA

Izpildit skolotaja dotas gatavas detalas skici, lietojot vajadzigos griezumus,

il,<elumusun citus nosacijumus.

~

-----

4 HODAI: A

DETAI U TIPVEIDA SAVIENOJUMU RASEJUMI

9.§. VI~PARTGAS ZI~AS

PAR DETAI: USAVIEHOJUMIEM

87. attela redzami jaunie atsledznieki, kuri monte automa-

tisko Hniju. SI linija sastav no daudzam automatiskam darbmas1-

nam, starp kuram izstradajumi tiek parvietoti ar automatiskiem

/37. at . AUlo l laliskas Itl1i jas I1Wl1laza.



~-- ---

mehanismiem. Ta ir sarezgIta iekarta, kura

ietilpst loti daudz detalu. DarbmasInas un

mehanismos detalas veido dazadus savieno-

jumus: tapu, vItI)U, ierievju u. c.

88. attela paradIts viens no senakajiem

savienojumiem, kas sastav no ritel)a, ass un

tapas, kura nelauj ritenim nokrist no ass.

Udz ar tehnikas attIstIbu vienkarsie deta-

lu savienojumi tika pilnveidoti.

Savienojumus, kas biezi sastopami dazadu

masInu mehanismos, sauc par

tipveida

savieno-

jumiem. Tos lieto automatisko IIniju, darbmasInu

un citu iekartu konstrukcij as.

Tipveida savienojumu lietosana ieverojami atvieglo masInu

konstruesanu un izgatavosanu. Rasesana biezi jasastopas ar detalu

tipveida savienojumu atteliem. Dazi no tiem paradIti 89. attela.

16. Detalu savienojumu veidi. Detalu savienojumus iedala iz-

jaucamos un neizjaucamos.

Savienojumu sauc par izjaucamu ja to var izjaukt, neboja-

jot ta sastavdalas.

Neizjaucamu

savienojumu nevar izjaukt; nebojajot ta sastav-

dalas. .

Tehnika lieto sadus galvenos detalu savienojumus 89. at1.):

bultskruvju, tapskruvju, galvskruvju, ierievju, tapu, kniedetus

un metinatus savienojumus.

Apskatiet uzmanIgi 89. attela paradItos zImejumus Viena ko-

lonna stabil)a) izrakstiet neizjaucamo savienojumu nosaukumus,

bet otra - izjaucamo savienojumu nosaukumus Aiz savienojumu

nosaukumiem iekavas ierakstiet burtus, ar kuriem tie apzImeti

attela

Ja jus pareizi noteiksiet, kuri savienojumi ir izjaucami un

kuri neizjaucami, tad no burtiem, kas bus iekavas aiz izjaucamo

savienojumu nosaukumiem, vares sastadIt vardu «BepHo» pareizi).

17. Standartdetalas. Daudzu detalu un savienojumu form as un

izmeru izvele ir noteikti ierobezojumi. Dazadi izstradajumu tipi

reduceti uz noteiktu standartparaugu skaitu.

Ar valsts standartiem ir noteikti, piemeram, dazu sastipri-

nasanas detalu tapu, bultskruvju, uzgriezl)u u. c.) un instrumen-

tu urbju, griezl)u u. c.) forma un izmeri. Tas dod iespeju izga-

88. alt

Ratu riteQa un

ass vien kii rsii-

kais savieno-

jums.

4G

89. all Daziidi detalu savienojumi.

47



~

tavot sIs detalas specializetas rupnIcas. Rezultata palielinas

darba razIgums un samazinas izstradajumu izmaksa.

Standartizetu detalu un savienojumu rasejumu izgatavosana

un lasISana ir vieglaka, jo to attelosanas noteikumus nos aka at-

bilstosie standarti . Sie noteikumi paredz vairakus vienkarsojumus.

18. Savstarpeja apmainamiba. Ieviesot razosana standartiza-

ciju, ir iespejama detaju savstarpeja apmainamIba. Valsts stan-

dartos dotas pielaizu un sezu tabulas, kuras izmantojot nosaka

lielako un mazako robezizmeru, starp kuriem drIkst atrasties do-

tais izmers. Tapec standartiem atbilstosas detalas var cita citu

aizvietot. Uz to pamatojas masveida un lielseriju razosanas orga-

nizacija.

Ta, piemeram, sabojajies automobilis: nolietojusas dazas

skruves un uzgriezDi, nodilusi varsti. Nav liela beda, jo sIs de-

talas ir standartizetas un tas var iegadaties veikala. Nopirktas

detajas pilnIgi aizvietos nederIgas detalas.

Savstarpejas apmainamibas lietderIba tika demonstreta jau

1826. gada Tulas ierocu fabrika. No noliktavas bez izveles iZDe-

ma 30 sautenes, tas izjauca un detalas samaisIja. Pec tam saute-

nes no jauna salika, Demot attiecIgas detalas ka pagadas. Visas

sautenes darbojas nevainojami.

Musdienu razosanas automatizacijas un elektronisko skaitlo-

taju izmantosanas apstaklos detalu savstarpejai apmainamIbai

nepieciesama izstradajumu precizitate sasniegusi loti augstu 11-

meni.

60.

tJ

a

fa

90. aft . VItne uz stier, \3 :

d - ar ejats di ametr s; d1 - t eksej ats diametr s; P - solis.

Pie tam sanskata ieksejo diametru attelo ar tievas IInijas loku,

kura garums ir apmeram 3/4 no riDl}a IInijas garuma ar par-

traukumu jebkura vieta, tikai ne uz asu IInijam. J aievero, ka stieDa

gala fazIti saja skata neattelo.

Jaatceras arI, ka tievas nepartrauktas IInijas pretskata velk

pari fazltes robez IInijai.

Vltni urbuma, kad ta ir neredzama, attelo ar svItrlInijam

92. att.). Griezumos vltnei urbuma 93. att.) arejo lielako)

diametru attelo ar tievam nepartrauktam IInijam, bet ieksejo ma-

zako) diametru - ar pamatlInijam. SvItrojumu sad a griezuma

vienmer izpilda IIdz pamatlInijam. Ja vltnes robeza attela ir re-

dzama, to novelk ar pamatlIniju IIdz vItnes areja diametra IInijam

sk. 90. att.

b

un 93. att.), bet, ja vltnes robeza nay redzama,

-

ar svltrlIniju 92. un 94. att.).

20. Vitnes apzimesana. AtkarIba no profila vltnes iedala sa-

dos galvenajos tipos 95. att.): trIssturvItne, trapecvltne, at-

turvltne, taisnstUrvItne u. c. Rasejumos visu tipu vItnes attelo

vienadi. Pec nosacIta attela nevar pateikt, kada vItne detalai

jauzgriei. Ka to lai uzzina? VItnes tipu un tas galvenos izmerus

diametru un soli) rasejuma norada ar uzrakstu. So uzrakstu sauc

par vitnes apzimejumu.

EB--t

~

91.

aft.

NosacItais attels vItnei uz

stief,la.

1 § VITNES ATTELOSANAUN APZIMESANA

19. Vitnes attelosana. Daudzam detalam ir vltne, kura noder

to savienosanai. Ar vltnem Isteno arI kustIbas parnesanu. Visiz-

platItaka ir metriska vltne, kurai ir trIsstura profils ar 60°

lielu virsotnes leDI}i.

Vltni rasejuma attelo nosaclti. Tas nozIme, ka vItni nezIme

tadu, kadu to redzam 90. att.

a

bet gan attelo vienkarsoti,

ka tas noteikts valsts standartos 90. att.

b .

91. attela. paradlts piemers, ka nosacIti attelo

vitni uz stie1}a.

Tas arejo diametru attelo ar pamatlInijam gan pretskata,

gan arI sanskata, bet ieksejo

- ar tievam nepartrauktam IInijam.

8

4-103914

~~

~ IYJ

92.

aft.

Neredzamas vJtnes

nosacItais attels.

49



.a

a

~

93. aft. Nosacita is atte ls vitnei

urbuma.

b

~

EJe

A

A-A

c

tD

/4. alt. Vitnes neredzamas robezas

attelosana.

95. all. Dazadu tipu

l ltnes:

a - IriSSlur n<-; - tra-

pe ,,n< ; c attu,, itne;

d - laisnstu,, ilne,

Ta, piemeram, uzraksts «M50X 1,5» nozime: metriska vitne ar

lrejo diametru 50 mm un soli 1,5 mm (smalko soli apzImejuma uz-

ada, bet pamatsoli neuzrada).

2. tabula doti dazadu vitl)U apzImejumu piemeri.

Jaatceras, ka, apzimejot vitni, iznesuma linijas javelk no

ritnes areja, t. i., no lielaka izmera diametra (izl)emot caurul-

ritni; sk. 2. tabulu).

Izs~ir labas un

leigas raksta «LH»

kreisas vitnes. Kreisas vitnes apzimejuma

piemeram, «M24X2LH».

T

I. Kurii no trim piemeriem (a, b vai c) metriskii vitne ar pamatsoli apzimeta

pareizi? Vitnes iirejais diametrs ir 48 mm, solis 5 mm.

a) 0 48X5; b) M48X5; c) M48.

2. Kurii no trim piemeriem (a, b vai c) metriskii vitne ar smalko soli apzimeta

pareizi? Vitnes iirejais diametrs ir 20 mm, solis 1,5 mm.

a) M20; b) 20X 1,5; c) M20X 1,5.

1

Vitnes

nosaukums

Metriskii

ar pamat-

soli

Metriskii

ar smalko

soli

Trapec

vitne

Attur-

vitne

Cilindris-

kii caurul-

vi/ne

p

Standartvih;1U apzimejumi

Profi-

la ap-

zfme-

jums

Uzradamie izmeri

M

Arejais dia-

metrs, mm

M

Arejais dia-

metrs un solis,

mm

Tr

Arejais dia-

metrs un solis,

mm

s

Arejais dia-

metrs un solis,

mm

G Vitnes izmera

apzlmejums,

precizitiites

klase

Apzjmejuma piemers

2. tabula

Profi l a forma

Tr50 If

12

Il

S32x6 ~

Et U IM

51



?

(D4

c C

10 - '

~ ~

3. Kura no trim piemeriem (a, b vai c) kreisa cilin-

driska caurulvitne apzimeta pareizi? Vitnes no-

sacitais izmers ir 1/4 .

a) G 1/4; b) G 1/4 LH; c) G 1/4 Jleo.

4. Kurii no dotajiem rasejumiem (96. att. a b c

vitnes apzimejuma iznesuma linijas novilktas

pareizi?

?

~

c C

10 - '

~ ~

Pirma un otra uzdevuma pareiza atbilde

dota c gadIjuma, tresa un ceturtauzdevuma

pareiza atbilde - b gadIjuma. .

21. Kii stradiit ar izzil}as materiiiliem.

Galvenas ziQas par standartdetalam dotas

valsts standartos un rokasgramatas. Ka ar

tiem rIkoties? PieQemsim, ka jaizgatavo rase-

jums normalas precizitates bultskruvei ar

sesstUrgalvu, kura noteikta ar valsts stan-

dartu fa 7798-70 un kuras uzskatamais

attels paradIts 97. attela.

MasInbuves rasesanas rokasgramatas

satura radItaja atrod sadalu «Bultskruves»,

bet taja samekle

fa 7798-70 «Norma-

las precizitates bultskruves ar sesstUr-

gal vu».

3. tabula dots SI standarta izraksts.

97. attela mersKaitlu vieta doti burtu apzImejumi, kuriem

atbilstosie izmeri atrodami 3. tabula.

Tabulas galvas horizontalaja rinda aiz

«Vitnes diametrs d»

iz-

velas standartvItnes diametra skaitlisko vertIbu, jo iegad aties var

tikai skruves ar tadu diametru, kads ir uzradIts valsts standarta.

b

c

96. alt. Vingriniijuma

uzdevums.

3.

tabula

Bultskriivju ar sesstiirgalvu galvenie izmeri, mm

,2

~

b

't>

...

I

k I

97. alt. Bultskriive ar sesstiirgalvu.

PieQemsim, ka dotaja uzdevuma vai arI pec stiprIbas aprel}ina ir

izraudzIta bultskruve ar vItnes diametru

d=

10 mm.

IzraudzItas bultskruves citu elementu izmeri doti tabulas

vertikalaja stabiQa zem attiecIga bultskruves vItnes diametra

(10 mm), un tie ir sadi:

vItnes solis

P=

1,5 mm;

atslegas izmers 5=17 mm;

apvilktas riQl}a IInijas diametrs

e=18 7

mm;

galvas augstums

k=7

mm.

Bultskruves stieQa garumu [ izvelas pec SI pasa standarta

citas tabulas (gramata nay dota) atbilstosi savienojamo (saskru-

vejamo) detalu biezumam. PieQemsim, ka vajadzIgais bultskruves

stieQa garums ir 60 mm. Pec tas pasas tabulas atrod, ka bultskru-

vei ar

d=1O

mm un stieQa garumu [=60 mm vItQotas dalas garums

b=26 mm. StieQa fazItes augstumu c vItnei MIO izvelas 1,5 mm

(~0,15

d .

