IEVADS - Finanšu ministrija Documents/IZM_SN… · Web viewHumanitārās un sociālās zinātnes, medicīna un veselības aprūpe, dabas zinātnes un inženierzinātnes, izglītība

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS„Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”

Eiropas Savienības struktūrfondi 2014.-2020.gadam

Rīga, 2015

Saturs

IEVADS...................................................................................................................................3

1. Esošās sociāli ekonomiskās situācijas apraksts reģionālā un pašvaldību griezumā...............4

1.1. Darba tirgus situācijas analīze........................................................................................4

1.2. Cilvēkresursu situācijas raksturojums zinātnes jomā.....................................................7

1.3. Doktorantūras studiju un absolventu situācijas raksturojums.......................................11

1.4. Pēcdoktorantūras situācijas raksturojums....................................................................15

2. Apraksts un analīze par līdzvērtīgiem ārzemju prakses piemēriem un to ieviešanas mehānismiem..........................................................................................................................19

2.1. Atbalsta mērķi, ilgums, apmērs un sadalījums.............................................................19

2.2. Atbalsta nosacījumi......................................................................................................24

2.3. Pieteikumu iesniegšana un vērtēšana...........................................................................25

2.4. Finansējuma avots un atbalsta izmaksāšanas kārtība...................................................27

3. Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanas nosacījumi Latvijā.....................................29

4. Pēcdoktorantūras pētījumu programmas plānotā ietekme...................................................38

5. Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta kandidātu atlasīšana....................................................40

6. Demarkācija starp līdzīgām pētījumu programmām...........................................................42

1.pielikums.............................................................................................................................43

2.pielikums.............................................................................................................................44

3. pielikums............................................................................................................................45

2

Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts

IEVADS

Sākotnējā novērtējumā tiek analizēta esošā situācija izglītības un zinātnes jomā, novērtējot pētniecības, darba tirgus un zinātnes cilvēkresursu situāciju, kā arī doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības situāciju Latvijā un ārvalstīs.

Viens no lielākajiem ekonomikas nākotnes izaicinājumiem ir darbaspēka novecošanās. Cilvēkresursu vecuma struktūra ir būtiska problēma Latvijas zinātnes sistēmā. Izņemot sociālās zinātnes, vairumā nozaru zinātnisko institūciju darbinieku struktūrā ir vērojams bimodāls vecuma sadalījums. Daudzos gadījumos nozares vadošo zinātnieku vecums ievērojami pārsniedz pensijas vecumu. Tas norāda uz cilvēkkapitāla atjaunošanās un paaudžu maiņas problēmām. Nākotnē tas radīs ievērojamas izmaiņas šajā darba tirgus segmentā. Darbaspēka novecošanās ietekme uz ekonomiku skars visas ES dalībvalstis. Novecošanās būtiski ietekmēs daudzas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) profesijas. Tas norāda uz iespējamo nākotnes darbaspēka iztrūkumu zinātnes un tehnoloģiju jomā. [EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes]

Pētniecības un inovācijas attīstībai, kā arī zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai nozīmīgs ir doktora grādu ieguvušo skaits. Eksperti1 pozitīvi vērtē to, ka ir jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr nepieciešami pasākumi, lai šīs paaudzes zinātniekiem sniegtu atbalstu palikšanai nozarē. Veidojot pārdomātu zinātnes politiku un izmantojot atbilstošus zinātnes politikas instrumentus, piemēram, finansiālu atbalstu studijām un pētījumiem, ir iespējams virzīt Latvijas zinātni uz dinamisku un starptautiski integrētu zinātnisko darbību un rezultātiem.

Pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj konkurēt uz Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) grantiem vai ES finansējumu, ievērojot kopējā publikāciju skaita kritēriju. Līdz ar to pēcdoktorantūras pētījumu programmu granti nodrošinātu jaunajiem doktoriem darbavietas un palīdzētu tiem nostabilizēties savas zinātniskās karjeras pirmsākumos un sniegtu atbalstu karjeras izaugsmei. Šādas programmas pēcdoktorantūras pētījumu finansēšanai tiek praktizētas gan kaimiņvalstī Igaunijā, gan citās ES valstīs – Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Francijā u.c., kur rezultāti inovācijas jomā ir virs vidējā ES līmeņa vai tuvu tam. Ņemot vērā esošās sociāli ekonomiskās situācijas un ārvalstu pieredzes pēcdoktorantūras grantu izstrādē analīzi, ir izstrādāti priekšlikumi pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanas vispārējiem nosacījumiem Latvijā.

1 2013.gadā veiktā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma, ko veica Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts Latvijā, analizējot Latvijas zinātnes situāciju Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā, eksperti,

3

1. Esošās sociāli ekonomiskās situācijas apraksts reģionālā un pašvaldību griezumā

Šajā sadaļā tiek analizēta pētniecības situācija Latvijā, darba tirgus situācija, cilvēkresursu situācija zinātnes nozarē, doktorantūras studiju iespējas un doktorantu skaits, kā arī veikta pēcdoktorantūras situācijas analīze.

1.1. Darba tirgus situācijas analīze

Ekonomiskā lejupslīde 2009. un 2010. gadā un ar to saistītais nodarbinātības samazinājums smagi skāra visas nozares. Kopš 2011. gada, pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm, visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot lauksaimniecību, nodarbināto skaits pieaug, tomēr to skaits joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Mainoties nodarbināto īpatsvaram nozarēs, izmaiņas skar arī darba tirgū pieprasītās prasmes. Saskaņā ar Cedefop prognozēm pieprasījums pieaugs pēc zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas prasmēm. Tas nozīmē, ka augstākā profesionālā izglītība un apmācība saglabās nozīmīgu lomu. Par spīti ekonomikas krīzei, fizikas, matemātikas un inženierzinātņu profesionāļi un speciālistu nodarbinātība ES 2013.gadā bija par 12% augstāka nekā 2000.gadā un šī tendence turpinās. Pastāv bažas, ka zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmju piedāvājums varētu būt nepietiekošs un var kavēt Eiropas ekonomisko izaugsmi [EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm].

Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem 2013.gadā bija 120,4 tūkst. darba meklētāji un bezdarba līmenis bija 11,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir mazāk pakļauti bezdarba riskam (1.1.att.). Bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 2013.gadā bija 5,9%, kas mazāks nekā valstī kopumā. Viszemākais bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija izglītības tematiskajā grupā. Tajā pašā laikā augstākais bezdarba līmenis bija lauksaimniecības izglītības tematiskajā grupā. Vienlaikus augsts bezdarbs bija arī starp iedzīvotājiem ar izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā. Jāatzīmē gan, ka gandrīz 2/3 no tiem ir vecumā virs 40 gadiem, un ieguvuši izglītību pirms 1990. gada, kad tautsaimniecības struktūrā dominēja ražojošas nozares. Tomēr pārejas periodā daudzi no tiem ir zaudējuši iemaņas iegūtā specialitātē un to prasmes vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām.

4

1.1. att. Bezdarba līmenis (% pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) (Avots: EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm)

Pietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte ir nozīmīgs priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz zināšanām un inovācijām balstīto modeli. Diemžēl pašlaik zinātnes un pētniecības kapacitāte ir vāja, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, un pēdējo gadu laikā Latvijas sniegums pētniecība un inovācijā nav būtiski uzlabojies (skat. 1.2. .att.) [ZTAI, Research and Innovation performance in the EU].

1.2. att. Latvijas P&A līmenis un izaugsme salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem (Avots: DG Research and Innovation – Unit for the Analysis and Monitoring of National Research

Policies; Data: DG Research and Innovation, Eurostat, Member State)

Zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā liecina par industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, kas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama šajās jomās iesaistītā personāla atjaunošana veido Latvijas inovāciju sistēmas nepilnības, kā rezultātā uz kopējā ES dalībvalstu fona inovācijas jomā Latvija atrodas pirmspēdējā vietā, aiz sevis atstājot vienīgi Bulgāriju (1.3.att.). [PL, European Commission]

5

1.3.att. Inovācijas savienības 2014. gada rezultātu pārskats (Avots: European Commission) Vājo zinātnes un industrijas sadarbības pakāpi (1.4.att.) papildus apstiprina arī zemais

uzņēmēju ieguldījuma apmērs pētniecībā un attīstībā – tikai 21,8% no kopējā ieguldījumu apmēra 2013.gadā. Par zemā sadarbības līmeņa galveno iemeslu uzskatāmas atšķirīgās prioritātes. Zinātnieki pēta sev interesantas fundamentālas zinātnes problēmas, savukārt uzņēmēji cenšas saražot un pārdot to, ko vēlas klients. Atšķirīga stratēģiskā virzība minēta kā būtisks sadarbības trūkums arī diskusijās, kas notika starp uzņēmējiem un zinātnisko un pētniecības institūciju pārstāvjiem Rīgā 2013.gadā no 18. līdz 20.jūnijam (Zināšanu kapacitātes novērtējums, 2013).

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

3208 28563482 3879 3779

3246 3285 3393 3538 3237

10131256

11641371 1526

1211 1018 1169 11701178

882 1371

18741128 1231

1028 1260 870 885981

Augstākās izglītības sektors Valsts sektors Uzņēmējdarbības sektors

1.4.att. Latvijā zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits atbilstoši normāla darba laika ekvivalentam 2004.-2013.gadā (Dati: CSP)

Lai iegūtu konkurētspējīgu pozīciju darba tirgū, nepieciešams patstāvīgi attīstīt savu karjeru un veicināt tās izaugsmi. Pētnieka personisko īpašību un karjeras attīstības, kā arī mūžizglītības nozīmīgums ir veicinošs elements visos viņa karjeras posmos. Lai uzlabotu pētnieku nodarbinātību un viņu pētniecības karjeru augstākās izglītības jomā, Lielbritānijā tika izstrādāta vienošanās par pētnieku atbalstu un karjeras attīstību (Concordat to Support the Career Development of Researchers) starp finansēšanas iestādēm un zinātniskā personāla darba devējiem. Pētniekiem jābūt elastīgiem un jāspēj pielāgoties globālajai pētniecības videi. Kā viens no nozīmīgiem faktoriem tiek minēta mobilitāte – pētniekiem ir atvērti plaši karjeras ceļi un spēja pārvietoties starp dažādiem ceļiem ir veiksmīgas karjeras atslēga. Lai saglabātu konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā darba tirgū, papildus nepieciešamajām apmācībām un atbilstošajām prasmēm, kompetencēm un sapratnei par projektu vadīšanu, pētniekiem ir jāattīsta arī savas komunikācijas prasmes un citas profesionālās zināšanas. Lai pētnieks varētu novērtēt savas kompetences un plānot savas karjeras izaugsmi, VITAE piedāvā izmantot strukturētu kompetenču plānotāju - Pētnieku attīstības struktūru (researcher developement framework). Šo pētniecības attīstības pieeju var izmantot gan pētniecības vadības iestādes, gan darba devēji, gan pētnieki, lai uzlabotu spēju veidot darbaspēku / cilvēkresursus, attīstīt pasaules līmeņa pētniekus un veidot pētniecisko bāzi (pieejas shēma pievienota 1. pielikumā).

6

Zinātniskajai institūcijai / komersantam veidojot darbinieka attīstības plānu, būtu jāparedz atbalsts pētnieka kompetenču pilnveidei.

1.2. Cilvēkresursu situācijas raksturojums zinātnes jomā

Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sekmīgai attīstībai ir nepieciešams dinamisks, augti kvalificēts dažādu vecuma grupu akadēmiskais un zinātniskais personāls, kas strādā un savu karjeru veido konkurētspējīgās augstskolās, zinātniskajās institūcijās, inovatīvos uzņēmumos. Lai šādu personālu izveidotu un nodrošinātu pētniecības attīstību, būtiski ir nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, kā arī pietiekami lielu cilvēkresursu kritisko masu, kas spētu radīt jaunas zināšanas un ieviest tās ražošanā [I.Kurzemniece, Esošās situācijas izvērtējums pētniecībā un attīstībā, 2013].

Viens no iemesliem, kas kavē Latvijas pētniecības attīstību, ir cilvēkresursu problēmas: pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne. Trūkst motivācijas un iespēju jauno speciālistu piesaistīšanai zinātniskajam un akadēmiskajam darbam. Nopietns iemesls intereses trūkumam par darbu pētniecībā ir salīdzinoši ar citām ES dalībvalstīm zemais atalgojuma līmenis un ierobežotās karjeras iespējas zinātniskajās institūcijās. Tā rezultātā Latvijā 2012.gadā strādāja 3462 zinātņu doktori (2006.gadā – 3603 zinātņu doktori), no tiem 51,5% ir vecāki par 55 gadiem. Vēl arvien Latvijā ir maz zinātņu doktoru – 0,5 doktori uz 100 iedzīvotājiem, kamēr vidēji ES 27 – 1, 5 doktori uz 1000 iedzīvotājiem [ZTAI, 29].

Kā liecina personāla vecuma struktūra (1.5.att.), Latvija nākotnē var saskarties ar kvalitatīva zinātnes un pētniecības personāla trūkumu. 2013.gada sākumā 27% akadēmiskā personālam bija 60 un vairāk gadu. Skatoties ilgtermiņā, riska grupa ir arī akadēmiskā personāla pārstāvji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, jo 10 līdz 15 gadu laikā arī viņi būs sasnieguši pensijas vecumu. Kopumā 42% no Latvijas akadēmiskā personāla ir vecāki par 50 gadiem, un, domājot par nākotnes izglītības sistēmas un zinātnes attīstību, Latvijai šie dati ir noteikti jāņem vērā.

20-25 26-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60-64 65-69 70-79 80-890

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

16%

18%

89 466 384 308 268 244 219 256 237 234 315 35

3%

15%

13%

10%9%

8%7%

8%8% 8%

10%

1%

1.5.att. Latvijas zinātnes un pētniecības cilvēkresursu vecuma struktūra pēc stāvokļa 2013.gada 1.janvārī (Avots: Zināšanu kapacitātes novērtējums)

Analizējot zinātnes un pētniecības cilvēkresursu datus pa zinātnes nozarēm un to apakšnozarēm, ir redzams, ka vislielākā zinātnes un pētniecības cilvēkresursu koncentrācija ir

7

dabaszinātnēs (44%), inženierzinātnēs un tehnoloģiju zinātnēs – 21%, sociālajās zinātnēs – 12%, lauksaimniecības zinātnēs – 9%, humanitārajās zinātnēs – 8%, medicīnas un veselības zinātnēs – 6% (1.6.att.).

Dabaszinātnes

Inženierzinātnes un tehnoloģiju zinātnes

Medicīnas un veselības zinātnes

Lauksaimniecības zinātnes

Sociālās zinātnes

Humanitārās zinātnes

0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50%

44%

21%

6%

9%

12%

8%

1.6.att. Cilvēkresursu sadalījums zinātnē un pētniecībā (Avots: Zināšanu kapacitātes novērtējums)

Vecuma struktūras ziņā vislielākā novecošanās problēma ir matemātikas zinātnē, kur 62% zinātnieku ir vecāki par 55 gadiem, mašīnbūves pētnieku proporcionālais skaits pēc 55 gadu vecuma sastāda 53 %, bet materiālzinātnē un vides inženierzinātnēs vecāki par 55 gadiem ir 46 līdz 47% zinātnieku un pētnieku (1.7.att.). Savukārt proporcionāli visjaunākie zinātnieki un pētnieki (vecumā līdz 39 gadiem) ir elektrotehnikā un elektronikā (62%), mežsaimniecībā (61%) kā arī datorzinātnēs un informātikā (51%) [dati no FIDEA].

* Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 100** Zinātniskā personāla skaits ir mazāks par 50

1.7.att. Zinātniskā personāla vecuma struktūra pa nozarēm / apakšnozarēm, % (2013) (Dati no FIDEA)

8

Zinātniskā un akadēmiskā personāla vecuma īpatsvars ir redzams 1.8. att. un 1.9. att. Situācija augstskolās ir dažāda, īpaši problemātiska lielo augstskolu vidū ir situācija RTU, kur vecāka par 65 gadiem ir gandrīz trešā daļa ievēlētā akadēmiskā personāla un vairāk nekā ceturtdaļa zinātniskā peronāla.

LU RTU LLU DU RSU LiepU LKuA LSPA RPIVA R A VeA ViA BA0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

25

35

41

12

26

19

6

18

6

11

29

21

2

13

26

13

810

1210

23

1311 10

47

<35 g.v. >65 g.v.

Zinātniskās institūcijas

Vecu

ma

īpat

svar

s, %

1.8.att. Zinātniskā personāla vecuma īpatsvars zinātniskajās institūcijās(Dati: IZM pārskats par zinātni 2013)

LU RTU LLU DU RSU LiepU LKuA LMāA LMūA LSPA RPIVA R A VeA ViA BA0

5

10

15

20

25

30

35

6

11

16

2 2 1 1 2 1

7

1 2 1 20

13

29

17

8

13

17

10

14 14

25

17

11

1 25

<30 g.v. >65 g.v.

Zinātniskās institūcijas

Vecu

ma

īpat

svar

s, %

1.9.att. Akadēmiskā personāla vecuma īpatsvars zinātniskajās institūcijās(Dati: IZM pārskats par augstāko izglītību 2013)

AIP pētījumā2 “Jauno zinātnieku integrācija augstskolās” minēts, ka augstākajā izglītībā visbiežāk izveidojas pretruna – no vienas puses, eksperti norāda uz nepieciešamību piesaistīt jaunus speciālistus ar doktora zinātnisko grādu, bet no otras puses – visas vakances ir aizpildītas un šiem jaunajiem speciālistiem ir mazas iespējas uzsākt akadēmisko karjeru, un

2 Augstākās izglītības padomes īstenotais ESF projekts “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” , 2. pielikums “Jauno zinātnieku integrācija augstskolās”

9

kas vēl būtiskāk – tiem, kas akadēmisko darbu strādā, karjeras izaugsme notiek ļoti lēni. Līdz ar to jautājums par jauno zinātnieku integrāciju augstskolās ir jūtīgs un atrast risinājumu, kurš būtu vienlīdz apmierinošs visām iesaistītajām pusēm, ir sarežģīti.

