Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija …...Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti”

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības

stratēģija 2012.–2030. gadam

2012. gads

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam

Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti” sadarbībā ar Bauskas novada domi

2

Saturs

Saturs .............................................................................................................................................................. 2

Ievads .............................................................................................................................................................. 3

1. Bauskas novada vizītkarte ............................................................................................................................ 4

2. Bauskas novada attīstības nozīmīgākās jomas – to telpiskās struktūras un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas .... 6

2.1. Lauksaimniecība ............................................................................................................................... 6 2.2. Vide un tūrisms ........................................................................................................................................ 8 2.3. Vides riska teritorijas ............................................................................................................................. 10 2.4. Inženiertīkli ............................................................................................................................................ 12 2.5. Transports, sakari .................................................................................................................................. 14 2.6. Veselība un sociālā joma ....................................................................................................................... 16 2.7. Kultūra ................................................................................................................................................... 18 2.8. Izglītība .................................................................................................................................................. 20 2.9. Apdzīvojums un Bauskas aglomerācija ................................................................................................. 22 2.10. Pierobeža, pārrobežu sadarbība .......................................................................................................... 24

3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi ............................................................................................................. 26

3.1. Pašvaldības specializācija ............................................................................................................... 26 3.2. Nākotnes redzējums un ilgtermiņa prioritāte ................................................................................. 27

4. Telpiskā attīstības perspektīva ............................................................................................................... 29

4.1. Apdzīvojums un attīstības centri ........................................................................................................... 30 4.2. Lauksaimniecības teritoriju attīstība ..................................................................................................... 31 4.3. Tūrisms .................................................................................................................................................. 32 4.4. Dabas vides ilgtspēja un iesaiste ekonomikas attīstībā......................................................................... 32 4.5. Transports ............................................................................................................................................. 33 4.6. Inženierinfrastruktūra ............................................................................................................................ 34 4.7. Bauskas pilsētas vēlamie attīstības virzieni ........................................................................................... 34

5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība ................................................................................ 37

6. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem .................................................................................. 40

Izmantotie skaidrojumi ................................................................................................................................... 41

Izmantotie saīsinājumi .................................................................................................................................... 42



3

Ievads

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa plānošanas dokuments

2012.–2030.gadam, kas1 nosaka novada attīstības ilgtermiņa stratēģiskos mērķus un prioritātes, kā

arī iezīmē novada attīstības telpisko perspektīvu. Ilgtermiņa attīstības stratēģija ir pamats Bauskas

novada domes attīstības programmas prioritāšu, rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai, kā

arī teritorijas plānojuma izstrādei.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes pamatojums ir:

- Likums “Par pašvaldībām";

- Attīstības plānošanas sistēmas likums;

- Teritorijas attīstības plānošanas likums;

- Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība

attīstības plānošanas procesā”;

- Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par vietējā līmeņa teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem”.

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija izstrādāta atbilstoši VARAM Metodiskajiem

ieteikumiem ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā

līmenī (Aktualizētā redakcija, 2012. gada 4. aprīlis).

Bauskas novada attīstības stratēģija 2012.-2030.gadam ir sagatavota, ņemot vērā šādus plānošanas

dokumentus:

o Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Latvijas telpiskās

attīstības perspektīva;

o Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojums 2006.–2026.gadam un Telpiskās

attīstības perspektīva;

o ZPR ekonomikas profils;

o Bauskas novada teritorijas plānojums 2012.–2023.gadam;

o Bauskas novada attīstības programma 2012. –2018.gadam;

o Apkārtējo novadu plānošanas dokumenti u.c.

1 Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam (2011)



4

1. Bauskas novada vizītkarte

Bauskas novads atrodas Latvijas un Zemgales reģiona centrālajā daļā, robežojas ar Lietuvas

Republiku, Iecavas, Vecumnieku, Rundāles, Jelgavas un Ozolnieku novadiem (skatīt 1.attēlu).

Novada platība ir 786,6 km², no tiem 6,14 km² aizņem Bauskas pilsēta. Meža teritorijas aizņem

15630,3 ha, lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 52970,5 ha.

Novada administratīvais centrs – Bauskas pilsēta atrodas 68 km attālumā no Rīgas, 62 km no

Jelgavas, 19 km no Latvijas – Lietuvas robežas.

Novadu šķērso starptautiskās transporta maģistrāles E67 posms – valsts galvenais autoceļš A7, kā

arī reģiona nozīmes ceļi P103 (Bauska–Dobele) un P87 (Bauska –Aizkraukle).

Cauri novada teritorijai plūst Iecavas, Mūsas, Mēmeles upes un Lielupe.

Bauskas novadu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam veido šādas

teritoriālās vienības – Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts,

Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Īslīces pagasts, Mežotnes pagasts un Vecsaules pagasts.

1.attēls. Bauskas novada administratīvi teritoriālo vienību karte

Avots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Bauskas_novads

Pēc PMLP datiem Bauskas novadā 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 27 826 iedzīvotāji, turklāt

iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.

Lielākais iedzīvotāju skaits Bauskas novadā koncentrējas Bauskas pilsētā – 9 972 jeb gandrīz 36%

visu novada iedzīvotāju. Vismazāk apdzīvotais ir Dāviņu pagasts ar 875 iedzīvotājiem.

01.01.2011 Bauskas novadā ir 5526 darba ņēmēji, kas ir aptuveni 30 % no visiem Bauskas novada

iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Darba devēju skaits novadā ir 605, no kuriem 90% ir

mikrouzņēmumi (ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošiem). 43 % no darba devējiem atrodas

Bauskas pilsētā.

Darbības jomas ar lielāko darba ņēmēju skaitu ir tirdzniecība (19,6 % no visiem darba

ņēmējiem), lauksaimniecība (18,2 %), izglītība (17 %) un apstrādes rūpniecība (9,5 %).

http://lv.wikipedia.org/wiki/Bauskas_novads



5

Bauskas novada nozīmīgākā nozare ir lauksaimniecība, bet viens no nozīmīgākajiem

lauksaimniecības produkcijas ražošanas virzieniem ir augkopība: graudkopība, kartupeļi,

dārzeņkopība.

Būtiska loma novada ekonomikā ir tūrismam. Bauskas TIC datu bāzē patlaban iekļautas

18 naktsmītnes ar 499 gultas vietām. No tām viena četrzvaigžņu viesnīca, divas trīszvaigžņu

viesnīcas, 9 lauku un viesu mājas, 3 brīvdienu mājas, viens kempings un 3 treileru laukumi,

un vairāki telšu laukumi. Bauskas novadā kopā tūrisma apritē ir iesaistīti vairāk kā 80 dažādi

tūrisma pakalpojumu sniedzēji, novadā darbojas 5 muzeji. Bauskā reģistrēta viena ceļojumu

aģentūra, kura pārdot ārvalstu ceļojumus un Latvijas lielāko tūrisma firmu ceļazīmes. Bauskas

novadā ir tūrisma informācijas centrs, kurš sniedz informāciju arī par Iecavas, Rundāles un

Vecumnieku novadiem.

Bauskas novadā ir pieejama gan primārā, gan sekundārā veselības aprūpe.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā2 (Telpiskās struktūras aprakstā) ir

definētas nacionālas nozīmes vērtības Zemgalē, no tām virkne atrodas Bauskas novadā:

o Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas Šīs teritorijas ir iekļautas nacionālas

nozīmes lauksaimniecības teritoriju sarakstā.

o Pilis un muižas ar plašajiem parkiem – Mežotnes pils.

o Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - 39 137 ha no īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām ir iekļautas NATURA 2000 dabas teritoriju sarakstā.

o Tranzīta koridori no Austrumiem uz Rietumiem un no Ziemeļiem uz Dienvidiem un

Rietumiem virzās caur visām Zemgales teritorijām:

o Starptautiskie autoceļi: E57 (Via Baltica: Helsinki – Tallina – Rīga – Kauņa –

Berlīne);

o Valsts autoceļi: A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle).

o Maģistrālie augstspiediena gāzes vadi: Viļņa – Rīga, Rīga – Paņeveža, Rīga –

Daugavpils, Ziemeļi – Rīga, Iecava – Liepāja un atzars uz Jūrmalu (spiediens lielāks par

1,6 megapaskāliem).

o Upju baseini –Bauskas novads ietilpst vienā no lielākajiem upju baseiniem Latvijā –

Lielupes baseinā.

o Elektroapgādes sistēma - VAS „Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu rajons (Jelgavas,

Dobeles un Bauskas rajoniem) nodrošina reģiona energoapgādes pieprasījumu.

Kaimiņu novados esošās vērtības, kas papildina Bauskas novada attīstības iespējas:

o Pilis un muižas ar plašajiem parkiem – Rundāles pils.

o Valsts profesionālās izglītības iestādes, kas gatavo vidējā līmeņa speciālistus dažādās

profesijās: Saulaines profesionālā vidusskola.

Reģiona nozīmes vērtības Zemgalē tiek minētas vairākas, bet tai skaitā Bauskas novadā:

Lauksaimniecības produkcijas pārstrāde - Zemgalē ir labi attīstīta lauksaimnieciskās un pārtikas

ražošana. Attīstību sekmē nelielais attālums līdz produkcijas noieta tirgiem Rīgā un kaimiņvalstī –

Lietuvā. Trīs lokālās daudzprofilu slimnīcas: t.sk. Bauskā.3

2 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.–2026.gadam un Telpiskās attīstības perspektīva

3 Bauskas slimnīca vairs nav daudzprofilu slimnīca – tā ir problēma, kas atspoguļota veselības sektora

raksturojumā.



6

2. Bauskas novada attīstības nozīmīgākās jomas – to telpiskās struktūras un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas

2.1. Lauksaimniecība

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profilā lauksaimniecība ir noteikta par perspektīvu attīstības

nozari Zemgalē.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības

perspektīva akcentē, ka Reģiona līmenī lauksaimniecībai svarīgās teritorijas ar

augstāko lauksaimniecības zemju vērtību (50–80 balles), lielākajām vienlaidus

platībām un augstāko ražību.

Zemgales lauku teritoriju attīstība balstīsies uz tradicionālo, bioloģisko

lauksaimniecību, mežsaimniecību, mežrūpniecību un tūrismu.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam akcentē pilsētu un lauku

mijiedarbību.

Latvijas telpiskās attīstības perspektīva kā nacionālo interešu telpas iezīmē lauku

attīstības telpu – lauku teritorijas, kur atrodas valsts ekonomikai nozīmīgākie

dabas resursi – lauksaimniecības zeme, meži, ūdeņi u.c.

Raksturojums novadā

No visas Bauskas novada teritorijas lauksaimniecības zeme aizņem 80,4% jeb

63 259,2 ha, turklāt tās ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kuru

auglība pārsniedz 50 un 60 balles. Visvairāk augstvērtīgo lauksaimniecības

zemju ir Gailīšu, Īslīces un Mežotnes pagastā (skatīt 2.attēlu- lauku telpa).

Nozīmīgākie lauksaimniecības produkcijas ražošanas virzieni ir augkopība:

graudkopība, kartupeļi, dārzeņkopība.

