Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas»

Starptautisko partneru pieredz : Pasu aeim

¢ 1. Ipp.

Universitiite, Nedzirdigo_ klubii un uZlJemumii

So programmu bija izveidojusi vacu partneri. MOs aizveda uz Humbolta universitati Berlfne, kur apskatTjam ZTmju valodas tulku studiju un zTmju valodas pasniedzejs Tomass Geibiers interesanti pastastTja par savu darbu.

Pec tam viesojamies Berlfnes NedzirdTgo kluba, kur iepazinamies ar kluba vadTbu, nedzirdTgo izdevuma redaktoru un uzklausTjam kluba vesturi un Tsu darbTbas izklastu. ApskatTjam arT kluba tel pas, kas ir plasas un labi iekartotas.

Nakama vizTte - maza veikalil)a, kas pieder nedzirdTgajai modeletajai Tabijai (Tabea), pie kuras turpat veikala strada divas galanterijas izstradajumu (somu u.c.) suvejas. Kapnes veda uz augsstavu, kur atrodas Tabijas gimenes dzTvojamas tel pas. MOsu vizTtes laika no turienes sasveicinaties iznaca Tabijas vTrs (dzirdTgs) ar diviem nese':l 'pie;dzimusiem dvTl)iem, katru sava pad use. Veikalil)a sortiments ir Joti daudzveidTgs, klient~ var qrT pasOtTt vela mo. Tabija labprat atbildeja uz mOsu ja'utajumiem. lespaidi skoliis

VizTtes turpinajuma pi,lbijam divas skolas, kur notiek apmacTbas zTmju valoda: "Folk high school Berlin-Mite", kur notiek nodarbTbas zTmju valodas Ramatkursam, un "Visualhands", kas ir privata un pieder nedzirdTgam Tpasniekam. Vil)am ir arT kafejnTca "Visualcafe", kas atrodas ta pasa nama pirmaja stava (skolas tel pas atrodas paris stavu augstak). Saja kafejnTea edam vakaril)as, un mOs apkalpoja divi nedzirdTgi viesmTJi. ~oti patTkama un mierTga noskal)a. Pats

kafejnTcas un skolas Tpasnieks nevareja ierasties, bet par uZl)emuma darbTbu, attTstTbu un darbiniekiem Joti interesanti mums pastastTja vil)a vietnieks. ZTmTgi, ka vil)s uzsvera: agrak uZl)emums atradas citas, daudz mazakas un sliktakas tel pas, tacu iegOto peJl)u Tpasnieks neizS~ieda sev greznai dzTvei, bet gan sakraja un pareelas uz lielakam telpam un paplasinaja uZl)emumu. Labi pasniedzeji

Nakamas dienas rTta jau agri ieradamies Berlfnes nedzirdTgo

ganizeja ta, ka berniJoti atsaucTgi, aktTvi piedalTjas diskusijas, atbildeja uz jautajumiem, uzdeva tos arT mums. Redzams, ka berniem prieks macTties sadas pasniedzejas vadTba. Redzejums bernudiirzii

Blakus skolasekai atrodas bernudarzs berniem ar dzirdes traucejumiem. Grupa 6 - 7 berni, to vada 3 dzirdTgas pasniedzejas, kas Joti labi parvalda zTmju valodu. Pasniedzejas mums paradija, ka vil)as ikdiena darbojas ar berniem. Bernu iz

skola. SadalTjusies vairakas grupas, viesojamies stundas, kur varejam ~pav~rot, ka notiek nedzirdTgo skolenu apmacTba. ~oti interesanti! Viena no stundam, kura piedalfj~mies, bija saistTta ar. profesionalo orientaciju: tika macTta videokameras uzbOve, funkcijas un lietosana. Pasniedzejs dzirdtgs, bet, labi parvaldot zTmju valodu, visu izskai9roja ta, ka pat mes visu sapratam! JapiezTme, ka sTs macTbu tel pas bija Joti labi aprTkotas ar modernu aparatOru, Kada cita stunda, kura piedalfjamies, macTbu process bija saistTts ar garTgi atpalikuso bernu izglftosanu palfgklase. Pasniedzeja dzirdTga, bet arT Joti labi prata zTmju valoduo Kas mOs visvairak parsteidza: pasniedzeja nodarbTbu or

