LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTELauksaimniecības fakultāte

Agrobiotehnoloģijas institūts

Dana Rainesa

„EĻĻAS LINI, TO AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJA , NOVĀKŠANA UN

IZMANTOŠANA”

Referāts kursam “Lopbarības ražošana”

Izpildīja: VMF profesionālās studiju programmas “Veterinārmedicīna” 1. kursa 2. grupas studente(matr. Nr. VM11032) Dana Rainesa

Iesniegts:

Aizstāvets:

Novertejums:

Jelgava 2012

SATURS

IEVADS...............................................................................................................3

1. Linu botaniskais raksturojums........................................................................6

2. Linu agrobioloģiskās īpašības.........................................................................6

3. Augsnes un priekšaugu izvele.........................................................................7

4. Linu audzešanas tehnologija...........................................................................84.1 Izmantojamas šķirnes..........................................................................................84.2 Meslošana..........................................................................................................94.3 Sejas laiki, veidi, normas, dziļums.....................................................................11

5. Linu sejumu kopšana....................................................................................115.1 Linu kaitekļi, slimības un to apkarošana.............................................................115.2 Nezāļu apkarošana linu sejumos........................................................................13

6. Ražas novākšana..........................................................................................136.1 Ražas pirmapstrāde un uzglābšana.....................................................................14

7. Eļļas linu ražas izmantošana.........................................................................14

SECINĀJUMI....................................................................................................15

IZMANTOTĀ LITERATŪRA.........................................................................18

2

IEVADS

Jau no seniem laikiem linkopība ieņemusi nozimigu vietu gan pasaule, gan Latvijā. Ta ir viena no vecākajām augkopības nozarem, arī tagad lini ir augsti noverteti ka šķiedru avots, vertīgs pārtikas produkts un izejviela biodegvielai. Linu audzešanas ir strap perspektīvājiem lauksaimniecības nozarem, jo ir piepresīta Eiropas tirgu un 85-90% eksporteta.

Latvija, īpaši Latgale, atbilst linu audzešanas prasībām, un vesturiski skaitās par linu zemi.

Tagad eļļas linu audzešana augkopības saimniecībām tika piedāvāta kā jauna peļņas iespeja. Šai augkopības nozarei pieversties ieteica gan pārstrādes uzņemumi, gan lauksaimniecības zinātnieki. Kā perspektīvu to raksturoja SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs, jo šā novada zemniekiem lini ir pazīstamāka kultūra, un tad arī pieredze, kas agrāk gūta šķiedras linu audzešanā, varetu noderet. Praktisku atbalstu lauksaimnieku apmācībā sniedza SIA Iecavnieks, ziemā rīkojot mācības visu Latvijas novadu lauksaimniekiem. Iznākums bija tāds, ka valstī kopumā pavasarī tika ieseti 1009 ha eļļas linu 26 saimniecībās. Par linseklu iepirkumu nosledza līgumus ar SIA Iecavnieks. Domājot par priekšdienām, Iecavnieks četru eļļas linu šķirņu seklu iedeva izmeģinājumiem SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs un Stendes graudaugu selekcijas institūtam.

Tagad linu nozares attistības merķis – izveidot nozari ar līdzsvarotu ražošanas, pārstrades un realizāciju siztemu, ražot konkuretspejīgu un kvalitatīvu produkciju, paaugstināt ražotnes efektivitāti.

Tas iekļauj sevī gan pareizu augsnes apstradāšanu, gan pareizas šķirnas izveli, ražas pareizo novākšanu un saglabšanu, un, pats savrīgais, linu produkcijas vietejo pārstradāšanu, kas nozīmīgi paagstina pārdošanas vertību un izdevīgumu.

No linu eļļas ražoto produktu izmantošana ir nozares iespeju rezerve, kas pagaidām Latvijā tiek maz izmantota, bet var kļūt nozīmīga, pieaugot linu audzešanas apjomiem nākotne. Linu audzešana ir perspektīva, jo no tiem iegūtie produkti ir pilnībā izmantojami.

 Diemžel zinatniskā baze linu audzešanai Latvijā ir vaji attistīta, literatūras ļoti maz, un tur nav atspoguļotas ļoti strauas izmaiņas, kas notiek agrotehnoloģijā, audzešanā, jaunu šķirnu selekcionešanā, un produkcij izmantošana.

3

Linu audzēšanas platība un ražība Latvijā, ES, pasaulē.

Pasaule ar eļļas liniem ap 7 mil. hektāri , pārsvarā to audze Indijā, Kanādā, Argentīnā un Krievijā, Baltkrievijā, Ukraīnā.

Linu ražība dažadas valstis, 2005-2010 gg, tonnasTabula 1.1.

Valsts/gads

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Ķīna 695050 415265 290548 257465 147516 116940Francija 96000 92400 95000 543252 411438 373043Krievija 55890 36110 47490 52480 52560 35220Ukraīna 12700 5300 3800 3000 1200 400Baltkrievija

50430 29183 38828 60894 46893 45782

Latvija 1200 1500 1100 200 100 42Lietuva 3400 300 400 100 31 40

Pec FAO statistiskiem datiem www.fao.com

ES linu audzešana aizņem 100 000ha, kas ir aptuveni 28,6% no kopejām linu audzešanas platībām pasaule. Eiropā linu audzešana pedejos gados verojams kritums, kas skaidrojams ar:

1) pieaugošajām seklu cenām; 2) atkarība no Ķīnas un ASV tekstila industrijas, kur vel pirms krīzes bija verojama

pieprasījuma stagnācija; 3) valūtas kursa svārstības; 4) atkarība no laika apstākļiem1.

