Dziesma savus svtkus svin – korim “Latgale” 55!
Daugavpils novada Kultras centra “Vrpa” jauktais koris Latgale šogad svin savu 55 gadu jubileju. Koris ap- vieno gan t esošos, gan kdreizjos dziedtjus, kuri kaut mirklti ir bijuši t sastv kopš kora dibinšanas 1964. gada 8. februr. Kad vairkos Repub- likas rajonos tika nodibinti skolotju kori, savu dziesmu ceu ska ar koris “Latgale”, kas tolaik apvienoja rajona mzikas skolotjus.
Koris sav pastvšanas laik ir piedaljies visos Dziesmu svtkos, Lat- gales novada Dziesmu svtkos, k ar Ziemeu un Baltijas valstu Dziesmu svtkos Zviedrij, Norvij un Lie- tuv. Skangi prstvjis Daugavpils novadu Igaunij, Baltkrievij, Krievij, Armnij, Bulgrij, Slovkij, Ukrai- n, Polij un Vcij.
Pirmie kora dirienti bija Marjans Margevis, Gatis Ozoliš, Skaidrte rliha. 22 gadu garum kora diriente bija Visprjo latviešu Dziesmu svtku goda virsdiriente Terze Broka, bet 2001. gad par kora dirienti kuva vias audzkne Anita Zarne, kas kori vada vl joprojm.
Anita atzst, ka koris – tie nav tikai minjumi un koncerti, t ir vesela dzve – ar saviem sapiem, panku- miem, kritumiem un jaunm iecerm.
Kora “Latgale” mksliniecisk vad- tja Anita Zarne: “vieta, kur visza- kie brzi, vieta, kur visdzidrkie ezeri, vieta, kur dzvo visgodgkie, visstr- dgkie, vissirsngkie cilvki. Tda ir mana Latgale, kur es dzvoju, tds ir msu Daugavpils novads, kur nu jau 55 gadus mjvietu ir radis koris “Lat- gale”. Tda ir msu m “Vrpa”, šis koris un š kora dziedtji – visgodg- kie, vissirsngkie, vispatieskie cilv- ki, ar kuriem esmu sastapusies sav dzv”.
Aizrautba un dziedšanas prieks pavada katru koristu, savukrt katra dziesma skan pašs sirds nots. Dzie- dt kor ir gandarjums un laime. To apliecina ar paši dziedtji. Dziedot kor “Latgale”, top skaidrs, ka vecums neuzliek nekdas robeas. Kori veido etras dziedošs paaudzes vecuma dia- pazon no 15 ldz pat 85 gadiem. Ar paši koristi ir tik dadi!
Kora “Latgale” dalbnieki Jnis Sni- eris un Vladislavs Okuevs kor dzied jau otro gadu desmitu. Jnis jokojoties atzst, ka, dziedot kor, var ilgk sa- glabt veselo saprtu, k ar dziesma auj gargi atpsties un distancties no ikdienas problmm. Vladislavs savu- laik ir gjis mzikas skol, un, lai ar mzika nav kuvusi par via profesiju,
tieši dziedot, viš paturpina savu ceu mzik. Abi dziedtji atzst, ka grti izteikt vrdos ts emocijas, kas vius piepilda, dziedot kor. Jnis saka, ka tas ir pašs dvseles stvoklis, savukrt Vladislavs papildina, ka dabrd tas ir dvseles kliedziens. Šis kliedziens var raksturot dadas sajtas – gan prie- ku, gan bdas. Jnis piemetina, ka dziedot, dvselei paliek vieglk.
Koristi ar patkamm emocijm at- minas rzemju braucienus un, pro- tams, Dziesmu svtkus, kas raisa pa- šas sajtas.
Koristm Elgai Kursišai un Ritai Maskanei oti patk nkt uz min- jumiem. Rita atzst, ka kor via satiek cilvkus, kurus ikdienas dzv nemaz neiepaztu. “Kor dzied dadu profesi- ju prstvji, kas nk no dadm pil- stm, novadiem. Ar mana kora bied- rene Elga nk no Daugavpils novada. Kur gan citur es viu btu iepazinu- si!”, t Rita.
Elga atzst, ka uz minjumiem nkt ir oti interesanti. T ir paša atmosfra, kuras iespaid aizmirstas ikdienas rpes un rodas prieks. “Tu dziedi, atslbinies un vienkrši priec- jies. Mksla rada šo pašo pasauli”, t Elga. Rita Maskane ststa, ka dzies- ma pavada viu ar visos svtkos un
saviesgos bros. Savukrt Elga min, ka skaistu sajtu un emociju gammu rada kop dziedšana Dziesmu svt- kos. “Tas ir tik patriotiski un paciljoši! Kad tik daudz cilvku vienojas kopg dziesm un esb”, t Elga.
Abas koristes novl korim vl ilgus, ilgus dzves gadus un, protams, gaida sav pulka vru balsis, kas kor patiesi ir zelta vrtas.
Kora bijušie dziedtji akcent neiz- skaidrojamas kora maijas kltbtni, savukrt “Latgali” dv par savu sirds kori. “Jauktais koris Latgale ir msu koris, kur sirsng atmosfra nemai- ns jau gadu desmitiem. Mums t bija un bs vieta, kur satikt sen nesatiktos, lai kop sadziedtos un pavadtu laiku kop. Ms esam un bsim daia no šs fantastisks dziedošs saimes. Un es zinu, ja kdreiz, kdu dienu dzve mani atveds atpaka uz dzimto pusi, es no- teikti atkal bšu pirmais soprns, bet varbt jau alts, pirmaj rind blakus jau sen zinmm un nu jau ar jaunm sejm”, t bijus koriste Zelma.
Jubilejas koncerta gait kora sniegu- m skanja Dziesmu svtku repertu- ra dziesmas, msdienu komponistu dziesmas, tautasdziesmas un gargs dziesmas.
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S2019. gada 28. februriswww . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2
Kora jubilejas paskuma gait pa- sniegtas vairkas Pateicbas par ra- došu ieguldjumu Daugavpils novada kultras dzv un Visprjo latviešu Dziesmu un deju svtku tradciju uz- turšan virknei koristu - Eleonorai Smirnovai, Ritai Maskanei, Jnim Snierim, Aijai Ruai, Albertam Men- driim, Marutai Kuzminai, Albertnei Juricai, Kristnei Stepanovai, Lolitai Jokstei, Velgai Akmenei, Rutai Sila- pterei, Evijai Mikšto, Elzai Puko, In- grdai Poekoško, Elgai Kursišai, Ritai ilvinskai, Sandim Ulpem.
Latvijas Nacionl kultras centra Atzinbas par ilggadju un radošu ie- guldjumu kolektva darbb, Dzies- mu svtku tradciju saglabšan un attstb pasniegtas kora dziedtjiem - Dainai Paukštei, Vladislavam Okue-
vam, Irnai Ancnei, Lcijai Vaivodei, Zojai Moskaenko, Lilijai Lozdai, Silvi- jai Glorijai Kupikienei, Antonam So- mam, Ldei Vanagai un Olgai Banen- kovai, kurai pasniegts ar Daugavpils novada domes Pateicbas raksts.
Latvijas Nacionl kultras centra Goda raksts par aktvu ldzdalbu kul- tras vrtbu radšan un nozmgu ieguldjumu Dziesmu un deju svtku tradcijas saglabšan un attstb tika pasniegts kora “Latgale” mksli- nieciskajai vadtjai Anitai Zarnei.
Sveicju pulkam pievienojs Kult- ras centra “Vrpa” vokl ansamba “Stage On” vadtja Aiga Krute un bi- jus kora dziedtja Genovefa Barkov- ska. Kltesoša koncert bija kdreiz- j kora diriente Skaidrte rliha, kas sav svtku uzrun atmis atskatjs
uz pirmo kora rzemju braucienu uz Armniju tlaj 1988. gad.
Divi pašie Pateicbas raksti par at- balstu jaukt kora “Latgale” pastv- šan tika pasniegti ncgaliešiem Alber- tam Lozdam un Valentnam Vanagam.
Kora ilggadj vadtja Terze Broka visu mu bijusi kordziesmas mmua Latgal, un visos koncertos, kur uzst- jies vias vadts koris, k simboliska atzšans mlestb Latgalei izskan- jusi latviešu tautas dziesma “Aiz azara bolti brzi” vias vra Staislava Bro- ka apdar. Nu aiz tiem baltajiem br- ziem pakpusies via pati.
Anita Zarne svtku koncerta nosl- gum nolasja Terzes Brokas lgša- nu, ko via vienmr skaitjusi pirms Dziesmu svtkiem un atstjusi mums mantojum: “Ms sav dziesm zemes
smaru nesam. Caur dziesmu skaid- rki un labki ms esam. Ar dziesmu kop pri nedienm ms tiekam, k lgšanu pr Mras zemi vienmr uz svt dziesmu altra to liekam”.
Jubilejas koncerta kulmincij kora izpildjum skanja dziesma “Manai dzimtenei” (J. Petera vrdi, R. Paula mzika). “…Cauri sirdm mums lauz- ts priedes augs, jaun gait ms jauni rti sauks. Tlk mb, dziedot iesim ms, mam gaismas pils kaln gavi- ls”.
Olga Davidova
Kalupes skolai – 160
Februr Kalupes skola svinja savu 160 gadu jubileju. Paskuma sving daa iesaks ar Kalupes skolas karoga ienešanu, uz kura simboliski attlots gudrbas un vieduma simbols – pce.
1859. gad Kalup priesteris Sil- vestrs Beinarovis nodibinja drau- dzes skolu. Skolu paldzja uzturt Arendoles un Kalupes muias grfs Staislavs un grfi ene Marija Plte- re – Zberga. Laik no 1958. ldz 1959. gadam noritja jauns skolas bvniec- ba. 1962. gad jaunuzcelts skolas un pedagoisk kolektva vadbu uzska direktors Jzeps Vucns.
Kalupes pamatskolas absolvents un grmatas “Skola Kalup” autors, asoci- tais profesors un Latgales ptniecbas institta direktors Henrihs Soms sts- ta, ka tieši pirms 160 gadiem Kalup tika likti organizts izgltbas pama- ti: “Pirms 160 gadiem Kalup rads tas, ko ms saucam par organizto izgltbu. Šodienas izpratn tas btu vienkrši projekts. Projekt iesaistts personas bija grfs Staislavs, grfi e- ne Marija un divas skolotjas, viena no tm – Marija Striška. Ttad triju cilvku projekts. Mums jsaprot šs izgltbas tlejošs sekas. Ko nozm gudrs, bagts cilvks? Viš, pirmkrt, ir izgltots. Kur izgltba, tur ar turba. Ms redzam, ka Kalup, skot šo agro mcbu pirms 160 gadiem, pards jaunas biedrbas. Zemnieki iegst izgl- tbu, vii prot labk saimniekot, zem- nieku saimniecbas kst bagtkas, zemnieki maks lielkus nodokus, un
Kalupes pagasts kst par vienu no ba- gtkajiem vis apri”.
Piecdesmito gadu beigas un sešdes- mito skums. Skolni raksta ar tinti, saudz grmatas un burtncas. Ir grt- bas ar aprbu un apaviem, bet liela ir vlšans mcties. Skolas absolvente, novadptniece un arhitekte ertrde Rasnaa atceras, ka sav zi tie bija grti, bet no otras puses – skaisti lai- ki. “J, bija grti, ar autobusu uz skolu ms neveda, ms gjm savm kji- m, jo autobuss k tds nemaz nekur- sja. Elektrbas mjs nebija, lasjm grmatas ar kabatas bateriju. Bet visi bijm cerbu pilni, ka ejam pret kam lielam un skaistam. Msu balts kr- dzias, aproces un manettes spdja - skaistas, baltas, izmazgtas, pieš- tas, msu zils kleitias, - kurai jau- na, kurai no msas, kurai no mammas kleitas pršta. Pusdiens ldzi mel- n maize ar sviestu, viens otrs ma pankku iettu papri. Rakstjm ar koka pildspalvu un spalvu. Klekši lido- ja uz msu burtncm, kur iekrita ar pa asariai. Bet tas bija skaists laiks. Skolotjs Lazdovskis ms mcja sp- lt mandolnas, itras, puikas pta taures. Skolotja Plotka aicinja ms piedalties konkursos. Kop ar skolot- ju Šmauksteli bijm pat Rg uz tele- vziju aizbraukuši. Ms rdja pa visu Kalupi un mans paps gja uz pagastu skatties, jo mjs nebija elektrbas, ldz ar to – ar televizora”, ststa er- trde.
Sešdesmitie gadi iezvanja jaunas at-
mias skolas vstur. Valst tai laik valdja stabila politisk situcija, ticba socilajm idejm, attstjs kolhozi, imens valdja miers un saticba, bet skol – ciea un bijba pret skolotju. Septidesmitie gadi - grts, nabadzgs, bet romantiskm stgm caurvts laiks: skolni biei devs prgjienos, rude- os mirka kolhoza kartupeu un biešu laukos, daudz sportoja un ceoja r- pus Latvijas. Skola bija liela, skolnu daudz. Mcbas notika divs plsms.