Institūcijas/organizācija

s / lielākie uzņēmumi

novadā

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, t.sk. alus

darītava „Bauskas alus”, putnkopības uzņēmums SIA „Lielzeltiņi”, kas no

Latvijā saražotās putnu gaļas tirgus nodrošina ap 30%, SIA „Kronis” - augļu

un dārzeņu pārstrādes uzņēmums, kura produkcijas kvalitātes apliecinājums ir

saņemtais „Zaļās karotītes” statuss.

Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde.

SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs”.

Lauksaimnieku sadarbība – kooperācija valsts līmenī (piena savākšana u.c.)

Iepriekšējā darbība

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta 2010.gadā veikto lauksaimniecības zemju

apsekojumu Bauskas novadā ir apkopti 95% LIZ, kas ir krietni virs vidējā valstī

(84%).

Bauskas novadā ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas 5790 saimniecības, kas

izmanto zemi lauksaimnieciskai ražošanai un lauksaimniecībā nodarbināto skaits

2007.gadā bija 12 744 personas (Centrālās statistikas pārvaldes dati). Bauskas

novadā reģistrētas 67 lauku saimniecības, kuru platība ir virs 100 ha.

Lopkopības produkcijas ražošanai liellopi tiek audzēti 2508 saimniecībās, no

kurām 16 saimniecībās ir vairāk kā 50 liellopu, t.sk. slaucamās govis 11

lielsaimniecībās. Cūkas tiek audzētas 1978 saimniecībās.



7

Attīstīta ir arī lauksaimniecības produktu pārstrāde, pārtikas ražošana.

Galvenās problēmas

Meliorācijas sistēmu uzturēšana;

Sīksaimniecību lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iespējas un turpmākā

attīstība ir ierobežotas, nepietiekama sadarbība to vidū (neizmantotas

kooperācijas iespējas);

Speciālistu trūkums ar profesionālo izglītību lauksaimniecības jomā;

Nevar izdalīt viensētas no 10 ha l/s zemes. Tas ierobežo l/s zemju efektīgu

izmantošanu, jo nevar pārdot lauksaimniecības zemi, kuru paši neapstrādā,

citiem lauksaimniekiem.

Galvenais potenciāls

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares attīstība;

Lielu lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanās;

Lauku saimniecību iesaiste pakalpojumu sniegšanā tūristiem.

Saistība ar citiem

sektoriem Vides sektors – piesārņojums no intensīvās lauksaimnieciskās darbības;

Transports – transporta pakalpojumu pieejamība produkcijas un izejvielu

pārvadāšanai, ceļu kvalitāte;

Izglītība – speciālistu ar profesionālo izglītību lauksaimniecības jomās

nepietiekamība;

Tūrisms – sīkzemnieku darbības diversifikācija – lauku tūrisma attīstība.

2.attēls. Bauskas novada dabas teritorijas un to šķērsojošā infrastruktūra



8

2.2. Vide un tūrisms

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profilā tūrisms ir noteikts par perspektīvu attīstības nozari Zemgalē,

paredzot attīstīt dabas tūrismu, „Zaļo ekonomiku”, tai skaitā ekotūrismu (piemēram,

ūdenstūrismu, velotūrismu, dabas tūrismu u.c.), pozicionējot produktus ar vienotu „zaļo”

Zemgales preču zīmolu, kas integrējama ar plašāku Zemgales kultūras identitātes

veidošanu.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības perspektīva nosaka,

ka reģionā, saistībā ar tūrisma attīstību, attīstīsies velotransports. Savukārt, nelielās upēs

(Mūsa, Mēmele) attīstīsies tūrisma pakalpojumi ar laivām. Kā viena no lielākajām

Zemgales reģiona vērtībām tiek minēta kultūras tūrisma attīstība, kas ietver piļu, muižu,

baznīcu, muzeju, pilskalnu, kultūras pasākumu apmeklējumu.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka attīstot lauku tūrismu,

izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīgā

dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.

Raksturojums

novadā

Bauskas novada dabas vide ir aktīvās atpūtas un tūrisma resurss. Lielākās upes novadā ir

Lielupe, Mūsa, Mēmele, Iecava, Īslīce un Ceraukste. Bauskas novadā atrodas vairākas īpaši

aizsargājamās teritorijas, nozīmīgākais no tām ir dabas parks „Bauska” (NATURA 2000 –

ES aizsargājamā dabas teritorija 892,9 ha), turklāt ir arī vairāki dabas pieminekļi un dabas

liegumi. Tūristiem pieejamas 3 dabas takas.

Novadā atrodas nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi un objekti: Bauskas pils muzejs,

Bauskas vecpilsēta, Mežotnes pils (Mežotnes pagasts), Bruknas muiža (Dāviņu pagasts),

Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas Rātsnams u.c. Bauskas Novadpētniecības un

mākslas muzejā, Bauskas pils muzejā un Bauskas rātsnamā tiek piedāvātas vairākas

izglītojošās programmas jeb šovi.

Sporta kompleksa „Mūsa” trase Bauskas novadā ir vienīgā Eiropas līmeņa autokrosa trase

Baltijas valstīs.

Institūcijas/organi

zācijas novadā/

pakalpojumu

sniedzēji

TIC (tūrisma informācijas centrs), kurš sniedz informāciju arī par Iecavas, Rundāles un

Vecumnieku novadiem, sadarbojas ar minēto novadu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Ceļojumu aģentūra „Eltur”, kura pārdod ārvalstu ceļojumus un Latvijas lielāko tūrisma

firmu ceļojumu ceļazīmes.

Bauskas novadā tūrisma apritē ir iesaistīti vairāk kā 80 dažādi tūrisma pakalpojumu

sniedzēji. Novadā darbojas 5 muzeji un vairākas amatnieku darbnīcas, Bauskas

amatniecības centrs „Bauskas skapis”.

Novadā ir 16 ēdināšanas iestādes, no kurām viens ir restorāns Mežotnes pilī un 15

kafejnīcas, kā arī 13 pirtis un viesību telpas, no kurām 11 ir veidotas kā saunas ar telpām

svinībām. Novadā ir 18 naktsmītnes ar 499 gultas vietām. No tām viena četrzvaigžņu

viesnīca „Mežotnes pils” (Mežotnes pag.), divas trīszvaigžņu viesnīcas – „Hotel Bauska”

un „Kungu ligzda” (Bauskā), 9 lauku un viesu mājas, 3 brīvdienu mājas, viens kempings

un 3 treileru laukumi, un vairāki telšu laukumi. Bauskas novadā pieejamas telpas

konferencēm un semināriem ar ietilpību no 15 līdz 400 cilvēkiem.

Lauku teritorijā tūristu apskatei pieejama kazu, suņu un gliemežu audzētavas. Tiek

organizētas izjādes ar zirgiem. Darbību sāk trušu pilsētiņa Codes pagastā.

Novadā atrodas Sporta un atpūtas komplekss „MŪSA” (Gailīšu pagasts), kurā regulāri

notiek Eiropas līmeņa autokrosa sacensības. Darbojās auto trases: amfībiju trase ar



9

amfībiju nomu, kvadriciklu trase ar kvadriciklu nomu.

Iepriekšējā

darbība

Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā Eiropas Komisijas

projektu konkursā „Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi 2011.gada tēmā „Arhitektūras

pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem” projekts „Lielupes ielejas dārgumi” ieguvis

trešo vietu. Sagatavota filma un buklets par trim izcilām Zemgales pilīm, turpinās

mārketinga koncepcijas izstrāde.

Novada TIC sekmē visu tūrismā iesaistīto pakalpojuma sniedzēju sadarbību un mārketingu.

Galvenās

problēmas

Nav veloceliņu;

Starptautiskais sabiedriskais transports (autobuss) nepietur Bauskā: lai nokļūtu Lietuvā

vispirms jābrauc uz Rīgu, lai no Lietuvas nokļūtu Bauskā vispirms jābrauc uz Rīgu.

Galvenais

potenciāls

Sadarbība starp novadiem un Lietuvu (piem., Pakrojas muiža, Biržu dabas parks u.c.);

Plašāku pakalpojumu klāsta piedāvājums;

Velo pilis maršruta izstrāde, mārketings;

Ūdens tūrisma attīstība;

Vecpilsētas kultūrvēsturiskās infrastruktūras attīstība, pievilcības veicināšana un

plašāka iesaiste tūrismā (skatīt 3.attēlu).

Saistība ar citiem

sektoriem

Lauksaimniecība – naktsmītnes un citi pakalpojumi tūristiem;

Kultūras mantojuma apzināšana un iekļaušana kultūrtūrisma apritē;

Transports – veloceliņi un ceļu kvalitātes uzlabošana;

Transports – horizontālās ass attīstības tūristu plūsmas palielināšanai (no Kurzemes,

Latgales, NVS valstīm);

Transports – starptautisko autobusu pieturvietas izveide Bauskā, tūristu plūsmas

palielināšanai no ES valstīm, t.sk. Lietuvas.

3.attēls. Bauskas novada tūrisma potenciāls.



10

2.3. Vides riska teritorijas

Sektora politika

ilgtermiņā


perspektīva nosaka, vides, dabas resursu, dabas un kultūrvēsturiskā

mantojuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam konstatē, ka:

Pasaules dabas kapitāls sarūk arvien straujāk. Arī pašreizējie neilgtspējīgie

patēriņa un ražošanas modeļi veicina dabas resursu noplicināšanu un

apdraud ekosistēmu sniegtos pakalpojumus.

Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā

uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla

apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem.


Bauskas novada vides kvalitāte ir vērtējama kā laba. Būtiskākos vides riskus

novadā veido transporta kustība, ražošanas uzņēmumu darbība, dabisko un

tehnogēno plūdu draudi, ģeoloģiskā un uguns riska draudi. Vides risku

apzināšanai, novēršanai un seku likvidēšanai ir izstrādāts Civilās

aizsardzības plāns. Gaisa kvalitāti Bauskas novadā ietekmē gan stacionārie,

gan mobilie avoti. Stacionāro avotu izmešus gaisā galvenokārt rada

rūpnieciskie uzņēmumi, kas izvietoti Bauskā un Ceraukstes, Codes, Gailīšu

un Īslīces pagastos, bet mobilo avotu izmeši Bauskas novadā ir

autopārvadājumi – galvenokārt pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga –

Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle)) un reģiona nozīmes ceļiem P103

(Bauska–Dobele) un P87 (Bauska-Aizkraukle). Pazemes un virszemes ūdeņu

kvalitāte ir normatīviem atbilstoša. Notekūdeņi kopumā tiek attīrīti un

nokļūst vidē atbilstoši normām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centra informāciju šobrīd Bauskas novadā piesārņotas vietas

nav reģistrētas. Reģistrētās potenciāli piesārņotās vietas Bauskas novadā ir

55 (2011.g.) un galvenokārt tās ir vietas, kur notiek ražošana,

lauksaimnieciskā darbība vai atrodas DUS vai atkritumu apsaimniekošanas

teritorijas (t.sk. rekultivētās atkritumu izgāztuves).

Institūcijas/organizācijas

novadā

Pašvaldība, LR Valsts vides dienesta struktūrvienība Reģionālā vides

pārvalde.

