Solidaritāte un nevienlīdzības mazināšana – VIENOTĪBAS prioritāte

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par Latvijas drošību un aktīvu ārpolitiku

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A

Saraksts Nr. 4

3., 4. lpp. 7. lpp.

VIENOTĪBAS Rīgas saraksta deputātu kandidāti 12. Saeimas vēlēšanās

Drošība. Izaugsme. Pēctecība.

fOTO: f64

Es Latviju pēc četriem gadiem redzu kā nacionāli spēcīgu valsti, kura izmantojusi savas iespējas starptautiski, nostiprinot valsts ietekmi un aizsargājot to pret ārē-jiem draudiem. Valsti, kas izmantojusi iespējas, ko dod dalība starptautiskajās organizācijās, lai celtu labklājību Latvijā. Lai to sasniegtu, Saeimā un valdībā ne-

pieciešams kārtīgs komandas darbs, kas stingri turpinātu iesākto, veiksmīgi sa-darbojoties ar Latvijas pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās, mūsu valsts draugiem un partneriem visā pasaulē. Atceros 2009. gada sākumu, kad Latvijā bija finanšu krīze un tolaik valdošās partijas varu „nometa” mums pie kājām. Daudzi toreiz prognozēja, ka pēc krīzes pārvarēšanas atkal būšot daudz gribētāju tikt pie varas. Tā arī ir noticis. Latvijai šobrīd nevajag politiskus vai ekonomis-kus eksperimentus, mums jāaizsargā sava valsts un jāturpina nopietns darbs, lai nodrošinātu labklājību katrai ģimenei.

Saeimas vēlēšanas ir brīdis, kad, izvēloties mūsu tautas priekšstāvjus, izlemjam, kādu gribam redzēt Latviju pēc četriem gadiem. Tā ir ne vien mūsu iespēja pašiem lemt un ietekmēt politiskos procesus, bet arī kopī-ga atbildība par savu valsti un tās nākotni. Tas ir brīdis, kad svarīga katra balss, tāpēc 4. oktobrī es aicinu balsot gudri. Es aicinu balsot par politiķiem, kuri darbos pierādī-

juši savas rūpes par Latviju un tās iedzīvotāju labklājību. Par VIENOTĪBU, kura sevi apliecinājusi kā atbildīgu, eiropeisku politisko spēku, profesionāli pieredzē-jušu, politiski drosmīgu un par savu valsti atbildīgu komandu. Mēs zinām, ka droša, labklājīga, saliedēta Latvija nozīmē drošību par savu un bērnu nākotni, darbu un atbalstu grūtā brīdī, pārliecību par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvo-tājus un nacionālās intereses.

Pagājušajos gados VIENOTĪBA ir sevi apliecinājusi kā atbildī-gu politisko spēku ar skaidru redzējumu, kurp jāvirzās valstij. Veidojot valdību, VIENOTĪBAS darba galvenais mērķis ir biju-si Latvijas izaugsme un iedzīvotāju labklājība, kas nodrošināta sabalansēta budžeta ietvaros. Šobrīd paši svarīgākie jautājumi ir valsts drošība, veselība un izglītība, kā arī nevienlīdzības mazināšana. Šīs valdības laikā esam panākuši gana daudz šo jautājumu sakārtošanā, un VIENOTĪBA ir apņēmusies uzsākto kursu turpināt. Mēs visi kopā spējam Latviju padarīt stiprāku.

Eiropā ir karš. Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Šis agresijas akts ir skaidrs drauds mūsu valstij un visai Eiropai, tāpēc tagad un vēl ilgi vissvarīgākais būs drošība. Būs drošība – būs darbs un labklājība. Tāpēc 4. oktobra vēlēšanās es balsošu par VIENOTĪ-BU, kura apzinās savu atbildību par Latvijas drošību. VIENO-TĪBA ir drošākā izvēle tiem, kas netic saskaņas sudrabainajiem solījumiem, ar kuriem mūs visus cenšas ievilināt Kremļa ģeo-politiskajos slazdos.

Es aicinu piedalīties vēlēšanās un izvēlēties mūsu valstsvīrus, neatstājot šo izvēli citu rokās. Es balsošu par partiju, kas ir pār-baudīta krīzes apstākļos. VIENOTĪBA ir sevi pierādījusi, vadot valsti dziļas ekonomiskās krīzes laikā, kad no varas atteicās citas partijas. Turklāt valsts ir spējusi atgriezties pie ekonomis-kās izaugsmes, kas dod iespēju cilvēkiem atrast darbu un vai-rāk pelnīt. VIENOTĪBA piedāvā pieredzējušu un profesionālu komandu gan nacionālajā politikā, gan Eiropas līmenī.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A2 12. SAEImAS VēLēšANAS

Eiropas Komisijas viceprezidenta kandidāts eiro un sociālā dialoga jautājumos

VALdIS dOmBROVSkIS

Saeimas priekšsēdētāja, VIENOTĪBAS priekšsēdētāja

SOLVITA ĀBOLTIņAMinistru prezidenteLAImdOTA STRAujumA

Eiropas Parlamenta deputāte, VIENOTĪBAS domes priekšsēdētāja

SANdRA kALNIETE

Eiropas Savienības attīstības komisārsANdRIS PIEBALGS

AR ATBILdĪBu PAR LATVIju

VIDĒJĀS DARBA ALGAS PIEAUGUMS

LATVIJAS VIETA GLOBĀLĀS KONKURĒTSPĒJAS INDEKSĀ

€€€€€

716€

566€682€ 655€

633€660€ 685€

€€€€€

430€

€€€

20

06 20

07 20

08

20

09

20

10

20

11

20

12 20

13 2010 2011 2012 2013 20141. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1.

100%

120,4%

2010 2011 2012 2013 2014

DARBA STUNDAS RAŽĪGUMS

5,5 5,9 6,37,9 7,3 7,2 7,6 7,9

8,28,4

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

42.52.

55.64.68.

2010 2011 2012 2013 2014

MAZUMTIRDZNIECĪBAS UZŅĒMUMU APGROZĪJUMA INDEKSI

Salīdzināmajās cenās (2010 = 100%)

NODARBINĀTO SKAITS JAUNĀS DARBVIETĀS

EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES UN PATĒRIŅA PIEAUGUMS

AVOTS: CSP, EUROSTAT

80

7,9

818

,7 84

6,7

84

2

817

835

,7 853

,38

56,3

82

6,2 84

2,4

871

,28

67,

3

854

,4

856

,7

86

3,2

878

,88

69

,7

fOTO: JĀNIS DEINATS

PUBLIcITĀTES fOTO

fOTO: EIROPAS KOMISIJA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A 3INTERVIjA

„LATVIJAS PRESE 30. GADU BEIGĀS RAKSTĪJA, cIK GUDRA IR LATVIJA, KA Sēž UN KLUSē, UN cENšAS BūT PA LABAM GAN AR PSRS, GAN AR VĀcIJU.”

Mēs pazīstam Edgaru Rin-kēviču kā Aizsardzības ministrijas valsts sekre-tāru, Prezidenta kance-lejas vadītāju, aktīvu ār-lietu ministru. Vai ceļš uz drošības un ārlietu jomu arī pirms tam bija mērķ- tiecīgs?

Jau studiju laikā LU Vēstures fakultātē man bija skaidrs, ka savu dzīvi gribu sais-tīt ar diplomātisko dienestu un drošības politiku. Pēc universitātes sāku strādāt Latvijas Radio ziņu dienestā, mana joma bija ārlietas. Par nejaušību vai likteni var saukt to, ka 1995. gadā sastapu uz ielas savu kādreizējo pasniedzēju, kas teica – Aizsar-dzības ministrijā esot liels kadru trūkums jomā, kura strādā ar NATO integrācijas jautājumiem. Sakām ar NATO programmu Partnerattiecības mieram, ļoti aktīvu Balti-jas valstu sadarbību dažādās drošības pro-

AkTĪVA, NOPIETNA ĀRPOLITIkA IR mAzu VALSTu NEATkARĪBAS GARANTSSaruna ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču

grammās. Mēs ļoti skaidri apzinājāmies, ka ir jāpanāk, lai Latvija kļūtu par NATO dalībvalsti. Par spīti skepsei, jo 90. gadu bei-gās arī daudzu lielo valstu diplomāti teica: jūs kļūsiet par ES dalībvalsti, bet NATO jūs nemūžam netiksiet. Bet mums, trijām Balti-jas valstīm, bija liels spīts, mēs ļoti nopietni strādājām, lai panāktu savu.

Latvijas pozīcija Ukrainas krīzes laikā ir starptautiski sadzirda-ma. Vai mazas valsts ārpolitika var būt un vai tai jābūt „lielai”?

Aktīva, nopietna ārpolitika ir mazu valstu neatkarības, drošības garants. Ir būtiski, lai mūsu balss būt sadzirdama šo-brīd, kad tiek grauts valstu pastāvēšanas pamats – starptautiskā kārtība, starptautis-kās tiesības –, kad tiek pārkāptas robežas. Tādēļ Ukrainas jautājums ir būtisks, jo gan Krimas aneksija, gan Krievijas tieša iejauk-šanās Ukrainā nozīmē, ka tiek grauta tā starptautiskā kārtība, kas nodrošina mazu valstu neatkarību un drošību.

Bet mēs neesam un negribam būt „vie-na jautājuma” valsts. Mums ir sazarots ār-politisko interešu loks gan aktīvi palīdzot austrumu partnerības valstīm, gan strā-dājot ar Centrālāzijas valstīm. Mēs iestāja-mies par aktīvu un vienotu ES ārpolitiku gan kopumā, gan attiecībā uz Sīriju, Āfriku. Aktīvs darbs un pieredze nostiprina mūsu ietekmi gan pie ES, gan NATO galda.

Mēs labi pazīstam Krieviju. Vai mūsos ieklausās? Vai Baltijai un Polijai ir izdevies ietekmēt ES, NATO nostāju, tostarp Ukrainas jautājumā?

Pēc iestāšanās 2004. gadā gan mums, gan NATO sabiedrotajiem likās, ka esam pilnīgā drošībā, ka tās ir gandrīz vai vēstu-res beigas. Atslābām attiecībā uz aizsardzī-bas izdevumiem, domājām, ka visu izdarīs mūsu vietā, ka nu tikai jācīnās par naudu no ES – tāds trekno gadu koncepts. Modi-nātājzvans bija Krievijas agresija Gruzijā. Līdz tam daudzi mūsu partneri uzskatīja, ka Baltijas un Austruma bloka valstu raizes par Krieviju ir mūsu vēsturiskā trauma, bet

EDGARS RINKēVIčS AR ANO ģENERĀLSEKRETĀRU BANU KIMūNU, KURš UZTURēJĀS LATVIJĀ OfIcIĀLĀS VIZĪTES IETVAROS.

„GAN KRIMAS ANEKSIJA, GAN KRIEVIJAS TIEšA IEJAUKšANĀS UKRAINĀ NOZĪMē, KA TIEK GRAUTA TĀ STARPTAUTISKĀ KĀRTĪBA, KAS NODROšINA MAZU VALSTU NEATKARĪBU UN DROšĪBU.”

Edgara Rinkēviča vadībā Ārlietu ministrija ir uzsāku-si sarunas par pievienoša-nos OECD – pasaules attīs-tītāko valstu organizācijai. Tas ir svarīgākais Latvijas ārpolitikas panākums kopš iestāšanās Eiropas Savie-nībā. Uzņēmējiem dalība OECD nozīmēs jaunas iespējas, kā arī efektīvāku valsts ekonomisko interešu aizsardzību visā pasaulē.