Skolas absolvente, skolotja Ilona Strode atminas, ka laiks skol bija rit- misks, optimistisks, savukrt cilvki taj laik – vienkrški savstarpjs attiecbs: “Šim laikam noteikti piestv vrds disciplna, jo, k šodien atceros ts stundas, skolotjus, kuru stunds bija tds klusums, ka varja adatu no- krtam dzirdt. Un ar starpbri bija organizti. Ms, roks sadevušies, stai- gjm pa skolas garajiem gaiteiem un skolotji ms uzraudzja, stvot pie palodzm. Tam laikam nebija rakstu- rgs vrds “tiesbas”, tam laikam bija raksturgs vrds “pienkums”. Un tieši š pašba vismaz manas paaudzes cil- vkiem ir ieaudzinta ldz kaulam”.
Astodesmitie gadi ir nozmgs posms izgltb, kas aptver stagncijas gadu ziedu laiku, prejas perioda ne- aptveramo virzbu pret brvbai. Tas ir pašs laiks, kur visa sabiedrba un ar skolas jaunieši formulja savu attiek- smi.
Atmis par tlo skolas laiku daljs skolas absolvents, latviešu indologs un
literatrzintnieks Viktors Ivbulis: “Es esmu sajsm par to, ko redzu! Tda skolas ka, stadions, tds uzvedums! Es vienkrši jtos k no aizvstures. Es mcjos te 1945., 1946., 1947. gad. Gju uz skolu basm kjm, pa tikko nopautu rudzu lauku, septii kilomet- ri turp un septii atpaka. Un es biju bezgala laimgs, ka man bija, kur iet. Skola bija tds magnts, kas t vilinja mani! Esmu pateicgs skolai, ka turpi- nju visu mu mcties un mcos vl šodien”.
Paskumu ar muziklo pavadjumu, skadarbiem uz dadiem mzikas instrumentiem, dejm un dziesmm skaistinja nkamie absolventi, 9. kla- ses skolnieki.
Skolu jubilej sveica absolventi, eso- šie un bijušie skolotji, blakus pagastu skolu direktori un Daugavpils novada domes vadba. Video sveicien apsvei- cju pulkam pievienojs ilggadjais skolas direktors Jzeps Vucns.
Gremdties atmis absolventi va- rja, apskatot veco laiku fotogrfi jas, savukrt pck – tiks uz deju grdas, lai kop iegrieztu ne vienu vien valsi.
Lai skolas nkamajos dzves gados piepilds absolventu vljums - lai pc iespjas ilgk Latvijas skolu kart ir ierakstts Kalupes pamatskolas vrds.
Olga Davidova
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S www . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2019. gada 28. februris 3
D a u g a v p i l s n o v a d a d o m e s l m u m iD E P U T T U P I E E M Š A N A S L A I K I
Daugavpils novada domes priekšsdtjs Arvds Kucins
04.03. Daugavpils novada dome 10.00-12.00 14.00-18.00
Daugavpils novada domes priekšsdtja 1. vietnieks Aivars Rasevskis 11.03. Kalupes pagasta prvalde 16.00-18.00
18.03. Daugavpils novada dome 10.00-12.00 14.00-18.00
Jnis Belkovskis 04.03. Špou vidusskola 15.00-18.00 25.03. Dubnas pagasta prvalde 15.00-17.00 Andrejs Bruns 04.03. Laucesas pagasta prvalde 15.00-18.00
12.03. Laucesas pagasta sabiedriskais centrs “Laucesa” 09.00-12.00
Jevgeijs Gridasovs 06.03. Sventes pagasta prvalde 17.00-19.00 13.03. Tabores pagasta prvalde 17.00-19.00 27.03. Sventes pagasta prvalde 17.00-19.00 Valrijs Hrapns
Deputta pieemšana mart nenotiks. Viktors Kalns 11.03. Demenes pagasta prvalde 10.00-13.00 25.03. Biernieku pagasta prvalde 10.00-13.00 Jnis Kudiš
04.03. Daugavpils Universitte, Vienbas iela 13, 215. kab. 15.00-17.00
18.03. Daugavpils Universitte, Vienbas iela 13, 215. kab. 15.00-17.00
Juris Livns 13.03. Daugavpils novada dome, 53. kab. 13.00-14.00 20.03. Daugavpils novada dome, 53. kab. 13.00-14.00 28.03. Daugavpils novada dome, 53. kab. 13.00-14.00 Visvaldis Los 07.03. Medumu pagasta prvalde 13.00-15.00 14.03. Medumu pagasta prvalde 13.00-15.00 28.03. Medumu pagasta prvalde 13.00-14.00 Aleksejs Mackevis 05.03. Biernieku pamatskola 15.30-17.30 06.03. Kalknes pagasta prvalde 15.30-17.30 19.03. Biernieku pamatskola 15.30-17.30 20.03. Kalknes pagasta prvalde 15.30-17.30 Guntars Melnis 04.03. Slijas 25, 211. kab., Daugavpils 09.00-12.00 18.03. Slijas 25, 211. kab., Daugavpils 09.00-12.00 Vjaeslavs Moskaenko 05.03. Ambeu pagasta prvalde 09.30-12.00 12.03. Biernieku pagasta prvalde 09.30-12.00 19.03. Salienas pagasta prvalde 09.30-12.00 26.03. Skrudalienas pagasta prvalde 09.30-12.00 Olesja ikitina 04.03. Demenes pagasta prvalde 16.00-18.00 11.03. Naujenes pagasta prvalde 16.00-18.00 25.03. Naujenes pagasta prvalde 16.00-18.00 Aleksandrs Sibircevs 05.03. Sventes vidusskola 16.00-18.00 15.03. Sventes pagasta bibliotka 16.00-17.00 19.03. Sventes vidusskola 16.00-18.00 Ilmrs Skuis 05.03. Ncgales pagasta prvalde 10.00-11.00 19.03. Ncgales pagasta prvalde 10.00-11.00 Regna Tamane 12.03. Salienas pagasta prvalde 13.00-15.00 19.03. Vecsalienas pagasta prvalde 13.00-15.00 26.03. Medumu pagasta prvalde 13.00-15.00
Deputtu pieemšanas laiki var mainties. Ldzu sekojiet aktulajai informcijai mjas lap www.daugavpilsnovads.lv, sada “Novada dome”->”Deputti”
2019. gada 31. janvra sd pieemti 36 lmu- mi: Izdeva saistošos noteikumus “Daugavpils nova-
da pašvaldbas budets 2019. gadam” un “Grozjums Daugavpils novada domes 2010. gada 25. februra saistošajos noteikumos Nr.7 „Par maznodrošintas imenes (personas) statusa noteikšanu Daugavpils novad””. Izdeva noteikumus “Grozjumi Daugavpils no-
vada domes 2014. gada 26. jnija noteikumos Nr.1 „Daugavpils novada pašvaldbas mantas iznomša- nas krtba””. Noteica 2019./2020. mcbu gad atbalstms
augstks izgltbas studiju specialittes un stud- jošo skaitu, kuriem var tikt pieširtas novada paš- valdbas stipendijas: bakalaurs inenierzintns un lauksaimniecbas specilists ar specializciju agro- nomij - diviem topošajiem specilistiem katr spe- cialitt, kuri ir vismaz 1.kursa studenti, un uzdeva Stipendiju pieširšanas komisijai izsludint stipen- diju konkursu 2019./2020.mcbu gadam ar doku- mentu iesniegšanas termiu ldz 01.09.2019. Nolma pieemt SIA “Marine Insurance Servi-
ces” ziedojumu 4000 euro Naujenes brnu namam, kuru jizmanto brnu nama brnu dzves kvalittes uzlabošanai. Atbalstja Izgltbas prvaldes projekta ideju “Re-
Union” (programm “Eiropas solidarittes korpuss”), projekta ideju “Blieam spcgk!” un “Brvs un pr- tgs” (Erasmus+ programm) iesniegšanu atkltaj projektu iesniegumu atlases krt. Apstiprinja Salienas pagasta prvaldes trakto-
ra Belarus 920.3 sniega tršanas pakalpojuma izce- nojumu 15,01 euro par vienu stundu. Norakstja Skrudalienas pagasta prvaldes bez-
cergos debitoru pardus, par kuriem atzta piedzi- as neiespjamba. Nodeva atsavinšanai 5 neapbvtas zemes vie-
nbas Kalupes pagast. Atva atsavint 7 pašvaldbas nekustamos pa-
šumus Biernieku, Naujenes un Sventes pagast. Apstiprinja 2 pašvaldbas nekustamajiem pa-
šumiem Kalupes un Lksnas pagast nosacto cenu un noteica pašumu atsavinšanas veidu - prdošana par brvu. Nolma prdot izsol 4 pašvaldbas nekustamos
pašumus Biernieku un Višu pagast un apstipri- nja izsoles noteikumus. Nolma prdot pašvaldbas nekustamo pašumu
Dubnas pagast. Apstiprinja izsoles rezulttus uz 5 pašvaldbas
nekustamajiem pašumiem Demenes, Kalknes un Sventes pagast. 2019. gada 14. februra sd pieemti 15 l-
mumi: Izdeva saistošos noteikumus “Grozjumi Daugav-
pils novada domes 2018. gada 29. novembra saistoša- jos noteikumos Nr.28” “Nolikums licenctai makše- ršanai Višu ezer, Luknas ezer un Dubnas upes posm Daugavpils novada Višu pagasta teritorij””. Nolma ataut Višu pagasta prvaldei uzskt
darba uzdevuma izstrdi un veikt tirgus cenu izpti vides aizsardzbas paskumu realizcijas uzskša- nai naftas produktu piesrojuma novršanai Višu tehnikuma ciem. Atva Višu pagasta prvaldei iesniegt projektu
„Višu ezera zivju resursu papildinšana” Zivju fon- da atbalsta saemšanai. Ataut Demenes pagasta prvaldei iesniegt pro-
jektu „Daugavpils novada Demenes pagasta Brie- nes ezera zivju resursu papildinšana” un projektu „Daugavpils novada Demenes pagasta eravas un Dervanišu ezera zivju resursu papildinšana” Zivju fonda atbalsta saemšanai. Nolma maint novada pašvaldbas izgltbas ies-
tdes nosaukumu no “Medumu interntpamatskola” uz “Medumu specil pamatskola” un apstiprinja Medumu specils pamatskolas nolikumu. Grozja Daugavpils novada interešu izgltbas
programmu izvrtšanas un valsts budeta mr- dotcijas sadales komisijas, Stipendiju pieširšanas komisijas, novada pašvaldbas ceu fonda komisijas, Uzmju konsultatvs padomes, apbalvošanas ko- misijas un Medbu koordincijas komisijas sastvu. Nolma prdot 4 pašvaldbas nekustamos pašu-
mus Naujenes pagast. Ar domes pieemtajiem lmumiem var iepazties
pašvaldbas mjas lap sada „Publiskie dokumen- ti”.
Maina Medumu interntpamatskolas nosaukumu
Ar 2019. gada 1. augustu stsies spk grozjumi Visprjs izgltbas likuma 51. pant, kas paredz, ka no Izgltbas iestu reistra tiks izslgts inter- ntpamatskolas nosaukums. Sakar ar šiem grozju- miem, Daugavpils novada domes sd deputti nol- ma maint Daugavpils novada pašvaldbas izgltbas iestdes nosaukumu no “Medumu interntpamat- skola” uz “Medumu specil pamatskola”. Ldz ar nosaukuma maiu, jaun redakcij apstiprints ar Medumu specils pamatskolas nolikums. Desmit dienu laik pc nosaukuma apstiprinšanas, Izglt- bas iestu reistr tiks iesniegti nepieciešamie do- kumenti attiecgu grozjumu veikšanai reistrcijai.
Medumu specil pamatskola ir vieng iestde Daugavpils novada teritorij, kas steno specils pamatizgltbas programmu izgltojamiem ar gargs attstbas traucjumiem. Skola nodrošina izgltoja- majiem internta pakalpojumus mcbu gada laik. Šobrd Medumu specilaj pamatskol mcs 82 audzki. Uz skolas bzes darbojas ar struktrvie- nba “Kalkni”, kas atrodas Valsts socils aprpes centra “Latgale” fi lil “Kalkni”, kur izgltba tiek nodrošinta 21 audzknim.
Elza Puko
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S2019. gada 28. februriswww . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v4
Grozti Saistošie noteikumi, paredzot palielint ienkumu lmeni maznodrošint statusa iegšanai
Novada domes sd izskatts jaut- jums un pieemts lmums grozt 2010. gada 25. februra Saistošajos notei- kumos Nr. 7 “Par maznodrošintas imenes personas statusa noteikšanu Daugavpils novad”, balstoties uz Lab- kljbas ministrijas vstuli. Grozjumi paredz palielint ienkumu lmeni, no kura personas un imenes vars pretendt uz maznodrošint statusu. Turpmk imene vai persona tiks at- zta par maznodrošintu, ja ts ien- kumi uz katru imenes locekli pdjo triju mnešu laik neprsniegs 60% no minimls mneša darba algas norm- la darba laika ietvaros, kas ir par 10% vairk iepriekšjo noteikumu redakcij noteikto 50 % viet.
