Saturs“Atpakaļ pie dabas” pasākumi marts–oktobris
Dabas izzināšanas iespējas Ķemeru nacionālajā parkā
Vides izglītības centrs Tartu gaida interesentus
Kaņiera ezers – dzīvais dārgakmens
Emajegi Lielā purva dabas liegums – mitrājs un ērgļu mītnes vieta
Brīvam brīdim
Man patīk sajust pumpuru smaržu pavasarī, skriet pa meža takām vasarā, mieloties ar tikko vāktām dzērvenēm rudenī un apbrīnot uzietas zvēru pēdas ziemā. Kam tas nepatīk! Bet cik bieži mēs sev atļaujam to baudīt? Pārāk reti! Cik bieži mēs uzskatām un pieņemam, ka viss skaistais dabā ir domāts mums uz visiem laikiem un nemainīgā daudzumā neatkarīgi no mūsu pašu darbības? Pārāk bieži! Patiesībā visam minētajam būtu jābūt otrādi. Es un mēs visi varētu daudz vairāk laika pavadīt dabā, lai izzinātu, kas tur notiek un kā to visu aizsargātu.
Ar viena cilvēka domām un rīcību var mainīt pasauli. Daudzi cilvēki kopā to spēj izdarīt ātrāk, labāk un efektīvāk. Tādēļ mēs nolēmām, ka ir pienācis laiks rīkoties un ir jāizveido darbības plāns, lai to sasniegtu. Tā kā purvi, muklāji un mitrāji ir mazliet mistiskas un vienlaikus ļoti interesantas teritorijas, mēs nolēmām savas aktivitātes veikt tieši tur.
Kas mēs esam? Mēs esam Tartu Vides izglītības centrs, Igaunijas Vides pārvalde, Peipusa pārrobežu sadarbības centrs, Gaujas nacionālā parka fonds, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionāla parka (DAP ĶNP) administrācija un visi tie, kuri tur strādā.
No šā gada pavasara līdz pat 2011. gada pavasarim ir plānots rīkot dažādas aizraujošas
bērnu un ģimeņu nometnes, organizēt talkas, konkursus un izstādes, kā arī izstrādāt interesantas darba lapas, ar kuru palīdzību būtu iespējams tuvāk iepazīt dabu gan patstāvīgi, gan speciālista vadībā. Lai dabas izzināšanu padarītu vēl saistošāku, mēs iegādāsimies dažādu aprīkojumu līdzņemšanai un izmantošanai pētniecības procesā.
Bet tas nav vēl viss! Mēs gatavojam rokasgrāmatas par mitrājiem, kas patstāvīgos pārgājienus mitrāju teritorijās padarīs daudz izzinošākus un interesantākus. Top arī galda spēle un kalendārs, ko veidos bērni – dabas draugi. Lai vakari pirms gulētiešanas būtu jaukāki, top jauka pasaku grāmata, kuras varoņi stāsta mums noslēpumainus stāstus par purviem, palienēm, muklājiem – par atrašanos dabā...
Patiesībā mēs darīsim vēl daudz ko citu un, kas ir vissvarīgāk, mēs varēsim to darīt kopā, mācīties cits no cita un iesaistīt arī jūs! Tas viss ietilpst projektā “Atpakaļ pie dabas”, kura galvenais finansētājs ir Igaunijas–Latvijas pārrobežu programma, kas sekmē dažādus interesantus projektus igauņu un latviešu starpā. Turklāt mūs atbalsta arī Igaunijas Vides investīciju centrs un Latvijas Reģionālās un pašvaldību lietu ministrija. Paldies visiem par atbalstu!Nāc, baudi un aizsargā dabu kopā ar mums!
Igaunijas–Latvijas sadarbības projekts
Darīsim kopā – darīsim labāk!
e-izdevums Nr. 1 / 2009
Projekts “AtPAkAļ Pie dAbAs”/ “bAck to NAture” (Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma)Norises laiks: 2009. gada marts – 2011. gada februārismērķis: projekta partneriem sadarbojoties, uzlabot aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību, to panākot ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu par vides aizsardzības jautājumiem. Partneri: n Dabas aizsardzības pārvaldes
Ķemeru nacionālā parka (DAP ĶNP) administrācija (www.kemeri.gov.lv)
n Gaujas nacionālā parka fonds (www.gnp.gov.lv/public/lat/gaujas_ nacionala_parka_fonds)
n Peipusa pārrobežu sadarbības centrs (www.ctc.ee)
n Igaunijas Vides pārvalde (www.keskkonnaamet.ee)
n Tartu Vides izglītības centrs (www.teec.ee)
Finansējums:n projekta kopējais budžets –
652 659 EURn DAP ĶNP administrācijas projekta
budžets – 122 719 EURProjektu daļēji finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. DAP ĶNP administrācijas dalībai nepieciešamo līdzfinansējumu nodrošina Latvijas valsts.
