Saturs“Atpakaļ pie dabas” pasākumi marts–oktobris

Dabas izzināšanas iespējas Ķemeru nacionālajā parkā

Vides izglītības centrs Tartu gaida interesentus

Kaņiera ezers – dzīvais dārgakmens

Emajegi Lielā purva dabas liegums – mitrājs un ērgļu mītnes vieta

Brīvam brīdim

Man patīk sajust pumpuru smaržu pavasarī, skriet pa meža takām vasarā, mieloties ar tikko vāktām dzērvenēm rudenī un apbrīnot uzietas zvēru pēdas ziemā. Kam tas nepatīk! Bet cik bieži mēs sev atļaujam to baudīt? Pārāk reti! Cik bieži mēs uzskatām un pieņemam, ka viss skaistais dabā ir domāts mums uz visiem laikiem un nemainīgā daudzumā neatkarīgi no mūsu pašu darbības? Pārāk bieži! Patiesībā visam mi­nētajam būtu jābūt otrādi. Es un mēs visi varētu daudz vairāk laika pavadīt dabā, lai izzinātu, kas tur notiek un kā to visu aizsargātu.

Ar viena cilvēka domām un rīcību var mainīt pasauli. Daudzi cilvēki kopā to spēj izdarīt āt­rāk, labāk un efektīvāk. Tādēļ mēs nolēmām, ka ir pienācis laiks rīkoties un ir jāizveido darbības plāns, lai to sasniegtu. Tā kā purvi, muklāji un mitrāji ir mazliet mistiskas un vienlaikus ļoti inte­resantas teritorijas, mēs nolēmām savas aktivi­tātes veikt tieši tur.

Kas mēs esam? Mēs esam Tartu Vides izglī­tības centrs, Igaunijas Vides pārvalde, Peipusa pārrobežu sadarbības centrs, Gaujas nacionālā parka fonds, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķe­meru nacionāla parka (DAP ĶNP) administrācija un visi tie, kuri tur strādā.

No šā gada pavasara līdz pat 2011. gada pavasarim ir plānots rīkot dažādas aizraujošas

bērnu un ģimeņu nometnes, organizēt talkas, konkursus un izstādes, kā arī izstrādāt intere­santas darba lapas, ar kuru palīdzību būtu ie­spējams tuvāk iepazīt dabu gan patstāvīgi, gan speciālista vadībā. Lai dabas izzināšanu pada­rītu vēl saistošāku, mēs iegādāsimies dažādu aprīkojumu līdzņemšanai un izmantošanai pēt­niecības procesā.

Bet tas nav vēl viss! Mēs gatavojam rokasgrā­matas par mitrājiem, kas patstāvīgos pārgājie­nus mitrāju teritorijās padarīs daudz izzinošā­kus un interesantākus. Top arī galda spēle un kalendārs, ko veidos bērni – dabas draugi. Lai vakari pirms gulētiešanas būtu jaukāki, top jau­ka pasaku grāmata, kuras varoņi stāsta mums noslēpumainus stāstus par purviem, palienēm, muklājiem – par atrašanos dabā...

Patiesībā mēs darīsim vēl daudz ko citu un, kas ir vissvarīgāk, mēs varēsim to darīt kopā, mācīties cits no cita un iesaistīt arī jūs! Tas viss ietilpst projektā “Atpakaļ pie dabas”, kura gal­venais finansētājs ir Igaunijas–Latvijas pārrobežu programma, kas sekmē dažādus interesantus projektus igauņu un latviešu starpā. Turklāt mūs atbalsta arī Igaunijas Vides investīciju centrs un Latvijas Reģionālās un pašvaldību lietu ministrija. Paldies visiem par atbalstu!Nāc, baudi un aizsargā dabu kopā ar mums!

Igaunijas–Latvijas sadarbības projekts

Darīsim kopā – darīsim labāk!

e-izdevums Nr. 1 / 2009

Projekts “AtPAkAļ Pie dAbAs”/ “bAck to NAture” (Igaunijas–Latvi­jas pārrobežu sadarbības programma)Norises laiks: 2009. gada marts – 2011. gada februārismērķis: projekta partneriem sadar­bojoties, uzlabot aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību, to panākot ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu par vides aizsardzības jautājumiem. Partneri: n Dabas aizsardzības pārvaldes

Ķemeru nacionālā parka (DAP ĶNP) administrācija (www.kemeri.gov.lv)

n Gaujas nacionālā parka fonds (www.gnp.gov.lv/public/lat/gaujas_ nacionala_parka_fonds)

n Peipusa pārrobežu sadarbības centrs (www.ctc.ee)

n Igaunijas Vides pārvalde (www.keskkonnaamet.ee)

n Tartu Vides izglītības centrs (www.teec.ee)

Finansējums:n projekta kopējais budžets –

652 659 EURn DAP ĶNP administrācijas projekta

budžets – 122 719 EURProjektu daļēji finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. DAP ĶNP administrācijas dalībai nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošina Latvijas valsts.

