Eiropa LATVIJA K KULDĪGA - Ceļveži.lv...2018/04/29 · Iebraucam Kuldīgā pa Stendes ielu (no Rīgas puses). Pa labi aiziet ceļš uz Riežupes smilšu alām. Labajā pusē Pārventas

Eiropa – LATVIJA – KURZEME

KULDĪGA PILSĒTAS CEĻVEDIS

Ceļveža versija 29.04.2018.

http://celvezi.lv/

Ceļveži.lv LATVIJA: Kurzeme: KULDĪGA

– 2 –

Visi Ceļveži.lv lejupielādējamie faili (.pdf) ir A4 formātā, lai tos ir ērti izdrukāt un ņemt līdzi ceļā.

Vai arī ceļojuma laikā tos var lasīt planšetdatorā / viedtālrunī.

Ceļveža maršruts

Iebraucam Kuldīgā pa Stendes ielu (no Rīgas puses). Pa labi aiziet ceļš uz Riežupes smilšu alām. Labajā pusē Pārventas parks ar skatu torni. Ceļš aizved līdz tiltam, kuram kreisajā pusē stāvlaukums, no tā ved taciņa uz Mārtiņa salu un VENTAS RUMBU. Arī tālāk var ceļu turpināt kājām – pāri ķieģeļu tiltam, aiz tā pa kreisi PILSĒTAS DĀRZS ar skulptūrām, strūklaku un Kuldīgas Novada mu-zeju. No parka dodamies apskatīt Alekšupītes ūdenskritumu, tad SV.KATRĪNAS LUTERĀŅU BAZNĪCU, no kuras torņa iespaidīgs skats uz pilsētu. Pa Baznīcas ielu ejam Rātslaukuma virzienā, pa ceļam – Birģermeistara Stavenhāgena nams un Hercoga Jēkaba galma aptieka. RĀTSLAUKUMĀ – Vecais un Jaunais rātsnami, kā arī Kuldīgas vecākā dzīvojamā māja. Šeit sākas LIEPĀJAS IELA – tās gājējiem pa-redzētais posms ar katru gadu kļūst arvien labiekārtotāks un atraktīvāks – nu izveidots ‘Vulkāna’ stends un tepat var sastapt arī pašu hercogu Jēkabu. http://www.openstreetmap.org/#map=13/56.9718/21.9744

Satura rādītājs

Kuldīgas novads .................................................................................... 4

KULDĪGA ................................................................................................. 5

Pasākumi Kuldīgā 2019.g. ............................................................................. 7

Vispārēja informācija par Kuldīgu ........................................................... 8

Ģeogrāfija, daba un iedzīvotāji ..................................................................... 8

Kuldīgas vēsture ............................................................................................ 8

http://www.celvezi.lv/


– 3 –

Kuldīgas simbolika ........................................................................................ 9

Ievērojami kuldīdznieki ............................................................................... 10

Saimnieciskā dzīve un ražošana .................................................................. 10

Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve ....................................................... 11

Kinofilmas Kuldīgā ....................................................................................... 11

Sports Kuldīgā ............................................................................................. 12 Romāns Vainšteins (1973) – riteņbraucējs ......................................... 12

Ceļvedis pa Kuldīgas centru ................................................................... 13 Kafejnīca “Pīlādzītis”........................................................................... 14 Ekskursijas vilcieniņš “Ludis” .............................................................. 14

Mārtiņa sala ................................................................................................ 15 Venta .................................................................................................. 15

VENTAS RUMBA .......................................................................................... 16

Ķieģeļu velvju tilts pār Ventu ...................................................................... 17

Pils sarga namiņš (‘Bendes namiņš’) ........................................................... 17

PILSĒTAS DĀRZS (Pils parks) ........................................................................ 18 Līvija Rezevska (1926-2004) – tēlniece ............................................... 20 Brīvdabas kino seansi “Goldingen Knight Cinema” ............................ 20 Kuldīgas pils (1242.-18.gs.) ................................................................. 21

Kuldīgas novada muzejs .............................................................................. 22

Alekšupītes ūdenskritums ........................................................................... 23

SV.KATRĪNAS LUTERĀŅU BAZNĪCA ........................................................... 24

1905.gada parks .......................................................................................... 25

Sinagogas ēka (Kuldīgas bibliotēka) ............................................................ 25

Birģermeistara Stavenhāgena nams ........................................................... 26

Hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka ........................................................... 26

RĀTSLAUKUMS ............................................................................................ 27

“Venēcijas tiltiņš” ........................................................................................ 28

Juveliera darbnīca un senlietu kolekcija ..................................................... 28

Dzīvais muzejs “Senās Kuldīgas stāsts” ....................................................... 28

Vecais rātsnams (TIC) .................................................................................. 29 Piemineklis “Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru” ............................................ 29

Ēvalds Valters (1894-1994) – aktieris ................................................. 29

Jaunais rātsnams ......................................................................................... 30 Rātslaukuma strūklaka .................................................................................... 30

Sv.Trīsvienības katoļu baznīca .................................................................... 31 Kuldīgas Kultūras centrs................................................................................ 31

Sv.Annas luterāņu baznīca .......................................................................... 32 Vieglatlētikas manēža ................................................................................... 32

LIEPĀJAS IELA .............................................................................................. 33 ‘Vulkāna’ stends .............................................................................................. 34

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums (bijušais Pareizticīgo brālības nams) ..... 34

Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ................................................ 35

Tēlnieces Līvijas Rezevskas izstāžu zāle ...................................................... 35

Adatu ekspozīcija kādreizējā fabrikā “Meteors” ........................................ 35 Hercoga Jēkaba teleports ............................................................................... 36

Jēkabs Ketlers (1610-1682) – Kurzemes hercogs 1642-1682 ............. 36

Pilsētas laukums.......................................................................................... 37



– 4 –

‘Stenders Pica’ .................................................................................... 37

Ārpus Kuldīgas centra ........................................................................... 38

Mājas vīnu ražotne “GRP” .......................................................................... 38

“Smilškalnu” vīni ......................................................................................... 39

Virkas muiža ................................................................................................ 39

Melnā Kolka ................................................................................................ 39 “Zvaigžņu rati” un zirgu izjādes .......................................................... 40

Veckuldīgas pilskalns .................................................................................. 40

Satura rādītājā un ceļvedī objekti izvietoti secīgi pēc to atrašanās vietas maršrutā. Ar

lielajiem burtiem izcelti paši nozīmīgākiem objekti. Pastaigu maršruta karte:

https://goo.gl/maps/4uEJ5wn3S3B2

Detalizētākas maršruta kartes (pa posmiem) atrodas šajās lappusēs: 14, 33, 38

Kuldīgas novads

http://www.kuldiga.lv/ http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_novads

Pašvaldība Kurzemē, kurā apvienota Kuldīgas pilsēta un 13 bijušā Kuldīgas rajona pagasti: Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes.

Novada teritorijas platība 1756,7 km2. Iedzīvotāju skaits: 27,2 tk. http://www.kuldiga.lv/uploaded/novads_Kuld_majas_lapai.jpg


http://www.kuldiga.lv/

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_novads


– 5 –

KULDĪGA http://www.visitkuldiga.com/ http://www.kuldiga.lv/

Kuldīga – “Kurzemes galvaspilsēta” vai “Kurze-mes sirds” – ir Pilsēta ar dvēseli, grezna broša pie Kurzemes krūts. Tā ir arī gleznotāju paradīze: ūdenskritumi, dakstiņu jumti, šauras ieliņas… kā pa-sakā… Romantiska, magnētiska un noslēpumaina, tā saglabājusi viduslaiku šarmu un attīstījusies par iecienītu tūristu galamērķi. Te, klusi čalodama, gar senajiem mūriem plūst Alekšupīte, tās krasti dažviet atgā-dina Venēciju, tuvāk Ventai tā veido Latvijas augstāko vienpakāpju ūdenskri-tumu. Kuldīgā atrodas Eiropas platākais ūdenskritums Ventas rumba un arī ga-rākais Latvijā ķieģeļu tilts. Kuldīga ir viena no Latvijas filmētākajām pilsētām – šeit uzņemts ap 30 kinofilmu.

Kuldīgas izveidojusies pie Eiropas platākā ūdenskrituma Ventas rumbas (pla-tums līdz 250 m), līdz kurai upe senāk bija kuģojama: šajā vietā preces no kuģiem pārkrautas pajūgos.

Kuldīgu sauc par “Latvijas Venēciju” dēļ cieši gar Alešupītes krastiem sabūvēta-jām mājām.

Tā kļuvusi pazīstama kā filmēšanas paradīze – šeit uzņemts ap 30 kinofilmām.

Fakti:

* Iedzīvotāju skaits: 11,7 tūkstoši * Iedzīvotāju blīvums: 916,5 cilv./km² * Platība: 13 km2 * Augstums virs jūras līmeņa: 26-50 м * Pirmās ziņas no 1242.g. * Pilsētas tiesības kopš 1378.g. * Senais vāciskais nosaukums: Goldingen * Novada centrs (kopš 2009)

Attālumi:

RĪGA (A10, P130, P120) 160 km Sabile (P130, P120) 45 km Talsi (P120) 50 km VENTSPILS (P108) 55 km Jūrkale (P119) 40 km Aizpute (P112) 40 km LIEPĀJA (P112, A9) 90 km Skrunda (P116) 37 km Saldus (P108) 50 km


http://www.visitkuldiga.com/

http://www.kuldiga.lv/


– 6 –

Senākā pilsēta Rietumlatvijā, viena no vissenākajām pilsētām Baltijā.

16.-17.gs. bijusi viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētām – hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Šeit dzimis hercogs Jē-kabs Ketlers, šeit viņš arī attīstīja rūpniecību – uzbūvēja kuģu būvētavu, pirmās Kurzemē papīra dzirnavas u.c. uzņēmumus.

Šī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājies vienots 18.-19.gs. koka apbūves kom-plekss. Daudzviet Kuldīgā vecās ēkas joprojām atrodas vienlaidus, bez jaunāko laiku celtnēm starp tām.

Kuldīgā atrodas augstākais Latvijā vienpakāpes ūdenskritums (augstums 4,15 m) – uz Alekšupītes, netālu no tās ietekas Ventā.

Pilsēta, “kur zivis ķertas gaisā” – kad tās pavasaros nārsta laikā lec augšā pa rumbu. Senāk uz Ventas bija lašu un vimbu ķeramās ierīces.

Viduslaikos Kuldīga bija Hanzas tirdzniecības savienības locekle, kam pateico-ties kļuva bagāta.

Ventas krastus savieno garākais ķieģeļu tilts Latvijā – viens no pilsētas simboliem.

Vecajiem Kuldīgas namiem parasti ir augsti dolomīta pamati, vairāki ieejas pakā-pieni no ielas, mazi lievenīši un virsdurvju lodziņi. Agrākos laikos aiz šiem lodzi-ņiem karājušies gaismas lukturi.

Ko apskatīt Kuldīgā:

* Ventas rumba – platākais Eiropā ūdenskritums * Rekonstruētais Pilsētas dārzs * Sv.Katrīnas baznīca * Alekšupītes ūdenskritums * Hercoga Jēkaba galma aptieka * Apbūve gar Aulekšupīti – “Latvijas Venēcija” * Rātslaukums ar Veco un Jauno rātsnamu, strūklaku un Ēvalda Valtera piemineklis * Liepājas iela ar senajām ēkām, ‘Vulkāna’ stendu un ‘Hercoga Jēkaba teleportu’

Ko darīt Kuldīgā:

* Pabradāt pa Ventas ūdeņiem pie rumbas * Izpeldēties Zilā karoga pludmalē Mārtiņa salā * Nobildēties uz strūklakas fona Pilsētas dārzā un noskatīties kādu brīvdabas kino * Uzkāpt Sv.Katrīnas baznīcas tornī un paskatīties uz visiem no augšas * Izstaigāt no viena gala līdz otram pa Liepājas ielu un uzzināt visus pilsētas jaunumus. * Pavizināties ar ekskursiju vilcieniņu “Ludis”

Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs http://www.visitkuldiga.com/

+371 63 322 259, +371 29 334 403, [email protected] Baznīcas iela 5 (Rātslaukumā, Vecajā Rātsnamā)

Darba laiks: I-V: 9-17, VI, VII: 10-15

Ekskursijas vilcieniņš “Ludis” +371 29 833 222, https://www.facebook.com/goldingentrain

Sākot no Pārventas pieturas Ventas rumba (stāvlaukumā pie kafejnīcas “Pīlādzītis” tas izved cauri vecpilsētai – līdz Pilsētas laukumam un atpakaļ.

Videotūre iepazīstina ar Kuldīgas vēstures liecībām un tagadni.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Kurzemes_hercogi


mailto:[email protected]

https://www.facebook.com/goldingentrain


– 7 –

Pasākumiem, ballītēm, romantiskiem izbraucieniem

pieejams limuzīns Haris - +371 29 833 222

PASĀKUMI KULDĪGĀ https://www.kuldiga.lv/kalendars

Pavasara palu šovs “Lido Zivis Kuldīgā” – aprīļa pēdējā nedēļas no-

galē notiek kopš 2007.g. Laikā, kad Kuldīgā pāri Ventas rumbai lec vimbas un notiek pilsētas svētki, šeit pulcējas arī seno stāstīšanas tradīciju turpinātāji – stāstnieces no Kurzemes un viņu viesi no visas Latvijas un citām valstīm. Festi-vāla centrālais notikums ir zivju zupas vārīšana un stāstīšana ap kūpošo zupas katlu – katrs var piedalīties ar saviem stāstiem un nopelnīt tikko vārītas zupas porciju.