1
SILLE TALVETA, projekta “Atpakaļ pie dabas” koordinatore
245678
jau kopš projekta “Atpa-kaļ pie dabas” sākuma 2009. gada pavasarī no-ris intensīvs darbs pie tā aktivitāšu īstenošanas at-bilstoši projekta mērķim: partneriem sadarbojoties, uzlabot aizsargājamo da-bas teritoriju pārraudzību, to panākot ar sabiedrības informēšanu un izglītoša-nu par vides aizsardzības jautājumiem. Līdztekus izglītojošu ma-teriālu un ekspozīcijas sa-gatavošanai gan Ķemeru nacionālā parka reģionā, gan partneru teritorijās jau ir notikuši vairāki pasāku-mi, kas vērsti uz jaunākās paaudzes iesaistīšanu un izglītošanu. Līdzšinējo ak -ti vitāšu mērķis ir bijis iesais tīt dažāda vecuma bēr nus un jauniešus, sa-darbojoties gan ar vispā-rējām izglītības iestādēm, gan interešu centriem un reģiona bibliotēkām.
datums un vieta: 15.–17. jūnijs, Siguldas novads, Krimuldas muiža un Līgatnes dabas takas.mērķis: veicināt jauniešu izpratni par mitrājiem, to nozīmi un lomu dabā, kā arī iepazīstināt ar Gaujas nacionālā parka dabas vērtībām. dalībnieki: 10 Igaunijas un 10 Latvijas jaunieši vecumā no 12 līdz 14 gadiem. ĶNP pārstāvēja Annija Buturļa no Tukuma, Kristīne Kalneniece no Smārdes pagasta, Madara Širina no Tukuma, Santa Ikvilde no Slampes pagasta un Žanis Ilmārs Vairogs no Rīgas.Apraksts: projekta partneri Latvijā un Igaunijā aicināja jauniešus pavasarī doties dabā un savus novērojumus aprakstu un fotogrāfiju veidā sūtīt konkursa rīkotājiem par dalību nometnē. No iesniegtajiem darbiem katrs projekta partneris izvēlējās piecus interesantākos un tēmai atbilstošākos un to autorus uzaicināja uz nometni, ko rīkoja Gaujas nacionālā parka fonds. Tās laikā jaunieši ekspertu pavadībā pētīja Gaujas senlejas mežus, devās pārgājienā gar Vikmestes upīti, iepazina Krimuldas vēsturisko centru, apmeklēja Līgatnes dabas takas un to iemītniekus, devās velobraucienā līdz Līgatnes pārceltuvei un no tās pa Gauju, veicot dažādus praktiskus uzdevumus, un laivoja līdz Siguldai.
ĶNP rīkotā konkursa laureātes Annijas Buturļas novērojumi pie Durbes pils dīķa: Es devos ap-skatīt Durbes pils dīķi. Es novēroju, ka šajā dīķī ir ļoti daudz ūdensaugu un dzīvnieku. Tur auga ūdensrozes, dažviet bija aļģes, bet krasts bija pilns ar ūdenszālēm. Vēl krasta malā savas sak-nes bija izdzinusi kļava. Es novēroju, ka krasta malā saulītē bija izlīdušas pasildīties vardes. Kādu brīdi sēžot un vērojot dabu, es pamanīju kaut ko čabināmies pie niedrēm, un tā bija melna ūdensžurka. Siltajā pavasara saulītē savus pie-cus bērnus ūdens peldē bija izvedusi pīle. Vietām pamanīju ūdensmērītājus, kas žiperīgi kustināja kājas. Šajā dīķī ietek pazemes avotiņš. Uz šo dīķi bieži nāk makšķernieki, jo šeit ir diezgan daudz dažādu zivju. Manuprāt, Durbes dīķis ir bagāts ar ļoti daudziem dzīviem organismiem un augiem.
datums un vieta: 30. septembris, Ķemeru nacionālais parks, Tukuma novada Slampes pagasts.mērķis: iesaistot jauniešus mitrāja sakopšanas aktivitātēs, veicināt viņos izpratni par mitrājiem, to veidiem, funkcijām un aizsardzības pasākumu nepieciešamību. dalībnieki: 26 Ķemeru vidusskolas 10.–12. klases audzēkņi, divas skolotājas, DAP ĶNP administrācijas darbinieki.
