2013. gada martā
Šādu apzīmējumu nolemts lietot jau pierastā LEADER vietā nākošajā plānošanas periodā. Tas iesāksies nākamgad un turpināsies septiņus gadus. Eiropas lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) finansējums vietējo rīcību atbalstam varētu būt 45 miljoni LVL jeb 5% no visa Lauku attīstības plāna finansējuma kopumā, savukārt Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds (EJZF) šīm aktivitātēm piešķirs ap10 miljoniem LVL. Ir plānota vietējo rīcības
Informatīvais materiāls projektu iesniedzējiem
BIEDRĪBANO SALACAS LĪDZ RŪJAI
„Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” (SVVA)grupu (VRG) teritoriālā reforma un tiks noteikts iedzīvotāju skaits vienai VRG – tas būs 10000-65000 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka šobrīd daļai no mazajām VRG draudzīgi jāapvienojas, lai nākotnē veiksmīgi piesaistītu ES līdzekļus savai teritorijai. Par labu Latvijas mazo un vidējo pilsētu iedzīvotājiem būs nākamā perioda noteikums, ka finansējumu „sabiedrības virzītai vietējai attīstībai” apgūs pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 15000. Noteikums - iedzīvotāju
skaits pilsētās nedrīkstēs pārsniegt 49% no pārējās teritorijas iedzīvotāju skaita. VRG no jauna izstrādās savas teritorijas integrētās attīstības Stratēģijas. Tas, iespējams, būs sarežģītāk nekā iepriekšējā periodā, jo atbalstu projektiem VRG varēs saņemt no vairākiem fondiem, tātad- stratēģijas izstrādes grupai būs jāapgūst kompetences par visu fondu prioritātēm, darbības mehānismiem, likumdošanu.
www.nosalacaslidzrujai.lvIzdevumu var lasīt arī internetā
Kontakti: 29188612, [email protected]
2
Ar ELFLA finansējumu tiks atbalstītas sekojošas aktivitātesVietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas: ( aptuveni 40% no kopējā finansējuma)
-Mikrouzņēmuma un mazā uzņēmējdarbība laukos-Sociālās sfēras uzņēmējdarbība-Īsās piegādes ķēdes (pārtika, pakalpojumi)-Apmācības saistībā ar iepriekšējā perioda aktivitātēm
Iniciatīvas vietu/telpu potenciāla attīstībai (aptuveni 15% no kopējā finansējuma)-Dzīves telpa ( kopienu iedzīvotāju pulcēšanās un brīvā laika pavadīšana)-Daba un kultūrvide-Maza apmēra infrastruktūra. -Sociālās vides uzlabošana
Starp teritoriālā un starpvalstu sadarbība (aptuveni 15% no kopējā finansējuma)-VRG sadarbība nacionālā līmenī.-Starpvalstu sadarbība starp vietējām rīcības grupām ES valstīs un arī LEADER pieejai līdzīgas aktivitātes.VRG darbības nodrošināšana.(līdz 25% no kopējā finansējuma)
Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds atbalstīs sekojošas aktivitātes: -Jaunu darba vietu izveide- Piekrastes uzņēmējdarbības dažādošana, attīstīšana un mūžizglītība- Vides resursu vairošana- Sociālās labklājība - Zivsaimniecības kopienas nozīmes stiprināšana
! EJZF finansējumu saņems VRG, kurām teritorijā ir jūras piekraste līnijas garums un ir reāls nodarbināto iedzīvotāju skaits zivsaimniecībā. Finansējums netiks VRG, kurām ir tikai iekšzemes ūdeņi- upes un ezeri. Ja šis priekšnoteikums īstenosies, VRG „No Salacas līdz Rūjai” turpmāk nesaņems EJZF finansējumu. Bez tam, EJZF tiek izstrādāti priekšlikumi, palielināt projektu apjomu no 20 000 līdz 100 000 LVL.
3
Dažādas ES SF uzraudzības komisijas un institūcijas, sekojot LEADER pieejas jeb metodes attīstībai un izplatībai visās dalībvalstīs, ir veikušas tās novērtējumu un devumu lauku teritoriju attīstībai. Vērtējums ir pozitīvs un, kā to atzīmē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja u.c.,
- LEADER pieejas prakse ir teicama un pārmantojama arī citās ES politikās. Vērtējums parāda, ka politiskā vide Eiropas Savienības administrācijā - plašākā izpratnē, ir atvērta pārmaiņām, demokrātijām un politikas veidošanai „no apakšas uz augšu”.
