Vides

Biotopudirektīva

Atzīmējot Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības 20. gadskārtu

Eiropas KomisijaVides ģenerāldirektorāts

Autore: Kerstin Sundseth, Ecosystems LTD, BriseleKomisijas koordinatore: Susanne Wegefelt, Eiropas Komisija, Natura 2000, B.3. nodaļa, 1049 BriseleGrafi skais dizains: NatureBureau, Apvienotā Karaliste, www.naturebureau.co.uk

Papildu informācija par Natura 2000 ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/nature

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs (*):00 800 6 7 8 9 10 11

(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī par zvanīšanu uz šiem tālruņa numuriem var būt jāmaksā.

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama internetā (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

ISBN 978-92-79-23762-1 doi:10.2779/22562

© Eiropas Savienība, 2012. gadsReproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.Fotoattēlu autortiesības ir aizsargātas, un fotoattēlu izmantošana bez autoru atļaujas ir aizliegta.

Printed in BelgiumIespiests uz pārstrādāta papīra, kam piešķirts ES tipogrāfi jas papīra ekomarķējums. (http://ec.europa.eu/ecolabel)Vāka fotoattēls: Alenteho (Alentejo), Portugāle. ©Shutterstock

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2012. gads

3

SATURS

31 ...daudzas apdraudētas sugas ir tālāk no iznīcības – Vācijas upespērlene – Abruco kalnu kaza Itālijā – Ungārijas Orsīni odze – Spānijas karaliskais ērglis – Dānijas skabiozu pļavraibeņa glābšana – Rumānijas lāči

37 …ir apturēta vērtīgu, ar savvaļas augiem un dzīvniekiem bagātu biotopu izpostīšana plašā mērogā – Donavas krastu atjaunošana Austrijā – Lietuvas Kuršu strēles smilšu kāpu aizsardzība – Zviedrijas sugām bagāto lapu koku mežu atjaunošana – Purva pļavu atdzīvināšana Nīderlandē – Augsto purvu atjaunošana Polijā – Poseidoniju audžu atbrīvošana no svešzemju sugām Francijā

43 ...Natura 2000 sniedz jaunas atpūtas un tūrisma iespējas – Natura 2000 atbalsta lauku tūrismu Latvijā – Prespas ezers Grieķijā – Mednieki palīdz apsaimniekot Natura 2000 teritorijas Limuzīnas reģionā Francijā

47 ...jaunos attīstības projektos jāaizsargā Natura 2000 teritoriju viengabalainība – Via Baltica — alternatīvu maršrutu meklēšana Polijā – Beinn an Tuirc vēja ģeneratoru parks Skotijā – Stratēģiska telpiskā plānošana Čehijas Republikā

51 ...pēdējos 20 gados ES ir palielinājies dabas aizsardzībai piešķirtais fi nansējums – Ilgtspējīgas zemes izmantošanas modeļa izstrāde Goričko reģionam Slovēnijā

– ES LIFE projekts Vidusjūras vētrasputnu aizsardzībai Maltā – Vietējo pašvaldību sadarbība Luksemburgā

4 Natura 2000 teritoriju karte

5 Priekšvārds

7 Ievads

11 ...ES vairāk nekā trīskārt ir palielinājusies aizsargājamo dabas teritoriju platība – Jūras aizsardzības uzlabojumi Apvienotajā Karalistē – Natura 2000 tīklā ietilpst vairāk nekā trešdaļa Slovēnijas teritorijas

– Kipras bagātīgā dabas vērtību mantojuma aizsardzība

15 ...ir uzlabojušās mūsu zināšanas par ES bioloģisko daudzveidību, ļaujot veikt pilnvērtīgākus un mērķtiecīgākus dabas aizsardzības pasākumus – Natura 2000 veltīts valsts mēroga reģistrs Spānijā – Datu vākšana Natura 2000 teritoriju pārvaldības vajadzībām Bulgārijā

– Jūras putnu aizsardzība Portugālē

19 ...vietējās ieinteresētās personas ir aktīvi iesaistījušās Natura 2000 teritoriju pārvaldībā – Natura 2000 teritoriju pārvaldība Francijā – Natura 2000 Somijas privātajos mežos – Publiskā un privātā sektora partnerība Natura 2000 teritorijas pārvaldībai Beļģijā

23 ...ES valstis koordinē centienus, lai aizsargātu Eiropas bagātīgo dabas vērtību mantojumu – Ziemeļeiropas virsāju aizsardzība – Eiropas mēroga sadarbība mazās zoss aizsardzībai – Baltijas valstu sadarbība, glābjot sarkanvēdera ugunskrupi

27 ...dabas un cilvēku labā tiek saglabāta tradicionāla zemes pārvaldības prakse – Dabas aizsardzībai labvēlīga lauksaimniecība Īrijā – Piekrastes lauksaimniecības prakses atdzīvināšana Igaunijā – Atbalsts kalnu pļavu apsaimniekošanai Slovākijā

4 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

ES bioģeogrāfi skie reģioni, 2011. gads

Natura 2000 teritorijas (saskaņā ar Putnu un Biotopu direktīvu)

ES bioģeogrāfi skie reģioni

Alpu

Atlantijas

Melnās jūras

boreālais

kontinentālais

makronēziskais

Vidusjūras

panoniskais

stepes

Bioģeogrāfi skie reģioni ārpus ES

Austrumu

Arktikas

reģioni ārpus datu aptvēruma

Natura 2000 tīkls

5

PriekšvārdsPirms divdesmit gadiem šķita, ka bioloģiskā daudzveidība Eiropā tuvojas krīzes punktam. Bīstamā ātrumā iznīka savvaļas augu un dzīvnieku populācijas un notika daudzu vērtīgu biotopu izzušana, ko izraisīja strauja zemes izmantojuma maiņa, piesārņojums, nepārdomāti attīstības projekti un pastāvīgā pilsētu izplešanās un iespiešanās lauku teritorijās.

Atbildot uz Eiropas iedzīvotāju pieaugošo satraukumu, ES dalībvalstu valdības 1992. gada maijā vienprātīgi pieņēma svarīgu dokumentu — Biotopu direktīvu. Direktīvas mērķis bija visā ES teritorijā aizsargāt pašas apdraudētākās sugas un biotopus. Kopā ar Putnu direktīvu Biotopu direktīva joprojām veido ES dabas aizsardzības politikas pamatu un vēl arvien ir ES plašā aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 stūrakmens.

Ir pagājuši divdesmit gadi, un tagad, direktīvas pieņemšanas 20. gadskārtas priekšvakarā, ir pienācis laiks izvērtēt sasniegto. Eiropas iedzīvotāji pamatoti var lepoties ar pasaulē lielāko koordinēto aizsargājamo teritoriju tīklu. Kopš direktīvas pieņemšanas ir ieguldīts darbs, lai apturētu mūsu vērtīgāko bioloģiskās daudzveidības dārgumu izpostīšanu plašā mērogā, un dažas sugas un biotopi jau ir sākuši atkopties. Mūsu zināšanas par sugu un biotopu aizsardzības vajadzībām ir ievērojami paplašinājušās, ļaujot veikt pilnvērtīgākus un mērķtiecīgākus dabas aizsardzības pasākumus, kuru fi nansējumu bieži ir palīdzējis nodrošināt ES vides fi nanšu instruments LIFE, kurš tika izveidots vienlaikus ar Biotopu direktīvu un kura 20. gadskārtu mēs arī šogad atzīmējam.

Direktīva ir apvienojusi iedzīvotājus ceļā uz kopīgu mērķi — novērtēt un saglabāt Eiropas bagātīgo dabas vērtību mantojumu un aizsargāt atlikušās veselīgās ekosistēmas, un tas ir vēl viens direktīvas panākums. Direktīva ir sekmējusi integrētāku un ilgtspējīgāku pieeju zemes izmantošanas pārvaldības un attīstības jomā un radījusi jaunas tūrisma, atpūtas un darba iespējas.

Bet mums vēl daudz jāpaveic, ja vēlamies sasniegt direktīvu galveno mērķi — aizsargāt dabu tā, lai ES teritorijā visām aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu. Pašlaik šo statusu bauda tikai 17 % no Biotopu direktīvā minētajām sugām un biotopiem.

Ievērojams jauns dzinējspēks pasākumiem šajā jomā ir pagājušajā gadā pieņemtā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam. Attiecībā uz sugām un biotopiem tajā ir izvirzīts vērienīgs, noteiktā termiņā izpildāms un kvantitatīvi izteikts uzdevums, lai paātrinātu Biotopu un Putnu direktīvas pilnīgu un efektīvu īstenošanu, paverot Eiropas dabai ceļu uz ilgtspējību.

Lai daba spētu atveseļoties, tai vajadzīga mūsu palīdzība, ko tā atmaksās desmitkārt ar ekosistēmu pakalpojumiem, kurus tā nodrošina. Tāpēc turpināsim iesākto darbu, lai vēl pēc divdesmit gadiem varētu lepoties ar panākumiem, kas pārspēj šajās divās desmitgadēs sasniegto.

Komisārs Janess Potočniks

6 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Lazdu susuris

7

IevadsUnikāla 27 valstu partnerība

Biotopu direktīva ir līdz šim vērienīgākā vienotā iniciatīva ar mērķi aizsargāt Eiropas bioloģisko daudzveidību. Tā tika pieņemta pirms 20 gadiem, atbildot uz tolaik pieaugošo satraukumu, ko par dabisko biotopu un savvaļas augu un dzīvnieku skaita pastāvīgo samazināšanos un plaša mēroga iznīcināšanu visā Eiropas teritorijā pauda Eiropas iedzīvotāju vairākums.

Kopā ar Putnu direktīvu Biotopu direktīva nosaka dabas aizsardzības standartu visās 27 ES valstīs, dodot tām iespēju sadarboties un saskaņā ar vienotu tiesisko regulējumu virzīties uz kopīgu mērķi — neatkarīgi no politiskām un administratīvām robežām aizsargāt pašas apdraudētākās Eiropas sugas un biotopus.

Ja vēlamies veiksmīgi ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu Eiropā, starptautiskai sadarbībai ir būtiska nozīme. Savvaļas augi un dzīvnieki pakļaujas dabas likumiem un neatzīst valstu robežas. Ja tikai viena valsts censtos aizsargāt kādu konkrētu sugu, bez citu valstu atbalsta tās pūles būtu lemtas neveiksmei.

Tagad, pateicoties abām ES dabas aizsardzības direktīvām, visām dalībvalstīm jāveic līdzīgi pasākumi, lai aizsargātu to teritorijā sastopamās direktīvu pielikumos minētās sugas un biotopus. Tas ļauj nodrošināt sugu un biotopu dabiskās izplatības areālu pienācīgu aizsardzību un pārvaldību visā ES teritorijā.

