2013. gada martā

Šādu apzīmējumu nolemts lietot jau pierastā LEADER vietā nākošajā plānošanas periodā. Tas iesāksies nākamgad un turpināsies septiņus gadus. Eiropas lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) finansējums vietējo rīcību atbalstam varētu būt 45 miljoni LVL jeb 5% no visa Lauku attīstības plāna finansējuma kopumā, savukārt Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds (EJZF) šīm aktivitātēm piešķirs ap10 miljoniem LVL. Ir plānota vietējo rīcības

Informatīvais materiāls projektu iesniedzējiem

BIEDRĪBANO SALACAS LĪDZ RŪJAI

„Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” (SVVA)grupu (VRG) teritoriālā reforma un tiks noteikts iedzīvotāju skaits vienai VRG – tas būs 10000-65000 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka šobrīd daļai no mazajām VRG draudzīgi jāapvienojas, lai nākotnē veiksmīgi piesaistītu ES līdzekļus savai teritorijai. Par labu Latvijas mazo un vidējo pilsētu iedzīvotājiem būs nākamā perioda noteikums, ka finansējumu „sabiedrības virzītai vietējai attīstībai” apgūs pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 15000. Noteikums - iedzīvotāju

skaits pilsētās nedrīkstēs pārsniegt 49% no pārējās teritorijas iedzīvotāju skaita. VRG no jauna izstrādās savas teritorijas integrētās attīstības Stratēģijas. Tas, iespējams, būs sarežģītāk nekā iepriekšējā periodā, jo atbalstu projektiem VRG varēs saņemt no vairākiem fondiem, tātad- stratēģijas izstrādes grupai būs jāapgūst kompetences par visu fondu prioritātēm, darbības mehānismiem, likumdošanu.

www.nosalacaslidzrujai.lvIzdevumu var lasīt arī internetā

Kontakti: 29188612, vidzeme@llkc.lv

2

Ar ELFLA finansējumu tiks atbalstītas sekojošas aktivitātesVietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas: ( aptuveni 40% no kopējā finansējuma)

-Mikrouzņēmuma un mazā uzņēmējdarbība laukos-Sociālās sfēras uzņēmējdarbība-Īsās piegādes ķēdes (pārtika, pakalpojumi)-Apmācības saistībā ar iepriekšējā perioda aktivitātēm

Iniciatīvas vietu/telpu potenciāla attīstībai (aptuveni 15% no kopējā finansējuma)-Dzīves telpa ( kopienu iedzīvotāju pulcēšanās un brīvā laika pavadīšana)-Daba un kultūrvide-Maza apmēra infrastruktūra. -Sociālās vides uzlabošana

Starp teritoriālā un starpvalstu sadarbība (aptuveni 15% no kopējā finansējuma)-VRG sadarbība nacionālā līmenī.-Starpvalstu sadarbība starp vietējām rīcības grupām ES valstīs un arī LEADER pieejai līdzīgas aktivitātes.VRG darbības nodrošināšana.(līdz 25% no kopējā finansējuma)

Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds atbalstīs sekojošas aktivitātes: -Jaunu darba vietu izveide- Piekrastes uzņēmējdarbības dažādošana, attīstīšana un mūžizglītība- Vides resursu vairošana- Sociālās labklājība - Zivsaimniecības kopienas nozīmes stiprināšana

! EJZF finansējumu saņems VRG, kurām teritorijā ir jūras piekraste līnijas garums un ir reāls nodarbināto iedzīvotāju skaits zivsaimniecībā. Finansējums netiks VRG, kurām ir tikai iekšzemes ūdeņi- upes un ezeri. Ja šis priekšnoteikums īstenosies, VRG „No Salacas līdz Rūjai” turpmāk nesaņems EJZF finansējumu. Bez tam, EJZF tiek izstrādāti priekšlikumi, palielināt projektu apjomu no 20 000 līdz 100 000 LVL.

3

Dažādas ES SF uzraudzības komisijas un institūcijas, sekojot LEADER pieejas jeb metodes attīstībai un izplatībai visās dalībvalstīs, ir veikušas tās novērtējumu un devumu lauku teritoriju attīstībai. Vērtējums ir pozitīvs un, kā to atzīmē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja u.c.,

- LEADER pieejas prakse ir teicama un pārmantojama arī citās ES politikās. Vērtējums parāda, ka politiskā vide Eiropas Savienības administrācijā - plašākā izpratnē, ir atvērta pārmaiņām, demokrātijām un politikas veidošanai „no apakšas uz augšu”.