Apraksts: šīs talkas ietvaros bija organizēta atpakaļdabiskotās Slampes upītes palienes pļavu un piegulošā meža atbrīvošana no vecā žoga paliekām. Jauniešiem, strādājot roku rokā ar ĶNP darbiniekiem, bija iespēja tuvāk iepazīt dabas aizsardzības speciālista darba ikdienu. Talkas noslēgumā tās dalībnieki nelielas ekskursijas laikā varēja uzzināt par dabas aizsardzības pasākumiem mitrājos un to iemītniekiem.
SINTIJA KoRDULE,VITA CAUNE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” pārstāves
32
PASāKUMU KALEIDoSKoPS MARTS–oKToBRIS 2009 PASāKUMU KALEIDoSKoPS MARTS–oKToBRIS 2009
datums un vieta: 1. aprīlis, Jauno dabas draugu centrs Jūrmalā.mērķis: vērst skolēnu uzmanību uz to, cik dažāda un interesanta var būt zemūdens iemītnieku pasaule, kā arī aicināt bērnus padomāt un diskutēt par ūdens nozīmi cilvēka dzīvē un to, kā cilvēki ietekmē ūdens ekosistēmas un to iemītniekus.dalībnieki: 20 skolēni no Vaivaru un Majoru pamatskolas, Jūrmalas sākumskolas “Atvase” un Pumpuru vidusskolas 4.–8. klases.Apraksts: hidrobioloģes Loretas Urtānes rīkotajās aktivitātēs skolēni iepazina dažādus ūdens iemītniekus un to konstatēšanā mācījās izman
tot ūdensdzīvnieku noteicēju. Darbojoties grupās, skolēniem bija jāsagatavo stāstījums par kādu ūdens dzīvnieku un jāprezentē tas pārējām grupām. Stāstu galvenie varoņi bija spāres kāpurs, gliemene, viendienīte un dēle. Pasākuma noslēgumā eksperte L. Urtāne skolēniem pastāstīja par to, cik dažādas var būt upes, kā var novērtēt to ūdens kvalitāti, kā upes ietekmē cilvēku dzīvi un cilvēki upes.
konkursa norises laiks: 25. maijs – 30. septembris. mērķis: izveidot un izdot kalendāru 2010.–2011. gadam ar Latvijas un Igaunijas skolas vecuma bērnu un jauniešu zīmējumiem un fotogrāfijām par mitrājiem. dalībnieki: 76 no Latvijas un 211 no Igaunijas. Apraksts: konkursu rīkoja ĶNP administrācija un Peipusa pārrobežu sadarbības centrs Igaunijā. Pavisam bija iesniegti 54 zīmējumi un 39 fotogrāfijas no Latvijas un 81 zīmējums un 149 fotogrāfijas no Igaunijas. Darbu vērtēšana notika
12. oktobrī Valgā. Žūrija sešu cilvēku sastāvā, piedaloties dabas fotogrāfiem, māksliniecei, projekta pārstāvjiem no Latvijas un Igaunijas, izvēlējās 12 zīmējumu un 12 fotogrāfiju publicēšanai kalendārā. No Latvijas bērnu darbiem par labākajiem atzina Sofjas Vorkeļes, Arta Mika Vītola, Lienes Vītolas, Katrīnas Brambergas, Madaras Lagzdiņas un Pāvela Sagalajeva zīmējumus un Žaņa Ilmāra Vairoga, Igora Burova, Agnetes Krūzes, Toma Cīruļa, Lāsmas Penderes un Elizabetes Baumanes fotogrāfijas. Kalendāra atvēršanas svētki notiks 2010. gada janvārī.
datums un vieta: 28. septembris – Cenas tīrelis, Jaunķemeru piekraste; 21. oktobris – Slokas ezera taka, Raganu purvs, Jaunķemeru piekraste.mērķis: mitrāju iepazīšanas jeb apmācību programmu praktiska izmēģināšanā dabā, skolēnu un skolotāju iesaistīšana apmācības materiālu novērtēšanā un pilnveidošanā. dalībnieki: 32 skolēni no Zemgales vidusskolas (Tukuma novads) 7.–8. klases; 23 skolēni no Jūrmalas 1. ģimnāzijas 11. klases. Apraksts: projekta ietvaros tiek izstrādātas mitrāju iepazīšanas jeb apmācību programmas, ko tuvākajā nākotnē integrēs Dabas skolas nodar
bībās skolēniem un padarīs pieejamas ikvienam interesentam ĶNP mājas lapā projekta “Atpakaļ pie dabas” sadaļā. Divi testēšanas pasākumi ĶNP reģiona mitrājos jau ir notikuši, un dalībai tajos varēja pieteikties klases no Jūrmalas un Tukuma pilsētas, kā arī Tukuma un Engures novada skolām. Īpaši svarīgi apmācību materiālu sagatavotājiem bija apkopot skolēnu un skolotāju komentārus un ieteikumus, lai ņemtu tos vērā, turpinot izstrādāt un pilnveidot mitrāju iepazīšanas materiālus. Darbs pie apmācību materiālu sagatavošanas turpināsies līdz nākamā gada vasarai.