SVVA ir viena no ES piedāvātām metodēm, ko ES dalībvalstis var izmantot vietējās attīstības jautājumu risināšanā, un kuras īstenošanai var tikt piešķirts ES fondu finansējums. Ar vietējo līmeni tiek apzīmēta viendabīga teritorija, kuru apdzīvo 10 000 līdz 150 000 iedzīvotāju. SVVA nozīmīgākā priekšrocība ir priekšlikumu un iniciatīvu virzība „no apakšas uz augšu”. Šāda pieeja mobilizē iedzīvotājus noteiktu jautājumu risināšanai un teritorijas potenciāla attīstīšanai. Vietējā sabiedrība labāk pārvalda savus resursus, tai ir labāka izpratne par vietējām problēmām, kurām ir nepieciešams atbilstošs risinājums. Un vēl- kopienām ir lielāka piederības sajūta un atbildība par teritorijas attīstību. Tāpēc SVVA var būt efektīva tikai tādā gadījumā, ja tā veido uzticību starp teritorijā esošajām kopienām un formālajām pārvaldes struktūrām -pašvaldībām.
Nākamā perioda plānošanas vadības pārmaiņas tiek konstanti veiktas, tās parādās dažādos politiku veidošanas priekšlikumos. Viens no progresīvākajiem ir ES mēģinājums mazināt robežas starp politikām un finanšu instrumentiem, kas palīdz īstenot šīs dažādās politikas, piešķirot lielāku lomu vietējai iniciatīvai un spējai noteikt atbilstošākos risinājumus kopienas vajadzībām. Tātad, nākotnē mēs sagaidām sadarbību vairāku Strukturālo fondu starpā ar mērķi attīstīt lauku teritoriju. Rīcības grupas varēs saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās Attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un citiem. Šīs plānošanas izmaiņas ir mēģinājums skatīties integrēti, nevelkot robežas starp sektoriem un nozarēm. Fondi sadarbojas un koordinējas vienam mērķim, tāds ir Eiropas Parlamenta priekšlikums. Minētais priekšlikums paredz divus risinājumus, kas respektē vietējās iniciatīvas un kuru īstenošanai var tikt izmantoti iepriekš minētie ES fondi. Tie ir:
• Integrēts teritoriālais ieguldījums (ITI);
• Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA).
Ar integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem tiek saprastas mazo un vidējo pilsētu vai citu lauku teritoriālu vienību attīstības Stratēģijas, kas paredz integrētu pieeju, un var piesaistīt ES finansējumu šo stratēģiju īstenošanai.
Savukārt, sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir iedzīvotāju iniciatīvu pasākumi, kas paralēli integrētās Stratēģijas īstenošanai, paredz veicināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības noteikšanā, lemšanā par investīcijām un arī iesaistīšanā darbībās atbilstoši nolemtajam.
ir veikusi LEADER novērtējumu
nākotnes attīstību jomā
vietējā attīstība (SVVA)
Eiropas Savienības administratīvā vadība
Eiropas Savienības skatījums teritoriju
Ko ietver sevī sabiedrības virzīta
4
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju raksturo trīs pazīmes:
Jaunā perioda vietējās attīstības Stratēģijai būs precīzi jāatspoguļo vietējo kopienu vajadzības un tai būs jāparāda, kā vietējie un piesaistāmie resursi palīdzēs identificētās vajadzības atrisināt ilgtermiņā. Vietējai sabiedrībai ir jābūt aktīvi iesaistītai Stratēģijas izstrādē. Būs jābūt skaidram, kā vietējā sabiedrība uzņemsies atbildību par rezultātiem un, cik tā atbildīgi un pilnvērtīgi iesaistīsies stratēģijas īstenošanā. Lai gan stratēģija kalpo kā vadlīnijas vietējās attīstības jautājumu risināšanā, tai arī nākamajā periodā ir jābūt saskaņā ar attiecīgajai teritorijai saistošiem plānošanas dokumentiem. Sadarbība un saskaņa starp aktivitātēm, projektu
savstarpējā papildinātība par labu kopējam mērķim ir labas vietējās attīstības Stratēģijas kritērijs. Un tieši tas mums ir jāņem vērā strādājot pie jaunā perioda Stratēģijas.