“Dzīres Kuldīgā” ir vasaras centrālais notikums – piecas neaizmirstamas

dienas, pilnas prieka un līksmes. >>>> Pasākumi Kuldīgā <<<<

Maltīte:

* Kafejnīca “Pīlādzītis” (9-20), Stendes iela 2a, +371 29 283 859. (tieši pie Ventas rumbas stāv-laukuma), ir maksas WC. * Restorāns “Metropole”, Baznīcas iela 11, +371 63 350 588 – medījumi, āra terase, izsmal-cināta noskaņa. * Krodziņš “Pagrabiņš”, Baznīcas ielā 5, +371 63 320 034 – terase virs upītes, latviešu ēdieni, vēsturisks interjers * Kafejnīca “Staburadze” (10-21). Liepājas ielā 8, +371 63 324 021. * Picērija “Stenders Pica”, Sūru iela 2, +371 63 323 763, http://www.stenderspica.lv/ * Pašapkalpošanās restorāns „Ņamma”

(I-VI: 9-20, VII: 10-18), Gravas iela 1 (t/c „Elvi”),

+371 29 162 981, +371 29 717 734,

http://www.namma.lv/

Naktsmājas:

* Viesu nams “Ventas rumba”, “Rumbas” (Mārtiņ-salā), +371 63 324 168, +371 26 438 250, http://www.ventasrumba.lv/ – iespējas dažādām gaumēm, ūdenskrituma tuvums. * Šaha kluba apartamenti, Skolas iela 4, +371 29 232 002 – izsmalcināts interjers, komforts * “Vintage Anna Apartment”, Baznīcas ielā 12-2, +371 20 371 650 – vecpilsētas šarms, romantika, nesteidzība. * Viesnīca “Metropole” ***, Baznīcas ielā 11, +371 63 350 588, https://www.hotelkuldiga.com/ – komforts, īpaši veidots interjers, vecpilsēta. * Viesnīca “2 baloži”, Pasta ielā 5, +371 29 152 888 – gaumīgums, romantika, vecpilsētas cents. * Virkas muiža, Virkas ielā 27, +371 22 060 780, +371 63 322 787, http://www.hotelvirka.lv/.

Vietējie gidi Inga Trumsiņa (lat, rus, eng) - +371 28 657 664, [email protected] Daina Girvaite (lat, rus, esp) – +371 22 428 315 Indra Vilmane (lat, eng, rus, esp) +371 26 803 366 Ilga Pranča-Hartingere (lat, deu, eng, rus) – +371 26 376 974 Ina Celitāne (lat, rus, eng) - +371 26 428 513 Dagnija Jankovska (lat, rus) +371 29 787 974, [email protected]


https://www.kuldiga.lv/kalendars

http://www.stenderspica.lv/

http://www.namma.lv/

http://www.ventasrumba.lv/

https://www.hotelkuldiga.com/

http://www.hotelvirka.lv/




– 8 –

VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR KULDĪGU http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīga

ĢEOGRĀFIJA, DABA UN IEDZĪVOTĀJI http://www.openstreetmap.org/#map=15/56.9687/21.9683 - karte

Kuldīga atrodas Ventas krastos Kursas zemienes Pieventas līdzenumā.

Venta pie pilsētas ir 60-150 m plata, tajā vairākas salas. Vidējais ūdens līmenis

virs ūdenskrituma 12,3 m vjl. Pilsēta atrodas ~26 m vjl., bet rietumu malā pace-

ļas virs 50 m vjl. Cauri Kuldīgai tek 8 km garā Alekšupīte. Pilsētas platība 13 km2. Tās R malā sākas Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraine.

Kuldīgas iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga 19.g. (palielinājās vairāk nekā 8 reizes), 19.gs. vāciskajā amatnieku pilsētā latviešu īpatsvars pārsniedza 50%. Padomju laikā krievu īpatsvars bija tikai nedaudz virs 10%, iedzīvotāju skaits pa-lielinājās 2 reizes. 11,7 tk. iedzīvotāju: latvieši: 89,7% , krievi: 5,3%, čigāni: 1,5%.

KULDĪGAS VĒSTURE http://www.senakuldiga.lv/

Kuldīgas apkārtni baltu ciltis sākušas apdzīvot 2.gadu tūkstotī p.m.ē. Taga-dējā Kuldīgas teritorija 9.-13.gs. ietilpa senās Kursas zemē Bandavā, kuras centrs bija nocietināta kuršu pils un apmetne Veckuldīgas pilskalnā.

1242.g. pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms piešķīra Livonijas ordenim tiesības uzcelt pili un pilsētu pie Ventas upes. Mūra pili, vecāko ordeņa pili Kur-zemē, 1242.-1245.g. Ventas kreisajā krastā iepretim Rumbai uzcēla ordeņa mestrs Dītrigs fon Grēningens. Pils kļuva par Kuldīgas komturejas un ordeņa Kur-zemes zemju pārvaldes centru. Tās tuvumā strauji izauga pilsēta, kura rakstītos avotos kā “oppidum” pirmo reizi minēta 1263.g. Sākotnēji vācieši pili nosauca par Jesusburg, bet drīzumā to pārdēvēja par Goldingen – zelta pili (droši vien tāpēc, ka vietējais nosaukums Kuldika atvasināts no līvu vārda kuld – zelts.).

Tā kā tolaik Venta līdz rumbai bija kuģojama, Kuldīga izveidojās par ērtu preču pārkraušanas vietu no kuģiem pajūgos un otrādi. 1378.g. Kuldīga pirmā Kurzemē ieguva pilsētas tiesības. 1398.g. tā iestājās Hanzas savienībā.

1561.g. izveidojās Kurzemes hercogiste. Kuldīgas pilī bieži uzturējās hercogs Gothards Ketlers. Kad 1596.g. hercogiste tika sadalīta starp abiem Ketlera dē-liem, Frīdrihs ieguva Zemgali ar Jelgavas pilsētu, bet Kurzemi ar Kuldīgu kā gal-vaspilsētu – Vilhelms. Sākās pilsētas uzplaukums, kas gan ilga tikai līdz 1616.g., kad hercogs Vilhelms zaudēja varu cīņā ar nepaklausīgajiem muižniekiem. Kur-zemei un Zemgalei no jauna pārejot viena hercoga pārvaldījumā, par hercogis-tes galvaspilsētu kļuva Jelgava.

Krāšņas rezidences stāvokli Kuldīgas pils atkal atguva hercoga Jēkaba laikā (1642-1682), kas bija visai labvēlīgs periods arī pilsētas izaugsmē. 1680.g. Kuldī-gā jau bija ~3000 iedzīvotāju. Pilsētā strauji attīstījās amatniecība, tika ierīkota neliela kuģu būvētava, salpetra un kālija vārītavas, pirmās papīra dzirnavas Kurzemē u.c. uzņēmumi.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuld%C4%ABga

http://www.openstreetmap.org/#map=15/56.9687/21.9683

http://www.senakuldiga.lv/


– 9 –

17.gs. hercogs Frīdrihs Kazimirs Kuldīgā izveidoja briežu dārzu, kas bija visas Kurzemes lepnums. 1720.g. pēc hercogienes Annas (vēlāk Krievijas ķeizarienes) pavēles briežus pārveda uz St.Pēterburgu, kur bija bargs sals un tie nobeidzās.

Pēc Ziemeļu kara (1700-1721) Kuldīgu tirdzniecībā izkonkurēja piejūras pil-sētas Liepāja un Ventspils, turklāt, protestēdami pret nodokļiem, to atstāja liela daļa amatnieku. Kuldīgas ziedu laiki bija beigušies.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai (1795), Kuldīga kļuva par apriņķa centru, tomēr tajā trūka agrākās saimnieciskās rosības.

1860.-1885.g. pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, tika dibināta adatu fabrika “Meteors” (1860), ādu fabrika (1875), sērkociņu fabrika “Vulkāns” (1878), vilnas kāršanas fabrika (1885). 1874.g. pāri Ventas upei uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Taču Kuldīga palika sānis no lielajiem satik-smes ceļiem, un tas kļuva par nepārvaramu šķērsli turpmākajā attīstībā. Ievēro-jama nozīme pilsētas kultūras dzīvē bija Baltijas skolotāju semināra pārcelšanai no Rīgas uz Kuldīgu (1886).

Pirmajā pasaules karā Kuldīgu ieņēma vācieši, taču karadarbība tieši pilsētā nenotika. 1938.g. pilsētas tuvumā darbību uzsāka Kuldīgas radiostacija ar 120 m augstu antenu, kas tolaik bija augstākā Latvijā. Padomju laikā industrializācija no-ritēja lēnāk nekā citviet, kas pasargāja pilsētu no imigrantu pieplūduma.

2007.g. Kuldīga ieguva starptautisko titulu “Eiropas izcilākais tūristu gala-mērķis”.

Kopš 2009.g. Kuldīga ir novada centrs (līdz tam no 1949.g. bija rajona centrs). >>>> Kuldīgas vēsture <<<<

KULDĪGAS SIMBOLIKA Kuldīgas ģerbonis tagadēja izskatā apstiprināts 1938.g.,

tajā uz sarkana fona Sv.Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm (“rožukroni”) la-bajā rokā un zobenu kreisajā rokā. Sv.Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir Kuldīgas pilsētas aizgādne. Viduslaikos Sv.Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju – teologu, filozofu, ad-vokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: “tīrā”, “šķīstā”), kas dzīvojusi 4.gs. Aleksandrijā un krā-jusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves viņa tomēr attaisnota un celta svēto kārtā. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kul-dīgas Sv.Katrīnas baznīcas sānu ieejas.

Kuldīgas pilsētas karogs apstiprināts 1992.g., sagaidot Kuldīgas 750 gadu jubileju. Karoga autors Mārtiņš Heimrāts. Karogā at-tēlots rats, kas simbolizē pilsētas saistību ar citām Hanzas savienības pilsētām un norāda saistību ar Kuldīgas ģerboni. Karogā izmanto-

tas Hercoga Jēkaba laika Kuldīgas krāsas – melns, sarkans un sudrabs. >>>> Kuldīgas simbolika <<<<



– 10 –

IEVĒROJAMI KULDĪDZNIEKI Jēkabs Ketlers (1610-1682) – Kurzemes hercogs 1642-1682. Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers (1784-1860) – dzejnieks un tulkotājs. Kārlis Davidovs (Карл Юльевич Давыдов) (1838-1889) – čellists un kom-

ponists, Sanktpēterburgas konservatorijas direktors 1876-1887. Fricis Brīvzemnieks (1846-1907) – folklorists un literāts; strādājis Kuldīgā. Ernests Vīgners (1850-1933) – komponists. Andrejs Zeidaks (1874-1964) – izcils dārznieks – savulaik Rīgas parku direk-

tors, pēc viņa metodes ir ieviesti sevišķi stādījumu veidi. Zēligs Kalmanovičs (Zelig Kalmanovich) (1885-1944) – litvaku jidiša valodas

filologs, tulks, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks. Maksis Veinreihs (Max Weinreich) (1893-1969) – valodnieks, specializējās

jidiša pētīšanā. Aleksandrs Lēvings (1894-1975) – ceļotājs, karavīrs un žurnālists; dzimis

Kuldīgā. Skandināva un francūzietes dēls sevi uzskatīja par latvieti un cīnījās par Latviju Kalpaka vienībā. Brīvības cīņās saņēma Lāčplēša kara ordeni. Vēlāk mā-cīja cīņas gudrības kāda arābu valdnieka karadraudzei. Līdz ar boļševiku iebru-kumu emigrēja, bet visu atlikušo mūžu rakstīja dažādiem latviešu izdevumiem.

Ēvalds Valters (1894-1994) – aktieris un literāts, Latviešu strēlnieks. Dzimtās mājas “Osti” atrodas Kuldīgas apkārtnē. (Par Ē.Valteru – pie info par pieminekli Rātslaukumā).

Egolfs Voldemārs Bākūzis (1912-2003) – pasaulē pazīstamais zinātnieks, meža ekologs, Minnesotas (ASV) universitātes profesors.

Līvija Rezevska (1926-2004) – tēlniece. (Par L.Rezevsku info pie skulptūru parka un muzeja).

Gvido Augusts (1932) – gleznotājs. Guntis Veits (1954) – mūziķis. Indra Burkovska (1955) – aktrise. Edgars Zalāns (1967) – politiķis. Artis Dvarionas (1974) – mūziķis. Jānis Miņins (1980) – bobslejists. Valdis Kalnroze (1894-1993) – gleznotājs. Andra Manfelde (1973) – rakstniece. Romāns Vainšteins (1973) – riteņbraucējs (info sadāļā ‘Sports’).

Sadaļa pārstrādāta un papildināta 29.04.2018.

>>>> Ievērojami kuldīdznieki <<<<

SAIMNIECISKĀ DZĪVE UN RAŽOŠANA Kopš 1992.g. darbojas Zviedrijas-Latvijas kopuzņēmums SIA “Kuldīgas tek-

stils”. Sākumā tas nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkci-jas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam Zviedrijā, kas tālāk to izplata Dānijā, Norvēģijā un citās valstīs.



– 11 –

1878.g. Kuldīgā dibināta sērkociņu fabrika “Vulkāns”, galvenais nodarboša-nās veids bija kokapstrāde. Bankrotēja 2002.g.