Arī Latvijā pedejos gados šķiedraino linu platības ir ieverojami samazinājušās, bet eļļas linu, otrādi, palielinājušās. 2010. gadā eļļas linus audzeja 47 saimniecībās, videji saimniecībā 1183,3 ha platībā, sadalot pec reģioniem:

Pierīgas reģions 20 haVidzemes reģions 347 haKurzemes reģions 307 haZemgales reģions 438 haLatgales reģions 68 haAglonas novads 3 ha

4

Pec kopražas pedejo piecu gadu rezultāti salīdzinot eļļas un šķiedraino linus, izskatas sekojoši:

Tabula 1.2. Linseklu un linšķiedru kopraža (tūkst. tonnu)1

gads Linšķiedra Linseklas2006 0,4 0,22007 0,3 0,12008 0,1 0,12009 0 0,12010 0 0,8

Tabula 1.3. Linseklu un linšķiedru sejumu platiba (tūkst. ha)2

gads garšķiedras lini eļļas lini2006 1,5 0,22007 1,4 0,12008 0,4 0,22009 0,1 0,22010 0 1,1

Tabula 1.4. Galveno lauksaimniecības kultūru ražība (centneros no 1 hektāra)3

gads Linšķiedra Linseklas2005 5,8 42006 4 3,62007 6,1 2,82008 2,5 4,52009 8,3 7,12010 10 9,8

1 pec centālās statīstikas pārvāldes datiem http://data.csb.gov.lv2 pec centālās statīstikas pārvāldes datiem http://data.csb.gov.lv3 pec centālās statīstikas pārvāldes datiem http://data.csb.gov.lv

5

1. Linu botaniskais raksturojums

Garšķiedras lini ir viengadīgs augs. To sakņu sistemu veido mietsakne ar vāji attistītam sānsaknem, kas atrodas galvenokārt arāmkārtā. Stiebrs 75-135 cm garš, tievs, augšdaļā zarots. Garšķiedras ražas iegūst no stiebru nezarotas daļas.

Stiebra šķergriezumā var izšķirt vairākas kārtas, kuras sadala uz trīm grupām: miza, koksne un serde. Striebra mizā atrodas kuksne ar šķiedru kulišiem, no kuriem iegūst vertīgako stiebra produktu.

Ziedi atkarībā no šķirnas ir zili vai balti. Lini ir pašapputes augs, tomār iespājāma arī svešappute. Līdz ar noziedešanu praktiski nobeidzas linu stiebra augšanas garumā.

Auglis ir 5 cirkņu pogaļa, kurā katrs cirknis ir sadalīts vel uz divām daļām, līdz ar to katrā pogaļā ir līdz 10 seklām

Eļļas linu tips ir ar īsākiem, resnākiem kātiem (30- 55 cm) To stublājs ir bagātīgi zarots jau no apakšdaļas, ar ļoti daudz ziediem. Īsstiebrainos krūmveida linus galvenokārt izmanto linu seklu un eļļas iegūšanai, jo šķiedras ir īsas, trauslas un rupjas. Eļļas linu sakņu sistema ir zarota.Lapas, neatkarīgi no tipa izvietotas pamīšus. Tās ir sedošas, lancetiskas, ar gludu malu, trim dzīslām, 2 - 3 cm garas, 0,4 - 3,0cm platas. 1000 seklu masa 6,7 –10.0 g Linu seklas satur 35-42% eļļas un līdz 23% olbaltumvielas.

2. Linu agrobioloģiskās īpašības

Līni ir merenā klimata augi, seklās sak digst 3-5 °C temperatūrā, bet optimāla temperatūra dīgšanai ir 9-12 °C. Dīgsti var parciest pavasara salnas. Salīdzinājums ar cietiem kultūraugiem, liniem ir zemākas prasības pec gaismas, bet makoņains laiks ir labāks tomer garšķiedras liniem, jo tie aug garākie un mazāk sazarotie.

Arī lini ir mitrumprasīgie augi, īpaši veģetācijas perioda pirmajā puse līdz ziedešanas nobeiguma. Pec ziedešanas mitruma pārpilnība liniem ir pat kaitīga, var nokāvet seklu nogatavošanos un izraisīt slīmības.

Linu veģetācijas periodz atkarībā no šķirnes ir 75-90 dienas, veģetācijas periodu idala piecās fāzes: dīgšanas, eglītes, pumpuru veidošanās, ziedešanas un nogatavošanās fāzi.

Diģšanas fāze ilgst 7-10 dienas un nobeidzās ar dažo isto lapu paradīšanos. Eglītes faze turpinās, kamer jaunais lini stiebrs sasniedzis 5-10 cm un paradās

10-12 istas lapas. Šājā periodā augs leni aug, bet stipri attitās saknes. Periods ilgst 15-20 dienas

Pumpuru veidošanas fāze veidojas ģeneratīvie organi, stiebrs intensīvi aug (diennaktī līdz pat 3-5 cm) un ar perioda nobeigumu nobeidzas arī stiebra augšana.

Ziedešanas fāze ilgst apmeram 10 dienas

6

Nogatavošanas fāze veidojas seklas un stiebrs pakapeniski pārkoksnejas. Nogatavošanas fazi dala vel uz četriem periodiem: zaļgatavība, agra gatavība, dzeltengatavība un pilngatavība. Agras gatavības stādijā linu šķiedras ir ieteicāmas, savukārt seklas izmano dzeltengatavības stadijā. Pilngatavības stadija ne šķiedras ne seklas novakt un izmantot nav ieteicāms, jo šķiedras pārkoksnejas, un seklu pogaļas sāk plaisāt.

