7/25/2019 EIROPAS KOMISIJA

1/5

Informcijas lapas par Eiropas Savienbu - 2016 1

EIROPAS KOMISIJA

Komisija ir Eiropas Savienbas iestde, kurai ir monopoltiesbas ierosint likumdoanasiniciatvas un kurai ir pieirtas svargas izpildvaras funkcijas tds joms k, piemram,konkurence un rj tirdzniecba. Komisija ir galven Eiropas Savienbas izpildvarasinstitcija, un to veido komisru kolija, kur katru dalbvalsti prstv viens komisrs.Komisijas vadb ar darbojas komitejas, kas ir atbildgas par ES tiesbu aktu

stenoanu. Iepriek izmantot komitoloijas procedra nesen ir aizstta ar jauniem tiesbuinstrumentiem stenoanas aktiem un deletajiem aktiem.

JURIDISKAIS PAMATS

Lguma par Eiropas Savienbu (LES) 17. pants un Lguma par Eiropas Savienbas darbbu(LESD) 234. pants, 244.250. pants, 290. un 291. pants.

VSTURE

Skotnji katrai Kopienai bija sava izpildvaras institcija Augst iestde 1951. gadizveidotajai Eiropas Ogu un trauda kopienai, k ar atsevia Komisija katrai no abmkopienm, proti, EEK un Euratom, kas izveidotas ar 1957. gada Romas lgumu. s trs

izpildvaras struktras 1965. gad tika apvienotas, izveidojot vienu iestdi Eiropas Komisiju(sk. 1.1.2.).

SASTVS UN JURIDISKAIS STATUSS

A. Komisijas loceku skaits

Ilgu laiku Komisijas sastv bija vismaz viens, bet ne vairk k divi komisri no katrasdalbvalsts. Praks tas nozmja, ka piecas dalbvalstis ar vislielko iedzvotju skaituizraudzjs divus komisrus, bet prjs (tostarp ar desmit jauns dalbvalstis pc pievienoansSavienbai) tikai vienu. Kop 2004. gada 1. novembra Komisijas sastv ir viens komisrs no

katras dalbvalsts.Skotnji Lisabonas lgum bija noteikts, ka no 2014. gada 1. novembra Komisijas locekuskaits atbilst divm tredam no dalbvalstu skaita. Vienlaikus bija nodrointa ar zinmaelastba, aujot Komisijas loceku skaitu noteikt Eiropadomei (LES 17. panta 5. punkts). Pirmsotr referenduma par Lisabonas lguma ratifikciju, ko rija rkoja 2009. gad, Eiropadomenolma saglabt spk principu, saska ar kuru Komisijas sastv ir viens komisrs no katrasdalbvalsts.

B. Komisijas loceku iecelana

Lisabonas lgum ir noteikts, ka Eiropadome, emot vr Eiropas Parlamenta vlanurezulttus un pc attiecgas apsprieans, ar kvalifictu balsu vairkumu izraugs Komisijas

prieksdtja kandidtu, kuru t piedv Eiropas Parlamentam apstiprint. Eiropas Parlaments

http://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.1.2.pdfhttp://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.1.2.pdf

7/25/2019 EIROPAS KOMISIJA

2/5

Informcijas lapas par Eiropas Savienbu - 2016 2

o kandidtu apstiprina, pieemot lmumu ar Parlamenta deputtu absolto balsu vairkumu(LES 17. panta 7. punkts).

Padome, vienojoties ar izraudzto Komisijas prieksdtja kandidtu un emot vr visudalbvalstu prieklikumus, ar kvalifictu balsu vairkumu apstiprina prjo Komisijas locekukandidtu sarakstu.

Eiropas Parlaments apstiprina Komisijas prieksdtja un prjo Komisijas loceku (tostarpSavienbas Augst prstvja rliets un drobas politikas jautjumos) kandidtus, balsojot parvisu sarakstu kopum, un tad Eiropadome, lemjot ar kvalifictu balsu vairkumu, mintoskandidtus iece amat.

Ar Mstrihtas lgumu ir noteikts, ka komisra pilnvaru laiks atbilst Eiropas Parlamenta piecugadu likumdoanas pilnvaru termiam un ir atjaunojams.

C. Atbildba

1. Personisk atbildba (LESD 245. pants)

Komisijas loceki:

pildot savus pienkumus, ir pilngi neatkargi un strd visas Savienbas interess, unneldz un nesaem nevienas valdbas vai citas rjas struktras nordjumus;

nedrkst veikt citu algotu darbu, nedz ar darbu, par kuru netiek saemta atldzba.

Eiropas Savienbas Tiesa pc Padomes vai paas Komisijas pieprasjuma var atlaist no amataKomisijas locekli, kur nepilda os nosacjumus vai ir izdarjis smagu prkpumu (LESD247. pants).

2. Kolektv atbildba

Saska ar LESD 234. pantu Komisija par savu darbu ir kolektvi atbildga Parlamentam. JaParlaments pieem prieklikumu izteikt neuzticbu, ir jatkpjas visiem Komisijas locekiem,tostarp ar Savienbas Augstajam prstvim rliets un drobas politikas jautjumos, gan tikaino t amata, kuru tas ieem Komisij.

