te būtu logoSOLI PA SOLIM

LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI74 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

SOLI PA SOLIM

LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI

TREŠAIS PAPILDINĀTAIS IZDEVUMS

2011

2

Saturs Terminu skaidrojums .............................................................................................. 51. Lēmums par renovācijas uzsākšanu ................................................................. 72. Renovācijas finansējuma izvēle .......................................................................10

2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi ..............................................................................102.1.1. Uzkrājumi .........................................................................................102.1.2. Mērķa maksājumi ............................................................................10

2.2. Ārējie finanšu līdzekļi .................................................................................112.2.1. Bankas aizdevums ............................................................................112.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas ...................................................122.2.3. Trešās puses finansējums ................................................................12

2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” .............................................................................13

3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana ......................................................173.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums .......................................................17

3.1.1. Ēkas energoaudits ...........................................................................173.1.2. Tehniskā apsekošana .......................................................................183.1.3. Būvprojektēšana ...............................................................................193.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karte ....................................203.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevums ..........................................203.1.6. Būvprojekts .......................................................................................20

3.1.6.1. Tehniskais projekts ...........................................................203.1.7. Fasādes vienkāršota renovācija ......................................................213.1.8. Tāme ..................................................................................................21

4. Materiālu izvēle ..................................................................................................224.1. Risinājumi fasāžu siltināšanai ....................................................................22

4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas ................................234.1.2. Ventilējamā fasāde ...........................................................................24

4.2. Pagraba siltināšana ......................................................................................254.3. Bēniņu siltināšana .......................................................................................254.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana ...........................................................264.5. Logi................................................................................................................26

3

4.6. Inženiertīklu renovācija ............................................................................284.6.1. Elektrotīklu renovācija ...................................................................284.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācija ...............................................30

4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācija ..................................314.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēma ..........................................314.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūve .....................32

4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācija ....................................................325. Būvniecības uzņēmuma izvēle .......................................................................346. Būvniecības līgums ...........................................................................................387. Būvatļauja ...........................................................................................................398. Būvdarbi ............................................................................................................409. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu māju

siltumnoturības uzlabošanas pasākumos ...................................................4110. Būves pieņemšana ekspluatācijā ....................................................................4311. Apdrošināšana...................................................................................................44

11.1. Obligātā apdrošināšana ...........................................................................4411.2. Brīvprātīgā apdrošināšana ......................................................................44

11.2.1. Būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ............................................................................45

11.2.2. Būvniecības apdrošināšana ........................................................4511.2.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju)

apdrošināšana ............................................................................4511.2.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības

apdrošināšana ............................................................................4512. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un

ERAF līdzfinansējuma saņemšanai? ............................................................4713. Kā dzīvot renovētā mājā? ................................................................................4814. Labie piemēri ....................................................................................................4915. Pielikumi ............................................................................................................53

15.1. Kopsapulces protokols ..............................................................................5315.2. Aptaujas lapa .............................................................................................6115.3. Pilnvarojuma līgums .................................................................................6615.4. Būvniecības shēma ....................................................................................72

4

Ievads Jau vairāk nekā divus gadus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja pieteikt savas mājas renovācijai Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Tās ietvaros pieejamais finansējums ir 47,76 milj. latu. Līdzfinansējumu 50 vai pat 60 % apjomā savas mājas kopīpašuma renovācijai var piesaistīt ikviens, ja vairāk nekā puse daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem šādu lēmumu. Renovēto māju siltumenerģijas patēriņš apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, ir līdz pat 40 % mazāks. Siltumenerģijas un līdz ar to arī finansiālais ietaupījums nav vienīgas ieguvums. Mājas dzīvokļu īpašnieki līdz ar mājokļa renovāciju pagarina tās mūžu, uzlabo gan mājas ārējo izskatu, gan arī mikroklimatu telpās un sakārto apkārtējo vidi.Bukletā „Soli pa solim līdz mājas atjaunošanai” sniedzam ieteikumus mājas renovācijas pro-cesa organizēšanā un būvdarbu veikšanā, kā arī detalizētu informāciju, kā sagatavot projektu līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājas renovācijai. Tāpat piedāvājam iepazīties ar dažu jau renovēto māju dzīvokļu īpašnieku pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem, kas, cerams, būs jums labs piemērs un dos ierosmi sākt savas mājas renovācijas procesu. Papildu informācija par semināriem un jau renovēto daudzdzīvokļu māju pieredzi pieejama LR Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā www.em.gov.lv.

5

Terminu skaidrojums Būvju tehniskā apsekošana – būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss.

Dzīvoklis – daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca).

Dzīvokļa īpašnieks – dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļu īpašnieku kopība – pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļa īpašums – katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.

Dzīvojamā māja – ēka, kas nodota ekspluatācijā kā dzīvojamā māja.

Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.

Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana – organizatorisku un tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargā mājas, to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, kā arī nodrošina to izmantošanu paredzētajiem mērķiem visu kalpošanas laiku.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšana, kas ietver lēmumu pieņemšanu.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks – persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvalda dzīvojamo māju.

Ēkas fasādes vienkāršotā renovācija – ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovācija un logu nomaiņa, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšana, jumta ieseguma nomaiņa.

6

Energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komerc darbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektro enerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pār vadi, sadali vai tirdzniecību.

Ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.

Energoaudits – ēku un būvju apsekošanas un iegūto rezultātu analīzes procedūra, kuras mērķis ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā un izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus paredzot nepieciešamos pasākumus ne pamatotu enerģētisko zudumu novēršanai.

Iepirkuma procedūra – procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja iepirkuma priekšmeta līgumcena pārsniedz noteikto limitu.

Kopīpašumā esošās daļas – dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (to skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (to skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (to skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (to skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (to skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Rekonstrukcija – būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

Renovācija – būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elemen tus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.

Valsts atbalsta instrumenti – veidi, kādos valsts vai pašvaldība sniedz palīdzību juridiskām vai fiziskām personām (parasti paredzot noteikta apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs, noteiktā veidā un noteiktu mērķu sasniegšanai.

7

1. Lēmums par renovācijas uzsākšanu Viens no likumā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku pienākumiem ir dzīvojamās mājas pārvaldīšana, kas tiek īstenots, pieņemot lēmumus un slēdzot līgumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļa īpašnieku obligāto pārvaldīšanas darbību (piemēram, dzīvojamās mājas uzturēšana, mājas lietas vešana) nodrošināšanai parasti pilnvaro pārvaldnieku (piemēram, dzīvokļu īpašnieku izveidotu biedrību, SIA vai fizisko personu, kas sniedz pārvaldīšanas pakalpojumus), noslēdzot ar viņu rakstveida pārvaldīšanas līgumu.Atšķirībā no obligātajām pārvaldīšanas darbībām, kas dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina, jo to kā obligātu īpašnieka pienākumu nosaka likums, dzīvojamās mājas siltināšana ir dzīvokļu īpašnieku izvēle, jo saistībā ar dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumiem veiktās darbības pieder pie citām pārvaldīšanas darbībām.Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Vēlmi veikt dzīvojamās siltināšanu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki jeb dzīvokļu īpašnieku kopība izsaka, pieņemot lēmumus. Lēmumi tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Šis likums nosaka arī katra dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumus pārvaldīšanas darbībām paredzēto izdevumu atlīdzināšanā.Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otro daļu, dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt šādos veidos:

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (likuma 19. pants);•nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (likuma 20. pants);•citādi savstarpēji vienojoties (likuma 21. pants).•

Pieņemot lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Pielikums nr. 1), jāievēro šādas likuma prasības:

kopsapulce tiek sasaukta pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka •iniciatīvas; uz kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku •kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību;dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas •sarakstā; dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.•

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu. Ja dzīvokļa īpašniekam nav iespējas piedalīties kopsapulcē, viņš var rakstveidā kādu pilnvarot sevi pārstāvēt. Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, pilnvarā jāiekļauj datums, paraksts, kā arī dokumenta autora nosaukums. Tāpat pilnvarā jābūt norādītam pilnvarojuma apjomam.

8

Pieņemot lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (Pielikums nr. 2), – aptaujas veidā, jāievēro šādas likuma prasības:

pārvaldnieks, dzīvokļa īpašnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona •katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret attiecīgā lēmuma pieņemšanu; termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja •dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu;par balsošanas rezultātiem aptaujas ierosinātājs sagatavo balsošanas protokolu un piecu •darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Balsošanas protokolā norāda:1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto

termiņu;2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus; 3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;4) citas būtiskas ziņas par balsojumu;5) ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties, ir visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās. Tas nozīmē, ka visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas gadījumā nav jāievēro tās likumā noteiktās lēmumu pieņemšanas procedūras, kas attiecinātas uz lēmumu pieņemšanu aptaujas formā vai kopsapulcē. Pretendējot uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, dzīvokļu īpašnieku lēmumā ir jābūt iekļautai šādai papildu informācijai:

1) pieņemtajam lēmumam par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju;2) norādītām renovācijas darbu izmaksām; 3) norādītai pilnvarotajai personai, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt

citas ar ERAF finansējuma saņemšanu saistītās darbības;4) atsevišķai katra dzīvokļa īpašnieka piekrišanai lēmumam par dzīvokļu logu nomaiņu.

Visi iepriekš norādītie lēmumu pieņemšanas veidi nav savstarpēji pakārtoti, proti, sākotnēji nav jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, lai izlemtu, kuri jautājumi turpmāk tiks izlemti kādā no citiem lēmumu pieņemšanas veidiem. Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja par balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. (..) Lai pieņemtais lēmums iegūtu juridisku spēku, tas jānoformē rakstveidā, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma noteikumiem. Ar pilnvaroto personu dzīvokļu īpašnieku kopība noslēdz pilnvarojuma līgumu (pielikums nr. 3). Šajā līgumā tiek atrunāti pilnvarotās personas pienākumi, pilnvarojuma apjoms un tās atbildība.

9

Šo dokumentu paraksta dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem vai arī viena kopības pilnvarotā persona. Dzīvokļa īpašnieku pienākumi citu pārvaldīšanas izdevumu, t.sk. arī dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēto izdevumu atlīdzināšanā ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Šī norma paredz, ka dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās

mājas uzturēšanas izmaksas;2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tātad jebkuram dzīvokļu īpašniekam, pat, ja attiecīgais dzīvokļa īpašnieks nav piedalījies balsošanā, vai arī ir balsojis pret, ir pienākums atlīdzināt tikai tādu citu pārvaldīšanas izdevumu veidus, kas ir minēti Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otrajā daļā. Ņemot vērā to, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (siltumenerģiju), šie izdevumi ir jāsedz visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja par šo pasākumu veikšanu ir balsojusi vismaz puse no dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat likums nosaka, ka, pieņemot lēmumu arī par dzīvojamās mājas siltināšanu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāizvērtē dokumenti, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti.Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņš var celt prasību tiesā par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Līdz brīdim, kamēr nav spēkā stājies tiesas spriedums, kopības lēmums ir spēkā esošs.

10

2. Renovācijas finansējuma izvēle

2.1. Iekšējie finanšu līdzekļi 2.1.1. Uzkrājumi Finanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķiem, kas saistīti ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, piemēram, jumta remontam vai renovācijai, kāpņu telpu atjaunošanai utt. Taču uzkrāšana prasa ilgu laiku, un ar uzkrājumiem vien var būt par maz, lai paveiktu uzreiz visus renovācijas darbus. Uzkrājumu veidošanu uzsākot, ne vienmēr jānosaka to izmantošanas mērķi nākotnē, bet, lai uzkrājumus izmantotu, lēmums ir jāpieņem kopsapulcē. Uzkrājumus var veidot no:

apsaimniekošanas maksas, paredzot noteiktu summu, kas papildus apsaimniekošanas •maksai tiek iekasēta no dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, 0,10 Ls/m2;komercdarbībai iz• mantotās nedzīvojamās platības, iekasējot atskaitījumu no saņemtās nomas maksas (piemēram, ēkā atrodas skaistumkopšanas salons vai uz ēkas ir izvietotas reklāmas).

2.1.2. Mērķa maksājumiPar šāda veida maksājumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur apsaimniekotājs kopīgi ar iedzīvotājiem izšķiras par konkrētu darbu veikšanu ēkā (piemēram, inženierkomunikāciju remonts). Tad katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošajai ēkas kopīpašuma daļai iemaksā noteiktu summu ēkas kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem šī summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi kontrolēt naudas plūsmu ēkas kopējā kontā un plānot renovācijas darbus.Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija gan būvniecībā, gan valsts noteiktajos tarifos (par gāzi, elektrību, ūdeni) ir mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto mērķu sasniegšanu, bet iekšējās finansēšanas priekšrocības ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt, renovācijai izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem darbiem var nepietikt ar esošo naudas summu, lai īstenotu visas ieceres ēku tehniskā un energoefektivitātes stāvokļa uzlabošanai.Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi un ekonomiski izdevīgi darboties, ir jāņem vērā šādi apsvērumi:

vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam tieši tajā brīdī un tieši tādā 1) apmērā, kā to prasa renovācijas darbu plāna izpilde. Tas ir svarīgi, jo būvniecības, tostarp renovācijas, izmaksas var palielināties. Ja šādu līdzekļu nebūs, darbu plāns tiks kavēts vai tie nemaz netiks sākti, un cerētā ieguvuma vietā radīs tikai zaudējumus;ļoti uzmanīgi jāizvērtē investīciju ieguldījuma lietderīgais pamatojums – jo par 2) pieņemtā lēmuma sekām būs atbildīgi tikai paši īpašnieki un kļūdaina lēmuma pieņemšana radīs jaunus izdevumus, nevis ietaupījumu.

11

2.2. Ārējie finanšu līdzekļi 2.2.1. Bankas aizdevums Šobrīd četras bankas – AS SEB banka, AS DnB NORD Banka, AS Swedbank, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle – piedāvā klientiem finansēt ēku renovācijas pasākumus. Šāda aizdevuma mērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana un energoefektivitātes palielināšana. Šiem mērķiem kredīti tiek izsniegti ar atmaksas termiņu līdz 15 gadiem un ir iespējams projektu finansējums līdz pat 100 procentiem. Šāda finansējuma priekšrocība ir tā, ka dzīvokļi nav jāieķīlā un par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra finanšu plūsma par apsaimniekošanas pakalpojumiem bankas kontā. Lai saņemtu aizdevumu bankā, nepieciešama dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai saņemto kredītu varētu nomaksāt, tiek palielināta apsaimniekošanas maksa.Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas individuāli, izvērtējot dažādus rādītājus, piemēram, aizņēmēja finansiālos rādītājus, renovējamās mājas naudas plūsmu, parādu apjomu renovējamā mājā u. c.

Par procentu likmēmKlients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi – fiksēto vai mainīgo – izmantot.Fiksētā likme parasti ir nedaudz lielāka par tā brīža mainīgo likmi, bet ilgākā laika posmā nav iespējams prognozēt mainīgās likmes pārmaiņas.Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem un šajā periodā paliek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz desmit gadiem, tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, atbilstoši tā brīža vidējām kredītu likmēm.Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, LIBOR, EURIBOR), pie kuras ir pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa – bankas papildu likme (piemēram, trīs mēnešu EURIBOR + x %).Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas tirgus procentu likmju pārmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties, gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentu likmes var atrast Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv, kā arī laikrakstā Dienas Bizness.Kredītiem uz ilgāku termiņu (5–10 gadiem) parasti iesaka izvēlēties fiksēto likmi, jo tad klients katru gadu neizjūt likmes svārstības un var rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā laika posmā.Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir nepieciešams sagatavot un bankā iesniegt šādus dokumentus:

īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;•aizņēmēja juridiskos dokumentus;•pilnu informāciju par renovējamo ēku, kā arī par mājas dzīvokļu īpašniekiem;•aizņēmēja finanšu dokumentus;•veicamo renovācijas darbu aprakstu un tāmi;•iedzīvotāju lēmumu par aizdevuma ņemšanu;•

• citus dokumentus.

12

Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku mājaslapās:www.dnbnord.lv1) >Privātpersonām>Kredīti>kredīts renovācijai; www.swedbbank.lv>pakalpojum2) iuzņēmumiem>uzņēmumu finansēšana>kredīti> Kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai;www.seb.lv/renovacija;3) http://www.nordea.lv/Uzņēmumiem/Kreditēšana+un+līzings/ 4) Kredīts+ēku+renovācijai/1479792.html

2.2.2. Pašvaldību atbalsta programmasPamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu, valsts vai pašvaldības var sniegt palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita atzinumu. Latvijas pašvaldībās darbojas dažādas pašvaldību atbalsta programmas, kas palīdz iedzīvotājiem īstenot ēku renovācijas pasākumus un sedz daļu izdevumu.

