EA 2009/03

5SatursENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

03/2009Jaunais un aktuâlais

Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Numura intervija

Siltumapgâde Daugavpilî - paveiktais un vçl iecerçtais . . . . .14

Enerìçtikas politika

Ir labâkais laiks, lai domâtu par enerìçtikas politikas

izmaiòâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18

Noteikumi par daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas

uzlaboðanas pasâkumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .20

Sâkas projektu iesniegumu pieòemðana trîs aktivitâtçs . . . . .22

Energoefektivitâte

Dzîvojamâ fonda energoefektivitâtes paaugstinâðana -

lîdzeklis krîzes pârvarçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24

Dalîtâs enerìijas raþoðanas potenciâls Vâcijas

dzîvojamâ sektorâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .26

Siltumenerìçtika

Apkures sistçmas elementu izvçle . . . . . . . . . . . . . . . . . .32

Tehnoloìijas

Ungârija ierobeþo NOx izmeðus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .34

Ventilâcija un kondicionçðana

Automatizâcijas un dispeèerizâcijas sistçmu nodoðana

ekspluatacijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .38

Vai vajadzîgas intelektuâlâs çkas krîzes laikâ? . . . . . . . . . .46

Visnopietnâkâ enerìçtika

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50

Enerìçtika un Automatizâcija

Profesionâls þurnâls

par enerìçtiku un

automatizâcijas risinâjumiem

Iznâk 10 reizes gadâ

MIL reì. nr. 000702573

Izdevçjs

SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Ausekïa ielâ 3 - 111

Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 67324667

Fakss 67324668

E-pasts: [email protected]

http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Andrejs Vasiïjevs

Mob. t. 29483500

Reklâma

Ivars Nececkis

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt, sazinoties ar

redakciju.

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

izmantotas fotogrâfijas no izdevç-

ja, rakstu autoru un firmu arhî-

viem. Autorrakstos par vizuâlâ

materiâla autortiesîbâm ir atbil-

dîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

obligâta.

Par rakstos pausto faktu un datu

pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija:

www.baltenergy.com 38. lpp.

14. lpp.

32. lpp.

18. lpp.

20. lpp.

26. lpp.

ENERÌÇTIKAS POLITIKA

V. Dombrovskis ar Lietuvas premjerministrupârrunâ ekonomiskâs sadarbîbas un enerìç-tikas jautâjumus8. aprîlî Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiâlâ vi-zîtç viesojâs Lietuvas Republikâ, kur notika tikðanâs ar Lie-tuvas premjerministru Andru Kubiïu. Galvenie sarunu te-mati bija divpusçjâs sadarbîbas attîstîba, ekonomiskâ un fi-nanðu situâcija, kâ arî enerìçtikas jautâjumi.

Latvijas un Lietuvas valdîbu vadîtâji atzina, ka abu valstudivpusçjo attiecîbu attîstîba ir bijusi intensîva un sekmîga,ko apliecina fakts, ka Lietuva ir Latvijas galvenais tirdzniecî-bas partneris. Tika pârrunâta arî Latvijas un Lietuvas pârro-beþu sadarbîba. V. Dombrovskis pauda viedokli, ka pârrobe-þu sadarbîba ar Lietuvu ir viena no Latvijas valdîbas priori-tâtçm, ko paredz Nacionâlas attîstîbas plâns. „Latvija ir ie-interesçta straujâk attîstît Latvijas un Lietuvas pârrobeþu sa-darbîbu, lai pilnîgâk izmantotu Eiropas Savienîbas struktûr-fondu lîdzekïus kopîgos projektos,” teica V. Dombrovskis.

Divpusçjo attiecîbu kontekstâ tika pârrunâts arî jautâjumssaistîbâ ar Lietuvas puses baþâm par Latvijas aviokompâ-nijas airBaltic atseviðíu tieðo reisu slçgðanu no Viïòas, parko informç Lietuvas prese. V. Dombrovskis atbildçja, ka irsazinâjies ar airBaltic vadîbu, kura apliecinâja, ka izplatî-tais paziòojums neatspoguïo airBaltic oficiâlo viedokli. Li-dojumu skaits ir samazinâjies saistîbâ ar pasaþieru plûs-mas samazinâðanos, tomçr airBaltic saglabâ klâtbûtni Lie-tuvas tirgû.

Pârrunâjot ðâ brîþa ekonomisko un finanðu situâciju Latvijâun Lietuvâ, kâ arî globâlâ mçrogâ, puses atzina, ka valdîbuplânotie pasâkumi ekonomikas stimulçðanai vai izmaiòasnodokïu politikâ ietekmç arî citas valstis, lîdz ar to ir jâvei-cina sadarbîba un apmainîðanâs ar informâciju. V. Dom-brovskis izteicâs: „Ðobrîd ir svarîgi savstarpçji apmainîties arinformâciju par ekonomisko situâciju Baltijas valstîs, laiviens otram varam palîdzçt risinât aktuâlos jautâjumus.”

V. Dombrovskis un A. Kubiïus pârrunâja Londonâ notiku-ðâ G-20 valstu samita rezultâtus. V. Dombrovskis paudaviedokli: „Latvija pozitîvi novçrtç samita rezultâtus, jo G-20 valstu lîderu vienoðanâs par pasaules ekonomikas sti-mulçðanas paketi 5 triljonu dolâru apmçrâ dod pozitîvusignâlu globâlajiem tirgiem un liecina par stingru apòem-ðanos atjaunot ekonomisko izaugsmi un finanðu tirgusfunkcionçðanu.”

V. Dombrovskis un A. Kubiïus bija vienisprâtis, ka koordi-nçta rîcîba globâlâ mçrogâ ir nepiecieðama, lai pârvarçtu fi-nanðu un ekonomisko krîzi. „Jo âtrâk izaugsme atjaunosiesglobâlajos tirgos, jo âtrâk Latvija sajutîs ekonomikas atjau-noðanos,” teica Latvijas premjerministrs. V. Dombrovskisizteicâs, ka Latvija pozitîvi vçrtç apòemðanos atteikties notirdzniecîbas ierobeþojumiem globâlâ mçrogâ, jo protekci-onisms ðajâ situâcijâ var tikai saasinât un padziïinât krîzi.Latvijas puse uzskata, ka ir svarîgi panâkt globâlâs tirdznie-cîbas liberalizâciju.

V. Dombrovskis un A. Kubiïus sarunâs pieskârâs klimata iz-maiòu ierobeþoðanas jautâjumam. Latvijas puse atzinîginovçrtçja apòemðanos pâriet uz videi draudzîgu un ilgtspç-jîgu globâlo ekonomiku. V. Dombrovskis pauda nostâju, kair svarîgi panâkt vienoðanos par vides un klimata izmaiòuierobeþoðanu ðim tematam paredzçtajâ ANO konferencçKopenhâgenâ ðâ gada beigâs.

Bûtisks temats V. Dombrovska un A. Kubiïus tikðanâs lai-kâ bija Baltijas enerìçtikas tirgus izveide un integrâcija Ei-ropas enerìçtikas tirgos. Abi premjerministri bija vienisprâ-tis, ka ir svarîgi vienoties par enerìçtikas tirgus atvçrðanu.V. Dombrovskis uzsvçra: „Ir nepiecieðams panâkt lîdzvçrtî-gu gan Lietuvas, gan Igaunijas enerìçtikas tirgus atvçrðanu,kâ tas jau ðobrîd ir veikts Latvijâ.” V. Dombrovskis un A.Kubiïus bija vienisprâtis, ka trîs Baltijas valstu premjermi-nistru tikðanâs laikâ ðâ gada 26.-27. aprîlî Viïòâ ðo viedok-li nepiecieðams nofiksçt kopîgâ komunikç.

Vienota Baltijas enerìçtikas tirgus izveide ir priekðnosacî-jums starpsavienojuma izveidei ar Skandinâvijas enerìçti-kas tirgu. V. Dombrovskis un A. Kubiïus bija lîdzîgâs domâsattiecîbâ uz jautâjumu par starpsavienojumu ar Zviedriju -ðo projektu ir jâattîsta kâ trîspusçju, lîdzvçrtîgu projektustarp Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas kompânijâm.

V. Dombrovskis izteica aicinâjumu vienoties par konkrçtâstarpsavienojuma starp Zviedriju un Baltiju izveides princi-piem un par projekta tâlâku attîstîbu aicinât kompânijasslçgt lîgumu projekta uzsâkðanai. „Ðobrîd ir jâvienojas parprincipiem, kâ ðis starpsavienojuma kabelis funkcionçs, laivisas trîs puses - Latvija, Lietuva un Zviedrija bûtu vienlî-dzîgi partneri. Latvijas puse iestâjas pret ðî jautâjuma poli-tizçðanu, un svarîgi ir rakstiski vienoties par ðiem princi-piem Baltijas valstu valdîbas vadîtâju lîmenî. Ðim projek-tam ir jâbût komerciâli dzîvotspçjîgam, tâpçc bûtiski ir pa-nâkt vienoðanos par enerìçtikas tirgus atvçrðanu” teica V.Dombrovskis.

6 Nozaru jaunumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ministru prezidents V. Dombrovskis aicinâja virzîties uzpriekðu arî ar citiem projektiem, tai skaitâ, turpinot darbupie plânotâ starpsavienojuma izveides starp Lietuvu un Po-liju. V. Dombrovskis Lietuvas premjerministram A. Kubiïumpauda baþas par lçno Visaginas atomelektrostacijas projek-ta virzîbu. V. Dombrovskis aicinâja Lietuvas pusi turpmâkoðî projekta virzîbu balstît uz 2006. gada februârî parakstî-to Traíu vienoðanos un saistoðajiem lîgumiem. Ðie jautâju-mi bûs vieni no svarîgâkajiem tematiem aprîlî Viïòâ pare-dzçtajâ trîs Baltijas valstu premjerministru sanâksmç.

Eiropas Savienîba ir pieðíîrusi 175 miljonus eiro Baltijasun Zviedrijas starpsavienojuma izveidei, Baltijas elektrotîk-lu stiprinâðanai un vienota elektroenerìijas tîkla izveidei.Latvijas puse ir ieinteresçta aktîvi izmantot pieðíirtos lî-dzekïus infrastruktûras nostiprinâðanai.

Tikðanâs laikâ V. Dombrovskis un A. Kubiïus pieskârâs arîEiropas Savienîbas un starptautiskajâm aktualitâtçm. Tikapârrunâta gaidâmâ Zviedrijas prezidentûra Eiropas Savienî-bâ, kas sâksies ðâ gada 1. jûlijâ. Ðajâ saistîbâ Lietuvas unLatvijas valdîbu vadîtâji apmainîjâs ar viedokïiem par Bal-tijas Jûras stratçìijas un Austrumu partnerîbas attîstîbu unatzina, ka abu valstu interesçs ir, lai ES kopçjâ politika ða-jâ reìionâ bûtu aktîva un tiktu veicinâta reìionâlâ sadarbî-ba un attîstîba. Ðâ gada maijâ ir paredzçts inaugurâcijassamits, kurâ piedalîsies 27 ES dalîbvalstis un 6 Austrumupartnerîbas kaimiòvalstis.

Sarunâs amatpersonas apmainîjâs ar viedokïiem par Lisa-bonas lîguma turpmâko virzîbu, gaidâmajâm Eiroparlamen-ta vçlçðanâm, jaunâs ES Komisijas nominçðanu un NATOìenerâlsekretâra vçlçðanu rezultâtiem.

Lietuvas vizîtes ietvaros Ministru prezidents Valdis Dom-brovskis tikâs ar Lietuvas prezidentu Valdi Adamku un Lie-tuvas Seima pirmo vicespîkeri Irçnu Degutieni. Vizîtes no-slçgumâ V. Dombrovskis apmeklçja Latvijas vçstniecîbu,kurâ notika tikðanâs ar Latvijas Tirdzniecîbas un rûpniecî-bas kameras pârstâvjiem.

ELEKTROENERÌÇTIKA

Sadales tîkls draud neapstiprinât jaunus pie-slçgumusAS Latvenergo pilnîbâ piederoðais AS Sadales tîkls (ST),pasliktinoties finanðu situâcijai, draud neapstiprinât jaunuspieslçgumu lîgumus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no laikraksta rîcîbâ nonâkuða ST valdes priekðsç-dçtâja Ivara Liuzinika izdota rîkojuma, kas elektroniski vi-zçts daþas stundas pçc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumuregulçðanas komisija (SPRK) 25. martâ nâca klajâ ar savulçmumu - ekonomiska pamatojuma trûkuma dçï nepaceltelektroenerìijas sadales un pârvades tarifus.

ST rîkojumâ norâdîts, ka pçc tâ stâðanâs spçkâ tiek pâr-traukta jaunu pieslçguma lîgumu apstiprinâðana un slçgða-na ar elektroenerìijas lietotâjiem. Tiek pârtraukta arî lîgu-mu slçgðana ar elektroietaiðu bûvkomersantiem par elek-troietaiðu uzturçðanu, bûvprojektçðanu, rekonstrukciju unrenovâciju.

ST pârkâpj savas licences noteikumus, kuros teikts: “Licen-ces saòçmçjam jânodroðina Latvijas Republikas teritorijânepârtraukta sabiedriskâ pakalpojuma sniegðana, attiecîga-jâ regulçjamajâ nozarç noteikto sabiedrisko pakalpojumudroðîbas prasîbu ievçroðana, kâ arî tehniskajiem noteiku-miem, standartiem un lîgumu nosacîjumiem atbilstoða sa-biedriskâ pakalpojuma kvalitâte.”

Gan no paða ST, gan tâ mâtes uzòçmuma Latvenergo laik-rakstam divu nedçïu laikâ nekâdus komentârus par ðo rîko-jumu saòemt neizdevâs. “Runa nav par atbildes neesamî-bu, runa ir par jaunu faktu neesamîbu. Kad tie bûs, bûs arîatbilde,” atbildçja Latvenergo Ârçjo komunikâciju nodaïasvadîtâjs Andris Siksnis.

Vienlaikus viòð atzina, ka finansiâlâ situâcija uzòçmumosAS Augstspriegumu tîkls un ST ir nopietna - ja tarifu pacel-ðana nenotiks, bûs jâizlemj, no kâ atsacîties.

Ne SPRK, ne enerìçtikas nozari pârraugoðâ Ekonomikasministrija nebija informçtas par ðâdu ST rîkojumu, lai gantajâ norâdîts, ka ST Ekonomikas daïai jâinformç SPRKpar gaidâmajâm finanðu situâcijas sekâm. “SPRK nav sa-òçmis no ST informâciju par izmaiòâm jaunu pieslçgumuierîkoðanas procedûrâs. Arî nevienas lietotâju sûdzîbaspar ðo tçmu ðobrîd nav. Ja jûsu rîcîbâ ir minçtais iekðç-jais rîkojums, labprât ar to iepazîsimies, lai izvçrtçtu, vaiðajâ gadîjumâ nepiecieðams pieprasît oficiâlu skaidroju-mu no ST,” atbildçja SPRK Enerìçtikas departamenta di-rektors Ainârs Meòìelsons.

Izlçmîgâka paskaidrojumu prasîðanâ no ST bijusi Ekonomi-kas ministrija, kura norâdîjusi, ka gaidîs uzòçmuma atbildilîdz 21. aprîlim. “Nevar bût tâ, ka valstî pilnîgi tiek apturç-ta elektroenerìijas pieslçgumu ierîkoðana, tâpçc esmu uz-

7Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

devis ministrijas amatpersonâm atrisinât ðo situâciju,” sa-cîja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs nesen nâcis klajâ ar paziòojumu, kaekonomiskâs krîzes pârvarçðanai bûtu nepiecieðams vçl sa-mazinât elektroenerìijas un dabasgâzes tarifus, ko gan Lat-vijas enerìçtikas uzòçmumi pagaidâm izpildît negrasâs.

Tarifu celðanas nepiecieðamîbu pârvadei par 43,9% un sa-dalei par 15,1% elektrîbas tîklu uzòçmumi bija pamatoju-ði ar nepiecieðamîbu segt savus lielos zaudçjumus: 2007.gadâ 9,6 miljoni latu un 2008. gadâ 5 miljoni latu.

Latvenergo vadîba paredz, ka zaudçjumi bûs arî 2009.gadâ, “turklât, iespçjams, divciparu”. Kâ akcentç Latv-

energo valdes loceklis Uldis Bariss: “Pârvades un sadalesuzòçmumos ir tâda pati problçma kâ daudzos padomjulaikos dibinâtos uzòçmumos - pamatlîdzekïi neatbilst toreâlajai vçrtîbai. Tas nozîmç, tiklîdz mums nâkas nomai-nît vienu stabu, tas paðreiz maksâ 5 reizes dârgâk, nekâtas ir fiksçts grâmatvedîbas uzskaitç. Ja mçs tîklu uzòç-mumus nesubsidçtu no Latvenergo, tad normâlâ biznesâðâdi uzòçmumi kâ ST sen jau bûtu bankrotçjuði un elek-trîbas nevienam vairs nebûtu.”

“Latvijas îpatnîba ir pagâjuðâ gadsimta 60. un 70. gadosbûvçtie lauku tîkli, kuru tehniskais mûþs ir beidzies, tieir milzîgi apjomi, jo kopçjais vidçjâ un zemsprieguma tîk-lu garums pârsniedz 100 000 kilometru, kas tagad jâre-konstruç. Atjaunoðanas darbus mçs varam segt tikai artarifu palîdzîbu,” stâstîja ST valdes priekðsçdçtâjs IvarsLiuziniks.

Tomçr mûsu kaimiòvalstî Igaunijâ, kuras elektroenerìijasraþoðanas un tirdzniecîbas Eesti Energia meitas uzòçmumsir ienâcis arî Latvijas tirgû, sadales un pârvades uzòçmumiar zaudçjumiem nestrâdâ.

“Ðâda situâcija, kad sadales uzòçmums atsakâs veiktjaunus pieslçgumus, Igaunijâ bûtu neiedomâjama, jo Ees-

ti Energia sadales uzòçmumi pilda savas saistîbas pretklientiem. Arî regulators Igaunijâ strâdâ daudz skarbâk,ïaujot gadâ pacelt sadales tarifus ne vairâk par 4,5%, ka-mçr Latvijâ vidçjais gada kâpums ir 20%. Veiktâ efektivi-zâcija un pilnîgs caurspîdîgums finanðu jautâjumos igau-òu sadales tîklu uzòçmumiem ir ïâvis strâdât ar peïòu arîpie minimâli celtiem sadales tarifiem,” apgalvoja Eesti

Energia Latvijas meitas uzòçmuma E.Energy valdespriekðsçdçtâjs Aivars Tihane.

Seminârs par gaismas dioþu spuldzçm AS Latvenergo Energoefektivitâtes centrâ 2009. gada semi-nâru cikla ietvaros 15. aprîlî notika izglîtojoðs seminârsEnergoefektîvs apgaismojums - gaismas diodes. Uz semi-nâru bija sanâcis ïoti liels interesentu skaits, aizpildot visasEnergoefektivitâtes centra klausîtâju vietas. Tas liecina pariedzîvotâju arvien pieaugoðo interesi par daþâdiem enerìi-jas taupîðanas un efektîvas izmantoðanas veidiem.

Seminâra ievadâ uzstâjâs Rîgas Tehniskâs universitâtesmâcîbspçks Dr.sc.ing. Kârlis Timmermanis, kurð sniedzavispârîgu zinâtnisku un tehnisku skaidrojumu par gaismasdioþu (LED) spuldþu darbîbas principiem. Tâpat uzskatâmitika norâdîts uz elektroenerìijas patçriòa un lietderîbas ko-eficienta atðíirîbâm, kâdas pastâv starp gaismas dioþuspuldzçm, ekonomiskajâm spuldzçm un parastajâm kvçl-diega spuldzçm.

Savukârt seminâra praktiskâs gaismas dioþu lampu pielie-tojamîbas puses atspoguïojumu nodroðinâja uzòçmumaSIA ESM Group pârstâvji, kuri sniedza ieskatu perspektîva-jâ gaismas dioþu spuldþu plaðajâ pielietojumâ gan ikdienâ,gan sadzîvç, kâ arî ðo tehnoloìiju priekðrocîbas, izmantojottâs komerciâla rakstura vajadzîbâm.

Ja agrâk gaismas diodes izmantoja tikai mikroshçmâs unelektroiekârtâs, mûsdienâs tâs arvien plaðâk izmanto auto-mobiïu signâllukturos, luksoforos, kâ arî reklâmu stendos.Tehnoloìijâm attîstoties, dioþu gaismas efektivitâte ir pie-tiekami augsta, lai tâs varçtu lietot arî ikdienas apgaismesierîcçs, aizstâjot ar tâm standarta luminiscentâs spuldzes,kâ arî veidojot fona apgaismojumu

LED tiek pozicionçta kâ nâkamâs paaudzes apgaismes teh-noloìija, kas tuvâkajâ nâkotnç, lîdz ar raþoðanas izmaksupazeminâðanos, nomainîs paðreiz plaði izmantojamâs eko-nomiskâs spuldzes. Kâ izteiktâkâs LED priekðrocîbas semi-nârâ tika minçtas labas kvalitâtes gaismas atdeve, droðsapgaismojums, izturîba pret mitrumu, zema siltumatdeve,kâ arî mazs elektroenerìijas patçriòð.

Ja ðî tehnoloìija tiek izmantota, lai aizvietotu plaði izman-totâs dienas gaismas lampas, elektroenerìijas ietaupîjumsprognozçjams 60-95% apmçrâ. Tomçr, no plaðas produk-ta izmantoðanas patçrçtâjus attur joprojâm salîdzinoðiaugstâ cena, kas var bût pat desmit reizes augstâka. Tajâpaðâ laikâ kalpoðanas ilgums LED spuldzçm ir paredzçtslîdz pat 50 000 stundâm (paðreizçjâs ekonomiskâs spul-dzes kalpo 8000 stundu).


ESM Group pârstâvji uzsvçra, ka ðodien visplaðâk LEDspuldzes tiek izmantotas industriâlo telpu apgaismojumamun âra apgaismojumam, kâ arî nodroðinot daþâdu reklâmasprojektu izgaismoðanu.

Nâkamais seminârs, ko AS Latvenergo Energoefektivitâtescentrs ðî gada seminâru cikla ietvaros piedâvâs interesen-tiem, paredzçts 2009. gada 13. maijâ - Solârâ siltumsûk-

òa sistçma. Tajâ tiks skatîti jautâjumi par to, kâ Latvijâsaules enerìiju var izmantot apkurei, kâ arî to, kâdu çkuapkurei ðî sistçma ir izmantojama. Uz seminâru kâ vieslek-tori aicinâti piedalîties SIA Taupi pârstâvji.

ENERGORESURSI

Gandrîz visas biogâzes kvotas iegûst ar vienucilvçku saistîti uzòçmumiTurpat visas biogâzes kvotas ir ieguvuðas ar uzòçmçju An-dri Griìi saistîtas firmas, atsaucoties uz Ekonomikas minis-triju, raksta Dienas Bizness.

Bija paredzçts, ka ðogad biogâzes obligâtâ iepirkuma ie-tvaros iepirks ne vairâk par 125 tûkstoðiem MWh, nokurâm vairs gandrîz neesot brîvu kvotu. Lielâko daïu jauiepirkuðas 10 citas firmas ar teju identisku nosaukumuTaka-G, kurâm atðíiras tikai gala cipars: Taka-G1, Ta-

ka-G2 utt.

Laikraksts uzsver, ka visas 10 firmas ir reìistrçtas vienâ ad-resç Liepâjâ. Arî pârçjâs divas, kvotas ieguvuðâs firmas:SIA Bio Energy un SIA Going Green ir reìistrçtas Liepâjâ untâpat kâ Taka-G ir saistîtas ar A. Griìi. Ja pirmajâs divâsviòð ir vienîgais valdes loceklis, tad Taka-G - viòa saistîbair atrodama caur tur strâdâjoðajâm amatpersonâm, kuru vi-dû ir gan viòa mâsa, gan bijuðais kolçìis citâ uzòçmumâ.Pats A. Griìis gan noliedzis ietekmi un paðreizçju saistîbuar Taka-G.

Tikmçr Latvijas biogâzes asociâcijas vadîtâjs Andis Kârkliòðnorâdîjis, ka Taka-G dibinâta vien 5. martâ un jau pçc ne-dçïâs spçkâ stâjuðies jaunie noteikumi par elektroenerìijasraþoðanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Savu-kârt biogâzes iekârtu izplatîtâjas - SIA Biolac Baltic - ìene-râldirektors Aigars Laurinoviès paudis pârsteigumu paraugsto obligâtâ iepirkuma cenu - 19 santîmi par kubikmet-ru plânoto 15 vietâ. Viòð izteicies, ka ðâds pavçrsiens irlabvçlîgs biogâzes uzòçmçjiem, bet ne valstij, kuru piemek-lçjuðas bûtiskas ekonomiskas problçmas.

LOSP lûdz pârskatît biogâzes kvotu sadalîjumuLauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padome (LOSP)lûdz pârskatît biogâzes iepirkuma kvotu sadales kârtîbu, jopaðreizçjâs kvotas ir pieðíirtas ar nosacîjumiem, kas lobçatseviðíu uzòçmçju lielâs jaudas stacijas, informç LOSP.

Lauksaimnieki bioenerìijas kvotu sadales jautâjumâ tiek iz-stumti no konkurences un biogâzes saraþotâ elektroenerìi-ja vairs nekalpo kâ papildu iespçja attîstît saimniecîbu, jobiogâzes kvotas ir pieðíirtas jaudas stacijâm, kas raþo lîdzpat 2 MW lielu jaudu. Lauksaimnieki nav spçjîgi cînîties ðâ-dos negodîgos konkurences apstâkïos un realizçt ES lîdzfi-nansçtos projektus, norâda LOSP.

LOSP arî uzsver, ka nav skaidri arî nosacîjumi, uz kâdiemkvotu saòçmçji cer iegût tik lielas jaudas, jo arî pasaulespieredze râda, ka paredzçtâs jaudas nekad netiek pildîtas,jo lauksaimnieki nespçj piegâdât vajadzîgâs izejvielas lielosattâlumos. Elektrîbas raþoðana no biomasas un kûtsmçs-liem ir jâattîsta uz vietas saimniecîbâ. Jâdomâ, ka Latvijanebûs izòçmums pat uz visu lielvalstu fona.

LOSP aicina pârskatît izsniegto kvotu sadalîjumu, dodot arîlauksaimniekiem iespçju pretendçt uz biogâzes kvotâm, vçljo vairâk tâpçc, ka kvotu izpilde ðâdâ gadîjumâ bûtu daudzreâlâka. Pçc Lauku atbalsta dienesta datiem, biogâzes at-balsta programmai ir iesniegts 31 iesniegums. Kaut arî vçlnav zinâms, cik projekti ir saòçmuði apstiprinoðu atbildi,tomçr tie, kam projekts tiks apstiprinâts, ðajâ gadîjumâ pa-liks bez cerçtâm iespçjâm attîstît saimniecîbu.

