DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE ...du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Vesture_bak_2009_2010.pdfFilosofijas vēsture 4 dif. ieskaite 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas

„VĒSTURE”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009.,

2009./2010. studiju gadu

Programma akreditēta 06.12.2006. – 31.12.2012.

2006./2007. studiju gads – veiktās izmaiņas




2

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE

Vienības iela 13, Daugavpils, LV-5401

tālr. 5424238, fax. 5422611 e-pasts [email protected]

Reģ. Nr. 2741000222

Akadēmiskā bakalaura studiju programma

“Vēsture”

Programmas kods: 43224

Studiju programmas apjoms: 120 kredītpunkti

Studiju programmas īstenošanas ilgums: 3 studiju gadi (pilna laika studijas)

4 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas)

Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas

Prasības uzsākot studijas: Vispārējā vidējā izglītība

Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu bakalaurs vēsturē

Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības 13

Programmas direktores: Dr.hist., asoc.prof. Henriks Soms

Mg.hist., lekt. Ilze Šenberga

Dr.theol., Anita Stašulāne

APSTIPRINĀTS

Daugavpils Universitātes Senāta sēdē

2006. gada 12.jūnija, protokols Nr.7

Senāta priekšsēdētājs:

Dr. phys., profesors V. Paškevičs

3

Saturs

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums ............. 5

2. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. ................................................................................... 5

3. Studiju programmas struktūra un organizācija ......................................................................... 6

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam........................................6

3.2. Studiju programmas struktūra.................................................................................................7

3.3. Studiju ilgums un apjoms.........................................................................................................8

3.4. Imatrikulācija.......................................................................................................... ...............8

3.5. Studentu skaits.........................................................................................................................9

3.6. Akadēmiskais personāls.........................................................................................................10

4. Studiju programmas realizācija ................................................................................................. 11

4.1. Studiju formas........................................................................................................................11

4.2. Zināšanu un prasmju novērtēšana.........................................................................................11

5. Nozare „Vēsture” ......................................................................................................................... 12

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiņas 2007./2008. studiju gadā.............................................12

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība ............................................................15 5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs...................................................................15 5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā...................................................................17

6. Apakšnozare „Kultūras vēsture” ............................................................................................... 18

6.1. Programmas saturs un tā izmaiņas.......................................................................................18

6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība..............................................................21 6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs..................................................................21 6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā..................................................................21

7. Ārējie sakari ................................................................................................................................. 22

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs..........................................................22

7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvijā un Eiropas universitāšu vēstures

programmām.......................................................................................................................23

7.3. Ārvalstu docētāji DU ...........................................................................................................25

7.4. DU studenti ārzemēs.............................................................................................................25

7.5. Ārvalstu studenti DU............................................................................................................25

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums .................................................... 26

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums......................................................................................26

8.2. Studiju programmas izmaksas..............................................................................................26

9. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ............................................................................................. 27

9.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidē ......................................................................27

4

9.2. Darba devēji .........................................................................................................................28

9.3. Programmas turpmākās attīstības plāns un SVID analīze....................................................29

Pielikumi ........................................................................................................................................... 30

1. pielikums. Pilna un nepilna laika studiju plāni.

2. pielikums. Studiju kursu apraksti.

3. pielikums.Akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība 2006./2007.st.g.,

2007./2008.st.g., 2008./2009.st.g., 2009./2010.st.g. (nozare: “Vēsture”).

4. pielikums. Akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība, attīstība2006./2007.st.g.,

2007./2008.st.g., 2008./2009.st.g., 2009./2010.st.g. (nozare:„Kultūras vēsture”) docētāju CV.

5. pielikums. Aizstāvēto bakalaura darbu saraksts.

6. pielikums. Dauavpils Universitātes studentu aptaujas rezultāti.

5

1. Studiju programmas vispārējs raksturojums un sociālā pieprasījuma pamatojums

Vēstures bakalaura studiju programmas realizēšana sekmē vienu no Daugavpils Universitātes

pamatvirzieniem – nodrošināt augstas kvalitātes studijas un mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisku

pētniecību. Programmas realizācija notiek saskaņā ar universitātes Satversmi, Augstskolu likumu, likumu

“Par zinātnisko darbību”, pašas universitātes kārtības noteikumiem un Studiju nolikumu, kurā ir atspoguļoti

studiju pamatprincipi, studiju iespējas un formas, studentu uzņemšana, studiju organizācija, akadēmiskā

grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršana u. tml.

Sociālekonomisko pārmaiņu laikā, meklējot tālākas attīstības ceļus, sabiedrībai ir svarīgi apzināties savu

identitāti, kas nav iespējams bez vēstures un kultūras mantojuma apzināšanas. Arī “Augstākās izglītības,

zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijās līdz 2010. gadam” izvirzīts ieteikums par Letonikas (vēsture,

kultūra, latviešu valoda) programmas attīstīšanu. Tādējādi vēstures un kultūras vēstures izpēte un apguve

visos izglītības līmeņos ir ļoti būtiska.

Latvijas vēsture un kultūras vēsture ir samērā maz izpētīta, arī mūsdienās aktuālo strīdu par Latvijas vēstures

apguvi skolā nevar atrisināt, kamēr nav uzrakstīta jauna veida Latvijas vēsture. To var paveikt tikai augsti

kvalificēti speciālisti. Ņemot vērā, ka vēsture var auglīgi attīstīties kā nacionāla zinātne, šos speciālistus

vislabāk var sagatavot tieši Latvijā. Taču patiesi izprast Latvijas problēmas var tikai pasaules vēstures un

kultūras vēstures kontekstā. Tāpēc gan vēsturnieka un kultūrvēsturnieka sagatavošanā liela nozīme ir arī

izpratnei par pasaules vēsturi, kultūru un mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm.

Daugavpils Universitātei ir liela pieredze vēsturnieku sagatavošanā - DU Vēstures katedra darbojas jau

37 gadus, Latviešu literatūras un kultūras katedra un Krievu literatūras un kultūras katedra gatavo

kultūrvēstures speciālistus kopš 1988./1989. st. g. Šajos gados augstāko izglītību vēsturē ir ieguvuši vairāk

nekā 2000 studentu. Daugavpils Universitātē ir izveidojies kvalificēts mācībspēku kolektīvs, piemērota

materiālā bāze, turklāt ir labas iespējas reģionālās vēstures un kultūras pētīšanai (Daugavpils Zonālais Valsts

arhīvs; Daugavpils Vēstures un novadpētniecības muzejs; Latgales Pētniecības institūta un Latgales

Centrālās bibliotēka). Tādējādi vēstures speciālistu sagatavošana Daugavpils Universitātē ir valstiski

nepieciešama, aktuāla un pamatota.

2006./2007. studiju gads – izmaiņu nav




2. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.

Mērķis

Nodrošināt iespējas studenta personības pilnveidošanai, organizējot un virzot studentu darbu vēstures un

kultūrvēstures zināšanu apguvē faktoloģiskajā un metodoloģiskajā aspektā; palīdzot studentiem izkopt

patstāvīgas domāšanas un zinātniski pētnieciskā darba iemaņas; rosinot studentu interesi par vēsturi un

kultūru; attīstot kritisku, bet konstruktīvu un tolerantu attieksmi pret savu un citu darbu, tieksmi radoši

strādāt vēstures un kultūras vēstures apguvē un izpētē, - tādējādi sagatavojot viņus studijām maģistrantūrā

pilnas akadēmiskās izglītības ieguvei vēstures nozarē.

Uzdevumi:

vēstures un kultūras vēstures pamatfaktu zināšanu sistematizācija un padziļināšana līdz tādam līmenim, lai nākotnē studenti paši spētu tās papildināt, izvērtēt jaunu informāciju, tās atbilstību

zinātnes prasībām;

konsekventa priekšstata veidošana studentiem izvēlētajā specializācijā: - par vēstures zinātnes un vēsturiskās pagātnes attīstības posmiem, kā arī par pagātnes

izzināšanas teorētiskajām problēmām;

- par pasaules un Latvijas kultūras vēstures izpēti atbilstoši mūsdienu vēstures, kultūroloģijas, mākslas zinātnes un kultūras vēstures pētījumu līmenim;

studentu patstāvīgā pētniecības darba iemaņu veidošana;

6

studentu spēju attīstīšana kritiski izvērtēt dažādus uzskatus par vēstures un kultūras vēstures zinātnes problēmām, veidot patstāvīgu viedokli, pamatojoties uz zināšanām un savu pētījumu

rezultātiem, kā arī argumentēti aizstāvēt savu viedokli;

studentu intereses par vēsturi nostiprināšana, paredzot plašas izvēles iespējas attiecībā uz piedāvāto kursu tematiku, paplašinot redzesloku, orientējot studentus uz saiknes un savas vietas izpratni

Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturē un kultūrā;

izpratnes veidošana studentos par nepieciešamību izkopt sevī patriotismu un pilsonisko apziņu, kas būtu savienota ar toleranci un cieņu pret citām tautām, un atzīt vispārcilvēcisko vērtību nozīmi

mūsdienu pasaulē; attīstīt vēlmi vēstures un kultūras vēstures kompetences izmantot latviešu

kultūras un tradīciju saglabāšanā un tālākā kopšanā.





3. Studiju programmas struktūra un organizācija

3.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture” ir veidota saskaņā ar Latvijas Augstskolu likuma

prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības iegūšanai saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru

kabineta 2002. gada 3. janvāra Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu un DU Satversmes

normatīvo aktu prasībām.

Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem Nr. 2

Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu

Salīdzinājuma kritērijs MK noteikumu

prasības

DU akadēmiskā bakalaura

studiju programma „Vēsture”

Bakalaura studiju ilgums 6 līdz 8 semestri 6 semestri pilna laika studijās

8 semestri nepilna laika studijās

Studiju programmas apjoms 120 līdz 160 120 kp

Bakalaura darbs Ne mazāk kā 10 kp 10 kp

Studiju programmas struktūra

obligātā daļa

ierobežotās izvēles daļa

brīvās izvēles daļa

Ne mazāk kā 50 kp

Ne mazāk kā 20 kp

-

52 kp

52 kp

6 kp

DU akadēmiskajā bakalaura programmā „Vēsture” iegūtais bakalaura grāds dod tiesības turpināt

akadēmiskās studijas maģistra studiju programmā tajā pašā vai radniecīgā zinātņu nozarē vai apakšnozarē,

vai arī augstākā līmeņa profesionālajās programmās (saskaņā ar uzņemšanas nosacījumiem konkrētajās

studiju programmās).