2018. gad miniml mneša darba alga valst ir noteikta 430 eiro. Ja ie- priekš maznodrošintas imenes (per- sonas) statuss bija iegstams, ja ime- nes (personas) vidjie ienkumi (pc ienkuma nodoka nomaksas) uz katru imenes locekli neprsniedz 215 eiro, tad tagad tie bs 258 eiro.
Maznodrošint statuss pašvaldb tiek pielietots dzvoku paldzbas jau- tjumu risinšan, tpat maznodro- šints personas var saemt atbalstu
katru mnesi pirms 100 patrts ki- lovatstundas, k ar sadales sistmas pakalpojumus, obligt iepirkuma un jaudas komponentes apmakst par zemku cenu, pretendt uz juridisks paldzbas sniegšanas un risinšanas veidiem, ka ar tikt atbrvotiem no tie- sas izdevumu samaksas, balstoties uz Civillikuma 43. punkta 3. dau.
“Vrtjot statistikas rdtjus, sal- dzinot ar 2017. gadu, maznodrošinto personu un imeu loks novad turpi- na palielinties. T 2018. gad novad ir 185 imenes, kas atztas par maz- nodrošintm un izmanto š statusa iespjas. Palielinot ienkumu lmeni, maznodrošint statusa noteikšanai ldz 258 eiro, ir iespja paldzt vl lielkam šo personu lokam msu no- vad”, secina Socil dienesta vadtja Anna Jegorova.
Maznodrošints personas vai ime- nes, kuru vidjie ienkumi mnes ne- prsniedz 242 eiro ldzšinjo noteikto 188 eiro viet, no 2019. gada 1. janvra var saemt ar Eiropas Atbalsta fonda atbalstu. Prn gada decembr Minis- tru Kabinets ir apstiprinjis grozju- mus MK noteikumos Nr.727 “Darb- bas programmas “Prtikas un pamata
materils paldzbas sniegšana vis- trcgkajm personm 2014.–2020. gada plnošanas period” stenošanas noteikumi”, kas paplašina ES prtikas un materils paldzbas atbalsta sa- mju loku.
Fonda vistrcgkajm personm atbalstu var saemt visas maznodro- šints personas vai imenes (perso- nas statusu jbt iedruktai specilai atzmei, ka imene (persona) atbilst EAFVP atbalsta saemšanas nosac- jumiem.
Tpat, grozjumi MK noteikumos nosaka iespju turpmk vism piln- gadgajm personm saemt ne tikai Fonda ldzfi nansts prtikas, bet ar higinas un saimniecbas preces, ko ldz šim varja saemt tikai brni ve- cum ldz 18 gadiem. Savukrt ime- nes ar brniem ldz 12 mnešu vecu- mam vars izvlties vienu no Fonda higinas preu pakm, kurs ir auti- bikstes no 5 ldz 9 kilogramiem vai no 7 ldz 18 kilogramiem.
Taj paš laik, vienkršoti Fonda atbalsta komplektu izsniegšanas nosa- cjumi, svtrojot komplektu saemša- nas bieuma ierobeojumu. Paredzts, ka turpmk persona vai imene, attie-
cgs Socil dienesta izsniegts izzi- as derguma termia laik vars sa- emt atsevišus komplektus vai visu prtikas, higinas un saimniecbas preu komplektu skaitu uzreiz, nevis vienu komplektu kalendr mneša laik, k tas bija noteikts iepriekš.
Kas VAR saemt komplektus? Persona vai imene, kas samusi
pašvaldbas Socil dienesta izdotu iz- ziu:
- par atbilstbu trcgas personas sta- tusam,
- kas apliecina, ka persona vai ime- ne ir nonkusi krzes situcij,
- kas apliecina, ka persona vai i- mene atzta par maznodrošintu (ts vidjie ienkumi mnes neprsniedz 242 EUR) – no 01.01.2019. Socil die- nesta atzme par atbilstbu fonda sa- emšanas nosacjumiem.
imenm, kurs ir brni vecum ldz 24 mnešiem, ir iespja papildus sa- emt prtikas un higinas preu kom- plektus maziem brniem.
Olga Davidova
Pieemts novada pašvaldbas budets 2019. gadam
Pašvaldbas budeta iemumi 2019. gadam tiek plnoti 25,1 milj. euro apmr, tas ir 1080 eiro uz vie- nu iedzvotju (iedzvotju skaits uz 01.01.2018. – 23236). Kopjie izdevumi pc funkcionlajm kategorijm tiek plnoti 26,2 milj. euro, kuru fi nans- šanai tiks izmantots naudas ldzeku atlikums gada skum 2,7 milj. euro un aizmumi 2,1 milj. euro. Gada laik jatmaks iepriekš izmantotie aizmumi 2,9 milj. euro. Uz šo br- di plnots 0,8 milj. euro liels naudas ldzeku atlikums uz gada beigm. Pašvaldbas budets ir sagatavots, pa- matojoties uz bzes izdevumu apjomu, k ar emti vr un iekauti budet projekti un paskumi, kas tiek fi nan- sti no Eiropas Savienbas fondiem, no Valsts budeta programmm un citiem ar novada domes lmumu atbalsttiem pašiem mriem. Bzes uzturšanas izdevumu, kuri tiks segti no pašvald- bas ldzekiem, pieaugums pret 2018. gadu sastda 200,8 tkst. eiro, jo tiek paredzta dau izmaksu sadrdzin- šans, piemram skolnu dinšanas,
medmsu un pedagogu atldzbas, degvielas, kurinm cenas pieaugums, maksa citm pašvaldbm par novad deklartajiem brniem, kuri saem iz- gltbas pakalpojumu cit pašvaldb.
Pašvaldbas budeta galvenais ie- mumu avots ir iedzvotju ienkuma nodoklis (IIN), tie ir 30% no plnota- jiem iemumiem un sastda 7,7 milj. euro.
Pašvaldbas iemumu daa ir ar ne- kustam pašuma nodoku iemumi. Par nekustamo pašumu nodokiem, pardu un soda naudu maksjumiem ieplnoti 1,2 milj.eiro, un tie sastda 5 % no pamatbudeta iemumiem.
Dabas resursu nodoklis plnots 675 tkst. eiro apmr, un tie ir 3 % no pa- matbudeta iemumiem. Nenodoku iemumi 224 tkst. eiro apmr, un tas ir 1 % no pamatbudeta iemu- miem. Iemumi no pašvaldbas pašu- ma prdošanas tiek plnoti 182 tkst. eiro apmr.
Maksas pakalpojumi un citi pašu ie- mumi plnoti 1,7 milj. eiro un sast- da 7 % no pamatbudeta iemumiem.
Lielko dau no šiem iemumiem sastda iemumi no budeta iestu sniegtajiem komunlajiem pakalpoju- miem (0,7 miljoni eiro) un iemumi par nomu un ri (0,4 miljoni eiro).
rvalstu fi nanšu paldzba plnota 84,5 tkst. eiro apmr Eiropas Savie- nbas fondu projektiem. Maksjumi no citm pašvaldbm plnoti 337,8 tkst. eiro, ko Daugavpils novads paredz saemt galvenokrt par sniegtajiem izgltbas pakalpojumiem skolniem, kuri veic apmcbu msu novada iz- gltbas iestds, bet deklart dzves vieta ir cit novad.
Maksjumi no valsts budeta sa- stda 54 % no pamatbudeta iemu- miem un 2019. gadam plnoti 13,5 mil- joni eiro apmr. Lielko dau no tiem sastda dotcija no pašvaldbu fi nan- šu izldzinšanas fonda 6,5 milj. eiro, kuru kopš 2016. gada nosaka pc vr- tto iemumu apjoma un izldzinmo vienbu skaita pašvaldb.
Daugavpils novada pašvaldbas bu- deta izdevumi 2019. gadam ieplnoti 26,2 milj. eiro apmr, kuri novirzti pašvaldbas funkciju izpildes nodroši- nšanai, no tiem:
-Socilajai aizsardzbai plnoti l- dzeki 4,7 milj. eiro apmr, veselbai – 0,3 miljoni eiro, kas kop sastda 19 % no pašvaldbas izdevumiem.
-Izgltbas nozarei plnoti 6,6 miljoni eiro, kas sastda 25 % no kopjiem paš- valdbas izdevumiem.
-Kultras un sporta nozar ieplno- ti ldzeki 2,5 miljoni eiro apmr, kas sastda 10 % no kopjiem pašvaldbas izdevumiem.
-Teritorijas un mjoku apsaimnie- košanai plnotais fi nansjums ir 2,5 miljoni eiro un sastda 9 % no kop- jiem pašvaldbas izdevumiem.
-Vides aizsardzb plnoti 0,7 milj.
eiro, kas sastda mazk k 1 % no ko- pjiem pašvaldbas izdevumiem.
-Ekonomiskajai darbbai ieplnots 3,1 miljons eiro, kas sastda 17 % no kopjiem pašvaldbas budeta izdevu- miem. Lielko dau no tiem sastda izdevumi ielu un ceu uzturšanai – 1,0 miljoni eiro. Kopš 2017. gada paš- valdbas autoceu fonda ldzeki tiek atspoguoti pamatbudet un tie 2019. gadam k valsts mrdotcija pieširti 2018.gada lmen, 1 miljona eiro apm- r.
-Visprjiem valdbas dienestiem – izpildvaras uzturšanai kopum pl- noti 4,9 miljoni eiro, kas sastda 19 % no visiem pašvaldbas budeta izdevu- miem. Izdevumi neparedztiem gadju- miem – 100 000 eiro.
Daugavpils novada budeta ilgtermi- a saistbas kop ar bankas noteikta- jiem procentiem sastda 19,6 miljonus eiro, no kuriem 2019. gad jatmaks 1,5 miljoni eiro. Saistbu apjoms pro- centos no pamatbudeta iemumiem bez mrdotcijm sastda 7,25 %.
Uz šo brdi apstiprintais novada 2019. gada budets vrtjams k paš- valdbas funkciju pildšanai nepiecie- šamo uzturšanas izdevumu un da- du uzskto ES atbalsta fondu projektu stenošanai nodrošinošs, kas tlk ne- pieciešams novada ekonomiskajai at- tstbai un iedzvotju dzves kvalittes uzlabojumiem.
Ziojumu par 2019. gada novada pašvaldbas budetu domes sd snie- dza Finanšu prvaldes vadtja Irna Timšne.
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S www . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2019. gada 28. februris 5
Daugavpils novada VPVKAC prn sniegti 1010 pakalpojumi un konsultcijas Valsts un pašvaldbu vienotais klien-
tu apkalpošanas centrs (VPVKAC) Daugavpils novad darbojas no 2015. gada, nodrošinot iedzvotjiem iespju saemt pakalpojumus vienkopus tuvk savai dzvesvietai. Lai saemtu valsts iestu pakalpojumus, Daugavpils novada iedzvotjiem vairs nevajag doties uz katru valsts iestdi atseviši, dau pakalpojumu var saemt Valsts un pašvaldbas vienotaj klientu apkalpošanas centr Skolas iel 17, Špoi, Višu pagast (Višu pagasta prvaldes k).
VPVKAC sniedz pakalpojumus un konsultcijas VID, LAD, LDC, VSAA, UR, VZD, NVA, PMLP un
VDI jautjumos. 2018. gad klien- tu apkalpošanas centr sniegti 1010 pakalpojumi un konsultcijas. Pieprastkie pakalpojumi ir saistti ar Valsts iemumu dienestu – EDS sistm iesniegtas 159 gada ienkumu deklarcijas, iesnieg- tas 34 elektronisks algas nodoku grmatias, 50 personm sagat- avoti pieteikumi Elektronisks deklaršanas sistmas (EDS) lietošanai. Tpat aktvi tikuši izman- toti Lauku atbalsta dienesta pak- alpojumi (316), Lauksaimniecbas datu centra pakalpojumi (50), Valsts socils apdrošinšanas aentras pakalpojumi (elektroniski iesniegtas
124 slimbas lapas), k ar portl lat- vija.lv sniegtas 129 konsultcijas.
Tuvkaj laik VPVKAC klientiem bs iespja izmantot jaunus pakal- pojumus - pieteikties Valsts socils apdrošinšanas aentras (e-asis- tents) pilnvarotajam e-pakalpojumam. Tas bs e-pakalpojums, kuru fi zis- kas personas vrd vars pieteikt vienot klientu apkalpošanas centra darbinieks uz pilnvarojuma pamata, ja fi ziskai personai nav pieejami per- sonas elektronisks identifi kcijas ldzeki. Tpat VPVKAC nodrošina konsultcijas un praktisku paldzbu e- adreses izveidošan un lietošan.
Informcija uzzim un dar-
binieks, kurš paldzs saemt visus iepriekšmintos pakalpojumus ir VPVKAC speciliste Ruta Grustne. Lai saemtu pakalpojumu VPVKAC, ldzi jem personu apliecinošs do- kuments – pase vai identifi kcijas karte. Lai saemtu e - pakalpojumu, nepieciešams autentifi cties ar savu in- ternetbanku, eID karti vai elektronisk paraksta viedkarti.