Mehânisms vçja enerìijas raþoðanai rada aiz-domas par miljonu ðíçrdçðanuValsts ir radîjusi mehânismu, kas vçja enerìiju Latvijâ pa-dara par dârgâko Eiropâ un sçj aizdomas, ka ar labajiemnodomiem par atbalstu zaïajai enerìijai bruìçts ceïð kon-krçtu uzòçmçju interesçs, raksta laikraksts Diena.

Ar iepriekðçjâs valdîbas svçtîbu februâra beigâs Ekonomi-kas ministrijas (EM) radîtie jaunie atjaunojamâs enerìijasatbalsta noteikumi, pçrn izsludinâta konkursa negaidîta at-celðana un pirmo pretendentu pieteikumi rada baþas, kavalsts par daudziem miljoniem sadârdzinâjusi vçja enerìi-jas atbalsta cenu, lai, iespçjams, konkrçtiem spçlçtâjiemradîtu ïoti pievilcîgu spçles laukumu, pieïauj Diena.

Lielâkais spçlçtâjs esot Tautas partijas (TP) dibinâtâjaAndra Ðíçles meitâm un sievai Kristiânai piederoðs uzòç-


mums Rets investîcijas, kas saimnieko Grobiòas vçja par-kâ un kura raþoto enerìiju Latvenergo vçl visu ðo gadu ie-pirks pçc vecâs atbalsta shçmas, tâ sauktâ dubultâ tari-fa. Pçc tam Rets investîcijas varçs pretendçt uz jauno at-balsta shçmu, kas vçja íerðanu tai nepasliktinâs. Savu-kârt viens no potenciâlajiem jaunajiem spçlçtâjiem ir fir-ma Rapsoil, kas, iespçjams, esot saistîta ar A. Ðíçlem unekspremjeram Aigaram Kalvîtim (TP) pietuvinâto uzòçmç-ju Jâni Sprinovski.

Jaunais atbalsta mehânisms stâjâs spçkâ 14. martâ, divasdienas pçc Valda Dombrovska valdîbas apstiprinâðanas.Marta beigâs, reaìçjot uz baþâm par, iespçjams, negodîgurîcîbu, jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars to îste-noðanu apturçjis.

Maijâ par Grobiòas vçja propelleru saíerto enerìiju Latv-

energo ðâ parka îpaðniekam maksâs 12,5 santîmus parkWh. Pârdot brîvâ tirgû vçja enerìiju raþotâjs nevar, jo tir-gus cenas - vidçji 3 santîmi par kWh - ir zemâkas par biz-nesa izmaksâm.

Obligâtais iepirkums ir klasisks valsts atbalsta mehâ-nisms zaïâs enerìijas attîstîbai. Vienlaikus tas arî ir viensno iemesliem, kâpçc Latvenergo tarifs ir augstâks nekâtas bûtu, ja valsts zaïo enerìiju neatbalstîtu. Tâ tas ir, joar zaïâs, bet dârgâkâs enerìijas iepirkðanu saistîtos tçri-òus Latvenergo iekïauj izmaksâs, aprçíinot elektroenerìi-jas tarifu patçrçtâjiem.

Bez A. Ðíçles ìimenei piederoðâ vçja parka pie Grobiòas,kas sâka darboties 2002. gadâ, kad vçl spçkâ bija dubul-tais tarifs, kuru pçc tam atcçla, citi jauni un lieli vçja par-ki Latvijâ lîdz ðim nav uzcelti. Tâ iemesls bijis fakts, kanebija mehânisma, kas garantçtu biznesam pietiekamipievilcîgu enerìijas iepirkuma cenu, turklât arî prasîbasdarbîbas sâkðanai bija sareþìîtas.

Nopietnâk par vçja parku attîstîðanu valsts aizdomâjâspçrn pavasarî. EM izsludinâja konkursu 100 MW vçjaenerìijas obligâtajam iepirkumam. Tas deva sajûtu, kavalsts ir gatava atbalstît jaunus vçja parkus. Lai valstsnepârmaksâtu, konkurss noteica, ka obligâtajam iepir-kumam pârdodamâs vçja enerìijas maksimâlâ cenanevar bût lielâka par 10 eirocentiem (7 santîmiem) parkWh un ka uzvarçs tie, kas solîs zemâko cenu. Konkur-sam bija jânoslçdzas martâ, EM bija saòemti divi pietei-kumi. Taèu brîdî, kad EM vajadzçja atvçrt aploksnes arpretendentu - firmu Lenkas energo un TCK - piedâvâju-

miem, ministrija konkursu atcçla. Aploksnes neatvçrtasnosûtîja atpakaï.

Tobrîd bija raduðies jaunie atjaunojamo resursu atbalstanoteikumi. Valsts ar tiem pateica, ka par vçja enerìiju tâmaksâs vairâk. Galvenâs atðíirîbas - garantçto enerìijas ie-pirkuma cenu valsts ir fiksçjusi un par to nav jâcînâs kon-kursâ, solot zemâku cenu. Turklât jaunâ cena - vidçji 13-14 santîmu par kWh - ir gandrîz divreiz lielâka nekâ kon-kursâ noteiktie griesti. Obligâta iepirkuma apjoms nav ne-ierobeþots, kvota ir tâ pati, uz kuru bija izsludinâts kon-kurss. Taèu cena tagad ir daudz augstâka, tâpçc arî preten-dentu daudz vairâk.

Jau pirmajâs dienâs pçc jauno noteikumu spçkâ stâðanâs 14.martâ EM uzòçmçju pieteiktais vçja enerìijas apmçrs bija vai-râkas reizes lielâks par obligâto iepirkumu. Jaunie noteikuminepasaka, kam tiek dota priekðroka. Îpaðu kritçriju nav, pie-teikumus EM izskata iesniegðanas kârtîbâ. Pretendentiem navjâapliecina finanðu spçjas investçt naudu vçja parku uzcelða-nâ. Vienîgi, iesniedzot dokumentus, ir jâpierâda, ka îpaðumâir zeme, uz kuras vçja parku attîstît, un ka vçja stiprums kon-krçtajâ vietâ atbilst noteiktam intensitâtes slieksnim.

Lielâkas iespçjas tikt pie garantçtâ iepirkuma ir tiem, kasrindâ pirmie. Lîdz pagâjuðâs nedçïas beigâm bija pie-teikuðies ap 40 pretendentu.

Baþas, ka jaunie noteikumi nav nejauði un apsviedîgâkiepar konkursa atcelðanu nojautuði laicîgi, rada fakts, kastarp pirmajiem trim pieteikumu iesniedzçjiem ir ar TPsmagsvariem saistîtâ Rapsoil, kas pieteikusies saraþot70% no visa valsts iepirkuma, raksta laikraksts.

Taèu îpaðas aizdomas radot EM negaidîti atceltais kon-kurss. Viens no tâ dalîbniekiem - firma TCK - marta beigâsvçrsâs pie jaunâ ekonomikas ministra A. Kampara ar lûgu-mu izskaidrot, kâds ir likumîgais pamats konkursa atcelða-nai un vai tai ir tiesîbas pretendçt uz obligâto iepirkumupçc jaunajiem, labâkajiem nosacîjumiem. Ministra rîcîbabija âtra. Lîdz lçmumu likumîbas noskaidroðanai viòð uzde-va EM ierçdòiem apturçt lçmumus par jaunajiem pieteiku-miem vçja enerìijas raþoðanai obligâtâ iepirkuma ietvaros.

TCK pârstâvis Renârs Urbanoviès nav atklâjis, kâdu cenuuzòçmums konkursâ solîjis. Taèu viòð atzina, ka tâ bijusizemâka par noteiktajiem griestiem. No viòa teiktâ varçjissecinât, ka TCK vçja enerìiju piedâvâjusi raþot un pârdotvalstij par 7-8 eirocentiem (ap 5-6 santîmiem) par kWh.


Ðâda cena ir vismaz divas reizes zemâka nekâ cena, parkâdu valsts jaunajos noteikumos vçja enerìiju apòçmu-sies iepirkt. Valsts noteiktais obligâtâ iepirkuma apjomsir nedaudz virs 196 miljoniem kWh. Pieòemot, ka ðo vç-ja enerìijas daudzumu saraþot konkursâ pieteikuðiespretendenti par, piemçram, 8 eirocentiem (6 santî-miem), tâs iepirkðanai Latvenergo ik gadu iztçrçtu ap11,7 miljoniem latu.

Savukârt, ja konkursâ obligâtajam iepirkumam piedâvâtâvçja enerìijas cena bûtu noteiktie griesti - 10 eirocenti (7santîmi) par kWh -, Latvenergo tçriòi gadâ bûtu 14 mil-joni latu. Atsakoties no konkursa un radot jaunos noteiku-mus ar krietni augstâku cenu, valsts Latvenergo personâpar vçja enerìijas attîstîbu pauþ gatavîbu maksât 25-28miljonus latu gadâ.

Kâ atzîmç laikraksts, rodas jautâjums, kâpçc valsts no kon-kursa atteicâs un radîja noteikumus, kas vçja enerìiju pa-

dara vairâk nekâ divas reizes dârgâku, ja uzòçmçji to bijagatavi darît par zemâku cenu. Latvenergo ðâds solis nozî-mç uz pusi lielâkus izdevumus vçja enerìijas iepirkðanai,savukârt tâ klientiem - tarifu celðanos. Ieguvçji no ðâdas rî-cîbas, protams, ir tie vçja enerìijas raþotâji, kas atbilstoðijaunajiem noteikumiem saòems tiesîbas pârdot enerìijuobligâtajâ iepirkumâ.

Politisku intrigu vieð fakts, ka TCK îpaðnieki ir tâ sauktieVentspils mçra Aivara Lemberga oponenti - uzòçmçji OlafsBeríis, Igors Skoks un Genâdijs Ðevcovs.

Par noteikumiem atbildîgais EM ierçdnis, Enerìçtikas de-partamenta direktors Uìis Sarma nekâ negodîga nesaska-ta. Konkurss atcelts tâdçï, ka nozares lietpratçji atzinuði, katas nav labs veids, kâ sekmçt vçja enerìiju. Bijuðas baþas,ka neviens nepieteiksies vai bûs cenu dempings, t.i., pre-tendentu valstij obligâtajâ iepirkumâ piedâvâtâ vçja enerìi-jas cena bûs pârâk zema.


Savukârt ministrs A. Kampars sola nodroðinât, lai vçja íer-ðanai bûtu godîga biznesa gars. Kâ viòam tas izdosies, bûsredzams tuvâkajâ laikâ.

Enerìijas patçriòð bûs mazâks par gaidîtoPasaulç ekonomiskâ aktivitâte ir dramatiski samazinâju-sies, lîdz ar to ir skaidrs, ka prognozes par enerìijas patç-riòu turpmâkajos 10 gados nâksies pârskatît un enerìijaspatçriòð nebûs tik liels, kâ bija prognozçts lîdz ðim, atzinaekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viòð arî norâdîja, ka uz ogïu stacijas projektu jâskatâs pla-ðâkâ kontekstâ, jo patlaban nekas nav apturçts vai atlikts.„Svarîgi ir òemt vçrâ, ka situâcija ekonomikâ, tai skaitâenerìçtikas jomâ, ir mainîjusies,” uzsvçra A. Kampars.

Ekonomikas ministrs norâdîja, ka jâdomâ arî par to, kâ vei-cinât jaunu darba vietu radîðanu Latvijâ, kas dotu stimuluvietçjiem uzòçmçjiem strâdât un radîtu papildu ieòçmumusvalsts budþetâ. „Uzskatu, ka, palielinot vietçjo resursu îpat-svaru enerìijas raþoðanâ, mçs uzlabosim ne tikai mûsu im-porta un eksporta bilanci, bet arî nostiprinâsim mûsu ener-ìçtisko neatkarîbu,” sacîja A. Kampars.

Savukârt Eiropas Savienîbas enerìçtikas komisâra AndraPiebalga padomnieks Juris Ozoliòð uzskata, ka jaunas cie-tâ kurinâmâ elektrostacijas bûvniecîba Latvijâ palîdzçtu at-veseïot valsts ekonomiku.

„Latvijâ nepiecieðams aktivizçt jautâjumu par cietâ kurinâ-mâ elektrostacijas attîstîbu Latvijas rietumu daïâ, jo tâs cel-tniecîba veicinâtu valsts ekonomikas atveseïoðanu, piesais-tot ârzemju investorus, kâ arî nodroðinot jaunas darba vie-tas,” sacîja J. Ozoliòð.

Enerìçtikas eksperts uzskata: lai aktivizçtu ekonomikasprocesus, jârîkojas âtri. „Jâpârtrauc iepriekðçjâs valdîbasvilcinâðanâs un paðlabuma meklçðanas taktika ar enerìijusaistîtos jautâjumos. Ir jârîkojas proaktîvi, uzaicinot poten-ciâlos investorus oficiâli izteikt interesi un viedokïus par ie-spçju investçt Latvijâ,” sacîja J. Ozoliòð.

Pçc viòa domâm, birokrâtiskâs procedûras var pilnîbâ no-slâpçt investoru interesi. Kâ pierâda konkrçti gadîjumi -laiks ir pazaudçts, kâ dçï rodas ekonomiskie un finansi-âlie zaudçjumi. Paðlaik Latvija gaida atbildi no EiropasKomisijas par atbalsta formu pareizîbu cietâ kurinâmâelektrostacijas projekta sâkðanai. Kâ pilnvçrtîgai ES dalîb-

valstij Latvijai paðai jâizðíiras par atbalsta formu jaunuenerìijas jaudu ievieðanai.

Jau pçrn oktobrî valdîba pieòçma zinâðanai Ekonomikasministrijas (EM) sagatavoto ziòojumu Par situâciju Latvijas

energoapgâdç, kâ arî izvçrtçja priekðlikumus tâlâkam dar-bam enerìçtikâ.

Pârvades sistçmas operators a/s Augstsprieguma tîkls,òemot vçrâ tendences valsts ekonomikas attîstîbâ, preci-zçja elektroenerìijas un jaudas pieprasîjuma prognozesturpmâkajiem 10 gadiem, kuras tika minçtas iepriekðçjâoperatora ikgadçjâ novçrtçjuma ziòojumâ par 2006. ga-du. Lîdz ar to tika veiktas izmaiòas arî ìenerçjoðo jauduattîstîbas prognozçs.

Elektroenerìijas patçriòa pieaugums tuvâkajos gados ne-tiek plânots tik straujð kâ iepriekð, un arî maksimâlâ slodzegaidâma mazâka. Salîdzinot ar iepriekðçjâ operatora ikga-dçjo novçrtçjuma ziòojumu, elektroenerìijas pieprasîjumaprognozes, òemot vçrâ gaidâmo ievçrojami zemâko ekono-mikas pieaugumu, ir ar zemâku pieauguma tempu. Patla-ban prognozçtais pieaugums sasniedz aptuveni 2,5%-3%gadâ iepriekðçjo 4%-5% vietâ.

Tâdçï tiek prognozçts, ka elektroenerìijas patçriòð 10 mil-joni MWh gadâ, ko iepriekð plânoja sasniegt 2014. gadâ,tagad varçtu tikt sasniegts 2016. gadâ, bet jaudas piepra-sîjums 2000 MW - 2020. gadâ, nevis 2017. gadâ.

Izvçrtçjot pârvades sistçmas operatora ziòojumâ sniegto in-formâciju, EM norâda, ka Latvijâ lîdz 2016. gadam nepie-cieðams ieviest jaunas ìenerçjoðâs bâzes jaudas ne mazâkkâ 400 MW apjomâ.

SILTUMENERÌÇTIKA

Rezerves katlumâjas bûvniecîbai Ventspilî 7piedâvâjumiAtklâtajâ konkursâ rezerves katlumâjas projektçðanai unbûvniecîbai Ventspilî, Brîvîbas ielâ 38a, saòemti 7 piedâ-vâjumi, ziòo aìentûra LETA. Pretendentu piedâvâtâs cenasir ievçrojami zemâkas nekâ abos 2008. gada augustâ sa-òemtajos piedâvâjumos. Lçmumu par konkursa rezultâtiemplânots pieòemt maijâ pçc visu piedâvâjumu izvçrtçðanas.

Konkursu rezerves katlumâjas projektçðanai un bûvniecîbaiVides ministrija izsludinâja Eiropas Savienîbas Kohçzijas


fonda lîdzfinansçtâ projektâ Ventspils siltumapgâdes sistç-

mas attîstîba.

Ventspilî paredzçts izbûvçt rezerves katlumâju ar 3 dîzeï-degvielas katliem ar kopçjo jaudu 45 MW. Jaunâ katlumâ-ja tiks izbûvçta Brîvîbas ielâ 38a blakus paðreizçjai katlu-mâjai, kura pçc koìenerâcijas stacijas un saistvada izbû-ves zem Ventas upes tiks slçgta. Tâdçjâdi pilsçtas centradzîvojamâ rajonâ tiks likvidçts bûtisks piesâròojuma avots.

Projekta galvenais mçríis ir ievçrojami samazinât sçra di-oksîda (SO2) emisijas, kuras patlaban rada mazuta iz-mantoðana siltumenerìijas raþoðanâ. Jauno rezerves kat-lumâju paredzçts izmantot tikai gadîjumos, kad tiks veik-ta saistvada profilaktiskâ apkope, vai avârijas gadîjumos,bet visas pilsçtas vajadzîbâm nepiecieðamâ siltumenerìi-ja, kâ arî elektroenerìija tiks raþota jaunajâ koìenerâcijasstacijâ, kura tiks izbûvçta otrâ Ventas krastâ, Talsu ielâ.

Ventspilî, Talsu ielâ 69 paredzçts izbûvçt ar oglçm un bio-masu kurinâmu verdoðâ slâòa tehnoloìijas koìenerâcijasstaciju ar elektrisko jaudu 23 MW un siltumenerìijas jau-du 47 MW. Tiks izbûvçta arî rezerves katlumâja Brîvîbasielâ 38a un slçgta esoðâ katlumâja pilsçtas centrâ, kâ arîtiks izbûvçts saistvads zem Ventas upes, kas savienos abukrastu siltumapgâdes sistçmas.

Konkursâ Ventspils koìenerâcijas stacijas projektçðana un

bûvniecîba ðâ gada februâra sâkumâ uzvarçja apvienîba, ku-râ ietilpst uzòçmumi SIA Olimps, AS Skonto bûve, AS Ven-

ceb un Polijas uzòçmums AS Rafako SA, aìentûru LETA

informçja uzòçmumâ Ventspils Energo. Apvienîbas piedâvâ-tâ lîgumcena koìenerâcijas stacijas projektçðanai un bûvnie-cîbai ir 67,3 miljoni eiro jeb 47,1 miljons latu bez pievieno-tâs vçrtîbas nodokïa. Plânots, ka aprîïa beigâs vai maijâ va-rçtu parakstît lîgumu ar konkursâ uzvarçjuðo bûvnieku apvie-nîbu par koìenerâcijas stacijas projektçðanu un bûvniecîbu.

Projektçðanu iecerçts sâkt tuvâko mçneðu laikâ, bet koìe-nerâcijas stacijas bûvniecîbai jâbût pabeigtai 32 mçneðulaikâ pçc lîguma parakstîðanas. Iespçjams, jau ðorudentiks ielikti koìenerâcijas stacija pamati.

Savukârt elektrokabeïu savienojumu Ventspils koìenerâci-jas stacijai bûvçs SIA Latvijas energoceltnieks. Darbi tiksveikti vienlaikus ar koìenerâcijas stacijas projektçðanu unbûvniecîbu, lai nodroðinâtu aptuveni 2,1 kilometru gara ka-beïu savienojuma izbûvi no koìenerâcijas stacijas lîdz eso-ðajam 110 kV sadales tîklam SIA Vats teritorijâ. EA

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Pirms nepilniem èetriem gadiem Enerìçtika un

Automatizâcija viesojâs Daugavpilî, lai noskaidro-tu situâciju Latvijas otrâs lielâkâs pilsçtas siltum-apgâdç. Tolaik problçmu bija vesela jûra, taèu bi-ja arî izstrâdâta pilsçtas centralizçtâs siltumapgâ-des sistçmas attîstîbas koncepcija tuvâkajiem 10gadiem. 2005. gada otrajâ pusç vçl tika gaidîtaatbilde no ERAF par lîdzekïu pieðíirðanu, un reâlidarbi vçl nebija uzsâkti. Taèu tagad pagâjis labslaika sprîdis, tâdçï nolçmâm aizbraukt un palûko-ties, kâ toreiz definçtâs ieceres izdevies îstenot.Jâsaka uzreiz - paveikts ir daudz. Par paveikto unvçl plânoto ar paðvaldîbas uzòçmuma a/s Daugav-

pils siltumtîkli valdes priekðsçdçtâju EdgaruDAUGELI sarunâjâs Enerìçtika un Automatizâcija

þurnâlists Tâlivaldis ZVAIGZNE.

- Vai ðo nepilno èetru gadu laikâ ir notikuðas kâdas bûtis-

kas izmaiòas uzòçmumâ un pilsçtas siltumapgâdes sistç-

mâ kopumâ?

- Uzòçmumâ konceptuâli nekas nav mainîjies, a/s Daugav-

pils siltumtîkli joprojâm ir paðvaldîbas uzòçmums, kas no-darbojas ar siltuma raþoðanu, pârvadi un realizâciju. Runâ-jot par paveikto pçdçjo èetru gadu laikâ, vispirms jâminfakts, ka ir izdevies pabeigt siltuma skaitîtâju uzstâdîðanudzîvojamajâs çkâs, jo tolaik ðis darbs bija tikai paðâ sâku-mâ. Tolaik bija izstrâdâta pilsçtas siltumapgâdes sistçmasattîstîbas koncepcija tuvâkajiem 10 gadiem, kas paredzçjaveselu virkni veicamu pasâkumu, kas palîdzçtu uzlabot situ-âciju ar siltumapgâdi Daugavpilî. Jâatzîst, ka pirms pieciemgadiem uzòçmums bija uz maksâtnespçjas robeþas. Tagadkredîtsaistîbas ir vçl lielâkas, toties ðî nauda ir ieguldîta dau-dzos paveiktos darbos, situâcija ir daudz labâka, un jau pa-gâjuðajâ gadâ uzòçmums vismaz sâka strâdât ar peïòu.

- Kâdi bija ðie darbi, kas uzlabojuði situâciju pilsçtas sil-

tumapgâdç?

- Koncepcija kâ pirmos veicamos darbus paredzçja siltumaskaitîtâju uzstâdîðanu un sekojoðu attiecîbu sakârtoðanu arpatçrçtâjiem. Tas bija nepiecieðams arî tâdçï, lai varçtu ap-jaust siltuma zudumus trasçs un noskaidrot, kuros posmostie ir vislielâkie. Tikai pçc ðo darbu paveikðanas bija plâ-nots íerties pie siltuma raþoðanas avotu rekonstrukcijas, laioptimâli varçtu aprçíinât nepiecieðamo investîciju apjomuun to sadali daþâdâs jomâs, kâ arî izvirzît prioritâtes.

Siltuma skaitîtâju uzstâdîðana, òemot vçrâ lielo patçrçtâjuskaitu, aizòçma diezgan daudz laika un prasîja ievçrojamuslîdzekïus. Reâli lîdz pat 2006. gadam maksa par siltumuno iedzîvotâjiem vçl tika iekasçta pçc iepriekðçjiem aptuve-najiem aprçíiniem (latos par kvadrâtmetru). Tikai no2007. gada apkures sezonas radâs iespçja pâriet uz norç-íiniem par patçrçto siltumenerìiju pçc siltuma skaitîtâjurâdîjumiem. Faktiski (tehniski) tas bija iespçjams arî âtrâk,taèu ðo procesu bremzçja daþâdi politiski faktori.

14 Numura intervija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Siltumapgâde Daugavpilî- paveiktais un vçl iecerçtais

A/s Daugavpils siltumtîkli valdes priekðsçdçtâjs EdgarsDaugelis

Nâkamie darbi bija apzinâties vâjâs vietas siltumtrasçs unveikt ðo posmu nomaiòu. Principâ tâs bija vietas, kur Dau-gavpilî vçl bija èetrcauruïu siltumtrases (2007. gadâ tâdasvçl bija apmçram 25% traðu). Ðajâ gadâ arî tika uzsâktaèetrcauruïu sistçmas likvidâcija. Lîdzfinansçjumu 30% ap-mçrâ ðiem darbiem nodroðinâja ERAF, pârçjos nepiecieða-mos lîdzekïus pieðíîra paðvaldîba. Projekta realizâcijas dar-bu laikâ tika nomainîti 8,5 km veco siltumtraðu, kas tikaaizvietotas ar rûpnieciski izolçtâm, divcauruïu sistçmâ sa-slçgtâm caurulçm, kâ arî çkâs uzstâdîti 104 jauni, moder-ni automatizçtie siltummezgli. Projekta kopçjâ tâme sastâ-dîja 1,6 miljonus latu. Lîdz ar ðo darbu paveikðanu bijamodernizçta siltumenerìijas padeve divos lielos pilsçtasmikrorajonos.

Nâkamajâ, 2008. gadâ, tika paveikta projektâ paredzçtodarbu otrâ kârta un pabeigta èetrcauruïu sistçmas likvidâ-cija. Ðos darbus uzòçmums veica par saviem lîdzekïiem, tieizmaksâja 300 000 Ls, un tas ïâva nomainît atlikuðos 1,2km èetrcauruïu siltumtraðu. Savukârt 22 siltummezglusçkâs uzstâdîja jau to apsaimniekotâji. Tagad Daugavpilîèetrcauruïu sistçmas siltumtraðu vairs nav.

Jâpiebilst, ka ðî siltumtraðu rekonstrukcija tika veikta pilsç-tas mikrorajonos. Tomçr pagâjuðajâ gadâ paðvaldîba ieda-lîja lîdzekïus (1 500 000 Ls) arî maìistrâlo siltumtraðu no-maiòai pilsçtas centrâlajâ daïâ. Ðie darbi tika veikti paralç-li ûdensapgâdes sistçmas cauruïvadu maiòai, lai pçc da-þiem gadiem nebûtu jâveic apjomîgi rakðanas darbi vçlreiz.Tâdçï arî tika pieòemts domes lçmums iedalît papildu lî-dzekïus maìistrâlo siltumtraðu nomaiòai pilsçtas centrâlâsdaïas ielâs, kur tiek veikta ûdensvadu maiòa. Darbu veik-ðanas laikâ tika nomainîti 6,3 km maìistrâlo siltumtraðu.Lîdz ar to lielâkajâ daïâ pilsçtas centrâlâs teritorijas tagadpraktiski visas vecâs komunikâcijas ir nomainîtas un aizstâ-tas ar modernâm - gan siltumtrases, gan ûdensvada un ka-nalizâcijas sistçmas.

- Ko vçl paredzçja pieòemtâ siltumapgâdes sistçmas attîs-

tîbas koncepcija?

