Slide 1

Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloijas fakultte

entiski modificti organismi2013.05.03.1Mcbu plns un lekciju saraksts 2013.05.03.2DatumsLekcijas temats08.02.2013Iepazans, ievadlekcija15.02.2013Augu entikas vsture. Augi k entikas modeorganismi. 22.02.2013Augu genomu struktra un ptanas metodes 01.03.2013Augu genomu struktra un evolcija. Genomu polimorfisms, poliplodija 08.03.2013Molekulro marieri un to genotipanas tehnoloijas un to pielietojums genoma kartan 15.03.2013Kartana augos izmantojot eksperimentlas un dabiskas populcijas 22.03.2013Lekcija nenotiek 29.03.2013Lieldienu brvdienas05.04.2013Molekulrie marieri augu selekcij. Augu - augu patognu molekulr entika un bioloija12.04.2013Seminrs. Augu genoma struktra un molekulrie marieri 19.04.2013Augu abiotisk stresa izturbas un hormonls regulcijas molekulr entika

26.04.2013Lekcija nenotiek (LU Satversmes sapulce) 03.05.2013Transgno augu ieganas vsture, metodes un pielietojums fundamentlos ptjumos. Latvijas un ES likumdoana MO kultraugu ldzspastvanas un ierobeotas izmantoanas joms Transgno augu pielietojums biotehnoloij. entiski modificti kultraugi. 10.05.2013Seminrs. Augu abiotiskais un biotiskais stress un MO 17.05.2013Lekcija nenotiek 24.05.2013Eksmens DNS iedzimtbas informciju nesoais materils 2013.05.03.3

DNS iedzimtbas informciju nesoais materils 2013.05.03.4

Gni cik to vispr ir? Cilvka genom ir aptuveni 20 000 - 25 000 gni Nematodes genom ir aptuveni 20 000 gni Rsu genom ir aptuveni 35 000 gni Kvieu genom vartu bt ap 50 000 70 000 gni 2013.05.03.5http://www.ornl.gov/sci/techresources/Human_Genome/faq/genenumber.shtmlGenomu izmru saldzinjumsSvei gni transgn organism? 2013.05.03.6Gns no viena dzva organisma ievietots cit dzv organism izmantojot noteiktas gnu inenierijas metodes Transgns organisms papildus savam gnu komplektam parasti satur vl vienu vai nedaudzus gnus Transgns parasti tiek translts par protenu, tas nozm, ka transgns organisms papildus savam protenu kopumam satur vl vienu vai nedaudzus protenus MO - glbi bada cietjiem vai cilvces izncba? 2013.05.03.7

MO: defincija 2013.05.03.812.03.2001 Directive 2001/18/EC on the deliberate release into the environment of genetically modified organisms and repealing Council Directive 90/220/EEC

5.11.2007 Latvijas Republikas entiski modificto organismu aprites likums (ar 10.07.2012 grozjumiem)

MO tiek defints k ... organisms, izemot cilvku, kur entiskais materils, izmantojot vismaz kdu no panta 2.punkt mintajm metodm, ir prveidots citdi nek dabiski krustojot vai dabiski rekombinjot. Vai genetically modified organism (GMO) means an organism, with the exception of human beings, in which the genetic material has been altered in a way that does not occur naturally by mating and/or natural recombination

MO ieganas metodes 2013.05.03.9entisks modifikcijas metodes:1. nuklenskbju rekombincijas metodes - jaunu entisk materila kombinciju veidoana, rpus organisma ar dadiem ldzekiem ievadot nuklenskbju fragmentus vrus, baktriju plazmd vai cit vektorsistm, k ar tdu nuklenskbju nogdana ns, kuras tajs neveidojas dabiski, tau spj turpint vairoanos,

2. metodes, kas saisttas ar rpus organisma vai mikroorganisma izveidota entisk materila tieu ievadanu organism vai mikroorganism, ar izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulciju,

