Pētniecība un inovācija

I E S K A T S E I R O P A S

S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

Pētniecība un inovāci ja t ieš i ve ic ina labklāj ību E i ropā un labus apstākļus tās iedzīvotāj iem un sabiedr ībai

Uz jauniem apvāršņiem un labāku dzīves

kvalitāti

2I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

SATURS

Kāpēc Eiropai ir vajadzīga pētniecības un inovācijas politika . . . . . . . . . . . . . . . . 3

Kā ES atbalsta pētniecību un inovāciju . . . . . . . . . . . 5

Perspektīva . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

Uzziniet vairāk! . . . . . . . . . . . . . . . . . 12

IESKATS EIROPAS SAVIENĪBAS POLITIKĀ

Ieskats Eiropas Savienības politikā Pētniecība un inovācija

Eiropas Komisija Komunikācijas ģenerāldirektorāts Iedzīvotāju informācijas dienests 1049 Brisele BEĻĢIJA

Manuskripts atjaunināts 2014. gada novembrī.

Vāks un attēls 2. lappusē: © Glowimages RF/F1online

12 lpp. — 21 × 29,7 cm ISBN 978-92-79-42394-9 doi:10.2775/7447

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2014. gads

© Eiropas Savienība, 2014. gads Atļauts pavairot. Fotoattēlus drīkst izmantot vai reproducēt tikai tad, ja saņemta atļauja, kas jālūdz tieši no autortiesību īpašniekiem.

Šī brošūra ietilpst publikāciju sērijā, kurā izskaidrots, ko ES dara dažādās tās kompetencē ietilpstošās jomās, kādi ir šīs

rīcības iemesli un rezultāti.

Publikācijas varat atrast internetā: http://europa.eu/pol/index_lv.htm

http://europa.eu/!Ng34km

Kā darbojas Eiropas Savienība12 jautājumi par Eiropu

ES izaugsmes veicināšanas stratēģija “Eiropa 2020”Eiropas Savienības dibinātāji

Ārlietas un drošības politikaBanku darbība un finanses

BudžetsCīņa pret krāpšanu

Digitalizācijas programmaEkonomiskā un monetārā savienība un eiro

EnerģētikaHumānā palīdzība un civilā aizsardzība

Iekšējais tirgusIzglītība, apmācība, jaunatne un sports

Jūrlietas un zivsaimniecībaKlimata politika

KonkurenceKultūra un audiovizuālā nozare

LauksaimniecībaMigrācija un patvērums

MuitaNodarbinātība un sociālās lietas

NodokļiPaplašināšanās

Pārtikas nekaitīgumsPatērētāju aizsardzība

Pētniecība un inovācijaReģionālā politika

Robežas un drošība Sabiedrības veselība

Starptautiskā sadarbība un attīstība Tieslietas, pamattiesības un līdztiesība

TirdzniecībaTransports

UzņēmējdarbībaVide

3P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A

Pētniecība un inovācija palīdz uzlabot dzīvi un darbu Eiropā. Palielinās Eiropas konkurētspēja, uzlabojas izaugsme un darba iespējas. Pētniecība un inovācija arī uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti līdz ar labāku veselības aprūpi, transportu, digitālajiem pakalpojumiem un neskaitāmiem jauniem ražojumiem un pakalpojumiem.

Eiropas Savienībai (ES) ir nozīmīga vieta starptautiskajā zinātnē un tehnikā un izteikti vadošas pozīcijas tādās sfērās kā atjaunojamie energoresursi un vides aizsardzība.

Eiropas nākotne ir atkarīga no inovācijas spē-jām — spējām lieliskas idejas pārvērst precēs un pakalpojumos, kas mūsu ekonomikai palīdzēs attīstīties un radīt darbvietas. ES šo procesu atbalsta ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas Eiropā sagatavos labvēlīgu augsni jaunām idejām. Inovācijas savienība ietilpst ES izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”. Šajā stratēģijā paredzēts, ka publiskajam un privātajam sektoram pētniecībā un inovācijā līdz 2020. gadam jāiegulda 3 % iekšzemes kopprodukta (IKP).

ES ir pasaulē lielākā “zināšanu fabrika”. Tur koncen-trējas gandrīz trešdaļa pasaules ražošanas zinātnes un tehnikas jomā. Par spīti pēdējo gadu ekonomikas krīzei ES ar savām dalībvalstīm ir spējusi saglabāt savu konkurētspējīgo pozīciju zināšanu sfērā.

Pasaulē pieaug konkurence pētniecības jomā un tehni-kas ražošanā, tāpēc mums Eiropas Savienībā jārūpējas, lai novatoriskas ieceres pārtaptu veiksmīgos jaunos ražojumos un tehnoloģijās. Katrai ES dalībvalstij ir sava

pētniecības politika un finansēšanas sistēma, bet ir daudzi svarīgi jautājumi, kurus vislabāk var atrisināt kopīgiem spēkiem, — tāpēc pētniecība un inovācija tiek finansēta arī ES līmenī.