2.2.3. Trešās puses finansējums Tas ir finansējums, ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses uzņēmums. Uzņēmums var būt energoservisa kompānija (ESKO), kas uzņemas daļu riska, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, un samaksa par tās sniegtajiem pakalpojumiem tiek segta (vai vismaz daļēji tiek segta) no gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Vārdu sakot, energoservisa kompānija darbojas kā ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas renovācijas projektu un palielinātu ēkas energoefektivitāti. Nauda par investīcijām tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju izmaksas.Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju, neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties arī projekta tehnisko un vadīšanas risku. Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem trīs tehniskā riska veidi:

risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš plānots;•risks, ka projekts neiekļausies paredzētajā budžetā, sevišķi tad, ja radīsies tehniskas •grūtības īstenošanas gaitā;risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks pareizi darbinātas un apkoptas.•

Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefektivitātes pasākumos, energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots.ERAF aktivitātes gadījumā dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai jāslēdz līgums tikai ar ESKO kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem, būvniekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.Energoservisa līguma projekti parasti ir kompleksi, tiem nepieciešama rūpīga sagatavošanās un atbilstošas speciālās zināšanas un iemaņas. Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi sagatavot un īstenot, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir enerģijas patēriņa un izmaksu reģistrēšana. Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai un projekta īstenošanas sākumam ir aptuveni 6–12 mēneši.ESKO līguma darbības laiks un atmaksāšanas periods tiek noteikts pēc energoaudita pārskata rezultātiem, kur katram energoefektivitātes pasākumam tiek izvērtēta potenciāli sasniedzamā

13

ekonomija un atmaksāšanās laiks. Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas projekta atmaksāšanās laikam.Ja noteiktais līguma darbības laiks ir pieņemams klientam, tad parasti visu izšķir jautājums par to, kāds ir pasākumu maksimālais apjoms, ko iespējams apmaksāt, un vai tas ļauj iegūt atvieglojumus klienta budžetā (klienta daļa ietaupījumos). Dažkārt klients var atteikties no savas daļas vai, ja veicami arī ēkas korpusa atjaunošanas darbi, ir jānosaka, cik daudz savu līdzekļu klients var ieguldīt, lai īstenotu šos pasākumus, kuru atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā līguma darbības laiks.Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības laikā un mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam, mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks. Ja ESKO nespēj panākt garantētos ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam summu garantēto ietaupījumu vērtību naudas izteiksmē par visu maksājumu periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka papildu enerģijas izmaksu samazinājums tiek sadalīts starp ESKO un klientu, kalpojot par stimulu ESKO un klientam palielināt līgumā paredzētos ietaupījumus.Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījums un līdz ar to – budžeta atvieglojumi.

2.3. ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Šim Eiropas Savienības fondu finansējumam var pieteikties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību. Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, kuru būvniecība sākta pirms 1993. gada (ieskaitot) un tās ir nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gadam (ieskaitot). Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošā neapdzīvoto telpu (komerctelpu) platība nepārsniedz 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības. Šai mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. Savukārt pēdējais nosacījums neattiecas un valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20 % gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas. Papildu siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m2 gadā (1–2 stāvu ēkām) vai 100 kWh/m2 gadā (3 un vairāk stāvu ēkām).Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt 50 %, bet, ja 10 % no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, tad – 60 % (vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru).

14

Kopējais ERAF aktivitātē pieejamais finansējums ir 47 759 948 lati. Attiecināmās izmaksas:

• energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta vaivienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādāšanas izmaksas un tehniskā projekta ekspertīzes izmaksas;

• projektabūvuzraudzībasunautoruzraudzībasizmaksas;• būvdarbuizmaksasdaudzdzīvokļudzīvojamāsmājās:

• ēkuārējonorobežojošokonstrukcijubūvelementusiltināšanaunnomaiņa,toskaitāārsienu logu, kas atrodas atsevišķu dzīvokļu īpašumu robežās, atjaunošana un nomaiņa,

• pagrabaunaugšējāstāvapārsegumasiltināšana,• kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā,

nepārsniedzot 5 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām,• siltumapgādes un karstā ūdens sadales sistēmas renovācija vai rekonstrukcija,

izņemot siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādīšanu, renovāciju vai rekonstrukciju,

• ventilācijassistēmasizveide,renovācijavairekonstrukcija,• ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu elementu

atjaunošana, kas paredzēta tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijā, ja tā nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju vai pasākuma īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumenerģijas ietaupījums;

• projektaattiecināmoizmaksupievienotāsvērtībasnodoklis, japrojekta iesniedzējstonevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

• neparedzētie izdevumi (nepārsniedzot 5 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām),kurus var izmantot būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās.

Iesniedzamie dokumenti, lai saņemtu ERAF līdzfinansējumu: • dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols/i, balsošanas protokols/i (t.sk. aptaujas

lapas) vai savstarpēja vienošanās (kopija), kurā ir iekļauts atbilstoši normatīvo aktu, kas attiecas uz dzīvokļa īpašumu, prasībām pieņemts lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas, norādīta pilnvarotā persona, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu, kā arī veikt citas ar ERAF finansējuma saņemšanu saistītās darbības;

• būvesinventarizācijas lieta (kopija) vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta (kopija);• dzīvojamāsmājasenergoaudita pārskats;

Kopš 2010. gada 1. janvāra ēkas energoaudita pārskatu izstrādā sertificēts energoauditors, kurš atbilst normatīvajos aktos par energoauditoriem noteiktajām prasībām.

• japrojektaiesniegumsiesniegtspartipveidadaudzdzīvokļudzīvojamomāju,kasbūvētapēc 1957. gada, kurai ir vismaz trīs virszemes stāvi, kuras vidējais siltumenerģijas

15

patēriņš apkurei pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā un kurā uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei, projekta iesniedzējs var nepievienot ēkas energoaudita pārskatu, bet gan ēkas apsekojuma ziņojumu renovācijas pasākumu īstenošanai un projekta iesnieguma veidlapā norādīt, ka projekta ietvaros veiks vismaz ēkas sienu siltumizolāciju, augšējā stāva pārseguma vai jumta siltumizolāciju, logu atjaunošanu vai maiņu koplietošanas telpās, kā arī ēkas ārdurvju atjaunošanu vai maiņu;

• būvvaldēsaskaņotsbūvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (kopija) vai būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem vienkāršotas renovācijas gadījumā (kopija);

• pašvaldībasizdotasizziņas (kopijas) par maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu, kurās norādīts dzīvokļa īpašnieks un laiks, līdz kuram piešķirts maznodrošinātās personas statuss (ja projekta iesniedzējs piemēro 60 % ERAF finansējuma intensitāti);

• projektētāja profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas polise (kopija; minētā prasība neattiecas uz projektu iesniegumiem, kuri iesniegti līdz 2011. gada 31. decembrim).

Projekta īstenotājam ir iespēja saņemt šādus finansējuma maksājuma veidus: 1) avansa maksājums, kas nepārsniedz 20 procentus no pieprasītā ERAF finansējuma

apmēra;2) starpposma maksājums, ko piešķir, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem

izdevumiem, ne biežāk kā reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz sešus mēnešus;

3) noslēguma maksājums, ko piešķir pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem.

16

„Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas shēma

“Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanas shēma

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

Reno

vāci

jas

darb

uve

ikša

na Līguma projekta par projekta īstenošanu

sagatavošana

Līgums ar banku (ja nepieciešams)

Parakstīts Līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par līdzfinansējumasaņemšanu mājokļa renovācijai

Lēmums par projekta apstiprināšanu/vaiatzinums par nosacījumu izpildi

Projekta iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2

Banku piedāvājumu izvērtēšana

Kopsapulces protokols, kurā atspoguļots:- lēmums par renovāciju- lēmums par renovācijas kopējo summu- lēmums par pilnvaroto personuParakstīts pilnvarojuma līgums

Lēmums par:- pilnvaroto personu ēkas renovācijas procesa

organizēšanai- mājas energoaudita un tehniskās

apsekošanas atzinuma sagatavošanu- vienkāršotās renovācijas projekta vai

būvprojekta sagatavošanu- tāmes sastādīšanu

Informācijas sniegšana par:- renovācijas ieguvumiem- kopsapulces protokola projektu- pilnvarojuma līguma projektu

Lēmums

Projekta iesniegumasagatavošana

Saruna ar banku

Iecere par renovāciju

Iedzīvotājuinformēšana

unlēmuma

pieņemšana

Saru

nas

ar b

anku

un

spec

iālis

tiem

Mājā caurvējš,

nav iespējas regulēt siltumpatēriņu,

liels rēķins... Risinājums?!!

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

17

3. Tehniskās dokumentācijas sagatavošana 3.1. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums Pārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par mājas renovāciju, ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis. Sākotnēji ir jāveic būves un inženierkomunikāciju vispārīga vizuālā apskate. Detalizētākam mājas novērtējumam un tehniskā stāvokļa analīzei nepieciešams mājas energoaudits un tehniskā apsekošana.Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās laikā fiksējot un novērtējot redzamos būves bojājumus. Mājas vizuālo apskati ieteicams veikt divas reizes gadā, bet, ja notikušas dabas katastrofas (plūdi, vētras vai stipras vētras), tad apsaimniekotājam jāveic mājas ārkārtas apsekošana. Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo rezultāti un jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī fotofiksācija.

3.1.1. Ēkas energoauditsMājas energoaudits ir procedūra, kas ietver ēkas energoefektivitātes novērtējumu saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu. Aprēķina metode aprakstīta Ministru kabineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos nr. 39 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”.Metode nosaka divu veidu ēkas energoefektivitātes novērtējumus: aprēķināto (īpašību) un izmērīto (ekspluatācijas). Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes (īpašību) novērtējums balstās uz teorētiskiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas izmērītās energoefektivitātes (ekspluatācijas) novērtējums veicams, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem.Energoaudita aprēķinos tiek ņemta vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja, enerģijas patēriņš apkures, karstā ūdens sagatavošanas, gaisa kondicionēšanas, ventilācijas un iebūvētās apgaismes sistēmas vajadzībām, ņemts vērā arī ēkas novietojums, iekšējais mikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi. Pēc ēkas energoaudita tiek sagatavoti ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma var veikt aprēķinu, lai salīdzinātu un atrastu ekonomiski izdevīgākos risinājumus.Ēkas energoefektivitātes novērtēšanu veic energoauditors. Energoauditors ir persona, kura saņēmusi tās kompetenci apliecinošu sertifikātu ēku energoefektivitātes jomā. Viņš ir atbildīgs par ēkas energoefektivitātes novērtējuma objektivitāti un aprēķinu rezultātu pareizību.Sertificēto energoauditoru sarakstu var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv >Darbības jomas >Mājokļi >Energoefektivitāte > Energoauditoru reģistrs.Būtiski, lai energoauditors izdarītu savu darbu kvalitatīvi. Energoaudita pārskats ir būtisks dokuments, kas parāda mājas vājākās vietas siltumnoturībā. Speciālists veic mājas

18

apsekošanu un aprēķina ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi). Sastādot īstenojamo pasākumu plānu, energoauditoram ieteicams modelēt situācijas atbilstoši reāli plānotajiem renovācijas pasākumiem. Energoauditam papildus ir pieejams vēl cits pakalpojums – ēkas termogrāfija. Ar termogrāfijas palīdzību, izmantojot objektu radīto infrasarkano starojumu, var iegūt objekta (ēkas vai tās elementu) virsmas temperatūru attēlojumu. Termogrāfiju veic ar speciālu kameru. Lai precīzi noteiktu vietas, kur ir siltumenerģijas zudumi, temperatūras starpībai starp iekštelpām un ārtelpām jābūt vismaz 15º C. Tā gan apsaimniekotājam, gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma zudumiem attēla veidā un palīdz atklāt norobežojošo konstrukciju siltumnoturības vājās vietas, t.sk. slēptos defektus. Termogrāfiskajā apsekošanā tiek pārbaudītas ēkas fasādes, jumts, bēniņi, pagrabs un apkures, kā arī karstā ūdens apgādes cauruļvadi. Ar termogrāfijas palīdzību var pārbaudīt izpildīto darbu kvalitāti. Ēkas termogrāfisko analīzi var iekļaut ēkas energoauditā, kā arī to var veikt atsevišķi un piedāvāt kā uzskates līdzekli.

3.1.2. Tehniskā apsekošana Būvju, to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka 2001. gada 16. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana””.Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss. Būves apseko pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem. Mājas tehnisko apsekošanu pasūta ēkas pārvaldnieks vai ēkas īpašnieks, noslēdzot līgumu ar ēkas apsekotāju. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā persona vai Būvkomersantu reģistrā (Ekonomikas ministrijas mājaslapa) reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina sertificētu speciālistu, kurš ir atbildīgs par tehniskās apsekošanas kvalitatīvu izpildi.

19

Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas atzinumā, kura ieteicamais saturs noteikts LBN 405-01 pielikumā, un tam jāsniedz vispārīgas ziņas:

par būvi; 1) par situāciju; 2) par teritorijas labiekārtojumu; 3) par būves daļu tehnisko stāvokli; 4) par iekšējiem inženiertīkliem un iekārtām; 5) par ārējiem inženiertīkliem. 6)

Atzinumam ieteicams pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:• konstrukcijuapsekošanaskartogrammas(novietne,stāvuplāni,griezumi,fasādes);• uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts,

būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;• fotoattēlusaraprakstiemunkomentāriem(būve,tāsfragmenti,detaļasunraksturīgākie

bojājumi, atsegumu detaļas);• specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultāti,

laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumi).Svarīgi, lai tiktu apsekotas tās daļas, kas tiks renovētas, ja mājas pārvaldnieks/pilnvarotā persona plāno renovēt māju ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros.

3.1.3. Būvprojektēšana Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādei un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Atbilstoši VBN, dzīvojamo māju renovācijas procesa organizēšanai var izmantot:

• vispārīgokārtību;• vienkāršotorekonstrukcijuvairenovāciju;• vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai

renovāciju. Lai sāktu būvniecību, ir jāizdara vairāki secīgi darbi (būvniecības procesa secība attēlota Pielikumā nr. 15.4.).

3.1.4. Būvniecības iesniegums – uzskaites karteLai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam būvvaldē jāpiesaka būvniecības iecere, iesniedzot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. Tās veidlapa ir dota VBN 1. pielikumā. Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona. Būvvalde 10 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes – reģistrācijas izskata konkrētās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem apbūves noteikumiem. Ja būvniecības iecere atbilst visiem nosacījumiem un būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu izvirzītajām prasībām,

20

būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu).

3.1.5. Plānošanas un arhitektūras uzdevumsPlānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi ir pamatdokumenti, lai varētu sākt būvprojektēšanu. Plānošanas un arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta galvenie parametri:

apbūves laukuma raksturojums;•būvprojektēšanas nosacījumi;•tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkomunikācijām;•norādes par institūcijām, no kurām saņemami tehniskie noteikumi.•

Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, būvvalde izlemj un plānošanas un arhitektūras uzdevumā norāda, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.Pēc šo dokumentu saņemšanas un inženierizpētes darbiem, ja tādi ir nepieciešami, var sākt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus.

3.1.6. BūvprojektsBūvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti tam ir divas stadijas – vispirms tiek sagatavots skiču projekts, un pēc tā akceptēšanas būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais projekts. Būvprojektus patstāvīgi sagatavot un vadīt drīkst tikai sertificēti speciālisti.Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami pagaidu būvēm, ja to būvapjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē, mazākām būvēm lauku apvidū, ja to būvapjoms un būvvieta ir saskaņoti būvvaldē, un sezonas būvēm – nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

3.1.6.1. Tehniskais projekts Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:

1) situācijas plāns mērogā M 1:2000–1:10000; 2) zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500–1:1000; 3) būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;4) plānošanas un arhitektūras uzdevums.

21

Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas:• vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli; paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;

• arhitektūrasdaļa: teritorijas sadaļa; arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno konkrētā stāva plānam; iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

• inženierrisinājumu daļa: būvkonstrukcijas; ūdensapgāde un kanalizācija; apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elektroapgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde; telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas; vides aizsardzības pasākumi; citi inženierrisinājumi; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;

• ekonomikasdaļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem): iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums; būvdarbu apjomi; izmaksu aprēķins (tāme);

• būvdarbuorganizācija(kalendārais darbu veikšanas grafiks, ģenerālplāns u.c.);• ugunsdrošībaspasākumupārskatssabiedriski nozīmīgām būvēm (apraksts, kas ietver

būves ugunsdrošības raksturlielumus; ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem, ugunsaizsardzības sistēmas u.c.);

• energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.