Piesārņojuma radītāji – lauksaimniecības un citi uzņēmumi


Bauskas novadā labā līmenī tiek aizsargātas īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas un attīstīts tūrisms, to organizējot videi draudzīgā

veidā

Lauksaimniecības intensīvā darbība rada ievērojamu virszemes

ūdeņu piesārņojumu.

Novadā esošajam naftas vadam bieži tik konstatēti nelegāli

pieslēgumi un līdz ar to arī noplūdes, kas ietekmē virszemes un

pazemes ūdeņu kvalitāti.

Visas mazās atkritumu izgāztuves novadā ir rekultivētas un darbojas

mūsdienīgas atkritumu noglabāšanas poligons „Grantiņi”.

Gaisa piesārņojums ir zems, pēdējo 5-7 gadu laikā tas ir

samazinājies par 30%.

Galvenās problēmas Vecā pamestā lauksaimniecības infrastruktūra (fermas);



11

Lielupes baseina teritorijā nesakārtotās sadzīves kanalizācijas

sistēmu radītais piesārņojums;

Esošie vides riska objekti un teritorijas;

Nesankcionēto pieslēgumu naftas vadam radītais drauds vides

kvalitātei;

Intensīvās lauksaimniecības radītais vides piesārņojums;

Tranzīta satiksme radītais paaugstināts gaisa piesārņojums, troksnis,

vibrācijas, satiksmes drošības problēmas, it īpaši Bauskas pilsētā;

Novada teritorijas degradācijas iespējamība HES izbūves gadījumā.


Bagātīgi ūdens resursi, ainavas, zivju nārstu vietas;

NATURA 2000 teritorijas;

Ģeotermālās enerģijas izmantošana.

Saistība ar citiem

sektoriem Tūrisms – vides kvalitāte tūrisma attīstībai, tūrisma plūsmu

organizācija, neradot kaitējumu un piesārņojumu videi;

Uzņēmējdarbība – lauksaimnieciskās darbības radītais piesārņojums

un vides sakoptība;

Transports – transporta radītais piesārņojums;

Pārrobežu sadarbība – kopīgas aktivitātes vides jautājumu

saskaņošanā, t.sk. jaunu projektu realizācijā.

4.attēls. Bauskas novada vides riska teritorijas



12

2.4. Inženiertīkli

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils paredz ekonomiskā kapitāla attīstību. Tas ietver visu

inženiertīklu attīstību, ekonomiskās attīstības sekmēšanai.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums -Telpiskās attīstības perspektīva

paredz nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi reģionā, mazinot teritoriālās (telpiskās) un

dzīves līmeņa atšķirības, esošo mājokļu kvalitātes uzlabošanu un iedzīvotāju

vairākumam pieejamu mājokļu būvniecības veicināšanu.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam uzsver nepieciešamību pēc

investīcijām centralizētajās siltumapgādes sistēmās, energoefektīva ielu

apgaismojuma pilsētās, nepieciešams nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību

un tās kvalitātes uzlabošanu, kvalitatīvas dzīves vides veidošanu.

Raksturojums

novadā

Kopējo Bauskas pilsētas centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido 13,2 km

plašs ūdensapgādes tīkls, 9 artēziskie urbumi, 1 ūdens attīrīšanas stacija. Bauskas

pilsētā centralizētā dzeramā ūdens apgāde tiek nodrošināta izmantojot artēzisko

ūdeni no 9 akām, no kurām 6 ir darba un 3 – rezerves akas. Artēziskie urbumi tiek

noslogoti apmēram 33 % apjomā no to kopējās ražības. Padotais dzeramā ūdens

daudzums 6 darbojošās akās tiek mērīts.

Pārējā novada teritorijā ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi. Bieži vien

artēzisko aku mehāniskās un elektriskās iekārtas nav mainītas kopš to izbūves.

Mazākos ciemos darbojas tikai viena artēziskā aka, kuras remonta gadījumā

iedzīvotāji paliek bez ūdensapgādes.

Bauskas pilsētā darbojas viena centralizēta kanalizācijas sistēma, tīkls 22,21 km

garumā, no kura 16,67 km ir pašteces tīkli un 5,54 km spiedvadi. Pēc Kohēzijas fonda

projekta realizācijas kanalizācijas tīklu kopgarums palielināsies par 10 km, sasniedzot

32,21 km kopgarumu.

Kanalizācijas sistēmas Bauskas novadā ir veidotas daudzu gadu laikā. Vecākās

sistēmas pārsvarā ir jauktas, tas ir, tajās tiek savākti gan sadzīves, gan ražošanas, gan

arī lietus notekūdeņi. Kopumā ciemos kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas mazākās

teritorijās, līdzīgi tāpat kā ūdensvada tīkli.

Bauskas novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Bauskas pilsētā,

Ceraukstes, Īslīces un Mežotnes pagastos.

Bauskas pilsētā no 2000.gada darbojas koģenerācijas stacija ar jaudu 3,75 MW un 4

MW siltuma jaudu.

Bauskas novada teritoriju šķērso maģistrālie gāzesvadi. Gāzes apgāde ir pieejama

tikai atsevišķās Bauskas novada teritorijās.

Institūcijas/orga

nizācijas novadā

Pašvaldība: pašvaldības SIA „Īslīces ūdens”, SIA „Bauskas siltums”, SIA „Bauskas

ūdenssaimniecība”, SIA „Vides serviss” u.c.

Iepriekšējā

darbība

Pašlaik ap 67% jeb 6895 Bauskas pilsētas iedzīvotājiem ir pieejami centralizētie

ūdensapgādes pakalpojumi.

Apjomīgi Kohēzijas fonda projekti tiek īstenoti Bauskas pilsētā un Īslīces pagastā.

Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību tiek īstenoti

ūdenssaimniecības attīstības projekti 12 ciemos Codes, Gailīšu, Īslīces, Brunavas,

Mežotnes un Vecsaules pagastos.

2012.gadā plānots uzsākt 6 Bauskas novada ciemu ūdenssaimniecības projektus.

Centralizētus kanalizācijas pakalpojumus pašreiz izmanto ap 59% jeb 6000 Bauskas



13

pilsētas iedzīvotāju.

Bauskas pilsētā realizēti: daudzfunkcionālā centra „Strēlnieki” energoefektivitātes

paaugstināšanas projekts, pilsētas siltumapgādes sistēmas efektivitātes

paaugstināšanas projekts un pilsētas elektroapgādes un ielu apgaismojuma

rekonstrukcijas projekts.

Bauskas industriālā un loģistikas parka teritorijā ir izbūvēta 20 kV pārvades līnija ar

jaudas nodrošinājumu 2 MW.

Galvenās

problēmas

Sadzīves notekūdeņu radītais piesārņojums, kas netiek novadīts uz

centralizētajām NAI;

Bauskas pilsētā nav nodalīta nokrišņu kanalizācija no sadzīves kanalizācijas;

Ūdensapgāde ciemos līdz 200 iedzīvotājiem ir fiziski nokalpojusi.

Galvenais

potenciāls

Noslēdzot uzsāktos ūdenssaimniecība sakārtošanas projektus, šī joma neskaitot

mazos ciemus, praktiski tiks sakārtota;

Ģeotermālās enerģijas izmantošana;

Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Saistība ar

citiem sektoriem Vides sektors – notekūdeņu, sadzīves atkritumu radītais piesārņojums;

Tūrisms – vides kvalitāte tūrisma pakalpojumu pievilcības nodrošināšanai;

Uzņēmējdarbība, izglītība, kultūra, sports – infrastruktūras pakalpojumu

izmantošana.

5.attēls. Bauskas novada inženierinfrastruktūra



14

2.5. Transports, sakari

Sektora politika

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums – Telpiskās attīstības

perspektīva definē, ka Zemgales josta (Dobele – Eleja – Bauska – Valle –

Jaunjelgava (apvedceļš) – Jēkabpils un atzara Valle – Nereta – Subate –

Aknīste – Daugavpils) tālākā attīstība ir viena no prioritātēm.

Dokuments arī nosaka, ka reģionā attīstīsies velotransports – saistībā ar

tūrisma attīstību, nodarbinātību un citu sadzīvisku problēmu risināšanu.

Reģiona Telpiskās attīstības perspektīva paredz veicināt starptautiskas

nozīmes autoceļu un dzelzceļu, multimodālo transporta koridoru attīstīšanu

ES vajadzībām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī apkalpes

infrastruktūras tīkla izveidošanu, attīstīšanu ap reģionālās, nacionālās un

starptautiskās nozīmes autoceļiem, dzelzceļiem.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka ir

nepieciešamas investīcijas maģistrālo dzelzceļu, valsts galveno autoceļu

infrastruktūras un loģistikas pakalpojumu attīstībai, jāuzlabo reģionālo un

vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi

samazināt ceļā pavadīto laiku, ir jārada ērta un vienota sabiedriskā transporta

sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un

atbilstošu sabiedriskā transporta komforta līmeni.


Bauskas novada Codes, Ceraukstes un Brunavas pagastus un Bauskas

pilsētu šķērso VIA Baltica;

Būtiski ir arī reģionālās nozīmes valsts ceļi P103 Dobele – Bauska (šķērso

Bauskas pilsētu), P87 Aizkraukle - Bauska (šķērso Bauskas pilsētu, Codes

un Vecsaules pagastus), P88 Bauska – Linde (šķērso Bauskas pilsētu,

Codes un Dāviņu pagastu), P 89 Ķekava – Skaistkalne (šķērso Dāviņu un

Vecsaules pagastus);

Novadā ir arī 23 vietējas nozīmes valsts autoceļi;

Bauskas novadā darbojas gan mobilo, gan fiksēto elektronisko sakaru tīklu

operatori.

Institūcijas/organizāci

jas novadā

Transporta infrastruktūrā: Pašvaldība, privāto ceļu īpašnieki, valsts

institūcijas: VAS Latvijas valsts ceļi, VAS Latvijas valsts meži.

Sakaru infrastruktūrā: SIA „Lattelekom”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons”,

SIA „TELE2”, SIA „Bite Latvija”, SIA „Telekom Baltija”, SIA „Triatel”,

SIA „Latvenergo”, SIA „Komerccentrs Dati”.


Daudzi no Bauskas novada autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pēc SIA

„Latvijas valsts ceļi” informācijas 2011.gada sākumā avārijas stāvoklī bija

0,29 km (0,6%) valsts galveno autoceļu, 30,69 km (18%) valsts reģionālo

autoceļu un 26,22 km (5%) valsts vietējo autoceļu.

Kopumā autoceļu un ielu infrastruktūras attīstībai laika periodā no

2008.gada līdz 2011.gadam Bauskas novada pašvaldība ir īstenojusi 21

projektu, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir Ls 2,8 milj.

Pašlaik Bauskas novada teritorijā optisko sakaru kabeļu līnijas savieno

lielākās apdzīvotās vietas: Bauska – Dāviņi –Vecumnieki, Bauska –

Lauktehnika (Īslīces pag.), Bauska – Bērzkalni (Īslīces pag.), Bauska –

Code – Iecava.