glTtTbas ITmenis ir dazads, liels pluss ir tad, ja vecaki sadarbojas ar bernudarzu un pasi maeas zTmju valodu. Tomer tadu dzirdTgo vecaku ir maz. Grupa sakomplekteta no dazadu tautTbu berniem. Piemeram, bernudarza norises aktTvi veletos piedalTties musulmal)u mamil)as, bet pee vil)u tradTeijas sievietes pee pl.18 nedrTkst atrasties arpus majas.

Pec tam viesojamies nedzirdTgas manikTres Violas darbavietao Vil)a pastastTja par saviem darba meklejumiem, par to, ka galu gala atradusi darbu saja firma. Par savu darbavietu Viola maksa nomu un pati rOpejas par klientu piesaisti. Ar dzirdTgiem klientiem vil)a sazinas, paradot vairakas speciali sagatavotas zTmTtes ar pakalpojumu

nosaukumiem, lai noskaidrotu, ko klients velas.

Yelak ieradamies Vacijas Darba un soeialo lietu federalaja Ministrija, kur par kurjeri strada nedzirdTga sieviete, ar kuras darbu, darbavietu un kolegiem mOs pamatTgi iepazTstinaja. Turpat ministrija pusdienojam, pee tam apmeklejam BerlTnes NedzirdTgo centru, kur tik vien ka aplOkojam labas plasas tel pas, jo saja laika nodarbTbas nenotika. Austrumu studijii

VizTSu turpinajuma nokJuyam savdabTga un interesanta vieta - austrumu vingrosanas un masazas studija. Tas ir privatuzl)emums, kas pieder vajdzirdTgai sievietei Betijai, kura pati vada nodarbTbas. ArT mOsu grupa izmeginaja prakse dazus vingrosanas elementus un meditaciju. Betija pastastija par sava uZl)emuma darbTbu. "Labiik vienreiz redzet... "

Nosleguma atgriezamies Potsdama un DEAFCOM centra piedalTjamies kursa "ZTmju valodas skolotajs" ~odarbTba. Seit macas jau praktizejosi skolotaji, kuri pasi l11aea citus, - tatad bOtTba sie ir kvalifikacijas eelsanas kursi. NodarbTba Joti interesanta, kursantiem jaatrod visracionalakais pal)emiens, ka ar pee iespejas mazak zTmem paradTt saliktel)us - vardus, kuri sastav no vairakam daJam, piemeram, skurstel)slau~is, nevardarbTba U.c. Vacu valoda ir daudz sadu saliktel)u.

Ar ~o ari miisu studlju vizite beidzas. leguvam 'otl daudz Interesantas informacijas. Visiabakals, ka pasi savam acim redzejam, ka dzivo, strada un izglitojas vacu nedzirdigle cilvekl. Tautas paruna parelzl maca, ka labak vlenreiz redzet, neka slmtrelz dzirdet!

Projekts darbibii: tiksaniis un aktivitiites

.11 Eiropos kopienos iniciotivos projekts «Klusiis rokos» Dzivot lidzsvara: Darbs, gimene - berni, vecaki

Gravisi no Siguldas stav un krit I par gimeni

Bija arT ta, - nevar apturet! Tad

Sogad esmu iepazlnusi daudz jauku siguldiesu! Kur gan vh;1i bija agrak? Tepat netalu no manis dzivoja, tikai nebiju ieverojusl. Tagad, kad sie jauniesi jau izaugusi lieli, mums veldojas kopigi braucieni uz ezeru, tush}i, sarunas...