STRUKTRA UN DARBBA

Komisija strd Komisijas prieksdtja vadb, kur lemj par ts iekjo struktru.Prieksdtjs iedala Komisijas locekiem darbbas jomas. Tdjdi katrs komisrs uzemasatbildbu par konkrtu politikas jomu, un via pakautb darbojas attiecgie administratviedienesti. Samis kolijas apstiprinjumu, prieksdtjs no Komisijas loceku vidus iece

prieksdtja vietniekus. Komisijas loceklim no amata ir jatkpjas, ja to ar kolijas

piekrianu ir pieprasjis prieksdtjs.Komisijai ir enerlsekretarits, ko veido 33 enerldirektorti un 11 specializtie dienesti,tostarp Eiropas Birojs krpanas apkaroanai, Juridiskais dienests, Vstures arhvi unPublikciju birojs. Komisija lmumus gandrz vienmr pieem ar balsu vairkumu (LESD250. pants).

PILNVARAS

A. Iniciatvas pilnvaras

Komisijai princip ir monopoltiesbas ierosint Savienbas tiesbu aktu pieemanu (LES17. panta 2. punkts), un aj nolk t izstrd likumdoanas prieklikumus, kurus pieem abaslmjiestdes Eiropas Parlaments un Padome.

7/25/2019 EIROPAS KOMISIJA

3/5

Informcijas lapas par Eiropas Savienbu - 2016 3

1. Neierobeota iniciatva tiesbas iesniegt prieklikumu

a. Likumdoanas iniciatva

Tiesbas iesniegt prieklikumu auj pilnb stenot iniciatvas pilnvaras, jo, no vienas puses, tsvienmr ir ekskluzvas un, no otras puses, ts zinm mr ierobeo lmjinstitcijas rcbu, kasvar pieemt lmumu tikai tad, ja ir iesniegts prieklikums, un tikai pamatojoties uz attiecgo

prieklikumu.Komisija izstrd un iesniedz Padomei un Parlamentam visus tiesbu aktu (regulu un direktvu)

prieklikumus, kas ir nepiecieami Lgumu stenoanai (sk. 1.4.1.).

b. Budeta iniciatva

Saska ar LESD 314. pantu Komisija izstrd budeta projektu un iesniedz to Padomei unParlamentam (sk. 1.4.3.).

c. Attiecbas ar trem valstm

Saska ar LESD 207. un 218. pantu Padome pilnvaro Komisiju risint sarunas parstarptautiskiem nolgumiem, kas pc tam tiek iesniegti Padomei, kura tos nosldz. ds

pilnvarojums attiecas ar uz sarunm par pievienoanos Eiropas Cilvktiesbu un pamatbrvbuaizsardzbas konvencijai (LES 6. panta 2. punkts). Sarunas par nolgumu slganu rpolitikasun drobas politikas jom risina Savienbas Augstais prstvis rliets un drobas politikas

jautjumos.

2. Ierobeota iniciatva tiesbas sniegt ieteikumu vai atzinumu

a. Ekonomisk un monetr savienba (sk. 4.1.2.)

Komisija sniedz savu ieguldjumu, nodroinot ekonomisks un monetrs savienbas (EMS)prvaldbu. T sniedz Padomei:

ieteikumus dalbvalstu ekonomikas politikas visprjo pamatnostdu projekta izstrdeiun brdinjumus par dalbvalstu ekonomikas politikas iespjamu neatbilstbu mpamatnostdnm (LESD 121. panta 4. punkts);

novrtjuma prieklikumus, lai Padome izlemtu, vai dalbvalstij ir prmrgs budetadeficts (LESD 126. panta 6. punkts);

ieteikumus par paskumiem, kas jveic, ja kdai dalbvalstij, kas nav pievienojusieseurozonai, ir radus maksjumu bilances grtbas (LESD 143. pants);

ieteikumus par vienots valtas maias kursa noteikanu attiecb pret citm valtm unieteikumus par valtas maias kursu politikas pamatievirzm (LESD 219. pants);

dalbvalstu plnu novrtjumu, iesniedzot ar katrai valstij paredzto ieteikumu projektus,kas sagatavoti Eiropas pusgada kontekst.

b. rpolitika un drobas politika

aj jom atbildbu par daudzu uzdevumu izpildi no Komisijas ir prmis SavienbasAugstais prstvisrliets un drobas politikas jautjumos un Eiropas rjs darbbas dienests(EDD). Tomr Komisija var atbalstt Savienbas Augsto prstvi, kad tas iesniedz Padomei

prieklikumus, kuri attiecas uz kopjo rpolitiku un drobas politiku (LES 30. pants). Augstaisprstvis vienlaikus ir ar Komisijas prieksdtja vietnieks.