Nav apvedceļa ap Bausku;

Tilts pār Mūsas upi ir svarīga transporta inženiertehniskā būve Bauskas un

Rundāles novadiem, lai nodrošinātu starptautisko un starppilsētu satiksmes

virzienus. Taču tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs;

Starptautiskie pasažieru maršruti nav pieejami iedzīvotājiem;

Tranzīta satiksme radītais paaugstināts gaisa piesārņojums, troksnis,



15

vibrācijas it īpaši Bauskas pilsētā, satiksmes drošības problēmas (gājēju

šķērsojuma vietas Bauskā un tās tuvumā);

Vietējās nozīmes ceļu sliktā kvalitāte;

Sliktā stāvoklī horizontālā ceļu tīkla savienojumi virzienā austrumi-rietumi.


Ziemeļu dienvidu transporta koridora attīstība (Bauskas apvedceļš, Rail

Baltica);

Nacionālas un reģionālas nozīmes horizontālais maršruts Zemgales reģionā;

Transporta un loģistikas parka attīstība, izveidojot ielu tīklu Industriālā un

loģistikas parka (ILP) teritorijā , kā arī izbūvēts ILP Lidlauka ielas

pieslēgums starptautiskajai automaģistrālei Via Baltica, un krustojuma

izbūve uz A7 ar Mūsas ciemu;

Veloceliņu tīkla izveide, galvenokārt, tūrisma plūsmas apkalpošanai.

Saistība ar citiem

sektoriem Vides sektors – autotransporta radītais piesārņojums pie ceļa;

Tūrisms – maršrutu ceļi, veloceļi;

Uzņēmējdarbība – loģistika, kravu pārvadājumi, pasažieru pārvadājumi utt.

Pārrobežu sadarbība – kopīgu Eiropas mēroga projektu realizācija

(piemēram, Rail Baltica);

Izglītības, kultūras, sporta pakalpojumu sasniedzamība.

6.attēls. Bauskas novada transporta attīstība



16

2.6. Veselība un sociālā joma

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils paredz veicināt sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, ar

novecošanu saistītus pakalpojumu attīstību gan veselības, gan sociālās aprūpes

jomā, kā arī nodrošināt bērna aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Zemgales

iedzīvotājiem.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka:

nepieciešams samazināt sociālo nevienlīdzību, lai materiālās labklājības

pieaugums vairotu apmierinātību ar dzīvi visās sabiedrības grupās;

nepieciešams veicināt veselīgu dzīves veidu un uzlabot veselības aprūpes

sistēmu;

nepieciešana lielāka paaudžu un etnisko grupu integrācija darba tirgū, lai

mazinātu sabiedrības novecošanas sekas, kā arī sociālo segregāciju

atsevišķos sabiedrības segmentos.


Bauskas novadā ir pieejama gan primārā, gan sekundārā veselības aprūpe.

Fizioterapijas un rehabilitācijas pakalpojumus (t.sk. ārstniecisko vingrošanu)

piedāvā SIA „Bauskas slimnīca” ambulatorā nodaļa.

Bauskā ir pieejamas ārstu prakses, kas darbojas šādās ārstniecības jomās –

dermatoloģijā, ginekoloģijā, neiroloģijā, otolaringoloģijā, pediatrijā, psihiatrijā,

rehabilitoloģijā, traumatoloģijā, fizeoterapijā un zobārstniecībā. Novadā darbojas

arī skolu veselības kabineti un SIA „Zemgales mutes veselības centrs”.

Sociālās palīdzības sniegšanu Bauskas novadā nosaka Domes saistošie noteikumi,

kas garantē, ka ikviens novada iedzīvotājs vajadzības gadījumā saņem

nepieciešamo palīdzību pēc vienotiem principiem. Bauskas novada Sociālā

dienesta struktūru veido četri sociālā darba virzieni: sociālā palīdzība; sociālie

pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, sociālie pakalpojumi bērniem; sociālie

pakalpojumi personām ar atkarību problēmām; sociālā aprūpe un rehabilitācija.

Institūcijas/

organizācijas novadā

Viens no galvenajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir SIA „Bauskas

slimnīca”, kas atrodas Bauskā. Šī iestāde Bauskas novadā ir vienīgā stacionārā

ārstniecības iestāde. Tajā atrodas traumu punkts, dienas stacionārs un aprūpes

nodaļa.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem uz

01.07.2011 novada teritorijā darbojas 16 ģimenes ārstu prakses, no tām 6 strādā

tikai Bauskā.

Bauskas novadā darbojas Bauskas novada bāriņtiesa un Sociālais dienests, kas

nodrošina vismaz vienu sociālo darbinieku katrā pagastā. Bauskas novada teritorijā

darbojas vispārējā tipa pansionāts „Derpele” ar divām filiālēm, kas ir pašvaldības

ilgstošas sociālās aprūpes iestāde.


Bauskas novada ambulatoro iestāžu apmeklējumu skaits pēdējos gados ir pieaudzis

par 27,4 %, savukārt stacionārā ārstēto pacientu skaits samazinājies par 72,8 %, kas

galvenokārt saistīts ar reformām medicīnas nozarē un Bauskas slimnīcas

pārprofilēšanu par aprūpes slimnīcu.

Galvenās problēmas Līdz ar Bauskas slimnīcas pārprofilēšanu par aprūpes slimnīcu4, daudzi

pakalpojumi Bauskā nav pieejami un, lai tos saņemtu, iedzīvotājiem jābrauc uz

4 Sakarā ar reformām medicīnas nozarē SIA „Bauskas slimnīca” ir pārprofilēta par aprūpes slimnīcu un šādā statusā strādā

kopš 2010.gada 1.septembra. Slimnīcā vairs neveic neatliekamas ķirurģiskas operācijas un ir slēgta dzemdību nodaļa.



17

Rīgu vai Jelgavu. Līdz ar to pagarinās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas

laiks un novadā pieejamo kvalificēto speciālistu resursi netiek pilnībā izmantoti, jo

valsts liegusi finansējumu.

Valsts nosaka, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP)

saņemšana valsts iedzīvotājiem dzīvībai bīstamās situācijās 75 – 80% gadījumos

tiks nodrošināta 15 minūšu laikā no NMP pakalpojuma pieteikšanas brīža, tomēr

prakse rāda, ka kritiskos gadījumos (piemēram, uz Via Baltica notikušajiem

negadījumiem), tas netiek nodrošināts. Bauskas novads ir iekļuvis 20 – 25 %

gadījumos, kuriem netiek nodrošināta savlaicīga NMP.

Ārstniecības iestāžu reģistrā nav iekļauta neviena ģimenes ārsta prakses vieta

Dāviņu pagastā, tur nav pieejami arī nekādi citi veselības aprūpes pakalpojumi.

Zobārstniecības pakalpojumi nav pieejami Brunavas, Ceraukstes, Vecsaules un

Dāviņu pagastos.


NMP pakalpojumu pieejamība novada iedzīvotājiem un tūristiem;

Slimnīcas statusa maiņa uz daudzprofilu slimnīcu.

Saistība ar citiem

sektoriem

Transports – negadījumos uz Via Baltica savlaicīga palīdzības sniegšana;

Izglītība un kultūra – sociālā drošība ļauj cilvēkam iesaistīties kultūras un

izglītības pasākumos.

7.attēls. Bauskas novada veselības un sociālo pakalpojumu attīstība



18

2.7. Kultūra

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils paredz materiālo un nemateriālo kultūras vērtību

saglabāšanu un izmantošanu kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, nacionālās

piederības akcentēšanā un atpazīstamības veidošanā caur izglītību, radošajām

industrijām u.c.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums –Telpiskās attīstības perspektīva

nosaka, ka kultūras mantojuma nozare ieņem nozīmīgu vietu ne vien kultūras un

izglītības sistēmā, bet arī reģionālajā attīstībā, būvniecībā, tūrismā, vēstures un

tehnikas izpētē, sociālo problēmu, tajā skaitā bezdarba risināšanā. Attīstoties šai

nozarei, tiek celta iedzīvotāju pašapziņa un veidojas lepnums par savu piederību

Zemgales kultūrvēsturiskajam novadam, tiek risinātas identitātes un pēctecības

problēmas.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka nepieciešams

saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas

kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo

identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Raksturojums

novadā

Nozīmīgākie kultūrvēstures pieminekļi un objekti novadā ir: Bauskas pils, Bauskas

vecpilsēta, Bauskas pilskalns, Mežotnes pils (Mežotnes pagasts), Bruknas muiža

(Dāviņu pagasts), Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas Rātsnams. Novadā darbojas

5 muzeji. Bauskas novadā ir 33 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, t.sk. 17

arheoloģijas, 9 arhitektūras un 7 mākslas pieminekļi.

Kopumā Bauskas novadā darbojas vairāk nekā 60 dažādu veidu amatierkolektīvi,

kuros piedalās aptuveni 1180 dalībnieki; katrā pagastā kā minimums ir iespēja dejot

vai dziedāt. Amatiermākslas kolektīvos nodarbojas 4,24 dalībnieki uz 100

iedzīvotājiem, jeb par 37% vairāk kā vidēji valstī.

Bauskas novadā darbojas 19 bibliotēkas. 2010.gadā kopējais Bauskas novada

bibliotēku pakalpojumu lietotāju skaits bija 30 % no visiem Bauskas novada

iedzīvotājiem.

Institūcijas/

organizācijas

novadā

Muzeji: Bauskas pils muzejs, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs

(Bauskā), Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas filiāle (Mašīnu muzeja izstāde) (Codes

pagasts), Zemnieku sēta un lauksaimniecības mašīnu muzejs (Gailīšu pagasts), Viļa

Plūdoņa memoriālā māja – muzejs „Lejenieki” (Ceraukstes pagasts).

Bauskas Centrālā bibliotēka un tās 18 struktūrvienības – 1 Bauskā (bērnu

bibliotēka), 1 Dāviņu pagastā, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Gailīšu un Īslīces

pagastos katrā pa 2 un Mežotnes un Vecsaules pagastos katrā pa 3.

Kopš 2011.gada maija par Bauskas novada kultūras darba organizēšanu un visām

kultūras norisēm ir atbildīgs Bauskas Kultūras centrs, kas ir Bauskas novada

pašvaldības iestāde, kuras ietvaros darbojas Bauskas Kultūras centrs (Bauska),

Īslīces Kultūras nams (Īslīces pagasts), Daudzfunkcionālais centrs „Strēlnieki”

(Mežotnes pagasts), Kultūras centrs „Kamarde” (Gailīšu pagasts), Ceraukstes tautas

nams (Ceraukstes pagasts), Grenctāles kultūras nams (Brunavas pagasts), Kultūras

centrs „Dāvis” (Dāviņu pagasts), Vecsaules kultūras darba organizators (Vecsaules

pagasts) un Codes kultūras darba organizators (Codes pagasts).

Iepriekšējā darbība Saskaņā ar Bauskas Kultūras centra apkopoto informāciju ik gadu Bauskas novadā

notiek vairāk nekā 550 kultūras pasākumi. Vairāki no tiem jau kļuvuši par tradīciju,



19

t.sk. vairāki starptautiski pasākumi, kuru norisi apmeklē ne vien cilvēki no Latvijas,

bet viesi no ārvalstīm.

Nodrošinātas telpas kultūras un sabiedriskajām aktivitātēm pilsētā un pagastu

centros.


