EA 2009/01

5SatursENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

01/2009Jaunais un aktuâlais

Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Enerìçtikas politika

Enerìçtikas politika - iespçjas un risinâjumi ar skatienu

nâkotnç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16

Energoefektivitâte

Energoekonomiskâs spuldzes - veids, kâ samazinât izmaksas

par elektroenerìiju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22

Energoefektivitâtes pasâkumi - to finansçðana un

ievieðana çkâs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24

Biomasas gazifikâcija Dânijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .30

Elektroenerìçtika

Neizsauksim uz sevi zibeni! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .34

Gaismas dioþu apgaismojuma priekðrocîbas . . . . . . . . . . . .36

Zemçtâju un grunts elektrisko raksturlielumu noteikðana . . .38

Ventilâcija un kondicionçðana

Jauna pieeja kondicionçðanai. Vâcijas pieredze . . . . . . . . .44

Visnopietnâkâ enerìçtika

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50

Enerìçtika un Automatizâcija

Profesionâls þurnâls

par enerìçtiku un

automatizâcijas risinâjumiem

Iznâk 10 reizes gadâ

Nâkoðais E&A numurs –

2009. gada februârî

MIL reì. nr. 000702573

Izdevçjs

SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Ausekïa ielâ 3 - 111

Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 67324667

Fakss 67324668

E-pasts: [email protected]

http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Andrejs Vasiïjevs

Mob. t. 29483500

Atbildîgais redaktors

Ivars Ðèegoïihins

Tâlrunis 67324680

Mob. t. 26535806

Reklâma

Ivars Nececkis

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt, sazinoties ar

redakciju.

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

izmantotas fotogrâfijas no izdevç-

ja, rakstu autoru un firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ

materiâla autortiesîbâm ir atbil-

dîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

obligâta.

Par rakstos pausto faktu un datu

pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija:

www.baltenergy.com 44. lpp.

16. lpp.

38. lpp.

30. lpp.

34. lpp.

36. lpp.

ENERÌÇTIKAS POLITIKA

Akceptçti grozîjumi koncepcijâ par Latvijasdalîbu starptautiskajâ emisiju tirdzniecîbâ10. februârî Ministru kabineta sçdç tika akceptçts Videsministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu pro-jekts Grozîjums Ministru kabineta 2006. gada 12. aprîïa

rîkojumâ Nr. 249 Par koncepciju par Latvijas dalîbu

starptautiskajâ emisiju tirdzniecîbâ (turpmâk - noteiku-mu projekts).

3.3. apakðpunkta svîtroðana Ministru kabineta 2006. gada12. aprîïa rîkojumâ Nr.249 Par koncepciju par Latvijas

dalîbu starptautiskajâ emisiju tirdzniecîbâ nepiecieðamasaskaòâ ar likuma Par Latvijas Republikas dalîbu Kioto

protokola elastîgajos mehânismos (turpmâk - likums)apstiprinâðanu Saeimâ 2007. gada 8. novembrî (Likumsstâjâs spçkâ 2007. gada 13. decembrî), jo likums paredzprecîzâkus termiòus rîkojuma 3.3. apakðpunktâ dotâ uzde-vuma (noteikumu projekta par kârtîbu, kâdâ tiek îstenotastarptautiskâ emisiju tirdzniecîba, izstrâdâðana un ie-sniegðana Ministru kabinetâ) izpildei. Likuma 5. pantâ irnoteikta kârtîba, kâdâ Latvija piedalâs starptautiskajâemisijas vienîbu tirdzniecîbâ, un likuma 8. pants regulçstarptautiskâs emisijas vienîbu tirdzniecîbas rezultâtâ iegû-to lîdzekïu izlietojumu. Savukârt saskaòâ ar likuma 10.panta treðo daïu un pârejas noteikumu 1. punktu, Ministrukabinetam lîdz 2008. gada 1. maijam ir jâizdod klimatapârmaiòu finanðu instrumenta îstenoðanas projektu ie-sniegumu konkursa nolikums, vçrtçðanas kritçriji un pro-jektu pieteikðanas, izskatîðanas, apstiprinâðanas un finan-sçjuma pieðíirðanas kârtîba, kâ arî klimata pârmaiòufinanðu instrumenta finansçto projektu îstenoðanas,pârskatu sniegðanas un pârbaudes kârtîba.

EP pieòem ieteikumus turpmâkajai Eiropasenerìçtikas stratçìijaiEiropas Parlaments (EP) ir pieòçmis vadlînijas turpmâkajaiEiropas enerìçtikas stratçìijai. Deputâti atbalsta obligâtukrîzes plânu izveidi, piedâvâ risinâjumus avotu un piegâþudaþâdoðanai, aicina attîstît starpsavienojumus un izstrâdâtvadlînijas investîcijâm kodolenerìijâ. Parlaments uzsver, kaES lîdz 2050. gadam vismaz par 80% jâsamazina siltum-nîcefekta gâzu emisijas.

Òemot vçrâ neseno Krievijas un Ukrainas strîda izraisîtokrîzi gâzes piegâdç, deputâti aicina pârskatît paðreizçjo ESgâzes piegâdes direktîvu, lai tajâ iekïautu nacionâlos un ES

lîmeòa krîzes plânus. Tie paredzçtu kopîgas deklarâcijaspar krîzes stâvokli un nodroðinâtu smagâk skarto valstuapgâdi. Deputâti arî prasa izveidot vienotu Eiropas gâzestîklu, kas savienotu visas ES dalîbvalstis, un pievçrst îpaðuuzmanîbu Baltijas Starpsavienojumu (gâzes, elektrîbas unkrâtuves) plâna attîstîbai. Deputâti arî atzîst, ka ES enerìi-jas avotu klâstâ ir bûtiski saglabât kodolenerìiju, vienlaikusaicinot izstrâdât ceïa karti investîcijâm ðajâ jomâ.

Deputâti arî uzskata, ka visâm dalîbvalstîm jâbût pietieka-mai saðíidrinâtâs dabasgâzes kapacitâtei un ES jâattîstatâs terminâïi. EP deputâts Roberts Zîle debatçs atzina: “Jâ,tie var kïût par alternatîvu Krievijas gâzes piegâdçmdaudzâs vietâs, taèu tikai ar nosacîjumu, ka nacionâlâsvaldîbas spçs izturçt spiedienu un neveidos tos kâ Krievijasgâzes eksporta papildu jaudas, bet gan tikai kâ importa ter-minâïus.” Deputâts arî uzsvçra - ES iniciatîvas dod cerîbu,ka beidzot ES tiks likvidçtas izolçtâs enerìçtikas salas.

Deputâti atbalsta to, ka cîòâ pret klimata pârmaiòâm -energoefektivitâtç, emisiju ierobeþoðanâ - jânosaka jaunimçríi, tomçr atzîst - ES viena ar enerìijas taupîðanu tonespçs sasniegt, jo 50% visas enerìijas tâ importç. Lîdz2030. gadam imports var pieaugt lîdz 70%. Deputâti aici-na slçgt trîspusçju vienoðanos par droðu gâzes piegâdistarp ES, Krieviju un Ukrainu, atbalsta jauna, visaptveroðalîguma slçgðanu ar Krieviju un enerìçtikas droðîbas

klauzulu iekïauðanu turpmâkajos lîgumos ar tranzîta unpiegâdâtâjvalstîm.

Klimata pârmaiòu jomâ deputâti aicina dalîbvalstisvienoties par ðâdiem mçríiem lîdz 2050. gadam: vismazpar 60-80% mazâk siltumnîcefekta gâzu emisiju; par 35%lielâku energoefektivitâti un 60% atjaunojamo enerìijukopçjâ enerìijas patçriòâ.

Parlamenta ziòojums balstâs uz ES Otro stratçìiskopârskatu enerìçtikas jomâ, kas iekïauts arî Eiropadomes(ES valstu un valdîbu vadîtâju) 19.-20. marta sanâksmesdienas kârtîbâ. Deputâti aicina Eiropas Komisiju un Èehijasprezidentûru tajâ nâkt klajâ ar jaunu tâlejoðu un tâlredzîgu

daþâdoðanas plânu.

Atbalsts daudzdzîvokïu mâju siltinâðanai bûspieejams aprîlî10. februârî Ministru kabinets apstiprinâja Ekonomikasministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projek-tu par aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas

6 Nozaru jaunumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

uzlaboðanas pasâkumi, kuras mçríis ir paaugstinâtdaudzdzîvokïu dzîvojamo mâju energoefektivitâti, lainodroðinâtu dzîvojamâ fonda ilgtspçju un energoresursuefektîvu izmantoðanu. Kopçjais aktivitâtes finansçjums ir16 634 796,16 latu, no kuriem 14 139 549,12 latu veidoEiropas attîstîbas fonda finansçjums un 2 495 214,24 latuvalsts budþeta finansçjums.

Aktivitâtes ietvaros tiks segti lîdz 50% no kopçjâs mâjassiltinâðanai iztçrçtâs summas. Vienas mâjas siltinâðanai mak-simâli pieïaujamais atbalsta apjoms plânots lîdz 100 000latiem, nepârsniedzot 35 latus uz vienu dzîvojamâs mâjaskopçjâs platîbas kvadrâtmetru. Lîdz 2013. gadam ðî finan-sçjuma ietvaros paredzçts nosiltinât ap 160 daudzdzîvokïunamu, kas tika uzbûvçti no 1944.-1993. gadam.

Finansçjumu ðîs aktivitâtes ietvaros varçs saòemtdaudzdzîvokïu dzîvojamo namu dzîvokïu îpaðnieki atklâtasprojektu iesniegumu atlases rezultâtâ. Dzîvokïu îpaðniekiprojektus varçs iesniegt ar pilnvarotâs personas starp-niecîbu, savukârt lçmums par attiecîgâs personas piln-varoðanu jâpieòem dzîvokïu îpaðnieku kopsapulcç.

Aktivitâtes ietvaros finansçjums tiks pieðíirts energoau-dita, tehniskâs apsekoðanas un bûvprojektasagatavoðanai, bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbasveikðanai un bûvdarbu izmaksâm dzîvokïu îpaðniekukopîpaðumâ esoðajâs daïâs - çku ârçjo norobeþojoðo kon-strukciju bûvelementu siltinâðanai un nomaiòai, pagrabapârsegumu siltinâðanai, siltumapgâdes sistçmas renovâ-cijai, ventilâcijas sistçmas renovâcijai vai rekonstrukcijai,çkas strukturâlo daïu atjaunoðanai, kas nepiecieðamaenergoefektivitâtes darbu veikðanai, un citiem renovâci-jas darbiem, kas paaugstina çkas energoefektivitâti un iriekïauti energoauditâ kâ veicamie pasâkumi. Pçc renovâ-cijas veikðanas siltumenerìijas ietaupîjumam çkâ jâbûtvismaz 20% gadâ no siltumenerìijas patçriòa pirms pro-jekta îstenoðanas.

Projekti bûs jâiesniedz valsts aìentûrâ Bûvniecîbas,

enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra (BEMVA). Laipieteiktos finansçjuma saòemðanai, vajadzçs iesniegtpieteikumu, dzîvokïu îpaðnieku kopsapulces protokolu,kurâ ierakstîts dzîvokïu îpaðnieku lçmums par mâjas re-novâciju, energoaudita pârskatu, bûvprojektu, bûvestehniskâs apsekoðanas atzinumu un citus dokumentus.

Pieteikto projektu iesniegumu atlasi un projektu vçrtçðanuîstenos vçrtçðanas komisija, kuras sastâvâ bûs pârstâvji no

Ekonomikas ministrijas un BEMVA. Vçrtçjot pieteiktos projek-tus, priekðroka tiks dota tiem, kas par mazâkiem lîdzekïiemvarçs sasniegt labâkus energoefektivitâtes râdîtâjus mâjâm arlielâku dzîvokïu skaitu, kâ arî mâjâm, kas atrodas teritorijâs arzemâku teritorijas attîstîbas indeksu.

Projekta îstenoðanu finansçjuma saòçmçjs varçs uzsâkt pçclîguma noslçgðanas ar BEMVA. Trîs gadus pçc projektaîstenoðanas finansçjuma saòçmçjam bûs jâiesniedz pârskatsBEMVA par energoresursu patçriòu attiecîgajâ mâjâ.

Ðobrîd - mçnesi pçc ðo MK noteikumu apstiprinâðanas -iedzîvotâjiem ir iespçja iepazîties ar nosacîjumiem finan-sçjuma saòemðanai, kâ arî veikt nepiecieðamossagatavoðanâs darbus. Savukârt no aprîïa var sâkt iesniegtprojektu pieteikumus BEMVA.

Ar Ministru kabineta noteikumiem un pieteikðanâs kârtîbuvar iepazîties MK mâjaslapâ:http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40111066&mode=mk&date=2009-02-10.

Papildus augstâk minçtajam un òemot vçrâ paðreizçjoekonomisko situâciju un iedzîvotâju ierobeþotos finanðulîdzekïus, Ekonomikas ministrija 2009.-2010. gadâpieðíirs papildu finansçjumu 688 710,67 latu apmçrâdaudzdzîvokïu dzîvojamo mâju energoauditu, energoefek-tivitâtes novçrtçjumu precizçðanai, kâ arî dzîvojamo mâjutehnisko projektu lîdzfinansçðanai. Atbilstoði 2009. gada13. janvârî Ministru kabineta apstiprinâtajai Çku ener-

goefektivitâtes aprçíina metodei veikts energoaudits, kâarî izstrâdâts tehniskais projekts ir nosacîjumi, laiveiksmîgi pieteiktos uz lîdzekïu saòemðanu no ESfondiem daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju siltumnoturîbasuzlaboðanas pasâkumiem.

SILTUMENERÌÇTIKA

Valcçnieðus ðokç lielâ maksa par apkuriLaikraksts Ziemeïlatvija informç, ka Valkas iedzîvotâjiportâlâ diskutç par janvâra ðokçjoðajiem apkures rçíiniem.Ne vienam vien par siltumu savâ mâjoklî jâmaksâastronomiskas summas, tâpçc iedzîvotâju emocijas irsakaitçtas lîdz baltkvçlei.

Portâlâ lasâm iedzîvotâju pausto neapmierinâtîbu parkomunâlo pakalpojumu zemo kvalitâti un aukstajiem dzî-vokïiem.

7Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

“Dzîvoklî ir ielikti jauni logi, nosiltinâta ârsiena, arî patimâja ir diezgan labâ tehniskâ stâvoklî, bet sniegtais siltumapakalpojums ir zem katras kritikas - tad nav karstâ ûdens,tad apkures, tad abi divi,” viedokli paudis valcçnietis.

Savukârt kâda cita diskusijas dalîbniece raksta: “Ja godîgi,dzîvoklî visu ziemu bijuði remdeni radiatori, vienalga, kâda irgaisa temperatûra. Un tad, kad bija lielie mînusi, radiatoribija pavisam auksti. Laukâ bija gandrîz siltâks nekâ istabâ.”

Pilsçtâ ir vairâki daudzdzîvokïu nami, kuros janvârî parvienu kvadrâtmetru dzîvojamâs platîbas jâmaksâ 1,21 latsbez pievienotâs vçrtîbas nodokïa.

Ðai summai klât vçl nâk pievienotâs vçrtîbas nodoklis, kasjanvârî no 5% pieaudzis lîdz 10%. Visneapskauþamâkâsituâcijâ atrodas Meríeïa ielas 13. nama iedzîvotâji,kuriem aprçíinâti 1,22 lati par kvadrâtmetru.

Mâjas vecâkâ Aina Johansone skaidro, ka Meríeïa ielasrajona septiòâm mâjâm piemçrota neliela atlaide - 5 santî-mi uz katru kvadrâtmetru, jo daþas dienas katlumâjanespçja nodroðinât vajadzîgo siltuma daudzumu.

Izpçtot apkures aprçíinus, jâsecina, ka viszemâkâs izmak-sas ir mâjâm ar lielu dzîvokïu skaitu, piemçram, Varoòuielâ 40 jâmaksâ 84 santîmi, Meríeïa ielâ 15 - 89 santîmiun Ausekïa ielâ 26 - 92 santîmi.

Valkas domes priekðsçdçtâja Unda Ozoliòa atzîst, kaðogad, salîdzinot ar aizvadîto gadu, maksa par apkuripieaugusi par 32%. Tam esot objektîvi iemesli - valstsnoteiktâs minimâlâs algas paaugstinâðana un kurinâmâcenas sadârdzinâðanâs.

Viòa norâda, ka iedzîvotâjiem ir jârçíinâs ar faktu, kaapkures cenas diemþçl nesamazinâsies arî turpmâk. Laipalîdzçtu maznodroðinâtajiem un cilvçkiem, kas palikuðibez darba, sociâliem mçríiem paredzçtais budþets ir atstâtsaizvadîtâ gada lîmenî. Paðvaldîba îsteno vairâkas ieceres, laidaudzdzîvokïu mâjâs nebûtu tik liels siltuma patçriòð.

Dome izveidojusi reorganizâcijas komisiju, kas strâdâ, lailîdzðinçjâ domes Nekustamo îpaðumu apsaimniekoðanasnodaïa pârtaptu par paðvaldîbas sabiedrîbu ar neierobeþo-tu atbildîbu. Valstî aprîlî bûs projektu konkurss par mâjokïuenergoefektivitâtes uzlaboðanu. Diemþçl tajâ nevarçspiedalîties paðvaldîbas, bet tikai apsaimniekoðanassabiedrîbas. U. Ozoliòa aicina mâju iedzîvotâjus vai nu

paðiem veidot apsaimniekoðanas sabiedrîbu, vai arî ðofunkciju deleìçt topoðajam domes SIA, lai tas veiksmîgivarçtu startçt konkursâ.

Rîgas siltums plâno atlaist 45 darbiniekusAS Rîgas siltums ðogad plâno samazinât strâdâjoðo skaitupar 5%. Paredzçts no darba atbrîvot 45 darbiniekus, infor-mçjusi uzòçmuma Informâcijas daïas vadîtâja Linda Rence.

Kâ pastâstîja Rence, optimizçjot AS Rîgas siltums darbinie-ku funkcijas saistîbâ ar finanðu krîzi Latvijâ, kopumâ uzòç-mumâ tiks svîtrotas 45 ðtata vietas - tajâ skaitâ septiòas vi-dçjâ posma vadîtâju ðtata vietas, 25 speciâlistu un kalpo-tâju ðtata vietas, kâ arî 13 strâdnieku ðtata vietas.

“Ikviena darba vieta tiek vçrtçta, izsvçrts tâs pienesums unefektivitâte uzòçmumâ. Pirmie darbinieki tiks atlaisti ðâ ga-da 19.februârî,” uzsvçra Rence.

Atlaiðanas pabalsti darbiniekiem tiks izmaksâti Darba liku-

ma 112.pantâ noteiktajâ apmçrâ - darbiniekiem ar stâþulîdz pieciem gadiem - vienas mçneða vidçjâs izpeïòas ap-mçrâ, ar stâþu no pieciem lîdz desmit gadiem - divu mçne-ðu vidçjâs izpeïòas apmçrâ un ar stâþu no desmit lîdz 15gadiem - trîs mçneðu vidçjâs izpeïòas apmçrâ.

Kopð 1996./1997.finanðu gada, kad uzòçmumâ kopâ strâ-dâja 1894 darbinieki, desmit gadu laikâ strâdâjoðo skaitsir samazinâts lîdz 743 cilvçkiem, tas ir, par 61%.

AS Rîgas siltums ir viens no galvenajiem siltumenerìijaspiegâdâtâjiem Rîgâ. Tas veic siltumenerìijas raþoðanu, pâr-vadi un realizâciju, kâ arî nodroðina siltumenerìijas lietotâ-ju çku iekðçjâs siltumapgâdes sistçmu tehnisko apkopi.

77% no uzòçmuma piegâdâtâs siltumenerìijas tiek izman-toti dzîvojamo mâju apkurei un karstâ ûdens sagatavoðanai.Pilsçtas siltumtîklu kopçjais garums ir vairâk nekâ 876 kilo-metri, no kuriem 72% atrodas AS Rîgas siltums îpaðumâ.

Kalvenes pagasts iepçrk malku nâkamajaisezonaiKâ informç laikraksts Kurzemes Vârds, Kalvenes pagastapadome jau sâkusi veidot malkas krâjumus nâkamajaisezonai, informç paðvaldîbas vadîtâjs Henrijs Junkarçns.Tagad esot piemçrots laiks, lai ietu meþâ, tâdçï parpiedâvâjuma trûkumu nevarot sûdzçties. Paðvaldîba malku


iepçrkot no vietçjiem iedzîvotâjiem, kuri nodarbojas ar tâssagatavoðanu.

Paðvaldîba vienâ apkures sezonâ izlietojot 300 m³ malkas.Pagastâ ir divas katlumâjas. Centrâlâ apkure pieslçgta tikaisabiedriskas nozîmes çkâm - Kultûras namam, skolai,pagasta padomei, pastam, remontdarbnîcâm, sporta zâlei.

“Ir bijusi doma abas katlumâjas savienot kopâ, bet no vie-nas lîdz otrai ir puskilometrs. Iznâk lieli siltuma zudumi,”norâda H.Junkarçns.

ENERGORESURSI

Grobiòâ apkures katlos liks sapresçtasniedresInovatîvu risinâjumu apkures nodroðinâðanai atradusiGrobiòas pagasta paðvaldîba, vçsta laikraksts Kurzemes

Vârds. Grobiòas pagasta ûdenskrâtuvçs sâk pïaut niedres,kuras pçc tam sapresçs un izmantos kâ kurinâmo Dubeòukatlumâjâ. Pagâjuðâ gada sâkumâ tika iedegta ugunsrekonstruçtajâ Dubeòu katlumâjas kurtuvç, kurai paredzçtsapgâdât ciematu ar siltumu, par kurinâmo izmantojotsalmus un niedres.

Projekta idejas autors un galvenais virzîtâjs ir paðvaldîbasvadîtâjs Aivars Priedols. Viòð pârliecinâjies, ka salmi unezera niedres ir pieejamas pietiekamâ daudzumâ, turklâtlîdz ðim nav lietderîgi izmantotas.

Augustâ paðvaldîba iegâdâjusies Austrijâ raþotu daudz-funkcionâlu traktoru Steyer 6125 Profi, kura jauda ir 126zirgspçki. Rudenî ar to tika sagâdâti salmi Dubeòukatlumâjas vajadzîbâm. Un nu pienâkusi kârta niedrçm.

Uzòçmuma GP Komunâlserviss vadîtâja Evita Pûíepastâstîja, ka niedres tiek pïautas gan paðvaldîbai, ganprivâtpersonâm piederoðajâs ûdenskrâtuvçs. Vismazpagaidâm maksa par to netiek prasîta, jo tâdçjâdi ûdens-krâtuves tiek arî sakoptas. “Bijâm cerçjuði, ka varçsimniedres sapïaut pie Liepâjas ezera, taèu tur ledus izrâdîjâskrokains, ar vaïòiem, tâpçc niedru pïâvçjam pa to bija grûtipârvietoties,” skaidro E.Pûíe.

Februâra sâkums, kad uznâca sals, bija pats piemçrotâkaisbrîdis niedru pïauðanai. Iegâdâtais niedru pïâvçjs pats arîpïâvumu sasien vienâdos kûlîðos, ko strâdnieki savâc unsakrauj vezumâ. Neliela aizíerðanâs iznâkusi ar presçðanu.

Niedrçm tomçr ir cita konsistence, un salmu presçtâjs nespçjtâs saspiest pietiekami blîvos rulonos, lai tos varçtu kurinâtar pietiekamu atdevi. Tâpçc tikðot meklçta jaudîgâka prese.

Dubeòu katlumâjâ apkures nodroðinâðanai nepiecieðami 24salmu ruloni. Vajadzçtu pietikt arî ar tâdu paðu daudzumuniedru ruloniem, ja tâs izdosies sapresçt blîvâ no 180 lîdz200 kg smagâ masâ. E.Pûíe prognozçja, ka jau ðîs nedçïasnogalç pirmâs niedres varçtu nokïût katlumâjas krâsnîs.

“Ðeit ir divi pozitîvi aspekti. Pirmkârt, niedres ir nelimitçtsresurss, kas ðajos ekonomiskajos apstâkïos ir ïoti svarîgi.Otrkârt, niedru nopïauðana mazinâs dedzinâðanas riskupavasarî,” piebilda A.Priedols.

LG noslçgtie piegâþu lîgumi nenovçrð gâzescenu riskusAS Latvijas gâze (LG) noslçgtie dabasgâzes piegâþu lîgumidefinç tikai piegâþu apjomu, bet nenovçrð ekonomiskos ungâzes cenu riskus, ekonomikas ministra Kaspara Gerharda(TB/LNNK) viedokli pauda viòa padomniece sabiedriskoattiecîbu jautâjumos Inga Spriòíe.

“Ar ilgtermiòa lîgumu tiek mazinâts risks, ka varçtu ie-robeþot gâzes piegâdes Latvijai. Tomçr daudz bûtiskâk irnovçrst ekonomiskos un gâzes cenu riskus, jo ðobrîd navskaidrs piegâdâtâs gâzes cenas veidoðanâs mehânismsnâkotnç,” norâda K. Gerhards. “Tâpat prakse ir pierâdîjusi,ka gâzes cenas ir nestabilas. Vienkârði runâjot - piegâdâs,bet cik tas maksâs? Ðis jautâjums, valstiski domâjot, irdaudzkârt svarîgâks.”

Kâ uzsver K. Gerhards, energodroðîbu garantç tikai ener-goresursu daþâdoðana. Latvijai jâturpina iesâktais cita,droðâka energoresursa ievieðanai, izmantojot arî mûsupaðu resursu - biomasu.

LG ðâ gada februârî noslçgusi jaunus dabasgâzes piegâdeslîgumus ar Krievijas valsts dabasgâzes koncernu Gazprom undabasgâzes piegâdâtâju SIA Itera Latvija, kuri garantç Latvijainepiecieðamos dabasgâzes apjomus lîdz 2030. gadam.

Kâ informçja LG preses sekretârs Vinsents Makaris,noslçgtie lîgumi ir bûtiski Latvijas energoapgâdes droðîbaiilgtermiòâ. Iepriekð lîgumi bija noslçgti lîdz 2015. gadam.

Dabasgâzes piegâdes lîgumi nosaka garantçtos dabasgâzesapjomus, savukârt par piegâdâtâs dabasgâzes cenâm tiek


slçgti atseviðíi lîgumi. Ilgtermiòa dabasgâzes piegâdes lîgu-mi 20-30 gadiem ir plaði izplatîta prakse Rietumeiropasvalstîs, jo tie sniedz droðîbu patçrçtâju ilgtermiòa investîci-jâm gâzapgâdes tehnoloìijâs un infrastruktûrâ.