3.1.7. Fasādes vienkāršota renovācijaBūvniecības iesniegums–uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu. Pasūtītājs VBN 3.2.1 apakšnodaļā noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (VBN 2.2 pielikums) un papildus vienkāršotas ēkas renovācijas dokumentiem iesniedz būvvaldē:

• atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus;

• būvdarbu organizācijas shēmu;• uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, – apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai

būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, – līguma kopiju par būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību rakstus.

3.1.8. TāmeTāme ir viens no galvenajiem dokumentiem, jo tajā tiek atspoguļoti veicamie būvdarbi un palīgdarbi. Šis dokuments jāsagatavo pēc iespējas detalizētāk, precīzi atspoguļojot visus darbus un izmantojamos materiālus, kā arī norādot atalgojuma un nodokļu izmaksas. Tāme jāsagatavo saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. Lai pietiektos ERAF aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, tāme nav jāiesniedz, bet, lai precīzi novērtētu ēkas atjaunošanas izmaksas, tāmi nepieciešams sastādīt.

22

4. Materiālu izvēle Gandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reglamentētās sfēras būvizstrādājumi. Tas nozīmē, ka šo materiālu apritē, to skaitā atbilstības apliecināšanā, pastāv noteikta kārtība, ko reglamentē Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi nr. 181 „Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”, Latvijas būvnormatīvi un attiecīgie tehniskie noteikumi – harmonizētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi. Visiem siltumizolācijas materiāliem, kā arī logiem un citiem reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem ir jābūt ar CE marķējumu (izņēmums – stikla šķiedras sietiem apmetuma javas stiegrošanai, ja tie nav siltināšanas sistēmu sastāvdaļa, jāatbilst LVS 203-2) un tiem pievienotām atbilstības deklarāciju kopijām. Minerālvatei (akmens vatei, stikla vatei) ir jābūt deklarētai atbilstoši standartam LVS EN 13162 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski ražotie minerālvates (MW) izstrādājumi. Specifikācija” un siltumvadītspējas klasei λD, kā tas noteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Putu polistirola loksnēm deklarācijā norāda deklarēto siltumvadītspējas klasi λD, ugunsreakcijas klasi, kā arī atbilstību standartam LVS EN 13163 „Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski ražotie uzputota polistirola (EPS) izstrādājumi. Specifikācija”. Logiem deklarācijā minimāli norāda deklarēto siltumcaurlaidības koeficientu Uw (W/m²) un gaisa caurlaidības klasi un atbilstību standartam LVS EN 14351-1 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem”. Deklarācijas izdošanas pamatam jebkurā gadījumā ir jābūt Eiropas Savienībā paziņotā (notificētā) atbilstības novērtēšanas iestādē izdotam atbilstības apliecinājumam, uz kuru deklarācijā ir jābūt atsaucei. Materiālu atbilstības deklarācijām jābūt pieejamām būvlaukumā.

4.1. Risinājumi fasāžu siltināšanaiKad, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, ir pieņemts lēmums par fasādes siltināšanu, atliek izvēlēties, kurš no fasāžu siltināšanas tehniskajiem risinājumiem tiks izmantos. Šobrīd pieejami divu veidu risinājumi: tā sauktās ventilējamās fasādes un zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas. Galvenā atšķirība risinājumos – ventilējamās fasādes tiek veidotas no diviem atsevišķiem slāņiem – no siltumizolācijas materiāla un apdares kārtas –, starp kuriem brīvi cirkulē gaiss, bet apmestās fasādes veido vienu veselu sistēmu, kurā apdares kārta – apmetums – balstās tieši uz siltumizolācijas materiāla. Gan vienā, gan otrā gadījumā pasūtītājam jāņem vērā, ka fasāžu siltināšana ir gana komplicēts būvniecības process, tāpēc tā projektēšana būtu jāuztic profesionālim. Turklāt, lai konkrētai ēkai piemērotu pat standartizētus risinājumus, ir jārēķinās ar trīs būvnormatīvu prasību izpildi:

1) LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”;2) LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”;3) LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” (2012. gada 1. janvārī stāsies spēkā LBN 201-10

„Būvju ugunsdrošība”).

23

Arī visbiežāk uzdotais jautājums: „Ar ko labāk siltināt – ar putuplastu vai minerālvati?” nebūtu apskatāms kā gaumes lieta. Atbilde nosakāma katrai konkrētajai ēkai, gan matemātiski aprēķinot būvizmaksas, gan ņemot vērā iepriekš minēto būvnormatīvu prasības un ierobežojumus. Noteikti jāņem vērā tas, ka nosiltinātā fasāde sastāv no vairākiem pilnīgi atšķirīgiem materiāliem, un tikai tad, ja tiem ir ideāla saderība un to iestrāde ir veikta atbilstoši tehniskajām prasībām, varēsim iegūt gaidīto rezultātu. Siltināšana nav fasādes kosmētiskais remonts, tāpēc šajā gadījumā par defektu jāuzskata arī neiegūta maksimālā iespējamā siltumefektivitāte. Kļūmes gadījumā nosiltinātā ēka varbūt būs ieguvusi jaunu un skaistu fasādi, bet galvenais uzdevums – būtiski uzlabot sienu siltumpretestību – tā arī netiks sasniegts. Iespējams, šis defekts arī netiks fiksēts, jo iedzīvotāji nezinās, par cik procentiem viņu apkures rēķins būtu bijis mazāks, ja siltināšanas darbi būtu veikti vislabākajā kvalitātē.

4.1.1. Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmasNo 2010. gada 27. novembra projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.Visefektīvākie ir standartizētie jeb tipveida fasādes siltināšanas paņēmieni. Eiropas Savienībā ir izstrādātas Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004. Uz šo vadlīniju pamata siltumizolācijas sistēmu ražotāji var saņemt savu izstrādājumu Eiropas tehnisko apstiprinājumu ETA. Atbilstības apliecinājums šādam ETA ļauj to marķēt ar CE zīmi un brīvi izplatīt visās ES dalībvalstīs. ETA precīzi reglamentē ne tikai iebūvējamo materiālu tehniskās īpašības un to kontroles metodes, bet arī to iebūvēšanas tehnoloģiju un darbu uzraudzības kārtību. Uz ETAG 004 pamata izdotie ETA nosaka stingras prasības siltināšanas sistēmu novērtēšanai un pārbaudei, kā arī izvirza būtiskas prasības sistēmu ražotājiem un izplatītājiem ne tikai attiecībā uz atsevišķu materiālu īpašībām, bet visai pārbaudāmajai sistēmai kopumā. Gan ETAG 004, gan uz tā pamata izdotais ETA satur pilnu informāciju par sistēmas un tās atsevišķu sastāvdaļu tehniskajām īpašībām, kā arī detalizētu instrukciju sistēmas instalācijai un darbu veikšanas tehnoloģijai, pēc kuras var vadīties gan celtnieks, gan būvuzraugs, gan arī pats pasūtītājs. Fasāžu siltināšanas sistēma, kas apliecināta atbilstībai ETA (atsevišķām tās komponentēm un sistēmai kopumā), ir testēta, paredzot vismaz 25 gadu ekspluatācijas laiku. Materiāliem tiek veiktas dažādas pārbaudes, piemēram, ugunsdrošība, ūdens absorbcija un ūdens tvaiku caurlaidība, kā arī salizturība, triecienizturība, lietošanas drošība un siltumtehniskās īpašības.Protams, katrs pasūtītājs, neuzticoties projektētājam un būvuzraugam, var pats rūpīgi iepazīties ar minētajiem būvnormatīviem un rūpīgi sekot līdzi darbu izpildei. Pasūtītājs var iepazīties ar piegādāto materiālu tehnisko dokumentāciju un pieņemt lēmumu par to saderību, bet pat šādā gadījumā vēlams, lai izvēlētie materiāli būtu jau pārbaudīti kā vienota sistēma. Šobrīd visuzticamākais pārbaudes kritērijs ir sistēmas sertifikācija atbilstoši uz ETAG 004 pamata izdotam ETA. Šī sertifikācija uzliek par pienākumu sistēmas ražotājam nodrošināt pircēju arī ar pilnīgu instrukciju materiālu montāžai, kas tad arī varēs kalpot par rokasgrāmatu gan celtniekam, gan būvuzraugam, gan pašam pasūtītājam.

24

Pamatne

Līmēšanas java

Siltumizolācijas materiāls

Stiprināšanas dībeļiArmēšanas java

Stiklšķiedras siets

Armēšanas java un grunts

Dekoratīvais apmetums

Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.

4.1.2. Ventilējamā fasādeOtrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo fasādes sistēmu. Ventilē-jamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem, metāla kasetēm, betona piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm. Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga samazina arī siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3–4 grādiem augstāka nekā ārpus ēkas. Visiem šiem risinājumiem pamatā ir statņu metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem.Lai nodrošinātu fasādes blīvumu un maksimāli efektīvu siltumizolācijas darbību, nepieciešams siltumizolācijas materiālu no ārpuses nosegt ar šuvju un pārlaidumu vietās salīmētu pretvēja izolāciju. Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai joslai vairāku iemeslu dēļ:

• apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku izskatu ēkas mūža garumā;

• fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks; • darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.

25

Pamatne

Līmēšanas java

Siltumizolācijas materiāls

Stiprināšanas dībeļiArmēšanas java

Stiklšķiedras siets

Armēšanas java un grunts

Dekoratīvais apmetums

Zemapmetuma fasāžu siltināšanas sistēmas.

4.1.2. Ventilējamā fasādeOtrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo fasādes sistēmu. Ventilē-jamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem, metāla kasetēm, betona piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm. Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga samazina arī siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3–4 grādiem augstāka nekā ārpus ēkas. Visiem šiem risinājumiem pamatā ir statņu metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem.Lai nodrošinātu fasādes blīvumu un maksimāli efektīvu siltumizolācijas darbību, nepieciešams siltumizolācijas materiālu no ārpuses nosegt ar šuvju un pārlaidumu vietās salīmētu pretvēja izolāciju. Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai joslai vairāku iemeslu dēļ:

• apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku izskatu ēkas mūža garumā;

• fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks; • darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.

Esošā siena

Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums

L veida stiprinājums + L vai Z veida horizontāla vadula

Cietas vai puscietas pretvēja minerālvates plāksnes ar gaisa caurlaidības rādītāju, ne augstāku par 35*10–6 m2/s Pa

H veida vertikālais profils/gaisa šķirkārta

Piekaramās fasādes apdares plāksnes

Ventilējamās fasādes kārtas šķērsgriezumā.

4.2. Pagraba siltināšanaViens no ēku cokolu siltināšanas veidiem ir izmantot apmetamu minerālvates plāksni vai putupolistirolu un šīs plāksnes apmest ar plāno apmetumu. Ļoti būtiski ir ievērot materiālu piegādātāju rekomendācijas un izveidot pareizu cokola un sienas izolācijas salaiduma mezglu.Pagrabu pārsegumu siltumnoturības uzlabošanai daži no risinājumiem ir:

siltināt ar speciāli tam paredzētām minerālvates lamellām vai putupolistirolu, kuru 1) līmē klāt ar parastu fasādes līmjavu un pēc tam vienkārši armē ar armēšanas javu pa stiklašķiedras sietu;piestiprināt pie griestiem siltumizolācijas plāksnes ar dībeļiem vai atsevišķām 2) konstrukcijām.

4.3. Bēniņu siltināšanaNeapdzīvojamu bēniņu augšējie pārsegumi lielākoties ir ar zemām siltumtehniskajām īpašībām. Viens no variantiem ir siltināt, izmantojot beramo vati, kura tiek iestrādāta ar speciālu pūšanas ierīci. Jāatceras, ka biezumu šim izolācijas materiālam ieteicams izvēlēties ne mazāku par 200–250 mm. Ieteicams, lai šo siltināšanas procedūru veiktu beramās vates iestrādes darbuzņēmējs. Veicot bēniņu pārsegumu siltināšanu, nodrošināt bēniņu telpas vēdināšanu ar gaisa ieplūdi pie vēja kastes vai pažobeles un izplūdi caur jumtā iestrādātiem vēdināšanas skursteņiem.Veicot siltināšanu ar vati, ieteicams materiāla virsmu nosegt ar pretvēja plēvi vai pretvēja vates plāksni vismaz 1 m attālumā no pažobeles, kur ieplūst aukstais gaiss.

26

Tvaika izolāciju pirms siltumizolācijas materiāla iestrādes ieteicams ieklāt uz esošā pārseguma vai esošā siltumizolācijas uzbēruma gadījumos, ja tas ir tehniski iespējams. Jauno pārsegumu izbūves gadījumos tvaika izolācijas ieklāšana ir obligāta saskaņā ar projekta risinājumu un norādījumiem.Energoauditors var arī ieteikt pasūtītājam bēniņos ieklāt parastos lokšņu vai ruļļu siltumizolācijas materiālus (piemēram, putupolistirolu vai minerālvati), kuru biezums tiks uzrādīts energo-auditora slēdzienā, ņemot vērā siltumizolācijas materiālu siltumtehniskās īpašības.

4.4. Lēzenu savietotu jumtu siltināšanaĒkām, kurām nav bēniņu telpu un augšējais pārsegums kalpo kā jumts un reizē kā siltumizolācijas slānis, siltumnoturības paaugstināšanai ieteicams izvēlēties savietotu jumtu siltumizolācijas risinājumu ar cietajām minerālvates plāksnēm vai speciāli šim nolūkam paredzētām putupolistirola loksnēm, pārklātām ar ruberoīda ruļļveida materiālu. Virsējai siltumizolācijas loksnei tieši virsū var uzkausēt jaunu gumijotā bitumena ruļļveida segumu.

Vēršam uzmanību, ka šie nav vienīgie risinājumi. Aicinām jūs kā projektu īstenotāju izstāstīt projektētājam savas vēlmes un finansiālās iespējas.

4.5. Logi Logi un durvis ir katras būves neatņemama sastāvdaļa. Tie pieder pie būvju norobežojošo konstrukciju kategorijas, tāpēc tiem tiek izvirzītas attiecīgas drošuma prasības – mehāniskā izturība, pietiekama siltumizolācija, vēja slodzes un lietus izturība, speciālos gadījumos arī uguns izturība, pretuzlaušanas noturība. Tajā pašā laikā svarīgas ir tādas logu īpašības kā gaismas caurlaidība, starojuma caurlaidība, gaisa caurlaidība, skaņas izolācija, vēdināšanas iespējas u.c. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš logu siltumizolācijas īpašībām (minimālās prasības nosaka LBN 002-01), gaisa caurlaidībai un ventilācijai. Pārsvarā visās agrāk (līdz pakešlogu plašai lietošanai) projektētajās ēkās gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos, neizbūvējot speciālas pieplūdes ventilācijas sistēmas. Tagad, projektējot ēkas ar mūsdienīgajiem pakešlogiem, bez gaisa pieplūdes ventilācijas sistēmām praktiski nevar iztikt. Svarīgi būtu to atcerēties, nomainot vecos logus agrāk celtajās ēkās – vispareizāk būtu reizē ar logu nomaiņu izbūvēt gaisa pieplūdes sistēmu vai sliktākajā gadījumā – obligāti uzstādīt logus ar iebūvētām mikroventilācijas sistēmām. Pretējā gadījumā no kondensāta parādīšanās uz loga un, iespējams, pelējuma parādīšanās uz telpu sienām izvairīties būs neiespējami. Katrā konkrētā gadījumā, domājot, no kāda materiāla izgatavotus logus un durvis izvēlēties, ir jāņem vērā visas logiem un durvīm minētās prasības, katras konkrētās būves funkcionālās un ekspluatācijas īpatnības, logu un durvju izmēri un citas pasūtītāja vēlmes un iespējas.Katram materiālam – plastmasa, koks, alumīnijs vai koka un alumīnija kombinācija – ir savas priekšrocības, savas izmantošanas iespējas, ierobežojumi un reizē arī trūkumi, dažādi cenu līmeņi. Pirms materiālu izvēles durvīm vai logiem ir jānoskaidro prasības, kādām tiem jāatbilst, jāņem vērā to ekspluatācijas apstākļi, noslodzes intensitāte (jo īpaši durvīm) un pasūtītāja finansiālās iespējas.