1

SILLE TALVETA, projekta “Atpakaļ pie dabas” koordinatore

245678

jau kopš projekta “Atpa-kaļ pie dabas” sākuma 2009. gada pavasarī no-ris intensīvs darbs pie tā aktivitāšu īstenošanas at-bilstoši projekta mērķim: partneriem sadarbojoties, uzlabot aizsargājamo da-bas teritoriju pārraudzību, to panākot ar sabiedrības informēšanu un izglītoša-nu par vides aizsardzības jautājumiem. Līdztekus izglītojošu ma-teriālu un ekspozīcijas sa-gatavošanai gan Ķemeru nacionālā parka reģionā, gan partneru teritorijās jau ir notikuši vairāki pasāku-mi, kas vērsti uz jaunākās paaudzes iesaistīšanu un izglītošanu. Līdzšinējo ak -ti vitāšu mērķis ir bijis iesais tīt dažāda vecuma bēr nus un jauniešus, sa-darbojoties gan ar vispā-rējām izglītības iestādēm, gan interešu centriem un reģiona bibliotēkām.

datums un vieta: 15.–17. jūnijs, Siguldas no­vads, Krimuldas muiža un Līgatnes dabas takas.mērķis: veicināt jauniešu izpratni par mitrājiem, to nozīmi un lomu dabā, kā arī iepazīstināt ar Gaujas nacionālā parka dabas vērtībām. dalībnieki: 10 Igaunijas un 10 Latvijas jaunieši vecumā no 12 līdz 14 gadiem. ĶNP pārstāvēja Annija Buturļa no Tukuma, Kristīne Kalneniece no Smārdes pagasta, Madara Širina no Tukuma, Santa Ikvilde no Slampes pagasta un Žanis Il­mārs Vairogs no Rīgas.Apraksts: projekta partneri Latvijā un Igaunijā aicināja jauniešus pavasarī doties dabā un sa­vus novērojumus aprakstu un fotogrāfiju veidā sūtīt konkursa rīkotājiem par dalību nometnē. No iesniegtajiem darbiem katrs projekta partneris izvēlējās piecus interesantākos un tēmai atbil­stošākos un to autorus uzaicināja uz nometni, ko rīkoja Gaujas nacionālā parka fonds. Tās laikā jaunieši ekspertu pavadībā pētīja Gaujas senle­jas mežus, devās pārgājienā gar Vikmestes upīti, iepazina Krimuldas vēsturisko centru, apmeklēja Līgatnes dabas takas un to iemītniekus, devās velobraucienā līdz Līgatnes pārceltuvei un no tās pa Gauju, veicot dažādus praktiskus uzdevu­mus, un laivoja līdz Siguldai.

ĶNP rīkotā konkursa laureātes Annijas Buturļas novērojumi pie Durbes pils dīķa: Es devos ap-skatīt Durbes pils dīķi. Es novēroju, ka šajā dīķī ir ļoti daudz ūdensaugu un dzīvnieku. Tur auga ūdensrozes, dažviet bija aļģes, bet krasts bija pilns ar ūdenszālēm. Vēl krasta malā savas sak-nes bija izdzinusi kļava. Es novēroju, ka krasta malā saulītē bija izlīdušas pasildīties vardes. Kādu brīdi sēžot un vērojot dabu, es pamanīju kaut ko čabināmies pie niedrēm, un tā bija melna ūdensžurka. Siltajā pavasara saulītē savus pie-cus bērnus ūdens peldē bija izvedusi pīle. Vietām pamanīju ūdensmērītājus, kas žiperīgi kustināja kājas. Šajā dīķī ietek pazemes avotiņš. Uz šo dīķi bieži nāk makšķernieki, jo šeit ir diezgan daudz dažādu zivju. Manuprāt, Durbes dīķis ir bagāts ar ļoti daudziem dzīviem organismiem un augiem.

datums un vieta: 30. septembris, Ķemeru nacio­nālais parks, Tukuma novada Slampes pagasts.mērķis: iesaistot jauniešus mitrāja sakopšanas aktivitātēs, veicināt viņos izpratni par mitrājiem, to veidiem, funkcijām un aizsardzības pasākumu nepieciešamību. dalībnieki: 26 Ķemeru vidusskolas 10.–12. kla­ses audzēkņi, divas skolotājas, DAP ĶNP admi­nistrācijas darbinieki.