Lîgumi par dabasgâzes iepirkuma cenu tiek slçgti atseviðíi.Tajos precîzi tiek atrunâti cenu mehânismi. Ðobrîd LG irspçkâ iepirkuma cenu lîgums lîdz 2010. gada beigâm, kastika noslçgts 2008. gadâ. Tomçr dabasgâzes piegâdes lîgu-mos ir arî principiâli jautâjumi par dabasgâzes cenu,piemçram, cenai jâbût konkurçtspçjîgai ar konkurçjoðiemenergoresursiem.

ELEKTROENERÌÇTIKA

Uzòçmçjus ðokç Latvenergo rçíiniEkonomiskâs lejupslîdes laikâ, kad visi meklç iespçjas ie-taupît, uzòçmçjus ðokçjuði pieauguðie rçíini no Latvener-

go, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzòçmçji ir saðutuði, jo Latvenergo solîja, ka, pârslçdzot lî-gumus, elektroenerìijas cena bûðot mazâka, taèu, saòemotrçíinus, noticis pretçjais. Kaut arî Latvenergo ir samazinâ-jis elektroenerìijas cenu, tomçr kompânijas meitasuzòe-mums AS Sadales tîkls bûtiski palielinâjis elektroenerìijaspiegâdes cenu, kâ rezultâtâ par elektrîbu ir jâmaksâ vairâk,stâsta izklaides centra Go Planet pârvaldîtâja SIA Ladeko

valdes locekle Natâlija Junele.

Viòa uzsver, ka konkrçtajâ gadîjumâ uzòçmumam maksapar elektroenerìiju pieaugusi vidçji par 13%. Turklât ðîs iz-maksas palielina paðizmaksu, kas faktiski paðreizçjos ap-stâkïos spieþ strâdât ar zaudçjumiem vai bez peïòas, betdaïai tas ir “mâjiens ar mietu” par biznesa pârcelðanu uzkâdu citu valsti.

Latvenergo pçrn rudenî uzstâdîja ultimâtu - vai nu pârslç-dziet jaunu lîgumu ar mums, vai arî elektrîbu pçrciet nokonkurentiem, bet tâdâ gadîjumâ bûs lielâka maksa parelektroenerìijas piegâdi,” atceras Junele. Latvenergo bijusiïoti laba prezentâcija, kurâ arî râdîta elektroenerìijas cenassamazinâðana, bet nekas neesot bijis teikts par to, ka klâtpie ðîs cenas vçl jâpieskaita maksa par elektroenerìijas pie-gâdi, kas summâri bûtiski pârsniedz agrâko cenu.

“Pçrn maijâ Latvenergo palielinâja elektroenerìijas cenupar 30% un tagad, sadalot tarifu starp paðu elektroenerìi-ju un piegâdi, ðî cena vçl tiek palielinâta 12%-30% robe-

þâs, kas faktiski daudziem paðreizçjos apstâkïos, kad no-tiek cîòa par izmaksu samazinâðanu, ir sâpîgs sitiens zemjostas vietas,” secina uzòçmçja.

Lîgumu ar Latvenergo uz diviem gadiem pârslçdza arî ASRîgas miesnieks un pirmais saòemtais rçíins pârsteidzis -jâmaksâ vairâk, lai gan iepriekð tika solîts zemâks tarifs unuzòçmumam izdevîgâki noteikumi.

Rîgas miesnieka valdes priekðsçdçtâjs Aldis Ðkutâns laik-rakstam atzina, ka “nekas labâks nav sagaidîts, dabûjâm ti-kai sadârdzinâjumu”. Cik liels ir sadârdzinâjums, viòð ganneatklâja.

Jaunajâ rçíinâ iekïautas divas pozîcijas - maksa par patç-rçto elektroenerìiju un jauna pozîcija - maksa par sadalestîklu pakalpojumiem, kâ rezultâtâ gaidîtâ ietaupîjuma vietâmaksa ir tikai augusi.

Ðkutâns atklâja, ka jauno lîgumu no uzòçmuma puses iz-vçrtçjuði èetri cilvçki un pusotru mçnesi ilguðas sarunas arLatvenergo, taèu rezultâts ir pârsteidzoðs. “Budþetâ bijâmiekïâvuði vienu ciparu, bet sanâca cits, ar ko esam neap-mierinâti,” uzsver uzòçmçjs. Viòð sola cîkstçties ar Latv-

energo, lai panâktu uzòçmumam labvçlîgâku risinâjumu.

Dienas Biznesam kïuvis zinâms, ka lîdzîgas problçmas irarî citiem uzòçmumiem, kam rçíins audzis par 18% un pat25%.

Vairâki laikraksta aptaujâtie uzòçmçji atzina, ka kaut ko tâ-du jau bija gaidîjuði, kad uzzinâjuði AS Sadales tîkls zau-dçjumus 2007.gadâ - 9,6 miljonus latu. Tiesa, ðobrîd vçlneesot zinâmi 2008.gada finanðu darbîbas râdîtâji un ne-bût nevarot izslçgt, ka elektroenerìijas cenas nepieaugsvçl, it îpaði, ja ar nâkamâ gada 1.janvâri tiek slçgta Ignali-nas atomelektrostacija.

Aptaujâtajiem arî ðíiet dîvaini, ka elektroenerìijas cenaspieaug situâcijâ, kad tâs patçriòð sakarâ ar daudzu uzòç-mumu bankrotiem un saîsinâtu darba laiku tikai samazi-nâs. Daþi savukârt ironiski piezîmçja, ka, ðâdi rîkojoties,valsts kontrolçta kompânija ðobrîd strâdâjot citu valstustrâdâjoðo konkurentu labâ, jo elektrîbas cenas pieaugumspalielina preèu izmaksas un lîdz ar to pârdoðanas cenu.

Savukârt raþotâji, kuri elektroenerìiju pçrk no Latvenergo

konkurenta SIA E.Energy, ir apmierinâti ar savu agrâk pie-òemto lçmumu par elektrîbas piegâdâtâju maiòu.


“Ðobrîd esmu apmierinâts ar E.Energy darbîbu, un nekâduproblçmu arî nav bijis,” skaidro mçbeïu raþoðanas SIA Daiï-

rade koks un SIA Valmieras mçbeles valdes priekðsçdçtâjsAndris Jansons.

Viòð atgâdina, ka uzòçmçjam bûtîbâ nebija citas izvçles kâvien slçgt lîgumu par elektroenerìijas pirkðanu noE.Energy, jo jau pçrn pavasarî Latvenergo palielinâja elek-troenerìijas cenu un vasarâ pieprasîja slçgt jaunu lîgumu,kurâ atkal tika palielinâta cena. Jau pusgadu raþotâjs elek-troenerìiju pçrk no E.Energy, bet AS Sadales tîkls maksâtikai par elektroenerìijas pârvadi.

“Mums ir noslçgts lîgums par elektroenerìijas iegâdi uz trîsgadiem un ir noteikta arî cena un tâs izmaiòas,” skaidro Jan-sons. Proti, raþotâjam ir bûtiska prognozçjamîba, jo skaidri zi-nâma elektroenerìijas cena ïauj plânot izmaksas un raþoðanu.

“Pirms pagarinâjâm sadarbîbu ar E.Energy, izvçrtçjâm arîLatvenergo priekðlikumus, un, lai arî paðmâju elektroener-ìijas pârdevçjam bija daþas priekðrocîbas salîdzinâjumâ arkonkurentu, tomçr nolçmâm elektroenerìiju turpinât pirktno E.Energy,” stâsta AS Severstaïlat valdes priekðsçdçtâjsAleksejs Gogunovs.

Viòð norâda, ka lîguma termiòð ir pagarinâts. “Severstaïlat navtik liels elektroenerìijas patçrçtâjs, kâds, piemçram, ir Liepâ-

jas metalurgs, tomçr elektrîbas izmaksas jebkurâ gadîjumâ irbûtiska paðizmaksas sastâvdaïa,” akcentç Gogunovs. Viòð arîskaidro, ka elektroenerìijas cena mainâs atkarîbâ gan no patç-rçtâjam nepiecieðamâs jaudas, gan izmantoðanas laika utt.

Zviedrija atsâks bûvçt atomelektrostacijasZviedrija gatavojas atsâkt atomelektrostaciju (AES) bûvipretçji iepriekðçjiem nodomiem turpmâko 30 gadu laikâslçgt savas AES, vçsta Zviedrijas ziòu aìentûra TT.

“Èetras pie varas esoðâs konservatîvâs partijas panâkuðasvienoðanos par enerìçtikas politiku. Tas nozîmç, ka mora-torijs jaunu AES bûvei tiks atcelts,” teikts aìentûras ziòâ.“Es ðobrîd neapstiprinu ðo ziòu,” aìentûrai AFP teicavaldîbas pârstâvis Niklass Bengtsons.

Atomelektrostacijas dod pusi no Zviedrijâ saraþotâs elek-troenerìijas. Valsts tika plânojusi samazinât savu kodol-enerìijas jaudu un aptuveni pçc 30 gadiem slçgt instalâci-jas, kad bûs beidzies to ekspluatâcijas termiòð. Kopð 1999.gada Zviedrija slçgusi divus no saviem 12 kodolreaktoriem.

Labçjâ centra koalîcija, kas ir pie varas kopð 2006. gadaoktobra, iebilst pret kodolenerìiju vides apsvçrumu dçï unneakceptçja projektus, kas bûtu palielinâjuði Zviedrijasvalsts ieinteresçtîbu kodolenerìçtikas sektorâ.

AS Latvenergo aicina uzlabot Baltijas sadar-bîbu enerìçtikâTuvâkajos gados pçc Ignalinas AES slçgðanas un elektriskoraþotòu nepietiekamîbas pastiprinâðanâs arvien aktuâlâkakïûs Baltijas valstu sekmîga sadarbîba reìiona elek-troapgâdes nodroðinâðanâ.

AS Latvenergo uzskata par vitâlu nepiecieðamîbu reìionanozîmes jautâjumus risinât cieðâ sadarbîbâ, par prioritâti izvir-zot Baltijas valstu kâ konkurçtspçjîga reìiona perspektîvu.

AS Latvenergo valdes priekðsçdçtâjs Kârlis Miíelsons: “Laiîstenotu tâlredzîgu droðas energoapgâdes sistçmasfunkcionçðanu, Latvenergo par bûtisku uzskata profesionâ-lo jautâjumu risinâðanas nepârprotamu nodoðanu nozaresspeciâlistu rokâs, jo tikai pçc ekspertu sniegtiem atzinu-miem savus lçmumus kvalitatîvi varçs pieòemt politiíi.Galvenâ aktualitâte ðobrîd ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijassavienojoðo elektrisko tîklu savstarpçja nevainojama darbî-ba, kâ arî Baltijas un kaimiòvalstu savienojumu attîstîba.”

AS Latvenergo, kâ lîdere elektroenerìijas tirgus iedzîvinâðanâBaltijâ, uzskata, ka, atveroties tirgum arî pârçjâs Baltijas val-stîs, arvien aktuâlâks kïûs jautâjums par brîvu elektrîbastirdzniecîbas iespçju ar citâm reìiona valstîm, ar kurâmðobrîd mûs vieno nepietiekami elektrisko tîklu savienojumi.

Latvenergo uzskata, ka tikai Pârvades Sistçmas operatoru(PSO; augstsprieguma elektrisko tîklu pârvaldoðas orga-nizâcijas) profesionâla un no lokâlu jautâjumu risinâðanasbrîva ekspertîze spçj risinât visâm valstîm svarîgusnâkotnes izaicinâjumus. Tâdçï Latvenergo aicina - Baltijasattîstîbai svarîgos enerìçtikas jautâjumos par prioritâtivienmçr izvirzît reìiona kopçjos, ne atseviðíu valstu îster-miòa projektus.

2006. gadâ tika izveidota BALTSO - augstâkâ Igaunijas,Latvijas un Lietuvas pârvades sistçmu sadarbîbas institûci-ja, kurai jârisina principiâli jautâjumi, kas saistîti ar Baltijasvalstu energosistçmu paralçlo darbu. BALTSO darbîbas gal-venie mçríi ir nodroðinât efektîvu, saskaòotu un droðuIgaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerìijas tirgufunkcionçðanu, veikt pârvades sistçmas attîstîbas


koordinçðanu un plânoðanu. Organizâcijas biedri ir tikaijuridiskas personas, kuras saòçmuðas elektroenerìijas pâr-vades licenci Igaunijâ, Latvijâ un Lietuvâ.

Latvijâ apstâjies elektroenerìijas realizâcijaspieaugumsLatvijâ apstâjies elektroenerìijas realizâcijas pieaugums,intervijâ laikrakstam Dienas Bizness norâda AS Latvenergo

valdes loceklis Aigars Meïko.

“Ir samazinâjies elektroenerìijas realizâcijas pieaugums.2008. gadâ tas, salîdzinot ar 6,5% pieaugumu iepriekðçjosgados, ir palicis nemainîgs. Visticamâk, ja ekonomiskâsituâcija neuzlabosies, nâkamajâ un aiznâkamajâ gadâelektroenerìijas realizâcijas kritums turpinâsies,” prognozçenerìçtikas uzòçmuma pârstâvis.

Tomçr problçmas Latvijas energoapgâdç rada ðâ gada 31.decembrî iecerçtâ Ignalinas atomelektrostacijas (AES)slçgðana, kâ arî problçmas Igaunijas elektrostacijâs, kassavu laiku ir nokalpojuðas un kurâs 2016. gadâ pieejamâsjaudas, visticamâk, bûs ierobeþotas.

Savukârt elektroenerìiju no Krievijas pçc Ignalinas AESslçgðanas droði vien vçlçsies pirkt arî Lietuva. Baltkrievijaarî pçrk no turienes. Tâtad elektriskâs jaudas deficîts varç-tu pieaugt un tâ rezultâtâ nâksies ieviest zinâmus ie-robeþojumus. No Krievijas mçs saòemam elektroenerìijucaur Baltkrievijas elektrotîkliem. Bet starp Krieviju unBaltkrieviju esoðais Smoïenskas savienojums jau ir tuvupârslodzei, tas samazina mûsu elektroapgâdes iespçjas noKrievijas. Jâpiebilst, ka Krievijas elektrostacijâs pçdçjosgados nav pietiekami daudz investçts, tâpat arî tîklos,” brî-dina A. Meïko.

Latvijai lîdz 2015. gadam paðnodroðinâjumam pietrûks500-700 MW jaudas jeb vairâk nekâ 40%.

Tas nozîmç, ka ir pietiekama vieta gan alternatîvajiem elek-troenerìijas raþotâjiem, lai viòi varçtu attîstîties, gan esoðoLatvenergo staciju modernizâcijai, gan arî Kurzemes elek-trostacijai.

Kâ atgâdina Latvenergo valdes loceklis, 2005. gadâekspluatâcijâ nodots Rîgas TEC-1 jaunais kombinçtâ ciklaenergobloks, kas saraþo trîs reizes vairâk elektroenerìijas,salîdzinot ar veco TEC-1 energobloku. Ðâ gada janvârîdarbu sâka modernizçtais TEC-2 energobloks, tagad ðajâ

stacijâ tiks raþots 2,5 reizes vairâk elektroenerìijas nekâlîdz ðim. Ðâ gada pirmajâ ceturksnî tiks lemts par plâniemRîgas TEC-2 uzstâdît vçl vienu tâdu paðu vecâs jaudasaizstâjoðu energobloku.

“Modernizçjot divus hidroagregâtus Pïaviòu hidroelek-trostacijâ (HES), mçs papildus saraþojam tikpat daudzelektroenerìijas, cik visas 150 Latvijas mazâs HES kopâ,”stâsta A. Meïko. “Jaunu jaudu attîstîba nodroðina konkurçt-spçju. Es uzskatu, ka lielâkas iespçjas tirgot elektroenerìi-ju bûs tam, kurð pirmais uzbûvçs elektrostacijas. Nav jaujâdomâ tikai par to, kâ paðiem sevi nodroðinât, elektro-enerìija ir reâla prece. Ja pietrûks ìenerçjoðo jaudu, tadpiedâvâtâ elektroenerìijas iepirkuma cena bûs augstâka.Bet, ja mums ir stacijas, kur varam saraþot elektroenerìiju,tad tirgû ar to rçíinâsies un arî importçtâji piedâvâszemâku cenu.”

Kâ norâda Latvenergo pârstâvis, elektroenerìijas importacenas 2008. gadâ pret 2007. gadu paaugstinâjâs vidçjipar vairâk nekâ 60%. Visticamâk, 2009. gadâ cenassaglabâsies paðreizçjâ lîmenî, bet 2010. gadâ noteicoðiebûs tâdi faktori kâ Ignalinas AES slçgðana, kurinâmâ unCO2 kvotu cenas. “Saskaòâ ar mûsu prognozçm Baltijasreìionâ elektroenerìijas cena pçc Ignalinas slçgðanas varç-tu pieaugt,” brîdina A. Meïko.

Komentçjot iespçjas Latvijâ raþot elektroenerìiju novietçjiem, zaïajiem resursiem, energokompânijaspârstâvis atgâdina, ka Latvija jau ir lîdere EiropasSavienîbâ atjaunojamo energoresursu (AER) izman-toðanas ziòâ elektroenerìijas raþoðanâ. Saskaòâ arEurostat datiem, Latvijâ ar AER 2007. gadâ bijasaraþoti 36,4%. Lîdz 2010. gadam mums ir jâsaraþo49,3% elektroenerìijas ar AER.

“Runâjot par visu energoresursu bilanci, saskaòâ ar ESdirektîvu Latvijai AER îpatsvars primâro energoresursubilancç ir jâpalielina no 34,9% lîdz 40% 2020. gadâ.Uzskatu, ka ðis uzdevums nav taisnîgs. Direktîvas projektânav analizçts, kâdas ir katras valsts iespçjas. Vienkârðipielikti 10% klât,” uzsver A. Meïko.

Tomçr Latvenergo attiecîbâ uz AER papildu izman-toðanu ir savi plâni. “Mçs ïoti nopietni sadarbojamies arvairâkâm Latvijas pilsçtâm; kur nav koìenerâcijas staci-ju, tur tâdas varçtu tapt, pârsvarâ uz biomasas kuri-nâmâ bâzes. Vçrtçjam iespçju piedalîties vçja projektos.Vçja gan Latvijâ ir pamaz. Ðobrîd gan nav vçl pieòemti


konkrçti lçmumi ne par biomasu, ne vçju, viss tiekpçtîts.”

Atklâj nelegâlo pieslçgumu elektrolînijâmVeikta AS Latvenergo speciâlistu grupas pârbaude Rîgasrajona Krimuldas novadâ, meklçjot nelegâlos pieslçgumuselektrokabelim. Tâs rezultâtâ tika konstatçti divi elek-troenerìijas zâdzîbas fakti, par kuriem uzsâkts kriminâl-process. Abos gadîjumos elektroenerìijas piegâde mâj-saimniecîbâm, pçc nelegâlâ pieslçguma fakta konstatâci-jas, pârtraukta pilnîbâ.

Iepriekð, apsekojot dzîvojamo mâju bloku, uzòçmumaelektriíiem bija raduðâs aizdomas par nelegâlu pie-slçgðanos elektrotîklam. Pârbaude arî veikta, jo elektro-enerìijas patçriòa mçrîjumi uzrâdîja izteiktas atðíirîbaspret mâjsaimniecîbu uzrâdîto, liecinot par iespçjamuelektroenerìijas zâdzîbas faktu.

Elektrokabeïu apsekoðanâ tika iesaistîti AS Sadales tîkls

Kabeïu laboratorijas speciâlisti, AS Latvenergo Siguldasnodaïas darbinieki un policija.

Ðobrîd, pasliktinoties Latvijas iedzîvotâju ekonomiskajamstâvoklim, prognozçjams lîdzîgu gadîjumu skaita pieau-gums. Tâpçc AS Latvenergo vçlas uzsvçrt, ka, òemot vçrâmûsdienu tehnoloìiju iespçjas, pieslçguma fakta konstatâ-cija ir tikai laika jautâjums, un nelegâla pievienoðanâs elek-trotîklam jebkurâ gadîjumâ tiks atklâta.

Par elektroenerìijas, gluþi kâ par jebkura cita produktazagðanu paredzçta atbildîba Latvijas Republikas kriminâl-likumâ, tâpçc iedzîvotâji tiek aicinâti nepievçrsties kriminâlisodâmai rîcîbai.

Kopumâ 2008. gadâ Latvijâ konstatçti 580 nelegâliepieslçgumi elektrotîklam - to skaitâ gan fizisko, ganjuridisko personu rîcîbas rezultâtâ. Pçrn ïaunprâtîgajiemelektroenerìijas lietotâjiem piestâdîts elektroenerìijaspatçriòa pârrçíins kopâ ar soda naudu par nelegâli izlie-toto elektroenerìiju un bojâjumu novçrðanas apmaksu280 tûkstoðu latu apmçrâ. 2007. gadâ, savukârt, ðîsumma veidoja aptuveni 195 tûkstoðus latu.

Salîdzinot ar 2007. gadu, 2008. gadâ kopçjais valstîkonstatçtais vidçjais nelikumîgas lietoðanas aktu skaits uz10 000 elektroenerìijas lietotâjiem pieaudzis attiecîgi no5,53 lîdz 6,4.

Vislielâkais nelikumîgo pieslçgumu skaits un arî visstrau-jâkais gadîjumu skaita kâpums pret iepriekðçjo laika perio-du 2008. gadâ konstatçts Rîgas pilsçtas reìionâ - 10,92.

ÛDENSSAIMNIECÎBA

Pieðíirts lîdzfinansçjums Kadagasnotekûdeòu attîrîðanas iekârtu rekonstrukcijai29. janvârî Ministru kabineta (MK) valsts sekretârusanâksmç izsludinâts Aizsardzîbas ministrijas (AM) ie-sniegtais MK rîkojuma projekts Par lîdzfinansçjumu Âdaþu

paðvaldîbai piederoðo Kadagas notekûdeòu attîrîðanas

iekârtu rekonstrukcijai.

Izstrâdâtais MK rîkojuma projekts paredz no AM 2009.gada budþeta lîdzekïiem pieðíirt lîdzfinansçjumu 150 000latu apmçrâ Âdaþu paðvaldîbai piederoðo Kadagasnotekûdeòu attîrîðanas iekârtu rekonstrukcijas otrajai kârtai.

Finansçjums pieðíirts, lai nodroðinâtu Nacionâlo bruòotospçku (NBS) personâlsastâva palielinâðanu Âdaþu militârajâbâzç un izveidotu ðim nolûkam atbilstoðu infrastruktûru,tostarp sadzîves kanalizâcijas notekûdeòu attîrîðanas iekârtas.

Jau 2007. gadâ projekta NBS profesionâlâ dienesta ka-

ravîru nodroðinâðana ar dzîvojamo platîbu ietvaros tikasâkta vairâku nozîmîgu objektu bûvniecîba NBS Âdaþu mi-litârajâ bâzç Âdaþu novadâ, Kadagâ, NBS Sauszemesspçku un Nodroðinâjuma pavçlniecîbas 3. Reìionâlânodroðinâjuma centra dislokâcijas vietâ.

Paðlaik Âdaþu militârâs bâzes sadzîves kanalizâcijasnotekûdeòu attîrîðana tiek veikta Âdaþu paðvaldîbai piederoða-jâs attîrîðanas iekârtâs, kuras darbojas ar pilnu jaudu un jaunuabonentu pieslçgðanai nepiecieðama esoðo attîrîðanas iekârturekonstrukcija vai jaunu attîrîðanas iekârtu bûvniecîba.

Stâmerienas pagastâ pabeigts ûdens-saimniecîbas sakârtoðanas projektsStâmerienas pagasta Lâèplçðu ciemâ ir pabeigta projektaNeizmantojamo notekûdeòu attîrîðanas iekârtu demon-

tâþa Stâmerienas pagasta Vecstâmerienas ciemâ realizâ-cija, kuru ðâ gada pavasarî atbalstîja Latvijas Videsaizsardzîbas fonds (LVAF), pieðíirot dâvinâjumu.

Stâmerienas pagastâ ûdenssaimniecîbas sakârtoðanasdarbi norisinâs jau no 2005. gada, kad tika saòemts


Eiropas Reìionâlâ attîstîbas fonda (ERAF) lîdzfinan-sçjums, lai realizçtu ûdenssaimniecîbas projektusVecstâmerienas un Kalnienas ciemâ. 2008. gadâ, piesais-tot LVAF finansçjumu, tika realizçti divi ûdens-saimniecîbas sakârtoðanas projekti.

Pirmâ projekta ietvaros tika veikti ûdenssaimniecîbassakârtoðanas darbi Lâèplçðu ciemâ, kur veco nosçdakuvietâ ir izbûvçtas notekûdeòu attîrîðanas iekârtas, bettikko pabeigtâ projekta ietvaros Vecstâmerienas ciemâtika demontçtas neizmantojamâs notekûdeòu attîrîðanasiekârtas. Demontçjot neizmantojamâs notekûdeòuattîrîðanas iekârtas, tika likvidçts vides piesâròojumaavots, kas radîja potenciâlus draudus iedzîvotâjudroðîbai, kâ arî tika sakopta teritorija un novçrstanepatîkamu smaku izplatîðanâs.

Projekta Neizmantojamo notekûdeòu attîrîðanas iekârtu

demontâþa Stâmerienas pagasta Vecstâmerienas ciemâ

kopçjâs izmaksas ir 7480 lati, no tâ Latvijas Videsaizsardzîbas fonda lîdzfinansçjums - 5930 lati, bet pârçjoprojekta finansçjuma daïu nodroðinâja paðvaldîba, òemotkredîtu no Vides investîciju fonda 1550 latu apmçrâ.

Pampâïu ciemâ pabeigta dzeramâ ûdenssagatavoðanas stacijas bûvniecîba Pampâïu pagastâ ir pabeigti projekta Dzeramâ ûdens

sagatavoðanas stacija Pampâïu pagastâ bûvniecîbas darbi,kura realizâcijai Latvijas Vides aizsardzîbas fonds 2008.gada pavasarî pieðíîra dâvinâjumu.

Projekta ietvaros Pampâïu ciemâ tika uzstâdîtas dzeramâûdens atdzelþoðanas iekârtas, uzbûvçta jaunaatdzelþoðanas stacijas çka, veikta artçzisko urbumurekonstrukcija, kâ arî atseviðíu ûdensapgâdes tîkluposmu nomaiòa. Projekta îstenoðanas rezultâtâ 320Pampâïu ciema patçrçtâji tagad saòem uzlabotas kvali-tâtes dzeramo ûdeni - pirms projekta realizâcijasPampâïu ciemâ dzelzs saturs dzeramajâ ûdenî piepatçrçtâja vairâkas reizes pârsniedza LR likumdoðanasaktos noteiktâs pieïaujamâs normas.