Tagad lielākie uzņēmum: Rietumu nafta, Linde Pārtika, Rottneros Baltic, Amazone, Lāses AM, Bērzi Plus, Agrotehnika.

Kurzemes Biznesa inkubators (http://www.kbi.lv/) kopš 2009.g. aktīvi dar-bojas Kurzemē, ar mērķi veidot ekonomiski patstāvīgus, dzīvotspējīgus uzņēmu-mus un radīt labvēlīgu vidi to attīstībai pirmajos četros gados jeb “inkubācijas periodā”. Viens no tā reģionālajiem centriem atrodas arī Kuldīgā. 29.04.2018.

>>>> Saimnieciskā dzīve un ražošana <<<<

IZGLĪTĪBA, SABIEDRISKĀ UN KULTŪRAS DZĪVE Sešas vispārizglītojošās skolas, četri bērnu dārzi. Profesionālās ievirzes izglītības iestādes:

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas Mākslas skola, Kuldīgas novada sporta skola, Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola.

Muzejs, 5 baznīcas, bibliotēka, kinoteātris. >>>> Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve <<<<

KINOFILMAS KULDĪGĀ Kuldīga jau kļuvusi pazīstama Latvijā kā filmēšanas paradīze. Pavisam šeit

uzņemtas 29 kinofilmas. Kuldīga un tās vecpilsēta ir bijusi pievilcīga vieta vai-rāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. To starpā:

1985.g.: ‘Emīla nedarbi’ (režisors Varis Brasla). 2000.g.: ‘Neuzvaramais’ (režisors Verners Hercogs) 2003.g.: ‘Ūdensbumba resnajam runcim’ (režisors Varis Brasla). 2007.g. vasarā un rudenī Kuldīgā uzņēma Lietuvas un Vācijas kopražojuma

filmu ‘Tilts’ (Die Brücke). (Kuldīga ļoti līdzīga Vidusvācijas mazpilsētām). Režisors Volfgangs Pancers. Sižets risinās 1945.g., kad kādai Vācijas mazpilsētai tuvojas amerikāņu karaspēks. Vairs nav neviena pieauguša vīrieša, kurš varētu aizstāvēt pilsētu, tāpēc tiek iesaukti skolēni – 16-gadīgi puikas, kuriem uzdots aizstāvēt mazpilsētas tiltu. Viņi to cenšas darīt varonīgi, bet viens pēc otra iet bojā. Pēc divām dienām pienāk Vācijas kapitulācijas diena. Jauniešu nāve bijusi bezjēdzīga un veltīga. Galveno lomu tēlotāji ir jauni vācu aktieri. Filmas uzņemšanā tika ie-saistīti ap 120 kuldīdznieku. Filmēšanas vajadzībām vecpilsētu papildināja ar bu-taforijām, ielaida vecpilsētā kara laika tehniku, uzstādīja armijas teltis un radīja kopējo vidi atbilstošu Otrā Pasaules kara laikam. Kā rezultāts: milzīga kuldīdz-nieku un Kuldīgas viesu interese par uzņemšanas procesu.


http://www.kbi.lv/


– 12 –

2009.g. 18. un 19.apr. Kuldīgā viesojās Lietuvas kinostudija, lai filmētu slavenā Lietuvas alus zīmola Švyturis reklāmu. Filmēšanas grupa izmantoja senatnīgo Lie-pājas ieliņu posmā starp Baznīcas un Raiņa ielu pie vecā krodziņa "Stenders".

>>>> Kinofilmas Kuldīgā <<<<

SPORTS KULDĪGĀ http://www.kuldigasports.lv/

Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir volejbolam, riteņbraukšanai, vieglatlētikai un futbolam, orientēšanās sportam, kā arī galda spēlēm – šaham, dambretei. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās arī MMA, kikbokss, un svarcel-

šana. Kopš 2006.g. notiek Kuldīgas pusmaratons, kura aizsācējs ir kuldīdz-

nieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī Jeļena Prokopčuka.

Maijā beigās notiek Kuldīgas velofestivāls – Latvijā lielākais nekomer-

ciālais velofestivāls. Tradicionāli tiek veikti gan dienas, gan nakts braucieni. http://velokuldiga.lv/

Kuldīgā ir savs futbola klubs FK Kuldīga, kas startē 2.līgā. 20.gs. 50-

60.gados Kuldīgas “Vulkāns” bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930.gadu sākumā kā rūpnīcas ‘Vulkāns’ komanda. Pēc dažiem gadiem to likvidēja, bet 1947.g. komandu atjaunoja un 1949.g. tā iekļuva augstākajā līgā. 1964.g. klubs ieguva Latvijas kausu. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968.g. klubs izkrita no augstākās līgas, lai atgrieztos tikai 1981.g. sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu.

2005.g. Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs FK Venta. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo Londonas “Arsenal” spēlētāju Oļegu Lužniju, kā arī vairākus Baltkrievijas, Polijas un Latvijas futbola izlases spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu.

Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezona spēlēja klubs SK Elvi/Kuldīga,

taču 2009.g. tas bankrotēja.

Romāns Vainšteins (1973) – riteņbraucējs

Dzimis Kuldīgā. 2000.g. viņš kļuva par Pasaules čempionu grupas brau-cienā. Profesionāla riteņbraucēja karjeras laikā pierādīja sevi kā izcilu sprinta meistaru, kas galvenos panākumus guva sprinta finišos no lielās grupas. Trīs reizes (2000., 2001. un 2003.g.) piedalījies Tour de France daudzdienu velobraucienā, 2000.g. finišējot kopvērtējuma 82.vietā. Pieda-lījās arī 2004.g. Olimpiskajās spēlēs, izcīnot 28.vietu. 2004.g. 31 gada ve-cumā beidza profesionāla riteņbraucēja karjeru, tagad nodarbojas ar uz-ņēmējdarbību Latvijā un Itālijā.

>>>> Sports Kuldīgā <<<<

>>>> VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR KULDĪGU <<<<


http://www.kuldigasports.lv/

http://velokuldiga.lv/


– 13 –

CEĻVEDIS PA KULDĪGAS CENTRU http://www.visitkuldiga.com/ http://www.zudusilatvija.lv/objects/division/558/ - dažādu laiku pilsētas objektu attēli http://www.irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=2132343 http://pilsetasdarzs.kuldiga.lv/assets/Uploads/materiali/karte1web.pdf

1) Jaunais rātsnams, 2) Sv.Trīsvienības katoļu baznīca un t.s ‘Katoļu kvar-tāls’, 3) Vecais rātsnams un Rātslaukums, 4) Vecākā koka māja Kuldīgā, 5) Lie-pājas iela, 6) Sinagogas ēku komplekss, 7) Hercoga Jēkaba galma aptieka, 8) Kul-dīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti, 9) Bijušā Kuldīgas birģermeis-tara Stafenhāgena nams, 10) Sv.Katrīnas baznīca, 11) Alekšupītes ūdenskri-tums, 12) Ķieģeļu velvju tilts pār Ventu, 13) Pilsētas dārzs, 14) Pils sarga namiņš, 15) Kuldīgas novada muzejs, 16) Ūdenskritums Ventas rumba, 17) Sv.Annas lu-terāņu baznīca ar dārzu.

Iebraucam Kuldīgā no Rīgas puses (var braukt caur Kandavu un Sabili, bet taisnāks un ātrāks ceļš ir P120 (no Tukuma caur Zemīti, Vāni un Kabili).

Pa Stendes ielu nonākam Ventas krastā. Šo pilsētas daļu sauc par Pār-ventu.

Nekomerciālās kultūras attīstības cents “Zabadaks” – Vijolīšu iela 24,

+371 29 628 331 – http://www.nekac.lv/ – nekomerciāli koncerti, izstādes un teātra izrādes.



http://www.zudusilatvija.lv/objects/division/558/

http://www.irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=2132343

http://www.nekac.lv/


– 14 –

Pirms Ventas pa labi Krasta iela ved uz Riežupes smilšu alām (http://www.smilsualas.lv/), informācija par tām – ceļvedī „Kurzemes Šveice: Kan-dava-(Sabile)-Renda-(Kuldīga)”.

https://goo.gl/maps/5B1aqT5o4VQ2

Starp Krasta ielu un Ventas upi Pārventas parks ar dažādām aktīvas

atpūtas iespējām. Iekārtota piknika vieta, kroketa spēles laukums, šķēršļu joslas, kas īpaši domātas pusaudžiem, darbojas laivu noma un divriteņu noma. Vasarā – bērnu pilsētiņa ar piepūšamajām atrakcijām.

Pārventas estrāde – tajā notiek koncerti un festivāli, kā arī Jāņu svinēšana.

Pirms Ventas tilta stāvlaukums, tā malā kafejnīca “Pīlādzītis”, no

stāvlaukuma ved taka uz Mārtiņa salu un Ventas rumbu.

Kafejnīca “Pīlādzītis”

Stendes iela 2a (pie senā ķieģeļu tilta pāri Ventai), Darba laiks: 9-20. +371 29 283 859, [email protected].

Stāvlaukums, bērnu rotaļu laukums, vasaras terase, WC.

Ekskursijas vilcieniņš “Ludis”

https://www.facebook.com/goldingentrain +371 29 833 222

No 11:00 līdz apmēram 18.00. Pavasarī nedēļas nogalēs. Jūnijā un sep-tembrī: III-VII, jūlijā un augustā: I-VII (pārējā laikā iepriekš rezervējot).

Maksā 5 EUR / pers, grupām no 15 cilvēkiem – 4 EUR / pers. No Pārventas pieturas Ventas rumba (stāvlaukumā pie kafejnīcas “Pī-

lādzītis”) atiet katru pilnu stundu (Rātslaukuma pieturā 15 min vēlāk) un


http://www.smilsualas.lv/


https://www.facebook.com/goldingentrain


– 15 –

izved cauri vecpilsētai – līdz Pilsētas laukumam un atpakaļ. Videotūre, kas ilgst apmēram vienu stundu, iepazīstina ar Kuldīgas vēsturi un mūsdienām.

30.04.2018.

Mārtiņa sala

Mākslīgi radīta neveiksmīgi rokot rumbas apvedkanālu (saukts par Her-

coga Jēkaba kanālu, Mārtiņsalas kanālu, Ventas kanālu). 17.gs. attīstoties preču ražošanai, hercogs Jēkabs bija iecerējis padarīt Ventu kuģojamu arī augšpus rumbas, tā veicinot tirdzniecības attīstību. Viņš mēģināja izbūvēt kuģiem apved-ceļu ap rumbu un padarīt Kuldīgu par ostas pilsētu. Sākumā hercogs norīkojis uzspridzināt Ventas rumbu, pieaicinot franču inženieri. Jau pēc pirmā sprādziena parādījās plaisas hercoga pils sienās, tādēļ bīstamo pasākumu neturpināja. Tad nolēma rakt apvedkanālu, bet arī to nebija iespējams paveikt bez spridzināšanas.

Darbus atsāka simts gadus vēlāk, bet arī nepabeidza. 19.gs. cara valdība ce-rēja izveidot ūdensceļu starp Baltijas un Melno jūru. Arī šajā reizē kanāls netika pabeigts – projekts izrādījās ekonomiski neizdevīgs un 1831.g. to pārtrauca.

Tagad salā Viesu nams un hostelis ‘Ventas rumba’, labiekārtota atpūtas vieta ar koka skulptūrām, galdiem un krēsliem, bērnu rotaļu laukumu un

Zilā karoga pludmale

Labiekārtotā un atpūtnieku iecienītā pludmale ar aktīvās atpūtas laukumu bērniem un pieaugušajiem, ģērbtuvēm, labierīcībām, glābšanas staciju un vese-lības taku. Tagad Mārtiņsala ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiem.

Viesu nams un hostelis ‘Ventas rumba’

http://www.ventasrumba.lv/ “Rumbas” (Mārtiņsalā), +371 63 324 168, +371 26 438 250 +371 26 377 683, [email protected]

Atrodas Ventas upes labajā krastā pretī ūdenskritumam, uz Mārtiņsalas. 2 līdz 10-vietīgas istabiņas iekārtotas simtgadīgā ēkā, kuras āriene saglabā savda-bīgo izskatu, bet iekšējās telpas iekārtotas mūsdienīgi. Kamīnzāle, spoguļzāle un sauna. Pavasaros iespējams pa savas istabiņas logu vērot vimbu un lašu lēkāšanu ūdenskritumā. Vasarā iespējams izmantot Ventas krītošā ūdens spēku ķermeņu masāžai. Vakaros – romantisks pikniks pie ugunskura. 2-10 km kājnieku maršruti.

Venta

http://lv.wikipedia.org/wiki/Venta

Upe Latvijā un Lietuvā. Garums 346 km (178 km Latvijā), baseina pla-tība 11 811 km². Lielākās pilsētas Ventas krastos: Mažeiķi, Kuldīga, Vents-pils. Lielākā pieteka Abava. No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk – starp Rietumkursas un Austrumkursas augst-ienēm. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī. Parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Zivis: ālanti, asari, alates, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali un zandarti.


http://www.ventasrumba.lv/


http://lv.wikipedia.org/wiki/Venta


– 16 –

Ventas Rumba savā ziņā ir Kuldīgas otrais centrs – tajā laikā, kad Liepājas iela un rātslaukums pēdējos gados paliek aizvien rosīgāki un lietišķāki, Ventas Rumba un ķieģeļu tilts joprojām rada idilliskas, rāmas mazpilsētiņas iespaidu.

