Embed Size (px)
Citation preview
Atbildīgais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Datums 14.02.2017Autors Zemkopības ministrija
Sagatavotājs, Eiropas Savienības (ES) lietu koordinators
Indra Ruļuka, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītājaAiva Zvirbule, Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja vietnieceMarika Straume Budžeta departamenta Eiropas Savienības fondu finanšu vadības nodaļas vadītāja vietnieceDace Freimane, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītājaDace Arāja, Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu nodaļas nozares padomnieceIveta Baļčūne, Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietniece
E-pasta adrese [email protected]@[email protected]@[email protected]@zm.gov.lv
Tālruņa numurs 670274126702767467027657670274546702736428684105
Pozīcija Nr.1
ES Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020.gada
Common Agriculture policy after 2020
StadijaSākotnējā pozīcija
Atsauces uz ES dokumentiem
2
1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss aprakstsI Kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk- KLP) reglamentē četras regulas:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1307/2013 ar ko izveido noteikumus tiešo maksājumu shēmām lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk -TM regula);
2. Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1308/2013, ar ko izveido tirgu kopīgo organizāciju lauksamniecības produktiem (Turpmāk - Vienotā TKO regula);
3. Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk- lauku attīstības regula);
4. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr.1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (turpmāk - horizontālā regula).
II Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada:Pirms ES budžeta plānošanas perioda 2014.-2020. gada tika veikta vispusīga KLP reforma, kas stājās spēkā 2014. gadā.Ņemot vērā to, ka arvien aktualizējas jautājums par nākamo ES daudzgadu finanšu plānošanas periodu, tiek uzsāktas diskusijas arī par KLP pēc 2020. gada. Nīderlandes prezidentūras 2016. gada 29.-31. maijā organizētās neformālajās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā tika organizēta pirmā viedokļu apmaiņa par KLP pēc 2020. gada. Tāpat KLP nākotne bija arī Slovākijas prezidentūras organizēto darba pusdienu temats 2016. gada 15. novembra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā.Diskusija par KLP nākotni pēc 2020. gada būs ilgstoša un kļūs arvien aktīvāka, īpaši tādēļ, ka 2017.gada otrajā pusē Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) plāno nākt klajā politikas piedāvājumiem KLP pēc 2020.gada. Tādēļ ir būtiski jau šobrīd formulēt Latvijas sākotnējo pozīciju.● Saistība ar ES Daudzgadu budžetuSākotnējo pozīciju par KLP pēc 2020. gada nepieciešams izstrādāt līdztekus sākotnējai pozīcijai par ES Daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.Regula1, ar ko nosaka pašreizējo ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.-2020. gadam, paredz, ka Komisija vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim ir jānāk klajā ar priekšlikumu par jaunu ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada.● KLP vidusposma pārskatīšana2017. gada beigās plānots KLP izvērtējums ar iespējamiem piedāvātiem nākotnes politikas scenārijiem.● KLP pēc 2020. gada apstiprināšanas procedūraTiesību akti par jauno KLP pēc 2020. gada varētu tikt publicēti ap 2018. gada vidu.Regulas, kas reglamentēs KLP pēc 2020. gada, tiks apstiprinātas koplēmuma procedūrā, Komisijai, Eiropas Parlamentam un ES Padomei savstarpēji vienojoties.III Šobrīd paredzamie faktori un riski, kas ietekmēs KLP pēc 2020. gada:
Apvienotās Karalistes iespējamā izstāšanās no ES. Esošās politikas efektivitātes izvērtējums un ar to saistīto risku nepieciešamie
uzlabojumi politikas mērķu sasniegšanai. Nepieciešamība nodrošināt ar pārtiku arvien lielāku un pieaugošu iedzīvotāju skaitu
pasaulē. Globalizācijas ietekme uz lauksaimniecību un tirdzniecību, kā arī tirgus svārstības. Eiropas ekonomiskās attīstības ietekme uz lauksaimniecību. Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību.
1 2013. gada 2. decembra Padomes Regula (ES, Euratom) Nr.1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam
3
Nākotnes klimata pārmaiņu prognozes, jo īpaši to ekstrēmi, lauksaimniecisko ražošanu, zemes izmantošanu un augšņu auglību, lauku kā teritoriju attīstību u.c. ietekmēs arvien būtiskāk. ES stratēģijas pakotne (2013.) par pielāgošanos klimata pārmaiņām paredz, ka ar klimatu saistītiem pasākumiem 2014. -2020. gadā tiks novirzīti vismaz 20% no kopējā budžeta, kas ir apmēram 192 miljardi eiro. Tas ir ievērojams palielinājums, ņemot vērā, ka pielāgošanās pasākumiem 2007.-2013. gadā tika paredzēti tikai 6 miljardi eiro. Lai lauksaimniecības nozarē palīdzētu risināt problēmas, kas saistītas ar augsnes kvalitāti, ūdeni, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām, caur KLP laika periodā 2014.-2020. gadam tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljardi eiro.
Plašāka finanšu instrumentu izmantošana ES budžeta izlietojumā.Lai nodrošinātu to, ka ES budžets ir vēl vairāk vērsts uz rezultātu gūšanu un lai veicinātu dalībvalstu motivāciju ES budžeta līdzekļus ieguldīt mērķtiecīgi, EK ir nodoms ES budžeta izlietojumā no tradicionālās uz subsīdijām balstītās līdzekļu izmantošanas sistēmas pāriet uz privāto līdzekļu mobilizēšanas sistēmu caur finanšu instrumentiem. Ar plašāku finanšu instrumentu izmantošanu paredzams gan lielākas ES budžeta daļas atvēlēšana finanšu instrumentiem, gan jomu paplašināšana, kur attiecīgie instrumenti tiek izmantoti.Balsošanas kārtība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojumsNav
2. Situācija LatvijāI Lauksaimniecība un laukiLauksaimniecībā un laukos gan šobrīd, gan arī nākotnē saskarsimies ar virkni dažādu izaicinājumu, kuru dēļ ir jāveido tāda lauksaimniecības politika, kas nodrošinātu lauksaimniecības un lauku teritoriju dzīvotspēju un ilgtspēju.Esošā ES KLP tiek balstīta uz 2 pīlāriem:
1. pīlārā ir paredzēts ikgadējs atbalsts, ko izmaksā visiem lauksaimniekiem, ietverot tiešos maksājumus, tirgus atbalsta instrumentus un tirgus veicināšanas pasākumus, kas nodrošina ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, t.sk. paredzot „drošības tīklu”, lai spētu ātri reaģēt uz tirgus krīzēm. 2.pīlārs kalpo kā atbalsta rīks kopēju mērķu sasniegšanai lauksaimniecības konkurētspējas veicināšanai, dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un rīcību klimata politikas jomā, kā arī veicinot ekonomisko attīstību lauku teritorijā, nodrošinot dalībvalstīm pietiekamu elastību, lai tās spētu reaģēt uz savām specifiskām vajadzībām daudzgadu programmēšanas ietvaros.
Pirms 2014-2020 plānošanas perioda tika veikta vērienīga KLP reforma, kuras rezultātā tika pārskatīta gan ES tiešo maksājumu, gan lauku attīstības politika, gan vienotā tirgus kopējā organizācija.KLP reformas viens no galvenajiem mērķiem bija nevienlīdzības mazināšana ES dalībvalstu starpā. Lai gan tika sperts solis šajā virzienā, tomēr vēl joprojām nav nodrošināta vienlīdzīga atbalsta sadale starp ES dalībvalstīm. Reformas rezultātā tika paredzēts, ka līdz 2019. gadam visās dalībvalstīs tiks panākts minimālais tiešo maksājumu līmenis, Latvijas gadījumā 2019. un 2020. gadā saņemot 196 EUR/ha jeb 75% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa (258 EUR/ha), rēķinot uz 2009. gada potenciāli atbalsttiesīgo zemes platību.
Kopš 2009. gada ES un Latvijā ir būtiski mainījusies atbalsttiesīgā zemes platība – ES kopumā tā ir samazinājusies par - 7,5%, savukārt Latvijā palielinājusies par +5,8%, 2014. gadā sasniedzot 1 635 696 ha. Tas nozīmē, ka faktiski tiešo maksājumu līmeņa atšķirība
4
starp dalībvalstīm ir daudz lielāka – ES vidējais līmenis ir palielinājies no 258 EUR/ha uz 281 EUR/ha, savukārt Latvijai tas ir samazinājies no 196 EUR uz 185 EUR/ha jeb 66% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa (1.attēls).Kopējais tiešo maksājumu finansējums Latvijai 2014-2020. gadam: 1 612 milj. EUR (1 717 milj. EUR pirms pārdales uz KLP II pīlāru – lauku attīstības finansējumu).
1.attēls. Tiešo maksājumu (TM) līmenis 2016. un 2020. gadā (EUR/2014.g.ha)
2.attēls. Tiešo maksājumu (TM) un lauku attīstības (LAP) līmenis 2016. un 2020. gadā (EUR/2014.g.ha)
5
Latvijas lauku teritoriju attīstības līmenis joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā lauku teritoriju attīstības līmeņa. To apliecina, piemēram, tas, ka standarta izlaide lauksaimniecībā uz 1 ha 2013. gadā Latvijā bija tikai 27,8 % no ES vidējā rādītāja (bez Apvienotās Karalistes – 26,8%).