Vairk informcijas - www.viski.lv/kac/
Noteica atbalstms studiju specialittes stipendiju konkursam Ar nkamaj, 2019./2020. mcbu
gad tiks turpinta jau ldz šim sevi pozitv gaism pierdjus Daugav- pils novada jauno specilistu piesais- tes programma ar pašvaldbas stipen- diju fondu. T tika ieviesta 2016. gad, un paredz, ka ik gadu tiek aptaujti novada uzmji, lai noteiktu priorit- rs profesijas, savukrt stipendijai var pieteikties jebkurš novad deklartais studjošais, kurš uzsk vai turpina studt kd no pašvaldbas atbalst- majm specialittm. Kopš program- mas skuma, stipendijm tds spe- cialitts k veterinrrsts, prtikas un dzrienu tehnoloiju inenieris, agronoms ar specializciju laukkop- b, ciltslietu zootehniis, inenieris bvniecb un rsts pieteikušies 9, no kuriem viens savu dalbu prtrauca, viens tika noraidts, jo pieteics specia- littei, kas nebija noteikta k priorit- r. Programmas stenošanas gait šo gadu laik apgts fi nansjums 17 500 eiro apmr.
Programma pa šo laiku ir novadam nodrošinjusi divus jaunos specialis- tus. Viens no tiem strd Višu pagas- ta AS “Latgales Bekons” par prtikas tehnologu, savukrt otrs – Demenes pagasta zemnieku saimniecb “Mea ceš” par vetrstu.
Izvloties specialittes, tika emts vr ar jauno specilistu piesaistes programmas fi nansilais nodrošin- jums, kas šoreiz nedrkst prsniegt 16 500 eiro, no kuriem 8500 eiro ir esošo saistbu nodrošinšanai un 8000 eiro 4 jauniem stipenditiem. Šobrd pašval- dbas stipendijas saem 4 stipenditi, ko ceram šogad palielint ldz 8. 2019. gad neviens no esošajiem stipendi- tiem neabsolvs programmu.
Lai noteiktu atbalstms studiju specialittes, tika aptaujti 223 no- vada uzmji. No šiem uzmjiem atsaucs septii, kuriem vajadzgi spe- cilisti. Jaunos specialistus nkamaj mcbu gad sav pasprn btu gata- vi emt 7 uzmumi, tomr jatzm, ka stipendits var brvi izvlties uz- mumu, ar kuru slgt vienošanos.
Domes sd deputti piema lmu- mu un noteica sekojošas 2019./2020. mcbu gad atbalstms augstks izgltbas studiju specialittes un stu- djošo skaitu, kuriem var tikt piešir- tas Daugavpils novada pašvaldbas stipendijas.
K pirm augstks izgltbas studi- ju specialitte tika atbalstta Inenier- zintne. Šaj specialitt stipendijai var pieteikties divi topošie specilisti, kuri ir vismaz 1. kursa studenti.
Otr atbalstm specialitte ir Lauk- saimniecbas specilists ar specializ- ciju agronomij. Atbilstoš specialitt stipendijai vars pieteikties divi topo- šie specilisti, kuri identiski pirmajai atbalstmajai specialittei ir vismaz 1. kursa studenti.
Tpat k citus gadus, stipendiju va- rs saemt jebkura kursa studjošie bakalaura un maistra profesionlajs vai akadmiskajs studijs. Ikmne- ša stipendijai konkursa krtb vars saemt studjošais, kura deklart dzvesvieta ir Daugavpils novad vai kurš absolvjis Daugavpils novada vi- dusskolu neatkargi no deklarts dz- vesvietas, un kurš stud attiecgo spe- cialitti un sekmju vidj atzme nav zemka par 6 ballm, k ar pc augst- skolas absolvšanas apemas trs ga- dus nostrdt pie Daugavpils novada uzmja. Ja pretendentiem uz stipen- diju bs viendi sekmju izraksti, prio- ritri tiks atbalstti bez vecku gdbas palikušie brni, jaunieši no trcgm vai daudzbrnu imenm. Pirms sti- pendijas saemšanas studjošais vars slgt divpusjo vienošanos ar uzm- ju, kurš garants, ka tas specilistu gaids un pc absolvšanas nodrošins ar darba vietu. Uzmji drksts sav- starpji kooperties, gadjumos, ja šds
specilists ir vajadzgs vairkiem uz- mjiem.
Stipendijas apmrs bs atkargs no studiju gada – 1. kurs studjošam tiks maksts 150 eiro mnes, 2. un 3. kursa studentam – 200 eiro mnes; 4. kursa un augstko kursu studjošiem, k ar maistra studiju programm studjo- šajam – 250.00 eiro mnes. Studjo- šais, ievrojot Saistošajos noteikumos ietverts prasbas, stipendiju vars sa- emt visu studiju laiku bez prtrauku- ma. Pastvs ar t saucam “Vienrei- zj stipendija” 2000 eiro apmr, kas tiks izmaksta pdjo kursu studen- tiem. Atširb no ikmneša stipendi- jas, šai stipendijai pieteikties var ar topošais specilists no citiem novadiem un izgltbas iestdm.
Saska ar pieemto lmumu tika noteikts uzdot Stipendiju pieširšanas komisijai izsludint Daugavpils nova- da pašvaldbas stipendiju konkursu 2019./2020. mcbu gadam ar doku- mentu iesniegšanas termiu ldz š gada 1. septembrim.
Olga Davidova
Tiks turpinta skolnu vasaras nodarbintbas programma Daugavpils novads Skolnu vasa-
ras nodarbintbas programmu ste- no jau kopš 2013. gada. Šogad t tiks organizta jau 7. gadu pc krtas. Programma šo gadu gait ir pierd- jusi savu dzvotspju un savu popu- laritti spjusi nosargt visus gadus vienldz augst lmen. Lai ar grib- tju pulks, kas vlas iesaistties prog- ramm, ir krietni lielks par pied- vto darba vietu skaitu, prn iespja strdt vasaras period tika sniegta 131 skolnam. paši programm tika atbalstta lauksaimniecba, jo t no- vad ir dominjoš nozare, kuru pr- stv vairkas spcgas saimniecbas.
Primrais programmas mris ir nodarbintbas veicinšana. Vl jop- rojm apmram 24 procenti jauniešu nespj atrast darbu, jo viiem trkst pirms darba pieredzes, savukrt bez ts uzmjiem darbinieki nav paši
vajadzgi. Uzmjam pat ir riskan- ti emt darb tdu jaunieti, kuram nav nekdas pieredzes, kurš piln- b neprzina darba kultru. Ldz ar to, stenojot vasaras nodarbintbas programmu, jauniešiem tiek dota ie- spja strdt dads nozars. Prog- ramma gan nosaka, ka skolnus ne- drkst nodarbint darbos, kas saistti ar paaugstintu risku viu drošbai, veselbai, tikumbai un attstbai.
2018. gad tika novrots, ka jau- nieši mrtiecgi izzin dadas pro- fesijas, papildinot savu pieredzi un, mekljot sev piemrotko, piemram, vienu gadu strd trisma nozar viesu nam, citu gadu – mazumtirdz- niecb. Vasaras darbs skolniem ir skola, t ir viu pirm darba piere- dze. Ar novada zemniekiem un uz- mjiem, kas nodrošina skolniem darbu vasaras period, ir zinma
priekšrocba. Darbu vadtjs ir k skolotjs – mca darba kultru un disciplnu, un oti iespjams kds no šiem jauniešiem ir viu potencilais darbinieks.
Iepriecina tas, ka programmas ie- tvaros ir izdevies izveidot ilgstošu sadarbbu ar uzmjiem, nodrošinot skolniem arvien jaunas darba vie- tas. 2018. gad uzmji radja 152 vakances jauniešiem. Vl 28 vakan- ces tika piedvtas pašvaldbas ies- tds.
Neapšaubmi, skolniem svargs faktors ir iespja nopelnt kabatas naudu. Daudzi no skolniem atzinu- ši, ka nopelnto naudu izlieto kdam sen iecertam pirkumam, daudziem no jauniešiem vasaras darbos nopel- nt nauda lieti noder, gdjot preces jaunajam mcbu gadam.
2018. gad programmas stenoša-
nai no novada pašvaldbas budeta tika atvlti 30 tkstoši eiro, kuri izlietoti algm valst noteikts mini- mls algas apmr, k ar kompen- scijm par neizmantoto atvainju- mu un piemaksm. Savukrt darba devjs sedz socils apdrošinšanas iemaksas. Bez tam nosacjumi pa- redz, ka darba devjs var vl skol- nam piemakst.
No 25. februra ldz 5. aprlim dar- ba devji var pieteikt vakances šs vasaras nodarbintbas programmai, savukrt no 10. apra ldz 9. maijam skolni vars pieteikties uz izsludi- ntajm vakancm. Darbs skolniem tiks piedvts laika posm no 3. jni- ja ldz 30. augustam.
Jzeps Krukovskis Attstbas prvaldes
Komercdarbbas konsultants
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S2019. gada 28. februriswww . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v6
Par Bvniecbas valsts kontroles biroja konstattajiem trkumiem pašvaldbas ks Daugavpils novada domes Komun-
ls nodaas vadtja Olga Sokolovska domes deputtus informja par Bv- niecbas valsts kontroles biroja konsta- ttajiem trkumiem pašvaldbas ks.
2017. un 2018. gad Bvniecbas valsts kontroles birojs (BVK), atbilsto- ši savm funkcijm un pienkumiem, Daugavpils novad veica publisko ku prbaudi. Tika prbaudta ku meh- nisk stiprba un stabilitte, lietošanas drošba un vides pieejamba, uguns- drošba, higinas, veselbas un vides aizsardzbas prasbas, kas iepriekšj apsekošanu, kas ekspluatcijas doku- menti, kas bvdarbu dokumentcija/ patvaga bvniecba. Par konstat- tajiem trkumiem pašvaldbai tika sniegti atzinumi.
Tika prbaudta Ambeu skola (brv laika pavadšanas centrs), Demenes administratv ka Kumbuos, Dau- gavpils novada domes ka, Naujenes kultras centrs, k ar virkne izgltbas iestu ku – Naujenes pirmsskolas iz- gltbas iestde, Naujenes pamatskola, Salienas vidusskola, Medumu pamat- skola, Ncgales pirmsskolas izgltbas iestde, Ncgales pamatskolas ka, Zemgales vidusskola, Silenes pamat- skola, Višu tehnikuma mcbu kor- puss Nr. 2, Medumu interntpamat- skola, Vaboles vidusskola (abas skolas
kas) un Kalupes pamatskola. Atzinumos konstatti dadi tr-
kumi vai nepilnbas. Naujenes pirms- skolas izgltbas iestd “Rtis” konstatti koka konstrukciju mezglu savienojumu trkumi un bojjumi, kas radušies no mitruma un ventilcijas trkuma skolas jumt. Jumta bojti koka statu posmi daji ir nomainti 2018. gad. Naujenes PII veikta papil- dus tehnisk apsekošana un pastta tehnisk dokumentcija jumta atse- višu statu nomaiai un nostiprin- šanai. Šo darbu veikšanai 2019. gada budet ir paredzti 39 500 eiro.
2019. gada budet pieprasti ar fi nanšu ldzeki 16 949 eiro apmr Zemgales vidusskol konstatto seku novršanai.
Jatzm, ka saska ar MK notei- kumiem Nr. 529 “ku bvnoteikumi”, ekspluatcij nodotas publisks kas pašniekiem ir pienkums veikt kas tehnisko apsekošanu ne retk k rei- zi 10 gados. Prn pašvaldba uzskuši izgltbas iestu ku tehnisko apseko- šanu. Apsekotas tika divas Medumu pamatskolas kas, trs Zemgales vi- dusskolas kas, Ncgales PII, Salienas vidusskola un Mcbu korpuss Nr.2 Višu tehnikum ciem. Konstat- ti trkumi, galvenokrt, saistb ar ugunsdrošbas prasbm, zibensaiz-
sardzbu un iekšjiem elektroapgdes tkliem. Šogad pašvaldbas budet iezmti vl 20 000 eiro nkamo sešu skolu tehniskajai apsekošanai un bv- niecbas ieceres dokumentu izstrdei konstatto trkumu novršanai.
Savukrt Bvniecbas valsts kon- troles birojs 2019. gad plno turpint veikt publisko ku prbaudi Daugav- pils novada teritorij, apsekojot Lau- cesas un Randenes pamatskolu, vair- kas pagastu prvaldes kas – Demen, Kalkn, Kalup, Lauces, Ncgal,
Skrudalien, Vecsalien, Medumos, Vabol un Tabor, pašvaldbas izklai- des paskumu publisks kas – Kul- tras centru “Vrpa”, kultras namus Bierniekos, Demen, Dubn, Salie- n, Naujenes kultras centru, Sven- tes Tautas namu, Skrudalienas brv laika centru, k ar Naujenes Socilo pakalpojumu un socils paldzbas centru Vecstropos.