7

3.2. Studiju programmas struktūra

Studiju programmu veido trīs daļas: obligātā daļa, ierobežotās izvēles daļa, brīvās izvēles daļa.

A. Obligātā daļa (52 kp)

B. Ierobežotās izvēles daļa (52 kp)

Vēsture Kultūras vēsture

C. Brīvās izvēles daļa (6 kp)

Daugavpils Universitātē 2000. gada 29. jūnijā akreditētā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vēsture”

(akreditācijas lapa nr. 029-186, izsniegta 2001. gada 12.decembrī) jau paredzēja studentiem divu

apakšvirzienu izvēli: vēsturi (sociālās un politiskās vēstures apguvi) un kultūras vēsturi. Šīm abām

apakšprogrammām A daļas kursi ir identiski, jo abi virzieni paredz Humanitāro zinātņu bakalaura grāda

vēsturē ieguvi.

Bakalaura programmas obligātās (A) daļas kursi

Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma

1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture

Viduslaiku vēsture

Jauno laiku vēsture

Jaunāko laiku vēsture

6

6

6

6

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens

3. Reliģiju vēsture No 2009./2010.st.g.

Priekšstatu sistēmas senajās civilizacijās

4 dif. ieskaite

4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite

5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite

6. Avotmācība 4 dif. ieskaite

7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite

8. 2 studiju darbi 2 dif. ieskaite

A daļa kopā: 52

Toties B daļas kursi būtiski atšķiras, jo tie nodrošina studentu specializācijas virzienu. (Apakšprogrammu B

daļu saturu sk. 5.1. un 6.1.) Arī bakalaura darbs (10 kp) tiek izstrādāts attiecīgās specializācijas jomā: vēsturē

vai kultūras vēsturē.

Kad notika pāreja no četrgadīgās bakalaura programmas uz trīsgadīgo, 2004. gadā eksperte Dr. hist. Vija

Daukšte par ļoti pozitīvu šīs programmas iezīmi atzina iespēju izvēlēties divus studiju virzienus. Uzskatām

par lietderīgu vēstures programmā izdalīt divas apakšprogrammas: vēsturi un kultūras vēsturi, jo arī DU

mağistra studijās ir dota iespēja studēt vai nu vēstures vai kultūras vēstures un teorijas programmās. Šāds

akadēmiskā bakalaura studijas programmas modelis ļautu attīstīt programmu tālāk, varbūt pat izstrādājot vēl

citas apakšprogrammas.

Studiju programmas C daļa – brīvās izvēles daļa (6 kp) nodrošina gan vairāku svešvalodu apguvi, gan

plašāku atsevišķu tēmu apguvi.

Bakalaura programmas brīvās izvēles (C) daļas kursi

Nr. p.k. Kursa nosaukums KP Pārbaudes forma

1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite

2. Angļu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite

3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite

4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite

5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite

6. Poļu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite

7. Spāņu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite

8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite

8

9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite

10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite

11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite

12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite

13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite

14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite

15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite

16. Jeruzaleme: reliģijas un kultūras fenomens 2 dif. ieskaite

17. Islāms – reliģija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite

18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite

19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite

20. Latgaliešu rakstu valoda 2 dif. ieskaite

21. No 2009./2010.st.g. Reliģiju vēsture 4 dif. ieskaite




3.3. Studiju ilgums un apjoms

2001. gada 13. decembrī akreditētā studiju programma “Vēsture” (akreditācijas lapa nr. 029-186) noteica

akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanu 4 studiju gados (8 semestri, 160 kp). 2004./2005. studiju gadā ir

ieviestas izmaiņas studiju ilgumā un apjomā, ko noteica vairāki objektīvi faktori. Izmaiņu rezultātā ir

notikusi pāreja uz 3 gadu bakalaura studijām (6 semestri, 120 kp). Studiju programmā veiktās izmaiņas ir

apstiprinātas DU Humanitārās fakultātes Domes sēdē 2004. gada 16. februārī. 2004. gada 19. aprīlī ar

atsevišķu DU HF Domes sēdes lēmumu ir apstiprināts pārejas studiju plāns II studiju gada studentiem, kuri

sākotnēji bija uzņemti 4 studiju gadu programmā.

2004. gada 16. jūnija Ziņojumā par izmaiņām Daugavpils Universitātē akreditētajā bakalaura studiju

programmā ,,Vēsture” (sk. http://www.aiknc.lv/) eksperte V. Daukšte konstatēja, ka, pārejot no 160 kp

apjoma uz 120 kp studiju apjomu, vēstures procesa apguves koncepcija nav tikusi mainīta un saturs kopumā

atbilst zināšanu un prasmju apjomam un kvalitātei, kas nepieciešama akadēmiski izglītotam humanitāro

zinātņu bakalauram vēsturē.





3.4. Imatrikulācija

Lai studētu akadēmiskā bakalaura studiju programmā „Vēsture”, no 2000. gada līdz 2004. gadam bija jākārto

iestājpārbaudījumi (vēsturē - eksāmens, kultūras vēsturē - pārrunas) pēc studiju programmas realizācijā

iesaistīto katedru izstrādātajām programmām.

Kopš 2004. gada pastāv vidējās izglītības diplomu konkurss, kurā ņem vērā centralizēto vidusskolas

eksāmenu (CE) rezultātus latviešu valodā un literatūrā un pirmajā svešvalodā. Papildus punktus piešķir par

CE vēsturē un kultūras vēstures eksāmena atzīmi vidējās izglītības atestātā. Nepilna laika studijās

imatrikulācija notiek pēc vidējās izglītības diplomiem.

Tie, kas gatavojas studēt akadēmiskā bakalaura studiju programmā „Vēsture”, nepieciešamo informāciju par

studijām var gūt DU ikgadējā izdevumā “Humanitārā fakultāte”, kā arī piedaloties DU Humanitārās

fakultātes Informācijas dienās, kad ir iespējams tikties ar programmas vadību un studentiem. Uzņemšanas

noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un internetā:

http://dau.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_12_HF_BAK_vest.pdf

http://www.aiknc.lv/http://dau.lv/dokumenti/st_pr/1_3_2_12_HF_BAK_vest.pdf

9

Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzņemšanas periodā, kā arī pirmajā

nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un mācībspēkiem, studiju programmas mērķiem, uzdevumiem,

saturu, ar programmas struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un

perspektīvu turpmākajos studiju gados.

Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie materiāli, kas palīdz labāk

izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.





3.5. Studentu skaits

Ik gadus programmā tiek uzņemti 30 – 40 studenti. Lai varētu uzsākt studijas akadēmiskā bakalaura

programmā „Vēsture”, pretendentiem ir jāpiedalās konkursā, jo studēt gribētāju skaits vienmēr ir lielāks nekā

budžeta vietu skaits. Studēt par maksu no personīgajiem līdzekļiem izvēlas niecīgs pretendentu skaits.

2006./2007. studiju gadā akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Vēsture” studēja 131 pilna laika

students, 26 nepilna laika studenti (kopā 157).

2007./2008. studiju gadā paredzēts budžeta finansējums 42 bakalaura programmā studējošajiem, no tiem

nozarē „Vēsture” – 25 vietas, apakšnozarē „Kultūras vēsture” – 17 – vietas. Studiju gada sākumā tika

ieskaitīti 29 studenti.

2008./2009. studiju gadā paredzēts budžeta finasējums 27 baklaura programmā studējošajiem no tiem


ieskaitīti 27 studenti.

2009./2010. studiju gadā paredzēts budžeta finasējums 21 baklaura programmā studējošajiem no tiem


ieskaitīti 29 studenti(17 – nozarē „Vēsture”, 12 – nozarē „Kultūras vēsture”).

Lai arī studiju programmas studentu skaits nav liels, ja to salīdzina, piemēram, ar juristu, ekonomistu un

svešvalodu programmu studentu skaitu Daugavpils Universitātē, taču tas nav arī zemākais rādītājs. Stabilais

pretendentu skaits ir saistīts ar stabilo demogrāfisko situāciju 80. gadu pirmajā pusē. Tomēr jāprognozē, ka

studentu skaits varētu samazināties ap 2008. gadu, kad studiju vecumu sasniegs jaunieši, kas dzimuši,

sākoties demogrāfiskajai lejupslīdei.

Studentu skaits programmā

2000/2001 2001/2002 2002/2003 2003/2004 2004/2005 2005/2006 2006/2007

Uzņemti 1. kursā

Pilna laika studijās 40 40 41 40 35 30 34

Nepilna laika studijās 10 12 7 6 10 8 -

Kopā 50 52 48 46 45 38 34

Absolventu skaits

Pilna laika studijās 32 36 16 31 23 41 14

Nepilna laika studijās 19 5 5 6 12 6 5

Kopā 51 41 21 37 35 47 19

2007/2008 2008/2009 2009/2010

Uzņemti 1. kursā

Pilna laika studijās 29 27 29

Nepilna laika studijās - - -

Kopā 29 27 29

Absolventu skaits

Pilna laika studijās 10 14 13

Nepilna laika studijās 6 7 1

Kopā 16 21 14

10

Tabulas dati liecina, ka studiju programmu 2008. gadā absolvējuši 30 % no visiem pirmajā kursā

uzņemtajiem studentiem, savukārt, 2009.gadā - 71 %. Studiju programmu 2010.gadā absolvējuši 30 % no

pirmajā kursā uzņemtajiem studentiem 41%. Tam, ka studijas beidz tikai daļa studentu, ir kompleksi cēloņi,

kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai

varētu sevi nodrošināt, tāpēc daļa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darbu pienākumiem,

atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās arī kultūras un izglītības darbinieku zemā atalgojuma un

vēsturnieka prestiža zuduma dēļ. 2006. gadā bakalaura studijas pabeidza 2 kursi, tāpēc šajā gadā absolventu

skaits ir ievērojams lielāks - 41. Katru gadu veidojās arī nelielas (6 – 8 studenti) nepilna laika studiju grupas,

kurās studē par saviem personīgajiem līdzekļiem.