Arī lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāte Latvijā būtiski atpaliek no ES vidējiem rādītājiem – piena izslaukums no govs 2013. gadā veidoja vien 5035 kg/gadā no govs, kas bija par 23% mazāk nekā ES vidējais izslaukums, kviešu graudu ražība bija 38,9 cnt/ha un par 33% mazāk nekā vidēji ES, kamēr iegūtās cūkgaļas kautsvars no vienas cūkas 2012. gadā bija 74,2 kg un par 17% mazāk nekā ES vidēji, liellopu gaļas kautsvars no liellopa bija 235,1 kg un par 30% mazāk nekā ES vidēji.
Laukos dzīvo 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem, pēdējās desmitgades laikā to skaits ir samazinājies par 13,2%. Lauku teritorijā ir zems apdzīvotības blīvums, un tā izteikta samazināšanās vērojuma, attālinoties no galvaspilsētas. Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – ~ 35%, šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam.
Apsaimniekotās lauksaimniecības zemes (atbalsttiesīga lauksaimniecības zeme, kura izpilda minimālos atbalsta saņemšanas nosacījumus) ik gadu palielinās (skat. 1.tabulu). Kopš iestāšanās ES apsaimniekotās platības ir palielinājušās par 28% (salīdzinot ar 2004. gadu), bet kopš 2009. gada, kas bija atskaites gads maksājuma līmeņa pārskatīšanai, Latvijai apsaimniekotās platības palielinājās par 6%. Informācijai, 1991. gadā, pirms pārejas no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, Latvijā apsaimniekotā lauksaimniecības zeme bija 2,4 milj. ha. Tas ir jāņem vērā pie tiešo maksājumu aploksnes aprēķināšanas dalībvalstīs.
1.tabula Latvijā tiešo maksājumu saņemšanai apmaksātās lauksaimniecības zemes platības2004 2005 2006 2007 2008 2009* 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Apmaksātie milj.ha 1.283 1.460 1.525 1.536 1.512 1.546 1.520 1.560 1.571 1.599 1.629 1.635
* potenciālie atbalsttiesīgie hektāri, kas tika ņemti vērā, aprēķinot ES tiešo maksājumu vidējo līmeni
1. Tiešie maksājumiLatvijā kopš 2004. gada tiek piemērota vienotā platības maksājuma shēma (turpmāk – VPM), kuras īstenošana saskaņā ar TM regulu ir paredzēta līdz 2020. gada beigām.
Latvijā no 2015. gada ES tiešo maksājumu shēma tiek īstenota sekojoši:• Tiek turpināta VPM shēmas īstenošana līdz 2020. gada beigām. Dalībvalstīm vēlākais līdz 2020. gada beigām ir atļauts saglabāt VPM shēmu.VPM tiek maksāts par katru lauksaimniecības zemes hektāru, ja tas atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes kritērijiem. Minimālā VPM platība ir vismaz 1 hektārs, katra lauka (vienlaidus zemes gabals, kurā viens lauksaimnieks audzē vienu kultūru) platībai ir jābūt vismaz 0,3 hektāriem. 2015. gadā VPM tika novirzīti 49% tiešo maksājumu finansējuma (44,5 tūkst. pretendenti, apmaksātā platība 1 597 144 ha).
• Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk -
6
zaļināšanas maksājums), kur tiek izmantots 30% no tiešo maksājumu finansējuma.Zaļināšanas maksājums KLP reformas rezultātā tika ieviests ar mērķi mazināt mūsdienu lauksaimniecības ietekmi uz vidi, stiprinot augsnes un dabisko ekosistēmu spēju, lai palīdzētu sasniegt galvenos ES mērķus tādās sfērās kā vides aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas, ņemot vērā arī to, ka tirgus nekompensē lauksaimnieku ieguldījumu videi un klimatam labvēlīga sabiedriskā labuma sniegšanu.Lai labāk sasniegtu “zaļināšanas” mērķus un lai būtu efektīva pārvaldība un kontrole, zaļināšanas prakses tiek piemērotas visai saimniecības atbalsttiesīgajai platībai.Zaļināšanas maksājums tiek piešķirts lauksaimniekam, kurš saimniecības atbalsttiesīgajos VPM hektāros izpilda šādas prakses:
Kultūraugu dažādošana. Ilggadīgo zālāju (tai skaitā ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju) saglabāšana. Ekoloģiski nozīmīgas platības veidošana un/vai uzturēšana lauksaimniecības zemē.
• Brīvprātīgi saistītais atbalsts ieviests, lai saglabātu ražošanu attiecībā uz slaucamām govīm, liellopiem, aitu un kazu mātēm, proteīnaugiem, cietes kartupeļiem, sertificētiem sēklas kartupeļiem, sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklu, sertificētu labības sēklu, augļiem, ogām un dārzeņiem, miežiem un vasaras rapsi, novirzot maksimāli iespējamos 15% no tiešo maksājumu finansējuma 13 atbalsta shēmās.Saistīto atbalstu var piešķirt tikai tādām nozarēm, kuras saskaras ar zināmām grūtībām un ir īpaši svarīgas ekonomisku, sociālu un/vai ar vidi saistītu iemeslu dēļ, lai attiecīgajā nozarē radītu stimulu saglabāt ražošanu. Atbalsts nevar veicināt ražošanas apjomu pieaugumu.
• Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu gados jaunu lauksaimnieku iesaisti lauksaimniecībā. Šī ir obligāta shēma, kurai jāparedz līdz 2% no tiešo maksājumu finansējuma. Maksājumu piešķir gados jauniem lauksaimniekiem par pirmās izveidotās lauku saimniecības pirmajiem 90 VPM ha, 5 gadus kopš saimniecības izveidošanas. 2015. gadā maksājumam tika novirzīti 1,3% no tiešo maksājumu finansējuma (1,7 tūkst. pretendenti, apmaksātā platība 55 758 ha).
• Atbalsta shēma mazajiem lauksaimniekiem, lai atvieglotu maksājuma saņemšanu un samazinātu kontroles un maksājumu samazinājumu riskus. Shēmas izvēle dalībvalstīm ir brīvprātīga.Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums ir fiksēts maksājums - 500 EUR/gadā uz saimniecību. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus, izņemot pārejas posma valsts atbalstu. Pievienošanās shēmai bija iespējama tikai vienu reizi līdz 2015. gada 15. jūnijam, bet izstāšanās no shēmas ir iespējama jebkurā gadā.2015. gada shēmas īstenošanai ir novirzīti 4,2% no tiešo maksājumu finansējuma (2015. g. shēmā ir apstiprinātas 15,1 tūkstotis saimniecību ar kopējo platību 38 187 ha).
• Pārejas posma valsts atbalstu (turpmāk – PPVA) – tiek turpināta iespēja izmantot šo shēmu, lai izvairītos no pēkšņa un būtiska atbalsta samazinājuma tajās nozarēs, kas līdz 2014. gadam izmantoja PPVA. PPVA var piešķirt tikai tajās nozarēs, kurās šāds atbalsts tika piešķirts 2013. gadā un arī atbalsta saņemšanas nosacījumiem jābūt identiskiem jeb tie nav maināmi.Latvijā 2013. gadā PPVA tika maksāts par aitu mātēm un zīdītājgovīm kā saistītais maksājums jeb par kārtējā gadā ganāmpulkā esošiem atbalsttiesīgiem dzīvniekiem. Kā atdalītais maksājums PPVA bija pieejams sekojošās laukkopības nozarēs: par platībām (reference ir 2006.gads), par laukaugu platībām (reference 2009.gads), par kartupeļu cieti (reference 2011.gads). Savukārt lopkopības sektoros PPVA kā atdalītais maksājums bija pieejams par pienu (par 2006/2007.kvotas gadā saražoto pienu), par liellopiem (kas
7
lauksaimnieka rīcībā bija uz 2010.gada 31.decembri) un par nokautiem un eksportētiem liellopiem (reference ir 2011.gads).• Latvija nav izvēlējusies īstenot maksājumu par apgabaliem, kuros ir dabas ierobežojumi, kuram var izmantot līdz 5% no tiešo maksājumu finansējuma.Vispārīgie tiešo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumi:No 2015. gada tiešo maksājumu pretendentiem ir noteikts, ka:• Jānodrošina atbilstība aktīva lauksaimnieka statusam.Aktīva lauksaimnieka nosacījums piemērojams lauksaimniekiem (un to saistītām personām), kuri darbojas “negatīvajā sarakstā” iekļautajās jomās (lidostu pārvaldīšana, hidrotehnisko būvju pārvaldīšana, patstāvīgu sporta un atpūtas laukumu pārvaldīšana, dzelzceļa pakalpojumu sniegšana, pakalpojumu sniegšana nekustamo īpašumu jomā) un iepriekšējā gadā ES tiešos maksājumus bijuši tiesīgi saņemt vairāk nekā 5000 EUR. Lai šie lauksaimnieki saņemtu ES tiešos maksājumus, viņiem ir jāpierāda sava atbilstība aktīva lauksaimnieka statusam.• Ja ES tiešie maksājumi pārsniedz 2 000 EUR, tad ir jāpiemēro finanšu disciplīnas korekcijas likme.• Ja VPM pārsniedz 150 000 EUR, piemēro samazinājumu 5% apmērā summas daļai, kas pārsniedz 150 000 EUR. Maksājuma samazinājumu 5% apmērā piemēro VPM summas daļai, kas pārsniedz 150 000 EUR, no kuras pirms tam atņemtas par lauksaimniecisko darbību samaksātās darba algas un saistītie nodokļi. 2015. gadā deviņiem ES tiešo maksājumu pretendentiem, tika piemērots maksājuma samazinājums nepilnu 35 000 EUR apmērā.• Ir jāizpilda atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes kritēriji.Latvijā ES tiešo maksājumu par platībām piešķir par katru lauksaimniecības zemes hektāru, ja tas atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes kritērijiem:
Tajā nav invazīvo latvāņu ģints sugas augu, kam izveidojušās ziedkopas. Tajā nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem uz 1 ha. To pārsvarā izmanto lauksaimnieciskajai darbībai. Tā bija lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā. Tā ir uzturēta kultūraugu audzēšanai vai noganīšanai piemērotā stāvoklī:
Aramzemei – augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimnieciskās apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku. 1.Tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. 2. Izmantojot to, kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim.Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.Aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un novākti.
Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda (ELGF) pasākumu ieviešana un īstenošanaIk gadu palielinās izmaksu slogs nacionālajām administrācijām un valsts budžetam, kas saistās ar pasākumu un prasību skaita pieaugumu, tostarp pieaug prasības un izmaksas saistībā ar krāpšanas risku novēršanu, informācijas šķērspārbaudi, papildus kontroles prasībām un elektronisku administrēšanas sistēmu, datu bāzu izveidi. Līdz šim ELGF pasākumu ieviešanas, īstenošanas un uzraudzīšanas izmaksas pilnībā tika finansētas no valsts budžeta.
2. Lauku attīstība2015. gada 13. februārī Komisija apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.-
8
2020. gadam (turpmāk - LAP), kura ir trešā īstenotā lauku attīstības programma Latvijā kopš iestāšanās ES. Ir identificēti sekojoši izaicinājumi lauku attīstības jomā Latvijā: lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšana, ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu apsaimniekošana, resursu efektīvas izmantošanas veicināšana un atbalstot klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai, lauksaimniecības produktu pārstrādes un mežsaimniecības nozarē, kā arī sekmējot vietējo attīstību lauku apvidos.
Lielākā daļa LAP finansējuma tiek paredzēta 4.prioritātes – Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību - īstenošanai.42% no Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (turpmāk - ELFLA) izdevumiem novirzīti ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem tādiem, kā bioloģiskā lauksaimniecība, agrovides pasākumiem, pasākumiem teritorijās ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem un meža ilgtspējas pasākumiem.Tikpat nozīmīga uzmanība LAP ir vērsta uz Latvijas lauksaimnieku un lauku uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī infrastruktūras uzlabošanu.
Nosprausto mērķu sasniegšanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir paredzēts aptuveni 1,5 EUR liels publiskais finansējums (nepilnus 1,08 mljrd. EUR no ES budžeta un 500 milj. EUR no valsts budžeta).
LAP ietvaros Latvija ir izvēlējusies ieviest 15 pasākumus. Četri finansiāli apjomīgākie LAP pasākumi (kopējais publiskais finansējums) ir: Ieguldījumi materiālajos aktīvos - vairāk nekā 490 milj. EUR (31,8 % no kopējā LAP). Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabīgi vai citi specifiski ierobežojumi - vairāk nekā 265 milj.EUR (17,3 % no kopējā LAP) Bioloģiskā lauksaimniecība - vairāk nekā 150 milj. EUR (9,7 % no kopējā LAP). Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos - vairāk kā 125 milj.EUR. (8,1 % no kopējā LAP).
Kopumā LAP ietvaros plānots atbalstīt ieguldījumus 3 700 lauku saimniecībās, to pārstrukturēšanā vai modernizācijā, tiks sniegts atbalsts apgabaliem ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem 1,2 milj. ha platībā, par agrovides saistībām un par platību, kas apsaimniekota ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm 395 000 ha apjomā. LAP veicinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā. Tas radīs 140 jaunas darba vietas. Tāpat tiks apmācīti 14 000 dalībnieki, paaugstinot lauksaimnieku un lauksaimniecības/mežsaimniecības uzņēmēju profesionālo kvalifikāciju un prasmes.
Vērtējot iepriekšējā plānošanas perioda 2007.-2013. gadam Lauku attīstības programmas
9
pasākumu devumu, secināts, ka kopumā programmā definētās vajadzības ir nosegtas ar pasākumiem, taču atšķirīgā pakāpē. Galvenais uzsvars bijis uz ieguldījumiem materiālajos aktīvos lauku saimniecībās un uzņēmumos, un platību maksājumiem lauku ainavas uzturēšanai, kuri ir bijuši nozīmīgi esošā vides stāvokļa saglabāšanā un uzturēšanā, mazākā apjomā nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanai lauku teritorijā. Savukārt atbalsts jaunaudžu kopšanai ir devis pozitīvu ietekmi uz mežaudžu noturību, veicinājis papildus CO2
piesaisti un stimulējis veikt jaunaudžu kopšanu arī pēc atbalsta saņemšanas. Ieguldījumi meliorācijas sistēmās sniedz ilgtermiņa atdevi un ir būtiski zemes kvalitātes uzlabošanai gan mežos, gan laukos. Programmas īstenošanu būtiski un plaši ietekmēja ekonomiskā krīze 2009. gadā, gan attiecībā uz pasākumu īstenošanu, piemēram, ierobežoto kredītresursu pieejamības dēļ, gan sākotnēji noteikto mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz nodarbinātības mērķu sasniegšanu.Izvēlētajos 2. ass pasākumos, kuru mērķis bija vides un lauku ainavas uzlabošana, pamatā izmantota plaša pieeja to īstenošanā (t.i. plaša mēroga pasākumiem ainavu un esošā vides stāvokļa uzturēšanā), līdz ar to izvēlētie pasākumi aptvēra arī lielu īpatsvaru no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām jeb 69%, kā arī 68% no atbalsta saņēmēju skaita. Neatkarīgie novērtētāji secina, ka iepriekšējā plānošanas perioda 2007.-2013. gadam periodā nav notikušas nozīmīgas vides stāvokļa izmaiņas un atbilstoši plānotajam saglabāts sākotnējais vides stāvoklis, taču nozīmīga vides stāvokļa uzlabošanās nav notikusi. Bioloģiskās daudzveidības prioritātē būtu vairāk ieviešami mērķorientēti pasākumi, un, lai to īstenotu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas institūcijām savstarpēji sadarbojoties, jānodrošina atbilstoša datu kvalitāte pasākumu ieviešanas nosacījumiem.
Kopumā jāņem vērā, ka lauku telpa ir praktiski visa Latvijas teritorija un atvēlētie ELFLA līdzekļi ir nelieli, jo citu fondu ieguldījums nav bijis pietiekošs, lai palīdzētu lauku telpas attīstībai.
3. TirgusBiežas, ilgstošas un krasas cenu svārstības un tirgus nelīdzsvarotība ir pēdējo 8 gadu galveno lauksaimniecības produktu (piens, gaļa, graudi) galvenā tirgus iezīme un tendence, kas ietekmē arī Latvijas ražotāju eksportspēju un ieņēmumus, radot konkurētspējas problēmas.Cenu svārstību un tirgus nelīdzsvarotību globālajā tirgū bieži rada negaidīti un neparedzēti šoki, tai skaitā laikapstākļi, slimību uzliesmojums un to plaša izplatība, pārtikas kvalitātes skandāli, ģeopolitiskie konflikti.ES ir izveidota vienotā tirgus kopējā organizācija (TKO) lauksaimniecības produktiem, kas nodrošina likumisko ietvaru tirgus instrumentiem, kurus piemēro attiecībā uz iekšējo tirgu, tirdzniecībā ar trešajām valstīm un konkurences noteikumiem.
“Drošības tīkla” instrumentiTirgus intervence un privātā uzglabāšanaTirgus intervence ir TKO ietvaros paredzēta cenu atbalsta sistēma ar mērķi stabilizēt tirgu gadījumos, kad produktu cenas ir būtiski samazinājušās vai ir radusies pārprodukcija. Tā var tikt piemērota noteiktiem ES izcelsmes produktiem kā atbalsts par privāto uzglabāšanu vai kā iepirkums intervencē:
Tirgus intervences pasākumi un atbalsta tiesīgie produkti:
Iepirkumam intervencē tiesīgie produkti Atbalstam privātajai uzglabāšanai tiesīgie produktiLabība, rīsi, vājpiena pulveris, sviests, liellopu gaļa,
cukursSviests, liellopu un teļa gaļa, cūkgaļa, aitas un kazas gaļa,
cukurs, olīveļļa
10
2014.-2016. gadā Latvijā izmantoti šādi pieejamie tirgus intervences pasākumi: 2014. gada septembrī ES atvēra privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu uzglabājamiem
sieriem, lai mazinātu Krievijas embargo radīto ietekmi uz piena sektoru. Latvijā šīs atbalsta shēmas ietvaros privātajā uzglabāšanā tika ievietotas 30 tonnas siera.
2015. gadā valsts intervencē piena produktiem tika iepirktas 643 tonnas vājpiena pulvera, bet privātajā uzglabāšanā tika ievietotas 457 tonnas vājpiena pulvera.
2016. gadā līdz 5. septembrim valsts intervencē bija pieteiktas 3 985 tonnas vājpiena pulvera, un privātajā uzglabāšanā pieteiktas 793 tonnas vājpiena pulvera.