Iepazīstoties ar esošo informāciju par SVVA, secinām, ka Eiropas Savienība vēlas piedāvāt izmantot SVVA pieeju, lai:
- mudinātu vietējās kopienas izstrādāt integrētas augšupejošas programmas situāciju un problēmu risināšanai,
- attīstītu kopienu kapacitāti, mudinātu uz inovācijām, attīstītu uzņēmējdarbību ,
- veicinātu vietējās sabiedrības atbildību un saimnieciskumu, sekmējot iedzīvotāju līdzdalību kopienu dzīvē, tādā veidā attīstot atbildības sajūtu par savu un savas kopienas dzīvi, kā arī nodrošinot iespēju, ka kopienas iesaistās ES mērķu sasniegšanā visās ES teritorijās ( starptautiskās sadarbības pasākumi).
Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” ir gatava atbildīgam darbam jaunās Stratēģijas izstrādē, iesaistot kopienu iniciatīvas grupas, aktivizējot iedzīvotājus un apkopojot visu viedokļus.
Stratēģiju izstrāde nākamajam plānošanas periodam
Vietējās teritorijas integrētās attīstības
TERITORIJA
STRATĒĢIJA
PARTNERĪBA
5
Stratēģijas realizēšana finiša taisnēBiedrības “No Salacas līdz Rūjai”
Rīcības plāna grozījumi
Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” mērķtiecīgi darbojas jau ceturto gadu. Par mūsu iedzīvotāju, nevalstiskā sektora, pašvaldību un uzņēmēju aktivitāti liecina raksturīgi salīdzinājumi skaitļu valodā.
Pirmajā konkursa kārtā 2009.gadā tika iesniegti 17 projektu pieteikumi. Piešķirtais finansējums bija 82 882.78 LVL, bet pieprasītais - daudz lielāks - 186 824.98 LVL.
Otrajā konkursa kārtā tika pieņemti 20 projekti ar pieprasīto kopsummu 301 995 LVL, pieejams finansējums bija 89254.25 LVL. 2012.gadā tika izsludināts III un IV projektu konkurss.
2012.gadā III konkursā biedrība izvērtēšanai pieņēma 48 projektus, kuru realizācijai būtu nepieciešami 456 477.65 lati. Atbalstīti tiks projekti par pieejamo finansējumu 200 425.09 latu apmērā.
IV projektu konkurss bija papildkārta pārtikas mājamatniecības atbalstam. Konkurss noslēdzās 2013.gada janvārī. Tika iesniegti 13 projekti. Katrs no iesniegtajiem projektiem ir unikāls ar savu ideju, ar vēlmi radīt sakārtotāku un pievilcīgāku mūsu dzīves telpu, lauku vidi vietējās rīcības grupas darbības teritorijā.
2013.gada sākumā, biedrība saņēma LAD vēstuli Nr. 10.9.3-11/13/44 par pasākumu „Vietējās attīstības stratēģijas” un „Vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšana prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana” papildus finansējuma piešķiršanu 133314.69 LVL apmērā. Papildfinansējuma apgūšana un Stratēģijas realizēšana pilnā apjomā ir jāveic līdz 2013.g. 31.decembrim,savukārt atbalstu saņēmušo projektu realizācija jāveic viena gada laikā.
Saskaņā ar LAD vēstulē norādīto un 37.punktu MK noteikumos Nr. 515., biedrībai “No Salacas līdz Rūjai” bija jāveic vietējās attīstības stratēģijas precizēšana un iesniegšana LAD.
Stratēģijā ir veikti sekojoši papildinājumi un labojumi:
• Papildināti punkti: 1.1.5. Aktivitātes LEADER pieejas īstenošanā, veikti apraksti par 2012.gadā īstenotajiem semināriem un publicitātes aktivitātēm.
• Stratēģijās Rīcības plānā ELFLA pasākumiem visā periodā no 2009-2013.g. tiks izlietoti 560783.09 LVL.
• Lai atvieglotu projektu izsludināšanu un vērtēšanu, ir apvienotas Rīcības „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” vienā aktivitātē: „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana.