3.6. Akadēmiskais personāls

Studiju programmas realizāciju nodrošina 22 docētāji no trim DU Humanitārās fakultātes katedrām:

Vēstures katedra, Latviešu literatūras un kultūras katedra, Krievu literatūras un kultūras katedra.

2007./2008. st. gadā akadēmiskais personāls palielinājās, jo programmas realizācijā iesaistījās Latgales

Pētniecības institūta pētnieki.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasībām. Doktora

zinātniskais grāds ir 68% studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem, 2006./2007.st.g. - 73

% studiju programmas īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem, 2007./2008.st.g. - 70% studiju programmas

īstenošanā iesaistītajiem mācību spēkiem. Visu studijas programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils

Universitāte.

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Skaits % Skaits % Skaits %

2005./2006 2007./2008 2008./2009 2009./2010

Habilitētie doktori 3 14% 1 0,1% 1 4% 1 5%

Doktori 13 59% 17* 69% 16* 70% 14 67%

Maģistri 6 27% 7 30% 6 26% 6 28%

KOPĀ 22 100% 25 100% 23 100% 21 100%

* ieskaitot 2 pētniekus

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits % Skaits % Skaits % Skaits %

2005./2006 2007./2008 2008./2009 2009./2010

Profesori 4 18% 6 24% 5 22% 5 24%

Asociētie profesori 9 41% 5 20% 5 22% 5 24%

Docenti 1 5% 5* 20% 5 22% 3 14%

Lektori 6 27% 6 24% 5 22% 5 24%

Asistenti 2 9% 3 12% 1

2

4%

8%

3 14%

KOPĀ 22 100% 25 100% 23 100% 21 100%

* ieskaitot 2 pētniekus

Tabulas dati liecina, ka 2007./2008. st. gadā ir pieaudzis profesoru skaits, jo asociētie profesori tika ievēlēti

jaunos amatos. Sakarā ar to, ka docētāji aizstāvēja promocijas darbus, tad pieauga ievērojami arī docentu

skaits, attiecīgi samazinoties lektoru skaitam.

Docētāju skaits 2009./2010. st.g. samazinājās līdz 21, tā kā studiju programmas realizēšanā netika piesaistīti

pētnieki.

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā ir 100 %. Tādējādi studiju

programma atbilst prasībām, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī līdz ar Grozījumiem Augstkolu likumā un

kas nosaka, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā

jāpiedalās ne mazāk kā pieciem profesoriem un asociētajiem profesoriem kopā, kuri ievēlēti akadēmiskajos

amatos attiecīgajā augstskolā. DU akadēmiskā bakalaura studiju programmas obligātās daļas un ierobežotās

izvēles daļas īstenošanu nodrošina 13 profesori un asociētie profesori.

Konkrētu ar akadēmisko personālu saistītu problēmu, kas ietekmētu programmas realizācijas kvalitāti, nav.

Docētāju CV skat. 3. pielikumā.

11

4. Studiju programmas realizācija

4.1. Studiju formas

Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vēsture” tiek realizēta gan pilna, gan nepilna laika studiju formā.

Tā kā pilna un nepilna laika studijas atšķiras pēc studiju ilguma, ir izstrādāti pilna un nepilna laika studiju

plāni. (Skat. 1. pielikumu). Saglabājot noteikto KP skaitu (120 KP), nepilna laika studijās ir samazināts

kontaktstundu skaits, tādējādi lielāka loma ir piešķirta studentu patstāvīgajam darbam.

Studijas akadēmiskā bakalaura programmā tiek organizētas lekciju, semināru, laboratorijas darbu,

individuālo darbu, grupu darbu veidā.

Studiju programmā, ņemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos dokumentus, attiecības starp

kontaktstundām un studentu patstāvīgo darbu ir šādas: 1 kredītpunkts atbilst 40 akadēmiskajām stundām,

kuras ietver 16 kontaktnodarbības (lekcijas, seminārus, laboratorijas darbus) un 24 stundas studentu

patstāvīgā darba.





4.2. Zināšanu un prasmju novērtēšana

Programmas apguves gaitā notiek sistemātiska un daudzveidīga zināšanu un prasmju pārbaude. Vēstures

bakalaura programmā tiek izmantotas dažādas vērtēšanas un pārbaudes metodes. Studiju kvalitātes regulārai

noteikšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas studiju kursu noslēgumā – sesiju laikā

(2 reizes studiju gadā) – eksāmenu un diferencēto ieskaišu formā gan mutvārdos, gan rakstiski.

Studējošo zināšanu līmenis tiek vērtēts pastāvīgi arī semestra laikā, izmantojot dažādas studiju darba

kontroles formas – kontroldarbus, testus, kolokvijus, seminārus. Programmas apguves pastāvīga vērtēšana

dod iespēju:

1) regulāri kontrolēt materiāla apguvi un studentu patstāvīgo darbu; 2) veicināt kontaktu ar studentiem (diskusijas, dialogi un iesaistīšanās pētnieciskajā darbā); 3) mudināt studentus regulāri un pastāvīgi strādāt; 4) būt objektīviem, vērtējot kursa apguvi.

2006./ 2007. studiju gada Zināšanu un prasmju novērtēšanas metodes un to nozīme kopvērtējuma veidošanā

fiksētas studiju kursu aprakstos, ar kuriem sudenti tiek iepazīstināti attiecīgā studiju kursa ievadā un ir

pieejami izdrukas veidā katedrā.

2007./ 2008. studiju gada noslēgumā 3. studiju gada studenti kārtoja bakalaura gala pārbaudījumu – vēstures

eksāmenu pēc jaunas sistēmas. Lai padziļinātu studenta zināšanas izvēlētajā bakalaura darba tematikā,

programmas direktors sadarbībā ar bakalaura darba zinātnisko vadītāju izstrādāja jautājumu loku, kas

nepieciešams studentam apgūt pirms eksāmena. Jautājumi aptvēra gan vispārējo vēsturi, gan Latvijas vēsturi

un bija saistīti ar bakalaura darba hronoloģiskajām un tematiskajām robežām.

2008./2009. studiju gadā gala pārbaudījumi tika organizēti pēc iepriekšējā gadā aprobētās metodes.


12

5. Nozare „Vēsture”

5. 1. Programmas saturs un tā izmaiņas

Bakalaura studiju programmas “Vēsture” (specializācija: vēsture) saturs

Nr. Studiju programma KP Pārb.forma Docētājs

A daļa : OBLIGĀTIE KURSI – 52 KP

1. Pasaules vēsture: Seno laiku vēsture

Viduslaiku vēsture



6

6

6

6

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

Mg. hist., lekt. I. Šenberga

Mg. hist., lekt. T.Kuzņecova

Dr. hist., prof. I.Saleniece

Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda

3. Reliģiju vēsture No 2009./2010.st.g.

Priekšstatu sistēmas senajās civilizacijās

4 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I.Šenberga

Mg. hist., lekt. T. Kuzņecova

4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis

5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. A.Ivanovs No 2009./2010.st.g.

Mg.hist.,lektore T. Kuzņecova

6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs

7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs

8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji

9. Studiju darbs Latvijas vēsturē 1 dif. ieskaite Vēstures katedras docētāji

A daļa kopā: 52

B daļa: IEROBEŽOTĀS IZVĒLES KURSI - 52 KP

10. Arheoloģija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

11. Senās pasaules ģeogrāfiskie atklājumi 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga

12. Senās pasaules veidotāji 2 No

2007./2008.st.g.

1

dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

13. Vecā Derība kā vēstures avots 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga

14. Kari un kaujas 1 No

2007./2008.st.g.

2 No

2009./2010.st.g.

1

dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

15. Arābu kalifāts 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. Kuzņecova

16. Latvijas arheoloģija 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

17. Varas uztvere senajā pasaulē 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. I. Šenberga

18. Slāvu tautas viduslaikos 1 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., as. I. Laurena No 2006./2007.st.g.

Dr. hist.,. asoc. prof. A.Ivanovs

Dr.hist. pētn. T.V.Pumpuriņš No 2009./2010.st.g.


19. Baltijas reģions viduslaikos 1 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., lekt. D. Oļehnovičs No 2006./2007.st.g.

Dr. hab. hist., prof. V.Šalda No 2009./2010.st.g.


20. Vēsturiskā novadpētniecība 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs

13


21. Latgales vēsture XVI-XVIII gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

22. Reformācija Eiropā 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece

23. Slāvu tautas XVI-XIX gs. 2 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., as. I. Laurena No 2006./2007.st.g.


24. Latgales vēsture XIX-XX gs. 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

25. PSRS vēsture (1922-1991) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda

26. Baltijas valstu vēsture (1918-1940) 2 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., lekt. D. Oļehnovičs No 2006./2007.st.g.

Dr. hab. hist., prof. V.Šalda

27. Zinātniskā darba pamati 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. A.Ivanovs

28. Pēckara Daugavpils vēsture avotos 2 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece

29. Jaunā Derība jaunāko laiku literatūrā 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. T. Kuzņecova

30. Idejiskie virzieni Rietumeiropā XIX – XX gs. sāk.

2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

31. Baltijas valstis Otrajā pasaules karā 2 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., lekt. D. Oļehnovičs No 2006./2007.st.g.


32. Polijas vēsture 20.gs. 2 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., as. I. Laurena No 2006./2007.st.g.

Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs No 2007./2008.st.g.

Dr. hist.,. pētn. G.Barkovska No 2009./2010.st.g.


33. Ziemeļvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara

2 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. hist., lekt. D. Oļehnovičs No 2006./2007.st.g.