3. nu un protoplastu sapludinanas vai hibridizcijas metodes - nu veidoana ar jaunm entisk materila kombincijm, sapludinot divas vai vairkas nas no sistemtiski attlm organismu grupm un izmantojot pamienus, kas nav sastopami dabMO regulcija MO regulcija ir balstta uz procesu jebkur organisms, kas izveidots ar GI metodm, tiek regults Visi ar MO saisttie aspekti ierobeota izmantoana zintn, lauka izminjumi, kultivana, vides risks un prtikas droba tiek regulti gan ES, gan citur pasaul 2013.05.03.10Termini 2013.05.03.11

MO skat. definciju MO aprites likum vai ES direktv 2001/18/EG Gnu inenierija metou kopums manipulcijm ar organismu iedzimtbas materilu Transgns gns, kas ticis ievietots cita organisma genom ar GI metodm Rekombinant DNS ar GI metodm izveidota mkslga DNS molekula Cisenze gnu prnese no viena organisma cit izmantojot GI metodes, ja tie sav starp vartu brvi krustoties

Gnu inenierija Genetic engineers don't make new genes, they rearrange existing ones

Thomas E. Lovejoy 2013.05.03.12Dr. Thomas Eugene Lovejoy III is chief biodiversity adviser to the president of the World Bank, senior adviser to the president of the United Nations Foundation, and president of the Heinz Center for Science, Economics, and the Environment. He introduced the term biological diversity to the scientific community in 1980.Lovejoy, a tropical biologist and conservation biologist, has worked in the Amazon of Brazil since 1965. He received his B.S. and Ph.D. in biology from Yale University.

12GI pamat esoie atkljumi2013.05.03.13Restrikcijas endonukleu atklana un aktivittes ptjumi

Pamat ir Werner Arber 60-to gadu ptjumi par baktriju restrikcijas - modifikcijas sistmm (1978. gada Nobela prmija)GI pamat esoie atkljumi2013.05.03.14Mertz un Davis 1972. gad raksturo restrikcijas fermentu no Escherichia coli celma R, kuru nosauc par EcoRI, kas pazst palindromisku secbu G*AATTC un eot veido 4 nukleotdu prkares

Hamilton O. Smith 1970. gad apraksta pirmo restrikcijas fermentu no Haemophilus influenzae - HindII un t saitspecifiskumu. HindII e DNS secbu GTPy*PuAC2013.05.03.15GI pamat esoie atkljumi

Walter GilbertFrederick SangerPaul Berg1980. gada Nobela prmija mij par nuklenskbju secbas noteikanas metou izstrdi un rekombinanto DNS tehnoloiju attstbu(http://www.nobel.se/laureates/chemistry-1980.html)Nils Rostoks15Frederick Sanger ar 1958. gada Nobela prmija par insulna aminoskbju secbas noteikanuMO vsture pirmie mo Pirmie MO entiski modificti vrusi un mikroorganismi Rekombinanto plazmdu DNS konstruana no dadm dabiskajm plazmdm, antibiotiku rezistences marieri, restrikcijas endonuklezes Cohen et al. (1973) Construction of biologically functional bacterial plasmids in vitro. PNAS, 71: 1030

2013.05.03.16MO vsture moratorijs 1974. g. zintnieki nosaka moratoriju gnu inenierijas eksperimentiem, ldz brdim, kad izstrds droas darbbas kritrijus ar transgniem organismiem 1975. g. Asilomaras (ASV) konference par rekombinanto DNS tehnoloijas drobu, kur nosaka bioloiskos un tehniskos kontroles paskumus Berg et al. (1974) Potential biohazards of recombinant DNA molecules. Science, 185: 303 Berg et al. (1975) Asilomar conference on recombinant DNA molecules. Science, 188: 991