AIP pētījuma situācijas analīzē bez novecošanas problēmas tika uzksaitīti arī vairāki citi aspekti, kas ir cieši saistīti ar jauno zinātnieku integrācijas problēmu augstskolās, piemēram – akadēmiskā darba sadrumstalotības aspekts. Augstākās izglītības sektorā pēdējos gados ir ievērojami samazinājies pilnā laikā zinātnē nodarbināto skaits un palielinājies nepilnā laikā nodarbināto skaits. Nodarbinātības svārstības augstākās izglītības sektorā un kopējā zinātnieku nodarbinātībā ir līdzīgas gan pilna, gan nepilna laika nodarbinātajiem (1.10.att.).

2008 2009 2010 2011 2012 20130

10002000300040005000600070008000

Normāls darba laiks T.sk. Normāls darba laiks augstskolās

Nepilns darba laiks

T.sk. nepilns darba laiks augstskolās

Gads

Nod

arbi

nāto

ska

its

1.10.att. Zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits (dati: CSP)

Nepilna laika nodarbinātība norāda uz to, ka zinātnieki ir spiesti meklēt citu papildus darbu ārpus augstskolas, kas nav saistīts ar zinātnisku darbību, bet papildus līdzekļu iegūšanu. 2009.gadā Centrālās statistikas pārvalde ievāca ziņas par 2586 zinātņu doktoriem, kas veic zinātnisku darbību un gandrīz puse norādīja, ka tiem ir viens vai vairāki papildus darbi. Pēc IZM pārskatu datiem jāsecina, ka lielākā daļa augstskolu akadēmiskā un zinātniskā personāla nav nodarbināta pilnā laikā – 2013.gadā tikai 29% akadēmiskā personāla strādā uz pilnu slodzi un 24% zinātnieku ir nodarbināti pilnā laikā.

Cits AIP pētījumā minētais ar jauno zinātnieku integrācijas augstskolās jautājumu saistītais aspekts ir akadēmiskā personāla kvalifikācija. 2013./14. gadā ievēlētajā akadēmiskajā personālā profesoru un asociēto profesoru īpatsvars bija tikai 29%, savukārt 39% no ievēlētā akadēmiskā personāla nebija doktora zinātniskā grāda (1.11..att.), kas norāda uz šā personāla zinātniskās kvalifikācijas nepietiekamību.

10

2010/11

2011/12

2012/13

2013/14

0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 4500 5000

4138

4180

4336

4252

2144

2304

2598

2613

ar grādu kopā

Cilvēku skaits

Gad

s

1.11. att. Akadēmiskais personāls ar zinātnisko grādu (Dati: IZM pārskati par zinātni)

1.3. Doktorantūras studiju un absolventu situācijas raksturojums

Kaut arī doktorantu kopējais skaits pēdējos gados palielinājās, no 2013./14. gada sāk parādīties doktorantūrā studējošo skaita lejupslīdes tendence, kā arī sāk samazināties uzņemto doktorantu skaits (skat. 1.12.att.). Maksimālais doktorantu skaits bija 2011./12. gadā (2523 studenti) un 2012./13. gadā (2519 studenti), savukārt 2013./14. gadā studējošo skaits samazinājās par 115 studentiem jeb 4,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2007./08. 2008./09. 2009./10. 2010./11. 2011./12. 2012./13. 2013./14.0

500

1000

1500

2000

2500

453610 618 640 546 601 508

1942 1959 2044

2282 2354 23332198

Uzņemti doktoranti Doktoranti kopā

Stud

entu

ska

its

1.12. att. Doktorantu skaits Latvijas augstskolās (dati no: IZM pārskats par augstāko izglītību)

Lielā mērā doktorantu skaita pieaugumu ir stimulējušas ES struktūrfondu finansētās stipendijas programmā “Atbalsts doktora studiju īstenošanai” (2010.g.- 2015.g.), kas ir pieejamas doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem. Kopumā 8 gadu laikā (2005/06.g. - 2012/13.g.) doktora grādu ir ieguvuši 1566 doktoranti, no tiem 315 jeb 20% grādu ieguva 2012/13. gadā. Savukārt uzņemto studentu skaita samazinājums iespējams saistīts ar stipendiju projekta tuvošanos noslēgumam (projekts beidzas 2015. gada 31. augustā).

11

Neskatoties uz ES struktūrfondu finansētām stipendijām, joprojām zinātnisko grādu iegūst tikai daļa no tiem, kas ir studējuši doktorantūrā. Grafikā (1.13.att.) redzama tendence, ka joprojām studijas doktorantūrā ar doktora grāda iegūšanu nebeidzas ievērojamam skaitam studentu. Ja pieņem, ka doktora grāds tiek iegūts 4 gadu laikā, doktorantūras lietderības koeficients sastāda 52% – 60%. Ja pieņem, ka grāds tiek iegūts pēc 4 - 6 gadiem, lietderības koeficients sastāda 52 – 70%, kas joprojām nav pietiekams.

0

200

400

600 475 453610

287 267 315

Cilv

ēku

skai

ts

1.13. att. Uzņemto doktorantu un doktora grādu ieguvušo attiecība (Dati: IZM pārskats par augstāko izglītību)

Analizējot Latvijas augstskolu doktoru programmas pēc studiju virzieniem 2013/14. mācību gadā, jāsecina, ka vislielākais studējošo skaits ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (32,1%), tam seko inženierzinātnes, ražošana un būvniecības programmas (18,2%) un dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas (17,3%). Vismazāk aktuāli studiju virzieni ir pakalpojumi (4 %) un lauksaimniecība (3%). Proporcionāli pret kopējo gada doktorantu skaitu, 2013./14. mācību gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu studējošo skaits samazinājās par 0,8 % izglītības nozarē un par 0,7 % inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē. Humanitārās zinātnes un mākslu studējošo proporcionālais skaits palika nemainīgs, arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību nozare palika praktiski nemainīga (pieaugums par 0,1 %). Pārējās nozarēs vērojams neliels proporcionālais palielinājums - dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas 0,6 %, pakalpojumi 0,5 %, lauksaimniecība 0,3 % un veselības aprūpe un sociālā labklājība 0,1 %.

12

60% 59% 52%

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

2009/10

2010/11

2011/12

2012/13

2013/14

0 500 1000 1500 2000 2500 3000

Izglītība

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes, komercz-inības un tiesības

Dabas zinātnes, matemātika un inform.tehnol.

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Lauksaimniecība

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

Pakalpojumi Doktorantu skaits

Stud

iju g

ads

1.14. att. Programmu sadalījums pēc doktorantu skaita pa studiju virzieniem 2013/14. m.g. (Dati: IZM pārskats par augstāko izglītību)

Neskatoties uz doktorantu skaita pieaugumu pēdējos gados, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita pieaugumu [ZTAI, 17]. Grafikā 1.15.att. ir salīdzināts Baltijas valstu un Skandināvu valstu doktorantu skaits zinātnes un tehnoloģiju nozarē attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā 20 – 29 gadi. Lai gan Latvijas doktorantu vidū matemātika, informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes ir otrā populārākā studiju joma, salīdzinājumā ar Baltijas un Skandināvu valstīm Latvija pēc doktorantu skaita šajā nozarē ierindojas pēdējā vietā. Kā redzams 1.15.att., Latvijā 2011. gadā bija 0,28% doktorantu zinātnes un tehnoloģiju nozarē attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā 20 – 29 gadi, kas ir zemākais rādītājs kaimiņvalstu vidū (Igaunija 0,62%, Lietuva 0,31%) un ir zemāks nekā ES 27 valstu vidējais rādītājs (0,49%).

2000 2002 2004 2006 2008 2010 20120

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

Latvija Igaunija LietuvaSomija Zviedrija

1.15. att. Doktorantu skaits zinātnes un tehnoloģiju nozarē % attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā 20 – 29 gadi, izvēlētas ES valstis (Dati: Eurostat)

13

Pētniecības un inovācijas attīstībai, kā arī zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai un ilgtspējas nodrošināšanai nozīmīgs ir doktora grādu ieguvušo skaits [I.Kurzemniece, Esošās situācijas izvērtējums pētniecībā un attīstībā, 2013]. Latvijā 2005./06. gadā bija 106 doktora grādu ieguvēji, 2012./13. gadā šis rādītājs būtiski palielinājās - grādu ieguva 315 jaunie doktori, kas līdz šim ir lielākais doktora grāda absolventu skaits (par 66,4 % vairāk kā 2005./06. gadā un par 15,2 % vairāk kā 2011/12.gadā). Lielā mērā tas ir saistīts ar Eiropas Sociālā fonda līdzekļu piesaisti doktora līmeņa izglītībai, jo daudzi doktoranti, saņemot stipendiju, varēja pabeigt uzsāktās studijas vai veikt pētījumus, kuri iepriekš bija ierobežoti finanšu trūkuma dēļ. Technopolis Group pētījuma starpziņojumā par inovāciju sistēmu Latvijā izteikts pieņēmums, ka šāda izaugsme ir īslaicīga un varētu apstāties, tiklīdz iesāktie doktora darbi būs pabeigti (Arnold, Grinice, & Reid, 2013) [Zināšanu kapacitātes novērtējums, 2013]. AIP pētījumā kā viens no priekšlikumiem jauno zinātnieku integrācijas augstskolās veicināšanai minēta finansējuma palielināšana akadēmiskajam un zinātniskajam darbam piesaistītajiem jaunajiem zinātniekiem, veidojot konkurētspējīgu atalgojumu. Valsts līmenī nepieciešama pēcdoktorantūras stipendiju finanšu instrumenta iedibināšana, paredzot atbalstu gan akadēmiskajam personālam, gan zinātniekiem, norādīts pētījumā.

Analizējot jaunos doktorus pēc studiju virzieniem (1.16.att.), vislielākais doktora grādu ieguvušo cilvēku skaits 2013/14. mācību gadā ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā – 22,5 % (par 5,2 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Nedaudz mazāks doktora grādu ieguvušo ir dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā – 21,6 % (par 1,7 % vairāk nekā iepriekšējā gadā) un inženierzinātnes, ražošana un būvniecības jomā - 18,4 % (par 0,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Savukārt vismazākais jauno doktoru skaits ir virzienos lauksaimniecība – 3,2% (par 1,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā) un pakalpojumi – 3,5% (par 2,5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā). Vērtējot doktora grādu ieguvēju pieaugumu 2012/13.gadā, salīdzinot ar 2004/05.gadu – vislielākais pieaugums (neskaitot pakalpojumu nozares 100% pieaugumu, jo pirmajā periodā bija 0 doktori) ir sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomās – abos 76%. Savukārt vismazākais pieaugums vērojams lauksaimniecības (30%) un inženierzinātņu (33%) nozarēs. Lai sekmētu atbilstību tautsaimniecības nozaru atbilstībai, nepieciešama studiju struktūras maiņa, veicinot dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī veselības aprūpes un lauksaimniecības jomu attīstību.

2004/052005/062006/072007/082008/092009/102010/112011/122012/13

0 50 100 150 200 250 300 350

Izglītība

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Dabas zinātnes, matemātika un inform.tehnol.

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Lauksaimniecība

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

Pakalpojumi Doktora grādu ieguvušo cilvēku skaits

Abso

lvēš

anas

gad

s

1.16. att. Doktora grādu ieguvušo skaits pa studiju virzieniem dažādos mācību gados (Dati: IZM pārskats par augstāko izglītību)

14

Pieaugums, %: 62; 76; 76; 71; 33; 30; 70; 100

Latvijā doktora grādu ieguvušo cilvēku skaits vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 0,4 (skat. 1.17.att.). Salīdzinājums: vidējais Eiropas Savienības 27 valstu rādītājs ir 1,5. Zviedrijā, kas ir Eiropas Savienības līdere inovāciju jomā, doktora grādu ieguvušo cilvēku skaits vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem uz 1000 iedzīvotājiem ir 2,9. Kritiskās masas trūkums kavē gan zinātnes attīstību, gan zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem [Zinātnes kapacitātes novērtējums, 2013].

CY MT LV BG PL HU EE LT GR ES BE CZ RO EU 27

FR SI IE IT NL PT DK AT UK FI DE SE SK0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

0.2 0.20.4 0.5 0.5

0.8 0.9 0.91.2 1.2 1.3 1.3 1.4 1.5 1.5 1.5 1.6 1.6

1.9 1.92.1

2.3 2.32.6 2.7

2.93.1

1.17.att. Doktora grādu ieguvušo skaits (ISCED 6) vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem uz 1000 iedzīvotājiem 2010.gadā ES dalībvalstīs (Avots: European Commission, 2013)

1.4. Pēcdoktorantūras situācijas raksturojums

Latvijā vēl arvien ir kritiski zems zinātnisko darbinieku skaits gan publiskajā, gan privātajā sektorā - 0,57% no kopējā nodarbināto skaita (Lietuvā - 0,88%, Igaunijā - 0,92%), lai nodrošinātu valsts ekonomiskās stratēģijas īstenošanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Strādājošo skaits zinātniski pētnieciskajā darbā korelē ar pieejamā finansējuma apjomu nozarei. Strādājošie turpina aizplūst no sektora tā nestabilitātes un neprognozējamības dēļ. [ZTAI, 28]. Algu līmenis akadēmiskajam personālam AII nereti ir pārāk zems, kas negatīvi ietekmē studiju programmu ilgtspēju. Akadēmiskā personāla atjaunošanas problēma ir saistīta ar zemo atalgojumu, nereti – ar jauno zinātnieku nevēlēšanos iesaistīties akadēmiskā darbā. [AIP, Pārskats par AI studiju programmu izvērtējumu].

Projekta Uzraudzības komiteja 2013.gadā veica pētījumu3 par jauno zinātnieku iespējām iekļauties akadēmiskajā darbā pēc zinātniskā grāda iegūšanas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka daudz lielākas izredzes iegūt darbu ir cilvēkiem, kuri doktorantūras laikā ir nodibinājuši ciešus sakarus ar augstākās izglītības institūcijas vadību, tomēr joprojām finansējuma trūkuma dēļ nereti jaunajiem zinātniekiem tiek nodrošināts tikai nepilna laika darbs. Analizējot akadēmiskā personāla struktūru, jāsecina, ka kopumā apmēram puse (46%) nodarbināto ieņem zemākus amatus (lektori, pētnieki, asistenti), bet tikai 29% ieņem augstus amatus (profesori, asociētie profesori) [IZM AI 2013], kas norāda uz akadēmiskā personāla zinātniskās kvalifikācijas nepietiekamību [JZ integrācija]. Minētā pētījuma aptaujās iegūtie dati rāda, ka jauno zinātnieku akadēmiskās karjeras izaugsme notiek ļoti lēni, tikai niecīga 3 ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" 2.pielikums “Jauno zinātnieku integrācija augstskolās” (vienošanās Nr. 2011/0012/ 1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) laika posmā no 09.05.2011.-30.04.2013.

15

daļa jauno zinātnieku šī statusa laikā ir spējuši kļūt par asociētajiem profesoriem vai profesoriem. Ievērojama daļa jauno zinātnieku – akadēmiskā darba veicēju – saņem zemu atalgojumu. Līdz šim kā galvenais motīvs turpināt akadēmisko darbu tiek minēta interese un vēlme to darīt, taču pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto jauno zinātnieku ir gatava izskatīt citus, labāk apmaksāta darba piedāvājumus un samazināt akadēmiskā darba slodzi vai akadēmisko darbu pamest pavisam. [AIP, Pārskats par AI studiju programmu izvērtējumu].

Pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jauno zinātnieku potenciāls netiek izmantots, jo nav speciālu pēcdoktorantūras grantu jaunajiem zinātniekiem, bet konkurēt uz LZP grantiem (valsts budžeta finansētie Fundamentālie un lietišķie pētījumi) vai ES finansējumu jaunie zinātnieki vēl nespēj. LZP grantu un lielai daļai ES projektu pieteikumu izvērtēšanas kritērijos nav paredzēti atvieglojumi (papildus punkti) jaunajiem zinātniekiem, līdz ar to konkurēt ar jau pieredzējušiem pētniekiem ir samērā sarežģīti, ņemot vērā vērtēšanas kritērijos prasīto kopējo publicēto zinātnisko darbu, iegūto patentu, vadīto projektu, promocijas un maģistra darbu skaitu, starptautiskās sadarbības pieredzi u.c. zinātniskās kvalifikācijas rādītājus. Veidojas riski jauno zinātnieku aizplūšanai no nozares, tajā skaitā uz ārvalstīm.

Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanas pasākumu ietvaros 2013. gadā tika organizētas vairākas diskusijas dažādās jomās (viedo materiālu, tehnoloģiju, inženiersistēmu, ietilpīgas bioekonomikas, viedās enerģētikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas un biofarmācijas, biotehnoloģijas jomā, IKT jomā), kurās tikās zinātnieki un komersanti, lai identificētu problēmas, kuras nepieciešams atrisināt nozares attīstībai.

Diskusijās vairākkārt tika uzsvērta cilvēkresursu problēma - zinātniskā personāla novecošanās, kā rezultātā prognozēts kvalificētu cilvēkresursu trūkums nākotnē, cilvēkresursu sadrumstalotība un savstarpēja konkurence, kas neveicina resursu koncentrēšanu un globālo konkurētspēju, nozarē pastāvošais kvalificētu cilvēkresursu (it īpaši inženieru) trūkums un vājas zināšanas STEM un IKT jomās, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla nepilnīgās zināšanas par komersantu vajadzībām.