- Saskaòâ ar ðo koncepciju bija jâapzinâs vietas siltumtra-sçs, kur rodas lielâkie siltuma zudumi, un ðîs vietas jâmo-dernizç. Lielâkie zudumi radâs attâlâkajos pilsçtas rajonos,jo uz turieni siltumenerìija bija tâlu jâtransportç. Tâdçï ti-ka pieòemts risinâjums ðajos rajonos uzbûvçt vairâkas ne-lielas lokâlâs katlumâjas un pçc tam ðos rajonus atslçgt nopilsçtas centrâlâs siltuma padeves sistçmas. Ðie plâni tikaarî veiksmîgi realizçti - tika uzbûvçtas 3 lokâlâs katlumâjas,reizç likvidçts un demontçts aptuveni 13 km siltumtraðu.

Ðo katlumâju uzbûvçðana ïâva arî samazinât slodzi pilsçtasgalvenajâm siltumcentrâlçm. Ja agrâk tika darbinâtas 3 sil-tumcentrâles - SC-1, SC-2 un SC-3, tad ðobrîd slodzes sa-mazinâjums ïauj SC-2 jaudu praktiski neizmantot. Tâ tiekiedarbinâta tikai ziemas periodâ, aukstâ laikâ un maksimu-ma slodzes gadîjumos. Pamata slodzi nodroðina SC-1 unSC-3, bet vasarâ SC-2 netiek izmantota.

- Kâdas vçl pârmaiòas ðo gadu laikâ veiktas?

- Agrâk SC-1 tika darbinâta koìenerâcijas iekârta ar elek-trisko jaudu 6 MW. Taèu pçdçjo gadu laikâ dabasgâzes ce-nas ïoti bieþi mainîjâs, kâdçï katru reizi nâcâs doties uzcentrâlo regulatoru komisiju saskaòot tarifu projektus. Tur-klât pçc tarifu saskaòoðanas ðajâ komisijâ vçl nâcâs dotiesuz galveno regulatoru saskaòot galîgo tarifu. Tas viss aizòç-ma daudz laika, prasîja arî zinâmus lîdzekïus, turklât ne-daudz samazinâjâs arî siltuma slodzes, tâdçï tika pieòemtslçmums esoðo tvaika turbînu nedaudz rekonstruçt. Proti, ti-ka salikti jaudas ierobeþotâji turbînai un ìeneratoram, kârezultâtâ koìenerâcijas iekârtas elektriskâ jauda tika sama-zinâta lîdz 4 MW. Tas atrisina arî pastâvîgâs braukâðanasun tarifu saskaòoðanas problçmu, jo tagad darbojamies ob-ligâtâ iepirkuma ietvaros. Komisija bija atbraukusi, sastâdî-ja nepiecieðamos dokumentus, un nekâda papildus saska-òoðana vairs nav nepiecieðama. Ðâdi darboties ir arî izde-vîgâk, jo obligâtâ iepirkuma tarifs ir arî augstâks nekâ 6MW turbînas gadîjumâ. Tas ðobrîd ir izdevîgâk galvenokârtlikumdoðanas nepilnîbu dçï.

Viena nelielas jaudas (0,6 MW elektriskâs jaudas) koìene-râcijas iekârta ir uzstâdîta arî vienâ no nesen uzbûvçtajâmlokâlajâm katlumâjâm. Vçl ir ieceres lîdzîgas nelielas jau-das koìenerâcijas iekârtas (lîdz 1 MW) uzstâdît arî citâs lo-kâlajâs katlumâjâs, jo to izmantoðana varçtu bût visnotaïizdevîga.

- Varbût ir veikti vai tiek plânoti lielo katlumâju rekon-

strukcijas darbi?

- Lai varçtu veikt bûtiskus uzlabojumus centrâlajâs kat-lumâjâs, nepiecieðamas lielas investîcijas. Tâpçc pagai-dâm tajâs veikti tikai daþi nelieli darbi - veikti ikgadçjieremonti, pirmajâ centrâlç nomainîti tîkla sûkòi u.c. To-mçr ieceres ir - tiek izstrâdâts projekts, kas ïaus preten-dçt uz ES Kohçzijas fonda naudu. Ðî projekta ietvarosparedzçts veikt SC-3 rekonstrukciju, kas ïautu kâ kuri-nâmo ðajâ katlumâjâ dabasgâzes vietâ izmantot ðíeldu.To varçtu panâkt, uzstâdot ûdenssildâmos katlus ar jau-du lîdz 40 MW. Tas ïautu Daugavpilî diversificçt kurinâ-mâ izmantoðanu un padarîtu Daugavpilî siltumenerìijas

15Numura intervijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

raþoðanu un tâs izmaksas mazâk atkarîgas no dabasgâ-zes un tâs piegâdâtâjiem.

Piemçram, SC-1 ðobrîd var strâdât gan ar dabasgâzi, ganar mazutu, lîdzîgi arî SC-2, un, ja treðâ varçs strâdât arðíeldu, bûs pietiekami labas izvçles iespçjas, kuram kuri-nâmâ veidam konkrçtâ brîdî dot priekðroku. Ja tirgû cenustarpîba bûs par labu ðíeldai, uzsvars tiks likts uz ðíeldasizmantoðanu, ja dabasgâzei - kurinâsim galvenokârt ar gâ-zi. Daugavpilî ir tâ priekðrocîba, ka visas trîs lielâs katlumâ-jas ir saistîtas vienotâ siltumtîklâ, kas ïauj variçt ar to no-slogojumu.

Paveras arî treðâ iespçja - kurinât ar mazutu, un tâ tieði ðo-brîd tiek izmantota - jau kopð februâra SC-1 un SC-2 tiekdarbinâtas ar mazutu. SC-3 ðobrîd kurinât ar mazutu naviespçjams, jo tas ir tehniski sareþìîti un tâpçc radîtu liekasproblçmas. Tâpçc ðobrîd daïa slodzes no SC-3 tiek novadî-ta uz SC-2. Izmantojot pçdçjos mçneðos kâ kurinâmo da-basgâzes vietâ mazutu, ir aprçíinâts, ka ðâdi izdevies ie-taupît ap pusmiljonu latu. Ja mazuts bûtu izmantots vçlâtrâk, ietaupîjumi bûtu vçl lielâki. To nosaka tirgus situâci-ja un ïoti augstâs dabasgâzes cenas. Uz to brîdi dabasgâ-zes cena bija augstâka nekâ mazutam, kas ir pavisam ne-loìiski, òemot vçrâ to, ka mazutam siltumatdeve ir apmç-ram par 15% lielâka. Tâpçc arî tika pieòemts ðâds lç-mums, jo katra ar mazutu saraþotâ MWh iznâca par 7 la-tiem lçtâka nekâ ar dabasgâzi raþotâ.

- Vai veiktie darbi ir attaisnojuði cerîbas, piemçram, siltu-

ma zudumu samazinâðanas jomâ? Varbût palikuðas neat-

risinâtas kâdas citas problçmas?

- Siltuma zudumus izdevies bûtiski samazinât. Ja agrâkvidçjie siltuma zudumi trasçs bija krietni virs 20%, betatseviðíos traðu posmos vçl lielâki (precîzi nav zinâms,jo agrâk, pirms siltuma skaitîtâju uzstâdîðanas, tos nebi-ja iespçjams precîzi aprçíinât), tad uz doto brîdi vidçjiesiltuma zudumi ir ap 14%. To var uzskatît par bûtisku ie-guvumu, tâdçï var teikt, ka traðu rekonstrukcijas darbisevi ir attaisnojuði.

No problçmâm kâ galveno var minçt lielos debitoru parâ-dus. Efektîva uzòçmuma darbîba un îpaði attîstîba iespç-jama tikai tad, ja var iekasçt visu naudu par sniegtajiempakalpojumiem. Uzskatu, ka Daugavpilî nepareiza ir pa-ti norçíinu sistçma, kad iedzîvotâji norçíinâs tieði ar sil-tuma raþotâju - a/s Daugavpils siltumtîkli. Principâ mçsnodarbojamies ar rçíinu sadali iedzîvotâjiem, kaut ganvajadzçtu bût situâcijai, ka mûsu uzòçmums nodarbojas

tikai ar siltuma raþoðanu, sadali un piegâdi patçrçtâjiem,bet ar iedzîvotâju rçíiniem vajadzçtu nodarboties çku ap-saimniekotâjiem. Principâ vajadzçtu bût lîdzîgai norçíi-nu sistçmai kâ Rîgâ. Mazâs pilsçtâs varbût tîri labi derarî tieðie iedzîvotâju norçíini, taèu Daugavpilî ðâda sistç-ma rada lielas problçmas. Tâpçc mûsu uzòçmums gribpanâkt, lai par siltumu ar a/s Daugavpils siltumtîkli no-rçíinâs çku apsaimniekotâji, bet savus rçíinus ar iedzî-votâjiem kârto savâ starpâ.

Taèu lîdz ðim to nav izdevies panâkt. Apsaimniekotâji attei-câs nodarboties ar rçíinu sadali, un arî politiski tika pie-òemts lçmums (uzskatu, nepareizs) atstât rçíinu sadaliDaugavpils siltumtîklu ziòâ. Protams, lîdz ar to par ðo pa-pildu pienâkumu no apsaimniekotâjiem tiek iekasçta mak-sa 0,30 Ls apmçrâ par katru rçíinu atseviðíam dzîvoklim,taèu mçs bûtu ar mieru no tâs atteikties un atstât rçíinu sa-dali apsaimniekotâju ziòâ.

- Cik saprotu, esoðâ situâcija rada papildu problçmas?

- Jâ, radâs daudzas nesapraðanâs, neskaidrîbas un citasproblçmas. Piemçram, iedzîvotâji nâca pie mums ar pre-tenzijâm, ka nemaksâðot mums, jo netiek nodroðinâti solî-tie 18 grâdi, citiem atkal dzîvokïi pârkurinâti, vçl kâdam at-slçgts karstais ûdens u.c. Bûtîbâ tâs visas ir problçmas, ku-ras jârisina konkrçto çku apsaimniekotâjiem, nevis mûsuuzòçmumam, bet iedzîvotâji to nesaprot, un tas rada papil-du problçmas.

Arî darbs ar parâdniekiem, var teikt, ir visai komplicçts.Eksistç arî daþâdas juridiskas nianses, neskaidrîbas, konosaka sazarotâ norçíinu sistçma un nesakârtotâs attie-cîbas starp Daugavpils siltumtîkliem, iedzîvotâjiem unçku apsaimniekotâjiem, un ir tâdi, kas to mâk izmantotsavâ labâ. Tâdçï arî ir iespçjama situâcija, ka citi nemak-sâ ne tâdçï, ka nespçj samaksât, bet tâpçc, ka zina, kâizmantot esoðo situâciju savâ labâ un nemaksât par sil-tumu, neriskçjot ar tiesu darbiem. Ja kaut vai bûtu sa-kârtota norçíinu sistçma, nebûtu situâcija tâda kâ ðo-brîd, kad paðreizçjo rçíinu apmaksa ir vidçji 72%, betðis skaitlis bûtu krietni lielâks.

- Tas nozîmç, ka pçdçjâ laikâ ievçrojami pieaudzis iedzîvo-

tâju parâds?

- Gan nesakârtotâs norçíinu sistçmas, gan daïçji arî ekono-miskâs krîzes ietekmç debitoru parâds pçdçjâs apkures se-zonas laikâ uzauga vairâk nekâ divkârt, par 2 miljoniem la-tu, un tagad sasniedz jau gandrîz 4 miljonus latu. Tâ ir no-pietna problçma, bet, kâ to izdosies atrisinât, tas ðobrîd vçl

16 Numura intervija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

nav skaidrs. Tâpat, atkârtoju, gribam mainît ðo norçíinusistçmu, bet vai tas izdosies, arî vçl nav skaidrs.

Pârçjâs akûtâs problçmas ir vairâk vai mazâk veiksmîgi at-risinâtas. Attîstîbas koncepcijâ pirmie paredzçtie darbi - sil-tuma skaitîtâju uzstâdîðana, traðu rekonstrukcija un siltum-mezglu nomaiòa - ir paveikti. Tagad nâkamie darbi bûssaistîti ar siltumenerìijas raþotâju, siltuma avotu rekon-strukciju. Pirmais uzdevums bûs îstenot projektu ar SC-3rekonstrukciju un ðîs katlumâjas pâreju uz ðíeldas apkuri,salikt jaunus, modernus katlus, nomainît tîkla sûkòus unveikt citus ar pârbûvi saistîtus darbus. Pçc tam varçs íer-ties klât SC-1 modernizâcijai, jo arî tajâ daudzi katli savulaiku drîz bûs nokalpojuði.

- Pçdçjos mçneðos ekonomiskâs krîzes ietekmç nereti pil-

sçtâs tiek runâts par siltuma tarifu samazinâðanu. Arî da-

basgâzes cenâm paredzçts kristies. Kâ visi ðie apstâkïi va-

rçtu ietekmçt siltuma tarifus Daugavpilî? Cik tie lieli, un

kâda ir to dinamika pçdçjo mçneðu laikâ?

- Tiek prognozçts, ka tuvâko mçneðu laikâ tarifi tieðâm kri-tîsies, ðo procesu var novçrot jau tagad. Piemçram, martâsiltumenerìijas tarifs Daugavpilî bija 48,10 Ls/MWh, aprî-lî (pateicoties mazuta izmantoðanai) tarifs ir 45,70Ls/MWh, maijâ tas bûs vçl zemâks - 42,23 Ls/MWh. Tâ kâ

siltumenerìijas tarifs ir piesaistîts dabasgâzes tarifam,prognozes jûlijam liecina, ka tas varçtu bût par 24% ze-mâks nekâ martâ un varçtu nokrist lîdz pagâjuðâ gada lî-menim. Principâ visu jau nosaka reâlâ tirgus situâcija.

- Rezumçjot var sacît, ka iecerçtie darbi paveikti, ir izvirzîti

jauni lielâki un mazâki mçríi, tagad jâcenðas tos sasniegt?

- Galvenais, ka tagad ir uzstâdîti siltuma skaitîtâji un ðajâziòâ sakârtoti norçíini ar patçrçtâjiem. 40 mâjâm gan vçlðo skaitîtâju nav, jo to noteica tehniskâs problçmas - nebi-ja atbilstoðu siltummezglu, taèu ðogad arî tajâs skaitîtâjitiks uzstâdîti, un tad uzskaite tiks veikta par 100%. Pro-tams, nevar aizmirst arî par siltumtrasçm, laiku pa laikamnoteikti bûs nepiecieðams veikt investîcijas arî traðu atjau-noðanâ, bet tâs tiks veiktas pamazâm, nelielos apjomos,pçc nepiecieðamîbas. Vçrienîga traðu nomaiòa prasa ïotilielus lîdzekïus, turklât tie atmaksâjas tikai ilgâkâ laika pe-riodâ, tâpçc paðlaik lielus darbus ðajâ jomâ veikt neplâno-jam. Ðovasar tiks pabeigta arî moderno siltummezglu uz-stâdîðanas programma (lîdz ðim jau uzstâdîts vairâk nekâ500 individuâlo siltummezglu). Ir doma par vçl divu lokâ-lo katlumâju bûvniecîbu, kas ïautu vçl vairâk samazinâtsiltuma zudumus un likvidçt attiecîgos siltumtraðu pos-mus. Protams, vçl paliek lielo katlumâju rekonstrukcijasprojekti. Tâ kâ vçl bûs ko darît. EA

17Numura intervijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ivars Ðnore

6. aprîlî Rîgas domes telpâs notika Rîgas domesun Rîgas Enerìçtikas aìentûras rîkotâ starptautis-kâ konference Eiropas Savienîbas (ES) enerìçtikas

politika - paðvaldîbu loma, uzdevumi un atbildîba

tâs ievieðanâ. Konferencç piedalîjâs ES enerìçti-kas komisârs Andris Piebalgs, Rîgas mçrs JânisBirks un Latvijas premjerministrs Valdis Dom-brovskis. Konferenci apmeklçja vairâku starptau-tisku finanðu institûciju pârstâvji, kas informçjapar finanðu atbalsta iespçjâm, lai varçtu izpildîtEiropas pilsçtu mçru pakta prasîbas CO2 emisijusamazinâðanai.

Rîga ir pievienojusies Eiropas pilsçtu mçru paktam, jo ap-zinâs paðvaldîbas lomu energoefektivitâtes veicinâðanâ gansavâ pilsçtâ, gan valstî, gan plaðâkâ reìionâ - atklâjot kon-ferenci, teica J. Birks un pauda cerîbu, ka arî citas pilsçtassekos Rîgas piemçram. Rîgas domes priekðsçdçtâjs atzîmç-ja, ka mûsdienu apstâkïos ir daudz problçmu, kuras radaârçji apstâkïi, un to risinâðanâ ïoti liela nozîme irstarptautiskajai sadarbîbai.

Konferences pirmajâ daïâ notika energoefektivitâtei un at-jaunojamo energoresursu izmantoðanai veltîtas prezentâci-jas, kuras râdîja Rîgas enerìçtikas aìentûra un tâs ârvalstureìionâlie un vietçjie sadarbîbas partneri - enerìçtikasaìentûras no Kauòas (Lietuva), Mursijas (Spânija), Porto(Portugâle), Bordo (Francija) un Latinas (Itâlija).

Konferences otrajâ daïâ runu teica ES enerìçtikas komi-sârs Andris Piebalgs. „Òemot vçrâ enerìijas cenu kritu-mu pasaulç, ðis ir zelta mirklis, lai domâtu un îstenotucitâdu enerìçtikas politiku,” sacîja ES enerìçtikas komi-sârs A. Piebalgs.

Îsâ brîdî naftas cena ir nokritusi no 150 lîdz 50 ASV dolâ-riem par barelu, taèu, atceroties naftas cenu pirms 5 ga-diem, kad tâ bija 20-30 ASV dolâri, var teikt, ka tâ jopro-jâm ir augsta, atzina A. Piebalgs.

Pçc viòa teiktâ, ðobrîd krîtas ieguldîjumi naftas un gâzesinfrastruktûrâ, kas nozîmç, ka cenas drîz atkal varçtu sa-sniegt trîs ciparu atzîmi. Laikâ, kad cenas ir augstas, val-dîbâm un paðvaldîbâm ir jâdomâ par to, kâ samazinât ðocenu ietekmi uz parastiem iedzîvotâjiem. Taèu paðreizç-jos apstâkïos ir pienâcis brîdis citiem pasâkumiem, uz-svçra A. Piebalgs.

Enerìçtika paliks viens no nozîmîgâkajiem politiskâs die-naskârtîbas jautâjumiem. Òemot vçrâ cenu samazinâða-

18 Enerìçtikas politika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ir labâkais laiks, lai domâtu par enerìçtikaspolitikas izmaiòâm

Konferencç piedalîjâs ES enerìçtikas komisârs AndrisPiebalgs

nos, enerìçtika neizvirzîsies priekðplânâ partiju program-mâs gaidâmajâs paðvaldîbu vçlçðanâs, taèu A. Piebalgscer, ka ðim jautâjumam tiks pievçrsta bûtiska interese.

A. Piebalgs atzina, ka laiks no 2004. gada ir bijis nervozsenerìçtikas nozarç. Pie problçmâm pierod, taèu 2009.gads spilgti atgâdinâja daþas no tâm. Krievijas lçmums pâr-traukt gâzes piegâdi ES radîja ðoku, jo tas bija jauns izaici-nâjums, ar kuru ES vçl nebija saskârusies.

Lai arî kopumâ ES salîdzinoði veiksmîgi pârdzîvoja ðo pro-blçmu, atseviðíâs valstîs rûpniecîba ðîs sekas joprojâm iz-jût ïoti smagi. Energoapgâdes droðîbas jautâjums ir ïoti sva-rîgs, bez valstu un paðvaldîbu iesaistîðanâs to nevarçs atri-sinât, piebilda A. Piebalgs.

Viòð atzina, ka pastâv daþâdi instrumenti, kâ izpildît ES no-teiktos mçríus enerìijas patçriòa un kaitîgo izmeðu sama-zinâðanâ, kâ arî atjaunojamo energoresursu izmantoðanâ.

Baltijas valstu kopîga savienojuma izveide, kopçjs enerìç-tikas tirgus ar vienâdiem nosacîjumiem, ES akceptçtâ at-balsta pakete enerìçtikai, energoefektivitâtes likumdoðana,enerìijas tehnoloìijas ir daþi no instrumentiem, kuri var pa-

lîdzçt îstenot mçríus. Taèu ðos mçríus nav iespçjams sa-sniegt bez paðvaldîbu iesaistîðanâs, pasvîtroja A. Piebalgs.

Enerìçtikas komisârs aicinâja izmantot ES fondus un starp-tautisko finanðu institûciju atbalstu energoefektivitâtes pa-sâkumu îstenoðanai. Konferencç savu redzçjumu un iespç-jamos atbalsta mehânismus izklâstîja pârstâvji no EiropasInvestîciju bankas, Rekonstrukcijas un attîstîbas bankas unKfW Banku grupas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) konferences da-lîbniekus iepazîstinâja ar Latvijas pieòemtajiem pamatdoku-mentiem enerìçtikas politikâ un izvirzîtajiem mçríiem.

Viòð akcentçja, ka turpmâkajos gados Latvija rûpîgi pievçr-sîsies jautâjumiem par energoefektivitâti, energopiegâdesdroðîbu un vietçjo un atjaunojamo energoresursu izmanto-ðanu. Viena no galvenajâm prioritâtçm ir mâjokïu siltinâða-na, kur, pateicoties ES, Latvijai bûs pieejami papildu lî-dzekïi, par kuru pârdali tuvâkajâ laikâ arî tiks lemts. Minis-tru prezidents V. Dombrovskis konferences dalîbniekus ie-pazîstinâja ar energoefektivitâtes veicinâðanas politiku Lat-vijâ. Viòð uzsvçra, ka nepiecieðams paaugstinât Baltijasvalstu droðîbu enerìçtikas jomâ. EA

19Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

(turpinâjums no iepriekðçjâ EA numura)

40.4.3. ja vairâkos projektu iesniegumos paredzçti energo-efektivitâtes darbi mâjâs, kurâs ir vienâds dzîvokïu skaits,tad priekðroku dod projekta iesniegumam, kuru îstenos te-ritorijâ ar zemâku teritorijas attîstîbas indeksu;40.4.4. ja vairâkiem projekta iesniegumiem ir vienâds pro-jekta îstenoðanas vietas teritorijas attîstîbas indekss, tadpriekðroku dod projekta iesniegumam, kurð sadarbîbas ie-stâdç ir reìistrçts âtrâk.40.5. pçc pârçjiem ðo noteikumu 7.pielikumâ minçtajiemkritçrijiem turpina vçrtçt tikai tos projektu iesniegumus, ku-ri atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ minçtajamkritçrijam.41. Ja projekta iesniegumâ nav informâcijas, lai izvçrtçtu

projekta iesnieguma atbilstîbu vienam vai vairâkiem vçrtç-ðanas kritçrijiem, kâ arî, ja minçtâ informâcija nav salasâ-ma vai nav sniegta latvieðu valodâ, tiek uzskatîts, ka pro-jekta iesniegums neatbilst attiecîgajam kritçrijam, vai attie-cîgajâ kritçrijâ tiek pieðíirts zemâkais vçrtçjums.42. Sadarbîbas iestâdes vadîtâjs, pamatojoties uz komisi-jas vçrtçjumu, pieòem lçmumu par projekta iesniegumaapstiprinâðanu, ja, vçrtçjot projektu iesniegumus, projektaiesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâminçtajam kritçrijam. Ja projekta iesniegums neatbilst7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam, sadarbîbasiestâdes vadîtâjs pieòem lçmumu par projekta iesniegumanoraidîðanu. Ðajâ punktâ minçto lçmumu sadarbîbas iestâ-des vadîtâjs pieòem divu mçneðu laikâ pçc projektu atlaseskârtas, kuras ietvaros ir iesniegts projekta iesniegums, bei-gâm.43. Lçmums par projekta iesnieguma apstiprinâðanu varietvert nosacîjumus, kas jâizpilda, lai projekta iesniedzçjsvarçtu noslçgt lîgumu par projekta îstenoðanu. 44. Lçmumâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar no-sacîjumu sadarbîbas iestâde projekta iesniedzçjam norâda,kâda papildu vai precizçjoðâ informâcija ir nepiecieðama,lai projekta iesniegums atbilstu 7.pielikuma 6.-9., 13.,14., 21.-28. un 30. punktâ minçtajam kritçrijam, un ter-miòu, kurâ informâcija ir iesniedzama. Pçc informâcijas ie-

sniegðanas kvalitâtes kritçriju vçrtçjums netiek mainîts.45. Sadarbîbas iestâdes lçmumâ ietverto nosacîjumu iz-

pildes termiòð nevar bût garâks par 30 darbdienâm no lç-muma spçkâ stâðanâs dienas.46. Ðo noteikumu 45.punktâ minçto nosacîjumu izpildeinoteiktais termiòð nevar tikt pagarinâts.47. Lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, ap-stiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu, atzinumu parprojekta iesniedzçja iesniegtâs informâcijas atbilstîbu lçmu-mâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar nosacîjumuietvertajiem nosacîjumiem, nosûta pa pastu divu darbdienulaikâ pçc lçmumu vai atzinumu parakstîðanas.48. Lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, ap-stiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu, atzinumu parprojekta iesniedzçja iesniegtâs informâcijas atbilstîbu lçmu-mâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar nosacîjumuietvertajiem nosacîjumiem, vienas darbdienas laikâ pçc lç-mumu vai atzinumu parakstîðanas nosûta arî uz projekta ie-sniegumâ norâdîto faksimilu vai elektroniskâ pasta adresi.49. Informâciju par lçmumâ ietverto nosacîjumu izpildiprojekta iesniedzçjs iesniedz sadarbîbas iestâdç vçrtçðanai.Sadarbîbas iestâde desmit darbdienu laikâ no informâcijas

20 Enerìçtikas politika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1.aktivitâtiDaudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi (Projekts)

saòemðanas brîþa izvçrtç projekta iesniedzçja iesniegto in-formâciju un sagatavo atzinumu par tâs atbilstîbu lçmumâietvertajiem nosacîjumiem. 50. Finansçjuma saòçmçja pienâkums ir 30 darbdienu lai-kâ no lçmuma par projekta iesniegumu apstiprinâðanu vaino sadarbîbas iestâdes atzinuma par to, ka lçmumâ ietver-tie nosacîjumi ir izpildîti, parakstîðanas brîþa parakstît lîgu-mu par projekta îstenoðanu.