SVVA ir viena no ES piedāvātām metodēm, ko ES dalībvalstis var izmantot vietējās attīstības jautājumu risināšanā, un kuras īstenošanai var tikt piešķirts ES fondu finansējums. Ar vietējo līmeni tiek apzīmēta viendabīga teritorija, kuru apdzīvo 10 000 līdz 150 000 iedzīvotāju. SVVA nozīmīgākā priekšrocība ir priekšlikumu un iniciatīvu virzība „no apakšas uz augšu”. Šāda pieeja mobilizē iedzīvotājus noteiktu jautājumu risināšanai un teritorijas potenciāla attīstīšanai. Vietējā sabiedrība labāk pārvalda savus resursus, tai ir labāka izpratne par vietējām problēmām, kurām ir nepieciešams atbilstošs risinājums. Un vēl- kopienām ir lielāka piederības sajūta un atbildība par teritorijas attīstību. Tāpēc SVVA var būt efektīva tikai tādā gadījumā, ja tā veido uzticību starp teritorijā esošajām kopienām un formālajām pārvaldes struktūrām -pašvaldībām.

Nākamā perioda plānošanas vadības pārmaiņas tiek konstanti veiktas, tās parādās dažādos politiku veidošanas priekšlikumos. Viens no progresīvākajiem ir ES mēģinājums mazināt robežas starp politikām un finanšu instrumentiem, kas palīdz īstenot šīs dažādās politikas, piešķirot lielāku lomu vietējai iniciatīvai un spējai noteikt atbilstošākos risinājumus kopienas vajadzībām. Tātad, nākotnē mēs sagaidām sadarbību vairāku Strukturālo fondu starpā ar mērķi attīstīt lauku teritoriju. Rīcības grupas varēs saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un citiem. Šīs plānošanas izmaiņas ir mēģinājums skatīties integrēti, nevelkot robežas starp sektoriem un nozarēm. Fondi sadarbojas un koordinējas vienam mērķim, tāds ir Eiropas Parlamenta priekšlikums. Minētais priekšlikums paredz divus risinājumus, kas respektē vietējās iniciatīvas un kuru īstenošanai var tikt izmantoti iepriekš minētie ES fondi. Tie ir:

• Integrēts teritoriālais ieguldījums (ITI);

• Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA).

Ar integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem tiek saprastas mazo un vidējo pilsētu vai citu lauku teritoriālu vienību attīstības Stratēģijas, kas paredz integrētu pieeju, un var piesaistīt ES finansējumu šo stratēģiju īstenošanai.

Savukārt, sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir iedzīvotāju iniciatīvu pasākumi, kas paralēli integrētās Stratēģijas īstenošanai, paredz veicināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības noteikšanā, lemšanā par investīcijām un arī iesaistīšanā darbībās atbilstoši nolemtajam.

ir veikusi LEADER novērtējumu

nākotnes attīstību jomā

vietējā attīstība (SVVA)

Eiropas Savienības administratīvā vadība

Eiropas Savienības skatījums teritoriju

Ko ietver sevī sabiedrības virzīta

4

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju raksturo trīs pazīmes:

Jaunā perioda vietējās attīstības Stratēģijai būs precīzi jāatspoguļo vietējo kopienu vajadzības un tai būs jāparāda, kā vietējie un piesaistāmie resursi palīdzēs identificētās vajadzības atrisināt ilgtermiņā. Vietējai sabiedrībai ir jābūt aktīvi iesaistītai Stratēģijas izstrādē. Būs jābūt skaidram, kā vietējā sabiedrība uzņemsies atbildību par rezultātiem un, cik tā atbildīgi un pilnvērtīgi iesaistīsies stratēģijas īstenošanā. Lai gan stratēģija kalpo kā vadlīnijas vietējās attīstības jautājumu risināšanā, tai arī nākamajā periodā ir jābūt saskaņā ar attiecīgajai teritorijai saistošiem plānošanas dokumentiem. Sadarbība un saskaņa starp aktivitātēm, projektu

savstarpējā papildinātība par labu kopējam mērķim ir labas vietējās attīstības Stratēģijas kritērijs. Un tieši tas mums ir jāņem vērā strādājot pie jaunā perioda Stratēģijas.