34. Senās pasaules valsts un sabiedrība 2 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

35. Austrumeiropas vēsture (1945-1989) 2 dif. ieskaite Dr. hab. hist., prof. V.Šalda

36. Modernās tehnoloģijas vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist., asoc. prof. H.Soms

37. Mutvārdu prakse 1 dif. ieskaite Dr. hist., prof. I.Saleniece

38. Novadpētniecības prakse 1 dif. ieskaite Mg. hist., lekt. A.Kupšāns

B daļa kopā: 52

Bakalaura darbs vēsturē 10

C daļa: BRĪVĀS IZVĒLES KURSI – 6 KP

1. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga No 2007./2008.st.g.

Mg. filol. V.Ruža No 2007./2008.st.g.

Mg. filol. I.Zuģicka

2. Angļu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva No 2007./2008.st.g.

Mg. paed., as. E.Hjotkina

3. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite Mag. paed., lekt. J. Sergejeva

4. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., lekt. M. Maslova

5. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. Poļanskis, as. V. Jakovļeva No 2007./2008.st.g.

Mag. filol.,. as. R.Savickis

6. Poļu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Dr. filol., doc. K. Barkovska

14

7. Spāņu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., as. V. Baranovska

8. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite Mag. filol. as. T. Bučele

9. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča No 2007./2008.st.g.

Mag. filol., E.Isajeva

10. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike

11. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G. Markovs

12. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.Vasiļjeva

13. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike

14. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite Dr. hist., lekt. A.Kupšāns

15. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne No 2007./2008.st.g.

Mag. filol. as. I.Teilāne

16. Jeruzaleme: reliģijas un kultūras fenomens

2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.Vasiļjeva

17. Islāms – reliģija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite Dr. teol., prof. A.Stašulāne

18. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G.Ozoliņš

19. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. S. Meškova

20. Latgaliešu rakstu valoda

2

dif. ieskaite

as. prof. L. Leikuma No 2007./2008.st.g.


21. No 2009./2010.st.g. Reliģiju vēsture 4 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

Izmaiņas studiju kursu saturā ir nenovēršams, objektīvs process. Pamatoti ir arī akreditācijas komisijas

ieteikumi.

2000.gada akreditācijas komisija rekomendēja veikt izmaiņas studiju programmā, lai studējošajiem būtu

iespējas pilnveidot svešvalodu apguvi. Jāpiebilst, ka jau toreizējā programma ļāva studentam padziļināt

prasmes vācu valodā, angļu valodā, krievu valodā, latviešu valodā. Tagad brīvās izvēles daļā ir iekļauti kursi

“Franču valoda”, “Zviedru valoda”, “Spāņu valoda”, “Poļu valoda”, „Baltkrievu valoda”.

Sakarā ar izmaiņām Vēstures katedras personālsastāvā (darbu katedrā pārtrauca lekt. S. Kuzņecovs) kopš

2001. gada nav docēti speciālie kursi „Viduslaiku Ķīna”, „Viduslaiku Japānas valsts un sabiedrība”,

„Osmaņu sabiedrība un valsts XIV – XVIII gs.”, „XIX – XX gs. Austrumu vēsture”, „Krievija no

demokrātiskās revolūcijas līdz pilsoņu karam”, „Pilsoņu karš Krievijā”, „XIX - XX gs. Grieķijas vēsture”,

„Lietuvas vēsture XIX - XX gs.”, „XX gs. Grieķija vēsturnieku skatījumā”. Šo kursu vietā Vēstures katedras

docētāji piedāvāja gan identiskus kursus, gan arī jaunus kursus, kuri izrietēja no docētāju zinātniskajām

interesēm. Kā liecina studentu aptaujas, daudzi speciālie kursi ir interesanti un vajadzīgi.

Sazarotā un daudzveidīgā Vēstures katedras docētāju zinātniskā specializācija radīja nepieciešamību šo kursu

piedāvājumu veidot konceptuāli pārdomātāku un sistematiskāku. Uz to norādīja arī 2003. gadā

reakreditācijas eksperts. Šī iemesla dēļ jau reakreditētajā programmā mērķtiecīgi tika ieviesti studiju kursi,

piemēram, reģionālajā un vietējā vēsturē. Līdzās „Latgales vēstures” studijām (2 sem., 4 KP) studentiem tika

piedāvāta „Vēsturiskā novadpētniecība” (1 sem., 2 KP), kuru nodrošina 3 asociētie profesori un vēstures

doktori. Pamatojoties uz docētāju bagāto zinātnisko pieredzi, tas ļauj daudzpusīgāk izklāstīt šī kursa saturu.

Šo kursu loģiski turpina prakse mutvārdu vēsturē (1 KP) un novadpētniecībā (1 KP). Reģionālās vēstures

dziļākai izpratnei ir veltīti arī jaunie kursi par Baltijas reģiona vēsturi, Skandināvijas vēsturi, kurus piedāvā

katedras jaunie docētāji, kas strādā uz daļslodzi.

Lai vēstures bakalaura programma iegūtu sistemātiskāku struktūru, tajā mērķtiecīgi ir iekļauti izvēles studiju

kursi par slāvu vēsturi: „Slāvu tautas viduslaikos”, „Slāvu tautas XVI - XIX gs.”, „PSRS vēsture (1922-

1991)”, „Austrumeiropas vēsture (1945-1989)”.

Ņemot vērā izglītības specifiku Austrumlatvijas un Daugavpils vispārizglītojošās skolās, sākotnēji akreditētā

programma paredzēja izvēles kursu „Vēstures terminoloģija latviešu valodā” (2 KP), lai atvieglotu krievu

mācībvalodas skolu beidzējiem pāreju uz vēstures apguvi latviešu valodā. Pieredze parādīja, ka kurss bija

lietderīgs, bet laika gaitā piedāvājums zaudēja aktualitāti, jo krievu mācībvalodas skolu absolventi pašreiz

labi pārvalda latviešu valodu. Sakarā ar elektronisko resursu straujo pieaugumu un vēstures avotu radīšanu

elektroniskā formātā tagad tiek piedāvāts kurss „Modernās tehnoloģijas vēstures zinātnē” (2 KP).

15

Minētās izmaiņas ļāva koriģēt arī studiju kursu satura hronoloģiskās robežas. No ekspertu atzinumiem

izrietēja, ka programmā prevalē seno un viduslaiku vēsture, bet ir nepietiekoši plaši skaidroti jaunāko laiku

vēstures jautājumi. Daļēji šis aizrādījums ir ņemts vērā, jo jaunie izvēles kursi palielināja 20. gs. vēstures

īpatsvaru kopējā programmā. Daļa 20. gs. Latvijas vēstures problēmu skaidrojuma ir iekļauta kursā „Ievads

historiogrāfijā”, kura apjoms ir palielināts no 2 KP līdz 4 KP. Attiecīgi ir samazināts kursa „Avotmācība”

apjoms (no 6 KP līdz 4 KP). Tādējādi ir ievērota arī eksperta norāde par avotmācības kursa nesamērīgi lielo

apjomu. Tas pats sakāms arī par kursa „Ievads specialitātē” pārdēvēšanu - „Ievads vēstures zinātnē”. Esošais

kursa saturs un apraksts liecina, ka tā saturu veido atziņas par vēstures zinātnes būtību, tāpēc kursa

nosaukuma nomaiņai ir formāls raksturs. Pašlaik uzkrājam pieredzi 3 gadu bakalaura programmas

realizēšanā, tāpēc vairāku jautājumu dziļākai izpratnei vajadzīgs ilgāks laiks.

2006./2007. st. g. fiansiālu apsvērumu dēļ studiju programmas realizācijā netika iekļauti Vēstures katedras

jaunie docētāji, kas strādāja iepriekšējā studiju gadā uz daļslodzi. Saskaņā ar katedras ierosinājumu un HF

fakultātes Domes lēmumu (protokols Nr.1, 2007. gada 8. sept.) vakanto studiju kursu docēšanu uzņēmās

pārējie katedras docētāji. Šajā situācijā svarīgi bija saglabāt programmā iestrādātos studiju kursus, kas ir

noderīgi un perspektīvi (Baltijas valstu vēsture, Ziemeļvalstu vēsture, slāvu tautu vēsture). Izmaiņas skatīt

tabulā Bakalaura studiju programmas “Vēsture” (specializācija: vēsture) saturs.

2007./2008. studiju gadā programmas realizācijā tika iesaistīti Latgales pētniecības institūta pētnieki Dr.

hist. T.Pumpuriņš., Dr. hist. G.Barkovska (protokols Nr.1, 2008. gada 6. sept.).


2009./2010. studiju gadā studiju kursa „Reliģiju vēsture” nosaukums mainīts uz studiju kursa saturam

atbilstošāku nosaukumu Priekšstatu sistēmas senajās civilizācijās (HF Domes sedes protokols N6-

15.06.2009.). Sakarā ar slodžu pārdali atsevišķu kursu programmas realizācijā notika izmaiņas docetāju

sastāvā (HF Domes sēdes protokols Nr. 6, 15.06.2009. sk. tabulā Bakalaura studiju programmas “Vēsture”

(specializācija: vēsture) saturs.

5.2. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

5.2.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba

virzieni ir šādi:

XX gs. Latvijas vēsture;

Avotmācība, historiogrāfija un vēstures metodoloģijas;

Reģionālisms un Latgales vēstures problēmas;

Minētie pētnieciskie virzieni izriet no katedras attīstības stratēģijas. Docētāju iekļaušanās reģionālisma un

Latgales vēstures pētniecībā ir saistīta ar Latgales Pētniecības institūta (LPI) darbību. Pamatojoties uz

reģionālisma zinātniskās pieejas specifiku, LPI darbību raksturo starpnozaru (interdisciplināra) pētniecība,

kur svarīga loma ir arī vēsturei un kultūras vēsturei. Vēstures katedras docētāji H. Soms un G. Barkovska

piedalījās LPI dibināšanā 1991. gada 23. septembrī un ir iekļauti institūta domes sastāvā. LPI ir noorganizējis

12 konferences „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”, tostarp 2000 – 2006. gadā konferences Krāslavā

(2000), Daugavpilī (2001), Rēzeknē (2002), Līvānos (2003), Dagdā (2004). LPI izdod zinātnisko rakstu

krājumu „Acta Latgalica”. Pēdējos sešos gados ir nācis klajā 1. sēj. (2001, 510 lpp.), 12. sēj. (2002, 380

lpp.), 13. sēj. (2004, 390 lpp.). Pēdējo divi izdevumu zinātniskais redaktors ir dr. hist. H. Soms. Sakarā ar

izmaiņām LR likumdošanā 2005. gadā sākās LPI reorganizācija. Tās rezultātā LPI ir integrēta DU kā tās

struktūrvienība, kas paredz arī stratēģisku Vēstures katedras sadarbību ar LPI. Sīkāka informācija par LPI ir

pieejama internetā http://dau.lv/ld/ld.html

2007. gadā tika izsludināts konkurss uz pētnieku vietām LPI.