VENTAS RUMBA http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Ukr/Ventas.htm (teksts, foto) http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=655 (teika, 1 foto, karte) http://lv.wikipedia.org/wiki/Ventas_rumba (teksts, 2 foto)

Platākais ūdenskritums Eiropā. Platums 249 m (mērot pa loku gar klints aug-šējo daļu; cik kurā brīdī plata ir ūdens plūsma, atkarīgs no ūdens daudzuma – 150 līdz 270 m). Augstums atšķiras dažādās vietās: no 1,8 līdz 2,2 m.

Salīdzinājumam: Reinas ūdenskrituma oficiālais platums (mērot pa taisnu līniju attālumu starp ūdens plūsmas tālākajiem punktiem) ir 150 m).

Rumba ir dabas pieminek-lis, tā ietilpst Ventas ielejas da-bas liegumā. Teika vēstī, ka Ventas rumba esot radusies pēc divu milžu kautiņa, kuri Ventā izspārdījuši bedri.

Ventas ūdens šeit krīt pār Pļaviņu svītas augšējās pasvītas – Riežupes slāņu cietajiem dolo-mītiem. Riežupes slāņi sensena-jos devona perioda laikos (pirms 380 miljoniem gadu) veidojušies kā mūsdienu ko-raļļu rifiem līdzīga barjera (uz tās veidojušies vēl vairāku mūsdienu ūdenskritumi Kuldīgas apkaimē). Zem Riežupes svītas mehāniski izturīgajiem dolomītu slāņiem atrodas nedaudz senāki smalkkristāliski plātņaini dolomīti ar smilšakmens un māla starpslānīšiem (tie ir trauslāki), kurus upe izskalo ātrāk – veidojas izskalojuma niša un virs tās – izturīgo dolomītu pārkare. Laiku pa laikam virs tiem esošie cietā dolo-mīta bluķi nogāžas, un tādā veidā ūdenskritums pārvietojas pret straumi. Šis ūdenskritums tālā nākotnē visdrīzāk kļūs aizvien zemāks un mazāk izteikts.

Rumba gadu gaitā daudzkārt mainījusi izskatu, sevišķi 13.gs. – te ieguva mate-riālu krustnešu pils celšanai.

Unikāla parādība: pāri ūdenskritumam uz augšu lec zivis (pārsvarā

vimbas). Tās dodas nārstot Ventas augštecē. Augšā uzlēkt nav nemaz tik viegli… gan jau vimbām ūdenskritumi nešķiet tik jauki dabas pieminekļi, kā mums. Šis “šovs” vērojams aprīļa beigās un maija sākumā. Agrāk ūdenskritumu pārvarēja arī lielākas zivis – laši un stores – tagad tās vairs Ventā nemana. Pēc nostāstiem, hercogs Jēkabs 1640.g. izgudrojis vienīgo ierīci Eiropā, kas ķēra zivis gaisā. Nār-sta laikā uz rumbas tika novietoti 40 trijkāju ar groziem. Bijusi garda maltīte her-cogam un viņa galmam. Lašu ķeramās ierīces šeit atradās līdz 20.gs. 30.gadiem.

Velns apņēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un ap-kārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pil-


http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Ukr/Ventas.htm

http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=655

http://lv.wikipedia.org/wiki/Ventas_rumba


– 17 –

sētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes lat-viešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas, redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmo-dies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem.

>>>> Mārtiņa sala / VENTAS RUMBA <<<<

Ķieģeļu velvju tilts pār Ventu

Uzmūrēts viena gada laikā (1873-1874, arhitekts Otto Ditce). Pīlāri mūrēti no kaltiem laukakme-ņiem, laidumi no ķie-ģeļiem. 164 m garais tilts ir viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Būvēts pēc cara laika ceļu kus-tības standartiem: tik plats, lai var izmainīties pretī braucošas karietes. Līdzinās romiešu laika tiltam pāri Mozelas upei Trīrē (Vācija).

Pirmā pasaules karā 1915.g. krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja divus posmus, kas atjaunoti 1926.g. ar dzelzs konstrukcijām (tagad tie atšķiras no pārējiem posmiem). 1958.g. tilta akmens segums tika apklāts ar asfaltu. 1972.g. tika atjaunoti lukturi. 2008.g. tilts pilnībā atjaunots.

Tilts daudzkārt izmantots kinofilmu uzņemšanai (“Emīla nedarbi” u.c.). >>>> Ķieģeļu velvju tilts pār Ventu <<<<

Dodamies pāri tiltam, tur – pa kreisi.

Pils iela 2 ir Mākslinieku rezidences mākslas galerija IV-VII: 11-17, (+371 29 614 371), www.fb.com/kuldigaresidence. Šeit ir apskatā-mas Kuldīgā īstenoto mākslas rezidenču programmu izstādes, mēdz notikt ar mūziku, dzeju un deju saistītas kultūras norises.

Pils sarga namiņš (‘Bendes namiņš’)

[Pils ielā 4], celts 1735.g. no sagruvušās pils akmeņiem uz terases, kas ko veido vienīgais vēl saglabājies pils mūra fragments. Te dzīvojis pēdējais pils sargs Bofemēls. Tautā celtni dēvē par Bendes namiņu – pēc nostāstiem viduslaikos te dzīvojis bende un līdzās atradusies soda vieta. Nosaukums varētu būt saistīts arī ar to, ka pie namiņa iztek avots ar iesarkanu (kā asinis) ūdeni – to iekrāso dzelzs hidroksīdi. Namiņš pārbūvēts 19.gs.


http://www.fb.com/kuldigaresidence


– 18 –

Teika stāsta, ka Ventas krastā, tur, kur tagad paceļas bendes namiņš, reiz dzīvojis burvis. Viņš nokaitinājis pašu nelabo. Velns piebēris maisu pilnu akme-ņiem un gribējis apbērt burvja māju. Bet burvis iedziedājies kā gailis, īstais gailis atsaucies, un iztraucētais Velns akmeņu blāķi nosviedis Ventā. Tā esot radusies Ventas rumba.

>>>> Pils sarga namiņš (‘Bendes namiņš’) <<<<

http://pilsetasdarzs.kuldiga.lv/

Aktīvās atpūtas cienītāji var atrast Pilsētas dārzā paslēptos slēpņus Slēp-ņošanai (http://www.geocaching.com/). Tapusi geo-suvenīr-monēta, ku-ras dizains daļēji ņemts no 1636.g. pilsētas ģerboņa.

Atrodas senākajā pilsētas daļā – bijušās Livonijas ordeņa pils teri-torijā. Ierīkots 1860.g. sabrukušās pils vietā. 19.gs.b.-20.gs.sāk. pilsē-tas dārza nogāzēs ziemā varēja vi-zināties ar ragaviņām, bet uz dīķa bijušo aizsarggrāvju vietā tika ierī-kota slidotava. Par kārtību tajā un iespēju padzert karstu tēju gādāja vācu ģimnāzijas audzēkņi. Slido-tavu izmantoja gan ģimnāzisti, gan pieaugušie. Labos laika apstākļos nedēļas no-galē varēja slidot mūzikas pavadībā.

20.gs. sākumā pakalnā virs cietokšņa drupām tika uzcelts neliels, apaļš pa-viljons, no kura pavērās skats uz Ventas rumbu. No abiem pakalniem pāri gravai veda pasakains arkveida tiltiņš, kas bija mīlnieku iecienīta satikšanās vieta. Diemžēl neviena no tā laika celtnēm līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Starpkaru periodā parkā uzbūvēta kafejnīca ar vaļējām terasēm un estrāde, kuras priekšā atradās deju grīda pilsētnieku iecienītajām zaļumballēm ar orķes-tri. Katru sestdienu un svētdienu te sanāca kopā kuldīdznieki, kuri muzicēja un šņauca tabaku un ingveru. Ar tabakas šņaukšanas palīdzību tolaik atbrīvoja el-pošanas kanālus. Tolaik teica, ka uzlaboja veselību. Tas bija ļoti populāri. Kul-dīdzniekiem šeit bija iespēja arī apmeklēt dažādus citus pasākumus, piemēram, brīvdabas teātra izrādes un sporta sacensības. Tajās varēja vērot kā spēcīgi vīri cilā svaru bumbas, bet sporta cienītāji varēja izmēģināt savus spēkus dažādās atlētiskās disciplīnās. Tolaik parks bija apjozts ar augstu sētu un pie ieejām pa-sākumu laikā tika novietoti galdiņi biļešu pārdevējiem. Interesanti, ka ieejas maksu noteica pats apmeklētājs.

Dārzs 2010.g. rekonstruēts: atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izvei-

doti gājēju celiņi, izbūvēta lapene, skatu laukumi, tiltiņi, rekonstruēti parka stā-dījumi, labiekārtota teritorija ar soliņiem, informācijas stendiem un norādēm. Vasaras sezonā, nedēļas nogalēs un īpašos svētkos, te darbojas brīvdabas kino.


http://pilsetasdarzs.kuldiga.lv/

http://www.geocaching.com/


– 19 –

http://pilsetasdarzs.kuldiga.lv/assets/Uploads/materiali/pilsetas-darzsBsmall.pdf

Tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras: 1) Ilgas, 2) Stabulētājs, 3) Divi, 4) Ģimene, 5) Raiņa Vizbulīte, 6) Raiņa Indulis un Uģis, 7) Kukažiņa, 8) Vijolniece Lida Rubene, 9) Koklētājs, 10) Domātāja, 11) Latviešu sieviete, 12) Vijolnieks, 13) Suitu sievas, 14) Sāpju ceļi, 15) Uz Dziesmu svētkiem, 16) Bārenīte, 17) Pārdomas, 18) Mīlestība, 19) Ave Sol, 20) Tautas muzikants, 21) Spēlmanītis Tots, 22) Māte ar bērniem

Citi objekti: 23) Vēsturiskā ūdens pumpīša mājiņa, 24) Pils dzirnavas, 25) Alekšupītes ūdenskritums, 26) Senais ķieģeļu velvju tilts, 27) Pils sarga namiņš, 28) Skatu laukums, 29) Livonijas Ordeņa pils vietas akmens, 30) Pils ieejas velve, 31) Konventa tipa Ordeņa pils aprises, 32) Piemiņas akmens Kuldīgas 700 gadu pastāvēšanas dienai, 33) Restaurācijas centrs, 34) Bijušā Latvijas Bankas filiāles ēka (20.gs. sāk.), 35) Rumbas kiosks, 36) Kuldīgas novada muzejs, 37) 17.gs. lielgabali, 38) Ventas rumba, 39) Strūklaka, 40) Vēsturiskais pils aiz-sarggrāvis, 41) Vēsturiskais pils aizsargvalnis, 42) Lapene, 43) Ziedu upe.



– 20 –

Līvijas Rezevskas veidotās skulptūras Pilsētas dārzā

Parkā uzstādītas 22 tēlnieces L.Re-zevskas veidotas skulptūras. Mākslinieces vēlme bija veidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbus uzsāka 1976.g. Uz pils parku vispirms tika atvesti pasūtīto darbu ce-menta atlējumi, lai izvēlētos piemērotāko vietu novietošanai. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kas veselu skulptūru parku izveidojusi viena pati. Tēlniecības darbi veltīti gan dzīvības, mīlestības un auglības tēmai, gan mūzikas, sāpju un ciešanu tēmai: “Māmiņa” (“Kukažiņa”) – stāvoša veca sieviņa ar labsirdīgu smaidu sejā simbo-lizē Latvijas senatni, “Sāpju ceļi” – māksliniece simboliski attēlojusi deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus, “Spēlmanis Tots” – skulptūras iecere radusies pēc Raiņa lugas “Spēlēju dancoju” noskatīšanās Dailes teātrī, kur galveno lomu spēlēja aktieris H.Liepiņš. “Indulis un Uģis” – veltīts J.Raiņa lugas “Indulis un Ārija” varo-ņiem. Indulis nes uz saviem kamiešiem nāvīgi ievainoto draugu Uģi.

Līvija Rezevska (1926-2004) – tēlniece

Tēlniece dzimusi Rīgā, bet viņas agrīnie bērnības gadi aizritēja Kuldīgā, kur tēvs bija pilsētas veterinār-ārsts. Mākslas akadēmijā 1951.g. Līvija diplomdarbā veidoja skulptūru “Vijolniece Lida Rubene”, darba vadī-tājs bija profesors Teodors Zaļkalns. Pabeigusi akadē-miju, jaunā māksliniece atgriezās Kuldīgā, dzīvoja pie vecākiem un strādāja par mācību daļas vadītāju Kuldī-gas daiļamatniecības vidusskolā.

Radījusi vairāk nekā 200 darbu granītā, bronzā un šamotā. Liela daļa darbu ir parka skulptūras un memoriālie pieminekļi. Kul-dīgas Skulptūru dārzs – 22 darbi parkā pie Ventas – ir viens no viņas mūža lielākajiem devumiem. Vēl lielāks skulptūru dārzs ir Rīgas Meža kapos, kur viņa radījusi ap 40 memoriālo tēlniecības darbu. Arī citās Latvijas kapsētās skatāmi viņas veidotie pieminekļi. Nozīmīgākais darbs – piemineklis Brāļu kapos Nīkrācē (1979). Līvijas Rezevskas roku darbs ir arī piemiņas siena 1919.g. upuriem Gotlība sētā Kuldīgā. 90.gados, atgūstot vecāku īpašumu, atgriezās uz dzīvi Kuldīgā. Vairāki darbi glabājas Kuldīgas novada muzeja krājumā, mākslas muzejā “Arsenāls” Rīgā un Mākslas Fonda īpašumā. 1978.g. Līvijai Rezevskai dots Kuldīgas Goda pilsones tituls.