Graudu iepirkuma intervences periods ir no 1. novembra līdz 31. maijam, un graudi šajā periodā tiek iepirkti par likmi 101,31 EUR/t. Latvijā pārskata periodā graudu cenas bija ievērojami augstākas par intervences cenu, tādēļ graudi iepirkumam intervencē netika piedāvāti, jo tos varēja realizēt tirgū par daudz augstāku cenu.No 2014. gada februāra līdz 2014. gada martam bija pieejama atbalsta shēma cūkgaļas privātai uzglabāšanai, ko Latvijas uzņēmumi neizmantoja.Kopš 2014. gada marta sviestam ir pieejams iepirkums valsts intervencē un atbalsts privātai uzglabāšanai, ko Latvijas uzņēmumi pārskata periodā nav izmantojuši.2015. gada nogalē ES atkārtoti atvēra atbalsta shēmu sieru privātai uzglabāšanai, kuras ietvaros Latvijai bija iespēja pieteikt atbalstam 348 tonnas siera, taču Latvijas uzņēmumi to neizmantoja, jo privātajā uzglabāšanā atbalsta izmaksa ir pēc uzglabāšanas perioda beigām.
Ārkārtas pasākumi tirgus traucējuma gadījumosTiesiskais ietvars paredz iespēju piemērot izņēmuma pasākumus (būtisku cenu pieauguma vai samazināšanās gadījumā vai citu tirgus traucējumu gadījumos vai dzīvnieku slimību un patērētāju uzticības zaudēšanas gadījumos).Pēc 2014. gada 7. augustā ieviestā Krievijas importa embargo lauksaimniecības nozares saskārās ar būtiskām tirgus problēmām: nozīmīga eksporta tirgus partnera zaudējums, ES iekšējā tirgus pārsātinājums, radot noieta problēmas un pazeminot cenas. Tādējādi Komisija papildus īstenoja ārkārtas pasākumus tirgus traucējumu gadījumos, lai risinātu lauksaimniekiem radušās finansiālās grūtības: Komisija 2014. gada pieņēma lēmumu par pagaidu ārkārtas atbalstu piena
ražotājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Latvijai tika piešķirts atbalsts 7 720 114 EUR apmērā un atbalsts tika izmaksāts 2015. gada pirmajā ceturksnī. 2015. gada beigās Komisija dalībvalstīm piešķīra finansiālu atbalstu 420 milj. EUR
apmērā. Latvijai tika piešķirts 8,45 milj. EUR atbalsts. Atbalsts tika piešķirts, pamatojoties uz situācijas pasliktināšanos piena nozarē un citās lopkopības nozarēs. Latvijā atbalsts tika izmaksāts 2015. gada decembrī (piena ražotājiem 7,15 milj. EUR apmērā, bet cūku ganāmpulku īpašniekiem - 1,3 milj. EUR). 2016. gada jūlijā Komisija piešķīra 500 milj. EUR ES piena ražotāju atbalstam:150 milj. EUR Komisija ir paredzējusi brīvprātīgai piena ražošanas samazināšanai.350 milj. EUR ir sadalīts starp dalībvalstīm, lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju. Latvijai tika piešķirts atbalsts 9,76 milj. EUR apmērā.
Ņemot vērā, ka arī augļu un dārzeņu sektors saskārās ar zināmām grūtībām, Komisija 2014. gada septembrī ieviesa ārkārtas atbalstu augļu un dārzeņu ražotājiem, kuru mērķis bija sniegt kompensāciju par produkciju, kura novākta nenogatavojusies, netika novākta vai arī tika izņemta no tirgus. Latvija pasākumus varēja piemērot produktiem 3 000 tonnu apjomā, tādejādi kopējais izmaksātais atbalsts 2015. gadā augļu un dārzeņu ražotājiem un ražotāju organizācijām bija 148,3 tūkst. EUR.
11
Tā kā 2015. gada jūnijā Krievijas noteiktais embargo tika pagarināts, Komisija nāca klajā ar vēl vienu ārkārtas pasākumu kopumu augļu un dārzeņu nozarei, piedāvājot ražotājiem īstenot tādus pašus tirgus pasākumus kā 2014. gadā. Šo ārkārtas pasākumu īstenošanas periods bija no 2015. gada 8. augusta līdz 2016. gada 30. jūnijam. Latvijai šī atbalsta ietvaros bija piešķirts atbalsttiesīgo produktu kopējais apjoms 4750 tonnas, taču, ņemot vērā labvēlīgās augļu un dārzeņu cenas, Latvijas ražotāji atbalstu izmantoja nelielā apmērā.Komisija arī pēc 2016. gada 1. jūlija ir pagarinājusi ārkārtas atbalstu līdz 2017. gada 30. jūnijam, un Latvijai ir iedalīts atbalsttiesīgo produktu kopējais apjoms 3600 tonnas.
Lai arī TKO regulējumā ir izveidots “drošības tīkla” mehānisms, tomēr praksē ir redzams, ka to īstenošana nav ātri stabilizējusi tirgu, kā arī tirgus krīze piena sektorā, ko izraisīja ne tikai Krievijas embargo, bet arī piena ražošanas kvotu atcelšana un pieprasījuma pēc piena produktiem samazinājums Āzijas reģionā, vissmagāk ir skārusi tieši piena ražotājus.
Ilgtspējīga patēriņa un saiknes ar patērētājiem nodrošināšana“Skolas augļa” programmaProgrammas mērķis ir veicināt svaigu augļu un dārzeņu patēriņu skolēnu uzturā, vienlaikus izglītojot tos par veselīgas ēšanas paradumiem. Šī programma Latvijas skolās tika ieviesta jau kopš 2010./2011.mācību gada.Programmas ietvaros skolēni bez maksas trīs reizes nedēļā saņēma 100 gramus svaigu augļu (ābolu, bumbieru, lielogu dzērveņu), dārzeņu (kāpostu, kolrābju, burkānu, kāļu, ķirbju) vai šo produktu asortu porcijas. Vispopulārākie izdales produkti joprojām ir āboli un burkāni.Papildus bezmaksas augļiem un dārzeņiem, skolēniem tika nodrošināti izglītojošie pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zināšanas par veselīgu uzturu, kā arī par augļu un dārzeņu labvēlīgo ietekmi uz veselību.Ņemot vērā zemāk tabulā sniegto informāciju, jāsecina, ka no pārskata perioda sākuma programmas apguves rādītāji pieaug, piemēram, izdalīto porciju skaits 2014./2015.gadā, salīdzinot ar 2013./2014.mācību gadu, ir pieaudzis par 12%:
1.tabula Programmas „Skolas auglis” īstenošana 2013./2014.–2015./2016. mācību gadā
Mācību gads 2013./2014. 2014./2015. 2015./2016.
Iesaistīto izglītojamo skaits, tūkst. 159,9 158,2 164,6Iesaistītās izglītības iestādes 780 793 781Izdalītie augļi un dārzeņi, t 635 712 512Pretendenti, kas iesaistās programmā 128 132 121Izmaksāta summa (ES un valsts atbalsts), tūkst. EUR 1070,0 1109,2 600,1
t.sk. ES atbalsts, tūkst. EUR 802,5 998,3 540,1t.sk. valsts atbalsts, tūkst. EUR 267,5 110,9 60,0
Avots: Lauku atbalsta dienests (LAD)
“Skolas piena” programmaKomisijas finansētās programmas „Atbalsts piena produktu piegādei izglītojamiem” jeb „Skolas piena” programmas ietvaros izglītojamiem ir iespēja saņemt 200 vai 250 ml piena vai noteiktu piena produktu dienā par samazinātu cenu. Programma paredz arī iespēju dalībvalstij piešķirt papildus finansējumu no valsts budžeta, ļaujot produktu cenu samazināt vēl vairāk vai piešķirt bez maksas.Latvijā kopš 2012./2013. mācību gada programmā ir pieejams valsts līdzfinansējums, kas ļauj pirmskolas un 1.-9. klases izglītojamiem ik dienu saņemt glāzi piena (līdz 250 ml) bez maksas (iepriekš no 2011. gada līdzfinansējums bija pieejams izglītojamiem līdz 4. klasei ieskaitot) .„Skolas piena” programmas apguve Latvijā turpina palielināties, pieaugot programmā
12
iesaistīto skolēnu skaitam un līdz ar to arī piegādātā piena apjomam un izmaksātajām atbalsta summām:
2.tabula „Skolas piena” programmas īstenošana 2013./2014.–2015./2016. mācību gadāMācību gads 2013./2014 2014./2015. 2015./2016.
Iesaistītās izglītības iestādes 917 1 037 1 084Iesaistīto izglītojamo skaits, tūkst. 192,4 217,6 232,8Piegādātā piena daudzums, t 3 650 4 176 3 103Pretendenti, kas iesaistās programmā 117 115 115Izmaksāta summa (ES un valsts atbalsts), tūkst. EUR 2 713,4 2 943,4 1 856,4
t.sk. ES atbalsts, tūkst. EUR 679,0 758,0 563,0t.sk valsts atbalsts, tūkst. EUR 2 034,4 2 185,4 1 293,4
Avots: Lauku atbalsta dienests (LAD)
Latvijā programmas ietvaros valsts līdzfinansējumu var saņemt par pasterizētu pienu bez piedevām (t.sk. bez pievienotā cukura, aromatizētājiem un pārtikas piedevām), ko piegādā pirmsskolas izglītības iestādēm un 1.-9.klases izglītojamajiem.Tāpat Latvijā programmas ietvaros pretendenti var pieteikties uz Komisijas atbalstu pasterizētam pienam ar vai bez dažādām piedevām (šokolāde, augļu sula, aromatizētāji), raudzētiem piena produktiem ar vai bez minētajām piedevām, un dažādiem piena produktiem (t.sk. raudzētiem) ar augļiem. No visa piegādātā produktu daudzuma pārsvarā ir pasterizēts piens bez piedevām.