Apraksts: šīs talkas ietvaros bija organizēta at­pakaļdabiskotās Slampes upītes palienes pļavu un piegulošā meža atbrīvošana no vecā žoga paliekām. Jauniešiem, strādājot roku rokā ar ĶNP darbiniekiem, bija iespēja tuvāk iepazīt da­bas aizsardzības speciālista darba ikdienu. Tal­kas noslēgumā tās dalībnieki nelielas ekskursijas laikā varēja uzzināt par dabas aizsardzības pasā­kumiem mitrājos un to iemītniekiem.

SINTIJA KoRDULE,VITA CAUNE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” pārstāves

32

PASāKUMU KALEIDoSKoPS MARTS–oKToBRIS 2009 PASāKUMU KALEIDoSKoPS MARTS–oKToBRIS 2009

datums un vieta: 1. aprīlis, Jauno dabas draugu centrs Jūrmalā.mērķis: vērst skolēnu uzmanību uz to, cik dažā­da un interesanta var būt zemūdens iemītnieku pasaule, kā arī aicināt bērnus padomāt un disku­tēt par ūdens nozīmi cilvēka dzīvē un to, kā cilvē­ki ietekmē ūdens ekosistēmas un to iemītniekus.dalībnieki: 20 skolēni no Vaivaru un Majoru pa­matskolas, Jūrmalas sākumskolas “Atvase” un Pumpuru vidusskolas 4.–8. klases.Apraksts: hidrobioloģes Loretas Urtānes rīko­tajās aktivitātēs skolēni iepazina dažādus ūdens iemītniekus un to konstatēšanā mācījās izman­

tot ūdensdzīvnieku noteicēju. Darbojo­ties grupās, skolē­niem bija jāsagatavo stāstījums par kādu ūdens dzīvnieku un jāprezentē tas pārē­jām grupām. Stāstu galvenie varoņi bija spāres kāpurs, gliemene, viendienīte un dēle. Pasāku­ma noslēgumā eksperte L. Urtāne skolēniem pastāstīja par to, cik dažādas var būt upes, kā var novērtēt to ūdens kvalitāti, kā upes ietekmē cilvēku dzīvi un cilvēki upes.

konkursa norises laiks: 25. maijs – 30. sep­tembris. mērķis: izveidot un izdot kalendāru 2010.–2011. gadam ar Latvijas un Igaunijas skolas ve­cuma bērnu un jauniešu zīmējumiem un fotogrā­fijām par mitrājiem. dalībnieki: 76 no Latvijas un 211 no Igaunijas. Apraksts: konkursu rīkoja ĶNP administrācija un Peipusa pārrobežu sadarbības centrs Igau­nijā. Pavisam bija iesniegti 54 zīmējumi un 39 fotogrāfijas no Latvijas un 81 zīmējums un 149 fotogrāfijas no Igaunijas. Darbu vērtēšana notika

12. oktobrī Valgā. Žūrija sešu cilvēku sastāvā, piedaloties dabas fotogrāfiem, māksliniecei, pro­jekta pārstāvjiem no Latvijas un Igaunijas, izvē­lējās 12 zīmējumu un 12 fotogrāfiju publicēšanai kalendārā. No Latvijas bērnu darbiem par labā­kajiem atzina Sofjas Vorkeļes, Arta Mika Vītola, Lienes Vītolas, Katrīnas Brambergas, Madaras Lagzdiņas un Pāvela Sagalajeva zīmējumus un Žaņa Ilmāra Vairoga, Igora Burova, Agnetes Krū­zes, Toma Cīruļa, Lāsmas Penderes un Elizabe­tes Baumanes fotogrāfijas. Kalendāra atvērša­nas svētki notiks 2010. gada janvārī.

datums un vieta: 28. septembris – Cenas tīrelis, Jaunķemeru piekraste; 21. oktobris – Slokas eze­ra taka, Raganu purvs, Jaunķemeru piekraste.mērķis: mitrāju iepazīšanas jeb apmācību prog­rammu praktiska izmēģināšanā dabā, skolēnu un skolotāju iesaistīšana apmācības materiālu novērtēšanā un pilnveidošanā. dalībnieki: 32 skolēni no Zemgales vidusskolas (Tukuma novads) 7.–8. klases; 23 skolēni no Jūr­malas 1. ģimnāzijas 11. klases. Apraksts: projekta ietvaros tiek izstrādātas mit­rāju iepazīšanas jeb apmācību programmas, ko tuvākajā nākotnē integrēs Dabas skolas nodar­