Lldz ar jauniesiem iepazinu arT vil)u vecakus: sirsnTgus, uzl)emTgus cilvekus, kuri, ka medz teikt, stay un krTt par saviem berniem! Vil)u majas durvis vienmer atvertas ne tikai pasu draugiem un radiem, bet arT bernu vienaudziem.

Ta, piemeram, pie GravTSiem sovasar diezgan ilgi dzTvoja dela draugi, kuriem vasara bija darbs Sigulda. Mamma un masa cTtTgi gatavoja satTgas maltTtes! Vil)i visi, visi sovasar stradaja!

Liga Gravite, simpatiska 77 gadus veca siguldiete. Pedejo gadu macas Valmieras vajdzirdigo skola. '.

Stasta Liga pat;: Stradaju digi pa cejam iebrauca paest arodskolas. .vil)~ izleca no braucosa traktotikai pirmo vasaru kafejnTca. Jau un, kad es vil)us apkalpoju, tad Darba bija joti daudz, stra ra, bet tas ietriecas muca un appavasari mudinaju mammu pa veidojas interesantas situacijas. dajam ITdz pat desmitiem va stajas. Taja vasara Aivis nopelnilidzet man sameklet darbu brTv Vil)i neticeja, ka es te stradaju! kara, kame'r satllmst Bija jaizda ja pirmo riteni par 87 latiem, laika. Tad ieraudzTju sludina Mana prieksniece no ritiem ra daudz, jo 9.augusta lidojam vel tagad stay. jumu, ka "Globusa" mekle ofi vienmer laipni apjautajas, ka uz Zviedriju spelet basketbolu. . Val skoia Alvlm tlka Izve/ecianti zale. Mamma sazvanTjas veicas, vai nay grOti, - tas bija Par nopelnito naudu pirksu ta apzlnatl? ar direktori, un jau no 20.jOnija patTkami! Nopelnito algu tereju auto. Protams, apdavinaju savu . Izvele nebija liela. Sarunaja vareju sakt stradat. Pamata stra apgerbiem, izklaidem. Esmu mTjoto meiteni Anci. Kopa macities visi Vall1lieras daju un nedeju biju brTva. lepna, ka tetim un mammai Gandriz visi mani "matibILi 'Iail

II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusas rokas» Dzivot lidzsvara: Darbs, gimene - berni, vecaki

¢ 3.lpp. Deniss Saldabolovs (20),

stradaja pie Aivja teva. Es gan stradaju pirmo vasa

ru. Ar Aivi kopa beidzam Valmieras skolu, tagad kopa macamies Barkavas arodskola. Zinasanas loti noder prakse.

Aivja tetis mani samekleja un piedavaja darbu. Pats dzivoju Stende. Stradajot Sigulda, dzivoju pie Aivja vecakiem. Man tur loti patika, viesmillga uzr;emsana, par mani loti rOpejas (srnaida).

Izklaidem gan laika maz, darbs bija no rita lidz vakaram. Stradaju menesi, pa starpu bija ari basketbola trenir;i un spele Zviedrija. Bet paspeju vasara atpOsties. Naudu nopelniju

lielam mer~im. Nu tas sasniegts. Mani vecaki bija loti priec1gi, ka pats vasara pelniju!

Dace Gravite (42) - LIgas un Aivja mamma.

Kur ir til veiksmes ats/ega, ka spejat but tik gimeniski?

No pirmas dienas izjOtu gimeni! Tas nak no saviem vecakiem - visu darit kopa! Velejos savus bern us audzinat vel labak, varbOt nepielaut vir;u klOdas!

Aivis gaja parastaja bernudarza, jo neviens komisija nepamanija, ka vir;am dzirdes problemas - bija loti aktlvs. Ari starp pagalma berniem bija lideris, mac1ja visiem zestus. Jau astor;os no rita, berni zvanija

pie mOsu dzivokla durvim, lai Aivis nak lauka.