Lauksaimniecības produktu ražotāju kopējās darbības veicināšana un to lomas pārtikas piegādes ķēdē stiprināšanaMērķis ir ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, piedāvājuma koncentrēšana un biedru saražoto produktu laišana tirgū, kā arī ražošanas izmaksu organizēšana un ražotāju cenas stabilizēšana.
Ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas piena nozarē:Lai arī Latvijā ir paredzēta kārtība piena ražotāju organizāciju un piena starpnozaru organizāciju atzīšanai un šo organizāciju darbības uzraudzībai, piena nozares pārstāvji līdz šim brīdim nav iesnieguši nevienu pieteikumu piena ražotāju organizācijas vai piena starpnozaru organizācijas atzīšanai.
Ražotāju grupas un organizācijas augļu un dārzeņu nozarē:Latvijā 2015. gadā kopumā darbojās 2 atzītas ražotāju grupas (augļu un ogu nozarē), un tajās ir apvienojušies 19 profesionāli augļkopji. Ražotāju grupas mērķis ir sasniegt ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus pārejas perioda laikā, kurš nav garāks par pieciem gadiem. Ražotāju grupas ietvaros saņem atbalstu administratīvo izdevumu segšanai (75% ES finansējums un 25% valsts budžeta līdzekļi), kura apmēru aprēķina pēc ražotāju grupas realizētās produkcijas vērtības, kā arī atbalstu investīciju veikšanai (ES finansējums 50% un valsts budžeta līdzekļi 25% no ieguldījumu attiecināmajām izmaksām).Ņemot vērā 2013. gada nogalē panākto vienošanos par KLP reformu, sākot ar 2014. gadu augļu un dārzeņu ražotāju grupām šāds atbalsts vairs netiek paredzēts. Ražotāju grupas, kas ir saņēmušas atzīšanu līdz 2013. gadam, ir tiesīgas īstenot savus atzīšanas plānus līdz to termiņu beigām.2015. gadā Latvijā bija 3 ražotāju organizācijas, kurās ir apvienojušies 31 profesionāli augļu un dārzeņu ražotāji. ES atbalsts nepārsniedz 50% no faktiskajām programmas pasākumu izmaksām, bet tās maksimālais apmērs nedrīkst būt lielāks par 4,1% no ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības. Apmēru ir iespējams palielināt līdz 4,6%, ja darbības programmās tiek paredzēti arī krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi.
13
Jāatzīmē, ka šādas organizācijas var izstrādāt un iesniegt ES lauksaimniecības produktu veicināšanas programmas.
ES lauksaimniecības produktu veicināšanaES lauksaimniecības produktu veicināšanas un informēšanas pasākumu sistēma ir iespēja nozaru profesionāļiem izstrādāt un īstenot līdz trīs gadus ilgas programmas noteiktu lauksaimniecības produktu popularizēšanai gan iekšējā ES tirgū, gan ārpus ES tirgus robežām.Programmas var tikt izstrādātas par tēmām, kas saistītas ar pārtikas kvalitāti, drošību, marķēšanu u.tml., veicinot patērētāju izpratni par Eiropas pārtikas augsto kvalitātes līmeni. Konkrētās tēmas tiek noteiktas katra gada darba programmā.Programmu mērķis ir informēt patērētājus par attiecīgo produktu kvalitāti, veselību, daudzveidību un nozīmi ikdienas uzturā, tādējādi veicinot produktu patēriņu un ražošanu.Laika periodā no 2005. gada līdz 2015. gadam Lauku atbalsta dienestā vērtēšanai iesniegtas 25 programmas. Sešas programmas ir īstenotas 2015. gadā un 2016.gadā savu darbību turpināja divas programmas.Latvijā īstenotās un esošās veicināšanas programmas (2006.-2015. gads):
Bioloģiskie produkti
Piena produkti
Bioloģiskie produkti
Dekoratīvie stādiDzērvenesAugļi un
ogasMedusDekoratīvie
stādi
150 000 EUR
305 400 EUR
603 296 EUR
990 906 EUR
756 130 EUR
302 673EUR
457 593 EUR
347 978 EUR
2006.-2008. 2009.-2012. 2009.-2012. 2011.-2013. 2011.-2014. 2014.-2016. 2015.-2017.2006.-2009.
No 2015. gada 1. decembra ES tika ieviesta jauna lauksaimniecības produktu veicināšanas politika. Jaunā politika nosaka plašāku atbalsta aktivitāšu loku, balstoties uz stratēģiju, kas izstrādāta Eiropas līmenī ar vienotu saukli “'Enjoy. it´s from Europe”.Ja programmu izstrādā organizācija vai to grupa no vienas valsts (vienas dalībvalsts programma), ES finansiālais ieguldījums iekšējā tirgus programmās ir 70% no attiecināmajiem izdevumiem, bet 80%, ja programma orientēta uz trešo valstu tirgu. Atlikušo daļu finansē programmu iesniedzējas organizācijas.Vienu programmu var izstrādāt arī vairāku dalībvalstu organizācijas, savstarpēji sadarbojoties un vienojoties par dalības nosacījumiem (daudzvalstu programma). Šādā gadījumā ES finansiālais ieguldījums būs 80% neatkarīgi no tā, vai programma orientēta uz iekšējo, vai uz trešo valstu tirgu.Programmu izstrādes iniciatīva ir pašu nozaru organizāciju ziņā. Taču gada darba programmā, ko izstrādā Komisija, ir noteiktas prioritārās atbalstāmās jomas un produkti, kā arī finansējums katrā no prioritātēm.Sākot ar 2016. gadu, iesniegumus pieņem, vērtē un par ES finansējuma piešķiršanu vai noraidīšanu lemj Komisijas izveidotā Patērētāju, veselības un pārtikas aģentūra (CHAFEA). Daudzvalstu programmām izpildes administrēšanu un uzraudzību veic CHAFEA. Savukārt vienas dalībvalsts programmu administrēšanu un uzraudzību Latvijā veic Lauku atbalsta dienests.
14
III Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošana un administrēšanaKLP īstenošana un administrēšana kārtība tiek noteikta Regulā (EK) Nr.1306/2013 jeb Horizontālajā regulā. Šīs regulas ieviešanai Latvijā Zemkopības ministrija ir izstrādājusi virkni ārējo un iekšējo normatīvo aktu, tai skaitā: ieviesta atbilstoša fondu finanšu līdzekļu pārvaldība; ieviesta vadības un kontroles sistēma, lai efektīvi aizsargātu Kopienas finanšu intereses; nodrošināta izdevumu likumība un atbilstība; nodrošināts, ka finanšu pārskati ir patiesi, pilnīgi un precīzi; izstrādātas kontroles procedūras visiem KLP atbalsta pasākumiem, kā arī sankciju mehānismam; nodrošināta integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas darbība; ieviesti savstarpējās atbilstības sistēmas darbības pamatprincipi.Latvijā ir akreditēta Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstībai (ELFLA) maksājumu aģentūra – Lauku atbalsta dienests, kas ir atbildīgs par maksājumu apstiprināšanu un kontroli, maksājumu izpildi un maksājumu iegrāmatošanu.Tāpat ir izvēlēta Sertifikācijas struktūra SIA KPMG Baltics, kas sniedz apstiprinājumu un atzinumu par ELFLA un ELGF maksājumu aģentūras pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, tās iekšējās kontroles sistēmas pienācīgu darbību, izdevumu likumību un pareizību, un debitoru uzskaites pārbaudi, ņemot vērā izveidoto vadības un kontroles sistēmu.
Kontroles pasākumi un sankcijasHorizontālajā regulā kā arī izrietošajās deleģētajās un īstenošanas regulās ir detalizēti noteikti pasākumi, kas jāīsteno dalībvalstij, kontrolējot atbalsta pasākumus un sankcionējot konstatētos pārkāpumus.
Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS)Horizontālajā regulā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij KLP pasākumu administrēšanai un kontrolei ir jāizveido IAKS sistēma, kas aptver elektronisko datubāzi, kurā apkopo datus, kas iegūti no lauksaimnieku iesniegumiem, identifikācijas sistēmu lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijai, atbalsta pieteikumiem un maksājumu pieprasījumiem, integrētas kontroles sistēmas, vienotai sistēmai atbalsta pretendentu reģistrēšanai.
Savstarpējā atbilstībaSavstarpējā atbilstība nodrošina saikni starp atbalsta maksājumu saņemšanu un atbilstību vides un dabas aizsardzības, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomu normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem. Savstarpējās atbilstības mērķis ir veicināt lauksaimnieku motivāciju ievērot šo prasību izpildi sabiedrības interesēs, pretī saņemot tiešos maksājumus. Pēc būtības – savstarpējā atbilstība ir dažādu normu kopums, kas lauksaimniekam jāievēro, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
Savstarpējā atbilstība aptver labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un obligātās pārvaldības prasības sekojošās jomās (Horizontālās regulas II pielikums):I Vide, klimata pārmaiņas, zemes labi lauksaimniecības apstākļi:1. Ūdens resursi (t.sk. meliorācijas sistēmas attīstīšana, gruntsūdeņu aizsardzība, ūdeņu eitrofikācijas mazināšana2. Augsne un oglekļa krāja (t.sk. mēslošanas līdzekļu lietojuma prakse).3. Bioloģiskā daudzveidība (t.sk. buferjoslu uzraudzība, politika attiecībā uz invazīvajām sugām, slimību un kaitēkļu skartajām platībām, šķirnēm).