Tika minēts, ka pastāv vāja zinātnieku un industrijas sadarbība – nepietiekama akadēmiskā un zinātniskā personāla iesaiste uzņēmējdarbībā. Augstskolām un zinātniskajiem centriem trūkst infrastruktūras sadarbības veidošanai ar komersantiem, kā arī zinātniskās darbības rezultāti ir nepietiekami vērsti uz sadarbību ar industriju. Zinātnieku un komersantu sadarbību kavē arī fakts, ka komersantu pasūtījumi nav tik regulāri, lai nodrošinātu zinātniskā personāla pastāvīgu noslodzi šo pētījumu veikšanai.

Pastāv arī zinātnes un industrijas starptautiskās sadarbības problēmas – Latvijas uzņēmēji un zinātniskās institūcijas nevēlās / nespēj kooperēties ar ārvalstu partneriem.

Diskusijās tika uzsvērts, ka viena no lielākajām zinātnes attīstības problēmām ir finansējuma nepietiekamība – trūkst iespēju sniegt jaunajiem zinātniekiem atbalstu inovatīvu ideju ieviešanai ražošanā. Zinātniekiem trūkst ilgtermiņa pētījumu un sadarbības programmu, ES struktūrfondu un valsts budžeta programmu darbības laiks ir ierobežots, jaunu programmu atvēršanas termiņi nav savstarpēji saskaņoti starp nozaru ministrijām. Zinātnieki atzina, ka uz šo brīdi ir diezgan smagnēja un inerta ES Struktūrfondu līdzekļu piesaistes juridiskā bāze, kas traucē operatīvai pētniecības pasākumu realizēšanai, pielāgojoties reālai konkrētā brīža situācijai.

Secinājumi

16

Diskusiju gaitā izskanēja priekšlikumi nozares attīstībai un zinātnes kvalitātes uzlabošanai – daļa no tiem bija vērsta uz pēcdoktorantūras programmu grantu izveidi augstākās izglītības institūcijām un zinātniskajām institūcijām inovatīvu ideju izstrādei. RIS3 diskusijās apspriestās problēmas un to iespējamie risinājumi, kas var tikt veikti ar Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanu, apkopoti 1.1. tabulā.

1.1.tabulaProblēmu apkopojums un to risinājumi

Problēma RisinājumsVāja zinātnieku un industrijas sadarbība

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību, pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta programmas ietvaros plānots iesaistīt arī komersantus ar P&A infrastruktūru, veicinot uz inovācijām un zinātnieku skaita pieaugumu privātajā sektorā orientētu pētījumu izstrādi. Pēcdoktorantūras pētījumu projektu īstenošanā plānots, ka vismaz 20% no atlases kārtā plānotajiem projektiem tiks īstenoti sadarbībā ar komersantiem, kas attiecīgi projekta īstenošanai paredz privāto līdzfinansējumu [rād.pases]. Vērtējot projektu pieteikumus, pētījumiem, kuros paredzēts privātais līdzfinansējums (virs 15% no pētījumu izmaksām), tiks piešķirti papildus punkti.

Cilvēkresursu problēma

Lai iesaistītu jaunos zinātniekus akadēmiskajā / pētnieciskajā darba vidē, Pēcdoktorantūras pētījumu grants tiks paredzēts pētniekiem ar jaunā zinātnieka statusu (ierobežojums 5 gadi pēc grāda iegūšanas), nodrošinot jaunā zinātnieka karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās, augstākās izglītības iestādēs un uzņēmumos, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu.

Lai veicinātu zinātniskā personāla atjaunotni, vērtējot projekta iesniegumus, papildus punkti tiks doti pieteikumiem nozarē ar lielu zinātniskā personāla novecošanos. Kritiskās nozares tiks noteiktas pēc vecuma grupu <30 gadi un >55 gadi īpatsvara pieteikumu vērtēšanas kritēriju izstrādes procesā.

Starptautiskās sadarbības problēmas

Lai veicinātu starptautisko sadarbību, granta ietvaros paredzēts finansējums jaunā zinātnieka mobilitātei pētījumu veikšanai sadarbības pētniecības iestādēs ārzemēs. Paredzēts arī finansējums dalībai starptautiskajos zinātniskajos pasākumos ārvalstīs (konferences, kongresi utt.).

Vērtējot projekta iesniegumus, papildus punkti tiks doti pieteikumiem, kuros paredzēta mobilitāte pētījumu veikšanai.

Finansējuma nepietiekamība

Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsts palīdzēs jaunajiem zinātniekiem uzsākt savu zinātnisko karjeru, lai pēc granta beigām (3 gadi) tiem būtu augstāka iespēja iegūt patstāvīgu darbavietu pētniecībā, kā arī jaunie zinātnieki būtu konkurētspējīgāki pētniecības un inovāciju konkursos (nacionālos un starptautiskos).

Komentāri no 2013. gada diskusijām, kā arī piedāvāti risinājumi, kas var tikt veikti ar Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanu, apkopoti 1.2. tabulā.

17

1.2. tabulā

Komentārs no RIS3 diskusijām (2013) Atbilde / Piedāvātais risinājumsGranta organizēšana

Lai nodrošinātu jauno zinātnieku drošību un ieinteresētību darboties zinātnē, pēcdoktorantūras pētījumu granta ilgumam vajadzētu būt vismaz 3 - 5 gadi, lai būtu iespējams iegūt analizējamus rezultātus, tajā skaitā patentus un vērtīgas publikācijas.

Paredzētais atbalsta ilgums – 3 gadi.

Minēts piedāvājumā.

Grantu turētājam jābūt institucionālam, pretējā gadījumā doktorants var nespēt atrast pastāvīgu darbavietu. Taču piesaistes mehānisms nedrīkstētu atbaidīt izcilus doktorantus.

Granta projekta iesniedzējs – zinātniskā institūcija vai komersants ar P&A struktūrvienību, kur jaunais zinātnieks plāno īstenot pētniecību.

Minēts piedāvājumā.Grantu sadalei būtu jāveido konkursi ar primāro mērķi atbalstīt izcilību, ņemot vērā arī konkrētā reģiona vai zinātņu nozares attīstības jautājumu risinājumu.

Grantu atlasē plānots ņemt vērā nozares vecuma struktūru un granta pieteikuma zinātnisko izcilību.

Minēts piedāvājumā. Grantu sadalē jāņem vērā, ka tautsaimnieciskais rezultāts var būt viens no kritērijiem, taču nav sagaidāms, ka šie samērā mazie granti varētu radīt nozīmīgu ietekmi tautsaimniecībā.

Kā obligātais rezultāts ir starptautiska publikācija Scopus vai Web of Science datu bāzē.

Minēts piedāvājumā.15% no aktivitātēm varētu realizēt ārpus Latvijas, tas paaugstinātu publikāciju ietekmi (priekšlikums vērtēts neviennozīmīgi).

Tiek atbalstīta pētnieka mobilitāte pētījumu veikšanai sadarbības pētniecības iestādēs ārzemēs.Minēts piedāvājumā.

Augstskolām un zinātniskajām institūcijām būtu nepieciešams izstrādāt exit strategies, lai jaunie zinātnieki šajos 3 gados kļūtu daudz konkurētspējīgi nacionālā, Eiropas un globālā pētniecības tirgū un iegūtu pastāvīgu darbavietu.

Augstskolām un zinātniskajām institūcijām ir jāizstrādā cilvēkresursu attīstības plāns atbilstoši to vidēja termiņa pētniecības programmai, kas tajā skaitā paredz jauno zinātnieku piesaisti un karjeras attīstību, un cilvēkkapitāla atjaunotni. Atbalsts zinātnisko institūciju pētniecības programmu un cilvēkresursu attīstības plānu izstrādei nodrošināts ES fondu 2.1.1.3.3.apakšaktivitātes „Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība” ietvaros plānošanas periodā 2007.-2013.gadam.

Granta atlases kritērijiveikt grantu izvērtēšanu reizi gadā, piemēram, 20% no grantu turētājiem, kas nav sasnieguši plānotos rezultātus nākamajam periodam, saņemtu tikai pusi no piešķirtā granta, savukārt 20%, kas uzrādījuši augstākos sasniegumus un izcilību, varētu pretendēt uz dubultu samaksu nākošam izvērtēšanas periodam,

Grantu atlasi plānots organizēt vienu reizi gadā. Granta atlašu biežāka organizēšana netiek plānota, jo saistāma ar būtiskām papildus izmaksām un ietekmē saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principa ievērošanu.

Plānots, ka atbalsts tiks pagarināts katru

18

Komentārs no RIS3 diskusijām (2013) Atbilde / Piedāvātais risinājumskas darbotos kā papildu stimuls noteikto mērķu sasniegšanai; priekšlikums tiek vērtēts neviennozīmīgi, jo veicinās pieticīgu rezultātu sasniegšanu.

gadu pēc rezultātu izvērtējuma.

Institūcijai pēc granta pētniekam jānodrošina darbavieta. Priekšlikums vērtēts neviennozīmīgi. Institūcijas var izvairīties no šādām aktivitātēm. Paaudžu nomaiņa kā kritērijs ir atbalstāma, taču tas ir liela mēroga politisks jautājums.

Grantu īstenošanas nosacījumos nav plānots noteikt, ka zinātniskajai institūcijai vai komersantam ir obligāti jānodrošina darba vieta jaunajam zinātniekam pēc granta beigām. Tas ir attiecīgā jaunā zinātnieka un uzņemošās institūcijas lēmums.

19

2. Apraksts un analīze par līdzvērtīgiem ārzemju prakses piemēriem un to ieviešanas mehānismiem

Šajā nodaļā aprakstītas un analizētas vairākas ārzemju programmas pēcdoktorantūras pētījumu finansēšanai, to nosacījumi un piedāvātās iespējas.

2.1. Atbalsta mērķi, ilgums, apmērs un sadalījums

Tika analizēti fondi, kas finansē jaunos zinātniekus pēcdoktorantūras pētniecības periodā. Fondu mērķi ir ne tikai nodrošināt jaunos vietējos doktorus ar darbavietām, bet arī veicināt starptautisko sadarbību un palīdzēt ārzemēs strādājošiem pētniekiem, kas vēlās atgriezties dzimtenē, kā arī veicināt komersantu un pētnieku sadarbību (2.1.tabula).

2.1.tabulaAtbalsta programmas pēcdoktorantūras pētījumiem un to mērķauditorijas

Atbalsta nosaukums, institūcija, valsts,

pēdējais iesniegšanas termiņš

Mērķa grupa

Pēcdoktorantūras pētījumu grants, Igaunija

1) Igauņu doktori, kas var pretendēt uz pēcdoktorantūras atbalstu ārpus Igaunijas;2) Starptautiskie līdzvērtīgie doktori, kas var pretendēt uz pēcdoktorantūras atbalstu Igaunijā.

Individuālais pētniecības finansējums, Igaunija

Augsti-kvalificēti pētījumi, ko veic P&A iestādēs strādājošie pētnieki. Tiek atbalstīti:1) inovatīvi pētījumi vai augsta-riska pētījumi augstā starptautiskā līmenī;2) start-up pētniecības projekti, lai atbalstītu jaunos zinātniekus.

Rūpnieciskais pēcdoktorantūras projekts, Dānija

Atbalsts Dānijas un ārvalsts pētniekiem zinātniskās karjeras sākumā, kas izstrādā pētījumu, sadarbojoties ar Dānijas zinātniskajām institūcijām un Dānijā reģistrētiem komersantiem. Tiek finansētas izcilas idejas ar skaidru biznesa potenciālu ar mērķi stiprināt Dāņu ekonomikas izaugsmi un radīt jaunas darbavietas.

Emmy Noether Programma, Vācija

1) Atbalsts pētniekiem zinātniskās karjeras sākumā, vadošai pozīcijai zinātnē un pētniecībā vai pedagoģiskajai karjerai universitātē, vadot jauno zinātnieku grupu un apmācot studentus.2) Atbalsts ārzemēs strādājošajiem pētniekiem, atgriežoties Vācijā.

Pētniecības atbalsts, Vācija

Atbalsts jaunajiem zinātniekiem zinātniskās karjeras sākumā, kā arī sagatavojoties habilitācijai.

Prestige, Francija Atbalsts jaunajiem zinātniekiem, lai:1) Piesaistīt ārzemju pētniekus zinātniskajam darbam Francijā;2) Aizsūtīt uz ārzemēm jaunos franču pētniekus starptautiskās sadarbības veicināšanai augstā līmenī;3) Reintegrēt ārzemēs strādājošos pētniekus, kas vēlās atgriezties Francijā.

FWO (Research Foundation Flanders) - Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem , Beļģija

Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētījumiem.

20

BOF („Special Research Fund”) - Speciāls pētniecības fonds – atbalsts pēcdoktorantūras pētniekiem, Beļģija

Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētījumiem, kuri nav ieguvuši FWO.

Pēcdoktorantūras stipendija individuāliem pētniekiem, Zviedrija

Humanitārās un sociālās zinātnes, medicīna un veselības aprūpe, dabas zinātnes un inženierzinātnes, izglītība un zinātne, mākslas zinātnes.

Mājās atgriešanās grants, Zviedrija

Dabas zinātņu, inženierzinātņu, medicīnas un veselības zinātņu pēcdoktorantūras pētnieki, kas atgriežas Zviedrijā un atradās ārzemēs vismaz 12 mēnešus.

ES programmas Horizon 2020 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitāte: Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND)

Finansē stipendijas un mobilitāti no savas vai citas valsts.Finansējumu reģionālajām, valsts un starptautiskām programmām pētniecības mācību un karjeras attīstībai.Obligāta prasība – starptautiska un starpnozaru mobilitāte.Tiek finansēti visu jomu pētījumi, izņemot atsevišķas pētniecības jomas par kodolenerģiju.

ES programmas Horizon 2020 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitāte: Individuālās stipendijas (IF)

Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētījumiem.

Programmu finansēšanas ilgums un apmērs ir dažāds – kā redzams 2.2.tabulā, analizēto programmu atbalsta ilgums ir no 1 mēneša līdz 6 gadiem un jaunā zinātnieka darba alga svārstās no 800 EUR/mēn. Grieķijā līdz 56044 EUR/mēn. Dānijas Rūpniecisko pēcdoktorantūras projektu programmā (vidēji starp visam analizētajām programmām: 26845 EUR/mēn.). Vācu pētniecības atbalsta apmērs ir atkarīgs no pētnieka vecuma – jo vecāks jaunais zinātnieks, jo lielāka alga. Atsevišķos projektos tiek izmaksāta tikai konkrēta stipendijas summa, citos projektos papildus tiek finansētas arī ar pētījumiem saistītās izmaksas (no 3200 EUR/gadā Igaunijā līdz 15750 EUR/gadā Vācijā). Beļģu FWO atbalsts apmaksā šādus ar pētniecību saistītus izdevumus:

• Grāmatas, datori, iekārtas (pēc granta beigām tas paliek universitātes īpašumā);• Palīgmateriāli (ķimikālijas, testa dzīvnieki vai augi, reaģenti);• Izmaksas par kopēšanu, datu plūsmu (internets, fakss, pasts) (jābūt pavadzīmēm);• Ceļošanas un uzturēšanas izmaksas Beļģijā un ārzemēs (neieskaitot ikdienas

transportu);• Publikāciju publicēšanas izmaksas, kur stipendiāts ir pirmais autors (vai līdzautors, ja

izmaksas ir dalītas);• Izmaksas par dalību kongresā.

Vācu Emmy Noether atbalsts apmaksā arī datorprogrammas, grāmatu publicēšanas izmaksas, ārzemju pētnieku vizītes izmaksas, dalību zinātniskajos pasākumos u.c.

4 Nolikumā ir noteikta pētnieka vidējā alga 5604 EUR/mēn., taču šī summa tiek koriģēta individuāli, atbilstoši pēcdoktorantūras pētnieka atalgojumam iesaistītajā zinātniskajā institūcijā..5 Atalgojumam ir informatīva nozīme – vidējā alga tika aprēķināta, pieņemot, ka visām programmām norādītas neto algas.

21

Igauņu individuālais pētniecības finansējums atbalstu piešķir zinātniskajai institūcijai, caur kuru pētnieki sedz realizējamā projekta tiešās izmaksas, bet Zviedru universitātes vadība patstāvīgi nolemj, kādu summu izsniegt pēcdoktorantūras pētnieka algai (atbilstoši standarta algas likmei).

Ja beļģu FWO programmas ietvaros netiek izmantota ar pētniecību saistītiem izdevumiem paredzētais finansējums, kandidāts var pieteikties papildus mobilitātes grantam.

Vācu programmas Emmy Noether ietvaros ir paredzēti vairāki finansējuma moduļi, uz kuriem jāpretendē atsevišķi. Piesakoties uz Jaunākā pētnieciskās grupas vadītāja moduli, kandidāts pretendē uz savu atalgojumu. Papildus finansējumu iespējams piesaistīt, piesakoties pamatmodulim, kas sedz projekta tiešās izmaksas, projekta komandas algas, kā arī projekta rezultātu publicēšanas izmaksas. Ja līdzekļiem nepieciešams finansējums vairāk par 10000 EUR, tam var pieteikties atsevišķi. Savukārt, ja grāmatas publicēšanai nepieciešama lielāka summa, pēc projekta beigām iespējams pieteikties papildus finansējumam.

Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitātes ietvaros iespējams iegūt līdzfinansējumu (COFUND) jaunām vai jau esošajām reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām, lai nodrošinātu starptautisku, starpnozaru un starpdisciplīnu pētniecību, kā arī starpvalstu un starpnozaru pētnieku mobilitāti. Finansējuma saņēmēji ir juridiskas personas ES dalībvalstīs (arī Starptautiska Eiropas interešu organizācijas), kas finansē vai vada doktorantūras programmas vai stipendiju programmas pētniekiem. Katram COFUND pieteikumam var būt tikai viens dalībnieks, kas var būt - valsts ministrija, reģionāla iestāde, finansēšanas aģentūra, universitāte, pētnieciskā organizācija, pētnieciskā akadēmija vai uzņēmums. Pētnieki atbalstam var pieteikties caur finansējošām iestādēm. Tiek finansēti visu jomu pētījumi, izņemot atsevišķas pētniecības jomas par kodolenerģiju (EURATOM Treaty). Obligāta prasība – starptautiska un starpnozaru mobilitāte. Līdzfinansējuma lielums ir atkarīgs no atbalsta programmas. Atalgojuma līdzfinansējums ir atkarīgs arī no pētnieka darba statusa uzņemošajā institūcijā. Algas saņemšanas statuss – uzņemošā iestāde nodrošina pētniekam darba līgumu un sociālās garantijas; stipendijas saņemšanas statuss – ja darba līgumu nav iespējams nodrošināt, darba devējam pētnieku noformē pēc statusa, kas līdzvērtīgs fiksēta apjoma stipendijas saņēmējam. EK ir noteikusi minimālo dzīvošanas izmaksu likmi, kas ir 70% no citām MSCA aktivitātēm: 3675 EUR/mēn. algas gadījumā; 1837 EUR/mēn. stipendijas gadījumā. COFUND līdzfinansē pētnieka algu / stipendiju (2625 EUR/mēn. / 1312 EUR/mēn), programmas vadīšanas izmaksas un institucionālās izmaksas (325 EUR/mēn.). Pārējo izmaksu daļu jāsedz no citiem līdzekļiem, izņemot ES finansējuma. Mobilitātes, pētniecības un netiešās izmaksas var segt no jebkura avota, izņemot H2020 (piemēram, no ESIF6).

2.2.tabulaAtbalsta programmu ilgums un apmērs

Atbalsta nosaukums, valsts, avots

Atbalsta ilgums,

iesniegšanas termiņš

Atbalsta apmērs

Pēcdoktorantūras pētījumu grants, Igaunijahttp://www.etag.ee/en/research-funding/personal-research-funding/

1 – 2 gadi

Termiņš: iesniegšana no 30.09.2014

- Pēcdok. pētnieka alga: 2250 EUR/mēn.- Ar pētījumiem saistītās izmaksas: 6000 EUR (eksperimentāliem pētn. projektiem), 3200 EUR (ne-eksperimentāliem pētn. projektiem); - Ārzemju pētnieki var pretendēt uz

6 ESIF: Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ietilpst ERAF, ESF, KF, ELFLA, EJZF)

22

http://www.etag.ee/en/research-funding/personal-research-funding/



Atbalsta ilgums,


Atbalsta apmērs

transporta izdevumiem 6500 EUR.Individuālais pētniecības finansējums, Igaunijahttp://www.etag.ee/en/research-funding/personal-research-funding/

4 gadi Termiņš: iesniegšana no 19.09.2014

50 000 – 70 000 EURAtbalstu piešķir zinātniskajai institūcijai, kura ļauj pētniekam segt realizējamā projekta tiešās izmaksas

Rūpnieciskais pēcdoktorantūras projekts, Dānijahttp://en.innovationsfonden.dk/industrial-postdoc/

1 - 3 gadi - Pēcdok. pētnieka alga: 5604 EUR/mēn.- Ar pētījumiem saistītās izmaksas (dalība konferencēs, ceļa izdevumi, materiālu un palīgmateriālu izmaksas utt.) un apmācības (kursi kompetenču uzlabošanai): 1681 EUR/mēn.- Zinātniskajām institūcijām apmaksā līdz 44% pieskaitāmo izmaksu (overhead)

Emmy Noether Programma, Vācijahttp://www.dfg.de/en/research_funding/programmes/individual/emmy_noether/

5 gadi

Termiņš: iesniegšana jebkurā laikā

- Pēcdok. pētnieka alga: 5450 EUR/mēn.- Projekta komandas alga, EUR/mēn.: profesors 7900, pētnieku grupas vadītājs 6500, pēcdoktorantūras pētnieks 5450, doktorants 5050, zinātniskais asistents 4250, neakadēmiskais personāls 3750 - Iekārtas, palīgmateriāli, programmas: līdz 10000 EUR- Publicēšanas izmaksas: Publikācijām līdz 750 EUR/gadā Grāmatām līdz 5000 EUR/gadā - Ceļošanas izmaksas (konferences u.c.) - Ārzemju pētnieku vizītes izmaksas- Dzīvnieki eksperimentiem- Ja līdzekļiem nepieciešams finansējums >10000 EUR, tam var pieteikties atsevišķi.

Pētniecības atbalsts, Vācijahttp://www.dfg.de/en/research_funding/programmes/individual/research_fellowships/

3 mēn – 2 gadi

Termiņš: iesniegšana jebkurā laikā

- Alga: līdz 30 g.v. 1,365 EUR/mēn. no 31 līdz 34 g.v. 1,416 EUR/mēn. no 35 līdz 38 g.v. 1,467 EUR/mēn. vairāk kā 39 g.v. 1,518 EUR/mēn.- Projekta tiešajām izmaksām un ceļošanai: 103 EUR/mēn .- Publikācijām: 750 EUR/gadā- Grāmatu publicēšanai 5000 EUR/gadā

Prestige, Francijahttp://www.campusfrance.org/en/prestige

Ienākošie: 10–24 mēnIzejošie: 3 – 12 mēnReintegrācija: 6 – 18 mēn

Termiņš: iesniegšana līdz 04.01.2015

- Ienākošā mobilitāte:Alga 3083 EUR/mēn.Ar pētniecību saistītiem izdevumi: 4000 EUR/gadā- Izejošie:Alga 1000 EUR/mēn kā piemaksa pamatalgai- Reintegrācija:Alga 3333 EUR/mēn.Ar pētniecību saistītiem izdevumi: 7520 EUR/gadāVeselības un sociālā apdrošināšana (sedz DD)

FWO - Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem , Beļģijahttp://www.ugent.be/en/research/funding/postdoc/

6 gadi

Termiņš: iesniegšana no 01.12.2014

Alga: 2417 – 3750 EUR/mēn.Ar pētniecību saistītiem izdevumi: 5000 EUR/gadā

23




Atbalsta ilgums,


Atbalsta apmērs

fwo-postdoc.htmBOF - Speciāls pētniecības fonds – atbalsts pēcdoktorantūras pētniekiem, Beļģijahttp://www.ugent.be/en/research/funding/postdoc/bof-postdoc.htm

3 gadi Atkarībā no pieredzes un ģimenes stāvokļaVadītāja atlīdzība: 417 EUR/mēn.

Pēcdoktorantūras stipendija individuāliem pētniekiem, Zviedrijahttp://www.vr.se/inenglish/researchfunding/applyforgrants/callforproposals/closedgrants/postdoctoralfellowships.5.69569c3e130b4abdbbb8000296.html

6 – 24 mēneši

Termiņš: pēdējais pieteikums 25.08.2011

Zviedru Pētniecības Padome izsniedz universitātei fiksētu summu un universitāte pati nolemj kādu summu izsniegt pēcdoktorantūras pētnieka algai. Summa katru gadu mainās.

Mājās atgriešanās grants, Zviedrijahttp://www.vr.se/inenglish/researchfunding/applyforgrants/callforproposals/closedgrants/postdoctoralfellowships.5.69569c3e130b4abdbbb8000296.html

Termiņš: pēdējais pieteikums 25.08.2011

Zviedru Pētniecības Padome izsniedz universitātei fiksētu summu un universitāte pati nolemj kādu summu izsniegt pēcdoktorantūras pētnieka algai. Summa katru gadu mainās.

Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitātes: Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND)http://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/about-msca/actions/cofund/index_en.htm

Projekti: 3 – 5 gadi Atbalsts: min 3 mēneši

Termiņš: iesniegšana līdz: 31.01.2015

Līdzfinansējums:Pētnieka alga - 2625 EUR/mēn.vai stipendija - 1312,5 EUR/mēn.Institucionālās izmaksas - 325 EUR/mēn.

Pārējās atalgojuma izmaksas sedz no ZI pašas finansējuma (izņemot ES). Pētniecības un programmas vadīšanas izmaksas sedz no citiem avotiem, izņemot H2020 (piemēram, ESIF).

ES programmas Horizon 2020 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitāte: Individuālās stipendijas (IF) http://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/about-msca/actions/if/index_en.htm

Projekti: 1 – 3 gadi

Termiņš: iesniegšana līdz: 10.09.2015

Dzīvošanas izmaksas - 4650 EUR/mēn.Mobilitāte – 600 eur/mēnĢimenes mobilitāte – 500 EUR/mēn.Pētniecības izmaksas – 800 EUR/mēn.Netiešās izmaksas - 650 EUR/mēn.

Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas Dienests (DAAD), Vācija(Latvijas – Vācijas sadarbības programma)http://daad.lv/index.php/en/scholarships/daad-scholarships#Research_long

10 mēneši


Stipendija: 1000 EUR/mēn.

Šveices valdības izcilības stipendijas (Latvijas – Šveices sadarbības programma)http://www.sbfi.admin.ch/themen/01366/01380/02175/02275/index.html?lang=en

1 gads


Stipendija: 2912 EUR/mēn.Vienreizējs mājokļa pabalsts: 250 EUR.Publiskā transporta karte 1 gadam

Slovākijas valdības stipendijahttp://www.scholarships.sk/en/main/programme-terms-and-conditions/foreign-applicants

1 – 12 mēneši


Jaunajiem doktoriem ar pētnieciskā / akadēmiskā darba pieredzi:<10 gadi: 850 EUR/mēn.>10 gadi: 1000 EUR/mēn.

24


Atbalsta ilgums,


Atbalsta apmērs

Grieķijas Valsts stipendiju fonda atbalstshttp://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/stipendijas/stipendiju_piedavajumi/?text_id=24150

6 – 24 mēneši


Stipendija: 800 EUR/mēn.Vienreizējs mājokļa pabalsts: 600 EUR.

Beļģu-amerikāņu izglītības fondshttp://www.ugent.be/en/research/funding/postdoc/baef.htm

6 – 12 mēneši


1737 EUR/mēn.

2.2. Atbalsta nosacījumi

Lai kandidātam būtu tiesības pretendēt uz atbalstu, viņam jābūt iegūtam doktora grādam, taču katrā valstī pastāv savi ierobežojumi attiecībā uz jaunā doktora statusu. Pieļaujamais laika periods pēc doktora grāda iegūšanas dažādu valstu praksē apkopots 2.3. tabulā. Igaunijā doktora grādam jābūt iegūtam ne vairāk kā 5 gadus pirms pēcdoktorantūras pētījumu granta piešķiršanas datuma un ne mazāk kā 2 gadus un ne vairāk kā 7 gadus pirms Individuālā pētniecības finansējuma piešķiršanas datuma. Vācijas Emmy Noether programmā doktora grādam jābūt iegūtam ne vairāk kā 4 gadus pirms granta piešķiršanas datuma (fiziķiem ne vairāk ka 6 gadi). Beļģijas programmas ietvaros stipendiāta vecumam jābūt līdz 36 gadiem vai, ja doktora grāds iegūts ne vairāk kā 6 gadus atpakaļ (skaitot no stipendijas piešķiršanas datuma). Jaunajiem zinātniekiem klīnicistiem - līdz 46 g. Ja ir iegūti vairāki doktora diplomi, atbalsta periodu aprēķina, atsaucoties uz diplomu par iesniedzamā pētījuma tēmu. Zviedru programmā doktora grādam jābūt iegūtam ne vairāk kā 3 gadus atpakaļ un ne vēlāk par pieteikuma iesniegšanas datumu, bet dāņu programmā - grantu pētnieks var saņemt ne vairāk kā 3 gadu periodā pēc grāda iegūšanas, taču pieteikties konkursam var arī pirms grāda piešķiršanas (ja darbu paredzēts iesniegt 6 mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas). Savukārt Franču programmas un Vācu Pētniecības atbalsta programmas pieteikumam nepastāv vecuma ierobežojums. Vidējais analizējamo programmu pieļaujamais laika periods pēc doktora grāda iegūšanas ir 4,9 gadi.

2.3. tabulaPieļaujamais laika periods pēc doktora grāda iegūšanas

Atbalsta nosaukums, valsts Laika periods pēc doktora grāda iegūšanasPēcdoktorantūras pētījumu grants, Igaunija ≤ 5 gadi


2 > 7 gadi

Rūpnieciskais pēcdoktorantūras projekts (2014), Dānija

≤ 3 gadi

Emmy Noether Programma, Vācija ≤ 4 gadi(fiziķiem ≤ 6)

Prestige, Francija Nav vecuma ierobežojuma

25

FWO - Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem , Beļģija

≤ 6 gadi

Pēcdoktorantūras stipendija individuāliem pētniekiem, Zviedrija

≤ 3 gadi

Lielākā analizējamo programmu daļa šo periodu ļauj pagarināt par 1-2 gadiem pamatota iemesla gadījumā: • slimība;• karadienests;• saistībā ar arodbiedrību organizācijām un studentu organizācijām;• bērna kopšanas atvaļinājums, vai citiem līdzīgiem apstākļiem;• medicīnas rezidentūra;• tālākizglītības / speciālistu apmācība klīniski aktīvo profesionāļu kategorijās.

Vācijas Emmy Noether programmas ietvaros bērna kopšanas gadījumā darba slodzi var samazināt līdz 50%.

Beļģu FWO programma ļauj grūtniecības / bērna kopšanas gadījumā atbalsta periodu apstādināt uz 12 mēnešiem un uz 6 – 24 mēnešiem, ja ir stipendiāts ieguvis algotu pilna laika pētniecisko darbu ārvalstīs.

Pastāv arī citi kandidāta kvalifikācijas nosacījumi, piemēram, lai pieteiktos Vācijas Emmy Noether programmai, pieteicējam jābūt 2 gadu pēcdoktorantūras pētījumu pieredzei, kā arī jābūt būtiskai starptautisko pētījumu pieredzei – vismaz 12 mēnešu ilgs pētījums ārzemēs doktorantūras vai pēcdoktorantūras periodā jeb starptautiskā sadarbība ar ārzemju pētniekiem (rezultāts – nozīmīga publikācija). Ārvalstu pieteicējiem jābūt starptautiskajai pieredzei vismaz 2 valstīs (izņemot tos, kuri Vācijā ieguva doktora grādu vai veica pēcdoktorantūras pētījumus).

Piesakoties igauņu Individuālās pētniecības finansējumam, obligāta prasība ir kandidāta pilna laika nodarbinātība P&A institūcijā. Savukārt Dānijas Rūpnieciskā pēcdoktorantūras projekta pētniekam jābūt nodarbinātam zinātniskajā institūcijā un vismaz 1/3 no sava darba laika jāpavada zinātniskajā institūcijā un vismaz 1/3 darba laika – projekta iesaistītajā uzņēmumā. Pētniekam jābūt ieceltam vadītājam gan ZI, gan uzņēmumā. Beļģijas FWO (Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem) programmas finansējuma apstiprināšanas gadījumā pieteicējs nevar būt iepriekš saņēmis līdzīgu atbalstu, kā arī granta realizēšanas ietvaros tam jābūt nodarbinātam zinātniskajā institūcijā uz pilnu slodzi. Atbalsta pieteicējs, kas pirmo reizi pieteicies FWO un nav to ieguvis, automātiski pāriet uz BOF (Speciāls pētniecības fonds) pieteikumu konkursu. Atsevišķi BOF finansējumam pieteikties nevar. Piesakoties zviedru Pēcdoktorantūras stipendijai individuāliem pētniekiem, plānotajam pētnieciskajam projektam ir būtiski jāatšķiras no iepriekš veiktā pētījuma – jābūt iezīmētiem jauniem virzieniem, inovācijai vai jābūt jaunām ievirzēm attiecībā pret iepriekšējo pētījumu.

Daļa apskatīto programmu paredz veicināt starptautisko sadarbību un jaunā zinātnieka neatkarību, līdz ar to, piemēram, piesakoties vācu Emmy Noether programmai, pētniecības grupas uzturēšanās vieta nevar būt tā pati, kur pieteicējs ieguva doktora grādu (var būt izņēmums pamatota paskaidrojuma gadījumā). Kandidāts var pieteikt vairākas iestādes.

Piesakoties Francijas atbalsta programmai, uzņemšanas / sūtīšanas iestādei ir jāatrodas Francijā, taču kandidāts nevarēja patstāvīgi uzturēties vai veikt savas galvenās aktivitātes (darbs, studijas) savas projekta uzņemšanas organizācijas pilsētā vairāk kā 12 mēnešus 3 gadu periodā no pieteikuma iesniegšanas datuma. Katram pieteicējam jānodrošina Prestige mobilitātes līdzfinansējums no viņa uzņemošās organizācijas (ienākošajiem) vai no sūtošās organizācijas (izejošiem).

26

Beļģijas FWO stipendiāti var mainīt savu izpētes projektu, pienācīgi pamatojot iemeslu. Nav atļauts mainīt pētniecības institūciju. Pētniecības institūcija var nodarbināt stipendiātu, bet ne vairāk kā 8 st/nedēļā (administratīvais un klīniskais darbu, praktiskais darbs, lekciju vadīšana). Iespējamas studijas ārzemēs (ar FWO atļauju).