27

Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu: • plastmasas logi – rūpniecībā izmantojamas telpas, veikali, sabiedriskas būves, skolas,

bērnudārzi, dzīvokļi, veselības aprūpes iestādes;• koka logi – individuālas dzīvojamās mājas, dzīvokļi, prestižas sabiedriskas celtnes,

vēsturiskas celtnes u.c.;• alumīnija logi – rūpnieciskas un biroju ēkas, sabiedriskas būves, veikali u.c.;• koka + alumīnija logi – individuālās dzīvojamās mājas, prestižas sabiedriskas būves u.c.

Kad ir izvēlēts materiāls, tad kā galvenais kritērijs logu izgatavotāja izvēlē nekādā gadījumā nedrīkst būt cena. Lai gan tieši cena bieži vien ir noteicošais kritērijs daudzos gadījumos – izsoles, konkursi utt., izvēloties konkrētas firmas piedāvājumu logu izgatavošanai un montāžai, salīdziniet to ar citu piedāvājumu, ņemot vērā:

• logu un durvju montāžas darbu apjomu (montāža, montāžas šuves, tvaika un hidroizolācija, ailes iekšējā un ārējā apdare, palodzes garantijas),

• logu siltumizolācijas koeficientu,• mikroventilācijas esamību,• pieredzi līdzīgos objektos,• rekomendācijas no iepriekšējiem objektiem.

Logu un durvju iepirkumu procedūrās pasūtītājam jānosaka, ka potenciālajam piegādātājam jāiesniedz šādi dokumenti:

• sertifikāts ar pārbaužu protokolu kopijām, kurā kā minimumam jābūt noteiktiem un deklarētiem LBN 002-01 pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem – loga, durvju siltumcaurlaidības koeficientam un gaisa caurlaidības rādītājam, plus vēl citiem Pasūtītāja pieprasītajiem veiktspējas raksturlielumiem (piemēram, akustiskās īpašības, vēja slodžu izturība, ūdens necaurlaidība u.c.);

• apliecinājums, ka ir izpildītas LBN 007-10 p.6. prasības un logu izgatavošanai izmantotie PVC profili nesatur svina savienojumus;

• informācija par logu, durvju (LVS EN 14351-1 p.6.):• uzglabāšanu un rīcību ar izstrādājumu, ja ražotājs nav atbildīgs par tā montāžu,• montāžas prasībām un tehnoloģiju,• uzturēšanu un tīrīšanu;

• lietojuma (ekspluatācijas) instrukcijas, ieskaitot norādījumus par sastāvdaļu nomaiņu;

• lietošanas drošuma instrukcijas.Svarīgi, lai:

• atbilstības deklarācija būtu logiem, durvīm, bet nevis to sastāvdaļām (profili, stikla paketes, furnitūra, blīvmateriāli u.c.);

• deklarācija būtu izdota konkrētam objektam paredzētajai logu partijai;• pielikumā būtu tieši konkrēto logu tipu pārbaužu protokolu kopijas;• uz logiem būtu etiķetes ar CE marķējumu.

28

4.6. Inženiertīklu renovācijaLīdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Šajā gadījumā pasūtītājs no tīklu īpašnieka saņem tehniskos noteikumus un vienojas ar sertificētu projektētāju par tehniskās shēmas izstrādi saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām. Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:

• īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;• dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;• paskaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami aprēķini;• inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250–M 1:1000 situācijas

plānā vai topogrāfiskajā plānā;• iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.

Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju, attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas. Izstrādāto inženiertīklu pievada tehnisko shēmu vai iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu (ja iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai ir paredzēts Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldības līdzfinansējums) inženiertīklu izbūves ierosinātājs iesniedz būvvaldē. Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu un pieņem lēmumu par plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus plānotajai izbūvei atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saskaņotās tehniskās shēmas derīguma termiņš ir viens gads.Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā tīkla īpašnieka izsniegtu apliecinājumu vai dažkārt ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts konkrēto jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

4.6.1. Elektrotīklu renovācijaUzsākot ēkas renovācijas projektu, paralēli arī vēlams veikt koplietošanas elektrotīklu remontu. Jāņem vērā, ka elektrotīklu sakārtošana, ja to veic pēc mājas renovācijas noslēguma, var sabojāt jau iepriekš paveikto, piemēram, fasādes un pamatu siltumizolāciju, koplietošanas telpu kosmētisko remontu utt. Sākotnēji uzbūvējot daudzdzīvokļu mājas, ir izveidojusies situācija, ka vienā no elektroapgādes posmiem ir iesaistīts arī mājas apsaimniekotājs. AS Sadales tīkls atbild par elektroietaišu stāvokli līdz ievada kabeļu sadalnei (sk. attēlu 1). Tālāk ēkā esošās kabeļu līnijas un uzskates sadalnes darba kārtībā uztur apsaimniekotājs. Savukārt dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi tikai par elektroinstalāciju, kas atrodas viņu dzīvoklī, kā arī par elektroinstalācijas posmu starp dzīvokli un kāpņu telpā izvietoto uzskaites sadalni.Praksē tiek pielietota arī energoapgādes shēma, kurā AS Sadales tīkls nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz daudz uzskaišu sadalnei, kas atrodas ēkas pirmajā stāvā (sk. attēlu 2), bet tālāk katram abonentam ir sava kabeļlīnija līdz dzīvoklim.

29

Attēls 1.

Attēls 2.

30

Ja paralēli ēkas renovācijai veic šādu energoapgādes pārbūvi, apsaimniekotājs atbrīvojas no pienākuma uzturēt tehniskā kārtībā visus ēkas stāvvadus, bet atbild tikai par koplietošanas telpu, teritorijas apgaismojuma, liftu u.c. elektroapgādi.

Pašreizējā situācija koplietošanas elektrotīklosTā kā koplietošanas elektrotīkli (maģistrālie, kabeļi, stāvvadi, stāvu sadalnes, koplietošanas apgaisme) ir izveidoti ēku būvēšanas laikā, lielākoties tie ir nolietojušies, to tehniskais stāvoklis ir neatbilstošs un ugunsnedrošs. Piemēram, stāvu elektrosadalņu durvis nevar noslēgt, un pastāv risks, ka tajās var iekļūt bērni. Stāvvadu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un tie pārsvarā ir pilnībā noslogoti. Kāpņu telpās esošie gaismekļi nav vandāļdroši, tāpēc telpas netiek kvalitatīvi apgaismotas vai nav apgaismotas vispār. Lai kvalitatīvi atjaunotu koplietošanas elektrotīklus, pirms darbu uzsākšanas ir nepieciešams aptaujāt iedzīvotājus, noskaidrot, vai viņi plāno savos dzīvokļos palielināt atļauto slodzi un projektā paredzēt stāvvadus ar atbilstošu šķērsgriezuma kabeļiem. Apsaimniekotājam AS Sadales tīkls jāpieprasa tehniskie noteikumi koplietošanas tīklu atjaunošanai un kopā ar projektēšanas organizāciju jāveic ēkas tehniskā apsekošana, kā arī tehniskā projekta izveide. Protams, var veikt inženiertīklu renovāciju, nemainot paredzēto slodzi, taču būtu vēlams ņemt vērā dzīvokļu īpašnieku intereses.

Vēlamie uzlabojumi dzīvoklīPirms kārtējā remonta veikšanas nepieciešams nopietni domāt par elektroinstalācijas sakārtošanu dzīvoklī. Līdzīgi kā koplietošanas elektrotīkli, arī elektroinstalācija dzīvokļos ir novecojusi, bieži ir izveidojusies ugunsbīstama situācija, pie kontaktligzdām nepienāk zemējuma vads, kontaktligzdu skaits telpās ir nepietiekams, problēmas sagādā drošinātāju nomaiņa (piemēram, tos ir grūti izskrūvēt), esošie alumīnija vadi nav atbilstoša šķērsgriezuma, lai darbinātu jaudīgās elektroierīces. Tāpēc esošos alumīnija vadus nepieciešams nomainīt pret trīsvadu vara kabeļiem vienfāzes pieslēgumā vai piecvadu vara kabeļiem trīsfāzu pieslēgumā, uzstādīt kontaktligzdas ar zemējuma spaili, kā arī kūstošo drošinātāju vietā uzstādīt atbilstošus automātslēdžus. Papildus, lai iekārtu bojājuma gadījumā pasargātu cilvēku no strāvas iedarbības, ierīces vannas istabā un virtuvē vajag aprīkot ar strāvas noplūdes automātiem. Savukārt elektroierīču aizsardzībai pret pārspriegumiem būtu vēlams uzstādīt pārsprieguma aizsardzības blokus.

4.6.2. Siltumapgādes sistēmas renovācija Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās lielākoties kopš nama uzcelšanas ir viencaurules sistēma. Apkures regulēšanas iekārtas ar katru gadu noveco, samazinās arī ēkas siltumnoturība, attiecīgi ēkas siltumenerģijas patēriņa zudumi ar katru gadu palielinās. Ne visās daudzdzīvokļu mājās ir uzstādīts automātiskais siltummezgls, attiecīgi nenotiek siltumenerģijas patēriņa regulācija. Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki ir nomainījuši radiatorus, nesaskaņojot ar attiecīgajām institūcijām, tādējādi izjaukts balanss starp radiatoriem dzīvokļos un stāvvadiem, un līdz

31

ar to siltumenerģijas patēriņš katrā dzīvoklī atšķiras, bet par siltuma patēriņu maksā visi vienādi. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sakārtot siltumapgādes sistēmu, ir uzstādīt automātisko siltummezglu (ja tāda nav) un nosiltināt guļvadus, siltināt stāvvadus (ārpus dzīvokļiem), kā arī nobalansēt stāvvadus. Automātiskais siltummezgls regulē apkures un karstā ūdens sagatavošanas režīmus un dod iespēju regulēt attiecīgu apkures un karstā ūdens padeves programmu atbilstoši vēlmēm un laika apstākļiem. Atcerēsimies, ka viena grāda samazinājums, dod 5 % siltumenerģijas ietaupījumu. Siltumapgādes sistēmas renovācijai ir vairākas iespējas un, izvēloties mājai optimālo risinājumu, jānovērtē esošās sistēmas stāvoklis, izvietojums ēkā, ēkas telpu izvietojuma specifika.

4.6.2.1. Viencaurules sistēmas renovācija Sistēmas modernizācija, rekonstruējot sildķermeņu pieslēgumu mezglus – sildķermenis tiek aprīkots ar īpašu viencaurules sistēmām paredzētu termostatisko vārstu padevē un atpakaļgaitas pieslēgums ar lodveida noslēgventili. Ar vai bez sildķermeņu un stāvvadu nomaiņas atkarībā no to tehniskā stāvokļa.Izmantojot šo variantu, dzīvokļos tiks veikti minimāli darbi, kā arī var izmantot vienkāršas un lētas regulēšanas iekārtas. Jāpiezīmē, ka siltums no stāvvada garantē minimālas temperatūras uzturēšanu. Šai sistēmai ir vairāki trūkumi, piemēram, apkures sistēmā tiek uzturēta pastāvīga plūsma un no stāvvadiem tiek saņemts pastāvīgs neregulējams siltuma daudzums.

4.6.2.2. Vertikāla divcauruļu sistēmaAtšķirībā no viencaurules sistēmas, izmantojot vertikālo divcauruļu sistēmu, dzīvokļos siltums tiek saņemts tieši no siltummezlga, sildķermeņu termostatiskie vārsti nodrošinās precīzāku temperatūras regulēšanu, kā arī sistēmā būs mainīga siltumnesēja plūsma (balansēšana un cirkulācijas sūknis).Lai šo sistēmu uzstādītu dzīvokļos, ir jāievelk divi jauni stāvvadi, kā arī jauns radiatora pieslēguma mezgls – termostatiskais vārsts (ieteicams ar priekšiestatījumu); atpakaļgaitas noslēgvārsts), bet pagrabā jānomaina guļvadi un jāveic to izolācija, kā arī katrs stāvvads jāaprīko ar balansēšanas mezglu – automātiskais spiediena starpības vārsts; un siltummezglā mainīgas plūsmas augstas efektivitātes apkures cirkulācijas sūknis ar frekvenču pārveidotāju. Šīs sistēmas būtiskākās priekšrocības ir tiešs pieslēgums siltummezglam, precīzāka temperatūras regulēšana telpā (proporcionāla) un attiecīgi rodas papildu ekonomija, samazinoties plūsmai stāvvadā. Vertikālās divcauruļu sistēmas ieviešanas izmaksas ir apmēram par 40 % augstākas, salīdzinot ar viencaurules sistēmu.

32

Vertikālās divcauruļu sistēmas shēma.

4.6.2.3. Horizontālas divcauruļu sistēmas izbūve Šajā gadījumā pa ārējo perimetru no kāpņu telpas dzīvokļos tiek ievadītas divas paralēlas caurules. Attiecīgi kāpņu telpās tiek uzstādīti jauni stāvvadi un dzīvokļa pieslēguma mezgls ar automātisko spiediena starpības vārstu un plūsmas siltuma skaitītāju.Šīs sistēmas priekšrocība ir tā, ka pie sistēmas pārbūves ir iespējas mainīt dzīvokļa plānojumu, radiatoru izvietojumu un pieslēgt apsildāmās grīdas, kā arī nav redzamu cauruļvadu dzīvoklī. Tā kā ir tiešs pieslēgums siltummezglam, tad var arī precīzi regulēt temperatūru telpās. Viens no šīs sistēmas trūkumiem ir tāds, ka pie pārbūves ir jāveic daudz būvdarbu, kā arī ir iespēja noslēgt apkuri dzīvoklim.Efektīvai regulēšanai var uzstādīt individuāla siltuma uzskaiti katram radiatoram:

• stāvvadu apkures sistēmās – siltuma maksas sadalītājus;• horizontālajā divcauruļu sistēmā – plūsmas siltuma skaitītājus.

Siltuma maksas sadalītājs ir elektroniska ierīce bez kustīgām daļām. Tas nosacītās mēriedaļās uzskaita sildķermeņa izstaroto siltumu.Pēc renovācijas uzsākot ekspluatēt apkures sistēmu, namā pastiprināta uzmanība jāpievērš siltummezgla apkures padeves temperatūras līknei atkarībā no āra gaisa temperatūras.

4.6.3. Ventilācijas sistēmas renovācija Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, un, ja dzīvokļa mikroklimats atbilst higiēnas prasībām, tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, emocionālo noskaņojumu un darbaspējas. Dzīvoklī uzkrājas putekļi, āra putekļi, piesārņojums, izdalās mitrums. Optimālais mikroklimats dzīvoklī – gaisa temperatūrai vajadzētu būt robežās no 18 līdz 20° C un relatīvajam gaisa mitrumam – no 30 līdz 60 %. Ja dzīvoklī ir mazi bērni, temperatūra būtu jāpaaugstina.Tāpēc svarīgi, lai renovētā mājā dzīvoklī būtu pietiekama ventilācija. Vēlams svaiga gaisa pieplūdi organizēt dzīvojamās istabās un guļamistabās un nosūci no palīgtelpām, vannas istabām, tualetēm un virtuvēm. Ēkas renovācijas laikā pirmkārt jāiztīra ventilācijas šahtas.

33

Jāievēro, ka, nomainot logus, krasi samazinās (izbeidzas) nekontrolēta āra gaisa pieplūde telpās, un tas ir jākompensē ar obligātu pieplūdes ventilācijas sistēmas izbūvi (minimālais variants – mikroventilācijas ietaises logu vērtnēs).Sliktā gaisa nosūcei vajag uz vertikālās ventilācijas šahtas uzstādīt ventilatoru uz jumta. Modernās ventilācijas sistēmās nosūci var regulēt pēc CO2, mitruma līmeņa telpās, pēc temperatūras vai ar laika kontroli. Tas papildus dod ievērojamu enerģijas ietaupījumu.