Ilgtermiņa plānu un stratēģiju trūkums, lai iekļautu kultūras pasākumus

kultūrtūrisma apritē;

Kultūras un tūrisma pakalpojuma sniedzēju nepietiekama sadarbība;

Bibliotēku infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nepietiekama attīstība;

Radošuma trūkums.


Kultūras pasākumu mārketings un iekļaušana tūrisma apritē;

Kultūras un tūrisma pakalpojuma sniedzēju sadarbība;

Jaunu tūrisma produktu izstrāde;

Kultūras / sabiedrisko centru darbības nodrošinājums;

Bibliotēkas – novada izglītības un kultūras centri.

Saistība ar citiem

sektoriem

Tūrisms – kopīgas novada mārketinga stratēģijas izstrāde un darbības plānošana/

īstenošana;

Izglītība – skolēnu un jauniešu izglītošana, kultūrvēsturiskā mantojuma

apzināšana.

8.attēls Bauskas novada izglītības un kultūras iestādes



20

2.8. Izglītība

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils paredz:

Veicināt skolu kā sociālo tīklojuma centru attīstību;

Izglītības kvalitātes pilnveidošana jauniešu radošo un inovācijas spēju sekmēšanai;

Veikt profesionālo orientāciju visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo

izglītībā, ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, asociācijām, IZM, pašvaldībām

koordinēt speciālistu pieprasījuma un nepieciešamo izglītības kvalitātes

saskaņošanu profesionālajā izglītībā reģiona un starp reģionu līmenī;

Attīstīt izglītības iestāžu studējošo prakses sasaisti ar ražojošo sektoru u.c.

Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums –Telpiskās attīstības perspektīva

paredz , ka Zemgales iedzīvotāji mūža garumā iegūst konkurētspējīgu pirmsskolas,

pamatizglītību un vidējo izglītību, profesionālo un augstāko izglītību iespējami tuvu

dzīves vietai, viņiem ir plašas iespējas paaugstināt savu kvalifikāciju vai

pārkvalificēties, piedalīties interešu izglītības un saturīga brīvā laika pavadīšanas

pasākumos. Turklāt izglītības programmu attīstība ir saskaņā ar darba devēju

vajadzībām un prognozēm, kā arī jānodrošina augstas kvalitātes pedagoģiskie kadri un

mācību bāze visām realizētajām izglītības programmām.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka nepieciešams

izglītībā iesaistīt radošuma kā vērtības izpratni.

Raksturojums

novadā

PII pakalpojumi ir pieejami Bauskā, kā arī pirmsskolas izglītības grupas pie skolām

Gailīšu, Ceraukstes, Codes, Īslīces, Brunavas, Mežotnes, Vecsaules pagastos.

Bauskas novadā 2010./2011. mācību gadā darbojās 14 vispārizglītojošās skolas – 8

pamatskolas (1.–9. klase), 4 vidusskolas (1.–12. klase), 1 speciālā internātpamatskola

un 1 internātvidusskola, kurās kopā mācās 3157 izglītojamie. 2011.gadā darbu uzsāka

Bauskas valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.

Bauskā tiek nodrošināta profesionālās ievirzes un interešu izglītība (skatīt 7.attēlu).

Institūcijas/organi

zācijas novadā

Bauskas novada pašvaldības kompetenci izglītības jomā īsteno „Bauskas novada

Izglītības pārvalde”, kas ir Bauskas novada pašvaldības iestāde.

Bauskas novadā darbojas 2 izglītības iestādes un 8 pirmsskolas grupas pie izglītības

iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas un 14 vispārizglītojošās

skolas. 2011.gadā darbu uzsāka Bauskas valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.

Bauskā darbojas trīs profesionālās ievirzes izglītības iestādes– Bauskas Mākslas skola,

Bauskas Mūzikas skola un Bauskas Bērnu un jaunatnes sporta skola, un viena interešu

izglītības iestāde Bērnu un jauniešu centrs.

Iepriekšējā

darbība

Būtiskākās pārmaiņas izglītības jomā tika veiktas 2009.gada augustā, kad tika pieņemti

Bauskas novada domes lēmumi par Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādes

„Codes sākumskola” likvidēšanu, pašvaldības izglītības iestādes „Bērzu pamatskola”

„Mežotnes pamatskola” un „Jaunsaules pamatskola” un Bauskas vakarskolas

reorganizāciju, lai optimizētu Bauskas novada izglītības iestāžu tīklu, līdz ar to

samazinot izdevumus izglītības iestāžu uzturēšanai, kā arī pedagogu darba samaksai.

Reorganizācija notika arī 2011.gadā, kad tika likvidēta Bauskas kristīgā pamatskola,

izveidota Bauskas Valsts ģimnāzija un Bauskas sākumskola.

2011.gadā Izglītības pārvalde sadarbībā ar Bauskas novada pagasta pārvalžu un



21

izglītības iestāžu pārstāvjiem ir izstrādājusi „Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla

attīstības un optimizācijas plānu 2011.–2013.gadam”.

Galvenās

problēmas

Izglītības iestāžu modernizācija un rekonstrukcija;

Bauskas novadā nav profesionālās izglītības iestādes;

Izglītības nodrošināšana atbilstoši novada specializācijai.

Galvenais

potenciāls

Kvalitatīvas izglītības nodrošinājums;

Sadarbība ar Rundāles novadu - Valsts profesionālās izglītības iestādes, kas

gatavo vidējā līmeņa speciālistus dažādās profesijās: Saulaines profesionālās

vidusskolas attīstība – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada

specializācijai.

Saistība ar citiem

sektoriem

Lauksaimniecība – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada specializācijai;

Tūrisms – speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada specializācijai;

Transports un loģistika - speciālistu sagatavošanai atbilstoši novada

specializācijai.



22

2.9. Apdzīvojums un Bauskas aglomerācija

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils paredz izstrādāt taktiku, kā padarīt Zemgali pievilcīgu no

Rīgas migrējošiem iedzīvotājiem, attīstot policentriskas apdzīvojuma struktūras

un centra specializāciju ar sociālo pakalpojuma klāsta pieejamību neatkarīgi no

dzīves vietas.


perspektīva paredz Zemgales attīstības centru tīklu veidi:

Dobele – Jelgava – Bauska – Aizkraukle – Jēkabpils – valsts un

pašvaldību administratīvo un citu pakalpojumu tīkls (kultūra, sports,

izglītība, veselība u.c.);

Dobele, Bauska, Jelgava, Aizkraukle, Jēkabpils – industriālo, loģistikas,

tehnoloģisko centru un parku tīkls.

Bauskas pilsētas īpašā loma reģionā, Latvijā ir:

Izglītības, veselības, kultūras un sporta reģionālais centrs kā virzītājspēks

Zemgales, Lietuvas pierobežai;

Starptautiskas un nacionālas nozīmes tūrisma, sporta, un atpūtas centrs;

Bauskas vēsturiskais centrs kā Latvijas dienvidu tūrisma vārti;

Konferenču, semināru u.tml. norises vieta;

Reģiona un valsts nozīmes industriālais un loģistikas centrs;

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes centrs.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka, ka nepieciešams

izvērst radošu pieeju migrācijai, piesaistot talantus, nevis tikai lētu darbaspēku.

Raksturojums

novadā

Bauskas novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī bija 27 826 iedzīvotāji.

Raksturīga ir iedzīvotāju koncentrēšanās Bauskas pilsētā un tās apkārtnē.

Ap Bauskas pilsētu ir izveidojušies ciemi, kuri pilnībā jau piekļaujas Bauskas

pilsētai. Bauskas pilsēta iekļaujas Rīgas aglomerācijā, tādejādi daļa Bauskas

iedzīvotāju iekļaujas Rīgas pilsētas darba tirgū (skatīt 8.attēlu).

Institūcijas/organizā

cijas novadā

Bauskas novada dome.

Pagastu pārvaldes.


Zemgales esošie attīstības centri līdz 2012.gadam izstrādātajam novada teritorijas

plānojumam no Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojuma 2006.–

2026.gadam (skatīt 14. attēlu).

Reģionālas

nozīmes

centrs

Vietējas

nozīmes

centri

Pirmā līmeņa centri

Bauska Rītausmas,

Uzvara

Bērzi, Ceraukste, Code, Dāviņi,

Ērgļi, Grenctāle, Jauncode,

Jaunsaule, Jumprava, Mežotne,

Ozolaine, Strēlnieks, Vecsaule


Bauskai piegulošo ciemu piekļaušanās, bet neiekļaušanās Bauskas pilsētā

(Elektriķi, Jauncode, Janeikas, Bērzkalni, Mūsa).

Kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim.



23


Visu līmeņu attīstības centru attīstība;

Bauskas pilsētas attīstība;

Bauskas Industriālā loģistikas parka attīstība 105 ha platībā.

Saistība ar citiem

sektoriem

Tūrisms – Bauskas pilsētas attīstība;

Transports – apvedceļa attīstība, starptautiskā sabiedriskā transporta

attīstība;

Izglītība – pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim

(skatīt 12.attēlu);

Kultūra - pakalpojumu pieejamība atbilstoši attīstības centra līmenim.

9.attēls. Rīgas aglomerācija



24

2.10. Pierobeža, pārrobežu sadarbība

Sektora politika

ilgtermiņā

ZPR ekonomikas profils pārrobežu sadarbības stiprināšanai ar Lietuvas

pilsētām un pašvaldībām paredz veidot:

vienotu informācijas telpu uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstībai;

savstarpēji saskaņotus plānošanas dokumentus, projektus;

uzlabot Zemgales iedzīvotāju lietuviešu valodas zināšanas;

attīstīt savstarpējo tehnisko un sociālo infrastruktūru;

attīstīt ātru un pieejamu transportu (Šauļi, Paņeveža u.c.);

attīstīt pieejamas dzīves vietas.


perspektīva nosaka, ka ļoti svarīgs apstāklis ir pierobežas teritorijas līdzvērtīga

attīstība un apdzīvotība, nodrošinot pierobežas iedzīvotājiem līdzvērtīgus

dzīves un darba apstākļus, transporta un sakaru pieejamību, maksimāli

samazinot izolētību un nomales efektu, kā arī veicināt robežas šķērsošanas

infrastruktūras attīstību un kvalitātes uzlabošanu saskaņā ar starptautiskajiem

standartiem.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam atzīst, ka pierobežas

teritoriju attīstību ietekmē daudzi faktori, kas summējoties darbojas kā

attīstību bremzējošie spēki.

Dokuments nosaka, ka jāattīsta pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm t.sk.

Lietuvu reģionālā un lokālā līmenī, veicinot kopīgu programmu, projektu un

vienotu stratēģiju izstrādi. Nepieciešams attīstīt jaunas kultūras kompetences

un starptautiskus sadarbības tīklus, lai gūtu labumu no citu valstu

ekonomiskās izaugsmes. Konkurētspējas nodrošināšanai valstij jāorientējas uz

proaktīvu darbību gan lokālas, gan starptautiskās politikas plānošanā un

īstenošanā.


Bauskas novads robežojas ar Lietuvu, novada administratīvais centrs ––

Bauskas pilsēta atrodas 19 km no Latvijas – Lietuvas robežas.