.

Pec siem izmeriem,

skruvi. Rasejuma burtu

.

ja tas nepieciesams, var uzraset bult-

apzImejumu vieta raksta merskaitluS.

.

I. Kiidus savienojumus sauc par izjaucamiem? Minet piemerus.

2. Kiidas prieksrocibas dod standartizacija?

3. Kas ir savstarpe ja apmainiimiba?

4. Kii apzime metrisko vitni ar pamatsoli, un kii apzime vitni ar smalko soli?

VUnes diametrs

8

2

6

2

3 42

Vitnes solis P

1,25 1,5 1,75

2

2,5 3,5

4,5

(pamatsolis)

Atslegas izmers S

13 17

19 24 30 46

65

Apvilktiis riQa Ii-

14,2 18,7 20,9

26,5 33,3 50,9

72,1

nijas diametrs e

Galvas augstums

k

5,5 7 8 10 13 19 26



~

Lietojot 3. tabulu un 97. attelu, izgatavot skid bultskriivei ar sesstiirgalvu.

Atzimet izmerus. Vitnes diametrs

d=20

mm, bultskriives stieQa garums

[=100 mm, vitQotiis daJas garums

b=46

mm, fiizi tes augstums

c=2 5

mm.

11.§.

I RI VJUUN T PU S VI NOJUMI

22. lerievju savienojumi. Viens no visizplatWikajiem izjau-

camiem detalu savienojumiem ir

ierievja

savienojums sk. 89. att.).

lerievis

paredzets varpstas savienosanai ar uzmauktu detalu:

ieliktni, skriemeli, zobratu, spararatu u. c.

Lai detala, kas novietota uz varpstas, grieztos kopa ar to,

detala un varpsta izveido rievas, kuras ievieto ierievi.

Ierievju forma un izmeri noteikti ar valsts standartu. At-

kapsanas no standarta, t. i., patvalIga ierievja formas un izme-

ru izvele, nay atlauta.

98. atteIa paradIti biezak lietojamie ierievji:

prizmatiskais ar noapalotiem galiem;

prizmatiskais ar taisniem galiem;

segmentierievis;

~IIierievis ar noapalotiem galiem;

~Ilierievis ar taisniem galiem;

~Ilierievis ar kasi galvu).

UzmanIgi aplUkojiet 98. attelu un nosakiet, kada veida ie-

rievji taja paradIti Parrakstiet burtnIca vertikala stabiQa ie-

rievju nosaukumus ieprieks dotaja secIba Pirms katra nosaukuma

iekavas ierakstiet burtu, kas atbilst sim ierievim 98. attela

Ja biisit pareizi noteikusi ierievju nosaukumus un pierakstIjusi

attiecIgos burtus, no siem burtiem veidosies yards «lllnOHKH»

ierievj i) .

23. lerievju savienojumu attelosana. 99. attela uzskatami

paradItas detalas, kuras veido ierievju savienojumus. Ar bulti-

Qam noradIts, ka deta las j a savieno.

100. attela redzams detalu savienojums ar prizmatisku ierievi.

Lai skaidri varetu redzet ierievja novietojumu, ieliktnis at-

tela paradIts ar izgriezumu, bet varpstai izgriezta ta dala, kas

54

~~

~K~

H

~

0

u

98.

at/.

Ierievju veidi .

99.

at/.

Ierievja savienojuma

detalas.

3

100. att.

Ierievja savienojums.

101. att .

Ier ievja savienojuma detalu

rasejumi.

1.

Vor~sta

a

b

A A

~ ~

t+-~

~

~

1.Vorpsta

]

0

.~

2.

ferievis

f k tni

s

55



~

2

A A

r

102 att Ierievja savienojuma

kopsaIikuma rase jums :

I - viirps a; 2 -- ierievis; 3 - i eliktni s.

aizsedz ierievi. Uz iznesuma IIniju plauktiI::liem pierakstIti cipa-

ri. Tie atbilst numuriem, kas pies~iHi detalam 99. attela a

Savienojuma ietilpstoso detalu rasejumi paradIti 101. atte-

la, bet kopsalikuma rasejums dots 102. attela.

Ieverojiet, ka kopsalikuma rasejuma garenvirziena ierievis

nosacIti attelots negriezts Ta rIkojas tad, ja s~elejplakne iet

aur neizdobtam bez ieksejiem izveidojumiem) detalam to garen-

irziena.

Prizmatiska

,mgsejo skaldni

tarpe - spele.

ierievja kopsalikuma rasejuma starp ierievja

un ieliktQa rievas pamatu paradIta neliela at-

103. alt . Rasej ums lasISanai.

~ -

11

~IIierievju un segmentierievju savienojumu atteli maz atSl}i-

ras no ap\Ukota. ~Ilierievja savienojuma speles veidojas ierievja

gal os, bet segmentierievja gadIjuma rievas forma yarpsta ir

citada. .

Tagad parbaudiet, vai esat visil pareizi sapratusi Sim no\U-

kam izpildiet 103. attela doto uzdevumu Ja atbildet uz jautaju-

miem ir pagriiti, velreiz uzmanIgi parlasiet tekstu

~

103. attela paradits sviras (detala 1) un varpstas (detala 2) savienojums ar

ierievi (detala 3). Atbild iet uz sadiem jautajumiem

\. Ko nozime divas koncentriskas ril}~a linijas, kas atteIa apzimetas ar bulti-

I}am un ciparu 1 (apli)?

2. Ko nozime divas horizontal as linijas, kas apzimetas ar bultil}u un ciparu 3

(apli ) ?

3. Kurai detalai pieder virsma, kas apzimeta ar b4ltil}u un ciparu 2 (apH)?

4. Kapec virsmas, kas apzimetas ar cipariem 4 un 5 (aPlos), nay iesvitrotas?

Kuram detalam tas pieder?

5. Kurai detalai pieder virsma, kas apzimeta ar ciparu 6 (apli)?

24. lerievju apzimejums. Katram ierievim kopsalikuma raseju-

ma ir nosacIts apzImejums. Ta, piemeram, pieraksts «Ierievis

12X8X60»1 nozime, ka ierievis ir prizmatisks ar sadiem izmeriem:

platums 12 mm, augstums 8 mm un garums 60 mm. Pieraksts

«/erievis, segm. 8X 15» j alasa sadi: segmentierievis ar biezumu

8 mm un augstumu 15 mm.

Ta ka ierievju izmeri ir standartizeti, tad standartizeti

ir arI varpsta un ieliktni izveidoto rievu izmeri un forma. Sos

izmerus izvelas atkarIba no savienojuma ietilpstosas varpstas

diametra.

4. tabula (izraksta no standarta fa

23360-78) doti varp-

stas diametri D (104. att.) un tiem atbilstosie ierievju izmeri

(platums b, augstums h un rievu dzilums tl - varpsta, t2 - ie-

liktnI) .

t Apzimejuma ietilpst arI valsts standarta numurs. Lai vienkarsotu pie-

rakstu

t

.

.

t

- - .-

, as sel un talakaja teksta nay uzradIts.

57



4. tabula

Prizmatisko ier ievju izmeri , mm

Ja varpstas diametrs ir 18 mm, tad pec sIs tabulas ierievja

platums b=6 mm, augstums h=6 mm. Ierievja garumu 1 izvelas

vajadzIgas robeias (pec savienojuma konstruktIvajien izmeriem,

darba rezlma, parnesama speka lieluma u. tml.). PieQemsim, ka

izraudzItais ierievja garums 1=30 mm. Rievas dzijums varpsta

/1=3,5 mm, bet ieliktnI /2=2,8 mm.

T

Lietojot 4. tabulu, uzrakstit, kadi bus ierievja un rievu izmeri prizmatiska

ierievja savienojuma, ja varpstas diametrs ir 42 mm.

@

grafiskais darbs

IERIEVJA SAVIENOJUMA RASEJUMS

Izpildit rasejumu vienam no prizmatisko ierievju savienojumu variantiem,

kas dot i 104. attela.

Noriidijumi. Uzdevumu izpildit ar zimuli uz A4 formiita lapas (210X297 mm),

vadoties pec 102. attela paradita piemera. Rasejuma vajadzigos izmerus

. ,emt no 4. tabulas atbilstosi dotajam varpstas diametram.

lelikt., a izmeri un ierievja garums katram uzdevuma variantam doti 5. tabula.

Izmerus rasejuma neatzimet. Lietot merogu I: I . Galvenaja rakstlaukuma

ierakstit darba nosaukumu: «Ierievja savienojums». Detalu numurus atzimet

ta, ka paradits 102. attela. Pieverst uzmanibu tarn, ka griezumos detalas

18

0,68

c5

8

0,58

2

2 x':50

2

x :5°

Cl

8

c5

...,

c::;;

-

~ -Q-

c5

0,758

Q

8

1 un 3 jaiesvitro dazados virzienos, bet detalai 2 jalieto blivaks svitrojums.

Tas dod iespeju atSJs:irt detalas vienu no otras kopsalikuma rasejuma

griezumos.

c5

<0

c'

8

c5

Cl

~

2 x :5°

-Cl

2x :5°

3

4

104. att.


V;;rpstas Irievja s.er§-.

Rievas dzilums

diametrs

D

gnezuma Izmen

bXh

v;;rps ;;

t,)

ieliktnT t,)

Virs

17 IJdz22

6X6 3 5 2 8

22

30

8X7

4 0 3 3

30

38

IOX8

5,0 3,3

38

44

12X8 5,0 3,3

44

50

14X9

5,5 3,8

50

58

16XIO 6,0

4,3



5. tabula

Uzdevuma varianti (izmeri, mm)

25.

pu

savienojumi.

Tapa

- cilindrisks vai konisks stienis,

ko lieto detalu savienosanai. Visbieza.k ar tapam izdara savie-

nojamo detalu fiksesanu (vienas detalas pareizu novietosanu

attiec1ba pret otru), ka paradIts 89. attela, kur tap a nelauj no-

bidIties ar sknlvi savienotaj am detalam.

Visizplatitako

- cilindrisko un konisko - tapu rasejumi pa-

radIti 105. attela. l

106. attela redzams detalu savienojums ar tapu. Tapa (deta-

la 3) ievietota urbuma, kas vienlaikus izurbts korpusa (detala 1)

un varpsta (detala 2). Pieversiet uzmanibu tarn, ka kopsalikuma

rasejumos tap as, tapat ka ierievjus, attelo negrieztas, ja s~elej-

plakne iet caur tarn garenvirziena

c x

45°

a

c x

45°

<]/:50

2

f6zites

,

I

1:>

b

*

Informal/vais izmers

105 at/

Tapu veidi.

I Apzjmejums < 1:50 uzrada koniskumu.

60

./

3

2

a

b

106 at/ Tapas savienojums:

a

-

uzskati imais attels;

b

- r ase jums.

Tapas apzimejums sastav no tas nosaukuma, izmeriem un valsts

standarta numural, piemeram, «Tapa cilindriska 5X30» Tas nozi-

me, ka cilindriskas tapas diametrs ir 5 mm, bet garums - 30 mm.

Apzimejums «Tapa koniska lOX70» jasaprot, ka koniskas ta-

pas mazakais diametrs ir 10 mm, bet garums 70 mm. .

DaZreiz tapu savienojumus lieto, lai noverstu ar ierievi sa-,

vienotu detalu parvietosanos garenvirziena. Tads savienojums pa-

radi ts 107. at tela.

2

4

107 at/

Rasejums lasE;anai.

J Macjbu rasejumos valsts standartu numurus detalu apzjmejumos neuzrada.

Varianti

1. 2.

3.

4.

Varpstas diametrs D

36

48

30 40

Iel ik tQa diametrs DJ

90 160 90

110

IeliktQa garums

B

40 38 35 40

Ierievja garums

I

30

30

30 35

-

.-

2

f6zites

--

-

--

1:>

{



)

T

Stienis

VTtne

Apliikot rasejumu (107. att.) un atbildet uz jautajumiem.

I) Cik deta u veido so savienojumu?

2) I(a sauc detalas 3 un 4?

3) I(apec detalas 3 un 4 nay iesvitrotas?

4) I(adi ir detalas 3 izmeri, ja tas apzimejums ir sads; «/erievis 14X9X35»?

Izgatavot Us rasejumu un tehnisko zimejumu (sk. 101. attelu).

5) I(ads ir tapas (detala 4) uzdevums?

6) I(adi divi savienojumu veidi paraditi rasejuma?

12 §

ViT~U

SAVIEHOJUMU VIEHKAR OTIEATTELI

108 aft Bultskriives savienojuma detalas.

