Finanšu ministrija Documents/5_EMZi… · Web viewProgrammas ietvaros tiek atbalstīta uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana gan ēkās, gan esošajās ražošanas tehnoloģiskajās

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMSPar situācijas novērtējumu Eiropas Savienības fondu investīciju ieviešanā

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra sēdes protokola Nr.45 42§ 8.10.apakšpunktu, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) iesniedz šo informatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu Eiropas Savienības fondu investīciju ieviešanā.

EM norāda, ka atbilstoši darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktam, EM pārziņā atrodas trīs prioritārie virzieni – 1.prioritārais virziens “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ”, 3.prioritārais virziens “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja”, kā arī 4.prioritārais virziens “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs”, kuru ietvaros EM īsteno vairākus pasākumus. Šis Informatīvais ziņojums “Par situācijas novērtējumu Eiropas Savienības fondu investīciju ieviešanā” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) tiks strukturēts atbilstoši iepriekš minētiem prioritāriem virzieniem, norādot uz aktualitātēm un problemātiku katrā no iepriekš minētajiem prioritārajiem virzieniem, kā arī turpmāk plānoto EM rīcību attiecībā uz Eiropas Savienības fondu investīciju progresa veicināšanu.

1. prioritārais virziens “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas”

1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros”

Pasākuma apraksts1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” (turpmāk – 1.2.1.1.pasākums) mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā. Kopējais 1.2.1.1.pasākuma ERAF finansējums ir 64 314 892 milj. euro.

Faktiskā situācijaNo 2016.gada līdz 2018.gadam 1.2.1.1.pasākumā finansējums 25.65 milj.euro apmērā ir piešķirts astoņiem kompetences centriem – pa vienam katrā viedās specializācijas jomām/apakšjomām, kuri savukārt balstoties uz nozares ekspertīzi atlasa nozares attīstībai svarīgus pētniecības projektus. Uz 2017. gada 1. novembri visos astoņos kompetences centros kopā uzsākta 150 projektu īstenošana. Līdz 2017. gada 1.novembrim pabeigto pētījumu skaits 15, kuru rezultātā radītie produkti jau ieviesti ražošanā vai ieviešana ražošanā plānota tuvākajā laikā. Kopā uzsākti divi tehniski ekonomiskās priekšizpētes, 141 eksperimentālie un 132 rūpnieciskie pētījumi.2017.gada 18.oktobrī notika starptautiska konference INTER-COMP-INNO, kuras ietvaros konferences dalībnieki varēja iepazīties ar visu astoņu kompetences centru veiktajiem pētījumiem. Uz skatuves ar pētījumu rezultātiem kāpa 17 dažādu uzņēmumu pārstāvji prezentējot tādus pētījumus kā, piemēram, par runas automātisko atpazīšanu, bezpilota kravu pārvadāšanas iespējām, biogāzes un fosfora atgūšanu no saimnieciskajiem notekūdeņiem, reālā laika 3D volumetriska attēla veidošanu, jaunu graudaugu produktu receptūrām, rūpnieciskas betulīna ražošanas iespējām no bērza pārstrādes atlikumiem, bioloģiski aktīvo vielu iestrādi fosfolipīdu liposomās u.c.

EMZINO_ESF_01.11.2017, Informatīvais ziņojums “Par situācijas novērtējumu Eiropas Savienības fondu investīciju ieviešanā”

Konferences laikā dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt pabeigtos pētījumus fiziskā formā. Pop–up Demo centrā tika izstādīti 18 dažādu uzņēmumu inovatīvāko pētījumu rezultāti, kas tapuši kompetences centra un klasteru programmas ietvaros. Pop-up Demo centrā ar pētījumu rezultātā tapušajiem produktiem piedalījās: SIA EuroLCDs, SIA Aerones, AS HansaMatrix, SIA Peruza, SIA FORTA MEDICAL, SIA Milzu, SIA Kronis, SIA SilvEXPO , SIA Kinetics Nail Systems, AS Madara Cosmetics, SIA “SQUALIO cloud consulting”, SIA Tilde, SIA "UAVFACTORY", SIA "RTU Enerģija", SIA “Latvijas finieris”, SIA Marko Kea, SIA 4 plus, SIA Amber Wood, SIA Jaunzeltiņi.