B. Pilnvaras uzraudzt Savienbas tiesbu aktu izpildi

Lgumos Komisijai ir noteikts pienkums uzraudzt, lai pareizi btu piemroti gan paiLgumi, gan visi Lgumu stenoanai pieemtie lmumi (sekundrie tiesbu akti). di Komisija

http://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.4.3.pdfhttp://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.4.1.pdfhttp://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_4.1.2.pdfhttp://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.4.3.pdfhttp://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_1.4.1.pdf

7/25/2019 EIROPAS KOMISIJA

4/5

Informcijas lapas par Eiropas Savienbu - 2016 4

pilda savu Lgumu sargtjas funkciju. Komisija o funkciju galvenokrt pilda, attiecbuz dalbvalstm stenojot t dvto pienkumu neizpildes procedru, kas noteikta LESD258. pant.

C. stenoanas pilnvaras

1. Lgumos noteikts stenoanas pilnvaras

Galvens Komisijai pieirts pilnvaras ir: budeta izpilde (LESD 317. pants), pilnvarasataut dalbvalstm veikt Lgumos paredztos aizsardzbas paskumus, jo pai prejas periodos(piemram, LESD 201. pants), un ar konkurences noteikumu piemroanu saistts pilnvaras,

jo pai valsts atbalsta pieiranas uzraudzba (LESD 108. pants).

Saistb ar finanu sistmas glbanas plniem, kas izstrdti, lai daas dalbvalstis sptuprvart tm aktulo valsts parda krzi, Komisijas pienkums ir prvaldt piesaisttofinansjumu, ko nodroina Savienbas budets. Komisijai ir ar tiesbas ierosint balsojumuEiropas Stabilizcijas mehnisma (ESM) vald, kura rezultt lmums ir jpieem vienbalsgivai ar pau kvalificto balsu vairkumu (85 %), ja Komisija uzskata (un Eiropas Centrl

banka ir ar to vienisprtis), ka, nepieemot lmumu par finansils paldzbas pieiranu, tiek

apdraudta eurozonas ekonomisk un finansil ilgtspja (Lguma par ESM 4. panta 4. punkts;sk. 4.2.3.).

2. Padomes un Parlamenta delets stenoanas pilnvaras

Saska ar LESD 291. pantu Komisijai tiek pieirtas pilnvaras nodroint Padomes unParlamenta pieemto tiesbu aktu stenoanu.

Ar Lisabonas lgumu ir spk jauni noteikumi un jauni visprgie principi par dalbvalstukontroles mehnismiem, kas attiecas uz Komisijas stenoanas pilnvaru izmantoanu (LESD291. panta 3. punkts un Regula (ES) Nr. 182/2011). Iepriek izmantotie komiteju mehnismiir aizstti ar diviem jauniem instrumentiem, proti, konsultans procedru un prbaudes

procedru. Parlamentam un Padomei ir oficili noteiktas uzraudzbas pilnvaras, un ir paredztaprsdzbas procedra iespjamo strdu iziranai.

3. Deletie akti

Ar Lisabonas lgumu ir ieviesta ar jauna tiesbu aktu kategorija, kas ierindojas starpleislatvajiem aktiem un stenoanas aktiem. ie deletie neleislatvie akti (LESD 290. pants)ir visprji piemrojami neleislatvie akti, kas tiek pieemti, lai papildintu vai groztu dausnebtiskus leislatvu aktu elementus (leislatvos aktus mdz saukt ar par pamataktiem).Parlamentam princip ir paredztas tdas paas uzraudzbas pilnvaras k Padomei.

D. Regulatvs un konsultatvs pilnvaras

Lgumos Komisijai tikai retos gadjumos ir noteiktas pilnvaras vienai paai pieemt tiesbuaktus. Viens no piemriem ir LESD 106. pants, kas Komisijai pieir tiesbas nodrointSavienbas noteikumu piemroanu publiskiem uzmumiem un uzmumiem, kuriem uztictsveikt visprjas tautsaimnieciskas nozmes pakalpojumus, un vajadzbas gadjum pieemtattiecgas dalbvalstm adrestas direktvas vai lmumus.

Lgumi Komisijai daudzviet pieir pilnvaras sniegt ieteikumus vai iesniegt ziojumus unatzinumus. Tajos ir ar noteikts, ka ar Komisiju ir japsprieas par daiem lmumiem, piemram,

par jaunu dalbvalstu uzemanu Savienb (LES 49. pants). Ar Komisiju ir japsprieas ar parEiropas Parlamenta deputtu nolikumu un Eiropas Ombuda stattiem.

http://www.europarl.europa.eu/ftu/pdf/lv/FTU_4.2.3.pdf

7/25/2019 EIROPAS KOMISIJA

5/5

Informcijas lapas par Eiropas Savienbu - 2016 5

EIROPAS PARLAMENTA LOMA

Komisija ir Parlamenta galvenais sarunu partneris, risinot ar likumdoanu un budetu saisttosjautjumus. Komisijas darba programmas un ts izpildes parlamentrajai uzraudzbai ir aizvienlielka nozme, lai garanttu spcgku Savienbas prvaldbas demokrtisko leitimitti.

Petr Novak10/2015