VI. Projekta îstenoðanas un finansçjumasaòemðanas nosacîjumi51. Finansçjuma saòçmçjam pieejamie finansçjuma mak-sâjuma veidi:51.1. starpposma maksâjums, ko pieðíir, pamatojoties uzveiktajiem attiecinâmajiem izdevumiem ne bieþâk kâ vienureizi seðos mçneðos;51.2. noslçguma maksâjums, ko pieðíir pçc projekta îste-noðanas, pamatojoties uz veiktajiem attiecinâmajiem izde-vumiem.52. Finansçjuma saòçmçjs var saòemt starpposma vai no-slçguma maksâjumu, ja ir izpildîti ðâdi nosacîjumi:52.1. finansçjuma saòçmçjs ar sadarbîbas iestâdi ir noslç-dzis lîgumu par projekta îstenoðanu;52.2. finansçjuma saòçmçjs iesniedzis sadarbîbas iestâdçiepirkuma plânu;52.3. finansçjuma saòçmçjs pirmo iepirkuma procedûrupar bûvdarbu veikðanu ir uzsâcis ne vçlâk kâ triju mçneðulaikâ no lîguma par projektu îstenoðanu noslçgðanas brîþa.Ja pirmo iepirkuma procedûru par bûvdarbu veikðanu ne-uzsâk minçtajâ termiòâ, sadarbîbas iestâde var lemt par lî-guma izbeigðanu;52.4. finansçjuma saòçmçjs projekta îstenoðanai ir atvçrisatseviðíu norçíinu kontu bankâ, kurâ tiek veikti un saòem-ti visi ar projekta îstenoðanu saistîtie maksâjumi;52.5. finansçjuma saòçmçjs atbalstâmâs darbîbas sâcispçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbî-bas iestâdi, izòemot noteikumu 0.punktâ minçtâs izmak-sas, kuras ir attiecinâmas pirms lîguma par projekta îsteno-ðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, ja ir veiktas ne ât-râk par 2006.gada 24.oktobri. Ja projekta îstenoðana iruzsâkta pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanasar sadarbîbas iestâdi, visas projekta izmaksas ir neattieci-nâmas;52.6. ir sagatavots un lîgumâ par projekta îstenoðanu pa-redzçtajâ laikâ iesniegts sadarbîbas iestâdç projekta prog-resa pârskats, maksâjuma pieprasîjums un ir pievienotasdokumentu kopijas saskaòâ ar sadarbîbas iestâdes izstrâ-dâtu un apstiprinâtu izdevumus apliecinoðo dokumentu sa-

rakstu, kas publicçts un norâdîts sadarbîbas iestâdes mâ-jas lapâ;52.7. ieguldîjumi ir faktiski veikti un uzskaitîti finansçjumasaòçmçja grâmatvedîbas uzskaitç, izmaksas ir identificçja-mas, nodalîtas no pârçjâm izmaksâm un pârbaudâmas, untâs apliecina attiecîgu attaisnojuma dokumentu oriìinâli.Izdevumu attaisnojuma dokumenti atbilst normatîvo aktugrâmatvedîbas jomâ prasîbâm;52.8. pçc sadarbîbas iestâdes veiktâs uzraudzîbas pârbau-des un iesniegtâs projekta progresa pârskata pârbaudesprojekta îstenoðanas izmaksas tiek atzîtas par attiecinâ-mâm.53. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas proporcionâli samazinâtfinansçjuma summu ðâdos gadîjumos:53.1. ja faktiskais finanðu lîdzekïu izlietojums ir mazâks,nekâ paredzçts projekta iesniegumâ;53.2. ja nav îstenota kâda no lîgumâ par projekta îsteno-ðanu paredzçtajâm darbîbâm, bet tiek sasniegts projektamçríis;53.3. ja nav iesniegti finanðu lîdzekïu izlietojumu aplieci-

noðie dokumenti;53.4. ja lîdzekïu izlietojums nav samçrîgs un pamatots;53.5. ja iepirkums nav veikts atbilstoði normatîvo aktu ie-pirkuma jomâ prasîbâm.54. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas starpposma vai noslçgu-ma projekta progresa pârskata izvçrtçðanas laikâ, kâ arîpçc maksâjuma veikðanas pieprasît no finansçjuma saòç-mçja papildu informâciju, kas saistîta ar starpposma unnoslçguma pârskata vçrtçðanu.55. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas starpposma un noslçgu-ma projekta progresa pârskata vçrtçðanas laikâ pieaicinâtekspertu, lai pârbaudîtu, vai projekta izmaksu tâmç norâdî-tâs attiecinâmâs izmaksas ir samçrîgas un ekonomiski pa-matotas.56. Maksâjumus veic bezskaidras naudas norçíinu veidâ

uz atseviðíu projekta îstenoðanai atvçrto finansçjuma saòç-mçja bankas kontu, kurð norâdîts lîgumâ par projekta îste-noðanu.57. Starpposma un noslçguma maksâjumu veic pçc attie-cîgâ projekta posma pabeigðanas.58. Projekta noslçguma pârskatu iesniedz sadarbîbas ie-

stâdç 15 darbdienu laikâ pçc projekta îstenoðanas pabeig-ðanas, bet ne vçlâk par 2015.gada 1.jûliju.59. Sadarbîbas iestâde finansçjuma saòçmçjam izmaksâ-jamo finansçjuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projek-ta attiecinâmo izmaksu tâmi un iesniegtajiem izdevumusapliecinoðajiem dokumentiem, kas izstrâdâti un noformçti,ievçrojot normatîvo aktu prasîbas par maksâjumu un darî-jumu dokumentiem. EA

21Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

GALVENÂS PRIEKÐROCÎBAS:

- ENERGOEFEKTIVITÂTE

- TEICAMS IZPILDÎJUMS

- HIGIÇNISKS DIZAINS

- IEBÛVÇTA VADÎBA

- MODULARITÂTE /

KOPÎGAS / ATSEVIÐÍAS

SEKCIJAS

- PRETKOROZIJAS KLASE C4

- ÇRTA APKALPOÐANA

- VIEGLA MONTÂÞA

- ÎSI PIEGÂDES TERMIÒI

21. maijâ SIA Flakt - FläktWoods uzòçmumu grupas pârstâvis

Latvijâ - organizçja jaunâ produkta prezentâciju saviem klientiem

un topoðajiem ventilâcijas nozares speciâlistiem - RTU studen-

tiem. Seminârs notika RTU telpâs, Âzenes ielâ 16/20. Pçc semi-

nâra bija iespçja apskatît gaisa apstrâdes iekârtu RTU pagalmâ.

Fläkt Woods sâcis raþot jaunas gaisa apstrâdes iekârtas

Jaunâs eQ iekârtas ietver visas venti-

lâcijas sistçmâm nepiecieðamâs fun-

kcijas. Jaunâs eQ gaisa apstrâdes ie-

kârtas ir ilgas izpçtes un attîstîbas, kâ

arî vairâk nekâ 100 gadu ventilâcijas

pieredzes rezultâts. Tiek izpildîta katra

vajadzîba gaisa apstrâdç, sâkot no

vienkârðiem pieplûdes iekârtu risinâju-

miem un beidzot ar sareþìîtâm kom-

plektâcijâm ar siltuma rekuperâciju.

eQ produktos ietilpst uzlabota vadî-

bas sistçma. Jaunais produkts ir

viegli komplektçjams, kvalitatîvs un

energoefektîvs.

eQ ir 17 izmçru standarta izpildîjumâ,

ar gaisa plûsmu amplitûdâ no 0,1 m3/s

lîdz 9 m3/s. Pieejams viss - no vienkâr-

ðâm gaisa pieplûdes vai izplûdes ie-

kârtâm lîdz iekârtâm ar siltuma reku-

perâciju, energoefektîviem komponen-

tiem, kâ arî iebûvçtâm vadîbas un re-

gulçðanas sistçmâm.

Iekârtas izmçru nosaka izvçlçto

komponentu daudzums. eQ ir piemç-

rota instalâcijai industriâlâm telpâm

un publiskâm çkâm, kâ arî mâjok-

ïiem, skolâm, birojiem, veikaliem un

slimnîcâm.

Iekârtu ir ïoti viegli piemeklçt ACON pro-

duktu izvçles programmâ. Tâ ir balstîta

uz ilgu darbîbas pieredzi gaisa apstrâdç.

Jaunâ iekârta atbilst visâm gaisa apstrâ-

des prasîbâm un Eiropas standartiem.

Plaðâka informâcija:SIA Flakt

Dommo biznesa parks, Stûnîði,

“Lapegles”, Olaines pagasts, Rîgas

rajons, LV-2127

Tâlr. +371 67807730

Fakss +371 67807737

www.flaktwoods.com

Energoefektivitâte ir darbîbas joma, kurâ tuvâkajâlaikâ ir paredzams liels nodarbinâtîbas pie-augums. Sareþìîtâ energoapgâdes situâcija ir iz-virzîjusi enerìçtiku un energoefektivitâtes paaug-stinâðanu Eiropas politikas pastiprinâtas uzmanî-bas lokâ. ES periodiski izdod daþâdus dokumen-tus, piemçram, pçdçjos gados izdotas vairâkas di-rektîvas enerìçtikas jomâ, kas tieði skar siltumap-gâdi un energoefektivitâtes paaugstinâðanu.

Pie dokumentiem, kuri pieòemti Eiropas Savienîbâ, var minçt:- Eiropas Parlamenta un Padomes (EPP) 16.12.2002. direk-tîva 2002/91/EK par çku energoefektivitâti. Tajâ noteiktas me-todoloìiskâs vadlînijas çku energoefektivitâtes aprçíiniem,energoefektivitâtes standarti un energosertifikâcijas sistçma;- EPP 5.04.2006. direktîva 2006/32/EK par enerìijas ga-lapatçriòa efektivitâti un energoefektivitâtes pakalpoju-miem, kurâ ir noteikts orientçjoðs energoresursu taupîðanasmçríis - 9 gadu laikâ par 9% samazinât enerìijas patçriòu.- ES 9.03.2007. pieòemtâ dokumentu pakete Enerìija

mainîgajai pasaulei, kurâ ietilpst Energoefektivitâtes rîcî-

bas plâns - potenciâla izmantoðana. Tajâ lîdz 2020. ga-dam paredzçts samazinât CO2 emisijas par 20%, par 20%palielinot energoefektivitâti un enerìijas bilancç nodroðinot20% atjaunojamo energoresursu îpatsvaru.

Saskaroties ar sareþìîto ekonomisko situâciju Latvijâ, ar-vien bieþâk dzirdama doma, ka viens no risinâjumiem izejaino krîzes varçtu bût vçrienîga dzîvojamo çku energoefekti-vitâtes paaugstinâðanas programma. Latvijâ vairâki doku-menti, kas attiecas uz stratçìisku un ilgtspçjîgu enerìçtikasattîstîbu, ir izstrâdâti un pieòemti jau 2006. gadâ. Te jâpie-min Enerìçtikas attîstîbas pamatnostâdnes 2007.-2016.

gadam un Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas pa-

matnostâdnes 2006.-2013. gadam.

2006. gadâ tika papildinâts bûvnormatîvs LBN 002-01Çku norobeþojoðo konstrukciju siltumtehnika ar jaunu

nodaïu Norobeþojoðo konstrukciju energoefektivitâtes

râdîtâji.

2008. gadâ pieòemtais likums Par çku energoefektivitâti

nosaka valsts un paðvaldîbu institûciju kompetenci çkuenergoefektivitâtes jomâ, kâ arî çku energosertificçðanas unauditçðanas tiesisko un organizatorisko pamatu.

Ðobrîd ir izstrâdâti noteikumu par darbîbas programmas In-

frastruktûra un pakalpojumi papildinâjumi par Daudzdzîvok-

ïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumiem projekts.

Ir izstrâdâtas vairâkas programmas, kas veicina energo-efektivitâtes paaugstinâðanu:- Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitâtes rîcîbas

plâns 2008.-2010. gadam. Tas sniedz esoðâs situâcijasvçrtçjumu un energoefektivitâtes pasâkumu pârskatu. To-mçr jâatzîmç, ka ðis plâns ir novçrtçts visai kritiski.- Daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju renovâcijas veicinâðanas

valsts atbalsta programma 2007.-2010. Tajâ paredzçts

24 Energoefektivitâte ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Dzîvojamâ fonda energo-efektivitâtes paaugstinâðana - lîdzeklis krîzes pârvarçðanai

1. attçls. ES fondu vadîbas institucionâlais ietvars

valsts finansiâls atbalsts energoauditu veikðanai un valstslîdzfinansçjums renovâcijai. Taèu lîdz 2008. gadam prog-rammas realizâcijai lîdzekïi netika pieðíirti.

Energoefektivitâtes paaugstinâðanai iespçjams piesaistîtstarptautisko fondu lîdzekïus:- Eiropas Savienîbas struktûrfondi. Eiropas Reìionâlâs at-tîstîbas fonds (ERAF), Eiropas Sociâlais fonds (ESF). Tieparedzçti atbalstam konkrçtiem projektiem. To vadîbu Lat-vijâ nodroðina Finanðu ministrija (skat. 1. attçlu).- Eiropas Savienîbas INTERREG IV 2007.-2013. gadaprogramma. To realizç Eiropas Savienîba, izsludinot kon-kursus un pieðíirot finansçjumu uz individuâlo projektupieteikuma pamata. Lîdzekïi tiek pieðíirti investîcijâm, pie-redzes apmaiòai un informâcijas nodroðinâðanai.- Eiropas Savienîbas programma Intelligent Energy - Euro-

pe, kuru administrç ES Konkurçtspçjas un inovâciju veici-nâðanas izpildaìentûra (EACI). - Baltijas jûras reìiona programma 2007.-2013. gadam,kurâ izmantoti ES struktûrfondi.

Atbilstoði statistikas datiem vislielâko Latvijas dzîvojamâfonda daïu veido çkas, kuras celtas laika posmâ no 1946.-1990. gadam un tâm ir raksturîga zema siltuma noturîba.Salîdzinot ar citâm bijuðâ Padomju bloka valstîm, kur situ-âcija ir lîdzîga, Latvijâ visai gausi tiek veikti darbi, lai radî-tu tiesisku un finansiâlu pamatu mâju renovâcijas procesauzsâkðanai. Ðis process ir sâcies tikai 2006. gadâ un iz-pauþas, galvenokârt realizçjot atseviðíus projektus.

Paðvaldîbas var sniegt palîdzîbu energoaudita veikðanai, kâarî çku renovâcijai un rekonstrukcijai saskaòâ ar energo-audita atzinumu. Lai ðo palîdzîbu sniegtu, nepiecieðamspieòemt paðvaldîbas saistoðos noteikumus, kuros noteiktapaðvaldîbas lîdzfinansçjuma daïa energoauditiem un çku re-novâcijai. 2008. gadâ ðâdus saistoðos noteikumus ir pieòç-muðas Daugavpils, Liepâjas un vairâkas citas Latvijas pað-valdîbas. Rîgas domes uzdevumâ energoauditu konkursu or-ganizçðanu ir uzsâkusi Rîgas enerìçtikas aìentûra (REA).

Ðajos noteikumos paðvaldîbas dotâcija energoauditiem svârstâsrobeþâs no 20-100%. Daudzdzîvokïu mâjas energoaudita vidçjâsizmaksas sastâda aptuveni 500 latu. Dotâcijas apjoms dzîvojamomâju renovâcijai svârstâs 10-30% robeþâs. Pie renovâcijas atbal-stâmâm izmaksâm jâpieskaita logu nomaiòa, sildíermeòu no-maiòa koplietoðanas telpâs, mâjas ârçjo sienu, kâ arî jumtu unpagrabu siltinâðana, kârstâ ûdens un apkures sistçmu rekonstruk-cija. Par prioritâru bûtu uzskatâma mâjas kompleksa renovâcija,kas var dot siltumenerìijas patçriòa samazinâjumu pat 40-60%.

Bez valsts un paðvaldîbu dotâcijâm ir piesaistâmi arî citi fi-nansçjuma avoti. Galvenais dzîvojamo çku renovâcijas fi-nanðu avots joprojâm paliek banku kreditçðanas izmanto-ðana. Parasti aizòçmums tiek òemts uz 10-15 gadiem. Pa-rasti, lai saòemtu ðâdu kredîtu, ir nepiecieðams apliecinâ-jums tam, ka vairâk nekâ puse no dzîvokïu îpaðniekiemmâjâ piekrît mâjas renovâcijai. Lîgumu slçdz banka ar mâ-jas îpaðnieku - dzîvokïu îpaðnieku biedrîbu. Kredîta atmak-sa pçc tam parasti tiek iekïauta dzîvokïa komunâlajâ rçíi-nâ kâ atseviðía pozîcija. Ðî rçíina ilgstoðas nemaksâðanasgadîjumâ kâ sankcija var tikt pielietota vçrðanâs pret ne-maksâtâja îpaðumu. Tomçr bankas kredîts parasti ir nepie-cieðams arî tad, ja daïu no renovâcijas izmaksâm sedzvalsts, paðvaldîbas vai struktûrfondu atbalsta programmas.

Viens no finansçjuma veidiem mâju siltinâðanai ir ESCO

programma. Ðî programma paredz, ka jebkura firma, kurair atbilstoði sertificçta, var piedâvât par saviem lîdzekïiemnosiltinât dzîvojamo çku, slçdzot ar mâjas îpaðnieku lîgumupar to, ka iedzîvotâji maksâs firmai lîdz renovâcijas izmak-su segðanas beigâm par siltuma patçriòu tâdâ apjomâ,kâds tas bijis mâjai pirms renovâcijas. Ðâda prakse ir sa-mçrâ izplatîta citâs Eiropas valstîs.

Vçl viena problçma Latvijâ ir dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas,kuras ir izveidotas tikai daïâ no daudzdzîvokïu mâjâm. Dzî-vojamâs mâjas renovâcija ir saistîta ar lielâm izmaksâm,tâs var sastâdît 60-90 Ls/m². Ðâdi pasâkumi nav iespçja-mi, ja dzîvokïu îpaðnieki mâjâ nav apvienojuðies likumdo-ðanâ paredzçtajâ kârtîbâ un izveidojuði dzîvokïu îpaðniekubiedrîbu, vai arî izvirzîjuði savu pilnvaroto pârstâvi. Prasîbapar dzîvokïu îpaðnieku biedrîbu ir obligâta pie lîguma slçg-ðanas par mâju renovâciju, jo praktiski nav iespçjams no-slçgt atseviðíu lîgumu ar katra dzîvokïa îpaðnieku.

Latvijâ paðreiz vidçjais siltuma patçriòð gadâ dzîvojamâmçkâm sastâda apmçram 250-280 kWh/m². Plânots, ka lîdz2020. gadam ir jâsasniedz siltuma patçriòð 150 kWh/m²,kas atbilst paðreizçjai Ziemeïvalstu praksei. To var sa-sniegt, veicot tikai kompleksu esoðâ dzîvojamâ fonda reno-vâciju. No vienas puses valsts veiktâs darbîbas, lai ðis pro-cess sâktos plaðâ mçrogâ, ir nepietiekamas. No otras pu-ses, apkures tarifi, kurus piedzîvojâm 2008./2009. gadaapkures sezonâ, var likt izðíirties iedzîvotâjiem òemt inici-atîvu savâs rokâs, jo finansiâli izdevîgâk ir veikt mâjas sil-tinâðanu un atmaksât kredîtu, nekâ neko nedarît un mak-sât paðreizçjo cenu par izlietoto siltumu. EA

Sagatavoja Ivars Ðnore

25EnergoefektivitâteENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Aprçíinot iespçjamo decentralizçtâs enerìijas ra-þoðanas pieaugumu, nepiecieðams rûpîgi izvçrtçtdaþâdâs tehnoloìijas un çku, kurâm tâs kalpos,raksturojumus. Ðajâ rakstâ tiks apskatîta Vâcijasçku analîze. Secinâjums varçtu bût tâds, ka visiz-devîgâkâs bûs mikro koìenerâcijas iekârtas, kasdarbojas ar dzinçjiem un degvielas ðûnâm.

Paðlaik lielâkâ daïa elektrîbas, kas saraþota Vâcijâ, tiek ie-gûta tradicionâlajâs centralizçtajâs spçkstacijâs, kuras dar-bina ar akmeòoglçm, gâzi un kodolenerìiju (skatît 1. attç-lu). Sakarâ ar klimata izmaiòâm un fosilâs degvielas cenasnepatstâvîgumu, ir jâveic pasâkumi, lai ietaupîtu enerìijuun samazinâtu emisijas. Decentralizçtâs enerìijas raþoða-nas (DER) tehnoloìijas piedâvâ iespçjas uzlabot efektivitâ-ti enerìijas izmatoðanas un siltumnîcgâzu emisiju ziòâ.

Divu gadu izpçtes programma (2006.-2007.), ko ierosinâja tre-ðais lielâkais vâcu enerìijas uzòçmums EnBW, analizçja DERpotenciâlu Vâcijâ. Pçtîjums analizçja dzîvojamo, terciâro un in-dustriâlo sektoru. Ðajâ rakstâ sîkâk tiks apskatîts DER tehnolo-ìiskais un ekonomiskais potenciâls dzîvojamajâ sektorâ.

Izpçtîtâs tehnoloìijasDER risinâjumiDER risinâjumus individuâlajâm dzîvojamajâm mâjâm rak-sturo zems enerìijas diapazons, tas ir, starp 1-10 kWe un2-35 kWth siltuma raþoðanai. Ðajâ izpçtes programmâ ti-ka pârbaudîtas 6 galvenâs DER tehnoloìijas: iekðdedzesdzinçji, Stirlinga dzinçji, fotovoltiíi (PV), solârâ termâlâ,siltuma sûkòi un degvielas ðûnas.

Siltuma sûkòi, solârâ termâlâ tehnoloìija un fotovoltiíi nodro-ðina vienotu enerìijas tipu, tikai siltuma sûkòu un solârâs ter-mâlâs tehnoloìijas gadîjumâ - siltumu, bet fotovoltiíu gadîju-mâ - elektrîbu. Siltuma sûkòi un solârâ termâlâ enerìija jau


Dalîtâs enerìijas raþoða-nas potenciâls Vâcijasdzîvojamajâ sektorâ

tiek ilgstoði attîstîta un tiek uzskatîtas par nobrieduðâm tehno-loìijâm, kaut gan tâm vçl joprojâm ir nepiecieðams atbalsts.PV piedzîvo nozîmîgu izaugsmi, bet to cena paliek augsta unnâkotnç tiek gaidîta jaunu tehnoloìiju parâdîðanâs.

Lai gan koìenerâcijas sistçmas ir nozîmîgas, iekðdedzesdzinçji ir vienîgie produkti, kurus paðreiz var uzskatît parnobrieduðu tehnoloìiju. Tomçr Stirlinga dzinçji drîz var kïûtpar nozîmîgu konkurentu - ja tie sasniegs droðuma pakâpi,kas ir nepiecieðama, iegûs efektîvu izplatîbu un ekspluatâ-cijas tîklu un apmierinâs tirgus pieprasîjumu.

Skatoties nâkotnç, degvielas ðûnâm var bût daudzsoloða nâkot-ne. Augstâ proporcija starp elektrîbu un siltumu ir liela priekð-rocîba objektiem ar zemu siltuma pieprasîjumu, un spçja mo-dulçt enerìijas raþoðanu bûs liela priekðrocîba nâkotnç (skatît 2.

attçlu). Degvielas ðûnâm ir tikai prototipi. Vâcija ir uzsâkusi lieludemonstrâcijas projektu, kura laikâ lîdz 2012. gadam tiks testç-tas 800 vienîbas, kas palîdzçs paâtrinât iekïûðanu tirgû.

Rekomendçjoðie risinâjumiLai salîdzinâtu DER risinâjumu izpildîjumu un ekonomiskosaspektus, tika noteikts rekomendçjoðais risinâjums. Tradi-cionâli ðis risinâjums attiecas uz vislabâk pieejamo tehno-loìiju. Apkurei un mâjas siltâ ûdens nodroðinâðanai tas irkondensâcijas katls (dabasgâze) un elektrîbas nodroðinâ-jums nâk no energosistçmas.

Siltuma pieprasîjuma novçrtçjumsDzîvojamâ sektora segmentâcijaVâcijas dzîvojamajam sektoram ir 5 galvenie çku tipi:- vienìimeòu mâjas;


1. attçls. Bruto elektroenerìijas raþoðana Vâcijâ, 20072. attçls. Vâcijas vienìimenes mâjas siltuma pieprasî-juma grafiks

Tehnoloìija Degviela* Elektroefek- Termâlâ efek- Kopçjâs fiksçtâs Mainîgâs iz- Kalpoðanas Jau adaptçts

tivitâte (%) tivitâte (%) izmaksas (EUR/kWth) maksas (EUR/gadâ) ilgums gados tirgû

Kondensâcijas katls DG - 103 260 220 >15 Jâ

Siltuma sûkòi EL - 270-440 1330 - 1870 60 - 95 >15 Jâ

Iekðdedzes dzinçji DG, VDN, AE 26 63 3150 420 10 Jâ

Stirlinga dzinçji DG, G 12 85 9520 300 6 demo

Fotovoltiíi (PV) SR 11 - 5350 60 >20 Jâ

Solârâ termâlâ SR - 20-40 670 - 970 60 - 90 >20 Jâ

Degvielas ðûnas; DG 30 55 10000 - 15000 800-1200 5 demo

cietais oksîds/polimçra apmaiòas membrâna

*DG - dabasgâze; EL - elektrîba; VDN- vieglâ degvielas nafta; AE - augu eïïa; SR - solârâ radiâcija; G - granulas

1. tabula. Izpçtîtie DER risinâjumi, kas pieejami dzîvojamajam sektoram


- rindu mâjas;- daudzdzîvokïu mâjas;- lielas daudzdzîvokïu mâjas; - augstceltnes.

Katrs çkas tips ir sadalîts 3 jomâs saskaòâ ar 3 galveno Vâ-cijas energotaupoðo regulatoru ietvaru vçsturi. Pirms1980. gada nepastâvçja izolâcijas un apkures sistçmasstandarti. No 1981.-2001. gadam stâjâs spçkâ pirmieenerìijas regulçðanas standarti un pirmâ apkures sistçmasregulçðana. 2002. gadâ parâdîjâs pirmâ Energotaupîðanasregulçðana, kas regulâri tiek pârskatîta.

Siltuma pieprasîjums atðíiras daþâdâm mâjâmLai izplatîtu ikgadçjo termâlâs enerìijas pieprasîjumu (ap-kure plus mâju siltais ûdens) slodzes grafikam 5 minçta-jiem çku tipiem (3 daþâdâs vecuma grupâs, kas pielîdzinâs15 segmentiem), tika izmatotas Vâcijas Inþenieru asociâci-jas vadlînijas. 2. attçls parâda siltuma pieprasîjuma grafikapiemçru vienìimenes mâjai.

Regulçjoðais ietvarsVâcijas Integrçtâ enerìijas un klimata programma (IKEP),kas apstiprinâta 2007. gadâ, definç 25 punktus, kas palî-dzçs samazinât oglekïa emisijas lîdz 40% lîdz 2020. ga-dam, salîdzinot ar 1990. gada lîmeni. Dalîtâs raþoðanas at-tîstîba tiks nâkotnç atbalstîta un valdîba var subsidçt jau-nas jomas, lai sasniegtu jaunus koìenerâcijas, atjaunojamoresursu un energotaupîðanas mçríus lîdz 2020. gadam:- 25% enerìijas raþoðana ar koìenerâciju - divreiz vairâknekâ 2005. gadâ;- 30% enerìijas raþoðana ar atjaunojamajiem resursiem,plânoto 15% vietâ lîdz 2008. gadam;- 14% atjaunojamâs enerìijas izmantoðana kopçjâ siltumapatçriòâ;- 60% çku energoefektivitâtes pieaugums 2012. gadâ, sa-

lîdzinot ar 2007. gadu.Ðie mçríi ir integrçti likumos un darbîbas programmâs. Kasattiecas uz mikrokoìenerâciju, tiks apskatîts tâlâk.

