1 . o k to b r i s , 2 0 2 0 1 7

Par Barselonas kā dinamis-kas klasiskās mūzikas met-ropoles tēla popularizēša-nu un spodrināšanu globā-lajā mērogā rūpējas orga-nizācija Barcelona Obertu­ra, kas ir triju institūciju – operteātra Gran Teatre del Liceu, Katalonijas Mūzikas pils un koncertzāles L’Audi­

tori – kopīga iniciatīva. Nesen Barcelona Obertura sarīkoja jaunās sezonas prezen-tāciju platformā Zoom – Eiropas žurnālisti tiešsaistē tika iepazīstināti ar gaidāmo programmu, jo agri vai vēlu kultūras cienī-tāji atkal dosies uz pilsētu Vidusjūras kras-tā, lai baudītu augstākās raudzes mākslu.

Au g i E M u N c i lV ē K i E M

Koronavīrusa aprauto 2019./2020. gada sezonu Barselonā iespaidīgi noslēdza Gran Teatre del Liceu, kura ekstravagantā, laika un situācijas garam atbilstošā akcija izraisīja rezonansi un guva publicitāti plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē: 22. jū-nijā teātris atvēra durvis vairāk nekā pēc triju mēnešu pauzes, taču cilvēku zālē ne-bija – visas vietas greznajā zālē aizņēma 2292 floras pārstāvji, kuri klausījās Dža-komo Pučīni opusu Krizantēmas, ko uz skatuves spēlēja stīgu kvartets UceLi. ide-jas autori bija operteātra jaunais māksli-

nieciskais vadītājs Viktors garsija de go-mars, konceptuālais mākslinieks Euhenio Ampudija, galerija Max Estrella un kura-

tore Blanka de la Torre. Performance atgā-dināja, ka koronavīruss ir licis cilvēkiem atbrīvot visas publiskās telpas.

20. septembrī Liceu rīkotajā koncertā, kas notika Montserratas klosterī, Volfgan-ga Amadeja Mocarta Rekviēma atskaņo-jumā piedalījās mecosoprāns Elīna ga-ranča. Savās telpās Ramblas promenādē teātris Liceu pēc pusgada pauzes atkal uz-ņēma klausītājus 27. septembrī: jauno se-zonu atklāja operzvaigžņu Sondras Rad-vanovskas un tenora Pjotra Bečalas kon-certs. 1. un 4. oktobrī šeit skanēs Džuze-pes Verdi Trubadūra koncertversija diri-ģenta gustavo Dudamela vadībā – bija paredzēts, ka leonoras lomu dziedās An-na Ņetrebko, taču viņa ir saslimusi ar co-vid-19, un viņu aizstās soprāns Reičela Vi-lisa-Serensena. 2021. gada 27. janvārī An-na Ņetrebko sola atgriezties Liceu ar ka-mermūzikas koncertu Diena un nakts.

Oktobrī un novembrī Liceu piedāvās Mocarta Donu Žuanu režisora Kristofa loja iestudējumā ar baritonu Kristoferu Maltmenu titullomā. Teātra afiša 2020./2021. gada sezonā ir daudzveidīga un aptver repertuāru no baroka līdz laik-metīgajai mūzikai. Ģeniālais senās mūzi-kas interprets Viljams Kristi diriģēs Žana Filipa Ramo komiskās operas Plateja kon-certversiju. Barselonā varēs dzirdēt mūs-dienu britu klasiķa Džordža Bendžamina jaunāko operu Mīlas un vardarbības stun­das Keitijas Mičelas režijā, to diriģēs Ho-seps Ponss.

barselonas uvertīra

m ū z i k a / p a s a u l ē

agri vai vēlu ceļošanas ierobežojumi tiks atcelti, un mūzikas cienītāji atkal varēs doties uz barselonu, kur jaunajā sezonā būs daudz augstvērtīgu notikumu teksts Jegors Jerohomovičs

Katalonijas Mūzikas pils interjera košums var izraisīt reiboni, tāpat kā koncertzāles bagātīgā afiša. Foto – Mateo Veki

Barselonas lepnums ir XX gadsimta sākumā būvētā Katalonijas Mūzikas pils. Koncertzāle ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Foto – Mateo Veki

2396385.indd 17 9/29/20 4:27:28 PM

1 . o k to b r i s , 2 0 2 0 1 9 1 8 1 . o k to b r i s , 2 0 2 0

Visā sezonas garumā dziedās spilgti sa­stāvi, solistu vidū būs Havjers Kamarena, Nadīne Sjerra, Ermonela Jaho, Gregorijs Kunde, Krasimira Stojanova, Karloss Alva­ress, Veronika Žansa, Roza Feola, Pavols Bresliks, Dmitrijs Korčaks, Luka Pizaroni, Kristīna Mhitarjana, Ludoviks Tezjē, Ste­fānija Dustraka, Džons Osborns, Stefāns Degū, Žeļko Lučičs un citi.