Mērogs, kādā tas notiek, ir tiešām iespaidīgs. Biotopu direktīvas pieņemšanas

laikā ES bija tikai 12 dalībvalstis, bet šodien jau 27. Tas nozīmē ne vien to, ka ES dabas aizsardzības tiesību akti tiek īstenoti daudz plašākā teritorijā nekā iepriekš, bet arī to, ka pašreizējo un nākamo paaudžu labā tiek aizsargāta daudz lielāka Eiropas bagātīgā un daudzveidīgā dabas vērtību mantojuma daļa.

Natura 2000 — pasaulē lielākais koordinētais aizsargājamu teritoriju tīkls

Biotopu direktīva aizsargā vairāk nekā 1000 sugu un aptuveni 230 vērtīgu biotopu veidu, ko uzskata par Eiropas nozīmes sugām un biotopiem.

Atšķirībā no daudzām agrākām dabas aizsardzības iniciatīvām Biotopu direktīvas darbības joma ir daudz plašāka — galvenā uzmanība tajā pievērsta nevis dažiem simbola statusu ieguvušiem dzīvniekiem, piemēram, retiem zīdītājiem un putniem, bet daudz plašākam tikpat apdraudētu, taču, iespējams, mazāk pazīstamu augu un dzīvnieku skaitam. Pirmo reizi pilntiesīgi ir aizsargāti arī reti sastopamu biotopu veidi, piemēram, smilšu kāpas, virsāji un palieņu meži.

Viens no svarīgākajiem direktīvā paredzētajiem uzdevumiem ir ekoloģiska Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla — Natura 2000 — izveide, lai aizsargātu minētās sugas un biotopus to dabiskās izplatības areālos ES teritorijā. Pēc daudzu gadu neatlaidīga darba tīkla izveide pašlaik ir gandrīz pabeigta. Līdz šim ir noteikts vairāk nekā 26 000 Natura 2000 teritoriju, padarot Natura 2000 par visā

pasaulē lielāko koordinēto aizsargājamu teritoriju tīklu.

Tīkls ir tik liels, ka spēj aizsargāt ne vien Eiropas retākos savvaļas augus un dzīvniekus, bet ir drošs patvērums arī neskaitāmiem biežāk sastopamiem dzīvniekiem, augiem un veselīgām ekosistēmām, kas ir vienlīdz svarīga mūsu dabas vērtību mantojuma daļa.

Natura 2000 tīkla vērtība krietni pārsniedz tā spēju aizsargāt Eiropas bioloģisko daudzveidību. Tīkls sniedz sabiedrībai arī dažādus vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, nodrošina dzeramo ūdeni, oglekļa uzglabāšanu, aizsardzību pret plūdiem, zemes nogruvumiem un krasta eroziju, sniedz apputeksnētāju kukaiņu un citus pakalpojumus, vienlaikus piedāvājot plašas tūrisma un atpūtas iespējas.

Ir aplēsts, ka Natura 2000 tīkla sniegto ekosistēmu pakalpojumu kopējā vērtība ir aptuveni 200–300 miljardu eiro liela. Tas daudzkārt pārsniedz tīkla pārvaldības faktiskās izmaksas.

8 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pastaiga Madeiras laurkoku mežos

Eiropas dīķa naktssikspārnis

Meža hiacintes Beļģijā

Partnerība arī cilvēku starpā…Natura 2000 tīkla izveide ir liels sasniegums Eiropas dabas aizsardzības jomā. Bet tas ir tikai procesa sākums — pēc Natura 2000 teritoriju noteikšanas dalībvalstīm jāveic dabas aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami šo teritoriju saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī.

Jāievēro, ka saskaņā ar Biotopu direktīvu nepietiek tikai ar pasākumiem, lai nepieļautu sugu un biotopu turpmāku iznīkšanu. Direktīvas mērķis ir daudz vērienīgāks, proti, tas paredz atjaunot sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu to dabiskās izplatības areālos ES teritorijā.

Lai šo mērķi sasniegtu, attiecībā uz teritoriju aizsardzību direktīvā ir paredzēta mūsdienīga, elastīga un iekļaujoša pieeja, saskaņā ar kuru procesa virzītājspēks ir cilvēki. Tajā ir atzīts, ka cilvēks ir neatņemama dabas daļa un ka daba un cilvēks vislabāk sadarbojas partnerībā.

Lai Natura 2000 darbotos sekmīgi, pūles jāpieliek ikvienam, sākot no publiskā sektora iestādēm, zemes privātīpašniekiem un izmantotājiem, attīstītājiem, dabas aizsardzības NVO un zinātnes ekspertiem un beidzot ar vietējām kopienām un atsevišķiem sabiedrības locekļiem.

Partnerību veidošanai un cilvēku apvienošanai ir arī praktiska nozīme. Lielākajā daļā Natura 2000 teritoriju zeme tā vai citādi jau tiek aktīvi izmantota, un šīs teritorijas ir plašākas lauku ainavas neatņemama daļa. Daudzas no tām ir vērtīgas dabas teritorijas tieši to līdzšinējās pārvaldības dēļ, tāpēc ir svarīgi panākt, lai šīs darbības turpinātos arī tālākā nākotnē.

Tādējādi Biotopu direktīva atbalsta ilgtspējīgas attīstības un integrētas

pārvaldības principu. Tā mērķis ir nevis aizliegt sociālas un ekonomiskas darbības Natura 2000 teritorijās, bet drīzāk nodrošināt, lai šīs darbības tiktu veiktas, aizsargājot un atbalstot šajās teritorijās sastopamās vērtīgās sugas un biotopus un saglabājot dabisko ekosistēmu vispārējo veselīgumu.

Biotopu direktīvā ir noteikts pamats rīcībai un izvirzīti vispārējie mērķi, kas jāsasniedz, atstājot katras dalībvalsts ziņā lēmumu par to, kā, konsultējoties ar vietējām ieinteresētajām personām, vislabāk pārvaldīt atsevišķas Natura 2000 teritorijas. Īpaši uzsvērts, ka vietēja mēroga pārvaldības problēmām jārod vietēji risinājumi, vienlaikus virzoties uz kopīgu vispārēju mērķi — nākamo paaudžu labā aizsargāt Eiropas bagātīgo un tik dažādo bioloģisko daudzveidību.

Gatavojoties nākamajam darba cēlienam

Atskatoties uz divdesmit gadiem, kas pavadīti intensīvā darbā, ir redzams, ka ar Biotopu direktīvas palīdzību ES bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā ir gūti ievērojami panākumi. Tomēr, neraugoties uz sasniegumiem, vēl jāpaveic ļoti daudz, lai visā ES teritorijā atjaunotu retu un apdraudētu sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu.

Lai rastu visiem pieņemamus ilgtspējīgus risinājumus, saskaņotas pūles jāpieliek ne vien dabas aizsardzības aktīvistiem, bet arī visām pārējām ieinteresētajām personām, kas tādā vai citādā veidā ir saistītas ar Natura 2000. Sākot Biotopu direktīvas īstenošanas nākamo divdesmit gadu posmu, paturēsim prātā, ka ieguldījums Natura 2000 tīklā vienlaikus ir ieguldījums mūsu nākotnē.

9

Pateicoties Biotopu direktīvai,...

ES vairāk nekā trīskārt ir palielinājusies aizsargājamo dabas teritoriju platība,

ir uzlabojušās mūsu zināšanas par ES bioloģisko daudzveidību, ļaujot veikt pilnvērtīgākus un mērķtiecīgākus dabas aizsardzības

pasākumus,

vietējās ieinteresētās personas ir aktīvi iesaistījušās Natura teritoriju pārvaldībā,

ES valstis koordinē centienus, lai aizsargātu Eiropas bagātīgo dabas vērtību mantojumu,

dabas un cilvēku labā tiek saglabāta tradicionāla zemes pārvaldības prakse,

daudzas apdraudētas sugas ir tālāk no iznīcības,

ir apturēta vērtīgu, ar savvaļas augiem un dzīvniekiem bagātu biotopu izpostīšana plašā mērogā,

Natura sniedz jaunas atpūtas un tūrisma iespējas,

jaunos attīstības projektos tiek prasīts aizsargāt Natura teritoriju viengabalainību,

pēdējos gados ES ir palielinājies dabas aizsardzībai piešķirtais fi nansējums.

10 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

11

...ES vairāk nekā trīskārt ir palielinājusies aizsargājamo

dabas teritoriju platība

Pateicoties Biotopu direktīvai, ES ir izveidojusi pasaulē lielāko koordinēto aizsargājamo teritoriju tīklu. Natura tīklā ietilpst

vairāk nekā teritoriju, kas noteiktas, lai visā Eiropā nodrošinātu pašu apdraudētāko savvaļas augu un dzīvnieku sugu un vērtīgu biotopu izdzīvošanu. Teritoriju kopējā platība ir ievērojama — tā ir tikpat liela kā Vācijas, Polijas un Čehijas

Republikas teritorija, kopā ņemot.

Teritoriju aizsardzība, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, Eiropā nav nekas jauns — jau no . gadsimta sākuma Eiropā

pastāv ar likumu izveidoti dabas rezervāti. Taču tikai pēc ES Biotopu direktīvas pieņemšanas un Natura tīkla izveides

aizsargājamās teritorijas tika noteiktas tik plašā mērogā, lai spētu jūtami ierobežot Eiropas bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Kopš direktīvas pieņemšanas ES aizsargājamo dabas teritoriju kopējā platība ir palielinājusies vairāk nekā trīskārt. Natura tīkls pašlaik aptver gandrīz no ES sauszemes teritorijas un

lielas aizsargājamas teritorijas apkārtējās jūrās.

12 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Jūras aizsardzības uzlabojumi Apvienotajā KaralistēApvienotās Karalistes piekrastē un apkārtējās jūrās ir sastopama liela jūras bioloģiskā daudzveidība un bagātīgi dabas resursi, kas nodrošina labus apstākļus daudzām darbībām, piemēram, zvejniecībai, rūpniecībai un atpūtai. Tomēr vēl nesen šīs trauslās jūras vides aizsardzības pasākumi bija samērā mazskaitlīgi un tika veikti reti.

Biotopu direktīvas pieņemšana bija svarīgs solis ceļā uz kardinālām pārmaiņām jūras aizsardzībā tiklab Apvienotajā Karalistē, kā pārējās ES valstīs. Valstīm pirmo reizi bija jāaizsargā gan apkārtējo jūru, gan sauszemes bioloģiskā daudzveidība un jāveic pasākumi, lai aktīvi aizsargātu apdraudētas jūras sugas, piemēram, pudeļdegundelfīnus, jūras bruņurupučus un jūras zīriņus, kā arī vērtīgus zemūdens biotopus, piemēram, aukstūdens koraļļu rifus, poseidoniju audzes un jūras zemūdens alas.