Ir būtiski pastiprināta NATO klātbūtne Baltijas valstīs. NATO līguma 5. pants Latviju aizsargā gan pret tradicionāliem militāriem draudiem, gan 21. gadsimta izaicināju-miem, piemēram, kiber- noziegumiem.

Ārlietu ministrija un mūsu vēstniecības aktīvi strādā pie eksporta tirgu diver-sifikācijas un jaunu tirgu apgūšanas Dienvidkorejā, Persijas jūras reģiona val-stīs, Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Indijā u.c.

fOTO: MATĪSS MARKOVSKIS

fOTO

: ĀRL

IETU

MIN

ISTR

IJA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A4 INTERVIjA

2008. gadā situācija mainījās. NATO izstrā-dāja Baltijas valstu aizsardzības plānus. Mēs esam centušies veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, taču arī brīdinājām partnerus par negatīvo attīstību kaimiņ-valstī, ko uzrādīja pulcēšanās brīvību, me-diju, NVO ierobežojumi. Jauns attiecību posms ar Krieviju ir sācies pavasarī. Tagad daudzi atzīst, ka kļūdījās, jo pietiekami ne-ieklausījās tajos, kas labāk pārzina reģionu.

Krievija ir tur, kur tā ir, un, neapšau-bāmi, mūsu interesēs ir panākt, lai Krievi-ja ievērotu starptautisko tiesību normas. Vienīgais veids, kā to ietekmēt, ir vienota Eiropas politika, vienota nostāja, par ko ir vienojušās visas 28 dalībvalstis. Jā, tas rei-zēm prasa laiku, bet visbriesmīgākais, kas var notikt gan ar mūsu drošību, neatkarību ilgtermiņā, gan ar ES kopumā, ir, ja ES sa-šķeļas. Tas nozīmētu manipulācijas ar kat-

ru dalībvalsti atsevišķi, un mums būtu no-pietnas problēmas. Mēs 90. gados izdarījām maksimālo, panākot dalību ES un NATO. Tagad mums ir jāstrādā, lai šīs organizāci-jas būtu pietiekami aktīvas un enerģiskas.

Dzirdami pārspriedumi: kāds la-bums no tiem 2% aizsardzībai – varbūt vajag tirgoties, ar visiem būt pa labam un paklusēt…

Vecākās paaudzes cilvēki varbūt vēl at-ceras, ka Latvijas prese 30. gadu beigās raks-tīja, cik gudra ir Latvija, ka sēž un klusē, un cenšas būt pa labam gan ar PSRS, gan ar Vāciju. Kad Tautu Savienība 30. gadu beigās noteica sankcijas pret Padomju Savienību dēļ agresijas Somijā, Baltijas valstis tās at-zina par neobligātām. Politika „ar visiem pa labam, pa draugam” turpinājās ar līgumu par PSRS karabāzēm Latvijā, bet beidzās ar Staļina–Hitlera paktu un Baltijas okupāciju.

No Kremļa kontrolētajiem medijiem un dažām Krievijas amatpersonām dzirdam, ka jāatjauno Krievijas impērija tās vēstu-riskajās robežās, jāatbalsta „krievu pasau-le”, jāvērš par labu, Putina vārdiem runā-jot, „lielākā ģeopolitiskā katastrofa” – PSRS sabrukums. Ja mēs klusējam un nerūpēja-mies par to, kas notiek Ukrainā, iespējams,

sekos līdzīgi notikumi Moldovā, Gruzijā. Vēsture rāda, kas notiek, ja zūd mēra sajū-ta. Ja mēs neapturam šo bīstamo rīcību ta-gad, Krievijai var rasties vilinājums testēt, vai var iet vēl tālāk.

No mūsu vēsturiskās pieredzes, no paklusēšanas un neatkarības zaudēšanas pirms 75 gadiem esmu mācījies, ka mūsu interesēs ir maksimāli aktīva un stingra NATO un ES nostāja, kur Latvijai ir skaļi jārunā par savām bažām. Mūsu atrašanās NATO garantē labāko iespējamo drošību, kāda šobrīd pasaulē var būt. Bet tas neat-ceļ mūsu pašu pienākumu investēt valsts aizsardzībā – katras valsts atbildība ir savu bruņoto spēku attīstība.

1988. gadā PSRS Augstākās pa-domes priekšsēdētājs baltiešu tautas kustību vadītājiem drau-dēja: ja Baltija ies neatkarības ceļu, krievvalodīgie sacelsies un izveidos separātus rajonus. Šobrīd Ukrainā mēs redzam šādas politikas realizāciju. Vai esam gatavi „zaļo cilvēciņu” provokācijām, ja tādas būtu?

Tā saucamais „hibrīdkarš”, ko redzam Ukrainā, kiberuzbrukumi, informācijas karš – visi šie elementi tiek nopietni anali-zēti, un tie jāņem vērā, izstrādājot NATO politi-ku, reaģējot uz 21. gad- simta draudiem. Ir sa-pratne, ka 5. pants uz to tiks attiecināts.

Taču tas neatbrīvo no pienākuma mūsu iek-šējās drošības sistēmas –

izlūkošanu, pretizlūkošanu, policijas spē-kus, robežkontroli – nodrošināt tādā līmenī, kas attur vēlmi kādam mūsu aizsargspējas pārbaudīt. Mums jāvelta pietiekami līdzekļi iekšējai un ārējai drošībai, jo, ja mēs to ne-darīsim tagad, vienā brīdī var izrādīties, ka citām vajadzībām to naudu vairs nemaz ne-vajag. Manuprāt, izpratne gan sabiedrībā, gan Saeimā, valdībā ir augusi. Mums arī jābūt gataviem pārskatīt termiņus drošī-bas jomas finansējumam, ja situācija kļūst sliktāka.

Informāciju vai, pareizāk sakot, propagandu Krievija uzskata par svarīgu 21. gadsimta kara sastāvdaļu.

Es uzskatu, ka jāveido konkurētspējī-gi informācijas kanāli Eiropas līmenī, kas Krievijas meliem un propagandai liek pretī faktus, labu žurnālistiku un saistošas pro- grammas. Arī Eiropā ir lielas krieviski ru-nājošas kopienas. Nesen kolēģe no ASV man teica, ka arī Amerikas valdība šobrīd ir nopietni nobažījusies, jo, izrādās, krieviski runājošās kopienas ASV pēdējos gados lielu daļu informācijas smeļas no Krievijas pro-pagandas kanāliem. Esam sākuši runāt par šādu konkurētspējīgu Eiropas līmeņa infor-mācijas kanālu, premjere par to ir konsultē-jusies ar Eiropas Komisijas vadītāju.

Vai lielvalstis nevar vienoties mums aiz muguras, kā toreiz, pirms 75 gadiem?

Hitlera–Staļina paktu slēdza divi dik-tatori, pasauli sadalīja divas autoritāras valstis. Mēs esam savienībā ar demokrātis-

kām valstīm, kurās ir nopietna vēr-tību sistēma, kuru iekšienē ir varas līdzsvars un kur viens cilvēks nevar iegūt pārāk daudz varas vai kļūt par diktatoru. Daudzi bija pārsteigti, cik stingri Vācija iestājās pret Krimas aneksiju, Krievijas agresiju Aus-trumukrainā. Lielās valstis – Liel-britānija, Francija, Vācija – saprot milzīgo risku, ko rada Krievijas

starptautiskās kārtības pārkāpumi, tāpēc izšķīrās par ekonomiskajām sankcijām. Jā, daudziem Latvijā šķiet, ka tās ir par vāju, savukārt dažiem turpretim, ka jau ir iestā-jies pasaules gals. Tādas pašas diskusijas ir arī citās valstīs. Bet mēs redzam lielo valstu vadītāju domāšanas un izpratnes maiņu, vērtējot Krievijas rīcību. Tāpēc esmu pilnī-gi drošs, ka aizmuguriski darījumi par Bal-tiju nav iespējami.

Dzirdamas balsis, ka Latvijā jā-būt NATO bāzēm, bet kas tad ir Latvijas armijas infrastruktūra?

Tādas „NATO bāzes” nepastāv, ir ame-rikāņu bāzes Vācijā un Itālijā, dažādās valstīs ir izvietoti NATO štābi, centri. Mēs vēlamies, un no aprīļa tas ir nodrošināts, ka mūsu teritorijā pastāvīgi, rotācijas kār-tībā atrodas citu sabiedroto valstu karavīri, kuri mācībās apgūst Baltijas aizsardzības stratēģiju un taktiku. Mēs gribam, lai šeit būtu attīstīta infrastruktūra, kas varētu ļoti īsā laikā uzņemt sabiedrotos, lai te būtu militārais ekipējums krīzes gadījumam. Lai

visi Krievijas ģenerāļi zina, ka te ir NATO, un jebkuram zustu jebkāda vēlme pates-tēt NATO 5. panta gatavību. Jo tad tiktu izaicināta nevis viena valsts, bet NATO.

Ar Edgaru Rinkēviču sarunājās Sarmīte ēlerte

„POLITIKA „AR VISIEM PA LABAM, PA DRAUGAM” BEIDZĀS AR STAļINA–HITLERA PAKTU UN BALTIJAS OKUPĀcIJU." „MūSU ATRAšANĀS NATO GARANTē LABĀKO

IESPēJAMO DROšĪBU, KĀDA šOBRĪD PASAULē VAR BūT. BET TAS NEATcEļ MūSU PAšU PIENĀKUMUS."

„ESMU PILNĪGI DROšS, KA AIZMUGURISKI DARĪJUMI PAR BALTIJU NAV IESPēJAMI."

EDGARS RINKēVIčS OEcD MINISTRU PADOMES SANĀKSMES IETVAROS PARĪZē TIEKAS AR fRANcIJAS ĀRLIETU UN STARPTAUTISKĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRU LORĀNU fABIUSU.

EIROPAS ENERģēTIKAS DROšĪBAS fORUMĀ HORVĀTIJĀ

fOTO: ĀRLIETU MINISTRIJA

fOTO

: ĀRL

IETU

MIN

ISTR

IJA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A 5kANdIdĀTI

11. Saeimas deputāts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētājs

ALEkSEjS LOSkuTOVS

STABILITĀTEI uN uzTIcĪBAI NEPIEcIEšAmA PēcTEcĪBA

Iekšēja stabilitāte, ārēja uzticība un apdomīgas saistības – šādi klasiski pamat-mērķi ir nozīmīgi jebkuras valsts attīstībā un jebkurā laikmetā, bet būs īpaši svarīgi Latvijai 2015. gadā.

Pēdējos gados Latvijas ārpolitikas prio-ritātes ir bijušas lielākoties saistītas ar eko-nomisko atveseļošanos un attīstības atjau-nošanu. Tas bija nepieciešams pēc krīzes,

gadā, būs atkarīgs visupirms no mūsu pašu rīcības.

Esam līdzīgā situācijā arī Eiropas Sa-vienībā. 2015. gads mums ir īpaši svarīgs, jo janvārī uzņemamies ES prezidentūras pie-nākumus. Pirmo reizi mums ir iespēja būt vadošā lomā ES politikas veidošanā.

Skatoties uz šī brīža pasaules izaicinā-jumiem, NATO stiprina Latvijas drošības

spējas, un ES palielina mūsu politisko ie-tekmi. Saprātīga saistība ar šīm organizāci-jām nozīmē ne tikai aktīvu līdzdalību, bet arī taisnīgu līdzfinansēšanu. Pēdējos ga-dos esam bijuši līdzdalības augstumos, bet skopi ar finansēm. Laimdotas Straujumas valdība un VIENOTĪBAS vadītā 11. Saeima

garantēja, ka Latvija beidzot izpildīs savu solījumu NATO un aizsardzības budžets sa-sniegs 2% no IKP. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pēc vēlēšanām būtu tāda valdība, kas turpi-na pašreizējo ārpolitikas kursu un turpina pelnīt mūsu sabiedroto uzticību.