Projekta kopçjâs izmaksas ir 52 702 LVL, no tâ Videsaizsardzîbas fonda dâvinâjums ir 13 702 LVL, bet aizòç-mums no Vides investîciju fonda ir 39 000 LVL. Pampâïupagasta padome jau iepriekð ir sadarbojusies ar LatvijasVides investîciju fondu, 2005. gadâ realizçjot katlu mâjasrekonstrukcijas projektu.

Noslçgusies ûdenssaimniecîbas projektarealizâcija Cîravas pagastâCîravas pagasta Dzçrves pamatskolâ tika realizçts Latvijasvides aizsardzîbas fonda (LVAF) atbalstîtais projektsDzeramâ ûdens kvalitâtes uzlaboðana un notekûdeòu

attîrîðanas iekârtu izbûve Liepâjas rajona Cîravas pagasta

Dzçrves pamatskolai.

Projekta ietvaros Cîravas pagasta Dzçrves pamatskolâ irveikta dzeramâ ûdens atdzelþoðanas iekârtu unnotekûdeòu attîrîðanas iekârtu izbûve. Projektaîstenoðanas rezultâtâ ar uzlabotas kvalitâtes dzeramoûdeni tagad tiek nodroðinâti 178 skolçni un skolasdarbinieki, kâ arî ir novçrsta neattîrîtu notekûdeòunoplûðana apkârtçjâ vidç.

Dzçrves pamatskolas ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas pro-jekta kopçjâs izmaksas ir 25 574 LVL. Projekts tika reali-zçts ar Latvijas Vides aizsardzîbas fonda lîdzfinansçjumu,kura apjoms ir 9895 latu, bet pârçjo projekta finansçjumadaïu nodroðinâja paðvaldîba, òemot kredîtu no Videsinvestîciju fonda 14 000 latu apmçrâ. Atlikusî finansçjumadaïa 1679 latu apmçrâ tika nodroðinâta no paðvaldîbasbudþeta lîdzekïiem.

Medzes pagastâ pabeigti dzeramâ ûdenskvalitâtes uzlaboðanas darbi Medzes pagastâ ir pabeigta projekta Dzeramâ ûdens kvali-

tâtes paaugstinâðana Medzes pagasta Tâðu ciema ûdens-

gûtuvç Parku ûdenstornis realizâcija, kuru 2008. gadapavasarî atbalstîja Latvijas Vides aizsardzîbas fonds,pieðíirot dâvinâjumu.

Projekta ietvaros Medzes pagasta Tâðu ciemâ tika veiktaartçziskâs akas renovâcija, dzeramâ ûdens sagata-voðanas stacijas izbûve un atseviðíu ûdensapgâdes tîkluposmu rekonstrukcija. Pirms projekta realizâcijas dzelzssaturs dzeramajâ ûdenî no urbuma bija gandrîz 16 reizeslielâks nekâ LR normatîvajos aktos noteiktâs normas.Projekta îstenoðanas rezultâtâ ar uzlabotas kvalitâtesdzeramo ûdeni tagad tiek nodroðinâti 70 Tâðu ciemapatçrçtâji.

Projekta kopçjâs izmaksas ir 32 743 latu. Projekts tikarealizçts ar Latvijas Vides aizsardzîbas fonda lîdzfinansçju-mu, kura apjoms ir 15 000 latu, bet pârçjo projekta finan-sçjuma daïu nodroðinâja paðvaldîba, òemot kredîtu noVides investîciju fonda 17 743 latu apmçrâ.


Realizçts ûdenssaimniecîbas sakârtoðanasprojekts Salnavas pagastâSalnavas pagastâ ir pabeigta projekta Dzeramâ ûdens

sagatavoðanas iekârtu bûvniecîba Ludzas rajona Salnavas

pagasta ciemâ Salnava realizâcija, kuram 2008. gadapavasarî tika pieðíirts Latvijas Vides aizsardzîbas fondadâvinâjums.

Projekta ietvaros Salnavas ciemâ ir izbûvçta dzeramâûdens atdzelþoðanas stacija, lai attîrîtu dzeramo ûdeni,un veikta ûdenstoròa rekonstrukcija, lai novçrstusekundârâ piesâròojuma raðanâs iespçju jau attîrîtajâdzeramajâ ûdenî. Veikto bûvdarbu rezultâtâ 270Salnavas ciema patçrçtâjiem un 100 Salnavas skolasaudzçkòiem tagad tiek piegâdâts tîrs, garðîgs un LRlikumdoðanâ noteiktajâm normâm atbilstoðas kvalitâtesdzeramais ûdens.

Projekta Dzeramâ ûdens sagatavoðanas iekârtu bûvniecî-

ba Ludzas rajona Salnavas pagasta ciemâ Salnava

kopçjâs izmaksas sastâdîja 53 740 LVL, no tâ finan-sçjums no LVAF - 13 970 LVL, paðvaldîbas lîdzekïi -3245 LVL un Salnavas pagasta aizòçmums no Videsinvestîciju fonda - 36 525 LVL.

Aizputes pagastâ noslçgusies ûdens-saimniecîbas sakârtoðanas projekta realizâcija Aizputes pagastâ ir pabeigta projekta Ûdens attîrîðanas

iekârtu renovâcija un atdzelþoðanas iekârtu uzstâdîðana

Aizputes pagasts Skola un ciems Kûdra realizâcija. Ðo pro-jektu ir atbalstîjis arî Latvijas Vides aizsardzîbas fonds,pieðíirot dâvinâjumu.

Ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projekta kopçjâs izmak-sas ir 53 560 LVL, no tâ Latvijas Vides aizsardzîbas fondadâvinâjums ir 24 263 LVL, bet aizòçmums no LatvijasVides investîciju fonda ir 26 297 LVL. Projekta ietvarosKûdras ciemâ tika veikta dzeramâ ûdens atdzelþoðanasstacijas izbûve un notekûdeòu attîrîðanas iekârtu rekons-trukcija, bet Rokasbirzs skolâ - dzeramâ ûdensatdzelþoðanas iekârtas uzstâdîðana. Projekta îstenoðanasrezultâtâ ir uzlabota dzeramâ ûdens kvalitâte 150 Kûdrasciema patçrçtâjiem un 130 Rokasbirzs skolçniem undarbiniekiem, kâ arî ir novçrsta neattîrîtu notekûdeòunoplûðana apkârtçjâ vidç.

Aizputes pagasta padome jau iepriekð ir sadarbojusies arLatvijas Vides investîciju fondu, 2004. gadâ realizçjot dze-

ramâ ûdens kvalitâtes uzlaboðanas projektu Rokasbirzsciematâ.

KOMUNÂLÂ SAIMNIECÎBA

Prasîbas atkritumu savâkðanas un ðíiroðanasvietu un bioloìiski noârdâmo atkritumu kom-postçðanas vietu ierîkoðanai unapsaimniekoðanaiValsts sekretâru sanâksmç tika izsludinâts Vides ministrijassagatavotais Ministru Kabineta noteikumu projektsAtkritumu savâkðanas un ðíiroðanas vietu veidi, prasîbas

atkritumu savâkðanas un ðíiroðanas vietu, kâ arî bioloìis-

ki noârdâmo atkritumu kompostçðanas vietu ierîkoðanai

un apsaimniekoðanai (turpmâk - noteikumu projekts).

Noteikumu projektâ definçti atkritumu savâkðanas unðíiroðanas vietu veidi; tie ir atkritumu dalîtâs savâkðanas punts,ðíiroto atkritumu savâkðanas laukums, atkritumu ðíiroðanas unpârkrauðanas centrs, atkritumu ðíiroðanas lînija, atseviðíuveidu bîstamo atkritumu dalîtâs savâkðanas punkts. Ierîkojotatkritumu savâkðanas un ðíiroðanas vietas, saskaòâ ar noteiku-mu projektu jânodroðina ûdensnecaurlaidîgs laukuma virsmassegums, tâda atkritumu savâkðanas punkta vai laukuma platî-ba, kas nodroðina atkritumu savâkðanai nepiecieðamo atkritu-mu konteineru izvietoðanu, nomaiòu un iztukðoðanu, kâ arîvirszemes ûdeòu savâkðanas un novadîðanas sistçma.Atkritumu ðíiroðanas un pârkrauðanas centros un atkritumuðíiroðanas lînijâs ir jâievçro vçl papildu nosacîjumi.

Bioloìiski noârdâmo sadzîves atkritumu kompostçðanaijâierîko atkritumu kompostçðanas laukums, kurâ jânodroði-na virszemes ûdeòu savâkðanas sistçmas ierîkoðana unatkritumu kompostçðanas veicinâðanai jâizmanto kompos-ta materiâla sasmalcinâðanas, sajaukðanas un regulârasmaisîðanas iekârtas. Atkritumu kompostçðanas laukumsjânoklâj ar asfaltbetona segumu, tâ pamatnç ieklâjotûdensnecaurlaidîgu oderi, lai nepieïautu gruntsûdeòu unpazemes ûdeòu piesâròoðanu.

Noteikumi neattiecas uz atkritumu savâkðanas unðíiroðanas vietâm un bioloìisko noârdâmo atkritumu kom-postçðanas vietâm, kuras ir nodotas ekspluatâcijâ vai kurubûvniecîbai ir saòemta bûvatïauja lîdz ðo noteikumu spçkâstâðanâs dienai, kâ arî uz bioloìiski noârdâmo atkritumukompostçðanas vietâm, kuras uz savâ îpaðumâ vai lietoðanâesoðas zemes ierîko fiziskâ persona savâ mâjsaimniecîbâradîto bioloìiski noârdâmo atkritumu kompostçðanai.


Tâlivaldis Zvaigzne

22. janvârî Swedbank organizçtajâs Analîtiskajâs

diskusijâs tika prezentçts apskats par enerìçtikaspolitikas iespçjâm, riskiem un risinâjumiem, ko arSwedbank speciâlistu atbalstu sagatavojis sociâl-ekonomikas eksperts Pçteris STRAUTIÒÐ. Ap-skats pragmatiski aplûko iespçjas enerìçtikas po-litikâ sasniegt visnotaï ideâlistiskus mçríus - pa-lielinât atjaunojamo energoresursu izmantoðanuun paaugstinât energoefektivitâti.

Sagatavotâ apskata uzdevums ir papildinât sabiedrisko dis-kusiju par ekonomiskajâm un tehnoloìiskajâm iespçjâm.Visi piedâvâtie risinâjumi ir vçrtçti pçc vienotiem kritçrijiem- kâ tie var veicinât ilgtspçjîgu ekonomikas attîstîbu, celtsabiedrîbas dzîves kvalitâti un Latvijas starptautisko repu-tâciju. Paneïdiskusijâ par Latvijas enerìçtikas politikas ie-

spçjâm un risinâjumiem piedalîjâs Ekonomikas ministrsKaspars Gerhards, A/S Latvenergo valdes priekðsçdçtâjsKârlis Miíelsons un Latvijas Biomasas asociâcijas vadîtâjsDidzis Palejs. Diskusiju vadîja Swedbank Finanðu pârval-des vadîtâjs un valdes loceklis Toms Siliòð.

Pçtîjuma mçríi un uzdevumiApskatâ sniegto rekomendâciju pamatideja ir spçles notei-

kumu pilnveidoðana enerìçtikâ, precizçjot mâjsaimniecîbuun uzòçmumu ekonomiskos stimulus tâ, lai viòu centieniuzlabot savu labklâjîbu veicinâtu arî nacionâlâ mçrogamçríu sasniegðanu. Ðie mçríi ir tîra vide, droða enerìijasapgâde par saprâtîgu cenu un valsts starptautisko saistîbuizpilde. Darba pirmajâ daïâ sniegts plaðs atjaunojamoenergoresursu tehnoloìiju apskats, kas var bût saistoðs arîlasîtâjiem, kurus interesç nevis iespçjamais pielietojumsLatvijâ, bet paðas tehnoloìijas. Otrajâ daïâ aplûkoti daþâ-di risinâjumi enerìijas raþoðanâ Latvijâ. Treðajâ daïâ

analizçtas patçriòa efekti-vitâtes celðanas iespçjas,îpaðu uzmanîbu veltot vie-nai no daudzsoloðâkajâmtehnoloìijâm - automaðînuelektriskajai piedziòai. Ce-turtajâ daïâ uz apkopotodatu un veiktâs analîzespamata sniegtas rekomen-dâcijas enerìçtikas politi-kas veidoðanai.

P. Strautiòa prezentçtâ ap-skata veidoðanas laikâ Lat-vijas ekonomika ir nonâku-si izaicinâjumiem pilnâ si-tuâcijâ, kurâ pieòemtiemlçmumiem bûs ïoti liela, ie-

16 Enerìçtikas politika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Enerìçtikas politika - iespçjas un risinâjumi ar skatienu nâkotnç

Sociâlekonomikas eksperts Pçteris Strautiòð

spçjams, pat izðíiroða ie-tekme uz sabiedrîbas lab-klâjîbu ïoti tâlâ nâkotnç.Latvijas rîcîbâ esoðie resur-si ir ïoti ierobeþoti, tâpçcno to izlietoðanas jâsa-sniedz maksimâlâ atdeve.Pieïaujot bûtiskas kïûdasðobrîd, to laboðana nâkot-nç maksâs ïoti dârgi. Vienano ekonomiskâs politikasjomâm, kurâ valstij ir îpaðiliela nozîme, ir enerìçtika.Tâpçc nepiecieðams veidotsabiedriskas diskusijas parðo nozari: - lai vçrtçtu iespçjas piln-veidot valsts lietotos eko-nomiskâs politikas instru-mentus, meklçjot izmaksu un ieguvumu optimumu centie-niem koriìçt nozares ietekmi uz vidi un ekonomiku kopu-mâ;- lai pçc iespçjas neitrâli un objektîvi aplûkotu daþâdus uzatjaunojamiem un fosilajiem resursiem balstîtus risinâju-mus enerìijas raþoðanâ; - lai paplaðinâtu lçmumu pieòçmçju un visas sabiedrîbaszinâðanas par augoðajâm tehnoloìiskajâm iespçjâm atjau-nojamo resursu jomâ.

Savu artavu ðâdu diskusiju veidoðanâ sniedz Swedbank,kas veido analîtisko diskusiju ciklu jau kopð 2005. gada.Arî aplûkotâ diskusija par enerìçtiku turpina aizsâkto ciklu.Diskusiju mçríis ir vienuviet pulcçt zinâtnç, uzòçmçjdarbî-bâ un sabiedrîbâ augsti novçrtçtus ekspertus, lai ne tikaipârrunâtu Latvijas attîstîbai bûtiskus jautâjumus, bet arîmeklçtu labâkos risinâjumus.

Eksistç daþâdas iespçjas un pieejami vairâkirisinâjumi21. gadsimtâ divi galvenie un sareþìîtâkie pasaules eko-nomikas uzdevumi bûs droða un ilgtspçjîga apgâde arenerìiju un pârtiku. Lîdzâs globâlâm problçmâm, Latvijâir jârisina arî lokâlie enerìijas piegâdes droðîbas jautâju-mi. Globâlâ fosilo kurinâmo cenu dinamika, starptautis-kâ lîmenî virzîti klimata izmaiòu ierobeþoðanas pasâkumiun atjaunojamo energoresursu tehnoloìiju attîstîba, pro-tams, ietekmçs situâciju arî Latvijâ. Iespçjami daþâdi si-tuâcijas attîstîbas scenâriji, piemçram, pat vçl ðî gadsim-

ta vidû fosilie kurinâmie Latvijâ var turpinât spçlçt domi-nçjoðu lomu (tie gan kïûst arvien mazâk ticami), tajâ pa-ðâ laikâ iespçjama kodolenerìijas un/vai atjaunojamoenergoresursu izvirzîðanâs priekðplânâ. Runâjot par pa-tçriòu, pozitîvi nenovçrðams ir energoefektivitâtes pie-augums. Tas virzîsies gan pa pakâpeniska rakstura pasâ-kumu ceïu - arvien labâka siltumizolâcija, arvien efektî-vâki iekðdedzes dzinçji, gan lçcienveidîgi, piemçram,aizvietojot iekðdedzes dzinçjus ar elektrodzinçjiem.

Latvijâ sâkotnçji lielâka nozîme visdrîzâk bûs jau sen pa-stâvoðu, visbieþâk ïoti elementâru risinâjumu ievieðanai(siltumizolâcija), taèu pçc tam noteicoðâs kïûs iespçjas, koðobrîd rada vai vçl tikai radîs arvien straujâkâ tehnoloìijuattîstîba. Tomçr enerìçtika ir vienlaikus svarîgs un intelek-tuâli interesants temats, kaut arî tâ dziïâka izpraðana pra-sa iedziïinâðanos daþâdâs tehniskâs detaïâs, kas varbût nevisiem pa spçkam un bieþi vien nav arî nepiecieðams. Viensno ðî apskata autora mçríiem, kâ viòð to pats norâda, ir„padarît ðo procesu vieglâku”.

Tâpat viòð uzskata, ka „enerìçtika ir pârâk svarîgs jau-tâjums, lai par to lemtu tikai enerìçtiíi”, tâpçc nepie-cieðama plaða sabiedrîbas diskusija, turklât tai jâbal-stâs uz labu informçtîbu. Latvijâ ðobrîd diskusija ir ïo-ti aktîva, taèu bieþi vien nepilnîga, jo daþkârt balstâsvairâk uz emocijâm, nevis faktiem, kâ arî ignorç bûtis-kas tehnoloìiskâs un ekonomiskâs nianses. Lielu lo-mu, jâdomâ, spçlç arî finansiâlais faktors, kas tieði ie-tekmç ieinteresçtîbu.

17Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Diskusijas dalîbnieki (no kreisâs): Toms Siliòð, Kaspars Gerhards, Kârlis Miíelsons,Didzis Palejs, Pçteris Strautiòð

Latvija ðobrîd ir enerìijas neto importçtâja, taèu nevar pil-nîbâ izslçgt varbûtîbu, ka tâlâkâ nâkotnç situâcija var mai-nîties un mûsu valsts kïûs par enerìijas neto eksportçtâju.Protams, tam nevajadzçtu bût paðmçríim. Enerìçtikasekonomiskais iespaids ir jâvçrtç pçc tâ, kâ tas ietekmçsLatvijas raþoðanas faktoru - darbaspçka, zemes un kapitâ-la ienâkumus. Tâpçc tieðâs enerìijas raþoðanas izmaksas irsvarîgs faktors, bet ne vienîgais.

Atjaunojamie resursi ir tçma, par kuru vâji informçta ir netikai plaðâka sabiedrîba, bet pat daudzi enerìçtikas eks-perti. Ir skaidrs, ka atjaunojamo resursu enerìçtika Latvi-jâ nâkotnç bûs nozîmîgs bizness. Ðajâ gadîjumâ tiek pie-òemts (uz apskata analîtiskajâ daïâ izklâstîtiem argumen-tiem balstoties), ka arvien plaðâks atjaunojamo energore-sursu tehnoloìiju klâsts kïûs komerciâli rentabls. No eko-nomiskâ viedokïa ir vienalga, vai fosilo resursu cenas celsierobeþotâ fiziskâ pieejamîba, klimata politikas pasâkumivai ðo faktoru kombinâcija. Tâ kâ pasaules iedzîvotâjuskaits un labklâjîba aug, bet fosilo resursu rezerves sama-zinâs, tad atjaunojamie resursi agri vai vçlu kïûtu izdevî-gi, pat apstâjoties tehnoloìiju attîstîbai, kas noteikti ne-draud. Ðo procesu var bremzçt vienîgi negaidîti straujðatomenerìijas pielietojuma pieaugums.

Enerìçtikas politikâ pieòemtie un nepieòemtie lçmumiietekmçs dzîvi tâlu nâkotnç, tâpçc sabiedrîbas informç-tîba ir ïoti svarîga. Kaut arî sabiedrîbas diskusijâ netiekizdarîti jauni zinâtniski atklâjumi, tâ var ietekmçt pie-òemto lçmumu kvalitâti. Tâpçc svarîgi visus interesen-tus, ne tikai speciâlistus, nodroðinât ar pieejamu unviegli uztveramu informâciju. Ir jau strîdi arî paðu ener-ìçtiíu starpâ atðíirîgu intereðu, specializâcijas, kultûruatðíirîbu un citu iemeslu dçï. Viennozîmîgi paredzçt ne-ko nav iespçjams. Nâkotnç ir iespçjami ïoti atðíirîgienerìçtikas attîstîbas ceïi, arî tâdi, kuri daïai nozaresspeciâlistu rada vismaz konceptuâlu diskomfortu.

Galvenâs prognozesTomçr autors atïaujas prognozçt nâkotnes attîstîbas scenâ-rijus un to, kâdas nâkotnes tendences, viòaprât, bûs visno-zîmîgâkâs. Par Latviju runâjot, tâs bûs sekojoðas:- Enerìijas kopçjâ patçriòa pieaugums, pat par spîti nozî-mîgiem un lielâ mçrâ sekmîgiem ieguldîjumiem efektivitâ-tes celðanâ, turklât elektrîbas patçriòð augs salîdzinoðistrauji.- Vçja un (tâlâkâ nâkotnç) varbût arî saules elektrostacijâs(bet ne vienmçr Latvijas teritorijâ) raþotas elektrîbas îpat-

svara pieaugums.- Pieaugoða elektrîbas izmantoðana jomâs, kurâs lîdz ðimdominçja fosilie kurinâmie un/vai biomasa - virzîba uz elek-

trisko sabiedrîbu.- Bioenerìijas raþoðanas un pârstrâdes attîstîba, it îpaði,augot starptautiski tirgojamu produktu - granulu, tâlâkâ nâ-kotnç arî otrâs paaudzes transporta degvielu raþoðanai.

Ðie pieòçmumi tiek îsumâ izklâstîti ievadâ un detalizçtâkpamatoti apskata analîtiskajâ daïâ. Ja par minçtajiem èet-riem procesiem var runât ar ïoti augstu varbûtîbas pakâpi,tad par atomenerìijas izmantoðanu nenoteiktîbas pakâpe irdaudz lielâka, taèu tâ ir jâpiemin. Atomenerìija pie zinâ-miem attîstîbas scenârijiem var spçlçt ïoti bûtisku lomu.Varbût tâ nâkotnç kïûs par galveno enerìijas raþoðanas teh-noloìiju, un, pateicoties auto elektriskâs piedziòas un sil-tumsûkòu izplatîbai, nodroðinâs visu svarîgâko ar lieluenerìijas patçriòu saistîto vajadzîbu apmierinâðanu. Taèutâpat ir iespçjams scenârijs, kurâ kodolenerìijas îpatsvarspatçriòâ ir samçrâ neliels un to veido imports no Krievijas,Ziemeïvalstîm un varbût Lietuvas.

Saskaòâ ar Pasaules Enerìçtikas padomes Latvijas naci-onâlâs komitejas viedokli, Latvijas pirmâ atomelektrostaci-ja varçtu sâkt darboties ap 2030. gadu. Lîdz tam brîdimtehnoloìijas bûs nogâjuðas garu un ðobrîd pilnîbâ neprog-nozçjamu ceïu, tâpçc ðâdu vçrtçjumu nevienam nav iespç-jams ne neðaubîgi apstiprinât, ne kategoriski noliegt. Iespç-jams, ka atomenerìiju kâ no fosilajiem resursiem neatkarî-gu bâzes jaudu nodroðinâtâju varçtu aizstât ìeotermiskâsenerìijas tehnoloìiju attîstîba, to padarot piemçrotu arîseismiski mierîgos reìionos, kâ Latvija, taèu atbilde uz ðojautâjumu vçl jâpagaida.

Fosilo resursu pieejamîba un pasaules klima-ta politikaAutors prognozç, ka tuvâkajâ nâkotnç un vidçjâ termiòâjeb apmçram nâkamo 3-5 gadu laikâ naftas cenas bûszemâkas par 2008. gada jûlijâ sasniegto virsotni - 147dolâri par barelu. Ðis maksimums acîmredzami bija virspaðreizçjâ pasaules tirgus lîdzsvara lîmeòa. Izrâdîjâs, kapat bagâtajâs valstîs pieprasîjums nozîmîgi reaìç uzaugstajâm cenâm, mainot braukðanas un auto iegâdesparadumus.

Taèu tâlâkâ nâkotnç, pçc ðajâ apskatâ demonstrçtajâmprognozçm, naftas cenas drîzâk virzîsies augðup no ðâ ga-da janvâra lîmeòa, kas svârstîjâs ap 40 dolâriem par bare-


lu. Tâ uzskata pat Starptautiskâs enerìçtikas aìentûra, kaslîdz ðim bijusi ârkârtîgi optimistiska par naftas ieguves per-spektîvâm. Tâ savâ 2008. gada Pasaules enerìijas apska-

tâ samazinâja naftas ieguves prognozi 2030. gadam lîdz106 miljoniem barelu, par 10 miljoniem barelu dienâ ze-mâkam lîmenim nekâ pçrnâ gada prognozç (2008. gadâieguves apjoms sasniedza 82 miljonus barelu). Taèu citieksperti ir daudz piesardzîgâki, piemçram, Kristofs de Mar-þerî, franèu naftas kompânijas Total vadîtâjs, uzskata, ka100 miljonu robeþa nekad netiks pârsniegta. Ekspertu vai-râkums uzskata, ka naftas ieguves kulminâcija tiks sasnieg-ta nâkamo 10 gadu laikâ.

Lielâkais nezinâmais naftas tirgû ir tâs rezervju patiesaisapjoms Persijas lîèa valstîs, kurâm oficiâli pieder ap 2/3 zi-nâmo rezervju, taèu ðo datu ticamîba ir ïoti zema. Tâ kâ lie-lâkâ daïa naftas alternatîvu kïûst rentablas pie naftas cenasapmçram 70-80 dolâru par barelu, tad autors savâs prog-nozçs pieòem, ka tâ bûs vidçjâ termiòa naftas cena, lîdzîgair arî Pasaules Bankas prognoze.

Apmçram 10 gadus pçc naftas ieguves kulminâcijas varç-tu sekot gâzes ieguves kulminâcija. Runâjot par oglçm, tiekuzskatîts, ka ogïu rezervju pasaulç pietiek vairâk nekâ 100gadiem. Taèu ogïu, tâpat kâ nenoliedzami ïoti ievçrojamonekonvenciâlâs naftas rezervju (darvas smiltis un super-smagâ nafta) ieguves un izmantoðanas procesâ tiek noda-rîts îpaði liels kaitçjums videi. Turklât tas izpauþas ne tikaisiltumnîcas efekta gâzu (SEG) izmeðu, bet arî lokâlâ piesâr-òojuma un biotopu izpostîðanas veidâ.