>>>> Līvijas Rezevskas skulptūras Pilsētas dārzā <<<<

Stāvajā Ventas krastā paviljons, kas būvēts pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma.

Brīvdabas kino seansi “Goldingen Knight Cinema”

Kopš 2011.g. vasaras sestdienu novakarēs Pilsētas dārzā brīvā dabā un bez maksas tiek piedāvātas dokumentālās filmas, spēlfilmas, kā arī animācija un videomāksla. Var sēdēt uz soliem vai atlaisties zālītē vai uz līdzpaņemtas sedziņas.



– 21 –

No pils saglabājušies vienīgi ZA stūra krusta velves fragmenti – vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē.

Kuldīgas pils (1242.-18.gs.)

Celta ordeņa mestra Dītriha fon Groningena laikā ap 1242.g. Atradās stratēģiski izdevīgā vietā – ūdensceļu un sauszemes tirdzniecības ceļu krustpunktā. Bijusi trīsstāvu konventa tipa mūra celtne ar ~2 m biezām sie-nām, maziem lodziņiem un torņiem stūros, lielu zāli, cietumu un pagrabu. Celtniecībā izmantots dolomīts no Ventas gultnes un krastiem. Pils terito-rija bijusi nocietināta ar riņķa mūri. Z pusē tas atradies ~100 m no pils un pie Alekšupītes ietekas Ventā sasniedzis ~10,5 m augstumu. ZR daļā atra-dušies vārti un paceļams tilts pār Alekšupīti. Priekšpilī bijušas dzirnavas. Pils būves ietvēra zemes vaļņi un grāvji. Tolaik tā bijusi spēcīgākā pils Kur-zemē. No 1561.g. te bieži uzturējās hercogs Gothards Ketlers, bet viņa ģi-mene tur dzīvojusi pastāvīgi (pilī atradās arī pirmās hercogu kapenes, 3 mi-rušie prinči uz Jelgavas pili pārvesti 1583.g.).

1658.g. Polijas-Zviedrijas kara laikā zviedri un poļi pili divreiz izlaupīja.

Hercogs Jēkabs Ketlers pēc atgriešanās no gūsta pili atjaunoja un pārbū-vēja, un kādu laiku tajā dzīvoja.

1678.g. pie vārtiem uzbūvēts nocietinājuma tornis. Pils A daļā uzcelta baznīca un blakus tai kapitula zāle.

Hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers, kas bija liels greznības un izpriecu mī-ļotājs, pils kapitula zāli pārveidoja par deju zāli un uz tās sienām un gries-tiem lika uzgleznot visus 44 pēc savas pavēles būvētos kuģus (mākslinieks pat izpelnījies pagodinošo salīdzinājumu ar Rafaelu), kā arī iebūvēt pilī po-diņu krāsnis.

Ziemeļu karā 1701.g. zviedri pili vēlreiz izlaupīja un izpostīja. 1703.g. pilī dzīvojis tikai sargs. Skaistās kuģu zāles griesti iebruka 1725.g., neapdzī-votā celtne īsā laikā gāja bojā

Pils dienvidu puses (pret Dīķu ielu) aizsargmūrī bijuši tā sauktie dzelzs vārti, pa kuriem varēja nokļūt uz koka tiltiņa pāri aizsarggrāvim, kur ceļš veda tieši uz hercoga augļu dārziem. Kad zviedri sagrāva pili, iznīka arī dārzs. Sens nostāsts



– 22 –

liecina, ka dārzā vēl ilgi augusi varena liepa, zem kuras mēdzis sēdēt hercogs Jēkabs, kaļot jaunus plānus Kurzemes attīstībai. Tagad šajā vietā Jēkabam un

viņa dārziem par piemiņu izveidota strūklaka.

Uzkalnā pie muzeja ēkas 17.gs. čuguna lielgabali.

Kuldīgas novada muzejs http://www.kuldigasmuzejs.lv/ Pils iela 5, +371 63 350 179, +371 29 150 644 http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_novada_muzejs [email protected]

II: 12-18, III-VII: 10-18. Apmeklējums ir bezmaksas (2020).

Atrodas Pilsētas dārzā, bijušajā Bangerta villā (Villa Bangert), ko pamatoti dēvē par Kurzemes koka arhitektūras pērli. 20.gs. sākumā atvesta no Liepājas, kur to 19.gs. beigās projektējis Liepājas pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka bijusi Krievijas paviljons Pasaules iz-stādē Parīzē 1900.g. Celtni esot nopircis bagātais Liepājas tirgotājs Bangerts un ar kuģi atvedis līdz Liepājai, pēc tam ar zirgiem uz Kuldīgu, kur to uzcēlis no jau-na un uzdāvinājis savai līgavai.

Mājā spokojoties – pat dienas laikā klusu esot, var dzirdēt čukstus, soļus un durvju čīkstus.

Muzejs dibināts 1935.g., tagadējā ēkā kopš 1940.g. Pirmais eksponāts bija 1851.g. gleznotā Frīdriha Špēra glezna „Skats uz Rumbu“.

2014.g. pēc rekonstrukcijas atjaunots vēsturiskais interjers un izveidoti jauni

muzeja produkti un pakalpojumi. Otrajā stāvā ekspozīcija dzīvoklis, kas ļauj

ielūkoties 20.gs. sākuma turīga kuldīdznieka ikdienā – ēdamistaba, dāmas bu-duārs, dzīvojamā istaba, virtuve, kunga kabinets, kur apskatāma daļa no kolek-cionāra Jāņa Mētras (+371 29 981 396) apjomīgās spēļu kāršu kolekcijas.

Trešajā stāvā pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija “Kuldīga pirms mums”. Kopš 2010.g. muzejs organizē konferences – vēsturiskos lasījumus par Kur-

zemes vēstures un muzeju nozares aktualitātēm. 2016.g. tas nominēts Eiropas muzeju gada balvai (EMYA). Muzejā darbojas arī rokdarbu kopa “Čaupe”.

Restaurācijas centrs - +371 26 843 858. Te var apskatīt vecpilsētas namu logu, durvju un detaļu pārvērtības. Vietējie ļaudis šeit var iegūt informāciju un pat izmantot centra resursus, lai atjaunotu savu seno māju koka logus un durvis. Pārējiem interesentiem, iepriekš piesakoties, ir iespēja uzzināt par koka arhitek-tūru un tās saglabāšanu Kuldīgā. Informācija par objektu pārstrādāta un papildināta 29.04.2018.

>>>>>>>>>>>>>>>>> Kuldīgas novada muzejs / PILSĒTAS DĀRZS <<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Tālāk aiz dārza – Annas kapi, aiz tiem – fabrikas “Vulkāns” atrašanās vieta.

No Pilsētas dārza dodamies pāri Alekšupītei, uz Sv.Katrīnas baznīcas pusi.


http://www.kuldigasmuzejs.lv/

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_novada_muzejs



– 23 –

Kuldīgas tiesas nams (Kalna iela 25) piesaista ar krāsu gammu un arhi-

tektūras formām. Nams filmēts “Mērnieku laikos” (1968, rež. Voldemārs Pūce un Varis Brasla).

Alekšupītes ūdenskritums

Augstākais dabiskais vienpakāpes ūdenskritums Latvijā – augstums 4,15 m, platums 8 m. Ap 30 m lejpus ūdenskritu-mam Alekšupītē vēl viena neliela kāplīte. 17. gs. ūdenskrituma augšdaļa nostipri-nāta, lai izmantotu pirmo papīra dzirnavu darbināšanai Kurzemē. Virs ūdenskrituma uzcelts dzirnavu aizsprosts ar slūžām.

Pils ūdensdzirnavas Alekšupītes

labajā krastā (Baznīcas ielā 36). Uzskata, ka tās celtas 13.gs. kopā ar pili. Kurze-mes hercogistes laikos 17.gs. dzirnavās gatavots papīrs un šaujampulveris. At-jaunotas 1807.g. kā pulvera dzirnavas, vēlāk metālcehs.

>>>> Alekšupītes ūdenskritums <<<<

Rakstnieks Janševskis romānā “Hercogs un Kursas meitene” apraksta latviešu

meitenes Līziņas un hercoga Jēkaba mīlestību. Laupītājs Biljoms nonāvēja Līzīti. Hercogs cīnījās ar Biljomu un iegrūda to atvarā Ventā. Līzīte esot apglabāta tepat Ventas stāvajā krastā, kur hercogs iestādījis 4 liepas (tās gan nav saglabājušās).

Ēkā Upes iela 1 – iekšpusē saglabājies sākotnējais manteļskurstenis (ap-valkdūmenis). Mūra ārsienas saglabājušās no 1839.-1870.g. apjoma; durvju komplekts – vietējās nozīmes mākslas piemineklis (19.gs.2.cet.).

Escape room Kuldiga (Baznīcas iela 32, +371 28 728 202, http://escap-

ekuldiga.lv/ [email protected]) – aizraujoša piedzīvojumu spēle. Ap-meklētāji tiek ieslēgti istabā, no kuras jāizkļūst 60 minūšu laikā, risinot sarežģītus uzdevumus.


http://escapekuldiga.lv/

http://escapekuldiga.lv/



– 24 –

SV.KATRĪNAS LUTERĀŅU BAZNĪCA http://www.kuldigas.lelb.lv/ Baznīcas iela 31/33

+371 22 329 079, +371 63 324 394, [email protected] http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_Svētās_Katrīnas_evaņģēliski_luteriskā_baznīca

I-VII: 10-17. Vēlams atstāt ziedojumu vismaz 0,50 EUR.

Viens no Kuldīgas ievērojamākajiem arhitektū-ras pieminekļiem. Rakstos pirmo reizi minēta 1252.g., pārbūvēta 1651.-1655.g. (no tā laika paš-reizējais interjers).

45 m augstais tornis celts neogotiskā stilā 1866.g., tad arī baznīca ieguva tagadējo izskatu. Baznīcas pulksteņi tika vismaz 6 reizes mainīti, vienu no tiem aizvedis Pēteris I, pēdējais, ar 565 kg smago zvanu atvests no Šveices 1936.g.

Pēc Otrā pasaules kara baznīcu izmantoja kā graudu un ķimikāliju noliktava, arī kā zirgu stalli. 1964.-1968.g. šeit atradās novadpētniecības mu-zeja filiāle, 1969.g. labās akustikas dēļ (atbalss vel-vēs skan 4-5 sekun-

des) te ierīkoja koncertzāli, kas darbojās līdz 1990.g., kad dievnamu atdeva draudzei.

Dienvidu portālā ‘galma durvis’, pa kurām baz-nīcā uz dievkalpojumu ieradies hercogs Jēkabs ar svītu (viņš šajā baznīcā arī kristīts un laulājies ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi). Virs tām 1791.g. veidotais bronzas cilnis ar Kuldīgas ģerboni, kurā attēlota Sv.Katrīna.

Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu, kas krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto.

Altāris un kancele (17.gs.) ir manierisma stila pēdējā posma piemineklis. Ag-rīnā baroka formās tos darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolass Sefrenss vecākais kopā ar galdnieku Engeleinu Tisenu. Ērģeļu prospekts (1715) ir Kornēlija Rā-neusa jaunākā roku darbs. Ērģeles 1882.g. būvētas V.Zauera firmā Frankfurtē pie Oderas. Draudzes telpā vitrīnās abās pusēs Bībeļu kolekcija.

Baznīcas torņa pamatstāvā divi burinieku maketi, kurus veidojis kuģu mode-lists Grigorijs Saharovs – tirdzniecības kuģis „Puķu pods” (1670) un Hercoga Jē-kaba būvētais kara kuģis „Valis” («Der Walfisch») – ar to kurzemnieki 1651.g. pirmo reizi aizkuģoja uz Gambiju un iegādājās kā koloniju Sv.Andreja salu.

Kāpjot tornī, lasāmi kurzemnieka Livara Jankovska dzejoļi. >>>> SV.KATRĪNAS LUTERĀŅU BAZNĪCA <<<<

Ēkā Baznīcas ielā 20 (19.gs.) 1855.-1879.g. dzīvojis ārsts un valodnieks,

latviešu mūsdienu ortogrāfijas izstrādātājs Juris Bārs (1808-1879). Pa Baznīcas ielu dodamies Rātslaukuma virzienā. Starp 14. un 18.namu redzams:


http://www.kuldigas.lelb.lv/


http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca


– 25 –

1905.gada parks

1945.g. pēc Padomju Armijas nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega, pēc tur izveidots parks. Māju drupas bija novāktas, bet vecie dārzi saglabājušies. Regulārus celiņus ierīkoja pēc tam, kad 1960.gados parkā novietots tēlnieces L.Rezevskas veidotais piemineklis 1905.gada cīnītājiem. Ap to pašu laiku uzstādīta vienīgā pilsētā skulptūra-strūklaka „Meitene ar ūdens trauku” (L.Rezevska), kuru kuldīdznieki mīļi dēvē par “Anniņu”. Parkā ir WC.

>>>> 1905.gada parks <<<<

Izejot pa aleju cauri parkam, var nonākt pie sinagogas.