Elza Puko
A/S “Latgales Bekons” iegst tiesbas izmantot preu zmi “Za karotte”
A/S Latgales Bekons ieguvis tiesbas izmantot nacionlo preu zmi “Kva- litatvs produkts”, ikdien dvtu par “Zao karotti”, kas Latvij zinma jau vairk k 10 gadus. Par “Zas karo- ttes” produktiem atzti A/S Latgales Bekons atdzesti cku pusliemei un atdzesta sadalta ckgaa.
Za karotte tiek pieširta produk- tiem, kuri tiek raoti Latvij no viet- jm izejvielm un atbilst paaugstin- tm kvalittes prasbm. Š kvalittes zme atrodama uz aptuveni 650 da- diem Latvij raotiem produktiem. T apliecina, ka produkti atbilst vism NPKS prasbm, kuras ir augstkas nek Eiropas Savienbas un Latvijas Republiks normatvajos aktos noteik- ts. Produkti nesatur MO un sint- tisks krsvielas, k ar regulri tiek prbaudti.
A/S “Latgales Bekons” ir izveidota uz ckkopbas kompleksa “Lukna” bzes, kas tika nodota ekspluatcij 1976. gad. Eiropas Savienbas sertifi cta kautuve un gaas prstrdes cehs no- drošina akciju sabiedrbas «Latgales Bekons» tirdzniecbas vietas un citus Latvijas tirdzniecbas tklus ar augstas kvalittes ckgau un ts izstrdju- miem.
Par spti tam, ka 2017. gada jlij uzmumu smagi skra frikas cku mris, k rezultt ncs likvidt vai- rk nek 6000 cku, uzmuma valdes priekšsdtja Anna Tenisa nepadevs un turpinja aktvi darboties, atkljot jaunu gaas prstrdes cehu un pama- zm atjaunojot gaas lopu audzšanu.
Vaboles vidusskol darbu uzska sporta skolas volejbola treniu grupa
Uz pirmo treniu bija atnkuši 14 jaunko klašu skolni, bet gribtju nodarboties ar volejbolu ir daudz vai- rk. Brni pc trenia juts noguruši, bet apmgi turpint nodarbbas.
oti ceram, ka volejbols iedzvosies Daugavpils novada Sporta skol un Daugavpils novad!
Sporta skolas direktors Jnis Skrinda aicina ar citu pagastu br- nus pieteikties gan volejbola, gan vieglatltikas, boksa un brvs cas treniu grups, kuras darbojas nova- da teritorij. Informciju par tm var atrast Sporta skolas sada Daugav- pils novada mjas lap www.daugav- pilsnovads.lv
Jnis Skrinda Sporta skolas direktors
Februr savu darbbu skusi Vabo- les vidusskolas jaunizveidot volejbo- la grupa. Volejbola grupa tika izvei- dota pc Daugavpils novada Sporta nodaas un Sporta skolas iniciatvas. Pagjuš gada beigs novada domes deputti atbalstja priekšlikumu ldz programmas akreditcijai pieširt ldzekus treneru apmaksai un sku- ma inventra iegdei.
Par nodaas treneri tika uzaicints Daugavpils Universittes Sporta un socilo zinbu programmas students Lauris Keišs, kurš ikdien spl ar Credit24 meistarlg Daugavpils Universittes komand, bet, t k Laurim vl nav pieredzes trenera darb, tad pirmaj laik viam pa- lg brauc ar pieredzjis Daugavpils pilstas sporta spu skolas treneris Andris Adamovis.
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S www . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2019. gada 28. februris 7
P E R S O N B A
Anita Zarne: „Visi man labi bija, ja es pati laba biju” Anita Zarne Daugavpils novada Kultras
centra “Vrpa” jaukto kori “Latgale” vada kopš 2001. gada. Iespju vadt kori via sa- vulaik samusi k dvanu no savas ms skolotjas Terzes Brokas. Anita dzimusi Preiu rajona Vanagos (tagadjais Vrkavas novads), muziklo izgltbu ieguvusi skot- nji Lvnu Brnu mzikas skol, tad Dau- gavpils mzikas vidusskol un Daugavpils Universitt.
-Vai muzikalitte ir jau ielikta špul? Vai dzimt daudzi saistti ar mziku?
A.Z.: Profesionli, neviens. Manai mam- mai ir oti skaista balss, via agrk ir dzie- djusi ansambl, kor. Ttis, mcoties Maltas sovhoztehnikum, ir dziedjis un spljis ptju orestr, lai gan viam nav muzik- ls izgltbas. Pc noststiem zinu, ka manas vecmammas brlis, kurš ir kritis pie Lub- nas ezera, savulaik ir spljis ermoikas. Ar otrs vecmammas brlis, kurš kop ar savu mammu tika izstts uz Sibriju (via ar at- duss Sibrij), prata splt šo instrumentu. Tas viss gan bija pašdarbbas lmen, imen neviens nav profesionls mziis. Es mcjos 3. klas, kad ttis aizveda mani uz mzikas skolu, kur stjoties izpildju latviešu tautas dziesmu „ Maza, maza meitente”. Solfedo skolotja vljs, lai es splju vijoli, bet ttis esot atteicis, ka labk, lai lauku brns sp- l klavieres, nevis g vijoli. T es Lvnos apguvu klavierspli. Jteic, ka šeit tika likti labi pamati manai turpmkajai mzikas iz- gltbai.
Ttim tuvs bija ar akordeons, kura spli viš apguva pc dzirdes. Kop ar viu etrro- cgi spljm klavieres. Vlk notika nelaime, ttim ldz pusei tika nogriezti divi pirksti, un muzicšanai tika pielikts punkts. Atceros, ka kdu dienu ttis pavstja, ka man ir jspl ar akordeons. Laukos tau jprot uzsplt šo instrumentu! Kds kzs Rg viš bija aiz- runjis lietotu Weltmeister akordeonu. Toreiz vl gju pamatskol, kad ms braucm uz R- gu un ttis par bargu naudu to iegdjs. At- braucm mjs un viš man ska skaidrot, k jspl – ar labo roku bija vienkrši, bet ar kreiso, viengais , ko viš mcja pateikt, ka tur , kur ir „bedrte”, ir nots do,. sti nesapro- tu, kd veid, pirksti paši splja! Krietni vlk rads nojausma, k tie basi izkrtoti. Ar tad, kad iestjos mzikas skol, biju ti- kai nedu gjusi sagatavošanas nodarbbs un lga nepazinu vl notis, bet, kad istab ienesa jauns klavieres „Rga”, piegju un ar abm rokm nosplju “Sanciet, sadziediet, sasadancojiet!”. Patiesb, ldzgi man bija ar lasšanu. etru gadu vecum pamu Preiu rajona avzi “eina karogs” un sku teko- ši last, lai gan burti vl netika mcti. Kad mamma prnca no darba, bija nesapratn, kas notiek, jo kaimiu tante pavstjusi, ka es lasu. Mamma iedomjusies, ka esmu samc- ta izlast kdus teikumus, bet, kad roks pa- deva citu avzi, saprata, ka nekas nav mcts - brns vienkrši lasa. Tpc laikam, ir daas lietas, ko nespju izskaidrot, k es to darju.
Msu imen dziedšana ir liel god. Kad 80.gadu beigs tika organizta Latvijas dzie- došo imeu kustba “Spiets”, piedaljmies taj no pirms reizes. Uzstjmies “Spieta” koncertos Preios, Daugavpil, Ludz, Liel- vrd, fi lmjmies televzij Zausal. Dau- dzus no „Spieta” imenm msdiens var sastapt, darbojoties mzikas sfr - Reiniku imene, mani novadnieki Vaivodu-Krklu i- mene un citi. T bija skaista pieredze.
-Tad jau tas bija loisks solis kt par kordirienti?
A.Z.: T vartu likties. To, ka bšu skolo- tja, zinju kopš 4. klases. Cits jautjums – kda. Dilemma bija starp latviešu valodu un matemtiku, jo biju teicamniece daudzos m- cbu priekšmetos. Mzika pat prt nenca. Lai mzika nepaliktu novrt, veck msa ierosinja, ka es vartu mcties par skum- skolas skolotju, jo toreiz Daugavpils Univer-
sitt skumskolas skolotji varja apgt ar mzikas priekšmetu.
Lai es vartu pabeigt mzikas skolu, pc pamatskolas man bija vl viens gads jtur- pina mcties Lvnu 1. vidusskol. Tas bija pašsaprotami, ka ir jabsolv vidusskola un tlk ceš uz augstskolu. Pienca mzikas skolas izlaidums, un mana klasesbiedrene, kura mrtiecgi gatavojs iestties Daugav- pils mzikas vidusskol vijolniekos, ierosin- ja: “Anita, brauc ar mani!”. Es piekritu. Toreiz gan tik vienkrši nebija izemt dokumentus no vidusskolas, ar tti pat braucm uz br- nu komisiju Preios, lai skaidrotu, kpc tiks prtrauktas mcbas. Vecki bija pret manu ieceri. 15 gadu vecs brns no laukiem dosies kaut kur projm! Mamma bija liel izmisu- m, via cerja, ka es neizturšu konkursu. Pc eksmeniem via sagaidja mani no au- tobusa un cergi jautja, ka varbt tomr ne- esmu tikusi. Tiku. T sks mans ceš uz pro- fesionlo mziku. Iestjos kora dirišanas specialitt. Todien, kad atbraucu uz konsul- tciju, Terze Broka bija Rg, nokuvu pie Vandas Drobis - Drobiševskas, pie vias ar etrus gadus apguvu kordirišanu. Paral- li dziedju pie Terzes kor “Rta”. Mzikas skol man teica, ka nevar bt pianists ar tik siem pirkstiem, mzikas vidusskol – ka man rokas par su dirišanai. Tdi k mjie- ni, ka neesmu sts mziis. (Smejas).
Skums Daugavpil bija oti grts. Lauku brns tlu prom no mjm. Pirmo mnesi katru rtu clos ar domu, ka emšu doku- mentus lauk, jo gribu atgriezties pie ve- ckiem. Patiesb, es joprojm esmu tds “mjas brns” – man ir vajadzgs kontakts ar veckiem, nepieciešams vius apciemot, kat- ru rtu uzzvant veckiem - tas ir sava veida rituls. Lzumu prvarju, laiku aizpildot ar mcbm. Uzskatu, ka Daugavpils mzikas vidusskola ir t izgltbas iestde, kur es vis- vairk ieguvu mzikas zi. Mums bija ga- ri vakari muzicjot un dirijot, vlu ncm mjs. Piepildju sevi td veid un nebija laika skumt par mjm. Pc etriem gadiem iestjos Daugavpils Universitt mzikas skolotjos, to pabeidzu, iegstot mzikas skolotja un kora priekšmetu skolotja kva- lifi kciju. Domju, ka mani var apskaust, jo katru gadu es dirišanu apguvu pie cita pa- sniedzja, katrs sniedzis savu pienesumu. To triju pasniedzju vid bija ar Terze Broka. Darju visu, lai tiktu tieši pie vias.
-Ar ko via izcls citu pasniedzju vid?
A.Z.: Grti izskaidrot. Biju sev iegalvojusi, ka man vajag tikt tieši pie vias. Es viu bi- ju daudz vrojusi un mani pie vias burtiski vilka. Viai piemita mtišums, via bija k Latgales mtes simbols. Acs mums un sir- snba. Kopš 1994. gada es turpinju dziedt pie vias kor “Latgale”. Es pie Terzes “pieli- pu”, mums bija oti sirsngas attiecbas. Kad korim bija 40 gadu jubileja, es teicu, ka man ir trs mammas – mana st mamma, Ter- ze k Daugavpils mamma un, no oti seniem kora laikiem, kora mamma ir Lde Vanaga, pie kuras es ar biei ciemojos. Ms ar viu sen kontaktjamies, ar tpc, ka vienu brdi Ncgal vadju folkloras kopu.
-Pirms 18 gadiem Terze Broka kori “Latgale” nodeva Tavs roks. Kas bija grtkais, uzskot šo darbu?
A.Z.: oti labi atceros pirmo minjumu kor, kad kuvu par vadtju. Cilvku nebija daudz, ms gatavojm dziesmu reperturu Dziesmu un deju svtkiem “Rga 800”. Man bija lielas bailes. Lai gan koristi mja ar gal- vu, ka viss ir krtb, cnjos tikai ar vienu domu – pc tda lielcilvka k Terze, atn- kusi kaut kda knisle. Uztraukums bija ar pirmajs kora skats. Atceros, ka sajutu lielu atvieglojumu, kad pc viena paskuma man pirmaj darba gad, diriente Aira Birzia izteics, ka viai simpatiz kora “Latgale” meitene (domjot mani). Man vienmr ir ap-
zia, ka tas ir Terzes koris un mani saldzi- na, kas ir saprotams. Visu laiku domju, ka nedrkstu viu pievilt.
Pirmos septius gadus “Latgal” es biju vienkrši koriste. Spilgt atmi kora kolek- tva pirmais lidojums uz Linepingu Zvied- rij. Katrs dzvojm sav istabi, nesapra- tm, k dens krnus atgriezt. (Smejas). Ms iesdinja divstvu autobus, aizveda pusdiens, kur pasniedza lielu sauttu lasi. Tas bija 90. gadu vidus un mums mutes bija va. Pilngs kultršoks. Tad jau bija pirms krsains fotogrfi jas un gribjs bildties pie katra krma un koka. Tagad šiet smiek- lgi, bet toreiz tas bija ekskluzvi.