Divpusējās attiecībās Edgara Rinkē-viča vadītā Ārlietu ministrija ir uzlikusi pareizos akcentus. Papildus mūsu stratē-

ģiskajām attiecībām ar tādām NATO valstīm kā ASV, Vācija, Lielbritānija un Turcija, mums ir konstruktīva sa-darbība ar baltiešu un Ziemeļvalstu kaimiņiem un attīstītas labas attiecī-bas ar Ķīnu, Koreju un Japānu. Starp ES valstīm Latvija turpina ieņemt lī-dera lomu Centrālāzijas valstīs. Šajā

austrumu virzienā Latvijas uzņēmējiem ir plašas iespējas un jauni, perspektīvi tirgi.

Pēctecība tikai stiprina paveikto, un tā ir sasniedzama ar VIENOTĪBAS konsek-ventu rīcību ārpolitikā. Mēs patiešām au-gam gudri, un mūsu ārzemju sabiedrotie, partneri un kaimiņi to novērtē.

LAI mēS VARēTu juSTIES dROšI

Katram no mums ir svarīga drošība – mūsu pašu, mūsu ģimenes un visas valsts drošība. Tieši tādēļ uzskatu par svarīgu darbu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Komisijā rūpīgi seko līdzi valsts aizsar-dzības spēju stiprināšanai, ne tikai uz vietas iepazīstoties ar Nacionālo bruņoto spēku ikdienu Latvijā un starptautiskajās misijās, bet arī strādājot pie likumu pilnveides, lai palielinātu karavīru garantijas, lai aizsar-dzības budžets atbilstu armijas vajadzībām un starptautiskajām saistībām. Mēs paši pārliecinājāmies, ar kādu atdevi un profe-sionālismu strādā karavīri, zemessargi un robežsargi, nodrošinot mūsu valsts drošību uz sauszemes, uz jūras un valsts robežās.

Iekšlietu un noziedzības iegrožošanas jomā mūsu uzmanības centrā ir Valsts poli-cijas, ieslodzījuma vietu un probācijas die-nesta darbs. Svarīgi ir ne tikai nodrošināt, lai katrs noziedznieks būtu saukts pie kri-minālatbildības, bet arī lai viņš nekad vairs nenostātos uz noziedzīgā ceļa. Tajā pašā laikā jārūpējas par to, lai kriminālsods – lai cik bargs būtu – nepārkāptu starptautiskos cilvēktiesību standartus brīvības atņemša-nas vietās un pildot probācijas uzraudzību. Tikko bija atbalstīta ideja, kā samazināt brīvības atņemšanas laiku, nodrošinot, ka notiesātais daļu soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur elektroniskā uzraudzības sistēma ļaus noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt, lai mūsu līdzcilvēki justos droši pilsētās un laukos, dienā un naktī, gan ik-dienas situācijās, gan ceļu satiksmē.

Korupcijas novēršanai mums ir svarīgi, lai Korupcijas novēršanas un apkaroša-nas birojs sekmīgi pildītu savas funkcijas korupcijas apkarošanā un novēršanā, po-litisko partiju finansēšanas kontrolē un sabiedrības audzināšanā neiecietībā pret korupciju. Parlamentāra uzraudzība ļauj pārliecināties, ka negodīgām amatperso-nām tiešām ir „jābaidās, ka KNAB darbi-nieki nāks viņām pakaļ”, ka valsts iestādes un pašvaldības soli pa solim mazina korup-cijas riskus, ka naudas vara pār politiska-jām partijām ir samazināta līdz minimu-mam un ka sabiedrībā pieaug izpratne par korupcijas bīstamību un neiecietība pret to.

12. Saeimā būs daudz jāstrādā, arī stip-rinot karavīru, policistu, robežsargu, ieslo-dzījuma vietu un probācijas dienesta dar-binieku profesiju prestižu – gan skaidrojot to uzdevumus un nozīmi sabiedrībai, gan nodrošinot viņiem nepieciešamo atbalstu.

Vēlos izmantot 10. Saeimā un Rīgas domē gūto pieredzi, lai veidotu drošu, videi draudzīgu un sociāli taisnīgu Latviju. Mazinot nevienlīdzību un stiprinot mūsu aizsardzības spē-jas, radīt lielāku drošību valstī. Par mūsu labklājības pama-tu jākļūst enerģētiskajai neatkarībai, energoefektivitātei, gudrai dabas resursu pārvaldei. Tāpēc „zaļās ekonomikas”

veicināšanai izmantošu Pasaules Dabas fondā gūto pieredzi. Strādājot sabiedriskajās orga-nizācijās un piedaloties „Lietussargu revolūcijā”, esmu iestājies par atbildīgu valsts un tās uzņēmumu pārvaldi, ēnu ekonomikas mazināšanu. Politikas procesā vēlos ienest atklātību, atbalstot pilsoņu pašorganizēšanos un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Galvenais uzdevums – apturēt ārstu un citu medicīnas darbi-nieku aizbraukšanu strādāt ārzemēs. Tas valsti noplicina, jo ārstu apmācība ir dārga un ārsti visbiežāk ir tie, kuri veido nācijas kulturālo eliti. Katrs ārsts, kurš aizbrauc, ir būtisks zaudējums Latvijai un visai medicīnas aprūpes sistēmai. Arī pacientiem samazinās iespējas izvēlēties tādu ārstu, kādu

viņi grib. Jāpaaugstina ārstēšanās pieejamība, un jau tuvākajos divos gados jāsamazina līdzmaksājumi senioriem. Jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts, jo ielaistu un neārstē-tu slimību ārstēšana izmaksā dārgāk. Veselīga ēšana jāstimulē ar „maku”. Medicīnas eks-ports ir ceļš uz kopējo medicīnas līmeņa izaugsmi. Latvijai jākļūst par Baltijas medicīnas centru.

Kā Rīgas domes deputāts labi pārzinu nepilnības un kļūdas likumdošanā, kas jāmaina, lai komunālās problēmas ne-apgrūtinātu iedzīvotāju ikdienu. Mainīšu Dzīvojamo telpu īres likumu, lai īrnieku un ēku īpašnieku attiecības būtu abpusēji izdevīgas, bez diskriminācijas iespējām, uzlabošu Ēku pārvaldīšanas likumu, novēršot apsaimniekotāju no-laidību. Ar likumdošanas palīdzību cīnīšos pret pašvaldību

kūtrumu, neīstenojot ēku siltināšanas un renovācijas programmas. Tiks atrisinātas dalītā īpašuma izraisītās problēmas dzīvokļu īpašniekiem, kuriem jāmaksā lielas zemes nomas maksas. Atbalstot vietējos iedzīvotājus, panākšu, ka nekustamā īpašuma nodoklis trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Latvijā iegādājušies īpašumus, tiek paaugstināts līdz 3% no kadastrālās vērtības.

11. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

OjĀRS ēRIkS kALNIņš

Rīgas domes deputāts, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs

uģIS ROTBERGS

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārsRENĀRS PuTNIņš

Rīgas domes deputātsVALdIS GAVARS

un, pasaules acīs, Latvijai tas ir izdevies. Tas, ka Latvijas kredītreitingi ir uzlaboju-šies un esam visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, liecina, ka šie trīs mērķi ir sasniegti.

Lai arī mums vēl ir daudz darāmā, Valda Dombrovska valdības kurss ir bijis pareizs. Laimdotas Straujumas vadībā šis virziens ir saglabājies, tikai ārējie apstākļi ir mainījušies. Ārlietas un drošība ir ieņē-mušas noteicošo lomu.

Ne tikai Latvija, bet vairākums pasau-les valstu ir paudušas savu satraukumu par Krievijas agresīvo, nekaunīgo un nelikumī-go rīcību Ukrainā. Pirmo reizi, kopš iestā-jāmies NATO 2004. gadā, izjutām pamatotas bažas par mūsu drošību. Šajās bažās mums ir daudz sabiedroto, kuri kopīgi strādā, lai novērstu jebkuru draudu mūsu reģionā.

Latvijas drošība ir balstīta kolektīvajā drošībā, ko piedāvā dalība NATO. Savukārt dalība NATO ir iespējama tikai tad, ja mūsu valstī ir iekšēja stabilitāte un ārēja uzticī-ba. Tas, ko mēs sagaidām no NATO 2015.

„TAS, KO MēS SAGAIDĀM NO NATO 2015. GADĀ, BūS ATKARĪGS VISUPIRMS NO MūSU PAšU RĪcĪBAS."

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A6 PROGRAmmA

NEVIENLĪdzĪBAS mAzINĀšANA

VIENOTĪBA nākamā Saeimas sasau-kuma laikā plāno ievērojami paaugstināt minimālo algu, kā arī diferencēt ar nodok-ļiem neapliekamo minimumu. Mūsu piedā-vājums paredz nākamajā četrgadē ik gadu par 40 eiro paaugstināt minimālo algu, 2018. gadā tai sasniedzot 480 eiro jeb aptuve-ni pusi no plānotā vidējā atalgojuma taut-saimniecībā.

Sākot ar 2015. gadu esam iecerējuši di-ferencēt ar nodokļiem neapliekamo mini-mumu, vienlaikus par 40 eiro paaugstinot atvieglojumus par trešo un nākamajiem bērniem ģimenē. Mazāko algu saņēmējiem (līdz 500 eiro) VIENOTĪBA plāno neaplie-kamo minimumu pakāpeniski paaugstināt no 110 eiro mēnesī nākamgad līdz 150 eiro 2017. gadā. Iedzīvotājiem, kuru atalgojums pārsniedz 500 eiro mēnesī, saglabāt šobrīd spēkā esošo neapliekamā minimuma apjo-mu jeb 75 eiro mēnesī, savukārt lielo algu saņēmējiem, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemērot.

Tādējādi vislielāko neto ienākumu pieaugumu izjutīs ģimenes ar zemākiem ienākumiem – ģimenēs, kurās aug viens bērns un abi vecāki saņem minimālo algu, neto ienākumi no 511 eiro 2014. gadā pie-augs līdz 717 eiro 2017. gadā, bet ģimenei ar trim bērniem ienākumi pieaugs no 562 eiro 2014.gadā līdz 770 eiro 2017. gadā, tādējādi to ienākumiem līdz 2017. gadam pieaugot par 209 eiro. Savukārt ģimenēs, kurās abi vecāki saņem vidējo algu, ienākumi pie-augs no 1085 eiro 2014. gadā līdz 1165 eiro 2017. gadā, ja tās audzina vienu bērnu, bet šādās ģimenēs ar trīs bērniem – no 1164 eiro 2014.gadā līdz 1238 eiro 2017. gadā.