Sinagogas ēka (Kuldīgas bibliotēka) http://biblio.kuldiga.lv/ 1905.gada iela 6, +371 63 322 365, +371 63 350 281

[email protected], I-V: 9-18, VI: 10-16

Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst sinagoga, lūgšanu nams, kapliča un ebreju skola. Ebreju kopiena bija aktīva sākot ar apmešanos Kurzemes hercogistē 16.gs. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumiem, bet 17.gs. nemieri Polijā izraisīja ebreju pieplūdumu no turienes. 18.gs. Kurze-mes ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē.

Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā būvēta 1875.g. Tā pazīs-tama interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Līdz Otrajam pasaules karam šis bija aktīvs ebreju kopienas centrs.

Sinagoga kļuva par ebreju slazdu 1941.g. vasarā, kad nacisti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvo-jošos ebrejus un turēja tajā vairā-kas dienas, pirms, sadalot mazā-kās grupās, nošāva apkārtnes mežos. Pirmajos padomju varas gados sinagogā bija graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958.g. sinagogā atklāta lasītava un kinoteātris „Kurzeme” ar 450 skatītāju vietām, kas te atradās līdz 2003.g. Tad ierīkota kafejnīca un nakts

klubs. Kopš 2011.g. šeit ir Kuldīgas Galvenā bibliotēka, joprojām apskatāms vēsturisks altāris.

>>>> Sinagogas ēka (Kuldīgas bibliotēka) <<<<

Blakus sinagogai bijušajā lūgšanu namā tagad Mākslas nams, kur apska-

tāmas izstādes un notiek klasiskās mūzikas koncerti.

Atgriežamies Baznīcas ielā un turpinām ceļu Rātslaukuma virzienā.


http://biblio.kuldiga.lv/



– 26 –

Birģermeistara Stavenhāgena nams

[Baznīcas iela 17]. 17.gs. būvētais nams savu-laik bija viens no lepnākajiem Kuldīgā. Slavens ar to, ka Ziemeļu kara laikā 1702.g. 17.-27.janvārī te uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Vestibila kāp-ņu telpā iebūvēta neparasti liela lāde (2x2,5 m), ko dēvē par Zviedrijas karaļa naudas lādi. Toreiz nams piederējis birģermeistaram Stavenhāgenam.

Vācijā, Dānijā, Nīderlandē un Zviedrijā par birģermeistaru dēvē pašvaldības vadītāju (pil-sētas mēru).

>>>> Birģermeistara Stavenhāgena nams <<<<

Baznīcas ielā 14 izstāžu zāle Cits laiks. PSRS. Pie nama sienas 1976.g. atklāta piemiņas plāksne landesvēristu nošautajiem

Kuldīgas apkārtnes iedzīvotājiem.

Hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka

[Baznīcas iela 10]. Aptieka dokumen-tos pirmo reizi minēta 1622.g. Pildrežģa ēka ar pagrabu, manteļskursteni un man-sarda jumtu celta 1670.g. – viena no ne-daudzajām Latvijā pildrežģu būvkonstruk-cijas ēkām (režģis aizpildītas ar ķieģeļu mūrējumu). 1661.g. hercogs Jēkabs deva Rātei pavēli aizsargāt aptiekāra privilēģi-jas un nepieļaut, ka citās bodēs tiek tirgo-tas zāles. Iespējams, tieši tādēļ aptieku sāka dēvēt hercoga vārdā, kaut arī īsta galma aptieka, kas būtu uzturēta par valdnieka līdzekļiem, tā nekad nav bijusi. Tolaik tās īpašnieks bija Kondrads Fišers no Vācijas.

17.-18.gs. aptiekās parasti bija istaba, kur pagatavoja un pārdeva zāles, laboratorija, pagrabs, aptiekāra dzīvoklis. Bez zālēm aptiekās tirgots arī vīns un garšvielas. Aptiekāra darbu kontrolēja galma ārsts. Aptiekārs tolaik bija tērpies pēc Vāczemes modes vilnas kamzolī, mīkstā cepurē, ap ceļga-liem sašņorētās biksēs, garās vilnas zeķēs un augstpurna tupelēs.

1692.g. hercogs Frīdrigs apstiprināja Johana Millera tiesības turēt aptieku Kuldīgā, jo savas aptiekāra zināšanas un pieredzi viņš bija krājis 35 gadus… Ap-tieka šeit pastāvēja līdz 19.gs. sākumam, vēlāk – dzīvokļi un veikali. Ēka 1986.g. atjaunota, kopš 1998.g. – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Namā vēl joprojām nav labierīcību – ūdeni tā iemītnieki nes no brīkrāna (pumpīša).

>>>> Hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka <<<<



– 27 –

Viesnīca “Metropole” *** http://www.hotel-metropole.lv/ Baznīcas iela 11, +371 63 350 588

[email protected]

Celta 1910.g. Kopš tā laika degusi vismaz trīs reižu. Pēdējais ugunsgrēks to nopostīja 1997.g. un 5 gadus celtne izskatījās visai baisi. 2002.g. uzņēmējam Va-lentīnam Kokalim piederošā zemnieku saimniecība ‘Ezernieki’ vēsturisko vies-nīcu privatizēja. Pilnībā izdegušo namu no Kuldīgas pilsētas pašvaldības Kokalis iegādājies par simbolisku cenu – vienu latu, par zemi zem tās samaksājot 2000 latu. Viesnīcas būvniecībā ieguldīts 1 500 000 latu, no kuriem 700 000 esot kre-dīts, bet pārējā summa – paša Kokaļa investīcijas. 2006.g. pabeigta restaurācija un Metropole atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un kā viesnīca Kuldīgas viesiem.

Kuldīgas „Metropole”*** ir atkal atdzimusi, lai kļūtu par modernāko un pres-tižāko viesnīcu-restorānu pilsētā. Viesnīcā 14 labiekārtoti numuri, kas ieturēti klasiskā stilā – 6 vienstāvu, 7 divstāvu (ar vītņu kāpnēm) un LUX numurs. Pagalmā ir Alekšupīte.

>>>> Viesnīca “Metropole”*** <<<<

Atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi mi-nēta jau 17.gs. dokumentos. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Līdz 1937.g. te bija tirgus laukums.

Savulaik laukumā stāvējis Staļina piemineklis. Kad sākušās Hruščova refor-mas, neilgi pirms pieminekļa aizvākšanas kāds drosminieks pie tā bija novietojis gumijas kalošas un plakātu ‘kāp lejā, velc kalošas un dodies mājup’.

Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi".

Koka ēka Alekšupītes krastā [Baznīcas iela 7] iespējams ir vecākā

koka celtne Kurzemē. Tā piede-rējusi kādam rātskungam, bū-vēta 1670.g., pārbūvēta 1742.g. Uz jumta vējrādis – viens no pil-sētas senākajiem un greznāka-jiem. Tajā mītiska vienradža tēls un gadu skaitļi ‘1670’ un ‘1742’. Celtne ir valsts nozīmes arhitek-tūras piemineklis (1998).


http://www.hotel-metropole.lv/



– 28 –

“Venēcijas tiltiņš”

Savdabīga ir Alekšupīte (Sūrupīte) un gar to cieši piebūvētie nami. Kuldīdznieki apgal-vo, ka tādēļ Kuldīgu jādēvē par ‘Latvijas Ve-nēciju’. Pilsētas vēsturiskais centrs ap Alek-šupīti ir unikāls, reti saglabājies un vienīgais tāda veida 17.-18.gs. mazpilsētas ēku apbū-ves ansamblis ap upīti. Sākotnēji apbūve vei-dota kā Kuldīgas pils priekšpilsēta.

>>>> “Venēcijas tiltiņš” <<<<

Uzreiz aiz tiltiņa senā koka ēkā Pasta ielā 5 kafejnīca Marmalāde

(+371 26 060 900) un viesnīca “2 baloži”.

Juveliera darbnīca un senlietu kolekcija Jelgavas iela 1, +371 29 633 821

Paverot noputējušās durvis var ieraudzīt vēstures filmas cienīgu skatu. Mē-beles, visdažādākie mākslas priekšmeti, grāmatas, rotas un daudz kas cits. To visu sarūpējis juvelieris Juris Melbergs. Lietas apskatāmas un iegādājamas. Īpa-šais piedāvājums – iespēja izgatavot savu monētiņu vai pat rotu.

Informācija par objektu pievienota 29.04.2018.

>>>> Juveliera darbnīca un senlietu kolekcija <<<<

Dzīvais muzejs “Senās Kuldīgas stāsts” https://www.facebook.com/SenasKuldigasstasts Jelgavas iela 2, +371 27 323 117

[email protected]

Tūrisma sezonas laikā I-VII: 11-18. Pārējā laikā iepriekš piesakot. Tūres ilgums 30 min. Apmeklējuma maksa 6 EUR (2018).

Septiņās telpās mājo stāsti – redzami, dzirdami, sajūtami – video projekcijas, kustīgi tēli, skaņas efekti, kas palīdz sajust sevi Kuldīgā tālajā 1242.g. Aizraujošs piedzīvojums, vieta un telpa, kurā uzzināt, redzēt, sajust, priecāties, skaļi smie-ties un izbrīna noelsties, bailēs notrīsēt un sajūsmā iespiegties – Kuldīgas stāsts, pašā vecpilsētas viducī, ieslēpts senu ēku mūros un baložu dūjās. Pilsētas man-tojums – stāsti, kas veidojuši pilsētu – spoži, postoši, iedvesmojoši un baisi!

30.04.2018.

>>>> Dzīvais muzejs “Senais Kuldīgas stāsts” <<<<


https://www.facebook.com/SenasKuldigasstasts



– 29 –

Vecais rātsnams (TIC)

Melnā guļbūve celta 17.gs. Saglabājušās pagraba velvē-tās telpas, kur senāk bija pil-sētas cietums. Pēc restaurāci-jas 2016.g. atvērts apmeklētā-jiem. Šeit notiek izstādes, ra-došās darbnīcas un meistar-klases. Lai apmeklētāji varētu

iepazīties ar 19.g.s. sākuma koka ēku būvniecības tradīcijām, ir atjaunots vēstu-riskais telpu plānojums un viens no manteļskursteņiem, atklātas laikmetam rak-sturīgas konstrukciju detaļas un sienu gleznojumu fragmenti.

Tautas lietišķās mākslas studijā “Varavīksne” ir iespēja ielūkoties rado-šajā audēju darbnīcā, kurā top segas, galdauti, grīdas deķi, grāmatzīmes un jos-tas. Iespēja pašiem pamēģināt aust (+371 29 579 939).

Pilsētas rāte izveidota jau 14.gs. sākumā. 1368.g. Rātei piešķirtas tiesī-bas ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža.

Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs

Baznīcas iela 5, +371 63 322 259, +371 29 334 403, [email protected]

http://www.visitkuldiga.com/ I-V: 9-17, VI, VII: 10-15

Tūrisma informācija, pasākumu organizēšana, ekskursiju maršruti, gidu pakalpo-jumi, naktsmītņu rezervēšana, kartes, ceļveži, velo noma, nūjošanas nūju noma

>>>> Vecais rātsnams (TIC) <<<<

Piemineklis “Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru”

Bronzā veidotais tēlnieka Oskara Mikāna darbs atklāts 2016.g. aprīlī. Tas leģendāro aktieri attēlo reālistiski, draudzīgi, vienkārši, bet vienlaikus cēli.

Ticējums “ja vēlies nodzīvot līdz 100 gadiem, jāatbrauc uz Kuldīgu un jābauda tēja kopā ar slave-nāko latviešu simtgadnieku Ēvaldu Valteru”.

Ēvalds Valters (1894-1994) – aktieris

https://www.celvezi.lv/personas/evalds-valters/

Latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Lat-viešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdē-tājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, sabiedriskais darbinieks.

Dzimis Kuldīgā. Ēvalds Valters jau kaut kad pašos pēdējos gados esot teicis: Es tik ļoti mīlu Kuldīgu, ka man vajag tikai pateikt vārdu Kuldīga, un es jau esmu laimīgs.

26.04.2018., foto: 25.05.2016.

>>>> Piemineklis “Tējas tase kopā ar Ēvaldu Valteru” <<<<




https://www.celvezi.lv/personas/evalds-valters/


– 30 –

Netālu - Kalna ielā 6 atrodas Sporta skolas jaunais baseins. Divas dažādas

pirtis, sāls istaba un 25 m garais baseins. +371 20 222 085.

Jaunais rātsnams

Laukuma dominante ir 1860.g. pēc arhitekta O.Dīces projekta itāļu renesanses stilā celtais Rātsnams. 1905.g. te darbojās Kuldīgas revoluci-onārā rīcības komiteja. 1980.g. atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni (tā divas ciparnīcas rāda laiku gan sēžu zālē, gan laukumā). Fasādes smailes nišā cilni ar pilsētas vēstu-risko ģerboni, ko izgatavoja 1990.g. un dāvināja savai pilsētai mākslinieks un restaurators Ādams Bunclers. Kopš 1992.g. ēkā darbojas Kuldīgas pilsētas dome.

Ēka izmantota uzņemšanai kinostudijas “Мосфильм” filmā “Krasts” (1980. g.), kas stāsta par krievu virsnieka un vācu meitenes mīlestību Otrā pasaules kara laikā.

>>>> Jaunais rātsnams <<<<

Rātslaukuma strūklaka

Dinamiska, krāsaina strūklaka ar divu veidu strūklu formām. Trīs vertikālas strūklas ar diametru 12 mm un mainīgu strūklu augstumu līdz 2 m. Strūklas dar-bība ir regulāra, ar īslaicīgiem pārrāvumiem, radot “lēkāšanas” efektu. Strūklaka aprīkota ar 15 vertikālām un parabolas formas strūklām, kas diennakts tumšajā laikā ir krāsaini izgaismotas. Darbojas siltajā gada laikā katru dienu 7.30-23.00.