Viegli iegûstamu un çrti izmantojamu fosilo kurinâmo ie-spçjamais izsîkums nav vienîgais faktors, kas ietekmçpasaules enerìçtiku. Augstas ðo resursu lietoðanas iz-maksas var radît arî siltumnîcas efekta ierobeþoðanaspasâkumi. No izmantotâju viedokïa nav lielas atðíirîbas,tieði kurð no ðiem faktoriem rada augstâs izmaksas. Ta-èu varbûtîba, ka vismaz viens no minçtajiem faktoriemdarbosies spçcîgi, ir ïoti liela. Tâ kâ fosilie kurinâmie no-droðina ap 4/5 pasaules enerìijas vajadzîbu, to straujaaizvietoðana nav iespçjama, pat vçja un saules enerìijasnozarçm augot par 20-40% gadâ, kâ tas ir ðobrîd. Pâr-ejas periodâ fosilo kurinâmo izmantoðanas absolûtaisapjoms vçl pieaugs, kaut arî to îpatsvars samazinâsies.Taèu neizbçgami sekos fosilo kurinâmo izmantoðanassamazinâðana arî absolûtâ izteiksmç.

Daudz kas bûs atkarîgs no pasaules attîstîtâko valstuenerìçtikas politikas un tâ, kâdu ceïu izvçlçsies iet lie-

lâkie patçrçtâji. Nav ðaubu, ka klimata politikas pasâku-mi ne visiem bûtu izdevîgi. Jaunievçlçtajam ASV prezi-dentam Barakam Obamam atjaunojamo resursu attîstî-bas un enerìijas taupîðanas pasâkumi (vismaz tâ tikasolîts) bûs viena no prioritâtçm. Mainoties ASV pozîci-jai, pieaugtu iespçjas panâkt lielâko jaunattîstîbas val-stu, pirmkârt, Indijas un Íînas, piekriðanu ierobeþoju-miem to SEG izmeðu pieaugumam. ES pozîcija lielo eko-nomisko bloku vidû ir bijusi visstingrâkâ un tâda droðivien bûs arî turpmâk. Rezumçjot - veidojot Latvijasenerìçtikas politiku, prognozçs ir jâietver liela varbûtî-ba, ka SEG izmeðu radîtâs izmaksas pieaugs.

Enerìçtiskâs politikas mçríi un instrumenti Apskata turpinâjumâ autors demonstrç iespçjamos valstsenerìçtikas politikas mçríus un arî instrumentus, ar kâ-diem ðos mçríus varçtu sasniegt. Aplûkoti daþâdi iespç-jamie risinâjumi, gan ticamâki, gan mazâk reâli, gan uztuvâku, gan tâlâku nâkotni orientçti, gan ðo variantu ie-spçjamâs sekas. Autors atzîmç, ka „ir svarîgi analîzes pro-cesâ nodalît divas lietas - ko darît ir ekonomiski izdevîgiun cik mçs varam atïauties darît lietas, kas mazina globâ-lus riskus, bet nesniedz tûlîtçju labumu paðiem”. Liela uz-manîba pçtîjumâ tiek veltîta apgâdes droðîbas aspektamun elektrîbas raþoðanas jaudu pietiekamîbai, kâ arî infra-struktûras attîstîbai, uzsverot, ka atbalsts ðai jomai palî-dzçtu izvairîties no daþâdiem riskiem.

Tiek aplûkota arî îstenotâs enerìçtikas politikas ietekmeuz uzòçmumu un iedzîvotâju ienâkumiem. Piemçram,plaðâka biomasas izmantoðana elektrîbas un viegli trans-portçjamu kurinâmo raþoðanâ nedaudz celtu tâs cenu,bet, visdrîzâk, procentuâli daudz vairâk stimulçtu ieguvi- gan bioenerìijas kultûru audzçðanu, gan lielâka cirsmuatlieku îpatsvara izmantoðanu. Tâpat tâ stimulçtu zinât-nisko izpçti, kam meþu apsaimniekoðanas un lauksaim-niecîbas jomâ Latvijâ ir senas un attîstîtas tradîcijas. Ci-tiem AER veidiem pozitîvâ ietekme uz ekonomiku kopu-mâ bûtu daudz mazâka, jo iekârtas galvenokârt vai patpilnîbâ tiktu importçtas, tâpat to apkalpoðana radîtu sa-mçrâ nelielu darbavietu skaitu.

Galvenie pçtîjuma secinâjumiLiela daïa enerìçtikas politikas pasâkumu, kâ arî nesenpubliskoto pçtîjumu ir balstîti uz neapstrîdçtu pieòçmumu,ka ir jâpalielina vai jâsamazina kâda energoresursa îpat-svars enerìijas bilancç, jâuzbûvç vai nav jâuzbûvç kâds in-

19Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

frastruktûras objekts, un tâlâk tiek meklçtas iespçjas ðîmçría sasniegðanai. Ðî pçtîjuma pamatâ ir atteikðanâs nojebkâdiem ðâdiem sâkotnçjiem pieòçmumiem. Darbâ tiekvçrtçta mijiedarbîba starp atjaunojamo resursu tehnoloìijupieaugoðajâm iespçjâm, risinâjumiem, kas balstâs uz jo-projâm neaizstâjamajiem fosilajiem resursiem, enerìçtikasinfrastruktûras starptautisko integrâciju, Latvijas dabas re-sursiem un enerìijas pieprasîjuma dinamiku. Balstoties uziegûtajiem secinâjumiem, formulçtas rekomendâcijasvalsts enerìçtikas politikai.

Galvenâ bûtu ðâda - enerìçtikas politikai jâbût aktîvai,taèu vienlaikus tehnoloìiski neitrâlai. Tai jâmaina eko-nomiskie stimuli, nevis jâpieòem lçmumi uzòçmumuvietâ. Nozares regulçðanai ir jâbût vieglai, tai jâbalstâsuz principiem, nevis mikromenedþmentu, kas jau nosâkuma ir pakïauts lielam neveiksmes riskam. Enerìç-tikas tehnoloìijas un daþâdu resursu cenas mainâs ïotistrauji, ðie procesi turklât ïoti daudzðíautòaini mijie-darbojas ar Latvijas raþoðanas faktoriem un iznâkuminekad nebûs precîzi prognozçjami. Tâpçc no kïûdâmpilnîbâ izvairîties nebûs iespçjams, kïûdîsies arî uzòç-mumi, taèu lçmumu pieòemðana valsts pârvaldç paras-ti ir lçnâka un smagnçjâka. Turklât valsts mçroga lçmç-ji riskç ar citu cilvçku, nevis savu naudu, kas palielinaneefektivitâtes risku.

Lîdzðinçjo politiku raksturojis interesants paradokss - tâbijusi vienlaikus pârâk aktîva un pârâk pasîva. Kâ pâr-mçrîga aktivitâte vçrtçjami centieni noteikt, kâdi tehno-loìiskie risinâjumi (vçja elektrostacijas, hidroelektrosta-cijas utt.) ir jâizmanto un cik daudz. Pârâk pasîva valstsir bijusi, neizmantojot iespçjas ietekmçt enerìijas raþo-tâju un jo îpaði patçrçtâju ekonomiskos stimulus, tâdç-jâdi tirgus cenas ir ïoti nepilnîgi atspoguïojuðas pieòem-to lçmumu ietekmi uz sabiedrîbu, vidi un ekonomiku ko-pumâ. Daïa fosilâs enerìijas patçriòa (transporta deg-vielas) tiek apliktas ar akcîzes nodokli, cits ðo resursupatçriòð tiek faktiski subsidçts, apliekot to ar zemâkuPVN nekâ vidçji citas preces un pakalpojumus. Tas irârkârtîgi neefektîvs lîdzeklis sociâlâs politikas mçríusasniegðanai un veicina izðíçrdîgu enerìijas patçriòu,tâtad kopumâ padarot sabiedrîbu nabadzîgâku.

P. Strautiòð savâ apskatâ nerekomendç paaugstinât no-dokïu nastu, taèu iesaka izveidot sistçmu, ko varçtu dç-vçt par oglekïa klîringu. Tas mudinâtu patçrçtâjus ener-ìiju izmantot efektîvi, kâ arî pçc iespçjas izmantot at-jaunojamos energoresursus. Tajâ paðâ laikâ tas neradî-

tu finansiâlu slogu ekonomikai kopumâ, kâ to ðobrîd da-ra nepârdomâti atbalsta pasâkumi specifisku tehnoloìi-ju attîstîbai. Ðâdâ sistçmâ neto maksâtâji (kas maksâvairâk nekâ saòem) bûtu mâjsaimniecîbas ar lielu fosi-lâs enerìijas patçriòu, bet neto saòçmçji - efektîvieenerìijas lietotâji, kuri patçriòu lielâ mçrâ nodroðina aratjaunojamajiem resursiem. Pats svarîgâkais - nevienamnebûtu iepriekð nolemts ðajâ sistçmâ bût neto maksâtâ-jam, viss bûtu atkarîgs no paðu pieòemtajiem lçmu-miem. Tomçr ðâdas sistçmas ievieðana nedrîkst paslik-tinât starptautiskai konkurencei pakïauto uzòçmumustâvokli. Tâpçc ðâdâ sistçmâ ir jânodala mâjsaimniecî-bas un uzòçmumi, otrajiem, iespçjams, tâs ievieðanu at-liekot vai darot to ïoti pakâpeniski.

Tirgus dalîbnieku ekonomisko stimulu regulçðanai jâbûtgalvenajam enerìçtikas politikas instrumentam, bet tasvien neatrisinâs visas problçmas enerìçtikâ, îpaði elektrî-bas apgâdes droðîbas jautâjumu. Tâpçc plânotais atbalstsKurzemes cietâ kurinâmâ elektrostacijas bûvei ir piemçrssituâcijai, kad tehnoloìiski specifiska valsts politika enerìç-tikâ ir attaisnojama.

Izvçloties tehnisku risinâjumu, kas paredz noteiktos mini-mâlos 10% pârsniedzoðu biomasas îpatsvaru, tiktu veicinâ-ta liela mçroga bioenerìijas kultûru audzçðana, tâdçjâdipalielinot iespçju, ka nâkotnç Latvijâ tiek îstenoti otrâs pa-audzes biodegvielu raþoðanas projekti, kas varçtu sniegt ïo-ti lielu ieguvumu ekonomikai. Ðî prognoze apskatâ tiek pa-matota ar vçrtçjumiem par bioenerìijas raþoðanas pieaugu-ma potenciâlu.

Visbeidzot, administratîvajai regulçðanai var bût pozitîva lo-ma arî mâjokïu energoefektivitâtes paaugstinâðanâ. Pçtîju-mi parâda, ka mâjokïu îpaðnieki visnotaï rezervçti izturaspret energoefektivitâtes iespçju izmantoðanu, sagaidot ne-samçrîgi îsu ðo investîciju atmaksâðanâs termiòu. Tâdçjâdicilvçki neapzinâti nodara sev zaudçjumus, rûpîgi nesalîdzi-not ieguldîjumu izmaksas un atdevi. Tâdçï tirgus instru-menti var bût nepietiekami energoefektivitâtes veicinâðanaimâjsaimniecîbâs. Administratîvo regulçðanu var pamatotarî ar to, ka mâjokïu îpaðnieku lçmumi ietekmç ne tikai vi-òus paðus, jo palielina vides piesâròojumu un samazinavalsts energoapgâdes droðîbu.

Ðeit gan jâpiebilst, ka daudz ko nosaka iedzîvotâju finansi-âlâs iespçjas, tâpçc bieþi vien ne vçlmju, bet finanðu trû-kums ir galvenais bremzçjoðais faktors. Taèu visiem pieòe-mamus risinâjumus rast var gandrîz vienmçr. EA


Lîga Ozoliòa, SIA Ekodoma

Arvien aktuâlâki kïûst jautâjumi par enerìijas tau-pîðanu: kâ tçrçt mazâk, kur varçtu ietaupît? Ðosjautâjumus sev uzdod un mçìina uz tiem rast at-bildes gan lielie, gan mazie uzòçmumi, gan valstsiestâdes, gan nevalstiskâs organizâcijas. Viens novisâtrâkajiem veidiem, kâ samazinât izmaksas parelektroenerìiju, ir energoekonomisko spuldþu lieto-ðana, kur tas ir pamatoti un ekonomiski izdevîgi.

Saistîbâ ar energoekonomisko spuldþu lietoðanu 2007. ga-da nogalç Zemgales pilsçtâ Jelgavâ tika rîkota energoeko-nomisko spuldþu akcija Vairâk gaismas par mazâku nau-

du, sadarbîbâ ar Philips Latvija, Osram pârstâvniecîbu Lat-vijâ un SIA Ekogaisma. Akcija tika rîkota ES projekta Efek-

tîva apgaismojuma iniciatîva iedzîvotâjiem Eiropâ (EnER-

LIn) ietvaros un tâs laikâ tika rîkota iedzîvotâju aptauja armçríi izvçrtçt akcijas rezultâtus.

Lai noteiktu akcijas pozitîvos vai negatîvos rezultâtus, tikaveiktas vairâkas Jelgavas iedzîvotâju aptaujas. Pirmâ aptaujanotika 2007. gada oktobrî pirms ekonomisko spuldþu akcijas,otrâ tika rîkota 2007. gada decembrî, bet treðâ aptauja noti-ka 2008. gada aprîlî - 5 mçneðus pçc akcijas Jelgavas pilsç-tâ. Kopumâ tika aptaujâti 3500 Jelgavas iedzîvotâji, kas at-bilst aptuveni 5% no kopçjâ iedzîvotâju skaita pilsçtâ. Notiem 29% bija vecumâ lîdz 21 gadam, 28% no 21- 35 ga-diem, 25% no 35- 50 gadiem un 18% vecâki par 50 gadiem.

Aptaujas anketâ tika iekïauti 6 daþâdi jautâjumi, ar kurupalîdzîbu tika noskaidrots iedzîvotâju viedoklis par energo-ekonomiskajâm spuldzçm un to lietoðanu.

Kâ pirmie jautâjumi tika uzdoti: vai jûs zinât, kas ir energo-ekonomiskâs spuldzes un vai jûs tâs lietojat?

Ja salîdzina iegûtos datus no visâm anketçðanas reizçm,tad par 10% ir pieaudzis to iedzîvotâjus skaits, kas zina,kas ir energoekonomiskâs spuldzes un par 16% energoeko-nomisko spuldþu lietotâju skaits. Ðis pieaugums ir vçro-jams, sâkot no novembra mçneða, kad tika realizçta akci-ja, lîdz pat pavasarim, un jâdomâ, ka ðâda progresija tiksnovçrota arî turpmâk.

Iedzîvotâju aptaujâ pirms akcijas tika apskatîts jautâjums,vai iedzîvotâji iegâdâtos energoekonomiskâs spuldzes, jatâm bûtu speciâla cena. Lielâkâ daïa respondentu, tas ir,44% atbildçja apstiprinoði, 28% neietekmçtu cenas izmai-òas un 28% nemâcçja rast atbildi uz ðo jautâjumu.

Kâ nâkamais jautâjums tika uzdots par energoekonomiskospuldþu lietoðanu, kâdi ir iemesli, kâdçï cilvçki negrib iegâ-dâties energoekonomiskâs spuldzes? Pârliecinoði visâs tri-jâs aptaujas reizçs cena ir galvenais bremzçjoðais faktors,pçc tam pârçjie: kvalitâte, krâsa, ilgs spuldþu ieslçgðanâsmoments un spuldþu zemâs izvçles iespçjas ir vienlîdz bû-tiski faktori.

Papildus tika iekïauti jautâjumi par spuldþu raþotâjiem, kon-krçti, kuri ir visatpazîstamâkie, un vai ir zinâms, ka energo-ekonomiskâs spuldzes ir jâizmet noteiktâs, speciâli tâm pa-redzçtâs vietâs. Visâs aptaujâs pârliecinoði visatpazîstamâkiespuldþu raþotâji ir Osram un Philips Latvija, attiecîgi 44% un23%. Par energoekonomisko spuldþu nemeðanu ârâ parasta-jâs atkritumu urnâs pirms akcijas zinâja tikai 23% iedzîvotâ-ju un attiecîgi 77% nebija dzirdçjuði, ka energoekonomiskâsspuldzes satur nelielu daudzumu dzîvsudraba, lîdz ar to tâsjânodod speciâlâs vietâs. Situâcija mainîjâs pçc pçdçjâs ap-taujas 2008. gada aprîlî, kad nu jau 58% zinâja, ka spuldzesjânodod speciâlâs tâm paredzçtâs vietâs.

Pçc akcijas aptaujas anketâ tika pievienoti klât papildus2 jautâjumi. Viens no tiem bija nepiecieðams, lai no-skaidrotu, vai akcija ir veicinâjusi cilvçkus iegâdâties

22 Energoefektivitâte ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Energoekonomiskâs spuldzes -veids, kâ samazinât izmaksas par elektroenerìiju

energoekonomiskâs spuldzes. Kâ otrs jautâjums bija,noskaidrot veicinoðos faktorus energoekonomisko spul-dþu iegâdei. Rezultâti parâdîja, ka 35% respondentu bi-ja iegâdâjuðies energoekonomiskâs spuldzes pçdçjâ mç-neða laikâ un attiecîgi 65% to nebija darîjuði. Kâ mudi-noðo faktoru iegâdâties energoekonomiskâs spuldzes54% respondentu uzskatîja cenu, 38% informâciju, kasiegûta akcijas laikâ par energoekonomiskajâmspuldzçm, un 8% citu iemeslu dçï.

Pçdçjâ Jelgavas pilsçtas iedzîvotâju aptaujâ, kas notika2008. gada aprîlî, papildus tika iekïauts viens jautâjums: Vaiefektîva apgaismojuma akcija Vairâk gaismas par mazâku

naudu 2007. gada novembrî Jelgavâ pievçrsa jûsu uzmanî-bu energoekonomisko spuldþu priekðrocîbâm, izmantoðanai?No aptaujâtajiem iedzîvotâjiem 44% atzina, ka energoekono-miskâ apgaismojuma akcija ir veicinâjusi iegâdâties un pa-mçìinât lietot energoekonomiskâs spuldzes. Attiecîgi 28%nemâcçja pateikt, vai tas ietekmçja viòu izvçli vai nç, un at-likuðie 28% uzskatîja, ka akcija neietekmçja viòu izvçli.

Papildus iedzîvotâju aptaujai tika izsûtîtas arî anketasuz apgaismojuma tirdzniecîbas vietâm, kas piedalîjâsakcijâ. Tâm bija jâaizpilda anketas ar datiem par pârdo-to spuldþu skaitu vienu mçnesi pirms akcijas (2007. ga-

da oktobrî) un akcijas laikâ (2007.gada novembrî). Ie-gûtie dati liecinâja, ka pârdoto spuldþu skaits novembrîir divas lîdz pat èetras reizes lielâks nekâ pirms akcijasoktobrî. Vidçji mçnesî iedzîvotâji iegâdâjâs, sâkot no 1spuldzes lîdz 65 spuldzçm, bet akcijas laikâ no 27 lîdzpat 90 spuldzçm. Jâsaka, ka ðie apjomi nav lieli, salî-dzinot ar kvçlspuldþu iegâdi. Taèu ïoti pozitîvs faktors irenergoekonomisko spuldþu pirktspçjas pieaugums tikstrauji akcijas laikâ.

Pçc iegûtajiem aptauju rezultâtiem ir skaidrs, kâdi ir iemes-li, kâdçï iedzîvotâji neiegâdâjas energoekonomiskâs spul-dzes. Galvenie un bûtiskâkie ir informâcijas trûkums unðíietami augstâ energoekonomisko spuldþu cena. Ðos pa-ðus iemeslus varçtu attiecinât arî uz uzòçmumiem, valstsun citâm organizâcijâm, jo viedoklis un attieksme vispirmsveidojas no paða cilvçka pieredzes un, tad tâ pâriet globâli.

Kopumâ jâvçrtç, ka ðî akcija Vairâk gaismas par mazâku

naudu ir izdevusies un iegûtais rezultâts ir ïoti pozitîvs, kâto atspoguïo arî aptaujas rezultâti. Ir redzams, ka ðâdas ak-cijas varçtu ieviest arî citâs Latvijas pilsçtas, un tâdâ veidâmçs varçtu samazinât elektroenerìijas izmaksas ne tikaisavos mâjokïos, bet tas arî ietekmçtu enerìijas patçriòa sa-mazinâjumu valstiskâ lîmenî. EA

23EnergoefektivitâteENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

3. attçls. Atbildes uz jautâjumu - kas jûs pamudinâjaiegâdâties energoekonomiskâs spuldzes?

4. attçls. Atbildes uz jautâjumu - vai energo-ekonomiskâ apgaismojuma kampaòa Jelgavâ pievçrsajûsu uzmanîbu ekonomiskajâm spuldzçm?

2. attçls. Atbildes uz jautâjumu - kas jûs attur iegâdâ-ties energoekonomiskâs spuldzes?

1. attçls. Atbildes uz jautâjumu - vai jûs lietojatenergoekonomiskâs spuldzes?

Tâlivaldis Zvaigzne

Nav noslçpums, ka mûsdienâs daudzi aizvien lie-lâku uzmanîbu pievçrð daþâdiem energoefektivitâ-tes pasâkumiem. Tomçr jautâjumu nereti ir vairâknekâ atbilþu, rodas aizvien jaunas neskaidrîbaspar to, kâds risinâjums konkrçtajâ gadîjumâ ir iz-devîgâks un vçlamâks. Problçmas visai bieþi radaarî finanðu piesaistîjums un tâ efektîva izmantoða-na, kas ïautu samazinât izdevumus par çku apku-ri. Bieþi problçmas rada arî informâcijas trûkums.

Lai sabiedrîbai bûtu iespçja iegût informâciju par energo-efektivitâtes pasâkumiem, daþâdas organizâcijas aizvienvairâk rîko speciâlus seminârus, kas veltîti energoefektivitâ-tes pasâkumiem. Viens no ðâdiem seminâriem, ko organi-zçja SIA Ekodoma, risinâjâs pagâjuðâ gada 19. decembrîSIA Ekodoma konferenèu zâlç Rîgâ. Tajâ uzmanîba tika vel-tîta vienai no aktuâlâkajâm ðîsdienas problçmâm - kâ fi-nansçt un ieviest çku energoefektivitâtes pasâkumus un kâsamazinât izdevumus par enerìiju? Seminâra dalîbniekiemtika prezentçta arî jauna rokasgrâmata Energoefektivitâtes

pasâkumu finansçðana un ievieðana çkâs.

Eiropas valstu pieredze çku renovâcijas pro-jektu finansçðanâSeminâra ievadâ ar uzrunu uzstâjâs SIA Ekodoma pârstâ-vis, vides zinâtòu maìistrs Agris KAMENDERS. Ievads bi-ja veltîts galvenokârt îsam ieskatam Eiropas valstu piere-dzç, Latvijas enerìçtikas sektora perspektîvâm un Eiropasprojekta InoFin rezultâtu aplûkoðanai.

Runâjot par Latvijas enerìçtikas sektoru, tika pausts vie-doklis, ka sektors ir lielu pârmaiòu priekðâ, jo ES dalîbval-stîm bûs jâdara viss, lai enerìiju tçrçtu tikai tik daudz, cik

tâ nepiecieðama tâs gala lietotâjam. It kâ viss paðsapro-tams, taèu îstenîbâ tas ir grûti sasniedzams mçríis. To no-saka fakts, ka energoefektivitâtes projektu îstenoðana ir sa-reþìîts process, kura realizâcija ir atkarîga gan no likumdo-ðanas sakârtotîbas pakâpes, gan arî no tehnoloìiskajiem ri-sinâjumiem, to ekonomiskâ un ekoloìiskâ pamatojuma.Bet ïoti bieþi galvenais bremzçjoðais faktors ir jautâjumspar finansçjuma nosacîjumiem.

Latvijâ çku energoefektivitâtes projektu pirmsâkumi meklç-jami pirms 10 gadiem, kad Zviedrijas valdîbas programmâVidei draudzîgas energosistçmas Baltijas valstîs tika kre-ditçti daþi pasâkumi vienas dzîvojamâs çkas siltumenerìi-jas patçriòa samazinâðanai Saldû. Tam sekoja Hipotçku unzemes bankas kreditçðanas pilotprojekts 2000. gadâ, kuralaikâ tika siltinâtas divas mâjas - viena Kuldîgâ, otra - Sa-laspilî. Vçlâk, pçc pâris gadiem, dzîvojamo çku energoefek-tivitâtes projektu realizâcijâ izlçma lîdzdarboties Valmieraspaðvaldîba, izsniedzot bezprocentu kredîtu pasâkumiem,kuri tika pamatoti energoaudita atskaitç USAID projekta ie-tvaros. Mâjokïu aìentûra sâka finansçt vai lîdzfinansçtenergoauditus dzîvojamâm çkâm. Pamazâm ðajâ procesâiesaistîjâs arî citas paðvaldîbas.

Lai arî process bija ïoti lçns, pamazâm sâka uzkrâties dzî-vojamo çku energoefektivitâtes pasâkumu îstenoðanas pie-redze. Latvijâ situâcija ir unikâla no çku energoefektivitâtespasâkumu finansçðanas viedokïa, jo nepastâv nekâdasvalsts atbalsta shçmas, nav nekâdu grantu valsts mçrogâ.Lîdz ar to dzîvojamo çku energoefektivitâtes projektu finan-sçðanas pieredze Latvijâ vairâk saistîta ar parastu kredîtaòemðanu bankâ un tâ atmaksu laika periodâ no 5 lîdz 17gadiem. Savukârt ES dalîbvalstîs sastopama liela ðâdu pro-jektu finansçjuma shçmu daþâdîba.

Lai apmainîtos ar pieredzi un izstrâdâtu jaunas, inovatî-vas finansçjuma shçmas, pirms 3 gadiem 7 valstu ener-


Energoefektivitâtes pasâ-kumi - to finansçðana unievieðana çkâs

ìçtikas eksperti uzsâka Eiropas saprâtîgas enerìijas (IEE)programmas ietvaros InoFin (Innovative and Tailored Fi-

nancing Schemes for Social Housing Refurbishment in

Enlarged Europe) projektu. Sâkotnçji ðis projekts bija ie-cerçts kâ sociâlo çku energoefektivitâtes paaugstinâðanasprojektu finansçjuma shçmu analîzes un ievieðanas pasâ-kums, kura îstenoðanas laikâ tiktu likti kopâ visiem pazîs-tami finansçðanas mehânismi. Tie tiktu pârnesti no vie-nas valsts uz citu valsti.