Ūdens dienai veltīts pasākums
Pasākuma dalībnieki iepazīst ūdens dzīv-
niekus spēlējoties
eksperte L. urtāne stāsta par upēm
Reģiona jaunieši dabas nometnē Gaujas nacionālajā paRkā
Līgatnes dabas taku apmeklējums
Laivošana pa Gauju
noslēdzies zīmējumu un fotoGRāfiju konkuRss “pamani mitRājus!”
mitRāja sakopšanas talka
apmācību pRoGRammu testēšanas pasākumijaunieši pēta purva veģetāciju
“maldugunis”, autore madara Lagzdiņa
ĶNP darbinieki talko kopā ar vidusskolēniem
jūrmalas valsts ģimnāzijas skolēni ar projekta pārstāvēm
jaunieši pēta jaunķemeru piekrasti
54
VIDES IZGLĪTĪBA LATVIJā UN IGAUNIJā VIDES IZGLĪTĪBA LATVIJā UN IGAUNIJā
SINTIJA KoRDULE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” vadītāja
Dabas izzināšanas iespējas Ķemeru nacionālajā parkā
dabas izglītības nodrošināšana un veicināšana ir viens no Ķemeru na-cionālā parka pamatuzdevumiem, un par to rūpējas ĶNP dabas aizsar-dzības speciālisti. Lai veicinātu sa-biedrības interesi un padziļinātu zi-nāšanas par dabā notiekošo, par tradīciju ir kļuvusi dažādu tematisku pasākumu un aktivitāšu organizēša-na gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Februārī Starptautiskās mitrāju dienas ietvaros notiek pasākumi reģiona skolās, agrā pavasarī – vides sakopšanas talkas, aprīlī – pavasara Putnu dienu pasākumi, savukārt jūlija vidū ĶNP rīko Sikspārņu nakti. oktobra sākumā ikviens interesents ir aicināts piedalīties Starptautiskajās putnu vērošanas dienās. Dažādo pasākumu ietvaros notiek gan ekskursijas dabā, gan lekcijas un radošās darbnīcas.
Par īpaši svarīgu uzskatām bērnu un jaunie šu – nākamo vides apsaimniekotāju – ekoloģisko audzināšanu un izglītošanu. Lai raisītu viņos interesi par dabas tēmām un ļautu apzināties ĶNP teritorijā esošās dabas vērtības, to nozīmi gan dabā, gan cilvēka dzīvē, ir izstrādātas piemērotas nodarbību programmas un izveidota Dabas skola. Tās mērķis ir sniegt dabas izglītību bērnu un jauniešu auditorijai tai vispiemērotākā veidā – pētot, izzinot un spēlējoties. Dabas skolā zinības neapgūst vienīgi no grāmatām vai attēliem, bet viss ir pārbaudīts, meklēts un pētīts dabā, izziņas procesā izmantojot lupas, termometrus, ūdens dzīvnieku pētīšanas ierīces, binokļus un
citu ekipējumu, ar ko strādā dabas pētnieki. Nodarbības dabā dod iespēju interaktīvā, dzīvā veidā just, iepazīt un saprast dabu, kā arī attīstīt bērnos saudzīgu attieksmi pret dzīvo pasauli un tajā notiekošiem procesiem.
Dabas skola apmeklētājiem ir atvērta pavasarī un vasaras sākumā, kā arī rudens mēnešos – septembrī un oktobrī. Iepriekš piesakoties, nodarbībās par meža, purva vai ezera ekosistēmām var piedalīties ikviens skolas vecuma bērns vai jaunietis, kuram ir interese un vēlme darboties dabā.