2.3. Pieteikumu iesniegšana un vērtēšana

Beļģijas FWO programmas stipendiju un pētniecības projektu pieteikumus vērtē 29 -30 ekspertgrupas (sadalītas 5 zinātniskajās sfērās: bioloģiskās zinātnes, humanitārās zinātnes, sociālzinātnes, medicīniskās zinātnes, inženiertehnoloģiskās zinātnes) un 1 starpdisciplināra ekspertu grupa. Lielākoties katra grupa sastāv no 16 locekļiem, lielākā daļa no kuriem ir pieskaitāma pie ne-flāmu universitātēm. Grupas tiekas divas reizes gadā un izvirza zinātnisku ieteikumu Senātam. Ja nepieciešams, tiek piesaistītas arī padomdevēju grupas, kas sniedz konsultācijas specifisko pētījuma vai specifiskās sadarbības jautājumos. Grupas tiekas 1-2 reizes gadā pēc nepieciešamības. Katru pieteikumu vērtē 2-3 eksperti. Zviedru pieteikumus izskata Zinātnieku komiteja, kas sastāv no 70 ekspertgrupām, ko veido ap 500 aktīviem vietējiem un ārzemju zinātniekiem. Katru pieteikumu vērtē 5 eksperti. Pēc komitejas darba spriedumi par grantu piešķiršanu tiek nodots Zinātniskajai Padomei un Zviedru pētniecības padomes komitejai. Igauņu pētniecības projektu pieteikumus vērtē Igaunijas Pētniecības Padome - katru pieteikumu izskata vismaz 2 recenzenti, viens no tiem ārzemju. Vācu Emmy Noether programmas pieteikumus izskata Vācu pētniecības fonds, bet franču – Starptautiskā zinātniskā grupa, kur gala lēmumu pieņem Prestige Vadošā Komiteja. Pieteikumu izskatīšanas laiks ir dažāds, piemēram, Vācu komiteja projektus vērtē 6 mēnešus un finansējums jāsāk izmantot 6 mēnešu laikā no projekta apstiprināšanas.

Grantu administrējoša iestāde Zviedrijā ir Zviedru pētniecības padome, Igaunijā - Igauņu pētniecības padome, Vācijā - Vācu pētniecības fonds, Francijā - Campus France.

Pieteikumu vērtēšanas kritēriji apkopoti 2.4.tabulā. Vācu Emmy Noether programmas komisija papildus pieteikuma izskatīšanai pretendentu aicina arī uz interviju.

2.4.tabulaAtbalsta programmu pieteikumu vērtēšanas kritēriji

Programma, valsts Pieteikumu vērtēšanas kritērijiFWO - Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem, Beļģija

1. Atlasīšanas kritēriji:- Pētniecības kompetence un potenciāls (kandidāta publikācijas u.c.);- Pētnieciskās un metodoloģiskās prasmes;- Kandidāta zinātniskais pamats; - Zinātniskā autonomija;- Projekta oriģinalitāte un inovācijas līmenis;- Pieteicēja mobilitāte;- Projekta priekšizpēte;- Projekta mērķtiecība (Purposefulness).2. Novērtēšanas kritēriji:- Pētījuma kompetences un prasmes;- Nacionālais un starptautiskais publikāciju līmenis;- Iesaistīšanās pētniecības grupā.


- Projekta priekšrocības un sagaidāmie rezultāti (arī disciplīnas un specifikas);- Pieteicēja un vadītāja kvalifikācija;- Uzņemšanas / sadarbības zinātniskās institūcijas statuss un infrastruktūra attiecībā pret pētāmo projekta mērķi;- Pēcdoktorantūras projekta iespējamais ieguldījums zinātniskās institūcijas pašreizējā pētniecības darbā.

27

Programma, valsts Pieteikumu vērtēšanas kritērijiIndividuālais pētniecības finansējums, Igaunija

- Projekta pamatojums un sagaidāmo rezultātu pamatojums;- Pieteicēja kvalifikācija;- Infrastruktūras kvalitāte un pētniecības vides pieejamība projekta veikšanai uzturēšanās (host) institūcijā.


1. Skaidrs biznesa potenciāls:- Projekta rezultātu ietekme uz iesaistītā komersanta biznesa attīstību;- Projekta rezultātu sagaidāmie ieguvumi gala lietotājam;- Rezultātu izmantošanas un komercializācijas kopējā plāna saturs.2. Augstu starptautisko standartu pētniecība un attīstība:- Pēcdoktorantūras pētnieka pētnieciskā kvalifikācija atbilst starptautiskajiem standartiem;- Pēcdoktorantūras pētnieka un vadītāju pētnieciskā kvalifikācija atbilst projekta idejai;- Pieteiktais pētījums / inovācija ir oriģināls un atbilst starptautiskajiem standartiem.3. Uzņēmējdarbība:- Pieteikums raksturojums ar skaidru priekšstatu par projekta mērķiem un veiksmīgas realizācijas kritērijiem;- Funkcijas, izmaksas un sagaidāmie pētnieka un vadītāja ieguvumi ir skaidri definēti jau pašā sākumā;- Pētnieka spēja radīt aktīvas darbības, uzturēt projektu darba kārtībā un nodrošināt pieeju dažādām organizatoriskām kultūrām;- Pieteikumu raksturojums ar skaidru projekta plānu ar atskaites punktiem par projektu.


- Zinātniskā kvalitāte un oriģinalitāte- Iesaistīto zinātnieku kvalifikācija- Projekta hipotēzes un stratēģija- Pētnieciskā darba infrastruktūra

ES programmas FP7 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitāte: Stipendijas ārvalstu zinātniekiem Eiropā (International Incoming Fellowships) – 2013. gada vērtēšanas kritēriji

1. Z&T kvalitāte:- Pētnieciskā / tehnoloģiskā kvalitāte (t.sk. pieteikuma starpdisciplinārie

un daudzdisciplinārie aspekti);- Pētnieciskās metodoloģijas un pieejas piemērotība;- Projekta oriģinalitāte un inovācijas līmenis, sasaiste ar pētījuma

zinātniskās jomas attīstību;- Projekta aktualitāte un nozīmība;- Uzņemošās iestādes kompetence attiecīgajā jomā;- Zinātniskā personāla kvalitāte. 2. Zināšanu pārnese:- Zināšanu mērķu pārneses skaidrība un kvalitāte;- Zināšanu pārneses potenciāls;- Potenciāls pārnesot zināšanas uz uzņemošo iestādi Eiropā un/vai

pārnesot zināšanas uz Eiropu.3. Pētnieka kvalifikācija- Pētnieka pieredze;- Pētījumu rezultāti (patenti, publikācijas, akadēmiskais darbs utt.);- Neatkarīga domāšana, līdera īpašības, zināšanu pārneses spēja;- Kandidāta jomas atbilstība projektam.4. Projekta īstenošana- Infrastruktūras / laboratoriju kvalitāte un uzņemošās iestādes

starptautiskā sadarbības pieredze;- Praktiskie pasākumi pētnieciskā projekta īstenošanai un pārvaldībai;- Projekta iespējamība un ticamība, t.sk. darba plāns;- Praktiskie un administratīvie pasākumi, un atbalsts pētniekam

uzņemošajā iestādē.5. Projekta ietekme- Potenciāls ilgtermiņa abpusēji izdevīgai sadarbībai starp Eiropas un

trešās pasaules valsti;- Pienesums Eiropas izcilībai un Eiropas konkurētspēja caur vērtīgu

zināšanu nodošanu;

28

Programma, valsts Pieteikumu vērtēšanas kritēriji- Informēšanas pasākumu ietekme.

ES programmas Horizon 2020 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitāte: Individuālās stipendijas (Individual Fellowships) – 2014. gada vērtēšanas kritēriji

1. Izcilība (svars: 50%, prioritārte: 1)- Pētījuma kvalitāte, inovācijas līmenis un ticamība (t.sk.

multidisciplinārie aspekti);- Zināšanu mērķu pārneses skaidrība un kvalitāte;- Vadīšanas kvalitāte un uzņemošās iestādes piemērotība;- Pētnieka kapacitāte, lai sasniegtu profesionāla pētnieka pozīciju.2. Ietekme (svars: 30%, prioritārte: 2)- Ar pētniecību un inovācijām saistīto cilvēkresursu, prasmju un darba

apstākļu uzlabošana, lai realizētu indivīdu potenciālu un sniegtu jaunas karjeras perspektīvas;

- Komunikācijas un rezultātu izplatīšanas efektivitāte.3. Ieviešana (svars: 20%, prioritārte: 3)- Darba plāna saskanība un efektivitāte, tajā skaitā uzdevumu un resursu

piemērotība;- Vadīšanas struktūras un procedūru piemērotība, tajā skaitā kvalitātes

vadīšana un riska vadīšana;- Institucionālās vides piemērotība (infrastruktūra);- Dalīborganizāciju un institūciju kompetences, pieredze un

papildinātība.

Igauņu programmas vērtēšanas sistēmā pieteikums tiek vērtēts ar ballēm no 1 (neapmierinoši) līdz 5 (izcili) un no 1 (pilnībā neatbilst) līdz 3 (pilnībā atbilst). Pirms vērtēšanas ekspertiem tiek prasīts ar „izcili” vērtēt ne vairāk kā 10% un ar „ļoti labi” ne vairāk kā 25%. Parasti projekti ar vērtējumu zemāku par 3,5 finansējumu nesaņem.

ES programmas Horizon 2020 Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitātes 2013. gada Individuālās stipendijas vērtēšana notiek vairākos posmos. Pirmajā posmā projektu vērtē vismaz 3 neatkarīgie eksperti, ko izvēlās REA (Research Executive Agency). Katrs eksperts izvērtē projektu individuāli, neapspriežoties ar trešo personu. Eksperts novērtē pieteikumu ar vērtējumiem (1-5 balles) un komentāriem, kā arī atzīmē, vai tas atbilst ētikas principiem. Katrai vērtēšanas kritēriju grupai tiek piemērots svars, slieksnis un prioritāte (2.5. tabula). Otrajā posmā vērtējumi tiek saskaņoti ekspertu sanāksmē, izsakot kopējo viedokli. Pasākumu moderators ir REA. Ja sanāksmē netiek gūts saskaņots viedoklis, REA var prasīt atkārtotu projekta izvērtēšanu (līdz 3 ekspertiem). Tālāk pieteikumi tiek nodoti vērtēšanai atbilstoši ētikas principiem – vērtē ētikas eksperti. Ja pēc saskaņotā vērtējuma vairākiem pieteikumiem ir vienāds rezultāts (punktu skaits), tiek organizēta paneļu vērtēšana.

2.5. tabula Vērtēšanas kritēriju svars, slieksnis un prioritāte

Vērtēšanas kritērijs Svars (%) Slieksnis Prioritāte (ja vienādi vērtējumi)

Z&T kvalitāte 25 3 3Zināšanu pārnese 15 n/a 2Pētnieka kvalifikācija 25 4 1Projekta īstenošana 15 n/a 5Projekta ietekme 20 3.5 4

2.4. Finansējuma avots un atbalsta izmaksāšanas kārtība

Apskatītajās programmās finansējumu pilnā apmērā maksā gan tikai viens fonda avots (Igauņu pētniecības padome, Vācu pētniecības fonds), kā arī līdzfinansē vairākas

29

institūcijas. Piemēram, franču programmu Prestige, ko koordinē Campus France, līdzfinansē ES grants Marie Curie Actions-COFUND (FP7) un lielāko daļu (60%) finansē reģionālie avoti, sabiedriskās organizācijas vai privātās kompānijas. Campus France izmaksā līdzekļus līgumus noslēgušajām institūcijām un institūcijas apņemas finansēt atlikušo atbalsta daļu. Pieteicējs kā līdzfinansēšanas iestādes var izmantot programmas partnerinstitūcijas (lielākoties universitātes) vai meklēts citas patstāvīgi. Piesakoties grantam, pieteikumam jāpievieno apstiprināšanas vēstule no uzņemošās / sūtošās iestādes, kā arī jābūt pievienotai apstiprināšanas vēstulei par līdzfinansējumu no uzņemošās / sūtošās iestādes. Savukārt Dāņu Rūpniecisko pēcdoktorantūras projektu finansē trīs puses – zinātniskā institūcija (1/6), komersants (2/6) un Inovācijas Fonds (3/6). Ja komersants ir MVK, iespējams šāds finansēšanas modelis: ZI (1/6), komersants (1,6/6) un Inovācijas Fonds (3,4/6). Grantam piesakās pētnieks, taču finansējums tiek piešķirts zinātniskajai institūcijai, kurā pētnieks tiek pieņemts darbā. Iesniedzot pieteikumu, visas puses paraksta vienošanos par saistībām un intelektuālā īpašuma aizardzību.

Vācijas Emmy Noether programmā atbalstu izsniedz uz 3 gadiem ar iespēju periodu pagarināt vēl uz 2 gadiem. Savukārt Beļģijas FWO pilnas slodzes pēcdoktorantūras pētījumu finansējumu izsniedz uz 3 gadiem ar atjaunošanas iespēju (2 x 3 gadi). Projekts tiek pagarināts, parakstot jaunu līgumu. Atbalsta turpinājumam jābūt nepārtrauktam. Pusslodzes pēcdoktorantūras pētījumi jaunajiem zinātniekiem klīnicistiem, apvienojot ar darbu klīnikā: 5 gadi (ar atjaunošanas iespēju 3 x 5 gadi). Igauņu Individuālā pētniecības finansējuma projektu pagarina katru gadu. Projekta periodu pagarina pozitīvas atskaites gadījumā. Informācija par apskatīto programmu projektu atskaitēm ir apkopotas 2.6.tabulā.

Vācu Emmy Noether programma paredz, ka atsevišķos gadījumos projektu iespējams papildus pagarināt (kopā 6 gadi) ar sagatavotu paskaidrojumu, kāpēc kandidāts nepaspēja sagatavoties profesūrai un kādā veidā kvalifikācija tiks piešķirta papildus gada laikā (piem., publikācija). Šīs programmas viens no vēlamajiem rezultātiem ir kandidāta iecelšana profesora amatā.

2.6.tabulaProjektu atskaites

Programma, valsts AtskaitesPēcdoktorantūras pētījumu grants, Igaunija

- Ikgadējais finanšu pārskats- Ikgadējais rezultātu kopsavilkums- Projekta gala pārskatu iesniedz Padomei 3 mēnešu laikā pēc projekta beigām caur e-sistēmu

Gala rezultātā iekļauj - rezultātu atbilstību uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem- Citus svarīgus faktus- Pētījuma pielietojuma atskaiti


- Ikgadējais rezultātu kopsavilkums- Pilna darba laika uzskaites lapa- Tiešo izdevumu finanšu pārskats- Mērķu un uzdevumu izpilde


- Ikgadējā atskaites prezentācija, raksturojot kopējo progresu;- Diskusijas par labāko veidu pētījumu rezultātu izmantošanai komersanta biznesa stratēģijas ietvaros.

Komisijā jāpiedalās ekspertiem no visām iesaistītajām pusēm.

Projekta rezultātā ir sagaidāms izstrādāt jaunas progresīvas tehnoloģijas / produktus un sagatavot to komercializēšanai.

FWO - Atbalsts individuāliem - Atskaiti par zinātnisko darbību katra akadēmiskā gada beigās

30

pēcdoktorantūras pētniekiem, Beļģija

iesniedz FWO un pētnieciskās institūcijas vadībai.


- Starpatskaite - 3 gada beigās- Pagaidu atskaite - ceturtā gada laikā (balstīta uz starpatskaiti)- Atskaites iesniedz Vācijas Pētniecības Fondam

Igaunijas Individuālās pētniecības finansējuma ietvaros pamatotas vajadzības gadījumā Padomei ir tiesības pieprasīt starpperiodu atskaiti. Atskaites vērtē Izvērtēšanas komiteja. Stipendiāta darba nespējas vai nāves gadījumā atskaiti iesniedz uzņemošā institūcija. Gala atskaiti publisko e-sistēmā atvērtā datu bāzē.

Beļģu projekta FWO rezultātus nepieciešams publicēt publiskās brīvās pieejas (open access) datubāzēs (1 gads no publicēšanas datuma), lai nodrošinātu lielāku darba lietderīgumu un ietekmi uz zinātni. Ieteicams publicēt darbus arī brīvās pieejas arhīvu (open-archives) datubāzēs. Igauņu atbalstu programmas realizēšanas rezultātā autoram no pētījuma rezultātiem jāsagatavo publikācijas un jāpublicē tās pieejamā pilna teksta formātā Padomes e-sistēmā ETIS. E-sistēmā publicē arī projekta gala pārskatu. Abos gadījumos publikācijās jānorāda arī fonda avots. Savukārt Vācu Emmy Noether atbalsta programmas projekta apstiprināšanas gadījumā pieteikuma informāciju publicē Vācijas Pētniecības Fonda datubāzē.

31

3. Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanas nosacījumi Latvijā

Lai sekmētu “Eiropa 2020” stratēģijā, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktā mērķa – P&A ieguldījumi 1,5% no IKP 2020.gadā – sasniegšanu, plānoti ES struktūrfondu ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši RIS3 noteiktajam, sekmējot tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un efektīvāku resursu izmantošanu. Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā SAM 1.1.1 “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” ietvaros paredzēts īstenot 6 atbalsta programmas, kas attēlotas 3.1.att. Viena no tām ir atbalsts pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai, kas paredzēts jauno zinātnieku individuālam atbalstam savas karjeras uzsākšanai un kompetenču attīstīšanai. Pētniekiem ar lielāku pieredzi, kā arī pētnieciskajām grupām paredzēts atbalsts praktisko pētījumu programmā, kuras atlasi plānots uzsākt 2015.gada IV.ceturksnī.

3.1..att. SAM 1.1.1. atbalsta pasākumi

Plānots, ka pēcdoktorantūras atbalsta programma sniegs ieguldījumu tādu inovācijas rādītāju paaugstināšanā kā (1) P&A cilvēkkapitāla attīstība publiskajā un privātajā sektorā, (2) privātā un publiskā sektora P&A ieguldījumu apjoma pieaugums un (3) publiskā un privātā sektora zinātnisko publikāciju pieaugums.