-Ar ko ir vieglk strdt – brniem, jauniešiem vai pieaugušajiem? Vai pie- ejas atširas?
A.Z.: Katram ir sava specifi ka. Mazkie brni man pamata darba viet mcs 5. kla- s. Vii ir atvrtki, ml pieskriet, apamdt, iedot konfekti. Tpc kora “Latgale” jubilejas koncert uzstjs ar manas skolnieces, jo esmu vim pierusies. Vlks klass ir pusaudu posms, tur jau ir sava specifi ka. Es oti labi jtos ar saviem vidusskolniem, paši ar saviem imnzijas jaukt kora “Dveiuva” dalbniekiem. Ar absolventi, iespju robes, piezvana, uzraksta un apciemo.
Pieaugušie ir visnopietnk lieta. Vii ir ar savu harizmu, gudrbu, patiesb, man pašai ir daudz no viiem jmcs. Ar kor man ir draudzenes, par spti gadu atširbm. Tikai tpc, ka esmu vadtja, nevlos, lai no manis baidtos. Mani fascin vairk pazemba, nevis lepnba.
-Tava “lab roka” kor ir kormeistere Olga Banenkova.
A.Z.: J. Olga uzska dziedtjas gaitas kor toreiz, kad vl bija skolotja Lu pa- matskol. Tad bija mirklis, kad msu virsdi- rients uzrunja vadbu, ka koriem btu v- lams kormeistars, jo ldz šim visu darja viens cilvks. emt cilvku no malas nebija loiski, tpc meklju starp savjiem. T k msu kor ir maz profesionlu mziu, bija tikai di- vas nopietnas kandidatras – Lcija Vaivode un Olga Banenkova. Lcija atteics, jo via labk jtas folkloras anr. Olga piekrita un es par to oti priecjos. Via ir kora labais ga- riš un palgs. Briem via uzemas pat p- rk daudz! Via ir darbaholiis - spj izdart oti daudz, turklt, oti kvalitatvi. Olga man ir liels atspaids.
- Tomr ar Tav dzv ir pazstama folklora, aktvi darbojoties Daugav- pils Latviešu kultras centra folkloras dziesmu un deju kop “Svtra”?
A.Z.: Folklor es iesaistjos pakpeniski. Pirm saskare ar folkloru bija Terzes laik, kad gatavojmies braucienam uz Zviedriju un via bija izdomjusi, ka ir juzdzied ar latviešu tautasdziesmas. No dam koristm via izveidoja sava veida folkloras grupiu. Tad bija ar posms, kad Ncgal vadju fol- kloras kopu. Paralli no 1996. gada uzsku darboties ar “Svtr”. Skum bijm folklo- ras kopa, bet nu esam apvienojušies folkloras dziesmu un deju kop. Koris “Latgale” ir ma- na profesionl imene, savukrt “Svtra” ir draugu kopa. Reizm uz “Svtru” atnk cil- vks no malas, bet viš “nepielp” pie mums, jo esam jau oti cieši saradojušies – mums ir kopgas svinšanas, kopgi prieki, bdas, iz- braucieni. “Svtra” ir apvienojusi vairkas imenes, tostarp, taj jau 14 gadus piedals ar mans vrs Raimonds.
-Vai gadu gait latviešu vlme dziedt kor ir samazinjusies vai varbt palie- linjusies? Jt kaut kdas izmaias?
A.Z.: Ar zilu skaudbu var atcerties tos no- ststus, ka agrk koris brauca uz rzemm pat ar diviem autobusiem. Dzve ir dzve. Saprotam, ka daudzi cilvki aiziet mb, dzimstba ir zema. Ar cilvku trkumu sa- skaras daudzviet. Gribtos cert, ka dzied- šana tomr netiks atstta novrt. Es teiktu,
ka tie cilvki, kas ikdien atrod laiku, lai nktu uz minjumiem, ir varoi, paši to gribtos attiecint uz amatieru koru dzied- tjiem. Vienkršk ir apssties mjs dvn un neko nedart. Ja cilvks to nevlas, viu nav iespjams piespiest.
Vru balsu jautjums ir spgs, to es redzu ar skol. Ne visi puiši pc balss lzuma atsk dziedt. Man k sievietei ir grti likt saprast, k viiem tas btu jdara, vii vienkrši cenšas mani atdarint. Iespjams, ar vrieti pedagogu, zniem btu savdk. Neticu, ka Daugavpils novad vairs nav dziedošu pui- šu. Gribtos, lai kor ir ar kuplk prstvti msu novadnieki, jo lielk daa „Latgales” dziedtju šobrd ir pilstas iedzvotji. Tie, kas brauc no Daugavpils vai Ilkstes nova- da, nekad nav skstjušies, ka jmro ceš. Pirmkrt, ir vlme dziedt un bt lepniem par savu dziesmu, Daugavpils novadu un Latgali. Tpc es mi aicinu dziedošos vrus msu saim.
- Ar novadu Tevi tagad saista ne tikai profesionl darbba, bet nu jau ts vari saukt par savm mjm?
A.Z.: J. Neskatoties uz to, ka mums ir ve- cku mjas, doma par nelielu savas imenes mjiu, kur “pieskarties zemei”, ilga daudzus gadus. Nevljmies iegdties vasarncu, kur kaimiš pie kaimia. T k msu vecki dzvo aiz Lvniem, mekljm mju taj pu- s. Pavisam nejauši atradm mju Lksnas pagasta Mšteu sd. Katru gadu vasarai izvirzm mri, ko jaunu gribtos redzt sa- vs “Kalnamjs”. Šo sešu gadu laik esam uzbvjuši lapeni, tikuši pie nelielas pirtias, ierkojuši kanalizciju un deni mj. Ar Vaboles dvaino lietu meistara Vara Vilcna gdbu uzstdta mjas nordes zme un kru- cifi kss. Protams, mums ir mazdrziš, sil- tumncas, puu dobes. oti daudz darba šeit iegulda mans Raimonds, jo, citjot „Limuzns Ju nakts krs”- „mans Raimonds visu prot, viam zelta rokas!” (Smejas) Š mja ir vieta, kur viš var izpausties, piemram, vie- n no mjas bniu istabm viam ierkots sava veida muzejs. K jebkur mj – darbs un ieceres nebeidzas.
Mums apkrt dzvo oti jauki cilvki, ar mani bijušie skolni. Pavisam netlu atrodas ilggadjs Daugavpils novada domes priekš- sdtjas Jannas Jalinskas, vsturnieka Henriha Soma mjas. paši ma mums ir Kapau imene, kura atsteigsies palg pat nakts melnum. Un tdi cenšamies bt ar ms paši, k tai tautasdziesm- „Visi man labi bija, ja es pati laba biju.”
Ar Anitu Zarni sarunjs Elza Puko
Pilnu interviju lasiet daugavpilsnovads.lv
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S2019. gada 28. februriswww . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v8
Latgales un Vidzemes reionu mkslas skolu Modes skate – konkurss “Priekšmets. Manta. Lieta.”
Špou Mzikas un mkslas skola jau piekto gadu organizja Latgales un Vidzemes reionu mkslas skolu Modes skati – konkursu. Šogad kon- kursa tma bija “Priekšmets. Manta. Lieta”. Konkursa ideja ir pievrst uz- manbu netradicionlajai mkslai, ro- sint brnu iztli un spjas izmantot netradicionlus izejmaterilus, k ar praktiski pielietot savas zinšanas mkslas darbu veidošan. Jpiebilst, ka gadu no gada konkursa dalbnieku mksliniecisk kvalitte, sniegums un radoš izdoma pieaug, kas krietni ap- grtina rijas darbu, nosakot labkos no labkajiem.
Šogad jauno mkslinieku darbus vrtja kompetenta rijas, kuras sa- stv bija mksliniece Sandra Poplavs- ka – Rimicne, aprbu modeltja un mksliniece Baiba Priedte, aprbu dizainere Margarita Stoarova, starp- tautisko projektu koordinatore Gaina Pania (Baltkrievija) un Višu pagasta prvaldes vadtjs Jnis Proms. rija vrtja trpu izpildjuma tehniku, sa- retbas pakpi un darba kvalitti, materilu izvli un pielietojumu, idejas oriinalitti, mksliniecisko sniegumu un prezentciju.
Modes skat tika prstvta Špou Mzikas un mkslas skola, Krslavas Mkslas skola, Jura Soikna Ludzas mkslas skola, Ropau Mzikas un mkslas skola “Redenpois”, Naujenes Mzikas un mkslas skola, Preiu M- zikas un mkslas skola, Aglonas brnu un jauniešu brva laika pavadšanas centrs “Strops”, Ilkstes Mzikas un mkslas skola, Daugavpils Dizaina un mkslas skola “Saules skola”, ekavas Mkslas skola, k ar viesi no Baltkrie- vijas – Šarkavšinas brnu mkslas skola un Vitebskas rajona Janovias vidusskola.
Modes skates vrtšana notika divs vecuma grups – jaunk grupa ldz 12 gadiem un veck grupa no 12 gadiem un vecki. Katrai vecuma grupai tika pieširtas pirms trs vietas. Savu fa- vortu varja noteikt ar skattji, pie- širot Skattju simptiju balvu.
Audzki demonstrja trpus, kuri tika veidoti, izmantojot kartonu, fl o- msterus, vienreizjs lietošanas trau-
nebaidties no publikas un spju sevi pardt,” prliecinta S.Poplavska –Ri- micne.
Paskuma noslgum tika sadalti amatniecbas meistara Valda Grebea veidoto balvu komplekti.
Jaunk grupa (ldz 12 gadiem): I vieta Špou Mzikas un mkslas
skola, kolekcija “T-ra” II vieta Krslavas Mkslas skola, ko- lekcija “Stop time” III vieta Preiu Mzikas un mkslas skola, kolekcija “Tdas lietas” Veck grupa (no 12 gadiem): I vieta Daugavpils Dizaina un mks- las skola “Saules skola”, kolekcija “Gaismas simfonija” II vieta Vitebskas rajona Janovias vidusskola (Baltkrievija), kolekcija “ ” III vieta Špou Mzikas un mkslas skola, kolekcija “Laika spogulis”
Skattju simptijas balva – Špo- u Mzikas un mkslas skolas kolek- cija “T-ra”.
Balva “Pedagogs – mentors” – Jura Soikna Ludzas Mkslas skolas skolotja Iveta Ladusne.
Daugavpils Dizaina un mkslas sko- la “Saules skola” kolekcijas “Gaismas simfonija” autores Jana, Anastasija, Teona un Evelna ststa, ka ideja pie- lietot lampas pieder skolotjai Jeenai Seivanovai. Kolekcija tapa piecus m- nešus, tpc meitenm ir pašs prieks, ka ilgais darbs un ples atmaksjs ar uzvaru.
Gandarjumu par 1. vietu pauda ar Špou Mzikas un mkslas skolas jau- nks dalbnieces. Ar viu kolekcijas “T-ra” idejas enerators bija skolot- ja Anita Karpenko. Kolekcija tapa 3-4 nedu laik. ”Mums nebija uztrau- kums uzstties, bet bija uztraukums, kad ska pasniegt balvas. Baidjmies, ka paliksim bez apbalvojuma,” atzst Maija, kura neslpa patiesu prieku par augsto novrtjumu.
Elza Puko
kus, elektroiekrtas, spuldztes u.t.t. Pc modes skates, kuru pavadja ne-
viltoti skattju aplausi, rija devs ilg apspried. rijas priekšsdtja Sandra Poplavska – Rimicne atzina, ka vrtt un vienoties par uzvartjiem nebija viegli. “Man ir patiess prieks, ka Višos notiek tik vriengs paskums ar lielu dalbnieku skaitu. Goda vrds, vrtt bija oti grti. Katrs ir centies,
ar mrojis ceu no tlm pilstm un pat valstm. Dam kolekcijm bija v- jks tehniskais izpildjums, bet toties oti oriinla ideja. Skolotji ir mala- i, ka pierun audzkus piedalties skat, pašs prieks, ka iesaists ar zni. Piedalšans šds modes skats sniedz jauniešiem mku un drošsird- bu uzstties publikas priekš. Vii ie- mcs uz skatuves bt prliecinošiem,
Konkurs “No baroka ldz rokam” noteica skolu labkos vokli instrumentlos ansambus, instrumentlos kolektvus un popgrupas
Daugavpils novada Kultras centr “Vrpa” norisinjs Latvijas izgltbas iestu konkurss “No baroka ldz ro- kam”. Konkurs piedaljs 16 kolektvi no 12 novada izgltbas iestdm. Lai noskaidrotu, kuri bs labkie un nova- du prstvs Latgales reiona krt, visus ansambus vrtja kompeten- ta rija: Daugavpils novada Kult- ras centra “Vrpa” vokl ansamba “Stage On” vadtja Tatjana Vucne, Naujenes Mzikas un mkslas skolas direktors Ruslans Margevis, k ar Daugavpils Latviešu kultras centrs folkloras un deju kopas “Svtra” dzie- dšanas pasniedzja Vita Vievko.