Bauskas novadu šķērso Via Baltica – valsts galvenais autoceļš A7 Rīga –

Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) – starptautiskās automaģistrāles E 67

(Helsinki – Tallina – Rīga – Paņeveža – Kauņa – Varšava – Pjotrkuva –

Tribunaļska – Vroclava – Klodzko – Belovesa – Nāhoda – Hradeckrālove –

Prāga) posms.

Bauskas novada Īslīces, Gailīšu un Brunavas pagasti tieši robežojas ar

Lietuvu.

Institūcijas/organizācijas

novadā

Galvenais partneris pārrobežu sadarbības attīstībai novadā ir novada dome,

tomēr arī nevalstiskās organizācijas iesaistās pārrobežu aktivitātēs un

projektos.

Pārrobežu partneri Lietuvā ir Biržu pašvaldība, Pasvales pašvaldība un

Pakrojas pašvaldība, sadarbība notiek arī ar Pluņģes un Radvilišķu pašvaldību.


Bauskas novads ir īstenojis vairākus pārrobežu projektus.

Jau vairāk kā 20 gadus tiek organizēts starptautisks veterānu basketbola

turnīrs ar Lietuvas Republikas Jonišķu, Jaunakmenes, Radvilišķu rajonu un

Bauskas novada veterānu komandu dalību, kā arī 2010.gada pavasarī Bauskā



25

tika sarīkotas basketbola un volejbola draudzības sacensības starp Jonišķu un

Bauskas jauniešiem.


Iedzīvotāju un tūristu plūsma starp Lietuvas pilsētām un Bausku ar

sabiedrisko transportu ir apgrūtināta, jo starptautiskie autobusu maršruti

caur Bausku brauc bez apstāšanās (Jābrauc uz Rīgu un tad atpakaļ uz

Bausku vai Lietuvu);

Pārrobežu piesārņojums;

Atšķirīgi normatīvi un noteikumi Latvijā un Lietuvā dabas un vides jomā

(HES, augu aizsardzība, fermu būvniecība pie upēm, u.c.);

Nepietiekama uzņēmēju sadarbība (izņemot amatniekus);

Nepietiekama tūrisma pakalpojumu sniedzēju sadarbība;

Nepietiekama informatīvā telpa tuvu esošām teritorijām.


Kopēji tūrisma maršruti ar Lietuvas pierobežas teritorijām, kopīgs

mārketings;

Industriālo parku sadarbība;

Transporta pakalpojumu attīstība;

Dabas vides teritoriju kopīgu;

Kopīgas informatīvās telpas veidošana.

Saistība ar citiem

sektoriem

Vides sektors – pārrobežu piesārņojums;

Tūrisms – kopēji maršruti;

Uzņēmējdarbība – amatnieku, tūrisma pakalpojuma sniedzēju, industriālo

parku sadarbība;

Transports – transporta pakalpojumu pieejamība starptautiskajā autobusa

satiksmē (pieturas);

Kultūra, sports – kopēji projekti.



26

3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi

3.1. Pašvaldības specializācija

Galvenā uzņēmējdarbības joma Bauskas novadā ir lauksaimniecība, attīstīta ir arī

lauksaimniecības produktu pārstrāde (skatīt 2.attēlu), kas kopumā atbilst definētajām Zemgales

novada un Latvijas perspektīvajām tautsaimniecības nozarēm. Bauskas novads jau vēsturiski ir

bijis novads ar attīstītu lauksaimniecību un produkcijas pārstrādi (Latvijas maizes klēts), ko

noteica auglīgo lauksaimniecības zemju esamība un laba galvaspilsētas Rīgas sasniedzamība. Tā

rezultātā veidojās turīgas lauku saimniecības.

Bauskas novadā ir nozīmīgi tūrisma resursi, t.sk. pils, muzeji, apskates objekti, upes,

nepiesārņota daba, u.c. Tas dod iespēju attīstīties kultūrvēsturiskajam tūrismam un aktīvajam,

dabas tūrismam. Nozīmīgs tūrisma resurss ir arī Bauskas vecpilsēta (skatīt 3.attēlu).

Bauskas novads atrodas arī Rīgas aglomerācijas ietekmes zonā, jo Rīga ir daudz labāk

sasniedzama nekā noteiktais reģiona centrs – Jelgava. Via Baltica– valsts galvenais autoceļš A7

Rīga – Bauska – Lietuvas robeža nodrošina cilvēku un transporta (arī kravu) plūsmas gan Rīgas,

gan Lietuvas virzienos. Ir sasaite ar starptautisko un starppilsētu satiksmes virzienu Krievija –

Daugavpils – Aizkraukle – Bauska – Eleja, Dobele, Liepāja. Bauskas atrašanās satiksmes mezglā

dod iespēju attīstīt Bauskas Industriālo un loģistikas parku, tam izbūvējot pieslēgumu

starptautiskajai automaģistrālei Via Baltica (skatīt 6.attēlu).

10.attēls. Perspektīvās attīstības nozares

Bauskas novada

perspektīvās

attīstības

nozares

Zemgales reģiona

perspektīvās

attīstības

nozares

Izglītība, zinātne, inovācijas

Lauksaimniecība

Pārtikas rūpniecība

Mežsaimniecība, kokapstrāde

Ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde

Metālapstrāde, mašīnbūve

Ķīmijas rūpniecība

Tekstilrūpniecība

Tūrisms

Lauksaimniecība

Pārtikas rūpniecība

Tūrisms un saistītie pak.

Transports un loģistika

Latvijas

perspektīvās

attīstības

nozares



27

Izvērtējot novada resursus un vērtības, novada specializācija ir:

lauksaimniecība un pārstrāde;

tūrisms un saistītie pakalpojumi;

transports un loģistika.

3.2. Nākotnes redzējums un ilgtermiņa prioritāte

Nākotnes redzējums 2030.gadam: Bauskas novads ir bagāts novads Zemgales centrā, kurā

cilvēki grib dzīvot un strādāt.

Novadā iedzīvotāji grib un var dzīvot, jo ir pieejami kvalitatīvi visi nepieciešamie pakalpojumi,

t.sk. kvalitatīva izglītība, nodrošināta tīra dabiskā vide, sakārtota sociālā un tehniskā

infrastruktūra. Novadā iedzīvotāji var strādāt, jo attīstās uzņēmējdarbība, ir darba vietas, uzlabojas

novada un Bauskas pilsētas sasniedzamība.

Novada attīstības vīzija ir vērsta uz to, lai ne tikai nepazaudētu, bet vēl vairāk attīstītu novada

resursus, kas palīdzēs novadu veidot par bagātu Latvijas teritoriju – bagātu ar ražojošiem

lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumiem, bagātu ar zinošiem un ekonomiski aktīviem

cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot un strādāt Bauskas novadā, jo tur ir pievilcīga un droša dzīves vide.

11.attēls. Bauskas novada ilgtermiņa stratēģiskais ietvars

Novada

attīstības

redzējums

Bauskas novads ir bagāts novads Zemgales centrā, kurā cilvēki grib

dzīvot un strādāt

Stratēģiskie

mērķi

Bauskas novada iedzīvotāji

var strādāt

Iedzīvotāji grib dzīvot Bauskas

novadā

Ilgtermiņa

prioritāte

Pievilcīga un droša dzīves un darba vide

Novada attīstības ilgtermiņa prioritāte ir pievilcīga un droša dzīves un darba vide. Prioritāte ir

vērsta uz dzīves vides sakārtošanu un attīstību- t.sk. drošu sociālo vidi un kvalitatīvu izglītību,

uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot dabas vides saglabāšanu un ilgtspēju.

Lai cilvēki gribētu dzīvot un strādāt Bauskas novadā, tiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņiem un

viņu bērniem būs nodrošināta kvalitatīva dzīves vide, būs darba iespējas, attīstīsies bizness, būs

jaukas atpūtas iespējas un droša vide ģimenei.

Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti, kas raksturo abu stratēģisko mērķu izpildi redzami 3.1.tabulā.

Stratēģiskā mērķa „Iedzīvotāji grib dzīvot Bauskas novadā” sasniegšanu raksturo rādītāji:

iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā slodze ar līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju proporcijas

pieaugumu. Stratēģiskā mērķa „Bauskas novada iedzīvotāji var strādāt” sasniegšanu raksturo

rādītāji: TAI rangs, bezdarba līmenis, kurš samazinās līdz zem vidējā Latvijas līmeņa (pašreiz ir

virs Latvijas vidējā) un ekonomiski aktīvo statistisko vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem

pieaugums.



28

Tabula 3.1. Bauskas novada attīstības izvērtēšanas pamatrādītāji

Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība

bāzes gadā

Vēlamā

attīstības

tendence

2030. gadā

Sasniedzamie rezultāti Datu

avots

1 TAI rangs 30. vieta (2010.

gads) 22. vieta VRAA

2 Iedzīvotāju skaits 27826 (01.01.2011) Nemainīgs vai palielinās PMLP

3 Demogrāfiskā slodze5 481 (01.01.2011)

t.sk. 211 līdz

darbspējas vecumam

Samazinās vai paliek

nemainīga demogrāfiskā

slodze, bet par 15%

palielinās darbaspējas

vecumu nesasniegušo

iedzīvotāju proporcija

PMLP

4 Bezdarba līmenis 10,8% (30.06.2011)

Zem vidējā Latvijas

līmeņa

NVA

5 Ekonomiski aktīvo

statistisko vienību

skaits uz 1000

iedzīvotājiem

35 (2009. gads)

20% pieaugums

CSP

Bauskas novada attīstības pamatvirzieni (specializācija) ir uzņēmējdarbības attīstība –

lauksaimniecība un produkcijas pārstrāde, tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, kā arī loģistikas

pakalpojumu attīstība, attīstot arī transporta infrastruktūru.

Novada attīstības pamatvirzieni atbilst Zemgales plānošanas reģiona attīstības uzstādījumiem un

pozicionē novadu Zemgales reģionā, Latvijā un Baltijā.

12.attēls. Bauskas novada pozicionējums reģionā, Latvijā un Baltijā, Eiropā

Bauskas novads

Zemgales reģionā

Bauskas novads Latvijā Bauskas novads Baltijā, Eiropā

Loģistikas pakalpojumu

centrs ar attīstītu

transporta infrastruktūru.

Maizes klēts –

lauksaimniecības produktu

ražošana un pārstrāde.

Bauska - reģiona nozīmes

attīstības centrs.

Novads atpazīstams ar

kultūrvēsturiskā un aktīvās

atpūtas tūrisma piedāvājumiem,

t.sk. Latvijas – Lietuvas

pārrobežu tūrisma maršrutiem.

5 Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā



29

4. Telpiskā attīstības perspektīva

Bauskas novada telpiskās attīstības iespējas sekmē novada specializācijas attīstību (skatīt

13.attēlu). Lauksaimniecības zemes aizņem lielāko daļu no lauku telpas, tajā ietilpst arī mežu

areāli. Tūrisma attīstības potenciālu pirmkārt nodrošina “Zelta loka” – Bauska – Mežotne –

Rundāle piļu kopīgs apskates maršruts, t.sk., velo maršruts “Velo pilis”. Transporta mezglu

krustpunkts un Lietuvas pierobeža veicina loģistikas un transporta attīstību.