Apvienotajā Karalistē tika veikti plaši jūras teritoriju apsekojumi, lai uzzinātu vairāk par noslēpumainās zemūdens pasaules stāvokli un palīdzētu apzināt piemērotas aizsargājamās teritorijas. Ņemot vērā apsekojumu rezultātus, Apvienotajā Karalistē tika noteikts vairāk nekā simt Natura 2000 jūras teritoriju (tās aizņem platību, kas līdzinās Beļģijas teritorijai). Pirms Biotopu direktīvas stāšanās spēkā Apvienotajā Karalistē bija tikai trīs aizsargājamas jūras teritorijas. Pašlaik norit darbs, lai šo teritoriju pārvaldībā tiktu nodrošināta to racionāla izmantošana, vienlaikus aizsargājot tajās sastopamo bagātīgo jūras bioloģisko daudzveidību.

.

Vidala ezers Parangas

kalnos Rumānijā

.

Aktīnijas Corynactis

viridis Normandijas salās

Apvienotajā Karalistē

.

Jūlija Alpi Slovēnijā

Kipras tulpe

13

Natura 2000 tīklā ietilpst vairāk nekā trešdaļa Slovēnijas teritorijas

Slovēnija ir slavena ar pārsteidzošu ainavu daudzveidību. Jāveic tikai dažus simtus kilometru garš ceļojums, lai no Alpu augstajām virsotnēm nokļūtu plašajos atklātajos Slovēnijas austrumu daļas līdzenumos, bet dienvidos ceļotāju gaida noslēpumainais karsta reģions un Vidusjūras piekrastes ieloks.

Šīs kontrastējošās ainavas kopā ar sen iedibinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi ir labvēlīgi ietekmējušas bioloģisko daudzveidību, kas Slovēnijā ir neparasti bagātīga. Atzīstot šā dabas vērtību mantojuma ārkārtīgi lielo sociālo un ekonomisko nozīmi, Slovēnija vairāk nekā 35 % savas teritorijas ir noteikusi par Natura 2000 teritorijām, ieņemot pirmo vietu starp ES valstīm, kas Natura 2000 tīklā ir iekļāvušas proporcionāli lielākās zemes platības.

Kipras bagātīgā dabas vērtību mantojuma aizsardzība

Izdzirdot pieminam Kipru, cilvēki parasti iedomājas klasisku ceļojuma galamērķi ar sauli, jūru un smilšu pludmalēm. Tikai dažiem ceļotājiem ir zināms, ka iekšzemē, aiz attīstītās piekrastes atrodas īsta dabas mīļotāju paradīze. Salā valda pārsteidzoša retu augu dažādība — daudzi no šiem augiem nekur citur pasaulē nav sastopami. Salai ir svarīga nozīme arī kā vietai, kur īslaicīgi uzturas simtiem tūkstoši migrējošu putnu.

Tāpat kā pārējām valstīm, kas iestājušās ES, arī Kiprai no pievienošanās pirmās dienas ir jāīsteno Biotopu un Putnu direktīva. Tas Kipru ir rosinājis iekļaut Natura 2000 tīklā vairāk nekā 28 % no tās sauszemes teritorijas, kā arī 132 km² jūras teritorijas.

14 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

15

...ir uzlabojušās mūsu zināšanas par ES bioloģisko daudzveidību, ļaujot veikt pilnvērtīgākus un

mērķtiecīgākus dabas aizsardzības pasākumus

Ņemot vērā Eiropā sastopamo augu, dzīvnieku un ekosistēmu milzīgo skaitu, datu vākšana par Eiropas bioloģisko daudzveidību ir sarežģīts

uzdevums, taču informācijas apkopošana ir būtisks aizsardzības pasākumu priekšnoteikums. Pirms ES dabas aizsardzības tiesību aktu

pieņemšanas dalībvalstu savāktā informācija reizēm nebija sistemātiska vai salīdzināma un parasti attiecās galvenokārt uz dažām svarīgākajām

sugām, piemēram, zīdītājiem vai putniem.

Biotopu direktīvā un paralēlajā Putnu direktīvā bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai visā ES teritorijā ir izvirzīts jauns stratēģisks mērķis. Visām dalībvalstīm jāapkopo spēki, lai aizsargātu Eiropas vērtīgākos

savvaļas augus un dzīvniekus un arī biotopus. Saskaņā ar direktīvām ir paplašināta arī aizsardzības pasākumu piemērošanas joma, lai tie aptvertu ne vien dažas simbola statusu ieguvušas sugas, bet veselu

virkni tikpat apdraudētu augu un dzīvnieku, piemēram, abiniekus, rāpuļus, tauriņus un saldūdens zivis. Pirmo reizi pilntiesīgi ir aizsargāti arī ar

savvaļas augiem un dzīvniekiem bagāti biotopu veidi.

Šī saskaņotā rīcība ir palīdzējusi ievērojami uzlabot mūsu kolektīvās zināšanas par izraudzīto sugu un biotopu izplatību, apdraudējumiem un aizsardzības statusu. Tas savukārt ir ļāvis visā ES teritorijā īstenot

pilnvērtīgākus, mērķtiecīgākus un koordinētākus aizsardzības pasākumus.

16 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Natura 2000 veltīts valsts mēroga reģistrs Spānijā Pēc Biotopu direktīvas pieņemšanas Spānijas dabas aizsardzības iestādes nolēma veikt sistemātiskus valsts mēroga apsekojumus, lai reģistrētu visas direktīvā minētās sugas un biotopu veidus, kas sastopami Spānijas teritorijā.

Reģistra sagatavošanas darbā, kas ilga četrus gadus un kopumā izmaksāja aptuveni 5 miljonus eiro, no kuriem 75 % sedza ES LIFE programmas ieguldījums, iesaistījās vairāk nekā 200 zinātnieku un aptuveni 30 Spānijas institūtu. Tika veikti plaši katras sugas un biotopu veida apsekojumi dabā un sagatavotas precīzas digitālas kartes, kurās tika atspoguļota sugu un biotopu izplatība valsts teritorijā. Ņemot vērā apsekojumu rezultātus, tika noteikts aptuveni 1450 Natura 2000 teritoriju, kas pašlaik aptver vairāk nekā ceturto daļu no Spānijas kopējās sauszemes platības.

Pateicoties šim visaptverošajam reģistra sagatavošanas darbam, Spānija ir spējusi ievērojami uzlabot zināšanas par tās teritorijā sastopamajām retajām un apdraudētajām sugām un biotopiem. Tas ne tikai ļauj veikt pilnvērtīgākus un mērķtiecīgākus aizsardzības pasākumus, bet nodrošina arī svarīgu atskaites punktu sugu un biotopu aizsardzības statusa uzlabošanās vai pasliktināšanās novērtēšanai turpmākajos gados.

.

Dēsa de Abaho Spānijā

.

Ibērijas lūsis

.

Vitoša kalns, Bulgārija

Upes zīriņš

17

Datu vākšana Natura 2000 teritoriju pārvaldības vajadzībām Bulgārijā

Bulgārija ir noteikusi 332 Natura 2000 teritorijas, kas aptver vairāk nekā trešdaļu valsts platības, un pašlaik cenšas nodrošināt, lai šo teritoriju pārvaldība labvēlīgi ietekmētu attiecīgās sugas un biotopus. Šajā nolūkā precīzāk jāizvērtē sugu un biotopu ekoloģiskās prasības un aizsardzības vajadzības dažādās teritorijās.

Ar ES fi nansējuma atbalstu valdība ir iesaistījusi aptuveni 400 ekspertu un brīvprātīgo, kam jāsavāc primārie dati par 87 biotopu veidiem un 119 sugām, kas minētas Biotopu direktīvā. Tiek veikti arī pētījumi, lai kartēs iezīmētu 40 putnu sugu migrācijas ceļus. Pēc informācijas apkopošanas to izmantos, lai ciešā sadarbībā ar vietējām ieinteresētajām personām izstrādātu un īstenotu detalizētus katras Natura 2000 teritorijas pārvaldības plānus.

Jūras putnu aizsardzība Portugālē

Eiropas pelaģiskie jūras putni lielākoties uzturas tālu atklātā jūrā un parasti ierodas uz sauszemes tikai ligzdošanas periodā. Mūsu zināšanas par šo putnu dzīvi ir visai skopas. Taču informācija ir vitāli svarīga, ja ilgtermiņā vēlamies nodrošināt jūras putnu izdzīvošanu. Ar ES LIFE programmas fi nansējuma atbalstu Portugāles apkārtējās jūrās ir veikta virkne jūras apsekojumu, tostarp plaši apsekojumi no gaisa un no kuģiem.

Šis darbs ir ļāvis daudz labāk izprast šos izvairīgos jūras putnus un palīdzējis precīzi noteikt galvenās jūras teritorijas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu šo putnu ilgtermiņa aizsardzību. Inovatīvos apsekošanas paņēmienus un metodes izmanto arī citas valstis, piemēram, Spānija un Malta, cenšoties uzlabot retu un apdraudētu jūras putnu aizsardzību arī citos ES reģionos.

18 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

19

...vietējās ieinteresētās personas ir aktīvi iesaistījušās Natura 2000

teritoriju pārvaldībā

Natura tīklu veido ļoti daudzveidīgas un dažādas teritorijas. Dažas ir pavisam mazas — to platība nepārsniedz vienu hektāru,

bet citas izpletušās neiedomājami plaši — simtiem kvadrātkilometru platībā. Dažas teritorijas atrodas pilsētu centros, bet citas ļoti nomaļās vietās, piemēram, augstkalnu apgabalos. Tomēr vairums Natura

teritoriju ir viegli sasniedzamas ikvienam. Tās ir vietējās lauku ainavas neatņemama daļa.

Saprotams, ka šo daudzveidīgo tīklu, kurā ietilpst tik dažādas teritorijas, nevar pārvaldīt, izmantojot vienu universālu risinājumu. Lai nodrošinātu teritoriju aizsardzību, Biotopu direktīvā ir paredzēta mūsdienīgāka —

elastīga un iekļaujoša — pieeja, kurā atzīts, ka vispiemērotākais teritoriju pārvaldības risinājums ir partnerība, kurā ietilpst dažādas

interešu grupas, sākot no publiskā sektora iestādēm, zemes privātīpašniekiem, attīstītājiem, dabas aizsardzības NVO un zinātnes

ekspertiem un beidzot ar vietējām kopienām.

Biotopu direktīvā ir noteikts pamats rīcībai un izvirzīti vispārējie mērķi, kas jāsasniedz, atstājot katras dalībvalsts ziņā lēmumu par to, kā,

konsultējoties ar vietējām ieinteresētajām personām, vislabāk pārvaldīt atsevišķas Natura teritorijas. Īpaši uzsvērts, ka vietēja mēroga pārvaldības problēmām jārod vietēji risinājumi, vienlaikus virzoties uz kopīgu vispārēju mērķi — nākamo paaudžu labā aizsargāt Eiropas

bagātīgo un tik dažādo bioloģisko daudzveidību.