Jaunā ES pētniecības pamatprogramma “Apvār-snis 2020” nostiprinās Eiropas līderpozīcijas inovācijā, veicinot izcilību pētniecībā un jaunu tehnoloģiju attīstību. Pētniecības un inovācijas projektos 2014.–2020. gadā ieguldīs gandrīz 80 miljardus eiro. Tas ES palīdzēs radīt jaunas preces un pakalpojumus, kas spēj konkurēt starptautiskajā tirgū.

Tas vēl nav viss. Līdz 2050. gadam pasaulē, iespējams, būs jau deviņi miljardi cilvēku, un divas piektdaļas būs vecāki par 50 gadiem. Trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, un vairāk nekā 60 % dzīvos mazās mājsaimniecībās, kurās būs tikai viens vai divi cilvēki. Šīs pamatīgās demogrāfiskās pārmaiņas notiks tikai dažu desmitu gadu laikā. Tāpēc arī ievērojama “Apvārsnis 2020” daļa ir veltīta tam, lai atrastu risi-nājumus tādām problēmām kā stabila energoapgāde, globālā sasilšana, sabiedrības veselība, drošība, ūdens resursi un pārtikas krājumi. Ieguldīt pētniecībā un teh-noloģijā ir vienīgais veids, kā atbalstīt resursu efektīvu izmantošanu un daudzveidību, aizsargāt vidi, mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, īsumā — radīt labāku nākotni.

Lai atrisinātu Eiropas sabiedrības problēmas, vienlaikus kāpinot ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, vajadzīgs arī labi funkcionējošs Eiropas pētniecības izcilības centru tīkls. Viens un tas pats pētījums nav jāfinansē 28 reizes no ES valstu kases; tas jādara tikai vienreiz vispiemērotākajā pētniecības centrā, un jādalās ar rezultātiem. Ņemot vērā pieprasījumu pēc izciliem pētniekiem, svarīgi, lai viņiem būtu vieglāk pārvietoties Eiropā nekā pāri Atlantijas okeānam. Pētniecībā ir vajadzīga atklāta un pārredzama darbinieku atlase un dzimumu līdztiesība. Eiropas Savienībā vajadzīgs vienots ideju tirgus, lai pētnieki varētu brīvi pārvietoties un viņu idejas un darba augļus varētu viegli izmantot visā Eiropā. Tāpēc ES dalībvalstis ir piekritušas kopīgiem spēkiem likvidēt šķēršļus un izveidot Eiropas pētniecības telpu, kas kopā ar programmu “Apvārsnis 2020” palīdzēs panākt, lai ikviens eiro tiktu izdots maksimāli lietderīgi.

Kāpēc Eiropai ir vajadzīga pētniecības un inovācijas politika

Ieguldījumi pētniecībā un jaunā tehnikā palīdz uzlabot iedzīvotāju dzīvi.

© European U

nion

4I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

Īsa ES pētniecības politikas vēsture19. gs. 50. gadi. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā (EOTK, 1951. g.) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (Eura-tom, 1958. g.) ir iekļauti noteikumi par pētniecību.

1957. gads. Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK jeb kopējais tirgus) dibināšanas līgums ir par pamatu vairākām pētniecības programmām toreizējās prioritārajās jomās, piemēram, enerģētikā, vides aizsardzībā un biotehnoloģijā.

1983. gads. Eiropas stratēģiskā informācijas tehnoloģiju pētniecības programma (“Esprit”) sāk virkni integrētu programmu informācijas tehnoloģiju pētniecībā, kā arī attīstības projektus un rūpniecisko tehnoloģiju nodošanas pasākumus.

1984. gads. Sākas pirmā pētniecības pamat‑programma. Šīs programmas turpmāk kļūst par galveno instrumentu, ar ko ES finansē pētniecību. Pirmā pamatprogramma attiecas uz biotehnoloģiju, telesakariem un rūpniecisko tehnoloģiju.

1986. gads. Pētniecība kļūst par oficiālu Kopienas politiku, un tai atvēl īpašu sadaļu Vienotajā Eiropas aktā. Mērķis ir stiprināt Eiropas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicināt konkurētspēju starptautiskā līmenī.

2000. gads. ES nolemj veidot Eiropas pētniecības telpu — vienotu pētniecības telpu, kas atvērta pasaulei un kuras pamatā ir iekšējais tirgus, kurā var brīvi cirkulēt pētnieki, zinātniskās atziņas un tehnoloģija.

2007. gads. Saskaņā ar septīto pētniecības pamatprogrammu izveido Eiropas Pētnie‑cības padomi (EPP). Tās pamatuzdevums ir atbalstīt progresīvu pētniecību visās jomās, pamatojoties uz zinātnes izcilību.