Repertuārā būs Mocarta Mitridats, Pon-tas karalis, Verdi Traviata un Otello, Ofen­baha Hofmaņa stāsti, Vāgnera Tanheizers, Pučīni Bohēma un Doniceti Lučija di Lammermūra. Pārstāvēto režisoru vidū ir Alekss Olē, Lorāns Pelī, Roberts Kārsens un Deivids Makvikars. Pie diriģenta pults stāsies Marks Minkovskis, Džakomo Sa­gripanti, Speranca Skapuči, Žordi Savals un Deivids Afhems.

P RO G R E S S D O M ā š A N ā

Liceu, kas 2022. gadā svinēs 175 gadu ju­bileju, ir apņēmības pilns nostiprināt sa­vas pozīcijas mūzikas kartē. «Ar savu dar­bību atgādināsim, ka Liceu ir viens no nozīmīgākajiem operteātriem Eiropā un pasaulē,» uzsver teātra ģenerāldirektors Valenti Ovjedo.

Arī turpmāk šeit skanēs skaistākās bal­sis, izrādes veidos labākie diriģenti, reži­sori un mākslinieki. «Mūsdienu Barselo­nas vērtības nav tikai saule un pludmale, bet arī radošums, novācijas, kvalitāte un progress domāšanā – tas viss piesaista apmeklētājus pilsētā. Savā darbībā mēs cenšamies iemiesot šos principus,» saka Valenti Ovjedo.

Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars iecerējis padarīt oper­teātri par aktuālās mākslas un ideju cen­tru, kurā ar muzikālo teātri mijiedarbosis dažādas disciplīnas: vizuālā māksla, an­tropoloģija, filosofija, dzeja, zinātne un tehnoloģijas. šeit plānotas starpdiscipli­nāras aktivitātes – izstādes, darbnīcas, lasījumi un diskusijas, kas palīdzēs labāk izprast pasauli, kurā dzīvojam. Informācija: www.liceubarcelona.cat

M O D E R N i S M A KO LO R ī TS

Barselonas lepnums ir XX gadsimta sāku­mā kora Orfeó Català vajadzībām būvētā Katalonijas Mūzikas pils. šī koncertzāle – Katalonijas modernisma pērle – ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sa­rakstā un ir viens no populārākajiem tū­risma magnētiem pilsētā. Katalonijas Mū­zikas pils interjera košums var izraisīt rei­boni, tāpat kā bagātīgā koncertzāles afiša. šeit var dzirdēt ne tikai kormūziku un fla­menko, bet arī labākos solistus un ansam­bļus. Līdzās Katalonijas Mūzikas pils rezi­dējošajiem kolektīviem jaunajā sezonā šeit uzstāsies prominentākie orķestri, diri­ģenti un solisti. Diriģentu vidū būs Žordi Savals, Teodors Kurendzis, Kirils Petrenko, Barbara Hanigena, Fransuā Ksavjē Rots, Rafaels Pišons, Daniēle Gati, Džons Eliots Gārdiners un Tomass Hengelbroks. šeit dziedās Čečilia Bartoli, Džoi sa Didonato, Jakubs Jozefs Orliņskis, Filips Žaruskis un

Havjers Kamarena, spēlēs pianisti Jevge­ņijs Kisins, ivo Pogo reličs, Daniils Trifo­novs, Elizabete Ļeonska, Grigorijs Soko­lovs, Andrāšs šifs, Marija Žuāu Pireša, Lans Lans un Hatja Buniatišvili, vijolniece Anne Sofija Mutere, čellists Miša Maiskis un ērģelniece iveta Apkalna.

Katalonijas Mūzikas pils pievērš uzma­nību ne tikai mantojumam, bet arī laik­metīgajai skaņu mākslai: 2020./2021. ga­da sezonā koncertzāles rezidējošie kom­ponisti būs somu autore Kaija Sāriaho un spāņu autors Marks Timons.