Rezultatīvie rādītāji kompetenču centros uz 2017.gada 1.novembriKOMPETENCE

S CENTRSAtbalstītie komersant

i

Nodarbinātības pieaugums komersantā

kopš pētījuma uzsākšanas (darbinieku

skaits)

Pētniecības projektā iesaistīto

doktorantu skaits

(nodarbināti - darba līgums

un ārpakalpojums

)

Komersantu skaits,

kuri sadarbojas

ar pētniecības institūcijā

m

Komersanta un

pētniecības un zināšanu izplatīšanas

organizācijas pētnieku

koppublikāciju skaits

Faktiski veiktās privātās

investīcijas, kas papildina valsts atbalstu

P&A projektiem/EU

R

LEOKC 18 25 14 7 0 1 538 328,00MKC 22 26 10 8 3 478 838,62LPKC 24 18 5 19 1 269 404,00VMTKC 20 7 23 2 3 770 616,00FBMTKC 10 8 6 0 0 1 090 949,00ITKC 21 35 21 14 18 1 160 166,00VITEKC 17 28 9 8 5 1 043 822,00MNKC 12 11 15 8 5 670 218,00Kopā: 144 158 103 66 35 7 013 341,62

Līdz 2018. gada 31. decembrim sasniedzamo rādītāju apguvei riski nav novērojami. Noteiktais komersantu skaits, kas saņēmuši atbalstu un grantus, kā arī komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus ir sasniegti. Sertificētie izdevumi uz 2017.gada septembri sastāda 71,70 % no plānotā, tas ir 9 783 153 euro. Savukārt privāto investīciju apjoms pētniecībai un attīstībai pēc sadarbības iestādes apstiprinātajiem maksājuma pieprasījumiem ir 7 013 341 euro, tas ir, 54,68 % no plānotajiem 12 825 000 euro. Ņemot vērā, ka uz 2017.gada septembri apgūti vairāk kā 50% no plānotā, secinām, ka noteiktos iznākuma un finanšu rādītājus būs iespējams sasniegt.

EM turpmākā rīcībaŠobrīd Ekonomikas ministrija veic 1.2.1.1. pasākuma pirmās un otrās kārtas īstenošanas izvērtējumu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija gatavoto grozījumus projektu atlases kritērijos un MK noteikumos, lai varētu uzsākt nākošās kārtas īstenošanu. Kopējais pieejamais ERAF finansējums kompetences centriem nākošajā kārtā būs 37 664 892 euro. Tai skaitā finansējums 12 014 892 euro apmērā plānots, lai veicinātu starpnozaru sadarbības projektus. Plānotais nākošās kārtas atlases sākums ir 2018. gada pirmais ceturksnis.

1.2.1.2.pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”


Pasākuma apraksts1.2.1.2.pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk – 1.2.1.2.pasākums) mērķis ir atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu, kā arī veicināt inovāciju aktivitātes sīkajos (mikro), mazajos un vidējos komersantos. 1.2.1.2.pasākuma mērķa grupa ir komersanti un pētniecības organizācijas. 1.2.1.2.pasākume pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA), savukārt pieejamais ERAF finansējums ir 20 294 118 euro, neieskaitot snieguma rezervi. LIAA pasākuma ietvaros nodrošina tehnoloģiju pārneses procesa veicināšanu un koordinēšanu, pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšanu, inovāciju vaučera vaučeru atbalsta nodrošināšanu, kā arī atbalstu augstas kvalifikācijas darbiniekiem darbinieku piesaistei saskaņā ar Jaunuzņēmuma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma prasībām.

Faktiskā situācijaAnalizējot LIAA projekta ietvaros uzrādīto finanšu plūsmu un maksājumu plānu izpildi, secināms, ka pasākumā ir novērojama negatīva nobīde no sākotnēji plānotās finanšu plūsmas.

Plānotā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas prognoze (ES fondu daļa)1 Projekta līguma ES fondu līdzfinansējums, euro

Kumulatīvi no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada 1. septembrim