2008. gads. Budapeštā tiek izveidots Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts. Tā ir pirmā ES iniciatīva, kas pilnībā integrē visas trīs “zināšanu trīsstūra” malas (augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību), atbalstot zināšanu un inovāciju kopienas. Tas darbu sāk 2010. gadā.

2010. gads. ES sāk iniciatīvu “Inovācijas savienība” — to veido vairāk nekā 30 darbības punkti, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma saņemšanas iespējas un nosacījumus Eiropā pētniecības un inovācijas jomā. Inovācijas savienība ir stratēģijas “Eiropa 2020” centrā, lai rūpētos par novatorisku ieceru pārveidi precēs un pakalpojumos, tādējādi panākot ekonomikas attīstību un radot jaunas darbvietas.

2014. gads. Sākas līdz šim vislielākā ES pētniecī‑bas un inovācijas pamatprog ramma “Apvārs‑nis 2020”. Tas ir nozīmīgs instruments, kas finansē Inovācijas savienības īstenošanu. Programma ilgs no 2014. līdz 2020. gadam, un tās budžets ir gandrīz 80 miljardi eiro. Programma “Apvārs‑nis 2020” ir nozīmīga izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai ES.

5P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A

Kā ES atbalsta pētniecību un inovāciju

Kopš 1984. gada Eiropas Savienība pētniecības un inovācijas politiku un finansējumu pārvalda ar daudz-gadu pamatprogrammām. No 1984. līdz 2013. gadam bijušas septiņas pamatprogrammas. Jaunā ES pētnie-cības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” sākās 2014. gada sākumā.

“Apvārsnis 2020” — ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma izcilai zinātnei

“Apvārsnis 2020” ir līdz šim vislielākā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma. Tā pavērs ceļu revolucionāriem sasniegumiem, atklājumiem un pasaulē labākajiem rezultātiem, palīdzot lieliskām idejām no laboratorijām nokļūt tirgū. Septiņiem gadiem (2014–2020) ir pieejams gandrīz 80 miljardus eiro vērts finansējums, lielākā daļa — trīs pamatjomām: zinātnes izcilībai, vadošajai lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. Turklāt šie ieguldījumi piesaistīs arī privātā un publiskā sektora ieguldījumus.

Programmu apstiprinājušas ES dalībvalstu valdības un Eiropas Parlaments. Tika atzīts, ka ieguldīt pētniecībā un inovācijā ir svarīgi Eiropas nākotnei, un tāpēc šiem ieguldījumiem atvēlēta svarīga vieta stratēģijā “Eiropa 2020”. Uzdevums ir panākt, lai Eiropā būtu pasaules klases zinātne un tehnika, kas veicina ekono-mikas attīstību.

Iepriekšējās programmās ES pētniecības finansējums pulcināja gan Eiropas, gan citu pasaules valstu zinātniekus un darījumpasaules pārstāvjus, lai meklētu risinājumus visdažādākajām problēmām. Viņu jauninā-jumi ir uzlabojuši cilvēku dzīvi, palīdzējuši aizsargāt vidi un Eiropas rūpniecībai kļūt ilgtspējīgākai un konkurēt-spējīgākai. Programmā “Apvārsnis 2020” var piedalīties visas pasaules pētnieki.

Kā “Apvārsnis 2020” palīdz ES pētniekiem un uzņēmumiem

Ir svarīgi turpināt ieguldīt progresīvā pētniecībā, kas tiecas uz izcilību. Šāda pētniecība bieži vien ir pamats inovācijai un tehnikas progresam, iesējot sēklas, no kurām izaug jaunas nozares un tirgi.

Eiropas Pētniecības padome pētījumus atlasa vienīgi pēc izcilības kritērijiem. Un, ja pētniecības darba rezul-tātā negaidīti tiek izdarīts liels tehnoloģisks atklājums, programma “Apvārsnis 2020” pat piedāvā līdzekļus šo atklājumu tālākai attīstīšanai.

Apmācība un profesionālā pilnveidošana palīdz sagatavot vadošus pētniekus. Tāpēc gan jauni, gan pieredzējuši pētnieki var saņemt atbalstu mācībām un darba norīkojumam citā valstī vai privātajā sektorā.

Apmācība un profesionālā pilnveide ļauj sagatavot

vadošus pētniekus.

© European U

nion

6I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

Marijas Sklodovskas‑Kirī vārdā nosauktās darbības dod viņiem iespēju iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, lai ātrāk attīstītu visu savu potenciālu.

Ekonomikas krīze parādījusi, ka nenovērtējama nozīme ir ES rūpnieciskajam pamatam un ka tas ir jāmodernizē. Tomēr tirgus šķēršļu dēļ privātajam sektoram var neiz-doties mobilizēt finansiālos un zināšanu resursus, kas nepieciešami mūsu rūpnieciskā pamata modernizēšanai.