Sakuma cilveku attieksme bija ne visai patikama - neizprata situaciju, domaja, ka viss if loti vienkarsi. Tagad gan visi ir priec1gi, ka mOsu berni tadi lieli, smuki malaci! Meita mums ir ar raksturu - dzive nepazudis, savukart Aivis loti mils!

Mes vienmer censamies visu izrunat. Galvenais ir sapratne un uzticesanas.

Jus pazistu kil vecilkus, kuri shiv un krit par berniem!

Ja, Llga, piemeram, reiz atsOtlja iszir;u, ka vir;a paslaik raud, jo klases puisi apbizo (rada senu saglabatu iszir;u). Es lOllt zvaniju viram Marim, kurs atradas Riga,

saku: jabrauc uz Valmieru. Aizbraucam ar! Tur ar mac1bu dalas vaditaju visu klasi sasaucam kopa, izrunajamies.

Svarigi ir tiilit noverst problemu, to izrunat, bernam loti sap sirds, ja par vil}u nellekas ne zinis! Ta rodas glmenes kopibas sajiita - tlkai tad, ja elts par citu stay un krit!

Visiem novelu milet un saprast savus bernus! Lai vislem vecakiem pietiek dzivesprieks, stipra veseliba un izturiba!

Milu paldies GravlSu gimenei par jauko

uZl}emsanu saka DAIGA DELLE

Interesanti fakti: Nedzirdigo problemu risinajumi

Studiju vizite Siovakija

C5.. Ivars Kalnil}s

ProjektCi "Klusas rokas" mums ir starptautiskas sadarbibas partneri no Vacijas, Cehijas un 5lovakijas. Projekta ietvaros notika studiju vizites starp sim valstim. Novembri saja sakara uzturejos Siovakija, kur man saprasties palJdzeja tulks Marika Antonova. Mans mer~is bija iepazit vir;u projekta norisi un nedzirdigo dzives apstCikjus saja zeme.

lsi par organizaciju Siovakijas Nedzirdigo orga

nizacijas pirmssakums meklejams 1925. gada, kad nodibinajas klubs nedzirdigajiem cilvekiem. Sadi nedzirdigo palidzibas centri un klubi pastaveja ilgus gadus.

1990. gada oficiali nodibinajas Siovakijas Nedzirdigo savieniba. Tagad taja ir apmeram 7200 biedru un 76 apaksorganizacijas. Nav prec1zas statistikas par nedzirdigiem cilvekiem, bet vir;u ar dazadam dzirdes zuduma pakapem ir apmeram 4 % no kopeja valsts iedzivotaju skaita (5 miljoni iedzivotaju).

Savienibas mitne atrodas Bratislava, Ireta valsts ipasuma eka. Valsts nefinanse par mitnes uzturesanu, tapec savieniba iztiek no dazadu projektu finansejuma un finansu trOkuma del nacies sasaurinat tel pas. Zimju valoda

Siovakija zimju valoda atzita valsts likuma ka komunikacijas lidzeklis starp nedzirdigiem cilvekiem tapat ka pie mums

Latvija. Kaut ari tas speka kops 1995. gada, pec slovaku domam, likums nesekme un neattista zimju valodu. Pirma zimju valodas vardnica izdota 1986. gada.

Siovakija zimju valodas tulka pakalpojumi atbilstosi likumdosanai pieejami visu diennakti, tomer tulku skaits ir neapmierinoss - ta ir zemi apmaksata profesija. Labak var pelnit, tikai tulkojot televizija un tiesibsargajosas iestades. Turklat likumdosana aizliedz cilvekiem tulkot vir;u nedzirdigiem radiniekiem. Pasreiz savieniba censas panakt si likuma atcelsanu.