19

20 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Natura 2000 teritoriju pārvaldība FrancijāLai nodrošinātu Francijas Natura 2000 tīklā ietilpstošo 1700 teritoriju efektīvu pārvaldību, valdība ciešā sadarbībā ar vietējiem zemes īpašniekiem un izmantotājiem izstrādā saskaņotus katras teritorijas pārvaldības plānus. Plānu izstrādē ir iesaistītas vietējās koordinācijas komitejas, kurās darbojas vietējās pašvaldības, zemes īpašnieki un izmantotāji, lauku aģentūru, nozaru organizāciju un dabas aizsardzības NVO pārstāvji, ekoloģijas eksperti un citas personas, kam ir ar attiecīgo Natura 2000 teritoriju saistītas intereses.

Komiteju sanāksmēs visiem dalībniekiem ir iespēja apspriesties, lai vienotos par teritorijas aizsardzības mērķu īstenošanu veidā, kas vislabāk atbilst vietējām sociālajām un ekonomiskajām darbībām un attiecīgo apgabalu interesēm. Pēc tam, kad panākta vienošanās par pārvaldības plānu saturu, valdība tos ofi ciāli apstiprina. Tad vietējie zemes īpašnieki un izmantotāji tiek aicināti slēgt dažādus pārvaldības līgumus ar vietējām pašvaldībām, lai palīdzētu īstenot pārvaldības plānus.

Šis process, kura pamatā ir integrētas pieejas veicināšana Natura 2000 projektam un kurš ir daļa no plašākas lauku attīstības programmas, kopumā ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ieguvis daudzu zemes īpašnieku un izmantotāju atzinību. Līdz šim ir noslēgti vairāk nekā 1100 Natura 2000 līgumu, un ievērojama daļa no Natura 2000 teritoriju zemes pašlaik tiek pārvaldīta saskaņā ar ES fi nansētām agrovides shēmām.

.

Aitu gani Dezekranas

Nacionālajā parkā Francijā

.

Vīnogu ražas laiks

.

Somijas mežu kokmateriāli

Vaivenheide Beļģijā

21

Publiskā un privātā sektora partnerība Natura 2000 teritorijas pārvaldībai Beļģijā

Vietējo ieinteresēto personu un zemes privātīpašnieku grupa ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu atjauno vienu no Beļģijas lielākajiem Natura 2000 dīķu kompleksiem. Šī teritorija ir ne vien svarīga akvakultūras un atpūtas zona, bet arī Eiropas kokvardes un dumpja pēdējā patvēruma vieta Beļģijā.

Projektu īsteno zemes īpašnieki partnerībā ar vietējām kopienām, valsts pārvaldes iestādēm un vides aizsardzības NVO. Īpaša uzmanība tiek veltīta sinerģiju veicināšanai starp ekoloģiju, izglītību un ekonomiku. Šī līdzsvarotā un arī citos projektos izmantojamā pieeja ļaus nodrošināt kompleksa ilgtermiņa pārvaldību turpmākajos gados un, cerams, rosinās arī citus zemes privātīpašniekus aktīvi pārvaldīt Natura 2000 teritorijas, kas atrodas uz viņu zemes.

Natura 2000 Somijas privātajos mežos

Somijas vidiene ir valsts kokmateriālu rūpniecības centrs. Vairums mežu šeit pieder privātīpašniekiem. Lai kliedētu bažas, ka Natura 2000 teritoriju noteikšana ierobežos visas darbības, vietējā dabas aizsardzības iestāde nolēma piedāvāt īpašniekiem iespēju eksperimentālos apgabalos izmantot viņu īpašumā esošajai zemei izstrādātus mežu pārvaldības plānus.

Katrā plānā tiek novērtēts meža ekonomiskais potenciāls un noskaidrots, kas būtu jādara, raugoties no dabas aizsardzības viedokļa. Tādējādi īpašnieki ne vien gūst skaidru priekšstatu par Natura 2000 ietekmi uz viņu saimniecisko darbību, bet saņem arī ieteikumus par to, kā gūt peļņu no mežiem ilgtspējīgā veidā. Shēma ir ieguvusi lielu atsaucību. Tā ir pārliecinājusi īpašniekus, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus meža pārvaldības plānos.

22 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

23

...ES valstis koordinē centienus, lai aizsargātu Eiropas bagātīgo

dabas vērtību mantojumu

Biotopu un Putnu direktīva ir līdz šim vērienīgākā vienotā plaša mēroga iniciatīva ar mērķi aizsargāt Eiropas apdraudētās sugas un biotopus visā to dabiskās izplatības areālā ES teritorijā. Abas

direktīvas visām ES valstīm dod iespēju sadarboties un saskaņā ar vienotu un spēcīgu tiesisko regulējumu neatkarīgi no politiskām un

administratīvām robežām virzīties uz šo kopīgo mērķi.

Savvaļas augi un dzīvnieki neatzīst valstu robežas, tāpēc dalībvalstu sadarbībai ir būtiska nozīme. Citādi vienā valstī veikti pasākumi, ja citas valstis tos neatbalsta, var būt lemti drīzai neveiksmei. Tagad,

pateicoties ES dabas aizsardzības tiesību aktiem, visām dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai aizsargātu abās direktīvās minētās to teritorijā

sastopamās sugas un biotopus.

Kopējais regulējums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jārīkojas, tām ļauj arī apmainīties ar informāciju un sadarboties, īstenojot praktiskus

dabas aizsardzības pasākumus, kas aptver vairākas valstis. Jo lielāks skaits dalībvalstu strādā plecu pie pleca, jo labvēlīgāk to kopējās pūles

ietekmē Eiropas bagātīgā dabas vērtību mantojuma aizsardzību.

24 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Ziemeļeiropas virsāju aizsardzībaZemienes virsāji agrāk klāja lielas platības Eiropas ziemeļrietumu daļā, kur tie veidoja būtisku lauku ekonomikas daļu, nodrošinot svarīgu kurināmā avotu cilvēkiem un ganības un pakaišus mājlopiem. Šādas ekstensīvas darbības radīja ideālus apstākļus veselai virknei savvaļas augu un dzīvnieku, kuru izdzīvošana ir kļuvusi atkarīga no šā biotopa. Taču kopš 20. gadsimta 50. gadiem vērtīgo virsāju platības ir samazinājušās pat par 80–90 %.

Zemienes virsāji tagad tiek aizsargāti saskaņā ar Biotopu direktīvu, un daudzi no atlikušajiem galvenajiem reģioniem ir iekļauti Natura 2000 tīklā. Turklāt ES mēroga aizsardzība ir rosinājusi valstis, kurās šis vērtīgais biotops ir sastopams, aktīvi apmainīties ar informāciju par virsāju stāvokli, apdraudējumiem un pārvaldības metodēm to aizsardzībai un atjaunošanai.

Tipisks šādas pārrobežu sadarbības piemērs ir saskaņā ar ES INTERREG programmu fi nansētais HEATH projekts, ko īsteno Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste, Projekta īstenošanas gaitā šajās trijās valstīs ir ne vien atjaunoti augstvērtīgi virsāji vairāk nekā 4000 hektāru platībā, bet izstrādāts arī pārvaldības modelis un rīkkopa, ko var izmantot virsāju pārvaldībā visā Ziemeļrietumeiropā.

.

Kūdras purvs

.

Virsājs

.

Mazā zoss

Sarkanvēdera ugunskrupis

25

Eiropas mēroga sadarbība mazās zoss aizsardzībai

Pasaulē apdraudētās mazās zosis ligzdo Ziemeļeiropas tundras reģionā, un tiek uzskatīts, ka ziemā tās migrē uz vietām ar siltāku klimatu ES dienvidu daļā. Diemžēl šīs sugas migrācijas ceļi ir maz izpētīti, un tas kavē veikt mazās zoss aizsardzības pasākumus.

Piecu Eiropas valstu (Somijas, Norvēģijas, Igaunijas, Ungārijas un Grieķijas) dabas aizsardzības eksperti ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu ir sākuši īstenot kopīgu šīs sugas aizsardzības programmu.Projekts ir ļāvis iegūt daudz jaunas informācijas par mazo zosu migrēšanas paradumiem, bet tas savukārt ir devis iespēju veikt pasākumus, lai uzlabotu vairāku teritoriju pārvaldību Grieķijas ziemeļdaļā un Ungārijā, kur atrodas galvenās šo putnu pagaidu uzturēšanās un ziemošanas vietas.

Baltijas valstu sadarbība, glābjot sarkanvēdera ugunskrupi

Sarkanvēdera ugunskrupis agrāk bija bieži sastopams Baltijas jūras piekrastes lauku ainavas iemītnieks, bet pēdējā laikā lauksaimniecības intensifi kācijas un zemes konsolidācijas ietekmē šīs sugas pārstāvju skaits ir ievērojami samazinājies. Sarkanvēdera ugunskrupji tagad tiek aizsargāti saskaņā ar Biotopu direktīvu, un Vācijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas dabas aizsardzības eksperti ir iesaistījušies LIFE programmas projektā, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu šai sugai visā Baltijas reģionā atkopties.

Sadarbība jau ir nesusi augļus — sarkanvēdera ugunskrupju populācija projekta teritorijās ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Bet projekta norises gaitā izveidotais zinātniskais tīkls palīdz gatavoties turpmākam aizsardzības darbam tiklab Baltijas reģionā, kā aiz tā robežām.

26 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

27

...dabas un cilvēku labā tiek saglabāta tradicionāla zemes

pārvaldības prakse

Eiropas Savienība ir unikāla ar to, ka nelielā teritorijā vienkopus ir atrodams bagātīgs dažādu tautību, kultūru, valodu un tradīciju

sajaukums. Tas spilgti atspoguļojas apkārtējā ainavā. Gadsimtiem ilgi cilvēki ir apstrādājuši zemi atbilstoši vietējiem apstākļiem. Šī tradicionālā prakse savukārt ir labvēlīgi ietekmējusi Eiropas

bioloģisko daudzveidību.

Diemžēl daudzas senās paražas mūsdienās sāk izzust, jo lauksaimniekiem un citiem zemes izmantotājiem nākas izmantot intensīvākas ražošanas metodes vai mainīt zemes izmantojuma

veidu. Tie, kas to nespēj, reizēm ir spiesti pamest zemi un meklēt citu nodarbošanos. Eiropas nomaļajos lauku rajonos šī situācija pašlaik ir

kļuvusi par ievērojamu problēmu.

Tā kā daudzas Natura tīklā iekļautās teritorijas joprojām tiek apsaimniekotas ekstensīvi, izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir

svarīgi nodrošināt, lai šī prakse tiktu saglabāta gan dabas, gan to lauku kopienu labā, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no tradicionālajiem zemes

apsaimniekošanas veidiem. Šajā ziņā Biotopu direktīva palīdz saglabāt tiklab Eiropas dabas vērtības, kā daudzveidīgo kultūras mantojumu.