Bauskas pilsēta ir reģiona nozīmes attīstības centrs, kura saplūšana ar piegulošajiem ciemiem jau

ir sākusies. Veidojas jauna Bauskas aglomerācija, paplašinās Bauskas pilsēta, pieaug tās kā

attīstības centra loma un nozīmīgums.

Starptautiskās un nacionālās nozīmes transporta attīstības ass, kura savieno Rīgu (caur lidostu arī

Eiropu) ar Bausku un tālāk ar Lietuvu ir labi attīstīta un turpina attīstīties. Diemžēl lielā satiksme

tiek virzīta caur Bauskas pilsētu, tādēļ būtiski nepieciešama ir apvedceļa ap Bauskas pilsētu izbūve. Novadu šķērsos Rail Baltica trase.

Mazāk attīstīta ir nacionālās nozīmes transporta horizontālās ass, kura savieno Bausku ar Liepāju

un Latgali (arī NVS valstīm). Tās turpmāka attīstība ir izšķiroši nozīmīga uzņēmējdarbības t.sk.

tūrisma attīstībai ne tikai Bauskas novadā, bet visā Zemgales reģionā. Arī reģionālās nozīmes

transporta attīstības virziens uz Nacionālās nozīmes centru Jelgavu, kur novada iedzīvotāji un

uzņēmēji saņem virkni nepieciešamo pakalpojumu prasa būtiskus uzlabojumus, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku.

13.attēls. Vēlamā telpiskā struktūra

Prioritāri attīstāmās teritorijas ir ap attīstības asīm un Bauskas pilsētas attīstības areāls.



30

4.1. Apdzīvojums un attīstības centri

Attīstības mērķi:

- Nodrošināt pakalpojumu pieejamību atbilstoši attīstības centra līmenim;

- Bauskas pilsētas attīstība par nacionālas nozīmes attīstības centru.

Uzdevumi (īstenošanai novada attīstības programmā un teritorijas plānojumā):

- Attīstīt pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbilstoši centra līmenim;

- Nodrošināt visu attīstības centru kvalitatīvu un ātru sasniedzamību;

- Nodrošināt Bauskas starptautisku kvalitatīvu sasniedzamību.

Sagaidāmie rezultāti (īstenojot novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu):

- Iedzīvotāju skaita pieaugums Bauskas pilsētā;

- Darbavietu skaita pieaugums novadā;

- Laika samazinājums nokļūšanai uz/ no novada centriem.

14.attēls. Bauskas novada apdzīvojums



31

Novada attīstībai ir noteikti attīstības centru līmeņi (skatīt 14.attēlu). Katram no attīstības centra

līmeņiem ir noteikta minimālā pakalpojumu pieejamība (skatīt 15.attēlu), kas pašvaldībai ir jānodrošina novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

15.attēls. Pakalpojumu pieejamība

Viensēta

Drošība

Veselība

Bibliotēkas

Kopienas infrastruktūra

Uzņēmējdarbības atbalsts

Tirdzniecības pakalpojumi

Speciālie pakalpojumiPārvalde

Transporta pakalpojumi

NMP

Primārā un sekundārā

veselības aprūpe

Ģimenes ārsti

PII

Ģimnāzija

Vidus skola

PII

*

Daudzfunkcionāli sporta un kultūras centri

Daudzfunkcionālie sabiedriskie centri

Sabiedriskā zāle

Starptautiskie, reģionālie un

vietējie autobusi

Reģionālie un vietējie

autobusi

Vietējie autobusi

*

Mobilā klase

Centrālā bibliotēka

*

UAI**

Internets

Aptieka

Bankomāts

Pasts, Pirts

5-6 g .grupas

Sākum-skola

Bankomāts

Pasts

Specializētie un lielveikali

Plaša patēriņa

preču veikali

Sabiedriskās kārtības nodaļa

Pirts

Policija

Novada dome

Pagasta pārvaldes

Auto veikals Plaša

patēriņa preču veikali

Izglītība

Reģionālās nozīmes centrs – Bauska

Novada nozīmes centri

Vietējās nozīmes centri – ciemi

Ciemi

*

*

* - ir pieejami atsevišķi pakalpojumi** - Uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas (industriālais parks, biznesa inkubators, amatniecības centrs, NVO, TIC u.c.)

4.2. Lauksaimniecības teritoriju attīstība


- Lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšana;

- Lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība.


- Speciālistu sagatavošana lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes jomā

- Vecināt lauksaimnieku kooperācija LIZ meliorācijas sistēmu uzturēšanā;

- Sīko lauksaimnieku iesaiste tūrisma pakalpojumu sniegšanā un citās jomās (piemēram,

amatniecība);




32

- Lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpnīcu attīstība;

- Jaunas darbavietas it īpaši lauksaimniecības produkcijas pārstrādes jomā;

- Lauksaimnieku un pašvaldības sadarbība ar Saulaines profesionālo vidusskolu speciālistu

sagatavošanā un iesaistē darba tirgū.

4.3. Tūrisms


- Bauskas novada kā tūrisma galamērķa atpazīstamība; Latvijas dienvidu vārti, Bauska-

pilsēta, kur satiekas; trīs sudraba upju pilsēta;

- Zemgales tūrisma „Zelta loka” attīstība (Bauska, Mežotne, Rundāle);

- Bauskas vecpilsētas „Sudraba loka” attīstība (Bauskas pils, Sv.Gara baznīca, Rātsnams);

- Iekļaušanās Latvijas un Lietuvas tūrisma maršrutos.


- Tūrisma produktu attīstība;

- Sadarbība starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, Lietuvā;

- Tūrisma infrastruktūras attīstība;

- Starptautiskā sabiedriskā transporta kustības attīstība;

- Kvalitatīvas profesionālas izglītības pieejamība tūrisma specialitātēs;

- Sadarbības sekmēšana ar citiem sektoriem – lauksaimniecību (t.sk. sīkajiem

zemniekiem), amatniecību, kultūru un izglītību.


- Jaunas darba vietas tūrisma pakalpojumu jomā;

- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoma pieaugums;

- Bauskas starptautiskās sasniedzamības pieaugums.

4.4. Dabas vides ilgtspēja un iesaiste ekonomikas attīstībā


- Vides, dabas resursu, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtspējīgu apsaimniekošanu

līdzsvarā ar uzņēmējdarbības attīstību.


- Nodrošināt intensīvās lauksaimniecības attīstību līdzsvarā ar novadā esošajām dabas

vērtībām;

- Ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespēju apzināšana;



33

- Dabas teritoriju efektīvāka izmantošana uzņēmējdarbībā (galvenokārt, tūrismā,

rekreācijā);

- Vienotu dabas aizsardzības principu ieviešana pārrobežu ietekmes teritorijās.


- Skaidri definēti principi intensīvās lauksaimniecības attīstības iespējām novadā;

- Pilnveidota infrastruktūras tūrisma attīstībai dabas teritorijās;

- Samazināta novada atkarība no ārējiem energoresursiem;

- Izstrādāts un saskaņots vienots regulējums ar Lietuvas pierobežas pašvaldībām kopīgo

dabas resursu apsaimniekošanā.

4.5. Transports


- Transporta maģistrālo līniju attīstība līdzsvarā ar novada ekonomiskās attīstības

vajadzībām un vides aizsardzības principiem;

- Reģionālās un vietējās transporta infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes attīstība

novada un kaimiņu novadu centru sasniedzamības nodrošināšanai.


- Bauskas apvedceļa izbūve, tranzīta plūsmas novirzīšanai;

- Rail Baltica dzelzceļa līnijas atzaru izbūves lobēšana6;

- Maģistrālo autotransporta trašu apkalpes zonas noteikšana;

- Maršruta Liepāja –Daugavpils ceļa virziena attīstība;

- Transporta un loģistikas parka infrastruktūras izveide;

- Alternatīvo energoresursu pieejamības veicināšana.


- Uzlabota autotransporta satiksmes drošība Bauskas pilsētā;

- Izveidoti transporta plūsmas apkalpošanas pakalpojumi, kas nodrošina darba vietas un

ekonomiskās aktivitātes pieaugumu;

- Nodrošināta Zemgales reģiona iekšēja un ārēja sasniedzamība pa horizontālo asi;

- Izveidoti priekšnosacījumi privāto uzņēmēju piesaistei loģistikas parkam;

6 Rail Baltica ("Baltijas dzelzceļš"), viens no Transeiropas transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T)

prioritārajiem projektiem.



34

- Pēc nepieciešamības pieejami alternatīvie energoresursi auto transportam, t.sk dabas

gāze, elektro-pieslēgumi u.c.

4.6. Inženierinfrastruktūra


- Kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi iedzīvotājiem;

- Radīti priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai.


- Uzsākto ŪK projekta realizācija;

- Veikt priekšdarbus ģeotermālās enerģijas izmantošanai (izpēte, pilotprojekti, investori);

- ILP teritorijā izbūvēt 110 kV elektropārvades līniju un jaunu 110/20 kV apakšstaciju.


- Centralizētai ŪK sistēmai pieslēgto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums;

- Vides piesārņojuma samazinājums;

- Vietējā kurināmā īpatsvara pieaugums energoresursu patēriņā;

- Uzlabota siltumapgādes sistēmas energoefektivitāte.

4.7. Bauskas pilsētas vēlamie attīstības virzieni

Attīstības mērķis:

- Pakalpojumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitātes un sasniedzamības palielināšana;

- Kvalitatīvas dzīves un darba vides izveide.


- Bauskai piegulošo (pietuvojošos) ciemu iekļaušana Bauskas pilsētā;

- Bauskas aglomerācijas attīstība un/vai nacionālas nozīmes attīstības centra statusa

iegūšana;

- Vecpilsētas iekļaušana tūrisma apritē;

- Ražošanas un loģistikas telpas attīstība, t.sk. Loģistikas parka izveide un attīstība;

- Apvedceļa izbūve;

- Dzīvojamās telpas attīstība (skatīt 16.attēlu).




35

- Pieaug Bauskas iedzīvotāju skaits;

- Pieaug jaundzimušo skaits;

- Darbavietu skaita pieaugums.



36

16.attēls. Bauskas pilsētas telpiskās attīstības perspektīva



37

5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam ir ilgtermiņa plānošanas

dokuments. Stratēģijā ir noteikta novada attīstības vīzija, ilgtermiņa attīstības prioritātes un

stratēģiskie mērķi. Stratēģijas īstenošana ir tieši saistīta ar novada attīstības programmas (AP)

īstenošanu, kurā ir noteiktas rīcības septiņu gadu periodam un investīciju plāns 3 gadiem. AP ir

stratēģiskajā daļā izvirzīto stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanas instruments, kurš ietver

rīcības plānu un investīciju plānu (skatīt 17.attēlu). Lai tuvinātu Bauskas novada ilgtermiņa mērķu

sasniegšanu no 2012. līdz 2018.gadam paredzēts īstenot 29 uzdevumus atbilstoši 5 izvirzītājām

vidēja termiņa attīstības prioritātēm (skatīt Bauskas novada attīstības programmu

2012.–2018.gadam novada domes mājas lapā).