VESELĪBAS APRŪPEKonsekventi un sekmīgi īstenojot ēnu

ekonomikas apkarošanas plānu, būtu iespējams jau no 2015. gada 0,5% no so-ciālās apdrošināšanas iemaksām (SAI) novirzīt veselības apdrošināšanas finansē-jumam, neietekmējot pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksu. Līdz ar to 2018.gadā 2% no SAI būtu novirzīti veselī-bas apdrošināšanai. Nepietiekams veselī-bas aprūpes finansējums rada tiešas sekas arī sociālajam budžetam – pieaug izdevumi invaliditātes un slimības pabalstiem. Šis modelis sasaista nodokļu nomaksu ar ve-selības apdrošināšanas sistēmu un motivē gan darba ņēmējus, gan darba devējus god-prātīgi attiekties pret nodokļu maksāšanu un vienlaikus rūpēties par savu veselību. Apdrošināšanas ieviešana ļautu samazināt rindas pie speciālistiem un līdzmaksāju-mus strādājošajiem, kā arī par kompensē-jamiem medikamentiem, jo šos izdevumus segtu veiktās iemaksas. Par pensionāru, bērnu un citu iedzīvotāju grupu veselības apdrošināšanu rūpētos valsts.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakal-pojumu pieejamību un kvalitāti, jānosaka precīzs valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, jāievieš pakalpojumu kvalitātes uz-raudzības sistēma, papildu finansējums piešķirams primārajai veselības aprūpei, tostarp kompensējamiem medikamentiem, atgriežoties pie pirmskrīzes kompensācijas

VIENOTĪBAS PRIORITĀTES 12. SAEImĀ

apmēra. Pilnveidojama valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu plānoša-nas un pirkšanas kārtība, lai maksimāli nodrošinātu pacientiem ērti sasniedzamu pakalpojumu pieejamību. Stiprināmas ģi-menes ārstu prakses, lielajās praksēs ievie-šot otru ārstu. Uzlabojama valsts slimnīcu pārvaldība.

Uzskatām, ka nozares budžetā nepiecie-šamais ikgadējais finansējuma pieaugums ir 90–100 miljoni eiro gadā, 2020. gadā tam sasniedzot 4,5% no IKP.

VALSTS dROšĪBAValsts aizsardzības spēju stiprināšanai

VIENOTĪBA par prioritāti noteikusi būtis-ku un ilglaicīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtnes uz zemes, jūrā un gaisā Balti-jas reģionā panākšanu. Esam apņēmušies finansējumu aizsardzībai pakāpeniski pa-lielināt līdz 2% no IKP, galveno uzmanību pievēršot zemessardzes nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības spēju un kiberaiz-sardzības attīstībai. Pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts katru gadu pieaugs vidēji par 3,5% no IKP, paredzam, ka abso-lūtajos skaitļos aizsardzības finansējums 2017. gadā pieaugs līdz 356 miljoniem eiro.

Turpinot zemessardzes sastāva atjauni-nāšanu un uzlabojot tās materiālo nodro-šinājumu un apmācības sistēmu, varam paredzēt zemessardzes sastāva pieaugumu par 50% nākamo četru gadu laikā, 2018. ga- dā brīvprātīgo skaitam sasniedzot 12 000.

Ne mazāk svarīga būs līdzekļu piešķir-šana jaunatnes militārās un patriotiskās izglītības nodrošināšanai. Finansējums jaunsardzei ir palielināms, lai sasniegtu jaunsardzes brīvprātīgo skaitu no pašreizē-jā 6 800 līdz vismaz 12 000 jaunsargiem 2017. gadā. VIENOTĪBA piedāvā aizsākt sabied-risku diskusiju par obligātu Latvijas jau-natnes dalību jaunsardzes kustībā.

Vienlaikus par tikpat svarīgu VIENO- TĪBA uzskata arī iekšējās drošības  – poli-cijas, robežsardzes, valsts drošības iestā-žu – stiprināšanu, kā arī iedzīvotāju sociālo drošību.

Lai aizsargātu Latvijas informācijas telpu, tiks nodrošināts finansējums sa-biedriskajam pasūtījumam medijos, kā arī 2015. gadā savu darbību Latvijā sāks NATO

Stratēģiskās izcilības centrs, lai kopīgiem spēkiem aizstāvētu ne tikai NATO kolektī-vās intereses, bet arī rastu labāko risināju-mu Latvijas sadalītajai mediju telpai.

ATBALSTS ģImENēmLai sniegtu mērķētu atbalstu ģimenēm,

īpaši daudzbērnu, VIENOTĪBA piedāvās pa-lielināt atvieglojumu par apgādājamiem – pieaugošu sākot ar trešo bērnu. No 2015. ga- da atvieglojumi par apgādājamiem par tre-šo un nākamajiem bērniem būtu jāpalielina par 40 eiro.

Jauno ģimeņu atbalstam VIENOTĪBA par īpaši būtisku uzskata pirmā mājokļa kreditēšanas programmas turpināšanu un paplašināšanu.

Esam apņēmušies turpināt finansiālu atbalstu pirmsskolas un bērnu pieskatī-šanas pakalpojumu nodrošināšanai ģime-nēm, brīvpusdienu saņēmēju loka paplaši-nāšanai skolās, četru gadu laikā nodrošinot bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. kla-sei ieskaitot, kā arī atlaižu ieviešanu daudz-bērnu ģimenēm par starppilsētu sabiedris-ko transportu.

IzGLĪTĪBAIzglītoti sabiedrības locekļi veicina ne

vien ekonomisko attīstību valstī, bet arī visas sabiedrības kvalitāti, tādēļ valstij jānodrošina nepārtraukts augstākās izglī-tības ieguvēju skaita un zināšanu līmeņa pieaugums. Studiju pieejamības nodroši-nāšanai jākļūst par valdības prioritāti, un VIENOTĪBAS piedāvājums paredz virzīties uz pilnībā valsts finansētām studiju vietām augstskolās. Tāpat jāveicina Latvijas aug-stākās izglītības kvalitātes un konkurētspē-jas pieaugums ES, ko panāksim, ieviešot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, ņemot vērā augstskolu zinātnisko darbību un starptautisko konkurētspēju.

Par izglītības jomas prioritāti nosakā-ma arī virzība uz obligātu vidējo izglītību, rosinot 9.  klases absolventus turpināt iz-glītību vai nu vispārējās, vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

Profesionālās izglītības sistēma stipri-nāma, investējot profesionālās izglītības centru modernizācijā un sadarbībā ar dar-

ba devējiem attīstot darba tirgū pieprasītu profesionālo izglītību, kā arī īstenojot Jau-niešu garantiju programmu  – nodrošinot 15–29  gadus veciem jauniešiem iespēju ap-gūt profesionālo izglītību, iegūt pirmo dar-ba pieredzi vai veidot savu uzņēmumu.

Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, ne mazāk būtiska ir konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšana, ko paredz jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešana.

Pieņemot jaunas valsts valodas poli-tikas (2014–2020) pamatnostādnes, nostip-rināsim latviešu valodas lietojumu visās dzīves jomās, uzmanību veltīsim valsts valodas apguves mazākumtautību izglītībā nodrošināšanai.

ATBALSTS uzņēmējdARBĪBAI

Uzņēmējdarbības vides attīstības galve-nie nosacījumi ir sakārtota un piemērota infrastruktūra un pieejams finansējums, kā arī prognozējama nodokļu politika. Tādēļ esam apņēmušies nodokļu politiku uzturēt godīgu un uzņēmējdarbību veici-nošu, mērķtiecīgi investēt publiskajā in-frastruktūrā, kā arī attīstīt valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai un investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Svarīgākos tiešā atbalsta mehānismus valsts realizēs caur Latvijas Izaugsmes banku, kas savu darbu uzsāks jau tuvākajā laikā un nodrošinās plaša spektra finanšu instrumentus Latvijas ražotāju un ekspor-tētāju atbalstam.

Nozīmīga loma būs arī tiesu sistēmas sakārtošanai, lai civiltiesiskie strīdi uzņē-mējdarbību skarošajos jautājumos tiktu iz-skatīti ātri un taisnīgi, kā arī tiesiskuma uz-ņēmējdarbības vidē veicināšanai, īstenojot maksātnespējas procesa reformu, ieviešot mediācijas procesu un efektīvu šķīrējtiesu institūciju.

Tāpat par uzņēmējdarbības vides piln-veidošanai būtisku uzskatām turpināt ma-zināt birokrātiskos šķēršļus visos valsts pārvaldes sektoros, izglītības sistēmas sa-lāgošanu ar darba tirgus pieprasījumu gan augstākās izglītības jomā, gan profesionā-lajā izglītībā, kā arī turpināt un pilnveidot atbalstu inovācijām.

2014

471€

511€

551€

561€

547€

585€

623€

634€

2015

618€

654€

690€

703€

2016

680€

717€

763€

770€

2017

BEZ BĒRNIEM

AR 1BĒRNU

AR 2BĒRNIEM

AR 3BĒRNIEM

IENĀKUMU PIEAUGUMS ĢIMENĒM*

*NETO IENĀKUMI MĒNESĪ MINIMĀLĀS ALGAS LĪMENĪ

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A 7kANdIdĀTI

VIENOTĪBA PAR SOLIdARITĀTI uN LABĀkIEm NOTEIkumIEm

11. Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre

LOLITA ČIGĀNE

2009.–2011. gada ekonomisko krīzi Latvi-jas sabiedrība izturēja ar lielu pacietību un pašcieņu, tomēr tā mūsu sabiedrības sejā atstāja arī daudzus sāpīgus vaibstus. Šobrīd nabadzības riskam īpaši pakļautas ģime-nes ar bērniem – jo vairāk bērnu, jo lielāks risks. Ir cilvēki, kas nonākuši „nabadzības slazdā”, jo kopējā dažādu pabalstu summa ir lielāka nekā minimālā alga, tāpēc motivāci-ja meklēt darbu ir maza. Latvijas reģionus pametuši daudzi čakli cilvēki. To apzinoties, jau 2014. gada budžeta veidošanas laikā tika

pieņemti lēmumi, kas atvieglo tieši mazāko algu saņēmēju dzīvi.

Kopš 2011. gada pirmo reizi tika palieli-nāta minimālā alga. Tā bija 285 eiro, bet 2014. gadā pacelta līdz 320 eiro. Salīdzinoši lielas ēnu ekonomikas apstākļos tas palielina dar-binieku legāli saņemtās algas daļu, par kuru nomaksāti nodokļi, tādējādi nodrošinot kaut minimālu darba ņēmēju sociālo aizsardzību.

Ievērojami – par 50 eiro līdz 165 eiro – tika paaugstināts atvieglojums par apgādī-bā esošām personām, t.i., bērniem, kā arī nedaudz pacelts neapliekamais minimums – līdz 75 eiro. Lai gan šīs izmaiņas atstāja po-zitīvu iespaidu, tomēr tieši mazo algu sa-ņēmēji no tiem ieguva salīdzinoši nedaudz. Piemēram, četru bērnu ģimene, kurā vecā-ku bruto ienākumi mēnesī ir 550 eiro, gadā papildus saņem 33 eiro. Savukārt ģimene, kuras bruto ienākumi ir 800 eiro mēnesī, gadā papildus saņem 602 eiro, tātad aptuve-ni 20 reizes vairāk, jo mazo algu saņēmēju ar nodokli apliekamā ienākumu daļa tika iz-smelta jau ar iepriekšējiem atvieglojumiem.

2015. gadā iedzīvotāju ienākuma nodok-lis samazināsies par 1% (ienākumi valsts

budžetā tādējādi samazināsies par 50 mil-joniem eiro). Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem iegūs proporcionāli vairāk, kamēr mazo algu saņēmēji to gan-drīz nejutīs.

Nodokļu slogs tieši uz mazajām algām Latvijā ir neproporcionāli liels, tomēr no-teikt augstākus nodokļus lielajām algām nebūtu pareizi. Algu kategorijā virs 1500 eiro mēnesī ir tikai apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem, turklāt tā tiktu nepelnīti sodīti cilvēki, kas godīgi uzrāda savus ienā-kumus un maksā par tiem pilnus nodokļus, un nepelnīti apbalvoti tie, kas, iespējams, vismaz daļēji dzīvo ēnu ekonomikā, maksā-jot nodokļus tikai par minimālo algu.