Iepazīstoties ar esošo informāciju par SVVA, secinām, ka Eiropas Savienība vēlas piedāvāt izmantot SVVA pieeju, lai:

- mudinātu vietējās kopienas izstrādāt integrētas augšupejošas programmas situāciju un problēmu risināšanai,

- attīstītu kopienu kapacitāti, mudinātu uz inovācijām, attīstītu uzņēmējdarbību ,

- veicinātu vietējās sabiedrības atbildību un saimnieciskumu, sekmējot iedzīvotāju līdzdalību kopienu dzīvē, tādā veidā attīstot atbildības sajūtu par savu un savas kopienas dzīvi, kā arī nodrošinot iespēju, ka kopienas iesaistās ES mērķu sasniegšanā visās ES teritorijās ( starptautiskās sadarbības pasākumi).

Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” ir gatava atbildīgam darbam jaunās Stratēģijas izstrādē, iesaistot kopienu iniciatīvas grupas, aktivizējot iedzīvotājus un apkopojot visu viedokļus.

Stratēģiju izstrāde nākamajam plānošanas periodam

Vietējās teritorijas integrētās attīstības

TERITORIJA

STRATĒĢIJA

PARTNERĪBA

5

Stratēģijas realizēšana finiša taisnēBiedrības “No Salacas līdz Rūjai”

Rīcības plāna grozījumi

Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” mērķtiecīgi darbojas jau ceturto gadu. Par mūsu iedzīvotāju, nevalstiskā sektora, pašvaldību un uzņēmēju aktivitāti liecina raksturīgi salīdzinājumi skaitļu valodā.

Pirmajā konkursa kārtā 2009.gadā tika iesniegti 17 projektu pieteikumi. Piešķirtais finansējums bija 82 882.78 LVL, bet pieprasītais - daudz lielāks - 186 824.98 LVL.

Otrajā konkursa kārtā tika pieņemti 20 projekti ar pieprasīto kopsummu 301 995 LVL, pieejams finansējums bija 89254.25 LVL. 2012.gadā tika izsludināts III un IV projektu konkurss.

2012.gadā III konkursā biedrība izvērtēšanai pieņēma 48 projektus, kuru realizācijai būtu nepieciešami 456 477.65 lati. Atbalstīti tiks projekti par pieejamo finansējumu 200 425.09 latu apmērā.

IV projektu konkurss bija papildkārta pārtikas mājamatniecības atbalstam. Konkurss noslēdzās 2013.gada janvārī. Tika iesniegti 13 projekti. Katrs no iesniegtajiem projektiem ir unikāls ar savu ideju, ar vēlmi radīt sakārtotāku un pievilcīgāku mūsu dzīves telpu, lauku vidi vietējās rīcības grupas darbības teritorijā.

2013.gada sākumā, biedrība saņēma LAD vēstuli Nr. 10.9.3-11/13/44 par pasākumu „Vietējās attīstības stratēģijas” un „Vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšana prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana” papildus finansējuma piešķiršanu 133314.69 LVL apmērā. Papildfinansējuma apgūšana un Stratēģijas realizēšana pilnā apjomā ir jāveic līdz 2013.g. 31.decembrim,savukārt atbalstu saņēmušo projektu realizācija jāveic viena gada laikā.

Saskaņā ar LAD vēstulē norādīto un 37.punktu MK noteikumos Nr. 515., biedrībai “No Salacas līdz Rūjai” bija jāveic vietējās attīstības stratēģijas precizēšana un iesniegšana LAD.

Stratēģijā ir veikti sekojoši papildinājumi un labojumi:

• Papildināti punkti: 1.1.5. Aktivitātes LEADER pieejas īstenošanā, veikti apraksti par 2012.gadā īstenotajiem semināriem un publicitātes aktivitātēm.

• Stratēģijās Rīcības plānā ELFLA pasākumiem visā periodā no 2009-2013.g. tiks izlietoti 560783.09 LVL.

• Lai atvieglotu projektu izsludināšanu un vērtēšanu, ir apvienotas Rīcības „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” vienā aktivitātē: „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana.