Viens no seklu ražas kvalitātes rādītājiem ir 1000 seklu masa. Rupjākās linu seklas parasti ir pilnīgāk izveidojušās, tādeļ to dīgtspeja un kvalitāte ir labāka Vislielākā 1000 seklu masa ir eļļas liniem „Lirina‟ (9,8 g) un šķiedras liniem „Laura‟ (6.4 g). Bet viens no galvenajiem eļļas linu kriterijiem ir produktīvo pogaļu skaits, jo lielāks ir šīs skaits, jo labāka ir šķirne (skatīt 2.1. tab.)

Eļļas linu šķirnes un ražībaTabula 2.1.

Šķirne Veģetācijas

periods,dienas

Augu garums, cm

Produktīvo pogaļu skaits

1000 seklu masa

Raža ,t/ha

Lirina 96-98 54.8 12.8 9.8 1.5-2.0Flanders 93-96 48.7 11.6 9.7 1.5-2.0

Simphonija 88-90 50.8 7.4 9.5 1.5-2.5

No viena hektāra eļļas liniem Latvijā iespejams iegūt aptuveni 1,5 tonnas linseklu, garšķiedras – līdz tonnai, bet daudz ir atkarīgs no laika apstākļiem. Tabulā 2.1. izmantoti rādītāji no Lietuvas Upītes izmeģinājuma stacijas4.

3. Augsnes un priekšaugu izveleLiniem piemerotas ir vāji skābas (pH 5,9 – 6,5), iekultivetas, smilšmāla vai mālsmilts

augsnes. Linu audzešanai Latvijā ir piemerotas gandrīz visas tīrumu augsnes, izņemot Zemgales un Kurzemes kūdras un karbonātu augsnes, izskalotās un erodetās augsnes.

Nepiemerotas linu audzešanai ir skābas augsnes, augsnes ar augstu vai pārāk zemu pH reakciju, kā arī smilts augsnes un svaigi kaļķotas augsnes. Pedejās lini vairāk cieš no bakteriju izraisītām slimībām – bakteriozem. Linu audzešanai nav piemerotas smagas māla un bezstruktūras augsnes, kuras satur maz gaisa un uz kurām pec lietus veidojas garoza. Ja pedejā rodas linu dīgšanas laikā, tad linu sejums stipri izretinās un ražība strauji krītas. Tā kā liniem ir samerā vāji attīstīta sakņu sistema, tad augsnei linu tīrumos jābūt auglīgai, ar labu struktūru un tīrai no nezālem.

Ka priekšaugos var ieteikt āboliņu, miežus, citiem graudaugus un kartupeļus, vai no jauna uzartās atmatas un vecaines, tīras no nezālem. Nav ieteicāms stādīt linu pec

4 Влияние условий окружающей среды и генотипа на урожай и качесгво сеян масличного льна [tiešsaiste] [skatīts 2011.g.12. janv.].Pieejams: http://zdb.ru.lv/conferences/1/I_154-159_Gruzdeviene.pdf

7

saugriezes un kapostiem. Audzejot linus, jāievero, ka vienā un tajā pašā laukā lini jāsej ne agrāk kā pec 6 – 7 gadiem.

4. Linu audzešanas tehnologija

4.1 Izmantojamas šķirnes

Uz doto brīdi Latvijā ir četras reģistretas garšķiedras un viena eļļas linu šķirna, tās izvele, galvenokārt, ir noteikta ar Latvijas klimatiskiem apstakļiem. Ka mes jau zinām, eļļas linu šķirnas labi izuag un dod pietiekamu ražu saulainās vietās ar vairāk kontinentālo klimatu, kā arī to kā Latvija ir linu audzešanai piemerotākais tālākais reģions Eiropā. Latvijas selekcioneri (Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs) izveidojuši vietejās eļļas linu šķirnas, kuras pec seklas masas un eļļas satura ir salidzināmas ar eļļas linu Lirinas standart šķirnu. Tie ir Blue di Riga un Ošupes 30.

Garškiedras linu un eļļas linu Latvijas augu šķirnu kataloga šķirnas5

Tabula 4.1.1.4.1. garšķiedras

lini (Linum usitatissimum L.)

 Valsts, kurā šķirne selekcioneta

 Šķirnespārstāvis  Šķirne iekļauta katalogā (gads)

no līdz

 4.1.1. Vega - 2  Lietuva  Latg. L  2001.  2010.

 4.1.2. Escalina Nīderlande  Certa  2001.  2010.

 4.1.3. E - 68  Baltkrievija Apsītes  2001.  2010.

 4.1.4. Elise Nīderlande  Latg. L  2002.  2011.

4.2. eļļas lini (Linum usitatissimum L.)

 4.2.1. Lirina Vācija  Raunas r.  2001.  2010.

Viens no seklu ražas kvalitātes rādītājiem ir 1000 seklu masa. Rupjākās linu seklas parasti ir pilnīgāk izveidojušās, tādeļ to dīgtspeja un kvalitāte ir labāka Vislielākā 1000 seklu masa ir eļļas liniem „Lirina‟ (9,8 g) un šķiedras liniem „Laura‟ (6.4 g). Bet viens

5 pieejams http://www.likumi.lv

8

no galvenajiem eļļas linu kriterijiem ir produktīvo pogaļu skaits, jo lielāks ir šīs skaits, jo labāka ir šķirne (skatīt 4.1.2. tab.)

Eļļas linu šķirnesTabula 4.1.2.