2013.05.03.17MO vsture Asilomaras konferences2013.05.03.181975. gada Asilomaras (ASV) konference par rekombinanto DNS tehnoloijas drobu Izstrd drobas kritrijus un principus - rDNS un to saturoo vrusu, mikroorganismu un eikariotisko nu kultru izplatbas vid kontrole jiekauj eksperimenta plnoan - kontroles paskumiem jatbilst sagaidmajiem eksperimenta riskiem Bioloiskie kontroles paskumi vid vairoties nespjgas baktrijas; plazmdas, kas replicjas tikai noteikt saimniekorganism Fiziskie kontroles paskumi - laminri, boksi, negatv spiediena telpas, kultru un laboratorijas materilu sterilizcija, laba mikrobioloisk prakse Ldz Asilomaras konferencei zintnieki bija noteikui brvprtgu moratoriju uz rekombinants DNS tehnoloiju pielietojumu. 18Agrobacterium izraists pangas 2013.05.03.19

Agrobacterium tumefaciens is a member of the family Rhizobiaceae. These bacteria are Gram-negative and grow aerobically, without forming endospores. The cells are rod-shaped and motile, having one to six peritrichous flagella. Cells are 0.6-1.0 m m by 1.5- 3.0 m m and may exist singly or in pairs. In culture on carbohydrate-containing media, cells produce large amounts of extracellular polysaccharides, giving colonies a voluminous, slimy appearance192013.05.03.20

Auksna sintze pa indolacetamda (IAM) ceu. Opni specializtas aminoskbes, kuras Agrobacterium izmanto k enerijas un N avotu. 202013.05.03.21

Phenolics Produced by Wounded Plant cellPLANT CELLAGROBACTERIUMVirA VirGPhenolics detected by the VirA/VirG two component sensor system. Vir Gene expression inducedT-DNAVir D1 & D2 cut T-DNA at right and left borders. VirD2 attaches to exposed 5I endVIP1 associates with the complex to target it to the nucleusVIP2 associates the complex to transcriptionally active DNAT-DNA integrates into plant DNA and gall production is initiated. Gall Formation!Formation of T-complexBacterial PlasmidFormation of T-Pilus http://arabidopsis.info/students/agrobacterium/mechanism.html2013.05.03.222013.05.03.23

http://www.bio.davidson.edu/people/kabernd/seminar/2002/method/dsmeth/ds.htmFigure 1. Basic steps in transformation of plant cells by Agrobacterium tumefaciens. The T-DNA transfer is represented according to updated knowledge on this process, although many of involved mechanisms have not been elucidated yet and the experimental results only allow hypotheses about it. Entering of T-DNA complex into the plant cell is almost completely uncharacterized and experimentally only the VirB7-VirB9 disulphide bound heterodimmers have been evidenced. The most important events are briefly mentioned in chronological order (boxes 1 through 13). Each step is described in the text.232013.05.03.24

Transformjamie audi2013.05.03.25Ex planta embriji Ex planta somatisks nas, tai skait protoplasti In planta Agrobacterium transformcija Clough and Bent (1998) Floral dip: a simplified method for Agrobacterium-mediated transformation of Arabidopsis thaliana. Plant J, 16:735

2013.05.03.26

Zhang et al. (2006). Agrobacterium-mediated transformation of Arabidopsis thaliana using the floral dip method. Nature Protocols 1, 641-6462013.05.03.27

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/ab/Transformation_with_Agrobacterium.JPGPlants (S. chacoense) transformed using Agrobacterium. Transformed cells start forming calluses on the side of the leaf pieces.272013.05.03.28Transformtu Arabidopsis augu atlase uz Murashige Skoog barotnes ar kanamicnu

28T-DNS vektori2013.05.03.29Ti-plazmdas Binrs vektoru sistmas nekaitga Agrobacterium Ti-plazmda, kas nodroina T-DNS prnesi uz augu un atsevia T-DNS plazmda, kas satur tikai T-DNS rajonu, kas nepiecieams prnesei, un kur parasti tiek konstruta E. coli Double cassette vektori T-DNS plazmdas, kas satur divus T-DNS rajonus vienu ar interesjoo gnu, otru ar selektvu marieru. Abas T-DNS integrsies auga genoma dads viets un transgno augu pcncjiem skaldoties bs iespjams iegt augus, kas satur interesjoo gnu, bet ne selektvo marieri http://cshprotocols.cshlp.org/cgi/content/full/2006/30/pdb.ip29

