1

Eksperimentālais un pētnieciskais darbs

fizikā.

Darbā izmantoti A.Šablovska zīmējumi un veidotās animācijas.

2

Skolēns ziemā iznesa trauku ar ūdeni ārā un pētīja kā atkarībā no laika t mainījās ūdens temperatūra T C, attēlojot procesu grafiski .

Novērojums - siltums pāriet no karstākiemķermeņiem uz aukstākiem ķermeņiem un to temperatūras izlīdzinās.

3

HIPOTĒZE - ūdens atdzisīs un tā temperatūra

laika gaitā pazemināsies.

Lai veiktu eksperimentu nepieciešamas šādas ierīces –

trauks ar ūdeni, termometrs, pulkstenis.

4

Lai veiktu eksperimentu nepieciešamas šādas ierīces –

trauks ar ūdeni, termometrs, pulkstenis.

Ko rakstīsim mērījumu tabulā ?

t , min

T C

5

Kādus lielumus un mērvienības atliksim uz asīm?

Kurš lielums būs neatkarīgais,kurš atkarīgais?

Neatkarīgais lielums –

Atkarīgais lielums –

laiks

temperatūra

Kādus lielumus un mērvienības atliksim uz asīm?

t, min

T, C

610 20 30 40 t , min

6

12

18

24

30

36

42

T, C

Skolēns veica eksperimentu un uzzīmēja grafiku.

710 20 30 40 t , min

6

12

18

24

30

36

42

T, C a) ūdens sākuma temperatūra bija . . . . C. b) ūdens atdzisa ........ minūtes . c) laikā no 26 min. līdz 38.min. ūdens temperatūra izmainījās mainījās par . . . . C . d) Ik minūti no 26. līdz 38.min. Ūdens temperatūra mainījās par . . . . C. Parādīt risinājuma gaitu.

16,5 – 4,5 = 12 C

48 40

12

1

12ºC

12 1 C

810 20 30 40

g) uzrakstīt pirmajam mērījumam temperatūras vērtību, norādot absolūto kļūdu.

6

12

18

24

30

36

42

T, C

Pulkstenis rādīja tikai veselas minūtes. /nebija sekunžu rādītājs./

e) pēdējam mērījumam uzrakstīt laika vērtību formā t = ( . . . . . . + . . . . . ) min.

f) mazākā laika vērtība ir . . . .min, bet lielākā ir . .min.

39.5

40,5

Termometra mazākās iedaļas vērtība ir 1 C. Termometrs ir neliels.

[ 47 ; 49 ]

t, min

t = ( 40,0 + 0,5 ) min

T = ( 48 + 1 ) C

h) Šī mērījuma patiesā vērtība atrodas intervālā . . . . . . . . C .

910 20 30 40

6

12

18

24

30

36

42

T, C

vienmērīgi ? Kāpēc ?

t, min

Vai izpildījās hipotēze ?

Ūdens temperatūra pazeminājās laika gaitā. Vai ūdens temperatūra pazeminājās

Nē. Jo lielāka temperatūras starpība

ātrāk atdziest.

Jā.

gaisam un ūdenim, jo ūdens

10

IZPLĀNOT PĒTĪJUMU – kā Saules krītošo staru leņķis ar

Zemes virsmu ietekmē ēnas garumu.

HIPOTĒZE . . . . . . .

DARBA PLĀNOŠANA . . . . . . . . .

EKSPERIMENTĀLĀ DARBĪBA . . . . .

REZULTĀTU ANALĪZE, PREZENTĀCIJA . . .

11

HIPOTĒZE -

palielinoties staru leņķim ar Zemes virsmu ēnas garums samazinās.

12

DARBA PLĀNOŠANA.

Izvēlamies darba piederumus :gaismas avotu, priekšmetu, statīvu, transportieri, lineālu.

Izplānojam darba gaitu :

1) izveidojam iekārtu ēnas iegūšanai,

2) uzzīmējam mērījumu tabulu.

Leņķis α ͦ

Ēnas garums l, m

13

EKSPERIMENTĀLĀ DARBĪBA

α

I

Izmēram leņķi α un ēnas garumu l , rezultātus ierakstām tabulā.