28 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Dabas aizsardzībai labvēlīga lauksaimniecība ĪrijāĪrijas Rietumatlantijas krastā atrodas Barenas apvidus, kur skatam paveras viena no Īrijas simboliskākajām un Eiropas gleznainākajām ledāju un karsta procesu veidotajām ainavām. Apvidus platība ir 600 km², un tajā ir sastopami ļoti daudzveidīgi, ar savvaļas augiem un dzīvniekiem bagāti un saskaņā ar Biotopu direktīvu aizsargājami biotopi, tostarp kaļķakmens slāņa atsegumi, orhideju pļavas un izžūstoši karsta ezeri jeb tērlohi.

Lauksaimniecība paaudžu paaudzēs ir bijusi šīs ainavas neatņemama daļa. Pateicoties Golfa straumes siltumam un kaļķakmens latentajai siltuma aizturēšanas spējai, zeme gandrīz nekad nesasalst. Līdz ar to mājlopus var laist ganībās arī ziemā. Lopi noēd zāli un krūmājus, ļaujot zelt un kuplot šā apvidus bagātīgajai un unikālajai augu valstij. Taču pēdējos gados lauksaimniecības un dabas trauslais līdzsvars ir lielā mērā izjaukts, jo lauksaimnieki ir bijuši spiesti meklēt darbu citur, lai papildinātu ienākumus no lauku saimniecībām.

Lai apturētu šo negatīvo tendenci, ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu ir izstrādāta jauna agrovides shēma, saskaņā ar kuru Barenā paredzēts no jauna ieviest ekstensīvu, dabas aizsardzībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Tā ne vien palīdz atjaunot apvidus bagātīgo bioloģisko daudzveidību, bet uzlabo arī vietējo lauksaimniecības darbību ilgtspēju, atzīstot lauksaimnieku būtiski svarīgo lomu šīs unikālās ainavas saglabāšanā tiklab dabas, kā cilvēku labā.

.

Siena laiks

.

Parastās aļņpapardes kaļķakmens

slāņa atsegumā Barenā

.

Mājlopu ganības piekrastes pļavās

Igaunijā

Aitu ganības Slovākijā

29

Piekrastes lauksaimniecības prakses atdzīvināšana Igaunijā

Baltijas jūras piekrastē ir sastopamas unikālas piekrastes pļavas, kādu nav nekur citur pasaulē. Pateicoties gadsimtiem ilgai ekstensīvai noganīšanai un appļaušanai, šīs pļavas var lepoties ar ārkārtīgi lielu savvaļas augu un dzīvnieku daudzveidību. Tās turklāt nodrošina svarīgu patvērumu iespaidīgiem migrējošu putnu bariem. Taču pēc padomju ēras kolektīvo saimniecību sistēmas sabrukuma daudzi lauksaimnieki bija spiesti pļavu zemi pamest novārtā.

Pēc pļavu iekļaušanas Natura 2000 tīklā ir ieviesta jauna agrovides shēma, lai atbalstītu lauksaimniekus, kas atkal vēlas pārvaldīt savā īpašumā esošo zemi tradicionālā, savvaļas augiem un dzīvniekiem labvēlīgā veidā. Shēma ir guvusi lielu atsaucību — dalībai tajā jau ir pieteikušies vairāk nekā 500 lauksaimnieku.

Atbalsts kalnu pļavu apsaimniekošanai Slovākijā

Mala Fatra reģionu Karpatu kalnu masīva centrālajā daļā raksturo bagātīga bioloģiskā daudzveidība, ko lielā mērā ir palīdzējis veidot līdzšinējais kalnu pļavu un ganību apsaimniekošanas veids. Aitu ganīšana, kas šeit sākta jau 15. gadsimtā, kopš tā laika ir kļuvusi par pastorālā dzīvesveida neatņemamu daļu. Modernās lauksaimniecības ietekme šajos no ārpasaules nošķirtajos kalnos vēl nav jūtama, un visas lauku saimniecības joprojām ir nelieli ģimenes uzņēmumi.

Šīs kalnu ganības un pļavas tagad ir iekļautas Natura 2000 tīklā, un, atzīstot to sociālo, kultūras un dabas vērtību, ir ieviesta jauna agrovides shēma, lai vietējiem lauksaimniekiem piedāvātu papildu atbalstu, kas viņiem arī turpmāk ļautu apsaimniekot savā īpašumā esošo zemi, saglabājot bioloģisko daudzveidību un vienlaikus atbalstot vietējo tautsaimniecību.

30 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

31

...daudzas apdraudētas sugas ir tālāk no iznīcības

Saskaņā ar Biotopu un Putnu direktīvu nepietiek tikai ar pasākumiem, lai nepieļautu sugu izmiršanu, — jāsasniedz daudz vairāk. Direktīvu mērķis ir atjaunot retu un apdraudētu sugu labvēlīgu aizsardzības

statusu visā ES teritorijā, lai nodrošinātu šo sugu ilgtermiņa nākotni.

Tas ir nopietns uzdevums, jo aizsardzības pasākumi jāveic ne vien Natura teritorijās, bet arī plašākos lauku apvidos. Dabas aizsardzības direktīvās ir noteikts, ka dalībvalstīm jāaizsargā un jāpārvalda Natura tīklā iekļautās teritorijas un jānodrošina stingrs aizsardzības režīms attiecībā uz sugām, kas dzīvo ārpus

aizsargājamām teritorijām, gādājot, lai šīs sugas netiktu nevajadzīgi traucētas un pārmērīgi izmantotas.

Šo stingro Eiropas mēroga pasākumu rezultāti jau ir redzami. Pēc desmitiem gadu ilgas nīkuļošanas daudzas retas un apdraudētas

sugas, pateicoties ES dabas aizsardzības tiesību aktiem, beidzot ir sākušas atkopties.

32 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

.

Koksngrauži

.

Upespērleņu upe

.

Abruco kalnu kaza

Ungārijas Orsīni odze

Vācijas upespērleneUpespērlene ir viens no ilgāk dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem. Daži eksemplāri var nodzīvot pat simt gadu. Agrāk upespērlenes intensīvi vāca vērtīgo pērļu dēļ, bet pašlaik tās apdraud galvenokārt to biotopu zudums un degradācija un ūdens piesārņojums. Lai gan dažos Eiropas ziemeļu un rietumu reģionos upespērleņu populācija vēl ir samērā veselīga, Centrāleiropā to skaits ir samazinājies pat par 95 %.

Pateicoties Biotopu direktīvai, pērļu vākšana pašlaik ir aizliegta, un lielākā daļa vēl atlikušo tīro un straujo upju un strautu, kuros upespērlenes mitinās, ietilpst Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā. Lai palīdzētu atjaunot labvēlīgāku šīs sugas aizsardzības statusu, Eiropā dažādās vietās ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu ir sākti arī vairāki biotopu atjaunošanas projekti.

Viens no šiem projektiem tiek īstenots Bavārijas, Saksijas (Vācija) un Čehijas Republikas robežapgabala upēs. Šajās upēs mīt dažas no svarīgākajām Centrāleiropā vēl atlikušajām upespērleņu populācijām, bet arī šeit to biotopi ir lielā mērā noplicināti. Īstenojot LIFE projektu, ir veikta virkne pasākumu, lai palīdzētu atjaunot upespērleņu upes. Izskatās, ka pūles ir attaisnojušās, — desmit gadu pēc projekta sākšanas upēs ir atrastas vairākas jaunas upespērlenes. Tas 30 gadu laikā ir pirmais gadījums, kad šīs sugas populācija ir palielinājusies.

33

Abruco kalnu kaza Itālijā

Abruco kalnu kazas agrāk brīvi klejoja pa augstajām Apenīnu virsotnēm Itālijas centrālajā daļā. Taču pārmērīgas medības un biotopa zudums vārda tiešā nozīmē bija novedis šo endēmisko populāciju līdz izmiršanas robežai. Izplatības zemākajā punktā savvaļā bija palikuši tikai 20 šīs sugas eksemplāri.

Tāpēc dabas aizsardzības iestādes nolēma Abruco reģionā aizsargāt pastāvošos un potenciālos biotopus, iekļaujot tos Natura 2000 tīklā, un ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu sāka plašu sugas atjaunošanas programmu. To papildināja liela mēroga informācijas kampaņa un stingrāki medību un tūrisma kontroles pasākumi. Kopš programmas sākuma kalnu kazu populācija ir palielinājusies, un tagad tajā ir vairāk nekā 1000 indivīdu — lielākais skaits pēdējo simts gadu laikā.

Ungārijas Orsīni odze

Ungārijas Orsīni odze ir viens no Eiropas visvairāk apdraudētajiem rāpuļiem. Pētījumi liecina, ka šo odžu kopējā populācija visā pasaulē — pašlaik to veido tikai 500 īpatņu — pašlaik ir sastopama tikai trīs izolētās teritorijās Ungārijā un Rumānijā. Šīs teritorijas tagad ir iekļautas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā.

Lai palīdzētu sugai paplašināt tās areālu, ar ES LIFE fi nansējuma atbalstu Ungārijā un Rumānijā tika sākti lieli aizsardzības projekti. Lai nostiprinātu savvaļas odžu populāciju, pēc dabisko biotopu atjaunošanas tajos tika ielaisti nebrīvē auguši eksemplāri. Īsajā laika sprīdī, kas pagājis no nebrīvē augušo indivīdu palaišanas brīvībā, odžu kopējā populācija ir stabili palielinājusies, un tas pamatoti ļauj cerēt uz tās ilgtermiņa nākotni.

34 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Spānijas karaliskais ērglisSpānijas karaliskais ērglis agrāk bija viena no ES apdraudētākajām putnu sugām, bet, pateicoties stingrai tiesiskai aizsardzībai saskaņā ar Putnu direktīvu un galveno ligzdošanas vietu iekļaušanai Natura 2000 tīklā, kā arī ES LIFE fi nansējuma stratēģiskajam atbalstam, karalisko ērgļu populācija pēdējos 15 gados ir palielinājusies sešas reizes. Ja 1995. gadā Ibērijas pussalā bija palikuši tikai 50 vairoties spējīgi karalisko ērgļu pāri, tad šodien to skaits ir pieaudzis līdz 300 pāriem.