BIEDRĪBANO SALACAS LĪDZ RŪJAI

6

Rīc

ība

Atb

alst

a ap

jom

s (%

pre

t ko

pēj

o

atb

alst

u)

Atb

alst

a ap

jom

s (L

s)*

Lau

ku a

ttīs

tīb

as p

rog

ram

mas

2

00

7.–

20

13.g

adam

p

asāk

um

s**

Mak

sim

ālā

atb

alst

a in

ten

sitā

te

(%)

Mak

sim

ālā

atti

ecin

āmo

iz

mak

su s

um

ma

vien

am

pro

jekt

am (

Ls)

Īste

no

šan

as

kārt

u s

kait

s u

n t

erm

iņš

Atb

alst

s u

zņēm

um

u r

adīš

anai

0%

0.0

03.

ass.

413

.„Lau

ku e

kon

om

ikas

daž

ādo

šan

a u

n

dzī

ves

kval

itāt

es v

eici

nāš

ana

viet

ējo

att

īstī

bas

st

ratē

ģiju

īste

no

šan

as t

erit

ori

jā”

Līd

z 5

0%

juri

dis

kām

un

fizi

skām

p

erso

nām

20 0

00

Paka

lpo

jum

u d

ažād

oša

na,

to

kv

alit

ātes

un

sas

nie

dza

mīb

as

no

dro

šin

āšan

a vi

etēj

iem

ie

dzī

votā

jiem

22

.86

%12

82

20.7

2LA

P 4

13. p

asāk

um

a -

2.a

ktiv

itāt

e „I

ekār

tu,

teh

nik

as, a

prī

koju

ma,

info

rmāc

ijas

teh

no

loģ

iju u

n p

rog

ram

mu

no

dro

šin

āju

ma

ieg

āde

un

uzs

tād

īšan

a u

n in

fras

tru

ktū

ras

izve

ide

pak

alp

oju

mu

pie

ejam

ībai

, kva

litāt

ei

un

sas

nie

dza

mīb

ai p

akal

po

jum

a sn

ieg

šan

as

viet

ā vi

etēj

iem

ied

zīvo

tājie

m”.

·

līd

z 9

0%

bie

drī

bām

un

n

od

ibin

āju

mie

m; S

LG lī

dz

100

%20

00

01.

kārt

a 20

09.

g.-3

pro

jekt

i,

·

līd

z 90

% v

ietē

jām

p

ašva

ldīb

ām;

200

00

2.k

ārta

20

10.g

.-4

pro

jekt

i,

·

līd

z 60

% ju

rid

iskā

m u

n

fizis

kām

per

son

ām.

200

00

3.kā

rta

2012

.g.-3

pro

jekt

i 4.

, 5. K

ārtā

3 p

roje

kti

Ied

zīvo

tāju

pu

lcēš

anās

vie

tu,

inte

rešu

izg

lītīb

as u

n b

rīvā

laik

a p

avad

īšan

as v

ietu

izve

ido

šan

a u

n a

tjau

no

šan

a kā

arī

mat

eriā

lu

un

ap

rīko

jum

a ie

gād

e

63,6

8%

3570

96,2

9LA

P 4

13.p

asāk

um

a -

2.a

ktiv

itāt

e „I

ekār

tu,

teh

nik

as, a

prī

koju

ma,

info

rmāc

ijas

teh

no

loģ

iju u

n p

rog

ram

mu

no

dro

šin

āju

ma

ieg

āde

un

uzs

tād

īšan

a , i

nfr

astr

ukt

ūra

s iz

veid

e sa

bie

dri

sko

akt

ivit

āšu

(ie

skai

tot

apm

ācīb

u u

n in

tere

šu k

lub

us,

ku

ltū

ras,

vi

des

aiz

sard

zīb

as ,

spo

rta

un

cit

as b

rīvā

la

ika

pav

adīš

anas

akt

ivit

ātes

) d

ažād

oša

nai

vi

etēj

iem

ied

zīvo

tājie

m”.