Šķirne Veģetācijas

periods,dienas

Augu garums, cm

Produktīvo pogaļu skaits

1000 seklu masa

Raža ,t/ha

Lirina 96-98 54.8 12.8 9.8 1.5-2.0Flanders 93-96 48.7 11.6 9.7 1.5-2.0

Simphonija 88-90 50.8 7.4 9.5 1.5-2.5 No viena hektāra eļļas liniem Latvijā iespejams iegūt aptuveni 1,5 tonnas linseklu,

garšķiedras – līdz tonnai, bet daudz ir atkarīgs no laika apstākļiem. Tabulā 1.2 izmantoti rādītāji no Lietuvas Upītes izmeģinājuma stacijas.

4.2 Meslošana

Slapeklis. Pierādīts, ka slapeklis liniem visvairāk nepieciešāms veģetacijas sakums periodā līdz ziedpumpuru veidošanas fāzei. Slapekļa daudzuma nepietiekamība šajā periodā veido ražas samazināšanu. Liniem nav ieteicāma arī slapekļa daudzuma pārliecība, tapec, audzejot linu pec labi meslotiem priekšaugiem, slapekļa meslojumu daudzums ir tikai 15-20 kg/ha. Arī slapekļa meslojumu par arkārtot “eglītes” fāzes laikā.

Fosfors. Nozīmigākais lin meslošanā un nepieciešams sākot ar dīgšanas fāzi. Ieteicāma deva – 90-120 kg/ha, attiecīgi labi iekultivetas augsnes 60-90 kg/ha. Šiem nolukiem izmanto superfosfatu, vai kompleksos minerālmeslus.

Kalijs labi ietekme uz linu seklu veidošanos un nepieciešams, sakot ar pirmajiem attistības dienām. Kalijs piedalijies fotosinezes procesos, nosaka veirāku ferment aktivitāti. Augsnem ar zemu kalija saturu nepieciešams meslojumu daudzums ir 90-120 kg/ha; labi nodrošinātas ar kaliju augsmes – 60-90 kg/ha.

Bors palielina linu iztūrību pret bakteriozi un paagstina pinseklu ražu.

Cinks ir liniem nepieciešāmakais mikroelements, un cinka deficits augsnes ir noverojams pie fosfora nepamatoti lielās meslošanas. Cinka trūkuma gadījuma augi cieš no slīmibām “eglītes” stadijā, un to var novest, tikaj ar cinka meslojumu pielietošanu. Devas: 4 kg cinka sulfāta un ha, vai pirms sejas kopā ar boru – 6 kg/ha cinka sulfāta un 3 kg/ha borskābes. (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

Magnijs pastiprina reducešanas procesus augos, ogļhidrātus veidošanos, un forfora uzņemšanos komplekssavienojumos.

Kompleksie minerālmāslojumi satur vienā granulā makroelementus (N, P, K, Ca, S, Mg), kā arī mikroelementus (B, Se).Līdz ar to augi saņem visas barības ieteicāmā

9

attiecībā. Kā visiem pāksteniem, liniem arī nepieciešāms sers, un ieteicāma meslojumu forma ir sera amonija sulfāts. Kā arī būtu velāms pievienot boru, reķinoties 2l/ha.

Blendi ir parasti kālija sāls, amonija fosfāts un nitrāts. Tas var nevienmerīgi izkliedieties, un dažadās tiruma vietas saņem meslojuma dažadas daļas. Tas, protams, nelabvelīgi ietekme uz ražu.

Kā redzāms no periodiskam publikācijām, Latvijas saimnieki dod priekšrocību šķidrai kompleksmeslojuma formai, saņemot no un pec SIA “Iecavnieks” rekomendācijām, jo šī kompānija veidi linseklu iepirkumus no saimniekiem un atbalsta šo nozari attistību Latvijā.

LZA Neoganiskās ķīmijas institūts izstrādāja cinka borāta un vara borāta preparatus, un Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts izstrādāja mikroelementu un fitohormonu preparātu “Germins”, kas uzlaboja linseklu ražu un ir dabai labvelīgs, nekaitīgs cilvekam un dzīvniekam (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

Linseklu ražības attiecība ar mēslojuma sastāvuTabula 4.2.1.

Variants Linseklu ražībaT ha -1 %

Cinka borata ietekma uz linu ražībuKontrole-bez meslojuma 1,08 100Gerimīns 1,15 107Cinka borāts (100 g/c) 1,15 107Cinka borāts (100 g/c)+ Gerimīns (5ml/c)

1,22 113

Vara borāta uz linu ražībuKontrole-bez meslojuma 1,02 100Gerimīns 1,11 109Vara borāts (100 g/c) 1,18 116Vara borāts (100 g/c)+ Gerimīns (5ml/c)

1,25 123

No tabulas varam secināt , ka fitohormonu un vara borāta pielietojums paaugstīna linseklu ražību gandrīz uz ceturtdaļu.

Augšnu kaļkošana.Lini ir ļoti jūtīgi pret pārkaļķošanu, kas izraisa pH paaugstināšanas, tātād, linu

augsnes kaļķošanu ir jāveic mazās devās 3-4 gadus pirms linu sešanas. Vislabāk izmanto malto dolomītu, kas satur arī magniju.

Organiskie mēsli: kūtmēsli, komposts, sapropelis.