17. attēls. Intervences loģiskā ķēde

Par novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam un novada attīstības programmas

2012.–2018.gadam īstenošanas uzraudzību atbildīga ir Bauskas novada pašvaldības iestādes

„Bauskas novada administrācija”. Stratēģijas un Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības

procesā tiks iesaistītas Bauskas novada pašvaldības struktūrvienības un iestādes.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju drīkst aktualizēt, ja nemainās ilgtermiņa attīstības redzējums

(vīzija) un stratēģiskie mērķi.

Vajadzības

Ilgtermiņa stratēģiskais mērķis

AP vidēja termiņa prioritāšu stratēģiskie

mērķi

Projektu mērķi

Ietekme

Rezultāti

Produkts/ process

Ieguldījumi



38

Īstenojot AP investīciju plāna projektus, tiek veikts nepārtraukts situācijas un paveikto darbu

monitorings, un katra projekta sasniegtā atbilstības novērtējums pret plānoto. Attīstības

programmas rīcību rezultāti tiek vērtēti atbilstoši prioritāšu stratēģiskajiem mērķiem noteiktajiem

sākotnējiem un rezultātu sasniegšanas rādītājiem. Vienu reizi 3 gados par 3 gadu periodu tiek

sagatavots vienots uzraudzības ziņojums „Pārskats par Bauskas novada attīstības programmas

2012.–2018.gadam un attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam īstenošanu”. Programmas un

stratēģijas īstenošanas uzraudzības ziņojums tiek izskatīts Vides un attīstības komitejā.

Tabulā 4.3 ir definēti 6 Bauskas novada attīstības pamatrādītāji, ar kuru palīdzību novērtēt

Bauskas novada attīstību kopumā un salīdzināt Bauskas novada attīstību ar citu Latvijas novadu

attīstību.

Tabula 5.1. Bauskas novada attīstības izvērtēšanas pamatrādītāji

Nr. Rādītājs Rādītāja vērtība

bāzes gadā

Rādītāja

vērtība

pārskata gadā

Vēlamā

attīstības

tendence 2030.

gadā

Datu avots

1 TAI rangs 30. vieta (2010.

gads)

VRAA

2 Iedzīvotāju skaits 27826 (01.01.2011) PMLP

3 Demogrāfiskā slodze 481 (01.01.2011)

t.sk. 211 līdz

darbspējas vecumam

PMLP

4 Bezdarba līmenis 10,8% (30.06.2011)

NVA

5 Ekonomiski aktīvo

statistisko vienību

skaits uz 1000

iedzīvotājiem

35 (2009. gads) CSP

Par Bauskas novada attīstības pamatrādītāju datu apkopošanu un analīzi ir atbildīga Bauskas

novada pašvaldības iestādes „Bauskas novada administrācija” Attīstības un plānošanas nodaļa.

Izvērtēto rādītāju rezultāti tiks iekļauti ikgadējā pārskatā un pārskatā par 3 gadu periodu, kurā

Attīstības programmas un Stratēģijas īstenošanas uzraudzības ietvaros Bauskas novada attīstības

pamatrādītājus ir iespējams pārskatīt un nepieciešamības gadījumā mainīt vai papildināt, t.sk.,

veicot aptauju par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi novadā, papildus iekļaut jautājumus, kas ir

aktuāli konkrētajā laika periodā vai specifiski kādā atsevišķā jomā.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas trīs gadu uzraudzības ziņojuma

struktūra ir sekojoša:

Ievads, kurā ietverts uzraudzības pārskata mērķis, laika periods, par kādu pārskats

sagatavots, pārskata struktūra un uzraudzības ziņojuma sagatavošanā iesaistītās

institūcijas;

Vispārīgs pašvaldības attīstības raksturojums, kuru izstrādā, balstoties uz iepriekš definēto

pamatrādītāju izmaiņu analīzi;

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas īstenošana, kurā izvērtē,

balstoties uz definētajiem vidēja termiņa prioritāšu īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem;

Par katru vidēja termiņa prioritāti sniedz šādu informāciju:

o rezultatīvo rādītāju sasniegumi, to sakritība ar iepriekš plānoto saistībā ar ieguldīto

finanšu apjomu;



39

o rezultatīvo rādītāju sasniegumu ietekme uz teritorijas attīstību;

o ja konstatētas novirzes no plānotā, tad pamatojums;

o secinājumi un priekšlikumi.

Kopējie secinājumi un secinājumi pa mērķiem un uzdevumiem;

Priekšlikumi attīstības programmas aktualizēšanai, rīcības plāna aktualizēšanai, kā arī

uzraudzības sistēmas pilnveidošanai;

Izmantotās informācijas avoti.

Perioda noslēgumā, pamatojoties uz stratēģisko mērķu un ilgtermiņa mērķa sasniegšanas

progresu, tiek veikts sasniegtā un ietekmes novērtējums un gatavoti priekšlikumi novada attīstības

programmas izstrādei nākamajam periodam. Lai iegūtu iedzīvotāju viedokli par īstenotajiem

projektiem, to rezultātiem un ietekmi tiks veikta iedzīvotāju aptauja, kuras rezultāti tiks izmantoti

arī nākošās attīstības programmas izstādei.



40

6. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem

Sabiedrības līdzdalības kārtību nosaka 2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr.970 „Sabiedrības

līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Noteikumi paredz sabiedrības līdzdalību

attīstības programmas un stratēģijas izstrādes dažādos posmos, gan esaistoties darba grupās, gan

piedaloties sabiedriskajās apspriedēs, vai izsakot savu viedokli par attīstības programmu (interneta

vietnē, komentāros, presē utm).

Bauskas novada iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kura notika laikā no 2011.gada 30.maija līdz

15.jūnijam. Aptaujas mērķis – radīt iespēju novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem izteikt savu

viedokli par Bauskas novada attīstības perspektīvām, apmierinātību ar esošajiem pakalpojumiem

un citiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujas rezultātā tika iegūta informācija no

91 respondentiem, kas ņemta vērā nosakot Bauskas novada nākotnes attīstības prioritātes, kā arī

plānojot turpmākos projektus. Bauskas novada dome 2010.gadā bija rīkojusi pirmo iedzīvotāju

aptauju par novada attīstības perspektīvām, šīs aptaujas rezultātā novada dome saņēma 612

respondentu aizpildītas anketas (2010. un 2011.gada iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas rezultāti

Attīstības programmas 2012.-2018.gadam 1.1 un 1.2.pielikumi).

Darba grupu semināri stratēģijas sagatavošanas procesā 2012.gada janvārī un februārī notika visos

pagastos un Bauskas pilsētā: 09.01. Mežotnes pagastā, 13.01. Dāviņu pagastā, 16.01. Codes

pagastā, 20.01. Vecsaules pagastā, 23.01. Brunavas pagastā, 27.01. Īslīces pagastā; 30.01. Gailīšu

pagastā, 03.02. Ceraukstes pagastā un 06.02. Bauskas pilsētā.

Pārrobežu un pārnovadu darba grupas sanāksme notika 28.februārī notika Bauskas pilsētā,

sanāksmē piedalījās pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, VARAM, Zemgales plānošanas

reģiona, Bauskas novada, Rundāles novada, Vecumnieku novada, Iecavas novada, kā arī no

Lietuvas: Biržu pašvaldības, Pasvales pašvaldības, Pakrojas pašvaldības. Kopā sanāksmē bija 29

dalībnieki. Semināra laikā tika pārrunāti jautājumi, kas nozīmīgi apkārtējo pašvaldību sadarbībai

to attīstībai.

Pamatojoties uz Bauskas novada domes 2012.gada 22.marta ārkārtas sēdes lēmumu Bauskas

novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012.–2030.gadam 1.redakcija nodota sabiedriskai

apspriešanai. Sabiedriskās apspriešana notika no 2012.gada 23.marta līdz 16.aprīlim. Sabiedriskās

apspriešanas sanāksme notika 10. aprīli Bauskā. Tajā bija 13 dalībnieki. Izteiktie komentāri tika

protokolēti un ir atbilstoši iestrādāti stratēģijas dokumentā.



41

Izmantotie skaidrojumi

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija – ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments,

kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums,

mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un

laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un

ieinteresētajām pusēm.

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta

priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.

Stratēģiskais mērķis – konkrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas

pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un

kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās

vērtības.



42

Izmantotie saīsinājumi

Skaidrojums Skaidrojums

AP Attīstības programma LVC Latvijas valsts ceļi

AS Akciju sabiedrība LVĢMC Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola LVM Latvijas valsts meži

BKC Bauskas Kultūras centrs Mbit/s Megabiti sekundē

BSP Bioķīmiskais skābekļa patēriņš MK Ministru kabinets

CKS Centralizētā kanalizācijas sistēma MPa Megapaskāls

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija MW Megavats

CSP LR Centrālā statistikas pārvalde NACE Eiropas Savienības ekonomiskās darbības veidu

klasifikators

CŪS Centralizētā ūdensapgādes sistēma NAI Notekūdeņu attīrīšanas ietaises

Dn Nominālais diametrs NFI Norvēģijas finanšu instruments

dnn Diennakts NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

DUS Degvielas uzpildes stacija NVO Nevalstiskā organizācija

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai PII Pirmsskolas izglītības iestāde

ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju

fonds PMLP Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde

EEZ Eiropas Ekonomikas zona PVN Pievienotās vērtības nodoklis

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds RAL 21.03.2002. LR likums „Reģionālās attīstības likums”

EK Eiropas Komisija RAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

ES Eiropas Savienība RPIVA Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

ESF Eiropas Sociālais fonds SAC Sociālās aprūpes centrs

EUR Eiro SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

FIA Starptautiskā automobiļu federācija SUDAT Lauku saimniecību uzskaites datu tīkls

GMI Garantētais minimālais ienākums SV Suspendētās vielas

GRS Gāzes regulēšanas stacija SVID Stiprās, vājās puses, iespējas un draudi

ĢĀP Ģimenes ārsta prakse TAI Teritorijas attīstības indekss

ha Hektārs TEN–T Trans–Eiropas autoceļu tīkls

IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis TIC Tūrisma informācijas centrs

IK Individuālais komersants TIT Teritoriālās informācijas tīkls

ILP Industriālais un loģistikas parks TP Teritorijas plānojums

IZM Izglītības un zinātnes ministrija UR Uzņēmumu reģistrs

JSPA Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ŪAS Ūdens attīrīšanas stacija

KF Kohēzijas fonds VA Valsts aģentūra

km Kilometrs VARAM LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija7

km2 Kvadrātkilometrs VEC Veselības ekonomikas centrs

kPa Kilopaskāls VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma

kV Kilovolts VID Valsts ieņēmumu dienests

ĶSP Ķīmiskais skābekļa patēriņš VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra

LAD Lauku atbalsta dienests VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

LIZ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

LLP Latvijas–Lietuvas programma VVBIS Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma

LR Latvijas Republika VZD Valsts zemes dienests

Ls Lats ZPR Zemgales plānošanas reģions

LŠSP Latvijas–Šveices sadarbības programma ZS Zemnieku saimniecība

7 Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2010 rīkojumu Nr.676 „Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrijas likvidācijas nodrošināšanu” ar 01.01.2011. Vides ministrijai tiek pievienota Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija un tiek izveidota jauna iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Documents

Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija …...Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.–2030.gadam Sagatavoja SIA „Konsorts” un SIA „Konsultanti”