BIEDRĪBANO SALACAS LĪDZ RŪJAI
6
Rīc
ība
Atb
alst
a ap
jom
s (%
pre
t ko
pēj
o
atb
alst
u)
Atb
alst
a ap
jom
s (L
s)*
Lau
ku a
ttīs
tīb
as p
rog
ram
mas
2
00
7.–
20
13.g
adam
p
asāk
um
s**
Mak
sim
ālā
atb
alst
a in
ten
sitā
te
(%)
Mak
sim
ālā
atti
ecin
āmo
iz
mak
su s
um
ma
vien
am
pro
jekt
am (
Ls)
Īste
no
šan
as
kārt
u s
kait
s u
n t
erm
iņš
Atb
alst
s u
zņēm
um
u r
adīš
anai
0%
0.0
03.
ass.
413
.„Lau
ku e
kon
om
ikas
daž
ādo
šan
a u
n
dzī
ves
kval
itāt
es v
eici
nāš
ana
viet
ējo
att
īstī
bas
st
ratē
ģiju
īste
no
šan
as t
erit
ori
jā”
Līd
z 5
0%
juri
dis
kām
un
fizi
skām
p
erso
nām
20 0
00
Paka
lpo
jum
u d
ažād
oša
na,
to
kv
alit
ātes
un
sas
nie
dza
mīb
as
no
dro
šin
āšan
a vi
etēj
iem
ie
dzī
votā
jiem
22
.86
%12
82
20.7
2LA
P 4
13. p
asāk
um
a -
2.a
ktiv
itāt
e „I
ekār
tu,
teh
nik
as, a
prī
koju
ma,
info
rmāc
ijas
teh
no
loģ
iju u
n p
rog
ram
mu
no
dro
šin
āju
ma
ieg
āde
un
uzs
tād
īšan
a u
n in
fras
tru
ktū
ras
izve
ide
pak
alp
oju
mu
pie
ejam
ībai
, kva
litāt
ei
un
sas
nie
dza
mīb
ai p
akal
po
jum
a sn
ieg
šan
as
viet
ā vi
etēj
iem
ied
zīvo
tājie
m”.
·
līd
z 9
0%
bie
drī
bām
un
n
od
ibin
āju
mie
m; S
LG lī
dz
100
%20
00
01.
kārt
a 20
09.
g.-3
pro
jekt
i,
·
līd
z 90
% v
ietē
jām
p
ašva
ldīb
ām;
200
00
2.k
ārta
20
10.g
.-4
pro
jekt
i,
·
līd
z 60
% ju
rid
iskā
m u
n
fizis
kām
per
son
ām.
200
00
3.kā
rta
2012
.g.-3
pro
jekt
i 4.
, 5. K
ārtā
3 p
roje
kti
Ied
zīvo
tāju
pu
lcēš
anās
vie
tu,
inte
rešu
izg
lītīb
as u
n b
rīvā
laik
a p
avad
īšan
as v
ietu
izve
ido
šan
a u
n a
tjau
no
šan
a kā
arī
mat
eriā
lu
un
ap
rīko
jum
a ie
gād
e
63,6
8%
3570
96,2
9LA
P 4
13.p
asāk
um
a -
2.a
ktiv
itāt
e „I
ekār
tu,
teh
nik
as, a
prī
koju
ma,
info
rmāc
ijas
teh
no
loģ
iju u
n p
rog
ram
mu
no
dro
šin
āju
ma
ieg
āde
un
uzs
tād
īšan
a , i
nfr
astr
ukt
ūra
s iz
veid
e sa
bie
dri
sko
akt
ivit
āšu
(ie
skai
tot
apm
ācīb
u u
n in
tere
šu k
lub
us,
ku
ltū
ras,
vi
des
aiz
sard
zīb
as ,
spo
rta
un
cit
as b
rīvā
la
ika
pav
adīš
anas
akt
ivit
ātes
) d
ažād
oša
nai
vi
etēj
iem
ied
zīvo
tājie
m”.