Lai Eiropā atkal būtu izaugsme un pārticība, spēcīgs uzsvars jāliek uz rūpniecības konkurētspēju, kuru dod moderni tehnoloģiski produkti un procesi visā globālajā vērtību ķēdē. “Apvārsnis 2020” ir uzņēmumiem vislabvēlīgākā ES pētniecības un inovācijas pamat-programma, kāda jebkad bijusi. Tā ietver virkni atbalsta pasākumu gan rūpniecībai kopumā, gan tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piemēram, palīdzību saņemt finansējumu.

ES jārod jauni veidi, kā panākt ekonomikas attīstību. Uzsvars jāliek uz modernu ražošanu un mūsdienīgu, dinamisku uzņēmējdarbības vidi. Dažās stratēģiski svarīgās jomās privātajam sektoram vienam šī pārveide nav pa spēkam, jo tam jāzina jaunāko pētījumu rezul-tāti, lai varētu izstrādāt jaunas un svarīgas tehnoloģijas. Tāpēc programmā “Apvārsnis 2020” atrodams tiesību aktu kopums par ieguldījumiem inovācijā, kas sakņojas stiprās publiskā un privātā sektora partnerat-tiecībās tādās jomās kā farmācija, aeronautika un uz bioloģiskiem resursiem balstīta rūpniecība.

Vēl citas partnerības un svarīgu pamattehnoloģiju pētniecība palīdzēs attīstīt Eiropas rūpniecībai nepiecie-šamo zināšanu un prasmju bāzi.

Atbalsts nākotnes un jaunajām tehnoloģijām ļaus zinātniekiem fundamentālu zinātnisko pētījumu rezultātus pārvērst jaunās tehnoloģijās, kuras pēc tam varēs pārņemt rūpniecības nozare un augsto tehno-loģiju MVU, lai saglabātu savu konkurētspēju pasaulē. “Apvārsnis 2020” arī palīdzēs radīt pasaules klases pētniecības infrastruktūras, kuras varēs izmantot visi Eiropas pētnieki, lai viņiem būtu iespēja izmantot savas spējas attīstīt zinātni un ieviest jauninājumus.

Ko “Apvārsnis 2020” dos iedzīvotājiem

Ir nepieciešama efektīva sadarbība starp zinātni un sabiedrību, lai zinātnē ienāktu jauni talanti un izcilību zinātnē papildinātu sociālā izpratne un atbildība. Tas nozīmē, ka izpratnei jābūt vispusējai. Tāpēc šī programma atbalsta projektus, kas izriet no iedzīvotāju vajadzībām un ikdienas. Ja speciālisti un nespeciālisti labāk izpratīs pētniecības mērķus un metodes, būs iespējams nodrošināt izcilību zinātnē un pētījumu rezultātus varēs baudīt arī sabiedrība.

PROGRAMMAS “APVĀRSNIS 2020” BUDŽETS

Ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, kas nes tiešu labumu iedzīvotājiem.

Izmantot Eiropas talantu potenciālu, gūt maksimālu labumu no inovācijas un izplatīt inovācijas rezultātus visā ES.

Zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to, speciālo zināšanu izplatīšana un dalībnieku skaita palielināšana, ar kodolenerģiju nesaistītās Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.

Finansējums ES pētniecībai par kodolskaldīšanu un kodolsintēzi; drošības un nekaitīguma jautājumi, medicīnas pētniecība,

aizsardzība pret radiāciju, atkritumu apsaimniekošana, radiācijas lietojums rūpniecībā un enerģijas ražošanā.

Kāpināt ES konkurētspēju, radīt darbvietas, palīdzēt sasniegt

augstāku dzīves līmeni.

Investēt daudzsološās un stratēģiskās tehnoloģijās, mudināt uzņēmumus ieguldīt

vairāk pētniecībā un sadarboties ar publisko sektoru, lai pastiprinātu inovāciju.

Euratom: 1,6 miljardi eiro (2014–2018)

Zinātnes izcilība: 24,4 miljardi eiro

Vadošā loma rūpniecībā: 17,0 miljardi eiro

Citiem mērķiem: 3,2 miljardi eiro

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT): 2,7 miljardi eiro

Sabiedrības problēmas: 29,7 miljardi eiro

7P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A

Svarīga ir visaptveroša perspektīva, tāpēc katrā vispā-rējā programmas mērķī ir pilnībā integrēta sociālo un humanitāro zinātņu pētniecība. Līdz ar šo pētniecību programmai būs lielāka ietekme un sabiedrība gūs maksimālu labumu no ieguldījumiem zinātnē un tehnikā. Ievērojot sociālekonomisko dimensiju, kad plā-nojam, attīstām un īstenojam gan pašu pētījumu, gan jaunas tehnoloģijas, mēs varam vieglāk rast risinājumus sabiedrības problēmām.