Kūtsmeslus tieši liniem nedod, jo tos grūti vienmerīgi iestrādāt. Nekvalitatīvi iestrādātie kūtsmesli var izraisīt linu veldrešanos, kā arī var būt par nezāļu izplatīšanas avotu. Kūtsmeslu pozitīvo ietekmi uz linu ražu var nodrošināt iestrādājot tos linu priekšaugiem. Rudenī, sagatavojot augsni priekšauga sejai, pirms aršanas uz lauka izkliede ap 40 t/ha kūtsmeslu. (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

10

Maz iemeslotā augsne un pec slikti augušiem priekšaugiem rudenī, sagatavojot augsni nākamā gada linu sejai, var vienmerīgi ieart ap 10 – 15 t/ha kūdras kūtsmeslu komposta, vai pavasarī – augsni kultivejot iestrādāt kūdras vircas-maisījumu.

Augstāko linu salmiņu un linseklu ražu iegūst iestrādājot sapropeli linu priekšaugam. Sapropeli iespejami dziļi iedisko un, pec nezāļu sadīgšanas, veic aršanu, izmantojot arklus ar priekšlobītājiem vai stūrgriežiem.

Tieši liniem sapropeli ieteicams izkliedet pec linu priekšauga novākšanas un aruma nolīdzināšanas. Ieteicamas sapropeļa devas linu augu sekā ir 50 līdz 300 t/ha.(S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001

4.3 Sejas laiki, veidi, normas, dziļums

Eļļas liniem optimālais sejas laiks ir aprīļa vidus, agrāk iesetiem liniem nevajadzīgi pagarinās veģetācijas periods un tas nepaaugstina ražas iznākumu, bet tieši otrādi samazina. Ieseti velākā laikā lini arī nes ražas zudumus, pat minerālmeslu papildināts pielietojums neveicinās ražas pieaugumu. Sejas laika ieverošana dos12,3-13,5 c/ha atkarībā no šķirnes eļļas linu seklu ražu.

Labas kvalitātes linseklas ir vienmerīgi brūnā krāsā, spīdīgas, gludas, bez krokojumiem. Ir ieteicāms, ka starp seklām 90 % būtu augstas kvalitātes sertificetas seklas, kas paaugstina ražu per 25-30%. Arī, lai uzlabotu seklas dīgtspeju un palielinātu tās izturību pret inficešanos, ir ieteicams veikt seklas apsildīšanu 2 nedeļas pirms sejas, un ir jākodina seklas.

Linu seklas sāk dīgt 3 – 5 grādu temperatūrā pec C, tomer piemerotākā t. Dīgšanai ir 9 – 12 grādi. Lini var pārciest salnas līdz - 3,5 - -4 grādiem. Piemerotākā t. augšanai ir 14 – 16 grādi., bet ziedešanai un nogatavošanai 16 – 18 grādi..

Iekultivetās augsnes eļļas linu izsejas norma ražošanas sejumos ir 90 – 110 kg/ha, vai arī apmeram 7 – 12 miljoni dīgstošu seklu uz 1 ha, optimālā izsejas norma ir 7 miljoni, jo eļļas liniem sabiezinātie, kā arī izretinātie sejumi samazina seklu ražu.

Agrotehniskas prasības linu sejmašīnām

Linu sejmašīnām jānodrošina:Seklas izsejas normas 50-150 kg/haMinerālmeslu izsejas normas 25-300 kg/haSeklas izsejas deva nedrikst atšķirties vairāk par 2% no izsejas normasNovirze no iestrādes dziļuma nedrikst pārsniegt 0,5 cmSaskares rindu atstatuma novirze nedrikst pārsniegt 5 cm

Piemerotas mūsu augsnes, reljefa un klimata apstakliem liku sejas mašinas ir: linu sejmašina SZL-3,6, sejmašīna SPU-6L, 6D un Rietumeiropā ražotas mašīnas “Amazone”, “Accord” (Vācija), “Juko” (Somija), “Norsten” un “Fiona” (Danija). (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

11

5. Linu sejumu kopšana

5.1 Linu kaitekļi, slimības un to apkarošana

Latvijā postīgākie linu kaitēkļi ir zilais un melnais linu spradzis. Tie bojā linu dīgstus, dažreiz pilnīgi nograuž dīgļlapas, jaunos augus. Sejumi iznīkst vai atpaliek augšanā. Vasarā vaboles izgrauž lapas, apgrauž stiebrus, pazemina šķiedras kvalitāti; kāpuri barojas uz linu saknem. Retāk linus bojā pogaļu tineja kāpuri, kuri iegraužas zaļās linu pogaļās un sagrauž linu seklas. Sastopami arī polifāgiskie kaitekļi – tripši, sprakšķi, pūcītes.

Latvijā liniem postīgas senīšu un bakteriju ierosinātas slimības ir linu vīte (fuzarioze), linu iedegas, linu nobrunešana, linu rūsa un citas. Visvairāk saslimšanu ar linu vīti var noverot mitrā, siltā vasarā, savukārt ļoti sausos apstakļos var izplatīties bakterioze.

Linu vīti ierosina senīte Fusarium lini. Fuzariozes micelijs nosprosto vadaudu sistemu, augs vīst, galotne noliecas uz leju. Inficetie dīgļi ātri atmirst (parasti perekļveidīgi). inficetiem seklas neattīstas vai attīstas sīkas; tās ir matetas, čauganas. Mitrā laikā saknes kakliņš pārklāts ar senes miceliju sārtā krāsā. Slimie augi ātri nobrūne un, sākot ar galotni, nokalst. Stiebru raža var pazemināties līdz 60%, sekli – 45%, pasliktinās arī šķiedras kvalitāte. Slimības attīstību sekme liels nokrišņu daudzums. Ar fizariozi inficejušās seklas ir ar mazu dīgtspeju.(J. Batārs, 2004)

Linu rūsu ierosina senīte Melampsora lini. Linu rūsa attīstās galvenokārt ar slāpekli pārmeslotos sejumos. Senīte parazite visās auga attīstības stadijās uz auga virszemes daļām, izveidojot raksturīgus sporu spilventiņus. Inficetajās vietās šķiedra trūkst.