Lai atalgojuma sistēmu padarītu vienlī-dzīgāku, VIENOTĪBA piedāvā 2015. gadā pa-lielināt minimālo algu līdz 360 eiro un mazo algu saņēmējiem neapliekamo minimumu –

līdz 110 eiro. Savukārt tiem, kuru algas ir lielākas par 1500 eiro, ne-apliekamo minimumu atcelt vispār. Līdztekus ēnu ekonomikas mazinā-šanai, 360 eiro minimālā alga uzla-bos dzīves kvalitāti mazo algu saņē-

mējiem, dos papildu ienākumus pašvaldību un valsts budžetā, tādējādi palīdzot nosegt mīnusu, kas radīsies no ievērojami palieli-nāta neapliekamā minimuma. Savukārt lie-lo algu saņēmēji mēnesī katrs zaudēs vien apmēram 18 eiro. Maza maksa par solidari-tāti, vai ne?

Visi šie pasākumi pirmo reizi ļaus ru-nāt par nodokļu progresivitāti vai mazāku slogu mazo darba algu saņēmējiem, jo lielo algu nodoklis būs 23% apmērā, bet mazo reālā nodokļu likme, pateicoties atviegloju-miem, būs vien 15%. Turklāt, saglabājot ie-vērojamu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, tiks noteikts, ka par otro, trešo un vairāk bērniem atvieglojums ir lielāks, tādā veidā rosinot veidot kuplākas ģimenes.

Šis piedāvājums ir racionāls, brīvs no priekšvēlēšanu populisma, kas parasti sola tērēt, nedomājot, kur ņemt naudu.

Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā sagatavojām daudzgadu plānus, kuri tagad jāizpilda, ņemot vērā Ukrainas notikumu korekcijas. Sevišķi pievēršoties militārajiem iepirkumiem un drošības politikas plānošanai kopā ar Lietuvu un Igau-niju, stiprināsim militāri rūpniecisko kompleksu Latvijā, bet vienlaikus taupīsim nodokļu maksātāju naudu. Nākamo

četru gadu nozīmīgākā prioritāte būs: no drošības patērētāja kļūt par drošības vairotāju. Pēdējās Saeimas sasaukuma laikā esam beidzot tikuši vaļā no lāsta: „ja nebarosi savu ar-miju, būs jābaro sveša”. Pats šobrīd zemessardzē šauju divreiz labāk, un ar savu pieredzi un iemaņām likumdošanā esmu pārliecināts – pēc četriem gadiem Latvija būs divtik droša!

Gribu palīdzēt pilnveidot likumus veselības, zinātnes, spor-ta un vides attīstības nozarē, kā primāro jautājumu izvirzot cilvēka veselības uzlabošanu Latvijas ekonomikas sekmī-gai attīstībai. Jāizstrādā sabiedrības veselības likums – cil-vēkam jābūt atbildīgam par savu veselību, sākot ar dienas kustību režīmu, Latvijas pārtikas lietošanu, kaitīgu ieradu-

mu izskaušanu. Apzināta kaitēšana sev nozīmē lielākus izdevumus savā un valsts budžetā. Ekonomikas pamats – veselīga jaunā paaudze! Tāpēc nodrošināsim bezmaksas bērnu un jaunatnes sportu; skolu un citu sporta bāžu attīstību; uzlabosim veselību ar fiziskajām akti-vitātēm; sakārtosim vidi kustību iespējām; atbalstīsim trīs sporta stundas nedēļā; sakārto-sim sporta sistēmu valstī! Viens eiro sportā = trīs eiro ekonomikā!

Ārlietu ministrijas padomnieksVEIkO SPOLĪTIS

Rīgas domes deputātskĀRLIS STRēLIS

Latvijas skolās līdztekus pedagogu atalgojumam un valsts valodas nostiprināšanai ļoti svarīga ir droša vide, kurā tiek audzināti skolēni, mūsu valsts nākotnes cerība un spēks. Nopietna problēma, kuras risināšanai nepieciešamas arī li-kumdošanas iniciatīvas, ir emocionālā un fiziskā vardarbība skolēnu starpā, necieņas izrādīšana pret skolotājiem, ne-pieņemamas uzvedības izpausmes, kas diemžēl sastopamas

Latvijas skolās. Savstarpējā cieņa un tolerance attiecībās ar līdzcilvēkiem ir sagaidāma no katra valsts iedzīvotāja. Pie tā jāstrādā skolas laikā, kad veidojas valsts nākotnes pilsoņi. Tādēļ ir jāievieš vienots pasākumu kopums, kas ļaus efektīvi mazināt vardarbību skolās un veidot solidārāku un vienotāku Latvijas nākotnes sabiedrību.

11. Saeimas deputātskĀRLIS EņģELIS

„VIENOTĪBA IR PAR NODOKļU PROGRESIVITĀTI UN MAZĀKU SLOGU MAZO DARBA ALGU SAņēMēJIEM."

ATBALSTS ĢIMENĒM UNDZIMSTĪBAS PIEAUGUMA SALĪDZINĀJUMS

2012LĪDZ 1 GADAM NO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAMNO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAMNO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAM

2012

50 Ls 30 Ls

2013

100 Ls

2014 -525-574

699171 €120,18 Ls

MINIMĀLĀ BĒRNA KOPŠANASPABALSTA PIEAUGUMS

DZIMSTĪBAS PIEAUGUMS

IGAUNIJALIETUVA

LATVIJA

2013. GADA DZIMSTĪBASPIEAUGUMA IZMAIŅASPRET 2012. GADU

AVOTS: CSP

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

DIFERENCĒTĀ NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA (NM) IEVIEŠANA

MINIMĀLĀSDARBAALGASPALIELI-NĀŠANA

2014 2015 2016 2017

320€ 360€ 400€ 440€

€

€€

€

€

2018

480€

€€

€€

€

€

IEVĒROJAMA NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA PAAUGSTINĀŠANA IR VEIDS, KĀ IEVEST IENĀKUMU NODOKĻA PROGRESIVITĀTI UN SEKMĒT SOCIĀLĀS NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANOS

DIFERENCĒTAIS NM NOZĪMĒ PRINCIPU – JO LIELĀKA ALGA, JO MAZĀKS NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS

360€ 500€ 1500€

1500€

1500€

NM 110€ NM 75€ NM 0€

NM 0€

DIFERENCĒTAIS NM

2015

400€ 600€

NM 0€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2016

440€ 700€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2017

NM 135€

NM 150€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A8 kANdIdĀTI

VALSTS IzAuGSmEI NEPIEcIEšAmI TAISNĪGI LIkumI

IEkšējĀ dROšĪBA – dROšAI VALSTIj

VēSTuRES APzIņA – PAmATS IdENTITĀTEI

11. Saeimas deputāts, Dr. iur.ANdREjS judINS

Iekšlietu ministrsRIhARdS kOzLOVSkIS

VēsturnieksEdGARS ENGĪzERS

Viens likums – viena taisnība visiem. Tā ir patiesība, kas nav apstrīdama demokrā-tiskā un tiesiskā valstī. Tomēr pie šīs patie-sības uzturēšanas dzīvē ir jāstrādā. Likum-pārkāpēji vienmēr būs un centīsies izdomāt

devīgāk ir pārkāpt likumu un samaksāt par to naudas sodu, nekā rīkoties, ievērojot liku-mā noteikto, kā tas nereti notiek kaut vai, piemēram, būvniecības nozarē. Nav taisnī-gi, ka par daudzmiljonu nodokļu izkrāpša-nu tiek piespriesti nosacīti sodi, ka smagos noziegumos apsūdzētas un, iespējams, vai-nīgas amatpersonas ilgstoši turpina pildīt savus amata pienākumus un pieņemt atbil-dīgus lēmumus tikai tādēļ, ka tiesas nespēj saprātīgos termiņos nodrošināt šo lietu iz-skatīšanu. Nav pareizi, ka valsts amatper-sonas neatbild par saviem nelikumīgajiem

lēmumiem, kas rada zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, un ka maksātnespē-jas administrēšana ir kļuvusi par biz-nesu, kas attur ār-

valstu investorus no ieguldīšanas Latvijas ekonomikā.

Valsts uzdevums ir samazināt tiesvedī-bas ilgumu, sevišķi procesos, kam ir liela ietekme uz plašu sabiedrības daļu. Kri-minālpolitikai attiecībā uz vardarbīgiem noziegumiem, izvarošanu, narkotisko un jauno psihoaktīvo vielu izplatīšanu, amat-noziegumiem jābūt stingrai un orientētai uz personu atturēšanu no likuma pārkāpšanas.

25 gados kopš neatkarības atjaunoša-nas Latvija ir sasniegusi augsti vērtējamus rezultātus tiesiskās vides veidošanā. Iestā-šanās Eiropas Savienībā, NATO un virzība dalībai OECD vien ir rādītāji, ka izpildīti ārkārtīgi augstas kvalitātes kritēriji. Tomēr mums jābūt modriem, jo nesnauž arī tie, kas cenšas būt vienlīdzīgāki par pārējiem un, pārkāpjot vai apejot likumus, nostāda pārē-jo sabiedrību cietušo lomā.

Ukrainas notikumi uzskatāmi parādī-ja, ka vāja un neuzticama iekšlietu sistēma ir drauds nacionālajai drošībai. Atsaucot atmiņā traģisko notikumu iesākumu Uk-rainā, bijām liecinieki tam, ka tie sākās no iekšējiem nemieriem, kuru novēršana, pirmkārt, bija iekšlietu sistēmas dienestu – policijas, robežsardzes un drošības iestāžu – pienākums.

Tāpēc šodien mēs nevaram atļauties atstāt novārtā Latvijas iekšlietu sistēmu, šobrīd atbalsts tai ir kopīgs pienākums pret mūsu valsts iedzīvotājiem. Esmu pārlie-cināts, ka tikai drošā valstī mēs varēsim runāt par izaugsmi eko-nomikā un nodrošināt sociālās nevienlīdzības mazināšanu un citu nozaru attīstību.

Jāapzinās, ka šodienas apstākļos pat acīm redzama militārā spēka izmantošana tiek pasniegta nevis kā atklāta valsts bru-

ņoto spēku iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās, bet kā „zemessardzes vienību” cīņa par neatkarību. Informatīvais karš, „zaļie vīriņi”, sistemātiska un plānveidīga radi-kālo organizāciju atbalstīšana – tas ir jauns kara veids, kuru Krievija ir nodemonstrē-jusi Ukrainā. Šādā karā primārā loma ir iekšlietu sistēmas dienestiem – Valsts poli-cijai, Valsts robežsardzei un valsts drošības iestādēm.

Ir svarīgi palielināt finansējumu kopējai NATO spēju stiprināšanai, taču vienlaikus tikpat svarīgi ir nodrošināt atbilstošu finan-sējumu iekšējais drošībai. Arī NATO bru-ņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs ir norādījis, ka Austrum- eiropas valstīm ir jānodrošina policijas un bruņoto spēku gatavība „zaļo vīriņu” sce-nārija atkārtojumam.

Mums visiem jāapzinās, ka tikai uzti-cams, motivēts un profesionāls policists, ro-bežsargs un glābējs būs gatavs stāties pretī apdraudējumiem un nodrošināt visu Latvi-jas iedzīvotāju drošību.