32

Atbilstoši esošās sociāli ekonomiskās situācijas analīzei un ārvalstu pieredzei pēcdoktorantūras grantu izstrādē, izstrādāti priekšlikumi pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanas vispārējiem nosacījumiem Latvijā (3.1.tabula).

Pēcdoktorantūras atbalsta programmas paredz šādu principu ievērošanu:1) Tiek piešķirts individuāls grants P&A cilvēkkapitāla attīstībai (atbalsts pētniekam un tā sadarbības tīkla attīstībai, kas sniedzas pāri disciplīnu,

sektoru un valstu robežām);2) Pēcdoktorantūras pētījumi sniedz ieguldījumu 1.5% (R&D izdevumi no IKP) izaicinājuma izvirzīto mērķu sasniegšanā;3) Nodrošina zinātniskās institūcijas vai komersanta kā jaunā zinātnieka uzņemošās institūcijas atbildību (1) par RIS3 mērķu sasniegšanu, (2)

jaunā zinātnieka pētniecības kompetences un karjeras attīstību;4) Dod iespēju institūcijām piekļūt zināšanām, kas radītas citās pasaules institūcijās (piesaistot jauno zinātnieku, kas doktora grādu ieguvis ārvalstīs

vai ir re-emigrējis uz ārvalstīm, paredzot jaunā pētnieka starptautisko mobilitāti).3.1.tabula

Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta ieviešanas nosacījumi LatvijāAtbalsta ieviešanas kritērijs / pozīcija Risinājums / darbība Komentāri

Programmas mērķis S&T cilvēkkapitāla attīstība, nodrošinot jaunā zinātnieka karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās, augstākās izglītības iestādēs un uzņēmumos, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu.

Uz atbalstu var pretendēt jebkuru zinātnes nozari pārstāvošs jaunais zinātnisks ar pētījumu, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, sabiedrības izaicinājumu risināšanā.

Izaicinājumi: Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; zema zinātnieku mobilitāte (starp publisko un privāto sektoru, starptautiskā mobilitāte), nepietiekams atbalsts jauno zinātnieku karjeras attīstībai. Pietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte ir nozīmīgs priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz zināšanām un inovācijām balstīto modeli.

Viedās specializācijas stratēģijas 6.prioritāte: Attīstīta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas saistītas ar viedās specializācijas jomu (1) zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, (2) biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un

33

biotehnoloģiju, (3) viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, (4) viedās enerģētikas, un (5) IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas) jomās.

Pēcdoktorantūras granta pieteikuma iesniedzējs

Pēcdoktorantūras granta pieteikuma iesniedzējs var būt:1) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā

institūcija;2) Latvijas Republikā reģistrēts komersants ar P&A

infrastruktūru un reģistrētiem izdevumiem P&A. Uzņēmumā jābūt zinātņu doktoriem.

Zinātniskā institūcija vai komersants par katru pēcdoktorantūras grantu iesniedz atsevišķu granta pieteikumu.

Kā granta pieteikuma sadarbības partneris var tikt iesaistīta ārvalsts zinātniskā institūcija, ja tajā plānots īstenot daļu no pētniecības.

Jaunais zinātnieks karjeras uzsākšanu un pēcdoktorantūras pētījumu īsteno konkrētā institūcijā. Darba devējs jaunajam zinātniekam ir uzņemošā iestāde, kas attiecīgi ir arī granta pieteikuma iesniedzējs, abām pusēm vienojoties par pētījuma un sadarbības saturu un ieguldījumiem.

Pēcdoktorantūras granta mērķa grupa

Latvijas vai ārvalstu jaunais zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne vairāk kā 5 gadus pirms granta pieteikuma iesniegšanas termiņa.

Ja personai ir pamatots iemesls (bērna kopšanas atvaļinājumā, slimība utt.), periodu var pagarināt par šo posmu līdz 2 gadiem.

Pēc atbalsta piešķiršanas pozitīvas ikgadējās atskaites gadījumā finansējums tiek turpināts arī tad, ja kopš doktora grāda iegūšanas ir pagājuši vairāk kā 5 gadi.

Projekta laikā jaunajam zinātniekam jābūt zinātniskajam vadītājam ar doktora grādu (uzņemošajā vai partnerinstitūcijā).

Nodrošināt jaunos Latvijas doktorus ar darbavietām, veicināt starptautisko sadarbību un sekmēt ārzemēs strādājošo pētnieku atjaunotni, kas vēlās strādāt dzimtenē, kā arī piesaistīt ārzemju jaunos zinātniekus.

Vidējais analizējamo programmu pieļaujamais laika periods pēc doktora grāda iegūšanas ir 5 gadi. Atbilstoši Zinātniskās darbības likumam jaunais zinātnieks ir 10 gadi pēc grāda iegūšanas. Piedāvājums – finansējumu virzīt jaunāku zinātnieku atbalstam (<5 g.), zinātnieki ar pēcdoktorantūras pieredzi >5 gadi var pretendēt uz ES fondu Praktisko pētījumu programmas atbalstu vai iesaistīties starptautiskos pētniecības projektos.

34

Grantu atlases veids un biežums

Programmas īstenošanai plānots slēgt līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru kā pēcdoktorantūras grantu apsaimniekotāju. Grantu atlases plānots īstenot atklāta konkursa veidā. Atlases kārtas uzsaukumi tiek organizēti katru gadu (vienu reizi gadā).

Pirmajam projektu konkursam plānots novirzīt lielāku kopējo finansējumu, lai atbalstītu lielāku projektu skaitu.

Finansēšanas avots: ERAFAdministrējošā iestāde: CFLAGranta apsaimniekotājs: VIAA

Informāciju par grantu konkursu plānots publicēt EK portālā Euraxess.

Sinerģija ar M.Kirī:Tā kā Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitātes finansējuma konkursos pastāv ļoti liela konkurence, tad

1) kandidātu pieteikumi, kas pārvarējuši konkursa kvalitātes slieksni, tiek apstiprināti pēcdoktorantūras grantam bez atkārtotas EK eksperta novērtējuma, vai

2) kandidātiem tiek dota priekšroka (papildus punkti), vērtējot pēcdoktorantūras granta pieteikumu.

Grantu pieteikumu priekšatlase

Vienošanās panākšana par pēcdoktorantūras granta pieteikuma saturu un pieteikumiem, kas virzāmi iesniegšanai VIAA kā grantu apsaimniekotājam finansēšanai šīs programmas ietvaros, ir attiecīgā jaunā zinātnieka un uzņemošās zinātniskās institūcijas vai komersanta atbildība un lēmums.

Programmas ieviešanas nosacījumos plānots noteikt, ka uzņemošajām institūcijām ir jāizstrādā kārtība pēcdoktorantūras grantu pieteikumu atlasei, kas nodrošina, ka atlases procedūra ir iepriekš noteikta, skaidra, caurskatāma un taisnīga.

Jauno zinātnieku uzņemošajām iestādēm tajā skaitā jāvērtē plānotā pētījuma īstenošanas iespējas attiecīgajā institūcijā (uzņemošās institūcijas pētniecības programmas virzieni, pieejamie cilvēkresursi, infrastruktūra u.c.), ietverot iespējas atsevišķus projekta posmus veikt, izmantojot sadarbības partneru iespējas un/ vai zinātniskās mobilitātes iespējas ārvalstīs.

Priekšroka Starpdisciplināriem pētījumu pieteikumiem ar augstu Augsta zinātniskā izcilība tiek novērtēta atbilstoši ekspertu

35

zinātnisko izcilību un nozīmi valsts, reģiona vai zinātnes nozares attīstībai;

Pieteikumiem nozarē ar lielu zinātniskā personāla novecošanos (piemēram, matemātika, materiālzinātnes) vai perspektīviem jauniem izpētes virzieniem;

Starptautiskajai mobilitātei, kas ilgāka par 2 mēnešiem - pētījumu veikšanai ārzemju sadarbības pētniecības iestādēs vai P&A ražošanas uzņēmumos;

Pētījumiem ar lielāku ZI / komersanta līdzfinansējumu (virs 15% no pētījumu izmaksām).

Ārvalstīs strādājošo jauno zinātnieku re-emigrācijai; M.Sklodowska-Curie programmā kvalitātes slieksni

pārvarējušiem, kas nav saņēmuši finansējumu..

vērtējumiem.

Pēcdoktorantūras pētījumiem jābūt ar augstu zinātnisko kvalitāti un jādemonstrē praktiskais pielietojums un ieguldījums tautsaimniecībā, sabiedrības izaicinājumu risināšanā (veselība, labklājība un demogrāfiskās pārmaiņas; pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, bioekonomika; droša, tīra un efektīva enerģija; vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports; klimata politika, vide, resursu efektivitāte un izejvielas; iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība; droša sabiedrība). Pētījuma virziena aktualitāte tiks vērtēta kvalitātes vērtēšanas kritērijos.

Nozares ar lielu zinātniskā personāla novecošanu (46 - 62% pētnieku vecumā virs 55.g.): Matemātika, Mašīnbūve, Vides inženierzinātnes, Materiālzinātne. Precīzāk nozares tiks analizētas un definētas, izstrādājot pieteikumu vērtēšanas kritērijus.

Zinātniskā ekspertīze Grantu pieteikumiem VIAA kā grantu apsaimniekotājs nodrošina ārejās zinātniskās ekspertīzes (kvalitāte (quality-excellence), ietekme (impact) un iespējas realizēt (capacity)) veikšanu, izmantojot ekspertus no EK ekspertu datu bāzes.

Katru projektu izvērtē vismaz 3 eksperti, VIAA organizējot visu ekspertu argumentēta konsolidēta viedokļa saskaņošanu.

Tiek vērtēts:1. Jaunā zinātnieka CV;2. Darba vadītāja CV;3. Projekta kvalitāte;4. Atbilstība RIS3 mērķim, sabiedrības izaicinājumu

Zinātniskās kvalitātes vērtēšanai tiek izmantoti M.Kirī programmas vērtēšanas kritēriji un vērtēšanas skala.

36

risināšanai.

Ja pārvarēts kvalitātes slieksnis M.Sklodowska-Curie programmā, bet finansējums nav piešķirts, pieteikumam neveic atkārtotu zinātniskās kvalitātes vērtēšanu.

Projektiem tiek veikts ieviešanas kvalitātes vērtējums pēc 1,5 gadiem no projekta īstenošanas sākuma, balstoties uz kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta tuprināšanu. Projekta beigās veikts rezultātu kvalitātes vērtējums. Kvalitātes vērtējuma sagatavošanu organizē VIAA kā grantu apsaimniekotājs, piesaistot EK ekspertu bāzes ekspertus.

Atbalsta periods 3 gadi

Pamatota iemesla gadījumā granta projektu var:1) izbeigt ātrāk; 2) pagarināt par 1 gadu (īstenot 4 gadus ar 3 gadu finansējuma kopapjomu).

Analizēto ārvalsts programmu atbalsta ilgums lielākoties ir no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem, bet vidējais atbalstu ilgums (ņemot vērā maksimālos atbalsta ilgumu, ja tiek piedāvāts variējams atbalsta posms) ir 2,4 gadi. Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu ietvaros organizēto diskusiju rezultātā tika secināts, ka, lai nodrošinātu jauno Latvijas zinātnieku drošību un ieinteresētību darboties zinātnē, pēcdoktorantūras pētījumu granta ilgumam vajadzētu būt vismaz 3 – 5 gadi, lai būtu iespējams iegūt analizējamus rezultātus, tajā skaitā – patentus un vērtīgas publikācijas [diskusijas].

Atbalsta apmērs un sadalījums (komandējumi, algas, komanda, iekārtas)

(PVN ieskaitot)

1) Atalgojums jaunajam zinātniekam (neto 1638 eur/mēn) –14 eur/h (bruto 2352 eur/mēn, ja 8h/d un 21 d/mēn) + VSAOI (555 EUR/mēn);

2) Ar pētījumiem saistītās izmaksas: 6000 euro / gadā (500 eur/mēn):

− Grāmatas, datori, iekārtas, programmas (pēc granta beigām paliek darba devēja īpašumā);

− Materiāli;− Izmaksas par kopēšanu, datu plūsmu (internets, fakss,

pasts, datu bāžu abonēšana);

Ārzemju atbalsta programmās jaunā zinātnieka darba alga svārstās no 800 EUR/mēn. Grieķijā līdz 5604 EUR/mēn. Dānijā (vidēji starp visam analizētajām programmām: 2684 EUR/mēn.).Dažos projektos papildus tiek finansētas arī ar pētījumiem saistītās izmaksas – no 3200 EUR/gadā Igaunijā līdz 20172 EUR/gadā Dānijā (vidēji starp visam analizētajām programmām: 8806 EUR/gadā).

37

− Izmaksas par tulkojumiem, koriģēšanu;− Publikāciju publicēšanas izmaksas, kur stipendiāts ir

pirmais autors (vai līdzautors, ja izmaksas ir dalītas);− Patenta reģistrēšanas izmaksas;− Izmaksas par dalību zinātniskajos pasākumos;− Cilvēkstundu izmaksas (par atbalsta/ tehniskiem

darbiem, piemēram, datu sistematizāciju); − Kompetenču attīstības pasākumi atbilstoši projekta tēmai

(kursi, semināri utt.).

Pētījumu izmaksām piemēro nozares koeficientu (Kn) - dabaszinātnēm un inženierzinātnēm: 1; sociālajām un humanitārajām zinātnēm: 0,7;

3) Mobilitātes piemaksa: līdz 1500 EUR/gadā:− Ceļošanas un uzturēšanās izmaksas ārzemēs (aviobiļetes,

transports, dzīvesvieta);4) Atskaitījums uzņemošanai iestādei administratīvajiem

izdevumiem un infrastruktūras atskaitījumi: 5% no granta kopapjoma;

Ja nepieciešams, uzturēšanas izmaksu segšanai ārvalstīs var tikt izmantots pētījumu izmaksu finansējums, ja sniegts atbilstošs pamatojums.

Kopējais finansējums: Kopējais finansējums gadā (Kn=1): ((2352 + 555)*12)+6000+1500+2119= 44 503 EURKopējais finansējums gadā (Kn=0,7): ((2352 + 555) *12)+(6000*0,7) +1500+2029= 42 613 EURGranta kopapjoms 3 gados: 44 503 * 3 = 133 507 EUR (Dabaszin. U.c.)Granta kopapjoms 3 gados: 42 613 * 3 = 127 840 EUR

Eiropas patenta iegūšanas izmaksas ir ap 7000 – 9000 EUR;Starptautiskā patenta pieteikuma izmaksas ir mazākas.

Mobilitātei ir piešķirta noteikta maksimālā summa (1500 EUR/gadā), ko var izmantot komandējumam uz konferenci vai uz kādu citu zinātniski-pētniecisko pasākumu, vai pētījumu veikšanai ārvalstu ZI. Papildus dienas nauda netiek maksāta. Ja atbalsts nav pietiekams, jāpiesaista līdzfinansējums.

Nozares koeficients noteikts atbilstoši MK 12.11.13 noteikumiem Nr.1316 „Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām”: 1) dabaszinātņu nozares, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozares, medicīnas un dzīvības zinātņu nozares, lauksaimniecības un meža zinātņu nozares – 2,0;2) humanitāro zinātņu nozares un sociālo zinātņu nozares – 1,3 [65%]

Kopējā finansējuma aprēķins: ((JZ alga + VSAOI)*12 mēn) + pētījumu izmaksas + mobilitātes piemaksa + admin.izmaksu un infrastruktūras atskaitījumi.

38

(Humanit. U.c.)

Indikatīvais programmas finansējuma sadalījums: ERAF 85%, valsts budžets 10%, privātais 5%.

Atbalsta nosacījumi Atbalsts tiek piešķirts fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, kas veicina RIS3 mērķu sasniegšanu un specializācijas jomu attīstību, sabiedrības izaicinājumu risināšanu.

Granta saņēmēji projekta gaitā var koriģēt / precizēt savu izpētes darba programmu, pienācīgi pamatojot iemeslu un saskaņojot to ar uzņemošo iestādi un VIAA kā grantu apsaimniekotāju.

Grantu 2014.-2020.periodā jaunais zinātnieks var saņemt vienu reizi. Finansējumam var pieteikties vairākas reizes, taču nevar iesniegt identisku projekta iesniegumu, kas iepriekš tika noraidīts kvalitātes trūkumu dēļ.

Atbalsta iegūšanas gadījumā zinātniekam uzņemošajā iestādē jāstrādā pilnas slodzes darbs. Ja tiek veikts pedagoģiskais darbs, tam jābūt saistītam ar pēcdoktorantūras pētījuma nozari, tas tiek ieskaitīts projekta darba slodzē 1 PLE un nepārsniedz 0,2 PLE.

Granta saņēmējs projekta īstenošanas laikā paralēli nevar saņemt atlīdzību citos ārvalsts finanšu programmu projektos. Ārpus granta līguma laika jaunais zinātnieks var tikt nodarbināts industrijas līgumpētījumu izpildei vai kā konsultants, nodrošinot atbilstošu darba laika uzskaiti un ievērojot nodarbinātības ierobežojumus.

Obligātā mobilitāte: Jaunajam zinātniekam jāveic pētījums ārvalsts zinātniskā institūcijā vismaz 2 mēnešus projekta īstenošanas laikā. Maksimālais mobilitātes ilgums nav reglamentēts.

Pēcdoktorantūras atbalsta granta saņēmēja karjeras attīstība

Finansējums paredzēts zinātnieka karjeras sākumposma atbalstam, lai gūtā pieredze un attīstītās zināšanas un prasmes nostiprinātu tā konkurētspēju pētniecībā.