Tāpēc programma “Apvārsnis 2020” drīzāk vērsta uz izaicinājumiem, nevis pētniecības disciplinārjomām. Veselība, vide un transports ir svarīgs mums visiem. Programmā uzmanība veltīta septiņiem izaicinājumiem (sīkāk par tiem turpmākajās nodaļās), atvēlot finan-sējumu pētniecībai un inovācijai, kas nes lielu labumu iedzīvotājiem.

VESELĪBA UN LABSAJŪTAMēs visi vēlamies būt veseli un dzīvot ilgi un laimīgi, un zinātnieki dara visu, lai tas būtu iespējams. Viņi pievēršas ne tikai pašreiz aktuālām nopietnām veselības problēmām, bet arī jauniem draudiem, tādiem kā Alcheimera slimība, diabēts un pret antibiotikām rezistentas baktērijas.

ES pētniecība un inovācija ir ieguldījums mūsu veselībā, jo palīdzēs veciem cilvēkiem ilgāk būt aktīviem un neatkarīgiem, atbalstīs jaunu, drošāku un iedarbīgāku metožu izstrādi un palīdzēs veselības un aprūpes sistēmām būt ilgtspējīgām. Ārsti saņems nepieciešamos rīkus individualizētākai aprūpei. Mēs varēsim labāk novērst un ārstēt hroniskās un infekcijas slimības un cīnīties pret antimikrobiālo rezistenci.

Šie ieguldījumi atmaksāsies ar jauniem profilakses veidiem, labāku diagnostiku, efektīvākām terapijām, jauniem aprūpes modeļiem un jaunām tehnoloģijām, kas veicina veselību un labsajūtu. Šī darba pamatā ir labāka izpratne par veselību un slimībām, par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un ārstēšanu.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . Nanodaļiņas Alcheimera slimības ārstēšanā un diagnostikāES finansētā projektā “NAD” tiek izstrādātas nanodaļiņas, ar kurām var ārstēt Alcheimera slimību. Zinātnieki ir izstrādājuši nanodaļiņas, kuras var šķērsot asins‑smadzeņu barjeru, lai, izmantojot smadzeņu magnētisko rezonansi un pozitronu emisijas tomogrāfiju, varētu konstatēt Alcheimera slimību. Šīs nanodaļiņas spēj arī nogādāt smadze‑nēs ārstnieciskas vielas un novērst amiloīda‑beta peptīdu uzkrāšanos, kas izraisa slimību.

DROŠA PĀRTIKA UN ILGTSPĒJĪGA BIOLOĢISKO RESURSU IZMANTOŠANAMums visiem būtu jāpiedomā, kā ēst veselīgi, mazāk piesārņot un kādas izcelsmes pārtiku iegādājamies sev un savai ģimenei. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā sasniegs deviņus miljardus, mums jārod veids, kā radikāli mainīt ražošanu, patēriņu, pārstrādi, uzglabāšanu, otrreizējo pārstrādi un atkritumu likvidē-šanu, samazinot ietekmi uz vidi.

Lai tas būtu iespējams, jāatrod līdzsvars starp atjaunojamo un neatjaunojamo zemes un jūru resursu izmantošanu. Atkritumi būs jāpārvērš vērtīgos resursos un ilgtspējīgi jāražo pārtika, dzīvnieku barība, biopro-dukti un bioenerģija.

© iS

tock

phot

o.co

m/a

nned

de

8I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

Bioekonomika mums ļauj pāriet uz jaunu pasauli, kas nav atkarīga no naftas. Visos sabiedrības un ekono-mikas līmeņos jāveic ilgstošas izmaiņas dzīvesveidā un resursu izmantojumā. No tā, kā šīs pārmaiņas tiks realizētas, būs atkarīga Eiropas iedzīvotāju un nākamo paaudžu labklājība un dzīves kvalitāte.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . 3D printeri palīdz cilvēkiem, kuriem grūti sakošļāt ēdienuCilvēki, kuriem grūti košļāt vai norīt, bieži vien zaudē apetīti un ēd nepietiekami, jo viņi spēj apēst tikai tādu ēdienu, kas sasmalcināts un saspiests līdz nenosakāma izskata putrai. Tas var iedragāt viņu veselību un labsajūtu. Lai rastu risinājumu šai problēmai, ES finansētā projektā “Perfomance” tiek izstrādāta novatoriska 3D tehnoloģija, kā drukāt lētas un daudzveidīgas putrveida maltītes.

ILGTSPĒJĪGA ENERĢĒTIKAEnerģija ir mūsdienu ekonomikas dzinējspēks. Tomēr vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums mūsu dzīves standarta uzturēšanai vien.