Bija paredzçts, ka katra finansçjuma shçma lîdzîgi moza-îkas gabaliòam iegulst paredzçtajâ vietâ, un beigâs, kad vi-si ðie gabaliòi atrodas savâs vietâs, tiek iegûts gala rezul-tâts. InoFin projekta izpildes laikâ Eiropas Savienîbâ tikaprecizçta sociâlâs çkas definîcija. Tâpçc dzîvojamais fondstika apskatîts un analizçts kâ labas kvalitâtes mâjokïi cilvç-kiem ar maziem ienâkumiem, tostarp ietverot privatizçtodzîvojamo fondu un mâjvietu sabiedriski neaizsargâtâka-jiem sabiedrîbas slâòiem. Tika òemts vçrâ, ka maznodroði-nâtie maksâ vidçji no 30 lîdz 40% no saviem ienâkumiempar enerìiju, ûdeni un apsaimniekoðanu.

Septiòu ES dalîbvalstu eksperti InoFin projekta ietvarosanalizçja energoefektivitâtes pasâkumu finansçjumu shç-mas, ðobrîd turpina izstrâdât un ieviest jaunas idejas, sekolîdz to îstenoðanas pieredzei projekta partnervalstîs. Sadar-bîba notiek starp inþenierkonsultatîvâm firmâm un aìentû-râm, kurâm ir ilgstoða enerìçtikas speciâlistu pieredze: - Latvijâ - SIA Ekodoma;

- Vâcijâ - SIA CEBra (Centre for Energy Technology Bran-

denburg GmbH);- Dânijâ - SIA ECN (Energy Consulting Network);- Èehijâ - SIA ENVIROS;- Holandç - Nîderlandes enerìçtikas izpçtes centrs (Energy

Research Centre of the Netherlands);- Bulgârijâ - Sofijas enerìçtikas centrs (Sofia Energy Cen-

tre);- Slovâkijâ - Bratislavas enerìçtikas centrs (Energy Centre

Bratislava);- Polijâ - aìentûra NAPE (National Energy Conservation

Agency of Poland).

Speciâlisti ir nonâkuði pie daudziem secinâjumiem, darbiturpinâs. Projekta InoFin ietvaros apzinâtas vairâkas barje-ras, kuras nepiecieðams pârvarçt:- Zinâðanu un pieredzes trûkums, apsaimniekojot kopîpa-ðumu;- Zinâðanu trûkums, realizçjot ðâda veida projektus;- Finansçjuma un motivâcijas trûkums;

- Tradicionâli izmantotie ekonomiskie râdîtâji neatspoguïovisus ieguvumus pçc çkas renovâcijas;- Instrukcijas, likumdoðana.

InoFin projekta sadarbîbas partneru meklçjumi un atradu-mi ir apkopoti rokasgrâmatâ Energoefektivitâtes pasâkumu

finansçðana un ievieðana çkâs, kas tika prezentçta ðî se-minâra dalîbniekiem. Ðî rokasgrâmata tika veidota ar mçr-íi palîdzçt daþâdu çku energoefektivitâtes pasâkumu reali-zçtâjiem.

Îsumâ tajâ ietvertos jautâjumus var raksturot ðâdi. Tâ kâenergoefektivitâtes projektu îstenoðanâ ïoti svarîgi tiktskaidrîbâ ar likumdoðanas lietojamîbu, atseviðía nodaïaveltîta ES likumdoðanas un tai atbilstoðo Latvijas dokumen-tu analîzei. Energoaudita sadaïâ savukârt aplûkoti çkuenergoefektivitâtes pasâkumu inþeniertehniskie aspekti.Tas nepiecieðams, lai varçtu apzinâties çkas esoðo enerìi-jas patçriòu un saprast siltumenerìijas un elektroenerìijaspatçriòa iespçjamo samazinâjumu.

Savukârt galvenais uzsvars rokasgrâmatâ likts uz divâm fi-nansçjuma sadaïâm, kurâs aprakstîtas energoefektivitâtespasâkumu finansçðanas iespçjas un tiek piedâvâtas jaunas,inovatîvas finansçðanas shçmas, kuras aprobçtas, realizç-jot energoefektivitâtes pasâkumus daþâdu ES dalîbvalstuçkâs. Tâpat rokasgrâmatâ sniegti çku renovâcijas piemçri,kuros izmantotas inovatîvas finansçðanas shçmas. Rokas-grâmata çku apsaimniekotâjiem, paðvaldîbu darbiniekiem,iedzîvotâjiem un inþenieriem sniedz informâciju par çku re-novâcijas projektu realizâciju, apskatot kâ tehniskos, tâ arîekonomiskos un juridiskos jautâjumus.

Energoefektivitâtes paaugstinâðanas processçkâsSeminâra turpinâjumâ ar savu ziòojumu par çku energo-efektivitâtes pasâkumu ievieðanu çkâs un renovçtu çku da-tu analîzi uzstâjâs vides zinâtòu maìistrs Gatis ÞOGLA.Klâtesoðajiem tika sniegts pârskats par trim energoefektivi-tâtes paaugstinâðanas procesa posmiem - çkas energoaudi-ta un energosertifikâta sagatavoðanu, kam seko energo-efektivitâtes pasâkumu veikðana, bet beigâs tiek veiktsenerìijas patçriòa monitorings pçc energoefektivitâtes pa-sâkumu veikðanas.

Procesam jânotiek pakâpeniski, un pirmais solis tajâ irçkas energoaudits. Tâ ir çkas apsekoðana un datu analî-zes procedûra, lai noteiktu enerìijas plûsmu çkâ un iz-


vçrtçtu enerìijas taupîðanas iespçjas (Çku energoefekti-

vitâtes likums). Ar energoaudita palîdzîbu tiek noteikts,kâ tiek izmantota enerìija, kâ iespçjams samazinât ener-ìijas patçriòu un kâdi energoefektivitâtes pasâkumi jâ-veic konkrçtâ objektâ. Energoauditu nepiecieðams veikt,jo tas dod iespçju pieteikties finansçjuma saòemðanaiçku renovâcijai. Tas var bût ES lîdzfinansçjums, valstslîdzfinansçjums vai bankas kredîts. No likumdoðanasprasîbâm nepiecieðams ievçrot çku energoefektivitâtesdirektîvu un direktîvu par enerìijas galapatçriòu. Tâpatenergoaudits nepiecieðams, lai izprastu çkas esoðo stâ-vokli un nâkotnes perspektîvas.

Energoaudits sniedz vçl vairâkas bûtiskas priekðrocîbas:- Çkas apsaimniekotâji un iedzîvotâji tiek iepazîstinâti arçkas stâvokli;- Tiek noteikti defekti çkas konstrukcijâs;- Tiek izvçrtçts çkâ jau veiktais energoefektivitâtes uzlabo-ðanas jomâ;- Tiek noteikts precîzs çkas siltumenerìijas patçriòð un tâsadalîjums, veikta çku energosertifikâcija;- Tiek apskatîti iespçjamie energoefektivitâtes pasâkumi unto veikðanas secîba.

Energoauditi tiek iedalîti pçc to detalizçtîbas pakâpes, ne-piecieðamo energoaudita veidu nosaka pçc tikðanâs (inter-vijas) ar pasûtîtâju atkarîbâ no nepiecieðamîbas, kad tieknoskaidrotas problçmas, vçlmes, idejas, plâni un panâktasnepiecieðamâs vienoðanâs. Sîkâks energoaudita gaitas iz-klâsts atrodams jau minçtajâ rokasgrâmatâ. Kâ galvenosposmus pçc intervijas ar pasûtîtâju var izdalît çkas vizuâloapsekoðanu, mçrîjumu veikðanu, çku siltumenerìijas patç-riòa aprçíinâðanu un iespçjamo energoefektivitâtes pasâ-kumu apzinâðanu.

Pie ðiem pasâkumiem, kas ïauj paaugstinât çkas energo-efektivitâti, kâ visbieþâk izmantotos var minçt:1. Çkas konstrukciju siltinâðana vai maiòa, kas nepiecieða-mîbas gadîjumâ var ietvert vienu vai vairâkus pasâkumus:- Ârsienu siltinâðana;- Jumtu, bçniòu un pagrabu siltinâðana;- Logu un durvju blîvçðana, nomaiòa;- Apkures sistçmas cauruïvadu izolçðana.

2. Apkures reþîmu maiòa, kas palîdz regulçt telpu tempe-ratûru:- Modernu siltummezglu uzstâdîðana;- Termostatu ventiïu uzstâdîðana uz radiatoriem;- Apkures stâvvadu balansçðana.

Detalizçta daþâdu energoefektivitâtes pasâkumu analîzetiek piedâvâta jau minçtajâ rokasgrâmatâ. Bieþi vien pieenergoefektivitâtes pasâkumiem tiek pieskaitîta arî apkuressistçmas nomaiòa çkâ, taèu tas nav energoefektivitâtes pa-sâkums, jo çkas apkures sistçma neietilpst çkas siltum-enerìijas patçriòu ietekmçjoðo parametru kopâ. Tâpçc tasir cita veida pasâkums, kura mçríis ir uzlabot komforta lî-meni telpâs.

Atseviðíi tika minçta çku siltumenerìijas patçriòa uzskaite,jo energoefektivitâtes pasâkumu veikðanâ (lai noteiktu katraenergoefektivitâtes pasâkuma sniegto siltumenerìijas ietau-pîjumu) ir svarîgi zinât çkas siltumenerìijas patçriòu ganpirms, gan pçc pasâkumu veikðanas. Parasti Latvijâ izman-to çku kopçjos siltuma skaitîtâjus. Atseviðíi tika aprakstîtisiltumenerìijas skaitîtâju darbîbas principi, tika aplûkoti arîindividuâlie siltumenerìijas skaitîtâji un to izmantoðanasperspektîvas, kâ arî daþâdi norçíinu veidi par siltumenerìi-ju, izmantojot individuâlos siltumenerìijas skaitîtâjus.

Uzstâðanâs beigu posmâ tika parâdîti konkrçti piemçri çkuenergoefektivitâtes paaugstinâðanâ, kas ietvçra arî renovç-to çku enerìijas patçriòa datu analîzi. Kâ 3 atseviðíi pie-mçri tika demonstrçtas daudzdzîvokïu çkas Kuldîgâ, Dzin-taru ielâ 2, Daugavpilî, Vienîbas ielâ 38a, kâ arî vçl 13 at-seviðías çkas Kuldîgâ un Cçsîs. Tika veikta îstenoto ener-goefektivitâtes pasâkumu novçrtçðana, aprçíinâtas kopçjâsinvestîcijas, ko ðie pasâkumi prasîja. Tâpat tika veikta prog-nozçto un reâlo patçriòu analîze, siltuma plûsmas mçrîju-mi siltinâtajâs ârsienâs, temperatûras reþîmu mçrîjumi unsiltumenerìijas patçriòa analîze (salîdzinâts çku siltum-enerìijas patçriòð pirms un pçc energoefektivitâtes pasâku-mu veikðanas), kas uzrâdîja ievçrojamu kopçjâs siltum-enerìijas ietaupîjumu.

Energoefektivitâtes projektu finansçðana.Inovatîvas finansçðanas shçmasPar energoefektivitâtes projektu finansçðanu un daþâdâmtâs shçmâm klâtesoðajiem pastâstîja inþenierzinâtòu dok-tore Andra BLUMBERGA. Sâkumâ viòa uzskaitîja energo-efektivitâtes pasâkumus pçc to vçrtçðanas un prioritâtes.Projektu novçrtçðanâ ir vairâki bûtiski faktori, kas jâòemvçrâ, un starp tiem jâmin:- atmaksâðanas laiks;- naudas plûsma;- siltumenerìijas ietaupîjumu prognozes;- apsaimniekoðanas izmaksu pieaugums;- kredîtspçja.


Viens no galvenajiem finanðu raksturlielumiem un râdîtâ-jiem ir vienkârðais atmaksâðanâs laiks. Tas ir periods, kasnepiecieðams, lai energoefektivitâtes projekts segtu kapitâl-ieguldîjumus (materiâlu, darbu, transporta izmaksas unPVN). Tam jâbût pietiekami îsam, turklât projekta atmak-sâðanâs laiks nevar bût lielâks par bankas aizdevuma lai-ku. Jo mazâks ðis atmaksâðanâs laiks, jo labâks ir energo-efektivitâtes pasâkums.

Tâpat viens no svarîgâkajiem finanðu râdîtâjiem ir naudasplûsma, jo tâ parâda ienâkoðâs un izejoðâs naudas sum-mas. Ja ienâkoðâ summa lielâka par izejoðo, rodas skaid-râs naudas uzkrâjumi, ja otrâdi - rodas skaidrâs naudas iz-trûkums. Tika demonstrçts arî uzskatâms naudas plûsmaspiemçrs daudzdzîvokïu çkâ (tâds redzams arî rokasgrâma-tâ). Naudas plûsmai ir jâbût stabilai un prognozçjamai, un,lai to novçrtçtu, nepiecieðams veikt iedzîvotâju maksâðanasdisciplînas analîzi. Pçc aprçíiniem var veidot rîcîbas plânu,un jâòem vçrâ visi iespçjamie scenâriji.

Jâòem vçrâ arî siltumenerìijas ietaupîjumu prognozes -galvenais, prognozçjot plânotos siltumenerìijas ietaupî-jumus, jâbût konservatîviem. Vislabâk un droðâk ir veiktçkas energoauditu, kad profesionâls energoauditors no-vçrtç potenciâlos ietaupîjumus. Var gadîties, ka plânotieietaupîjumi netiek sasniegti (enerìijas patçriòð çkâ pie-aug no patçrçtâjiem neatkarîgu iemeslu dçï, piemçram,ziema ir aukstâka nekâ parasti, vai arî rçíinu pieaugumuietekmç tarifu pieaugums u.c. faktori). Taèu pasâkumuneveikðanas gadîjumâ kopçjo maksâjumu summa pie-augs vçl straujâk.

Nedrîkst nenovçrtçt arî apsaimniekoðanas izmaksu pie-augumu - proti, jâpârliecinâs, ka tas iedzîvotâjiem neradîsproblçmas ar maksâjumu disciplînu. Visbeidzot, svarîgsfaktors ir arî kredîtspçja - jârçíinâs, ka banka prasîs, lai aiz-òçmçjs daïu nepiecieðamo lîdzekïu jau bûtu noteiktâ apjo-mâ uzkrâjis. Parasti to dara ar remontu fondu palîdzîbu, unlîdzekïu daudzums ir vidçji 20-30% no kopçjâm projektaizmaksâm.

Latvijâ çku energoefektivitâtes projekti lîdz ðim finansçti ardaþâdiem finanðu lîdzekïiem. Esoðâs çku energoefektivitâ-tes finansçðanas shçmas balstâs uz sekojoðiem avotiem:- paðu kapitâls;- aizòemtie lîdzekïi;- valsts vai paðvaldîbas lîdzfinansçjums;- treðâs puses finansçjums;- visu augstâkminçto shçmu kombinâcija.

Katram no ðiem avotiem ir savas priekðrocîbas un trûku-mi, turklât gan iekðçjo, gan ârçjo faktoru sfçrâ. Piemç-ram, paðu kapitâlam ir vienkârði organizçjams uzkrâtolîdzekïu izmantoðanas process, nav nepiecieðams aiz-òemties naudu un kârtot formalitâtes, kas ar to saistîtas,tâpat iedzîvotâju starpâ viegli panâkama savstarpçjavienoðanâs.

Taèu tajâ paðâ laikâ parasti naudas ir par maz, lai veik-tu nozîmîgus energoefektivitâtes pasâkumus. Savukârtpie ârçjiem faktoriem var minçt labas iespçjas veikt çkasenergoauditu un plânveidîgi realizçt energoefektivitâtesdarbus. Realizçjot mazâkus darbus, iespçjams gût pie-redzi, lai realizçtu visas çkas renovâciju vai nozîmîgusçkas renovâcijas darbus. Taèu pastâv arî draudi, jo pro-jekta realizâcijai grûti piesaistît kvalificçtus speciâlistus.

Bankas kredîtiem savukârt ir priekðrocîbas pietiekoði lielunaudas lîdzekïu piesaistîðanas ziòâ, lai realizçtu nozîmîgusenergoefektivitâtes darbus, tâpat iespçjams projekta reali-zâcijai piesaistît augsta lîmeòa profesionâïus. Tâpat varveikt çkas energoauditu un plânveidîgi realizçt energoefek-tivitâtes darbus, kas ïautu bûtiski samazinât enerìijas pa-tçriòu. Taèu nepiecieðams uzòemties kredîtsaistîbas, grûtipanâkt iedzîvotâju savstarpçju vienoðanos par energoefek-tivitâtes darbu nepiecieðamîbu. Jâòem vçrâ arî fakts, kaprojekta realizâcijas laiks ir daudz garâks, salîdzinot ar si-tuâciju, ja darbi tiktu realizçti par çkas iedzîvotâju uzkrâ-tiem lîdzekïiem.

Lîdzîgas priekðrocîbas un trûkumi ir katrai finansçjumashçmai, arî valsts vai paðvaldîbas lîdzfinansçjumam. Ti-ka apskatîts arî treðâs puses finansçjums, kas tiek iz-mantots tâdos gadîjumos, kad çkas îpaðniekam vai tâsiedzîvotâjiem ir vçlçðanâs samazinât enerìijas patçriòuçkâ, bet paðiem negribas uzòemties risku, kas saistîts arprognozçto enerìijas patçriòa samazinâjumu, tad uz sa-darbîbu var uzaicinât energoservisa uzòçmumu (ESKO).Tika piedâvâts aplûkot divus treðâs puses finansçjumamodeïus - piemçram, ja aizdevumu òem ESKO, kâ arîmodelis, kad aizdevumu òem çkas îpaðnieks, bet ESKOsniedz garantijas.

Tika parâdîts arî abu treðâs puses finansçjuma modeïu sa-lîdzinâjums un secinâts, ka katram modelim ir savaspriekðrocîbas un trûkumi gan no ESKO, gan çkas îpaðniekaviedokïa. Tâpçc atseviðíi tika prezentçts sakrustotais jebkombinçtais finansçjuma modelis, kad projekta kredîtrisksir sadalîts starp diviem aizòçmçjiem un starp divâm finan-



ðu institûcijâm. Taèu tâ galvenais trûkums ir lielâkas kopç-jâs projekta finanðu darîjumu izmaksas.

Eksistç daþâdas barjeras, kas traucç ieviest esoðâs finansç-ðanas shçmas:- zinâðanu un pieredzes trûkums, apsaimniekojot kopîpaðu-mu;- zemi ienâkumi un bailes uzòemties kredîtsaistîbas;- iedzîvotâju nespçja vienoties un nonâkt pie kopîgiem lç-mumiem un neticîba veiksmîgai projekta realizâcijai;- zinâðanu trûkums, realizçjot ðâda veida projektus.

Lai varçtu pârvarçt ðîs barjeras un stimulçtu energoefek-tivitâtes pasâkumu veikðanu, ir izstrâdâtas daþâdas ino-vatîvas finansçðanas shçmas, kas balstâs uz sekojoðiemfaktoriem:- çkas apsaimniekotâjs uzòemas starpnieka lomu energo-efektivitâtes pasâkumu ievieðanas procesâ;- siltumapgâdes uzòçmums uzòemas finansçtâja lomuenergoefektivitâtes pasâkumu ievieðanas procesâ;- papildus stâva izbûve daudzdzîvokïu çkâm;- lîdzfinansçjums no klimata instrumentu programmâm.

Katra no tâm sniedz vairâkas priekðrocîbas (salîdzinâjumâar lîdz ðim izmantotajâm finansçðanas shçmâm). Ja ap-saimniekotâjs uzòemas starpnieka lomu, tiek iegûtas ðâdaspriekðrocîbas:- apsaimniekotâjam ir zinâðanas un pieredze par kopîpaðu-ma apsaimniekoðanu, daþâdu bûvdarbu veikðanu un to uz-raudzîbu, konkursu sludinâðanu un vçrtçðanu daþâdiempakalpojumiem un darbiem, kâ arî visi nepiecieðamie re-sursi ðo darbu veikðanai;- iedzîvotâji un apsaimniekotâjs ir labi pazîstami un sav-starpçjâ sadarbîba veidojas, balstoties uz daudzu gadu ga-rumâ veidoto savstarpçjo uzticîbu;- apsaimniekotâjs pazîst lielâko daïu dzîvokïu îpaðnieku, tâ-dçï ir iespçjas pârliecinât par energoefektivitâtes projektaievieðanas nepiecieðamîbu un lietderîbu.

Shçmas bûtiskâkais trûkums parâdâs gadîjumos, kad dzî-vokïu îpaðnieku un apsaimniekotâja starpâ daudzu gadugarumâ veidojusies neuzticîba. Tâdos gadîjumos ðo shçmuieviest dzîvç ir ïoti sareþìîti vai pat neiespçjami. Latvijâ ðîshçma veiksmîgi izmantota Daugavpilî, kur tika siltinâtaçka Vienîbas ielâ 38a.

Ja kâ investors un pasâkumu ieviesçjs darbojas siltumap-gâdes uzòçmums, finansçjuma shçma iegûst sekojoðaspriekðrocîbas:

- pieaugoðu siltumenerìijas tarifu gadîjumâ klienti spçj sa-maksât rçíinus par siltumu;- klienti ir apmierinâti ar sniegtajiem pakalpojumiem;- uzòçmums attîstâs, realizçjot inovatîvus projektus;- iedzîvotâjiem telpâs iespçjams nodroðinât nepiecieðamotemperatûru;- iespçjams attîstît visu sistçmu kopumâ.

Minçtâs priekðrocîbas nodroðina arî paða siltumapgâdesuzòçmuma ieinteresçtîbu ðâdu pasâkumu veikðanâ. Rokas-grâmatâ pieejami arî speciâli aprçíini un ilustrâcijas, kasparâda visu procesu un tâ izmaksas, naudas plûsmas mai-òas un citus faktorus, labâkai uzskatâmîbai demonstrçjotarî vienu konkrçtu piemçru, kâds tiek plânots Rojâ, kur vie-tçjais siltumapgâdes uzòçmums ar paðvaldîbas atbalstuplâno ieviest ðo finansçðanas shçmu.

Kâ vçl vienu inovatîvu finansçðanas shçmu var minçt pa-pildus stâva izbûvi çkai, kur ðis stâvs tiek plânots kâ fi-nanðu avots. Pârdodot ðajâ stâvâ izbûvçtos dzîvokïus partirgus cenâm, çka iegûst finanðu lîdzekïus visas çkasenergoefektivitâtes pasâkumiem. Ðâda finansçjuma shç-ma izmantota, renovçjot daudzdzîvokïu mâjas Èehijasgalvaspilsçtâ Prâgâ.

Kâ cits alternatîvs risinâjums var tikt izmantots lîdzfinan-sçjums no klimata instrumentu programmâm. Ðî energo-efektivitâtes pasâkumu finansçðanas shçma ir saistîta arfinanðu lîdzekïu iegûðanu no siltumnîcas efektu izraisoðogâzu (SEG) emisiju kvotu pârdoðanas, kas ir paredzçta Ki-oto protokolâ vai citos normatîvajos aktos. Kvotu pircçjisavukârt izvirza noteikumus, kur nopelnîto naudu drîkstieguldît, piemçram, çku siltinâðanâ, atjaunojamo energo-resursu izmantoðanâ u.c.

Energoefektivitâtes projektu saistîba ar likumdoðanuPar energoefektivitâtes projektu ES un Latvijas likumdo-ðanas aspektiem, kâ arî par siltumnîcefekta gâzu emisijusamazinâjuma aprçíiniem çku energoefektivitâtes pro-jektiem seminâra noslçguma daïâ klâtesoðajiem pavçstî-ja habilitçtâ inþenierzinâtòu doktore, profesore DagnijaBLUMBERGA.

Çku energoefektivitâtes likumdoðanu regulç divas direktîvas:- Eiropas Parlamenta un Padomes direktîva 2002/91/EKÇku energoefektivitâte;- Eiropas Parlamenta un Padomes direktîva 2006/32/EK

Enerìijas galapatçriòa efektivitâte un energoefektivitâtes

pakalpojumi.

Lîdz 2006. gadam Latvijâ nebija neviena likumdoðanas ak-ta, kas veicinâtu çku energoefektivitâtes paaugstinâðanu,taèu kopð ðo divu direktîvu pieòemðanas arî Latvijai ir pie-nâkums izveidot virkni likumdoðanas aktu, kas nodroðinaðo abu direktîvu pâròemðanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktîvas 2002/91 Çku

energoefektivitâte prasîbas dalîbvalstu likumdoðanâ bijajâiekïauj lîdz 2006. gada 4. janvârim, taèu direktîvâ mi-nçto prasîbu iekïauðana Latvijas likumdoðanâ sâkâs tikai2008. gada 16. aprîlî, kad stâjâs spçkâ Çku energoefek-

tivitâtes likums. Likums stâjâs spçkâ no 2009. gada 1.janvâra.

Likuma ievieðanu nosaka virkne likumam pakârtoto Minis-tru kabineta noteikumu:- energoefektivitâtes minimâlâs prasîbas jaunbûvçm un re-konstruçjamâm çkâm;- çku energoefektivitâtes aprçíina metode;- kârtîba, kâdâ veicama çku energosertifikâcija, kâ arî attie-cîgâs çkas energosertifikâta veidu, paraugu, energosertifi-kâta saturu, izsniegðanas un reìistrâcijas kârtîba;- kârtîba, kâdâ Ekonomikas ministrija pârrauga energoser-tifikâciju un valsts aìentûra Bûvniecîbas, enerìçtikas un

mâjokïu valsts aìentûra apkopo, aktualizç un izmanto in-formâciju par izsniegtajiem çku energosertifikâtiem;- energoefektivitâtes prasîbas licencçtâ energoapgâdes ko-mersanta valdîjumâ esoðâm centralizçtâm siltumapgâdessistçmâm un to atbilstîbas pârbaudes kârtîba;- pârbaudes kârtîba apkures katliem, kuru nominâlâ jaudair lielâka par 20 kW, un gaisa kondicionçðanas sistçmâm,kuru nominâlâ jauda ir lielâka par 12 kW;- prasîbas energoauditoriem, viòu atbildîba, kâ arî sertifikâ-cijas un uzraudzîbas kârtîba.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktîvu2006/32/EK noteikts, ka dalîbvalstis pieòem un cenðassasniegt vispârçjo valsts enerìijas ietaupîjuma indikatîvomçríi 9% apmçrâ ðîs direktîvas piemçroðanas devîtajâgadâ (kas praktiski nozîmç, ka katru gadu enerìijas ga-lapatçriòð jâsamazina par 1%). Direktîva nosaka, ka kat-rai dalîbvalstij jâsagatavo energoefektivitâtes rîcîbasplâns, kurâ tiek definçti plânotie pasâkumi un enerìijasietaupîjuma prognoze. Latvija ir sagatavojusi Latvijas

pirmo energoefektivitâtes rîcîbas plânu 2008.-2012.

gadam. Tajâ aplûkoti 4 lielâkie enerìijas patçriòa sekto-

ri - mâjsaimniecîbas, pakalpojumu sektors, raþoðanassektors un transports.