26.04.2018.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Rātslaukuma strūklaka / RĀTSLAUKUMS <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<



– 31 –

Sv.Trīsvienības katoļu baznīca Raiņa ielā 6 (tieši blakus Rātslaukumam), +371 29 414 748

Atrodas t.s. “Katoļu kvartālā” starp Liepājas, Baznīcas, Tirgus un Raiņa ielām.

17.gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē valdošā bija luterticība un katoļi jutās ierobe-žoti. Apliecinot savu labo gribu pret tiem (īste-nībā dēļ zināma spiediena no Žečpospolitas ka-raļa puses, kuram bija pakļauta hercogiste), hercogs Jēkabs uzbūvēja divas katoļu baznīcas – Kuldīgā un Jelgavā.

Pamatakmens ielikts hercoga Jēkaba klāt-būtnē, baznīca iesvētīta 1649.g. Tā kā luteriskajai Kuldīgai šī baznīca bija jāceļ piespiedu kārtā (kā hercoga Jēkaba uzticības apliecinājums Polijas karalim), tā nebija liela – tikai ar vienu zemu tor-nīti. Šī itāļu renesanses stila trīsjomu celtne ārēji ir atturīga, bet tās interjers ir greznākais Kurze-mes katoļu dievnamu starpā. Iekštelpa rotāta ar skulptūrām un ornamentiem, kas darināti tipiskā 17.gs. baroka stilā ar stipru rokoko ietekmi.

Bikts sola gleznojumam – Kristus tēlam (1691) – pētnieki saskata līdzību ar paša hercoga seju. 18.gs. sākuma kancele. Baroka stila altāris darināts 1820.g. Īsti sakrālās mākslas dārgumi ir skulptūra “Madonna ar bērnu” (16.gs. sāk.), divi sānu altāri (1777, rokoko) un par cara Aleksandra I dāvinātajiem līdzekļiem da-rinātais centrālais altāris (1820), kurā saglabājusies arī daļa 18.gs. skulptūru.

>>>> Sv.Trīsvienības katoļu baznīca <<<<

Sāpju Dievmātes dominikāņu sieviešu klosteris http://www.katedrale.lv/index.php?id=4418 Liepājas iela 6 ( ieeja no pagalma) http://www.katedrale.lv/index.php?id=9945 +371 63 321 198, +371 29 857 920

Iespējama ekskursantu tikšanās ar māsām

Dominikāņu māsas – māsa Emanuēla, māsa Anastasija un māsa Helēna – darbojas Kuldīgā kopš 2005.g. Pēc Sv.Dominika piemēra un pamudinājuma “Ru-nāt ar Dievu un par Dievu”, māsas ir aicinātas sludināt Evaņģēliju vienmēr un visur. 2007.g. izremontēta klostera ēka, kopš tā laika šī ir viņu mītne.

Par Dominikāņu ordeni: http://www.katedrale.lv/index.php?id=363 un http://lv.wikipedia.org/wiki/Dominikāņu_ordenis

>>>> Sāpju Dievmātes dominikāņu sieviešu klosteris <<<<

Kuldīgas Kultūras centrs Raiņa iela 21, +371 63 324 391, [email protected]

Ēka celta 1909.g. kā Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nams. 20.gs. 20.gados te organizētas strādnieku sapulces, uzstājušies rakstnieki – Leons Paegle un


http://www.katedrale.lv/index.php?id=4418



http://lv.wikipedia.org/wiki/Dominikāņu_ordenis



– 32 –

Linards Laicens – Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Kultū-ras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris “Vārtava” (1977), Tautas deju ansamblis “Venta” (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas – “Vara-vīksne” (1974) un “Ķocis” (1982) un Tautas Fotostudija “Kuldīga” (1983).

>>>> Kuldīgas Kultūras centrs <<<<

Sv.Annas luterāņu baznīca http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_Sv._Annas_evaņģēliski_luteriskā_baznīca

Dzirnavu iela 12 (aiz Kuldīgas kultūras nama), +371 63 323 014. Iespējams uzkāpt tornī.

Sākotnēji Kuldīgas vācu un latviešu draudzei bijis viens mācītājs, bet pēc tam, kad draudzes atdalījušās, tām palikusi viena kopīga baznīca – Sv.Katrīnas baznīca. Jau 16.gs. bija paredzēts celt atsevišķu baznīcu latvie-šiem, taču draudzes nabadzības dēļ, šis nodoms toreiz netika īstenots.

Visjaunākais no Kuldīgas dievnamiem būvēts 1899.-1904.g. Pseidogotisko celtni projektējis ie-vērojamais vācbaltu arhitekts Vilhelms Neimanis.

Pašreizējais interjers izveidots 1939.g., tā au-tors – mākslinieks J.Audriņš. Baznīcā J.Šķērstena darinātās vitrāžas. Ērģeles būvējis viens no izglīto-tākajiem igauņu ērģeļu būvētājiem A.Terkmanis. Baznīcā atrodas kristamtrauks, ko 1660.g. hercogs Jēkabs ziedoja Kuldīgas vācu draudzei. Vēlāk vācu draudzes mācītājs to uzdāvināja jaunajam latviešu dievnamam.

Nozīmīgs pasākums draudzes dzīvē bija 1953.g. 3.novembrī notikušie pirmie baznīcas koru Dziesmu svētki. Kuldīgas baznīcas dievkalpojumi vairākkārt pār-raidīti Latvijas radiofonā. Attēls: http://www.irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=2132343

>>>> Sv.Annas luterāņu baznīca <<<<

Vieglatlētikas manēža http://www.kuldigasports.lv/vieglatletikas-maneza/ Dzirnavu iela 13, +371 63 321 942

200 m skrejceļš pa apli ar četriem celiņiem, iesildīšanās laukums 6x40 m, 60 m sprinta taisne ar sešiem celiņiem, sacensību sektori augstlēkšanai, kārtslēkša-nai, tāllēkšanai, lodes grūšanai, trīssoļlēkšanai, treniņu sektori diska un šķēpa mešanai, sporta spēļu laukums basketbolam, volejbolam un tenisam, trenažieru zāle, semināru zāle, vingrošanas zāle.

Manēžas laukumu klāj Mondo segums, kāds tiek izmantots prestižās Pasau-les čempionātu un Olimpiskajās manēžās. Kuldīgas vieglatlētikas manēža ir vie-nīgā Latvijā, kura atbilst starptautiskiem standartiem un var tikt sarīkotas augstākā līmeņa vieglatlētikas sacensības.

>>>> Vieglatlētikas manēža <<<<

Dodamies atpakaļ uz Rātslaukumu, no tā – pastaigāties pa Liepājas ielu.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuld%C4%ABgas_Sv._Annas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca

http://www.kuldigasports.lv/vieglatletikas-maneza/


– 33 –

https://goo.gl/maps/bT9iVXWaAWn

Kuldīgas centrālā iela – savdabīga, dažāda vecuma māju ieskauta, tā de-monstrē arhitektūras stilu attīstību 17.-20.gs. Mājām interesantas durvis un virsdurvju lodziņi, kas raksturīgi tikai Kuldīgai. Liepājas ielu vietējie sauc par “Kuldīgas Brodveju” – ja pa to noiet no viena gala līdz otram, uzzina visus pil-sētas jaunumus. Tās malās atrodas da-žādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Svētku laikā tā tiek tematiski izdekorēta, ra-dot svētku noskaņu. Līdz 1941.g. iela bijusi braucama, bet pa to dienā iz-braukuši labi ja pāris pajūgi.

1948.g. ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo tās nolietojušās un traucē pilsētas at-tīstību. Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991.g. Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā Mucenieku iela. Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem.

“Kuldīgas darbnīca” (Liepājas iela 8, +371 20 336 896, http://www.kuldigas-darbnica.lv/) piedāvā izglītojoši radošas meistarklases skolēniem un ģimenēm no 10 cilvēkiem grupā. Nodrošina izejmateriālus, darbarīkus un krāsas. Apmek-lējumu jāpiesaka iepriekš.


http://www.kuldigasdarbnica.lv/

http://www.kuldigasdarbnica.lv/


– 34 –

Liepājas ielā 17 dzīvojama koka māja ar slēģiem un metāla apkalumiem

logu rāmju stūros. Ēkai saglabājušās greznākās Kuldīgas durvis (19.gs.sāk.). Vēl 20.gs. 80.gadu sākumā durvju vērtņu augšdaļā atradās divas lauvu maskas.

‘Vulkāna’ stends

Kokapstrādes uzņēmums „Vulkāns” Kul-dīgai bijis īpaši nozīmīgs. Tas bijis darba un stabilitātes devējs vairākās paaudzēs. Uzņē-mums beidzis pastāvēt, bet nu par to laiku stāsta stends uz Liepājas gājēju ielas.

Visā Latvijā pazīstamais kokapstrā-des uzņēmums “Vulkāns” tika dibināts 1878.g. kā sērkociņu fabrika. Vēlāk ra-žoja arī mēbeles. 2002.g. pēc kārtējās nodegšanas izsludināts par bankrotu un 2004.g. slēgts.

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums (bijušais Pareizticīgo brālības nams)

http://www.kuldigasarodvidusskola.lv/ Liepājas iela 31/33, +371 63 324 082 https://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_Tehnoloģiju_un_tūrisma_tehnikums

Baltijas guberņās 19.gs. 40.-50. gados sāka izplatīties pareizticība, to veicināja pēc Krievijas parauga dibinātās brālības. Divas brālības (naudu tās saņēma no valdības) 1882.g. apvienojušās Pētera-Pāvila brālībā. To atbal-stīja kāds Pēterburgas tirgotājs Ivans Smirnovs, kurš reiz dzīvojis Kuldīgā un bijis brālības goda biedrs. Ar viņa dāsno palīdzību pilsētā nopirkts liels zemes gabals ar māju, kur kādu laiku izvietojusies baznīca un skola. Smir-novs devis naudu jaunas baznīcas, plašas skolas, vēlākā Baltijas skolotāju semināra, kā arī citu namu (saimniecības ēkas, pirts un veļas mazgātavas) celtniecībai. Agrāko skolu Liepājas ielā 33 paplašināja, uzceļot otru stāvu.

Ēka celta 1877.-1879.g. Sākumā tajā atradās Pareizticīgo brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme, tad 1886.g. no Rīgas pārceltais Baltijas skolotāju seminārs.

Baltijas skolotāju seminārā gandrīz visus priekšmetus apguva

krievu valodā, tikai dažas stundas bija latviešu un igauņu valodā. Mācības un dzīvošana šeit bija bez maksas. Pēc semināra beigšanas visi, kam bija iespējas, sekmīgi varēja iestāties augstākajās mācību iestādēs.

Daudzi semināristi kļuva par ievērojamiem kultūras darbiniekiem, valstvīriem un militāristiem. Vilis Plūdonis (1874-1940), Sudrabu Edžus un Valdis (Voldemārs Zālītis; 1865-1934) – rakstnieki; Augusts Ģiezens – lat-viešu valodas speciālists, sengrieķu darbu tulkotājs latviešu valodā; Jēkabs Kārkliņš (1867-1960) – dziedātājs un muzikologs; Pauls Irbītis (1890-1973)


http://www.kuldigasarodvidusskola.lv/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Kuldīgas_Tehnoloģiju_un_tūrisma_tehnikums


– 35 –

– gleznotājs; Ants Pīps (1884-1942) – Igaunijas Republikas ministru prezi-dents (1920-1921) un ārlietu ministrs (1921-1922, 1932).

1915.g. Skolotāju semināru evakuēja uz Krieviju. Ēkā bija klases un internāts. Sākumā te dzīvojuši trīs pedagogi (mājas daļā pie Liepājas ielas): pirmajā stāvā direktors, otrajā – pareizticīgo priesteris, trešajā – internāta pārzinis. 1924.-1964.g. – Kuldīgas ģimnāzija, vēlāk Kuldīgas vidusskola, kopš 1989.g. – arod-skola (līdz 2008.g. saucās Kuldīgas 78.arodvidusskola), kurā 450 audzēkņu.

>>>> Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola <<<<

Aiz ēkas Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks. Tur koka skulptūru kom-

plekss “Kuldīgas atpūtas parks ģimenei”, kas izveidots 2011.g. kokgriezēju ple-nēra laikā.

Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Smilšu iela 14, +371 63 322 031

Kuldīgas pareizticīgo draudze dibināta 1851.g. Baznīca celta 1871.g., un tai ir vismazākā draudze pilsētā. Apskates vērtas ir kupola freskas, kā arī Sv.Marijas, ercenģeļa Gabriēla un evaņģēlistu attēli kaltajos Cara vārtos.

>>> Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca <<<

No Liepājas ielas pa Baložu ielu aizejam līdz Mucenieku ielai, kur Baptistu baznīca un:

Tēlnieces Līvijas Rezevskas izstāžu zāle http://www.draugiem.lv/livijarezevskakuldiga/ Mucenieku ielā 19, +371 29 100 317

Atklāta 2001.g., rekonstruēta 2011.g. Izstādītas vairāk nekā 50 tēlnieces roku darinātas skulptūras, kas spilgti raksturo latviešu tautu, tās vienotību, iztu-rību un mīlestību.