·

līd

z 9

0%

bie

drī

bām

un

n

od

ibin

āju

mie

m ;S

LG lī

dz

100

%20

00

01.

kārt

a 20

09.

g.-

4 p

roje

kti,

·

līd

z 90

% v

ietē

jām

p

ašva

ldīb

ām; S

LG lī

dz

100

%20

00

02

.kār

ta 2

010

.g.-1

0 p

roje

kti,

3.kā

rta

2011

.g.-5

pro

jekt

i ,

4.kā

rta-

2012

.g. 5

pro

jekt

i,20

13.g

. 5. K

ārtā

5 p

roje

kti

Lau

ksai

mn

iecī

bas

pro

du

ktu

ra

žoša

na,

pir

map

strā

de,

p

ārst

rād

e u

n p

irm

apst

rād

es

māj

as a

pst

ākļo

s.

13.4

6%75

46

6.0

21.

Akt

ivit

āte-

„Iek

ārtu

, teh

nik

as, a

prī

koju

ma,

in

form

ācija

s te

hn

olo

ģiju

un

pro

gra

mm

u

no

dro

šin

āju

ma

ieg

āde

un

uzs

tād

īšan

a ,

infr

astr

ukt

ūra

s iz

veid

e la

uks

aim

nie

cīb

as

pro

du

ktu

raž

oša

nai

un

pir

map

strā

dei

, ta

i ska

itā

paš

u s

araž

otā

s p

rod

ukc

ijas

iep

ako

šan

ai, k

ā ar

ī ilg

gad

īgo

au

gļk

op

ības

ku

ltū

rau

gu

(iz

ņem

ot

zem

enes

) st

ādu

ieg

āde,

st

ādīju

mu

bal

stu

sis

itēm

u ,

žog

u u

n ž

og

u

bal

stu

ieg

āde,

uzs

tād

īšan

a u

n s

tād

ījum

u

ierī

koša

na.

juri

dis

kai v

ai fi

zisk

ai p

erso

-n

ai, k

as r

ažo

vai

plā

no

raž

ot

lau

ksai

mn

iecī

bas

pro

du

ktu

s (

izņ

emo

t zi

vsai

mn

iecī

bas

) -

40

%. J

a fiz

iska

vai

juri

dis

ka p

erso

na

jau

nāk

a p

ar 4

0 g

adie

m-

+10

%, j

a p

roje

ktu

re

aliz

ē M

LA +

5%

līd

z +

10%

. Kā

arī j

uri

dis

ka p

erso

na,

ku

ra ir

PV

D

reģ

istr

ēts

pār

tika

s u

zņēm

um

s ,k

as

no

dar

bo

jas

ar la

uks

aim

nie

cīb

as

pro

du

ktu

pār

strā

di m

ājas

ap

stāk

ļos

vai j

uri

dis

ka p

erso

na,

ku

ra p

lān

o

uzs

ākt

min

ēto

no

dar

bo

šan

os-

50

%.

100

00

*1.

kār

ta 2

012

.g.-5

pro

jekt

i 2

. kār

tā 2

013

.g. 1

0 p

roje

kti

100

%5

6078

3.0

9

Vie

tējā

s at

tīst

ības

str

atēģ

ijas

rīc

ības

plā

ns

Lau

ku a

ttīs

tīb

as p

rog

ram

mas

2

00

7-2

013

.g.

gad

am p

asāk

um

a ‘’V

ietē

jās

attī

stīb

as s

trat

ēģij

as”

ietv

aro

s 2

00

9.-2

013

.g.

Rīc

ības

plā

na

gro

zīju

mi

2013

. g. m

artā

7

Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” paziņo par V kārtas atklāta projektu konkursa izsludināšanu „Lauku attīstības programmas 2007-2013.gadam” pasākuma

„Vietējās attīstības stratēģijas ” ietvaros 2009.-2013.gadam.Stratēģijas realizēšanai tiek izsludināts konkurss trim rīcībām

ar kopējo finansējumu (LVL) 125127.80

1.rīcība „Pakalpojumu dažādošana, to kvalitātes un sasniedzamības nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem”. Atbalsta apjoms ir 39864,16 LVL

2.rīcība „Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un atjaunošana.” Atbalsta apjoms ir 55848,53 LVL

3. rīcība „Lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde, pārstrāde un pirmapstrādes mājas apstākļos”. Atbilstoši MK noteikumu Nr.764. apakšpunktiem 3.1. un 3.2. Atbalsta apjoms ir 29415.11 LVL

Piektā projektu iesniegšanas kārta tiek paredzēta no 2013. gada 3.maija līdz 2013. gada 3. jūnijam.