pCAMBIA T-DNS vektori 2013.05.03.30

http://www.cambia.org/daisy/bios/585.htmlAugsts kopiju skaits E.coli pVS1 replikons stabilai replikcijai Agrobacterium Nelieli izmri, 7-12 kb, atkarb no plazmdas Restrikcijas saiti plazmdas modifikcijai un polilinkeris sves DNS insercijaiBaktriju selekcija ar hloramfenikolu vai kanamicnu Augu selekcija ar higromicnu B vai kanamicnu Iespja veidot protenu fusion ar gusA reportiergnu Transformcijas metodes 2013.05.03.31Agrobaktriju transformcija Balistisk bombardana (gene gun) Transgns laboratorijas lnijas un selekcijas lnijas 2013.05.03.32Laboratorijas lnijas, kuras izmanto transgnu ieganai ir viegli transformjamas, bet biei vien nekur nedergas k selekcijas materils Trangnu prnes selekcijas lnijs atkrustoanas ce Skat. animciju... http://citnews.unl.edu/hscroptechnology/html/animationOut.cgi?anim_name=BackcrossBreeding.swf

Marc van Montagu un Jozef Schell

Mary-Dell Chilton Agrobacterium Ti plazmdu T-DNS rajons tiek integrts augu genom. T-DNS sastv esoos gnus iespjams aizvietot ar citiem un tdjdi pankt augu transformciju Zambryski et al. (1980) Tumor DNA structure in plant cells transformed by A. tumefaciens. Science, 209: 1385MO vsture M augi 2013.05.03.33Nils Rostoks33MO vsture M augi 2013.05.03.34Dr. Luis Herrera-Estrella 1984. g. sama Ph.D. no entes universittes, Beij Doktorantras laik tika izstrdts darbs, kur tika pirmo reizi iegti transgni augi, kas saturja antibiotiku rezistences gnu no baktrijas

A. Caplan, L. Herrera-Estrella, D. Inz, E. Van Haute, M. Van Montagu, J. Schell, P. Zambryski (1983) Introduction of genetic material into plant cells. Science, 222: 815 821 Gnu inenierija Latvij Ar gnu inenieriju Latvij sk nodarboties 1978. gad1980. gad tiek klonts pilns hepatta B vrusa genoms1984. gad tiek atklts jauns cilvka interferona gns IFN-aN1985. gad tiek noteikta pilna HBV genoma struktra 80 - 90-tie gadi rekombinanto cilvka interferonu un interleiknu producana Escherichia coli ns Intervija ar prof. Paulu Pumpnu krjum Millenium. Skats uz Latviju. Valters un Rapa, 1999

2013.05.03.35GI perspektvas Latvij Fundamentl zintne gnu funkciju ptjumi, cilvku, dzvnieku un augu slimbu molekulrie mehnismi Pielietojumi biomedicn, biotehnoloij un augu un dzvnieku selekcij jaunu rekombinanto vakcnu izstrde, mikroorganismu metabolisma inenierija, jaunu molekulro marieru izstrde augu un dzvnieku selekcijai (bet ne entiski modificti kultraugi vai dzvnieki)

2013.05.03.36GI perspektvas Latvij Ptniecbas iestdes, kurs izmanto GI metodes:- LU Bioloijas fakultte, LU BF Bioanaltisko metou laboratorija Mikroorganismu un augu gnu inenierija - Biomedicnas ptjumu un studiju centrs Rekombinanto vakcnu izstrde - LU Mikrobioloijas un biotehnoloijas institts Mikroorganismu producentu inenierija

2013.05.03.37M kultraugi pasaul 2013.05.03.38Ar MO kultraugiem apsto platbu pieaugums pasaul http://www.isaaa.org

2011. gad 160 miljoni ha

Saldzinjumam: Latvijas teritorija 6.5 miljoni ha Francijas teritorija 67.5 miljoni ha