No izjaucamiem savienojumiem visizplatItakie ir vitI;m sav ie-

10jumi. Pie tiem pieder bultskriivju, tapskriivju un galvskriivju

savienojumi, kas paradlti 89. attela. So savienojumu sastiprina-

~anas detalam - bultskriivem, tapskriivem, galvskriivem, uzgriez-

;liem un paplaksnem - ir noteikta standartizeta forma, izmeri un

10sacltais apzimejums. Zinot sos apzimejumus, sastiprinasanas de-

:alu izmerus var atrast valsts standartu tabulas. Ka to dara, tas

Jija paradlts piemeros ar ierievi un bultskriives rasejuma izgata-

vosanu.

Bultskriives, uzgriezQus, paplaksnes, tapskriives un galvskrii-

les parasti izgatavo specialas metalizstradajumu riipnkas, kuras

ipgada ar sim detalam visus uZQemumus. Tapec ar sastiprinasanas

ietalu atteliem galvenokart nakas sastapties kopsalikuma raseju-

nos, km tas attelo savienojumos ar citam detalam.

KopsaIikuma rasejumos bultskriivju, tapskriivju un galvskriiv-

u savienojumus rase pec relatlviem izmeriem. Tas nozime, ka at-

;evisl}u elementu izmerus nosaka atkariba no vltnes arej a diamet-

a d Ta rezultata paatrinas rasejuma izgatavosana.

Sastiprinasanas detalu izmerus kopsalikuma rasejumos neat-

:ime. Ka noteikt, kada bultskriive vai tapskriive ietilpst savie-

IOjuma?

Vajadzigas ziQas satur apzimejumi, kas ierakstIti kopsaIiku-

na rasejumam pievienotaja specifikiicijii Ar specifikaciju iepazi-

,imies velak, bet tagad apliikosim galveno vHQu savienojumu atte-

osan u rasej umos.

26. Bultskruves savienojums. Si savienojuma detalas - bult-

,kriive, uzgrieznis un paplaksne - paradlta 108. attela. Bult-

skriive sastav no stieQa, kura viena gala izveidota galva, bet ot-

ra gala uzgriezta vltne. Uzskriivejot uz bultskriives vltnes uz-

griezni, savienojamas detalas tiek saspiestas starp bultskriives

galvu un uzgriezni. Lai pasargatu detalas no bojajumiem, pirms

uzgriezQa uzskriivesanas bultskriivei uzmauc paplaksni. Paplak-

snei ir diska forma, tas centra ir cilindrisks urbums.

Bultskriives savienojums paradlts 109. attela. Savienojamas

detalas 1 un 2 izurbts urbums, kura diametrs nedaudz lielaks par

bultskriives stieQa diametru.

~ det

Uzgrieznis

3 def

Paploksne

5 det

Bultskriive

109 att Bultskriives savienojums.

63

2



~

m

10

.

tJ

.0

a

d

b

d

c

5 4

3

2

11 att

Bultskruves'savienojuma vienkarsots

atti~ls.

Bultskruves savienojuma detaJas ieteicams raset vienkarsoti,

a paradIts

110.

attela d Vienkarsojums ir sads. Rasejuma neat-

~lo bultskruves sesstUrgalvu vai kvadratgalvu, uzgriezQa un

tieQa (vItnes gala) fazHes. Ir atlauts rasejuma neattelot spe-

(spraugu) starp bultskruves stieni un savienojamo detaJu ur-

umiem.

Lai vieglak varetu saprast 110. attela d

paradIto rasejumu,

3. veidosanaattelota pa posmiem (110. att.

a, b, c .

Vispirms

aradIta bultskruve un virs tas divas savienojamas detaJas

- -

.

(110. att. a , pec tarn paradIta bultskruve so detalu urbumos, bet

virs tiem

- paplaksne

(110. att.

b .

110. attela

c

bultskruvei uz-

maukta paplaksne, bet virs SI attela paradIts uzgrieznis. Pabeigts

bultskruves savienojuma rasejums redzams

110.

attela d.

Ieverojiet, ka, attelojot uzgriezni un paplaksni, neredza-

mas kontUras nezIme Kopsalikuma rasejumos bultskruves attelo

negrieztas, ja sl}elejplakne iet caur to asIm garenvirziena. ArI uz-

griezQus un paplaksnes attelo negrieztas. Rasejot bultskruvju

seSstUrgalvas un uzgriezQus, sesstUra mal as garumu pieQem vie-

nadu ar vItnes arejo diametru. Tapec galvenaja skata vertikalas

IInijas, kas norobezo uzgriezQa un galvas videjo skaldni, sakrIt

ar IInijam, kas attelo bultskruves stieni.

AplUkosim piemerus vienkarsotiem nosacItiem apzImejumiem,

kurus ieraksta specifikacija.

Bultskruvem uzrada vItnes diametru un tipu, stiel)a garumu

un standarta numuru. Pieraksts

«Bultskrilve

M12X1 25X6 »no-

zIme: bultskruve ar metrisko vItni, 0 12 mm, vItnes solis 1,25 mm

(smalkvItne), stieQa garums 60 mm.

Uzgrieznim uzrada vItnes diametru un tipu. Pieraksts

«Uz-

grieznis M16»

nozIme: uzgrieznis ar metrisko vItni, 0 16 mm. VIt-

nei ir pamatsolis (smalko soli apzImejuma uzrada, bet pamatsoli

neuzrada)

.

Paplaksnem

«Papliiksne

12»

12 mm.

Izmerus bultskruves savienojuma elementu attelosanai aprel}i-

na atkarIba no vItnes arej~ diametra pec sakarIbam (formulam),

kas dotas 110. attela. Sos izmerus sauc par

relativiem.

AplUkosim piemeru, ,ka nosaka relatIvos izmerus bultskruves

savienojumam ar vItni M20

d=20

mm').

Sessturim apvilktas riQl}a lInijas diametrs

e=2d

(2X20=

=40 mm);

bultskruves gal vas augstums

k=O,7d

(O,7X20=14 mm);

vItQotas dalas garums

b= 2d+6

(2X20+6=46 mm);

uzgriezQa augstums

m=0,8d

(O,8X20=16 mm);

detalu urbuma diametrs

do=I,ld

(1,1 X

20=22 mm);

paplaksnes diametrs

d2=2,2d

(2,2X20=44 mm);

paplaksnes biezums

s=0,15d

(0,15X20=3 mm).

Pec siem izme.riem rase bultskruves savienojumu.

uzrada bultskruves vItnes diametru. Pieraksts

nozIme: paplaksne bultskruvei ar vItnes diametru

5-103914

65

u

:,

1

I

-

i

I

e=2d

tJ

-

o

. .



.

3

~

~

4 5

2

1. Atkariba no kura l ieluma nosaka bultskriives savienojuma relativos i zmerus?

2. Izpildot griezumu kopsal ikuma rasejuma, sl i.elejplakne izraudzi ta caur uzgriez-

ni, paplaksni un bultskriives asi tas garenvirziena. Vai sis detalas jaie-

svitro?

3. Vai 110. att ela d drikst neparadit speli starp bultskriives stieni (detalu 5) un

savienojamo detalu urbumiem?

4. AtSi fret sad us apz imejumus: «Bultskriive M16X 70» un «Uzgrieznis M20».

5. Kuras detalas at tela kont iira ir li elaka ri l}li.a linij a 110. attela d?

6. Nosaukt numuru detalai, kas 11 attela d kompleksa rasejuma virsskata at-

telota ar sesst iiri .

T

Izpildit bul tskrii ves savienojuma skici , vadoti es pec 110. att ela d paradita

piemera. Vitnes diamet rs d=10 mm. Katras savienojamas deta as biezums

ir 15 mm. Bul tskrii ves sti el}a garums 1=45 mm.

112. at/. Tapskruves savienojums.

27. Tapskriives savienojums. SI savienojuma detajas ir tap-

skruve, uzgrieznis un paplaksne (Ill. atL).

Tapskruve ir stienis, kura abos galos izveidota vItne. Vie-

'lU tapskruves galu visa vItnes garuma ieskruve detajas 1 necaur-

~josa urbuma ar vItni (112. atL). Uz tapskruves uzmauc detalu 2,

pec tarn paplaksni 3 un beidzot uzskruve uzgriezni 4. Tada veida

savienojamas detajas 1 un 2 tiek piespiestas viena pie otras. De-

talas 2 urbuma diametrs ir nedaudz lielaks par tapskruves diamet-

u (112. atL).

Gals uzgrieil Q

uzskriivisanai

leskriivijamais

vitpotais gals

g

redzamo tapskruves

paradIta pa posmiem

Lai vieglak varetu izprast 113. attela

savienojuma rasejumu, ta izveidosana

(113. atL a ..., f .

113. attela

a

redzams spiralurbis un ar to detaja izurbtais

urbums, kura paredzets iegriezt vItni. 113. attela

b

redzams

vIh;lUrbis un urbum;;, kura ar vItIJurbi iegriezta vItne. 113. atte-

la c virs urbuma ar vItni paradIta tapskruve. 113. attela d tap-

skruve ieskruveta urbuma ar vItni, bet virs tas paradIta pievie-

nojama detaja ar urbumu. 113. attela e pievienojama detaja uz-

maukta uz tapskruves, bet virs SI attela paradIta paplaksne.

113. attela f paplaksne uzmaukta uz tapskruves, bet virs tiem at-

telots uzgrieznis, kas 113. attela g uzskruvets uz tapskruves.

Uzgriezni un paplaksni, tap at ka bultskruves savienojuma,

attelo vienkarsoti, L i., bez fazItem.

Tapskruves apakseja gala vItnes robeWniju kopsalikuma ra-

sejuma vienmer novelk viena IImenI ar tas detajas (detajas 1)

virsmu, kura tapskruve ieskruveta.

Pieversiet uzmanIbu tarn ka attelo urbuma ieskruvetu skruvi

VItni urbuma attelo tikai tu'r, kur to neaizsedz ieskruvetas skru-

Yes gals (114. atL a .

- Necaurejosa urbuma apaksejo daju, kuru neizpilda ieskruve-

tas tapskruves vItIJotais gals, attelo ta, ka paradIts 114. attela a.

UzskatamIbas labad SI urbuma daja iekrasota sarkana krasa.

6

111. all. Tapskruves savienojuma detalas.

5 67



d

g

Q .120.

111

c

a

d

4

Pie tarn pamatlInijas, kas attelo tapskruves vItnes arejo

liametru, pariet nepartrauktas tievas IInij as, kuras atbilst ur-

ma vItnes lielakajam diametram. Un otradi, nepartrauktas tie-

'as IInijas, kas atbilst tapskruves vItnes ieksejam diametram,

ariet pamatlInijas, kuras atbilst urbuma vItnes mazakajam dia-

etram (sk. 113 atL

g .

Urbuma gala zIme konisku padzilinajumu,

piralurbis (sk. 113. atL a un 114. atL a .

a ar 120* virsotnes lelJ4i, bet leIJ4a izmerus

S

kuru detaja izveido

Rasejuma to izpil-

neatzime. J aievero,

.~

a

b

c

Q

b

114. alt. Urbuma ieskruvetas

tapskruves rasej ums:.

a - pareizs:

b

- nepareizs; c - vienkiirsots.

115. at/. Vltl)ota urbuma svHrojums

griezuma:

a - pareizs; b - nepareizs .

ka koniska padzilinajuma pamata diametrs ir vienads ar spiral-

urbja diametru (114. atL a . NedrIkst konusa pamata diametru at-

telot vienadu ar vItnes arejo diametru, ka paradIts 114. atte-

la b jo konisko padzijinajumu izveido spiralurbis, bet nevis

vItlJurbis (sk. 113. atL a un b .

Griezuma svItrojumu izpilda IIdz pamatlInijam

bet nevis IIdz nepartrauktam tievam IInijam, ka

115. attela b.

Ir atjauts lietot vienkarsojumu, kas paradIts 114. attela c.

Valsts standarts

fa

2.315-68 nosaka ad citus vienkarsojumus,

kurusvidusskolas rasesanas kursa neapskata.

Relativos izmerus, kas vajadzlgi tapskruves savienojuma ra-

sesanai, apre4ina atkarIba no vItnes diametra pec sakarIbam, ku-

ras dotas 113. attela.

Pieraksts «Tapskruve MlOX60» nozIme, ka tapskruvei ir met-

riska vItne ar pamatsoli un diametru 10 mm, tas garums l (lIdz

tapskruves ieskruvejamas vItnes robezlInijai) ir 60 mm (sk.

113. atL c .

(115. atL a

tas paradIts

T

Atbildet uz jautiijumiem pec rasejuma (t t 3. at . g .

1) Cik deta u iet ilpst savienojumii?

2) Kiipec svitrojums griezumii izpildits daiiidos virzienos?

3) Kii sauc detalas 4 un 5?

4) Lidz kurai linijai izpilda svitrojumu, rasejot griezu~u urbumam ar vitni?

5) Kii var noteikt relativos izmerus, rasejot tapskruves savienojumu?

e

f

g

113. alt. Tapskruves savienojuma rasejums.