Jauniešu reperturs konkurs bija dads un katrs izpildja divus ska- darbus.
Rezultt 1. pakpe tika piešir-
ta Špou Mzikas un mkslas skolas vokli instrumentlajam ansamblim “Bulta” (sk. Viktors eonovis), Medu- mu pamatskolas instrumentlajam an- samblim “Con brio” (sk. Nataja Ogur- cova), Silenes pamatskolas popgrupai “Liesmia” (sk. Rozlija Almakajeva) un Naujenes pamatskolas popgrupai “Spurgalias” (sk. Lvija Korokova). Savukrt Augstk pakpe un ardzan ceazme uz Latgales reiona krtu R- zekn pieširta Vaboles vidusskolas folkloras kopai “Kani” (sk. Elga Kur- siša).
Jsaka, ka prsvar skols aktvk darbojas popgrupas, tau pašu popula- ritti konkurs iegst tieši vokli ins- trumentlie ansambi un instrument- lie kolektvi.
Vaboles vidusskolas folkloras kopa
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S www . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2019. gada 28. februris 9
“Kani” tieši šd sastv darbojas trs gadus, tau kopa savu darbbu iesku- si jau daudz agrk. Dalbnieces teic, ka viu pankumu atslga viennozmgi ir prieks un emocijas, ko vias saem pašas un sniedz citiem. Visvairk mei- tenm patk dziedt un izpildt jautros gabalus, piemram, polkas, kuras lab- prtk uzem ar skattji. Folkloras kopas dalbniece Veronika atzst, ka vrtga, kop muzicjot, ir ar pieredze.
“Kani” dalbnieces anete, Linda un Viktorija pavisam nesen ir izvei- dojušas ar pašas savu popgrupu “Ko- mta”. Jatzst, ka meiteu skangs balsis un snieguma maniere neatstja vienaldzgus daudzus skattjus un vrttjus. Meitenes mcs Vaboles vidusskolas 8. klas, kop dzied jau kopš pirmajm klasm un ir vienkrši labas draudzenes. Ideja organizt gru- pu rads jau labu laiku atpaka, kop tieši “Komt” meitenes dzied kopš š mcbu gada. Popgrupas repertur ir dziesmas, kas, pirmkrt patk un uz- run vias pašas. Protams, noteicoša ir ar paskuma tematika un skatt- ji. Meitenes jau iesniegušas savu pie- teikumu Daugavpils novada talantu konkursam “Zibsnis”, k ar plnos ir
skolni droši un ar raksturu splja dadus mzikas instrumentus. “Tas ir apsveicami! Splt instrumentu un dziedt, tas ir ar cits saretbas l- menis”, uzver V. Vievko.
Konkursa 2. pakpes aizceoja pie Medumu pamatskolas popgrupas “Po- dzias” (sk. Nataja Ogurcova), Ran- denes pamatskolas popgrupas (sk. Larisa Saulevia), Lu pamatskolas popgrupas (sk. Zita Nitiša), Vaboles vidusskolas popgrupas “Komtas”, Zemgales vidusskolas jaunks pop- grupas (sk. Jeena Andrejeva), Kalupes pamatskolas 5.-9. klašu ansamba (sk. Viktorija Vanaga), Medumu pamat- skolas popgrupas “Pozitvs” (sk. Nata- ja Ogurcova) un Sventes vidusskolas popgrupas “Presto” (sk. Rozlija Alma- kajeva). Savukrt 4. pakpe pasniegta Biernieku pamatskolas popgrupai (sk. Oksana Klimanska), Kalupes pa- matskolas 1.-4.klašu ansamblim (sk. Viktorija Vanaga) un Salienas vidus- skolas popgrupai “Sunlight” (sk. Oksa- na Klimanska).
Olga Davidova
dalba jauniešu festivl “Artišoks”. rijas uzdevums patiesi nebija no
vieglajiem, to atzina ar dziedšanas pasniedzja Vita Vievko: “Jatzstas, ka man persongi tas bija pirmais tda veida konkurss, kur ir vienldzgi jiz- vrt gan folklora, gan popmzika, gan vokli instrumentlie ansambi. Man skatjum tas ir oti sareti, jo katram ir sava specifi ka, snieguma maniere.
Man persongi tas bija diezgan sare- ti. Kolektvi pusldz ir ldzvrtgi, savu laiku un emocijas šim darbiam bija jvelta”. Vita Vievko tpat akcentja, ka interesanti bija klausties uz vrot instrumentlos ansambus. Piemram, patkams prsteigums rijas prstv- jiem bija Medumu pamatskolas instru- mentlais ansamblis “Con brio”, kur pavisam jauni Medumu pamatskolas
Izgltbas iestu folkloras kopas tiks Berenel
kloras kopa “Maz Rea” Naujenes pamatskol darbojas etrus gadus, un skolotja Zinada Paulia daljs sa- vos novrojumos: “Viiem patk sankt kop, dziedt dziesmas latgaliski un muzict. Latviski un latgaliski labprt dzied ar brni, kas nk no krievvalo-
dgajm imenm. Viiem ir liela vl- šans celt sault latgaliešu tradcijas, trpties latgaliešu tautas trpos”. Ja ieskum folkloras kop darbojs vien seši skolni, tagad to pulks ir izaudzis ldz apaam divdesmitniekam. Kopa labprt brauc koncertt uz citm pil- stm. Skolotja ststa, ka pirms kda laika folkloras kopa piedaljs folkloras kopu sadziedšans paskum, kas notika Krslav, bet pirms tam ciemo- js ar Rg. “Maz Rea” dalbnieki spl akordeonu, ctaru, stabules, si- tamos instrumentus un vijoli. Vairki skolni spli uz šiem instrumentiem apguvuši pašmcbas ce.
Špou vidusskolas folkloras kopai ir senkas tradcijas, t pastv jau 11 ga- dus. Skolotja un kopas vadtja Ma- rija Umbraško ststa, ka taj dzied un muzic 10 skolni, tau vlšans dar- boties kop ir daudz vairk brniem. “Folklora ir diezgan jautra lieta, ms aujam brniem izpausties. Lai darbo- tos taj, nav obligti akadmiski apgt dziedšanas mkslu. Talantgi brni visu paspj un visur grib piedalties”. Skolotja uzskata, ka dziedšana fol- kloras kop mudina skolnus mcties splt dadus mzikas instrumentus. Meitenes mcs splt stabules, k ar apgst vijospli pie vijolnieces Ingas Zeiles.
Folkloras kopu dalbnieki ir dzves- priecgi, atraktvi un radoši. Vii tie- kas, lai kop dziedtu tautasdziesmas, spltu mzikas instrumentus, danco- tu danus, ietu rotas vai vienkrši svintu tautas tradicionlos svtkus. Ikvienas folkloras kopas dzvi bagtina dalba k pašmju koncertos, t ar vie- sošans citos novados un pilsts.
Izgltbas prvaldes interešu izglt- bas metodie Inese Zuicka pau cer- bu, ka izgltbas iestu folkloras kopu vakaršana novad ks par jauku un ilggadju tradciju.
Olga Davidova
Novada izgltbas iestu folkloras kopas pulcjs Raia mj Berenel uz vakaršanu. Folkloras kopu vakar- šanas mris ir dziedšanas prasmju pilnveidošana un dziedtvlmes veici- nšana brnu un jauniešu vid, rosi- not daudzveidgu un vietjs tradcijs sakotu tautasdziesmu repertura apgšanu un pielietošanu msdiens. Vakaršanas galvenais uzdevums ir pilnveidot folkloras kopas dalbnieku individualitti un muzikalitti.
Folkloras kopas darbojas trijs nova- da izgltbas iestds, un ts ir – Nauje- nes pamatskolas folkloras kopa “Maz Rea” (vad. Inga Zeile), Vaboles vi- dusskolas folkloras kopa “Kani” (vad. Elga Kursiša) un Špou vidusskolas folkloras kopa (vad. Marija Umbraško).
Folkloras kopu darbbas pamat ir tautas tradciju izzinšana, apgšana un tlka popularizšana. Kopu dalb- nieki rbjas latviešu tautas trpos un spl kokles, stabules, ctaru, kas labi iederas pavadjuma mzikai, k ar jaunkas cilmes instrumentus – akor- deonus, vijoles un bungas.
Vakaršana iesks ar folkloras kopu sasveicinšanos, kuras laik katra kopa nodziedja vienu dziesmu. Pck tika organizta meistarklase, kuras laik brni dziedja un gja ro- tas. Meistarklasi vadja Daugavpils novada Kultras centra folkloras ko- pas “Dyrbyni” vadtja Anna Briška.
Pagjuš gadsimta pirmaj pus rotaas bija organiska ballšu jeb t saucamo “veerinku” sastvdaa, kad muzikantu atptas bri tika aizpildti, ejot rotas. Šodien bez tm neizpaliek ar neviena tradicionl folkloras kopu tikšans.
Ikviena rotaa tika pavadta ar prie- ku un azartu, ts laik izjusta sadarb- bas burvba un improvizcijas iespjas. Rotanieki vienlaikus dziedja, kust- js, sarunjs un iejuts kd lom.
Naujenes pamatskolas folkloras kopu šogad uz vakaršanu pavadja
skolotja Zinada Paulia, kas atzst, ka folkloras kopa sav darbb izmanto galvenokrt Latgales novada folkloras materilus. Dziesma paldz izzint un izkopt senu tradcijas, savukrt kopas dalbnieki ne tikai dzied, dejo un iet rotas, bet ar aizrautgi muzic. Fol-
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S2019. gada 28. februriswww . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v10
Karjeras izgltbas programm “nu diena” novada dom piedaljs 14 skolni Jau septto gadu pc krtas Daugav-
pils novada dome atbalsta karjeras izgltbas akciju „nu diena”, kas no- risins vis Latvij. nu diena skolu jauniešiem dod iespju pavadt vai- rkas stundas kop ar interesjošas profesijas prstvi un praks iepazt savas nkotnes nodarbes visdadkos aspektus. Darbiniekiem nu diena ir lieliska iespja iedvesmot savus nka- mos kolus mrtiecgai karjerai, k ar iespja paskatties uz savu profesi- ju un ts ikdienu no malas.
Šogad novada domes darbiniekus “noja” 14 skolni. Tie vroja domes specilistu darbu Finanšu un Attst- bas prvald, Informcijas un sabied- risko attiecbu un Audita da, Dzimt- sarakstu, Juridiskaj, Budeta, Sporta un pašuma noda, pašvaldbas aen- tr “TAKA”, k ar Bvvald un So- cilaj dienest. Trs skolni kop ar izvlto profesiju prstvjiem devs izbraukumos.
Kopum Daugavpils novada domes profi ls vortal www.enudiena.lv sa- ma 35 pieteikumus. Dalbai akcij tika apstiprinti tikai atbilstoškie kandi- dti. Prn Daugavpils novada dom “noja” 13 skolni vecum no 14 ldz 18 gadiem.
Viskuplk prstvtas ar šogad bija pilstas skolas, kas liek secint, ka novada skolni izvlas “not” citu paš- valdbu un iestu specilistus, nereti aizbraucot uz attlkajm pilstm un novadiem.
Savs ankets skolni augsti no-
vrtja novada darbinieku veikumu un novada pašvaldbas tlu. Vairki skolni jau tagad skaidri zina, par ko vlsies kt nkotn, savu izvli “nu dien” vien apstiprinot. Daudziem skolniem patika vrot novada domes darbinieku profesijas nianses rpus novada domes telpm, kas vios izrai- sja lielu interesi.
“Domju, ka auditora pienkumos ietilpst tikai prbaudes, bet nu dien uzzinju, ka jprot strdt ar ar liku- miem, jprot komunict ar cilvkiem, k ar jrko konsultcijas,” savos no- vrojumos daljs Ilkstes Raia vi- dusskolas skolniece Eva Evelna Rep- kova, kura noja Audita daas vadtju
Viju Jegorovu. “Bija oti interesanti, uzzinju daudz
jauna par socil darbinieka profesiju. Sazinjos ar oti draudzgu kolektvu un šie cilvki motivja mani. Paldies viiem!”, t anket raksta Daugavpils 3. vidusskolas 12. klases skolniece Di- na Ahmedova, kura noja Socil die- nesta vadtju Annu Jegorovu.
“Nolmu not Finanšu prvaldes vadtju, jo šobrd apgstu izgltbas programmu Banku zinbs un fi nan- ss, tpc vljos iepazt vairk šo pro- fesiju. Bija interesanti pavrot, k tiek risintas dadas ar darbu saisttas problmas. Vltos, lai Daugavpils no- vada dome btu mana pirm prakses
vieta,” apmbas pilna ir Malnavas koledas 3. kursa studente Santa Mu- kne, kura noja Irnu Timšni.
Savukrt Karnai Mainovskai (Dau- gavpils Vienbas pamatskola) un Ja- nai Fedotovai (J.Raia Daugavpils 6. vidusskola) interesantkais bija brau- ciens uz objekta apskati Vaboles pagas- t kop ar Bvvaldes vadtju un nova- da galveno arhitekti Nansiju Tamani.