Linu bakteriālo puvi ierosina bakterija Bacillus macerans. Linu bakteriālā puve postīga ar boru nabagās, stipri kaļķotās augsnes. Bojā sakņu un stublāju augšanas punktu. Slimo dīgstu saknes atmirst, vecākiem augiem izveidojas sazarota galotne, pogaļas neattīstās vai attīstās sīkas. Linu inficešanās samazina augu garumu līdz 30%, stiebra tehnisko garumu līdz 50%. Samazinās seklu raža un seklu dīgtspeja. (J. Batārs, 2004)

Latvijā sastopama arī linu brūnēšana, linu sīkplankumainība.

Linu slimību un kaitekļu apkarošana jāveic kompleksi.1. Seklas kodināšana 3 – 6 menešus pirms sejas. 2. Seklas sildīšana 2 nedeļas pirms sejas. 3. “Audzešanas starpbrīdis” 5-7 gadus vienā un taiā pašā laukā. Tas samazinās

inficešanās iespejas ar slimībām un samazinās kaitekļu savairošanu.4. Kaļķošana 3-4 gadus pirms linu sejas samazinā linu saslimšanas iespeja ar

bakteriālo puvi.5. Minerālmeslu pareiza pielitošana Mg, B, S, Cu 6. Sejas laikus ieverošana.7. Pec vajādzībam insecticīdu pielietošana:

Bi-58 – 0,5-1 l/ha Decis 2,5 e.k. – deva 0,3 l/ha Fastaks – deva 0,1-0,2 l/ha Suni – alfa e.k. – deva 0,2-0,3 l/ha

8. Uzglabšanas noliktāvas apstrādāšana ar insecticīdiem

12

5.2 Nezāļu apkarošana linu sejumos

Nezāles linu sejumiem nodara lielu postu. Tās stipri ietekme linu šķiedras un seklu ražu, kā arī to kvalitāti.

Nezāles, izveidodamas lielu masu, patere 2-3 reizes vairāk ūdens un barības vienību nekā lini. Lini veģetācijas perioda sākumā aug leni, tāpec nezāles spej ātri savairotīes, pāraugt un noenot. Nenoturīgu stiebru nezāles, tādas kā ķeraiņu madara, veja griķis pastiprina linu veldrešanos. Saveldrejušos linu novākšana ir apgrūtināta vai pat ar linu kombainu nav iespejama. Zveres, perkones, lauku rācenisu.c. krustziežu nezāles agrā pavasarī ir barības avots linu kaiteklim – linu spradzim. Līdz ar liniem noplūktie nezāļu stiebri apgrutina linu stiebriņu pirmapstrādi (tiek piesarņota šķiedra, pazeminās tās kvalitāte). (S. Ivanovs, V. Stramkalne, 2001)

Galvenas nezāles, raksturīgas linu sejumiem ir: baltā balanda, tīrumu pērkone, vēja griķi, mezglaina sūrene, tīruma gauri, akļi (parastais un raibais), linu airene, tīruma naudulis, tīruma kumelīte, ložņu vārpata, tīruma usne, tīruma mīsktpiene un visas vijas suga. Vijas ir karantenes nezales, un kultūraugu seklām nedrikst būt to piemaisījuma. Tas ir vel viena no celoniem izmantot tikai sejumam tikai sertificetas seklas.

Nezāļu apkarošanu linu sejumos uzsāk, kad lini ir eglītes fāze, sasnieguši 5-7 cm augstumu. Lini pec herbicīdu lietošanas attopas ļoti leni. V. Stramkale no herbicīdiem iesaka lietot glīnu. Glīns sekmīgi iznīcina parasto rudzu smilgu, akļus, tīruma kumelītes, ķeraiņu madaras, panātres, parasto virzu un citas nezāles. Glīna deva ir 8-10 g/ha vielas. Kādreiz sausā un karstā laikā glīns neņem balandu. Lai palielinātu herbicīda darbības spektru, iesaka lietot glīnu kopā ar MCPA( MCPA – 0,6 l/ha + Glīns – 6-8 g/ha) Ar glīna lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo tas augsne saglabājas no četriem menešiem līdz četriem gadiem, jāseko līdzi, ko pec tam šajā vietā audzes. Bet MCPA šķidras liniem saīsina augu garumu.( R. Fjodorova ,2008)

Arī S. Ivanovs, V. Stramkalne uzmineja savā grāmatā tadus herbecīdus, ka Fokuss Ultra, Ažils 100 un Zelekss Super.

6. Ražas novākšana

13

Linu novākšanas procesā ietilpst plūkšana, atpogaļošana, linseklu atdalīšana no pogaļām, stiebriņu sagatavošana šķiedras atdalīšanai ( tilināšana vai mercešana), stiebriņu sagatavošana realizācijai un transportešanai ( kūlīšos, rituļos).

Linu gatavību novākšanai nosaka pec stiebriņu, pogaļu un seklu krāsas. Agrās dzeltengatavības pakāpe (lauks ir zaļgandzeltenā krāsā) velams sākt linu novākšanu, lai var iegūt augstākas kvalitātes šķiedras ražu.

Dzeltengatavības pakāpe linu lauks ir dzeltenbrūnā krāsā. Šajā laikā jānovāc linu sejumi, kas audzeti seklu iegūšanai.