Būdama pasaulē otra lielākā ekonomika, Eiropa ir pārāk atkarīga no pārējās pasaules, kas to apgādā ar enerģiju — enerģiju, kas tiek iegūta no fosilajiem kurināmajiem, kuri paātrina klimata pārmaiņas. Tāpēc ES izvirzījusi vērienīgus klimata un enerģētikas mērķus.

Mēs patērējam daudz vairāk, nekā varam atļauties, uz likmes liekot savu drošību, konkurētspēju un nodarbinātību.

© D

e Grood Innovations

Eiropas Savienībai ir svarīgi ierosināt jaunu rūpniecisko apvērsumu, kas ļaus pāriet uz mazenerģijas ekonomiku. Enerģijai, ko mēs izmantojam, lai saglabātu savu dzīves līmeni un modernās ērtības, jābūt drošākai, konkurēt-spējīgākai, lētākai un ilgtspējīgākai.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . Jauni materiāli jauna veida baterijāmLitija jonu baterijas ir pavērušas ceļu jaunas paaudzes elektrisko transportlīdzekļu izmantošanai, nemaz nerunājot par veselu virkni pēc enerģijas kāru pārnēsājamo ierīču uzlādēšanu. Pētnieki pēta jaunus veidus, kā uzlabot šīs tehnoloģijas efektivitāti, un vairāki ES projekti, piemēram, “Somabat”, izstrādā jaunus prototipus, kam ir liels potenciāls. Eksperti ir vienisprātis, ka mums nepieciešami jauni materiāli nākamās paaudzes baterijām, lai panāktu mazāk nekā 250 Wh/kg (mūsdienu litija jonu tehnoloģijas robeža). Tiek novērtēta jaunā litija‑gaisa tehnoloģija, kas izstrādāta projektā “Labohr”, un projektā “ORION” skats ir vērsts 5–10 gadu tālā nākotnē; tiek izstrādātas jaunas hibrīdbaterijas, kurās apvienoti organiski un neorganiski risinājumi enerģijas pārvēršanai un uzglabāšanai. Tas varētu Eiropas Savienību ierindot vadošajā pozīcijā šajā tirgū.

© iS

tock

phot

o.co

m/a

pom

ares

9P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A

TRANSPORTSEfektīvs transports ir būtisks priekšnoteikums, lai Eiropā ilgstoši valdītu pārticība. Mobilitātei seko nodarbinātība, ekonomiskā izaugsme, pārticība un starptautiskā tirdzniecība. Vienlaikus tas nodrošina saikni starp cil-vēkiem un apdzīvotām vietām. Tomēr mūsu transporta sistēmas un ieradumi nav ilgtspējīgi.

Mēs esam pārāk atkarīgi no naftas — resursa, kas ļoti piesārņo vidi un strauji izsīkst. Tādas problēmas kā satiksmes sastrēgumi, ceļu satiksmes drošība, atmosfē-ras piesārņojums ietekmē mūsu ikdienu un veselību.

Satiksmes sastrēgumi līdz 2050. gadam pieaugs aptuveni par 50 %. Būs vēl grūtāk pārvietoties starp centrālajām un perifērajām teritorijām. Turpinās palielināties avāriju sociālās izmaksas un piesārņojums ar troksni.

21. gadsimtā mūs sagaida problēmas, kurām nepiecie-šams kopīgs risinājums visā Eiropā.

Ja šīs problēmas nerisināsim, būtiski samazināsies ceļošanas iespējas, ekonomikas attīstība un dzīves kva-litāte. Zinātnieki intensīvi strādā transporta nozarē, lai izstrādātu novatoriskas tehnoloģijas un darba metodes, lai mēs spētu arī turpmāk aktīvi ceļot, bet izmaksas sabiedrībai nebūtu lielas.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . Jaunas tehnoloģijas samazina lidmašīnu radītās emisijas un troksniPartnerības “Clean Sky” darbības pirmais posms ir devis vairākus spīdošus tehnikas jaunievedumus, kas pārbaudīti vēja tunelī, lai varētu sākt nākamo izstrādes posmu. Viens tāds jaunievedums ir spārns ar dabisku lamināro plūsmu. Šis izgudrojums būtiski samazina gaisa pretestību un ļauj ietaupīt līdz pat 4 % degvielas. Šajā partnerībā tapuši vēl divi jaun‑ievedumi — atvērtu rotoru (novatorisku lidmašīnas motora veidu) un spārnu pretapledošanas un atle‑došanas sistēmas. Arī tās ir veiksmīgi pārbaudītas vēja tunelī un sasniegušas pirmo brieduma stadiju. Šo novatorisko motora konstrukciju pozitīvi novēr‑tējuši “Rolls Royce” un Francijas starptautiskais gaisa kuģu un raķešu dzinēju ražotājs “SNECMA”.

© d

utch

pilo

t22

10I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

KLIMATSDrīz beigsies laiki, kad šķietami bija papilnam lētu resursu. Tagad jāsarauj saikne starp ekonomikas izaugsmi un resursu izmantošanu. Klimata pārmaiņu sekas un pašreizējās ražošanas metodes un patēriņa ieradumi iedragā mūsu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.

Risinājums ir ieguldīt inovācijā, kas atbalsta ekoloģisku ekonomiku, proti, ekonomiku, kas ir harmonijā ar dabu.

Dabas resursi izsīkst, tāpēc mūsu pašu labklājībai un Eiropas ekonomikas attīstībai ir būtiski veicināt mūsu ierobežoto dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu. Viens veids, kā to var panākt — samazināt atkritumu ražošanu un izmantot atkritumus kā resursu. Eiropa ir pierādījusi savu lietpratību atkritumu apsaimniekošanā un apstrādē un izceļas ar inovāciju šajā nozarē.

Nu mēs varam šīs priekšrocības izmantot un izstrādāt jaunus veidus, kā samazināt un apsaimniekot atkritumus, lai Eiropa nebūtu tik atkarīga no importa izejmateriāliem un nostiprinātu savas līderpozīcijas pasaules tirgū.

Ūdens ir būtiski nepieciešams cilvēku veselībai, pārtikas nodrošinātībai, ilgtspējīgai attīstībai un videi. Tā ir arī ekonomikas nozare, kuras nozīme Eiropā pieaug. Tās gada apgrozījums ir aptuveni 80 miljardi eiro, tāpēc tā ir nenovērtējams izaugsmes un nodarbinātības avots. Tomēr klimata pārmaiņas, urbanizācija, piesārņojums, saldūdens resursu pārāk liela izmantošana un pieaugošā konkurence starp dažādām lietotāju grupām nepārtraukti apdraud ūdens resursus. Ja netiks uzlabota efektivitāte, tad tiek prognozēts, ka 20 gadu laikā pie-prasījums pēc ūdens par 40 % pārsniegs piedāvājumu.

Lai ekonomika spētu pielāgoties un panākt izturību pret klimata pārmaiņām un resursu efektivitāti, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, jāpastiprina ekoinovācija gan sociālajā, gan tehnikas jomā.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . Drošākas prognozes par jūras līmeņa celšanosDivas trešdaļas mūsu planētas klāj ūdens. Nelielas izmaiņas jūras līmenī var radīt milzīgas sekas, tāpēc steidzams uzdevums mūsdienu zinātniekiem — izgudrot, kā izmērīt, izsekot un paredzēt iespējamās izmaiņas. Eiropas Komisijas finansētā projektā “Ice2sea” strādā ledāju pētnieki, klimata pētnieki un okeānu pētnieki no 13 valstīm, lai politikas veidotājiem palīdzētu gūt skaidrāku priekšstatu par turpmāko jūras līmeņa celšanos klimata pārmaiņu ietekmē un līdz ar to labāk saga‑tavot mūsu infrastruktūru. Tā kā bija bažas, ka jūras līmeņa kāpuma prognozes nav pietiekami precīzas, tika sākts projekts “Ice2sea”, kurš šajā pētniecības jomā ieviesis lielāku skaidrību un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei devis ticamākus datus, ko izmantot tās jaunākajā (piektajā) novērtējuma ziņojumā, kas nāca klajā 2013. gada oktobrī.

IEKĻAUTĪBAEiropas nākotnes labā ir svarīgi samazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.

Šo grūto uzdevumu izpildē var palīdzēt ES pētniecība, kuras pamatā ir pamatīga daudzdisciplīnu pieeja, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes. Var tikt izpētīti jauni inovācijas veidi un nostiprināta pierādī-jumu bāze politiskajiem pasākumiem gan ES, gan valstu līmenī. ES pētniecība veicina arī saskaņotu un efektīvu sadarbību ar ārpussavienības valstīm un ņem vērā tādus jautājumus kā atmiņa, identitāte, iecietība un kultūras mantojums.

© d

oeth

ion

11P Ē T N I E C Ī B A U N I N O V Ā C I J A

VEIKSMĪGA PIEREDZE . Gados veciem cilvēkiem labvēlīga vide — jauns Eiropas inovācijas tīklsSaskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju fiziskā un sociālā vide ir pamata noteicošie faktori tam, vai cilvēks varēs saglabāt veselību un dzīvot pat‑stāvīgu dzīvi līdz sirmam vecumam. Tāpēc vecāka gadagājuma personām pielāgotas vides izveide ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā reaģēt uz demogrāfiskajām pārmaiņām. Šīs pieejas atbalstam ir izveidots tematisks tīkls “AFE‑Innovnet” veciem cilvēkiem draudzīgas vides inovācijai. To atbalsta Eiropas Konkurētspējas un jauninājumu prog‑rammas Informācijas sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programma. Projekta ilgums — divi gadi.