Nodibinata zimju valodas tulku asociacija, kura apvienojas visi tulki. Ta nesadarbojas ar Nedzirdigo savienibu un strada ar valsts budzeta finansejumu. Nodarbinatiba

Siovakija darba tirgO saja zir;a ir diezgan bediga situacija nedzirdigajiem. Vir;i lielakoties strada tadas zemu apmaksatas profesijas ka suvejas, galdnieki, atslegu gatavotaji un citi roku darba veiceji. Ir ari skolotaji, aktieri u.c. Savieniba lepojas ar to, ka koncerna Volkswagen strada 30 nedzirdigie. Siovakijas darba likuma ir panti par kvotu sistemu, kas pieprasa invalidu ieklausanu darba tirgO, diemzel tie pastav tikai formali.

Skolas, kur macas nedzirdigie vai vajdzirdigie ieviesta audzinasanas metode nosaka profesijas un "bida" uz darbiem un amatiem, kas ir pretruna ar jauniesu interesem. Savienibai ta ir aktuala problema.

Kadi pakalpojumi pieejami Tie ir diezgan plasi socialie

pakalpoj1umi. Kops 2004. gada l.ikums paredz asistenta pakalpojumus, lai palidzetu cilvekiem ar ipasam vajadzibam. Tomer asistenta pakalpojumus apgrOtina komunikacijas barjera. Principa nakotne sie pakalpojumi varetu uzlaboties gan kvantitatlvi, gan kvalitativi. Ne tikai Siovakija, bet ari Cehija valsts nodrosina invalidu aprOpetaja pakalpojumus ari nedzirdigiem cilvekiem.

Interesants fakts. Siovakija pastav valsts aprOpeta un subsideta darbnica invalidiem. Piemeram, ja 3 cilveki izveido sOsanas firmu, katram 24 menesus pienakas minimala alga, kas ir vienreizeja dotacija 7 lOkst. eiro apmera. Iznak uz 3 cilvekiem kopa 21 lOkst. eiro. Bet prasiba ir tada: ja firma nespej darboties lidz 3 gadiem, dotacijas jaatmaksa valstij.

Valsts padomajusi ari par jauniesiem - skolu absolventiem un maksa darba devejiem 60 eiro menesi vienu gadu, ja vir;i nodrosina tiem darbu sava uzr;emuma. Likumdosana to sauc par absolventu - invalidu praksi ka invalidu nodarbinatlbas atbalsta veidu. Siovaku projekta butiba

Siovaku projekts versts uz neuziruigo nodarbinatlbas problemas risinajumu, veicinot nedzirdigo karjeras iespejas. Ta mer~is veicinat likumdosanas izmair;as, lai stiprinatu visas saja virziena darbojosas sistemas, kadas vien ir likumos. Tas ir sa

mera ir daudzveidigs un sarezgits uzdevums.

Projekta realizacijai pies~irti 6 milj. slovaku kronu jeb 166 lOkst. eiro. Projekta ietvaros sadarbiba ar nedzirdigo skolotaju asociaciju tiek gatavoti padomdeveji, lai palidzetu nedzirdigiem cilvekiem iekJauties darba tirgO.

Top ari nodarbinatlbas terminologijas vardnica zimju valoda gan diska, gan interneta. Katram vardam taja piemekleta ne tikai zime, bet sniegts ari plass skaidrojums, lai vieglak izprast ta nozimi. Paslaik jau sagatavoti diski ar 130 jedzieniem.

Vel viens mer~is ir panakt konsultanta - asistenta stata vietas ieviesanu nedzirdigo skolas. Izdoti ari informativi bukleti nedzirdigo bernu vecakiem, organizetas nodarbibas un lekcijas.

Siovakija socialo pakalpojumu sistema vel ir gauzam vaja un neizveidota, tapec projektos tiek risinatas dazadas problemas. Apmacltie cilveki taiak sniedz palidzibu citiem nedzirdigiem cilvekiem.

Galvena redaktore: IIze Kopmane.

lespiests SIA