~

28. Galvskriives savienojums. Galvskruves savienojuma nay uz-

riezl)a. Galvskriive, tap at ka bultskruve, ir stienis, kura viena

ala izveidota galva, bet otra gala

-

vItne. Galvskruvi izbida

1Ur vienas detalas. caurejoso urbumu un ieskruve otras detalas

ccaurejosa urbuma ar vHni tik talu, kamer skriives galva saspiez

lVienojamas detalas (116. atL).

Necaurejoso urbumu ar vItni un galvskriives vHl)oto dalu rase

ipat ka tapskriives savienojuma. Tikai vHnes robezllnijai uz

:iel)a jabiit augstak par liniju, kas apzime savienojamo detalu

skarvirsmas. Tas dod iespeju, pagriezot galvskruvi, saspiest

Vienoj amas deta las.

Savienojumi ar dazadu tipu galvskriivem paradW 116. attela.

1 galvskruvei ir rieva skriivgrieza ievietosanai, rasejuma to no-

KW attelo ar vienu paresninatu Ilniju, pie tarn virsskata pa-

~sninato Ilniju vienmer novelk 45° sllpuma (116. atL).

Galvskruves apzimejums sastav no varda «galvskriive», vHnes

pa apzimejuma un areja diametra, galvskruves garuma un valsts

andarta numura.

Pieraksts «Galvskruve M12X4 » nozime: galvskriive ar metris-

vHni, vHnes arejais diametrs 12 mm, galvskruves garums 40 mm.

:-.:

;IW

1' /

~I I~

~. ~

~

~.[t]~

116.

alt

Savienojumi ar daziidiim galvskruvem.

.

..

.

Atbildet uz jautajumiem par 116. attelu.

1) Kas attelots virsskatos ar sarkano liniju?

2) No cik detalam sastav katrs savienojums?

3) Vai detalas urbuma, caur kuru iet galvskruve, ir iegriezta vitne?

4) Kapec pirmajiem diviem atteliem virsskata ir divas ri }lj:a linijas,

sajam - tikai viena?

bet tre-

<0

grafiskais darbs

VTTI:-IUSAVIENOJUMA SKICESANA pEC GATAVA PARAUGA

Noriidijumi

Izpildit skici pec parauga vienam vit }u savienojuma veidam, iz-

mantojot saja paragrafa dotos piemerus. Lietot valsts standarta noteiktos vienkar-

sojumus. Izmerus skice neatzimet .

Uzdevumu izpildit uz ruti }u papira.

..,



13 § VISPARTGAS

ZI~AS

PAR KOPSALlKUMA RASEJUMIEM

5 HODAI A

KOPSALIKUMA RASEJUMI

Kopsalikuma vienIbas un detalas ir dazada veida izstradaju-

i. Lai izgatavotu izstradajumus, vajadzIgi to rasejumi.

Rasejumus, kuri satur no daudzam detalam sastavosu izstrada-

1mu aparatu, masInu utt.) attelus un ziQas par to saliksanu un

ntroli, sauc par

kopsalikuma

rasejumiem.

Kopsalikuma rasejuma izstradajumu attelo salikta veida ar

sam taja ietilpstosajam detalam.

Razosana vispirms katru izstradajuma detalu izgatavo pec

s rasejuma. Pec tarn no gatavam detalam pec kopsalikuma rase-

1ma saliek izstradajumu.

117. attela paradIts izcilQmehanisma uzskatamais attels. Iz-

IQmehanisms paredzets turpatpakalkustlbas piesi}irsanai bIdIta-

Im detalai 6). To panak tadejadi, ka kloi}a 3 griezes kustIbu

r varpstiQu 4 parnes uz ovalas forl11as izcilni 5, kurs parvieto

dItaju 6. IzcilQmehanisma kopsalikuma rasejums dots 118. attela.

UzmanIgi aplilkojiet rasejumu 118. attela Atcerieties jau

~prieks rasesanas un darbmacIbas stundas iegiltas zinasanas par

psalikuma rasejumiem Sim nolilkam atbildiet uz sadiem jautaju-

iem .

I. Kadi ir skatu izvietosanas noteikumi kopsalikuma raseju-

Os? Vai tie atbilst skatu izvietosanas noteikumiem detalu rase-

1mos?

. 2. Vai, izpildot kopsalikuma rasejumus, lieto si}elumus un

riezumus?

3. Kur rasejumos

,liikts izstradajums?

117. all IzcilI~mehaniSl11a uzskata llaiS

attels.

uzrada nosaukumus detala), no kuram

4. Vai kQPsalikuma rasejumos jauzrada visi izmeri detalam,

no kuram salikts izstradajums? Kapec?

5. Ko nozIme cipari, kas novietoti uz iznesuma IIniju pi auk-

tiQiem?

Iztirzasim sos jautajumus ar piemeriem. Ka redzams 118. at-

tela, kopsalikuma rasejums s,atur tadus pasus attelus ka detalas

rasejums: skatus, griezumus un si}elumus, pie tarn skati Uipat iz-

vietoti projekciju sakarlba. .

Bez galvenajiem skatiem kopsalikuma rasejumos lieto arI pa-

pildskatus un dalskatus, kas dod iespeju labak attelot detalu

f?rmu un to izvietojumu izstradajuma. 118. attela dots skats bul-

hQas virziena. Tas ir dalskats, kas paskaidro klol}a formu.

Kopsalikuma rasejumi parasti satur griewmus un sl}elumus,

kas palIdz noskaidrot izstradajuma uzbilvi. Ta, piemeram,



..

<0

C\i

7

50

Skats

A

V is i i zm er i i nf or ma tT vi

ozTc.

Nosaukums

Skaits Mat~rials

1

AlumTnijs

1 rerauds

1

AlumTnijs

1

rerauds

1

AlumTnijs

1 r

erouds

1

rerauds

Pi~zTm~s

1

Statnis

2

Rokturis

3

Klo~is

4

Varpstif)a

5

Izcilnis

6

BTditajs

7

Skriiv~ M4 x 10

Raseja

Parbaud.

~gadata

Rokt uri s d~t

2 )

naY paradTts

N°

zcill mehanisms

Skola

Klas~

\

118.

alt.

Izci Dmehanisma kopsalikuma rasejums.

74

10

10

25

;2

119.

alt

Specifikaci ja un galvenais rakstlaukums macibu rasejumiem.

118.

tte

izcilnis 5 paradlts griezuma. Dalejie griezumi par ada

savienojumu veidus starp sadam detalam: bidstieni 6 un statni 1;

klol}i 3 ar rokturi 2 un varpstiQu 4; varpstiQu 4 un izcilni 5. Iz-

nestais sl}elums paskaidro formu statnim, kuram ir stipribas riba.

Tapat ka detalu rasejumos, kopsalikuma rasejumu labaja apak-

seja sturi novieto galveno rakstlaukumu. Taja uzrada izstrada-

juma nosaukumu un citas ziQas, kas uz to attiecas.

Ka var noteikt nosaukumus detajam, kas ietilpst kopsalikuma

vieniba?

9 Specifikacija

Kopsalikuma rasejumam pievieno specifika-

ciju. Ta ir tabula, kas satur galvenos datus par izstradajuma de-

tajam (sastavdalam). Specifikaciju izpilda uz atsevisl}am A4 for-

mata lapam. Maclbu rasejumos un A4 format a kopsalikuma ra-

sejumos to novieto virs galvena rakstlaukuma.

119.

attela paradlts

maclbu rasejuma galvenais rakstlaukums un specifikacija.

IzcijQmehanjsma rasejumam (118. atL) un ari talakajiem kop-

salikuma rasejumiem ir sada specifikacija.

Specifikacijas pirmaja aile uzrada to detalu (vai detalu un

kopsalikuma vlenibu) kartas numurus (pozicijas), no kuram sastav

izstradajums. Numurus raksta no augsas uz leju.

Otraja aile raksta detalu nosaukumus. Standartdetalam seit

ierakstaari nosacltos apzimejumus, piemeram, 118. attela pozi-

cijai 7 ir ieraksts «5kruve M14~1O».

'v

.v

'v

'...

2

PozTc.

Nosaukums

ISkoils

.

Materials

PinTmes

1

2

3

15

--

25

30

Raseja

Izstr6d6juma

nosaukums

Parbaud.

'

'

0

Skola

Klas

Oatums

Uzd.evuma

N°

20

20

145



Specifikacijas tresaja aile katrai detalai uzrada tas skaitu

viena izstradajuma.

Ceturtaja aile raksta marku materialam, no kura izgatavota

detala (razosanas rasejumiem nay sadas ailes, jo detalas neizga-

tavo pec kopsalikuma rasejuma). '

Pedeja aile - «Piezlmes» - domata papildu datiem, kuriem

specifikacija nay paredzetas ailes. Ta, piemeram, ja detala iega-

data cita nlpnlca (sk. 118. attela pozlciju 7), saja aile ierak-

sta «Iegadata».

Detalam specifikacija piesl}irtos pozlciju numurus pieraksta,

rasejuma atbilstoso attelu tuvuma. Tos novieto uz plauktiQiem,

no kuriem velk slIpu iznesuma IIniju, kas beidzas ar punktu uz

detalas attela. PlauktiQus un iznesuma IInijas izpilda ar tievu

nepartrauktu IIniju,

Lai atrastu detalas attelu, nos a ka tas numuru specifikacija,

samekle so numuru rasejuma un iznesuma IInijas gala atrod vaja-

dzlgo attelu. .

Lai kopsalikuma rasejuma b iltu vieglak atrast vajadzlgos po-

zlciju numurus, plauktiQus grupe rindas pa horizontali vai kolon-

nas pa vertikali (120, att a , Mac1bu rasejumos pozlciju numu-

rus raksta uz plauktiQiem augosa sec1ba pulksteQa radHaju kusti-

bas virziena (120. att.) vai preteji pulksteQa radHaju kustibas

virzienam (sk. 118. att).

Viens no iznesuma IIniju un ciparu izvietosanas variantiem

paradHs 120. attela a. Pirmas sesas pozlcijas izvietotas kolonna,

parej.as - rinda.

~

~ 7

1

10 11

~\ r

~

~

b~

120. aft,

Iznesuma Hniju un pozIciju

nUmuru. izvietojums:

a - pec visparigiemnoteikumiem;

b

- detaJu

grupai.

76

~

,......

Pozlciju uzrada taja skata vai griezuma, kura detala ir re-

dzama.

Sastiprinasanas detalu grupai, kas attiecas uz vienu un to

pasu sastiprinajuma vietu, piemeram, bultskriivei, uzgrieznim un

paplaksnei, var lietot koplgu iznesuma IIniju (120. att b . Sada

gadljuma plauktiQus savieno ar tievu IIniju.

Ciparus, kas apzlme pozlcij as, raksta lielakus par merskait-

liem,

Atbildet uz jauHijumiem par rasejumu (118. att.).

I ) Ka sauc atte1oto izstradajumu?

2) Nosaukt rasejuma attelus.

3) Ka sauc detalu 2?

4) Kada forma un izmeri ir detalai 7?

5) Cik pavisam detalu ir izs tradajuma?

30. Griezumi kopsalikuma rasejumos. Ka jau ieprieks teikts,

izcilQmehanisma kopsalikuma rasejuma (sk. 118. att) ir griezumi.

Paverojiet svltrojumu Rasejuma redzams, ka blakus de-

talas iesvHrotas pretejos virzienos. To pasu var redzet 110. un

113. attela, kur paradUi detalu vienkarsako savienojumu atteli.

Kapec blakus detalas iesvltrotas pretejos virzienos?

Dazadais svHrojuma virziens kopsalikuma rasejumos ar grie-

zumiem atvieglo rasejumu lasiSanu, jo pec svHrojuma var atSl}irt

blakus detalas.

Ja sl}elejplakne iet caur trijam vai vairakam detalam (sk.

122. att. d , tad dazadam detalam jaizmanto atSl}irlgs svltrojuma

I1niju blIvums vai arl svHrojuma IInijas janoblda. Lielaku at-

talumu starp IInijam lieto lielakam detalam. Jaiegaume, ka visos

dotas detalas griezumos un sl}elumos svltrojuma slIpums ir uz vie-

nu pusi un I1niju savstarpejie attalumi ir vienadi (piemeram,

118. attela detalai 1).

Saurus griezumu laukumus kuru platums rasejuma ir 2 mm un

mazaks, neiesvHro, bet ieklaj melna krasa (sk. 122. att d .

IzcilQmehanisma detalas 2, 4, 6 un 7 (sk. 118. att) raseju-

ma paradHas negrieztas, kaut arl tas atrodas sl}elejplakne. Tas

ir tapec, ka detalas, kuram nay iekseju tuksumu (piemeram, bult-

skriives, galvskriives, tapskriives, veltniSus, kniedes, l}1\us, asis

un ,-:arpstas), attelo negrieztas un tieiesv\trotas, ja sl}elejplak-

77



5

~

3

a

121. alt Vingrinajuma uzdevums.

b

a

c

b

122. ati Vingrinajuma uzdevullls.

d

78

5

3

~

a .. . . .--

I

ne iet eaur to asIm garenvirziena. LodHes visos gadIjumos atte-

10 negrieztas.