Ar Stratēģiju, rīcību mērķiem, plānotajām darbībām un projektu vērtēšanas kritērijiem kā arī minimālo punktu skaitu pozitīva atzinuma saņemšanai var iepazīties: birojā- Valmierā Mūrmuižas ielā 9, darba dienās no 13.00 līdz 16.30 TEL: 64207459, mob.t. 29188612, e-pasts vidzeme@llkc.lv kā arī Lauku Atbalsta Dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv un biedrības mājas lapā www.nosalacaslidzrujai.lv

Projektu iesniegumi jāiesniedz: biedrības „No Salacas līdz Rūjai” birojā Valmierā Mūrmuižas ielā 9, līdz 2013. gada 3. jūnijam. Projektu iesniegumus var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu. Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā, projekta iesniegums nosūtāms Lauku atbalsta dienestam uz e-pastu lad@lad.gov.lv

projektu konkurss

Tiek izsludināts V kārtas

Biedrības “No Salacas līdz Rūjai” administratīvā vadītāja Daiga Siliņa

8

Oficiāli atklāts biedrības „ Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele” apmācību centrs Rūjienas novada tautskolā

IV kārtā atbalstītie projektiVeiksmīgi realizējas projektu konkursa

Projekta “Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele” apmācību centra iekārtošana” iesniedzēji ir Rūjienas novada mājamatnieki, kuri apvienojušies biedrība „“Rūjienas amatnieku biedrība „Rūzele””. Tie ir cilvēki ar lielu pieredzi dažādās amatniecības jomā – sākot no rokdarbiem, kalumiem un kokapstrādes - beidzot ar tradicionālas latviešu virtuves prasmju zinātājiem. Amatnieku apmācībām un pieredzes apmaiņai ir nepieciešamas labiekārtot telpas. Talkā nākusi Rūjienas novada dome - piešķirtas gaumīgi izremontētas telpas - līdzfinansējums projekta realizācijai. LEADER finansējums tiks izlietots apmācībām nepieciešamā aprīkojuma un mēbeļu iegādei.

Kopējās projekta izmaksas ir 6206.19 Ls, no tiem LEADER finansējums - 5585.57 Ls, biedrības līdzfinansējums ir 621 Ls.

2013.gada.19.februārī, Rūjienā, Skolas ielā 8a svinīgi, saviesīgi un latviski atklāja amatnieku biedrības „Rūzeles” tautskolas telpas, kurās pēc ēkas siltināšanas un visa 1.stāva remonta un aprīkojuma iegādes nu atsāksies aktīva darbība. Vērienīgais projekts veikts ar ES LEADER pasākumu finansiālo atbalstu un Rūjienas pilsētas domes ieguldījumu.

Visās telpās, kuras līkločos varēja izstaigāt ikviens, bija skatāmas nelielas izstādes kā apliecinājums rokdarbnieku un amatnieku varēšanai

un loģiskai vēlmei būt apvienotiem zem kopīga jumta. Acis priecēja visdažādāko tehniku rokdarbi, kas glīti gozējās plauktos, uz galdiem un palodzēm, un īpaši tiem pagatavotos stendos. Visi gatavoti ar mīlestību, un kādi no tiem pat izcili amatniecības paraugi, kuri lieliski varētu prezentēt mūsu valsti jebkur pasaulē.

Rūjienas novada tautskolas vadītāja Gita Zariņa teica paldies visiem, kuri piedalījušies un palīdzējuši šim notikumam tuvoties un īstenoties. Sveicēju pulks lielajā saimes zālē tik tikko satilpa, un katram bija kāds vēlējums.