Pârstrâdâtais koìenerâcijas likums (KWKG 09)Mikro/mini koìenerâcijas stacijâm (<50 kWe) turpmâk tiksmaksâta piemaksa un tâ tiks pievienota Eiropas Enerìijasapmaiòas (EEX) tirgus pamata cenai. Piemaksas vçrtîba ir5,11 eirocenti/kWh un tiks maksâta 10 gadus. Ðî EEX tir-dzniecîbas vietas pamata cena ir diezgan nepastâvîga, va-riçjot starp 30 un 75 EUR/MWhe pçdçjos 4 gados.

Bûtisks koìenerâcijas likuma, kas stâjâs spçkâ 2009.gada janvârî, fakts ir tas, ka piemaksa tiks maksâta arîpar paðpatçriòa elektrîbu. Tâ ar paðu saraþotu elektrîbuvar izvairîties no paðreizçjâs vidçjâs cenas 18 eirocen-ti/kWh, kâ arî 19% PVN (apmçram 3,42 eirocenti) unpapildus 5,11 eirocenti tiks maksâti kâ piemaksa nâko-ðos 10 gadus.

Mikro koìenerâcija, kâ arî decentralizçtâ raþoðana iegûskompensâciju par izvairîðanos no tîkla lietoðanas 1 eiro-cents/kWe apmçrâ.

Jauda Jauda Subsîdijas (EUR/kWe)

Mini (kW) Max (kW) Aprçíinâtais katram jaudas diapazonam

>0 ≤ 4 1550

>4 ≤ 6 0,775

>6 ≤ 12 0,250

>12 ≤ 25 0,125

>25 ≤ 50 0,05

2. tabula. Subsîdijas mini koìenerâcijas pielietojumiem

Subsîdijas EUR centi/kW lîdz 30 kW

2008 2009 2010 2011

Pamata cena 46,75 43,01 39,57 36,01

Piemaksa par çku 5

Pazeminâjums 5,0% 8% 9%

3. tabula. Ievades tarifs mazajâm PV sistçmâm

Siltuma avots Nepiecieðamâ daïa Papildu prasîbas

Solârâ termâlâ 15% vai 0,04 m²/m² Solârâ uzlîme

vienìimenes mâjai vai (standarta)

0,03 m²/m² çkai

Ìeotermâlâ 50% Energoefektivitâte

Biomasa 50% Energoefektivitâte

Biogâze 30% Tikai ar koìenerâciju

Ðíidrâ biomasa 50% Tikai ar kondensâcijas

katlu, plus ilgtspçjîgi

kritçriji izejvielai

4. tabula. Prasîbas atjaunojamajai siltuma raþoðanaijaunajâs çkâs

Jaunâ mikro/mini koìenerâcijas atbalsta programma2008. gada jûnijâ tika uzsâkta jauna programma, lai veici-nâtu mikro un mini koìenerâcijas iekârtu (<50 kWe) attîs-tîbu, kas raþo siltumu ar primârâs enerìijas ietaupîjumu vai-râk nekâ 10% un ar ïoti labu vides aizsardzîbas izpildîjumu.

Iekârtas ar enerìijas raþoðanu zem 4 kWhe saòems subsî-dijas 1550 EUR/kWe - ierobeþotas ar pamata 5000 h/ga-dâ vai proporcionâli zemâkâm darbîbas stundâm. Subsîdi-ju lîmenis samazinâsies saskaòâ ar jaudu (skatît 2. tabulu).Ja iekârtas emisijas bûs 2 reizes zemâkas nekâ Gaisa re-

gulçðanas aktâ prasîts, tiks garantçtas subsîdijas no 50-100 EUR/kWe (respektîvi, virs vai zem 12 kW).

Atjaunojamo resursu likuma izskatîðana (EEG 09)Atjaunojamo resursu likums stâsies spçkâ 2009. gadâ unnoteiks jaunus fiksçtos papildu tarifus elektroenerìijai 20gadu periodam, kas iegûta no atjaunojamajiem resursiem.Ðodien fotovoltiíu enerìija ir visplaðâk izplatîtâ atjaunoja-mâ tehnoloìija, kas raþo elektrîbu atseviðíâs mâjâs. Citi at-jaunojamie resursi, kas tiek izmantoti elektrîbas raþoðanai,ir svarîgi terciâlajam un industriâlajam sektoram, bet nedzîvojamajam sektoram.

Atjaunojamâ siltuma likums (EEWG 09)No ðî gada jauno çku siltuma patçriòa noteikta daïa tiks no-segta ar atjaunojamo enerìiju. Kâ tas ir parâdîts 4. tabulâ,tâ ir atkarîga no atjaunojamâs enerìijas veida.

Enerìijas taupîðanas rîkojums (EnEV 09)Jaunais Enerìijas taupîðanas rîkojums tiks parakstîtspirms 2009. gada vasaras. Tâ mçríis ir samazinât çku va-jadzîbu pçc primârâs enerìijas. Izolâcijas pasâkumi unenergoefektîva raþoðana, lîdzîgi kâ mikro koìenerâcijas sis-tçmas, kopâ sacenðas par enerìijas taupîðanas mçríu sa-sniegðanu.

Pieprasîjuma aprçíina metode ðajâ priekðlikumâ ir pamatî-gi pârskatîta un vairs netiks salîdzinâta ar iepriekðçjâ rîko-jumâ esoðo. Bet globâlais mçríis joprojâm paliek samazi-nât pieprasîjumu pçc enerìijas, kas varçtu tikt saprasts kâ30% enerìijas ietaupîjums, salîdzinot ar iepriekðçjo regulç-jumu EnEV 07.

Enerìijas nodokïu likums (EnSG 06)Ðis likums nosaka, ka visas koìenerâcijas vienîbas ar glo-bâlo efektivitâti, kas pârsniedz 70%, tiks atbrîvotas noenerìijas nodokïa. Tas nozîmç, ka nepastâv eko-nodokliselektrîbai (2,05 eirocenti/kWhe) un nav nodoklis fosilajaidegvielai (piemçram, dabasgâzei, ko izmanto apkurei, no-doklis ir 0,55 eirocenti/kWh).

Tirgus stimulçðanas programma (MAP 09)Ðî programma atbalsta apkures iekârtu attîstîbu, ietverot:solâro termâlo, biomasas apkuri un sçkïu ìeotermâlos pie-lietojumus. Atbalsta lîmeòi tiek atjaunoti reizi gadâ, daþreizbieþâk saskaòâ ar tirgus prasîbâm. Ðîs programmas gadabudþets ir piedzîvojis lielu pieaugumu pçdçjo 5 gadu laikâun sasniedz 400 milj. EUR 2009. gadâ.

Çku scenârijiKad tika veikts pçtîjums, bija zinâmi galvenie mçríi, betnebija zinâms jauno regulçjumu visas detaïas. Turklât to at-tîstîba nâkotnç, tehnoloìiju uzlabojumi, kâ arî izmaiòasdzîvojamajâ sektorâ un enerìçtikas tirgû palika nezinâmas.

Tâpçc tika radîti daudzi pieòçmumi, lai modelçtu attîstîbunâkotnç, un analîze râda, kuri parametri ir vissvarîgâkie unar kuriem jârîkojas uzmanîgi. Analîze râda, ka sekojoðiemparametriem ir vislielâkais iespaids uz potenciâlo aprçíinu:- DER investîciju izmaksas;- diskonta procents;


2007 2015 2025

Vien- Pirms 1980 - - DÐ/4,8/1,9

ìimeòu 1980-2002 - - DÐ/4,4/1,9

mâjas Kopð 2002 - - DÐ/2,2/1,9

Rindu Pirms 1980 - - SDZ/5,1/5

mâjas 1980-2002 - - DÐ/4,8/1,9

Kopð 2002 - IDZ/3,8/2,7 DÐ/3,2/1,9

Daudz- Pirms 1980 - SDZ/10,8/2,7 SDZ/9,6/6,1

dzîvokïu 1980-2002 - SDZ/8,3/6,1 SDZ/7,8/6,1

mâjas Kopð 2002 - IDZ/5,7/2,7 DÐ/4,9/1,9

Lielas Pirms 1980 IDZ/18,5/2,4 SDZ/17/6,1 DÐ/15,1/1,9

daudzdzî- 1980-2002 IDZ/13,4/2,4 SDZ/13,1/6,1 DÐ/12,2/1,9

vokïu mâjas Kopð 2002 - SDZ/9/6,1 DÐ/7,7/1,9

Augst- Pirms 1980 IDZ/41/2,4 IDZ/37,8/2,2 DÐ/33,8/1,9

celtnes 1980-2002 IDZ/31,7/2,2 IDZ/30.9/2,2 DÐ/28,9/1,9

Kopð 2002 IDZ/16,3/2,4 IDZ/23,5/2,2 DÐ/20,2/1,9

IDZ - iekðdedzes dzinçjs; SDZ - Stirlinga dzinçjs; DÐ - degvielas ðûnas

5. tabula. Daudzsoloðâkâs tehnoloìijas mâjâm (norâ-dîtas tikai labâkâs tehnoloìijas, kas nenozîmç, ka ne-var bût citi risinâjumi). Tehnoloìija/termâlâ jauda(kWth)/siltums-elektrîbâ proporcija

- fosilâs degvielas cena;- koìenerâcijas likums.

Modelçjot ekonomisko potenciâluKatram dzîvojamâs mâjas tipam tiek aprçíinâti galvenieDER projekta parametri saskaòâ ar optimâlo katras tehno-loìijas dizainu un, izmantojot enerìijas cenas evolûcijasscenârijus un stimulu evolûcijas pieòçmumus.

Aprçíinam tika izmantota neto paðreizçjâs vçrtîbas metode.Ðî metode kapitâla plânoðanai tiek pielietota, lai novçrtçtu, vaiilgtermiòa investîcijas ir izdevîgas, òemot vçrâ ikgadçjo nau-das plûsmu, samazinot to uz sâkotnçjo investîciju gadu un tadpievienojot visus maksâjumus. Ðie rezultâti tika salîdzinâti arrekomendçjoðiem risinâjumiem. DER risinâjumi izrâdîjâs eko-nomiski interesantâki nekâ rekomendçjoðie risinâjumi.

Tâdâ veidâ globâlais potenciâls ir novçrtçts saskaòâ ar tir-gus datiem (globâlais potenciâls ietver visas dzîvojamâsmâjas, kur DER risinâjumi varçtu bût visizdevîgâkie, pat janav nepiecieðamîbas mainît esoðo risinâjumu).DER ekonomiskâ potenciâla aprçíinâðanai Vâcijâ ir vaja-

dzîgs spçcîgs modelis. 3. attçls parâda izmantoto metodo-loìiju, òemot vçrâ visus bûtiskos ievaddatu parametrus unarî regulçjoðo ietvaru.

Informâcija, ko nodroðinâja dalîtâs raþoðanas tehnoloìiskâun ekonomiskâ potenciâla modeïa aprçíini dzîvojamajamsektoram, ir parâdîta sekojoði:- maksimâlâ termâlâ raþoðana no DER;- maksimâlâ elektrîbas raþoðana no DER;- lîdzsaraþotâs elektroenerìijas izmantoðana - uz vietas vaiievadot energosistçmâ;- kopçjâ uzstâdîtâ DER jauda - termâlâ;- kopçjâ uzstâdîtâ DER jauda - elektriskâ;- CO2 un primârâs enerìijas emisiju ietaupîðanas potenciâls.

RezultâtiTehnoloìiju potenciâlsÐodien DER ir vienîgâs ekonomiski izdevîgâs tehnoloìijaslielâs çkâs. 2015. gadâ iekðdedzes dzinçji var kïût izdevîgimazâkâs çku vienîbâs, tâdâs kâ rindu mâjas. Turklât Stir-linga dzinçji var kïût daudz izplatîtâki un var ieòemt iekð-


3. attçls. DER potenciâlâ novçrtçjuma modelis

dedzes dzinçju vietu vidçjâs un lielâs çku vienîbâs. 2025.gadâ bûs degvielas ðûnu uzplaukums lielâkâ segmentâ ko-pçjâ siltuma pieprasîjuma ziòâ, tas ir, mazâs çku vienîbâs.Tâs konkurçs arî lielâkâs çku vienîbâs, kamçr Stirlinga dzi-nçji paliks izdevîgi vecajâs maza un vidçja lieluma çkâs,pateicoties to augstâkai siltuma efektivitâtei un zemâkâminvestîciju izmaksâm.

Degvielas ðûnâm nâkotnç bûs îpaða priekðrocîba sakarâ araugstâku elektroenerìijas-siltumâ proporciju un tâpçc tâsbûs ïoti piemçrotas çkâs ar augstiem izolâcijas standartiem.

Siltuma sûkòi un solârâs termâlâs iekârtas nav izdevîgas, sa-lîdzinot ar kondensâcijas katliem kâ labâko pieejamo tehno-loìiju. Siltuma sûkòi nav izdevîgi sakarâ ar augstajâm inves-tîciju izmaksâm. Kopçjâs investîciju izmaksas solârajâm ter-mâlajâm sistçmâm ir zemâkas, bet tâs ir ierobeþotas, saka-râ ar to specifiskajâm investîciju izmaksâm, jo ðîs sistçmasapmierina tikai daïu no siltuma pieprasîjuma (15-25%).

5. tabulâ ir parâdîti visizdevîgâkie risinâjumi. Tomçr aprç-íini râda, ka îpaði 2015. un 2025. gadâ vienlaicîgi bûsdzîvotspçjîgas vairâkas tehnoloìijas.

Teorçtiskais tirgus potenciâls2007. gadâ mikro koìenerâcijas staciju ekonomiskais po-tenciâls, kurð varçtu bût uzstâdîts, varçtu nosegt 16% nosiltuma pieprasîjuma dzîvojamajâ sektorâ, lai gan efektîvidarbojâs 20 reiþu mazâk. Tas pielîdzinâs koìenerçtâs elek-troenerìijas 38 TWhe, no kuriem 52% tiek patçrçti uz vie-tas un 48% tiek ievadîti energosistçmâ.

2015. gadâ Stirlinga dzinçji var kïût daudz izdevîgâki slik-tâk izolçtâs çkâs, pateicoties to augstajai elektroenerìijas-siltumâ proporcijai. Tâpçc var prognozçt, ka 31% no siltu-ma pieprasîjuma dzîvojamajâ sektorâ var ekonomiski no-segt ar mikro koìenerâciju. Tas pârstâv koìenerçtâs elek-troenerìijas 37 TWhe, no kura 79% patçrç uz vietas un21% ievada energosistçmâ.

2025. gadâ visas dzîvojamâs mâjas varçtu bût apgâdâtas arekonomiski dzîvotspçjîgajâm mikro koìenerâcijas iekârtâm (gal-venokârt degvielas ðûnâm), panâkot siltuma pieprasîjuma nose-gumu par 84% vai koìenerçtâs elektroenerìijas 240 TWhe.

Attiecîbâ uz ikgadçjo ogïskâbâs gâzes ietaupîjumu, mikrokoìenerâcijas potenciâls var atbilst 9 milj. tonnu ietaupîju-mam 2007. gadâ, 10 milj. tonnâm 2015. gadâ un 84 milj.tonnâm 2025. gadâ, salîdzinot ar rekomendçjamo risinâju-

mu: 200 g CO2/kWhth kondensâcijas katliem un 550 gCO2/kWhe energosistçmai.

SecinâjumiPçtîjums parâda, ka DER risinâjumu potenciâls ir augsts,bet vçl ir jâizpçta, kura daïa no potenciâla varçtu tikt sa-sniegta ar esoðajiem lîdzekïiem.

Paðreiz lielâs daudzdzîvokïu mâjâs un augstceltnçs varçtubût izdevîgi mikro koìenerâcijas risinâjumi, tâdi kâ iekðde-dzes dzinçji. Nâkotnç Stirlinga dzinçji arî varçtu bût vienano iespçjâm, kâ arî degvielas ðûnu risinâjumi (galvenokârtmazâkâm mâjâm ar zemâku siltuma pieprasîjumu).

Paredzamie rezultâti, îpaði uz 2025. gadu, kad lielâkajâ da-ïâ mâju varçtu bût uzstâdîtas degvielas ðûnas, varçtu liktiesprovokatîvi. Tâpçc galvenais kritçrijs, lai izvçlçtos vai nudegvielas ðûnas, vai siltuma sûkòus, ir: paredzamâs investî-ciju izmaksas un Vâcijas ogïskâbâs gâzes saturs kopçjâenerìijas raþoðanâ. Tâpçc ir nepiecieðams turpinât pçtîju-mus, lai noteiktu tâdu parametru ietekmi kâ: sâkotnçjo in-vestîciju izmaksas, degvielas cenas un regulçjoðais ietvars.

Kad tiek analizçta mâja kâ enerìiju patçrçjoðs objekts, bieþivien nav iespçjams atjaunot tikai apkures sistçmu. Izmaiòasapkures sistçmâ bieþi vien ietver izmantotâ kurinâmâ maiòuun apkures iekârtu nomaiòu, îpaði çkâs ar vecâkiem izolâci-jas standartiem, kur ietaupîjumus varçtu iegût ar fasâdes izo-lâcijas, logu un jumta atjaunoðanu. Tâpçc mâju energoefek-tivitâte bûtu jâuzlabo gan no tâs iekðpuses, gan no ârpuses.

Lai sasniegtu augstas kvalitâtes iekârtas un ievieðanu, bezDER risinâjumu uzlaboðanas ir arî jâpalielina tehniskais at-balsts un ekspertîze. Ir nepiecieðams uzlabot vietçjo uzstâ-dîtâju un ekspluatâcijas uzòçmumu zinâðanas par DERtehnoloìijâm.

Paðreizçjais Vâcijas regulçjoðais ietvars ir pietiekoði labvç-lîgs mazajâm koìenerâcijas stacijâm (<50 kWhe), betdraudi ir tâdi, ka ðî atbalsta programma var tikt apturçtajebkurâ brîdî - kas varçtu paralizçt jaunu mikro koìenerâci-jas sistçmu parâdîðanos.

Vidçjâ un ilgtermiòâ siltuma pieprasîjuma samazinâðanâs dzî-vojamajâs çkâs nodroðinâs plaðâku tirgu degvielas ðûnâm,pat ja Stirlinga dzinçji paliks vecajâs daudzdzîvokïu mâjâs. EA

Sagatavoja Ilze Spunde


Katra mâjas îpaðnieka mçríis ir tçrçt pçc iespçjasmazâk naudas apkurei, vienlaicîgi neieguldot pâ-râk daudz naudas apkures sistçmas modernizâci-jâ. Un galvenais, pçc tam nesaskarties ar problç-mâm, ko var radît nepareiza apkures sistçmas ele-mentu izvçle. Labâkais variants, ja to darîs piere-dzçjis un zinoðs meistars, kurð spçj atrast un izvç-lçties pareizâko risinâjumu, ne tikai pirkt paðu lç-tâko. Bet, kâ zinâms, labu meistaru atrast ir grû-tâk nekâ labus radiatorus vai caurules.

Sliktâkais, ka par vienas vai otras preces trûkumiem uzzinapârsvarâ jau ekspluatâcijas laikâ, nevis to pçrkot. Tomçrvairumâ gadîjumu neapmierinoða apkures sistçmas darbî-ba ir saistîta nevis ar nepareizu radiatoru vai katla izvçli,bet ar nepareizu siltumnesçja patçriòu un cirkulâciju. Sildanevis pats radiators, bet gan siltais ûdens, atdodot siltumuradiatoriem, tas nodod savu enerìiju pârçjai telpai.

CaurulesVissliktâkâ izvçle ir dzelzs caurules. Tâs ir pakïautas koro-zijai, aizòem daudz vietas, ir neestçtiskas un ir apgrûtinâtato slçptâ montâþa. Apkures sistçmai nederîgas ir arî plast-masas caurules. Tâs nesaglabâ formu, âtri noveco pieaugsta spiediena un temperatûras. Plastmasas caurulçmnepatîk arî tieði saules stari. Pie augstâm temperatûrâm tâslaiþ cauri skâbekli, kas noved pie armatûras un radiatorukorozijas.

Kombinçto metâla-plastmasas cauruïu ekspluatâcija arî irierobeþota saistîbâ ar augstu temperatûru un spiedienu.Tâm piemît lîdzîgi trûkumi kâ plastmasas caurulçm. Visâmcaurulçm, kurâs izmantoti polimçri, ir ierobeþots kalpoða-nas laiks. Ðâdas caurules nereti tiek izmantotas apkuressistçmâs ârvalstîs, bet tur, kur klimats ir siltâks un nav ne-piecieðama siltumnesçja temperatûra virs 80°C.

Labâkâ izvçle, protams, ir vara caurules. Tâs ir spçjîgas iz-turçt ievçrojamu spiedienu (virs 200 atmosfçrâm) un tem-

peratûru (lîdz 1000°C). Turklât tâs nav pakïautas korozijai,kâ tas ir gadîjumâ ar dzelzs caurulçm. Tâm nav bîstami tie-ðie saules stari un tâs nelaiþ cauri skâbekli. Vara caurulesnezaudç formu, ir viegli montçjamas un tâm ir labs ârçjaisizskats. Bez tam vara cauruïu sistçma var izrâdîties lçtâkanekâ gadîjumâ, ja tiek izmantotas plastmasas vai kombinç-tâs caurules. Tas saistîts ar lçtâkiem savienojumiem, piekam sistçmai, kura veidota no vara caurulçm, ir praktiskineierobeþots kalpoðanas laiks.

Veidojot sistçmu, jâòem vçrâ, ka pârmçrîgs ûdens patçriòðpaâtrina cauruïu koroziju, bet nepietiekams noved pie cauru-ïu aizsçrçðanâs. Lai izvairîtos no ðâdâm problçmâm, nepie-cieðams noregulçt patçriòu ar balansçðanas vârstu palîdzîbu.

RadiatoriPaðlaik tirdzniecîbâ piedâvâto radiatoru klâsts ir visai plaðs.Iegâdâjoties radiatorus, nepiecieðams noteikt to nominâlo

32 Siltumenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Apkures sistçmas elementu izvçle

jaudu un izmçrus. Svarîgi arî zinât, kâdiem parametriem irnorâdîta nominâlâ jauda. Piemçram, jums ir nepiecieðamsradiators ar 1500 W jaudu (to var novçrtçt, izejot no siltumazudumiem 60-100 W/m²), turklât ieejoðâ ûdens temperatû-ra radiatorâ ir 80°C, bet izejoðâ 60°C (siltumnesçja tempera-tûra atkarîga no apkures katla parametriem). Bez tam, ja gri-bçsiet uzturçt telpâs temperatûru, piemçram, 22°C, to iespç-jams izdarît, vadoties no nominâlâs jaudas tabulâm, kurastirdzniecîbas vietâ pieejamas katram konkrçtam radiatoru ti-pam. Ja radiatora parametri ir, piemçram, 90/70/20, tad ða-jâ gadîjumâ nepiecieðams òemt vçrâ iespçjamo labojuma ko-eficientu 1,35. Respektîvi, jâizvçlas radiators nevis ar nomi-nâlo jaudu 1500 W, bet 1500x1,35=2025 W. Citâdi telpâspçc tam var bût pârâk auksti.

Izejot no droðuma un funkcionalitâtes, par optimâlâko iz-vçli uzskatâmi tçrauda paneïu radiatori. Tiem ir labs di-zains un tie labâk reaìç uz temperatûras izmaiòâm nekâ,piemçram, èuguna radiatori. Tçrauda paneïu radiatori irsavietojami ar visiem cauruïu veidiem, atðíirîbâ no alumî-nija radiatoriem, kurus nav ieteicams lietot ar vara cauru-lçm. Bez tam, alumînijam nonâkot kontaktâ ar ûdeni, iz-dalâs ûdeòradis.

KatliIzvçloties apkures katlu, jâòem vçra divi bûtiskâkie faktori.Pirmkârt, kâda jauda nepiecieðama. Otrkârt, kâds kurinâ-mâ veids jums ir pieejamâks un izdevîgâks.

Svarîgi ir òemt vçrâ arî minimâlo ûdens patçriòu caur kat-lu un minimâlo atpakaïgaitas temperatûru. Parasti nepie-cieðams, lai ûdens patçriòð caur katlu bûtu 30-200% robe-þâs no nominâlâ, bet atpakaïgaitas ûdens temperatûra ne-pârsniegtu 50°C. Vajadzîgo parametru neievçroðana var no-vest pie âtras katla izieðanas no ierindas dçï korozijas, koveicinâs sadeguðâs degvielas kondensâts katla iekðpusç.

Pastâv arî daþâdas alternatîvas apkures katliem, piemç-ram, siltumsûkòi, kuri kïûst arvien populârâki, òemot vçrâaugstâs dabas gâzes cenas.

SûkòiIzvçloties cirkulâcijas sûkni, jâvadâs no nepiecieðamâûdens patçriòa, ko var aprçíinât, izmantojot formulu:G= 0,86 x Q/(tp-ta),kur G ir patçriòð kg/h, Q - siltuma plûsma (siltuma zudumi)vatos, (tp-ta) - turpgaitas un atpakaïgaitas temperatûras

starpîba (parasti tâ sastâda aptuveni 20°C) un hidrauliskâsistçmas pretestîba. Divcauruïu apkures sistçmâ privâtmâ-jâ sistçmas pretestîba varçtu bût aptuveni 20 kPa, pie kam8-10 kPa ir termostatiskajos vârstos, bet pârçjais caurulçs,filtros, armatûrâ, katlâ un pârçjos apkures sistçmas ele-mentos. Bûtu ieteicams izvçlçties sûkni ar apmçram 30%jaudas rezervi, bet pârâk jaudîgs sûknis var radît trokðòussistçmâ un patçrçt pârâk daudz elektroenerìijas.

Termostatiskie vârstiMûsdienîgas apkures sistçmas nav iedomâjamas bez ter-mostatiskajiem vârstiem. Pirmkârt, tie nepiecieðami sistç-mas hidrauliskajai un siltuma stabilitâtei. Otrkârt, komfor-tablas temperatûras uzturçðanai telpâs. Ar tâ palîdzîbu varviegli ieregulçt zemâku temperatûru naktî, piemçram, 14-16°C, kas veicina labâku miegu un samazinâs arî enerìijaspatçriòð. Ieteicams izvçlçties termostatiskos vârstus ar ie-priekð veiktu regulçjumu. Regulçjumu skaitïi bûs norâdîtiuz paða vârsta.

Nereti lçtâkos vârstu modeïos neprecîzs izpildîjums un kon-strukcijas nepilnîbas var novest pie tâ, ka tas vienkârði ne-pilda tam paredzçtâs funkcijas un tas kïûst par bezjçdzîguapkures sistçmas elementu. Sûces un trokðòi diemþçl arînereti raksturîgi nekvalitatîviem vârstiem.

Jâatceras, ka jebkurð regulçjoðais termostatiskais vârsts la-bi darbojas sabalansçtâ sistçmâ. Ja sistçmâ nebûs pietie-kami daudz siltumnesçja, tad arî pie pilnîbâ atvçrta vârstatelpâ bûs vçsi, ja ûdens ir par daudz, vârsti trokðòo.