2017.gads 2017.gads

Plānots Izpilde Neizpilde Izpilde %

Kopā Īstenotāja aktualizētais

Izmaiņas

1 677 089

167 324 -1 509 765 10% 3 576 653 2 066 889 -1 509 765 17 249 975

Būtiskā nobīde finansējuma plūsmā skaidrojama ar salīdzinoši zemu interesi no komersantu puses. Analizējot pasākuma aktuālos datus2 attiecībā uz līdz šim paveikto, secināms, ka LIAA ir izveidota tehnoloģiju skautu nodaļa, kuras ietvaros strādā 6 tehnoloģiju skauti, kā rezultātā ar skautu atbalstu pētniecības organizācijas līdz šī gada 22.septembrim iesūtījušas 89 idejas nozares ekspertu panelim (pitch). Nozaru ekspertu panelis ir noticis oktobra beigās un šobrīd noris rezultātu un atziņu apkopošana. Inovāciju vaučeru ietvaros, salīdzinot ar šī gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, 3. ceturksnī ir pieaudzis iesniegto projektu iesniegumu skaits – pēdējos 3 mēnešos ir iesniegti 6 no 12 kopumā periodā iesniegtajiem projekta iesniegumiem. Savukārt pētījumu rezultātu komercializācijas projektu 1.kārtas ietvaros ir apstiprināti 10 zinātnisko institūtu institūciju projekti ar mērķi identificēt komercializācijas iespējas konkrētiem risinājumiem. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta ietvaros ir uzsākts darbs pie Start-up uzņēmumu Landing Page izstrādes, kas plānots kā ārvalstu investoru un jaunuzņēmumu piesaistes rīks, kā arī atbalstīts viens jaunuzņēmums (startup) un kvalificēti divi riska kapitāla investori.

EM turpmākā rīcība

1 Dati atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātam Informatīvam ziņojuma par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu (līdz 2017.gada septembrim)2 LIAA sniegtā informācija uz 2017.gada 26.septembri


Inna Pasnaka-Irkle, 13.11.17,

Vēršu uzmanību, ka atbilstosī MK noteikumos noteiktajam finanšu rādītājam, līdz 2018. gada 31. decembrim jābūt sertificētiem izdevumiem 6 352 941 euro apmērā.


Kā tieši atbalstīts? Ar nodokļu atvieglojumiem (nav saistīts ar ES fondu programmām) vai sniedzot atbalstu augsti kvalificēto darbinieku piesaistei (1.2.1.2.pasākuma finansējums)?


No cik iesniegtajiem? Vasarā EM sniedza informāciju, ka PO iesniedza vairākus desmitus pieteikumu. Cik daudz un kāpēc netika atbalstīti?


Par inovāciju vaučeru atbalsta programmu

EM sadarbībā ar LIAA un piesaistīto ārvalstu ekspertu (Somijas eksperts Jari Romanaine) ir identificējusi izmaiņas, kas nepieciešamas pasākumā, lai nodrošinātu investīciju plūsmas progresu un neapdraudētu pasākuma mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto EM ir veikusi 1.2.1.2.pasākumu regulējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu sagatavošanu, kā arī turpmāk plāno veikt būtiskus uzlabojumus programmā.2017.gada 31.oktobra Ministru kabineta sēdē ir pieņemti 1.2.1.2.pasākumu regulējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas cita starpā paredz:

1) paplašināt pasākuma mērķi un mērķauditoriju attiecībā uz jaunuzņēmumu atbalstu;

2) atbalstīt un nodrošināt Latvijas ārvalstu pārstāvniecību darbību (tehnoloģiju pārstāvniecība Silīcija ielejā).

Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem, EM līdz 2017.gada decembrim plāno izsludināt atkārtotus pasākumu regulējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas jau būtiskāk nodrošinās pasākuma nosacījumu atvieglojumus, attiecīgi cerot uz lielāku interesi no mērķauditorijas puses. Cita starpā grozījumi ietvers šādas identificētās izmaiņas programmā:

1) atbilstoši eksperta ieteikumam un citu valstu labajai praksei3, paaugstināt inovāciju vaučeru atbalsta intensitāti;

2) nodrošināt atsevišķu inovāciju vaučera veidu mazākā finansiālā apjomā, kā starta stimulu komersantam;

3) paplašināt atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei uz visu programmas mērķauditoru, ne tikai jaunuzņēmumiem.

Attiecīgi pēc iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumu spēkā stāšanās gan EM, gan LIAA kā pasākuma ieviesējam nepieciešams monitorēt grozījumu ietekmi uz pasākuma pieprasījumu un finanšu plūsmu.

1.2.1.4.pasākums “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā”

Pasākuma apraksts1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” (turpmāk –1.2.1.4.pasākums) mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. 1.2.1.4.pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts komersantiem un atbilstīgām lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvām sabiedrībām, kuri definē prasības eksperimentālajai tehnoloģijai, izgatavo vai komplektē to paši vai pasūta to ārpakalpojumu sniedzējam vai piegādātājam, uzstāda un testē to reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību. 1.2.1.4. pasākuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 60 000 000 euro.