Iekšlietu ministrija savus mājasdarbus ir izdarījusi, un šobrīd svarīgi ir saglabāt pēctecību, lai atbalsts valdībā tiktu sniegts gan Valsts policijas attīstības koncepcijas iedzīvināšanai, gan jaunās darba samak-sas sistēmas ieviešanai no 2016. gada, gan

Iekšējās drošības biroja izveidei. Esmu pār-liecināts, ka tad iekšlietu sistēmas dienestu darbs pilnībā nodrošinās sabiedrības un valsts drošības intereses un izaugsmi.

Sena gudrība vēsta, ka tautai, kura aiz-mirst savu pagātni, nav nākotnes. Vēsturis-kā apziņa ir viens no būtiskākajiem identi-tātes elementiem gan tautām, gan ikvienam cilvēkam. Valstiskā neatkarība, nacionāla valsts, brīvība, ekonomiskā attīstība un mierīga ikdiena ir ne vien mūsu priekšgā-jēju sūrā un smagā darbā nopelnīta, bet arī pilnībā izprotama, tikai pateicoties mūsu vēsturiskajai atmiņai un pieredzei.

Lai saprastu Latvijas vietu pasaules laiktelpā, ir jāatceras kā Latvijas valsts dibināšanas apstākļi, okupācija, tā arī At-moda, barikāžu laiks un valstiskuma atjau-nošana. Šo notikumu izpratne dod mums atbildi, kamdēļ Latvijai kā nacionālai val-stij ir jāpastāv. Tas ir arī nacionālās drošī-bas, piederības sajūtas jautājums. Vēstures izpratne palīdz apzināties savas saknes un vietu pasaulē un novērtēt lietas, kas pirma-jā brīdī šķiet pašsaprotamas.

Šīs vēstures liecinieki, kas saglabāju-

šies līdz mūsdienām, veido Latvijas kul-tūras mantojumu. Pilis, muižas, baznīcas, pilskalni, upuralas, apmetnes, pilsētas, kauju vietas, Latvijas lauku ainava, teikas, pasakas, tautas dziesmas un dejas, daiļ-amatniecības tradīcijas un citi kultūras mantojuma elementi mūs atšķir no pārē-jām 200 valstīm pasaulē. Un tieši šīs atšķirī-bas nosaka, kamdēļ mums Latvija ir tik ļoti vajadzīga.

Nākamajai Saeimai ir jāsakārto kultū-ras mantojuma un pieminekļu aizsardzība, lai saglabātu tos nākamajām paaudzēm. Tā-pat ir jādod skaidrs uzdevums valdībai, lai tā veiktu soļus sabiedrības vēsturiskās iz-pratnes palielināšanai. Ir jāveicina cilvēku piederības sajūta savam novadam un savai valstij, lai ikviens domātu pirmām kārtām nevis par to, kas viņam it kā pienākas no valsts, bet ko viņš valstij var dot, lai ikviens apzinātos, kas ir Latvija un kas ir Latvija konkrēti viņam.

Pirms 25 gadiem Latvijas tauta nostā-jās uz barikādēm un izcīnīja sev brīvību un demokrātiju. Vēl aizvien tie cilvēki, kas riskēja ar visdārgāko, nav pienācīgi atalgo-ti. Barikāžu dalībnieki ir devuši ne mazāku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā kā pretošanās kustības dalībnieki pēc Otrā pasaules kara, tam būtu jāatspoguļojas arī viņu sociālās aizsardzības līmenī. Valstij ir jāsniedz roka tiem, kas tai devuši savējo tad, kad tas visvairāk bija nepieciešams. Un valsti veidojam mēs visi kopā, ikkatrā no mums mīt mazs gabaliņš Latvijas.

„VALSTS AMATPERSONĀM JĀATBILD PAR NELIKUMĪGAJIEM LēMUMIEM.”

„INfORMATĪVAIS KARš „ZAļIE VĪRIņI”, ATBALSTS RADIKĀļIEM – TAS IR JAUNS KARA VEIDS, KURU KRIEVIJA DEMONSTRē UKRAINĀ.”

„IR JĀVEIcINA VēSTU-RISKĀ APZIņA, cILVēKU PIEDERĪBAS SAJūTA SAVAM NOVADAM UN SAVAI VALSTIJ.”

veidus, kā uz citu rēķina iedzīvoties, meklēs likumos „robus” un nepilnības, lai izmanto-tu tās savās interesēs. Saeimai savukārt ir jāspēj paredzēt šādas situācijas un radīt tā-dus likumus, kas nepieļauj to izmantošanu pretēji sabiedrības interesēm.

Valsts uzdevums ir ne vien sodīt likum-pārkāpējus, bet garantēt sabiedrības drošī-bu un rūpēties par taisnīguma atjaunošanu, ja likums ticis pārkāpts. Mums ir vajadzīgi likumi, kas aizsargā ikvienu cilvēku, sek-mē visas sabiedrības attīstību un valsts izaugsmi. Krimināltiesību normām ir jā-būt tādām, kas nodrošina pārkāpumu novēršanu, savukārt sodiem – taisnī-giem un samērīgiem ar izdarītajiem noziedzīga-jiem nodarījumiem. Nav pieļaujams, ka lētāk un iz-

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A 9kANdIdĀTI

VESELĪBAS SISTēmAI jĀmAINĀS

kĀ ATTĪSTĪT RĪGu

11. Saeimas deputāteILzE VIņķELE

Rīgas domes deputātsOLAfS PuLkS

Indiešu paruna apgalvo, ka nav labāka drauga par labu veselību un sliktāka ie-naidnieka par slimību. Lai gan mēdz teikt, ka veselību par naudu nevar nopirkt, tomēr mūsdienu pasaulē noteiktas kopsakarības

palielinoties sociālo iemaksu veicēju skai-tam un pieaugot algai, no kuras tiek veik-tas sociālās iemaksas, daļu no iemaksām iespējams iezīmēt veselības aprūpei. Mūsu

piedāvājums ir četru gadu laikā ik gadu veselības budžetam novirzīt 0,5% sociālo ie-maksu, sasniedzot 2,5–3% apmēru. Pēc aplē-sēm šāds finansējuma modelis veselības ap-rūpei papildus dotu līdz 180 miljoniem eiro gadā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir personificēts maksājums, kas varētu kļūt par pamatu veselības apdrošināšanas sistē-mai. Tādējādi netiktu palielināts darbaspē-ka nodokļu slogs, vienlaikus tiktu izveidota strādājošo veselības apdrošināšanas sistē-

ma, kas ļautu papildu naudu no veselības budžeta vispārējās dotācijas novirzīt tām sabiedrības grupām, kuras apdrošinātu valsts un samazinātu pacientu līdzmaksā-

jumu apmēru.Otrkārt, uzlabot pieejamību

ģimenes ārstiem un ambulatorās aprūpes speciālistiem. Pilnveidot kvalitātes prasības ģimenes ārstu pakalpojumiem, padarot tos par galvenajiem pacienta vadītājiem veselības aprūpes sistēmā. Lie-

lajās ģimenes ārstu praksēs piesaistīt otru ārstu, kas uzlabotu pieejamību un ļautu pa-cientu aprūpi veikt pilnvērtīgāk.

Treškārt, atjaunot pirmskrīzes laika fi-nansējumu kompensējamiem medikamen-tiem, palielinot kompensācijas apmēru un tādējādi samazinot pacientu līdzmaksāju-mus par zālēm.

Investīcijas veselībā ir ieguldījums, kas, neapšaubāmi, nes augļus tagad un nākotnē, katram cilvēkam un sabiedrībai kopumā.

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Rīgā kat-ram daugavpilietim, kuldīdzniekam, val-mierietim jājūtas gaidītam. Taču Rīgas va-dība demonstrē citu, no valdības atšķirīgu politiku. Sauc to par Rīgas ceļu. Tas nozīmē, ka Rīgai nav biroja Briselē, bet ir Maskavā.

Mums izdevās apturēt SC neprātīgo ideju prasīt dubultu maksu par braukšanu

sabiedriskajā transportā no tiem, kuri nav deklarēti Rīgā. Tieši pateicoties mums, sa-mazināja braukšanas maksu līdz 0,60 eiro. Jāpanāk, lai Rīgas dome nevarētu izpār-dot sabiedrības vajadzībām domāto īpašu-mu, kā tas notika gadījumā ar Lucavsalas 103 hektāru pārdošanu.

Esmu balsojis gan par brīvbiļetes piešķiršanu politiski represētajiem, gan pensionāriem, gan skolēniem. Sociālā pa-līdzība jāsaņem tiem, kuriem tā visvairāk vajadzīga.

Rīga kopā ar valdību var gāzt lielus kal-nus Eiropas Savienības fondu prātīgā un saprātīgā izlietošanā. Turpināsim mūsu iesākto – esam panākuši to, ka dalītajā īpa-šumā mītošajiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Tagad pašval-dībām jānodrošina, lai piesaistītais zemes-gabals nebūtu nesamērīgi liels, bet tāds, kas ir funkcionāli nepieciešams; ir panākts, ka par komunālajiem pakalpojumiem var norēķināties bez starpniekiem; ir slēgtas „spaisa” bodītes; ietaupīti miljoniem eiro no rīdzinieku naudas sociālo māju (Imantas ielā 8) būvniecībā, kad tika novērsta poten-ciāla izšķērdība.

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, valdība sadarbībā ar Rīgas domi dzīvi tajā var pada-rīt skaistāku un pievilcīgāku.

Vēlos darīt vairāk, lai ļaudis Latvijā būtu veselīgāki un lai-mīgāki. Ikdienā, ārstējot slimniekus no visas valsts, uzzinu viņu problēmas un zinu, cik grūti saņemt medicīnisko pa-līdzību. Zinu, kā panākt to, lai ārsti un medmāsas saņemtu darbam atbilstošu samaksu un to, kā cilvēkiem padarīt pie-ejamāku veselības aprūpi. Pirmkārt, pakāpeniski jāpalielina veselības aprūpes budžets. Otrkārt, palielinot akcīzes nodok-

li cigaretēm un alkoholam, ieņēmumi jānovirza valsts kompensējamiem medikamentiem. Treškārt, jāpabeidz veselības aprūpes reorganizācija, lai tā sāktu attīstīties. Ceturtkārt, jāpalielina ambulatoro klīniku skaits, kas kompensētu garās rindas pie ārstiem. Piektkārt, jāpalielina valsts kvotu apjoms, kas tiktu piešķirts arī privātajām klīnikām, veicinot pakal-pojumu pieejamību.

ĀrstshOSAmS ABu mERI

starp atvēlēto naudas daudzumu veselības aprūpei gan valsts, gan indivīda līmenī pa-stāv. Latvijas iedzīvotāji uz savas ādas izjūt veselības aprūpes nepietiekama finansēju-ma radītās problēmas, kā arī ir dzir-dējuši vai lasījuši par teju maģisko skaitli 4% no iekšzemes kopproduk-ta, kas nepieciešams veselības finan-sējumam no valsts budžeta. Garas rindas uz pakalpojumiem, augsti līdzmaksājumi, neskaidrības par to, ko valsts nodrošina pacientiem – tās ir tikai dažas no samilzušajām veselības ap-rūpes problēmām. Apzinoties veselības no-zīmīgumu un vērtību, piedāvājam konkrētu rīcības plānu.

Pirmkārt, saprotams un prognozējams veselības aprūpes finansējuma modelis. Valda Dombrovska valdību laikā veiktie sociālā budžeta stabilizācijas pasākumi, ieskaitot pensionēšanās vecuma pakāpenis-ku palielinājumu, ļāvuši sociālajam budže-tam atgriezties pie uzkrājuma. Vienlaikus

„SOcIĀLĀS APDROšINĀšANAS IEMAKSAS KĀ PERSONIfIcēTS MAKSĀJUMS – PAMATS VESELĪBAS APDROšINĀšANAS SISTēMAI.”