Ja sadam detalam ir nelieli padzijinajumi, lieto dalejus

griezumus, ka paradHs 118. attela detalai 4. Seit daleja grie-

zuma

paradHa tapskrOves vItI ;lOtas ligzdas forma.

Ja 118. attela pilnas detalas 2, 4, 6 un 7 grieztu un ie-

svItr6tu, to formu pee rasejuma bOtu grOtak izprast. Rasejums

klotu neskaidraks.

~

11

I

I

d

I. Atbildet uz jautajumiem par izcill}mehanisma rasejumu (sk. 118. att.).

1) Kapee rasejuma nay iesvitrots bidstienis?

2) Vai statl}a iznesto s~elumu drikst iesvitrot preteja virziena, nemainot

statl}a (detalas 1) parejo griezumu svitrojumu virzienu?

3) Kados gadijumos s~eluma laukumu drikst ieklat melna krasa?

4) Kadam noliikam varpstil}as attela lietots dalejais griezums?

5) Var s~elejplakne iet eaur galvskriivi? Kapee to neiesvitro?

2. Darba bu,tnica izpildit dotos bultskriives savienojuma attelus (121. att.

a

un

iesvitrot deta)u griezumus.

2

:1

I

2

a

b

c

123.

att

Vingrinajuma uzdevums.1

70

I

i

,



3. Darba burtnicii izpildit dotos tapskriives savienojuma attelus (121. att. b un

iesvitrot detalu griezumus.

4. Darba burtnicii izpildit dotos savienojumu attelus (122. att.

a, b, c

un

d

un

izvietot izstriidiijuma sastiivdalu poziciju numurus.

5. Darba burtnicii izpildit dotos savienojumu attelus (123. att. a, b, c un kon-

struet vajadzigos griezumus.

3t. Izmeri kopsalikuma rasejumos. Atsevis~u detalu izmerus

kopsalikuma rasejuma neatzime (sk. 118. att.). Tada rasejuma at-

zime tikai tos izmerus, kas vaj adzigi detalu pareizai savstarpe-

jai novietosanai izstradajuma, ka ari izstradajumu uzstadISanai

ekspluatacijas vieta, piemeram, starpasu attalumus urbumiem,

kuri paredzeti divu kopsalikuma vienibu savienosanai ar bultskrii-

vem (118. attela izmeri 38 un 56). Bez tarn atzime ari gabarHiz-

mer u s (118. attela izmeri 202. . .217, 116 un 50).

Kopsalikuma rasejumos lielaka dala izmeni ir informatlvi.

0

.

I. Vai kopsalikuma rasejumii vajag atzimet visus izstriidiijumii ietilpstoso de-

talu izmerus?

2. Nosaukt 118. atteli i pari id it ii izstri id iijuma gabar it izmerus.

3. Kiidam noliikam sajii rasejumii atzimeti izmeri 38 un 56?

14. §.

KOPS LlKUM R S JUMUL STS N

Kopsalikuma rasejumi jalasa noteikta seciba pec sada plana.

1. Nosaka izstradajuma nosaukumu.

Zinot izstradajuma nosaukumu, ko uzrada galvenaja rakstlau-

kuma, ir vieglak lasH rasejumu. Ta, piemeram, nosaukums «tris-

zoklu patron a» vai «atsledznieku skriivsplles» dod prieksstatu ne

tikai par izstradajuma uzdevumu, bet zihama mera ari par ta uz-

biivi.

2. Nosaka, kadi atteli (skati, griezumi, s~elumi) doti rase-

juma. Tos salldzinot, rodas visparigs prieksstats par izstrada-

jumu.

3. Lietojot specifikaciju, izpeta katras detalas attelu. Sim

noliikam pec specifikacijas noskaidro pirmas detalas nosaukumu

un citus datus, kas attiecas uz so detalu. Pec pozicijas apzimejuma

atrod detalas attelus. Sal1dzinot visus detalas attelus, kas doti.

rasejuma, nosaka detalas formu. Ta rikojas ar visam detalam

~O

~

..

pec kartas. Zinot deta as nosaukumu, vieglak var atrast tas atte-

Ius rasejuma. Ta, piemeram, izlasot nosaukumu «bultskruve»,

«ieliktnis», «uzgrieznis», rodas prieksstats par detalas formu.

4. Nosaka, ka detalas sava starpa savienotas (ar vHni, ie-

rievi, tapu utt.). Noskaidro, ka darba laika parvietojas izstrada-

juma kustlgas dalas.

40

~

4

/>90

5

.

C)

~

C)

C)

'

Pozie.

Nosaukums

Visi i zmeri informaf /v i

Piez fmes

2

3

4

5

6

7

Pamafne

Sfienis

Aizz/mesanas ada fa

SlTdnis

Uzgrieznis

Saspiedejskruve

Skruve M 2,5 x B

Raseja

Parbaud.

Skola Klase

124. aft. Rasejums lasISanai.

6-103914

Skaits IMaferials

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

legodafa

svrtrvi/cis

I

81



5. Iztirza parejos rasejuma dotos datus (izmerus, tehniskas

prasIbas u. c.).

IzlasIsim kopsalikuma rasejuma piemeru, kas dots 124. attela.

Jautajumi sakartoti tada secIba, kada pieQemta kopsalikuma

rasejumu lasISanai. Vispirms meginiet atbildet uz tiem patstavIgi

Jautiijumi par kopsalikuma rasejumu

(124. att.)

1. Ka sauc izstradajumu?

2. Kadi atteli doti rasejuma?

3. No cik detalam sastav izstradajums? Ka sauc detalas 1, 2

un 6? Kada ir to forma?

4. Kuras detalas sava starpa savienotas, un ka da veida tas

izdarIts~ UzradIt savienojuma IpatnIbas detalam 3, 5, 6 un 4,

6; 5, ka arI detalam 1 un 2. Kada veida savienoti slIdnis un

stienis?

5. Kada vItne uzgriezta detalai 7?

Tagad parbaudiet savas atbildes

Atbi/des uz jautiijumiem par kopsalikuma rasejumu

(124. att.)

.1. Izstradajumu sauc par svItrvilci.

2. Dots galvenais skats apvienojuma ar dalejiem griezumiem,

iznests sl}elums un griezums A A

3. Izstradajums sastav no 7 detalam. Detalu 1 sauc par pa-

matni. Tas formu veido divi dazada diametra cilindri, kuriem ir

nosl}elta konusa veida fazItes. Detalas ass virziena izurbts ur-

bums, kura iegriezta metriska vItne. Lielaka cilindra apakseja

dala ir izvirpojums (sk. 125. attelu, kura doti detalu uzskata-

mie atteli).

Detalu 2 sauc par stieni. Tas ir cilindrisks ar sferiski no-

apalotiem galiem. Detalas apaksejai dalai uzgriezta vItne. Ta iz-

pildIta IIdz lielaka diametra cilindram, kuram divas puses ir no-

sl}elumi.

Detalu 6 sauc par saspiedejskruvi. Tas formu veido divi ci-

lindri. Uz tievaka cilindra uzgriezta vItne, bet ta gala izveidota

fazIte nosl}elta konusa veida. Lielakaja cilindra izurbts caurejoss

urbums perpendikulari ta asij.

82

...

4. SvItrvilca detalas sava starpa

savienotas divejadi:

a) ar vItni (detalas 1 un 2; 4 un

7; 5 un 6);

b) slIdosi saj ugtas (deta las 2 un

4;3un6).

Detalu 3, 4, 5 un 6 savienojuma

IpatnIba ir ta, ka to sastiprinasan u

panak, piegrietot detalu 5 (uzgriezni)

un tadejadi parvietojot detalu 6 deta-

las 4 urbuma. Pie tarn detalu 3 var ie-

stadIt dazada slIpuma un augstuma.

SlIdnis (detala 4) uzmaukts stienim

(detalai 2) un nostiprinats ar skruvi

(detalu 7).

5. Skruvei (detalai 7) uzgriezta

metriska vItne ar arejo diametru

2,5 mm. To var uzzinat pec apzIme-

juma, kas ierakstIts specifikacija.

~

1. Vadot ies pec detal u uzskat am\l fiem at te-

liem (125. att.) un svitrvilca kopsa-

likuma rasejuma (124. att.) , izgatavot

stieQa un pamatnes rasejumus ar vaja-

dzigo attelu skaitu. Izmerus neatzimet.

2. Izlasit kopsalikuma rasejumu, kas paradits

aplUkota plana.

: :; ;; 0

125. aft Svltrvilca detalas.

126. attela, pec saja paragrafa

32. Nosacijumi un vienkarsojumi kopsalikuma rasejumos. Lai

pareizi lasItu kopsalikuma rasejumus, labi jazina galvenie n05a-

cIjumi un vienkarsojumi, kurus lieto kopsalikuma rasejumu izga.

tavosana. Aplukosim dazus no tiem.

Kustigo detalu galejie stiivokli vai starpstiivokli

Ka re-

dzams 118. attela, bIdItaja attels turpinats uz augsu artievu

svItrdivpunktu IIniju. Ko tas nozIme?

BIdItajs kustas uz augsu un atgrietas atpakal izejas sta-

voklL Kopsalikuma rasejumos kustigo detalu galejos stavoklus

vai starpstavoklus parada ar tievu svItrdivpunktu IIniju.

Ieveroj iet, ka skata

A

( 118.

at1

rokturis (deta la 2) nay

paradIts 5Is detalas formu nosaka pec citiem htteliem. Skata

A

(

6*

83



2

3

....

6

::::

::::

6 urb. MB

Visi izm~ri informatTvi

IPozTc.

Nosaukums

Prizma

Uzliktnis

Skriive

1

2

3

Rasifja

Piirbaud.

Skola

Klase

126. at . sej urns laslSanai.

84

10

c

'

rokturis aizsedz klol}a dalu, kura ir urbums ar vitni. Tados ga-

dIjumOs detalu neparada, bet rasejuma ieraksta:

«Rokturis det.

2)

nav pariidUs».

RobeZdeta u attelosana. Daireiz kopsalikuma rasejuma jaat-.

telo detalas, kas neietilpst dotaja izstradajuma, piemeram,

126. attela starp prizmam iesplleta detala. Tados gadIjumos so de-

talu attelo ar tievu llniju. Tas dod iespeju so detalu atSl}irt no iz-

stradajuma ieti lpstosajam detalam.

Nobltvesanas ierlcu attelosana. Lai noverstu sl}idruma, tvaika

vai gaisa suksanos starp dazadu kranu, ventiju vai caurulpar-

vadu kustlgam vai nekustlgam detalam, lieto nobllvesanas

ierlces.

Viena no tam

-

bllvslega ierlce - paradlta 127. attela. Ta-

ja par bllvejumu izmantoti saelloti kaQepaji, kas saspiesti ar

spiedieliktni. Spiedieliktnis (apzImets ar bultiQu un ciparu 1)

un korpuss savienoti ar vHni. Pievelkot (piegriezot) spiedielik-

tni, bllvejumu var saspiest ta, ka tas ciesi (bllvi) piegul ci-

lindriskajai asij. Rasejuma bllvejums apzImets ar bultiQu un ci-

paru 2 un iesvHrots krusteniski ka nemetalisks materials (sk.

I. tab:).

Rasejot bllvslega ierlci, bllvejumu vienmer attelo nesa-

spiesta stavokll, bet spiedieliktni - visa ugstakaj a (izej as) sta-

vokll (tada veida tiek parbaudHa detalu izmeru pareizlba gadl-

juma, kad bllvejums ir jau gatavs gumijas gredzens u. tm\.).

ShatsA

3

4

2

A

---..

I

10. at . BI~vslega ierices

raseJ urns.

128. aft. Atkartojosos

Jlernentu nosacHa

attelosana.

85

1

kaits Materials I PiezTmes

1

Trauds

1

Tifrauds

2

Tifrauds

legiidiita

rizm

. .

N°



Attelu skaita un izmeru samazinlisana Lai samazinatu attelu

skaitu, kopsalikuma rasejumos, tapat ka detalu rasejumos, var ap-

vienot pusi skata un pusi griezuma, ka tas darHs 127. un 128. at-

tela. Tapat var apvienot dalu skata un dalu griezuma.

Lai samazinatu attelu izmerus, nesamazinot merogu, lieto

noravumus sk. 127. attela virsskatu).

Atklirtojosos elementu attelosana

Ja izstradajumam ir vairaki

vienadi elementi, kopsalikuma rasejuma ir atlauts attelot tikai

vienu no tiem. Ta, piemeram, 128. attela paradHa tikai viena bult-

skruve ar uzgriezni detalas 3 un 4). Parejo bultskruvju izvie-

tojums paradHs ar centra IIniju krustpunktiem. 127. attela para-

dHs tikai viens no cetriem vienadiem urbumiem, kuri paredzeti

bultskruvem.