2007/.2008. studiju gadā konkursa rezultātā institūtā tika ievēlēti 1 vadošais pētnieks, 2 pētnieki, 1 profesors.

2008. gada jūnija izsludināts konkurss uz insitūta direktora vietu.

2008./2009. studiju gada laikā prof. A.Ivanovs tika ievēlēts par profesoru Latgales Pētniecības institūtā,

saglabājot akadēmisko slodzi Vēstures katedrā.

http://dau.lv/ld/ld.html

16

2009./2010.st.g. asoc. prof. H.Soms tika apstiprināts Latgales Pētniecības institūtā asociētā profesora amatā

pilnā slodzē uz sešiem gadiem (no 01.09.2009. līdz 25.06.2015.), saglabājot akadēmisko slodzi Vēstures

katedrā.

Intensīva un produktīva ir arī docētāju zinātniskā darbība avotmācības, historiogrāfijas un vēstures

metodoloģiju jomā. Par to liecina pievēršanās mutvārdu vēsturei kopš 2001. gada, kas ir sekmējusi DU

Vēstures katedras Mutvārdu centra izveidi MVC 2003. gada 2.decembrī (vad. prof. I. Saleniece). MVC

galvenie darbības virzieni: Austrumlatvijas iedzīvotāju mutvārdu liecību arhīva izveide; mutvārdu vēstures

avotu izmantošana vēsturiskajos pētījumos; studentu, skolēnu u.c. interesentu metodiska sagatavošana

mutvārdu vēstures jomā. Teorētiskā aspektā visnotaļ perspektīva šķiet mutvārdu vēstures avotu izmantošana

mūsdienu vēsturiskās apziņas un reģionālās identitātes īpatnību pētīšanā. MVC rīko ekspedīcijas, seminārus

u.c. 2006.–2008. gadā tika organizētas mutvārdu vēstures ekspedīcijas Daugavpils rajona Demenes (2006)

pagastā, Subatē (2007), Jēkabpils rajona Aknīstē (2008) un Krāslavā (2009). MVC krājumā ap 460 interviju

(2007gadā), 500 interviju (2008.gadā), 700 interviju (2009.gadā), kuru dati tiek izmantoti zinātniskajās

publikācijās. Tā 2008. gadā klajā nāca prof. I.Salenieces sastādīts vēstures liecību – interviju un arhīvu

dokumentu krājums „1949. gada 25. martā izvesto balsis”.

Historiogrāfijas un avotpētniecības jomā atsaucību zinātnieku aprindās ir guvušas prof. A. Ivanova

publikācijas. Īpaši tas sakāms par viduslaiku Krievzemes un Livonijas attiecību vēstures avotu pētniecību, kā

arī Latvijas vēsturnieku komisijas ietvaros tapušajiem pētījumiem.

Sakarā ar moderno tehnoloģiju attīstību DU vēsturnieki (prof. A. Ivanovs, prof. H. Soms) ir sekmējuši jaunas

vēstures speciālās disciplīnas – vēstures informātikas – izveidi Latvijā. Par to liecina vēsturnieku pirmās

publikācijas šajā jomā kopš 2000. gada DU un LU rakstu krājumos, asociācijas „History and Computing”

izdevumos, žurnālā „Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”. Publikāciju pamattēma – moderno

tehnoloģiju izmantošana vēsturnieka darbībā: elektroniskie vēstures avoti un datu bāzes, to pielietošanas

teorētiskie un praktiskie aspekti. Vēstures informātikas attīstībā svarīga loma ir sadarbībai ar starptautisko

zinātnieku apvienību „History and Computing” (Vēsture un datorapstrāde), kurā ir reģistrēti arī DU docētāji.

Pēc dr. hist. H. Soma iniciatīvas jau 1994. gadā tapa datu bāze „Latgales Dati”, kurā ir datorizēta personāliju

kartotēka (informācija pa 1500 Latgales darbiniekiem), Latgales kultūrvēstures kalendārs, Latgales modernās

vēstures hronikas. 2007. – 2008. gada veikta datu bāzes modernizācija, kas ļauj intensificēt un automatizēt

datu ievadi un apstrādi. Datu bāzes interneta versija ir publiski pieejama: http://dau.lv/ld/diena.html.

XX gs. Latvijas vēstures pētniecības tēmas ir latviešu darbība Krievijā (prof. V. Šalda), Pirmās Latvijas

Republikas politiskās partijas (lekt. T. Kuzņecova), Latvijas Republikas skolu politika 20. gadsimtā (prof.

I.Saleniece, lekt. I. Šenberga), mūsdienu Latvijas izglītības politika: sociālo zinību pedagogu sagatavošana

(lekt. A. Kupšāns).

DU HF Zinātnisko lasījumu Vēstures sekcijas dalībnieki

Gads Konferences

dalībnieku skaits

Valstis

2006. 54 Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievijas Federācija, Baltkrievija, Polija,

Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste

2007. 50 Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievijas Federācija, Baltkrievija, Apvienotā

Karaliste

2008. 48 Latvija, Lietuva, Krievijas Federācija, Baltkrievija, Apvienotā Karaliste,

Polija

2009. 53 Apvienotā Karaliste, Igaunija, Latvija, Lietuva, Krievijas Federācija,

Baltkrievija

2010 52 ASV , Apvienotā Karaliste, Igaunija, Latvija, Lietuva, Krievijas Federācija, Baltkrievija

Konferences darba nodrošinājumā ik gadu aktīvi piedalās bakalaura programmas studenti: viņi palīdz

sagaidīt viesus, iepazīstina viņus ar Daugavpils vēsturi un ievērojamām vietām, rūpējas par pieeju

informācijai, pilda arī citus uzdevumus, tādējādi apgūstot nepieciešamas organizatoriskas prasmes un

iemaņas.

Minēto pētniecības virzienu un konferenču rezultāti ir publicēti Vēstures katedras zinātnisko rakstu krājumā

„Vēsture: avoti un cilvēki” (2006./2007.st.g. iznākuši 10 krājumi), (2008./2009.st.g. iznākuši 12 krājumi):

http://dau.lv/ld/diena.html

17

Soms, H., atb.red. Vēsture: avoti un cilvēki. XI zinātniskie lasījum. Vēsture XI. Daugavpils: Saule, 2009. 259 lpp. ISBN 9789984144146

Soms, H., atb. red. Vēsture: avoti un cilvēki. XVIII zinātniskie lasījumi. Vēsture XII. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”,2009. 224 lpp. ISBN 978-9984-14-4160

kā arī DU Humanitārās fakultātes žurnālā „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”, DU Sociālo zinātņu fakultātes

žurnālā „Sociālo Zinātņu Vēstnesis”, žurnālā „Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”, „Latvijas Arhīvi”,

izdevumā „Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti” un autoru monogrāfijās.

Zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas tiek izmantotas studiju procesā. Pētniecība ļauj papildināt

akadēmiskā personāla piedāvātos studiju kursus un izstrādāt jaunus. Katram akadēmiskā personāla pārstāvim

ir izvēles kursi, kas saistīti ar viņa pētniecisko darbību.

5.2.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaņas:

izstrādā referātus speciālajos kursos, raksta studiju darbus un bakalaura darbus, veic patstāvīgos pētījumus

mācībspēku vadībā.

Labākie zinātniskie pētījumi tiek pieteikti DU zinātnisko darbu konkursam. Zinātniskā darba rezultātus ir

iespējams publiskot DU ikgadējo studentu un maģistrantu zinātnisko konferenču laikā, kurās piedalās gan

referenti, gan interesenti. Jānorāda, ka DU izdevies saglabāt tradīciju – kopš 1958. Gada rīkot jauno

zinātnieku konferences, kurās vienmēr ir piedalījušies vēstures studiju programmā studējošie. 2007. gadā

notika jau 49. Konference. Referātu tēzes tiek publicētas zinātnisko konferenču materiālos. Konferenču

materiāli ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā:

http://lapas.dau.lv/dujza/aktivitates.html

2009.g. 12. novembrī Daugavpils Zinātnes 4. festivāla ietvaros Vēstures katedras, Mutvārdu vēstures centra,

Latgales Pētniecības institūta darbinieku un vēstures specialitātes bakalaura un maģistra programmu studenti

rīkoja tikšanās ar devīzi: „Vēsturnieku vasaras ceļojumi: kur un kā var atrast pagātnes pēdas?” Pasākumu

apmeklēja vairāk nekā 30 cilvēki.

2010. 14.–16. aprīlī 52. starptautiskā zinātniskā konferencē, ko organizēja Daugavpils Universitāte un

Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācija, darba grupā „Pagātnes jautājumi mūsdienu zinātnieku

skatījumā” ar referātiem piedalījās bakalaura studiju programmas „Vēsture” 3. st. g. studenti Diāna

Stalidzāne „Vecticībnieku draudzes pēckara Daugavpilī”, Evija Loite „Skolotājs pēckara Daugavpilī”, Baiba

Mileika „Padomju valsts svētku norises pēckara Daugavpilī (1945–1953)”, Jekaterina Vorotinska „Brīvā

laika pavadīšanas iespējas pēckara Daugavpilī”, Inga Kantāne „Veselības aprūpe pēckara Daugavpilī (1945–

1953)”.

Kopš 2001. gada vēstures bakalaura programmā (bez apakšnozares „Kultūras vēsture”) ir sekmīgi aizstāvēti

77 bakalaura darbi, 2006./2007.st.g.-87 bakalaura darbi, 2007./2008.st.g.-97 bakalaura darbi,

2008./2009.st.g.- 118 bakalaura darbi, 2009./2010.st.g.-129 bakalaura darbi.

