Enerģijas patēriņš un tā - elektrum.lv...2.Atjaunojamā enerģija - 20%; 3.Enerģijas patēriņa samazinājums par 20%. 4 Audits Industriālais energoaudits ir process, kurā

Enerģijas patēriņš un tā

samazinājuma potenciāls rūpniecībā

Kārlis Grīnbergs,

Industriālās energoefektivitātes

klastera zinātniskais speciālists

Kādēļ energoefektivitāte kļūst

populārāka?

Energo-efektivitāte

Deregulācija

Deregulation of both production and

supply of gas and electricity (while

transmission and distribution remain

regulated) implies to build new

business models significantly

different from traditional ones

Ražošanas kapacitāte

Huge investment ($16 trillion

worldwide) is needed involving an

increase in price of both gas and

electricity

Pieaug pieprasījums

Because of the lack of electricity

generation capacity, peak prices

are becoming very high and

volatile

Samazinās dabisko resursu

daudzums

In the consumption regions such

as Europe and North America,

energy sourcing is becoming

crucial and focuses major attention

of key energy players

Politika un vide

Kyoto protocol implementation

involves new constraints to be

integrated in today’s utility business

models

3

Eiropas parlamenta un Padomes Energoefektivitātes direktīva

2004/8/EC un 2006/32/EC

4

Energoefektivitātes mērķi līdz 2020

Trīs mērķi:

1.Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par20%;

2.Atjaunojamā enerģija - 20%;

3.Enerģijas patēriņa samazinājums par 20%.

4

Audits Industriālais energoaudits ir process, kurā tiek noskaidrotas

enerģijas plūsmas uzņēmumā, iekārtu efektivitātes rādītāji un

sniegti ekonomiski pamatoti priekšlikumi energoefektivitātes

uzlabošanai.

5

iete

km

e

nelie

la

būtiska

Plānošana Ekspluatācija

Aprēķinām

Ietaupām Taupām...

Tērējam !!!

Risku samazināšana

6

18.0

18.3

17.7 18.1

18.6

19.2

18.1 18.1

17.3

19.2

20.3

15

16

17

18

19

20

21

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

%

Enerģijas patēriņš industriālajā sektorā.

% no kopējā valsts patēriņa

Source: CSB

7

Resursu sadalījums

8

Enerģijas patēriņa struktūra pēc

industriālajiem sektoriem, CSB, KPFI

Latvija, CSB (2010) KPFI atbalstītie

uzņēmumi(2010) Leģenda

1%

1%

1%

3%

4%

12%

18%

20%

39%

0% 20% 40% 60%

7%

5%

2%

8%

16%

5%

50%

3%

4%

0% 20% 40% 60%

Manufacture of

wood and ofproducts of wood

and cork

Manufacture of

rubber, plasticand other non-

metallic mineral

products

Manufacture of

food products andbeverages

9

Energoresursu ietaupījumi KPFI atbalstītajos

uzņēmumos, MWh (2010)

Energoresursi KPFI

uzņēmumos pēc

uzrādītajiem datiem

Energoresursu ietaupījums

realizējot KPFI projektus Leģenda

0.2%

0.3%

1%

1%

4%

9%

34%

51%

0% 20% 40% 60%

1%

1%

2%

2%

10%

1%

26%

40%

0% 20% 40% 60%

Natural gas

Electricity

Central

heating

Biomass (wood)

Diesel oil

10

Prognozēto ietaupījumu salīdzinājums

Sektors Datu avots

Enerģijas izmaksu

attiecība

uzņēmumā %

Potenciālie

ietaupījumi %

Metāla izstrādājumu

ražošana

OECD 10-30 10

EU n/d 6-7

KPFI 1-4 3-45

Pārtikas produktu un

dzērienu ražošana

OECD 1-10 25

EU 10 11-13

KPFI 2-7 3-37

Ķīmiskā un farmācijas

rūpniecība

OECD 50-85 9-25

EU n/d 17

KPFI 1-5 1-13

Nemetālisko produktu

ražošana

OECD 25-50 20-35

EU n/d n/d

KPFI 1-4 6-79

Tekstilrūpniecība

OECD 5-25 10

EU n/d n/d

KPFI 1-7 33-63

EU līmeņatzīmes nav tieši piemērojamas Latvijai datu trūkuma dēļ

EU un OECD nav datu par kokapstrādes sektoru

11

KPFI atbalstīto uzņēmumu ražotņu celšanas

gadi

KPFI programmā 47% ieguldījumi tika veikti ēkas norobežojošajās konstrukcijās.