Balansçðanas vârstiBalansçðanas vârsti ir nepiecieðami labai un ilglaicîgai vi-sas apkures sistçmas darbîbai. Ar balansçðanas vârstu pa-lîdzîbu var optimâli noregulçt ûdens patçriòu tâ, lai visi ra-diatori saòemtu nepiecieðamo siltumnesçja daudzumu.Lîdz ar to telpâs bûs uzturçts vajadzîgais temperatûras re-þîms pie minimâla enerìijas patçriòa.

Balansçðanas vârstu cena ir salîdzinoði neliela, bet tie pa-lîdz izveidot optimâli sabalansçtu apkures sistçmu. Taspats attiecas arî uz citâm hidrauliskajâm sistçmâm, piemç-ram, karstâ ûdens apgâdi, kondicionçðanu un citâm. Ideâlâvariantâ apkures sistçmai ir jâstrâdâ tâ, lai komforts tiktunodroðinâts ar minimâlu enerìijas patçriòu. EA

Sagatavoja Armands Ðneks

33SiltumenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Netâlu no Budapeðtas atrodas AES Tisza II - 900MWe gâzes un vieglâs naftas spçkstacija. Uzòç-mums RJM International ir attîstîjis un uzstâdîjisðajâ spçkstacijâ tâdu degïa modifikâciju, kas sa-mazina NOx emisijas par 70%.

Eiropas Savienîbâ Lielo sadedzinâðanas iekârtu spçk-

staciju direktîva (Large Combustion Plant Directive -LCPD) - kas ir viena no galvenajâm likumdoðanas sa-stâvdaïâm, kas attiecas uz enerìçtikas sektoru un iero-beþo slâpekïa oksîda (NOx) nokïûðanu atmosfçrâ, sagâ-dâ lielas problçmas tâm vecajâm spçkstacijâm, kurastika uzceltas nepareizajâ robeþas pusç pçc Otrâ pasau-les kara.

AES Tisza II ir 900 MWe gâzes un naftu izmantojoða spçk-stacija Tiszaujvaros - 200 km no Budapeðtas, relatîvi tuvuUkrainas un Rumânijas robeþai. Spçkstaciju uzcçla 1978.gadâ Èehoslovâkijas uzòçmums, izmantojot Rietumvâcijastehnoloìiju, to sâkotnçji pârvaldîja Ungârijas valsts uzòç-mums MVM.

Laikiem mainoties, 1996. gadâ ASV enerìçtikas kompâni-ja AES nopirka ðo spçkstaciju (kopâ ar divâm blakus eso-ðâm ogïu spçkstacijâm un vietçjâm ogïraktuvçm, kas tagadir slçgtas). AES Tisza no 2002.-2004. gadam piedzîvojanozîmîgus uzlabojumus. Pirmajâ rekonstrukcijas fâzç tikanomainîti oriìinâlie Deutsche Babcock degïi ar Alstom low-

NOx dubultajiem degvielas degïiem un OFA sistçmu.

Tagad Alstom degïi ir aizstâti ar degïiem, kas izgatavotiLielbritânijas NOx kontroles specializçtajâ uzòçmumâ RJM

International, kâdçï 2005. gadâ spçkstacija mainîja îpað-nieku, lai palîdzçtu spçkstacijai izpildît LCPD noteiktos ie-robeþojumus.

AES Tisza bija nepiecieðams samazinât sâkotnçjo NOx lî-meni gâzes sadedzinâðanâ 2 katlos par gandrîz divâm treð-daïâm. Bet naftas produktu sadedzinâðanâ NOx lîmenis bi-ja jâsamazina par vairâk nekâ pusi.

34 Tehnoloìijas ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ungârija ierobeþo NOxizmeðus

Galvenâ degviela AES Tisza ir dabasgâze, kas ir 70% nokopçjâs degvielas. Pârçjo veido C9 un frakciju nafta.

Kopð 2004. gada spçkstacijâ ir uzstâdîti èetri 225 MWnaftas un gâzes katli ar RJM International low-NOx tehno-loìijas sadedzinâðanas sistçmu. Visas iekârtas ir 225 MWkomplicçti degvielas sadedzinâðanas dabîgâs cirkulâcijaskatli, katrs ar ugunsizturîga pârklâjuma grîdu. Izmantotâsdegvielas ir dabasgâze, inertâ gâze, C9 nafta un FA60/120(frakciju) nafta.

Katram katlam ir 2 rotçjoði Ljungstrom gaisa sildîtâji, kasnogâdâ sadegðanas gaisu uz degïiem 284°C temperatûrâ.Katram katlam ir 8 degïi, kas iemontçti grîdâ un izvietoti 2rindâs katrâ pa èetriem. Katram deglim ir paðam sava vçjakaste, bet sadedzinâðanas kontrole notiek ar gaisa un deg-vielas padeves kontroli katram degïu pârim kopâ.

Degïu pâri 1 un 2 ar 3 un 4 ir novietoti tuvu priekðçjai sie-nai, bet pâri 5 un 6 ar 7 un 8 - tuvu kurtuves sienai. Tikai3. un 4. degïi ir domâti inertajai gâzei. Iekârtâm ir arî indu-cçto dûmgâzu recirkulâcijas (iFGR) sistçma, kas kontrolçNOx emisijas. iFGR sistçmas vada dûmgâzu recirkulâcijuno esoðâ dûmgâzu recirkulâcijas ieplûdes ventilatora tieðidûmgâzu ieplûdes atdzesçðanas ventilatorâ.

Dûmgâzu recirkulâcijas ventilatori ir daïa no oriìinâlâs kat-lu iekârtas, lai kontrolçtu tvaika temperatûru. Dûmgâzu re-cirkulâcija tiek nogâdâta kurtuvç pa 1 m garâm vertikâlâmspraugâm, kas izcirstas starp caurulçm augðup no aizslçgauz grîdu pie priekðçjâs sienas. Katrai vienîbai ir 2 forsçtiefiltru ventilatori un 2 iFGR sistçmas.

RJM gala rezultâts ðîm iekârtâm ir apmierinoðs, NOx sama-zinâjums gâzei ir 200 mg/Nm³ un naftai 240 mg/Nm³. RJM

International uzlabojumi 1. un 4. iekârtai 2004. gadâ bijatik veiksmîgi, ka deva iespçju spçkstacijai izpildît 2008. ga-da emisiju limitus bez investîcijâm jaunâs tehnoloìijâs.

Tomçr iekârtas 2. un 3., kas derçja Alstom low-NOx sistç-mai, nevarçja izpildît jaunos 2008. gada limitus. Inducçtodûmgâzu recirkulâcijas sistçma jau bija izveidota ðajâs iekâr-tâs 2004. gadâ, kâ to rekomendçja RJM ðiem katliem, kassavâdâk nevarçtu atbilst tâ 2004. gada emisiju garantijâm.

Sekojot veiksmîgajai RJM International 1. un 4. iekârtasrekonstrukcijai 2004. gadâ, AES piesaistîja RJM Internati-

onal arî 2. un 3. iekârtu rekonstrukcijai, kas deva iespçjuAES atbilst jaunajâm 2008. gada emisiju limita vçrtîbâm.

Darbs, ko vadîja RJM 1. un 4. iekârtu rekonstrukcijâ 2004.gadâ, ietvçra low-NOx degïu modifikâcijas un inducçtodûmgâzu recirkulâcijas sistçmas izveidi. Pirms RJM sistç-mas ievieðanas iekârtas bija lielas NOx emitçtâjas, saraþo-jot vairâk nekâ 1000 mg/Nm³ ar dabasgâzi un vairâk nekâ800 mg/Nm³ ar smago naftu. Kurinâðanas sistçma bija ïo-ti neparasta komunâlo pakalpojumu katlam, jo degïi bija ie-strâdâti ar íieìeïiem klâtâ grîdâ un kurinâja uz augðu lîdzkatla augðai. Tas deva ïoti karstu virsmu, ïoti tuvu liesmassâkumam un tâpçc kurtuve bija ïoti karsta, kas nav labiNOx emisiju dçï, un ir ïoti zems karstuma saglabâðanâslaiks, kas ir nepietiekoðs ideâlai kurinâmâ sadegðanai. Pa-tiesîbâ, izmçrîtais NOx emisiju limits oriìinâlajiem Deuts-

che Babcock degïiem bija 1100 mg/Nm³ dabasgâzei un850 mg/Nm³ smagajai degvielas naftai.

Neparastie izaicinâjumi, ar ko saskârâs RJM International,bija ïoti sareþìîti, tâpçc projekts tika uzskatîts par pirmo ðâ-da veida modifikâciju. Tâpçc vairâki labi zinâmi low-NOx

degïu piegâdâtâji nevçlçjâs piedalîties ðo katlu rekonstruk-cijâ. RJM International pirmâ principa pieeja labi noderçjatieði ðai spçkstacijai.

CFD modelçðanas procesâ RJM International paòçma da-tus no visâm esoðajâm veco degïu daïâm, piemçram, kuri-nâðanas kontroles sistçma, gâzes spiediens, sadegðanasgaisa temperatûra, gaisa spiediena kritums deglî, liekâ skâ-bekïa parametri un NOx emisiju bâzeslînija. Ar ðiem datiemRJM International radîja esoðâs iekârtas bâzes modeli.

RJM International atklâja, ka tuvu pie degïa izejas ir ïotiaugstas temperatûras zona, kas bija ïoti tuvu grîdai, radotïoti augstas NOx emisijas. Pilns kurtuves modelis (ar visiem8 degïiem) parâdîja skursteòa efektu kurtuvç vai vienotuaugstas temperatûras laukumu.

RJM International pçc pasûtîjuma izgatavotie zemâ NOx lî-meòa degïi ir aprîkoti ar gâzes sprauslâm, kas sadala da-basgâzi koncentrçtâs zonâs. Apvienojumâ ar RJM patentç-to zemâ NOx lîmeòa gâzes stabilizçtâju un degïa uzbûvesrekomendâcijâm, ko radîja CFD modelis, RJM bija iespç-jams novçrst skursteòa efektu un nodroðinât konvekcijastemperatûru un zemus NOx izmeðus vidç.

Papildu ieguvums no vienmçrîgâkas temperatûras nodroði-nâðanas katla konvekcijas sekcijâ ir tâds, ka tas uzlabo kat-la kalpoðanas laiku, temperatûru katla dziïumâ un siltum-maiòu efektivitâti. Liekais skâbeklis saglabâjâs tâds patsvai mazâks.

35TehnoloìijasENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Prognozes NOx samazinâjumam bija 64%, kas bija diezgantuvu, bet tâs nebija pietiekoðas, lai sasniegtu garantçtâsprasîbas no 1000 mg/Nm³ lîdz mazâk nekâ 350 mg/Nm³.Tâpçc RJM teica AES îpaðniekiem, ka tiem vajadzçs vairâknekâ vienu zemâ NOx lîmeòa tehnoloìiju, lai izpildîtu ðokatlu limitu, tâ tika ieteikts iFGR.

Pirms iFGR, RJM piedâvâja ûdens injekciju sistçmu, jo bi-ja informâcija, ka ventilatori bûs ïoti tuvu saviem limitiem,bet beigâs ventilatori bija pietiekoði, tâpçc tika uzstâdîtiiFGR un RJM sasniedza 80% samazinâjumu no 1000mg/Nm³ lîdz tuvu 200 mg/Nm³ 1. un 4. iekârtâm.

AES noslçdza lîgumu 2007. gada jûnijâ par degïu aizstâjç-ju piegâdi un 2. un 3. iekârtu nodoðanu ekspluatâcijâ.2007. gada novembrî tika uzstâdîti degïu aizstâjçji 2. ie-kârtai un optimizâcijas process tika vadîts 2 fâzçs - pirmânoslçdzâs februârî un otrâ - jûnijâ. Degïu aizstâjçji 3. iekâr-tai tika pabeigti 2008. gada maijâ un izpildîjuma testçða-na un optimizâcija tika pabeigta jûnijâ.

Iepriekðçjâ zemâ NOx sistçma ietvçra zemos NOx degïusun OFA sistçmu. RJM International piedâvâtais risinâjums2004. gadâ ietvçra OFA sistçmas un iFGR sistçmas iekâr-tu aizvâkðanu. Tâpçc RJM International vadîtais darbs2008. gadâ 2. un 3. iekârtâs ietvçra RJM zemâ NOx lîme-òa degïu modifikâciju un sadedzinâðanas optimizâciju.

Ar nodotajâm ekspluatâcijâ iekârtâm, kurâm tagad ir pla-ðâks iFGR pielietojums nekâ iepriekð, NOx emisijas ir pa-zeminâtas lîdz 130-150 mg/Nm³.

RJM veic gaisa plûsmas mçrîjumus katlos, òemot mçrîju-mus 24 punktos katrâ deglî. Tad ðos datus analizç, lai no-teiktu, kâ gaiss tiek padots visiem degïiem katlos un vai kâ-dam no degïiem nav gaisa trûkums.

Dþons Goldrings, RJM International direktors, stâsta: „Jajums ir zema NOx lîmeòa deglis, jo jûs regulçjat degvieluun gaisu, lai samazinâtu liesmas temperatûru, ir ïoti svarî-gi, ka gaiss, kas tiek nogâdâts uz degïiem, ir vienmçrîgi sa-dalîts uz visiem degïiem.

Turpretim, ja agrâk mums bija jâpavairo sprauslas, tad ta-gad to daudzums ir samazinâjies, radot liesmâ ar degvielubagâtas zonas. Ja degïa zonâ nepienâks gaiss saskaòâ argaisa piegâdes sistçmas reþîmu ðajâ vietâ, tad tiks saraþo-ta vesela buíete ar CO vai dûmiem. Tâpçc ir ïoti svarîgi pa-nâkt pareizu gaisa sadali.

Spçkstacijas rekonstrukcija notika 2 iekârtu dîkstâves laikâ.Daïçja nodoðana ekspluatâcijâ notika februârî, kas bijadiezgan sareþìîti, jo katli darbojâs un inþenieri strâdâjanakts laikâ, tâpçc viòiem bija tikai viena vai divas stundasar noteiktu slodzi. Tika noorganizçtas daþâs noteiktu izmç-ìinâjumu dienas ar pilnu slodzi, tâdâ veidâ pienâcîgi opti-mizçjot sistçmu un redzot visus efektus un trûkumus visâmkorekcijâm, kas tika veiktas.”

Peters Kiss, AES Tisza II galvenais inþenieris, saka: „Bijajâsaskaras ar daþâm grûtîbâm, lai panâktu NOx lîmeni frak-ciju naftas sadedzinâðanâ, kas ir ïoti sareþìîts kurinâmais.Bet optimizâcijas procesa laikâ RJM nodroðinâja ar darbo-ties spçjîgu risinâjumu un izpildîjuma testa laikâ mçs nofik-sçjâm NOx lîmeni 350 mg/Nm³ - daudz zemâku nekâ pra-sîtais 400 mg/Nm³ frakciju naftai.”

Optimizâcijas un izpildîjuma testçðana tika pabeigta 2. un3. iekârtai 2008. gada 27. jûnijâ. Lai samazinâtu optimi-zâcijas procesa ilgumu jûnijâ tikai lîdz 3 dienâm (tas palî-dzçja saglabât ieòçmumus), RJM pievçrsa uzmanîbu tam,lai dabûtu NOx lîmeni pareizu vispirms frakciju naftai, jo tâir visproblemâtiskâkâ degviela. Vçlâk, nostiprinot optimizç-tos degïa uzstâdîjumus, RJM izmantoja frakciju naftu, laisadedzinâtu C9 naftu, tâdâ veidâ iegûstot C9 NOx lîmeni186 mg/Nm³ pie pilnas slodzes testa laikâ.

Dþ. Goldrings stâsta: „Mçs ieguvâm labu pieredzi 2. iekâr-tâ februârî. Mçs zinâjâm, ka frakciju nafta ir pati sareþìîtâ-kâ, un, kad mçs nonâcâm pie 3. iekârtas rekonstrukcijasjûnijâ, mçs pârliecinâjâmies, ka esam rîkojuðies pareizipirms íerðanâs pie C9. Galvenâ atðíirîba starp C9 un frak-ciju naftu ir, ka C9 nav slâpeklis, bet frakciju naftai tas ir0,2%, ïoti lîdzîgi parastai smagajai degvielas naftai. Mçsnodroðinâjâm to paðu aprîkojumu, ko pielietojâm 1. un 4.iekârtai 2004. gadâ, bet 2008. gada emisiju ierobeþojumiir stingrâki, tâpçc uzstâdîjumi bija jâkoriìç.”

Pçdçjie NOx lîmeòi, kas tika sasniegti 2. un 3. iekârtai pçcîsa optimizâcijas perioda, bija mazâki nekâ 150 mg/Nm³dabasgâzei un mazâk nekâ 200 mg/Nm³ C9 naftai. Tâdspats rezultâts ir iegûstams arî 1. un 4. iekârtai.

Pçc jauno degïu uzstâdîðanas AES Tisza II spçkstacijas 4iekârtas ar 215 MW tika pârveidota uz 225 MW. Nâkotnesdarbi spçkstacijâ ietvers 1. iekârtas rekonstrukciju, kâ arîtiek plânota jaunu iekârtu uzstâdîðana. EA

Sagatavoja Ilze Spunde

36 Tehnoloìijas ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

37TehnoloìijasENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Igors Ðaranskis

Objektu nodoðana ekspluatâcijâ ir svarîga problç-ma, kurai lîdz ðim ne vienmçr pievçrsta pienâcîgauzmanîba. Svarîga sastâvdaïa vçl lîdz nodoðanaiekspluatâcijâ ir aprîkojuma montâþa. Pamata pro-blçma, kas parâdâs montâþas procesâ, ir samon-tçtâ aprîkojuma atbilstîba projekta risinâjumam.Ðeit spilgti parâdâs atðíirîbas pieejai aprîkojumaprojektçðanai un montâþai pie mums un ârzemçs.Ârzemçs projektu vairâkkârt pârbauda un tad uz-stâda precîzi atbilstoði projektam. Pie mumsdiemþçl visbieþâk notiek otrâdi.

Tâ kâ mehâniskâs inþeniersistçmas projektç vieni projek-tçtâji, bet, piemçram, elektroapgâdes un automatizâcijassistçmas projektç citi, un attiecîgi arî darbus veic citi bûv-uzòçmçji, tad, realizçjot projektu, neizbçgami parâdâsvirkne jautâjumu. Ðâdos apstâkïos visvieglâk strâdât uz-òçmumiem, kuri gan projektç sistçmas, gan arî tieði reali-zç savus projektu risinâjumus. Lîdz ar to tiem ir iespçjamsrealizâcijas gaitâ òemt vçrâ acîmredzamâs izmaiòas pro-jekta risinâjumâ. Gala mçríis ðajâ gadîjumâ - nodroðinâtvisa samontçtâ inþenieraprîkojuma automatizâciju.

Nereti parâdâs situâcija, ka projektçðanas gaitâ kïûdaininav paredzçta spiediena paaugstinâðanas stacija, drenâþaspadziïinâjums utt. Tâdâ gadîjumâ nepiecieðams izlemt, kârîkoties - vai veikt izmaiòas projekta dokumentâcijâ, vai arîizmainît projektu nepastarpinâti uz vietas, darba gaitâ. Re-zultâtâ bieþi vien sanâk, ka realizçtais risinâjums neatbilstapstiprinâtajam projektam un lîgumam. Ðo neatbilstîbu at-zîmç ar papildu lîgumiem. Ðeit pats galvenais ir òemt vçrâvisas nianses, pretçjâ gadîjumâ pazûd pati energopatçriòaoptimizâcijas ideja. Nâkamais posms objekta nodoðanaiekspluatâcijâ ir tâ sauktâ aukstâ jeb iepriekðçjâ nodoðana.

38 Automatizâcijas risinâjumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Automatizâcijas un dispeèerizâcijas sistçmunodoðana ekspluatâcijâ

foto: FESTO

Aukstais starts Visa automatizâcijas sistçma tiek projektçta, òemot vçrârokas vadîbas iespçjas. Tieðâs vadîbas íçdçm tie ir ro-kas/automâtiskâs vadîbas slçdþi, invertâs vadîbas íçdçm -iespçja vadît invertorus rokas reþîmâ. Ðajâ etapâ pârbaudavadîbas íçþu atbilstîbu to izpildiekârtâm, t. i., vadîbas íç-þu sekojoðam pieslçgumam, pârbauda izpildiekârtu atbil-des reakciju. Ðo darbîbu mçríis - izslçgt situâcijas, kad,piemçram, signâls vârsta vai aizvirtòa atvçrðanai tiek no-dots, bet pati iekârta neatveras, jo ir vai nu ieíîlçjusies vaiaizvçrta mehâniski, ar roku.

Sûkòu un ventilatoru gadîjumos nepiecieðams veikt fâzçða-nu, pârliecinâties vai elektrodzinçja grieðanâs virziens at-bilst projektâ paredzçtajam.

Parasti aukstâ starta etapu veic tie paði montieri, kuri uz-stâda aprîkojumu. Viòu uzdevums ir ne tikai vienkârði pie-slçgt vadus, bet, kâ minimums, pârliecinâties par izpildîtâj-mehânismu darbaspçjâm visâ darba diapazonâ. Piemçram,strâdâjot ar lieliem elektrodzinçjiem, nepiecieðams pârlieci-nâties par to darbaspçjâm divos reþîmos, jo, lai izvairîtosno lielâm palaiðanas strâvâm, tie ieslçdzas divos etapos, ariepriekðçju ieskrçjienu.

Pirmsekspluatâcijas regulçjuma etaps Kad veikta izpildierîèu reakcijas pârbaude uz vadîbas signâ-liem, pârbauda atbildes signâlu ienâkðanu no izpildierîcçmkontrolierî - tas ir pirmsekspluatâcijas regulçjuma etaps.

Bûtîbâ, ðajâ etapâ notiek paðu kontrolieru palaiðana un sig-nâlu virzîbas pârbaude kontroliera iekðienç. Iepriekð nepie-cieðams pieslçgt kontrolieri pie datora un doto punktu bâziierakstît kontroliera atmiòâ.

Ir èetru veidu fiziskie signâli (analogâ ieeja, analogâ iz-eja, digitâlâ ieeja, digitâlâ izeja), kas jau iepriekð aprak-stîti projektâ, kâ arî zinâms daudzums loìisko punktu, tâdçvçto pseido punktu. Ðie loìiskie pseido punkti ir nepie-cieðami tâdçï, lai savietotu parametra esoðo nozîmi nojelkâda devçja ar ðâ parametra pieprasîto nozîmi, kuruuzdod pseido punkti. Ðo parametru starpîba nosaka sis-tçmas tâlâkâs darbîbas algoritmu. Principiâli tas ir svarî-gi, piemçram, siltuma punktu automâtikas sistçmâm,kurâs nepiecieðams nodroðinât nepiecieðamo siltuma ie-guvi, jo apgrieztâ siltumnesçjâ paaugstinâta temperatûranoved pie naudas soda sankcijâm no siltumapgâdes uz-òçmumu puses. Atbilstoðo temperatûru grafiku iepriekð

nosaka pseidopunkti un sistçmas darba algoritms ir vir-zîts uz ðî grafika atbalstu.

Augstâk minçto divu pirmo posmu îpatnîba ir tâ, ka tie ne-kâdâ veidâ nav saistîti ar sakaru uzòçmumiem, ðos darbusizpilda tikai automatizâcijas speciâlisti.

Sistçmu pârslçgðana automâtiskâs regulâci-jas reþîmâ Ðis ir vissvarîgâkais posms visas sistçmas palaiðanâ. Ðajâposmâ parâdâs problçma, kas ir saistîta tieði ar mijiedarbî-bu ar sakaru uzòçmumiem. Piemçram, darbos ar siltumapunkta palaiðanu ekspluatâcijâ strâdâ mehâniskâ aprîkoju-ma speciâlisti un automatizâcijas un elektroapgâdes speci-âlisti (atkarîbâ no tâ, vai projekts paredz atseviðíus vai sa-vienotus automâtikas un elektroapgâdes paneïus). Mehâ-niskâ aprîkojuma speciâlistu uzdevums ir veikt mehâniskosistçmu balansçðanu.

Siltumnesçja plûsmu sadali (ventilâcijas sistçmu gadîjumâ- gaisa plûsmu sadale) fiziskâ lîmenî panâk, balansçjot sis-tçmu ar mehâniskâm ierîcçm, ar balansçðanas vârstiem,vai arî - ventilâcijas sistçmu gadîjumâ ar droseïvârstiem,kas uzstâdîti pie gaisa vadiem. Normatîvie dokumenti pie-prasa sistçmu pasportizâciju. Bieþi vien mûsu apstâkïosrodas situâcija, ka visas maìistrâles ir samontçtas, betkontûri nav aizpildîti ar siltumnesçju. Bieþi inþeniersistç-mu nodoðanu ekspluatâcijâ cenðas pabeigt tieði uz apku-res sezonas sâkumu un tad laika deficîta un faktiskâ siltu-ma trûkuma dçï sistçmâ balansçðana nenotiek.

Normâlais darba cikls ir ðâds - montâþa, nopresçðana, sis-tçmas piepildîðana, pie tam vçlams visus darbus veikt pçcnoteiktiem siltumnesçja parametriem, t.i., sistçma jâbalan-sç pçc maksimâlâ patçriòa (gadîjumâ, kad visi patçrçtâji irpieslçgti). Objekta palaiðanai jânotiek noteiktâ kârtîbâ - vis-pirms palaiþ radiatoru apkures kontûru, pçc tam ventilâci-jas sistçmu vairâkos stâvos utt. Rezultâtâ maksimâlais pa-tçriòð neparâdâs. Tas viss var novest pie konfliktsituâcijas- no vienas puses, mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti nevarveikt balansçðanu vienlaicîgi, no otras puses, var izveido-ties situâcija, kad, piemçram, kâdâ sistçmas posmâ aizbîd-nis mehâniski nosedz siltumnesçju, kas savukârt izslçdz ie-spçju sistçmu regulçt ar automâtikas palîdzîbu.

Uzreiz noteikt sistçmas darba nespçju ir samçrâ sareþìî-ti, un ðajâ lîmenî bieþi parâdâs konflikti starp saistîtajiemuzòçmumiem. Rezultâtâ lîdzîgas problçmas saistîto uzòç-

39Automatizâcijas risinâjumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

mumu starpâ noved pie tâ, ka nodoðana ekspluatâcijâ iz-stiepjas laikâ. Lai arî sistçmas uzlikðanas laiku var aprç-íinât samçrâ precîzi, praksç bieþi vien sanâk tâ, ka tasviss var aizòemt vairâkas sezonas. Ðî situâcija visbieþâkraksturîga lieliem objektiem, kuriem slodze tiek pieslçgtapakâpeniski. Tâdos objektos, piemçram, centrâlâ siltum-punkta jauda, ir aprçíinâta uz visu kompleksu, bet çkatiek nodota ekspluatâcijâ pakâpeniski pa korpusiem, rin-das kârtîbâ. Slodze pastâvîgi aug, un uzreiz veikt sistçmasbalansçðanu pçc pilnas jaudas ir vienkârði neiespçjami.

