16.02.2018.

DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA

PROGNOZES

Normunds Ozols

Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs

normunds.ozols@em.gov.lv

90

100

110

120

130

140

150

160

170

180

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022

MĒRĶA SCENĀRIJS

Latvijas ekonomikas konkurētspējas

priekšrocības pamatā tiek balstītas uz

tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas

efektivitāti, inovācijām

2018.-2022.gadā

IKP ↑ vidēji 5% gadā

TRENDA SCENĀRIJS

Jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums

kavē eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni

augošs iekšzemes pieprasījums

2018.-2022.gadā

IKP ↑ vidēji 2,3%

IKP salīdzināmās cenās, 2004.g. = 100

Straujāka ekonomikas izaugsme, vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% IKP

pieaugumu ik gadu

EKONOMISKĀS IZAUGSMES MĒRĶIS

2

PRODUKTIVITĀTES DEVUMS IZAUGSMĒ

Ekstensīva izaugsme

Nodarbinātības pieaugumsVidējā termiņā nodarbinātības pieaugums būs mērens

Izaugsme ir jābalsta uz produktivitātes pieaugumu

Intensīva izaugsme

ražošanas modernizēšana, investīcijas

ieguldījumi cilvēkkapitālā

pētniecība un inovācija, jauni produkti

Produktivitātes daļa kopējā izaugsmē

(2018.-2022. devums 90%)

Nodarbinātības daļa kopējā izaugsmē

(2017.-2020. devums 10%)

4.5

0,5

2018-2022

=5% izaugsme

3

DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA PROGNOZES

PĒC IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA

4

0

100

200

300

400

500

600

2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030

Augstākā izglītība

Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība

Vispārējā vidējā izglītība

Pamatizglītība vai zemāka par pamatizglītību

Nodarbināto skaitstūkstošos

Avots: Centrālā statistikas pārvaldes dati, EM prognozes (2016)

PROFESIJAS AR BŪTISKĀKO DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA PIEAUGUMU UN SAMAZINĀJUMU

5

1,2

1,2

1,3

1,3

1,5

1,5

1,5

1,6

1,6

1,7

1,8

2,4

2,4

2,5

3,3

Datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti

Informācijas un komunikācijastehnoloģiju jomas vadītāji

Pavāri

Programmētāji un lietojumprogrammuveidotāji un analītiķi

Finanšu un matemātikas speciālisti

Medicīnas māsu un vecmāšuprofesiju speciālisti

Tirdzniecības, tirgzinības unsabiedrisko attiecību vecākie…

Juridisko lietu vecākie speciālisti

Ārsti

Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji

Inženieri (izņemot elektrotehnoloģijuinženierus)

Informācijas tehnoloģiju darbības unlietotāju atbalsta speciālisti

Būvnieki un tiem radniecīgu profesijustrādnieki

Apstrādes un ieguves rūpniecības,būvniecības un loģistikas jomas…

Fizikas un inženierzinātņu speciālisti

Kopā +35 tūkst.

Nodarbināto skaita izmaiņas 2022.g. pret 2016.g., tūkstošos

-0,3

-0,4

-0,4

-0,4

-0,5

-0,8

-0,9

-0,9

-0,9

-1,0

-1,2

-1,2

-1,2

-1,3

-1,4

Lauksaimniecības, mežsaimniecības unzivsaimniecības strādnieki

Kasieri un tiem radniecīgu profesijudarbinieki

Administratīvie un specializētie sekretāri

Vidējās izglītības pedagogi

Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi

Materiālo vērtību un transporta darbībasuzskaites darbinieki

Atkritumu savācēji

Transporta strādnieki un krāvēji

Raktuvju un būvniecības strādnieki

Tirdzniecības un iepirkumu aģenti unstarpnieki

Citi vienkāršo profesiju strādnieki

Rūpniecības un citi strādnieki

Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi

Citi izglītības jomas vecākie speciālisti

Personiskam patēriņam paredzētu jauktulauksaimniecības kultūru audzētāji un…

TOP 15 profesijas ar lielāko pieaugumu TOP 15 profesijas ar lielāko samazinājumu

Avots: EM prognozes (2016)

IZAICINĀJUMS –IEDZĪVOTĀJU SKAITS SAMAZINĀSIES

6

2.38

2,19

1,971,92

1,64

1,5

1,7

1,9

2,1

2,3

2,5

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024 2026 2028 2030

MĒRĶA SCENĀRIJS

Ekonomikas izaugsme mazina iedzīvotāju

ekonomisko emigrāciju un sekmē reemigrāciju,

uzlabojās iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji

Iedzīvotāju skaits, milj.

• Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms darbspējīgā vecuma iedzīvotāju

grupā

• Vidējā termiņā būtiski ir mazināt emigrāciju un sekmēt iedzīvotāju reemigrāciju

• Ekonomikas izaugsmi nevarēs balstīt uz darbaspēka pieaugumu

TRENDA SCENĀRIJS

Vidējā un ilgtermiņā saglabājās negatīvs

migrācijas saldo

Avots: Centrālā statistikas pārvaldes dati, EM prognozes (2016)

VIDĒJĀ TERMIŅĀ DARBA ROKU TRŪKUMS KĻŪS VEL IZTEIKTĀKS

7

700

800

900

1000

1100

1200

1300

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022

Darbaspēka piedāvājums

Pieprasījums pēc darbaspēka

Bezdarba līmenis 2007 – 6,1%

Bezdarba līmenis 2010 – 19,5%

Bezdarba līmenis

2022 – 6%

• Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, vidējā termiņā darbaspēka iztrūkums ir neizbēgams

Avots: EM prognozes (2016), Centrālā statistikas pārvaldes dati

DARBASPĒKA DISPROPORCIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS

8

Sociālās zinātnes,

komerczinības un tiesības,

Humanitārās zinātnes

tūkstošos

22%31%

60% 42%

18%27%

2006./2007.m.g. 2016./2017.m.g.

150

170

190

210

230

2016

2018

2020

2022

2024

2026

2028

2030

Pieprasījums

Piedāvājums

Uzņemto studentu sadalījums pa

tematiskām grupām

procentos

60

75

90

105

120

2016

2018

2020

2022

2024

2026

2028

2030

Pieprasījums

Piedāvājums

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas un

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

tūkstošos

Sociālās zinātnes, komerczinības un

tiesības, humanitārās zinātnes

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas,

inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Pārējās augstākās izglītības tematiskās

grupas

DARBASPĒKA DISPROPORCIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS

9

89 93 95

133

118

104 107

92

60

80

100

120

140

Izg

lītī

ba

Hu

man

itārā

s

zin

ātn

es

un

māksl

a

So

ciālā

s zi

nātn

es,

ko

merc

zin

ības

un

tiesī

bas

Dab

as

zin

ātn

es,

mate

māti

ka u

n

info

rmāci

jas

teh

no

loģ

ijas

Inže

nie

rzin

ātn

es,

ražo

šan

a u

n

bū

vn

iecī

ba

Lau

ksa

imn

iecī

ba

Vese

līb

as

ap

rūp

e u

n

soci

ālā

lab

klā

jīb

a

Pakalp

oju

mi

piedāvājums

pieprasījums

Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2022.gadāprocentos, pieprasījums pret piedāvājumu

Pieprasījums pēc Inženierzinātņu un

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem

ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Pārāk maz jauniešu

studē ražošanas tehnoloģijas, matemātikuSaglabājoties līdzšinējai darbaspēka

sagatavošanas struktūrai izglītības,

humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu

skaits pārsniegs pieprasījumu

SAGAIDĀMS IZTRŪKUMS PĒC VIDĒJĀS KVALIFIKĀCIJAS DARBASPĒKA AR PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBU

2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023 2026 2029

200

250

300

350

400

450

500

Vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits

Darbaspēka piedāvājums ar arodizglītību

vai profesionālo vidējo izglītību

Vidusskolu beigušie turpina mācības

profesionālās izglītības iestādēs% no kopā beigušajiem

Pamatskolu beigušie turpina mācības

profesionālās izglītības iestādēs% no kopā beigušajiem

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar

vidējo profesionālo izglītību, tūkst.

10

34,8

31,429,6 30,4

32,733,8 33,8 33,4 33,8

32,3

34,6

26

28

30

32

34

36

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014 2015 2016

12,010,0

7,5

3,2 2,84,2

6,47,6 7,3 7,6 8,3

0

2

4

6

8

10

12

14

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2013 2014 2015 2016

DARBASPĒKA DISPROPORCIJA VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS TEMATISKAJĀS GRUPĀS

11

106 103117

109 102112 114

89

40

60

80

100

120

Hum

anitā

rās

zinā

tnes

un

māk

sla

Soc

iālā

s zi

nātn

es,

kom

ercz

inīb

as u

ntie

sība

s

Dab

as z

ināt

nes,

mat

emāt

ika

unin

form

ācija

s te

hnol

oģija

s

Inže

nier

zinā

tnes

,ra

žoša

na u

n bū

vnie

cība

Lauk

saim

niec

ība

Ves

elīb

as a

prūp

e un

soci

ālā

labk

lājīb

a

Pak

alpo

jum

i

Vis

pārē

jās

izgl

ītība

s un

citu

r ne

klas

ificē

tās

tem

atis

kās

grup

as

piedāvājums

pieprasījums

Liels jauniešu īpatsvars, kas pēc

vispārējās vidējās izglītības apguves

neturpina mācības – jaunieši nonāk

darba tirgū bez konkrētas specialitātes

un prasmēm

Lai apmierinātu pieprasījumu jāpalielina piedāvājums mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu

sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu

nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomās,

veselības un sociālā aprūpē, u.c.

Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2022.gadāprocentos, pieprasījums pret piedāvājumu

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀS UZŅEMTO AUDZĒKŅU SKAITS IR NEPIETIEKAMS

Vidējā profesionālā izglītībā uzņemto audzēkņu skaits 2016./2017. m.g. un nepieciešamais uzņemamo

audzēkņu skaits (vidēji gadā), lai novērstu darbaspēka iztrūkumu vidējā termiņā

sadalījumā pa izglītības tematiskajām jomām

Lai izvairītos no darbaspēka vidējās kvalifikācijas iztrūkuma vidējā termiņā, nepieciešams profesionālās vidējās izglītības iestādēs uzņemt 22000 audzēkņus ik gadu (pašlaik ̴ 12500)

2 628

129646

1 090575

1 440

708

3 077

1 292

407 171 8 78 236

6 041

1 9852 235 2 056

1 1771 732

925

3 271

1 442

517213 20 87 245

Inže

nier

zinā

tnes

un

tehn

oloģ

ijas

Tra

nspo

rta

paka

lpoj

umi

Raž

ošan

a un

pār

strā

de

Arh

itekt

ūra

un b

ūvni

ecīb

a

Ves

elīb

as a

prūp

e

Kom

ercz

inīb

as u

nad

min

istr

ēšan

a

Dat

orik

a

Indi

vidu

ālie

pak

alpo

jum

i

Māk

sla

Lauk

saim

niec

ība,

mež

saim

niec

ība

unzi

vsai

mni

ecīb

a

Civ

ilā u

n m

ilitā

rāai

zsar

dzīb

a

Vid

es a

izsa

rdzī

ba

Vet

erin

ārija

Soc

iālā

labk

lājīb

a

Uzņemtie 2016./2017.m.g.

Nepieciešams uzņemt (vidēji gadā)

Avots: CSP, EM vidēja un ilgtermiņa prognozes (2016)

PIEPRASĪJUMS PĒC DARBASPĒKA AR ZEMU PRASMJU LĪMENI VAI BEZ PROFESIONĀLĀM IEMAŅĀM SAMAZINĀSIES

Pamatskolas beigušie neturpina mācības

% no kopā beigušajiemDarbaspēka pieprasījums un piedāvājums ar

vidējo vispārējo un pamatizglītību(tūkst.)

Vidusskolu beigušie neturpina mācības % no kopā beigušajiem

13

3,1%

7,5%

3,5%

4,2%

0

2

4

6

8

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

21.5% 22.2%

36.9%

31,4%

10

20

30

40

20032004200520062007200820092010201120122013201420152016

240

280

320

360

400

440

480

2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021

Darbaspēka piedāvājums

Darbaspēka pieprasījums

Bezdarbs (2022) –

16,2%

Bezdarbs (2007) –

7,9%

Bezdarbs (2010) –

26,5%

STRATĒĢIJA DARBA TIRGUS DISPROPORCIJU MAZINĀŠANAI

14

Darbinieku pārpalikums Absolventi Darbinieku iztrūkums

Neturpina mācības pēc pamata un vidējās

vispārējās izglītības 4’700

Vidējā profesionālā

izglītība8’200

Sociālās un humanitārās

zinātnes8’400

STEM augstākā izglītība3’400

+10’000

- 16’000

- 30’000

+82’000

Pārējā augstākā izglītība 5’300

Darba vietas

Darbaspēks

Mērķauditorija: Jaunieši Zemu kvalificēti

darbinieki Bezdarbnieki Pirms pensijas

vecuma darbinieki

Risinājumi: Formāla izglītība – ilgtermiņā, pieaugušo izglītība – īstermiņā un vidējā termiņā.

DTAPS pilnveides iespēju izpēte un organizatoriskā modeļa izstrāde

• Prognozēšanā izmantojamo datu pilnveide –reģistru datu integrācija

• Prognožu klasifikācijas sistēmas aktualizācija un ESCO adaptācijas iespēju izpēte

• Prognožu paplašināšana ar prasmju dimensiju

Interaktīvas darba tirgus prognožu WEB platformas izveide

• Viedā darbaspēka imigrācija – iztrūkstošo profesiju saraksta izstrādes mehānismu izveide

• Vadlīnijas prognožu izmantošanai izglītības piedāvājuma un karjeras vadībā

Sistēmas pilnveide

Darba tirgus

prognožu pilnveide

Prognožu izplatīšanas

kanālu papašināsa

na

Prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku

DATAPS

DARBA TIRGUS APSTEIDZOŠO PĀRKĀRTOJUMU SISTĒMAS PILNVEIDE

PALDIES!

Ekonomikas ministrijaAdrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519

Tālrunis: +371 6 7013 100Fakss: +371 6 7280 882

E-pasts: pasts@em.gov.lvMājaslapa: www.em.gov.lv

Twitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrijaFacebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem