Biofilmu veidojoo S.epidermidis noteikana, izmantojot fenotipisks un molekulrbioloisks metodes

Biofilmu veidojoo S.epidermidis celmu noteikana, izmantojot fenotipisks un molekulrs bioloijas metodes

Iveta Lduma, Tatjana Traevska, Uis Brs, Aija ilevia

Latvijas Universittes Medicnas fakultte Bioanaltisko metou laboratorija

Eiropas Socil fonda projekts Kapacittes stiprinana starpnozaru ptjumos biodrob Nr.2009/0224/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/055

Stafilokoki ir kuvui par vadoajiem nozokomilo infekciju ierosintjiem.S.epidermidis biei tiek izdalts ar katetru lietoanu saistto un irurisko bru infekciju gadjumos.Stafilokoki labi adherjas pie medicn izmantojamo polimru virsmm, veidojot biofilmas (protzes, endotrahels caurules u.c.)Biofilmas veidoana ir viens no svargkajiem virulences faktoriem.

Biofilmas veidoans notiek vairkos etapos.Viens no galvenajiem biofilmas veidoans komponentiem ir PIA -polisahardu starpnu adhezns, t sintzi kod ica ADBC operons. Ar akumulciju saistto virsmas protenu AAP sintzi nosaka gns aap. Gni aap un icaA tiek izmantoti k virulences marieri.

Ptjuma uzdevumiFenotipiski raksturot biofilmu veidoanos, audzjot in vitro biofilmu stimuljoos apstkos. Ar molekulrs bioloijas metodm noteikt stafilokoku virulences faktoru gnus aap un icaA.Saldzint invazvo celmu mikroorganismu virulents pabas ar no veseliem cilvkiem izdaltajiem S.epidermidis.

Tika prbaudti 79 S.epidermidis paraugi. 59 bija klniskie izolti, kuri iegti no pacientiem ar katetru lietoanu saistto infekciju gadjumos (27), bru infekciju (10) un baktermiju (22) gadjumos. No veseliem cilvkiem iegtie S.epidermidis 20 paraugi (iztriepes no deguna) tika iekauti kontroles grup. References celmi S.epidermidis ATCC 12228 un S.epidermidis ATCC 35984 tika izmantoti k kontroles.

S.epidermidis uz i/v katetra virsmas

Epifluorescent m-sk. krsots ar DAPI(100x) (1000 x) 6

S.epidermidis uz katetra virsmasSterils katetrs

palielinjums 1000 x palielinjums 100xCongo red agarstrai un preczai biofilmu veidojoo celmu noteikanai tika izmints Congo red agars ar 1% glikozes piedevu.

Biofilmu veidoana mikrotitru platkrsots ar 0.4% safranna .

Negatv kontroleBiofilmu veidojoie celmiBiofilmu neveidojoie celmiRezulttiStarp klniskajiem paraugiem abi gni (icaA+ un aap+) tika noteikti: asins paraugos 9 (40,9%), izoltos no brcm divos paraugos, no katetriem izdaltajos celmos 10 (37%). Kontroles paraugos (20) abi gni tika noteikti vien paraug.Kultivjot Congo red barotn 79 stafilokoku celmus un pc tam saldzinot ar noteiktajiem virulences gniem aap+ un icaA+, saistba tika konstatta 14 (17,7%) paraugos.RezulttiAr mikrotitru plates metodi tika prbaudti 47 celmi, analizjot rezulttus, konstatjm, ka biofilmu veidoans mikrotitru plat 22 paraugos no hemokultrm bija 8 (36,4%).No 27 vnu katetru paraugiem 14 (51,8%) gadjumos novroja biofilmu veidoanos.

SecinjumiAnalizjot ptjuma rezulttus konstatts, ka virulences faktori: gni aap+ un icaA+ invazvajos paraugos ir noteikti biek, saldzinot ar kontroles grupas paraugiem.Congo red agaru, lai diferenctu biofilmu veidojoos celmus, nav ieteicams lietot stafilokoku heterogenittes d. S.epidermidis virulences izpte jturpina, apvienojot molekulrbioloisks un fenotipisks izmeklanas metodes.

Paraugi tiek ievkti, pateicoties sadarbbai ar laboratorijm no vairkm Rgas un Latvijas slimncm: Rgas Austrumu klnisk universittes slimnca, Traumatoloijas un ortopdijas slimnca, P.Stradia klnisk universittes slimnca, Latvijas Infektoloijas centra TPSK, Ventspils slimnca.Pateicamies RTU dens ptjumu laboratorijas vadtjam Prof. Tlim Juhna un Mg.biol. Lindai Meulei par atsaucbu un iespju izmantot tehnisko aprkojumu.