34

5. Būvniecības uzņēmuma izvēle Ja daudzdzīvokļu māja pretendē uz ERAF līdzfinansējumu tās siltumnoturības uzlabošanai, tad dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai, uzsākot mājas renovāciju, liela uzmanība būtu jāpievērš būvdarbu veicēja izvēlei. Vienlaikus ļoti svarīgi ir apzināties paredzamajiem būvdarbiem pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, ko dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt renovācijas darbos. Paredzamā būvdarbu līgumcena noteiks to, vai būs nepieciešama iepirkuma procedūra. Atgādinām, ka uzņēmumiem ar valsts vai pašvaldības kapitāldaļām jāvadās pēc Publisko iepirkumu likuma prasībām. Bet dzīvokļu īpašnieku korporatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita veida juridiska persona, īstenojot mājokļa renovācijas projektu ERAF aktivitātes ietvaros, vadās pēc 2008. gada 5. februāra MK noteikumiem nr. 65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”. Svarīgi iepirkuma procedūru plānot rudenī vai ziemā, lai, būvniecības sezonai sākoties, laikus varētu uzsākt ēkas atjaunošanas darbus. Lai izvēlētos būvdarbu veicēju finansējuma saņēmējam, ir ieteicams rīkot iepirkuma procedūru (cenu aptauju) arī gadījumos, ja to neparedz normatīvie akti iepirkumu jomā. Iepirkuma procedūras rīkošana ļaus piedalīties lielākam skaitam uzņēmēju, no kuriem varēs izvēlēties piemērotāko. Organizējot jebkuru iepirkumu par būvdarbiem, ļoti svarīgi ir precīzi un nepārprotami izstrādāt prasības potenciālajiem pretendentiem, kā arī sniegt visu vajadzīgo informāciju par paredzamajiem būvdarbiem. Lai izvēlētos būvuzņēmējus, iepirkuma dokumentācijā būtu svarīgi noteikt galvenos nosacījumus jeb tā sauktos atlases kritērijus, lai potenciālais būvdarbu veicējs varētu piedalīties šajā iepirkumā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu atlases kritēriji var būt uzņēmuma maksātspēja, nodokļu parādu neesamība. Atlases kritēriji ir arī būvuzņēmēja pieredze un finansiālā stabilitāte, t.i., vai šis būvuzņēmējs vispār prot un spēj izpildīt paredzamos būvdarbus, vai būvfirmā ir darbu izpildītāji ar viņu kvalifikāciju apstiprinošiem dokumentiem. Par to var pārliecināties, pieprasot iesniegt būvuzņēmēja pieredzes sarakstu, kā arī atsauksmes no citiem pasūtītājiem par pieredzes sarakstā norādītajiem objektiem, kuri pēc apjoma un rakstura ir līdzīgi plānotajiem būvdarbiem. Vienlaikus var noteikt arī minimālo līdzīga rakstura objektu skaitu. Par būvuzņēmēja finansiālo stāvokli var pārliecināties, pieprasot iesniegt uzņēmuma finanšu datus, piemēram, peļņas un zaudējumu kopijas par pēdējiem gadiem, kā arī noteikt minimālās prasības uzņēmuma finanšu apgrozījumam būvdarbu jomā. Lai pārliecinātos, vai uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu resursi plānoto būvdarbu veikšanai, var pieprasīt iesniegt kredītiestādes apliecinājumu, ka uzņēmēja rīcībā ir vai būs pieejami finanšu resursi (piemēram, kredītlīnija) noteiktā apjomā (nosakot apjomu procentu veidā no piedāvātās līgumcenas utt.), ja uzņēmējs uzvarēs rīkotajā iepirkumā.Nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma dokumentācijai jāpievieno tehniskais projekts un/vai tehniskā specifikācija. No minētajiem dokumentiem un to izstrādes kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs būvdarbu rezultāts. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, būvuzņēmējs sagatavos

35

savu piedāvājumu un izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus. Svarīgi ir jau tehniskajā projektā noteikt, ka būvdarbos jāizmanto augstvērtīgi un kvalitatīvi materiāli, kuri atbilst LR spēkā esošo standartu un būvnormatīvu prasībām, precīzi definējot to raksturojošos parametrus, kā arī, lai tie atbilstu pasūtītāja prasībām un vajadzībām. Ja iepirkumā vai līguma izpildes laikā būvuzņēmējs vēlas piedāvāt citus materiālus u. tml., ir svarīgi jau iepirkuma dokumentos noteikt, ka var piedāvāt tikai ekvivalentus materiālus, kuri pēc galvenajiem parametriem (precīzi nosakot tos) nav sliktāki par tehniskajā projektā paredzētajiem. Viena no būtiskajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir paredzamo būvdarbu apjomi, kuriem jābūt precīziem un pietiekamiem, lai varētu izpildīt paredzamos būvdarbus. Balstoties uz šiem tehniskajā projektā noteiktajiem būvdarbu apjomiem, būvuzņēmējam būtu jāsagatavo un jāiesniedz savs finanšu piedāvājums (tāmes) saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem nr. 1014 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība””. Iepirkumu dokumentos būtu jānosaka, ka pasūtītājs pieņems izskatīšanai tikai atbilstoši iepriekšminētā būvnormatīva prasībām sagatavotas tāmes, jo pretējā gadījumā pretendentu finanšu piedāvājumi būs grūti salīdzināmi, turklāt pasūtītājs nevarēs pārliecināties, vai uzņēmējs ir iekļāvis visus vajadzīgos izdevumus, kuri nepieciešami būvdarbu veikšanai. Vēl iepirkuma dokumentos būtu jānosaka piedāvājuma izvēles kritērijs, kas varētu būt saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai tikai cena. Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, papildus cenas kritērijam var izvēlēties tādus papildu kritērijus kā veikto būvdarbu izpildes termiņi, būvdarbu veicēja profesionālās darbības apdrošināšana utt. Galvenais nosacījums, lai šie izvēlētie vērtēšanas kritēriji būtu objektīvi un saistīti ar paredzamo iepirkuma priekšmetu (būvdarbu raksturu) un lai to vērtēšana būtu precīzi noteikta iepirkuma dokumentos.ERAF aktivitātes ietvaros, lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, līgumā ir jāparedz, ka darbu izpildītājs iesniedz pasūtītājam papildu saistību izpildes nodrošinājumu – būvniecības garantijas laika garantijas apdrošināšanas polisi uz vismaz diviem gadiem no objekta nodošanas brīža par apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecības izmaksu apmēra vai izsniegta Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes garantija būvniecības garantijas laikam ar termiņu vismaz divi gadi no objekta nodošanas brīža par galvojuma summu, kas nav zemāka par pieciem procentiem no projekta kopējo būvniecības izmaksu apmēra. Šāda garantija ļautu pasūtītājam nodrošināties pret zaudējumiem gadījumos, ja būvuzņēmējs nepilda vai nepienācīgi pilda līgumsaistības. Var paredzēt, ka šī garantija ir vēl spēkā arī būvuzņēmēja veikto būvdarbu garantijas perioda laikā, kas ļautu izvairīties no situācijas, ka būvuzņēmējs izvairās vai nepilda līgumā paredzētās saistības būvdarbu garantijas laikā.Noslēgumā jāuzsver, ka tieši būvuzņēmēja izvēle ir pats svarīgākais posms visā projekta realizācijā, jo tieši no tā, cik kvalificēts un pieredzējis būs būvuzņēmējs, ir atkarīgs gala rezultāts un izpildīto darbu kvalitāte, kā arī panāktais siltumenerģijas ietaupījums. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā interesenti var atrast ieteikumus pareizai iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. http://www.liaa.gov.lv/uploaded_files/00JAUNIE00/Sfondi/KAN/Mainamie/Daudzzivokli/9_karta/DMS_PIL_ieteikumi_180811.pdf

36

IEPIRKUMU

37

PLĀNOŠANA

38

6. Būvniecības līgumsKorekts līgums par būvniecību ir veids, kā pasūtītājs var sevi pasargāt no negodīga būvkomersanta. Līgumā precīzi jādefinē līguma priekšmets, kā arī jāraksta līguma summa ar nodokļiem un, ja nepieciešams, šīs līguma summas īpašie apmaksas noteikumi, tādi kā avanss vai tas, ka tiek maksāts ik nedēļu, kā arī soda procenti. Svarīgs līguma punkts ir izpildes termiņš, precīzi nosakot darbu sākšanas un beigšanas datumus, arī starptermiņus. Līgumā nepieciešams noteikt, ka būvfirmai ir jābūt reģistrētai Būvkomersantu reģistrā un ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir jābūt sertificētam, līgumā iekļaujot viņa rekvizītus šajā līguma sadaļā. Būvniecības līgumā precīzi jānosaka darbības, kuras jāveic, lai līgumā izdarītu izmaiņas. Piemēram, ja rodas papildu darbi, tad jāsagatavo akts, kāpēc tie ir izveidojušies, klāt pievienojot tāmi, ko apstiprinājis pasūtītājs. Līgumā būtu jāparedz arī tas, kādā veidā tiks nodots būvlaukums (parasti to nodod ar aktu). Jāvienojas par būvdarbu uzsākšanas datumu un kārtību, kādā tas tiks darīts, un jānosaka, kādas atļaujas būvuzņēmējam ir jāsakārto.Būvniecības līgumā ir jāatrunā darbu pieņemšanas–nodošanas kārtība, t.i., jāapraksta procedūra, kādā veidā tiek iesniegts pieņemšanas–nodošanas akts, precīzi nosakot termiņus un atrunājot situāciju, ja būvdarbi ir veikti nekvalitatīvi. Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka būvniecības garantijas termiņš nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem. Līdz ar to līgumā var to neatrunāt, ja plānots, ka garantijas termiņš ir divi gadi, – pretējā gadījumā to nepieciešams precīzi noteikt. Līgumā noteikti precīzi jāapraksta, kāda procedūra jāievēro garantijas laikā, novēršot defektus, proti, cik ilgā laikā būvuzņēmējam ir jāreaģē uz izsaukumu, cik ātri jānovērš bojājums. Pasūtītājam vēlams paredzēt rīcību gadījumos, ja būvuzņēmējs neierodas uz izsaukumu, un to, kā pasūtītājs var rīkoties, pieaicinot citus izpildītājus. Līgumā jānosaka, ka šajā gadījumā pēc līguma izpildes pabeigšanas no būvuzņēmēja pasūtītājs saņem neatsaucamu garantijas laika bankas garantiju vai garantijas laika garantijas apdrošināšanas polisi. Atgriežoties pie samaksas kārtības, līgumā jāparedz, kādā veidā tiks dzēsts avanss un kā notiks garantijas naudas ieturēšana un izmaksa pēc būvdarbu pabeigšanas, ņemot vērā iesniegto nodrošinājumu. Pasūtītājam noteikti jāatrunā visi noteikumi, kā un kad tiek veiktas termiņu izmaiņas un kura no pusēm nes atbildību par izmaiņu sekām, kā arī jānosaka soda sankcijas. Attiecīgi līgumā ir precīzi jāapraksta situācijas, kurās tiks lietots līgumsods un kurās – zaudējumu segšana. Lielākoties līgumsodu piemēro, ja kāda no pusēm nav izpildījusi savas saistības noteiktā termiņā, bet zaudējumus piestāda tad, kad kāda no pusēm nodarbojas ar kaitniecību vai ir bojājusi otras vai trešās puses mantu un ietekmējusi vai aizkavējusi saimnieciskās darbības veikšanu.Līgumam pielikumā nepieciešams pievienot būvniecības tāmi un laika jeb kalendāro grafiku.

39

7. BūvatļaujaLai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs būvvaldē iesniedz būvatļaujas pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus, sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu (saistību rakstus aizpilda divos eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja), līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu žurnālu, apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju.

40

8. Būvdarbi Būvdarbus drīkst veikt būvkomersantu reģistrā reģistrēts būvuzņēmējs. Nelielu ēku, piemēram, ģimenes māju un nelielu saimniecības ēku būvdarbus drīkst veikt arī privātpersona kā būvētājs. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš veic darbus, kam nav vajadzīga būvatļauja, vai savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kura nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3.Būvdarbu kvalitātes kontrolei un uzraudzībai pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvuzraugu un autoruzraugu.Būvdarbu vadītājam katru dienu Būvdarbu žurnālā (arī vienkāršotās fasādes renovācijas gadījumā) jāveic pieraksti par veiktajiem būvdarbiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī jāpievieno attiecīgie rasējumi un būvizstrādājumu atbilstību apliecinošie dokumenti.Atgādinām, ka, ja daudzdzīvokļu mājas renovācija tiek īstenota ERAF aktivitātes ietvaros, tad ēkas atjaunošanas procesā ir jāizmanto tie materiāli vai to ekvivalenti, kas norādīti tehniskajā dokumentācijā (energoauditā un tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartē).

41

9. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos

Būvniecības likums nosaka, ka pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai – veikt autoruzraudzību.Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.Būvuzraugs ir pasūtītāja pārstāvis. Viņam jābūt objektīvam, viņš nedrīkst būt saistīts ar būvuzņēmēju. Veicot ēku siltināšanu, būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta būvprojekta un patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām darbu tehnoloģijām. Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir noteiktā būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja, pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi, pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam.Būvuzrauga pienākums ir arī pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un citus atbilstību apliecinošus dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam, izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem.Būvuzraugam jāierodas būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai būvvaldes citas amatpersonas pirmā uzaicinājuma, jāpiedalās būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā, un viņš drīkst pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi. Būvuzraugs ir atbildīgs arī par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus vai būvuzraudzības līgumu, pasūtītājam ir tiesības lauzt būvuzraudzības līgumu un ierosināt būvuzrauga būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to izdevusi.Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvvaldei jāpieprasa autoruzraudzība restaurējamām un rekonstruējamām ēkām, kā arī daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām. Autoruzraudzības mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā, nepieļaujot būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī saistošo normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu

42

gaitā. Autoruzraudzību veic visā būvdarbu laikā saskaņā ar pasūtītāja un būvprojekta autora līgumu par autoruzraudzību. Autoruzraudzības līgumā norāda autoruzraugu, kas var būt pats būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis – attiecīgi sertificēts speciālists vai arī speciālistu grupa. Autoruzrauga pienākums ir pārbaudīt arhitektūras risinājumu atbilstību būvprojektam, laikus pārbaudīt būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem. Autoruzrauga pienākums ir piedalīties komisijas darbā, pieņemot būvobjektu ekspluatācijā, iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos.Būvprojekta autors vai viņa pilnvarotā persona, ar kuru noslēgts autoruzraudzības līgums, atbild par attiecīgā būvprojekta autentisku īstenošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Autoruzraugs ir atbildīgs par pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.Attiecīgi sertificētu un pieredzējušu būvuzraugu pieaicināšana, kā arī autoruzraudzība sekmē kvalitatīvu mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās mājās, nodrošinot piešķirtajam finansējumam adekvātu rezultātu.

43

10. Būves pieņemšana ekspluatācijā Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumi nr. 299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” nosaka kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas.Pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvo aktu prasībām.Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk – pasūtītājs). Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz dokumentus.Būvi pieņem ekspluatācijā vietējās pašvaldības domes izveidota pieņemšanas komisija, sastādot aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.

44

11. Apdrošināšana 11.1. Obligātā apdrošināšanaLatvijā ir spēkā būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, un tas nozīmē, ka būvuzņēmēji un būvētāji bez šīs apdrošināšanas nedrīkst uzsākt tādus būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja. Šīs obligātās apdrošināšanas ieviešanas mērķis ir aizsargāt trešās personas, tas ir, ar būvniecību nesaistītās personas no iespējamiem būvniecības darbu laikā minēto personu dzīvībai un veselībai nodarītiem kaitējumiem, kā arī minēto personu mantai nodarītajiem bojājumiem.Šī apdrošināšana nodrošina: ja būvuzņēmējs vai būvētājs būvdarbu laikā savas darbības vai bezdarbības dēļ nodarīs kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai vai nodarīs bojājumus trešās personas mantai, tad apdrošinātājs segs izdevumus par minētās personas:

dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu;1) mantai nodarītajiem bojājumiem.2)

Latvijā spēkā esošie normatīvie akti attiecībā uz šo apdrošināšanu nosaka:1) minimālo atbildības limitu, kas ir:

Noslēdzot apdrošināšanas līgumu (polisi) uz gadupar visiem būvuzņēmēja

būvobjektiem, kuros tiks veikti būvniecības darbi gada laikā –

10 % no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā:

Noslēdzot apdrošināšanas līgumu (polisi) par konkrētu

būvobjektu, kurā noteiktā laika posmā tiks veikti būvdarbi – 10 % no līguma, kas noslēgts

starp būvuzņēmēju un pasūtītāju, kopējās summas, bet

ne mazāk kā:

Būvuzņēmējam LVL 50 000 LVL 10 000

Būvētājam LVL 5000 2) pašriska apmēru, tas ir zaudējumu daļas apmērs, ko neatlīdzina apdrošinātājs un kas

nedrīkst būt lielāks par 20 % no apdrošināšanas līgumā (polisē) noteiktā atbildības limita;

kā arī to, kabūvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai ir jābūt spēkā līdz 3) būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi savā pārvaldīšanā pārņem pasūtītājs.

11.2. Brīvprātīgā apdrošināšanaBūvuzņēmējs un būvētājs saistībā ar tā veiktajiem būvdarbiem var iegādāties arī brīvprātīgo apdrošināšanu.