bībās skolēniem un padarīs pieejamas ikvienam interesentam ĶNP mājas lapā projekta “Atpakaļ pie dabas” sadaļā. Divi testēšanas pasākumi ĶNP reģiona mitrājos jau ir notikuši, un dalībai tajos varēja pieteikties klases no Jūrmalas un Tukuma pilsētas, kā arī Tukuma un Engures no­vada skolām. Īpaši svarīgi apmācību materiālu sagatavotājiem bija apkopot skolēnu un skolo­tāju komentārus un ieteikumus, lai ņemtu tos vērā, turpinot izstrādāt un pilnveidot mitrāju ie­pazīšanas materiālus. Darbs pie apmācību ma­teriālu sagatavošanas turpināsies līdz nākamā gada vasarai.

Ūdens dienai veltīts pasākums

Pasākuma dalībnieki iepazīst ūdens dzīv-

niekus spēlējoties

eksperte L. urtāne stāsta par upēm

Reģiona jaunieši dabas nometnē Gaujas nacionālajā paRkā

Līgatnes dabas taku apmeklējums

Laivošana pa Gauju

noslēdzies zīmējumu un fotoGRāfiju konkuRss “pamani mitRājus!”

mitRāja sakopšanas talka

apmācību pRoGRammu testēšanas pasākumijaunieši pēta purva veģetāciju

“maldugunis”, autore madara Lagzdiņa

ĶNP darbinieki talko kopā ar vidusskolēniem

jūrmalas valsts ģimnāzijas skolēni ar projekta pārstāvēm

jaunieši pēta jaunķemeru piekrasti

54

VIDES IZGLĪTĪBA LATVIJā UN IGAUNIJā VIDES IZGLĪTĪBA LATVIJā UN IGAUNIJā

SINTIJA KoRDULE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” vadītāja

Dabas izzināšanas iespējas Ķemeru nacionālajā parkā

dabas izglītības nodrošināšana un veicināšana ir viens no Ķemeru na-cionālā parka pamatuzdevumiem, un par to rūpējas ĶNP dabas aizsar-dzības speciālisti. Lai veicinātu sa-biedrības interesi un padziļinātu zi-nāšanas par dabā notiekošo, par tradīciju ir kļuvusi dažādu tematisku pasākumu un aktivitāšu organizēša-na gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Februārī Starptautiskās mitrāju dienas ietva­ros notiek pasākumi reģiona skolās, agrā pava­sarī – vides sakopšanas talkas, aprīlī – pavasara Putnu dienu pasākumi, savukārt jūlija vidū ĶNP rīko Sikspārņu nakti. oktobra sākumā ikviens in­teresents ir aicināts piedalīties Starptautiskajās putnu vērošanas dienās. Dažādo pasākumu ie­tvaros notiek gan ekskursijas dabā, gan lekcijas un radošās darbnīcas.

Par īpaši svarīgu uzskatām bērnu un jaunie ­šu – nākamo vides apsaimniekotāju – ekoloģisko audzināšanu un izglītošanu. Lai raisītu viņos in­teresi par dabas tēmām un ļautu apzināties ĶNP teritorijā esošās dabas vērtības, to nozīmi gan dabā, gan cilvēka dzīvē, ir izstrādātas piemēro­tas nodarbību programmas un izveidota Dabas skola. Tās mērķis ir sniegt dabas izglītību bērnu un jauniešu auditorijai tai vispiemērotākā veidā – pētot, izzinot un spēlējoties. Dabas skolā zinī­bas neapgūst vienīgi no grāmatām vai attēliem, bet viss ir pārbaudīts, meklēts un pētīts dabā, izziņas procesā izmantojot lupas, termometrus, ūdens dzīvnieku pētīšanas ierīces, binokļus un

citu ekipējumu, ar ko strādā dabas pētnieki. Nodarbības dabā dod iespēju interaktīvā, dzīvā veidā just, iepazīt un saprast dabu, kā arī attīstīt bērnos saudzīgu attieksmi pret dzīvo pasauli un tajā notiekošiem procesiem.

Dabas skola apmeklētājiem ir atvērta pavasarī un vasaras sākumā, kā arī rudens mēnešos – septembrī un oktobrī. Iepriekš piesakoties, no­darbībās par meža, purva vai ezera ekosistē­mām var piedalīties ikviens skolas vecuma bērns vai jaunietis, kuram ir interese un vēlme darbo­ties dabā.