Pie mājas piemiņas plāksne “Šajā namā bērnību un mūža nogali pavadījusi Kuldīgas Goda pilsone Līvija Rezevska” (akmeņkalis Tenis Mīlbrets, 2011).

>>>> Līvijas Rezevskas skulptūru muzejs <<<<

Atgriežamies Liepājas ielā.

Adatu ekspozīcija kādreizējā fabrikā “Meteors” Liepājas ielā 37

Industriālā mantojuma ēkā – kādreizējā telegrāfa tornī, tiks izveidota ekspo-zīcija par adatu.

20.gs. gadsimta sākumā neviena plašās Krievijas impērijas māja – sākot no Cara apartamentiem Ziemas pilī un beidzot ar vecticībnieku mežcirtēja būdiņu Sibīrijas mežos – nevarēja iztikt bez Kuldīgas fabrikas “Meteors” darinājumiem. Tur 1854.g. tika dibināta vienīgā adatu fabrika visā plašajā impērijā.


http://www.draugiem.lv/livijarezevskakuldiga/


– 36 –

Tagad kādreizējā adatu fabrikas ēkā, kur pēc adatu ražotnes likvidācijas 1910. gadā iekārtoja pilsētas slimnīcu, un kuru pašlaik kuldīdznieki pazīst kā namu, kur atrodas “Mēness aptieka”. Visos torņa četros torņa stāvos drīz tiks ierīkota ekspozīcija par adatu. 1.stāvā – imitēta Neolīta laikmeta vide – “Ala”, informācija par Neolīta laikmeta kaula adatu. 2.stāvā – par adatas attīstību šū-šanā un medicīnā. 3.stāvā – par adatas attīstību mūzikā, mākslā, ģeogrāfijā. 4.stāvā – par adatu fabriku vēsturi Kuldīgā. 15.03.2019.

>>>> Adatu ekspozīcija kādreizējā fabrikā “Meteors” <<<<

Liepājas ielā 34 pasta ēka. Līdz 1932.g. ēkā bijis pilsētas cietums. Tele-

grāfiste Herta, kurai 30.gados reizēm nācies dežurēt naktīs, stāstījusi, ka pamo-dusies no tā, ka kāds viņu raustījis aiz matiem, bet telpā neviena nav bijis. Arī citi darbinieki stāstījuši, ka ēkā spokojas.

Hercoga Jēkaba teleports

Liepājas ielā pie Puķu tirdziņa, pirms Pilsētas laukuma. Pie ēkas Liepājas ielā 43.

Kuldīgā dzimušais hercogs Jēkabs atgriezies savā dzimtajā pilsētā - tā tagad saka kuldīdznieki. Par godu hercoga 400.dzimšanas dienai 2013.g. atklāts vides objekts “Teleport”, kurā hercogs no pagātnes ierodas tagadnē. Simbolizē pāreju no vecās pilsētas daļas uz jauno – hercoga Jēkaba tēls pozicionēts tā, lai, iznākot no portāla, viņš no vecpilsētas ienāktu jaunajā pilsētas daļā. Objekts ir vairāk nekā divus metrus augsts. Tam ir divas puses, kas simboliski apzīmē atšķirīgus laika peri-odus. Priekšpuse, kas sastāv no slīpēta un lakota alumīnija lējuma, simbolizē 21.gs. Savukārt aiz-mugurējā un sānu daļa, kas ir domāta kā 17.gs., ir veidota no rūsināta čuguna lējuma. Balstoties uz vēsturiskiem hercoga Jēkaba un viņa laikabiedru attēliem, objekta apģērbs un kopējais tēls izstrādāts maksimāli autentisks. Autori Gļebs Panteļejevs un An-dris Veidemanis.

Jēkabs Ketlers (1610-1682) – Kurzemes hercogs 1642-1682

https://www.celvezi.lv/personas/hercogs-jekabs-ketlers/

Ievērojamākais Kurzemes un Zemgales hercogs. Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu (manufaktūras), kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar Kurzemes kolo-nijām Āfrikā un Amerikā. Labi pratis latviešu valodu.

>>>> ‘Hercoga Jēkaba teleports’ <<<<


https://www.celvezi.lv/personas/hercogs-jekabs-ketlers/


– 37 –

Pilsētas laukums

Izveidots 1979.g. bijušā tirgus laukuma vietā (1837). Laukumā Tirdzniecības cents “Līva” (tajā pārtikas veikals Top) un mūsdienīgā Swedbank ēka. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> LIEPĀJAS IELA <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

2011.g. rekonstruētais Pārtikas tirgus atrodas Aizputes ielā 2a. Pie žoga

izvietoti soliņi, atkritumu urnas un dekoratīvi augu konteineri, iekārtotas arī ve-losipēdu novietnes. Kopumā tirgū tagad 129 tirdzniecības vietas nojumēs, as-toņi slēgtie kioski un rezerve – 20 tirdzniecības vietas.

Pie apļa, kur krustojas Mucenieku, Aizputes un Sūru iela, Tirdzniecības centrs Rimi “Kuldīga”, kurā iekšā

‘Stenders Pica’

Sūru iela 2, +371 63 323 763, http://www.stenderspica.lv/ – piedāvā īpašās Stenders picas, kuras pagatavotas, ievērojot senās picu cepēju tradīcijas, apvie-nojot ar mūsdienu labākajām atziņām.

Jaunā Kuldīgas autoosta atklāta 2010.g. (līdz tam bija izvietota Stacijas

ielā 2). Vairākas kases un tualetes, darba laiks I-VI: 5.00-19.30, VII: 6.30-19.30. Adatu iela 9 (blakus Rimi „Kuldīga”, Maximai un degvielas uzpildes stacijai “Ne-ste”). +371 63 322 061.

>>>> CEĻVEDIS PA KULDĪGAS CENTRU <<<<


http://www.stenderspica.lv/


– 38 –

ĀRPUS KULDĪGAS CENTRA https://goo.gl/maps/hUiDamwQ7k22

Mājas vīnu ražotne “GRP” Jura Mātera iela 8, +371 28 344 364, +371 29 162 402

Cena - 5 EUR, minimālais skaits 5 cilvēki.

Mājas vīnu darināšana, garšas un krāsas baudīšana, kā arī īsa pamācība mā-jas vīnu ražošanā kurzemnieku gaumē. Pašu rokām - vīna pudeles, aizkorķēšana, cepurīšu aizvākošana un savas etiķetes uzlīmēšana. Protams, iespēja savu pildī-jumu iegādāties. 15.03.2019.

>>>> Mājas vīnu ražotne “GRP” <<<<

Mākslas telpa M22 - https://www.m22artspace.com/ - Mālu iela 22,

+371 29 320 495. Piedāvā kursus, seminārus un citus ar mākslu, radošumu un kul-tūru saistītus notikumus. Iespējams izīrēt telpas pasākumiem līdz 60 personām.

Estrādes parka krāsainajos un mājīgajos rotaļu laukumos lielāki un ma-

zāki bērni varēs nodoties jautrām rotaļām, bet vecāki – atvilkt elpu. Jauniešiem Pilsētas estrādes parkā patiks plašais un ērtais skeitparks un parkura laukums.


https://www.m22artspace.com/


– 39 –

“Smilškalnu” vīni http://smilskalni.lv/ Tehnikas iela 12, +371 26 796 182, [email protected]

6 veidu vīni, degustācija maksā 5 EUR no personas (ja grupā vismaz 10 cilvēki) (2019). Apmeklējumu pieteikt iepriekš.

Iespēja degustēt un iegādāties ogu un augļu mājas vīnus. Tie darināti vado-ties pēc 19.gs. datētu recepšu ieteikumiem no pašu audzētām ogām – avenēm, upenēm, kazenēm un smiltsērkšķiem. Šeit ir iespēja izgaršot krāšņu Kurzemes vasaras buķeti ar sulīgu un izteiksmīgu ogu aromātu, kas ļaus secināt ka vīna oga var būt ne tikai vīnoga! 15.03.2019.

>>>> Virkas muiža <<<<

Virkas muiža http://www.hotelvirka.lv/ Virkas iela 27, +371 22 060 780, +371 63 322 787

Viesnīca, konferenču zāle, piknika vieta. Ir iespēja rīkot nometnes, sporta pasākumus

Muiža un pilsētas rajons nosaukumu ieguvis latviskojot vācu baronu Firksu dzimtas īpašuma nosaukumu Friehof, Firchshof, (latviski Werkes, Wirkes muiža). Pirmais īpašnieks Jirgens fon Firkss 1494.g. saņēma lēnī zemi no Livonijas Or-deņa Kuldīgas komturejas un uzcēla namu Ventas kreisajā krastā. Virkas muižai, ko tautā sauca par Althof (Vecmuiža), piederēja 372 ha zemes, divas pusmuižas: Jaunmuiža (Neuhof) un Dzilnas, Briģa mājas un sešas zemnieku sētas. Domā-jams, ka Virkas muižā valdījušas trīs baronu Firksu paaudzes, taču pēc Jirgena fon Firksa mazdēla nāves 1600.g. īpašumu iznomāja.

1677.-1698.g. namā dzīvojis prāvests Gerhards Hartmans, tad mācītājs Bernhards Johans Nereziuss, pēc tam – 17.gs. beigās – muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī.

1705.g. muiža atradās Kurzemes bruņniecības un hercogistes pārvaldē. 1753.g. tā kļuva par hercoga Pētera Bīrona privātmuižu, vēlāk piederēja Tukuma virspilskungam Frīdriham Ernestam Brinkenam. Ap 1803.g. muiža kļuva par ba-rona Didriha Johana Vernera Bēra īpašumu. Iespējams, ka viņa laikā tapušas torņveida mūra piebūves abos muižas spārnos.

Virkas muižas kungu māja celta kā vasaras muiža. Tagadējās ēkas arhitekts nav zināms. Varam tikai minēt, vai celtnieki iedvesmojušies no 19.gs. tik aktuālās Šveices koka arhitektūras stila vai vēlējušies radīt romantisku, kokgriezumiem rotātu namu saimnieka mīļotajai līgavai. Reiz tā atradās ārpus pilsētas, bet laika gaitā iekļāvās Kuldīgas pilsētas apbūvē. Ar 2005.g. kungu māja pakāpeniski at-jaunota un pārvērsta par viesnīcu.

Blakus neliels parks (19.gs.). >>>> Virkas muiža <<<<

Melnā Kolka

Atrodas ārpilsētā, pa ceļam uz Veckuldīgas pilskalnu. ~15 m augsta krauja ar iežu atsegumiem Ventas līkuma kreisajā krastā. Venta to tik strauji izskalo, ka


http://smilskalni.lv/


http://www.hotelvirka.lv/


– 40 –

20.gs. vairakkārt bijis jāpārvieto Kuldīgas-Padures ceļš. Plašā skata dēļ šeit ir ie-cienīta pikniku vieta. Asāku izjūtu cienītāji šo vietu iecienījuši kā peldvietu, jo straume te diezgan spēcīga un peldēšana var būt bīstama.

Pretējā Ventas krastā mototrase. >>>> Melnā Kolka <<<<

“Zvaigžņu rati” un zirgu izjādes

Dārzniecības ielā, +371 26 460 935

Kā senā filmā – zirgs graciozā gaitā, iejūgts droškā, devies senajās Kul-dīgas ielās. Ja vēlies, arī Tu vari baudīt Kuldīgu, dābolaina zirga vizināts droškā, svinīgā karietē vai daudzvietīgā kulbā lielākai kompānijai.

Veckuldīgas pilskalns Atrodas Pilsētas Z malā uz stāva zemesraga pie Krāčupītes (Veckuldīgas

upītes) ietekas Ventā, ~3 km no pilsētas centra.

Bija viens no lielākajiem un labāk nostiprinātajiem pilskalniem senajā kuršu zemē Bandavā, pēc platības ir lielākais Kurzemē (95 x 95 m). Vēsturnieki domā, ka tieši šeit atradusies ievērojamā kuršu valdnieka Lamekina pils, kurš 1230. g. slēdza kuršu līgumu ar Romas pāvesta sūtni. Pilskalna DR pusē 100 m garš un 5-6 m augsts valnis un 10 m dziļš grāvis, aiz tā līdz pat 1355. g., kad atļāva izveidot apbūvi pie Livonijas ordeņa pils, atradās ~10 ha plašā Veckuldīgas apmetnes vieta kuršu amatniekiem un tirgotājiem.

>>>> Veckuldīgas pilskalns <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> KULDĪGA <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Kuldīgā noslēdzas maršruts:

“KURZEME: “Kurzemes Šveice”: Kandava – (Sabile) – Renda – Riežupes alas – (KULDĪGA)”

“KURZEME: Lancenieki – Lestene – Jaunpils – Remte – Kurzemes cie-tokšņa muzejs – Vāne – (KULDĪGA)” Kuldīgā sākas maršruts:

“KURZEME: Suitu novads (ceļš P119): (KULDĪGA) – Īvande – Ēdole – Al-sunga – (Jūrkalne)”

Lejupielādēt ceļvežus: www.celvezi.lv

Ceļveža versija: 29.04.2018., rediģēts 08.04.2020. Iepriekšējās versijas: 1999-2012, 13.10.2013.

Ceļojumi iedvesmo!



http://celvezi.lv/

Documents

Eiropa LATVIJA K KULDĪGA - Ceļveži.lv...2018/04/29 · Iebraucam Kuldīgā pa Stendes ielu (no Rīgas puses). Pa labi aiziet ceļš uz Riežupes smilšu alām. Labajā pusē Pārventas