15
4. Ainava, minimālais apsaimniekošanas līmenis (t.sk. ainavu un dzīvotņu saglabāšana).II Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība5. Pārtikas nekaitīgums.6. Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija.7. Dzīvnieku slimības.8. Augu aizsardzības līdzekļi.III Dzīvnieku labturība9. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem.10. Teļu labturības prasības.11. Cūku labturības prasības.Savstarpējās atbilstība prasību neievērošanas gadījumā lauksaimniekam tiek samazināts tiešo maksājumu un lauku attīstības platību maksājumu atbalsts, izņemot lauksaimniekus, kuri piedalās mazo lauksaimnieku shēmā.
IV Latvijas tirdzniecība ar Apvienoto KaralistiLatvijas lauksaimniecības un pārtikas (t.sk. zivsaimniecības) produktu tirdzniecības bilance ar Apvienoto Karalisti kopš 2013. gada ir bijusi izteikti negatīva, importa pārsvaram pār eksportu ik gadu pieaugot. Savukārt 2016. gada pirmajos četros mēnešos vērojams uzlabojums – kopējā produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 82%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet importa vērtība ir palielinājusies par 21%.
3.attēls. Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecības ar lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktiem bilance
2013 2014 2015 2016 (janv.-apr.)
-80000000
-60000000
-40000000
-20000000
0
20000000
40000000
60000000
80000000
100000000
5716070176091237
84241412
2224398421739000 20568474 219734699940735
-354 21701
-555 22763 -622 67943
-123 03249
Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecības ar lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības
produktiem bilance
Imports Eksports Bilance
Avots: EurostatLatvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā uz Apvienoto Karalisti dominē bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (KN22) – pārsvarā degvīns, alus, bezalkoholiskie dzērieni. 2015. gadā šīs grupas eksporta vērtība veidoja 19% no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozares produktu eksporta vērtības.Otra nozīmīgā produktu grupa eksportā no Latvijas uz Apvienoto Karalisti 2015. gadā bija eļļas augu sēklas un augļi (KN12) - lielākoties rapšu vai ripšu sēklas, un to īpatsvars kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā uz Apvienoto Karalisti veidoja 16%.
Arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importā no Apvienotās Karalistes nozīmīgākā produktu grupa ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (KN22) – galvenokārt
16
viskijs, vīns, alus, 2015. gadā veidojot 79,4 % no kopējās lauksaimniecības un pārtikas produktu importa vērtības (no Apvienotās Karalistes Latvijā). Otrajā vietā 2015. gadā importa vērtības ziņā ir zivis un vēžveidīgie (KN03) – lielākoties saldētas skumbrijas, siļķes un garneles, ar 6,2% no kopējās produktu importa vērtības. 2
Ietekme uz budžetuŠobrīd nav paredzama un ir atkarīga no priekšlikumiem/sarunu rezultātiem
3. Latvijas Republikas pozīcijaI Latvijas prioritāte Kopējās lauksaimniecības politikā pēc 2020. gadaKLP ir jāveicina lauku dzīvotspēja un lauksaimniecības konkurētspēja, kā arī kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana.Latvija uzskata, ka : svarīgi, neatkarīgi no iespējamām izmaiņām ES daudzgadu finanšu shēmas kopapjomā,
uzsvars saglabātos uz ES iekšējo attīstību un konverģenci. Latvijai ir svarīgi, lai tiktu saglabāta spēcīga ES Kopējā lauksaimniecības politika, kuras ietvaros visiem ES lauksaimniekiem tiktu nodrošināti taisnīgi un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi, t.sk. ES tiešie maksājumi. Vienlaikus ir jāparedz ES atbalsts lauku attīstībai, kas dotu iespēju attīstīties lauku teritorijām, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa.
Latvija apzinās lielu varbūtību, ka Apvienotās Karalistes iespējamās izstāšanās radītais neto ieņēmumu samazinājums netiek kompensēts no pārējo ES dalībvalstu puses. Tādā gadījumā samazinājums Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības un Kopējai zivsaimniecības politikai ES budžetā nedrīkst būt lielāks par proporcionālo ES kopbudžeta apjoma samazinājumu. Ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES un tiek samazināts ES un KLP budžets, primāri ir jānodrošina konverģences procesa pabeigšana.
Jaunajā plānošanas periodā ir nepieciešama tiešo maksājumu konverģences jeb izlīdzināšanas procesa pabeigšana, nodrošinot taisnīgus, godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem, t.sk. Latvijas lauksaimniekiem nodrošinot vidējo ES tiešo maksājumu līmeni. Latvija ir viena no valstīm, kurai 2020. gadā tiešo maksājumu līmenis joprojām būs būtiski zemāks par vidējo tiešo maksājumu līmeni ES (skatīt 1.attēlu). Nosakot finansējuma nepieciešamību tiešajiem maksājumiem, jāņem vērā aktualizētāka informācija par lauksaimniecības zemes platību. Jāņem vērā, ka 2009. gada rādītājs ir novecojis, jo, lauksaimniecībai attīstoties, ražošanā tiek atgrieztas pamestās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, kuras šobrīd klāj invazīvi augi, nezāles vai mazvērtīgi kokaugi un krūmāji.
Nepieciešams nodrošināt izdevumu sadalījumu lauku attīstībai, balstoties uz taisnīgiem, godīgiem un caurspīdīgiem nosacījumiem, t.sk. tādiem, kas dos iespēju attīstīties lauku teritorijām, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa. Lauku attīstībā Latvijai jāsasniedz ES vidējais lauku teritoriju attīstības līmenis.
II Latvijas intereses attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiemUzsākot diskusijas par KLP nākotni, ir būtiski veikt esošās politikas izvērtējumu, kā KLP
nodrošina Līgumā par ES darbību paredzēto mērķu sasniegšanu un kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tās mērķu īstenošanu nākotnē. Īpaši svarīgi ir veikt izvērtējumu esošo KLP ietvaros paredzēto vides un klimata pasākumu ieguldījumam klimata mērķu sasniegšanā.
2 Sīkāka informācija par Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku t.sk. lauksaimniecību, pieejama Latvijas Republikas nacionālajā pozīcijā Nr.1 “Par iespējamajām Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunām par izstāšanās no Eiropas Savienības nosacījumiem un nākotnes sadarbības modeli”.
17
Latvija uzskata, ka KLP galvenās vērtības ir pārtika, vide, daba, lauki un tāpat kā līdz šim, KLP mērķiem ir jābūt vērstiem uz to, lai:
sabiedrību nodrošinātu ar dzīvotspējīgu (daudzveidīgu un kvalitatīvu) pārtikas ražošanu (ienākumu stabilitāte un uzlabošana, atšķirību samazināšana), kas atbilst mūsdienu patērētāju vajadzībām;
nodrošinātu apkārtējās vides saglabāšanu, t.sk. lauksaimniecisku darbību radīta piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu, un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (novērš zemju aizaugšanu, saglabā lauku ainavas un bioloģisko daudzveidību, mazina klimata pārmaiņu sekas)
saglabātu teritoriālo līdzsvaru (lauku apdzīvotības nodrošināšana, darbavietu nodrošināšana lauku reģionos).
Latvija apzinās, ka KLP nākotnē būs jāsniedz lielāks ieguldījums pārejā uz ilgtspējīgām un klimatam draudzīgām saimniekošanas metodēm, tomēr uzskatām, ka lauksaimniecības primārā loma ir nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu un drošu pārtiku. Latvija atbalsta 2014. gada 24. oktobra Eiropadomes secinājumos ietverto, kas uzsver lauksaimniecības īpašo lomu pārtikas nodrošinājumā un zemāko potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā: “2.14. būtu jāatzīst daudzveidīgie lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķi ar to zemāko potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, kā arī vajadzība panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā.”
Latvija uzskata, ka nākotnes KLP jābalsta uz šādiem pamatprincipiem: Taisnīgu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visu ES dalībvalstu
lauksaimniekiem. KLP vienkāršošanu. Ražotāja pozīcijas stiprināšanu pārtikas piegādes ķēdē (ieskaitot taisnīgu ienākumu
sadali), izturību pret tirgus satricinājumiem (nelabvēlīgu laikapstākļu, slimību, ģeopolitisko konfliktu izraisīti) un klimatam draudzīgu saimniekošanu.
Elastību, ņemot vērā katras valsts specifiku, jo daudzos gadījumos vienoti atbalsta instrumenti nerisina katras valsts problēmas, vai nav piemēroti specifiskām valsts praksēm.
Jāņem vērā maza mēroga ekonomiku specifiskā situācija, to ievainojamība, tirgus varas neesamība un to, kā vienādas prasības var atsaukties uz lauku uzņēmēju dzīvotspēju un konkurētspēju attiecīgajās valstīs. Līdz ar to viena pieeja, risinājumi un prasības nebūs piemēroti visiem.
Lauksaimniecības risku mazināšanu. Mainoties vides un klimata apstākļiem un mazo valstu lauksaimniecībai arvien vairāk iekļaujoties kopējā pasaules tirgū, šādu risku kļūs arvien vairāk – pasaules cenu svārstības, pieaugoša konkurence, ekstrēmi laika apstākļi, jaunu slimību un kaitēkļu izplatība, arī dažādu ražošanas prasību maiņa.
KLP pasākumiem ir jābūt saskanīgiem arī ar citām nozaru politikām, t.sk. kohēzijas politiku, vides politiku, sociālo politiku, tirdzniecības, klimata, bioloģiskās daudzveidības, sabiedrības veselības, gaisa kvalitātes politiku, kā arī ir jāiekļauj savstarpēji izdevīgi (win-win) pasākumi.