Latvijas rîcîbas plânâ aplûkoti pasâkumi, kâdi veicamienerìijas patçriòa samazinâðanai mâjokïu sektorâ, kas sa-stâda 36% no kopçjâ gala enerìijas patçriòa. Starp ðiempasâkumiem var minçt:- energoefektivitâtes paaugstinâðana daudzdzîvokïu çkâs -samazinot vidçjo îpatnçjo siltumenerìijas patçriòu çkâs lîdz150 kWh/m2 gadâ;- energoefektivitâtes paaugstinâðana valsts un paðvaldîbuçkâs - samazinât kopçjo siltumenerìijas patçriòu par 20-60%;- energoaudita veikðanas çkâs un çku energosertificçðana;- enerìijas patçrçtâju informçðana.

Patçrçtâju informçðanas mçríis ir informçt viòus par ener-goefektivitâtes pasâkumiem un to sniegtajiem ekonomiska-jiem ieguvumiem. Òemot vçrâ nozares specifiku un to, kadaudzi patçrçtâji nav ar speciâlo tehnisko izglîtîbu, infor-mâcijai par energoefektivitâtes uzlaboðanu ir jâbût viegliuztveramai, kâ arî ar precîzi definçtiem mçríiem un norâ-dîtâm prioritâtçm.

Lai arî energoefektivitâtes uzlaboðanâ darîts tiek aizvienvairâk, nevar teikt, ka visi pieejamie lîdzekïi jau bûtu iz-mantoti, rezerves vçl lielas. Piemçram, nav likti lietâdaudzi finanðu, fiskâlie, kooperatîvie lîdzekïi, nodokïi,baltie sertifikâti, energoefektivitâtes saistîbas. Nav pie-tiekami veikta energoservisa attîstîðana, jo Latvijas pir-

majâ energoefektivitâtes rîcîbas plânâ ðis energoefekti-vitâtes instruments nav aplûkots. Tâpat lîdz ðim navveikts novçrtçjums par VPP (valsts/paðvaldîbas un pri-vâtâs partnerîbas) projektu skaitu mâjokïu sektorâ, kâarî privâtâ sektora iespçjamajiem pârstâvjiem, lîdz ar tonav iespçjams aprçíinât, cik liels ir ietaupîjuma poten-ciâls no VPP shçmu realizâcijas.

Paðâs beigâs profesore iepazîstinâja seminâra klausîtâ-jus ar pçtîjumu par iespçjamo ietekmes uz klimatu sa-mazinâjumu. Tajâ aplûkots siltumnîcas efektu izraisoðogâzu iespçjamais iedarbîbas efekts uz visu plançtu (ek-sistç daþâdi klimata modeïi). Tâpat tiek atseviðíi izdalî-tas daþâdas siltumnîcefektu izraisoðâs gâzes (SEG), ap-lûkoti iespçjamie to emisijas samazinâðanas mehânis-mi, piedâvâti daþâdi aprçíini, kas ilustrç çkas radîtoCO2 emisiju apjomu noteikðanas modeli, kâ arî atspogu-ïo siltumnîcefekta gâzu emisiju noteikðanu un SEG emi-siju samazinâjuma izvçrtçðanu. EA


Gazifikâcijas tehnoloìijas piedâvâ iespçjas izman-tot biomasu daudz efektîvâk, îpaði, ja tâ tiek iz-mantota koìenerâcijâ. Jauna gazifikâcijas demon-strâcijas projekta nodoðana ekspluatâcijâ Skîvç,Dânijâ dos iespçju atklât ekspluatâcijas problç-mas un pieredzi, ko izmantot turpmâk.

Skîves gazifikâcijas demonstrâcijas projektâ Dânijâ tiek iz-mantots burbuïojoðâ verdoðâ slâòa (BFB) gazators, lai ra-þotu gâzi no koka biomasas. Ðî gâze tiek izmantota virzuï-dzinçjos kombinçtâ siltuma un enerìijas pielietojumos.

Balstoties uz zema spiediena BFB sistçmas un trîs gâ-zes dzinçjiem, viena gazifikâcijas stacija nodroðina deg-vielu visiem dzinçjiem. Stacija tika nodota ekspluatâcijâ2007. gada beigâs un, izmantojot vienu gâzes dzinçju,stacijas darbîba tika uzsâkta 2008. gada vasaras sâku-mâ. Otrais un treðais gâzes dzinçjs tika uzstâdîts 2008.gada vasarâ.

Projekta finansçjumam ir komerciâls pamats, bet tâ kâ tasir ðâda veida pirmais demonstrâcijas projekts, Eiropas Sa-vienîba, ASV Enerìijas departaments un Dânijas Enerìijasaìentûra nodroðina subsîdijas.

2004. gadâ Skîve izraudzîjâs biomasas gazifikâcijas gâzesdzinçja koncepciju, jo mazajâ, decentralizçtajâ koìenerâci-jas enerìijas raþoðanâ elektroenerìijas efektivitâtei ir jâbûtmaksimâlai, lai stacija bûtu ekonomiski dzîvotspçjîga. Ga-zifikâcijas tehnoloìija dod iespçju stacijai saraþot apmçrampar 30% vairâk elektroenerìiju nekâ tradicionâlajâ tvaikaprocesâ no tâ paða biomasas apjoma.

Vietçjais centrâlâs apkures uzòçmums I/S Skive Fjernvar-

me ir îpaðnieks un arî galvenais darba uzòçmçjs projektâ,uzòemoties atbildîbu par daþâdu komponentu daïu integ-râciju, kas saraþos 5,4 MWe un 11,5 MWth, kad tas pil-nîbâ bûs nodots ekspluatâcijâ. Neskaitot nodroðinâjumupar 70% ar centralizçto siltumapgâdi, stacija saraþos 40GWh elektroenerìiju gadâ. Tâ netiek darbinâta vasaras

mçneðu laikâ, kad pieprasîjums pçc centralizçtâs siltum-apgâdes ir zems un nelielais apjoms, kas ir nepiecieðams,tiek saraþots ar jau esoðo biomasas katlumâju.

Gazifikâcijas staciju apgâdâja makulatûras un papîratehnoloìiju firmas Andritz Oy filiâle Carbona, kurai arîpiederçja cirkulçjoðâ verdoðâ slâòa gazifikâcijas tehnolo-ìija (CFB). Carbona piegâdes lîgums ietver kurinâmâ pie-gâdi, gazifikâcijas iekârtas, gâzes attîrîðanu (darvas pâr-veidoðanas katalizatoru un filtru), gâzes atdzesçðanas unsadales sistçmas. Tomçr GE Jenbacher AG/Austria no-droðinâja trîs no tâs JMS620GS dzinçjiem, kas îpaði iz-strâdâti zemas siltumietilpîbas gâzes sadedzinâðanai.Somijas Tehniskâs izpçtes centrs (VTT) arî piedalîjâs kâpartneris un izsniedza licenci Carbona darvas pârveido-ðanas tehnoloìijai. VTT piedalîjâs arî darvas pârveidotâ-ja izstrâdç un stacijas testçðanâ.


Biomasas gazifikâcija Dânijâ

1. attçls. Skîves koìenerâcijas stacija


Darbîbas raksturojumsGazifikâcijas stacija ir paredzçta, lai izmantotu koka granu-las vai ðíeldu. Koka granulu mitruma saturs parasti ir zem10%, bet koka ðíeldas mitruma saturs var bût lîdz 30%.Degviela, sâkotnçji granulas, tiek piegâdâta no slçgtas kokagranulu noliktavas, kas atrodas blakus gazifikâcijas stacijai.Degviela tiek padota no divâm slçgtâm piltuvju sistçmâm arpadevçjskrûvju palîdzîbu gazatora verdoðâ slâòa zemâkajâsekcijâ. Gazators darbojas maksimâli zem 2 bar spiedienaun 850°C temperatûrâ. Gaiss tiek izmantots kâ gazifikâcijasvide un dolomîts kâ verdoðâ slâòa materiâls. Gâzes ieguvesprodukts satur apmçram 22% oglekïa monoksîdu (CO),20% ûdeòradi (H2) un 5% metânu (CH4) kâ galvenos deg-ðanas komponentus. Tam ir siltumspçja apmçram 5 MJ/kg.

Normâlâ darbîbâ pirmais solis gâzes attîrîðanas procesâ irjauns katalîtiskais drupinâtâjs, kas pârveido darvas maisî-jumu, kas radies gazifikâcijas procesâ, veidojoties ûdeòra-þa un oglekïa monoksîdam. Tâlâk gâze tiek atdzesçta un iz-vadîta cauri filtriem, lai attîrîtu putekïus. Izfiltrçtais pro-dukts tiek attîrîts ar ûdeni, kur tas atdziest lîdz 30°C, ka-mçr ûdens saturs samazinâs. Siltums no gâzes, kas nonâkattîrîtâjâ, arî tiek izmantots siltumapgâdç. Uzsildîtâ gâze arrelatîvo mitrumu 80% tad tiek izmantota iekðdedzes dzinç-jos, katrs ar 2 MWe jaudu.

Gan siltums no gâzes dzinçja atdzesçðanas (smçreïïa unapvâka atdzesçðana) un izplûdes gâze tiek atgûta, lai raþo-

tu centralizçto siltumu daþâdos siltummaiòos. Iegûto gâzivar arî izmantot 2 gâzes katlos ar 10 MJ/s jaudu, lai uzsil-dîtu ûdeni centralizçtajai siltumapgâdei vai arî lai izmanto-tu iespçjamâs ârkârtas situâcijâs.

Stacija ir paredzçta darbîbai ar 30-140% slodzi, atbilstot28 MW degvielas siltuma izmantoðanai. Darbîba ar visiem3 gâzes dzinçjiem, kas darbojas pie 13 bar, tiek uzskatîtakâ 100% nominâlâ slodze. Sâkotnçji tika paredzçts, ka dzi-nçji darbosies pie 10 bar, atbilstot 80% slodzei. 130% slo-dze arî atbilst katlu pilnas slodzes darbîbai, kas nodroðinadarbîbas elastîgumu, kad dzinçji nav pieejami kârtçjâs ap-kopes laikâ.

Koìenerâcijas stacijas jaudu kontrolç centralizçtâs siltum-apgâdes pieprasîjums pçc siltuma. Kopçjâ stacijas izpilde,izmantojot koka granulas, dod maksimâlo efektivitâti 87%.Detalizçtâki izpildîjuma skaitïi parâdîti 1. tabulâ.

Nodoðana ekspluatâcijâ, palaiðana un darbîbaStacijas nodoðana ekspluatâcijâ un aukstâ testçðana sâkâs2007. gada rudenî un gazifikatora karstâ palaiðana unpirmâ gazificçðana notika gadu vçlâk. Palaiðana notika pa-kâpeniski ar gazifikatora - gâzes atdzesçtâja - filtra un gâ-zes katla procesa darbîbu vispirms kâ neatkarîgu sistçmu,lai pârbaudîtu gâzes raþoðanas sistçmas darbîbu. Tâ kâ taspiegâdâja gâzi katliem un nogâdâja siltumu pilsçtas siltâ

2. attçls. Vienkârðota Skîves biomasas gazifikâcijas koìenerâcijas stacijas tehnoloìiskâ procesa shçma

ûdens sistçmâ, jauna gâzes attîrîðanas lînija tika nodotaekspluatâcijâ.

Gazifikâcijas sistçmas izpildîjums tika testçts 2008. gadapavasarî un jûnijâ stacija reìistrçja 1040 stundas.

Sâkotnçji stacijas papildsistçmas tika optimizçtas atsevið-íi. To integrçtâ darbîba un ar to saistîtâ optimizâcija tikanovadîta, kad gazifikâcijas stacija, ieskaitot pilnu gâzes at-tîrîðanas sistçmu, pirmo reizi piegâdâja gâzi katliem. Gâzeskatlu testa laikâ gâzes produkta kvalitâte (visi piesâròojumiun indîgâs vielas, kâ noteicis gâzes dzinçju pârdevçjs) tikadetalizçti izmçrîta. Balstoties uz iegûtajiem rezultâtiem, ti-ka nolemts palaist gâzes dzinçja darbîbu ar vienu vienîbu.Dzinçjs sasniedza pilnu slodzi, ar energosistçmu savienotudarbîbu pçc daþâm dienâm.

Pçc pirmâ dzinçja palaiðanas 2008. gada maijâ paði svarîgâkiedarbîbas apstâkïi tiktu pârbaudîti pirms vasaras. Paðlaik notiek2 citu dzinçju optimizçðanas un palaiðanas sagatavoðana.

Lîdz ðim iegûtie rezultâti parâda, ka gazifikatora sistçmaskonstrukcija ir ïoti piemçrota ðâda veida pielietojumam.

Gazifikators strâdâ, kâ tika paredzçts, un iegûtâs gâzeskvalitâte, ieskaitot gâzes siltuma vçrtîbu, labi atbilst oriìi-nâlajâm konstrukcijas prasîbâm. Gâzes attîrîðanas sistçmaarî ir pilnîbâ pârbaudîta, parâdot, ka ir sasniegta nepiecie-ðamâ gâzes kvalitâte.

Demonstrâcijas stacijas izaicinâjumiPierâdîjâs, ka ceïð no pilot stacijas lîdz demonstrâcijas sta-cijai bija sareþìîts - garð, grûts un pilns ar izaicinâjumiem.Tehniskie izaicinâjumi bija: izaugt no pilota lîdz komerci-âlajai stacijai, ilgtermiòa datu trûkums, integrçtâ stacijaskontrole, konstrukcijas detalizçtas informâcijas trûkums,garð un dârgs nodoðanas ekspluatâcijâ periods, kas piepra-sîja plaðus mçrîjumus un pârbaudes.

Ekonomiskie izaicinâjumi bija attiecinâmi uz augstajâm inves-tîciju un uzturçðanas izmaksâm sakarâ ar pirmo ðâda veidaprojektu. Kredîtu bankas prasîja augstu uzticamîbu un trûku-mu likvidçðanas prasîbas bija striktas, tâpçc valdîbas dâvinâ-jumi un subsîdijas ir ïoti nepiecieðamas. Stacijas piegâdes lî-guma veids nav tik skaidri noteikts demonstrçðanas projektâ- tas var bût darbuzòçmuma lîgums vai îpaðnieks var darbo-ties kâ galvenais lîgumslçdzçjs, vai arî kaut kâds vidçjs mode-lis, kas ir atkarîgs no lçmuma, kâ tiks sadalîti riski.

Institucionâlie izaicinâjumi ir degvielas pieejamîba un pie-gâde, atjaunojamâs enerìijas cenas un valdîbas oglekïaemisiju samazinâðanas mçríi, kâ arî subsîdiju pieejamîba,tâdas kâ investîcijas un nodokïu kredîtu atbalsts. Arî ieinte-resçto puðu mçríi var nesaskançt. Projekta îpaðnieks gribraþot lçtu elektrîbu un siltumu, bet iekârtas pârdevçjs de-monstrçt jaunu tehnoloìiju. Pats kritiskâkais aspekts veik-smîgam demonstrâcijas projektam tomçr ir dabût îsto pro-jekta îpaðnieku un pareizo atraðanâs vietu.

Skîves projekts spçja pârvarçt ðos izaicinâjumus un paðreizstrâdâ un demonstrç ðîs jaunâs tehnoloìijas priekðrocîbas. EA

Pçc ârzemju preses materiâliem sagatavoja Ilze Spunde


Degvielas plûsma, kâ saòemts t/h 4,10

Enerìijas raþoðana kW 6000

Centralizçtâ apkure kJ/s 11,500

Kopçjâs efektivitâtes bruto 90%

1. tabula. Nominâlâs slodzes izpildîjums

Biomasas gazifikâcijas izcelsme un nâkotneGazifikâcijas tehnoloìiju, kas vispirms tika pielietota ak-meòogïu gazifikâcijai, sâkotnçji izstrâdâja Gâzes tehnolo-ìiju institûts ASV un licence tika pieðíirta uzòçmumamCarbona, kad tas izveidojâs 1996. gadâ. Gazifikâcijastehnoloìiju var pielietot pie zema vai augsta spiediena,atkarîbâ no gâzes produkta lietotâja dabas. Gaiss tiek iz-mantots kâ gazifikâcijas lîdzeklis, kad iegûst kurinâmâgâzi katliem, dzinçjiem vai gâzes turbînâm. Tomçr Car-

bona strâdâ arî pie sintezçtâs gâzes radîðanas no bioma-sas, izmantojot skâbekïa gazifikâciju. Vadoðâ makulatû-ras un papîra kompânija UPM-Kymmene ir paziòojusipar sadarbîbu ar Andritz/Carbona, lai attîstîtu procesu,kas raþos transporta degvielas no biomasas, kas iegûtano koka - îpaði otrâs paaudzes biodîzeli.

Gazifikâcijas un gâzes attîrîðanas pârbaudi un attîstîbupaðreiz veic GTI jaunajâ pilotstacijâ Èikâgâ, lai nâktu kla-jâ ar procesu, kâ iegût sintezçto gâzi, kas der Fiðera-Tropða procesam, kas bûs komerciâla metode, kas iz-mantos îpaðus katalizatorus, lai iegûtu tâdas degvielaskâ biodîzelis no gâzes, kas iegûta no biomasas. EA

Einârs Rubenis,LVS STK48 priekðsçdçtâjs, t. 29253537

Vçl joprojâm vçrojama tendence, ka lielâkajâ sa-biedrîbas daïâ priekðstats par zibensaizsardzîbu(ZA) un pârspriegumaizsardzîbu (PA) ir neapmie-rinoðâ lîmenî. Reâli vçrtçjot situâciju, jâizceï vai-râki aspekti, kas jebkuram liks aizdomâties par tonepiecieðamîbu.

Zibens ir dabas parâdîba ar iespaidîgu un bieþi ïoti postoðuiedarbîbu. Ne mazâk postoði ir ar zibens izlâdçm saistîtieu.c. pârspriegumi, kas var vienâ mirklî sabojât lielu dau-dzumu elektrisko un elektronisko iekârtu. Jâatzîst, ka no zi-bens un, vçl jo vairâk, no elektrotîkla pârsprieguma nav pa-sargâts neviens, un iespçja, ka tas mûs var skart, ir daudzlielâka nekâ domâjam. Lûk, daþi fakti:- Latvijas teritorijâ pçrkona negaiss ir no 30 - 45 dienâmgadâ;- Pçdçjos 10 gados vidçjais ikgadçjais ugunsgrçku skaitsno zibens izlâdçm svârstâs robeþâs no 50 -65 gadîjumiem;- Elektriskajâs un elektroniskajâs sistçmâs 34 % no bojâju-miem rodas zibens un pârsprieguma rezultâtâ.

Bûtiskâkie iemesli, kâdçï zibensaizsardzîba un pârsprie-gumaizsardzîba kïûst arvien svarîgâka, ir sekojoði:- palielinâjusies mûsdienu elektronikas spriegumjutîba - tâir bûtiski neizturîgâka pret pârspriegumiem;- palielinâjies spriegumjutîgo iekârtu skaits un îpatsvarstautsaimniecîbâ - raþoðanas, biroju, dzîvojamos un gandrîzvisos citos objektos.Ðo iemeslu dçï arvien lielâki kïûst zibensizlâþu un ar tâmsaistîto u.c. pârspriegumu radîtie zaudçjumi.

ZA un PA sistçmu ierîkoðanu prasa arî likumdoðana. Parobligâti pildâmu normatîvs vai standarts kïûst tad, kad tonosaka ar kâdu likumdoðanas aktu, piemçram, pieòemotMinistru kabineta noteikumus. Latvijâ zibensaizsardzîbasierîkoðanas nepiecieðamîbu reglamentç bûvnormatîvs LBN201-07 Bûvju ugunsdroðîba. Ðie noteikumi ir stâjuðies

spçkâ jau pirms gada - 2008. gada 1.martâ un attiecasgan uz valsts un paðvaldîbas institûcijâm, gan uz privâtosektoru. Lîdz ar to bûvvaldçs, izsniedzot plânoðanas un ar-hitektûras uzdevumu, bûtu nepiecieðams pieprasît arî zi-bensaizsardzîbas un pârsprieguma aizsardzîbas sistçmu ie-rîkoðanu atbilstoði spçkâ esoðajam normatîvam.

Jâpiebilst, ka bûvprojektu dokumentâcijai, kura izstrâdâta, pa-matojoties uz plânoðanas un arhitektûras uzdevumu, kas iz-sniegts lîdz 2008. gada 29. februârim, un Bûvniecîbas liku-

34 Elektroenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Neizsauksim uz sevi zibeni!

1. attçls. Latvijas Republikas tiesîbu aktu hierarhija

2. attçls. Standartizâcijas organizâciju hierarhija

mâ noteiktajâ kârtîbâ iesniegta akceptçðanai lîdz 2008. gada28. februârim, pârstrâde atbilstoði LBN 201-07 prasîbâm navobligâta, ja tehniskie noteikumi atbilst Ministru kabineta1995.gada 31. oktobra noteikumu Nr.318 Noteikumi par

Bûvnormatîvu LBN 201-96 Ugunsdroðîbas normas prasîbâm.

Bûvnormatîvs LBN 201-07, kurð obligâti pielietojams pro-jektçðanâ un bûvniecîbâ (arî zibensaizsardzîbas jomâ), irLatvijâ adaptçtie Eiropas standarti, kas tulkoti latvieðu va-lodâ, izmantojot latvieðu valodâ izstrâdâto terminoloìiju.Par tâs tapðanu îpaðs paldies jâizsaka RTU docentam, in-þenierzinâtòu doktoram Kârlim Timmermanim.

Zibensaizsardzîbu reglamentç sekojoði normatîvi:- LVS EN 62305-1 Zibensaizsardzîba - 1. daïa: Vispârîgieprincipi;- LVS EN 62305-2 Zibensaizsardzîba - 2. daïa: Risku no-vçrðana;- LVS EN 62305-3 Zibensaizsardzîba - 3. daïa: Aizsardzî-ba pret bûvju bojâjumiem un dzîvîbas briesmâm;- LVS EN 62305-4 Zibensaizsardzîba - 4. daïa: Bûvçs ierî-kotas elektriskâs un elektroniskâs sistçmas;- LVS EN 50164-1 Zibensaizsardzîbas komponenti - 1. da-ïa: Prasîbas savienojumu komponentiem;- LVS EN 50164-1/A1 Zibensaizsardzîbas komponenti - 1.daïa: Prasîbas savienojumu komponentiem;- LVS EN 50164-2 Zibensaizsardzîbas komponenti - 2. da-ïa: Prasîbas vadîtâjiem un zemçtâjiem;- LVS EN 50164-2/A1 Zibensaizsardzîbas komponenti - 2.daïa: Prasîbas vadîtâjiem un zemçtâjiem.

Attiecîbâ uz tehniskajiem normatîviem, tâpat kâ jebkurâ li-kumdoðanas jomâ ir sava hierarhija. Normatîvo aktu subor-dinatîvâs piramîdas virsotnç ir starptautiskais lîmenis, pa-kâpi zemâk - reìionâlais lîmenis, tad nacionâlais lîmenis unvisbeidzot uzòçmuma lîmenis (skat.1. attçlu). Lai to darbî-ba bûtu efektîva, zemâkâ lîmeòa normatîvie akti nevar bûtpretrunâ ar augstâka lîmeòa regulâm. Eiropas Savienîbâ no2009. gada 1. februâra ir jâatceï visi nacionâlie standarti,kuri ir pretrunâ ar EN standartiem, tâtad arî Francijâ jâat-ceï nacionâlais standarts NF C17-102.

Gan veselais saprâts, gan likumdoðana bûvju, tajâs esoðocilvçku un iekârtu, kâ arî elektroapgâdes, telekomunikâci-ju, datu pârraides u.c. komunikâciju lîniju aizsardzîbai pra-sa ierîkot zibensaizsardzîbas un pârspriegumaizsardzîbassistçmas. Ðîs sistçmas ir visai specifiskas un to izveidoða-na obligâti jâveic ZA un PA jomâ atbilstoði sertificçtiembûvniekiem. EA

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Ivars Ðnore

Tradicionâlo kvçlspuldþu çra Eiropas Savienîbasvalstîs tuvojas noslçgumam. Kvçlspuldzçs tikai4% no patçrçtâs enerìijas tiek pârvçrsta gaismâ,bet pârçjie 96% siltumenerìijâ. 20. gadsimta bei-gâs pasaulç parâdîjâs principiâli jauni gaismasíermeòi - gaismas diodes (ðî tehnoloìija pazîsta-ma ar apzîmçjumu LED - Light Emitted Diode).

Gaismas diode ir pusvadîtâju iekârta, kas redzamajâ spek-trâ tiek uztverta kâ vienkrâsaina. Izstarotâs gaismas krâsunosaka izmantotie pusvadîtâju materiâli, kâ arî to piemaisî-jumi. Pusvadîtâjs ir materiâls, kurð elektrisko strâvu vadavienâ virzienâ. Starojums tajos tiek ìenerçts nevis ar sildî-ðanas palîdzîbu, kâ tas ir kvçlspuldzçs, ne arî ar elektriskolâdiòu, bet gan elektronu izdalîtâs enerìijas rezultâtâ, kasrodas, elektriskai strâvai ðíçrsojot metâla un pusvadîtâjarobeþu. Atðíirîbâ no citiem gaismas avotiem gaismas dioþustarojumâ nav siltuma (infrasarkano) un ultravioleto staru.Lîdz ar to gaismas diodes nesasilda apkârtçjos priekðmetusun tos neizbalina. Gaismas dioþu izmçri ir ïoti mazi un lîdzar to ir viegli gaismas plûsmu telpâ pârdalît ar atstarotâjuun lçcu palîdzîbu. Izmantojot gaismas diodes, var radît ïotiefektîvus gaismas íermeòus, kas paredzçti, piemçram, vit-rînu vai daþâdu ekspozîciju apgaismoðanai, neizmantojotnekâdus papildu pasâkumus, lai pasargâtu apgaismojamospriekðmetus no pârkarðanas vai ultravioletâ starojuma.