DROŠĪBAJebkurai valstij viens no primārajiem uzdevumiem ir gādāt par iedzīvotāju drošību. Ja apdraudēta iedzī-votāju drošība, sabiedrība nevar justies labi. Valdības rūpējas par iedzīvotāju drošību, apkarojot noziedzību un terorismu, aizsargājot viņus no dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, panākot efektīvu kiberdrošību un aizsargājot valsts robežas no nelegālas tirdzniecības.

© C

omug

nero

Silv

ana

Iedzīvotāju drošība ir ne tikai ikvienas valsts pārvaldes būtisks uzdevums, tā ir arī ļoti jutīga joma, kur jāievēro privātums un jāaizsargā pamattiesības. Tāpēc ES dro-šības pētniecības pamatā ir privātuma un katra cilvēka brīvības respektēšana.

Konkurētspējīgas ES drošības nozares var būtiski veicināt dzīves kvalitāti Eiropas sabiedrībā. Pateicoties Eiropas uzņēmumu spēcīgai tehnoloģiskai inovācijai, tie lielākajā daļā drošības nozares segmentu ir vadošie pasaulē.

Drošības nozare spēj Eiropas Savienībā veicināt izaugsmi un radīt darbvietas.

VEIKSMĪGA PIEREDZE . ES finansētā projektā izstrādā biometriskās drošības sistēmasBiometriskās drošības sistēmas ir starp efektīvāka‑jiem drošības risinājumiem, kādi mūsdienās pastāv. Tomēr biometriskajiem sensoriem joprojām piemīt zināmi trūkumi, un daži no tiem ir plaši aprakstīti starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos. Konsorcijā “Tabula rasa” apvienotas 12 dažādas organizācijas no septiņām valstīm. Tās trīs gadus strādājušas, lai izpētītu pēc iespējas vairāk šo trūkumu, izstrādātu attiecīgus pretpasā kumus un galu galā nāktu klajā ar jauna veida drošākām biometriskajām sistēmām.

© E

urop

ean

Uni

on

12I E S K A T S E I R O P A S S A V I E N Ī B A S P O L I T I K Ā

NA-0

6-14

-047-LV-C

Uzziniet vairāk!

ISBN 978-92-79-42394-9doi:10.2775/7447

X Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts: http://ec.europa.eu/research/index.cfm?pg=home&lg=en

X Īsumā par programmu “Apvārsnis 2020”: http://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/news/horizon-2020-brief-eu-framework-programme-research-innovation

X Žurnāls “Horizon”: http://horizon-magazine.eu X Jums ir jautājumi par Eiropas Savienību? Uz tiem atbildēs dienests Europe Direct: 00 800 6 7 8 9 10 11

http://europedirect.europa.eu

Perspektīva

Pierādījumi ir neapšaubāmi — tās valstis, kuras pētniecībā un inovācijā vēsturiski ieguldījušas visvairāk, sasniegušas labākus rezultāti nekā valstis, kuras ieguldījušas mazāk. Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi — līdz 2020. gadam ieguldīt 3 % IKP pētniecībā un inovācijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Šie ieguldījumi spēcīgā un konkurētspējīgā Eiropas ekonomikā ir tieši tikpat svarīgi kā mūsu apņēmība samazināt Eiropas valstu parādus un deficītu. Panākot, ka līdz 2020. gadam pētniecībai un inovācijai tiek tērēti 3 % ES iekšzemes kopprodukta, līdz 2025. gadam varētu tikt radīti 3,7 miljoni darbvietu un gandrīz par 800 miljardiem eiro palielināts ikgadējais iekšzemes kopprodukts.

Tā kā sabiedrība noveco un pieaug konkurence no jaunietekmes valstīm, nākotnē ekonomikas izaugsme un darbvietu radīšana Eiropā jāpanāk ar ražojumu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu inovāciju, tostarp arī inovāciju publiskajā sektorā.

Ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā bieži ir milzīga ietekme, it īpaši Eiropas līmenī. Tomēr Eiropa patlaban šajā jomā iegulda mazāk nekā ASV un Japāna. Mums šie ieguldījumi ir jāpalielina, lai mēs arī turpmāk būtu konkurētspējīgi. Tieši tajā programma “Apvārsnis 2020” palīdzēs pētniekiem un novatoriem.

Vairāk līdzekļu ieguldot pētniecībā, varētu radīt miljoniem jaunu darbvietu un ar miljardiem eiro papildināt ES gada

iekšzemes kopproduktu.

© European U

nion

Pētniecības un inovācijas politika būtiski palīdz sasniegt Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera izvirzītās 10 prioritātes. It īpaši tā atbalsta darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus, savienota vienotā digitālā tirgus un stabilas enerģētikas savienības izveidi līdz ar tālredzīgu klimata pārmaiņu iegrožošanas politiku, stiprina Eiropas rūpniecisko bāzi un palīdz Eiropai kļūt par spēcīgu starptautisko dalībnieku.