45

11.2.1. Būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanaŠādā gadījumā viņš var vienoties ar apdrošinātāju par apdrošināšanas līguma (polises) noteikumiem, t.sk. par:

atbildības limita apmēru;1) apdrošināšanas aizsardzības apmēru, piemēram, izvēlēties apdrošināt savu civiltiesisko 2) atbildību par savu darbinieku veselībai nodarīto kaitējumu;atlīdzināmo zaudējumu veidu, piemēram, par būvuzņēmējam/būvētājam radušos 3) tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

11.2.2. Būvniecības apdrošināšanaAr šo apdrošināšanu var apdrošināt:

celtniecības un montāžas darbus saskaņā ar būvniecības līgumu un tāmi;1) celtniecībai paredzētos būvmateriālus;2) būvlaukuma aprīkojumu un pagaidu inženiertehniskās komunikācijas;3) būvobjektā atrodošās būvniecības darbu veikšanai nepieciešamās iekārtas, mašīnas un 4) instrumentus.

Saskaņā ar šo apdrošināšanu apdrošinātājs atlīdzinās zaudējumus, kas būvuzņēmējam vai būvniekam radīsies saistībā ar kāda iepriekš minētā objekta:

bojājumu, kā rezultātā tiks veikta bojāto daļu atjaunošana, nomaiņa vai remonts;1) zudumu vai bojāeju, kas iestājusies, piemēram, ugunsgrēka, dabas stihiju, trešo personu 2) prettiesiskas darbības rezultātā.

11.2.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju) apdrošināšanaŠī apdrošināšana darbojas kā garantija būvniecības darbu pasūtītājam, ka tas necietīs materiālus zaudējumus gadījumā, ja būvuzņēmējs vai būvnieks neizpildīs vai nepienācīgi izpildīs savas no iepirkuma nolikuma vai būvniecības līguma, kas noslēgts starp būvuzņēmēju vai būvnieku un būvniecības darbu pasūtītāju, izrietošās saistības. Saskaņā ar šo apdrošināšanu apdrošinātājs atlīdzina:

iepirkuma organizētājam iepirkuma nolikumā paredzēto naudas summu, ja par 1) uzvarējušo atzītā būvuzņēmēja vai būvnieka vainas dēļ netiek noslēgts būvniecības līgums;

2) būvniecības darbu pasūtītājam faktiskos zaudējumus, kas tam radušies, ja būvuzņēmējs vai būvnieks savas vainas dēļ nav izpildījis būvniecības līgumā paredzētos darbus, to skaitā garantijas periodā paredzētos apkopes un trūkumu novēršanas darbus.

11.2.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības apdrošināšana Saskaņā ar šo apdrošināšanu, ja arhitekti, inženieri vai citi būvniecības speciālisti, pieļaujot kļūdu savā profesionālajā darbībā, nodarīs kaitējumu trešās personas (to skaitā klienta) dzīvībai

46

un veselībai vai bojājumus trešās personas mantai, tad apdrošinātājs segs izdevumus par minētās personas:

dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu;1) mantai nodarītajiem bojājumiem;2) zaudējumiem saistībā ar finansiālo kaitējumu, ja projekta kļūdu dēļ nākas kaut ko 3) pārbūvēt, jo tas neatbilst prasībām (ja tas ir paredzēts apdrošināšanas līgumā).

Šajā gadījumā par apdrošināšanas gadījumu tiks uzskatīta jebkura nolaidība, kļūda vai neizdarība apdrošinātās profesijas praktizēšanā, par kuru vēlāk var tikt celta prasība vai izvirzīta pretenzija. Svarīgi – ja projektu iesniegums tiek iesniegts LIAA pēc 2011. gada 31. decembra, projektētājam jābūt apdrošinātai profesionālajai civiltiesiskai atbildībai par apdrošinājuma summu, kas nav zemāka par 100 000 latu gadā. Pretējā gadījumā ERAF aktivitātes ietvaros veikto darbu izmaksas nebūs attiecināmas.

47

12. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un ERAF līdzfinansējuma saņemšanai?Projekta iesniegumu ERAF aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” var iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas nodaļā Pērses ielā 2 (1. stāvā), Rīgā. Informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA mājaslapas www.liaa.gov.lv sadaļā ES fondi. Klienti par neskaidrajiem jautājumiem ir aicināti vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā pa tālruni 67039499, klātienē – Pērses ielā 2 (1. stāvā), Rīgā, vai sazināties elektroniski – jautajumi@liaa.gov.lv.

48

13. Kā dzīvot renovētā mājā? • Pēc mājokļa renovācijas nobalansējiet siltumapgādes sistēmu.• Ja daudzdzīvokļu mājā nav ierīkota mehāniskā ventilācija, tad regulāri vēdiniet istabas,

t.i., vairākas reizes dienā uz dažām minūtēm logus atveriet līdz galam. • Tīriet ventilācijas šahtas reizi divos gados.• Apkures sezonā neatstājiet vaļā logus/durvis koplietošanas telpās. • Dzīvokļu īpašnieki, esiet uzmanīgi pret savu māju un, ja rodas kādas plaisas, ūdens

noplūdes – ziņojot apsaimniekotājam, lai maksimāli samazinātu ēkas bojājumu apjomu.

• Ja siltināti pagraba vai bēniņu pārsegumi, tad, lai nesabojātu siltumizolācijas slāņus, šajās telpās neko jaunu neiebūvējiet.

• Iesakām norīkot energopārvaldnieku un veikt energoresursu un iekštelpu komforta monitoringu.

• Rūpējieties, lai sildķermeņi dzīvokļos nav nosegti, piemēram, ar bieziem aizkariem līdz pašai grīdai. Sildķermenim ir jāsilda visa telpa, pretējā gadījumā, to apklājot/aizsedzot, pieaugs uzskaitītais siltuma izstarojums, bet telpa netiks sildīta.

• Ja dzīvokļos ir uzstādīti termostatiskie vārsti: • iespējams siltuma padevi samazināt, atstājot telpas. Līdzīgi kā izslēdzot gaismu. To

var atvieglot īpaši programmējami regulatori, ko var uzstādīt esošās termostatiskās galvas vietā;

• atkarībā no patēriņa ieradumiem vienādiem, vienādi novietotiem dzīvokļiem maksa par siltumu var atšķirties pat trīs reizes – gudrākam vai taupīgākam regulētājām renovācijas izmaksas atmaksāsies stipri ātrāk;

• telpu vēdināšanas laikā termoregulatorus nogrieziet uz minimumu. Pretējā gadījumā siltumenerģijas patēriņš augs, jo tiks sildīts ienākošais aukstais gaiss.

49

14. Labie piemēriAlūksnes daudzdzīvokļu ēkas renovācijaAdrese Dārza iela 19, Alūksne

Pārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrība

Kopējā platība 1010 m2

Dzīvokļu īpašumu skaits 18

Ekspluatācijā nodota 1988. gadā

Ēka renovēta 2010. gadā

Ēkas sērija 103. sērija

Veiktie renovācijas darbi

Nosiltināta fasāde, cokols, bēniņu, 1) pagraba un caurbrauktuves pārsegums nomainīti logi dzīvokļos un 2) koplietošanas telpās veikta siltumapgādes sistēmas 3) renovācija, t. sk. veco radiatoru nomaiņa pret jauniem un uzstādīti termoregulatori pagarināts jumts un uzstādīta 4) jauna ūdensnoteku sistēmau.c. darbi 5)

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas

205,41 kWh/m2

Enerģijas patēriņš pēc renovācijas

117,53 kWh/m2

Enerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā %

42,78

Renovācijas kopējās izmaksas

73 151,62 LVL

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

72,43 LVL

Aizdevuma apmērs TermiņšProcentu likme

Aizdevuma apmērs 36 575,81 LVLERAF līdzfinansējums 36 575,81 LVL 15 gadi4,5 %

1,23

0,70

0,30,10

1,53

1,10

0

0,4

0,8

1,2

1,6

Pirms Pēc Pirms Pēc Pirms(aps. maksa,

apkure)

Pēc (aps. maksa,apkure,

KREDĪTS)

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

50

Adrese Anniņmuižas bulvāris 60, Rīga

Pārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrība

Kopējā platība 2934,50 m2

Dzīvokļa īpašumu skaits 45

Ekspluatācijā nodot 1975. gadā

Ēka renovēta 2010. gadā

Ēkas sērija 464. sērija

Veiktie renovācijas darbi

ēkas fasādes, pagraba cokola un 1) pārseguma, 5. stāva pārseguma siltināšanalogu maiņa dzīvokļos un kāpņu 2) telpās vējtvera un pagraba durvju 3) nomaiņa kāpņu telpu remonts4) apkures sistēmas renovācija 5) (jaunu apkures radiatoru un termoregulējošo ventiļu uzstādīšana)

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas

139,89 kWh/m2

Enerģijas patēriņš pēc renovācijas

75,72 kWh/m2

Enerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā %

45,87

Renovācijas kopējās izmaksas

119 519,38 LVL

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2

40,73 LVL

Aizdevuma apmērs TermiņšProcentu likme

EUR 87 000,00, ERAF līdzfinansējums 59 759,69 LVL10 gadi 3 mēnešu mainīgā likme – 25.02.11 – 4,587 %

0,36

0,14

0,40

0,56

0,76 0,70

0

0,4

0,8

Pirms Pēc Pirms Pēc Pirms(aps. maksa,

apkure)

Pēc (aps. maksa,apkure,

KREDĪTS)

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Daudzdzīvokļu ēkas renovācija Rīgā, Anniņmuižas bulvārī

51

Adrese Klaipēdas 58/60, Liepāja

Pārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrība

Kopējā platība 6114,3 m2 Dzīvokļu īpašumu skaits 84

Ekspluatācijā nodota 1973. gadā

Ēka renovēta 2009. gadā

Ēkas sērija 103. sērija

Veiktie renovācijas darbi

Norobežojošāskonstrukcijas1) Veco logu nomaiņa dzīvokļos 2) Ēkas cokola daļas siltināšana3) Ārsienu siltināšana4) Bēniņu pārsegumu siltināšana 5) 30 veco koka logu nomaiņa kāpņu

telpās un dzīvokļos 6) Veco durvju nomaiņa koplietošanas

telpās 7) Pagraba pārseguma siltināšana 8) Jumta pārseguma siltināšana Siltumapgādes sistēma 1) Nosiltināti apkures sistēmas

cauruļvadi 2) Uzstādīti termoregulatori

pie katra sildķermeņa mājā3) Uzstādīta individuālā

siltumuzskaites sistēma4) Apvedcaurules pie radiatoriemVentilācija 1) Ventilācijas šahtu tīrīšana; dabiskās

pieplūdes ierīkošana caur ēkas ārsienām

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas 220 kWh/m2

Enerģijas patēriņš pēc renovācijas 110 kWh/m2

Enerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā %

40,01

Renovācijas kopējās izmaksas

144 882,11 LVL

Izmaksas uz 1 kopējās platības m2 23,69 LVL

Aizdevuma apmērs TermiņšProcentu likme

72 500 LVL, ERAF līdzfinansējums 72 441,05 LVL15 gadi 6,01 %

Daudzdzīvokļu ēkas renovācija Liepājā, Klaipēdas ielā

0,43

0,25

0,35

0,52

0,78 0,77

0

0,4

0,8

Pirms Pēc Pirms Pēc Pirms(aps. maksa,

apkure)

Pēc (aps. maksa,apkure, KREDĪTS)

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

52

0,5

0,17

0,53

0,30

1,030,86

0

0,4

0,8

1,2

Pirms Pēc Pirms Pēc Pirms (aps. maksa,apkure)

Pēc (aps. maksa,apkure, KREDĪTS)

Maksa par apkuri, vidēji gadā Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums

Daudzdzīvokļu ēkas renovācija Rīgā, Rigondas gatvē

Adrese Rigondas gatve 7, RīgaPārvaldīšanas forma

Dzīvokļu īpašnieku biedrība

Kopējā platība 2 433 m2

Dzīvokļu īpašumu skaits 36

Ekspluatācijā nodota 1980. gadā

Ēka renovēta 2010. gadāĒkas sērija 602. sērija

Veiktie renovācijas darbi

siltināta fasāde, cokols, lifta 1) tehniskās telpas, bēniņu pārsegumsrenovēts jumts2) mainīti logi* dzīvokļos un 3) koplietošanas telpāsaizstiklotas lodžijas4) veikta siltuma mezgla automātikas 5) renovācija, karstā ūdens un apkures guļvadu nomaiņa un siltināšana, radiatoru* nomaiņa, apkures regulēšanas un enerģijas uzskaites sistēmas uzstādīšana dzīvokļos

* ja tie vēl nebija nomainīti

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas

190,69 kWh/m2

Enerģijas patēriņš pēc renovācijas

84,23 kWh/m2

Enerģijas ietaupījums vidēji apkures sezonā, %

55,83

Renovācijas kopējās izmaksas

141 223,92 LVL

Vidējās izmaksas uz 1 m² kopējās platības

29,02 LVL

Aizdevuma apmērs Termiņš

EUR 99 563, biedrībai bija arī savi uzkrājumiERAF līdzfinansējums 70 611,96 LVL10 gadi

53

15. Pielikumi 15.1. Kopsapulces protokols

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols nr.__1

Vieta 201__. gada ___.__________

Sapulcē piedalās:Dzīvojamās mājas ar adresi: pilsēta ______________ ielā nr. _____ dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu nr.:_____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________īpašnieki2; Par sapulces vadītāju ievēlēts ________________________ (vārds, uzvārds);Par sapulces sekretāru ievēlēts _______________________ (vārds, uzvārds);

Darba kārtība3

Sapulces vadītāja un sapulces protokolista ievēlēšana.1. Sapulces dalībnieku reģistrācija.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti veicinošu renovācijas pasākumu 3. konstatācija.Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti veicinošu renovācijas pasākumu 4. izmaksas. Pilnvarojuma līguma projekta apstiprināšana.5.

1 Līdz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, kurā tiks izskatīts jautājums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas pasākumiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti, sadarbībā ar energoauditoru ir jāizstrādā energoaudits, ēkas tehniskais apsekojums, jāveic renovācijas pasākumu izmaksu aprēķins, proti, jāiz strādā tāme.

2 Ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss. Pilnvara noformējama rakstveidā. Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

3 Darba kārtības jautājumi nr. 1–nr. 4 ir obligāti iekļaujami kopsapulcē. Šādu jautājumu izlemšana nepieciešama, lai būtu iespējams pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamā mājā.

54

Pilnvarojums fiziskai vai juridiskai personai dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un 6. nodrošināt renovācijas darbu izpildi un atlīdzības apmēra noteikšanu pilnvarniekam.Turpmāko kopsapulču sasaukšanas un lēmumu noformēšanas kārtība.7. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku (turpmāk – dzīvokļu īpašnieki) 8. pārstāvja izvēle, kas būs atbildīgs par dokumentu glabāšanu.

Piezīme: Kopsapulcē vienlaikus var tikt izlemti šādi papildu jautājumi, kas var būt nepieciešami kredītiestādei, lemjot par kredīta piešķiršanu energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ja attiecīgie pasākumi mājā tiks finansēti, aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes:

• par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izmaiņām (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem);

• par papildus ikmēneša maksājumu un tā apmēru (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi nav atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem);

• par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai);

• par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc kredītiestādes iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai).

1. Sapulces vadītāja un sapulces protokolista ievēlēšana.

Kopsapulce nolēma: Balsojot Par Pret Atturas

1.1. ievēlēt par sapulces vadītāju _________________________________________________;1.2. ievēlēt par sapulces protokolistu_______________________________________________.

2. Sapulces dalībnieku reģistrācija.Sapulces vadītājs informē:2.1. ka dzīvojamās mājas esošie dzīvokļu īpašnieki ir pienācīgi informēti par šīs kopsapulces

norises vietu un darba kārtību;2.2. kopsapulcē piedalās_______ dzīvokļu īpašnieki, kas kopā pārstāv______% no visiem

dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to sapulce ir (nav) lemttiesīga, ievērojot Dzīvokļu īpašumu likuma 17. panta devītās daļas regulējumu, kas nosaka, ka, lai sapulce būtu lemttiesīga, tajā jāpiedalās dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

3. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti veicinošu renovācijas pasākumu konstatācija.Sapulces vadītājs informē par pasākumu kopumu, kas veicams daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopējo daļu renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai):

55

1.1. būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas kartes sagatavošana;1.2. būvuzraudzība;1.3. autoruzraudzība;1.4. ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa (piemēram,

gala sienu siltināšana, visu sienu siltināšana);1.5. logu blīvēšana vai nomaiņa koplietošanas telpās;1.6. ārdurvju nomaiņa;1.7. pagraba, bēniņu pārseguma siltināšana;1.8. kāpņu telpas remonts gadījumā, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā;1.9. siltumapgādes sistēmas renovācija4; 1.10. ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija;1.11. logu nomaiņa dzīvokļos5; 1.12. citi pasākumi (saskaņā ar enerogaudita pārskatā norādīto) 6.