Latvijas apstākļos optimālais linu plūkšanas laiks ir augusta vide. Lai lini nepārgatavotos, tie jānovāc īsā laikā - 10-12 dienu laikā.

Pašlaik Latvijā izmanto galvenokārt kombainu novākšanas tehnoloģiju, kas ievesta prakse septiņdesmitajos gados. Ar šo tehnoloģiju viena agregāta gājienā (traktors + linu novākšanas kombains LK- 4A + piekabe) lini tiek noplūkti, seklu daļa tiek nosukāta un linu jucekņa veidā padota piekabe, bet linu stiebriņus uzreiz izklai lente tālākam tilināšanas procesam. Šāda agregāta darba ražīgums ir 5 ha dienā. Latvijā izmanto fiziski un morāli novecojušus linu kombainus, kas ražoti vel līdz 1990. gadam.

Rietumeiropas valstīs linus novāc ar divfāzu dalīto tehnoloģiju – linus noplūc un ar pogaļām izklāj lentes turpmākai dabīgai žāvešanai; pec 5- 10 dienām ar speciālu savācej kuļmašīnu sukā seklas daļu, bet stiebru daļu vienlaikus apverš par 180 grādiem un izklāj atpakaļ lentes. Šīs tehnoloģijas potenciālās priekšrocības – neprasa lielu energopateriņu pogaļu un jucekņa žāvešanai, var iegūt kvalitatīvu seklu. Latvijas mitrajos rudeņos šādu tehnoloģiju izmantot nav izdevīgi. (S. Ivanovs, 2004)

Eļļas linu seklas var nokult arī ar graudu kombainiem, nokuļot tikai pogaļas un atstājot stiebriņus uz lauka neizmantotus.

Var secināt, ka eļļas linu novākšana Latvijas klimatiskajos apstakļos ir patgrutākā procesa daļa, saistīta ar neprognozetām lietām. Var būt, viens no risinājumiem varetu būt neapstradāto linu nodošana talākai centralizetai apstrādāšanai.

6.1 Ražas pirmapstrāde un uzglābšana

Pec ražas novākšanas linus plūc, vienlaikus atpogaļo. Nosukāto jucekni ved uz kaltešanas vietu, kur pec kaltešanas to izkuļ, lai iegūtu linu seklas. Tā kā linu jucekni nav viendabīgi pec sastāva, mitruma un seklu ienākšanas, tos vajag pec iespejas ātrāk atdālīt no nevajadzīga balasta. Ar parastām dakšam var atseparet līdz 55% stiebru, un tas var samazināt par 60-80% degvielas pateriņu pie transportešanas un žavešanas, un paaugstināt žavešanas darba ražīgumu.

Pec žavešanas, kas ilgst apmeram 6-8 dienās un pogaļas sasniedz apmeram 12% mitruma limeni, sāk kulšanu. Uz doto brīdi eļļas linu kulšāna notiek centralizeti ar SIA «Iecāvnieks» kulšānas iekārtu.

7. Eļļas linu ražas izmantošana

Linsēklu eļļa ir unikāls taukskābju avots, jo lini satur neaizvietojamās nepiesatinātas taukskābes (neaizvietojamas tādeļ, ka organisms pats tās nespej sintezet):

14

linolskābi un linolenskābi jeb omegas 3 un omegas 6 taukskābes. Līdz ar to ķīmiskā sastāva ziņā šī eļļa pilnībā atšķiras no citiem augu taukiem, jo parasti augu izcelsmes produktos ir tikai viena no šīm taukskābem – visbiežāk omega 6, bet trūkst omega 3. Linu eļļa ir vienīgā no augu eļļām, kas ir arī medicīniska un kuras lietošana pārtikā veicina "labo" prostaglandīnu sintezi, tātad arī ilgāku un veselīgāku mūžu.

Lineļļas ražošanas procesā rodas blakusprodukts- linu rauši. Raušus pamatā izmanto lopbarībā, kā vertīgu un dietisku spekbarību. 1 kg linseklu raušu satur 280 g sagremojamā proteīna. Latvijā pastāv pietiekoši liels un augošs iekšejais raušu tirgus, kurā būs iespejams pārdot linseklu raušus, kas radīsies lineļļas ražošanas procesā.

Iznākums linseklu pārstrāde: lineļļa 26% ; rauši 74%.

Smalcinātās linsēklas ir bagātīgs tādu aktīvu un organismam nepieciešamu dabas uzturvielu avots kā Omega –3 un omega - 6 taukskābes, minerālvielas,  šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, proteīni un lignāni.

Tas arī ir lielisks proteīna avots. Linseklas ir škiedrvielām bagātas un lieliski kalpo vielmaiņas procesu regulešanai, imunitātes stiprināšanai un gremošanas sistemas darbības uzlabošanai, tās satur gļotvielas un polinepiesātinātās taukskābes, Omega3 un Omega6.

Protāms tas var deret par ļoti vertīgu barības piedāvu ne tikai cilvekiem, bet arī lauksaimniecības dzīvniemkiem.

Arī linu eļļa ir izejviela laku un krāsu rupniecībai. Piemeram, SIA "Iecavnieks" sadarbībā ar SIA "Linum Color" piedāva jauno dabīgo kokapstrādes produktu līniju Painteco. Viens no šīs līnijas produktiem ir lineļļas pernica, tas ir 100% dabīgs produkts koka virsu pārklāšanai iekšdarbos un ārdarbos. Mūsdienu ķīmisko krāsu tirgū, šī ir lieliska alternatīva visiem veselīgā dzīves veida piekritejiem un dabīgo produktu cienītājiem.