Šī diena par īpaši emocionālu izvērtās bijušajai tautskolas vadītājai Anitai Vīksnai, kura atsaucās uzaicinājumam un ieradās uz svinīgo atklāšanu. Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins pateicās viņai par toreizējo ieguldījumu, kas zināmā mērā kalpo par paraugu šodienas centieniem. Apstākļi, protams, šodien ir nedaudz citi, uzsvari, uz kuriem balstās šodienas atjaunotā tautskolas darbība – citi. Otrreiz tajā pašā upē iekāpt nevar un arī nevajag. Pametuši skatu atpakaļ un novērtējuši visu labo, no kā vērts mācīties un ko aizgūt, šodienas tautskolas vadītāji un atbalstītāji raugās nākotnē. Skats nākotnē ir lielākais dzinulis un cerība labam rezultātam. Gita Zariņa uzsver, ka šis būs mūžizglītības centrs visa Rūjienas novada iedzīvotājiem. Ieklausoties cilvēku vēlmēs, tiks

organizēti semināri un kursi, dažādas apmācības un nodarbības, pie kam, cenšoties pēc iespējas piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, lai iedzīvotājiem viss būtu par brīvu. Paredzēts arī, pārstāvot iedzīvotāju intereses, startēt dažādos projektos, lai gūtu finansiālu atbalstu amatnieku darbnīcu izveidei un citas labas lietas. Gita Zariņa cer, ka ieviesīsies arī laba prakse savstarpējās pieredzes un iemaņu nodošanā gan paaudžu starpā, gan dažādu profesiju ietvaros. Iedzīvotāji jau ir izteikuši, ka vēlētos apgūt galda klāšanu, aušanu, saskarsmes prasmi u.c. Starp citu, galda klāšanu varēs apgūt ne tikai teorētiski, jo tautskolas virtuve jau ir aprīkota ar vajadzīgajām iekārtām un pat izmēģināta. Svinību viesi cienājās ar Gitas un Gunas ceptu gardu maizi un dažādām plātsmaizēm, kas tapušas jaunajā cepeškrāsnī.

Jau kādu brīdi pirms nama oficiālās atvēršanas, tur darbojās biedrība „Rūzeles”, kura ar tās vadītāju Gunu Ķiberi ir tautskolas sadarbības čaklākā partnere un ar kuru kopā ir realizēts sapnis par savām telpām, kur rosīties, mācīties, atpūsties un veidot interesantāku gan savu dzīvi, gan aktivizēt visu novadu.

Skaistās tautskolas telpas būs pieejamas ikvienam. Tās par brīvu varēs izmantot gan uzņēmumi kādiem nekomerciāliem mērķiem, gan biedrības un dažādas iedzīvotāju interešu grupas. Viss būs, viss notiks – sola labi iesāktais!

Amatnieku biedrības “Rūzeles” projekta atklāšana. No labās - Guna Ķibere, biedrības vadītāja, Guntis Gladkins- Rūjienas mērs, Gita Zariņa , Rūjienas tautskolas vadītāja!

Biedrības “No Salacas līdz Rūjai” administratīvā vadītāja Daiga Siliņa

9

Īstenots projekts „Mūžizglītības iespējas Ramatā”

Biedrība „Gadsimtu griežos” realizējusi projektu „Pīlēna Tima peldēšanas”

Pīlēna Tima projekta mērķis ir veicināt un atbalstīt bērnu un jauniešu iespēju piedalīties ūdenssporta aktivitātēs, kas sekmētu drošu un lietderīgu brīvā laika izmantošanu un veselīgu dzīvesveidu.

Projekts ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt jauniešu apmācību

Biedrība “Lauku atbalsta un izglītības centrs Ramata” dibināta 2005.gada ar mērķi sociāli aktivizēt Ramatas pagasta un apkārtējo teritoriju iedzīvotājus. Biedrība ir izvirzījusi uzdevumu – izveidot apmācību un informācijas centru, aktivizēt iedzīvotāju sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām, veicināt pašiniciatīvu, vēlmi apgūt ko jaunu. Mazsalacas novada dome ir galvenais biedrības sadarbības un atbalsta partneris- tā nodrošina telpas un līdzfinansējumu dažādiem biedrības ieviestajiem projektiem- tai skaitā arī šim LEADER projektam „Mūžizglītības iespējas Ramatā”. Biedrība ir iegādājusies visu paredzēto aprīkojumu- datoru ar programmatūrām, printeri, projektoru, ekrānu, diktofonu un fotokameru. Projekta rezultātā

sniegt palīdzību ūdens nelaimē nonākušam bērnam vai pieaugušam, apgūt prasmes pirmās palīdzības sniegšanā. Projekta ieviesēji norāda uz vēl vairākiem svarīgiem aspektiem- piemēram, iemācīt jaunietim novērtēt situāciju, analizēt sekas, saglabāt mieru un rīkoties adekvāti savām spējām.