Kopsapulce ar mērķi paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti nolēma apstiprināt/noraidīt augstāk norādīto pasākumu veikšanas nepieciešamību.

Balsojot Par Pret Atturas

4. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti veicinošu renovācijas pasākumu izmaksas. Kopsapulces protokola nr.____ 3. punktā norādīto pasākumu plānotās izmaksas saskaņā ar iepriekš veiktajiem aprēķiniem (kopsapulces protokola pielikums nr. 1 „Tāme”) ir ______LVL7.

Kopsapulce, noklausījusies un izvērtējusi tāmē norādīto izmaksu apmēru un veicamo darbu apjomu, nolēma apstiprināt/noraidīt kopējās energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas nepārsniedz __________LVL.

Balsojot Par Pret Atturas

4 Pēc siltumapgādes sistēmas renovācijas atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, ir uzskatāmi par kopīpašumā esošām daļām.

5 Ņemot vērā, ka logi uzskatāmi par atsevišķo īpašumu, katrs dzīvokļu īpašnieks, parakstot kopsapulces protokolu, saskaņā ar kuru ir pieņemts lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logu nomaiņu, apliecina, ka piekrīt atsevišķā īpašuma robežās esošā loga nomaiņai un papildu maksājumam, kura apmēru nosaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

6 Dzīvokļu īpašnieki kopsapulces protokolā norāda tikai tos pasākumus, kurus attiecīgā ēka realizēs. Augstāk norādītais uzskaitījums atbilst MK noteikumos nr. 138 norādītajām attiecināmajām izmaksām.

7 Precīzas pasākumu izmaksas tiek noteiktas, noslēdzot līgumu par būvdarbu izpildi, bet tās nevar būt lielākas par kopsapulcē apstiprināto izmaksu apmēru. Gadījumā, ja faktiskās izmaksas pārsniedz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteikto pieļaujamo izmaksu apmēru, ir jāsasauc atkārota dzīvokļu īpašnieku sapulce un jāpieņem lēmums par šādu izmaksu atbilstību.

56

5. Pilnvarojuma līguma projekta apstiprināšana.Sapulces vadītājs informē par Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsta saņemšanas nosacījumiem 3.4.4.1. aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos nr. 138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” iekļauto tiesisko regulējumu, lai saņemtu finansējumu aktivitātes ietvaros Eiropas Savienības fondu projektu iesniedzējam valsts aģentūrā „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” jāiesniedz projekta iesniegumi un papildus iesniedzamie dokumenti, to skaitā pilnvarojuma līgums (kopsapulces protokola nr.__ pielikums nr. 2 „Pilnvarojuma līgums”), saskaņā ar kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvaro fizisku vai juridisku personu pasākumu kopuma organizēšanai dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese kopējo daļu renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai).

Kopsapulce, noklausījusies un izvērtējusi pilnvarojuma līguma projektu, nolēma to apstiprināt/noraidīt.

Balsojot Par Pret Atturas

6. Pilnvarojums fiziskai vai juridiskai personai dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt renovācijas darbu izpildi un atlīdzības apmēra noteikšanu pilnvarniekam.Sapulces vadītājs ierosina atbilstoši kopsapulces apstiprinātajam pilnvarojuma līguma projektam pilnvarot ________________ (vārds/uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas nr.) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas darbu izpildi, to skaitā sadarboties ar visām nepieciešamajā institūcijām. Ar šo pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieki pilnvaro pilnvarnieku:6.1. pasūtīt būvprojektu vai apliecinājuma karti (vienkāršotās renovācijas gadījumā)

energoefektivitātes pasākumu veikšanai;6.2. pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas PĀRVALDNIEKA izsniegtu izziņu, kurā

norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā, ja tie sniegti ar PĀRVALDNIEKA starpniecību, faktiski veiktie maksājumi un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja pilnvarnieks nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks);

6.3. pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas aktu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja dzīvojamā māja privatizēta likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktā kārtībā un pilnvarnieks nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks un ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības apsaimniekotāja maiņu un attiecīgi par dzīvokļu īpašnieku apvienības izveidi);

57

6.4. pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas inventarizācijas (kadastra) lietas kopiju, kā arī tehniskās apsekošanas atzinumu (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja pilnvarnieks nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai tā rīcībā nav attiecīgo dokumentu);

6.5. pieprasīt aizdevumu kredītiestādē ______ Ls/EUR apmērā uz ______ gadiem ar kredītiestādes noteikto procentu likmi, līgumsodu un citiem obligātajiem maksājumiem, to skaitā komisijas maksām (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);

6.6. pieprasīt un saņemt izziņu no kredītiestādes par aizdevuma piešķiršanu (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);

6.7. iesniegt projekta iesniegumu un citus nepieciešamos dokumentus atklātai projektu iesniegumu atlasei Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumiem nr. 138 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;

6.8. organizēt pretendentu atlasi atbilstoši normatīvo aktu prasībām iepirkuma procedūras un būvniecības jomā, ņemot vērā šādus un ne tikai šos kritērijus – piedāvājums ar zemāko cenu, piedāvājums ar noteiktu garantijas laiku;

6.9. atvērt atsevišķu norēķinu kontu kredītiestādē Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un ar projektu saistīto maksājumu veikšanai.

Noteikt PILNVARNIEKAM atlīdzību ___LVL mēnesī un paredzēt, ka maksājumus veic ĪPAŠNIEKI šādā kārtībā (proporcionāli dzīvokļa īpašumu skaitam mājā, proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam).

Kopsapulce, noklausījusies iespējamā(o) pilnvarnieka(u) un izvērtējusi pilnvarojumu, nolēma:

• pilnvarot _________________________ (vārds/uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas nr.) daudzdzīvokļu dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas darbu izpildi, to skaitā sadarboties ar visām nepieciešamajā institūcijām;

• izvēloties pretendentu būvdarbu veikšanai, Pilnvarniekam jāievēro šādi papildu nosacījumi:

• noteikt atlīdzību PILNVARNIEKAM ___ LVL apmērā, ko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki sedz _________________ kārtībā.

Balsojot Par Pret Atturas

7. Turpmāko kopsapulču sasaukšanas un lēmumu noformēšanas kārtība.Sapulces vadītājs informē un ierosina turpmāk sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju, atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 20. pantam par kopsapulces protokola nr.____ 3. punktā norādīto pasākumu gaitu reizi (piem., ceturksnī – katra ceturkšņa ____________________)

58

Kopsapulce, noklausījusies sapulces vadītāja informāciju, nolemj turpmāk sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju par renovācijas darbu gaitu reizi ceturksnī – katra ceturkšņa _____________.

Balsojot Par Pret Atturas

8. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pārstāvja izvēle, kas būs atbildīgs par dokumentu glabāšanu.Sapulces vadītājs informē, ka visus kopsapulcē un aptaujas rezultātā pieņemtos lēmumus fiksēt rakstveidā divos eksemplāros, kas glabājas pa vienam pie pārvaldnieka un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk minētos dokumentus.

Apspriedusies kopsapulce nolemj sapulcēs pieņemtos lēmumus fiksēt sapulču protokolos un aptaujas dokumentācijā, kura tiek sastādīta 2 eksemplāros un glabājas pa vienam pie pārvaldnieka (pilnvarotās personas, ja šajā protokolā noteiktās darbības nav uzticētas pārvaldniekam) un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk minētos dokumentus. Kopsapulce nolemj pilnvarot dzīvokļa nr.___ īpašnieku saņemt un uzglabāt vienu šī protokola eksemplāru, kā arī turpmākos dokumentus, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku lēmumiem par mājas renovācijas pasākumu izpildi.

Balsojot Par Pret Atturas

9. Kopsapulcē papildus izlemjamie jautājumi, ja energoefektivitātes pasākumi mājā tiks finansēti, aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes.9.1. Sapulces vadītājs informē un ierosina palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

maksu no _______LVL/EUR/kv.m. līdz _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola ___. punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumus veikt, iemaksājot attiecīgās naudas summas (biedrības vai pārvaldnieka nosaukums) norādītajā kredītiestādes kontā. Nesamazināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu līdz aizdevuma pilnīgai atmaksai.

Apspriedusies kopsapulce nolemj palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu no _______LVL/EUR/m2. līdz _______LVL/EUR/m2. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola ___. punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei.

Balsojot Par Pret Atturas

9.2. Sapulces vadītājs ierosina noteikt šādu kārtību maksājuma saistību pārņemšanai gadījumos, kad pārvaldnieka maiņa notiek, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku ierosinājumu (gadījumā, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai). Ja

59

dzīvokļu īpašnieki nolemj mainīt pārvaldnieku (pārvaldnieka nosaukums), viņi apņemas nekavējoties par to rakstiski informēt kredītiestādi un gadījumā, ja jaunais pārvaldnieks neuzņemas saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, dzīvokļu īpašnieki piekrīt un viņiem ir pienākums slēgt pārjaunojuma līgumu ar kredītiestādi noslēgtajam aizdevuma līgumam, uzņemoties saistības, kas izriet no aizdevuma līguma ___________ (vienošanās var paredzēt kārtību, kādā īpašnieki pārņem saistības, piemēram, katrs uzņemas saistības par summu, kas proporcionāla katram dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma lielumam).

Apspriedusies kopsapulce nolemj akceptēt (noraidīt) šajā punktā noteikto kārtību maksājumu saistību pārņemšanai pret kredītiestādi.

Balsojot Par Pret Atturas

9.3. Sapulces vadītājs ierosina dzīvokļu īpašniekus pieņemt lēmumu par logu maiņu dzīvokļos, savu piekrišanu logu nomaiņai dzīvokļa īpašnieks apliecina, parakstoties un ieliekot „krustiņu” pie kopsapulces protokola parakstīšanas. Sapulces vadītājs informē, ka viena loga nomaiņas izmaksas ir ___ LVL, kā rezultātā papildus ikmēneša maksājums un tā apmērs ir no ___________LVL/EUR līdz ___________ LVL/EUR.

Apspriedusies kopsapulce nolemj akceptēt (noraidīt) lēmumu pieņemšanas kārtību, kas saistītaarlogunomaiņudzīvokļuīpašniekuatsevišķāīpašumarobežās.

Balsojot Par Pret Atturas

Sapulces vadītājs: _____________________________________________________________paraksts, tā atšifrējums

Sapulces protokolists: __________________________________________________________paraksts, tā atšifrējums

60

Sapulces dalībnieki: dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu/mākslinieku darbnīcu īpašnieki:

Lēmums par renovāciju

Lēmums par logu maiņu dzīvokļos Paraksts

PAR PRET PAR PRET

dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese

dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese,

dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese.

Kopā kopsapulcē piedalās _________dzīvokļu īpašnieki jeb _____% no kopējā dzīvokļu skaita.

61

15.2. Aptaujas lapa

Dzīvojamās mājas /vietas nosaukums/, /adrese/ dzīvokļu īpašnieku

APTAUJAS LAPA

Par dzīvojamās mājas renovāciju

Aptauja tiek veikta no 2011. gada ___.____________ līdz 2011. gada ___.____________ Aptaujas anketa sagatavota 2011. gada ___.____________

Katram dzīvokļa īpašniekam 2011. gada __.____________ nosūtīta visa nepieciešamā informācija par izlemjamajiem jautājumiem attiecībā uz mājas renovāciju, kā arī par termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” konkrēto lēmumu pieņemšanu. Sludinājumi par aptauju tika izvietoti _______. gada __.____________ uz sludinājumu dēļa un liftā.

Aizpildītā anketa katram dzīvokļa īpašniekam jānodod mājas kopējā pastkastē, kur tiek nodoti ūdens skaitītāju rādījumi vai atbildīgās personas, dokumentu iesniedzēja un glabātāja _________________ dzīvokļa pastkastītē nr.__, vai personīgi jānodod atbildīgajai personai dzīvoklī nr.___.

Lēmums būs saistošs visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja „par” ar savu parakstu aptaujas lapā nobalsos vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Ja dzīvokļa īpašnieks nevar personīgi parakstīties aptaujas lapā, viņš ir tiesīgs rakstveidā pilnvarot jebkuru citu personu nobalsot aptaujā. Aptaujas gaitā pilnvarotā persona nodod aptaujas veicējam pilnvaru vai pilnvaras kopiju rakstveidā.

Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav parakstījis aptaujas lapu, uzskatāms, ka viņš balsojis „pret” aptaujā minēto lēmumu pieņemšanu.

Es, zemāk parakstījies, dzīvojamās mājas /vietas nosaukums/, /adrese/ dzīvokļa nr. īpašnieks vārds/uzvārds esmu iepazinies ar visu nepieciešamo informāciju par izlemjamajiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas renovāciju, un ar savu rakstisku balsojumu „par” vai „pret” piedalos sekojošu lēmumu pieņemšanā:

62

ar mērķi paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti nepieciešams 1. veikt sekojušus mājas energoefektivitāti veicinošus renovācijas pasākumus:būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas kartes sagatavošana,1.1. būvuzraudzība,1.2. autoruzraudzība,1.3. ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa,1.4. logu blīvēšana vai nomaiņa koplietošanas telpās,1.5. ārdurvju nomaiņa,1.6. pagraba, bēniņu pārseguma siltināšana,1.7. kāpņu telpas remonts gadījumā, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā,1.8. siltumapgādes sistēmas renovācija, 1.9. ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija,1.10. logu nomaiņa dzīvokļos,1.11. citi pasākumi (saskaņā ar enerogaudita pārskatā norādīto);1.12. 1

kopējo energoefektivitātes pasākumu izmaksas (saskaņā ar aptaujas lapas pielikumu nr. 1 2. „Veicamo darbu tāme”) nepārsniedz __________LVL apstiprināšana;2

pilnvarojuma līguma projekta (aptaujas lapas pielikums nr. 2 „Pilnvarojuma līgums”) 3. apstiprināšana;

pilnvarojuma došana:4. • pilnvarot ________________(biedrības, kooperatīva vai SIA nosaukums, reģistrācijas

nr. vai pilnvarotās personas vārds/uzvārds, personas kods) (turpmāk tekstā – Pilnvarnieks) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (adrese) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas darbu izpildi, to skaitā sadarboties ar visām nepieciešamajām institūcijām. Informējam, ka projektu par mājas renovāciju ir paredzēts iesniegt valsts aģentūrā ‘’Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra’’, lai saņemtu Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 5. aprīļa noteikumiem nr. 272 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””, kuri paredz, ka mājas renovācijai var piesaistīt līdz 50 % ERAF līdzfinansējuma;

1 Ja šī ir pirmreizēja aptaujas lapa, tad jānorāda, ka tiks pasūtīta energoaudita, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma, būvniecības izmaksu tāmes un tehniskā projekta izstrāde, kuram nepieciešamības gadījumā var tikt veikta ekspertīze (turpmāk – dokumentācijas sagatavošana) un tad, pamatojoties uz to, veiks ēkas renovācijas darbus. Vai, ja iepriekšminētie dokumenti ir izstrādāti, tad jānorāda, kādus konkrētus darbus veiks, pamatojoties uz tiem. Iesakām dzīvokļu īpašniekiem, sākotnēji pieņemt lēmumu par nepieciešamo dokumentu izstrādi un pēc tam pieņemt lēmumu, kādi tieši ēkas renovācijas darbi tiks veikti, pamatojoties uz jau izstrādātiem dokumentiem.

2 Jānorāda visas kopējās izmaksas, kas saistītas ar ēkas renovāciju, to skaitā dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, būvdarbu izmaksas.