Pie mums bieþi vien mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti, no-presçjot sistçmu, aizpildot to ar ûdeni un pârliecinoties parto, ka nav noplûdes, uzskata savu darbu par pabeigtu. Bieþivien vispâr netiek izvçrtçta tâda lieta, kâ, piemçram, vârstuievietojuma atbilstîba projekta vçrtîbâm, nenotiek caurplûdesmçrîjumi utt. Ðîs stadijas izlaiðana noved pie tâ, ka sistçmasnodoðana normâlâ ekspluatâcijâ kïûst vienkârði neiespçjama.

Apskatîsim kâ piemçru biroju çku ar vertikâlu apkures ma-ìistrâïu izvietojumu un pa stâviem izvietotu kondicionçða-nas sistçmu. Sistçma var bût aprçíinâta pareizi, bet tâ kâar balansçðanas vârstiem nav noregulçts patçriòð sistçmâ,siltumnesçjs nenonâk lîdz augðçjo stâvu apkures iekârtâm.Tâdçjâdi palaiþot automâtikas sistçmu uz pçdçjo stâvu, vir-knç telpu ir principâ neiespçjami nodroðinât prasîtos tem-peratûras parametrus. Automâtikas priekðrocîba ir tâ, ka ðîsistçma ïauj iegût visas parametru vçrtîbas un uzrâda tâsïoti pârskatâmâ formâ. Ðajâ gadîjumâ pçc grafikiem novçr-tçjot, ka prasîtâ temperatûra zemâkajos stâvos tiek sa-sniegta, atverot atbilstoðos vârstus tikai par 10-15% (nor-mâlos apstâkïos prasîtos parametrus jâsasniedz, atverotvârstus par 40-60%), var viennozîmîgi izdarît secinâjumus,ka sistçma mehâniski nav labi noregulçta.

Tâda pati situâcija var izveidoties arî ventilâcijas sistçmâs.Palaiþot sistçmu, siltumnesçja patçriòð un temperatûra at-bilst normâm, bet gaisa temperatûra nepaceïas augstâk parnoteiktâm vçrtîbâm, jo sistçmai nav nodroðinâta nepiecieða-mâ plûsma. Ðajâ gadîjumâ nostrâdâ aizsargautomatizâcijaslîdzekïi, tiek izsaukti saistîtie uzòçmumi - mehâniskâ aprîko-juma speciâlisti - un kopâ ar viòiem tiek veikta visu komuni-kâciju pârbaude, sâkot no siltuma punkta lîdz patçrçtajam.

Reizçm, palaiþot ekspluatâcijâ ventilâcijas sistçmas, neiz-dodas nodroðinât pieplûdes gaisa nepiecieðamo temperatû-ru. Tas notiek tâdçï, ka ventilâcijas sistçmu projektçtâji ap-rçíina sistçmas mazliet lielâkai raþotspçjai, òemot vçrâ, ka,ðîs sistçmas liekot, tâs tiks noregulçtas uz dotajâm vçrtî-

bâm. Tomçr praksç daudzos gadîjumos ðâda regulçðananenotiek. Rezultâtâ pârsniegtâ aprçíinâtâ gaisa patçriòavçrtîba pie aprçíinâta siltumnesçja patçriòa noved pie pie-plûdes gaisa nesasildîðanas. Ðajâ gadîjumâ atkal var rastieskonflikts starp diviem uzòçmumiem - to, kurð samontçjisventilâcijas sistçmu, un to, kurð palaidis ekspluatâcijâ au-tomatizâcijas sistçmu.

Patiesîbâ montâþas organizçtâjiem vajadzçtu ne tikai vien-kârði veikt aprîkojuma montâþu un izvilkt gaisa vadus, betarî veikt sistçmas balansçðanu un pasportizâciju, balstotiesuz attiecîgi aprçíinâtajiem parametriem. Ideâlâ gadîjumâðâdai balansçðanai jânotiek gan attiecîbâ uz gaisa patçriòu,gan uz siltumnesçja patçriòu, bet faktiski mûsu apstâkïosðos divus posmus neizpilda pienâcîgi.

Augstâk uzskaitîtâs mehâniskâs problçmas var novçrst, tie-ði pârslçdzot sistçmu automâtiskâs regulâcijas reþîmâ. Sis-tçmas palaiðana un pârslçgðana automâtiskâs regulâcijasreþîmâ ïauj salîdzinoði îsâ laikâ uzrâdît ðâdus trûkumus unlokalizçt to parâdîðanâs vietas. Ja pilnîbâ samontçta sistç-ma nenodroðina nepiecieðamos parametrus pie 100% at-vçrtiem vârstiem, pie tam, ja absolûti analoìiska sistçmacitâ çkas daïâ normâli funkcionç ar vârstiem, kas atvçrti ti-kai par 30%, tad tas liecina par to, ka ir kâdas problçmastieði ar aprîkojumu.

Gadîjumâ, ja uzreiz neizdodas izveidot mijiedarbîbu arsaistîtajiem uzòçmumiem, izveidojas konfliktsituâcija. Irjâveic parametru mçrîjumi daþâdos sistçmas posmos, taspalîdz lokalizçt problemâtiskos posmus un nosaka, kuramjâuzòemas atbildîba par to likvidçðanu. Uzòçmumiem, ku-ri veic primsekspluatâcijas regulçjumus, noteikti ir nepie-cieðamais mçraparâtu komplekts visâm saistîtajâm iekâr-tâm, lai pârliecinâtos par kïûdu esamîbu vai neesamîbu.Obligâti ir jâbût ierîèu komplektam ventilâcijas parametrumçrîjumiem, kâ arî aparâtiem, ko lieto, veicot apkures sis-tçmu pirmsekspluatâcijas regulçjumu. Pie tam, ja ventilâ-cijas sistçmu mçrîjumiem izmanto universâlas mçrierîces,tad apkures sistçmas uzstâdîðanai katrs lielais raþotâjspiedâvâ savu oriìinâlo mçriekârtu komplektu. Nepastâvuniversâla iekârta, kas pârklâtu visu raþotâju visas aprîko-juma lînijas. Ja nav iespçjams veikt tieðus mçrîjumus, kïû-das var noteikt un aptuveni lokalizçt pçc monometru râdî-jumiem un balansçðanas vârstu stâvokïa.

Gadîjumâ, ja sistçma ir ideâli nobalansçta, bet prasîtie para-metri netiek sasniegti, jâveic aprçíinu pareizîbas pârbaude. Sadarbîbas problçma ar saistîtajiem uzòçmumiem - tâ ir


gan tehniska, gan organizatoriska rakstura problçma un bie-þi vissareþìîtâkâ ðajâ etapâ. Te arî parâdâs jautâjums, kassaistîts ar ðo uzòçmumu pastâvîgu klâtesamîbu objektâ. Sil-tuma punkts, aukstuma centrs ir sistçmas atslçgas sastâv-daïas, bez to iepriekðçjas uzstâdîðanas nav iespçjama cituinþeniersistçmu normâla nodoðana ekspluatâcijâ, bet paðasiltuma punkta noregulçðana nav iespçjama, jo daïa slodzesvienkârði nav pieslçgta fiziski (tieði cauruïu sabiezinâjumudçï). Rezultâtâ sistçmas regulçðanu nâkas atkârtot vairâkasreizes, ar tai sekojoðu pieslçgtâs slodzes korekciju.

Vçl viens svarîgs moments, kas prasa îpaðu uzmanîbu ðajâposmâ, - sistçmas darba reþîms gadîjumâ, ja pilsçtas sil-tumtîklos nav siltumnesçja. Obligâti ir paredzçti speciâli re-þîmi vasaras periodâ, kad siltumnesçjs ir atslçgts. Siltumapunktos paredzçta kontûra rezervâcija ar elektrisku tilpnesûdenssildîtâju (elektrisko boileru) palîdzîbu.

Visi raþotâji piedâvâ programmpaketes kontrolieru prog-rammçðanai. Daudziem raþotâjiem ir atseviðías kontrolierulînijas, îpaði augðçjâ lîmeòa (lielâkas ietilpîbas), kas ir brî-vi programmçjamas.

Kontrolierus pieslçdz pie personâlâ datora vai pie protoko-la RS-232, vai arî pçdçjos gados aizvien vairâk ar TCP IP.Te var izdalît divus darba posmus: sistçmas konfigurçðana(konfigurâcijas ielâde kontrolieru atmiòâ) un sistçmas dar-ba algoritma uzstâdîðana.

Ðo darbu pilda programmçtâji. Speciâlistam, kas veic mon-tâþas sistçmas automatizâciju, jâbût ar pamata kvalifikâci-ju, kas ïauj strâdât ar kontrolieru programmçðanas prog-rammu paketçm, bet viòam nav jâsaprot grafiku jçga, aiz-sardzîbas pakâpe un citas sîkâkas sistçmas darba detaïas.Speciâlista uzdevums ðajâ etapâ - nodroðinât fiziskos saka-rus. Nâkamajam speciâlistam, kurð nodarbojas ar tâlâkusistçmas programmçðanu, jau jâbût ar savu redzçjumu parsistçmas darbu un viòa darba izpilde lielâ mçrâ ir atkarîgano viòa zinâðanâm, kvalifikâcijas, pieredzes un no viòa iz-pratnes pakâpes par sistçmâ notiekoðajiem procesiem.

No vienas puses, tehnologs kopçjâ paskaidrojoðajâ tekstâpie projekta par tâ inþeniertehnisko daïu apraksta sistçmasdarba reþîmus (aukstajâ, siltajâ un gada pârejas periodos).No otras puses, ðis apraksts var nebût pilnîbâ detalizçts -


foto: FESTO

bieþi vien runa var bût tikai par vairâkiem desmitiem daþâ-du avârijas situâciju. Tâdçï sistçmas aizsardzîbas pakâpjudaudzums ir atkarîgs tieði no programmçtâja risinâjuma,kas ir atkarîgs no viòa zinâðanâm un pieredzes. Jau auto-matizâcijas lîmenî jârealizç virkne aizsardzîbas veidu, tâdi,kâ, piemçram, sistçmas piespiedu apstâðanâs, atvienojotpalaiðanas íçdes, apstâdinot invertorus aizsalðanas draudugadîjumos. Jânodroðina papildu uzdotie parametri - pre-ventîva sistçmas apstâdinâðana daþos starpdevçju vçrtîbugadîjumos: vai nu krîtoties gaisa temperatûrai noteiktosgaisa vados, vai krîtot siltumnesçja temperatûrai.

Te runa ir par to, ka sistçmas atslçgðanai nevajag gaidîtbrîdi, kad siltumnesçja temperatûra noslîd lîdz 3°C un pa-râdâs sistçmas aizsalðanas draudi; ja apgrieztâ siltumne-sçja aprçíinâtâ temperatûra nokrît lîdz 20-30°C, tad jautajâ brîdî var izdarît secinâjumu par nestandarta situâci-jas parâdîðanos un veikt pasâkumus, lai atklâtu to avotu.Prasme noteikt ðâdas sistçmas kïûdu pazîmes pçc iespç-jas agrâkâ stadijâ ir viena no programmçtâja nepiecieða-mâkajâm îpaðîbâm.

Programmpaketes, ko izstrâdâ automatizâcijas sistçmu ra-þotâji, ïauj veikt virkni operâciju ar kontrolieriem. Pirmkârt,ar ðo programmu palîdzîbu var kontrolierî ielâdçt operaci-onâlo sistçmu. Kâ zinâms, kontrolieris pçc savas bûtîbas irminidators, kuram ir sava atmiòa, savs mikroprocesors unatbilstoði, sava operacionâlâ sistçma. Mûsdienâs daudziemkontrolieriem raþotâji periodiski (parasti reizi vairâkos ga-dos) izlaiþ ðo operacionâlo sistçmu atjaunotâs versijas. At-jaunotajâs versijâs, pirmkârt, ir izlabotas pamanîtâs kïûdas,otrkârt, jaunâs versijas optimizç programmas darbu (pie-mçram, paâtrina datu savâkðanas ciklu utt.).

Otrkârt - tas ir vizuâli orientçjoðâs vides radîðanas un ielâ-dçðanas instruments. Programmas kods jebkurâ gadîjumâatrodas vairâkos failos. Programmas pakete ïauj nozîmîgipaâtrinât un vienkârðot paðu programmçðanas procesu. Arðâdu pieeju nav nepiecieðamîbas rakstît programmas kodu,kas sastâv no vairâkiem tûkstoðiem rindu. Kontroliera dar-ba algoritma realizâcijai ðajâ gadîjumâ izmanto vizuâlâsprogrammçðanas tehnoloìijas.

Treðkârt, programmpaketes pamata pielietojums ir treðo ra-þotâju aprîkojuma integrâcija sistçmâ.

Ir kontrolieri, kuri atbalsta atvçrtos interfeisus. Iekârtas mij-iedarbojas ar kontrolieriem un savâ starpâ ar daþâdu proto-kolu palîdzîbu. Ðîs iekârtas pievienojas datu bâzei. Piemç-

ram, ja tâs ir LON iekârtas, tad tâs licenzç platformas izstrâ-dâtâji (Echelon Corporation), pârdodot savus tâ dçvçtos kre-

dîtus - LON iekârtus aktivizçtâjus LON tîkla ietvaros. Prog-rammas pakete ïauj, izveidojot LON tîklu, integrçt tajâ visascitu raþotâju iekârtas, kas atbalsta atbilstoðo protokolu.

Apskatâmâ programmpakete ðajâ gadîjumâ ir LON videsveidoðanas lîdzeklis. Tâ ïauj strâdât gan ar iekðçjiem (aiz-vçrtajiem) uzòçmuma protokoliem - kontroliera raþotâ-jiem, gan arî ar ârçjiem protokoliem. Tas ir îpaði svarîgisakarâ ar to, ka mûsdienâs neviens raþotâjs nevar nosegtvisu aprîkojuma lîniju (nevar raþot absolûti visu tipu iekâr-tas), îpaði tas attiecas uz daþâdiem elektrîbas skaitîtâ-jiem, siltumskaitîtâjiem utt., kas atbalsta LON, MODBUSinterfeisu. Ar apskatîtâs programmpaketes palîdzîbu visuðo daþâdo aprîkojumu var integrçt sistçmâ un informâci-ju ievadît kontrolierî.

Mûsu valsts apstâkïos, veicot konkursu par automatizâci-jas sistçmu realizâciju, salîdzinoði liela uzmanîba tiek pie-vçrsta finanðu aspektiem un licencçðanas jautâjumiem. Ie-interesçto speciâlistu starpâ tiek veiktas diskusijas par ðotçmu. Zinâms, ka lîdzîgas programmpaketes savâ starpâatðíiras ar salîdzinoði augstâm izmaksâm, to izmantoðanunepiecieðams licencçt, iziet apmâcîbu raþotâja sertificçtosmâcîbu centros. Ðî apstâkïa dçï iespçja iegût programmpa-keti ir samçrâ ierobeþotam skaitam uzòçmumu. Daïa aprî-kojuma raþotâju, tieði otrâdi, sâkuði izstrâdât atvçrto prog-rammu produktus, tomçr ðobrîd visplaðâk izplatîtas ir tie-ði komerciâlâs programmpaketes. Visiem nozîmîgâkajiemraþotâjiem ir tieði licencçtâs programmpaketes.

Abâs ðajâs pieejâs ir plusi un mînusi, un vienmçr nepiecie-ðams skaidri apzinâties tâs vai citas pieejas iespçjamâspriekðrocîbas un trûkumus. Var paredzçt, ka minimâlasmaksas vai pat brîvas pieejas programmpakeðu dçï palieli-nâsies to uzòçmumu skaits, kas bûs ieinteresçti tâs iegâdâ-ties un lietot. Bet, no otras puses, vienmçr jâòem vçrâ, kaprogrammçtâju skaits, kas ir spçjîgi kvalificçti strâdât ar sa-mçrâ sareþìîtu tehnoloìisko aprîkojumu, ir ierobeþots.

Jebkuram pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmumam irjânodroðina garantija uzstâdîtajai sistçmai. Pirmseksplu-atâcijas regulçjuma uzòçmums veic programmas palaiðanuun dod garantiju savam darbam, bet ðeit parâdâs jautâ-jums: kas savukârt dos garantiju pirmseskpluatâcijas uzòç-mumam, ka aprîkojums strâdâs tieði ar to programmas ko-du, ko veidojis ðî uzòçmuma programmçtâjs, ja jau prog-rammpakete tâ izveidoðanai ir brîvi pieejama un ðî koda


modifikâcijas iespçjas parâdâs arî speciâlistiem, kuru kva-lifikâcija ir nezinâma? Citiem vârdiem sakot, nav skaidrs,kâ pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmums var garantçtsistçmas darbu, ja pastâv hipotçtiska iespçja par nekvalifi-cçta personâla iejaukðanos sistçmas darba algoritmos. Tasir jautâjums par tehnoloìisko droðîbu, par objektâ funkci-onçjoðâ aprîkojuma droðîbu, kas bieþi vien var apdraudçtarî objektâ esoðo cilvçku dzîvîbu.

Iespçjamu ieinteresçtîbu par tâdas programmpaketes iegû-ðanu varçtu izteikt uzòçmums, kas ekspluatç objektu, kurâatrodas ðâds aprîkojums. Ekspluatâcijas gaitâ nereti parâ-dâs situâcijas, kad ir nepiecieðams veikt kâdas izmaiòasprogrammatûras vidç. Nokomplektçtajai sistçmai vienmçrir kâda rezerve pie ieejas/izejas, òemot vçrâ moduïu lieto-ðanas bieþumu, vienmçr paliek nelietotas ieejas un bieþipasûtîtâjs lûdz paredzçt rezerves ieejas/izejas. Parâdâs teh-niska iespçja modernizçt sistçmu, pieslçgt papildu modu-ïus. Ekspluatçjoðai organizâcijai parâdâs izvçles iespçjas -izpildît ðos darbus paðu spçkiem vai piesaistît specializçtuuzòçmumu.

Mûsdienâs programmnodroðinâjums ïauj izsekot visâm ma-nipulâcijâm, kas saistîtas ar kontroliera darbu; sistçmas ko-dola pârlâde kontrolierî vienmçr tiek fiksçta. Var izsekot,kad un ar kâdu atslçgu veikta ðâda pârlâde. Galu galâ kon-trolierî nekorekti uzrakstîta programmnodroðinâjuma ielâ-des rezultâtâ var notikt aprîkojuma izieðana no ierindas(sistçmas atkuðana, sûkòu izieðana no ierindas un ieíîlçða-nas utt. ). Nav pilnîbâ skaidrs, vai ðâda izieðana no ierin-das jâuzskata par garantijas gadîjumu. Acîmredzot nopirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmuma viedokïa uz ðâ-diem gadîjumiem nevar attiekties garantija. Parâdâs poten-ciâla konfliktsituâcija. No prakses zinâmi piemçri, kad ne-kvalificçts personâls izved no ierindas aprîkojumu ar ïotielementârâm operâcijâm. Piemçram, liekot jaunu operaci-onâlâs sistçmas versiju, obligâti nepiecieðams nodroðinâtaparatûras nepârtrauktu baroðanu. Ja tiek pârkâpts ðisvienkârðais noteikums un baroðana pazûd vai arî ir spriegu-ma svârstîbas, tad no ierindas var iziet aparatûra vairâkutûkstoðu eiro vçrtîbâ. Cita kïûda - programmnodroðinâjumalikðana, kas paredzçts citas modifikâcijas aprîkojumam.

No otras puses, lielie ekspluatâcijas uzòçmumi, kuri at-bild par vairâkiem desmitiem objektu, daudzos no ku-riem garantija ir sen beigusies, saskaras ar nepiecieða-mîbu mainît kontrolieru darbîbas algoritmu, piemçram,ja tiek plânveidîgi modernizçts aprîkojums. Bet ðâdiemuzòçmumiem ir savi kvalificçti programmçtâji un tie var

atïauties iegâdâties un licencçt programmpaketes, ne-skatoties uz to salîdzinoði augstajâm izmaksâm. Uz ko-pçjo izdevumu fona, ko tçrç ðâda veida çku ekspluatâci-jai, ðâdu programmpakeðu iegâde nesastâda nozîmîgusizdevumus ðâdam uzòçmumam.

Tâdçjâdi stingrâs licencçðanas politika, kâ arî zinâmâ mç-râ, programmpaketes augstâs izmaksas kontrolieru prog-rammçðanai ir savâ ziòâ traucçjoðs faktors uzòçmumiem,kuri ir ieinteresçti âtri gût peïòu, toties tos neinteresç tâlâ-ka objekta funkcionçðana. Apgût darba iemaòas ar dotajâmpaketçm ir salîdzinoði viegli pat speciâlistam ar samçrâ ze-mu kvalifikâciju, bet realizçt sistçmas darba algoritmu tâ,lai tâ darbotos tâ kâ nepiecieðamas jebkuros apstâkïos, vartikai augsti kvalificçts programmçtâjs.

Parâdâs vçl virkne nianðu, kas atðíir lielos pirmsekspluatâ-cijas regulçjuma uzòçmumus. Tâ ir pieeja pie raþotâja ak-tuâlâs tehniskâs informâcijas, pie operacionâlo sistçmu sa-vietoðanas lînijas. Katra raþotâja aprîkojums nemitîgi tiekpilnveidots, un mçìinâjumi pieslçgt iepriekðçjâs paaudzesmoduïus pie pçdçjo modifikâciju kontrolieriem var arî ne-vainagoties panâkumiem.

Visi augstâk minçtie apstâkïi noveduði pie tâ, ka ðobrîd mû-su tirgû darbojas salîdzinoði neliels skaits organizâciju, kasveic komplekso lielo raþotâju veidoto automatizâcijas sistç-mu palaiðanu ekspluatâcijâ. Programmpaketes kontrolieruprogrammçðanai bez tam ir ïoti dârgas un tâs piegâdâ tikaiuzòçmumiem, t.i., fiziska persona faktiski nevar iegût ðopaketi likumîgi.

Lielu objektu gadîjumos runa ir par daudziem tûkstoðiemtikai fizisku punktu. Prakse râda, ka, uzrakstot program-mas kodu uz jebkuru tûkstoti fizisku punktu, parâdâs ap-mçrâm tâds pats daudzums aprçíinâto pseidopunktu. Janepiecieðams veikt nenozîmîgas izmaiòas darba prog-rammas algoritmâ, piemçram, pievienot divus punktus,un ja nav vecâ programmas koda, tad, lai ieviestu divusjaunus punktus, ir nepiecieðams pârrakstît visu sistçmasdarba loìiku, t.i., pârrakstît darba algoritmu visiem ðiemvairâkiem tûkstoðiem punktu. Bez acîmredzamas darbie-tilpîbas ðâdas darbîbas ir arî bîstamas, jo var ieviest arîkïûdas. Ârzemçs ir izpratne par darbu ar tehniskâ atbal-sta speciâlistiem. Pie mums bieþi vien objekta îpaðnieki,kuriem ir sistçma vairâku desmitu tûkstoðu eiro vçrtîbâ,cenðas ekonomçt uz daþiem desmitiem eiro attiecîbâ uzspeciâlistu un cenðas ieviest izmaiòas vai novçrst problç-mas saviem spçkiem.


Objektus aprçíina uz salîdzinoði ilgu ekspluatâcijas laikuun inþeniersistçmâm tajos, kâ arî automatizâcijas sistç-mâm arî jâfunkcionç salîdzinoði ilgi. Nav nekâdas garanti-jas, ka uzòçmums, kas ir veicis aprîkojuma palaiðanu, arîilgstoði veiksmîgi darbosies. Kâdas formas beidz pastâvçt,kâdas aiziet no tirgus un parâdâs jauni uzòçmumi.

To saprotot, lielie pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòç-mumi nekad attiecîbâ uz gala patçrçtâju neizmanto ro-

ku izgrieðanas metodi. Aizejot no objekta, nopietni uz-òçmumi noteikti atstâj pasûtîtâjam pilnu dokumentâci-jas komplektu un visas programmas koda elektroniskâsversijas. Ja objekta ekspluatâcijas dienestam ir nepie-cieðamâ programmpakete, tad vienmçr ir iespçjams sa-prast sistçmas darba algoritmu un to izmainît vai mo-dernizçt. Ja arî ðâdas programmpaketes ekspluatâcijasdienestam nav, vienmçr ir iespçjams izsaukt dotâs jo-mas speciâlistu, kuram ir visi nepiecieðamie instrumen-ti, ðajâ gadîjumâ - nepiecieðamais programmnodroðinâ-jums. Ðie speciâlisti ieguvuði programmas koda rezerveskopiju un nepiecieðamo dokumentâciju var ïoti âtri sa-prast algoritmu un veikt atbilstoðas izmaiòas.

Pçc tam, kad sistçma ir samontçta, uzlikta un nodota eks-pluatâcijâ, parâdâs jautâjums par tâs operatîvu vadîbu.Ekspluatâcijas dienestiem sistçmas interfeiss parâdâs kâindikatoru kopums uz vadîbas paneïiem, kas atspoguïo sis-tçmas stâvokli. Neskatoties uz visâm sistçmas dispeèerizâ-cijas iespçjâm, pastâv arî iespçja to pieslçgt un saòemt in-formâciju no paða kontroliera, lai to operatîvi vadîtu uz vie-tas. Pieslçdzot portatîvo datoru ar atbilstoðo programmnod-roðinâjumu, uz ekrâna parâdâs tehnoloìiskais logs ar para-metriem tehnisko adreðu un reâlo stâvokïu veidâ. Atðíirîbâno dispeèerizâcijas stacijas te maz uzmanîbas pievçrð eso-ðâs informâcijas vizualizâcijai un uzskatâmîbai, galvenaisuzsvars ir uz tehnisko informâciju, kura ïauj speciâlistamsaprast sistçmas darbu.

Objekta automatizâcijas sistçma sastâv no trim lîme-òiem. Pirmais lîmenis — izzpildiekârtas un mehânismi.Otrais lîmenis - kontrolieru lîmenis ar informâcijas sa-vâkðanas un apmaiòas moduïiem. Ðo sistçmu palaiða-nas aspekti jau aplûkoti augstâk. Treðais lîmenis - cen-tralizçtâs dispeèeru vadîbas pirmsekspluatâcijas regulç-jums, kas dod iespçju vadît visas sistçmas no viena cen-trâlâ dispeèeru punkta. Ðajâ gadîjumâ ekspluatâcijasdienestam nav nepiecieðamîbas pârvietoties pa visu ob-jektu, atseviðíi palaiþot sistçmas (kaut arî tâda iespçjapaliek kâ rezerves variants).