1. Ar kiidu liniju kopsalikuma rasejumos pariida deta)u galejos stiivok)us vai

s ta rpst iivoklus? Kad l ieto s iidu paQemienu?

2. Kii ji isaprot si ids uzrakst s kopsal ikuma rasej umii:

«Rokturis detala

2)

nav

pariidits»?

3. Kad kopsalikuma rasejumii deta)u attelo nevis ar pamatliniju, bet ar tievu

li nij u? 1 0 t as nozime?

4. Kiidi i s ti ivokli rase jumi i at te lo blivs lega ier ices spiediel iktni?

5. Ar kiidu paQemienu var samaziniit attelu skaitu kopsalikuma rasejumii, ja

ji iparii da gan i zstr iid ii juma i irpuse, gan ari ti i iekseji i uzbuve?

@

praktiskais darbs

KOPS LIKUM R S JUMUL STS N

LasH kopsalikuma rasejumus 129. un 130. att.), ieverojot sajii paragriifii

noriidi to secibu. Atbildet uz papildjauti ijumiem.

Izpildi t t ehnisko z imejumu vienai no detal iim pec skolot ii ja noriidi juma.

Papi ldjauti ijumi par domkrata kopsal ikuma rasejumu

129. a tt .)

I) Cik urbumu ir detalii 3? Vai to forma ir vieniida?

2) Kiida forma ir detalai 2?

3) Kiipec detala 3 nay iesvitrota? Kiidel doti dalejie griezumi?

4) Nosaukt detalas 5 galvenos izmerus.

86

~

A tkniediHs

70

Raseja

parbaud

Skola

4

3

2

Klase

..

70

C

<0

...,.

c

...,.

..,

Visi izmeri informativi

Skaitsl Mater ials

Piezimes

129.

atl

Rasejums lasISanai .

1

1

1

1

Terauds

-

irauds

-

eraudS

-

erauds

-

erauds

legadota

omkr ts

pozic

Nosaukums

1

Korpuss

2

leliktnis

3

SkrOve

Skava

5 SkrOve

M6

x

12



4

2

5

0

urb >

65

Visi izmir i informativi

Pozic 1

Nosaukums

Skaitsl Materials I Piezimes

1 Pamatne

2 Korpuss

3 Vaks

UzgrieznisM6

5

Skruve M6 x

25

Rasija

par baud

1

1

1

1

1

rirauds

Plastmasa

Plastmasa

rirauds legadata

rir auds legadata

urvju roktur s

Skola Klase

N°

130 all Rasejums lasiSanai.

~

...

Papildjautiijumi par durvju roktura kopsalikuma rasejumu

1 30 . a tt. )

I) Kapec detalas 2 un 3 iesvitrotas krusteniski?

2) Kadi ir detalas 4 galvenie izmeri?

3) Kapec griezuma detala «pamatne» nay iesvitrota, bet ieklata melna krasa?

5 § DETALlZ i CIJA

Izstradajumus, kas sastav no vairakam detalam, izgatavo pec

kopsalikuma rasejuma. Bet, lai saliktu izstradajumu pec kopsali-

kuma rasejuma, ieprieks jaizgatavo detalas.

Sim nolukam razosana jaapgada ar detalu rasejumiem. Detalu

rasejumu izgatavosanas procesu pec Uidu izstradajumu raseju-

miem, kas sastav no vairakam detalam, sauc par

detaliziiciju

Detalizacijas procesa butIba uzskatami paradHa 131. un 132. at-

tela. Atturis, kura rasejums un uzskatamais attels redzami 131. at-

tela, iedomati sadalIts atsevisl}as detalas 132. att. a So detalu

rasejumi doti 132. attela

b

un c, Parasti tie satur dazadus noradi-

jumus, to skaita ar detalu izgatavosanas tehnologiju saistitus no-

sacitos apzimejumus. Seit nosacHie apzimejumi nay doti. Tos ap-

gust praktiskajas nodarbibas masinbuves rasesana.

Lai atvieglotu detalizacij as darbu, j a ievero zinami noteikumi.

Ieteicams kopsalikuma rasejumu detalizet sada secIba.

1. Izlasa izstradajuma rasej.umu secIba, kas dota 14. para-

grafa, pieversot sevisl}u uzmanibu detalu formai, to uzdevumam

un savstarpejai iedarbibai.

2. Domas sadala izstradajumu atsevisl}as sastavdalas.

3. Izdala standartdetalas, kuram, ka zinams, rasejumus neiz-

gatavo.

4. Noskaidro katras detalas rasejuma

skaitu, turklat attelu skaitu nedrikst kopet

sejuma.

Attelu skaitam rasejuma jabut minimalam, bet pietiekamam de-

talas formas un izmeru noteiksanai. Ta, piemeram, skruve 118. at-

tela paradita divos skatos, bet tas rasejuma pilnigi pietiek atte-

lot tikai vienu skatu. Turpretim statnis 118. attela detala 1) izcilQ-

mehanisma rasejuma attelots ar diviem skatiem un vienu sl}elumu,

kaut gan sis detalas rasejuma jabut vismaz pieciem atteliem.

. 5. Atzime detalu salagojamas 0.rsmas, t. i., virsmas,

-

k~s

lzstradajuma savstarpeji saskaras, v~idojot vajadzigas kusttgas

nepieciesamo attelu

no detalizejama

ra

9



ozii:. Nosaukums

1

Korpuss

2

Spriidtapa

3

. Galvskruve

M12x60

, TapskruveM12x6

5 UzgrieznisM12

~I

Plirbaud

Skola

Klase

131.

alt

Attura kopsalikuma rasejums un uzskatamais attels.

~

1

Q

36

6

2 urbO

::::

8

b

L

}~

~

~

c

132. alt Attura detalas:

a - uzskatamie atte1i; b - korpusa rasejums; c - sprudtapas rasejums.

vai nekustlgas sezas, piemeram, tapas un tas ligzdas urbuma vir-

smas, ierievja un ta ievietosanai paredzeto rievu virsmas u. tmt.

Salagojamo virsmu izmeri jasaskaQo. Tas nozlme, ka jabut

vienadiem to nominalizmeriem, piemeram, detalas 2 virseja padzi-

linajuma diametram un detalas 3 arejam diametram durvju

roktura rasejuma (130. att.). ~

Detalu salagojamas virsmas jaapstrada sevisi}i precIzi.

6. Izvelas merogu katras detalas aUelosanai.

91

Piezimes

I

1

Terauds

2

Terauds

1

Terauds

leglidiita

2

Terauds

leglidlita

2

Terauds

leglidlita

ttur s

. .

N



....

Detalu rasejumu izgatavosanu labak sakt ar vienkarsas fQrmas

detalam. So detalu iedomata atdallsana no izstradajuma atvieglos

sarezgItako detaluformas izprasan u.

Detalizacijas procesa, it sevis1}i atzimejot izmerus raseju-

mos, jalieto rokasgramatas. Ta, piemeram, ierievju ievietosanas

rievu izmeri jaizvelas atbilstosi noradijumiem, kas doti 11. pa-

ragrafa; vih:m,izstradajumu izmeri

-

atbilstosi 12. paragrafa do-

tajiem noradijumiem. Bez tarn rokasgramatas ir lietderigi izman-

tot, j a kaut kas ir aizmirsies vai nav zinams. Ta, piemeram, kopsa-

likuma rasej uma specifikacij a ir apzimejums

« ~elttapa

1,5X 15

rOCT

397-79». Jus nezinat, kada forma ir sai detalai un ko nozi-

me.skaitp saja pieraksta. No rokasgramatas uzzinam, ka detalai

ir tada forma, kada paradIta 133. attela. Apzimejums jasaprot

sadi: s1}elttapa ar diametru 1,5 mm un garumu 15 mm.

No si piemera redzams, cik svarigi ir iemacHies stradat ar

rokasgramatam, kuras ir izrakstl no valsts standartiem. Rokasgra-

matu lietosana rasejumu laslSana, izgatavosana un kontroldarbu

izpilde atslogo atmiQu.

Izpildot detalizaciju, katra detala jarase uz atsevis1}as lapas,

kuras formats ir atkarigs no izraudzIta meroga.

Lapas apakseja labaja stUri novieto galveno rakstlaukumu,

kura uzrada detalas nosaukumu, pozicijas numuru, materialu, at-

tela merogu u. c. So datu lielako dalu Qem no kopsalikuma rasejuma.

Detalizacijas piemers

134. attela paradHs klo1}a uzskata-

mais attels, bet 135. attela dots si izstradajuma rasejums. Klo-

1}is parvada kustlbu no klaQa uz varpstu, parveidojot virzula vir-

zes kustlbu varpstas griezes kustlba sk. shemu 136. attela).

Klo1}i veido ekscentriski novietots pirksts 2, kas ar pleca 1

starpniecibu savienots ar varpst~ 3, kurai pies1}ir griezes kustlbu.

Ar klo1}a pirkstu sarnirveida savienots klanis, kura otrs gals tapat

sarnirveida iestiprinats virzulL

Lasot rasejumu 135. att.), pec specifikacijas konstatejam,

ka taja attelots klo1}is. Dots galvenais skats un griezums. Gal-

M4

133. alt S~elttapa.

92

~

1

,

il

venaja skata ir dalejs griezums. Ari

detalai 3 izpildHs dalejs griezums.

Detalai 6 - bultskruvei - ir ses-

sturgalva ar fazHi. Bult.,kruves

galvenie izmeri: vHne M6, stieQa ga-

rums 25 mm. To var uzzinat no bult-

skruves apzimejuma specifikacija.

Zinot valsts standarta numuru, var

noteikt atslegas izmeru 10 mm),

gal vas augstumu 4 mm) un citus

izmerus.

Detalai 5

~

uzgrieznim ar vHni

M6 - ir sesstUra prizmas forma ar

nofazejumu. To var uzzinat no

apzimejuma specifikacija, ja uzradIts

valsts standarta numurs.

Detalu 2 sauc par klo1}a pirkstu,

ta formu veido tris cilindri un no-

s1}elts konuss 137. att.). Detalas 2 konisko galu saliksanas pro-

cesa atkniede, izveidojot ta nekustlgu savienojumu ar klo1}a plecu 1.

lerievis 4 ir prizmatisks. Ta augstums un platums ir 6 mm,

garums - 14 mm, ko var uzzinat no specifikacijas.

Detalai 1

-

klo1}a plecam

-

ir c~tri urbumi: konisks, cilin-

drisks varpstai ar 0 21 mm un divi cilindriski btlltskruvei M6.

Bultskruve un uzgrieznis paredzeti klo1}a pleca nekustlgai nostip-

rinasanai uz varpstas. Detalas 1 un 3 savienotas ar prizmatisku

ierievi.

Izmeri 0 16 un 24 ir pievienosanas izmeri, bet 42 - gabarH-

134.

alt

Kloka uzskatamais

atlets.

izmers.

Detalam 4, 5 un 6 rasejumi nav jaizgatavo, jo sis detalas

ir stan dartizetas.

Tadejadi rasejuma laslSana ir pabeigta. Izstradajums domas

sadalHs atsevis1}as detalas. No tarn izdalHas detalas, kuram ja-

izgatavo rasejumi. Lai izpildItu so detalu rasejumus, janosaka

nepieciesamais attelu skaits, detalu stavoklis galvenaja skata,

jaatzlme salagojamas virsmas un ja izvelas merogs.

137. attela paradIts detalas 2 - klo1}a pirksta - rasejums.

Kopsalikuma rasejuma sk. 135. att.) pirksts paradHs divos atte-

los, bet se it - tikai viena attela, jo pirksta formu var pilnigi

noteikt ar vienu skatu.

98

I



A tkniedets 2

le)

~

3

<0

-1--

S.

21,

1,2

Visi i zmeri informa tTvi

ISkaitsl Materials

Piezimes

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

Terauds

legodota

--

legadota

legadata

Raseja

Parbaud

Skola

Klokis

,

N°

lase

135. at . Klo~a kopsal ikuma rasejums.

138. attela dots kloi}a pleca rasejums. Izmeri, kas nay uzra-

dIti 135. attela, noteikti ar merlSanu. Ierievja rievas izmeri -

6 un 2;8 mm - noteikti pec rokasgramatas (sk. 11. §).

Salagojamo virsmu izmeri (0 16; 021; 6) ir savstarpeji sa-

skaQoti. .

94

~

/

Cilindrs Varpsta

.

...

~

136.

at .

Klo~a darbibas shema.

1 . Ko sauc par detali zaci ju?

2 . Kadam noli ikam vajadzi ga det al izacij a?

3 . Kada i r det al izacij as p rocesa bi it iba?

4 . Nosaukt detali zaci jas procesa posmus.

5. Vai, sastadot detalu rasejumus, drikst kopet no

talu atteIu skaitu, stavokli galvenaja skata utt.?

Atbildi pamatot.