2008. gadā ir aizstāvēti 10 bakalaura darbi vēstures nozarē (kopā ar nepilna laika studijām).

2009.gadā ir aizstāvēti 21 bakalaura darbi vēsturē (kopā ar nepilna laika studijām).

2010.gadā gadā ir aizstāvēti 11 bakalaura darbi vēstures nozarē.

Aizstāvēto bakalaura darbu skaits Vēsturē

2001.g. 13

2002.g. 11

2003.g. 23

2004.g. 12

2005.g. 4

2006.g. 14

2007.g. 10

2008.g. 10

2009.g. 21

2010.g. 11

Kopā: 129


18

6. Apakšnozare „Kultūras vēsture”

6.1. Programmas saturs un tā izmaiņas

Nr. Studiju programmas daļu saturs Kp Pārbaudes

forma Docētājs

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI

1. Pasaules vēsture:

Seno laiku vēsture

Viduslaiku vēsture



6

6

6

6

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

Mg. hist., lekt. A.Kupšāns, No 2006./2007.st.g.

Mg. hist., lekt. I. Šenberga

Lekt. T.Kuzņecova


Dr. hist., asoc.prof. H.Soms

2. Latvijas vēsture 8 eksāmens Dr. hab. hist., prof. V.Šalda

3. Reliģiju vēsture

No 2009./2010.st.g. Priekšstatu sistēmas

senajās civilizācijās

4 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne No 2009./2010.st.g.

Mg.hist., lektore I. Šenberga,

Mg.hist., lektore T. Kuzņecova

4. Filosofijas vēsture 4 dif. ieskaite Lekt. A.Felcis

5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs No 2009./2010.st.g.

Mg.hist., lektore T. Kuzņecova

6. Avotmācība 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs

7. Ievads historiogrāfijā 4 dif. ieskaite Dr. hist.,. prof. A.Ivanovs

8. Studiju darbs vispārējā vēsturē 1 dif. ieskaite

9. Studiju darbs kultūras vēsturē 1 dif. ieskaite

A daļa kopā: 52

B daļa: IEROBEŽOTĀS IZVĒLES KURSI

10. Kultūras teorija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G.Markovs,

Dr. theol., asoc.prof.

No 2007./2008.st.g. prof. A. Stašulāne

11. Kultūras antropoloģija 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt.

No 2007./2008.st.g. doc. G. Ozoliņš

12. Mākslas zinātnes pamati:

Estētikas kategorijas 1 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Glezniecība un grafika 1 dif. ieskaite Līdz 2006./2007.st.g. Mg. philol., as. J.Petričenko,

Dr. hab. philol., prof. F. Fjodorovs No 2006./2007.st.g.

Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Literatūra 1 dif. ieskaite Līdz 2007./2008.st.g. Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva No 2007./2008.st.g.

Mg. philol., as. J.Petričenko, No 2007./2008.st.g.

lekt. A.Kazjukevičs No 2008./2009.st.g.

Mg. philol., as. J.Bogatkeviča

Teātris 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva

Kino 1 difer.iesk. Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs

Mūzika 1 difer.iesk. No 2007./2008.st.g. Dr.art., prof. Ē. Daugulis

13. Muzeoloģijas pamati 1 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva

No 2007./2008.st.g. Mg., as. R. Ģiptere No 2008./2009.st.g.

Mg. philol., as. I. Dvorecka

19

14. Mīts un rits kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt.


15. Pasaules mākslas un arhitektūras

vēsture:

Pirmatnējā māksla – Viduslaiki

Renesanse – 18. gs.

19. – 21. gs.

2

2

2

dif. ieskaite

Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs

Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs

16. Pasaules literatūras vēsture:

Antīkie laiki – 19. gs.

20. – 21. gs.

4

2

eksāmens

Dr. philol., asoc. prof. A.Stankeviča

Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva

17. Pasaules teātra vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva

18. Mūzika Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. paed., prof. J.Davidova

19. Pasaules kinomākslas vēsture 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs No 2007./2008.st.g.

Dr. philol., doc. G.Markovs

20. Austrumu kultūras:

Indijas kultūra

Viduslaiku arābu kult. un Ķīnas

kultūra

2

2

dif. ieskaite

Dr. philol., doc. G.Markovs

Dr. philol., doc. Ž. Badins

21. Baltu mītoloģija 2 dif. ieskaite Dr. philol., lekt.


22. Latvijas mākslas un arhitektūras vēsture 4 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

23. Latviešu folkloras un literatūras vēsture 4 dif. ieskaite Dr. philol., doc. V. Lukaševičs

24. Latvijas teātra un kino vēsture 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne

25. Latviešu sadzīves vēsture 2 eksāmens Dr. philol., doc. I. Kupšāne No 2008./2009.st.g.

Dr. philol., doc. V. Lukaševičs

26. Baznīcas vēsture Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

27. Muzeju prakse 1 dif. ieskaite Dr. philol., as. Ž. Badins No 2007./2008.st.g.

Mg. philol., as. I. Dvorecka

B daļa kopā: 52

Bakalaura darbs kultūras vēsturē 10

C daļa: BRĪVĀS IZVĒLES KURSI – 6 KP

22. Latviešu valoda 4 dif. ieskaite lekt. I. Vanaga No 2007./2008.st.g. Mg. filol. V.Ruža No 2007./2008.st.g.

Mg. filol. I.Zuģicka

23. Angļu valoda (ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite as. D. Sergejeva No 2007./2008.st.g.

Mg. paed., as. E.Hjotkina

24. Vācu valoda(ar priekšzināš. ) 4 dif. ieskaite Mag. paed., lekt. J. Sergejeva

25. Zviedru valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., lekt. M. Maslova

26. Franču valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite as. S. Poļanskis, as. V. Jakovļeva No 2007./2008.st.g.

Mag. filol., as. R.Savickis

27. Poļu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Dr. filol., doc. K. Barkovska

28. Spāņu valoda (bez priekšzināš.) 4 dif. ieskaite Mag. filol., as. V. Baranovska

29. Baltkrievu valoda 4 dif. ieskaite Mag. filol. as. T. Bučele

30. Krievu valoda 4 dif. ieskaite as. I. Mileviča No 2007./2008.st.g.

Mag. filol., E.Isajeva

31. Datorzinību pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike

32. Indijas kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G. Markovs

33. Ebreju diaspora: vēsture un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.Vasiļjeva

34. Web-dizaina pamati 2 dif. ieskaite Mag. mat., as. V. Mendrike

20

35. Vēstures paradoksi 2 dif. ieskaite Dr. hist., lekt. A.Kupšāns

36. Valodas kultūras pamati 2 dif. ieskaite as. I. Saukāne No 2007./2008.st.g.


37. Jeruzaleme: reliģijas un kultūras fenomens

2 dif. ieskaite Dr. filol., as. prof. E.Vasiļjeva

38. Islāms – reliģija, kultūra, politika 2 dif. ieskaite Dr. teol., prof. A.Stašulāne

39. Kultūru interpretācija 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. G.Ozoliņš

40. Dzimte un kultūra 2 dif. ieskaite Dr. filol., doc. S. Meškova

41. Latgaliešu rakstu valoda 2

dif. ieskaite

as. prof. L. Leikuma No 2007./2008.st.g.


42. No 2009./2010.st.g. Reliģiju vēsture 4 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

KOPĀ: 120

2007./2008. studiju gadā ir ievērojami uzlabojusies studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā

kvalifikācija, jo 3 docētāji ir kļuvuši par profesoriem, bet divi par docentiem.

Sakarā ar izmaiņām Krievu literatūras un kultūras katedras personālā ir veiktas izmaiņas arī studiju

programmas docētāju sastāvā:

Mākslas zinātnes pamati: literatūra – lekt. A.Kazjukevičs (as. J.Petričenko vietā)

Muzeoloģijas pamati – as. R. Ģiptere (asoc. prof. E.Vasiļjevas vietā)

Muzeju prakse - as. I. Dvorecka (as. Ž. Badina vietā)

Pasaules mākslas un arhitektūras vēsture: pirmatnējā māksla – Viduslaiki – doc. G.Markovs (asoc. prof. A.

Ņeminuščija vietā)

Sakarā ar izmaiņām personālā 2008./2009. studiju gadā ir veiktas izmaiņas studiju programmas docētāju

sastāvā:

Muzeoloģijas pamati – Mg. philol., as. I. Dvorecka (as. R. Ģipteres vietā).

Latviešu sadzīves vēsture - Dr. philol., doc. V. Lukaševičs (Dr. philol., doc. I. Kupšānes vietā).

2009./2010. studiju gadā studiju kursa „Reliģiju vēsture” nosaukums mainīts uz studiju kursa saturam

atbilstošāku nosaukumu (HF Domes sēdes protokols N6, 15.06.2009.) . Sakarā ar slodžu pārdali ir veiktas

izmaiņas studiju programmas docētāju sastāvā: kursā Ievads vēstures zinātnē - Mg.hist., lektore

T.Kuzņecova (Dr. hist.,. prof. A.Ivanova vietā).

Apakšprogrammas „Kultūras vēsture” satura atbilstība LR MK 2002. gada 3. janvāra Noteikumiem par

valsts akadēmiskās izglītības standartu

Salīdzinājuma kritērijs MK noteikumu

prasības

Apakšprogramma

„Kultūras vēsture”

Zinātņu nozares un apakšnozares pamatnostādnes,

principi, struktūra un metodoloģija.

Ne mazāk kā 25 kp 42 kp

Zinātņu nozares un apakšnozares attīstības vēsture un

aktuālās problēmas.


Zinātņu nozares un apakšnozares raksturojums un

problēmas starpnozaru aspektā.


Pārejot uz 3 gadus ilgām bakalaura studijām un optimizējot programmu, izmaiņas veiktas arī studiju

programmas “Vēsture” apakšnozares studijās. Iepriekšējo apakšnozaru “Pasaules kultūras vēsture” un

“Latvijas kultūras vēsture” vietā tiek realizēta apakšnozare “Kultūras vēsture”. Šīs izmaiņas noteica reālā

situācija: ja Atmodas laika ierosmē centāmies akcentēt Latvijas kultūras vēstures apguvi, tagad, pēc

iestāšanās ES, nepieciešams studēt Latvijas kultūras vēsturi Eiropas kultūras kontekstā, respektīvi,

apakšprogramma akcentē Latvijas lomu pasaules kultūras procesos un Latvijas kultūras vēstures ciešo saikni

ar Eiropas kultūras vēsturi.