·
līd
z 9
0%
bie
drī
bām
un
n
od
ibin
āju
mie
m ;S
LG lī
dz
100
%20
00
01.
kārt
a 20
09.
g.-
4 p
roje
kti,
·
līd
z 90
% v
ietē
jām
p
ašva
ldīb
ām; S
LG lī
dz
100
%20
00
02
.kār
ta 2
010
.g.-1
0 p
roje
kti,
3.kā
rta
2011
.g.-5
pro
jekt
i ,
4.kā
rta-
2012
.g. 5
pro
jekt
i,20
13.g
. 5. K
ārtā
5 p
roje
kti
Lau
ksai
mn
iecī
bas
pro
du
ktu
ra
žoša
na,
pir
map
strā
de,
p
ārst
rād
e u
n p
irm
apst
rād
es
māj
as a
pst
ākļo
s.
13.4
6%75
46
6.0
21.
Akt
ivit
āte-
„Iek
ārtu
, teh
nik
as, a
prī
koju
ma,
in
form
ācija
s te
hn
olo
ģiju
un
pro
gra
mm
u
no
dro
šin
āju
ma
ieg
āde
un
uzs
tād
īšan
a ,
infr
astr
ukt
ūra
s iz
veid
e la
uks
aim
nie
cīb
as
pro
du
ktu
raž
oša
nai
un
pir
map
strā
dei
, ta
i ska
itā
paš
u s
araž
otā
s p
rod
ukc
ijas
iep
ako
šan
ai, k
ā ar
ī ilg
gad
īgo
au
gļk
op
ības
ku
ltū
rau
gu
(iz
ņem
ot
zem
enes
) st
ādu
ieg
āde,
st
ādīju
mu
bal
stu
sis
itēm
u ,
žog
u u
n ž
og
u
bal
stu
ieg
āde,
uzs
tād
īšan
a u
n s
tād
ījum
u
ierī
koša
na.
juri
dis
kai v
ai fi
zisk
ai p
erso
-n
ai, k
as r
ažo
vai
plā
no
raž
ot
lau
ksai
mn
iecī
bas
pro
du
ktu
s (
izņ
emo
t zi
vsai
mn
iecī
bas
) -
40
%. J
a fiz
iska
vai
juri
dis
ka p
erso
na
jau
nāk
a p
ar 4
0 g
adie
m-
+10
%, j
a p
roje
ktu
re
aliz
ē M
LA +
5%
līd
z +
10%
. Kā
arī j
uri
dis
ka p
erso
na,
ku
ra ir
PV
D
reģ
istr
ēts
pār
tika
s u
zņēm
um
s ,k
as
no
dar
bo
jas
ar la
uks
aim
nie
cīb
as
pro
du
ktu
pār
strā
di m
ājas
ap
stāk
ļos
vai j
uri
dis
ka p
erso
na,
ku
ra p
lān
o
uzs
ākt
min
ēto
no
dar
bo
šan
os-
50
%.
100
00
*1.
kār
ta 2
012
.g.-5
pro
jekt
i 2
. kār
tā 2
013
.g. 1
0 p
roje
kti
100
%5
6078
3.0
9
Vie
tējā
s at
tīst
ības
str
atēģ
ijas
rīc
ības
plā
ns
Lau
ku a
ttīs
tīb
as p
rog
ram
mas
2
00
7-2
013
.g.
gad
am p
asāk
um
a ‘’V
ietē
jās
attī
stīb
as s
trat
ēģij
as”
ietv
aro
s 2
00
9.-2
013
.g.
Rīc
ības
plā
na
gro
zīju
mi
2013
. g. m
artā
7
Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” paziņo par V kārtas atklāta projektu konkursa izsludināšanu „Lauku attīstības programmas 2007-2013.gadam” pasākuma
„Vietējās attīstības stratēģijas ” ietvaros 2009.-2013.gadam.Stratēģijas realizēšanai tiek izsludināts konkurss trim rīcībām
ar kopējo finansējumu (LVL) 125127.80
1.rīcība „Pakalpojumu dažādošana, to kvalitātes un sasniedzamības nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem”. Atbalsta apjoms ir 39864,16 LVL
2.rīcība „Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un atjaunošana.” Atbalsta apjoms ir 55848,53 LVL
3. rīcība „Lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde, pārstrāde un pirmapstrādes mājas apstākļos”. Atbilstoši MK noteikumu Nr.764. apakšpunktiem 3.1. un 3.2. Atbalsta apjoms ir 29415.11 LVL
Piektā projektu iesniegšanas kārta tiek paredzēta no 2013. gada 3.maija līdz 2013. gada 3. jūnijam.