MO audzanas platbas 2011. gad (miljoni ha) 2013.05.03.39http://www.isaaa.org Galveno M augu platba procentos no kopjs platbas 2010. gad2013.05.03.40http://www.isaaa.orgM kultru platbas ASV2013.05.03.41

SojaKokvilnahttp://www.gmo-compass.orgM kultras ES (ha)2013.05.03.42http://www.isaaa.org MO pielietojuma kategorijas Izplatana vid (deliberate release) jebkura darbba, kuras rezultt MO nonk vid (runa ir par autoriztiem MO konkrtam mrim) Ierobeota izmantoana (contained use) attiecas uz MO, kuri tiek izmantoti ptniecbas vajadzbm kontroltos apstkos Autorizanas veids - pielietojums prtik, dzvnieku barb, k izejviela rpnieciskai raoanai, kultivana

2013.05.03.43MO un Eiropas prtikas nekaitguma iestde (EFSA) EFSA izveidota 2002. gad (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 178/2002) Eiropas Savienbas prtikas un dzvnieku barbas drobas risku novrtanas iestde Sadarbb ar dalbvalstu kompetentajm iestdm EFSA sniedz neatkargu zintnisku atzinumu par dadiem ar prtikas un dzvnieku barbas drobu saisttiem jautjumiem

2013.05.03.44ES autorizts MO kultras Kukurza 27 (2 kultivanai)Kokvilna 8Soja 7Rapsis 3 Mikroorganismi 2 Kartupei 1 (1 kultivanai)Cukurbietes 1 http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm

2013.05.03.45MO raotji Monsanto 23 (cukurbietes, soja, rapsis, kukurza, kokvilna) Bayer 7 (soja, rapsis, kukurza, kokvilna) Pioneer and Dow AgroSciences 7 (kokvilna, kukurza, soja) Syngenta 8 (kukurza) BASF 1 (kartupelis) Ajinomoto Eurolysine SAS 1 (Brevibacterium) NOVO Nordisk 1 (Saccharomyces cerevisiae) http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm

2013.05.03.46Gni un pazmes Herbicdu tolerance ~22 Izturba pret insektiem ~18 Vairum gadjumu - herbicdu tolerances un insektu izturbas kombincija Antibiotiku rezistence ~6 Izmainta gara, kvalitte, sastvs - piemram, kartupei ar zemu amilozes saturu

2013.05.03.47Herbicdu tolerance glifosfts Glifosfts (Roundup aktvais komponents) ir sistmisks herbicdsDarbbas mehnisms saistts ar enzma 5-enolpiruvilikimta-3-fosfta sintzes (EPSPS) inhibciju un attiecgi aromtisko aminoskbju fenilalanna, tirozna un triptofna biosintzes kavanu Glifosfta tolerantie M augi satur baktriju gnu vai ar modifictu augu EPSPS gnu, kuri veido enzmu, kuru glifosfts nespj inhibt 2013.05.03.48

Aromtisko aminoskbju biosintze2013.05.03.49

Fenilalanns Tirozns Triptofns u.c. Herbicdu tolerance amonija glufosints Fosfinotricns (amonija glufosints, Basta, Bialophos vai Liberty aktvais komponents) ir sistmisks herbicds Darbbas mehnisms saistts ar glutamna sintzes inhibciju un attiecgi glutamna sintzes kavanu, kas noved pie samazinta glutamna un paaugstinta amonija daudzuma augu audos un fotosintzes inhibcijas Pret fosfinotricnu tolerantie M augi satur no baktrijm Streptomyces hygroscopicus vai S. viridochromogenes iegtu bar gnu, kas kod enzmu fosfinotricna acetiltransferzi (PAT )2013.05.03.50

Kukaiu rezistence Augsnes baktrija Bacillus thuringiensis veido daudzus dadus protenu dabas toksnus, kas specifiski iedarbojas uz noteiktm kukaiu grupm Dabiskie Bt toksni nonk kpuru zarnu trakt, kur srmain vid proteu kltbtn tiek aktivti, saists ar noteiktiem kpuru zarnu nu receptoriem, un veido poras zarnu sienis novedot pie kpuru bojejas Bt toksnu specifiskums attiecb uz noteiktu kukaiu grupu ir saistts ar kukaiu receptoriem, kas saista tikai noteiktus aktivtu Bt toksnu veidus