Ķemeru nacionālā parka dabas vērtības visa gada garumā var iepazīt arī individuāli vai gida pavadībā, apmeklējot labiekārtotas dabas izziņas takas – pie Slokas ezera un Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos. Dzīvnieku vērotājus aicinām doties uz atjaunotās Slampes upes palieņu pļavām, kur ganās lielie zālēdāji – taurgovis un Konik zirgi. Dunduru pļavās un Riekstu ezera pussalā apmeklētājus gaida putnu vērošanas torņi.
Uz tikšanos Ķemeru nacionālajā parkā!
Ķemeru NAcioNāLā PArkA vizītkArtestatuss: valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, Natura 2000 teritorija.izveidošanas mērķi: saglabāt šīs teritorijas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, aizsargāt minerālūdeņu un dziedniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī veicināt dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.dibināšanas gads: 1997.Platība: 38 165 ha. teritoriju pārvalda: Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācija.dAP ĶNP administratīvi informa-tīvā centra adrese: “Meža māja”, Ķemeri, Latvija; www.kemeri.gov.lv
Vides izglītības centrs Tartu gaida interesentus
KERSTI SEGELA,Vides izglītības centra speciāliste
Igaunijas Vides izglītības centrs atrodas Tartu – senajā Hanzas savienības un Tērbatas universitātes pilsētā, kas izvietojusies Emajegi upes krastā. Vides izglītības centrs interesentiem piedāvā dažādas programmas, ļaujot katram atrast sev ko tīkamu.
Mēs organizējam izstādes, filmu vakarus, lekciju ciklus u.c. publiskus pasākumus par dabas un vides tēmām. Sadarbībā ar saviem partneriem mēs piedalāmies daudzos kopīgos projektos vides izglītības nozarē, sagatavojam mācību materiālus par dabas un vides jautājumiem, palīdzam izveidot dabas takas dažādos reģionos un vadām nodarbības brīvā dabā. Aģentūra dibināta 2002. gadā, un tās ietvaros darbojas četras struktūrvienības.
dabas un vides informācijas punktā mēs palīdzam iegūt informāciju par dabu pilsētā, pārgājieniem, dabas aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu un videi draudzīgu dzīvesveidu. Tā ir vieta, kur var iegriezties arī tad, ja plānojat doties ceļojumā pa Igauniju. Te iespējams iepazīties ar informatīviem materiāliem dabas un vides jomā, kā arī izmantot interneta pakalpojumus.
Visjaunākie dabas draugi var apmeklēt mūsu bērnu un jauniešu interešu skolu – dabas mā -ju, kas dibināta jau 1953. gadā. Dažādas un daudzveidīgas nodarbības bērniem notiek gan telpās, gan brīvā dabā. Izzinošas mācību takas un ekskursijas, iespēja parādīt savas zināšanas un prasmes konkursos un viktorīnās, piedalīšanās pasākumos un projektos – tas viss pa
līdz interesanti un lietderīgi pavadīt laiku ārpus skolas. Skolēniem ir iespējams ārpus stundām piedalīties 11 dažādos dabas un vides pulciņos, kuros var iepazīties ar faunu un floru, pārgājienu gudrībām vai arī izteikt savu attieksmi pret dabu ar mākslas palīdzību. Tartu Dabas mājas simbols ir dzeltenā dzegužkurpīte – viena no Igaunijas aizsargājamām orhideju sugām.
Skolēni var piedalīties mācību programmās, kurās aplūkoti dabas un vides jautājumi. Tās piedāvā aizraujošas un interesantas aktivitātes skolas mācību stundu ietvaros, lai papildinātu valsts izglītības programmu. Programmas sastāda un īsteno Dab as mājas skolotāji metodiķi. Ik gadu mācību programmas apgūst vairāk nekā 2000 skolēnu no Tartu pilsētas un apriņķa.
Pieaugušo izglītošanas centrs dažādām mērķgrupām – skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem, dabas gidiem, uzņēmumu vadītājiem, speciālistiem, pilsētas iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem – piedāvā kursus vides jomā. Pašlaik ir reģistrētas 12 mācību programmas: dabas ABC un pamati mācībām brīvā dabā, floristika, dabas pazinēju kurss, dabas mācību kurss muzejiem, vides ABC, dabas ģeogrāfijas praktiskie darbi, praktiskā dārzkopība un telpiska apzaļumošana, vides projektu sastādīšana un vadīšana, fotogrāfija, vides likumdošana un dabas aizsardzība, ekogrupas darba organizēšana, sēņu pazinēji un ekoloģiska māja un birojs.