Ķemeru nacionālā parka dabas vērtības visa gada garumā var iepazīt arī individuāli vai gida pavadībā, apmeklējot labiekārtotas dabas iz­ziņas takas – pie Slokas ezera un Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos. Dzīvnieku vērotā­jus aicinām doties uz atjaunotās Slampes upes palieņu pļavām, kur ganās lielie zālēdāji – taur­govis un Konik zirgi. Dunduru pļavās un Riekstu ezera pussalā apmeklētājus gaida putnu vēro­šanas torņi.

Uz tikšanos Ķemeru nacionālajā parkā!

Ķemeru NAcioNāLā PArkA vizītkArtestatuss: valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, Natura 2000 teritorija.izveidošanas mērķi: saglabāt šīs teritorijas dabas un kultūrvēsturis­kās vērtības, aizsargāt minerālūde­ņu un dziedniecisko dūņu veidoša­nās procesus, kā arī veicināt dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.dibināšanas gads: 1997.Platība: 38 165 ha. teritoriju pārvalda: Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācija.dAP ĶNP administratīvi informa-tīvā centra adrese: “Meža māja”, Ķemeri, Latvija; www.kemeri.gov.lv

Vides izglītības centrs Tartu gaida interesentus

KERSTI SEGELA,Vides izglītības centra speciāliste

Igaunijas Vides izglītības centrs atrodas Tartu – senajā Hanzas savienības un Tērbatas univer­sitātes pilsētā, kas izvietojusies Emajegi upes krastā. Vides izglītības centrs interesentiem pie­dāvā dažādas programmas, ļaujot katram atrast sev ko tīkamu.

Mēs organizējam izstādes, filmu vakarus, lek­ciju ciklus u.c. publiskus pasākumus par dabas un vides tēmām. Sadarbībā ar saviem partne­riem mēs piedalāmies daudzos kopīgos projek­tos vides izglītības nozarē, sagatavojam mācību materiālus par dabas un vides jautājumiem, palī­dzam izveidot dabas takas dažādos reģionos un vadām nodarbības brīvā dabā. Aģentūra dibinā­ta 2002. gadā, un tās ietvaros darbojas četras struktūrvienības.

dabas un vides informācijas punktā mēs palīdzam iegūt informāciju par dabu pilsētā, pār­gājieniem, dabas aizsardzību, atkritumu apsaim­niekošanu un videi draudzīgu dzīvesveidu. Tā ir vieta, kur var iegriezties arī tad, ja plānojat doties ceļojumā pa Igauniju. Te iespējams iepazīties ar informatīviem materiāliem dabas un vides jomā, kā arī izmantot interneta pakalpojumus.

Visjaunākie dabas draugi var apmeklēt mūsu bērnu un jauniešu interešu skolu – dabas mā -ju, kas dibināta jau 1953. gadā. Dažādas un daudzveidīgas nodarbības bērniem notiek gan telpās, gan brīvā dabā. Izzinošas mācību takas un ekskursijas, iespēja parādīt savas zināšanas un prasmes konkursos un viktorīnās, piedalī­šanās pasākumos un projektos – tas viss pa­

līdz interesanti un lietderīgi pavadīt laiku ārpus skolas. Skolēniem ir iespējams ārpus stundām piedalīties 11 dažādos dabas un vides pulciņos, kuros var iepazīties ar faunu un floru, pārgājienu gudrībām vai arī izteikt savu attieksmi pret dabu ar mākslas palīdzību. Tartu Dabas mājas simbols ir dzeltenā dzegužkurpīte – viena no Igaunijas aizsargājamām orhideju sugām.

Skolēni var piedalīties mācību programmās, kurās aplūkoti dabas un vides jautājumi. Tās piedāvā aizraujošas un interesantas aktivitātes skolas mācību stundu ietvaros, lai papildinātu valsts izglītības programmu. Programmas sastā­da un īsteno Dab as mājas skolotāji metodiķi. Ik gadu mācību programmas apgūst vairāk nekā 2000 skolēnu no Tartu pilsētas un apriņķa.

Pieaugušo izglītošanas centrs dažādām mērķgrupām – skolotājiem, bērnudārzu audzi­nātājiem, dabas gidiem, uzņēmumu vadītājiem, speciālistiem, pilsētas iedzīvotājiem un pašvaldī­bu vadītājiem – piedāvā kursus vides jomā. Paš­laik ir reģistrētas 12 mācību programmas: dabas ABC un pamati mācībām brīvā dabā, floristika, dabas pazinēju kurss, dabas mācību kurss mu­zejiem, vides ABC, dabas ģeogrāfijas praktiskie darbi, praktiskā dārzkopība un telpiska apzaļu­mošana, vides projektu sastādīšana un vadīša­na, fotogrāfija, vides likumdošana un dabas aiz­sardzība, ekogrupas darba organizēšana, sēņu pazinēji un ekoloģiska māja un birojs.