Vairākkārt mainot leņķi α, izmēram garumu l . Visus mērījumus ierakstām tabulā.

Leņķis α ͦ

Ēnas garums l, m

14

REZULTĀTU ANALĪZE.PREZENTĀCIJA.

No iegūtajiem mērījumiem uzzīmējam grafiku.

Neatkarīgais mainīgais būs . . . . . leņķis α

α ͦ

Atkarīgais mainīgais būs . . . .

garums l

l, m

15

a) mēramais lielums;

b) mērvienība;

c) iedaļas vērtība;

d) mērapjoms;

e) iegūtais mērskaitlis;

f) absolūtā kļūda;

g) rezultāts;

h) maksimālā vērtība;

i) minimālā vērtība;

j) relatīvā kļūda;

1

0A

Uzdevums - nosaki šādus lielumus :

2

▪100%

strāvas stiprums ampērs - A

0,1 A2 A 1,35 A

0,05 A1,35 +0,05

1,4 A1,3 A

r =

I

Ir =

0,05 ▪100%

1,353,7%

3,7%

16

UZDEVUMS - pārveido dotos skaitļus normālformā.

• 200 =• 31780 =• 4472,33 =• 0,9276 =• 0,0034 =• 0,00004 =• 0,0000234 =• 2096,5 =• 3000,78 =• 150 000 000 =• 0,0567 =

2∙102

3,1780 ∙104

4,47233 ∙103

9,276 ∙10-1

3,4 ∙10-3

4 ∙10-5

2,34 ∙10-5

2,0965 ∙103

3,00078 ∙103

1,5∙108

5,67∙10-2

17

UZDEVUMS - pārveido lielumus, lietojot decimāldaudzkārtņu apzīmējumus.

• 0,0012 s /sekundes / =• 7000 N / ņūtoni / =• 0,000 006m /metri / =• 0,000 08 g / grami / =• 0,000 000 009 s =• 7000 m =• 870 000 0 J/džouls / =• 900 000 000 0 J =• 0,000 000 000 005m =

1,2∙10-3 s = 1,2 ms /milisek./7∙103 N = 7 kN /kiloņūtoni/6∙10-6 m = 6 μm / mikrometri /80∙10-6 g = 80 μg /mikrogrami/9∙10-9 s = 9 ns / nanosek. /7∙103 m = 7 km/ kilometri /8,7∙106 J= 8,7MJ/megadžouli/9∙109 J = 9 GJ / gigadžouli / 5∙10-12 m = 5pm / pikometri /

18

UZDEVUMS - pārveido dotos skaitļus normālformā.

• 228∙10-3 =• 0,0780 =• 72,33 =• 0,76 =• 0,6834 =• 0,00012 =• 0,234∙1027 =• 209∙105=• 400,78 =• 235 000 000 =• 0,0067 =

2,28∙10-1

7,8 ∙10-2

7,233 ∙101

7,6 ∙10-1

6,834∙10-1

1,2 ∙10-4

2,34 ∙1026

2,09∙107

4,0078 ∙102

2,35∙108

6,7∙10-3

19

UZDEVUMS - pārveido lielumus, lietojot decimāldaudzkārtņu apzīmējumus.

• 0,032 s /sekundes/=• 800 N / ņūtoni / =• 0,009m /metri / =• 0,000 04 g /grami /=• 0,000 000 0005 s =• 70 m =• 980 000 J/džouls/=• 200 000 000 00 J =• 0,000 000 0003m =

32∙10-3 s = 32 ms /milisek./0,8∙103 N =0,8 kN /kiloņūtoni/9∙10-3 m = 9 mm / milimetri /40∙10-6 g = 40 μg /mikrogrami/0,5∙10-9 s =0,5 ns / nanosek. /0,07∙103 m =0,07 km/ kilometri /0,98∙106 J=0,98MJ/megadžouli/20∙109 J = 20 GJ / gigadžouli / 0,3∙10-9 m = 0,3nm / nanometri /

20

Liepājas 1.ģimnāzijas fizikas sk. A.Šablovskis