21

6.1. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

6.1.1. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs

Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu. Pētnieciskā darba

virzieni ir šādi.

Latvijas kultūras mantojuma apzināšana

Latvijas kultūra Eiropas kultūras kontekstā

Pasaules kultūras mantojuma apzināšana

Subkultūru dinamika mūsdienu sabiedrībā

Jaunās reliģiskās kustības

Bakalaura studiju programmā strādājošie docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU rīkotajās

konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās konferencēs. Konferences ir uzskaitītas

docētāju Curriculum Vitae. (Skat. 3. pielikumu).

Studiju programmas docētāji piedalās DU Humanitārās fakultātes zinātnisko izdevumu izdošanā:

„Literatūra un kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas” (Latviešu literatūras un kultūras katedras

zinātnisko rakstu krājums)

„Humanitāro Zinātņu Vēstnesis” (DU Humanitārās Fakultātes žurnāls)

„Филологические чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums)

„Пространство и время в литературе и искусстве” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko

rakstu krājums)

„Славянские чтения” (Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums)

2008./2009. studiju gadā docētāji ir sagatavojuši un izdevuši jaunu zinātnisko rakstu krājumu „Kultūras

studijas”, kas turpmāk iznāks ik gadus.

2009./2010. studiju gadā klajā ir nākuši visi ikgadējie zinātniskie izdevumi.

Bakalaura studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus monogrāfijās,

starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos. Publikāciju

nosaukumi ir ietverti docētāju Curriculum Vitae (Skat. 1. pielikumu).

Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta ar studiju programmu,

apliecina saņemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos, konferenču organizēšana.

Vairāki studiju programmas docētāji ir DU Humanitārās fakultātes domes un DU Zinātnes Padomes locekļi.

Profesors F. Fjodorovs ir LU Filoloģijas zinātnes habilitācijas un promocijas padomes loceklis.

Literatūrzinātnes nozaru „Salīdzināmā literatūrzinātne” un „Cittautu literatūras vēsture” eksperti ir

prof. F. Fjodorovs, prof. J. Trofimovs, asoc. prof. A. Stankeviča, asoc. prof. E. Vasiļjeva. Prof. A. Stašulāne

ir LU Zinātnes Padomes eksperts Baznīcas un reliģiju vēsturē.

Studiju programmas akadēmiskais personāls piedalās arī starptautiskos zinātniskās pētniecības projektos.

Prof. A. Stašulāne un lekt. G. Ozoliņš piedalās trīsgadīgā starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā

„Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural

Communities” (EK 6. Ietvara 7. prioritātes projekts).



6.1.2. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studiju procesā bakalaura programmas studenti sāk iegūt un attīsta zinātniski pētnieciskā darba iemaņas:

izstrādā referātus, apgūstot studiju programmas paredzētos kursus, raksta studiju darbus un bakalaura darbus,

veic patstāvīgus pētījumus mācībspēku vadībā.

2007./2008. studiju gadā vairāki studenti tika iesaistīti pētniecības projektos. 3. kursa studente Irina

Bogomoļnikova tika iesaistīta pētnieciskajā darbā starptautiskā zinātniskās pētniecības projektā „Society and

Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (EK

6. iedaļas 7. prioritātes projekts). Jānis Liniņš darbojās LR IZM projektā “Latgales saimnieciskais un

kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas virzībā”.

22

Labākie studentu zinātniskie pētījumi piedalās DU un citu institūciju izsludinātajos zinātnisko darbu

konkursos. Sava zinātniskā darba rezultātus studenti publisko DU ikgadējās jauno zinātnieku konferencēs,

kurās piedalās gan referenti, gan interesenti. Referātu tēzes tiek publicētas zinātniskās konferences

materiālos, kas ir publicēti elektroniskā formātā un pieejami CD veidā un internetā:


Aizstāvēto bakalaura darbu skaits kultūras vēstures apakšnozarē

2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

12 6 12 3

7. Ārējie sakari

7.1. Saistība ar zinātniskām iestādēm Latvijā un ārvalstīs

Notiek pieredzes apmaiņa un aktuālo problēmu apspriešana ar Latvijas Universitātes Vēstures bakalaura

studiju programmas mācībspēkiem un programmas direktoru prof., dr. hist. A. Zunda, Rēzeknes Augstskolas

Vēstures bakalaura studiju programmas direktori (mag. paed., lektore I. Čakša) un mācībspēkiem. Attīstās arī

citas sadarbības formas. Kopš 2004. gada Vēstures katedras vadītājs asoc. prof. H. Soms piedalās bakalaura

gala pārbaudījumu komisijas darbā (priekšsēdētājs) Rēzeknes Augstskolā no 2006./2007. st.g. un Liepājas

Pedagoģijas akadēmijā. Prof. I. Saleniece piedalās kā eksperte akreditācijas komisijas sastāvā.

Katedru locekļi aktīvi sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Valsts

vēstures arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, Daugavpils

Novadpētniecības un mākslas muzeju.

Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu krājumi) DU

Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar:

Viļņas Universitāti (Lietuva)

Klaipēdas Universitāti

Vītauta Dižā universitāti

Lietuvas Mūzikas Akadēmiju

Viļņas Pedagoģisko universitāti

Šauļu Pedagoģisko universitāti

Tartu Universitāti (Igaunija)

Tallinas Pedagoģisko universitāti

Lundas Universitāti (Zviedrija)

Malves Universitāti

Gavles Universitāti

Jagelonu Universitāti (Polija)

Varšavas Universitāti

Nikolaja Kopernika Universitāti

Helsinku Universitāti (Somija)

Joensu Universitāti

Bohumas Universitāti (Vācija)

Fehtas augstskolu

Bernes Universitāti (Šveice)

Mursijas Universitāti (Spānija)

Pjēra un Marijas Kirī Parīzes VI universitāti (Francija)

Rietumanglijas Universitāti Bristolē (Apvienotā Karaliste)

Virdžīnijas Valsts universitāti (ASV)

Fordhamas Universitāti

Ziemeļkolorado Universitāti

Maskavas Valsts universitāti (Krievijas Federācija)

Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitāti (Sanktpēterburga)

A. Hercena Krievijas Pedagoģisko universitāti (Sanktpēterburga)

Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules kultūras institūtu (Maskava)


23

Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu literatūras institūtu (Sanktpēterburga)

Petrazavodskas Universitāte (Karēlija)

Jeruzalemes Universitāti (Izraēla)

Centrālās Ķīnas Pedagoģisko universitāti (Ķīna)




7.2. Salīdzinājums ar vēstures studiju programmu Latvijā un Eiropas universitāšu vēstures

programmām

Vēstures bakalaura studiju salīdzinājumam ir izvēlēta analoģiska studiju programma Rietumanglijas

universitātē (Bristole, AK). DU vēsturniekiem ir izveidojušies labi kontakti ar šīs mācību iestādes kolēģiem,

tāpēc salīdzinājumu varēja veikt, vadoties ne tikai no aprakstiem (Humanities Undergraduate Programme.

Student Handbook. - Bristol: University of the West of England), bet arī no pieredzes apmaiņas.

SALĪDZINĀJUMA

KRITĒRIJS

UNIVERSITY OF THE

WEST OF ENGLAND DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

Studiju process

studiju ilgums 3 gadi 3 gadi

kredītpunktu skaits 360 (120 kp katru gadu) 120 kp

attiecības starp

pamatkursiem(obl.) - 43%

speciālkursiem 66% 43%

izvēles priekšmetiem 33% 4 %

(10 % - bakalaura darbs)

mācību metodes studentu patstāvīgais darbs,

semināri, prezentācijas,

lekcijas

studentu patstāvīgais darbs,

semināri, prezentācijas,

lekcijas

novērtējuma metodes kursadarbi, 3 st. eksāmeni

(rakstiski), esejas, testi, datorizētās

pārbaudes (dokumenti, hronoloģija),

grāmatu apskati, studentu vadītie

semināri

studiju darbi, eksāmeni (mutiski

un rakstiski), ieskaites (mutiski un

rakstiski), kolokviji,

kontroldarbi, testi

bakalaura darba apjoms 8 - 10 tūkst.vārdu 8 - 10 tūkst.vārdu

Studiju programmas organizācija un vadība

Atbildīgie par programmas

realizāciju

The Programme Management

Committee; The Programme

Director

Studiju programmas padome

Studiju programmas direktors

Studentu līdzdalība 25% dalībnieku Studenti piedalās studiju procesa

pilnveidošanā, vērtējot

programmas saturu, organizāciju

un vadību studiju gada noslēguma

aptaujā.

Ilgtemiņa programmas

plānošana

The Steering Group

(Pr. Director is the Chair)

Studiju programmas padome

Studiju programmas direktors

Vērtējums The Examining Board Bakalaura eksāmena komisija

Salīdzinājums rāda, ka, neskatoties uz dažām atšķirībām, vēstures bakalaura studiju koncepcija ir līdzīga

abās universitātēs: tās ir akadēmiskās studijas, kuru laikā aktīvi sadarbojas studenti un docētāji un kuru

rezultātā studenti iegūst vēsturnieka pētnieka iemaņas, ko apliecina viņu bakalaura darbi.

Atšķirības, kas saistītas ar studiju procesa saturu un organizāciju, ir loģiski izskaidrojamas:

* kredītpunktu skaits atšķiras tāpēc, ka atšķirīgi ir kredītpunktu aprēķina principi. DU 1 kredītpunktu

veido 40 stundas (20 stundas auditorijas nodarbību ar tikpat lielu patstāvīgā darba stundu skaitu) UWE 1

kredītpunkts ir līdzvērtīgs 5 stundām (2 - auditorijā, 3 - patstāvīgais darbs).