Ar Stratēģiju, rīcību mērķiem, plānotajām darbībām un projektu vērtēšanas kritērijiem kā arī minimālo punktu skaitu pozitīva atzinuma saņemšanai var iepazīties: birojā- Valmierā Mūrmuižas ielā 9, darba dienās no 13.00 līdz 16.30 TEL: 64207459, mob.t. 29188612, e-pasts [email protected] kā arī Lauku Atbalsta Dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv un biedrības mājas lapā www.nosalacaslidzrujai.lv
Projektu iesniegumi jāiesniedz: biedrības „No Salacas līdz Rūjai” birojā Valmierā Mūrmuižas ielā 9, līdz 2013. gada 3. jūnijam. Projektu iesniegumus var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu. Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā, projekta iesniegums nosūtāms Lauku atbalsta dienestam uz e-pastu [email protected]
projektu konkurss
Tiek izsludināts V kārtas
Biedrības “No Salacas līdz Rūjai” administratīvā vadītāja Daiga Siliņa
8
Oficiāli atklāts biedrības „ Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele” apmācību centrs Rūjienas novada tautskolā
IV kārtā atbalstītie projektiVeiksmīgi realizējas projektu konkursa
Projekta “Rūjienas amatnieku biedrības „Rūzele” apmācību centra iekārtošana” iesniedzēji ir Rūjienas novada mājamatnieki, kuri apvienojušies biedrība „“Rūjienas amatnieku biedrība „Rūzele””. Tie ir cilvēki ar lielu pieredzi dažādās amatniecības jomā – sākot no rokdarbiem, kalumiem un kokapstrādes - beidzot ar tradicionālas latviešu virtuves prasmju zinātājiem. Amatnieku apmācībām un pieredzes apmaiņai ir nepieciešamas labiekārtot telpas. Talkā nākusi Rūjienas novada dome - piešķirtas gaumīgi izremontētas telpas - līdzfinansējums projekta realizācijai. LEADER finansējums tiks izlietots apmācībām nepieciešamā aprīkojuma un mēbeļu iegādei.
Kopējās projekta izmaksas ir 6206.19 Ls, no tiem LEADER finansējums - 5585.57 Ls, biedrības līdzfinansējums ir 621 Ls.
2013.gada.19.februārī, Rūjienā, Skolas ielā 8a svinīgi, saviesīgi un latviski atklāja amatnieku biedrības „Rūzeles” tautskolas telpas, kurās pēc ēkas siltināšanas un visa 1.stāva remonta un aprīkojuma iegādes nu atsāksies aktīva darbība. Vērienīgais projekts veikts ar ES LEADER pasākumu finansiālo atbalstu un Rūjienas pilsētas domes ieguldījumu.
Visās telpās, kuras līkločos varēja izstaigāt ikviens, bija skatāmas nelielas izstādes kā apliecinājums rokdarbnieku un amatnieku varēšanai
un loģiskai vēlmei būt apvienotiem zem kopīga jumta. Acis priecēja visdažādāko tehniku rokdarbi, kas glīti gozējās plauktos, uz galdiem un palodzēm, un īpaši tiem pagatavotos stendos. Visi gatavoti ar mīlestību, un kādi no tiem pat izcili amatniecības paraugi, kuri lieliski varētu prezentēt mūsu valsti jebkur pasaulē.
Rūjienas novada tautskolas vadītāja Gita Zariņa teica paldies visiem, kuri piedalījušies un palīdzējuši šim notikumam tuvoties un īstenoties. Sveicēju pulks lielajā saimes zālē tik tikko satilpa, un katram bija kāds vēlējums.