Savukrt Daugavpils Valsts imnzi- jas 10. klases skolns Mrtiš Konošo- noks noja Sporta nodaas vadtju Gu- nru Kucinu. Mrtiu interes sports, jo pats atzstam lmen nodarbojas ar vieglatltiku. Viaprt, nu diena ir laba iespja, lai iepaztu profesiju un saprastu, vai t ir joma, kas ir tuva un vartu nkotn interest.
Tikmr Sventes vidusskolas 12. klases skolniece Jevgeija Kalinuka “noja” pašvaldbas aentras “TAKA” direktora p.i. Janu Keziku, kop ap- mekljot seminru Preiu novad par konkurences kropošanu trism.
Par piedalšanos nu dien katram skolnam Daugavpils novada domes priekšsdtja 1. vietnieks Aivars Ras- evskis pasniedza Apliecinjuma zmi, kas kalpos gan k attaisnojums stundu kavšanai, gan k novrtjums par da- lbu šaj akcij, ko vlk vars pievie- not savam CV.
Elza Puko Olga Davidova
norisinjs pirm radoš darbnca, kas tika organizta biedrbas “Sadarbbas platforma” un Britu padomes Latvij atbalstt projekta “Latvijas kultras vstnieku akadmija 1” gait. Darb- nc piedaljs Mainovas, Naujenes, Kalknes un Biernieku pagasta ie- dzvotji.
Darbncu vadja pieredzjusi rok- darbniece, vecticbniece, Grebenši- kova gargs skolas pasniedzja no Viniem Jeena Delikatnaja. Jeena ir rokdarbniece ar lielu stu. 10 gadu garum tiek vadtas vasaras nometnes Svtdienas skolas brniem, nododot savas prasmes jaunajai paaudzei.
T ir projekta pirm radoš darbn- ca, kuras laik varja apgt podrušni- ka, estovkas un vts jostas izgatavo- šanas iemaas. Darbncas laik tika paststts un pardts, k izgatavot vecticbniekam tik oti nepieciešamos lgšanu ritula priekšmetus, k ar ap- gt krievu sarafna un vriešu krekla jostu všanas pamatus.
Latvijas vecticbas ptniece, bied- rbas “Moskvinas vecticbnieki” pr- stve, k ar viena no projekta idejas autorm Tatjana Kolosova no Preiiem ststa, ka iecere sadarboties ar Nau- jenes novadptniecbas muzeju rads jau sen, tau ierosme, k to dart, nca apmcbu cikla “Latvijas kultras vstnieku nometne” gait, kas notika pagjuš gada septembr. Tika uzraks- tts projekts, kas tagad veiksmgi tiek ar stenots. Pirms nodarbbas notika Preios, kuru laik tika vktas vecs fotogrfi jas un rokdarbi, no kuriem veidota izstde. Izstde bs ceojoša un sks savu gaitu jau mart. Apra m- nes t bs skatma Višos un maij – Naujen. Savukrt august atgriez- sies uz Moskvinas vecticbnieku drau- dzi.
un Baltkrievij, piemram, estovkas vienmr ir ldzi lgšanu namos un ar mjs. Latvij tdas izmanto vien ga- rdznieki un bazncas kalpotji.
Darbncas vadtja Jeena Delikat- naja atminas ststt, ka agrk vecti- cbnieku imens ššana un izššana bija ierasta lieta. Sievietes audzja li- nus, vrpa vilnu, no lina šuva kreklus, palagus un segas, savukrt no vilnas – darinja vriešu kostmus un mteus.
estovka (no senkrievu valodas – ), kas nozm kpnes, ir lgšanu kreu veids senaj Krievij, pc šelšans ar vecticbniekiem tika aizvietota ar “vervicu”. Prsvar to iz- manto vecticbnieki, tau msdiens t ir populra ar valdošaj pareizticgaj baznc. Atširb no prjm lgšanu krellm, rji atgdina kpnes.
Jeena uzsver, ka estovkas ššana aizem diezgan ilgu laiku un ir darbie- tilpgs process. Divi trijstri simboliz divas liecbas plksnes, ko Dievs deva Mozum Sinaja kaln. etras trijstru puses simboliz etrus evalistus – Mateju, Marku, Lku un Jni. Trijst- ra forma simboliz Svto Trsvienbu. Trijstru iekšpus atrodas 7 bdeki, kas simboliz 7 bazncas sakramentus.
Šobrd Belajakriicas vecticbnikiem ir izplatta tradcija, kad katr “pak- pien” tiek ielikts papra rulltis ar tan uzraksttu lgšanu. Šda tradcija nav sastopama pomoru vecticbniekiem. Pats par sevi estovkas aplis simboliz Dieva vladšanas bezgalbu un nepr- trauktu lgšanu. Trs ieskuma “pak- pieni”, 3 nobeiguma pakpieni un 3 lie- lie pakpieni kop simboliz 9 eeu krtas.
Divas tukšs vietas simboliz zemi un debesis, tpc visa lgšans pc les- tovkas simboliz uzkpšanu no zemes uz debesm. 12 pakpieni simboliz 12 apustuus. 38 pakpieni, kas simboli-
Jeena atzst, ka dieml Latvijas vecticbnieki pazaudja tradciju iz-
št un darint šos senos lgšanu ri- tula priekšmetus, savukrt Krievij
D A U G A V P I L S N O V A D A V S T I S www . d a u g a v p i l s n o v a d s . l v2019. gada 28. februris 11
z 38 nedas, kurs Jaunava Marija mies nsja Kristu. 33 pakpieni, kas simboliz Kristus vecumu. 17 pakpie- ni simboliz 17 praviešus, kuri vstja par Kristus atnkšanu.
Ir sastopami dadi estovku veidi. Vrieši, pc tradcijas, izvlas tos št no miergu krsu toiem, sievietes visbie- k izvlas košu krsu estovkas ar ba- gtu izšuvumu. Visbagtk izrottas ir laulbas estovkas, balt vai sudraba krs. Uz tm dareiz attlo vnogul- ja ornamentu, kas simboliz auglbu.
Meistardarbncas dalbnieki, kuru pulk bija ar vriešu krtas prstv- ji, atzina, ka iemcties kaut ko jaunu vienmr ir interesanti. Jeena no Ma- inovas pagasta ststa, ka viu pus vecticbnieku ir diezgan daudz, darbo- jas ar lgšanu nams. Jeena iesaka ar citiem nesdt mjs, bet atbraukt uz darbncm. Savukrt Svetlana, kuras seni ir dzvojuši Vasargelišos, par
darbncu uzzinjusi no interneta. Viai šiet jauki, ka Naujen šdas darbn- cas tiek organiztas, k ar atzst, ka iemcties un uzzint kaut ko jaunu par vecticbnieku tradcijm ir oti pa- mcoši.
Latvija ir viens no nozmgkajiem vecticbas centriem pasaul. Daugav- pils novad atrodas 12 vecticbnieku lgšanu nami. Šeit atrodas ar senks vecticbnieku draudzes Latvijas teri- torij, piemram, Bondarišos (Mai- novas pagasts) un Voitišos (Skrud- alienas pagasts). Neskatoties uz to, msdiens vecticbnieku vsture un arhitektras mantojums nav pietieko- š mr apzints k vrtga Latvijas un Latgales vstures un kultras man- tojuma sastvdaa. Naujenes pagast atrodas Slutišu vecticbnieku lauku sta. Tas ir viengais šda veida muze- ja objekts Latvij, kas atrodas auten- tisk apdzvot sd, kur apmekltji
var iepazties ar unikliem Latgales vecticbnieku gargs un sadzves kul- tras materiliem.
Prn gada august Daugavpils novada dome piema lmumu par aizmumu Valsts kas projekta “R- teiropas vrtbas” stenošanai, kas pa- redz Naujenes pagasta Slutišu sd renovt lauku stu “Slutiši 2” un tur izveidot vecticbnieku kultras manto- juma centru un radošs darbncas, sa- glabjot novadam tipisko arhitektras pieminekli – vecticbnieku stas celša- nas tradcijas, kam raksturgi akmens pamati un katu apabau gubves bau apstrde.
20. februr interesenti tika aicin- ti piedalties projekta otraj Latgales vecticbnieku tradicionl aprba un vecticbnieku mksto rotalietu izgata- vošanas radošaj darbnc.
Pirm nodarbbas daa tika veltta vecticbnieku ikdienas, svtku un lg-
šanu aprba vsturei 18.- 20. gadsim- t. Nodarbbas gait varja uzzint, k pareizi rbties, ejot uz lgšanu namu, kds apbedšanas trps tika izmantots Latgal. Dalbnieki varja iepazties ar fotoarhvu materiliem. Nodarbbas otraj da tika apgtas lupatu leu un stiliztu leu trpu izgatavošanas prasmes.
Projekta sadarbbas partneri: bied- rba “Sadarbbas platforma”, biedrba “Moskvinas vecticbnieki”, Naujenes Novadptniecbas muzejs, Višu pa- gasta sabiedriskais centrs
Projektu atbalsta: British Council Latvija.
Olga Davidova
Profesionlai pirtniecei un brvdienu mjas “Mea skui” saimniecei Aijai Skuei pirts ir sirdslieta
Pirts ir sena cilvku higinas sa- stvdaa. Par vienu no senkajiem ts veidiem pieemts uzskatt pirti, kas ierkota ar dm, audeklu vai voiloku apvilkt konusveida slietn, kura vid vai nu uz ugunskura novietots katls ar vrošu deni, vai ar zem izrakt bedr tiek nokaitti akmei, kam virs rasina deni. Pirt iešanai Latvij ir senas tra- dcijas - jau 19. gadsimt vid pirts bija katr lauku st. Lai gan msdiens pirts vairk nav vieng vieta, kur maz- gties, jo katram mjs ir siltais dens, pirt iešanas tradcijas ir saglabjušs. Ar msdiens pirts ir kas vairk nek tikai miesas attršana. Pirts ritul, sekojot senu dzves gudrbm, var aiz- mirst ikdienas rpes, atbrvoties no sa- springuma un atjaunot gara spku.
Š gada janvra nogal Rgas pil Latvijas Valsts prezidents un „Za Sertifi kta” patrons Raimonds Vjonis pasniedza vides kvalittes zmi “Zaais sertifi kts” 21 lauku trisma saimniec- bai, tostarp ar Daugavpils novada brv- dienu mjai “ Mea skui”.
Šobrd Latvij saimnieko 81 lauku trisma uzmums, kas samis “Zao sertifi ktu”.
Brvdienu mja “Mea skui” atrodas Daugavpils novada Vaboles pagast pie ainavisk Iknešu ezera. Saimniece kopj bišu dravu un lauku, kur aug latviešu stai raksturgie drzei. Aizgjušajos trs gados ir izveidota jauna atptas vie- ta, atjaunots cea segums, k ar maz- kajiem apmekltjiem nomaints videi un brniem draudzgs inventrs. “Mea skuu” saimniece Aija Skue ir profe- sionla pirtniece, kas šo profesiju iegu-
va 2012. gad, absolvjot Pirts skolu. Aija vairk k 30 gadus ir dzvojusi
Rg un strdjusi ofi sa darbos, tau pck prclusies uz laukiem. Aija at- zst, ka te var sajusties k paradz, jo dabas tuvums stiprina. 2014. gad “Mea skuos” notika akcija “Satiec savu meistaru”, kuras laik vairkas stundas interesenti varja pavadt pro- fesionlas pirtnieces pavadb. 2017. gad tika izcnta galven balva kon- kurs “Labk pirts Daugavpils nova- d”. Lai ar par galveno balvu Aija bija patkami prsteigta, atzst, ka populari- tti un ar savu klientru “Mea skui” ieguva tieši pc dalbas akcij “Satiec savu meistaru”. Aija atminas, ka pirts rallij visas konkursam pieteikts pirtis vrtja nevis rija, bet gan komandas, kurm bija vismaz trs mintes jatro- das katras piekurints pirts karstaj telp. Konkursam tika iekurinta k jaun, t ar meln pirtia. Saimniece uzsver, ka uzvart konkurs paldz- jis pirt valdošais piparmtru aromts. Aija ststa, ka zlšu lietojumam pirt ir sezonls raksturs. Katr no gada- laikiem var izvlties piemrotko slo- tiu. Ja ir ievziedu ziedšanas laiks, tad noteikti pirt bs ievziedu slotias, ja drz zied cerii – var baudt ceriu pirti. Aija bilst, ka seminros ir ststts, ka ievziedi reibina un ar tiem ir jbt uzmangiem. Ir viedoklis, ka apse – ir koks, kas uzsc sev eneriju. Kamr cilvks ir prtuv, apse uzsc visas sli- mbas un vainas. Liepa tieši pretji tiek uzskatta par enerijas donoru. Savu- krt praktisko apsvrumu d, aprkojot lvas, jizvairs no materiliem, kas iz-
dala sveus. Pirts slotm Aija visbiek izvlas ozolu, kas oti labi novada kar- stumu. Ar no praktisk viedoka ozols ir visizturgkais. Brza slotas pavada pašs aromts, tau ts ir nedaudz par mkstu. Pirts slotm tiek izmantota ar liepa, apse un alksnis. Ja