Krāšņā Katalonijas Mūzikas pils ir tūris­tu iecienīts arhitektūras piemineklis: 30 procentu institūcijas budžeta veido ieņē­mumi no ekskursijām, tāpēc pandēmijas apstākļos, kad tūrisma plūsma ir saruku­si, koncertzāle izjūt nopietnas grūtības, apliecina Katalonijas Mūzikas pils ģene­rāldirektors Žoans Olers.Informācija: www.palaumusica.cat

S i E V i E š U K L āT Bū T N E

«šajā ziņā mums ir paveicies – mūsu kon­certzāles arhitektūra ir pietiekami raupja, un pati par sevi kā apskates objekts tā ne­piesaista tūristus,» ar smaidu saka 1999. gadā atklātās koncertzāles L’Auditori va­dītājs Roberts Brufau. šis komplekss, kurā ietilpst arī Mūzikas muzejs, ir Barselonas simfoniskā orķestra un citu kolektīvu māj­vieta. L’Auditori afišā līdzās Katalonijas un Spānijas mūziķiem un ansambļiem ir redzami pasaulē dižāko mākslinieku un orķestru vārdi. Repertuārā ir daudz laik­metīgās mūzikas.

Jauno sezonu tikko ieskandināja pirmā Barselonas Starptautiskā kvartetu bien­nāle: četrās dienās uzstājās astoņi stīgu kvarteti, kuri atskaņoja 22 darbus, deviņ­padsmit no tiem varēja dzirdēt klātienē un trīs – tiešsaistē. Programmā bija ie­kļauti Jozefa Haidna, Ludviga van Bētho­vena, Kloda Debisī, Dmitrija šostakoviča opusi, Katalonijas klasiķu kompozīcijas un dažādu autoru jaundarbi. Berlīnes kvarteta Artemis tiešsaistē notikušajā kon­certā skanēja Pētera Vaska jaunākais – Sestais – stīgu kvartets (pirmatskaņojums Latvijā notiks 2. oktobrī Liepājā un 3. ok­tobrī Jūrmalā). Koncertiem varēja sekot lī­dzi L’Auditori digitālajā platformā (audi­toridigital.cat).

Koncertzāles programma ir ambicioza – tajā ir simfoniskā, senā un populārā mūzika, kamermūzika un džezs. Sezonas laikā šeit notiek 550 koncertu un pasāku­mu. Vieskomponista statuss jaunajā se­zonā piešķirts britam Tomasam Adesam un kanādietei Kasandrai Millerei. Pie Barselonas simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies astoņas sievietes, visos L’Auditori rīkotajos koncertciklos tiks ak­centēta komponistu sieviešu klātbūtne. Trīs tuvākās sezonas vienojošais drama­turģiskais pavediens ir dzīves cikls: 2020./2021. gada sezonas tēma ir Radī-šana, vēlāk – Mīla un naids un Nāve vai atgriešanās. Informācija: www.auditori.cat

22. jūnijā Barselonas operteātris Liceu atvēra durvis vairāk nekā pēc triju mēnešu pauzes, taču cilvēku zālē nebija – visas vietas zālē aizņēma 2292 floras pārstāvji, kuri klausījās Džakomo Pučīni opusu Krizantēmas. Pēc koncerta augi tika uzdāvināti Barselonas mediķiem, kuri pašaizliedzīgi strādā pandēmijas apstākļos. Publicitātes foto

Modernā koncertzāle L’Auditori, kurā ietilpst arī Mūzikas muzejs, ir Barselonas simfoniskā orķestra un citu kolektīvu mājvieta. Publicitātes foto

mū

zik

a /

pa

sa

ul

ē

barselonas operteātra Gran teatre del Liceu mākslinieciskais vadītājs Viktors Garsija de Gomars atbild uz kDi jautājumiem par opermākslas izdzīvošanu pandēmijas apstākļos teksts Jegors Jerohomovičs

Kā teātris Liceu tiek galā ar izveidoju-šos situāciju?