Pēcdoktorantūras pētījuma grantā ir jāstrādā pilna slodze 1 PLE, līdz ar to algots darbs citā projektā netiek atbalstīts. Sinerģija var tikt veikta, sadarbojoties ar citu zinātnieku vai zinātnisko grupu no cita projekta.

Ja tiek saņemts Apvārsnis2020 grants, pēcdoktorantūras pētījumu projektu var izbeigt bez finansējuma atgriešanas, ja projekts tiek noslēgts ar sasniegtu rezultātu.

Akadēmiskajam darbam un/vai darbam nozarē jābūt saistītam ar pētniecisko darbu (t.i., netiek atbalstīts tikai akadēmiskais darbs vai tikai darbs nozarē).

39

saistīta:− Ar pētniecisko darbu (Scientific-track), t.sk. paplašinātas

sadarbības tīklu virzienā;− Ar akadēmisko darbu (Academic-track);− Ar darbu nozarē (uzņēmumā) (Industry-track).

Atbalsta izmaksāšanas kārtība

Līgumu noslēdz uz 3 gadiem ar nosacījumu, ka finansējums pēc 1,5 gadiem tiek piešķirts pozitīvas starpatskaites gadījumā, kas vērtē zinātnisko sniegumu. Atbalsta turpinājumam jābūt nepārtrauktam. 1,5 + 1,5 gadiAtskaites vērtēšanu nodrošina VIAA

Vācijā: 3 + 2 gadiBeļģijā: 3 + 3 gadiIgaunija: 1 + 1 + 1 + 1 gadi (individuālais pētn.finans.)

Projekta rezultāti (papildus atskaitēm)

Galvenais projekta rezultāts – EK eksperta vērtējums par projekta pētījumu un iegūtajiem rezultātiem. Kā vērtējamie rezultāti var būt: Publikācijas žurnālos, kas indeksēti datu bāzē Scopus vai

WoS; Pieteikts vai publicēts patents; Ārvalstu finansējuma piesaiste vai kvalitatīvs mēģinājums,

(piemēram H2020 kvalitātes sliekšņa pārvarēšana);Eiropas patenta pieteikums;

Pētījuma rezultātu pielietojamība industrijā;Zinātniskās mācību literatūras publicēšana; Zinātniskās monogrāfijas un citi tautsaimniecībā praktiski

izmantojamie darbi (piemēram, vārdnīcas), kas sniedz ieguldījumu RIS3 jomās.

Jauna uzņēmuma dibināšana vai spin-off izveide;Citi nozīmīgi rezultāti.

Par publikāciju daudzsolīšanu pieteikumos papildus punkti netiek piešķirti.

Publikācijas nedalīs uz autoru skaitu. Ja publikācijas autori ir no dažādām ZI/valstīm, katrs autors publikāciju var attiecināt sava projekta atskaitei / rezultātiem.

Projekta rezultātus vērtē EK eksperti.

Atskaites un rezultātu kontrole

Pēc 1,5 gadiem granta saņēmējs iesniedz atskaiti VIAA par zinātnisko darbību, pēc kuras spriež par finansējuma pagarināšanu:

− finanšu pārskats− rezultātu kopsavilkums

40

Projekta gala pārskatu iesniedz 3 mēnešu laikā pēc projekta beigām:

− Rezultātu atbilstību uzstādītajiem mērķiem un uzdevumiem;

− Citus svarīgus faktus;− Pētījuma pielietojuma atskaiti.

Ārejo zinātnisko ekspertīzi organizē VIAA, piesaistot ekspertus no EK ekspertu datu bāzes.

ZI / K ir jānodrošina projekta kontrole visā tā ieviešanas laikā. Ja JZ iegūst negatīvu starpvērtējumu vai gala vērtējumu, ZI / K ir jāatmaksā viss granta finansējums.

Intelektuālais īpašums Jaunajam zinātniekam un uzņemošajai iestādei jāvienojas par intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu, ievērojot uzņemošās iestādes intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības politiku un pušu ieguldījumu pētījuma rezultātu sasniegšanā.

Ja intelektuālā / rūpnieciskā īpašuma tiesības, kas izriet no jaunā zinātnieka pētnieciskās darbības, pilnā apmērā plānots nodot komersantam, granta projekts kvalificējams kā ar saimniecisku darbību saistīts projekts, kam piemērojams valsts atbalsta regulējums.

41

4. Pēcdoktorantūras pētījumu programmas plānotā ietekme

Pēcdoktorantūras pētījumu projektu ietvaros tiek plānots sasniegt daļu no darbības programmas (DP) “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.ieguldījumu prioritātes 1.1.1.SAM ERAF kopējiem un specifiskiem iznākuma rādītājiem (4.1.tabula). Izvērtēšanai nepieciešamā informācija – projektu uzraudzības dati; apkopošanas biežums – reizi gadā.

Pēcdoktorantūras pētījumu atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 64 029 231 EUR. Viena individuālā pēcdoktorantūras granta vidējais apmērs sākotnēji plānots 100 000 EUR apmērā, attiecīgi programmas īstenošanas laikā plānojot piešķirt finansējumu ≈640 pēcdoktorantūras grantiem. [rādītāju pase].

4.1.tabula

1.1.ieguldījumu prioritātes 1.1.1.SAM ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji [DP un rādītāju pase]

ID Iznākumu rādītājs Pasākumii.1.1.1.bk (CO24)

Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)

Tiek pieņemts, ka ~60% atbalstu saņēmušie jaunie zinātnieki varētu turpināt darbu pēc projekta īstenošanas zinātniskajā institūcijā, veidojot jaunas zinātniskā personāla amata vietas pētniecībā un attīstībā, savukārt atlikušie 40% varētu aizvietot esošo gados vecāko zinātnisko personālu. Daļa jauno zinātnieku var pārtraukt savu zinātnisko darbību Latvijā. Programmas ietvaros varētu tikt izveidotas 384 jaunas zinātniskā personāla amata jaunajiem zinātniekiem (640x60%=384). Līdz 2018.gadam varētu tikt izveidotas ~25% no plānotajām jaunajām zinātniskā personāla.

i.1.1.1.e Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (Zinātnisko rakstu skaits)

Tiek pieņems, ka pēcdoktorantūras pētījumu projektu ietvaros tiks sagatavoti un publicēti vismaz divi zinātniskie raksti, kas kopā rezultātā būs 1280 zinātniskie raksti (640 pēcdoktorantūras pētījumu projekti * 2 zinātniskie raksti). Plānots, ka līdz 2018.gadam tiks izstrādāti ~15% no kopējā plānotā zinātnisko rakstu skaita.

i.1.1.1.g Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts (Produkti un tehnoloģijas)

Tiek paredzēts, ka apmēram 65 % no projektu īstenošanā veikto pētījumu ietvaros varētu tikt radīti jauni produkti vai tehnoloģijas, t.i. 416.

i.1.1.1.ck (CO26)

To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām (Komersanti)

Laika posmā 2008.-2010.g. pēc CSP datiem darbojās 693 inovatīvi uzņēmumi, no kuriem 364 visā rūpniecības sektorā un 328 uzņēmumi pakalpojumu jomā. Tiek pieņemts, ka aptuveni 50% no inovatīvajiem uzņēmumiem būtu jāsadarbojas ar zinātniskajām institūcijām praktiskas ievirzes pētījumu projektu, pēcdoktorantūras pētījumu projektu un inovāciju grantu studentiem ietvaros.

i.1.1.1.f Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem (EUR)

Pēcdoktorantūras pētījumu projektu īstenošanā plānots, ka vismaz 20% no projektiem tiks īstenoti sadarbībā ar komersantiem, kas attiecīgi projekta īstenošanai paredz privāto līdzfinansējumu (640 *25% =160 projekti par kopējo finansējuma apmēru ≈16 000 000 EUR; 16 000 000 EUR* 20% vidējā valsts atbalsta likme = 3 200 000 EUR).

42

5. Pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta kandidātu atlases modelis

Pēcdoktorantūras programmas ieviešanai tika analizētas vairāki ieviešanas modeļi, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi pētniecības atbalstam ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam, kā arī ņemot vērā plānošanas perioda 2014.-2020.gadam jauno institucionālo ietvaru. Ieviešanas modeļu alternatīvas tika apspriestas arī programmas publiskajā apspriedē, kurā piedalījās pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, uzņēmumiem, augstākās izglītības institūcijām, nozares ministrijām.

Atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likumam (I nodaļa, 1. pants) finansējumu var saņemt tikai tā fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, līdz ar to līguma slēgšana starp administrējošo iestādi (CFLA) un pēcdoktorantūras pētnieku netika apskatīta kā viena no ieviešanas alternatīvām.

Tiek analizēti divi iespējamie pēcdoktorantūras projektu atlases modeļi: Granta apsaimniekotāja modelis, saskaņā ar kuru pēcdoktorantūras projektus atlasi

centralizēti organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā;

Zinātniskās institūcijas vai komersanti kā finansējuma saņēmēji, starp kuriem un CFLA tiek slēgts līgums par struktūrfondu projekta īstenošanu.

Grafiski pēcdoktorantūras projektu atlases modeļu darbības princips ir parādīts 5.1.- 5.2.att, bet modeļu priekšrocības un trūkumi apkopoti 5.1. tabulā.

5.1.att. Ieviešanas mehānisma alternatīvas: 1. modelis

43

5.2.att. Ieviešanas mehānisma alternatīvas: 2. modelis5.1. Tabula

Pēcdoktorantūras projektu atlases modeļu priekšrocības un trūkumiPriekšrocības Trūkumi

1. modelis: Granta apsaimnie-kotājs - VIAA

Elastīgāka un ātrāka grantu atlases kārtība, t.sk. atlašu nosacījumu aktualizācija atbilstoši RIS3 uzstādījumiem (salīdzinājuma ar situāciju, ja pēcdoktorantūras projektu atlasi nodrošinātu CFLA, kas vienlaikus atbild par visu pārējo ES fondu atbalsta programmu atlašu organizēšanu un vērtēšanas procesa nodrošināšanu); Iespēja piemērot vienkāršotāku pēcdoktorantūras grantu iesniegumu formu (salīdzinājumā ar situāciju, ja jāiesniedz ES struktūrfondu projekta iesniegums); Mazāks administratīvais slogs zinātniskajām institūcijām, t.sk. mazāks neattiecināmo izmaksu risks granta apsaimniekotāja pirmspārbaudes); Grantu apsaimniekotāja – VIAA – līdzšinējā pieredze ES fondu administrēšanā pētniecības atbalsta; Papildus padziļināts konsultatīvais un metodiskais atbalsts pēcdoktorantūras projektu izstrādē un ieviešanā, ievērojot grantu apsaimniekotāja pienākumu nodrošināt maksimāli efektīvu programmas ieviešanu.

Izdevumi grantu administrēšanai – padziļinātam konsultatīvajam, metodoloģiskajām atbalstam, grantu regulārai (ikgadējai) atlasei.

2. modelis: Zinātniskās institūcijas vai komersanti kā finansējuma saņēmēji

Zinātniskajām institūcijām vai komersantiem kā projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem ir pilna atbildība par projektu ieviešanu un katrs projekta iesniedzējs pats bez starpniekinstitūcijas ir līgumattiecībās ar CFLA.

Augsta projektu detalizācijas pakāpe (pilns SF projekta iesniegums), kas apgrūtina elastīgu projektu ieviešanu, izmaiņu veikšanu tajos; CFLA laika un resursu kapacitātes ierobežojumi biežu uzsaukumu organizēšanai, projektu vērtēšanai un uzraudzībai, izvērstu/ padziļinātu konsultāciju un metodiskā atbalsta nodrošināšanai, tajā skaitā apgrūtinot atlases nosacījumu operatīvu aktualizāciju atbilstoši RIS3 uzstādījumiem; Neattiecināmo izmaksu risks.

Ņemot vērā 5.1.tabulā iekļauto priekšrocību un trūkumu analīzi, kā atbilstošākais pēcdoktorantūras projektu atlases modelis tika atzīts 1.modelis (ar granta apsaimniekotāju kā līguma slēdzēju ar CFLA). Šajā gadījumā programmā kopumā tiek izstrādāts viens projekta

44

pieteikums, kuru iesniedz izvērtēšanai CFLA. Atlases shēmas elastība ļauj sekmīgāk sasniegt programmas mērķus, nodrošināt tās atbilstību RIS3 stratēģijas mērķiem un dinamikai, kā arī samazināt neattiecināmo izmaksu riskus zinātniskajām institūcijām un komersantiem.

45

6. Demarkācija ar citām atbalsta programmām

Latvijā līdz šim nav īstenota atbalsta programma jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas atbalstam zinātniskajās institūcijās, augstākās izglītības iestādēs vai uzņēmumos, kā arī plānošanas periodā 2014.-2020.gadam nav identificētas citas nacionālās programmas ar šādu mērķi un līdzvērtīgu atbalstu. Pēcdoktorantūras projektiem pieejams atbalsts EK programmā „Apvārsnis 2020” Marijas Skolodovskas-Kirī aktivitātes ietvaros (sk.analīzi par iespējamo sinerģiju iepriekš).

Pēcdoktorantūras programmas nosacījumos plānots noteikt, ka projektu īstenošanā var tikt nodrošināta sinerģija ar citu atbalsta programmu ietvaros īstenotajiem projektiem, nodrošinot darbību papildinātību, savstarpējo nepārklāšanos, ko pamato atbilstoša darbu uzskaite, rezultātu atskaites un izmaksu pamatojošie dokumenti. Sinerģija iespējama ar pētnieciskajām darbībām, ko zinātniskā institūcija īsteno valsts budžeta atbalstītu pētījumu ietvaros, ES struktūrfondu programmā Praktisko pētījumu atbalstam vai „Apvārsnis 2020” pētniecības projektā, jaunajam zinātniekam, kas saņem pēcdoktorantūras atbalstu, pievienojoties zinātniskai grupai un īstenojot papildinošas pētnieciskās darbības. No saistītajiem projektiem jaunais zinātnieks finansējumu nesaņem.

7. Publiskās diskusijas par pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta programmu

Sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru pirmās publiskās diskusijas par pēcdoktorantūras atbalstu 2014.–2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tika organizētas 2015.gada 25. februārī, kurās piedalījās zinātnisko institūciju, komersantu un nozaru ministriju pārstāvji. Diskusiju ietvaros dalībnieki strādāja darba grupās, daloties ar viedokļiem par pēcdoktorantūras grantu atlases kārtību un nosacījumiem, kā arī plānotajiem rezultātiem un finansēšanas nosacījumiem. Savukārt 2015. gada 27. februārī pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta programma tika apspriesta Latvijas Jauno zinātnieku apvienību kopsapulces ietvaros, kur jaunie zinātnieki diskutēja par dažādiem pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta programmas nosacījumiem, izsakot savus ieteikumus un jautājumus par grantu atlases organizēšanu, nodarbinātību pirms un pēc projekta, rezultātiem, mobilitāti u.c. Apspriestie jautājumi, par kuriem diskusijas dalībnieki vienojās, tika iestrādāti programmas nosacījumos, savukārt diskusiju kopsavilkumi ar diskutabliem jautājumiem apkopoti 3.pielikumā.

Šādas publiskās diskusijas ļauj iesaistīt sabiedrību pārdomātas un saskaņotas zinātnes politikas veidošanā, kā arī palielināt informētības līmeni.

46

1.pielikums

1.5.att. Pētnieku attīstības struktūra (RDF - researcher developement framework)https://www.vitae.ac.uk/vitae-publications/rdf-related/researcher-development-framework-rdf-mapping-

methodology-vitae-2011.pdf

47

https://www.vitae.ac.uk/vitae-publications/rdf-related/researcher-development-framework-rdf-mapping-methodology-vitae-2011.pdf

https://www.vitae.ac.uk/vitae-publications/rdf-related/researcher-development-framework-rdf-mapping-methodology-vitae-2011.pdf

2.pielikums

Jaunā zinātnieka atalgojums ārvalstīs un Latvijā

Ārzemju atbalsta programmās jaunā zinātnieka darba alga svārstās no 800 EUR/mēn Grieķijā līdz 5604 EUR/mēn Dānijā (vidēji starp visam analizētajām programmām: 2684 EUR/mēn.). Atsevišķos projektos papildus tiek finansētas arī ar pētījumiem saistītās izmaksas (no 3200 EUR/gadā Igaunijā līdz 15750 EUR/gadā Vācijā; vidēji 6267 EUR/gadā). Tabulā 1.1. apkopots ārvalstu programmu finansētais vidējais atbalsta apmērs mēnesī, sasummējot pētnieka algu un ar pētījumiem saistītās izmaksas uz vienu mēnesi.

1.1.tabulaVidējais atbalsta ilgums un apmērs mēnesī

Atbalsta nosaukums, institūcija, valsts

Atbalsta ilgums Atbalsta apmērs tikai algai, EUR / mēn.

Atbalsta apmērs alga+pēt.izm, EUR/mēn.


1 – 3 gadi 5604 7285


5 gadi 5450 6096(+citi finans. moduļi)

FWO - Atbalsts individuāliem pēcdoktorantūras pētniekiem, Beļģija

6 gadi 2417 – 3750 2834 – 4167


1 – 2 gadi 2250 3017

Prestige, Francija Ienāk: 10–24 mēnReintegr.: 6 – 18 mēn

21002300

24332918

Šveices valdības izcilības stipendijas

1 gads - 2912

Beļģu-amerikāņu izglītības fonds

6 – 12 mēneši - 1737


4 gadi - 1042 - 1458

Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas Dienests (DAAD), Vācija

1 gads - 1000

Slovākijas valdības stipendija 1 – 12 mēneši - 850 - 1000Grieķijas Valsts stipendiju fonda atbalsts

6 – 24 mēneši - 800

Dažas no analizētajām programmām par pētnieka atalgojuma izejas datiem izmantoja augstāko izglītības iestāžu zinātniskā personāla darbinieku atalgojuma likmes. Pēc CSP datiem Latvijā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem zinātniskās pētniecības sektorā 2014. gada janvārī bija 1124 EUR, bet jūnijā noslīdēja līdz 1088 EUR.