2013.05.03.51Kukaiu rezistence Zinmie Bt toksni Cry un Cyt iedals 32 grups Bt toksnu gni ir modificti, lai optimiztu to ekspresiju augu genom, kur tie tiek ievietoti Bt toksni specifiski pret tauriiem (Lepidoptera), mum (Diptera), vabolm (Coleoptera) un nematodm M augi var saturt vairkus Bt toksnu gnus

2013.05.03.52Kombinta herbicdu tolerance un kukaiu rezistence Stacked events Iegst tradicionl ce krustojot divas augu irnes, no kurm viena ir herbicdu toleranta un otra izturga pret kukaiiem Hibrds sklas ar stacked events raos sklas, kurs dadas modifikcijas skaldsies

2013.05.03.53Nkams paaudzes MO Veselu metabolisma ceu inenierija Golden Rice I un Golden Rice IISlimbu izturbas prnese no vienas irnes (sugas) citAbiotisk stresa tolerance Ievadti nevis gni, bet mikro RNS vai antisense RNS, kas regul genom esoos gnus soja ar augstku olenskbes saturu (FDA autorizta 11.06.2010)Preczka (laik un telp) transgnu regulcija 2013.05.03.542013.05.03.55http://www.time.com/time/business/article/0,8599,98034,00.html

http://www.sciencemag.org/cgi/content/summary/320/5875/468Golden Rice zintne Rsi nesintez b-karotnu graudos Graudos trkst divi b-karotna biosintzes enzmi fitonu sintze (psy) and fitonu desaturze (crt I)

2013.05.03.56

http://www.goldenrice.orgThe precursor molecule for carotenoid biosynthesis is geranylgeranyl diphosphate (GGDP). Horizontal bars delimit the steps of the carotenoid biosynthetic pathway that were overcome using the two transgenes phytoene synthase (PSY) and the multifunctional bacterial carotene desaturase (CRTI), rather than the two plant desaturases PDS and ZDS. Gene construct used to generate Golden Rice. RB, T-DNA right border sequence; Glu, rice endosperm-specific glutelin promoter; tpSSU, pea ribulose bis-phosphate carboxylase small subunit transit peptide for chloroplast localisation; nos, nopaline synthase terminator; Psy, phytoene synthase gene from Narcissus pseudonarcissus (GR1) or Zea mays (GR2); Ubi1, maize polyubiquitin promoter; Pmi, phosphomannose isomerase gene from E. coli for positive selection (GR2); LB, T-DNA left border sequence. 56EXZACT tehnoloija genoma modifikcijai Zn pirkstu nuklezes (ZFN) cilvka radti enzmi, kuri apvieno Zn pirkstu transkripcijas faktoru DNS atpazanas domnu ar restrikcijas endonuklezes DNS elanas domnu DNS saistanas domns ir izveidots t, lai atpaztu noteiktu DNS sekvenci genom, savukrt endonuklezes domns atbilsto viet e abus DNS pavedienus Vienlaicgi ar ZFN n ievadot lineru DNS fragmentu, kura gali komplementri ZFN eltajai vietai genom, notiek homolog rekombincija un precza DNS fragmenta insercija genom Shukla et al. (2009) Precise genome modification in the crop species Zea mays using zinc-finger nucleases. Nature, 459:437

2013.05.03.57EXZACT tehnoloija genoma modifikcijai EXZACT Add DNS sekvenu insercija noteikt genoma viet EXZACT Delete noteiktu DNS sekvenu delcija genom (mutaenze, nevis transenze) EXZACT Edit noteiktu DNS sekvenu izmaia genom (mutaenze, nevis transenze) http://www.exzactprecisiontechnology.com