Uz redzēšanos Igaunijas Vides izglītības centrā Tartu, Kompanī ielā 10!
mēs darbojamies, lai mo-dinātu un uzturētu cilvēkos interesi par dabu, paaug-stinātu iedzīvotāju ap -zinīgumu vides jo mā, pa-lielinātu katra atbildību par dabu un veicinātu un pro-pagandētu zaļu dzīvesvei-du bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.
tArtu vidus izGLītībAs ceNtrA vizītkArtestatuss: aģentūra.dibināšanas gads: 2002.Adrese: Kompanii 10, Tartu, Igaunija; www.teec.ee
Pavasara putnu vērošanas dienās
slampes upes sabiedriskais monitoringsinformācijas centrā pieejamas
kartes un bukleti
Nodarbību dalībnieku darinātās kļavu lapu rozes
dabas skolas nodarbība purvā
meža nodarbība pieaugušajiem
76
RAMSāRES VIETAS PRoJEKTA PARTNERU TERIToRIJāS
Ramsāres jeb Mitrāju konvencija tika parakstīta 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas vel tīts kādai noteiktai ekosistēmai. Latvija konvenci jai pie vienojās 1995. gadā. Šī starpvaldību vienošanās nosaka nacionālās likumdošanas ietvarus un starp tautiskās sadarbības iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izman tošanu mitrājiem. Pēc Ramsāres konvencijas definīcijas mitrāji ir purvi, atklātas ūdens platības, mitri zālāji un niedrāji. Dabisko mitrāju galvenie veidi ir piekrastes seklūdeņi, upju grīvas, mitrāji upju ielejās, ezeri un ar tiem saistīti mitrāji un purvi. Latvijā ir sešas īpaši aizsar gājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritori jas jeb Ramsāres vietas. Viena no tām – kaņiera ezers – atrodas Ķemeru nacionālajā parkā. Pārējās starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas Latvijā ir Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
kaņiera ezers jeb kaņieris putnu un īpaši aizsargājamo augu sugu ziņā ir viens no bagātākajiem ezeriem Lat-vijā. Ne velti ezera nosaukums cēlies no lībiešu vārda kan järwe, kas nozī-mē ‘zosu ezers’. ik gadu kaņierī var novērot vismaz 20 000 ūdensputnu, tāpēc kopš 1995. gada ezers ir ie-kļauts ramsāres konvencijas vietu sarakstā kā starptautiskas nozīmes mitrājs. tas ietilpst arī starptautiski putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
Kaņieris ir lagūnas tipa ezers, tas atrodas Piejūras zemienē Engures novadā starp Ragaciemu, Lapmežciemu, Antiņciemu un Čaukciemu. Ezers veidojies no Litorīnas jūras lagūnas – laika gaitā jūras līmenim pazeminoties, pamazām izzuda tā saikne ar jūru. Kaņieris ir ļoti sekls: tā vidējais dziļums ir ap 0,6 m, lielākais dziļums – 1,8 m. Ezerdobes pamatnē vietām atsedzas dolomīta grunts, savukārt citviet raksturīgs biezs dūņu slānis, šur tur izplūst sērūdeņi. Ezera platība ir 1128 ha, un tajā ir deviņas dabiskas un piecas mākslīgi veidotas salas. Ezerā ietek Slocene un Medupīte, bet iztek Starpiņupīte – mākslīgi izrakts kanāls, kas savieno Kaņieri ar jūru.
Kaņiera ezers laika gaitā ir stipri mainījies cilvēku darbības ietekmē. 19. gs. beigās tā platība bija ap 2000 ha, taču 20. gs. sākumā pēc Starpiņupītes izrakšanas ezera ūdens līmenis pazeminājās un tā platība samazinājās. Ezera līmeņa pazemināšanu veica ar mērķi iegūt papildu lauksaimniecības zemes, taču šī iecere neīstenojās – iegūtās platības zemkopībai nebija piemērotas. 1965. gadā atjaunoja ezera agrāko līmeni, ierīkojot uz Starpiņupītes divas slūžas. 2006. gadā LIFE projekta “Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā” ietvaros notika šo slūžu rekonstrukcija.
Pateicoties augšņu un hidroģeoloģisko apstākļu daudzveidībai, Kaņiera ezerā un tā kras
tos ir liela augu sugu daudzveidība. Ezerā ir sastopamas mieturaļģu jeb hāru audzes, plašas niedru un mazākas dižās aslapes, kā arī vilkvālīšu un meldru audzes. Ezera krastos tuvu augsnes virskārtai ir izvietojies dolomīta slānis, tāpēc tur atrodami kaļķainie zāļu purvi un pļavas, kas ir aizsargājami gan Latvijā, gan Eiropā. Šeit aug daudzas retas sugas, piemēram, dažādas orhidejas un bezdelīgactiņas.