Ēkas, kas celtas pirms 2000. gada neatbilst Latvijas būvnormatīviem

Uzņēmumi ir spiesti ražot produkciju neefektīvās ēkās

Bieži vien apgrozāmie līdzekļi ir par mazu, lai renovētu visu rūpnīcu un

ražošanas procesu

Vecākas rūpnīcas ir mazākas, tām iz zemāka energoefektivitāte un zemākas

efektivitātes tehnoloģijas

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Am

ou

nt o

f b

uild

ings

12

Aktivitātes pēc eņerģijas ietaupījuma, MWh

1%

2%

3%

3%

3%

6%

6%

11%

32%

35%

0% 10% 20% 30% 40%

Insulation

Manufacturing process and otherinstallationsReplacement of windows, doorsand gatesHeating system

Heat recovery and recuperation

Ventilation

Lighting modernization

Conditioning (cooling)

Reconstruction of electricitysystemSolar collectors

13

Enerģijas ietaupījumi pēc ražošanas sektora

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

En

erg

y e

co

no

my,

%

NACE 2 code

14

Atmaksas periodu sadalījums pēc ilguma, gadi

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22

Insulation

Heating system

Solar collectors

Replacement of windows, doors and gates

Manufacturing process and other…

Conditioning (cooling)

Reconstruction of electricity system

Ventilation

Lighting modernization

Heat recovery and recuperation

15

Energy saving potential

EU Latvia (CCFI) Legend

31%

53%

16% Manufacturing

Space heating

Crosscuttingtechnologies

33%

33%

33%

Crosscutting

technologies:

• lighting

• electric motors

• pumps

• ventilation

• cold supply

• compressed air

Electricity consumption by crosscutting technologies provides for the largest

economic savings potential, process specific consumption has medium potentials,

and space heating has the lowest potential.

16

Reāli piemēri no KPFI realizētajiem

projektiem

17

Siltuma atgūšana no cepumu krāsnīm

Katlu mājas un apkures sistēmas rekonstrukcija

Rekuperācijas ventilācijas izbūve

cepumu ceham

Apgaismojuma rekonstrukcija

Ēkas logu un durvju nomaiņa

1.Pārtikas

rūpniecība Veiktie

pasākumi

18

Investīcijas 671 000 EUR, atmaksāšanās

periods 5 gadi ar aprēķinātajiem gada

ietaupījumiem 136 000 EUR

Enerģijas patēriņa samazinājums – 38%

Ar KPFI atbalstu 45% apmērā,

atmaksāšanās periods ir 3.1 gads

Rezultāti 1.Pārtikas

rūpniecība

Realizācija 2011.g.