2013.05.03.58MO potencilie riski Riski cilvka un dzvnieku veselbai (prtika, dzvnieku barba, alerija, autoimns saslimanas, liek svara problmas) Nekontroltas MO izplatans riski (transgnu prnese uz citm nemodifictm irnm, vai prnese uz lauksaimniecbas augu savvaas radiniekiem apputeksnans ce) Riski nemra organismiem (bites, citi kukaii, barbas de)

2013.05.03.59Likumdoana MO jomStarptautisks saistbasES reguljumsNacionl likumdoana2013.05.03.60Starptautisks saistbasKonvencija par bioloisko daudzveidbu Kartahenas protokols par bioloisko droumuOrhsas konvencija par sabiedrbas dalbu lmumu pieeman

2013.05.03.61ES reguljumsDirektva Nr. 2001/18/EC par MO izplatanu vid Regula Nr. 1829/2003 (M prtika un dzvnieku barba)Regula Nr. 1830/2003 (MO izsekojamba un marana)Regula Nr. 1946/2003 (MO prrobeu kustba) Direktva Nr. 2008/27/EC par direktvas Nr. 2001/18/EC papildinanu Direktva Nr. 2009/41/EC par entiski modifictu mikroorganismu ierobeotu izmantoanu 2013.05.03.62Nacionl likumdoanaentiski modificto organismu aprites likumsMinistru kabineta noteikumi

2013.05.03.63entiski modificto organismu aprites likums 15.11.2007 ar grozjumiem Mrispankt augstu drouma lmeni visos entiski modificto organismu aprites posmos, lai novrstu negatvo ietekmi uz cilvku un dzvnieku veselbu vai vidi, saglabtu bioloisko daudzveidbu, veicintu ilgtspjgas lauksaimniecbas un biotehnoloijas attstbu, ar entiski modificto kultraugu pastvanu ldztekus bioloiskajai un konvencionlajai lauksaimniecbai.2013.05.03.64RegulasRegulas ir juridiski saistoi tiesbu akti. Ts ir jpiemro pilnb viss dalbvalsts. Piemram, lai aizsargtu atsevios reionos pagatavotu lauksaimniecbas produktu nosaukumus, tdu k Parmas iis, Padome piema regulu.DirektvasDirektvas paredz sasniedzamos mrus, bet katra dalbvalsts lemj, kdus ldzekus likt liet, lai tos sasniegtu. Piemram, direktv par darba laiku noteikts, ka prmrgs virsstundu darbs ir nelikumgs. Taj noteikts minimlais atptas laiks un maksimlais darba laiks, bet katras dalbvalsts zi ir izstrdt savus likumus, lai piemrotu os noteikumus.

64entiski modificto organismu aprites likumsDarbbas joma Likums nosaka valsts institciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmk - persona) tiesbas un pienkumus, entiski modificto organismu aprites, tai skait entiski modificto kultraugu ldzspastvanas, principus, uzraudzbu un kontroli, sabiedrbas ldzdalbu, personu atbildbu un tiesisko aizsardzbu, k ar drobas paskumus un informcijas apriti jebkura iespjam rkrtas gadjuma novranai2013.05.03.65entiski modificto organismu aprites likumsLikums neattiecas uz: 1. gnu terapijas izmantoanu medicn; 2. zu izmantoanu klniskaj izpt, ja ts satur, sastv vai ir iegtas no MO 3. organismiem, kas iegti ar mutaenzi, augu nu saplanu, fertilizciju in vitro, konjugciju, transdukciju un transformciju 4. M mikroorganismiem, kuri atbilst nekaitguma kritrijiem ierobeotai izmantoanai 2013.05.03.66Ministru kabineta noteikumi1. 21.04.2010. saistoie noteikumi Nr.2010/3 "Saistoie noteikumi par aizliegumu entiski modificto kultraugu audzanai Carnikavas novad" (Apkrtraksts, 29.04.2010.)2. 26.05.2009. MK noteikumi Nr.457 "Noteikumi par entiski modificto organismu apzintu izplatanu"3. 19.05.2009. MK noteikumi Nr.453 "Noteikumi par valsts nodevu par entiski modificto organismu riska novrtjuma atzinuma sagatavoanu" (Latvijas Vstnesis, 81 (4067), 26.05.2009.)4. 22.12.2008. MK noteikumi Nr.1078 "entiski modificto organismu riska novrtanas metodoloija"5. 22.09.2008. MK noteikumi Nr.784 "entiski modificto mikroorganismu ierobeotas izmantoanas, k ar ataujas izsnieganas un anulanas krtba"2013.05.03.67Problmas nostdne Jebkura saimniecisk darbba ietekm vidi Vai MO kultivana ietekm vidi negatvk nek tradicionls un bioloisks lauksaimniecbas metodes? Cilvka un dzvnieku veselba ir tiei atkarga no prtikas un barbas Vai MO saturoa prtika un barba ir veselbai kaitgka saldzinot ar MO nesaturou prtiku un barbu?