Kaņiera ezerā un tā apkaimē konstatēts vairāk nekā 230 putnu sugu. Ezera salās un niedrājos ligzdo dažādas ūdensputnu sugas. Visvairāk ezerā dzīvo kaijas, zīriņi, pīles un lauči. Zivjērgļi un jūras ērgļi ierodas ezerā baroties. Ezeram raksturīgas vairākas retas niedrāju putnu sugas, kā dumpji, ormanīši, dažādi niedru ķauķi. Pavasarī un rudenī Kaņieris ir nozīmīga atpūtas un barošanās vieta caurceļojošiem putniem – zosīm, dzērvēm, kā arī pīlēm un dažādiem bridējputniem.
Kaņiera ezers ir viena no izcilākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, jo īpaši tagad, kad ezera krastā, Riekstu pussalā, ir atklāts jauns putnu vērošanas tornis.
Emajegi Lielā purva dabas liegums – mitrājs un ērgļu mītnes vieta
ELo RASPELA, Igaunijas Vides pārvaldes vides izglītības speciāliste
PIRETA PUNGASA, Peipusa pārrobežu sadarbības centra projekta “Atpakaļ pie dabas” vadītāja
Lejas Pedjas aizsargājamā dabas teritorija ir izveidota Lielās Emajegi augštecē, kur upes gultne ir šaura un līkumaina. Savukārt lejtecē, kur Lielās Emajegi gultne kļūst plašāka, bet krasti – zemāki, upes divi atzari kopā ar apkārtējām teritorijām veido deltas purvāju – Emajegi Lielo purvu. Pārpurvošanās iemesls ir Peipusa ezera ūdeņu ļoti lēnā notece uz Emajegi upes grīvas zemēm, ko izraisa zemes garozas celšanās. Emajegi Lielā pur va ūdens līmenis gada laikā mainās visai bieži. Īpašie apstākļi neļauj lielākai daļai zemā purva teritoriju pārveidoties par pārejas vai augsto pur vu.
Emajegi Lielajā purvā atrodas astoņi sekli ezeri ar bagātīgu floru, lielākie ir Koza, Kalli un Lēgu. Nostāk no ezeriem un upēm, īpaši purva dienvidu daļā, atrodas salas, kas dažādo apkārtējo ainavu. Cietzemes salu apkārtne ir pārveidojusies par pārejas purvu, kam ir raksturīgi purva bērzu baltie stumbri un uz sūnu ciņiem augošās dzērvenes.
Emajegi Lielo purvu par aizsargājamu dabas teritoriju pasludināja 1981. gadā. Tā platība ir 221 km2. Sugu daudzveidība purvājā ir neliela, taču lielākā daļa šeit sastopamo sugu ir aizsargājama, un teritorija ir tām ļoti nozīmīga dzīvotne. Īpašu uzmanību ir guvusi Lielā purva ievērojamā ērgļu populācija, kas liecina par dabā pastāvošo līdzsvaru. Bagātīgais barības klāsts un netraucētas ligzdošanas vietas purva salu kokos ir atvilināju šas uz šejieni tādus dabas retumus kā jūras, zivju, klinšu, vidējo un mazo ērgli. Aizsar
gājamā teritorija ir svarīga dzīvotne arī kuitalām un rubeņiem. Lielā purva aizsargājamajā teritorijā pavisam ir konstatēts 210 putnu sugu, 158 no tām šeit ligzdo. Bez Ramsāres vietu saraksta Emajegi Lielais purvs ir iekļauts Natura 2000 teri toriju tīklā un atzīts par putniem starptautiski nozīmīgu vietu (IBA).
Makšķerēšana visos laikos ir bijusi svarīgs Emajegi upes krastos dzīvojošo cilvēku iztikas iegūšanas avots. Patlaban makšķerēšana vietējās ūdenstilpēs, kur mīt ap 35 zivju sugām, drīzāk ir hobijs.
Ja neskaita laivotājus un rudenī pēc dzērveņu vietām lūkojošus ogotājus, var teikt, ka mūsdienās purvāji ir daudz mežonīgāki un neapdzīvotāki nekā iepriekšējo gadsimtu laikā. Emajegi upes kreisajā krastā uz veca nocietinājuma un vēlākā krodziņa pamatiem ir uzbūvēts Emajegi Lielā purva dabas centrs. Gadu no gada dabas centrs organizē ar mitrajiem saistītus vides izglītības pasākumus, piemēram, Ramsāres dienas zīmēšanas konkursus, mācību programmas un bērnu nometnes. Blakus dabas centram ir izveidota mācību taka, kas palīdz iepazīt Emajegi upes krastus. Aizsargājamajā dabas teritorijā ar dabas aizsardzību saistītās aktivitātes veic Vides dienests, darbu organizē Valsts mežu apsaimniekošanas centrs.