Ar LIFE fi nansējumu kopš 1992. gada Spānijas karaliskā ērgļa aizsardzībai tiek īstenota trīs posmu rīcības programma, kurā ietilpst atsevišķi, bet savstarpēji saistīti projekti, kas vienlaikus norisinās Kastīlijā un Leonā, Kastīlijā-Lamančā, Estremadurā, Andalūzijā un Madridē. Kopumā no LIFE līdzekļiem šīs sugas aizsardzībā ir ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Tā kā daudzi no labāk saglabātajiem šīs sugas biotopiem atrodas uz privātas zemes, īpašs uzsvars programmā ir likts uz atsevišķu zemes īpašnieku iesaistīšanu sugas aizsardzībā. Šajā nolūkā ir izstrādāti un īstenoti vairāku privātīpašumu pārvaldības plāni. Ciešā sadarbībā ar zemes īpašniekiem ir panākts, ka daudzi no viņiem tagad turpina aizsardzības darbu pēc savas ierosmes.

.

Spānijas karaliskais ērglis

.

Skabiozu pļavraibenis

Brūnais lācis Rumānijā

35

Dānijas skabiozu pļavraibeņa glābšana

Skabiozu pļavraibeņi agrāk bija bieži Dānijas pļavu viesi, bet tagad to izplatības teritorijas visā valstī var saskaitīt teju uz vienas rokas pirkstiem. Pēc atlikušo sešu teritoriju iekļaušanas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā ar ES LIFE fi nansējumu tika īstenoti steidzami aizsardzības pasākumi, lai sugu glābtu no pilnīgas izmiršanas.

Vēl ir par agru izdarīt secinājumus, bet pētījumi liecina, ka biotopu atjaunošanas darbs sāk nest augļus, — kopš projekta sākuma kopējais populācijas lielums ir stabilizējies, bet kāpuru tīklu skaits divkāršojies. Ir konstatētas arī četras jaunas subpopulācijas. Tomēr sugas nākotne vēl nav droša, un ir jāveic papildu aizsardzības pasākumi, lai suga varētu paplašināt savu izplatības areālu un būtu labāk aizsargāta pret pēkšņām dabas kataklizmām, piemēram, sausumu vai plūdiem.

Rumānijas lāči

Rumānijā mīt vairāk nekā puse no Eiropas Savienības kopējās brūno lāču populācijas. Šajā valstī, jo īpaši Karpatu kalnos, ir saglabājušies plaši pirmatnēju, nekoptu mežu masīvi, kuros šie zīdītāji var justies relatīvi droši un cilvēku neapdraudēti. Taču arī šeit nelegālas mežu izciršanas, neregulētu medību un nepārdomātu attīstības projektu ietekmē lāču populācija ir nepārtraukti samazinājusies.

Tagad, kad Rumānija ir pievienojusies ES, šādas darbības ir stingri jāregulē saskaņā ar Biotopu direktīvas prasībām. Visā valstī jāaizsargā arī galvenās brūno lāču vairošanās un ziemas guļas vietas. Tāpēc, rūpējoties par sugas ilgtermiņa nākotni, Rumānija ir noteikusi vairāk nekā 60 aizsargājamu teritoriju, iekļaujot tās Natura 2000 tīklā.

36 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

37

…ir apturēta vērtīgu, ar savvaļas augiem un dzīvniekiem bagātu

biotopu izpostīšana plašā mērogā

Pirms divdesmit gadiem dabiskie biotopi izzuda no Eiropas ainavas bīstamā ātrumā. Konkurējošu zemes izmantojuma veidu,

infrastruktūras attīstības, piesārņojuma un pilsētu teritoriju izplešanās kopējās ietekmes dēļ Eiropa līdz . gadsimta . gadu vidum jau bija

zaudējusi pusi mitrāju un gandrīz trīs ceturtdaļas smilšu kāpu un virsāju.

Biotopu direktīvai ir izdevies apturēt biotopu nepārtraukto plaša mēroga iznīcināšanu. Tā ir viens no pirmajiem dabas aizsardzības

tiesību aktiem, kurā ir atzīta dabisku un daļēji dabisku biotopu veidu pilntiesīgas aizsardzības nozīme, nosakot, ka biotopi jāaizsargā ne vien tāpēc, ka tie ir svarīgs savvaļas augu un dzīvnieku patvērums, bet arī tāpēc, ka tie sniedz sabiedrībai daudzus vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, nodrošina dzeramo ūdeni, apputeksnētāju

bišu pakalpojumus, aizsardzību pret plūdiem u. c.

Pavisam saskaņā ar Biotopu direktīvu tiek aizsargāti aptuveni retu un apdraudētu biotopu veidu, kas atspoguļo Eiropas bagātīgās un daudzveidīgās ainavas. No pārmitrajiem augstajiem sanesu purviem ziemeļos līdz ziedošiem krūmājiem (maquis) dienvidos un no vēju appūstām piekrastes klintīm rietumos līdz plašiem

sauso pļavu līdzenumiem austrumos — biotopu daudzveidība ES ir tiešām pārsteidzoša.

38 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Donavas krastu atjaunošana Austrijā Donava ir ES garākā upe. No nelielās iztekas pašā Švarcvaldes sirdī līdz ietekai Melnajā jūrā tā šķērso vismaz desmit valstis. Donavas reģions ir atzīts par vienu no pasaules 200 vērtīgākajiem ekoloģiskajiem reģioniem — tajā sastopams īpaši bagātīgs retu biotopu un sugu klāsts, tostarp daudzas endēmiskas sugas, piemēram, Donavas lasis un Donavas zaigojošais dzeltenis (tauriņš).

Donavai ir svarīga nozīme arī kuģniecībā, zvejniecībā, atpūtas nozarē un rūpniecībā. Austrijā aptuveni 80 % upes ir tā vai citādi regulēta. Tomēr vēl ir saglabājušās svarīgas dabas nišas, tāpēc vairāk nekā puse no 350 kilometru garā upes posma Austrijā ir iekļauta Natura 2000 tīklā.

Pēc dažādu atjaunošanas metožu veiksmīgiem izmēģinājumiem Austrijas valdība ir sākusi īstenot 14 miljonu eiro vērtu projektu, lai uzlabotu vērtīgo aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības statusu visā Donavas Austrijas posma garumā. Šī stratēģiskā pieeja ir laba ziņa ne vien Donavas Austrijas posma fl orai un faunai — citas valstis to varētu izmantot kā paraugu, lai sāktu līdzīgas iniciatīvas, atjaunojot Donavas krastus upes daļās, kas šķērso šīs valstis.

.

Ziedu pļava

.

Eiropas purva bruņurupucis

Donavā

.

Kuršu strēle Lietuvā

Mežu atjaunošana Sēderosenā

39

Lietuvas Kuršu strēles smilšu kāpu aizsardzība

Kuršu strēle ir gara, šaura zemes josla, kas vairāk nekā 50 kilometru garumā stiepjas gar Lietuvas dienvidu krastu, atdalot sauszemes teritoriju no jūras. Šajā zemes strēlē atrodas dažas no Eiropas lielākajām un interesantākajām plūstošo smilšu kāpām. Taču līdzīgi daudzām citām kāpām Eiropā arī šie unikālie biotopi ir cietuši no cilvēka darbībām, piemēram, apmežošanas, ceļu būvniecības un tūrisma.

Pašlaik lielākā daļa strēles un apkārtējās piekrastes lagūnas ir iekļautas Natura 2000 tīklā, un ir sākts darbs, lai daļēji atjaunotu cietušos kāpu biotopus to iepriekšējā krāšņumā. Tiek veikti arī pasākumi tūrisma ietekmes mazināšanai, novirzot apmeklētājus no teritorijām, kas ir īpaši jutīgas pret traucējumiem.

Zviedrijas sugām bagāto lapu koku mežu atjaunošana

Sēderosenā (Söderåsen) atrodas viens no lielākajiem vienlaidu lapu koku meža masīviem Ziemeļeiropā. Mūsdienās šādi lieli, dinamiski, dabiski augošu lapu koku meža masīvi ir ļoti reti sastopami, bet tie, kas vēl pastāv, pārsvarā ir degradēti. Tomēr Skandināvijas dienvidu daļā lapu koku meži joprojām pieder pie biotopiem, kas var lepoties ar lielāko sugu bagātību, pateicoties lielam vecu un trūdošu koku īpatsvaram.

Taču arī Sēderosenā dabisko mežu stāvoklis vairs nav tik labvēlīgs, kā varētu vēlēties. Tāpēc ir sākts darbs (sākotnēji ar LIFE fi nansējuma atbalstu), lai likvidētu eksotisku sugu plantācijas un citus nevēlamus kokus un ļautu pirmatnējam mežam atjaunoties un vēlāk, iespējams, paplašināt izplatības areālu.

40 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Purva pļavu atdzīvināšana NīderlandēIlperveldas dumbrājs atrodas tikai sešus kilometrus no Amsterdamas centrālās stacijas, bet, ierodoties šajā apkaimē, jums droši vien šķitīs, ka esat nokļuvis pagātnē. Visapkārt, cik tālu vien sniedzas skats, plešas vienmuļas purva pļavas, ko krustām šķērsām izvagojuši neskaitāmi grāvji un kanāli. Šad un tad var ieraudzīt pa zemniekam, kas ar laivu ved ganībās govis, vai putnu baru, kas aizšvīkst pāri galvai, bet citādi te valda pilnīgs miers un klusums.

Taču tā nav bijis vienmēr. Sākotnēji šajā apvidū zemnieki ievāca sienu un ganīja lopus. Laikam ejot, lauksaimniecība apsīka, un pļavas aizauga ar izplestajiem doņiem. Pagājušā gadsimta 80. gados teritorija jau bija kļuvusi par pilsētas izgāztuvi, bet tūkstošiem pļavas putnu, kas savulaik mita šajā apvidū, jau sen bija to pametuši.

Tagad teritorija ir iekļauta Natura 2000 aizsargājamo teritoriju skaitā, un ir sākti ievērojami atjaunošanas darbi, lai likvidētu doņus un atjaunotu purva pļavas un apkārtējos grāvjus. Ir atjaunota arī lauksaimniecība un pļavu noganīšana, lai mitrās pļavas uzturētu labā stāvoklī, nodrošinot piemērotus apstākļus reti sastopamajiem pļavas putniem, kas atgriezušies vecajās vietās. Teritorija ir kļuvusi arī par iemīļotu putnu vērošanas vietu un dabas draugu un skolu ekskursiju galamērķi.

.

Dumbrāji Nīderlandē

.

Augstais purvs Polijā

Poseidoniju audzes

Vidusjūrā

41

Augsto purvu atjaunošana Polijā

Augstie purvi reiz bija raksturīga Polijas Baltijas jūras reģiona ainavas iezīme, bet gadsimtu gaitā lielas platības ir nosusinātas lauksaimniecības vajadzībām un tikušas izmantotas kūdras ieguvei. Saskaņā ar aplēsēm pašlaik reģionā ir saglabājušies tikai aptuveni 80 purvu. Atzīstot to lielo nozīmi dabas aizsardzībā, purvi tagad tiek aizsargāti kā Natura 2000 teritorijas.