230%*PROGNOZĒTAIS

198%221%

2004 2007 2009 2013 2014*

AVOTS: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE / FINANŠU MINISTRIJA

EKSPORTA IZAUGSME UN LIELĀKIE EKSPORTA TIRGI

MILJARDI

MILJARDI

10,021 €

2013

2013

5,125 €

2009

0,503 € 0,742 €

1,163 € 1,275 €

1,724 € * MILJARDI EUR

AVOTS: CSP

LIETUVA IGAUNIJA KRIEVIJA VĀCIJA ZVIEDRIJA

LATVIJAS IZAUGSME

STABILA UN SABALANSĒTA TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSME VALDA DOMBROVSKA VALDĪBAS LAIKĀ

IKP2004 = 100%

VALDA DOMBROVSKA VALDĪBA

LAIMDOTAS STRAUJUMAS VALDĪBA

IVARAGODMAŅAVALDĪBA

AIGARAKALVĪŠAVALDĪBA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A10 kANdIdĀTI

cEļĀ uz LATVIjAS SImTGAdI

VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētāja Rīgas domē

SARmĪTE ēLERTE

Strādāšu pie tā, lai Latvijas iedzīvotājiem nenāktos saskar-ties ar cilvēktiesību pārkāpumiem, lai cilvēku tiesības tiktu pienācīgi ievērotas un aizstāvētas visos līmeņos. Cilvēktiesī-bas ir jāizvirza priekšplānā. Valsts pieņemtajiem likumiem, lēmumiem un rīcībai jābalstās uz cilvēktiesībām un patie-sām cilvēku vajadzībām. Valstij jāstrādā visu cilvēku labā!

Rūpēšos par finansējumu ceļu būvei – degvielas akcīze un auto ekspluatācijas nodokļi jāiegulda ceļos, lai pēc četriem gadiem tie būtu ES dalībvalstij atbilstoši. Jaunajām ģime-nēm būs augošs valsts atbalsts – nodokļu atvieglojumi ģi-menēm ar trīs un vairāk bērniem; visām ģimenēm, arī maz-turīgajām, pieejama pirmā mājokļa atbalsta programma. Mērķis – mazināt sociālo nevienlīdzību Latvijā!

Dzīvojamo māju pārvaldīšana, piespiedu zemes nomu tiesis-ko attiecību sakārtošana būs mana prioritāte Saeimā, lai pie-ņemtu kvalitatīvu un izdiskutētu likumu par dalītā īpašuma normu sakārtošanu. Uzlabojot pārvaldīšanas kārtību kop-īpašumā esošajās mājās, lielākam skaitam īpašnieku būtu plašākas izvēles tiesības, lemjot par īpašuma uzturēšanai labākajiem risinājumiem.

Pieredze un zināšanas ļauj man teikt – es zinu, kā vajadzētu veiksmīgi virzīt kultūrizglītības un mākslas procesus līdz-svarā ar ekonomisko pamatojumu Latvijā un ES. Centīšos panākt Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu, pro-fesionālās izglītības iestāžu pedagogu algu paaugstināšanu, kultūras infrastruktūras sakārtošanu. Mums veiksies!

Politikā valstis tiek sadalītas lielajās un mazajās, bagātajās un nabagajās, attīstītajās un neattīstītajās... Strādājot ANO dažādās zemēs, esmu sapratusi, ka vairākumam cilvēku visā pasaulē ir tikai viena (galvenā) vēlēšanās: lai beigtos kara šausmas, lai miers un uz kopīgām humānām vērtībām bals-tīta dzīve būtu iespējama. Mans darbs vienmēr ir bijis (un būs) veltīts šī mērķa sasniegšanai.

Īpaši ir jāatbalsta zinātne, jo tai ir milzīga nozīme inovāciju radīšanā uzņēmējdarbībā. Uzņēmumiem, kas investē pētnie-cībā, nodarbina un apmāca jauniešus, jāpiemēro nodokļu atlaides. Zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem ir jāsa-ņem konkurētspējīgs atalgojums. Informatīvā kara apstākļos jāstiprina latviešu kultūras, valodas, literatūras un vēstures pētniecība. Darbojoties VDK zinātniskās izpētes komisijā,

līdz 2018. gadam tiks atklāti ne tikai VDK ārštata ziņotāju vārdi, bet arī pavēļu devēji padom-ju varas vertikālē, notiks materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšana, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem.

Juriste, LU lektoreINESE kALNIņA

Uzņēmējs, publicistsNILS jOSTS

Zvērināta advokāteEVIjA kOLBERGA

Baltijas Baleta festivāla direktore, Mag. paed.LITA BEIRIS

Lūcijas fonda Latvijā prezidenteANNA BušA

VDK dokumentu izpētes komisijas loceklisGATIS LIEPIņš

„..lai garantētu latviešu nācijas, tās va-lodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,” – tagad šie vārdi ir ie-rakstīti mūsu Satversmes ievadā. Ietverts

Satversmē – tas nav vienkārši jauks teksts ausu priecēšanai, bet gan tiešs rīcības uz-devums Saeimai, valdībai, arī, protams, at-bildība ikvienam no mums. Tas ir Latvijas valsts mērķis.

Nācija nevar pastāvēt bez valsts. Mazais, varaskārais Kremļa saimnieks ir izaicinājis pēckara pasaules drošību. Ukrainā Putinam nevajadzēja vietējo atbalstu, pietika ar „za-ļajiem vīriņiem”, Federālā drošības dienesta aģentiem un vietējām kriminālajām autori-tātēm, lai radītu teroristu pārvaldītas „re-publikas”. Putina sērga ir apturama tikai ar spēku. Tāpēc atbildība par valsts drošību būs svarīgākais katra nākamās Saeimas de-putāta pienākums. Arī – lai pierādītu NATO sabiedrotajiem, ka nopietni attiecamies pret savas valsts suverenitāti.

Jaunums Putina karadarbībā ir infor-matīvais karš – pret Ukrainu, Eiropu, mums.

Tam pretī jāliek patiesi fakti un laba žurnā-listika. Mums ir jānostiprina sava informā-cijas telpa, pirmkārt, vienots sabiedriskais medijs. Lai zinātu, kas notiek, lai mēs kā nācija kopīgi varētu sakarīgi diskutēt, kā labāk dzīvot. Mums kopā ar baltiešiem arī ir jāveido informācijas kanāls krievu valo-dā Eiropai. Radio „Brīvība” un „Amerikas balss” grāva Padomijas melus, līdzīgs ka-nāls ļautu nākt pie prāta dažam mūsu līdz-cilvēkam un modinātu Kremļa kara histēri-jas apdullinātos Krievijas ļaudis.

Ceļam uz Latvijas simtgadi ir jākļūst par valstsgribas nostiprināšanas ceļu. Mūs par latviešiem padara, par nāciju veido latviešu valoda, kultūra, vēsture. Lai reizi četros gados uzziedētu Dziesmu svētki, ir jāturpina audzēt valsts dotācija amatierko-lektīvu vadītājiem, jāatbalsta mūzikas un mākslas skolas. Jātop Laikmetīgās mākslas

muzejam – mūsu mākslinieki nav sliktāki par dziedātājiem, tikai pasaulei un mums pašiem nav, kur to ieraudzīt. Latvijas vēstu-re – gan valstiskuma tapšana, gan Livonijas laiki, kas mūs cieši iesēja Eiropas kultūrlau-kā, – prasa gan pētniecību, gan labāku mācī-šanu skolā. Šis parāds ir jānolīdzina.

Latviešu nācija nedzīvo tikai Latvijā – tā ir un būs 21. gadsimta realitāte. Tāpēc aizvai-nojuma vai valsts vainošanas vietā jāliek kon-krēta rīcība: palīdzēt saglabāt latvietību. Lē-mumu, vai un kad atgriezties, katrs pieņems pats. Es iestāšos par to, lai ar katru gadu pie-augtu valsts finansējums diasporas bērnu va-saras nometnēm Latvijā, par mācībām nepie-ciešamo vairāk nekā 100 latviešu svētdienas skolām pasaulē. Par sadarbību ar tiem, kas grib līdzdarboties Latvijas izaugsmē.

Tā labā es strādāšu. Soli pa solim savu valsti mēs celsim.

Par savām galvenajām prioritātēm, iekļūstot Saeimā, uz-skatu investīciju klimata uzlabošanu, kā arī pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, kas radīs jaunas darbavietas, palielinās iedzīvotāju ienākumus un ļaus Latvijai kļūt par bagātu un plaukstošu valsti.

Uzņēmējs, sabiedriskais darbinieksjĀNIS LAzdĀNS

Kopā sasniegsim: augstus morāles un ētikas principus kop-darbā Eiropas vērtību īstenošanā. Uzņēmējdarbībai draudzī-gu, godīgu, atklātu vidi, labas algas darbiniekiem. Ģimeņu ieinteresētību bērnu skaita pieaugumā. Uzņēmīgiem senio-riem – valsts dotētu uzņēmējdarbību. Ar gudru attīstību, Ei-ropas fondu apguvi tuvināt dzīves līmeni Eiropas vidējam. NATO izaugsmei – vairāk kopīga darba.

UzņēmējsAIVARS SILIņš

Saeimā es vēlos panākt, lai katrā skolā ir skolēnu pašpārval-de un bērni tajās apgūst pilsoniskai līdzdalībai nepiecieša-mās prasmes. Tas stiprinās pilsonisko sabiedrību un veici-nās pilsoņu aktīvu līdzdalību valsts politikas veidošanā un sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā. Jo problēmas risinās efektīvāk, pilsoņiem piedaloties, nevis gaidot risinā-jumus no valdības.

Vides izglītības projektu vadītājskRIšjĀNIS LIEPIņš

Dzīves kvalitātes uzlabošana sociāli vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām: jāpalielina smieklīgi mazās un netais-nīgi aprēķinātās pensijas, politiski represētajām personām reizi divos gados jānodrošina bezmaksas sociālā rehabilitā-cija sanatorijā. Valsts un iedzīvotāju drošībai jāpaaugstina Latvijas aizsardzības spējas, jāstiprina zemessardze.

Kurzemes raj. Politiski represēto biedrības vadītājsBIERANTS IGNĀTS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A 11kANdIdĀTI

Vesela nācija sākas ar veseliem bērniem. Jāizveido sistēma, kurā bērniem ir savlaicīgi pieejama primārā veselības ap-rūpe. Jāpanāk, lai ģimenes, kurās ir bērni ar veselības pro- blēmām, saņemtu plašu valsts atbalstu. Veicinot veselības aprūpes attīstību, tiek investēts valsts nākotnē. Startēju vē-lēšanās, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas veselības aprūpē.

Veselības aprūpes administrēšanas speciālisteVIjA TIRzmALE

Konkrēti priekšlikumi valsts atbalsta sistēmas izstrādāšanā redzes un dzirdes invalīdiem, bērniem-invalīdiem, invalī-diem kopš bērnības, trūcīgo ģimeņu bērniem – tie būs jau-tājumi, par kuriem es iestāšos Saeimā. Bez populistiskiem uzstādījumiem, sadarbībā ar NVO rūpīgi veidojot valsts po-litiku, varam soli pa solim uzlabot savu līdzcilvēku sadzīves un labklājības līmeni.

Biedrības RASA valdes locekleANNA PLAuČA

Darbošos Juridiskajā komisijā, kur esmu iecerējis strādāt pie vairāku tiesību aktu uzlabošanas, lai tiesās paātrinātu lietu izskatīšanas laiku, novērstu birokrātisko slogu tiesās un valsts pārvaldē. Veltīšu savu darbu valsts pārvaldes uzla-bošanai ar mērķi samazināt valsts ierēdņu skaitu un palieli-nāt ierēdņu atbildību par padarīto darbu.