Uz redzēšanos Igaunijas Vides izglītības cen­trā Tartu, Kompanī ielā 10!

mēs darbojamies, lai mo-dinātu un uzturētu cilvēkos interesi par dabu, paaug-stinātu iedzīvotāju ap -zinīgumu vides jo mā,  pa-lielinātu katra atbildību par dabu un veicinātu un pro-pagandētu zaļu dzīvesvei-du bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

tArtu vidus izGLītībAs ceNtrA vizītkArtestatuss: aģentūra.dibināšanas gads: 2002.Adrese: Kompanii 10, Tartu, Igaunija; www.teec.ee

Pavasara putnu vērošanas dienās

slampes upes sabiedriskais monitoringsinformācijas centrā pieejamas

kartes un bukleti

Nodarbību dalībnieku darinātās kļavu lapu rozes

dabas skolas nodarbība purvā

meža nodarbība pieaugušajiem

76

RAMSāRES VIETAS PRoJEKTA PARTNERU TERIToRIJāS

Ramsāres jeb Mitrāju konvencija tika parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas vel tīts kādai noteiktai ekosistēmai. Latvija konvenci jai pie vienojās 1995. gadā. Šī starp­valdību vienošanās nosaka nacio­nālās likumdošanas ietvarus un starp tautiskās sadarbības iespē­jas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iz­man tošanu mitrājiem. Pēc Ramsā­res konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji un niedrāji. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes sekl­ūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju iele­jās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi. Latvijā ir sešas īpaši aiz­sar gājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starp­tautiski nozīmīgas mitrāju teritori ­jas jeb Ramsāres vietas. Viena no tām – kaņiera ezers – atrodas Ķemeru nacionālajā parkā. Pārējās starptautiski nozīmīgas mitrāju teri­torijas Latvijā ir Engures ezers, Tei­ču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.

kaņiera ezers jeb kaņieris putnu un īpaši aizsargājamo augu sugu ziņā ir viens no bagātākajiem ezeriem Lat-vijā. Ne velti ezera nosaukums cēlies no lībiešu vārda kan järwe, kas nozī-mē ‘zosu ezers’. ik gadu kaņierī var novērot vismaz 20 000 ūdensputnu, tāpēc kopš 1995. gada ezers ir ie-kļauts ramsāres konvencijas vietu sarakstā kā starptautiskas nozīmes mitrājs. tas ietilpst arī starptautiski putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Kaņieris ir lagūnas tipa ezers, tas atrodas Pie­jūras zemienē Engures novadā starp Ragacie­mu, Lapmežciemu, Antiņciemu un Čaukciemu. Ezers veidojies no Litorīnas jūras lagūnas – laika gaitā jūras līmenim pazeminoties, pamazām iz­zuda tā saikne ar jūru. Kaņieris ir ļoti sekls: tā vidējais dziļums ir ap 0,6 m, lielākais dziļums – 1,8 m. Ezerdobes pamatnē vietām atsedzas do­lomīta grunts, savukārt citviet raksturīgs biezs dūņu slānis, šur tur izplūst sērūdeņi. Ezera platī­ba ir 1128 ha, un tajā ir deviņas dabiskas un pie­cas mākslīgi veidotas salas. Ezerā ietek Slocene un Medupīte, bet iztek Starpiņupīte – mākslīgi izrakts kanāls, kas savieno Kaņieri ar jūru.

Kaņiera ezers laika gaitā ir stipri mainījies cil­vēku darbības ietekmē. 19. gs. beigās tā platī­ba bija ap 2000 ha, taču 20. gs. sākumā pēc Starpiņupītes izrakšanas ezera ūdens līmenis pazeminājās un tā platība samazinājās. Ezera līmeņa pazemināšanu veica ar mērķi iegūt pa­pildu lauksaimniecības zemes, taču šī iecere neīstenojās – iegūtās platības zemkopībai nebija piemērotas. 1965. gadā atjaunoja ezera agrāko līmeni, ierīkojot uz Starpiņupītes divas slūžas. 2006. gadā LIFE projekta “Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā” ietvaros notika šo slūžu rekonstrukcija.

Pateicoties augšņu un hidroģeoloģisko ap­stākļu daudzveidībai, Kaņiera ezerā un tā kras­

tos ir liela augu sugu daudzveidība. Ezerā ir sa­stopamas mieturaļģu jeb hāru audzes, plašas niedru un mazākas dižās aslapes, kā arī vilkvā­līšu un meldru audzes. Ezera krastos tuvu aug­snes virskārtai ir izvietojies dolomīta slānis, tāpēc tur atrodami kaļķainie zāļu purvi un pļavas, kas ir aizsargājami gan Latvijā, gan Eiropā. Šeit aug daudzas retas sugas, piemēram, dažādas orhi­dejas un bezdelīgactiņas.