Linu pernica ir pec speciālās tehnoloģijas uzkarseta linu eļļa, bez jebkādu ķīmisko vielu piejaukuma. Tās noturība joprojām pārspej jebkuras alkīda vai citādi ķīmiskās krāsas kalpošanas ilgumu. Bieži vien, lai izskaidrotu linu pernicas priekšrocības, tās molekulas salīdzina ar alkīda krāsu molekulām, kas ir kā salīdzināt kniepadatu ar futbolbumbu. Linu pernicas molekulas ir tik mazas, ka tā lieliski spej iesūkties koksne (līdz pat 2mm)un līdz ar to ļoti labi pasargā pārklāto virsmu no atmosferas iedarbībām. Linu pernica nekad nelobīsies un tās efektu apstrādājot koksni varetu pielīdzināt labi pazīstamajam Gore-tex principam,- pārklājums ļauj elpot, taču ūdeni nelaiž cauri. (pec SIA «Iecāvnieks» materiāliem)

Kā arī nevajāg piemirst par eļļas linu blakus produktiem – stiebriem. Tas ir labs produkts tehnisko šķiedru ražošanai, un starp tiem varetu būt zirgu (un govju) pakaušu izgatavošana. Pateicoties lignīnam linšķiedras sastāvā, šķiedrai piemīt lieliksks higroskopiskums, kā arī ta piedod zirgu ādas apmatojumam spīdīgu sakoptu izskātu bez papildkopšanas līdzekliem.

SECINĀJUMI

15

1. Eļļas linu audzešana ir Latvijas lauksaimniecības tirgu jau atzīta perspektīva un izdevīga nozare. Laba raža no 1 ha sastada 2 tonnas seklu ar iepirkšanas cenu 300-400 eiro par tonnu.

2. Tās priekšrocības ir: produktu pieprasījums ES tirgu, labas produktu sastāva īpašības, nelieie izdevumi un audzešanas prasības, protams, salīdzinajumā ar graudu kultūru un rapsa audzešanai. Ka arī laba iepirkuma cena, kura var atmaksāt izdevumi pat pie ražas puse no maksimālas.

3. Par negatīviem saniem var uzskātīt, galvenokārt, klimatiskie apstakļi: saules un siltuma nepietiekamība, nestabīls laiks ražas novākšanas laikā. Arī Latvijas zemnieku problema ir morāli novecots tehnisks aprīkojums, un 20 gadu periods, kad netika veikti nekadi zinātniskie un selekcionešanas darbi.

4. Par iespejāmiem draudiem, kuri var palenīnāt nozares attistību, velos uzminet sekojošus: Eiropas ekonomisko un finansiālo nestabilitāti, kas var izraisīt pieprasījuma

svarstības Pasaules ekonomiskais un finansu krīze un straujas izmaiņas Klimatiskās izmaiņas ietekme divejādi: globālā sasilšana var kalpot par labu, bet

«neprognozejāmība», protams, apdraud.

5. Nozares attistības iespejas un strateģijas varetu būt sekojošās: Informācijas par nozari izplatīšana un informatīvais atbalsts Attistības atbalsta no Eiropas Savienības pieprasīšana un sadarbība Siko zemnieku saimniecību kooperešana tehnīkas izmantošanai un nozares

papildināšanai Eļļas linu produkcijas pārstradāšanas modernizācija lai veidotu augstas

kvalitātes papildvertības produktus un mazāk atkarties no izejvielu pieprasījmam un cenai.

Mūsu “ekoloģiskās tīribas” izmantošana, vairāk bioloģiki tīro produktu ražošana, kam ir ilglaicīga perspektīva un pieprasījums.

No visa iepriekšmineta, var secināt, ka eļļas linu audzešana ir izdevīga un perspektīva nozare Latvija, īpaši Vidzemei un Latgalei.

16

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Ivanovs S., Stramkale V.(2001) Linu audzēšanas un novākšanas tehnoloģijas. LLU Ulbrokas Zinātnes centrs. 191 lpp.

2. Ivanovs S., Lazovska V. (2008) Linu novākšana. Sajmnieks LV.Nr 10, 66.- 68. lpp.

3. Dace Grauda, Veneranda Stramkale, Lubova Komlajeva, Agnese Kolodinska

Bratestam, Andra Miķelsone, Lita Lapiņa, Aija Auziņa, Isaak Rashal. Evaluation Of The Latvian Flax Genetic Resources And Perspective Of Their Utilisation No: zinātniskās konferences materiāli, Rezekne, 2010 g. Pieejams: http://zdb.ru.lv/conferences/1/I_160-165_Grauda.pdf

4. Linu nozares attīstības iespeju ekonomiskais izvertejums un rīcības programmas izstrāde. Atskaite par zinātnisko petījumu no: Zemkopības Ministrijas materiāli, pieejams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/linu_projekts_atskaite_2_1217_AM.pdf

5. Lini -- Latgales reģiona perspektīva [tiešsaite] Pieejams: http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/9/11/5260

6. Growing Flax: production, management and diagnostic quide. (2006) Flax council of Canada, 56 pages.

7. V. Stramkale, Asistente: V. Zepa, Asistente: I. Nagle. Petījums „ Ziemas un vasaras eļļas linu šķirnu novertešana audzešanai Latvijas augsnesun klimatiskajos apstākļos” Pārskats par 2010.gadu. pieeijams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/petijums_ellas_lini_2010.pdf

8. Batars J.(2004) Linu audzešanas agrotehnika. Agrotops. Nr7, 18. -21.lpp.

17