Šī diena par īpaši emocionālu izvērtās bijušajai tautskolas vadītājai Anitai Vīksnai, kura atsaucās uzaicinājumam un ieradās uz svinīgo atklāšanu. Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins pateicās viņai par toreizējo ieguldījumu, kas zināmā mērā kalpo par paraugu šodienas centieniem. Apstākļi, protams, šodien ir nedaudz citi, uzsvari, uz kuriem balstās šodienas atjaunotā tautskolas darbība – citi. Otrreiz tajā pašā upē iekāpt nevar un arī nevajag. Pametuši skatu atpakaļ un novērtējuši visu labo, no kā vērts mācīties un ko aizgūt, šodienas tautskolas vadītāji un atbalstītāji raugās nākotnē. Skats nākotnē ir lielākais dzinulis un cerība labam rezultātam. Gita Zariņa uzsver, ka šis būs mūžizglītības centrs visa Rūjienas novada iedzīvotājiem. Ieklausoties cilvēku vēlmēs, tiks
organizēti semināri un kursi, dažādas apmācības un nodarbības, pie kam, cenšoties pēc iespējas piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, lai iedzīvotājiem viss būtu par brīvu. Paredzēts arī, pārstāvot iedzīvotāju intereses, startēt dažādos projektos, lai gūtu finansiālu atbalstu amatnieku darbnīcu izveidei un citas labas lietas. Gita Zariņa cer, ka ieviesīsies arī laba prakse savstarpējās pieredzes un iemaņu nodošanā gan paaudžu starpā, gan dažādu profesiju ietvaros. Iedzīvotāji jau ir izteikuši, ka vēlētos apgūt galda klāšanu, aušanu, saskarsmes prasmi u.c. Starp citu, galda klāšanu varēs apgūt ne tikai teorētiski, jo tautskolas virtuve jau ir aprīkota ar vajadzīgajām iekārtām un pat izmēģināta. Svinību viesi cienājās ar Gitas un Gunas ceptu gardu maizi un dažādām plātsmaizēm, kas tapušas jaunajā cepeškrāsnī.
Jau kādu brīdi pirms nama oficiālās atvēršanas, tur darbojās biedrība „Rūzeles”, kura ar tās vadītāju Gunu Ķiberi ir tautskolas sadarbības čaklākā partnere un ar kuru kopā ir realizēts sapnis par savām telpām, kur rosīties, mācīties, atpūsties un veidot interesantāku gan savu dzīvi, gan aktivizēt visu novadu.
Skaistās tautskolas telpas būs pieejamas ikvienam. Tās par brīvu varēs izmantot gan uzņēmumi kādiem nekomerciāliem mērķiem, gan biedrības un dažādas iedzīvotāju interešu grupas. Viss būs, viss notiks – sola labi iesāktais!
Amatnieku biedrības “Rūzeles” projekta atklāšana. No labās - Guna Ķibere, biedrības vadītāja, Guntis Gladkins- Rūjienas mērs, Gita Zariņa , Rūjienas tautskolas vadītāja!
Biedrības “No Salacas līdz Rūjai” administratīvā vadītāja Daiga Siliņa
9
Īstenots projekts „Mūžizglītības iespējas Ramatā”
Biedrība „Gadsimtu griežos” realizējusi projektu „Pīlēna Tima peldēšanas”
Pīlēna Tima projekta mērķis ir veicināt un atbalstīt bērnu un jauniešu iespēju piedalīties ūdenssporta aktivitātēs, kas sekmētu drošu un lietderīgu brīvā laika izmantošanu un veselīgu dzīvesveidu.
Projekts ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt jauniešu apmācību
Biedrība “Lauku atbalsta un izglītības centrs Ramata” dibināta 2005.gada ar mērķi sociāli aktivizēt Ramatas pagasta un apkārtējo teritoriju iedzīvotājus. Biedrība ir izvirzījusi uzdevumu – izveidot apmācību un informācijas centru, aktivizēt iedzīvotāju sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām, veicināt pašiniciatīvu, vēlmi apgūt ko jaunu. Mazsalacas novada dome ir galvenais biedrības sadarbības un atbalsta partneris- tā nodrošina telpas un līdzfinansējumu dažādiem biedrības ieviestajiem projektiem- tai skaitā arī šim LEADER projektam „Mūžizglītības iespējas Ramatā”. Biedrība ir iegādājusies visu paredzēto aprīkojumu- datoru ar programmatūrām, printeri, projektoru, ekrānu, diktofonu un fotokameru. Projekta rezultātā
sniegt palīdzību ūdens nelaimē nonākušam bērnam vai pieaugušam, apgūt prasmes pirmās palīdzības sniegšanā. Projekta ieviesēji norāda uz vēl vairākiem svarīgiem aspektiem- piemēram, iemācīt jaunietim novērtēt situāciju, analizēt sekas, saglabāt mieru un rīkoties adekvāti savām spējām.