Drīz pēc Polijas pievienošanās ES ar LIFE fi nansējuma atbalstu 23 teritorijās tika sākta ievērojama atjaunošanas projekta īstenošana, lai atjaunotu to dabisko hidroloģiju un likvidētu invazīvos kokus. Projekta īstenošanas gaitā ir izstrādāts arī Polijas augsto purvu atjaunošanas valsts rīcības plāns, kam būtu jāpalīdz sagatavoties šo vērtīgo, taču joprojām ļoti trauslo biotopu turpmākajam atjaunošanas darbam.

Poseidoniju audžu atbrīvošana no svešzemju sugām Francijā

Senā jūras dieva vārdā nosaukto poseidoniju audzes ir svarīgs patvērums visdažādākajiem jūras organismiem, sākot no pavisam sīkiem radījumiem un beidzot ar lieliem bruņurupučiem un delfīniem. Diemžēl cilvēku darbības jau ir iznīcinājušas lielas šo jūraszāļu platības, tāpēc audzes tagad tiek aizsargātas saskaņā ar Biotopu direktīvu.

Jaunu apdraudējumu poseidoniju audzēm rada invazīva svešzemju aļģu suga Caulerpa taxifolia, kas, izkļuvusi no akvārija, tagad pārņem poseidoniju audzes. Francijas zinātnieki meklē iespēju, kā apkarot šo sugu Francijas Natura 2000 jūras teritorijās. Pamatojoties uz gūto pieredzi, zinātnieki ir izstrādājuši arī šīs aļģu sugas noteicēju un apkarošanas rokasgrāmatu, lai palīdzētu citām valstīm likvidēt šo invazīvo sugu Vidusjūrā, nepieļaujot tās tālāku izplatīšanos.

42 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

43

...Natura 2000 sniedz jaunas atpūtas un tūrisma iespējas

Cilvēki pie dabas tiecas visdažādāko iemeslu dēļ. Daudzi meklē iespēju klusi un mierīgi atpūsties gleznainā vidē, daži vēlas izpētīt jaunas vietas, bet citus vairāk interesē aktīvās atpūtas veidi — peldēšana, pārgājieni,

riteņbraukšana, makšķerēšana vai medības. Neatkarīgi no cilvēku motivācijas Natura ikvienam piedāvā unikālu iespēju atklāt un

baudīt Eiropas bagātīgo kultūras vērtību mantojumu.

Tā kā daudzos gadījumos Natura tīkls aizsargā dabas un bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātākās Eiropas teritorijas, tās bieži

ir kā magnēts, kas piesaista apmeklētājus, bet tas savukārt palīdz dažādot vietējo ekonomiku un veicināt ieguldījumu pieplūdumu.

Ir aplēsts, ka Natura teritorijās katru gadu ir ,–, miljardi apmeklētāju dienu, kas atpūtas nozarei ik gadus nodrošina ieņēmumus

– miljardu eiro apmērā.

Ja atpūtas nodarbes nelabvēlīgi neietekmē apkārtējos biotopus un sugas, tās nav pretrunā Biotopu direktīvas noteikumiem. Svarīgākā nozīme bieži ir precīzai plānošanai, sabiedrības izpratnes vairošanai

un racionālas izmantošanas principu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka neiznīkst pats šo nodarbju pamats.

44 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Natura 2000 atbalsta lauku tūrismu LatvijāLatvija ar tās neskartajām baltu smilšu pludmalēm, biezajiem dabiskajiem mežiem, plašajiem augstajiem purviem un līkumotajām, brīvi plūstošajām upēm piedāvā daudz iespēju dabas tūristiem. Turklāt tā ir ideāla vieta, kur iespējams redzēt simtiem augu, putnu, zīdītāju un citu sugu, kas citās ES daļās ir kļuvušas par lielu retumu vai pilnīgi izzudušas.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija ir centusies izmantot šā nenovērtējamā dabas dārguma priekšrocības, piedāvājot ceļotājiem īpaši izstrādātus, dabai draudzīgus ceļojumu un ekskursiju maršrutus pa dažām pievilcīgākajām Latvijas Natura 2000 teritorijām. Visus maršrutus, ievērojot vietējo ekologu padomus, vispirms pārbauda asociācijas darbinieki, lai būtu droši, ka apmeklētāji gūs vislabākos iespaidus, un pārliecinātos, ka maršruti ir ilgtspējīgi no dabas aizsardzības viedokļa.

Ceļojumi turklāt rosina tūristus izmantot teritoriju tuvumā esošās lauku naktsmītnes, bet tas pozitīvi ietekmē vietējo tautsaimniecību. Daudzi lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji savos zemes īpašumos, kas atrodas Natura 2000 teritorijās, nodarbojas arī ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, tāpēc iespēja izmantot Natura 2000, lai piesaistītu apmeklētājus un dažādotu ienākumus, palīdz iegūt viņu atbalstu un izpratni un panākt labvēlīgu attieksmi pret šo svarīgo iniciatīvu.

.

Ekotūrisms

.

Dzeltenā dzegužkurpīte

.

Dalmācijas pelikāni Prespas

ezerā Grieķijā

Mednieki Natura 2000

teritorijā

45

Prespas ezers Grieķijā

Nosaukums Prespas ezers ir dots diviem saldūdens ezeriem, kas atrodas nomaļā Balkānu reģionā Grieķijas, Albānijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežu krustpunktā. Kristāldzidrie ezeri, ko no visām pusēm ieskauj kalnu virsotnes, ir neparasti bagāti ar savvaļas augiem un dzīvniekiem — ezeros mājo daudzas retas un endēmiskas sugas, piemēram, šeit ligzdo pasaulē lielākā Dalmācijas pelikānu kolonija.

Lai gan ezeriem joprojām ir samērā grūti piekļūt, dabas mīļotāju skaits, ko tie piesaista, strauji aug, jo ezeri ir ieguvuši starptautisku slavu kā bioloģiskās daudzveidības “karstais punkts”. Taču šeit nav lielu viesnīcu — tūrisma pakalpojumus sniedz nelieli ģimenes un lauku uzņēmumi, kas atbalsta vietējo tautsaimniecību. Šie uzņēmumi ir izveidojuši arī savu preču zīmi “Prespa-Park-Products”, ar kuru tiek marķēti produkti, ko pārdod ne vien parka apmeklētājiem, bet arī plašākam patērētāju lokam.

Mednieki palīdz apsaimniekot Natura 2000 teritorijas Limuzīnas reģionā Francijā

Mirā (Murat) un Mustjē (Moustiers) ezers, kas atrodas Francijā, Limuzīnas reģiona centrālajā daļā, ir slaveni ar bagātīgām putnu populācijām. Te ir arī viena no galvenajām meža putnu medību vietām. Augšvjennas Mednieku federācija savulaik ir atbalstījusi abu ezeru iekļaušanu Natura 2000 teritoriju tīklā un kopš tā laika aktīvi nodrošina šīs vērtīgās teritorijas pienācīgu pārvaldību.

Federācija ir likusi lietā savas plašās zināšanas par apvidu, lai sadarbībā ar citām vietējām ieinteresētajām personām izstrādātu Natura 2000 pārvaldības plānu. Pašlaik federācija plānu īsteno saskaņā ar Natura 2000 līgumu, kas noslēgts ar Francijas valdību. Cita starpā tas nozīmē, ka regulāri jākopj ezeru apkārtne, jāveic putnu uzraudzības apsekojumi un teritorija jāatbrīvo no invazīvām svešzemju sugām, piemēram, nutrijām.

46 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

47

...jaunos attīstības projektos jāaizsargā Natura 2000 teritoriju

viengabalainība

Jaunu attīstības projektu īstenošana Natura teritorijās nav aizliegta, taču projektos jāņem vērā teritoriju integritāte un tajās

sastopamās sugas un biotopi. Lai to nodrošinātu, Biotopu direktīvā ir noteikta īpaša apstiprināšanas kārtība, kas attiecas uz plāniem

un projektiem, kurus paredzēts īstenot Natura teritorijās un to apkārtnē.

Saskaņā ar šo kārtību gadījumos, kad jauni attīstības projekti var būtiski negatīvi ietekmēt Natura teritorijas, ir jāveic ietekmes novērtējums, lai izvērtētu iespējamo ietekmi uz ES aizsargājamām

sugām un biotopiem, kas sastopami attiecīgajā teritorijā. Ja novērtējums liecina, ka projekta ietekme varētu būt ievērojama, no šā projekta jāatsakās un jāmeklē alternatīvas, izņemot gadījumus, kad konstatētos apdraudējumus ir iespējams novērst ar ietekmes

mazināšanas pasākumiem.

Izņēmuma gadījumos, kad nav alternatīvu, direktīva atļauj Natura teritorijās veikt darbības, kas rada kaitējumu, ja tas

nepieciešams īpaši svarīgu sabiedrības interešu labā. Tādos gadījumos jāveic kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta

Natura tīkla kopējā vienotība.

48 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Via Baltica — alternatīvu maršrutu meklēšana PolijāEiropas transporta koridors Via Baltica caur Igauniju, Latviju un Lietuvu savienos Helsinkus un Varšavu. Bija plānots, ka viens no automaģistrāles posmiem, Augustovas pilsētas apvedceļš, šķērsos Natura 2000 teritorijas pirmatnējos mežus un neskartos mitrājus. Polijas NVO koalīcija 2006. gadā nosūtīja Komisijai sūdzību, kurā tā apgalvoja, ka projekta ietekmes novērtējumā nav ievērotas ES dabas aizsardzības tiesību aktu prasības.

Komisija atzina NVO bažas par pamatotām un sāka tiesas procesu pret Poliju. Komisija turklāt lūdza, lai Eiropas Tiesa aizliedz turpināt jebkādus apvedceļa būvdarbus, kamēr nav rasts piemērots risinājums un nav pienācīgi izpildītas visas Biotopu direktīvas prasības.

Polijas valdība lika veikt atkārtotu projekta ietekmes novērtējumu. Tā pētīja arī alternatīvus maršrutus, kas vispār neskartu Natura 2000 teritoriju. Jaunajā ietekmes novērtējumā tika secināts, ka ietekme būs ievērojama, un tika izraudzīts viens no alternatīvajiem maršrutiem. Galu galā automaģistrāles projektu izstrādāja tā, lai neizpostītu nevienu Natura 2000 teritoriju. Izrādījās, ka Biotopu direktīva spēj efektīvi panākt kompromisu starp vajadzību attīstīt infrastruktūru un vajadzību saglabāt Eiropas dabas vērtību mantojumu.

.

Brenneras automaģistrāle

Austrijā

.

Vidējie dzeņi Polijas mežā

.