Lai ko mēs tagad darītu, lai kādu pro­grammu piedāvātu šādos apstākļos, mēs zaudējam naudu, bet turpinām cīnīties par izdzīvošanu. Rūpīgi uzraugām skatī­tāju izvietošanu zālē, atļautais vietu aiz­pildījums ir piecdesmit procentu. Varam uzņemt 1150 apmeklētāju, kuriem ir jāie­vēro distancēšanās noteikumi. To neievē­rošana kļuva par iemeslu nepatīkamam atgadījumam 20. septembrī Madrides Ka­raliskajā operā Teatro Real. Tā ir mācība mums visiem. (Skatītāji Madrides teātra visaugstākajā un visietilpīgākajā balkonā īsi pirms operas Masku balle sākuma ska­ļi izrādīja neapmierinātību ar distancēša­nās noteikumu neievērošanu, jo uzskatī­ja, ka sasēdināti pārāk tuvu cits citam; si­tuācija kļuva tik saspīlēta, ka izrādi, kas jau bija sākusies, nācās atcelt – J. J.)

Vai publika ir gatava atgriezties teātrī?Jā, un esmu pārliecināts, ka šajā laikā

mums ir jānodrošina īpaši spilgti notiku­mi, kas atmodinātu cilvēkus no realitātes murgiem. Es neteiktu, ka teātrī skatītāji vairs nejūtas droši, bet viņiem ir labi sa­vās mājās un ir nepieciešams pārliecinošs iemesls, lai dotos uz teātri. 27. septembrī atklājām sezonu ar soprāna Sondras Rad­vanovskas un tenora Pjotra Bečalas kon­certu. Pamatprogramma ilga 70 minūšu, pēc tam skanēja piedevas. Tas bija skaists un ne pārāk garš vakars. Tagad ir jārēķinās ar to, ka teātrī visu laiku ir jāvalkā maska. Ja opera ilgst četras stundas, tas var sagā­dāt zināmas neērtības, tāpēc cilvēkiem ir jābūt motivētiem, kāpēc viņi būtu gatavi pavadīt teātrī tik ilgu laiku, ievērojot visas drošības prasības.

Mums viņi ir jāieintriģē ar savu piedā­vājumu. Katrā izrādē un koncertā ir jā­būt ļoti spēcīgām sastāvdaļām. Tāda bija mūsu iecere ar Trubadūra koncertizpil­dījumu 1. un 4. oktobrī – tā būtu soprāna Annas Ņetrebko un maestro Gustavo Du­damela pirmā sadarbības reize, turklāt viņš šo operu vēl nekad nav diriģējis. An­na diemžēl saslima, un mums viņas ļoti pietrūks.

Ko vēl varat darīt šajos sarežģītajos apstākļos, lai turpinātu darbību?

Lūgt Dievu! Ko mēs varam darīt? Mums ir jāpārliecina sabiedrība, ka kultūras un mākslas telpas ir drošas vietas un mēs iz­pildām visas sanitārā protokola prasības. Mēs rūpējamies par savas publikas, māk­slinieku un darbinieku veselību. Visas aiz­skatuves telpas apmeklētājiem ir slēgtas, mūziķi vairs neuzņem viesus, nesniedz autogrāfus un nefotografējas ar faniem pie teātra izejas. šajā laikā cenšamies no­dalīt māksliniekus no publikas. Līdz šim tā nekad nav bijis, jo arī mūziķiem pēc uz­stāšanās ir nepieciešams kontakts ar klau­sītājiem un ir labi saprotama cilvēku vēl­me satikt māksliniekus pēc izrādes un ie­skatīties tajā, kas notiek aizskatuvē.

Mums ir jāaizsargā gan mākslinieki, gan skatītāji, un kādu laiku viņiem būs jā­ietur savstarpēja distance – tikai tā varam nodrošināt savas darbības nepārtrauktī­

koronaVīruss naV operas DrauGs

bu. Mēs vairs nedalām drukātas program­mas. Garderobe nedarbojas. Mums ir vai­rāk darbinieku, kuri rūpējas par kārtību, informē apmeklētājus par drošības nor­mām un seko līdzi tam, lai katrs skatītājs valkātu masku. Ja kāds pēc atkārtota aici­nājuma atsakās to darīt, mums ir tiesības izraidīt viņu no zāles. Noteikumi ir stingri. Tā ir jaunā realitāte, un mums ir jāpārlie­cinās, ka, esot kopā, visi jūtas droši. No tā ir atkarīga mūsu nākotne. Ja neievērosim prasības, teātris būs jāslēdz ciet.