iegūtā biroja tehnika ļaus kvalitatīvi veikt biedrībai paredzētos uzdevumus: izveidot apmācību un informācijas centru; aktivizēt sadarbību ar citām sabiedriskajām organizācijām, lai īstenotu dažādus kursus un apmācības; veicināt pašiniciatīvas veidošanos lauku iedzīvotāju vidū un indivīdu sociālo integrāciju sabiedrībā. Biedrības rīkotajos semināros un apmācībās, izmantojot datoru, projektoru un printeri, apmeklētāji saņems kvalitatīvāku informāciju. Izmantojot fotokameru un diktofonu tiks īstenots viens no biedrības mērķiem - pagasta kultūrvēsturiskā potenciāla apzināšana. Biedrība, izmantojot fotoaparātu un diktofonu, plāno izveidot pagasta vēsturisko karti ar pašreizējo ēku fotogrāfijām un to iemītnieku atmiņām. Izmantojot
Veiksmīgu projekta darbību nodrošinās iegādātais inventārs- desantnieku piepūšamās laivas, peldvestes un cits ūdens inventārs. Kopējie projekta finanšu resursi ir 2088.90 Ls, no tiem LEADER finansējums 1880.01 Ls, biedrības līdzfinansējums- 208.89 Ls.
projektā iegūto inventāru, tiks popularizēta NVO darbība, plašākām iedzīvotāju masām tiks dota iespēja iepazīties ar biedrības pieredzes apmaiņas braucienos redzētām un iegūtām zināšanām.
Pirmais seminārs ar jauno biroja tehniku notika pērn, 4. decembrī Ramatas pagasta pārvaldes zālē, kurā LAD ZRLP kontroles un uzraudzības daļas vadītāja vietniece Zenta Špate informēja par nekopto lauksaimniecības zemju apsekošanas rezultātiem, par pieļautām kļūdām un neprecizitātēm ES platību maksājumu iesniegumos un jaunu platību pieteikšanas iespējām. Kopējie projekta finanšu resursi ir 1476 Ls, no tiem LEADER finansējums ir 1328.40 Ls.
Ritvars Leitens , biedrības vadītājs
Rita Gluha , Biedrības “Lauku atbalsta un izglītības centrs Ramata” vadītāja
10
Skaņā kalna parka dižprojekts „Putni salido mājās”
Radošās Matīšu pagasta biedrības „Mati” projekts
Burtnieku novada Matīšu pagastā darbojas biedrība „Matīšu teātra, kultūras un izglītības biedrība „Mati”. Biedrība ir dibināta 2010. gadā ar mērķi sekmēt bērnu un jauniešu talantu un prasmju attīstību,
Mazsalacas novada domes projekts „Putni salido mājās” turpina jau aizsākto sadarbību LEADER finansējuma piesaistei Skaņākalna dabas parka labiekārtošanā. Ir veiksmīgi realizēts projekts – pastaigu taku iekārtošana, šobrīd dzīvē realizējas jauna ideja- dabas
pieaugušo mūžizglītības veicināšanu un kultūrvides saglabāšanu. LEADER projektu aktivitātēs biedrība iesaistās ar izstrādāto projektu „Apskaņošanas sistēmas iegāde”. Skaņu un studijas aprīkojums tiks lietots, organizējot
iepazīšana eksponējot interesantas putnu skulptūras. Tās būs gatavotas no koka, kuri savukārt izauguši Skaņā kalna parka teritorijā. Putnu dzīve tiks atainota visā pilnībā- gan ligzdas vīšana, gan barības meklējumi, pat dziesmas būs dzirdamas. Ar šo projektu tiks dots ieguldījums cilvēku
teātra izrādes un daudzveidīgus kultūras pasākumus Matīšu pagastā. Projekta kopējā vērtība ir 2701 LVL, LEADER finansējums paredzēts 2431 LVL.
izglītošanā, vērsta uzmanība dabas saudzēšanas izpratnes veidošanai un vēlmei atrasties skaistajā Latvijas dabā.
Kopējās projekta izmaksas ir 24 000 LVL, no tiem LEADER līdzfinansējums – 18 000 LVL
Nelda Bailīte, biedrības „Mati” valdes priekšsēdētāja.