19

Ārsienu un jumta siltināšana

Logu, durvju un vārtu nomaiņa, logu

platības samazināšana

Ventilācijas sistēmas rekonstrukcija ar gaisa refiltrāciju

Elektrisko tīklu sistēmas uzlabojumi

2.Iepakojuma

ražošana Veiktie

pasākumi

20

Investīcijas 388 000 EUR, atmaksāšanās periods 14.7 gadi ar aprēķinātajiem gada



Ar KPFI atbalstu 55% apmērā, atmaksāšanās

periods ir 6.6 gadi

Rezultāti


2.Iepakojuma

ražošana

21

Neizmantotā stāva demontāža


Logu, durvju un vārtu nomaiņa, logu platības

samazināšana

Rekuperācijas ventilācijas izbūve

Karstā ūdens sistēmas pāreja no elektrības

apkures uz gāzi

3. SIA Valmiera

Andren Stikla šķiedras tvertnes

Veiktie

pasākumi

22



Plānotais kopējais enerģijas patēriņa

samazinājums – 24%

Ar KPFI atbalstu 44% apmērā, atmaksāšanās periods plānots 7 gadi

Rezultāti


3. SIA Valmiera

Andren Stikla šķiedras tvertnes

23

0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

kW

h

Siltumenerģijas patēriņš

2011-2012

Vidēji 07-09

mēneši

24

2007-2009

2011-2012

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

45000

50000

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

kW

h

Elektroenerģijas patēriņš

Vidēji

07-09

mēneši

2007-2009

2011-2012

25


Logu, durvju un vārtu nomaiņa, logu

platības samazināšana

Ventilācijas sistēmas

rekonstrukcija ar gaisa refiltrāciju

Elektrisko tīklu sistēmas uzlabojumi

4.AS DINEX LATVIA Metālapstrāde

Veiktie

pasākumi

26

Investīcijas 442 700 EUR, atmaksāšanās periods 12

gadi ar aprēķinātajiem gada ietaupījumiem

37 000 EUR

Plānotais kopējais enerģijas patēriņa

samazinājums – 22%

Ar KPFI atbalstu 45% apmērā, atmaksāšanās

periods ir 7 gadi

Rezultāti

Youtube.com video http://goo.gl/8JSz8


4.AS DINEX LATVIA Metālapstrāde

27

http://goo.gl/8JSz8

Investīcijas 790 000 EUR, atmaksāšanās periods 32 gadi* ar

aprēķinātajiem gada ietaupījumiem 24 600 EUR



atmaksāšanās periods ir 16.4 gadi

Rezultāti


5. Kokapstrāde

28

Ekomaizeru uzstādīšana

Investīcijas 336 500 EUR,

atmaksāšanās periods 18.7 gadi ar aprēķinātajiem

gada ietaupījumiem 18 000 EUR

6. Pārtikas rūpniecība Veiktais

pasākums

29


rekonstrukcija

Dzesēšanas sistēmas

rekonstrukcija

7. Pārtikas rūpniecība Veiktie

pasākumi

30

Investīcijas 61 800 EUR, atmaksāšanās periods

14.6 gadi ar aprēķinātajiem gada





Rezultāti 7. Pārtikas rūpniecība

31

Logu nomaiņa

Fasādes siltināšana

Apgaismojuma nomaiņa

Energosistēmu rekonstrukcija

(frekvenču pārveidotāji)


rekonstrukcija

8. Ķīmijas rūpniecība Veiktie

pasākumi

32



Enerģijas patēriņa samazinājums – 12 %



Rezultāti


8. Ķīmijas rūpniecība

33

Apgaismojums, piemērs

34

Telpas dati Rezultāti

Logu tips Veci koka logi Saulesgaisma zem 300 lx 7515h

Dienasgaismas

pieejamība 50 lx

Šobrīd izmantojamais mākslīgais

apgaismojums 8590h

Gaismekļa jauda 58W Klātesošas personas 3103h

Esošās gaismas 13 rindas pa 3;

2x58W Nepieciešams mākslīgais apgaismojums 2575h

Kopējā gaismekļa

jauda iesk. balastu 130 W Apgaismojumam patērētā enerģija gadā 130657 kWh

Kopējā apgaismojuma

jauda 15.2 kW

Reāli nepieciešamā enerģija

apgaismojumam 39172 kWh

Nepieciešamais

apgaismojums 300 lx Gaismekļa darba mūžs 1.16g

Lietošanas paradumi 24 h Gaismekļa darbmūžs ar sensorvadību 3.11g

Mērījumu dati Apkalpošanas izmaksas pirms Ls 552.78

Mēnesis 2012.g.

septembris Apkalpošanas izmaksas ar senorvadību Ls 207.16

Mērījumu skaits 299650 Enerģijas ekonomija 1 gada laikā 82038.88

kWh

Mērījumu ilgums 21 dienas CO2 ekonomija 1 gada laikā 41019.44 kg

35

Apgaismojuma sistēmas nomaiņa

Samazinās izmaksas

Pieaug gaismekļu darba mūžs

Samazinās CO2 izmeši – uzņēmums kļūst zaļš

Pieaug darbinieku komforts un attiecīgi produktivitāte

u.c.

36

Paldies par uzmanību!

Documents

Enerģijas patēriņš un tā - elektrum.lv...2.Atjaunojamā enerģija - 20%; 3.Enerģijas patēriņa samazinājums par 20%. 4 Audits Industriālais energoaudits ir process, kurā