24

* studiju saturs DU atšķiras ar to, ka te tiek piedāvāts vēstures un kultūras vēstures sistemātiskais kurss,

kas papildināts un paplašināts ar speciālajiem kursiem. Tāpēc pamatkursu (obl.) īpatsvars ir visai liels (no

48% līdz 66%). Tas ir izskaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt studentiem pietiekami augstu

sagatavotības līmeni, lai pēc profesionālo studiju programmu absolvēšanas viņi varētu strādāt dažādās

izglītības iestādēs (izņemot augstskolas).

* DU mazāk praktizē studentu zināšanu vērtējuma rakstisko formu, biežāk notiek ieskaites un eksāmeni

mutvārdu formā, kas ļauj pārbaudīt studentu zināšanas un prasmi tās izklāstīt, taču nepierāda, cik labi viņi

apguvuši izklāsta rakstisko formu. Nākotnē tam ir jāpievērš lielāka uzmanība, īpaši tālab, ka studentiem ir

pieejami datori;

* vēstures bakalaura studiju programmas vadība UWE ir daudz sazarotāka, pastāv vairākas komitejas,

kuru darba uzdevums ir sekmēt studiju procesa pilnveidošanu. Taču atšķirības ar DU meklējamas ne

institūciju skaitā (pārāk komplicēta sistēma draud pārvērsties par formalitāti), bet pašā lēmumu

pieņemšanas kārtībā. Gan UWE studentiem, gan DU studentiem ir nodrošināta liela loma studiju

jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā.

Būtiskākas atšķirības salīdzinājumā ar DU vēstures bakalaura programmu ir sadarbības partneru - Vītauta

Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programma. Tā pilna laika studiju programma, kas ilgst 4

gadus. Pirmo divu gadu laikā tiek apgūti trim humanitārajām disciplīnām (etnoloģija, filozofija, vēsture)

kopīgi kursi, kas ietver zinātnes filozofiju un metodoloģiju, vairākus kursus filozofijā, vairāku periodu

vēsturi (medievālistiku, jauno laiku vēsturi). Trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek apgūti dažādi kursi

vēsturē, historiogrāfijā un vēstures metodoloģijā. Kopējais kredītpunktu skaits – 109 KP. Programmā ir ļoti

augsts obligāto kursu īpatsvars, kas sastāda 90 % no 60 kredītpunktiem. 10 kredītpunktu veido bakalaura

darbs. Programmas absolventi var strādāt zinātniskās pētniecības centros, muzejos, kultūras mantojuma

aizsardzības sistēmā vai turpināt studijas humanitāro un sociālo zinātņu maģistra programmā. Ar Vītauta

Dižā Universitātes (Lietuva) bakalaura studiju programmu var iepazīties internetā:

http://www.vdu.lt/studijos/bakalauro_programos2004/hmf/istorija.pdf .

Ir veikts programmas salīdzinājums arī ar kultūras vēstures programmām Jorkas universitātē (Apvienotā

Karaliste) - Mākslas vēstures specialitātē un Ekseteras universitātē - amerikāņu un britu sadraudzības zemju

mākslas specialitātē.

* Gan DU, gan Jorkas un Ekseteras universitāšu programmas ļauj integrēti apskatīt atsevišķas kultūras

vēstures daļas. DU vēsturniekiem ir iespējas specializēties kultūras vēstures apakšnozarē, Jorkas

universitātē mākslas vēstures specialitāti var saistīt ar vēsturi vai angļu literatūru. Ekseteras universitātē

programmas pamatiezīme ir dažādu sabiedrību kultūras, mākslas un mediju salīdzinošā pētīšana.

Ekseteras universitātē un DU apgūstamie priekšmeti ir līdzīgi, tomēr Ekseteras universitātē tos apgūst citu

valstu kultūru kontekstā, kas nav raksturīgi DU programmai. Izvēles kursu iespējas minētajās universitātē

ir līdzīgas.

* Ekseteras universitātes studentiem ir lielas iespējas stažēties ārzemēs, mācību procesā piedalās daudz

ārzemju vieslektoru. Šajā virzienā būtu jāaktivizē darbs arī DU.

Salīdzinājumam tika izvēlēta arī Latvijas Universitātes vēstures bakalaura programma. Jākonstatē, ka sakrīt

studiju ilgums (3 gadi), iegūstāmo kredītpunktu skaits (120 KP). LU bakalaura programmā A daļas kursu

apjoms ir 62 kredītpunkti, jākonstatē, ka LU un DU A daļas kursu apjoms ir līdzīgs, jo LU šajā rādītājā ir

ietverta arī bakalaura darba izstrādāšana (10 %). Līdzīgs ir arī A daļas saturs, kas abās programmās ietver

seno, vidus, jauno un jaunāko laiku vēsturi un kursus, kas nodrošina metodoloģiskas un historiogrāfiskas

zināšanas. Abu universitāšu bakalaura programmās B daļa veido 52 kredītpunktus un tajā pārstāvēts

hronoloģiski un ģeogrāfiski plašs problēmu loks, kas nodrošina studentam plašas izvēles iespējas. LU lielu

daļu no B daļas veido obligātie semināri.

Jāatzīmē, ka Boloņas process novedis pie nozīmīgām izmaiņām vēstures programmās, daudzviet ieviesta

bakalaura / maģistra divu ciklu apmācība.





http://www.vdu.lt/studijos/bakalauro_programos2004/hmf/istorija.pdf

25

7.3. Ārvalstu docētāji DU

2000.- 2006. studiju gadā ārvalstu docētāji īslaicīgi iesaistījās lekciju lasīšanā DU vēstures bakalaura

programmā. 2006./2007.st.g. Fehtas Universitātes (Vācija) profesori Joahims Kuropka un Hermans fon Laers

nolasīja lekcijas par kaimiņvalstu (Vācijas, Frnacijas attiecībām) pēc Otrā psaules kara, valdošajiem

stereotipiem Eiropas Savienībā, mūsdienu starptaustiskās sadarbības ekonomiskajiem aspektiem. Plašāku

sadarbību šajā jomā pagaidām ierobežo joprojām niecīgais finansējums no Latvijas puses. Šos ārvalstu

docētāju apmeklējumus parasti finansē mūsu sadarbības partneri. Sadarbības pieredze liecina, ka ārvalstu

kolēģi ir ieinteresēti aktīvai sadarbībai. Liels potenciāls šajā ziņā ir sadarbība ar Baltijas valstu augstāko

mācību iestādēm.

2007. gada 20. novembrī Delaveras Universitātes kultūrğeogrāfijas profesors Edmunds Valdemārs Bunkše

lasīja lekcijas par zinātnisko un poētisko ğeogrāfiju un mājām un ceļu kā ğeogrāfiskām problēmām.

2008./2009. studiju gadā vieslekcijas 5 akadēmisko stundu apjomā lasīja ārvalstu docētāja no Lietuvas:

Viļņas Gedimina tehniskās universitātes Filosofijas katedras docente Jūrate Černevičiūte. Profesors

Kristofers Bojers (Austrija, Zalcburgas Universitāte) nolasīja 4 akadēmisko stundu apjomā vieslekciju

“Mūsdienu Eiropas vēsture zinātnieku skatījumā


7.4. DU studenti ārzemēs

2006./2007.st.g. DU vēstures bakalaura programmas studentiem tika piedāvātas iespējas studēt ārzemēs,

kuras diemžēl netika izmantotas. Tam bija vairāki objektīvi cēloņi. Pirmkārt, tas ir saistīts ar

orgaizatoriskajām pārmaiņām Rietumanglijas Universitātē Bristolē (Apvienotā Karaliste), kas bija mūsu

regulārais sadarbības partneris. Profesors Dž.Sveins, kas koordināeja vēstures programmu sadarbību,

pārcēlās darbā uz citu universitāti un jaunu kontaktu dibināšanai nepieciešams laiks. Otrkārt, otrs sadarbības

partneris Fehtas Universitāte (Vācija) ir reorganizējusi studiju programmas, tāpēc jauno programmu

iepazīšanai nepieciešams laiks. Treškārt, Daugavpils Universitātes studentu praktisko rīcību un personisko

iniciatīvu ierobežoja viņu finansiālais stāvoklis. No studentu atsauksmēm izriet, ka, neskatoties uz

starptautiskajās sadarbības programmās iesaistīto augstskolu studiju procesa principiālo līdzību, problēmas

joprojām rada, piemēram, atšķirīgais studiju gada sākums, ievērojamās atšķirības studiju kursos.

2009./2010.st.g. DU vēstures bakalaura programmas studentes Evija Loite, Diāna Stalidzāne, Ilona

Čerņavska, Baiba Mileika, Jeļena Jakovļeva 17.–30.07.2009. piedalījās arheoloģiskajos darbos Krievijā

(Ļeņingradas apgabals) Krievijas Zinātņu Akadēmijas Materiālās kultūras vēstures institūta ekspedīcijas

sastāvā.



7.5. Ārvalstu studenti DU

Pirmie ārvalstu studējošie DU vēstures bakalaura programmā iesaistījās 2001./2002. studiju gadā (2

studenti). Kopumā programmā ir studējuši 7 ārvalstu studenti. Visi ārvalstu studenti ir no Rietumanglijas

Universitātes. 2006./2007., 2007./2008. , 2008./2009., 2009./2010. studiju gadā ārvalstu studējošie DU vēstures bakalaura programmā nebija iesaistīti. To traucē problēmas, kas ir jau atklājušās iepriekšējos gados.

Pirmā pieredze atklāja arī problēmas. Ārvalstu studējošie studēja pēc individuāla plāna, kas sagādāja

abpusējas neērtības, papildus neapmaksātu slodzi Vēstures katedras docētājiem. Ārvalstu studenti augsti

vērtēja sadarbību ar DU docētājiem, vienīgi vēloties operatīvāku DU Ārzemju daļas organizatorisku darbu.

Jāatzīst, ka konkrēto studentu finansiālais nodrošinājums bija stabils, kas viņiem garantēja drošu studēšanu.

26

8. Studiju materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums

8.1. Materiāli tehniskais nodrošinājums

Humanitārā fakultāte

Documents

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE ...du.lv/wp-content/uploads/2015/12/Vesture_bak_2009_2010.pdfFilosofijas vēsture 4 dif. ieskaite 5. Ievads vēstures zinātnē 2 dif