Kaņiera ezerā un tā apkaimē konstatēts vairāk nekā 230 putnu sugu. Ezera salās un niedrājos ligzdo dažādas ūdensputnu sugas. Visvairāk ezerā dzīvo kaijas, zīriņi, pīles un lauči. Zivjērgļi un jūras ērgļi ierodas ezerā baroties. Ezeram rak­sturīgas vairākas retas niedrāju putnu sugas, kā dumpji, ormanīši, dažādi niedru ķauķi. Pavasarī un rudenī Kaņieris ir nozīmīga atpūtas un baroša­nās vieta caurceļojošiem putniem – zosīm, dzēr­vēm, kā arī pīlēm un dažādiem bridējputniem.

Kaņiera ezers ir viena no izcilākajām putnu vē­rošanas vietām Latvijā, jo īpaši tagad, kad ezera krastā, Riekstu pussalā, ir atklāts jauns putnu vērošanas tornis.

Emajegi Lielā purva dabas liegums – mitrājs un ērgļu mītnes vieta

ELo RASPELA, Igaunijas Vides pārvaldes vides izglītības speciāliste

PIRETA PUNGASA, Peipusa pārrobežu sadarbības centra projekta “Atpakaļ pie dabas” vadītāja

Lejas Pedjas aizsargājamā dabas teritorija ir iz­veidota Lielās Emajegi augštecē, kur upes gultne ir šaura un līkumaina. Savukārt lejtecē, kur Lielās Emajegi gultne kļūst plašāka, bet krasti – zemā­ki, upes divi atzari kopā ar apkārtējām teritorijām veido deltas purvāju – Emajegi Lielo purvu. Pār­purvošanās iemesls ir Peipusa ezera ūdeņu ļoti lēnā notece uz Emajegi upes grīvas zemēm, ko izraisa zemes garozas celšanās. Emajegi Lielā pur va ūdens līmenis gada laikā mainās visai bieži. Īpašie apstākļi neļauj lielākai daļai zemā purva te­ritoriju pārveidoties par pārejas vai augsto pur vu.

Emajegi Lielajā purvā atrodas astoņi sekli ezeri ar bagātīgu floru, lielākie ir Koza, Kalli un Lēgu. Nostāk no ezeriem un upēm, īpaši purva dienvidu daļā, atrodas salas, kas dažādo ap­kārtējo ainavu. Cietzemes salu apkārtne ir pār­veidojusies par pārejas purvu, kam ir raksturīgi purva bērzu baltie stumbri un uz sūnu ciņiem augošās dzērvenes.

Emajegi Lielo purvu par aizsargājamu dabas teritoriju pasludināja 1981. gadā. Tā platība ir 221 km2. Sugu daudzveidība purvājā ir neliela, taču lielākā daļa šeit sastopamo sugu ir aizsar­gājama, un teritorija ir tām ļoti nozīmīga dzīvotne. Īpašu uzmanību ir guvusi Lielā purva ievērojamā ērgļu populācija, kas liecina par dabā pastāvošo līdzsvaru. Bagātīgais barības klāsts un netrau­cētas ligzdošanas vietas purva salu kokos ir atvilināju šas uz šejieni tādus dabas retumus kā jūras, zivju, klinšu, vidējo un mazo ērgli. Aizsar­

gājamā teritorija ir svarīga dzīvotne arī kuitalām un rubeņiem. Lielā purva aizsargājamajā teritori­jā pavisam ir konstatēts 210 putnu sugu, 158 no tām šeit ligzdo. Bez Ramsāres vietu saraksta Emajegi Lielais purvs ir iekļauts Natura 2000 te­ri toriju tīklā un atzīts par putniem starptautiski nozīmīgu vietu (IBA).

Makšķerēšana visos laikos ir bijusi svarīgs Emajegi upes krastos dzīvojošo cilvēku iztikas iegūšanas avots. Patlaban makšķerēšana vietē­jās ūdenstilpēs, kur mīt ap 35 zivju sugām, drī­zāk ir hobijs.