iegūtā biroja tehnika ļaus kvalitatīvi veikt biedrībai paredzētos uzdevumus: izveidot apmācību un informācijas centru; aktivizēt sadarbību ar citām sabiedriskajām organizācijām, lai īstenotu dažādus kursus un apmācības; veicināt pašiniciatīvas veidošanos lauku iedzīvotāju vidū un indivīdu sociālo integrāciju sabiedrībā. Biedrības rīkotajos semināros un apmācībās, izmantojot datoru, projektoru un printeri, apmeklētāji saņems kvalitatīvāku informāciju. Izmantojot fotokameru un diktofonu tiks īstenots viens no biedrības mērķiem - pagasta kultūrvēsturiskā potenciāla apzināšana. Biedrība, izmantojot fotoaparātu un diktofonu, plāno izveidot pagasta vēsturisko karti ar pašreizējo ēku fotogrāfijām un to iemītnieku atmiņām. Izmantojot

Veiksmīgu projekta darbību nodrošinās iegādātais inventārs- desantnieku piepūšamās laivas, peldvestes un cits ūdens inventārs. Kopējie projekta finanšu resursi ir 2088.90 Ls, no tiem LEADER finansējums 1880.01 Ls, biedrības līdzfinansējums- 208.89 Ls.

projektā iegūto inventāru, tiks popularizēta NVO darbība, plašākām iedzīvotāju masām tiks dota iespēja iepazīties ar biedrības pieredzes apmaiņas braucienos redzētām un iegūtām zināšanām.

Pirmais seminārs ar jauno biroja tehniku notika pērn, 4. decembrī Ramatas pagasta pārvaldes zālē, kurā LAD ZRLP kontroles un uzraudzības daļas vadītāja vietniece Zenta Špate informēja par nekopto lauksaimniecības zemju apsekošanas rezultātiem, par pieļautām kļūdām un neprecizitātēm ES platību maksājumu iesniegumos un jaunu platību pieteikšanas iespējām. Kopējie projekta finanšu resursi ir 1476 Ls, no tiem LEADER finansējums ir 1328.40 Ls.

Ritvars Leitens , biedrības vadītājs

Rita Gluha , Biedrības “Lauku atbalsta un izglītības centrs Ramata” vadītāja

10

Skaņā kalna parka dižprojekts „Putni salido mājās”

Radošās Matīšu pagasta biedrības „Mati” projekts

Burtnieku novada Matīšu pagastā darbojas biedrība „Matīšu teātra, kultūras un izglītības biedrība „Mati”. Biedrība ir dibināta 2010. gadā ar mērķi sekmēt bērnu un jauniešu talantu un prasmju attīstību,

Mazsalacas novada domes projekts „Putni salido mājās” turpina jau aizsākto sadarbību LEADER finansējuma piesaistei Skaņākalna dabas parka labiekārtošanā. Ir veiksmīgi realizēts projekts – pastaigu taku iekārtošana, šobrīd dzīvē realizējas jauna ideja- dabas

pieaugušo mūžizglītības veicināšanu un kultūrvides saglabāšanu. LEADER projektu aktivitātēs biedrība iesaistās ar izstrādāto projektu „Apskaņošanas sistēmas iegāde”. Skaņu un studijas aprīkojums tiks lietots, organizējot

iepazīšana eksponējot interesantas putnu skulptūras. Tās būs gatavotas no koka, kuri savukārt izauguši Skaņā kalna parka teritorijā. Putnu dzīve tiks atainota visā pilnībā- gan ligzdas vīšana, gan barības meklējumi, pat dziesmas būs dzirdamas. Ar šo projektu tiks dots ieguldījums cilvēku

teātra izrādes un daudzveidīgus kultūras pasākumus Matīšu pagastā. Projekta kopējā vērtība ir 2701 LVL, LEADER finansējums paredzēts 2431 LVL.

izglītošanā, vērsta uzmanība dabas saudzēšanas izpratnes veidošanai un vēlmei atrasties skaistajā Latvijas dabā.

Kopējās projekta izmaksas ir 24 000 LVL, no tiem LEADER līdzfinansējums – 18 000 LVL

Nelda Bailīte, biedrības „Mati” valdes priekšsēdētāja.