KLP ir jānodrošina “pievienotā vērtība”. KLP globālās konkurences un urbanizācijas tendences apstākļos nodrošina ES iedzīvotājus ar daudzveidīgu un kvalitatīvu pārtiku, saglabā apkārtējo vidi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī palīdz saglabāt teritoriālo līdzsvaru, t.i., lauku apdzīvotību un darba vietas.
KLP ietvaros jāveicina jaunu inovatīvu instrumentu, tai skaitā finanšu instrumentu, plašāka izmantošana, vienlaikus nemazinot ES finanšu resursu pieejamību Latvijas lauksaimniekiem.
18
Virzību uz oglekļa mazietipīgu attīstību, jo lauksaimniecība ir viens no siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, kurā, lai arī nav iespējama emisiju pilnīga ierobežošana, ir iespējama to samazināšana.
Sabiedriskā finansējuma piešķiršana sabiedrisko labumu nodrošināšanai ekonomiskajā un sociālajā jomā, kā arī vides jomā.
III Detalizētas Latvijas intereses Kopējās lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada 1. Tiešie maksājumiJāsaglabā atsevišķs KLP pīlārs tiešo maksājumu atbalstam lauksaimniekiem, kas nodrošina ienākumu stabilitāti, veicina jaunu lauksaimnieku iesaisti lauksaimniecībā, sniedz atbalstu grūtībās esošu lauksaimniecības nozaru ražošanas saglabāšanā un sniedz atbalstu par ieguldījumu zaļināšanā. Saglabājama arī saikne starp tiešo maksājumu saņemšanu un prasību izpildi vides, klimata, pārtikas drošības, dzīvnieku labturības un augu veselības, kā arī sabiedrības veselības jomās.
Jānodrošina tiešo maksājumu atbalsta likmes izlīdzināšana, samazinot atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm. ES ir nepieciešams nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES.
Jāievieš Eiropas Lauksaimniecības Garantiju fonda (ELGF) tehniskā palīdzība, kas daļēji finansētu dalībvalstu pieaugošos izdevumus ELGF pasākumu ieviešanai un īstenošanai.
Latvija atbalsta pašreizējās tiešo maksājumu struktūras saglabāšanu, to vienkāršojot, un pilnveidojot: arī pēc 2020. gada dalībvalstīm ir jādod iespēja turpināt vienotā platības maksājuma
shēmu (VPM) shēmu, ņemot vērā, ka tā ir vienkārši administrējama, saprotama lauksaimniekiem un nodrošina pamata ienākumu atbalstu.
ieviešami jaunas nozīmes “aktīva lauksaimnieka” nosacījumi, lai pārtrauktu maksājumu piešķiršanu zemes īpašniekiem, kuriem nozīmīgas lauksaimniecības zemes platības kalpo par drošu ieguldījuma veidu, nevis lauksaimnieciskās ražošanas līdzekli. Spēkā esošie aktīva lauksaimnieka nosacījumi no maksājumu saraksta izslēdz lauksaimniekus, kas dažādojuši savu ekonomisko darbību, nevis minētos zemes īpašniekus. Latvijas izpratnē aktīvs lauksaimnieks ir tāda persona, kura veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vienlaikus uzturot zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
jāsaglabā maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (zaļināšanas maksājums), lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Zaļināšanas maksājuma līmenim ir jābūt samērojamam ar zaļināšanas prasību slogu, tādējādi novēršot konkurētspējas samazināšanās risku. Īstenojot ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību, nosakāms, ka prasība neattiecas uz lopkopības nozares saimniecībām, kuras pārstāvētās nozares tirgus situācijas pasliktināšanās rezultātā pārtrauc lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu un izmantošanu ražošanai. Tādējādi tiktu sniegta iespēja veikt saimniecību restrukturizāciju. Jāatzīmē, ka no ražošanas atdalīto maksājumu mērķis ir nodrošināt lauksaimnieku tirgus orientāciju, savukārt ierobežojumi pārvērst ilggadīgos zālājus par aramzemi saimniecības restrukturizācijas gadījumā, nonāk pretrunā ar mērķi un Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistībām.
Jāsaglabā gados jauno lauksaimnieku atbalsts, lai veicinātu jaunu lauksaimnieku iesaistīšanos.
Jāturpina brīvprātīgi saistītais atbalsts, paredzot plašākas iespējas atbalstīt arī citas
19
nozares (t.sk. cūkkopības nozarei), kurās pastāv ražošanas samazināšanas risks. Jāparedz, ka dalībvalstis var pārskatīt lēmumus ik gadu, atļaujot mainīt sektoriem novirzītās atbalsta summas un atbalsta likmes.
Ir saglabājama arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēma, kā vienkāršota shēma nelielu saimniecību atbalstam un lauku dzīvotspējas uzturēšanai.
2. Vienotā TKORisku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentiŅemot vērā globalizācijas, kā arī KLP reformu rezultātā radušās nepārtrauktās tirgus svārstības un no tām izrietošā lauksaimniecības sektora ietekmējamību, ir jāparedz efektīvi ilgtermiņa risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumenti.
Latvija uzskata, ka līdzšinējais drošības tīkla pasākumu kopums: Nav pietiekami efektīvs un nesniedz pietiekamu atbalstu ilgstošas cenu lejupslīdes un
tirgus nestabilitātes periodos. Nesniedz pietiekamu drošību lauksaimniekiem, jo šo pasākumu tiešā labuma guvēji ir
gala produkcijas ražotāji, nevis lauksaimnieki, jo īpaši piena nozarē.
Latvija uzskata, ka ir jāizvērtē iespēja: Pārskatīt drošības tīkla atbalsta līmeni, jo īpaši attiecībā uz valsts intervences cenu, to
pielāgojot ražošanas izmaksu vispārīgai pieauguma tendencei. Izstrādāt jaunus un/vai uzlabot esošos lauksaimniekiem pieejamos finanšu un riska
pārvaldības instrumentus arī ārpus lauku attīstības ietvara, lai mazinātu tirgus satricinājumu radīto cenu svārstību ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem. Īpaši nozīmīgi šie instrumenti ir piena un gaļas nozarēs.
Skolu programmasŅemot vērā, ka līdz 2020. gadam visticamāk būs sākusi darboties jaunā apvienotā skolu shēmu programma, būtu jāveic sākotnējais tās darbības izvērtējums, jo īpaši attiecībā uz to, kā pieņemtie finansējuma sadales un pārdales kritēriji dalībvalstīm ļauj panākt programmu labāku efektivitāti un rezultatīvos rādītājus, salīdzinājumā ar pašreizējām atsevišķajām programmām (skolas piena un skolas augļa programmas).
Tirdzniecības standartiLatvija uzskata, ka ir jāpārskata tirdzniecības standartu, dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas prasības, lai vienkāršotu esošo tiesisko regulējumu un samazinātu administratīvo slogu ražotājiem. Tirdzniecības standartu jomā nepieciešams veikt gan esošo standartu konsolidāciju, gan to prasību vienkāršošanu.
Pārtikas produktu veicināšanaLatvija uzskata, ka ļoti svarīgi ir saglabāt tirgus veicināšanas pasākumus, lai sasniegtu jaunās KLP mērķus laika posmam pēc 2020. gada. Lauksaimniecības un pārtikas produktu veicināšana ir ļoti svarīgs instruments, lai veicinātu Eiropas produktu vērtības nostiprināšanos iekšējā tirgū, kā arī uzlabotu Eiropas produktu pozīcijas ārējos tirgos, t.sk. jaunu tirgu apguvei. Īpaši svarīgi būtu palielināt veicināšanas programmu budžetu ES produkcijas noieta sekmēšanai, jo īpaši trešo valstu tirgos
3. Lauku attīstībaLauku attīstības politika ir neatņemama KLP pēc 2020. gada sastāvdaļa. Jāsaglabā atsevišķs pīlārs lauku attīstībai, kura ietvaros dalībvalstij ir iespēja mērķtiecīgi ieviest pasākumus
20
atbilstoši tās specifiskām vajadzībām.Finansējuma sadalē starp dalībvalstīm jānodrošina caurspīdīgums un tai jābalstās uz publiski pieejamiem un salīdzināmiem kritērijiem, finansējumu pīlāra ietvaros paredzot 2007.-2013. plānošanas perioda līmenī. Turklāt, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā tiek samazināts KLP budžets, tad finansējums lauku attīstībai samazināms proporcionāli kopējā KLP budžeta samazinājumam.
Latvija uzskata, ka nākamā plānošanas perioda lauku attīstībai jākoncentrējas uz galvenajām lauku attīstības prioritātēm, atbalstot: Lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanos - saimniecību efektivitāte vēl
joprojām ir viena no zemākajām ES – gan lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtībā uz nodarbināto (par 67% zemāka nekā vidēji ES), gan bruto pievienotajā vērtībā uz nodarbināto uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tādēļ lauku saimniecībās joprojām ir nepieciešamas investīcijas mūsdienīgās tehnoloģijās un ražošanas būvēs, lauksaimniecībā jāturpina kapitālieguldījumi ražošanas modernizācijā; it sevišķi maza un vidēja lieluma saimniecībām, jāsniedz atbalsts kooperācijai un jāveicina zināšanu pārnese.
Ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu - lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu un novērstu augsnes, ūdens piesārņojuma riskus un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža un lauksaimniecības zemēs.
Meža zemju apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanu - veicinot tādu meža apsaimniekošanu, kas mazina klimata pārmaiņas un to radītās sekas.