6. Ko nozime saskaQot izmerus?

detalizejama rasejuma de-

~

Parbaud.

Skola

Pirksts

Klasl

T€rauds

137.

at .

Klo~a pirks ta rasejums.

95

(

Pozi

Nosaukums

/

Plecs

2 Pirks ts

3

Vorpsta

I,

lerievis 6x 6 x /1,

5

-

6

1,°

-

s m

/1,

I



R11

Lt)

Raseja

pg; ;;;;d

Skola

Plecs

Terauds

138. alt Klo~a pleca rasejums.

.

(£)

praktiskais darbs

DETALlZACIJA

Izpildit 2 vai 3 detalu rasejumus.

Noriidijumi SaskaQa ar saja paragrafa

jumus sadam detalam:

1) 124. attela detalam 1; 2 un 6;

2) 126. attela detalam 1 un 2;

3) 129. attela detalam 1 un 2;

4) 130. attela detalam 1; 2 un 3.

dotaj iem ieteikumiem izpildit rase-

..

6 MODAI A

eELTNIEeT S R SEJUMI

16 § CELTMIECIBASRASEJUMU TPATM1BAS

Eku un biivju eelSanai lieto eeltniedbas rasejumus. Jebku-

ras eeltniedbas pirmais posms ir projekta uzdevuma sastadiSana.

Pee tarn izstrada darba rasejumus

33. GeneralpHins. Darba rasejumu komplekta ietilpst eku un

biivju izvietojuma plans apbiives iecirkni - generiilpliinsTaja

bez ekam un biivem uzrada ari pievedeelus, apstadijumus, iecirkQa

robezas utt.

139. attela paradlts skolas generalplans, tas tipveida pro-

jekts dots 140. attela. Qeneralplana parada apbiives iecirkQa no-

vietojumu attiedba pret debespusem, zimejot ziemelu virziena

bultiQu ar burtiem Z (ziemeli) un D (dienvidi). Qeneralplana eel-

tnes uzrada shematiski, iezimejot tikai to kontiiras.

Katrai eeltnei vai biivei izstrada darba rasejumus.. Tie ir

plani, fasades, griezumi un konstrukciju mezglu rasejumi.

Tapat ka masinbiive, ari eeltniedba plasi lieto tipveida sa-

vienojumus un standartdetalas, kuram parasti darba rasejumus ne-

izgatavo. Ar sim detalam un savienojumiem var iepazlties specia-

los albumos un katalogos.

Pee darba rasejumiem tad ari izpilda eeltnieeibas darbus.

Celtniedbas un masinbiives rasejumu izpildes noteikumi visuma ir

vienadi. Tomer, ieverojot attelojamo objektu specifiku, eeltnie-

c1bas rasejumiem ir vairakas ipatnibas.

34. Atteli celtniecibas rasejumos. Celtniedbas rasejumu gal-

venie atteli ir fasade, plans un griezums.

97

7-103914

~

--



3

3

1

0

=

= = ==== =>= ===

~=======

I~ 1 '3~114 IW

7- skolas

eka

2 -

sporta komplekss

3-t edus ka tIH }/

4 -

gorodku spetes loukumi

5-

spe lu laukums ;aunako

ktaku skolen/em

6 -

darze }u laue/ }i

70-

t auei i j aunako k tasu sko leni em

17-

s/Itumnieas

72

- zoolog/skais laukums

73

- meteorologiskais laukums

74

- Iaukums nodarbFbam sva/ga ga/ sa

75

-aug u un ogu darzs

76-

saimnieeibas pagalms

77 -

s~unis

78 - I apene

7

-Iaukaugu louei }.

8 -

seje }u un vegetalivas

pa vOIrosanas lauei } '

9 -

oug u koku un ogula ju s tadu audze tova

139.

alt.

Skolas general plans.

98

~

l

ti

(

(

I

..........

Fas6de

.:::::::::::=:::::=

74

Pirma st6va p/6ns

M

1:

100

7f

<:>

<:>

00

..,

..,

76

67600

Eksplik6cija:

1-

k/ases

2,3 -

ga/dnieku Unats/edz-

nieku darbnicas

4 -

sarga dzivoklis

5 -

instrumentu te/pa

6 -

gaitenis

7 -

mazgatava

8- tua/etes

9 -

DOSAAF istaba

10

-

sabiedrisko organiz6-

ciju istaba

11-

6rsta kabinets -0,900

12-

direktora kabinets

13- kance/eja -2,70~

14-

bib/ioteka

15-

direktora dzivok/is

16 - ves ti bi ls a r garde robi

Griezums

1-

1

M 1:50

11,700

--:::;k

7,200

~

3,600

~

140. at . Skolas tipveida projekts.

99

}[ T77

n::d III a

a

76

72iFij



Fasiide ir ekas arpuses attels. Fasade parada

ekas logus, durvis un arhitektoniskas detalas. Sajos

attelos parasti izmerus neatz ime, iZQemotIImeQu at-

z imes, kuras daireiz uzrada, ja tas nay paradHas

pIanos un griezumos.

Par lime ;ta atzimi sauc skaitli, kas norada ho-

rizontala laukuma augstumu virs nulles IImeQaplak-

nes. Par nulles IImeni celtniedba pieQem ekas pirma

stava gr idas IImeni.

UmeQa atz imes z ime paradHa 141. attela. At-

z imes skaitli vienmer raksta metros, novietojot

to uz horizontal a plauktiQa. Sis skaitIis norada, par

cik augstak vai zemak (ja ir m inusa z ime)sa.lldzina-

juma ar nulles IImeni atrodas atz imetais IImenis. Ta, piemeram,

140. attela atz imes3,600 un 7,200 norada to, ka otra stava gr ida

atrodas 3,6 m, bet tresa stava gr ida - 7,2 m augstak par pirma

stava gr idas IImeni.

Nulles IImeQa atz imi pieraksta ar skaitli 0,000. Atz ime

-3,900 (140. att.) norada, ka pagraba gr idas IImenis ir par

3,9 m zemak neka pirma stava gr idas IImenis.

Ekas pliins ~r tas griezums ar horizontalu plakni nedaudz

augstak par logu palodzem (140. att.). Planu izpilda katram sta-

yam atseviSl,d. Ja tie novietoti uz vienas lapas ar fasadi, starp

tiem jaievero projekciju sakar iba. Tomer biezak vietas trftkuma

del planus izvieto uz atsevis\,<amlapam.

Plana parada telpu savstarpejo izvietojumu, to skaita ar i

kapQu telpu izvietojumu, formu un izmerus, logu un durvju izvie-

tojumu, sienu un starpsienu biezumu, kolonnu izvietojumu un izme-

rus. Plana iez imea ri sanitartehniskas iekartas un dazreiz pat

sadzives iekartas (142. att.). Bez tarn plana atzime ekas platumu

un garumu, attalumu starp sienu un kolonnu as im,ailu un ailstarpu

izmerus, ka ar iuZfada telpu platlbu (m2) ar skaitIi, kuru pasvHro

vai apvelk ar apnti.

Sienas, kas izgatavotas no ekas pamatmateriala, griezuma

var neiesvHrot. Atsevis\,<usiecirkQus, kas izgatavoti no cita ma-

teriala, izdala ar svHrojumu.

Ekas virsskats ir jumta plans.

Griezumu

Iieto, lai paradHu ekas konstrukciju un stavu aug-

stumus (sk. 140. un 142. att.). To iegftst ar vertikalu s\,<elej-

6 550

~

0 000

~

-3 700

~

141.

att.

UmeQu

atzimes.

100

:;;Iii

~

Q

~

Q

Q

I

~

Q ~

...

Q

~

Q

Q

~

8

00

~

.

2 00

6 000

--=*--

2 600

---=*-

1 000

~

0 000

~

.

1200

I

r

142. alt. Viendzivokla maja.

101



plakni, kuru parasti izvelas caur logu un durvju ailam. Griezuma

pieraksta IImeQ.u atzImes.

CeltniecIba~ rasejumos biezi lieto saliktos pakapiengriezu-

mus. Virs griezuma ar arabu cipariem pieraksta ta apzImejumu

pec parauga 1-1. Lai noteiktu, caur kuru vietu iet si}elejplakne,

jaatrod rasejuma partraukta IInija, ar kuru ta attelota. Par-

traukto IInij u apzIme ar tadiem pasiem cipariem ka grie-

zumu.

Virs fasadem un planiem daZreiz lieto uzrakstus pec parauga

«Otra stava plans»

u. tml.

35. Celtniecibas rasejumu merogi. Ta ka ekam ir lieli izmeri,

celtniecIbas rasejumos lieto samazinasanas merogus: 1:100;

I : 200; 1:400. Nelielam ekam un fasadem lieto merogu 1:50. Sads

merogs dod iespeju fasade paradIt arhitektoniskas detalas. Ta ka

dazadu attelu merogi var bot atSi}irIgi, tos parasti pieraksta

pie katra attela.

36. Izmeri celtniecibas rasejumos. CeltniecIbas rasejumos mer-

IInijas norobezo ar Isam svItriQam, kuras novelk 45° slIpuma

pret tarn (142. atL). SvItriQu resnums ir vienads ar pamatlIni-

jas resnumu.

Izmerus celtniecIbas rasejumos uzrada milimetros. Dazreiz

eku rasejumos izmerus atzIme arI centimetros. LImeQu atzImes un

izmerus generalplanos atzIme metros.

Izmerus plana parasti atzIme armala trIs rindas. Pirmaja

rinda raksta logu un durvju ailu un ailstarpu izmerus noslegtas

izmeru i}edes veida (142. atL). Otraja rinda atzIme izmerus

st~rp katram divam blakus asIm noslegtas izmeru i}edes veida. Tre-

saja rinda uzrada kopejo izmeru starp malejam asIm. AtzIme arI

telpu ieksejos izmerus: garumu, platumu u. c.

37. Eksplikacija. DaZreiz, lai atvieglotu rasejuma lasISanu,

katras telpas robezas ar uzrakstu norada tasnosaukumu, tomer

bieZak uzrakstu vieta atzIme numurus. Sada gadIjuma rasejuma

laukuma novieto

eksplikaciju

kura ieraksta telpu nosaukumus un

tarn rasejuma piesi}irtos numurus. Ta, piemeram, 140. attela pretI

nosaukumam «galdnieku un atsledznieku darbnIcas» eksplikacija ir

cipari 2 un 3. Atrodot plana ciparus 2 un 3, uzzinam, kur atro-

das sIs darbnIcas. Eksplikaciju novieto arI generalplanu raseju-

mos. Sada gadIjuma ta satur arI teritorijas iecirkt;1Unosaukumus

(sk. 139. atL).

102

~

~

f

t

~

;;a

c;;;;;;. I,

,

...1.0

.

1. Kadas zi }as var i egut, aplUkojot fasades rasej umu?

2. Ko sauc par ekas planu? Kadas zi }as var iegut, aplUkojot ekas planu?

3. Kadas zi }as var iegut , aplUkojot ekas gri ezumus?

4. Kadus merogus lieto celtniecibas rasejumos? Vai dazadus attelus drikst

izpildit atSl,drigos merogos?

5. Ar ko norobei o merlinij as?

6. Ka saprast lime }u atzimes 11,700; -0,900; - 2,700, kas atzimetas griezuma

(sk. 140. att.)? Ko pi e }em par nul les lime }a at zimi ?

~

LasH rasejumu 140. attela.

autiijumi rasejuma lasisanai

1) Kadi atteli doti rasejuma?

2) Paradit, caur kurieni izraudzHa s~elejplakne,

3) Cikklasu telpu ir skolas pirmaja stava?

4) Kadas telpas atrodas bl akus kancelej ai?

5) Vai pirmaja stava ir darbnicas?

6) Kads ir fasades garums?

7) Vai skolas ekai ir pagrabt elpas?

izpildot griezumu?

17. §. NOS CTTIEGR FISKIE TTELI

CELTNIECI SR SEJUMOS

CeltniecIbas rasejumos eku atsevisi}os elementus (logu un

durvju ailas, kapQu telpas) un ieksejas iekartas detalas (sani-

tartehniskas, apkures un citas ierIces) parada ar nosacItajiem

grafiskajiem atteliem. IepazIsimies ar tiem, lai pec tarn varetu

lasH c~ltniecIbas rasej umus.

38. Logu un durvju ailas. 143. attela paradIti logu un dur-

vju ailu nosacItie grafiskie atteli eku griezumos un pianos.

Ka redzams, griezuma sienas attelo ar pamatlInijam, logu ai-

las - ar tievam nepartrauktam IInijam. Plana durvju ailu vietas

IInijas nevelk, bet parada durvju vertnes, ar lokiem noradot dur-

vju versanas virzienu.

Vertikala griezuma durvju ailu vietas novelk tievas IInijas.

Sienu noravuma attelosanai lieto tievu vilQotu lIniju.