Noteiktas sistçmas palaiðanas un apstâdinâðanas koman-das var izstrâdât tâ, lai tâs var veikt automatizçti, iedarbi-not pçc laika grafika (tâ, piemçram, var darbinât ventilâci-jas sistçmas biroju telpâs), vai arî atkarîbâ no atseviðíu dç-vçju râdîtâjiem (biroja telpu apgaismojums var darbotiesvai nu pçc laika grafika, vai arî atbilstoði apgaismojumamuz ielas), vai arî vçl kâdos citos veidos. Tâlâk parâdâs jau-tâjums par informâcijas vizualizâciju. Tas arî ir treðaisaugstâkais automatizâcijas sistçmas lîmenis - jautâjumspar informâcijas apmaiòu starp kontrolieriem un darba sta-ciju, vai arî informâcijas savâkðanas un apstrâdes serveri artâlâku tâs pârdali caur parasto Ethernet tîklu ar automati-zçtâm operatoru darba vietâm. Tas atkarîgs no tâ, vai pa-sûtîtâjam (precîzâk ekspluatâcijas dienestam) ir paredzçtaviena darba vieta sistçmas apkalpoðanai vai arî tâdas dar-ba vietas ir vairâkas.

Lielie automatizâcijas sistçmu aprîkojuma piegâdâtâji pie-dâvâ speciâlas programmpaketes, kas ïauj integrçt visasçkas sistçmas vienotâ informatîvajâ bâzç. Ðî programmpa-kete ir ar savu licenci un iegâdâta tieði konkrçtajam objek-tam. Ðâda pakete jau vairs nepieder pirmsekspluatâcijasregulçjuma uzòçmumam, bet pasûtîtâjam. Pasûtîtâjs vçlprojektçðanas etapâ ieliek tehniskajâ uzdevumâ nepiecie-ðamo funkcionâlo un integrâcijas nepiecieðamîbu ar cituuzòçmumu iekârtâm. Ðîs citas iekârtas var nodot informâ-ciju tranzîtâ caur kontrolieri (vidçjâ lîmeòa kontrolieri), kâarî tieði uz serveri. Piemçram, devçji, no kuru râdîjumiematkarîgs sistçmas darba algoritms, vienmçr ir pieslçgti tieðipie kontroliera. Tâ dara tâdçï, lai iespçjamâ servera avârijaneiespaidotu sistçmas darbu.

Ja devçja râdîjumiem ir informatîvs raksturs, piemçram,servisa datu iegûðana no aukstuma apgâdes stacijâm, elek-troenerìijas uzskaites râdîjumi, tad ðâdu devçju pieslçdztieði pie informâcijas savâkðanas un apstrâdes servera.Programmpaketes izmaksas atkarîgas no punktu daudzu-ma, pie tam ðîs izmaksas mainâs lineâri. Nav nepiecieða-mîbas iegâdâties programmpaketi iepriekð, jo, modernizç-jot un paplaðinot sistçmu, vienlaicîgi modernizçjas arî prog-rammpakete.

Apskatîsim tipisku programmpaketi, kas realizç dotâs çkasrisinâjumu. Ðâda programmpakete sastâv no trim pamat-komponentiem - tas ir sistçmas kodols un papildu instru-mentârijs no divâm programmpaketçm.

Sistçmas kodols, kas nodroðina informâcijas savâkðanu unapkopoðanu, strâdâ vai nu uz darba stacijas, vai uz serve-


ra (atkarîbâ no sistçmas konfigurâcijas) un patiesîbâ ir Da-tu bâzu vadîbas sistçma (DBVS), kas formç un aizpilda da-tu bâzi, ievâcot datus no kontrolieriem un ierakstot tos at-bilstoðajâ atmiòas apvidû.

Otra programmpakete - displeju veidotâjs, grafiskâ pakete,kas satur vizualizâcijas instrumentâriju. Ja, programmçjotkontrolieri, tâ darba realizâcija ir acîmredzama - ir zinâmastehniskâs adreses, tad vizualizâcijas jautâjumos ïoti daudzkas ir atkarîgs no pasûtîtâja personiskâs izvçles. Neviens nopasûtîtâjiem neveic darba pieòemðanu tieði no kontroliera.Iespçju demonstrâcija, nodoðana pasûtîtâjam un sistçmaspieòemðana notiek no dispeèervadîbas stacijas dispeèer-punktâ. Visa informâcija atspoguïojas vizuâli, ar daþâdumnemonisko shçmu palîdzîbu. Pirmsekspluatâcijas regulç-juma uzòçmums piedâvâ pasûtîtâjam vairâkus informâcijasvizualizâcijas ekrânus. Bet pasûtîtâjam var bût savs situâci-jas redzçjums, bez tam, ir tîri subjektîvas izvçles attiecîbâuz krâsu, ðriftu u.c.

Skaidrs, ka atspoguïot visus ðos momentus tehnoloìiskajâuzdevumâ ir vienkârði neiespçjami. Bez tam ekspluatâcijasgaitâ var atklâties kâdas nianses, kurâm iepriekð nav pie-vçrsta pietiekama uzmanîba. Pasûtîtâjam, kuram ir pie-ejams çrts instrumentârijs, ir iespçjams ïoti elastîgi noregu-lçt informâcijas attçloðanas sistçmu atkarîbâ no savâm pra-sîbâm. Sistçmas regulçðanas iespçjas daþâda lîmeòa darbi-niekiem stipri atðíiras (pieejas ierobeþojumi).

Treðâ programmpakete ïauj ievâkt datus no tehniskajâmadresçm un pârveido informâciju abstraktâ datu bâzç. Ða-jâ paketç iekïauti tieði visi vârstu sakari, visi protokoli unformçjas iekðçjo tîklu datu bâze. Tehniskâs adreses kontro-lieru lîmenî vienmçr tiek dotas ar latîòu burtiem. Ar ðîs pa-ketes palîdzîbu var veikt lokalizâciju. Lokalizâcijas valodudaudzums nav ierobeþots.

Ðî programmpakete var pildît arî kontrolieru funkcijas,bet jau augstâkâ lîmenî. Tâ ïauj aprakstît arî kâdas gru-pu operâcijas skriptu lîmenî, piemçram, iekïauj vienlaicî-gu visa kompleksa fasâdes apgaismojumu, kas sastâv novairâkâm çkâm, vai vienlaicîgi visâ kompleksâ nomainîtvisus uzstâdîjumus. Ðâda pieeja, no vienas puses, ïaujaizsargât sistçmu, aizliedzot nesankcionçtas operâcijas,no otras puses, dod iespçju ekspluatâcijas apkalpei sa-mçrâ elastîgi vadît sistçmu.

Pabeidzot visus pirmsekspluatâcijas regulçjuma etapus,sistçmu nodod pasûtîtâjam vai nu izmçìinâjumu eksplu-

atâcijai, vai arî tiek parakstîts akts par pirmsekspluatâ-cijas regulçjumu darbu nobeigðanu, lai varçtu sâkt dar-boties garantijas periods. Darbuzòçmçjs cenðas pçc ie-spçjas âtrâk pabeigt visus darbus un aiziet no objekta;tajâ paðâ laikâ pasûtîtâjs cenðas pçc iespçjas ilgâk eks-pluatçt objektu uz darbuzòçmçja rçíina, neparakstotðos aktus. Te daudz kas atkarîgs no pasûtîtâja un darb-uzòçmçja attiecîbu vçstures, tâlâko attiecîbu perspektî-vas utt. Ir divi objekta ekspluatâcijas reþîmi - ziemas unvasaras, kad sistçma strâdâ absolûti atðíirîgi. Pastâv vçldivi pârejas periodi, no inþeniersistçmu darbîbas viedok-ïa tie ir lîdzîgi. Pasûtîtâjam sistçma jâpieòem tad, kadtâ strâdâ visos reþîmos.

Pirmsekspluatâcijas regulçjuma pamatdarbi attiecas uz ru-dens periodu, jo visi pamatdarbi (siltuma punktu palaiða-na, siltumnesçja padeve) ir orientçti uz apkures sezonas sâ-kumu. Automatizâcijas sistçma programmçjas pilnîbâ, betvasaras periodu ziemâ pârbaudît nav iespçjams. Pasûtîtâjsvar pamatot atteikðanos parakstît pieòemðanas aktu ar to,ka viòð nav redzçjis sistçmas darbu vasaras periodâ. Pret-arguments ðeit ir visu sistçmas darba programmu izdrukuuzrâdîðana vasaras periodâ, kâ arî tas apstâklis, ka obligâ-tais minimâlais garantijas laiks iekïaus arî vasaras perioduun visi pamanîtie trûkumi tiks novçrsti garantijas laikâ.

Noslçgumâ jâatzîmç apstâklis, ka obligâts noteikums pçcpirmsekspluatâcijas darbu pabeigðanas un automatizâcijassistçmu nodoðanas ekspluatâcijâ ir izmçìinâjuma eksplu-atâcijas personâla apmâcîba. EA


foto: FESTO

Igors Ðaranskis

Tâ dçvçtâs intelektuâlâs çkas pirms globâlâs fi-nanðu krîzes kïuva arvien populârâkas visâ pasau-lç. Japânâ un citâs Âzijas attîstîtajâs valstîs, ASV,Rietumeiropâ praktiski vairs netiek bûvçtas mâ-jas, kuras netiek apgâdâtas ar intelektuâlajâm va-dîbas sistçmâm. Tiesa gan Pasaules finansiâlâ krî-ze sâk ðo procesu piebremzçt. Lîdz ar krîzi nekus-tamo îpaðumu sektorâ, arvien mazâk bûvç patie-ðâm komfortablas un superenergoefektîvas biroju,viesnîcu un dzîvojamâs çkas. Tomçr ir skaidri re-dzama tendence, ka tâdas bûves arî nâkotnç tiksceltas arvien vairâk.

Pieprasîjums pçc intelektuâlâm çku vadîbas sistçmâmir liels, tomçr tâdu çku, kuras patieðâm varçtu dçvçtpar intelektuâlâm, pasaulç nav nemaz tik daudz. Pâr-svarâ jaunajos celtniecîbas objektos tiek izmantoti tikaiatseviðíi intelektuâlo çku elementi. Speciâlistu izprat-nç çku par intelektuâlu var dçvçt tad, ja tajâ realizçtavairâk nekâ 40 inþeniertehnisko sistçmu kompleksa in-tegrâcija.

Japâna un pârçjâ ÂzijaPar vienu no pirmajâm intelektuâlajâm çkâm pasaulçuzskatâma japâòu profesora Kena Sakamuras Troòa

mâja Tokijâ, kura uzbûvçta 20. gs. 80. gadu beigâs.Laika apstâkïu devçji ðajâ çkâ atver logus, kad pûð svai-ga brîze no okeâna puses, un ieslçdz kondicionieri, kadkïûst pârâk karsti. Ja pârâk skaïi sâk spçlçt radio, logiautomâtiski aizveras, lai netraucçtu kaimiòus, ja zvanatelefons, automâtiski tiek samazinâts mûzikas skaïums,kâ arî pielietoti citi risinâjumi, kas pirms 20 gadiem bi-ja vçl neredzçti. Japâna ir viena no vadoðajâm valstîm


Vai vajadzîgas intelektuâlâs çkas krîzes laikâ?

pasaulç intelektuâlo çku koncepcijas realizâcijâ. PaðlaikJapânâ izbûvçts visai liels viesnîcu tîkls, kurâs izmanto-ti intelektuâlo çku principi, turklât visus modernâs civi-lizâcijas labumus var baudît par samçrîgu cenu. Îpaðiizceïams ir Shiodome Sumitomo Building Tokijâ.

Neskatoties uz visiem globâlajiem satricinâjumiem, Íînaturpina strauji attîstîties, virkne ðâdu celtòu ir uzbûvçtasun tiek bûvçtas Pekinâ un Ðanhajâ. Interesants ir Taipe-jas tornis Taipeja 101 Taivanâ. Bûvei ir 101 stâvs, tâsaugstums ir 509 m un pieder Taipei City administrâcijai.Çka ir apgâdâta ar visâm iespçjamajâm modernâkajâmiekârtâm. Celtniecîbas bums pçc inerces turpinâs arî da-þâs ar naftu bagâtâs arâbu valstîs, bet paredzams, ka tasdrîz varçtu apsîkt.

Kâ vienu no interesantâkajâm çkâm Âzijâ var izcelt Tele-

com Tower (Clipsal C-Bus) torni Kualalumpurâ, Malaizijâ.Çka veidota uzvilkta loka formâ un tai ir 62 stâvi. Çkâ in-tegrçtas 11 daþâdas inþenierkomunikâciju sistçmas. Prog-rammnodroðinâjumam izmantota SCADA C-Lution, kas irpazîstamâ Citect SCADA C-Bus versija. Vienâ sistçmâ in-tegrçtas 3700 vadîbas ierîces, kas veic vairâk nekâ 6500daþâda noslogojuma íçþu kontroli.

Microsoft un citas ASV çkasViena no dârgâkajâm intelektuâlajâm çkâm pasaulç ir bû-vçta ASV pilsçtâ Redmondâ pçc Microsoft kompânijas di-binâtâja Bila Geitsa pasûtîjuma. Çkas izmaksas tiek lçstasapmçram 100 miljonu ASV dolâru apmçrâ. Tâ ir daudzstâ-vu villa, kura apgâdâta ar paðâm modernâkajâm, augstitehnoloìiskâm iekârtâm. Çkâ realizçta datorkontrole pâr vi-sâm çkas inþeniertehniskajâm sistçmâm, katrâ telpâ tiekuzturçts optimâls mikroklimats. Ieejot çkâ, apmeklçtâjs sa-òem îpaðu elektronisko karti, kas nodroðina piekïûðanu da-þâdâm celtnes informatîvajâm sistçmâm. Turpmâk elektro-niskâ karte devçjiem ziòo, kur atrodas viesis, lai vadîbassistçma varçtu nodroðinât viòa vçlmju realizâciju, vai arîkontrolçtu, vai tas neveic kâdas nevçlamas darbîbas. Dien-nakts tumðajâ laikâ katru cilvçku, kas atrodas çkâ, pavadakustîgs gaismas vilnis - jo tâlâk viòð atrodas no kâda gais-mas íermeòa, jo mazâka kïûst tâ apgaismojuma intensitâ-te. Nospieþot pogu uz tâlvadîbas pults, vai arî ar balss ko-mandu, ir iespçjams aktivizçt kâdu no gaismas íermeòugrupâm telpâ, atkarîbâ no noskaòojuma vai situâcijas.

Visas sienas ir apgâdâtas ar iebûvçtiem TV ekrâniem. Artâs paðas universâlâs vadîbas pults palîdzîbu uz jebkura no

tiem var ieslçgt jebkuru attçlu no arhîva, kurâ glabâjas lielsskaits gleznu, videoierakstu, filmu un TV raidîjumu. Cilvç-kam pârvietojoties pa çku, izvçlçtais videofails viòu pavadîsvisa marðruta garumâ. Ja apmeklçtâjs çkâ neatrodas pirmoreizi, vadîbas sistçma atcerçsies viesa vçlmes un atjaunosto izpildîðanu arî nâkamâ apmeklçjuma reizç. Lîdz loìiskaipilnîbai çkâ ir novestas automâtiskâs klimata kontroles, ap-gaismojuma, telekomunikâciju, apsardzes un citas vadîbassistçmas. Pie kam cilvçks, atrodoties çkâ, nekïûst par elek-tronisko smadzeòu vergu, jo jebkurâ mirklî var atgrieztiespie tradicionâlâs manuâlâs daþâdu ierîèu vadîbas, jo visurizvietoti arî tradicionâlie slçdþi.

Starp citâm pazîstamâkajâm intelektuâlajâm çkâm ASVvar minçt Rokfellera centru un ANO çku Òujorkâ. Îpaðuievçrîbu ir izpelnîjies viens no lielâkajiem tirdzniecîbascentriem Mall of America, kurð atrodas Blumingtonâ,Minesotas ðtatâ. Tas aizòem 12 hektâru platîbu, betçkas ekspluatçjamâ platîba ir apmçram 500 000 kvad-râtmetru. Ðajâ kompleksâ vadîbas sistçma Infinity ap-kalpo vairâk nekâ 1700 kontrolieru un 4 operatoru sis-tçmas. Sistçmas uzdevumos ietilpst optimâla tempera-tûras, gaisa spiediena un mitruma nodroðinâðana çkâ,apgaismojuma sistçmas vadîba, piedûmojuma likvidç-ðana, pieejas kontrole, kâ arî transporta kustîbas vadîbamilzîgajâ piebûvçtajâ autostâvvietâ.

Intelektuâlâs Eiropas lidostasEiropâ izveidota îpaða organizâcija, kura darbojas ar daþâ-du çku automatizâcijas standartu ievieðanu, Eiropas inte-

lektuâlo çku grupa - EIBG.

1992. gadâ ekspluatâcijâ nodotâ starptautiskâ lidostaMinhene II ir otra lielâkâ Vâcijas lidosta pçc Frankfur-tes. Tâ aizòem plaðu teritoriju un tajâ ietilpst 120 da-þâdu çku. Lai optimizçtu ðî kompleksa funkcijas, vien-laicîgi nodroðinot augstu komforta lîmeni un apmeklç-tâju droðîbu, tika izmantota speciâli projektçta lidostasvadîbas sistçma. Tâ kontrolç 112 000 punktus (maksi-mâlâ veiktspçja 200 000 punktu kontrole) un integrç13 lielas apakðsistçmas no 9 daþâdiem piegâdâtâjiem.

Tâ nodroðina kontroli pâr visiem komponentiem, taiskaitâ par kompleksa enerìçtisko iekârtu, kâ arî kontro-lç pasaþieru pârvietoðanos terminâla robeþâs, veic iek-ðçjâ apgaismojuma sistçmas vadîbu, skrejceïa apgais-mojuma, bagâþas transportçðanas un iekâpðanas pâr-eju kontroli. Lidostas Minhene II vadîbas sistçma ir


viens no labâkajiem piemçriem, kâ integrçt daþâdasçku kompleksa funkcijas, paaugstinot ekspluatâcijaskontroli un efektivitâti.

Viens no pilnîgâkajiem intelektuâlâs çkas koncepcijas re-alizâcijas piemçriem ir arî Hîtrovas lidosta Londonâ. Ðoprojektu sadarbîbâ ar lielâkajiem sistçmu integratoriemizstrâdâja kompânija, kura ir industriâlâ standartaLonWorks ieviesçja - Echelon Corporation.

Intelektuâlie toròiPçc kompânijas Siemens departamenta Siemens Buil-

ding Technologies datiem, tâ gada laikâ ar daþâdâm va-dîbas sistçmâm apgâdâ vidçji 10 tûkstoðus çku, no ku-râm apmçram 20% var dçvçt par intelektuâlâm. Piemç-ram, bankas Credit Suisse First Boston çka Londonâ. Çkâuzstâdîtas 5 vadîbas stacijas, 40 000 datu punkti (ieskai-tot attâlinâtas çkas), integrçti elektroskaitîtâji Autometer,ABB izpildmehânismi, elektrosadales un garantçtâs elek-trobaroðanas sistçmas Leibert un citi komponenti.

Starp citiem intelektuâlo çku projektiem, ko realizçjisSiemens Building Technologies, var minçt Francijas na-cionâlo bibliotçku. Ðeit realizçta çkas vadîbas sistçma,kura kontrolç 400 000 kvadrâtmetrus plaðu celtni. Pro-jekta realizâcijas laikâ vienâ sistçmâ integrçts liels kom-ponentu daudzums: kontrolieru DDC integrâcija, izman-tojot PROFIBUS maìistrâli, uzstâdîti apmçram 2000kontrolieru un terminâlu, kâ arî 25 000 datu punktu.Bibliotçkas vadîbas sistçma nodroðina veselu virknipriekðrocîbu, piemçram, optimâlus apstâkïus grâmatuglabâðanai, kâ arî çrtîbas un komfortu 35 000 apmek-lçtâju dienâ.

Jâpiemin arî tornis Millenium Vînç, Austrijâ. Tâ aug-stums ir 202 m un celtnei ir 50 stâvu. Çkas, kurâ izvie-toti biroji, apartamenti, tirdzniecîbas un izklaides centri,kopçjâ platîba ir 100 000 kvadrâtmetru. Ðî çka ir ap-gâdâta ar vadîbas staciju DESIGO INSIGHT un tajâ ir11 000 fizisko punktu, 1000 kontrolieru DESIGO RX unizmantota LONMARK maìistrâle.

Intelektuâlais ciematsKompânija ISC House, Lielbritânijâ ir izveidojusi ciematuDickens Heath Village. Realizçjot ciemata inþeniertehniskokoncepciju, ir racionâli integrçtas visas iedzîvotâju vajadzî-bas, ieskaitot ugunsdroðîbu, apsardzi, informatîvo nodroði-

nâjumu, apgâdi ar nepiecieðamajiem resursiem un citi. Va-dîbas sistçma izveidota uz Andover Controls bâzes.

Ciemats sadalîts trijâs kvalitâtes kategorijâs. Pirmâ jebstandarta kategorijâ apvienotas sabiedriskâs çkas (veikali,restorâni, medicînas centrs, biroji), kuras izmanto ciemataiedzîvotâji ar standarta kategorijas dzîvojamo zonu. Otrajâjeb uzlabotajâ kategorijâ ietilpst biroji, parks, stâvvietu zo-na, kâ arî uzlabotâs kategorijas dzîvojamâ zona ar rindumâjâm un apartamentiem. Treðâ kategorija jeb elitârâ, ku-râ ietilpst individuâlâs dzîvojamâs çkas, gleznu galerija, kâarî pazemes stâvvieta.

Ciemata teritorijâ ir vienota iekïûðanas sistçma. Lai no-droðinâtu vienotu un elastîgu informatîvâs integrâcijassistçmu, izmantota maìistrâle uz TCP/IP protokola bâ-zes. Izmantojot modernu vadîbas sistçmu Andover Con-

trols, izdevies izveidot vienotu informatîvo pakalpojumucentru, kas iekïauj âtrgaitas internetu, elektronisko pas-tu, telefona sakarus, komunikâciju starp iedzîvotâju ter-minâliem, pasûtîjumu dienestu, ciemata informatîvo da-tu bâzi, bezvadu piekïuvi ciemata pakalpojumu tîklam,izmantojot BlueTooth.

Ðî sistçma ïâvusi integrçt arî visas droðîbas sistçmas,apvienojot droðîbas un piekïuves kontroles sistçmas arautomâtisku viesu reìistrâciju, ugunsdroðîbas signalizâ-ciju, videonovçroðanas sistçmu, digitâlo ierakstu, auto-mâtisku cilvçku videoidentifikâciju, automaðînu numuruatpazîðanu, attçlu eksportu un nosûtîðanu pa elektronis-ko pastu. Sistçma realizç arî vienotu drenâþas sistçmasun dzeramâ ûdens kvalitâtes kontroli un vada papildusattîrîðanas iekârtas, kâ arî veic citu resursu kontroli.

Realizçta arî vienota visu ciemata iedzîvotâju finanðunorçíinu sistçma, òemot vçrâ to maksâtspçju, tiek veik-ti arî automâtiski norçíini par saòemtajiem pakalpoju-miem un precçm. Plaðâs Andover Controls iespçjas ïâvarealizçt arî paplaðinâtu analîtisko atskaiðu kompleksupar visiem ciemata darbîbas procesiem. Sistçma ïaujnoteikt likumsakarîbas, lai, izejot no tâm, varçtu optimi-zçt vadîbas algoritmus.

Paðlaik ðâda intelektuâlo çku vai ciematu bûvniecîbavar likties izðíçrdîba, un lielâks uzsvars tiek likts uz iz-maksu samazinâðanu, kâ arî energoefektivitâti. Par to,kâ attîstâs çku automâtiskâs vadîbas sistçmas, vairâkvarçsim spriest pçc tam, kad normalizçsies finanðu situ-âcija pasaules tirgos. EA


Zinâtnieki uztvçruði pirmo signâlu no ârpuszemes civilizâcijas.Pçc atðifrçðanas tas skançja aptuveni ðâdi:- Aizsûtiet 6 x 10^50 ûdeòraþa atomu uz tðs saules sis-tçmu, kas ir saraksta augðpusç, izsvîtrojiet to, pievienojietjûsu saules sistçmu saraksta beigâs un tad aizsûtiet sa-rakstu 100 citâm civilizâcijâm. Pçc 1/10 Galaktikas ap-grieðanâs perioda Jûs saòemsiet pietiekoði daudz ûdeòra-þa, lai uzturçtu Jûsu civilizâciju lîdz entropija sasniegs sa-vu maksimumu.TAS TIEÐÂM DARBOJAS!

* * *Pie darbinieka pienâk noliktavas vadîtâjs un saka:- Tu pie mums strâdâ jau trîs mçneðus, bet vçl joprojâm ne-esi iemâcîjies atðíirt pirmâs ðíiras ogles no otrâs!- Toties tagad es zinu, ka tonna ogïu sver tieði 700 kilogramu!

* * *Programmçtâjs atnâcis pieteikties darbâ. Apstâjies pie lifta,viòð ilgi stâv ar neizpratni sejâ. Kâds no garâmejoðajiemjautâ, kas noticis?- Savâda lieta, - programmçtâjs atbild, - man teica, ka per-sonâldaïa ir 3. stâvâ pa kreisi. Bet te ir pogas tikai augðupun lejup…

* * *Boss - jaunajam darbiniekam:- Tagad paòemiet slotu un ðeit visu saslaukiet!- Atvainojiet, direktor, bet es taèu esmu beidzis universitâ-ti! - viòð saðutis atbild.- Ak, pareizi! Nu tad pirmajâ reizç es parâdîðu, kâ tas da-râms...

* * *Kapsçtâ kâdu bçru laikâ kapraèu brigadieris pamana ne-laiíim no kabatas rçgojamies ârâ 50 latu naudaszîmi.Viòð palûdz vienam no kapraèiem pasaukt bçriniekus ma-lâ, bet pats sniedzas pçc naudas. Tajâ pat mirklî nelaiíisviòu saíer aiz rokas un iesaucas:- Nodokïu inspekcija! Kontrolapbedîjums!

- Tev ir savs darbs, bet man - savçjais! - mierîgi noteica bri-gadieris, aiznaglodams zârka vâku.

* * *- Krîtas naftas cenas!- Laikam jau arî benzînam...- Nç, benzînam gan nç.- Kâpçc?- Nezinu, laikam pie mums to netaisa no naftas.

* * *Nodokïu inspektora dzîvoklî zvana telefons. Kâda ìimenesdraudzene paceï klausuli un saka:- Saimnieka nav mâjâs! Kas zvana?- Te viòa draugs...- Atvainojiet, laikam bûsiet sajaucis numuru...

* * *Nodokïu policijai notiek reids Centrâltirgû. Viens no privât-uzòçmçjiem tiek aizturçts.- Tûlît es tev parâdîðu, kâ slçpt ienâkumus! - saka policists.Uzòçmçjs (priecîgi):- Liels paldies! Parâdiet gan, lûdzu, citâdi es iekrîtu jau tre-ðo reizi!

* * *Sarunâjas divi kolçìi:- Zini, mûsu grâmatvedis ir îsts krâpnieks, bet arî taisnîgscilvçks.- Kâ tâ?!- Viòð apkrâpj visus bez izòçmuma!

* * *Direktors - padotajiem:- Jûs þçlojaties par krîzi, dzîves apstâkïu pasliktinâða-nos...bet jums, starp citu, ðogad alga ir par 75% lielâ-ka!- Lielâka nekâ kad...? - kâds jautâ.- Nekâ nâkamgad!

50 Visnopietnâkâ enerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Aizvakardienas joki

Documents

EA 2009/03