48

3.pielikums

3.1. tabulaRIS3 un LJZA diskusiju kopsavilkums

RIS3 jautājumi / ieteikumi IZM komentārsGranta atlases kārtība un nosacījumi

Mērķa grupa. Ieteikts noteikt granta saņēmēju slieksni 7 gadi pēc doktora grāda iegūšanas, jo nebūs pietiekami daudz pēcdoktorantu, kas kvalificēsies atbalstam (ieteikums vērtēts neviennozīmīgi).

Jaunā zinātnieka status ir noteikts: līdz 5 gadiem (ieskaitot) pēc doktora grāda iegūšanas. Periodu var pagarināt par 2 gadiem bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā.

Mērķa grupa. Atļaut piesaistīt pēcdoktorantus no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas.

Ukrainas zinātnieki var piedalīties esošajās ES struktūrfondu zinātnes atbalsta programmās Latvijā.

Mobilitāte. Ieteikts nenoteikt ārvalstu stažēšanās ierobežojumus, ja projektā esošās naudas apjoms to atļauj.

Obligātā mobilitāte: JZ jāveic pētījums ārvalsts zinātniskā institūcijā vismaz 2 mēnešus projekta īstenošanas laikā. Maksimālais mobilitātes ilgums nav reglamentēts.

Mobilitāte. Vai sadarbību ar citu ZI Latvijā arī tiks uzskatīts kā bonuss (priekšroka)?

Papildus punktu piešķiršana tiek atbalstīta tikai starptautiskās mobilitātes gadījumā.

Programmas elastības nodrošināšana. Nevajadzētu izvirzīt konkrētas prioritātes, kuras pēc tam nevar aktualizēt un papildināt.

Prioritātes tiks noteiktas saskaņā ar RIS3 uzstādījumiem un aktualizētas, ja nepieciešams.

Programmas elastības nodrošināšana. Kvotu noteikšana starp zinātnes nozarēm.

Kvotas nav paredzētas.

Programmas elastības nodrošināšana. Galvenais noteicošais kritērijs ir kvalitāte, un tikai tad RIS3 prioritāte. Nevajadzētu kā ierobežojošu kritēriju noteikt atbilstību Latvijas industrijai.

Uz atbalstu var pretendēt jebkuru zinātnes nozari pārstāvošs jaunais zinātnisks ar pētījumu, kam ir augsta zinātniskā kvalitāte un kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, sabiedrības izaicinājumu risināšanā.

Grantu uzsaukumu biežums. Ieteikums sludināt uzsaukumus 2x gadā. Ja konkurss tiks uzsaukts 1x gadā, daudzi doktori var izkrist, ja promocijas darbi tiek aizstāvēti gada vidū.

Nav ņemts vērā. Granta projektu konkurss tiks sludināts vienu reizi gadā. Vairāki uzsaukumi gadā palielina administrēšanas izmaksas.

Grantu uzsaukumu sludināšana. Ieteikums likts vietējo doktoru un ārvalstu doktoru proporcijas % (jeb maksimālo ārvalstu doktoru pieteikumu %), jo, sludinot konkursu caur Euraxess, ir risks, ka ārzemju doktori izkonkurēs Latvijas doktorus

Nav ņemts vērā – netiek plānots noteikt šādas kvotas.

Finansēšanas nosacījumiProjektu konkursu finansējums. Tā kā sagaidāms, ka pirmajā projektu konkursā būs vislielākā konkurence, tad vēlams būtu novirzīt pirmajam projektu konkursam lielāku kopējo finansējumu, lai nofinansētu lielāku projektu skaitu. Tā kā šajā plānošanas periodā

Daļēji ņemts vērā. Jāņem vērā, ka grantu konkurss ir atvērts arī ārvalsts jaunajiem zinātniekiem.

49

doktorandu atbalsts būs minimāls, tad katru gadu nāks klāt ierobežots skaits jauno doktoru, un konkurence tālākajos konkursos samazināsies.Elastība finanšu struktūrā granta loģikas ietvaros. Var būt neparedzētas situācijas, kā arī var mainīties nosacījumi, piem., sadarbībai ar ārzemju ZI, kas prasa operatīvi pārdalīt līdzekļus, piem., starp ikgadējiem 6000 EUR atbalsta finansējumu un mobilitātes finansējumu 1500 EUR. Vēlams arī dot iespēju pārdalīt akūtas vajadzības gadījumā nelielu daļu no atlīdzības, ja ir būtiska vajadzība. Taču te jābūt skaidriem nosacījumiem, lai ZI nemēģinātu uzkraut grantam pārmērīgas izdevumu pozīcijas.

Ņemts vērā.

Slodzes %, komplementaritāte ar citiem projektiem. Tā kā pētniecības resursi ir ļoti ierobežoti, nozarēs ar dārgiem resursiem pētniecības plāna realizācija iespējama tikai, sinerģētiski sadarbojoties ar citiem projektiem. Jābūt skaidrai sistēmai, kā šāda sadarbība var norisināties, lai nerastos dubultfinansējuma draudi. Tai pašā laikā, lai postdoks varētu norādīt publikācijās arī atsauci uz savu grantu, un tas neizraisītu projektu neattiecināmību.

Līdzīga problēma ir pilnu slodzi projekta. Atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvji var zaudēt sertifikātu (mediķi, veterināri), ja ilgstoši nestrādā praktiski savā profesijā. Tā kā zinātnieka darbs ZI netiek pielīdzināts praktizēšanai profesijā, jābūt iespējai saglabāt profesionālo kvalifikāciju, kaut vai ļoti mazu % atļaujot strādāt savā profesijā.

JZ Pēcdoktorantūras pētījuma grantā ir jāstrādā pilna slodze 1 PLE, līdz ar to darbs citā projektā nav iespējams. Sinerģija var tikt veikta, sadarbojoties ar citu zinātnieku/ zinātnisko grupu no cita projekta.

Ārpus granta līguma laika jaunais zinātnieks var tikt nodarbināts industrijas līgumpētījumu izpildei vai kā konsultants, nodrošinot atbilstošu darba laika uzskaiti un ievērojot nodarbinātības ierobežojumus.

Pirmajā grantu atlases konkursā nav plānots noteikt jaunā zinātnieka nodarbinātības ierobežojums pretendēšanai uz pēcdoktorantūras grantu. Vienlaikus jāņem vērā, ka grants ir paredzēts JZ karjeras uzsākšanai.

Dalība citos projektos. Kāds ir risinājums, ja projekta īstenošanas laikā rodas iespēja strādāt citā projektā (tiek piešķirts ārvalstu finansējums)?

Ja tiek saņemts H2020 grants, pēcdoktorantūras pētījumu projektu var izbeigt bez finansējuma atgriešanas, ja projekts tiek noslēgts ar rezultātu.

Nodarbinātība ZI. Vai pirms pieteikšanās grantam JZ jāiet prom no darba ZI un pēc tam jāstājas atpakaļ?

Nosacījums par nodarbinātību pirms projekta tika svītrots.

Akadēmiskais darbs. Kā tiks skaitītas akadēmiskā darba stundas ZI bāzē un projektā?

Ja tiek veikts pedagoģiskais darbs, tam jābūt saistītam ar pēcdoktorantūras pētījuma nozari, tas tiek ieskaitīts projekta darba slodzē 1 PLE un nepārsniedz 0.2 PLE.

Darba slodze. Priekšlikums atļaut pēcdoktorantam strādāt ar darba slodzi 0,7-0,8 PLE, pārējos 0,2-0,3 veltot akadēmiskajam darbam vai piesaistot studentu tehnisku darbu veikšanai

JZ projektā jāstrādā pilnas slodzes darbs. Pētījumu izmaksu ietvaros var iekļaut cilvēkstundu izmaksas (par atbalsta/ tehniskiem darbiem, piemēram, datu sistematizāciju).

Training, coaching, kapacitāte. MSC pieļauj Kompetenču attīstības pasākumus

50

zināmu summu novirzīt jaunā zinātnieka trainingam un couchingam, lai izveidotu jauno līderi zinātnē. Arī postdoku aktivitātē vajadzētu iespēju ar īpašu mērķfinansējumu sniegt šādu atbalstu. Ja tas tiek pirkts kā pakalpojums no atbalsta summas 6000 EUR, tad tam visam būs nesistemātisks haotisks raksturs, neveidosies tīkli.

(atbilstoši projekta tēmai) JZ var apmaksāt no projekta algas vai pētījumu izmaksu līdzekļiem.

Privātais līdzfinansējums, ieguldījumi natūrā. Obligātais privātais līdzfinansējums vismaz 5% var būt nopietna problēma atsevišķās nozarēs, kā arī ienākošajiem ārzemju pretendentiem. To vieglāk nodrošināt nozarēs, kur ir lielāki un spēcīgāki uzņēmumi, savukārt MVU, kas raksturīgi jaunām tehnoloģiskām start-up nozarēm, tas var būt problemātiski. Projektu rezultātu gala lietotāji var būt arī skolas un slimnīcas, tās nonāk šī privāta partnera lomā, bet tām ir aizliegts veikt šāda veida ieguldījumus.Līdz ar to jābūt plašai iespējai ieguldīt šos privātos 5% natūrā, kā arī atļaut ZI šajos 5% ieguldīt ieņēmumus no pētnieciskajiem līgumdarbiem, kuri saistīti ar projekta nozari vai tehnoloģiju (būtībā tas ir arī vienīgais likumīgais naudas plūsmas veids no privātā partnera uz projektu, kas piesaistīts ZI). Skaidri redzams, ka privātā līdzfinansējuma esamības ietekme uz projektu atlasi būs liela, un ne vienmēr caurredzama un optimāla

Privātais līdzfinansējums 5% var būt arī ZI/K ieguldījums natūrā.

Intelektuālā īpašuma pārvaldība. Intelektuālais īpašums (background) var būt nozīmīgs privātā ieguldījuma natūrā elements. Tādā gadījumā neatkarīgs vērtētājs veic novērtējumu, kas var radīt papildus projekta sagatavošanas izmaksas.

Jānosaka regulējums intelektuālā īpašuma tiesībām, kas izriet no postdoka projekta ietvaros veiktās darbības, ņemot vērā to, ka postdoks izmanto uzņēmējinstitūcijas pētniecības infrastruktūru.

Ja intelektuālā / rūpnieciskā īpašuma tiesības, kas izriet no postdoka darbības, reģistrē uzņēmējinstitūcija - komersants, postdoka projekts kvalificējams kā ar saimniecisku darbību saistīts projekts. līdz ar MK N projektā iekļaujami arī valsts atbalsta saimnieciskai darbībai nosacījumi.

Jaunajam zinātniekam un uzņemošajai iestādei jāvienojas par intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu, ievērojot uzņemošās iestādes intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības politiku un pušu ieguldījumu pētījuma rezultātu sasniegšanā.

Finansējuma nepārtrauktība. Sarežģītā starpposmu atskaišu sistēma rada bažas par finansējuma nepārtrauktību. Jābūt skaidrai termiņu noteikšanas un iesaistīto pušu mijiedarbības sistēmai. Īpaši šo grantu

Pieņemts zināšanai. Jautājums tiks atrunāts grantu līgumos.

51

individuālā rakstura dēļ.Vērtēšanas izmaksas un termiņi. Ieteikums ārzemju ekspertus piesaistīt projektu sākotnējai vērtēšanai un gala vērtējumam. Sarežģīta starpposmu vērtēšana nav saprotama, granti ir salīdzinoši nelieli. Kas segs visas šīs vērtēšanas izmaksas? Grantu apjomā tādu līdzekļu nav

EK eksperti vērtēs projektu iesniegumus un atskaites – starpvērtējums pēc 1,5 gadiem un vērtējums projekta beigās.

Sociālā un humanitārās zinātnes. Sava vieta būtu jāatrod arī RRI – Responsible Reserch and Innovation. Tas varētu veicināt dalību humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem šajā instrumentā, kas pašlaik ir ļoti ierobežota.

Uz atbalstu var pretendēt jebkuru zinātnes nozari pārstāvošs jaunais zinātnisks ar pētījumu, kas sniedz ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un jomu attīstībā.

Iepirkumu konkurss. Vai obligāti ir jāorganizē iepirkumu konkursi materiālu iegādei? Kāda ir iepirkumu procedūra ārvalstīs?

Jāievēro iepirkumus reglamentējošie normatīvie akti.Ārvalstīs materiālu iegādi veic ZI, izrakstot faktūrrēķinus, ko apmaksā atbalsta ietvaros.

Mobilitāte. Vai mobilitātes atbalsts sedz izmaksas komandējumiem uz konferencēm? Vai tiek maksāta arī komandējuma dienas nauda?

Mobilitātei ir piešķirta noteikta maksimālā summa (1500 EUR/gadā), ko var izmantot komandējumam uz konferenci vai uz kādu citu zinātniski-pētniecisko pasākumu, vai pētījumu veikšanai ārvalstu ZI. Papildus dienas nauda netiek maksāta. Ja atbalsts nav pietiekams, jāpiesaista līdzfinansējums vai jāpārdala pētījumu izmaksas, ja tas tiek pienācīgi pamatots.

Mobilitāte. Vai tiek maksāta dienas nauda, uzturoties ārzemēs pētījumu veikšanai? Vai tiek izsniegts papildus atbalsts, ja izdevumus nevar segt no esošās summas?

Komersanti. Kādi ir komersantu atbilstības kritēriji? Vai ir pieļaujams, ka uzņēmumā nav neviena doktora?

Komersantiem jābūt ar P&A infrastruktūru un reģistrētiem izdevumiem par P&A. Uzņēmumā jābūt zinātņu doktoriem.

Darba vadītājs. Vai vadītājam jābūt no Latvijas? Vai vadītāja darbs tiek apmaksāts? Vai vadītājam ir vadīto pēcdoktorantūras pētnieku skaita ierobežojums?

Darba vadītājs var būt no Latvijas vai no sadarbības iestādes ārzemēs. Darba vadītāja darbs netiek apmaksāts. Vadīto pēcdoktorantūras pētnieku skaits nepārsniedz 10.

Grantu rezultātiPublikācijas. Ieteikts publikācijas nenoteikt kā galveno sasniedzamo rezultātu, tās varētu būt kā papildus rezultāts vai vispār nebūt. Ņemts vērā. Publikācija ir viens no

rezultātiem un nav obligātais rezultāts.Publikācijas. Nepietiekams laiks publikāciju sagatavošanai. (Piemēram, 3 gadu laikā nevar sagatavot publikāciju bioekonomikā)Publikācijas. Jānosaka publikāciju kvalitātes kritēriji un skaits. 5 publikācijas vietējos žurnālos vai 1 publikācija ārzemju žurnālā ar augstu H-indeksu?

Viens no rezultātiem – publikācijas žurnālos, kas indeksēti Scopus vai WoS.Par publikāciju daudzsolīšanu pieteikumos papildus punkti netiek piešķirti.EK eksperts veic pieteiktā projekta, t.sk. plānoto rezultātu, novērtējumu.

Publikācijas. Vai publikāciju dalīs uz autoru skaitu? Vai publikācija skaitīsies pie rezultātiem

Publikācijas nedalīs uz autoru skaitu. Ja publikācijas autori ir no dažādām

52

kā 1 pilna, ja tā būs izstrādāta ar zinātnieku no citas ZI / valsts, kas šo publikāciju izmantos arī savās atskaitēs?

ZI/valstīm, katrs autors publikāciju var attiecināt sava projekta atskaitei / rezultātiem.

Rezultātu vērtēšana. Kādas ir sekas rezultātu nosacījumu neizpildes gadījumā? Piemēram, publicēšanai tiek apstiprinātas mazāk publikāciju.

Kā galvenais rezutāts noteikts pozitīvs eksperta lēmums par projekta īstenošanu starpvērtējumā pēc 1,5 gada un projekta beigās. Ja vērtējums ir negatīvs, ZI / K ir jāatmaksā visu granta finansējums. Līdz ar to ZI / K ir jānodrošina projekta kontrole visā tā ieviešanas laikā.

Pētījumu rezultātu pielietojums industrijā. pētījumu rezultātu pielietojums industrijā ir viens no svarīgākajiem projekta rezultātiem. Pozitīvi būtu vērtējami tie projekti, kuru rezultātā tiek veicināts spin-off, radīts jauns uzņēmums.

Spin-off vai jauns uzņēmums var būt viens no rezultātiem.

Kandidāta ievēlēšana vadošā pētnieka vai docenta amatā. Izteikts ierosinājums šo punktu izslēgt no rezultātu sadaļas.

Nosacījums svītrots.

Jaunā zinātnieka nodarbinātība ZI / K pēc projekta beigām. Jaunā zinātnieka nodarbinātība ZI / K pēc projekta beigām ir grūti prognozējama/paredzama. Tiek uzdots jautājums: “Ko darīt, ja netiek sasniegts gaidītais rezultāts? Vai negaidīts rezultāts arī ir rezultāts?”

Nosacījums svītrots.

Projektu vērtēšana. Ieteikums vērtēšanu veikt pēc projekta beigām. Projektos jāiekļauj “Milestones”. Ierosināts rezultātu vērtēšanu veikt divos mērījumos:1) Mērījums attiecībā uz grantu.2) Mērījums laikā – nākošais vērtēšanas līmenis.

Projekts tiks vērtēts divas reizes - starpvērtējums pēc 1,5 gada un gala vērtējums projekta beigās.

Dokumentācija. Kur glabājas dokumenti (iepirkumi utt.) projekta īstenošanas laikā un pēc projekta beigām?

Dokumenti glabājās pie darba devēja.

53