10:3



Logu ailu apzimesana

pIanos

Vertikolie griezumi

Horizontolie griezumi

D

Durvju ailu apzimesana

pIanos

0

b~P

Vienvlrtnes

durvis

Divvlrtpu

durvis

104

Q

GJ

c

(11]

144. aft. KapQu

nosacItie grafiskie

attelL

143. aft. Logu un durvju ailu

nosacitie grafiskie attelL

.JII

]

f

I

\.

I

.

.

~

~

~

ill}]

1 1

~

145, aft. Apkures ierlces,

sanitartehniskas un sadzives

iekartas.

.......

Metali un

cietsakausljumi

Dobiskois okmens

Stikls un cit i gaism-

caurloidrgimaterioli

Betons

Keramika un silikat-

materiali murlsanai

Koksne

Zeme

S~idrumi

146. att. Materialu grafiskie

apzimejumi sl}elumos.

105

tf

Dumvodi un

ventilocijos konoli

plono

m

Apkures krosnis:

or cieto kurinomo

IZI

or gozi

I

E3

PlTtspiona

ill

Izlietne

I

m-

Mozgosonos golds

'B

Virtuves mozgotovo

-g

Klozeto pods

E:)

Vonna

c:::J

Skapis

CD

Gulta

Kusete

0

Goldi:

taisnstUrveida

0

apa s

Krisli

.

Drvons

Atzveltnes krlsls



39. KapQu tetpas. 144. attela paradIti kapQu nosacHie atteli.

KapQu laids griezuma redzams 144. attela

a

Kapnes plana pa-

radItas 144. attela

b c

un

d

pie tarn attela

b

redzams augsejais

laids, attela

c

- starplaids, attela

d

- apaksejais laids.

Unija ar bultiQu gala norada kapQu laida paceluma virzienu.

SI IInija sakas ar aplIti, kas apzImets uz attelojama stava po-

desta.

40. Apkures ierices, sanitartehniskas un sadzives iekartas.

145. attela doti apkures ierIcu, sanitartehniskas iekartas un me-

belu paskaidrojosie uzraksti un atbilstosie nosacItie atteli.

Dumvadu plana apzlme ar taisnstUri, kuram pusi pa diago-

nali ieklaj melna krasa. Ventilacijas kanalam novelk tikai dia-

gonali.

Cieta kurinama krasni apzlme ar taisnstUri. Kurtuvi parada

ar svItriQu. Gazes krasni apzIme ar taisnstUri un. diagonali,

plIti - ar taisnstUri un diviem aplIsiem.

Visus nosacItos attelus izpilda ar tievam IInijam tada pasa

meroga ka rasejumu.

41. S~etumu svitrojums. 146. attelii paradIti ar valsts stan-

dartu noteiktie materialu grafiskie apzImejumi sl}elumos. Dazi no

tiem jums jau ir zinami sk. 1. tabulu .

18. §.

CELTNIECf S R SEJUMU L SfS N

CeltniecIbas rasejumi, tapat ka kopsalikuma rasejumi, jalasa

noteikta secIba. Ieteicams ieverot sadu celtniecIbas rasejumu

lasISanas planu.

1. Nosaka rasejuma attelotas ekas vai buves nosaukumu.

2. Noskaidro, kadi atteli fasades, plani, griezumi ir doti.

3. Izdara rasejuma paradIto attelu un eksplikacijas kopIgu

analIzi. .

4. Izpeta visu ekas dalu savstarpejo novietojumu, saistIbu

un konstrukciju.

5. Noskaidro durvju, logu, sanitartehnisko un citu iekartu

izvietojumu visas dzlvojamas un neapdzIvojamas telpa~.

Lasot sadus rasejumus, jums praktiski naksies izmantot vi-

sas ziJ as, kuras ieguvat saja nodala. Ka piemeru lasIsim 142. at-

tela paradIto celtniecIbas rasejumu. Jautajumi par so rasejumu

un atbildes uz tiem dotas secIba, kas atbilst celtniecIbas rase-

jumu lasISanas plan am.

106

[

Jautiijumi par celtniecibas rasejumu

sk. 142. att.

1. Kads objekts attelots rasejuma?

2. Kadi atteli doti rasejuma?

3. Cik istabu ir milja? Kada ir katras istabas platIba?

4. Noteikt istabu augstumu. Kadi ir majas un terases arejie

izmeri?

5. Kura majas puse ir ieeja? Vai istaba ar 20 m2 platIbu

var nokl ut tiesi no terases?

6. Kadas ir durvis: vienvertnes vienviras vai divvertQu

divviru ?

7. Kada ir majas apkure?

8. UzskaitIt maja esosas mebeles.

Atbildes uz jautiijumiem par celtniecibas rasejumu

142. att.

attelota viendzIvokla vienstava maja.

doti sadi atteli: pretskats - fasade, plans un

1. Rasejuma

2. Rasejuma

griezums 1-1.

3. Maja ir trIs istabas. Viena no tarn ir pardalIta ar aiz-

karu. PlatIba istabai, kas pardalIta ar aizkaru, ir 20 m2, naka-

majai istabai -:- 11,3 m2, bet pedejai istabai - 8,9 m2. Maja ir

terase, kuras platIba 8,4 m2, pieliekama telpa un priekstelpa.

4. Istabu augstums ir 3,4 m, to var uzzinat no augstuma at-

zImes griezuma. Majas arejie izmeri ir sadi: platums starp aslm -

6 m, garums - 7,2 m, augstums - 6 m. Terases izmeri 2,4X 4,6 m.

5. Maja ieiet caur terasi un priekstelpu. Istaba ar 20,0 m2

lielu platIbu var noklut tikai caur virtuvi 8,9 m2 .

6. Istabu durvis ir vienvertnes. Tas veras ka parasti: ar-

durvis - uz arpusi, istabu durvis - uz iekspusi.

7. Majai ir krasns apkure, viena krasns kopIga visam ista-

barn. Kurtuve pieejama no virtuves.

8. Maja ir 4 galdi, 3 gultas, 3 kresli, 7 atzveltnes kresli,

dIvans, 3 skapji, 3 skapISi.

Atbildes uz jautajumiem var dot arI sakarIga stastIjuma

veida.

7



A

2

B

3

c

147. aI/ Vingriniijuma uzdevums.

T

t. 147. attela doti tris maju perspektivie atteli un plani. Atrast majas planu

pec tas perspektiva attela. Paskaidrot, pec ka vadijaties, saHdzinot at-

telus.

108

[

2. LasH rasejumus, kas doti 140. attela un 147. attela

A B

un C. No atbildem

veidot stastijumus par majas planojumu un skolas telpam.

Lasot skolas rasejumu, stastijuma ietvert atbildes uz sadiem jautajumiem.

1) Kadas telpas atrodas pirmaja stava? Cik tajas durvju un logu?

2) Ka no galdnieku darbnicas var nokliit instrumentu telpa?

3) Ka no DOSAAF istabas var nokliit direktora kabineta?

4) Kads ir stavu augstums?

5) Apmeram kada dziluma atrodas eku pamati?

6) Atrast pec rasejuma, kur pirmaja stava iekartotas mazgajamas telpas.

@

praktiskais darbs

CELTNIECTBASRASEJUMA LASTSANA,

LlETOJOT IZZI~AS MATERIALUS

LasH skolotaja doto celtniecibas rasejumu. No atbildem veidot stastijumu

par rasejuma. atteloto objektu.

@

grafiskais darbs

DETA~AS RASEJUMA IZPILDTSANA

PEC KOPSALlKUMA RASEJUMA

Noriidijumi Sis ir kontroldarbs, taja japarada skola iegiitas zinasanas. Pec

saQemta kopsa likuma rase juma jaizgatavo noraditas detalas rase jums. Jaievero

vi si rasej uma noformesanas not eikumi : jauzrase nepi eciesamais at tel u skaits,

vajadzibas gadijuma l ietojot griezumus, s~e lumus, papildskatus un dalskatus ;

j aa tzime izmeri; j aizpilda galvenai s rakst laukums. Atcer iet ies, ka, i zgatavojot

detalas rasej umu, tas att elus nedrikst kopet no kopsal ikuma rasej uma

19.§.

GR FISKO TIELU VEI I

Prakse izmantojamo grafisko attelu veidi aplUkoti 148. attela

shema.

Makslinieks attelo prieksmetus visparinati, kadus viQstos redz.

Attelus, kas konstrueti pec central as projicesanas metodes per-

spektiva), izmanto objektu uzskatamai atveidosanai.

109



r

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

Grafiskie atte/i

projekcijas

ar skaitlu

atzimem,

kartografiskas

kinematiskas

I

I

I

I

I

I

I

I

_..J

komunikaciju

centra/as

e/ektriskas

perspektTva

zimejumi

148. aft. Prakse l ietojamie grafi skie at tel i.

Pec paralelas projicesanas metodes konstruetos attelus lieto

tehnisko rasejumu izgatavosana.

Projekcijas ar skaitju atzlmem izmanto kartografija.

Shemas parada tikai sakarus starp izstradajuma sastavdajam.

Shemu Ipatnlba ir ta ka attelojamos objektus par ad a ar nosacI

tajiem apzlmejumiem.

f

S TU S

/evads.

TaisnleQl}a projicesanas paQemiena atkar tojums .

I. nodala. :;I}elumi

1. §. VisparIgas ziQas par sl}elumiem

2. §. :; I}el umu i zpildISanas noteikumi .

3

7

7

9

16

16

21

26

31

38

38

40

45

45

48

54

62

2. nodala. Griezumi .

3.§. VisparIgas ziQas par gri ezumiem .

4.§. Vienkarsie griezumi

5.§. Griezumu konstruesana izmantojamie nosacljumi un vienkarsojumi

6.§. Griezumu l ietosana aksonomet riskajas projekcij as .

3. nodala. Nepi eciesama un pi etiekama att elu skaita noteiksana rasej uma .

7.§. Attelu izvele rasejuma .

8.§. Papildskati un dalskati .

nodala. Detalu tipveida savienojumu rasejumi .

9.§. VisparIgas ziQas par detalu savienojumiem .

10.§. VItnes attelosana un apzlmesana .

11.§. 1er ievju un tapu savienojumi

12.§. VItQu savienojumu vienkarsotie at tel i .

4.

5. nodala.

13.§.

14.§.

15.§.

6. nodala.

16.§.

. 17.§.

18.§.

19.§.

Kopsalikuma rasejumi .

VisparIgas ziQas par kopsal ikuma

Kopsal ikuma rasejumu lasISana

Detalizacija

Celtnieclbas rasejumi .

Cel tnieclbas rasej umu Ipatnlbas

Nosacl ti e graf iskie at tel i cel tnieclbas rasej umos .

Cel tnieclbas rasej umu lasIsana .

Grafisko attelu veidi .

72

72

80

89

97

97

103

106

109

rasejumiem .



YQe6HOe H3aaHHe

50TBoooo.oB AneKcaHap 11a8b1a08HQ,

11e..60HCKO. CTaHHC~a8 I1OC <I>OB 4,

Bblwiten~bCKO. I1ropb CaMY ~OB04

IEP IEHHE. 4aCTb 2

Y4e6H K .'\,'H cpeJlHe. 06we06pa30BaTe,'bHO WKO~bI

noa peaaKu e;; B. H. B H0 r p a a 0 8 a

YT8ep>KaeHOMHHHcTepcT80M npoeBeweHHH CCCP

2-e H3aaH e

PHra, H3aaTO,'beT80 .3Ba He.

Ha ,'aTblWCKOMH3b1Ke

C pyeeKoro H3b1Ka nepeBe.'H 3.

JleJl

H 3.

Ped lUx

Maeibu izdevums

Botvlooikovs Aleksandrs Davida d.,

Demblnskis Slaoislavs Josifa d.,

ViSoepolskls Igors Samuila d.

RASE5iANA, 2, dala

Maeibu gramala

Redaklore

A Strode

Maksl. redaklors

U Gulbis

Tehn.

redaklore Dz Skvarnavita Koreklore G. Rudzite Vaku

z,m. J Alksnis

t

11D

N

3432

Nodola saliksanai 03.06.88. Parakstita iespiesanai 10.05.89.

Formals 60X90/16. Of se la papirs

N

I. Lileratiiras garni-

tiira. Of sets pied urns. 7+0.25 uzsk. iespiedl.. 15 uzsk.

krasu novil k.. 6,17 +0,43 izdevn. I. Meliens 18000 eks.

Pasii .

N

103914. Cena 40 kap. Izdevnieeiba .Zvaigzne.,

226013, Riga, Gorkija iela 105. Izdevn. N 7479/T-246.

lespiesla Rigas Parauglipogriifija, 226004, Riga, Vienibas

galve 11.

SAUDZE GRAMATUI

VERTEJUMSPAR MACisu

GRAMATAS SAGLASASANU

Nr,

p k.

SKOLENA VARDS. UZVARDS

MACiBU

GADS

ATZiME

GRAMATU GRAMATU

SA~EMOT NODODOT

Documents

Rasēšana Vidusskolai 2. Daļa