2013.05.03.68Problmas nostdne MO riska novrtjums balstts uz zintnisku ptjumu rezulttiem (EPNI), bet zintniski ptjumi var bt: - nepiecieami, bet nepietiekami - biei vien nepilngi, pretrungi, neobjektvi - ierobeotas iespjas neatkargiem ptjumiem (tehniskas, politiskas) - sabiedrbai nesaprotami - neatrisina sabiedrbas problmu, jo zintnieki nekad nedos 100% garantijas par drobu (teorijas var apgzt, bet ne apstiprint)

2013.05.03.69Problmas nostdne MO monopols - MO audzanas priekrocbas izjt biotehnoloijas firmas un zemnieki, bet ne patrtji - pazmes, kas svargas zemniekiem, bet ne patrtjiem - sklu monopols 2013.05.03.70Problmas nostdne Latvij Patrtju viedoklis? Vai tds maz pastv? - VidM veidot sabiedrbas aptauja - Kampaa MO brvo zonu veidoanai Varbt tiem Latvij nevajag audzt MO? Vai vispr iespjams izvairties no saskarsmes ar MO? Vai Latvijas (un ES) iedzvotji ir pietiekoi informti, lai vartu pieemt uz zinanm balsttus nevis emocionlus lmumus MO jom? 2013.05.03.71Problmas nostdne Latvij Tlejoas sekas nkotn - negatva sabiedrbas attieksme pret gnu inenieriju un visiem zintniskiem ptjumiem, kas saistti ar entiski modifictiem organismiem - potencils specilistu trkums biomedicn un biotehnoloijas rpniecb - potencili tuvredzga valsts politika, kas var liegt realizt ptjumus, kuros izmanto entiski modifictus organismus

2013.05.03.72Vai ms dam MO? ... j... Produktiem, kas raoti no M augiem, jbt atbilstoi martiem, bet ... - produkti jmar, ja autoriztu MO saturs tajos prsniedz noteiktu slieksni (0.9%) - rapa ea ir marta, bet aj e cepti kartupei var nebt marti - liela daa dzvnieku barbas satur M soju vai kukurzu, bet nav prasbas atbilstoi mart dzvnieku gau vai no tiem iegtu pienu

2013.05.03.73"... foods containing material which contains, consists of or is produced from GMOs in a proportion no higher than 0.9% of the food ingredients considered individually or food consisting of a single ingredient, provided that this presence is adventitious or technically unavoidable. The Council of the European Parliament. Off. J. Eur. Commun. L268, 123 (2003)73Papildus informcija http://croptechnology.unl.edu/index.shtml http://www.efsa.europa.eu/ http://www.sciencemag.org/plantgenomes/map.html http://ec.europa.eu/food/food/biotechnology/authorisation/index_en.htm http://engl.jrc.ec.europa.eu/ http://www.gmo-compass.org/eng/home/ http://web.archive.org/web/20080413144544/www.geo-pie.cornell.edu/gmo.html (GMO urban legends) http://bch.cbd.int/ http://lv.biosafetyclearinghouse.net/

2013.05.03.74