Pçdçjâ laikâ arvien plaðâk tiek izmantotas baltâs gaismasdiodes, kas ir sava veida luminiscçjoðâs lampas un gais-mas diodes hibrîds. Tâ ir monohromatiska zilâ diode, kaspârklâta ar luminofora slâni, kas zilâ gaismas diodes staro-juma rezultâtâ dod plaða krâsu spektra gaismu no zaïas lîdzsarkanai. Sajaukumâ ar paðas gaismas diodes starojumutas dod apgaismojumu, ko cilvçka acs uztver kâ ïoti tuvuparastai dienas gaismai, daþreiz ar nelielu nobîdi uz aukstotoòu pusi. Paðlaik atkarîbâ no krâsas gaismas dioþu efekti-vitâte sasniedz 30 lm/W un vairâk, salîdzinâjumam aug-

stâkais gaismas atdeves râdîtâjs, ko izdodas panâkt no pa-rastajâm lampâm laboratorijas apstâkïos, ir 200 lm/W. Ti-piska gaismas diode patçrç 15-20 mA strâvu pie darbasprieguma 1,7-4,6 V.

Gaismas dioþu galvenâs priekðrocîbas1. Gaismas plûsmas vadâmîba - gaismas diodes ïauj virzîtgaismas plûsmu uz kâdu konkrçtu punktu. Tâs iespçjamsnovietot uz plakanas virsmas un tâs rada ideâlu virzîtu ap-gaismojumu. Gaismas plûsmas izmantoðana sasniedz90%, kamçr parastajiem gaismas avotiem tâ ir ne vairâkpar 60-75%.2. Kontrastainîba, apgaismojot virsmu ar gaismas diodçm,pat 400 reizes pârsniedz gâzizlâdes lampu kontrastainîbu,kas nodroðina ideâli skaidru apgaismojamo objektu redza-mîbu un gaismas pârraidi. Gaismas pârraides indekss sa-stâda 80-85.3. Stroboskopiskâ efekta neesamîba. Darbojoties gaismasdioþu matrica nerada kaitîgu zemfrekvenèu pulsâciju efek-tu, kas raksturîgs luminiscçjoðiem un gâzizlâdes gaismasavotiem. 4. Izturîba pret nolietojumu. Gaismas dioþu kalpoðanaslaiks nav atkarîgs no ieslçgðanas-izslçgðanas bieþuma.5. Momentâna ieslçgðanâs. Nav nepiecieðams iesildîðanâslaiks, lai sasniegtu pilnvçrtîgu gaismas atdevi.6. Zems palaiðanas un darba strâvas patçriòð, kas iz-slçdz tîkla pârslodzes iespçjas ieslçgðanas brîdî. Palaiða-nas un darba strâvas parametri ir 0,7-1,1 A. Salîdzinâ-jumam, gâzizlâdes lampâm palaiðanas strâva ir 4,5 A,bet darba 2,1 A.7. Kontrolçjamîba un vadâmîba. Gaismas diodes iespçjamssavietot ar elektroniskajâm vadîbas sistçmâm, kas ïauj re-gulçt gaismas intensitâti un gaismas plûsmas krâsu.8. Izturîba pret zemâm temperatûrâm. Gaismas diodes vardarboties nelabvçlîgos apkârtçjâs vides apstâkïos, tai skai-tâ arî pie zemâm temperatûrâm. Piemçram, luminiscçjoðolampu efektivitâte pie zemâm temperatûrâm ievçrojami krî-tas, savukârt gaismas dioþu efektivitâte pat nedaudz palie-linâs, kas ir ïoti piemçroti ârçjam apgaismojumam.


Gaismas dioþu apgais-mojuma priekðrocîbas

9. Izturîba un droðîba. Stikla detaïu un kvçldiega neesamî-ba padara gaismas diodes par îpaði piemçrotâm daþâdâsraþotnçs, transportâ un citâs vietâs, kur ir paaugstinâtasprasîbas pret izturîbu un droðîbu. Bieþi vien gaismas diodestiek izmantotas arî kâ pretvandâïu apgaismojums.10. Plaða apgaismojuma amplitûda. Gaismas diodes vardarboties arî ar 5% intensitâti no maksimuma.11. Liels resurss. Gaismas íermeòu ar gaismas dioþu mat-ricâm kalpoðanas laiks sasniedz 40-70 tûkstoðus stundu,kas ir apmçram 15-20 gadi pilsçtas apgaismojuma reþîmâ.Halogçno lampu ðajâ laika periodâ nâktos nomainît apmç-ram 100 reizes.

Enerìijas ekonomija ir vispasaules problçma, jo enerìijupietiekamâ daudzumâ praktiski nav iespçjams saraþot, ne-radot nekâdu ietekmi uz apkârtçjo vidi. Eiropas Savienîbâir uzsâkta cîòa pret neracionâlu elektroenerìijas izmantoða-nu. Par ienaidnieku numur viens paðlaik ir pasludinâtas pa-rastâs kvçlspuldzes, jo tâs tikai 4% no patçrçtâs enerìijaspârvçrð gaismâ.

Krusta kara ietvaros pret elektriskajâm kvçlspuldzçmtâm no Eiropas Savienîbas veikalu plauktiem jâpazûd2012. gadâ. Eiropas Komisija (EK) pieòçmusi regulu, kaEiropas Savienîbas dalîbvalstîm lîdz 2012. gada septem-brim jâatsakâs no ierastajâm kvçlspuldzçm, sâkot iz-

mantot cita parauga spuldzes. To vietâ paredzçts izman-tot galvenokârt luminiscçjoðâs energoefektîvâs spuldzes,taèu tâm ir virkne trûkumu, salîdzinot ar gaismas dioþuizmantoðanu apgaismojumam. Kâ galvenâs gaismas di-oþu priekðrocîbas var minçt augstâku apgaismojumaefektivitâti, lielâku izturîbu un garâku kalpoðanas laiku.Tomçr daudzus patçrçtâjus kaitina luminiscçjoðo lampuapgaismojuma spektrs.

Bet, protams, visu savâs vietâs noliks tirgus, ar laiku parâ-dot, kurð no energoefektîvâ apgaismojuma veidiem ir pie-mçrotâks mûsdienu pasaulç. Naudas izteiksmç pagaidâmpâreja no kvçlspuldzçm uz energoefektîvâkiem gaismasíermeòiem nedod lielu guvumu katrai ìimenei, turklât eko-nomisko spuldþu iegâde izmaksâ vairâk. Taèu visâ Eiropâtas ïaus ietaupît tâdu elektroenerìijas daudzumu, kâdu ga-dâ saraþo desmit 500 MW jaudas elektrostacijas. Salîdzi-nâjumam: pie Liepâjas plânotâs ogïu elektrostacijas jaudabûs 400 MW. Vçl jaunâs spuldzes ïaus samazinât ogïskâ-bâs gâzes izmeðus atmosfçrâ par aptuveni 15 miljoniemtonnu gadâ.

Ïoti efektîva gaismas dioþu izmantoðana varçtu bût pilsçtasielu apgaismojumâ, kâ arî citâs sabiedriskâs vietâs. Tâpatto sniegtâs iespçjas vçl joprojâm ir nenovçrtçtas industri-âlajâ sfçrâ. EA

37ElektroenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Marina Kiþlo

Par iemeslu strâvas noplûdei zemç var kïût, pie-mçram, strâvu vadoðâ elementa (vada) saslçgða-nâs ar iekârtas metâlkonstrukcijâm izolâcijas bo-jâjumu gadîjumâ. Pieskarðanâs nesazemçtâm me-tâlkonstrukcijâm var kïût tikpat bîstama kâ neizo-lçtiem elektriskiem vadiem. Tâpçc svarîgi izpçtîtjautâjumu par grunts elektriskajiem raksturoju-miem un tâs pretestîbas noteikðanas metodçm, laipersonâls, kas apkalpo elektroietaisi, nekïûtu parelektriskâs íçdes vâjâko punktu - strâva izvçlasceïu ar viszemâko pretestîbu!

Grunts elektriskâ îpatpretestîbaGrunts (zemes) elektriskiem raksturojumiem ir nozîmîgaietekme uz zemçjumietaises pretestîbu, un tas nozîmç,ka arî uz personâla, kas apkalpo elektroietaisi, elektro-droðîbu.


Zemçtâju un grunts elektrisko raksturlielumunoteikðana

Ieþu struktûra Graudu izmçri, Nesacementçtie ieþi Sacementçtie ieþi

mm Nesaistîtie Saistîtie

Nenoapaïotie Noapaïotie

Lielapvalka 1000-500 Blâíi Laukakmeòi - Konglomerâts

100-40 Zvirgzdi Olis

40-2 Ðíembas Grants

Vidçja apvalka 2-0,05 Daþâda raupjuma smiltis - Smilðakmens

Smalka apvalka, 0,05-0,005 - - Mâlsmilts, less, Aleirolîts

putekïu aleirîts

Plâna 0,005 - - Smilðmâls, Argilîts, mâlainais

mâls slâneklis

1. tabula. Izplatîtâko drupu ieþu un mâlaino ieþu klasifikâcija

Zemes virsslâòa vadîtspçja bûtiski ietekmç pieskarspriegu-ma un soïa sprieguma lielumu. Grunts elektriskâ îpatpre-testîba mainâs ïoti plaðâ diapazonâ atkarîbâ no zemes ìe-

oloìiskâs struktûras. Taèu pat uz zemçjumietaises izveido-ðanai izvçlçtâ laukuma grunts visbieþâk atðíiras ar bûtis-ku nevienveidîgumu vertikâlajâ un horizontâlajâ griezumâ,tâpçc aprçíina augstu precizitâti apmierinoðo îpatpretestî-bu var sasniegt tikai tieðo mçrîjumu ceïâ. Gadîjumos, kadnav nepiecieðama aprçíina augsta precizitâte, var izman-tot grunts îpatpretestîbas tabulu vçrtîbas. Ir zinâms, ka vi-sas vielas pçc savâm vadîtspçjâm ir sadalîtas vadîtâjos ρ≤ 10−5Ωm, izolatoros ρ ≥ 10+8 Ωm un pusvadîtâjos (10-5Ωm< ρ > 10+8Ωm). Ieþi, zemes daþâdâs struktûras un dabis-kâs ûdens vides parasti attiecas uz pusvadîtâjiem.

Daþâdu ieþu elektriskâ îpatpretestîba (1. tabula), izmç-rîta pie 15-30°C temperatûras un ar rûpniecisko frek-


2. tabula. Ieþu elektriskâ îpatpretestîba

Ieþa paraugs Pretestîba pie 20°C, ΩΩm

Izmaiòas robeþas Vidçjâ vçrtîba

Izvirduðie ieþi 3-40 7,6

Mûsdienu un pleistocçna 1-27 3,9

kontinentâlâs nogulas

Kvartârâs nogulas 0,7-3,5 1,4

Mezozoja nogulu ieþi 0,31-47 2,5

Paleozoja nogulu ieþi 0,29-7,1 0,93

Naftas atradòu hlorîda ûdeòi 0,049-0,95 0,16

Naftas atradòu sulfâta ûdeòi 0,43-5 1,2

Naftas atradòu bikarbonâta ûdeòi 0,24-10 0,98

3. tabula. Gruntsûdeòu elektriskâ îpatpretestîba

Iezis Porainîba, ΦΦ ρ (t = -12°C) / Iezis Porainîba, ΦΦ ρ (t = -12°C) /

ρ (t = 20°C) ρ (t = 20°C)

Smilðakmens 0,119 0,068 184 Dolomîts 0,204 237

80 Granîts 0,034 430

Konglomerâts 0,018 87 Sarkanais 0,122 343

0,21 73 porfîrs 0,1 100

Ortokvarcîts 0,038 0,041 76 Sienîts 0,049 27

0,087 175 Nefelînsienîts 0,008 62

375

Mâlains slâneklis 0,101 255 Mariupolîts 0,008 47

Sîkgraudains 0,22 17 Piroksenîts 0 32

kaïíakmens Bazalts 0,064 21

Kaïíakmens 0,011 0,073 4 Metakvarcîts 0,098 10

178 0,071 40

4. tabula. Ieþa elektriskâs îpatpretestîbas temperatûras atkarîba aptuveni pie 0°C

venci 50-60 Hz, ir attçlo-ta 2. tabulâ. Atseviðíaminerâla îpatpretestîbasvçrtîba gadîjumu virknçatðíiras par daþâm kâr-tâm. Ðîs izmaiòas ir no-teiktas ar piejaukumu undaþâdu minerâlo graudu,uz kuriem tika veikti mç-rîjumi, struktûras ietek-mi. Sîkas virsmas plaisasun individuâlo grauduvirsmas oksidçðanâs ro-beþâs izraisa mçrîto pre-testîbu vçrtîbu bûtiskasizmaiòas. Gruntsûdeòuelektriskâs îpatpretestî-bas vçrtîbas ir attçlotas3. tabulâ.

Ieþa elektriskâ îpatpretestî-ba ir atkarîga arî no tempe-ratûras. Temperatûras ie-tekme uz ûdeni saturoðiemieþiem ir tâda pati kâ tâsietekme uz iezi, kas atro-das ûdens elektrisko pre-testîbu temperatûru intervâlâ starp tâ sasalðanas un vârîða-nâs punktiem.

4. tabulâ redzams ieþu elektriskâs pretestîbas straujðpieaugums, sasalstot mitruma daïiòâm porâs. Elektris-kâs îpatpretestîbas vçrtîbas, kuras rekomendçjamas iz-mantoðanai projektu aprçíinos parâdîtas 5. tabulâ. Atka-rîbâ no gruntsûdeòu íîmiskâ sastâva, gruntis iedala ne-agresîvâs, vâji agresîvâs un vidçji agresîvâs gruntîs. Unatkarîbâ no tâ, bûvçjot çku dzelzsbetona pamatus, izvç-las konkrçtu betona tipu.

Zemçtâju aprçíinos izmantoto lielumu no-teikðanas metodesZemes elektriskâs struktûras parametru mçrîðanai - slâ-òu biezuma un katra slâòa elektriskâs îpatpretestîbasnoteikðanai rekomendç divas metodes: vertikâlâ mçìi-nâjuma elektroda izmantoðanas un vertikâlâs elektriskâszondçðanas metodi. Mçrîðanas metodes izvçle ir atkarî-ga no grunts raksturojumiem un nepiecieðamâs mçrîða-nas precizitâtes.

Vertikâlâ mçìinâjuma elektroda izmantoða-nas metodeVertikâlâ mçìinâjuma elektroda izmantoðanas metode var tiktpielietota elektroietaisçm lîdz 20 kV, ja grunts elektroiekârtasrajonâ atðíiras ar relatîvi mazu îpatpretestîbu. Metode balstâsuz mçìinâjuma elektroda pretestîbas mçrîðanu, kura ìeomet-riskie parametri atbilst pieòemtajiem zemçjumietaises projek-tçðanâ, ko iegremdç aprçíina dziïumâ izvçlçtâ laukuma daþâ-dos punktos. Mçrîðanai var tikt izmantota jebkura no meto-dçm, ko izmanto zemçjumietaises pretestîbas kontrolçðanaiar attiecîgo elektrodu izvietoðanas nosacîjumu ievçroðanu.Elektriskâ îpatpretestîba tiek noteikta, pamatojoties uz formu-lâm, raksturojoðâm attiecîgas formas zemçtâja pretestîbu.

Piemçram, zemçðanas mçìinâjuma elektroda îpatpretestî-ba tiek aprçíinâta pçc formulas

kur R - mçìinâjuma elektroda îpatpretestîba, kas iegûta, iz-mçrot Ω; I - mçìinâjuma elektroda ielikðanas dziïums, m; d - mçìinâjuma elektroda diametrs, m.


Zemes slânis Pretestîba

Smiltis (temperatûra augstâka par 0°C):

Stipri mitrinâtas ar gruntsûdeòiem 10-60

mçreni mitrinâtas 60-130

slapjas 130-400

mazliet slapjas 400-1500

sausas 1500-4200

Smilðmâls:

Stipri mitrinâts ar gruntsûdeòiem 10-60

(temperatûra augstâka par 0°C)

Sasalis slânis (temperatûra augstâk par -5°C) 60-190

Mâls (temperatûra augstâka par 0°C) 20-60

Kûdra:

Temperatûra ap 0°C 40-50

Temperatûra augstâka par 0°C 10-40

Solonèaku augsnes (temperatûra augstâka par 0°C) 15-25

Ðíembas:

Sausas Ne mazâk kâ 5000

Slapjas Ne mazâk kâ 3000

Zvirgzdi (temperatûra augstâka par 0°C) 5500

Granîta pamatne (temperatûra augstâka par 0°C) 22500

5. tabula. Rekomendçtâs zemes augðçjâ slâòa elektriskâs îpatpretestîbas (ar biezu-mu ne vairâk kâ 50 m) aprçíinu vçrtîbas

Aprçíina gaitâ iegûtâ îpatpretestîbas vçrtîba ir aptuvena,kurâ ievçro grunts nevienveidîbu pa vertikâli. Lai ievçro-tu grunts nevienveidîbu pa horizontâli, rekomendç veiktdaþus mçrîjumus izvçlçtâ laukuma daþâdos punktos unaprçíiniem izmantot mçrîjumu rezultâtu vidçjo aritmçtis-ko vçrtîbu:

kur ρ1, ρ2, ρn - îpatpretestîba, kas iegûta mçrîjumu gaitâ da-þâdos laukuma punktos, Ωm; n - mçrîjumu skaits.

Gadîjumâ, ja laukumu izmçri nav lieli, îpatpretestîbas iz-maiòas pa horizontâli nav bûtiskas un var aprobeþoties arviena mçrîjuma veikðanu. Zemçjumietaises izveidojuma ra-jonâ klimatiskie apstâkïi izraisa bûtiskas grunts îpatpretes-tîbas lieluma svârstîbas gada laikâ, augsnes sasaluma, mit-ruma un izþûðanas rezultâtâ, tâpçc izmçrîto vidçjo îpatpre-testîbas (Ωm) vçrtîbu nepiecieðams aprçíinos sareizinât arsezonas koeficientu k, kas dots 7., 8. tabulâ:ρek=ρvidkkur ρek - aprçíina ekvivalentâ îpatpretestîba (atbilst nelab-vçlîgâkajam grunts klimatiskajam stâvoklim);k - sezonas koeficients, kas òemts vçrâ grunts pretestîbas


Klimatiskâs zonas raksturojumi Klimatiskâs zonas

I II III IV

Vidçjâ ilggadçjâ zemâkâ gaisa temperatûra (janvâris), C° -20÷-15 -14÷-10 -10÷0 0÷+5

Vidçjâ daudzgadçjâ augstâkâ gaisa temperatûra (jûlijs), C° 16-18 18-22 22-24 24-26

Gada vidçjais nokriðòu daudzums, cm 40 50 50 30-50

Ûdens sasalðanas ilgums, dienas 190-170 150 100 0

6. tabula. Klimatiskâs zonas

Klimatiskâs Koeficienta k vçrtîba atkarîbâ no elektroda iegremdçðanas dziïuma

zonas 2-3 m 4-5 m

augsnes mitrums vai nokriðòu daudzums pirms mçrîjumu veikðanas

paaugstinâts vidçjs pazeminâts paaugstinâts vidçjs pazeminâts

I 1,85 1,65 1,50 1,45 1,35 1,30

II 1,60 1,45 1,30 1,30 1,25 1,20

III 1,45 1,30 1,20 1,25 1,15 1,10

IV 1,30 1,10 1,00 1,20 1,10 1,00

7. tabula. Sezonas koeficienti, ko lieto vertikâlâ zemçtâja îpatpretestîbas aprçíinâðanai

Klimatiskâs Koeficienta k vçrtîba, ja zemçtâja garums ir

zonas 2-3 m 4-5 m

augsnes mitrums vai nokriðòu daudzums pirms mçrîjumu veikðanas

paaugstinâts vidçjs pazeminâts paaugstinâts vidçjs pazeminâts

I 5,4 3,2 2,3 4,3 2,6 2,0

II 3,8 2,2 1,7 3,2 2,0 1,5

III 3,1 1,7 1,4 2,6 1,5 1,3

IV 2,0 1,3 1,1 1,8 1,2 1,0

8. tabula. Sezonas koeficienti, ko lieto horizontâlâ zemçtâja îpatpretestîbas aprçíinâðanai

palielinâðanâs apstâkïu ietekmes dçï.

Grunts îpatpretestîbas izmaiòas ir atkarîgas no klimatis-kiem apstâkïiem zemçjumietaises rajonâ un grunts slâòusaguluma dziïuma. Sezonas izmaiòu uzskaite sadalîta èet-râs klimatiskajâs zonâs (6. tabula).

Sezonas koeficienti tiek izvçlçti atkarîbâ no klimatiskajiemapstâkïiem pirms mçrîjumu perioda. Vertikâliem (7. tabu-la) un horizontâliem (8. tabula) zemçtâjiem tiek pieòemtidaþâdi koeficienti. Tâ tiek ievçrota klimatisko apstâkïu da-þâdâ ietekme uz grunts virsçjo un dziïo slâni.

Mçìinâjuma elektroda izmantoðanas metode atðíiras armçrîjumu vienkârðîbu, kâ arî prasa minimâlu mçrîðanasaparatûras un aprçíinu izmantoðanu. Tâs pamattrûkums -sareþìîta mçìinâjuma elektrodu iegremdçðana lielâ dziïu-mâ, îpaði cietâs grunts apstâkïos. Taèu metode ir praktiskinepieòemama mçrîjumiem laukumos ar augstu grunts vir-sçjo slâòu îpatpretestîbu (klinðainie, daudzgadîgie sasalu-ðie utt. zemes slâòi). Tâdos apstâkïos var rasties nepiecie-ðamîba iegremdçt zemçtâjus ievçrojamâ dziïumâ un îpat-pretestîbas noteikðanai bûs nepiecieðams pielietot vertikâ-lâs elektriskâs zondçðanas metodi (VEZ).

Vertikâlâs elektriskâs zondçðanas metode Mçrîjumos izmanto 4 elektrodus (1. attçls), iegremdçtusnelielâ dziïumâ 40-50 mm. Nosakot strâvu, kas plûst noavota caur strâvu elektrodiem 1, 4 un spriegumu starp po-tenciâlu elektrodiem 2, 3, var noteikt pretestîbu R=U/I,kas ir vienâda ar grunts îpatpretestîbu apgabalâ, kas robe-þojas ar mçriekârtu. Nosacîti ðo apgabalu pieòem vienâduar pussfçras diametru, kas nosaka attâlumu starp strâvaselektrodiem. Bet tâdâ veidâ izmçrîto îpatpretestîbu attieci-na uz grunts punktu, kas atrodas pussfçras vertikâlâs assdiametra ceturtdaïas dziïumâ.

Attiecîgi, îpatpretestîbas mçrîðanai dziïumâ h ir nepiecie-ðams, lai attâlums starp strâvas elektrodiem sastâdîtu l1-4

= 4 h. Ja potenciâlie elektrodi sadala attâlumu starp strâ-vas elektrodiem uz vienâdâm daïâm l2-3 = 1/3 l1-4, îpatpre-testîbu (Ωm) var aprçíinât pçc formulas ρVEZ=2πRa, kura=l1-2=l2-3=l3-4 - attâlums starp blakus elektrodiem, m; R - izmçrîtâ pretestîba, Ω.

Mainot attâlumu starp strâvas elektrodiem, mçra nosacîtoîpatpretestîbu ρ daþâdâ dziïumâ h daþâdiem grunts slâ-òiem. Ja attâlums starp potenciâliem elektrodiem sastâda

l2-3<l1-4, var pârvietot tikai strâvas elektrodus, atstâjot po-tenciâlos elektrodus nemainîgus.

Ðajâ gadîjumâ îpatpretestîbas lielums tiek aprçíinâts pçcformulas:

Ja aprçíinu gaitâ parâdâs tikai pâris grunts slâòu biezumi,tad aprçíinos pieòem divu slâòu grunts aprçíina shçmu.Tajâ tiek izvçlçts orientçjoðais horizontâlo un vertikâlozemçtâju guldîðanas dziïums, pie kam vertikâlo zemçtâjuelektrodu garumam ir jâbût proporcionâlam grunts slâòuar augstu vadîtspçju saguluma biezumam.

Par pirmo ekvivalento pieòem grunts slâni, kurâ ir izvietotazemçjumietaise, t.i., slânis, kurâ novietoti vertikâlie elektrodi.Visi pârçjie grunts slâòi attiecâs pie otra ekvivalentâ slâòa. Taèu iegûtâs divslâòu struktûras ekvivalentâs îpatpretestî-bas nevar tieði izmantot zemçjumietaises pretestîbas aprç-íinâðanai. Îstenîbâ, zemçjumietaises sastâv no daþâdu vei-du zemçtâjiem, kas ieòem daþâdas vietas attiecîgi zemesdivslâòu aprçíinu struktûras grunts ekvivalentiem slâòiem.

Tabula kâ palîgrîksInþenierim, izstrâdâjot jaunus vai rekonstruçjot esoðos elektro-apgâdes projektus, jâveic dziïâka zemçtâju izpçte un aprçíins,balstoties uz grunts ìeotehnisko izpçti. Daþâdâm gruntîm îpat-nçjâ pretestîba mainâs no 8 Ωm lîdz 4000 Ωm, no tâ atkarîgszemçtâju garums un skaits. Lai atvieglotu aprçíina gaitu, varizmantot grunts îpatpretestîbas tabulu vçrtîbas. Augstu aprçíi-na precizitâti var sasniegt tikai tieðu mçrîjumu rezultâtâ. EA


1. attçls. Vertikâlâs elektriskâs zondçðanas metodesshçma

Igors Ðaranskis

Tradicionâlâ pieeja mûsdienu biroju çkas klimati-zâcijas sistçmu organizâcijai paredz aukstuma ap-gâdes sistçmu, piemçram, uz èilleru un fenkoilubâzes, kâ arî mehâniski iedarbinâmu pieplûdes unizplûdes ventilâciju. Realizçjot ðâdu tehnisko risi-nâjumu, çkâ izvieto jaudîgu saldçðanas staciju,lielas ventilâcijas kameras, liela izmçra gaisa va-dus un gaisa sadalîtâjus katrâ telpâ. Tomçr ðâdaveida shçmas patçrç lielu daudzumu energoresur-su. Ðajâ rakstâ tiks aplûkoti risinâjumi, kas nodro-ðina energoresursu patçriòa samazinâðanos, kâarî samazina ekspluatâcijas izmaksas.