Emajegi Lielais purvs aicina pie sevis ciemos visus, kas novērtē dabu. Pie mums var nokļūt gan pa zemes, gan arī pa ūdens ceļiem!
RAMSāRES VIETAS PRoJEKTA PARTNERU TERIToRIJāS
Kaņiera ezers – dzīvais dārgakmensVITA CAUNE, DAP ĶNP administrācijas projekta “Atpakaļ pie dabas” asistente
salīdzinājumā ar pārējo eiropu igaunija ir purviem bagāta teritorija. vērtīgās floras un faunas dēļ daudzi purvi ir atzīti par aizsargā-jamām dabas teritorijām, 1981. gadā dažādu akciju ietvaros par tādām atzi-na ap 30 igaunijas purvu. Pretstatā zemes meliorā-cijai un lauksaimniecības intensifikācijai savdabīgie “purvu kari” par prioritāti izvirzīja dabas vērtību aiz-sardzību. to saglabāšanas vārdā par ramsāres vie-tām ir pasludināti 11 igau-nijas mitrāji, no kurām tar tu apriņķī atrodas di-vas – Lejas Pedjas (Alam-Pedja) dabas liegums un emajegi Lielā purva dabas liegums.
kaņiera ezers
emajegi Lielā purva
dabas liegums
Lielais dumpis
Putnu vērošanas tornis riekstu pussalā emajegi Lielā purva dabas liegumā
spilves
8
pRojekta aktivitāšu kalendāRsn Novembris (2.11.–8.11.2009.) – projekta partneru pārstāvju mācību un pieredzes apmaiņas
brauciens uz Krievijas dabas aizsargājamām teritorijām un dabas izglītības centriem. n Novembris – apmācību programmu trešais testēšanas pasākums. n decembris (01.12.2009.) – konkursa izsludināšana dalībai starptautiskajā ģimeņu nometnē
Igaunijā, kas notiks no 12. līdz 14. februārim. n janvāris (datumu precizēs) – mitrāju kalendāra atvēršanas svētki un labāko darbu autoru
apbalvošana. Kalendārs tiks dāvināts reģiona skolām, interešu centriem un bibliotēkām. n Februāris – mitrāju mēneša ietvaros notiks gan pārvietojamas ekspozīcijas atklāšana, gan
Starptautiskās mitrāju dienas atzīmēšanas pasākumi. Plašāka informācija sekos ĶNP mājas lapā (www.kemeri.gov.lv).
bilžu mīklaKrustvārdu mīklas pareizās atbildes meklējiet Ķemeru nacionālā parka mājas lapā (http://www.kemeri.gov.lv/ _Aktualitates/estlat.htm)!
izdevums sAGAtAvots dAP ĶNP AdmiNistrācijā. Izmantotas V. Caunes, D. Engert, I. Eriksones, S. Kordules, J. Ķuzes, K. Lapiņa, A. Liepas, I. Piļickas, A. Priedes, E. Raspelas, I. Vanagas, J. Vītiņa, Tartu Vides izglītības centra arhīva fotogrāfijas. Dizains un makets: Karšu izdevniecība Jāņa sēta.
Elektroniskais žurnāls sagatavots projekta nr. EU 30063 “Atpakaļ pie dabas” ietvaros. Projektu daļēji finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. DAP ĶNP administrācijas līdzdalībai projektā nepieciešamo finansējumu nodrošina Latvijas valsts.
1 Putnu suga, arī ĶNP simbols
2 Lielais zālēdājs
3 Ūdenstece
4 Koks
5 Ezers ĶNP
6 Kukaiņēdājs augs
7 Ekosistēma
8 Ekosistēma
9 Atmirusī koksne
10 Sēnes
11 Augs
12 Dzīvnieks
15 Purva augi
14 Sēravota nosaukums
13 Sēne
1
2
3
5
6 7
8
9 10
11
12
13
14
15
4
latviešu-iGauņu vāRdnīca mitrāji – märgalapalieņu pļava – luhaheinamaamitrais mežs – lammimetsezers – järvpiekraste – randpurvs – soo, rabaupe – jõgi
BRĪVAM BRĪDIM
A T P A K A ļ P I E D A B A S