Ja neskaita laivotājus un rudenī pēc dzērveņu vietām lūkojošus ogotājus, var teikt, ka mūsdie­nās purvāji ir daudz mežonīgāki un neapdzīvo­tāki nekā iepriekšējo gadsimtu laikā. Emajegi upes kreisajā krastā uz veca nocietinājuma un vēlākā krodziņa pamatiem ir uzbūvēts Emajegi Lielā purva dabas centrs. Gadu no gada dabas centrs organizē ar mitrajiem saistītus vides izglī­tības pasākumus, piemēram, Ramsāres dienas zīmēšanas konkursus, mācību programmas un bērnu nometnes. Blakus dabas centram ir iz­veidota mācību taka, kas palīdz iepazīt Emajegi upes krastus. Aizsargājamajā dabas teritorijā ar dabas aizsardzību saistītās aktivitātes veic Vides dienests, darbu organizē Valsts mežu apsaim­niekošanas centrs.

Emajegi Lielais purvs aicina pie sevis ciemos visus, kas novērtē dabu. Pie mums var nokļūt gan pa zemes, gan arī pa ūdens ceļiem!

RAMSāRES VIETAS PRoJEKTA PARTNERU TERIToRIJāS

Kaņiera ezers – dzīvais dārgakmensVITA CAUNE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” asistente

salīdzinājumā ar pārējo eiropu igaunija ir purviem bagāta teritorija. vērtīgās floras un faunas dēļ daudzi purvi ir atzīti par aizsargā-jamām dabas teritorijām, 1981. gadā dažādu akciju ietvaros par tādām atzi-na ap 30 igaunijas purvu. Pretstatā zemes meliorā-cijai un lauksaimniecības intensifikācijai savdabīgie “purvu kari” par prioritāti izvirzīja dabas vērtību aiz-sardzību. to saglabāšanas vārdā par ramsāres vie-tām ir pasludināti 11 igau-nijas mitrāji, no kurām tar tu apriņķī atrodas di-vas – Lejas Pedjas (Alam-Pedja) dabas liegums un emajegi Lielā purva dabas liegums.

kaņiera ezers

emajegi Lielā purva

dabas liegums

Lielais dumpis

Putnu vērošanas tornis riekstu pussalā emajegi Lielā purva dabas liegumā

spilves

8

pRojekta aktivitāšu kalendāRsn Novembris (2.11.–8.11.2009.) – projekta partneru pārstāvju mācību un pieredzes apmaiņas

brauciens uz Krievijas dabas aizsargājamām teritorijām un dabas izglītības centriem. n Novembris – apmācību programmu trešais testēšanas pasākums. n decembris (01.12.2009.) – konkursa izsludināšana dalībai starptautiskajā ģimeņu nometnē

Igaunijā, kas notiks no 12. līdz 14. februārim. n janvāris (datumu precizēs) – mitrāju kalendāra atvēršanas svētki un labāko darbu autoru

apbalvošana. Kalendārs tiks dāvināts reģiona skolām, interešu centriem un bibliotēkām. n Februāris – mitrāju mēneša ietvaros notiks gan pārvietojamas ekspozīcijas atklāšana, gan

Starptautiskās mitrāju dienas atzīmēšanas pasākumi. Plašāka informācija sekos ĶNP mājas lapā (www.kemeri.gov.lv).

bilžu mīklaKrustvārdu mīklas pareizās atbildes meklējiet Ķemeru nacionālā parka mājas lapā (http://www.kemeri.gov.lv/ _Aktualitates/estlat.htm)!

izdevums sAGAtAvots dAP ĶNP AdmiNistrācijā. Izmantotas V. Caunes, D. Engert, I. Eriksones, S. Kordules, J. Ķuzes, K. Lapiņa, A. Liepas, I. Piļickas, A. Priedes, E. Raspelas, I. Vanagas, J. Vītiņa, Tartu Vides izglītības centra arhīva fotogrāfijas. Dizains un makets: Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

Elektroniskais žurnāls sagatavots projekta nr. EU 30063 “Atpakaļ pie dabas” ietvaros. Projektu daļēji finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. DAP ĶNP administrācijas līdzdalībai projektā nepieciešamo finansējumu nodrošina Latvijas valsts.

1 Putnu suga, arī ĶNP simbols

2 Lielais zālēdājs

3 Ūdenstece

4 Koks

5 Ezers ĶNP

6 Kukaiņēdājs augs

7 Ekosistēma

8 Ekosistēma

9 Atmirusī koksne

10 Sēnes

11 Augs

12 Dzīvnieks

15 Purva augi

14 Sēravota nosaukums

13 Sēne

1

2

3

5

6 7

8

9 10

11

12

13

14

15

4

latviešu-iGauņu vāRdnīca mitrāji – märgalapalieņu pļava – luhaheinamaamitrais mežs – lammimetsezers – järvpiekraste – randpurvs – soo, rabaupe – jõgi

BRĪVAM BRĪDIM

A T P A K A ļ P I E D A B A S