Katra institūcija atrod veidu, kā strādāt šajā situācijā, bet nevienam nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Piemēram, Cīri­hes operas jauniestudējumā Boriss Godu-novs orķestris spēlē nevis bedrē, bet mē­ģinājumu telpā, kas ir kilometra attālumā

no teātra, un tā sniegums tiešraidē caur skaļruņiem tiek pārraidīts zālē. Pie mums arī diriģents un orķestra mūziķi priekšne­suma laikā valkā masku, izņemot tos, kuri spēlē pūšaminstrumentus.

Kā mūzikas pasauli ietekmēs Ņujor-kas Metropoles operas lēmums pilnībā atcelt 2020./2021. gada sezonu un atsākt darbību tikai 2021. gada septembrī? Kā šī rīcība atbalsosies Eiropā?

Tās ir skumjas ziņas. Metropoles operas lēmumu pamato divi faktori. Pirmais – globālā Covid­19 krīze, kas skārusi mūs visus. Otrais – institūcijas ekonomiskais modelis un finansiālais stāvoklis, kas ie­tekmē rīcību šajā situācijā. Pēdējos des­mit gados Metropoles operai ir bijušas nopietnas finansiālās grūtības, un pandē­

mija ir kļuvusi par vēl vienu triecienu. ASV kultūra nesaņem publiskā sektora subsī­dijas. šo faktoru kopums nozīmē, ka tik milzīga kultūras institūcija, kāda ir Metro­poles opera, ir lemta nāvei, ja šajos traģis­kajos apstākļos tā visiem spēkiem centī­sies turpināt darbību. Savukārt pauze līdz nākamā gada septembrim var nodrošināt tai skābekļa pieplūdi.

Cerēsim, ka Ņujorkas teātris atjaunos darbību 2021./2022. gada sezonā, jo Met­ropoles opera ir šīs mākslas templis un tās darbībā atspoguļojas viss, kas notiek operas pasaulē. Metropoles opera ir ne­pieciešama mūzikas pasaulei. Pēc 2020./2021. gada sezonas atcelšanas mākslinieki, kuri plānoja uzstāties Ņu­jorkā, meklē jaunas iespējas – tie visi ir izcili dziedātāji, un tagad viņi ir pieeja­mi. Daudzi teātri un koncertzāles izrāda par viņiem interesi, lai nodrošinātu vi­ņiem darbu.

Vissmagāk šī krīze ietekmēs jaunos mū­ziķus. Slavenības ir pelnījušas labi un būs pieprasītas arī turpmāk – cilvēki vienmēr vēlēsies dzirdēt populārākos dziedātājus, kuri atradīs jaunas iespējas un jaunus projektus. Savukārt tiem, kuri tikai sāk karjeru, pagaidām ir dziedājuši mazas lo­mas un vēl nav nodrošinājuši sev reputā­ciju un atpazīstamību, būs sarežģīti. Viņi būs zaudējuši vairāk nekā gadu, un skaidrs, ka šajos apstākļos darba piedāvā­jumu viņiem nav daudz un ienākumu arī nav. Koronavīruss nav operas draugs.

Kā jūs varētu pārliecināt klasiskās mū-zikas cienītājus doties uz Barselonu, kad ceļošana atkal būs iespējama un ierobe-žojumi tiks atcelti?

Barselona joprojām ir viena no pievilcī­gākajām, seksīgākajām pilsētām Eiropā. šeit ir ļoti labvēlīgi laikapstākļi, fantastis­ka virtuve un vīns. Mēs laipni uzņemam viesus. iedziļinoties kultūras piedāvāju­mā, Barselonā sameklēsiet tūkstošiem pērļu, mums ir lieliski muzeji, viduslaiku meistaru gleznas, Pikaso šedevri, Svētās Ģimenes baznīca un daudz kas cits. Sezo­nas garumā Barselonā ir spilgta mūzikas dzīve, notikumu kvalitāte ir ļoti augsta. Taču sezonā ir īpaši mirkļi, kad pie mums notiek kaut kas neiedomājami fascinējošs un neatkārtojams, – neko tādu neatradī­siet ne Londonā, ne Parīzē.

«Šajā laikā mums ir jānodrošina īpaši spilgti notikumi, kuri atmodinātu cilvēkus no realitātes murgiem,» uzsver Viktors Garsija de Gomars. Foto – Antoni Bofils