Zvērināts advokātszIGfRĪdS BEREzOVSkIS

Esmu sastapis cilvēkus, kas neredz jēgu balsot, jo uzskata ierēdņus un politiķus par liekēžiem. Mēs atgūsim sabiedrī-bas uzticību, veidojot mazāku, bet atbildīgu, kompetentu un atvērtu valsts pārvaldi. Nodokļi Latvijā ir izdevīgāki īpašu-mam, nevis darbam. Mēs veidosim taisnīgāku nodokļu, pa-balstu un pensiju sistēmu, mazinot nevienlīdzību, atbalstot darba tikumu un bērnus.

IT eksperts, konsultantsdmITRIjS GOLuBEVS

Tikai pienācīgi aprūpēts cilvēks jūtas labi sabiedrībā – veido-sim pakalpojumu dienas centrus ar sadzīvē nepieciešamo –

friziera, veļas mazgāšanas, jurista, fizioterapeita, psihologa pakalpojumiem, saturīgām lekcijām, kur sociālais darbi-nieks ir arī konsultants. Rehabilitāciju – visiem pieejamu, aprūpi – sociālo un paliatīvo – ar kvalificētiem speciālistiem.

Kurzemes raj. Politiski represēto biedrības valdes locekle

LAImdOTA POdzE

VIENOTĪBAS programma un kandidātu saraksts ietver Eiropas Savienības līmeņa kompetences, Saeimas darba pieredzi, pašvaldību darba izpratni un profesionālo eksper-tīzi dažādās jomās. Balsojot par VIENOTĪBU, jūs atbalstīsiet harmonisku valsts un tās reģionu attīstību, kur dažādas kompetences strādās vienā virzienā – Latvijas valsts iedzīvo-tāju drošībai, labklājībai un sadzīvošanai.

Rīgas domes Revīzijas komisijas loceklisAINARS LOdzIņš

Pilsoniskā sabiedrība, nevienlīdzība un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji saistītas lietas. Nevienlīdzība bremzē attīstību, jo demotivē iesaistīties. Zviedrija apsteidz ASV konkurētspē-jā, tieši pateicoties investīcijām izglītībā un sociālajā jomā. Atraisot sabiedrībā atbildību un uzņēmību, mēs radīsim dar-bavietas šodien un ilgtspējīgu Latvijas attīstības modeli rīt.

Arhitekts, uzņēmējsGuNTIS STIRNA

Ar likumu jānosaka Valsts prezidentam iespēju pamatotu šaubu gadījumā pirms referenduma rīkošanas vērsties Sa- tversmes tiesā un noskaidrot, vai likumprojekts vai Satver- smes grozījumu projekts atbilst Satversmei. Tas stiprinātu Valsts prezidenta Satversmes sarga funkciju, un vairs ne-būtu jāuztraucas par līdzīgiem referendumiem, kāds bija 2012. gada 18. februārī.

JuriskonsultskĀRLIS IRBE

1. Edgars Rinkēvičs

3. Aleksejs Loskutovs

5. Andrejs Judins

7. Ilze Viņķele

9. Olafs Pulks

11. Uģis Rotbergs

13. Valdis Gavars

15. Kārlis Strēlis

17. Hosams Abu Meri

19. Inese Kalniņa

21. Lita Beire

23. Nils Josts

25. Krišjānis Liepiņš

27. Bierants Ignāts

29. Anna Plauča

31. Dmitrijs Golubevs

33. Kārlis Irbe

35. Guntis Stirna

2. Ojārs Ēriks Kalniņš

4. Lolita Čigāne

6. Rihards Kozlovskis

8. Edgars Engīzers

10. Sarmīte Ēlerte

12. Renārs Putniņš

14. Veiko Spolītis

16. Kārlis Eņģelis

18. Gatis Liepiņš

20. Evija Kolberga

22. Anna Buša

24. Jānis Lazdāns

26. Aivars Siliņš

28. Vija Tirzmale

30. Zigfrīds Berezovskis

32. Laimdota Podze

34. Ainars Lodziņš

12. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2014. gada 4. o

ktobrī Rīga

4Partija „VIENOTĪBA”

SAEImAS VēLēšANAS NOTIEk PIEcOS VēLēšANu APGABALOS, uN TAjĀS jĀIEVēL 100 SAEImAS dEPuTĀTu.

Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei nelieto vēlētāju reģistru. Balsotājus reģistrē vēlēšanu iecirknī, izdarot atzīmi vēlētāja pasē.Balsot var jebkurā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

ja nav iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, vēlētājs noteiktos vēlēšanu iecirkņos var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – 1., 2. un 3. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, atradīsies pilsētās un novados, kuros ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pavisam būs 61 šāds iecirknis 39 pašvaldībās.

BALSI GLABĀšANĀ VARēS NOdOT:• 1. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00• 2. oktoborī, no pulksten 9.00 līdz 12.00• 3. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, Saeimas vēlēšanās var piedalīties, balsojot vēlēšanu dienā kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vai pa pastu.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji var no 29. septembra līdz 4. oktobrim pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.

Ikviens interesents var saņemt atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laiku, balsošanas dokumentiem un balsošanas iespējām, piezvanot pa cVK uzziņu tālruni 67049999. Informācijas avots: centrālā vēlēšanu komisija

BANKA CITADELEFAKTI UN SKAITĻI

„Parex” nonāk grūtībās un Ivara Godmaņa vadītā valdība nolemj par diviem latiem pārņemt 51% „Parex bankas” akciju. SVF uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju, taču šādu lēmumu Godmaņa valdība pieņem vien pēc mēneša. Tobrīd Kargins un Krasovickis no bankas uz ārvalstu kontiem pārskaitījuši ap 400 mil-joniem latu, padarot bankas glābšanu krietni dārgāku.

Godmanis, bēgot no valsts vadīšanas smagajos apstāk-ļos, atkāpjas no amata. Jaunā Valda Dombrovska val-dība konstatē, ka investoriem nav intereses par „Parex banku”, kā rezultātā nepieciešams veikt bankas restruk-turizāciju. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atsaucas valdības aicinājumam kļūt par bankas akcionāru.

KAS IR BANKAS CITADELE INVESTORS?

KĀPĒC JĀPĀRDOD?

2014. gada 16. septembrī valdība pieņēma konceptuālu lēmumu bankas Citadele akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar plašu piere-dzi banku sektorā, ko pārstāv ASV investīciju holdinga „Ripplewood Holding LLC” dibinātājs Tims Kolins.

ASV investoru piesaistīšana nozīmē ne vien to, ka valdība lēmusi par labu izdevīgākajam piedāvājumam, bet arī saņēmusi nozīmīgu ģeopoli-tiskās drošības garantu valsts ekonomikai. Tas ir ieguldījums Latvijas drošībā.

Nozīmīgs ir ERAB nosacījums saglabāt savas daļas bankas kapitālā tikai gadījumā, ja banka tiek pārdota minētajiem ASV investoriem.

2008. gads

2009. gadsGlābjot „Parex banku”, Ivara Godmaņa valdība tajā ieguldīja valsts līdzekļus. Eiropas Komisijai (EK) ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Šāds valsts atbalsts bija pieļaujams tikai kā īpašs izņēmuma gadījums un iespējams tikai ar nosacījumu, ka atbalsts ir terminēts un, stabilizējot situāciju, valsts banku pārdos.

Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību fi nanšu sistēmas glābšanā, pārņemot „Parex banku”, un šobrīd nebūtu „Citadeles” akciju, ko pārdot.

Šobrīd pārdošanā ir ap 400 banku visā Eiropas Savienībā. „Citadele” strā-dā stabili un ir pelnošs uzņēmums. Latvijas valdība ir ieinteresēta noslēgt valstij visizdevīgāko darījumu.

Ja valsts nepārdos banku, to paveiks EK, kurai nav motivācijas meklēt Latvijai izdevīgākos darījuma nosacījumus, un valsts cietīs ievērojamus zaudējumus.

KĀPĒC TAGAD?Saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām, bankai „Citadele” līdz 2014. gada 30. septembrim bija jāpiesaista investors un līdz 2014. gada beigām jānoslēdz galīgs un saistošs līgums par bankas pārdošanu.

Norises Eiropas, ASV un citos fi nanšu tirgos, kā arī bankas „Citadele” labie fi nanšu rezultāti ir tāds apstākļu kopums, kas liecina par pareizu brīdi investora piesaistei. Latvijas kredītreitings ir paaugstināts, sek-mīgi ieviests eiro.

KĀDI BŪS IEGUVUMI?Līdz ar privātā investora piesaisti restrukturizācijas plāna prasības būs izpildītas un banka varēs strādāt kā pilnīgi brīvs tirgus dalībnieks, kā rezultātā privātā kapitāla piesaiste pavērs iespējas straujākai bankas attīstībai.

Līdz ar privāto investoru ienākšanu banka varēs vieglāk kreditēt Latvijas uzņēmumus un ģimenes.

Līdz šim saskaņā ar restrukturizācijas plānu bankai bija noteikti konku-rences ierobežojumi, kas kavēja tās attīstību.

Valdība nolemj atbalstīt „Parex bankas” aktīvu sadalīšanu un tiek dibi-nātas „Citadele” un „Reverta”.

Valdība atbalsta bankas „Citadele” un „Parex bankas” pārdošanas stratēģijas.Bankas pārdošana tiek divreiz atlikta, pasaules fi nanšu tirgū nesenās krīzes rezultātā valdot negatīvai situācijai un saņemtajiem piedāvāju-miem nesakrītot ar valdības ekspektācijām.

Dombrovskis atgādina, ka saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām banka jāpārdod līdz 2014. gada beigām.

Jūlijā valdība lemj atsākt bankas „Citadele” pārdošanas procesu.

No 2014. gada aprīļa līdz 29. jūlijam no septiņiem pretendentiem bankas iegādei tiek atlasīts viens pretendents, kas vislabāk var nodrošināt sek-mīgu bankas darbību.16. septembrī valdība lemj banku pārdot. Līdz septembra beigām tiks parakstīts līgums ar investoru.

BANKA CITADELEREVERTA

PAREX BANKA VALSTS ATBALSTS (NETO) PAREX BANKAS GLĀBŠANAI IR SARUCIS PAR

(NO 1,734 MILJARDIEM EUR UZ 0,704 MILJARDIEM EUR)

1,03 MILJARDIEM EUR

REVERTA, KAS TURPINĀS ATGRIEZTIEGULDĪTOS LĪDZEKĻUS, PALIEK

VALSTS ĪPAŠUMĀ LĪDZ 2017. GADAM

VALSTS ATBALSTS (NETO) REVERTA IR SARUCIS PAR

VALSTS ATBALSTS REVERTA PALIEK

827 MILJONIEM EUR759,3 MILJONI EUR

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

2014. gads

Materiālā izmantota LPA informācija

FO

TO

: F64

FO

TO

: F64

127 MILJONI EURŠOBRĪD NEATMAKSĀTAIS VALSTS IEGULDĪJUMS

(NETO) BANKĀ IR

VALSTS ATBALSTS (NETO) BANKAI CITADELE IR SARUCIS PAR

(NO 377,9 MILJONIEM EUR UZ 127,9 MILJONIEM EUR)

250 MILJONIEM EUR

*ATMAKSĀTĀ SUMMA NORĀDĪTA IESKAITOT % MAKSĀJUMUS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / R Ī G A12 SkAIdROjAm

Izdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.