Veicinot resursu efektīvu izmantošanu un klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes un mežsaimniecības nozarēs, turpinot resursu efektīvu izmantošanu.
Sekmējot vietējo attīstību lauku apvidos - atbalstot gan mazās lauku saimniecības, gan lauksaimniecībai alternatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un izveidošanai, gan veicinot pakalpojumu pieejamību, sasniedzamību un kvalitāti. Papildus nākotnē jāveicina atbalsta iespējas sabalansētā apjomā gan no II pīlāra, gan citiem ES atbalsta instrumentiem lauku teritoriju vietējai attīstībai, lai tās varētu sekmēt vietējo ekonomiku atbilstoši vietējām attīstības stratēģijām. Vienlaikus jānodrošina atbalsta iespējas Eiropas Stratēģisko investīciju fondu ietvaros pilsētu un lauku mijiedarbības veicināšanai, īstenojot sadarbības projektus kopīgu problēmjautājumu (t.sk. pakalpojumi, mobilitāte, infrastruktūra) risināšanai.
Latvija norāda, ka īpaši svarīga ir subsidiaritātes principa stiprināšana lauku attīstības programmu īstenošanā. Ir jāpārskata ieviešanas nosacījumi, kas neskatoties uz iepriekšējās reformas vienkāršošanas centieniem, ir kļuvuši komplicētāki un sarežģītāki gan lauksaimniekiem, gan iestādēm, tādi kā programmas detalizētības līmenis vai lauku attīstības prioritārie virzieni.
Ievērojot to, ka riski lauksaimnieciskai darbībai kļūs arvien vairāk, Latvija uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā būtiska nozīme ir lauku saimniecību riska novēršanas un pārvaldības atbalsta instrumentiem, tādiem kā ienākumu stabilizācijas instruments, tomēr nepieciešams pārskatīt atbalsta nosacījumus, lai tā izmantošana kļūtu atbalsta pretendentiem saistoša.
Latvija uzsver, ka nepieciešams turpināt attīstīt jaunas pieejas esošo resursu ilgtspējīgā izmantošanā, tāpēc nākamajā periodā lauku attīstības ietvaros ir nozīmīgi paredzēt
21
pasākumus zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstībai. Nepieciešams pilnveidot atjaunojamo bioloģisko resursu – zemes un jūras, pārtikas, lopbarības un nepārtikas produktu izmantošanu un barības vielu pārstrādes ciklus, kā arī nepieciešams turpināt pasākumus, kas veicinātu pāreju no fosilo produktu izmantošanas uz bioresursos balstītu produktu izmantošanu – ražojot inovatīvus produktus no bioresursu pārstrādes procesu atlikumvielām un atkritumiem, kā arī enerģijas ražošanā. Lai atraisītu potenciālu bioekonomikā vienlaikus jāturpina pētniecība - jaunu tehnoloģiju un inovatīvu pieeju ieviešanai.
Latvija uzskata, ka KLP pēc 2020.gada ir jāsaglabā atbalsts teritorijām, kurās ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, paredzot īpašu lauksaimnieciskās ražošanas atbalstu to valstu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri ir atkarīgi no salīdzinoši sliktākiem agroklimatiskajiem apstākļiem (zemes auglība, veģetācijas perioda garums, nokrišņu daudzums un regularitāte), kurus nav iespējams mainīt un kuri tieši ietekmē konkrētās platības ražību. Šobrīd atbilstoši klimata kritērijam par teritoriju ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem noteikta teritorija 2 220 tūkst. hektāru jeb 93% apjomā no kopējās lauksaimniecības zemes Latvijā, līdz ar to atbalsts šī pasākuma ietvaros vērtējams kā nozīmīgs atbalsts lauksaimniekiem lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai teritorijās ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem.
4. Horizontālā regulaLatvija uzskata, ka ir jāsaglabā esošais KLP administrēšanas princips, to vienkāršojot, īpaši ES atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības mehānismu. Nepieciešams: Izvērtēt administrējošo iestāžu funkcijas, to pienākumus, lai iestādes var efektīvi pildīt
savas funkcijas, kā arī netiktu uzlikti jauni pienākumi un administratīvais slogs. Jādod dalībvalstīm lielāka elastība ES fondu administrēšanā.
Vienkāršot un pilnveidot kontroles sistēmu, padarot to elastīgāku (vienai kontroles institūcijai nebūtu jāpārbauda citas kontroles institūcijas darba rezultāti), izvērtējot iespēju harmonizēt Revīzijas Palātas un Komisijas auditus.
Pilnveidot ārējo auditu pārbaudes, nodrošinot to caurspīdīgumu, samērīgu finanšu korekciju aprēķināšanu dalībvalstīm par novērotajām nepilnībām, atbilstoši fondiem radītajam riskiem un nelielām atbalsta summām, samazinot pārbaužu apjomus.
Paātrināt atbilstīguma noskaidrošanas procedūru un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, veikt ātrāku dokumentu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu no Komisijas puses.
Vienkāršot sankciju sistēmu, lai nodrošinātu vienkāršāku sankciju aprēķinu administrējošām iestādēm un sankciju aprēķina caurspīdīgumu un sapratni par uzrēķiniem lauksaimniekiem.
Pārskatīt pārbaužu skaitu pie atbalsta saņēmējiem, kas jāveic gan maksājumu aģentūrai, gan Sertifikācijas struktūrai, lai tiktu vienkāršota projektu administrēšana, un netiktu uzlikt slogs gan iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem.
Pārskatīt un izvērtēt krīzes rezerves instrumenta lietderību, kā ietvaros atbalsta saņēmējiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) ietvaros tiek piemēroti samazinājumi - finanšu disciplīna. Ja krīzes rezerves instrumentam novirzītais finansējums netiek apgūts, nākamajā gadā ieturējums tiek atmaksāts atpakaļ atbalsta saņēmējiem. Šāds mehānisms uzliek administratīvo slogu maksājumu aģentūrām. Komisijai būtu jāspēj efektīvi reaģēt krīzes situācijās izmantojot budžeta rezerves, nevis uz lauksaimniekiem veikto atbalsta samazinājuma rēķina.
Precizēt savstarpējās atbilstības prasības, nodrošinot vienkāršas, lauksaimniekiem saprotamas un izpildāmas prasības, kā arī vienāda līmeņa ieviešanu visās dalībvalstīs.
22
IV Latvijai būtiskie izaicinājumi nākotnēRažotāju pozīciju stiprināšana pārtikas ķēdēŅemot vērā, ka mazie pārtikas ražotāji ir visneaizsargātākie pārtikas aprites ķēdes dalībnieki, ir īpaši nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp visiem piegādes ķēdes dalībniekiem un paaugstināt to konkurētspēju, kā arī palielināt un stiprināt lauksaimnieka vājo pozīciju pārtikas ķēdēs. Savstarpējās sadarbības, kopdarbības un kooperācijas veicināšana ir nozīmīga, lai nodrošinātu patērētājus ar vietējo ražotāju produkciju, tai skaitā veicinot vietējā tirgū saražotās produkcijas ražotāju iesaistīšanos iepirkuma procedūrās.
Šī mērķa sasniegšanai Latvija uzskata, ka ir ļoti būtiski turpināt darbu pie kooperācijas veicināšanas jautājumiem ES līmenī. Ir jāturpina atbalstīt jaunu kooperatīvu veidošanos, jāveicina mazo pārtikas ražotāju iesaisti jau esošos kooperatīvos, vienlaikus stiprinot to darbību: ES līmenī jāparedz atbalsts kooperācijai (t.sk bioloģiskas lauksaimniecības), kas ietvertu
visus kooperācijas posmus no primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanas līdz biedru saražotās produkcijas apvienošanai, pārstrādei un laišanai tirgū, paredzot atbalstu arī kooperatīvu mazumtirdzniecības veikalu izveidošanai. Vertikālās kooperācijas veicināšana ļautu ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī palielināt kooperatīvu apgrozījumu un peļņu.
Ir jāmeklē jauni risinājumi un atbalsta veidi starpvalstu sadarbības iespējām, veidojot starpnacionālo kooperāciju.
Ir jāstiprina pārtikas ražotāju organizācijas, kas veicinātu sadarbību starp pārtikas aprites ķēdes dalībniekiem, paaugstinātu ražošanas efektivitāti un konkurētspēju, ieviestu inovatīvas ražošanas metodes.
Pētniecība un inovācijas lauksaimniecībāPētniecībai un inovācijām ir būtiska nozīme lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares konkurētspējas veicināšanā.Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas investīcijas pētniecībā, kā rezultātā tiktu izstrādāti un ražoti jauni un inovatīvi produkti, veicinot patērētāju interesi, nodrošinot konkurētspējīgas cenas, kā arī meklēti risinājumi pārtikas nodrošinājuma jautājumā un radītu tehnoloģijas, kas mazinātu pārtikas atkritumu veidošanos. Ļoti būtiska loma inovācijām ir vides un klimata mērķu sasniegšanā un to ieviešanā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, jo īpaši pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvija uzskata, ka arī KLP pēc 2020 būtu jāparedz atbalsts inovāciju ieviešanai, jo īpaši lauku attīstības politikas ietvaros.Īpašas Latvijas Republikas intereses
4. Citu ES dalībvalstu viedokļi
5. ES institūciju viedokļi
6. SaskaņošanaSaskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju.Atšķirīgie viedokļi-
7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju
23
Plānota 3.03.2017.8. Konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldību un sociālo partneru
organizācijāmSaskaņots ar Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi, Latvijas Pašvaldību savienību
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