Vēja ģeneratoru parks

49

Beinn an Tuirc vēja ģeneratoru parks Skotijā

Klinšu ērgļu pāra atklāšana Skotijā vietā, kur bija plānots būvēt vēja ģeneratoru parku, projekta īstenotājiem nelika atteikties no domas par parku, bet rosināja izstrādāt pārdomātu pieeju, lai mazinātu attīstības projekta ietekmi. Ņemot vērā rūpīga ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, bija iespējams atrast veidu, kā apmierināt ērgļu vajadzības, neapdraudot vēja ģeneratoru parka dzīvotspēju.

Turbīnu plānotās atrašanās vietas tika mainītas, lai tās neatrastos ērgļu galvenajā teritorijā, un ērgļiem tika izveidots alternatīvs biotops, kurš neatradās turbīnu tuvumā un kura ierīkošanai bija jāizcērt 5 km² svešzemju skujkoku plantāciju. No jauna izveidotie biotopi turklāt nodrošināja ērgļiem jaunas barošanās vietas. Šajā teritorijā 2008. gadā izšķīlās divi klinšu ērgļu mazuļi.

Stratēģiska telpiskā plānošana Čehijas Republikā

Saskaņā ar Biotopu direktīvu gadījumos, kad plāni un projekti var ietekmēt Natura 2000 teritorijas, ir jāveic to ietekmes novērtējums. Novērtējuma veikšana stratēģiskā līmenī ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pašā plānošanas procesa sākumā izvairīties no ietekmes uz Natura 2000 teritorijām.

Čehijas Republikā kāda vietējā pašvaldība valsts centrālajā daļā, ņemot vērā saskaņā ar Biotopu direktīvu veikta ietekmes novērtējuma rezultātus, spēja pielāgot vietējo telpisko plānu, lai izvairītos no konfl iktējoša stāvokļa saistībā ar Natura 2000 teritorijām. Novērtējumā tika konstatēts projekts, kas būtu ietekmējis Natura 2000 teritoriju. Tam atrada citu īstenošanas vietu. Tagad nevienam no telpiskajā plānā paredzētajiem projektiem, visticamāk, nebūs jāveic ietekmes novērtējums. Tas savukārt ļauj ietaupīt laiku un naudu.

50 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Pateicoties Biotopu direktīvai, ...

51

...pēdējos 20 gados ES ir palielinājies dabas aizsardzībai

piešķirtais fi nansējums

Biotopu direktīvas mērķus nevar sasniegt, izmantojot tikai tiesiskus aizsardzības pasākumus. Natura tīklā iekļauto teritoriju

pārvaldība un atjaunošana nav iespējama arī bez ievērojamiem fi nanšu resursiem. Natura ir ES mēroga iniciatīva, kuras pamatā ir dalībvalstu un Eiropas Savienības solidaritātes un kopīgas atbildības

princips. To atzīstot, ES Natura fi nansēšanai ir atvēlējusi ievērojamus līdzekļus, kas dalībvalstīm ir pieejami ar dažādu ES

politikas instrumentu, piemēram, ES Lauku attīstības programmas un Reģionālās attīstības fonda, starpniecību.

Īpaši svarīga loma Natura tīkla īstenošanas fi nansēšanā ir bijusi ES fi nanšu instrumentam LIFE. Saskaņā ar LIFE programmu, kas tika pieņemta vienlaikus ar Biotopu direktīvu, vairāk nekā divu tūkstošu

Natura teritoriju pārvaldībai un atjaunošanai visā ES piešķirtais fi nansējums pārsniedz , miljardus eiro, un to apliecina daudzi šajā

brošūrā minētie piemēri.

Natura tīkla efektīva pārvaldība nav lēta, taču salīdzinājumā ar visiem ieguvumiem, ko tīkls nodrošina, tas tomēr ir fi nansiāli

izdevīgs risinājums. Natura tīkls ir vērtība pati par sevi, turklāt tas nodrošina daudzus vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus un sociālas

un ekonomiskas priekšrocības, kuru vērtība naudā krietni pārsniedz sākotnējo ieguldījumu izmaksas. Ieguldījums Natura projektā

vienlaikus ir ieguldījums arī mūsu nākotnē.

52 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

.

Upju atjaunošana Zviedrijā

.

Eiropas ūdrs — Goričko reģionā

vēl ir liela šo dzīvnieku populācija

.

Klinšu masīvs Maltā

Tradicionāla zāles pļauja

Luksemburgā

Ilgtspējīgas zemes izmantošanas modeļa izstrāde Goričko reģionam SlovēnijāErsēgas, Goričko un Muras Natura 2000 teritorijas veido ar bioloģisko daudzveidību bagātu ekoloģisku vienlaidu ainavu, kas plešas vairāk nekā 420 km² platībā pāri Ungārijas un Slovēnijas robežai. Atzīstot, ka šo teritoriju pārvaldībā ir vajadzīga kopēja pieeja, tika sākts projekts, kura mērķis bija nodrošināt Natura 2000 teritoriju pārvaldību un izstrādāt ilgtspējīgas zemes izmantošanas modeli visam apgabalam, ievērojot reģiona dabas, ekonomisko un sociālo potenciālu.

Lai sasniegtu šo mērķi, saskaņā ar projektu, kam piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfi nansējums, tiek veikti dažādi pasākumi. Tiek veidotas ES aizsargājamo biotopu un sugu kartes un iegādāti mehānismi, lai palīdzētu atjaunot degradētās pļavas (dažas no tām ar projekta starpniecību tiks arī nopirktas).

Apspriežoties ar vietējiem lauksaimniekiem, tiks izstrādāti dabai labvēlīgas lauksaimniecības kritēriji un jauni lauksaimniecības un tūrisma produkti, kuru marķēšanai izmantos vietēju preču zīmi, lai atbalstītu vietējos produktus. Tiks publicēti arī dažādi informatīvi materiāli un tūrisma brošūras, lai uzlabotu reģiona kā vērtīga, dabai draudzīga tūrisma galamērķa tēlu.

53

ES LIFE projekts Vidusjūras vētrasputnu aizsardzībai Maltā

ES LIFE projekts Vidusjūras vētrasputnu aizsardzībai ir viens no vērienīgākajiem Maltā jebkad īstenotajiem dabas aizsardzības projektiem. Vētrasputnu lielākajā kolonijā, kas atrodas Rdum tal-Madonna aizsargājamajā teritorijā, projekts ir veiksmīgi palīdzējis uzlabot šeit ligzdojošo 400–600 pāru ligzdošanas apstākļus un palielināt putnēnu skaitu.

Ir veikti arī pasākumi atklātā jūrā. Izmantojot jaunas izsekošanas metodes, ir apzinātas svarīgas sugai piemērotas teritorijas, ierosinot tās aizsargāt. Lai palīdzētu samazināt nelegālas medības, projektā iesaistījās arī bruņotie spēki, bet zvejnieki tika aicināti izmantot alternatīvas zvejas metodes, lai izvairītos no putnu nejaušas sapīšanās tīklos. Pateicoties šim LIFE projektam, Vidusjūras vētrasputnu nākotne ir kļuvusi daudz gaišāka.

Vietējo pašvaldību sadarbība Luksemburgā

Luksemburgā nesen ir sākts trīs miljonus eiro vērts LIFE projekts, lai palīdzētu aizsargāt un atjaunot desmit Natura 2000 teritorijas. Projektā paredzēti vairāki klasiski aizsardzības pasākumi, sākot no biotopu atjaunošanas darbiem, zemes iegādes, dialoga ar ieinteresētajām personām un beidzot ar sabiedrības izpratnes padziļināšanu.

No citiem projektiem šis projekts atšķiras ar to, ka tajā paredzēto pasākumu veikšanai ir izveidota plaša vietējo pašvaldību partnerība. Vietējās pašvaldības neaprobežojas ar konsultatīvām funkcijām — tās ir uzņēmušās vadošo lomu, lai, apspriežoties ar vietējo sabiedrību, nodrošinātu savā pārziņā esošo Natura 2000 teritoriju pareizu pārvaldību. Tādējādi Natura 2000 teritorijas kļūst arī par vietējo interešu un politikas neatņemamu daļu.

54 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t u

Fotoattēli30. lappuse: Lubomir Hlasek32. lappuse: Willem Kolvoort/naturepl.com33. lappuse, sākot no augšas: Gino Damiani; LIFE07_NAT_H_00032234. lappuse: Juan Carlos Munoz/naturepl.com35. lappuse, sākot no augšas: Jim Asher; Inaki Relanzon/naturepl.com36. lappuse: Peter Creed38. lappuse: Wild Wonders of Europe/Smit/naturepl.com39. lappuse, sākot no augšas: Shutterstock; LIFE02 NAT/S/00848340. lappuse: Paul van Gaalen/KINA41. lappuse, sākot no augšas: Pawel Powlaczyk; J. Hamelin/UNEP42. lappuse: LIFE02 NAT/GR/00849444. lappuse: Niall Benvie/naturepl.com45. lappuse, sākot no augšas: LIFE02 NAT/GR/008494; Yves Lecocq/FACE47. lappuse: Shutterstock48. lappuse: Grzegorz Lesniewski/naturepl.com49. lappuse, sākot no augšas: Shutterstock; Shutterstock50. lappuse: LIFE08 NAT/S/00026652. lappuse: David Tipling/Naturepl.com53. lappuse, sākot no augšas: Flickr; LIFE07 NAT/L/000542

Vāka pirmā lappuse: Shutterstock5. lappuse: Eiropas Komisija6. lappuse: J. Hlasek8. lappuse: Shutterstock; Rollin Verlinde/www.vildaphoto.net; Shutterstock10. lappuse: Shutterstock12. lappuse: Sue Daly/naturepl.com13. lappuse, sākot no augšas: Wild Wonders of Europe/Zupanc/naturepl.com; Wild Wonders of Europe/Lilja/naturepl.com14. lappuse: Jose B. Ruiz/naturepl.com16. lappuse: Jose B. Ruiz/naturepl.com17. lappuse, sākot no augšas: LIFE08 NAT/BG/000281; LIFE04 NAT/P/00021318. lappuse: Pierre Zeni/Still Pictures20. lappuse: Shutterstock21. lappuse, sākot no augšas: Shutterstock; F. van Bauwel22. lappuse: Zdanek Patzelt24. lappuse: Guy Edwardes/naturepl.com25. lappuse, sākot no augšas: Markus Varesvuo/naturepl.com; LIFE04 NAT/DE/00002826. lappuse: Nick Upton/naturepl.com28. lappuse: Adrian Davies/naturepl.com29. lappuse, sākot no augšas: LIFE00 NAT/EE/007093; Shutterstock

55

Eiropas Komisija

Biotopu direktīva — atzīmējot Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības 20. gadskārtuLuksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

2012 — 56 lpp. — 24x24 cm

ISBN 978-92-79-23762-1

doi:10.2779/22562

56 A t z ī m ē j o t B i o t o p u d i r e k t ī v a s 2 0 . g a d s k ā r t uKH

-31-12-629-LV-C

ISBN 978-92-79-23762-1