Mûsdienâs arvien lielâka uzmanîba tiek pievçrsta divâm gal-venajâm problçmâm: mikroklimata nodroðinâðanai telpâs unenergoresursu taupîðanai. No ðî skatu punkta raugoties, tra-dicionâlo pieeju biroja çku aklimatizâcijas sistçmâm nevaratzît par optimâlu. Tradicionâlâs sistçmas patçrç daudz ener-ìijas un mûsdienu apstâkïos ðis aspekts arvien bieþâk tiek at-zîts par ïoti nozîmîgu, projektçjot çku inþenierapgâdes sistç-mas. Energoresursu patçriòð ðajâ gadîjumâ nozîmç augstaselektroenerìijas izmaksas vai reizçm pat tâs deficîtu, tajâ pa-ðâ laikâ nodroðinot zemu aukstuma raþoðanas jaudu.

Galu galâ, pareizi projektçjot sistçmu, izdodas panâkt ne-piecieðamos temperatûras un mitruma râdîtâjus, bet elek-troenerìijas patçriòð (ekspluatâcijas izdevumi) var bût ne-attaisnoti augsti, pie tam tie nepârtraukti pieaug, pieaugotelektroenerìijas cenâm. Papildus ekspluatâcijas izdevu-miem tradicionâlajiem projektiem salîdzinoði augstas ir arîaprîkojuma izmaksas. Arî pati pieslçgðanâs pie elektroap-gâdes sistçmas var prasît materiâlus ieguldîjumus. Jâòemarî vçrâ, ka nelietderîgi tiek izmantots çkas laukums unaugstums, kas ir svarîgi investoram.

Òemot vçrâ augstâk minçtos apstâkïus, daudzâs Eiropas val-stîs, îpaði Beïìijâ un Vâcijâ, arvien vairâk izplatâs jauna pie-

44 Ventilâcija un kondicionçðana ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Jauna pieeja kondicionçðanai Vâcijas pieredze

eja, veidojot biroju çku klimatiskâs sistçmas. Principi, kas irjaunâs pieejas pamatâ, ir zinâmi jau samçrâ sen, bet ðobrîdnotiek pâreja no atseviðíu eksperimentâlu objektu celtniecî-bas uz ðâdu sistçmu ievieðanu masveida bûvniecîbâ.

Ðîs pieejas ietvaros var izdalît divus çku klimatizâcijassistçmu tâlâkâs attîstîbas virzienus. Pirmais virziens -tradicionâlo èilleru aizstâðana ar sistçmâm, kas ïauj at-dzesçt paðu çku, t.i., pçc bûtîbas akumulç aukstumuçkas konstrukcijâ, ðajâ gadîjumâ siltumietilpîgâ betonapârklâjumâ iestrâdâ dzesçðanas serpentîncaurules unçka naktî dzesçjas. Pie tam elektroenerìija, kas nepiecie-ðama dzesçðanai, arî tiek patçrçta naktî, kad pçc tâs navtik liels pieprasîjums. Daudziem reìioniem nav raksturîgsvis elektroenerìijas trûkums kâ tâds, bet tieði tâ nepietie-kamîba maksimumslodzes stundâs. Nakts dzesçðanaïauj pârvietot elektroenerìijas patçriòu uz nakts stun-dâm, lîdz ar to panâkot tâs vienmçrîgâku patçriòu dien-nakts laikâ. Çkas îpaðniekam ðâda pieeja ir samçrâ eko-nomiski izdevîga, jo çkas dzesçðanai nepiecieðamo ener-ìiju patçrç naktî un atbilstoði to arî apmaksâ pçc îpaðanakts tarifa, kas ir daudz zemâks.

Lielâs siltumietilpîgâs betona konstrukciju masas, kurasdzesç naktî, efektîvi asimilç siltuma zudumus dienas laikâ.Dzesçðanas iekârtas sâk darboties jau otrajâ dienas daïâ,kad elektroenerìijas patçriòa maksimumstunda, kas saistî-ta ar dzesçðanas slodzes maksimumu, jau ir garâm. Dzesç-ðanas iekârtu ieslçgðanâs kavçjums Rietumeiropas valstuklimatiskajos apstâkïos var sastâdît 5-6 stundas. Rezultâ-tâ, izmantojot çkas dzesçðanu nakts laikâ, aukstuma apgâ-des sistçmas darbîbas jaudu izdodas samazinât divreiz aratbilstoðu lîdzekïu ietaupîjumu uz pieslçgumu, sâkotnçjoiekârtu iegâdes kapitâlieguldîjumu samazinâjuma, eksplu-atâcijas izdevumu samazinâjuma rçíina.

Papildus energoekonomijas iespçjas dod dabiski dzesçtaûdens (ûdens, kura dzesçðanâ nav izmantota çkas auk-stuma apgâdes sistçma) izmantoðana aukstuma apgâdç.Kâ dabisku aukstuma apgâdes avotu var izmantotgruntsûdeòus, ìeotermâlâs sistçmas, ko atdzesçjis ârç-jais gaiss nakts laikâ.

Mûsu klimatiskajos apstâkïos ðâdas sistçmas var izmantotne tikai dzesçðanai, bet arî çkas apkurei.

Raþotâji piedâvâ gatavas sistçmas, tajâ skaitâ arî patentç-tus tehniskos risinâjumus. Ðâdas sistçmas jau salîdzinoðilielâ skaitâ realizçtas Vâcijas objektos.

Ðobrîd lielâkâ paneïizstarojoðâs dzesçðanas sistçma darbo-jas Bangkokas lidostâ. Liels grîdas laukums (150 000 m2)izveidots no ðûta polietilçna monolîtâm caurulçm (PE- Xa),pa kurâm tiek laists atdzesçts ûdens. Ðîs sistçmas pielieto-jums savienojumâ ar saules aizsardzîbas iekârtâm un pie-plûdes ventilâciju ïauj nodroðinât darba zonâ temperatûru20°C, pie tam çkas augðdaïâ ðî temperatûra sasniedz 40°C.

Sistçmas pamatkomponents ir siets, uz kura uzmontçtaserpentîncaurule. Serpentîncaurule turas pie sieta ar speci-âlâm skavâm. Ðo konstrukciju izgatavo rûpnîcâ, pie tam tâsizgatavoðana neprasa kvalificçtu darbaspçku. Sietu ar tamuzmontçto serpentîncauruli nogâdâ bûvlaukumâ, kur to uz-liek uz speciâli sagatavotas pamatnes, vai arî piekar pie ar-matûras augðçjâ slâòa. Pçc tam pamatni aplej ar betonu.Ar speciâlu iekârtu palîdzîbu izvelk caurules galu, kuru sa-presç. Sapresçto galu izvada no pârklâjuma zem zemâkesoðâ stâva griestiem caur speciâlâm ieliekamajâm iekâr-tâm, tâlâk ar parasta trejgabala palîdzîbu piestiprina piemaìistrâles. Izmanto parastas balansçðanas metodes.

No ekonomiskâ viedokïa sistçma ir ïoti lçta. Paðu darbietil-pîgâko operâciju - dzesçjoðâs serpentîncaurules montçðanuuz sieta - veic nekvalificçts darbaspçks, tâdçï arî ðeit iz-maksas nav augstas. Materiâli - caurule, siets, serpentîn-caurule - arî ir ïoti lçti. Darbu izmaksas, lejot betonu un pie-vienojot sistçmu pie maìistrâles, ir lîdzvçrtîgas tradicionâ-

lajâm sistçmâm. Tâdçjâdi sâkotnçjie kapitâlieguldîjumi irdaudz mazâki nekâ, realizçjot tradicionâlo sistçmu.

Tomçr ðâdu sistçmu ekspluatâcijai ir savas îpatnîbas. Pa-matproblçma, kura ir obligâti jâatrisina - nedrîkst kustinâtkonstrukcijâ ievietoto serpentîncauruli, veidojot atveres(jebkurâ çkâ neizbçgami tiks veidotas atveres kâdu kons-trukciju montâþai, gaismas iekârtâm utt. ). Problçma risi-nâma sekojoði: visus darbuzòçmçjus, kas veic darbu pieobjekta, informç par to, ka, veidojot atveres, jâlieto tikaistingri noteikta garuma urbji. Izmantojot neatbilstoðus ur-bjus, attiecîgâ organizâcija uzòemas atbildîbu par cauruïu

45Ventilâcija un kondicionçðanaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

1. attçls. Pati lielâkâ grîdas dzesçðanas sistçma Bang-kokas lidostâ

nomaiòu. Jâòem vçrâ, ka ðie ierobeþojumi darbojas visuçkas pastâvçðanas laiku. Pçc vairâku desmitu objektu re-âlas ekspluatâcijas piemçra Vâcijâ novçroti tikai divi gadî-jumi, kad veikti ðâdi bojâjumi. Var izdarît secinâjumus, ka,ja problçmu kontrolç, tad serpentîncauruïu bojâjuma iespç-jamîba ir neliela.

Dzesçðanas serpentîncaurules var iestrâdât jebkurâs noro-beþojoðajâs konstrukcijâs, tâdâs kâ griesti, grîdas vai sie-nas. Tomçr pastâv arî zinâmi ierobeþojumi. Tâ, piemçram,griestu dzesçðanas sistçmas nevar pielietot savienojumâ arpiekaramajiem griestiem - ðâdâ gadîjumâ sistçma vienkâr-ði nedarbosies. Sienu dzesçjamâs virsmas nedrîkst norobe-þot ar mçbelçm.

Tipiskâ biroja çkâ siltuma atdeve telpâ (sadzîves un teh-noloìiskâ siltuma padeve), neskaitot saules radiâciju, sa-stâda apmçram 70 W/m2. Reâli ekspluatçjamos objektosVâcijâ ðâdi dzesçðanas paneïu râdîtâji tiek sasniegti, betsiltuma padeves asimilâcija no saules radiâcijas tiek sa-sniegta ar citiem lîdzekïiem, no kuriem viens tiks apska-tîts tâlâk rakstâ.

Raþotâji piedâvâ speciâlas programmas, lai aprçíinâtunepiecieðamo jaudu un iekârtu parametrus, bet atsevið-íiem momentiem projektçjot ir jâpievçrð îpaða uzmanî-ba. Piemçram, ir dzesçjamo griestu virsma ar noteiktâattâlumâ iestrâdâtu dzesçðanas serpentîncauruli, koraksturo noteikta aukstuma raþoðanas jauda. Logu iz-vietojuma vietâs nepiecieðams uzstâdît atseviðíu mo-duli, kurâ dzesçðanas serpentîncaurule izvietojas armazâkiem (bet daudz bieþâkiem) attâlumiem, ar ko tiekiegûta lielâka aukstuma raþoðana, lai novçrstu saulesradiâciju. Tâpat ðâdâs vietâs var izvietot papildus ser-pentîncauruli otrâ slânî.

Ðâdu dzesçðanas veidu izmanto Vâcijâ gan çkâs, kasaprîkotas ar mehâniskâs ventilâcijas sistçmâm, gan arîçkâs, kurâs izmanto dabisko vçdinâðanu. Nâkoðais solisdzesçðanas iekârtu attîstîbâ ir saistîts ar jaunas mijie-darbîbas iespçjâm starp dzesçðanas iekârtâm un çkasventilâciju. Projektçjot biroju çku, nepiecieðamâ platîbauz vienu cilvçku parasti tiek rçíinâta 6-10 m2/cilv. Iz-ejot no ðî lieluma, nosaka cilvçku skaitu, pçc tam, izejotno tâ, nosaka telpâ nepiecieðamo gaisa daudzumu. To-mçr ïoti bieþi faktiskais cilvçku skaits neatbilst aprçíi-nâtajam. Ir iespçjami un praksç bieþi sastopami gadîju-mi, kad lielu platîbu aizòem viens cilvçks (kâds no va-doðajiem menedþeriem). Ðâdas situâcijas nav iespçjams


2. attçls. Regulçðanasbloks

3. attçls. Filtrâcijas sek-cija. Filtrs noòemts

4. attçls. Horizontâlâsspraugveida gaisa pieva-des atveres pa visu fasâ-des perimetru ik pa di-viem stâviem

6. attçls. Fasâdes venti-lçjamais starpslânis

8. attçls. Iekârtu izvieto-ðana zem logiem

5. attçls. Piekaramaisgaismeklis un kârba, ku-râ ievieto komunikâcijas

9. attçls. Gaisa vadu iz-vadi caur starpsienâmobligâti tiek aprîkoti artrokðòu izolâciju

7. attçls. Telpas griestiar apdari. Pie griestiempiekârts gaismeklis, aizkura noslçpts ugunsdzç-sîbas sprinklers. Nekâ-das citas sistçmas ðeitnav nepiecieðamas

prognozçt projektçðanas stadijâ. Rezultâtâ ir iespçjamasituâcija, ka telpâ pievada lieku gaisa daudzumu. Aprî-kojums jau ir uzstâdîts, un ðajâ gadîjumâ ir nepiecieða-mi speciâli pârkârtojumi.

Ðie novçrojumi noveduði pie tâ, ka arvien plaðâku pielie-tojumu gûst decentralizçtâs klimatizâcijas sistçmas. Ïotibieþi ðâdu decentralizâciju veic pa çkas stâviem. Ðajâ ga-dîjumâ, ja çkas vienâ stâvâ atrodas, piemçram, desmitcilvçki, bet citâ - apmçram simts, tad arî inþeniersistç-mâm ðâdos stâvos ir jâbût atðíirîgâm, òemot vçrâ faktis-ko telpas noslogotîbu. Nav jçgas izmantot visos stâvosjaudîgâku un daudz dârgâku aprîkojumu. Decentralizâci-jas koncepcijas attîstîbas gaitâ parâdîjâs klimatizâcijassistçmas, kurâs vispâr netiek izmantota pieplûdes gaisacentrâlâ padeve. Tika izveidotas iekârtas, kuras pildaârçjâ gaisa norobeþoðanas funkciju, tâ uzsildi vai dzesç-ðanu un padevi tieði apkalpojamajâ telpâ. Ðîs iekârtaskomplektâ ar dzesçðanas virsmu sistçmâm parâdîjuðasïoti labus rezultâtus, neizmantojot tradicionâlâs çkasdzesçðanas sistçmas. Decentralizçtâs pieplûdes izmanto-jums savienojumâ ar ârçjâ pieplûdes gaisa dzesçðanu vaisildîðanu ir otrs attîstîbas virziens, kas vçrsts uz energo-resursu taupîbu un kopçjo izmaksu samazinâðanu.

Apskatîsim kâ piemçru ðâda risinâjuma realizâcijudaudzstâvu biroju çkâ Minhenç, Vâcijâ. Tâ ir çka, kasviscaur ir iestiklota. Çkas fasâde veidota no diviem slâ-òiem ar atstarpi gaisam starp ârçjo un iekðçjo slâni. Ârç-jâ slânî ik pçc diviem stâviem pa perimetru izveidotasspraugas, caur kurâm telpâ starp ârçjo un iekðçjo slâniienâk âra gaiss. Ðî ventilçjamâ gaisa atstarpe, pirmkârt,aizsargâ çku gan no pârkarðanas gada siltajâ periodâ,gan no lieka siltuma zuduma aukstajâ periodâ. Otrkârt,no ventilçjamâ starpslâòa var òemt âra gaisu un to iz-mantot kâ pieplûdes gaisu çkas ventilâcijai.

Katras telpas grîdâ pa visu gaismas caurlaidîgo ârçjo no-robeþojoðo konstrukciju perimetru uzstâda iekârtas, kaspilda âra gaisa norobeþoðanas funkcijas no ventilçjamâgaisa starpslâòa, to attîra, apsilda vai atdzesç un padodtelpâ. Pie tam pieplûdes gaiss tiek padots tieðâ strûklâuz stiklojuma iekðçjo virsmu, ko var uzskatît par savaveida aizsardzîbu pret kondensâta veidoðanos uz ðîsvirsmas aukstajâ gada periodâ. Iekârtas sastâvâ ietilpstventilators, filtri, skaòas klusinâtâjs, siltummaiòi un re-gulçðanas bloks. Pieslçgðanâs pie çkas siltuma un auk-stuma apgâdes sistçmâm notiek pçc èetrcauruïu shç-mas. Karstâ un atdzesçtâ ûdens maìistrâles paslçpj

47Ventilâcija un kondicionçðanaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

13. attçls. Iebûvçtâsdzesçðanas serpentîn-caurules pieslçgðana pieaukstumapgâdes sistç-mas zem griestiem caurbalansçjoðiem vârstiem

10. attçls. Komunikâcijuizvietojums un iekârtupieslçgums. Komunikâci-jas pçc tam pârklâj ar vil-tus grîdu. Iekârtas uz lai-ku nosegtas ar plâksnçm

12. attçls. Iekârtu izvie-tojums zem logiem. Ie-kârta nosegta ar plâksni.Redzamas fasâdes venti-lâcijas atveres

14. attçls. Elastîgs pievadsun sprinklera galviòas stip-rinâjums. Elastîgais pie-vads ïauj pareizi uzstâdîtsprinklera galviòu, arî ne-daudz mainoties piekara-mo griestu augstumam

11. attçls. Sprinkleri uzelastîgiem pievadiemun sûcejventilâcijasgaisa òçmçjs (gaisa òç-mçju iekârtas vçl navuzstâdîtas)

zem viltus grîdas, ar siltumizolâciju. Tajâ paðâ vietâ zemviltus grîdas liek arî citas komunikâcijas: elektroapgâdi,telefona sakarus utt.

Âra gaiss, ko saòem no ventilçjamâ gaisa starpslâòa, pçcattîrîðanas vasarâ var iziet dzesçðanas stadiju vai apsildesstadiju ziemâ, un pçc tam to pievada telpai. Ðajâ gadîjumâvar atteikties no centralizçtâs pieplûdes ventilâcijas. Vienano ðî risinâjuma pozitîvajâm pusçm ir çkas kopçjâ augstu-ma samazinâðanâs.

Apskatâmâ çka Minhenç sâkotnçji bija ierobeþota augstu-mâ, vadoties pçc arhitektoniskajiem apsvçrumiem, ðo lç-mumu bija pieòçmuðas iestâdes, kas izsniedz bûvatïau-jas. Izvçloties shçmu ar decentralizçto pieplûdi tieði pieapkalpojamajâm telpâm, pasûtîtâjam, òemot vçrâ çkasaugstuma samazinâðanos, izdevâs uzbûvçt vçl divus pa-pildu stâvus, kas iekïâvâs çkai uzstâdîtajâs prasîbâs. Stâ-va samazinâðana bija iespçjama, pateicoties iespçjai at-teikties no piekaramajiem griestiem, aiz kuriem, pielieto-jot centralizçto pieplûdi, jâatrodas pieplûdes gaisa va-diem un uz kuriem jâatrodas anemostatiem. Ðajâ gadîju-mâ atlika tikai sûcçjgaisa vadi un ugunsdzçsîbas sprin-klersistçma, bet to izvietoðanai ir nepiecieðams daudzmazâk vietas. Bez tam pamatâ sûcçjgaisa vadus izvietojaaiz piekaramajiem griestiem koridoros, kur samazinâtamgriestu augstumam nav îpaðas nozîmes.

Telpas griestos ievietotas dzesçðanas serpentîncaurulespçc shçmas, kas ir analoìiska augstâk aplûkotajai. Dze-sçðanas serpentîncauruli izvada zem griestiem caur spe-ciâli izveidotu elementu un caur balansçðana vârstu arfitinga palîdzîbu to piestiprina pie çkas aukstuma apgâ-des sistçmas. Katru atseviðío moduli var sakârtot unnobalansçt atseviðíi.

Kâ jau tika atzîmçts, ðîs sistçmas ïauj asimilçt siltumazudumus, kas saistîti ar sadzîves un tehnoloìisko siltu-ma pieplûdi tipiskâ biroja telpâ, vienâdus apmçram ar70 W/m2, neskaitot siltuma pieplûdi no saules radiâci-jas. Ðâdâ reþîmâ, kad dzesçðana notiek tikai ar griestupaneïiem, sistçma strâdâ vasarâ apmâkuðâs dienâs, t.i.,brîþos, kad nav siltuma padeves no saules radiâcijas vaitâ ir niecîga. Iekârtas pievada telpai âra gaisu bez tâ pa-pildus dzesçðanas. Bez tam pçc darbinieku vçlçðanâs iriespçjams atvçrt loga iekðçjâs vçrtnes, tâdçjâdi nodroði-not telpas dabisku vçdinâðanu. Mehâniskâ pievade ðajâgadîjumâ automâtiski atslçdzas (katrai vçrtnei ir uzstâ-dîts speciâls devçjs).

Ja siltuma padeve no sau-les radiâcijas sasniegs tâ-das vçrtîbas, ka gaisa tem-peratûra telpâ pârsniegsnoteiktâs robeþas, ieslçg-sies iekârtas dzesçðanaskontûrs. Atdzesçtais gaissar strûklu nonâk uz gais-mas caurlaidîgâs norobeþo-joðâs konstrukcijas iekðçjovirsmu, tâdçjâdi asimilçjotsiltuma padevi no saulesradiâcijas.

Jâatzîmç, ka nepiecieðamî-bas gadîjumâ papildus uz-sildîtajam vai atdzesçtajamgaisam sistçma pieïauj gai-sa apsildi vai dzesçðanutelpâ ar atseviðía recirkulâ-cijas ventilatora palîdzîbu.Papildus recirkulâcijas ven-tilators izceïas ar zemutrokðòa lîmeni, jo ir aprî-kots ar liela izmçra darbariteni. Recirkulâcijas venti-lators regulçjas neatkarîgino pieplûdes ventilatora.

Ârçjâ gaisa patçriòð caur vienu iekârtu sastâda no 60-120 m3/h, recirkulçjoðâ gaisa patçriòð no 80-140 m3/h.Pie mazâka gaisa patçriòa samazinâs arî ventilatoru radî-tais troksnis.

Mikroklimata individuâlâs regulçðanas parametri katrâ tel-pâ ïauj samazinât visas gaisa kondicionçðanas sistçmasdarba laiku, kas, protams, samazina arî enerìijas patçriòuun ekspluatâcijas izmaksas.

Atteikðanâs no pieplûdes gaisa dzesçðanas vai sildîðanasgaisa sagataves sistçmâs ïauj atbrîvot papildu laukumu. Pçcbûtîbas, çkâ paliek tikai siltuma punkts, aukstuma stacijaun sûcçjventilâcija. Pieplûdes iekârtas, centrâlie kondici-onieri un apkures sistçmas funkcijas pilda augstâk aplûko-tâs iekârtas savienojumâ ar griestu dzesçðanas sistçmâm.

Jâdomâ, ka ðis aspekts - çkas lietderîgâ apjoma un lau-kuma palielinâðanâs - liksies visai interesants investoriemne tikai Vâcijâ. EA


16. attçls. Iekârtas stip-rinâjums. Iekârta uz lai-ku nosegta ar plâksni

15. attçls. Saules aizsar-dzîbas iekârtas starp ârç-jiem un iekðçjiem slâ-òiem

***Sarunâjas divi bezpajumtnieki:- Vai dzirdçji, ka valstî ir krîze?- Ko tas nozîmç?- Vai tev ir pazîstami oligarhi?- Nç.- Tagad bûs!

***Viesnîcâ.- Kâpçc manâ rçíinâ ir maksa par televizoru?! Mums nu-murâ nemaz tâda nebija!- Tieði tâpçc, cienîtais! Mçs vçlamies to iegâdâties un tâpçcvâcam naudu!

***Satikuðies divi paziòas:- Klausies, kad tu man atdosi parâdu?!- Nekad nedomâju, ka tu esi tik ziòkârîgs!

***Pçc daudziem gadiem pasniedzçjs satiek savu bijuðo stu-dentu un jautâ:- Vai tev pietiek ar universitâtç iegûtajâm zinâðanâm?- Zinâðanu pietiek, bet naudas gan nepietiek.

***- Hallo, vai dolâri ir?- Ir!- Kâds kurss?- 38 santîmi par dolâru.- Kâda banka?- Nekâda. Te ir tipogrâfija!

***Degvielas uzpildes stacijâ.- Man jûs jâbrîdina, ka, sâkot ar ðodienu, benzîna cena ircçlusies!- Tas nekas! Man, lûdzu, 50 litrus vakardienas benzîna!

***Viens uzòçmçjs stâsta otram:- Man ir ideâla sekretâre! Es viòai pilnîbâ uzticos. Pirmkârt,viòa pati nemaz nesaprot, ko raksta. Otrkârt, tûlît pçc tamviòa jau ir aizmirsusi, ko uzrakstîjusi.

***- Zini es ðodien uzstâdîju ultimâtu savam ðefam!- Ko tu pateici?- Vai nu jûs man paaugstinâsiet algu, vai arî aizeju no dar-ba!- Un kâ tas beidzâs?- Mçs nonâcâm pie kompromisa. Viòð man nepacels algu,un es no darba neaizeju.

***Viens vîrietis jautâ otram:- Kâ jûsu uzòçmumâ noritçja reorganizâcija?- Slikti.- Algu vismaz atstâja?- Algu atstâja, mani - nç.

***Banka. Kredîtu nodaïa.- Ja jums ir nauda, lai maksâtu tâdus kredîtprocentus, var-bût kredîts jums nemaz nav vajadzîgs?!

***- Ko tu darbâ îsti dari?- Es daru tikai to, kas mani interesç.- Un ko tu darîsi, ja tevi atlaidîs?- Turpinâðu neko nedarît.

***Meitene - puisim:- Atnâc vakarâ pie manis, pârinstalçsi man Windows!- Bet man nav disku ar programmâm.- Tad ieej pa ceïam aptiekâ un nopçrc, tâ noteikti vçl bûsvaïâ.

50 Visnopietnâkâ enerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 01/2009

Aizvakardienas joki

ZVIEDRUZVIEDRU SANTEHNIKASANTEHNIKA

wwwwww.ifo.lv.ifo.lv

Ifö Sign izlietnes un WC podiIfö Sense vannas istabas mēbeles

Eva Antenas ielā 3, Rīgā, tālr. 67805366

Komforts Krasta ielā 44, Rīga, tālr. 67241263 Jaunmoku ielā 26, Rīgā, tālr. 67893875

Ifö produkcijas izplatītāji:

Māja Maskavas ielā 328, Rīgā, tālr. 67260011 Piedrujas ielā 5a, Rīgā, tālr. 67210024

Onninen Ganību dambī 7A, Rīgā, tālr. 67382233 Plieņciema ielā 11, Mārupē, tālr. 67408990

Sanistal Tīraines ielā 9, Rīgā, tālr. 67018600

Ifö produkciju var iegādāties arī citos Latvijas veikalos.

Jauna dzīve vannas istabā

Knuda Holšera dizains

Documents

EA 2009/01