63

• izvēloties pretendentu būvdarbu veikšanai, Pilnvarniekam jāievēro šādi papildu nosacījumi:1)2)3)

• atlīdzība Pilnvarniekam ___ LVL apmērā, ko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki sedz _________________ kārtībā;

reizi ceturksnī – katra ceturkšņa _____________ tiks sasaukta dzīvokļu īpašnieku 5. informatīvā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai veikta aptauja par renovācijas darbu gaitu;

kopsapulcēs pieņemtie lēmumi tiks fiksēti kopsapulču protokolos vai veiktās aptaujas 6. dokumentācijā. Dokumenti tiks sastādīti 1 (vienā) oriģināleksemplārā un glabāsies pie pilnvarotās personas (vārds/uzvārds)__________________ dzīvokļa nr.___, kurš arī ir pilnvarots uzglabāt turpmākos dokumentus, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku lēmumiem par mājas renovācijas realizēšanu;

palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu no _______LVL/EUR/m7. 2 līdz _______LVL/EUR/m2 no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola ___. punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei;

noteikt šādu kārtību maksājuma saistību pārņemšanai gadījumos, ja dzīvokļu īpašnieki 8. nolemj mainīt pārvaldnieku. Dzīvokļu īpašnieki par lēmumu mainīt pārvaldnieku apņemas nekavējoties rakstiski informēt kredītiestādi. Gadījumā, ja jaunais pārvaldnieks neuzņemas saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, dzīvokļu īpašnieki piekrīt un viņiem ir pienākums slēgt pārjaunojuma līgumu ar kredītiestādi noslēgtajam aizdevuma līgumam, uzņemoties saistības, kas izriet no aizdevuma līguma ___________ ;

akceptēt sekojušu lēmumu pieņemšanas kārtību, kas saistīta ar logu nomaiņu dzīvokļu 9. īpašnieku atsevišķā īpašuma robežās:• viena loga nomaiņas izmaksas ir līdz ___ LVL, kā rezultātā papildu ikmēneša

maksājums un tā apmērs ir līdz ____ _______LVL/EUR, līdz _______LVL/EUR,• savu piekrišanu logu nomaiņai dzīvokļa īpašnieks apliecina parakstoties un ieliekot

„krustiņu” pie šī dzīvokļa īpašnieka lēmuma parakstīšanas.

64

Dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese vai uz pilnvaras pamata pārstāvniecības gadījumā – pilnvarotās personas vārds, uzvārds, pers. kods

Lēmums par renovāciju

Lēmums par logu maiņu dzīvokļos**

ParakstsPAR PRET PAR PRET

**Dzīvokļa īpašnieks, parakstoties un ieliekot „krustiņu” pie aptaujas anketas parakstīšanas, apliecina piekrišanu logu nomaiņai savā dzīvoklī.

Dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokļu saturs par katru no lēmuma punktiem vai kopumā (aizpildīt, ja tāds ir):

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________

_______________________________________________________________________

Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma prasībām (20. panta trešā daļa) aptaujas rezultāti tiks fiksēti balsošanas protokolā, kuru sastādīs aptaujas veicējs.

Balsošanas protokolā tiks norādīts:1) lēmuma projekta (aptaujas lapas) nosūtīšanas diena un dzīvokļu īpašnieku balsošanai

noteiktais termiņš;2) pieņemtais lēmums un ar to saistītās balsošanas rezultāti;3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturs;

65

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.Balsošanas protokola kopijas aptaujas veicējam piecu darbdienu laikā pēc aptaujas beigām tiks nosūtīta visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Dzīvokļa nr.__ īpašnieks ________________ paraksts/ paraksta atšifrējums

20__. gada __._____________Rīga

66

15.3. Pilnvarojuma līgums

PARAUGS

Piezīme – gadījumos, kad dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu organizētājs ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ar kuru dzīvokļu īpašnieki noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, šajā līguma paraugā minētos pienākumus (1. nodaļa) var uzticēt pārvaldniekam, slēdzot papildu vienošanos pie spēkā esošā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma.

PILNVAROJUMA LĪGUMSpar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitāti veicinošu pasākumu organizēšanu

Vieta, 20__. gada ________________

Mēs, apakšā parakstījušies dzīvojamās mājas Pilsētā, _________________________ ielā nr. ___

N.p.k. Dzīv. nr. Vārds, uzvārds Personas kods

1 2 3 4 5 6 ...

turpmāk tekstā saukti ĪPAŠNIEKI, no vienas puses, un ___________________________, turpmāk tekstā PILNVARNIEKS, no otras puses, vienojas par šādiem noteikumiem.

1. Līguma priekšmets

1.1. ĪPAŠNIEKI uzdod un PILNVARNIEKS apņemas organizēt energoefektivitāti veicinošus pasākumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (___________ atrašanās vieta _________________iela___ nr. __) kopīpašumā esošajā daļā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolemtajā apmērā, t.sk.:1.1.1. pasūtīt energoauditu, būvprojektu vai apliecinājuma karti (vienkāršotās

renovācijas gadījumā) energoefektivitātes pasākumu veikšanai;

67

11.1.2. pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas pārvaldnieka izsniegtu izziņu, kurā norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā, ja tie sniegti ar pārvaldnieka starpniecību, faktiski veiktie maksājumi un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības;

21.1.3. pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas inventarizācijas (kadastra) lietas kopiju, kā arī tehniskās apsekošanas atzinumu;

31.1.4. pieprasīt aizdevumu kredītiestādē ______ Ls/EUR apmērā uz ______ gadiem ar kredītiestādes noteikto procentu likmi, līgumsodu un citiem obligātajiem maksājumiem, to skaitā komisijas maksām;

1.1.5. atvērt atsevišķu norēķinu kontu kredītiestādē Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un maksājumu veikšanai;

1.1.6. iesniegt projekta iesniegumu un citus nepieciešamos dokumentus atklātai projektu iesniegumu atlasei Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai saskaņā ar 2011. gada 5. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem nr. 272 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu”;

1.1.7. organizēt pretendentu atlasi ēkas renovācijas darbu veikšanai atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajiem kritērijiem un normatīvajiem aktiem iepirkumu procedūras jomā, kā arī ar būvdarbu veikšanu saistītos pasākumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

1.1.8. iesniegt pārskatu par siltumenerģijas patēriņu pēc būvdarbu veikšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā trīs gadus pēc projekta īstenošanas (līdz 20__. gadam).

2. Līguma termiņš

42.1. Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un tiek noslēgts uz laiku līdz 20___. gada _________________.

1 Šo uzdevumu uzdod, ja PILNVARNIEKS nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks2 Šo uzdevumu uzdod, ja PILNVARNIEKS nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai tā rīcībā nav attiecīgo

dokumentu3 Šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē4 Saskaņā ar 2011. gada 5. aprīļa Ministru kabineta noteikumu nr. 272 „Noteikumi par darbības

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu” 9. punktu, pilnvarotajai personai turpmākos trīs gadus pēc projekta īstenošanas jāiesniedz pārskats par siltumenerģijas patēriņu pēc būvdarbu veikšanas

68

3. Līguma vispārīgie jautājumi

3.1. Visa kustamā un nekustamā manta, ko PILNVARNIEKS, izpildot šī līguma uzdevumu, iegādājas par ĪPAŠNIEKU līdzekļiem, kļūst par ĪPAŠNIEKU kopīpašumu.

4. ĪPAŠNIEKU tiesības, pienākumi un atbildība

4.1. ĪPAŠNIEKIEM ir šādas tiesības:4.1.1. saņemt no PILNVARNIEKA paskaidrojumus saistībā ar viņam uzdoto

uzdevumu izpildi; 4.1.2. iepazīties ar dokumentiem, t.sk. līgumiem, kurus PILNVARNIEKS slēdzis un

kas saistīti ar šajā līgumā uzdoto uzdevumu izpildi;4.1.3. izskatīt kopsapulcē jautājumu par cita PILNVARNIEKA izvēli un līguma

laušanu šajā līgumā noteiktajos gadījumos, vienlaikus lemjot par personu, kas pārņem no PILNVARNIEKA ar šī līguma izpildi saistītos dokumentus un citas lietas, kā arī uzņemas saistības, kas izriet no pilnvarojuma un noslēgtajiem līgumiem;

4.1.4. saņemt šī līguma kopiju.

4.2. ĪPAŠNIEKIEM ir šādi pienākumi:54.2.1. ik mēnesi pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā noteiktajos termiņos

segt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus, iemaksājot attiecīgās naudas summas (kredīta ņēmēja – biedrības vai pārvaldnieka nosaukums) izrakstītā rēķina norādītajā kredītiestādes kontā;

64.2.2. ik mēnesi līdz ___datumam segt izdevumus _______Ls/EUR/kv.m. proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam – aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei, iemaksājot attiecīgās naudas summas (kredīta ņēmēja – biedrības vai pārvaldnieka nosaukums) norādītajā kredītiestādes kontā;

4.2.3. segt vienreizējus izdevumus energoefektivitātes pasākumu ieviešanas gaitā, ja tādi rodas, un par to segšanu normatīvajos aktos noteiktā kartībā lēmusi ĪPAŠNIEKU kopsapulce;

4.2.4. nodrošināt PILNVARNIEKAM pieeju ĪPAŠNIEKA atsevišķajā īpašumā esošo komunikāciju daļu apsekošanai, logu nomaiņai un/vai siltumapgādes sistēmas renovācijai/rekonstrukcijai, ja tas nepieciešams pilnvarojuma līgumā dotā uzdevuma izpildei;

4.2.5. ziņot PILNVARNIEKAM, ja ir konstatēti bojājumi mājā vai kādā tās daļā vai arī ir apstākļi, kas varētu tos izraisīt;

5 Punktu iekļauj, ja izdevumi energoefektivitātes pasākumiem atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem un iekļauti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā

6 Punktu iekļauj, ja izdevumi energoefektivitātes pasākumiem nav atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem

69

4.2.6. pieņemt visas PILNVARNIEKA uzņemtās saistības saskaņā ar šo Līgumu;4.2.7. sniegt PILNVARNIEKAM visu nepieciešamo informāciju, lai PILNVARNIEKS

realizētu tiesības un pienākumus, ko nosaka šis Līgums;74.2.8. ik mēnesi līdz ___datumam maksāt PILNVARNIEKAM atlīdzību šī līguma

6.2. punktā noteiktā apmērā (ja attiecināms).

5. PILNVARNIEKA tiesības, pienākumi un atbildība

5.1. PILNVARNIEKAM ir šādas tiesības:5.1.1. slēgt līgumus un vienošanās, kas nepieciešami, lai izpildītu šajā līgumā uzdoto

atbilstoši ĪPAŠNIEKU lēmumam kopsapulces laikā noteiktā finansējuma apmērā;

5.1.2. iesniegt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar līguma izpildes nodrošināšanu, izskatīšanai ĪPAŠNIEKU sapulcē. Nepieciešamības gadījumā PILNVARNIEKAM ir tiesības sasaukt ĪPAŠNIEKU ārkārtas sapulci, rakstveidā nosūtot uzaicinājumus uz šo sapulci visiem ĪPAŠNIEKIEM vismaz ___ darba dienas pirms kopsapulces datuma;

5.1.3. saņemt atalgojumu par šajā līgumā noteikto uzdevumu izpildi (ja attiecināms).

5.2. PILNVARNIEKAM ir šādi pienākumi:5.2.1. organizēt energoefektivitātes pasākumus dzīvojamās mājas ___________

atrašanās vieta _________________iela___ nr. kopīpašumā esošajā daļā, ievērojot savā darbībā normatīvajos aktos, kā arī šajā līgumā un ĪPAŠNIEKU kopsapulces lēmumos noteikto;

5.2.2. šajā līgumā minēto uzdevumu izpildē ievērot 2011. gada 5. aprīļa Ministru kabineta noteikumos nr. 272 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu” noteiktos termiņus un prasības dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai;

5.2.4. rakstiski informēt ĪPAŠNIEKUS par saņemtajiem priekšlikumiem grozījumu izdarīšanai līgumos, kas noslēgti energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, ja attiecīgie priekšlikumi paredz grozīt:5.2.4.1. pušu norēķinu kārtību un izmaiņas finansējuma apmērā,5.2.4.2. darbu izpildes vai garantijas termiņus,5.2.4.3. strīdu izskatīšanas kārtību;

5.2.5. nodrošināt grāmatvedības uzskaiti par energoefektivitātes pasākumiem, ievērojot 2011. gada 5. aprīļa Ministru kabineta noteikumu nr. 272 „Noteikumi

7 Ja ĪPAŠNIEKI kopsapulcē ir pieņēmuši lēmumu par atlīdzību

70

par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu” prasības;

5.2.6. nodot ___ dienu laikā visus ar šī līguma uzdevumu izpildi saistītos dokumentus un citas lietas ĪPAŠNIEKU norādītajai personai gadījumos, kad līgums tiek lauzts pirms termiņa.

5.3. PILNVARNIEKAM ir šāda atbildība:5.3.1. ja PILNVARNIEKS veic darbības, pārkāpjot savas pilnvaras, kā arī, ja šīs

darbības nav izdarītas ĪPAŠNIEKU interesēs, tad minētās darbības attiecas tikai uz pašu PILNVARNIEKU;

5.3.2. ja PILNVARNIEKS nepienācīgi vai nolaidīgi pilda savu pienākumu, viņš atlīdzina ĪPAŠNIEKIEM zaudējumus, kas radušies šīs nolaidības dēļ.

6. Maksājumi un finanses

6.1. Puses vienojas, ka visi no šī līguma izrietošie maksājumi tiek samaksāti ar pārskaitījumu.

6.2. Par šajā līgumā noteikto uzdevumu izpildi PILNVARNIEKS saņem atalgojumu Ls _____ mēnesī (ja attiecināms).

7. Līguma grozīšana vai laušana

7.1. Līguma grozīšana notiek pusēm vienojoties ĪPAŠNIEKU sapulcē un ievērojot šī līguma 7.4. punkta nosacījumus.

7.2. ĪPAŠNIEKI var lauzt līgumu ar PILNVARNIEKU, ievērojot šī līguma 4.1.3. punkta nosacījumus, ja PILNVARNIEKS nepilda _________ uzdevumus (uzdevumu uzskaitījums) un šādu lēmumu pieņēmusi ĪPAŠNIEKU kopsapulce, atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma prasībām.

7.3. PILNVARNIEKS līgumu var lauzt gadījumā, ja ĪPAŠNIEKI nepilda šī līguma 4.2.1., 4.2.2. vai 4.2.8. punkta nosacījumus, vismaz ___ mēnešus iepriekš par to rakstiski brīdinot ĪPAŠNIEKUS.

7.4. Visi grozījumi līgumā izdarāmi rakstveidā, apliecināmi ar pušu parakstiem un kļūst par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu.

8. Nobeiguma noteikumi

8.1. Visus jautājumus un strīdus, kas radušies šī līguma izpildes laikā, ĪPAŠNIEKI un PILNVARNIEKS cenšas atrisināt sarunu ceļā. Ja vienošanās netiek panākta, strīdi tiek izskatīti Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

8.2. Līgums sastādīts uz _____ lapām, divos (ja PILNVARNIEKS ir pārvaldnieks) vai trijos (ja PILNVARNIEKS un pārvaldnieks ir dažādas personas) eksemplāros un pa vienam

71

eksemplāram glabājas pie ĪPAŠNIEKU pārstāvja, mājas lietā un pie PILNVARNIEKA (ja PILNVARNIEKS un pārvaldnieks ir dažādas personas). Līgumam ir (nav) ___ pielikumi.

Līguma dalībnieku paraksti:

dzīvokļa nr.___ īpašnieks (vārds, uzvārds) ____________________ (paraksts)_________________

dzīvokļa nr.___ īpašnieks (vārds, uzvārds) ____________________ (paraksts)_________________

dzīvokļa nr.___ īpašnieks (vārds, uzvārds) ____________________ (paraksts)_________________

Mājas PILNVARNIEKS _______________________ _________________ (vārds, uzvārds) (paraksts)

72

15.4. Būvniecības shēma (vispārīgā kārtība)

57

Bvniecbas ierosintjs

Bvniecbas iesniegums – uzskaites karte

Pašvaldbas teritorijas plnojums un detlplnojums (ar attiecgiem

apbves noteikumi)

Publisks apspriešanas

Plnošanas un arhitektras uzdevumi Tehniskie noteikumi

Skiu projekts

Skiu projekta saskaošana

Tehniskais projekts

Bvprojekta saskaošana Bvprojekta ekspertze

Bvdarbu iepirkuma procedra

Bvatauja

Bvdarbi

Akts par bves pieemšanu ekspluatcij

Bves ekspluatcija

Darbu veikšanas projekts

Projektšanas iepirkuma procedras

Bvprojekta akcepts

Lgums par autoruzraudzbu,

autoruzraudzbasžurnls Bvuzrauga saistbu raksts

Bvdarbužurnls Civiltiesisks atbildbas apdrošinšanas polise

Bvdarbu vadtja saistbu raksts

Segto darbu pieemšanas akts

Nozmgko konstrukciju pieemšanas akti

Bves inventarizcijas lieta Atzinumi par bves

pieemšanu ekspluatij

Ierosina pasttjs vai bvtjs, komisijai uzrda pasttjs

Pieem pašvaldbas izveidota komisija

Visprjs bvniecbas process

Saisttie dokumenti

te būtu logoSOLI PA SOLIM

LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI74 IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!