Faktiskā situācijaPirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais ERAF finansējums ir 25 803 589 euro, kā ietvaros atbalsts tika piešķirts 18 projektiem. Analizējot 1.2.1.4.pasākuma pirmās atlases kārtas finanšu disciplīnu attiecībā uz maksājuma

3 Piemēram, Igaunijas inovāciju vaučeru atbalsta programma



Plānots tikai attiecībā uz vaučeru atbalsta nodrošināšanu. Vai EM plāno veikt uzlabojumus arī pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nosacījumos? Līdz 2018.gadam jābūt atbalstītiem 15 pētniecības rezultātu komercializācijas projektiem, bet līdz 2023.gadam – 100.

plānu izpildi4, secināms, ka ir konstatējamas negatīvas nobīdes attiecībā uz maksājumu plāna faktisko izpildi.

ERAF finansējums

201752017 kopāPlāns, EUR

Janvāris - AugustsPlāns, EUR

Janvāris - AugustsIzpilde, EUR

Janvāris - AugustsIzpilde

Janvāris - AugustsNeizpilde

60 000 000 3 056 250 1 040 141 34,0% -2 016 109 3 750 000

Faktiski nobīdes skaidrojamas ar ilgstošu procesu līdz projekta līguma noslēgšanai, attiecīgi arī veidojas maksājumu nobīde laikā. Taču spriežot pēc CFLA sniegtās operatīvās informācijas, secināms, ka šobrīd augsts risks attiecībā uz Ministru kabinetā apstiprinātā gada plāna izpildi nepastāv. Vienlaikus EM uzsver, ka projektu līmenī ir nepieciešams turpināt finansējuma saņēmēju finanšu disciplīnas pastiprinātu uzraudzību.

EM turpmākā rīcībaOtrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 34 196 411 euro. Lai veicinātu visu 1.2.1.4.pasākuma ietvaros pieejamo investīciju izmantošanu, EM veica grozījumus pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos6, paaugstinot finansējuma saņēmējiem pieejamo atbalsta intensitāti, samazinot minimālo projekta apjomu, atsakoties no zvērināta revidenta apliecinājuma attiecībā uz pētniecības un attīstības darbiem, kā arī veicot citus uzlabojumus, kas 1.2.1.4.pasākuma atlases otro kārtu var padarīt būtiski pieejamāku komersantiem. Atbilstoši CFLA sniegtai informācijai 1.2.1.4.pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas uzsaukums tiks izsludināts 2017.gada 7.novembrī. Ņemot vērā veiktos uzlabojumus 1.2.1.4.pasākuma otrās atlases kārtas regulējošos Ministru kabineta noteikumos EM provizoriski sagaida visā atlases kārtā pieejamā ERAF finansējuma izlietojumu. Attiecīgi šobrīd nepieciešams nodrošināt raitu iesniegto projektu izvērtēšanu un turpināt monitorēt finansējuma saņēmēju uzrādīto sniegumu.

1.2.2.1.pasākums “Atbalsts nodarbināto apmācībām”

Pasākuma apraksts1.2.2.1.pasākumā “Atbalsts nodarbināto apmācībām” atbalsts tiek sniegts komersantiem, to darbinieku prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu. Finansējuma 4 Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu (līdz 2017.gada septembrim)5 Turpat6 Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumos Nr.293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa ”Palielināt privātā sektora investīcijas P&A 1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas noteikumi, Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumos Nr.293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A”1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā īstenošanas noteikumi””



Šī informācija nav aktuāla – atlase 13.11.2017.joprojām nav izsludināta.


A kā ir ar uzraudzības rādītāju - finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 9 000 000 euro apmērā?

saņēmējas pasākuma ietvaros ir nozaru asociācijas, kuras pēc nozares komersantu pieprasījuma, nodrošina atbilstošās apmācības.

Faktiskā situācijaDarbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.1.pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” 1.kārta sekmīgi tiek īstenota kopš 2016.gada jūnija/jūlija, kad CFLA noslēdza līgumus ar 10 biedrībām, kuras pārstāv vienu no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari. Ieviešanas termiņš - 31.12.2018. ERAF finansējums - 9 miljoni euro. 1.kārtas ietvaros ir noslēgt līgumi 16 724 178,99 euro apmērā, ietverot ERAF finansējumu 8 999 585,70 euro apmērā.

EM turpmākā rīcībaSasniedzamais finanšu rādītājs līdz 31.12.2018. - sertificēti izdevumi 3 736 236 euro apmērā. Uz 10.10.2017. sertificēti izdevumi 3 776 973,94 euro apmērā, ietverot ERAF finansējumu 1 967 823,62 euro apmērā. Sasniedzamā finanšu rādītāja apguvei riski nav novērojami. Finansējuma apguve liecina (uz 10.10.2017. apgūti 22% no plānotā ERAF finansējuma), ka līdz 1.kārtas projekta ieviešanas termiņa beigām 31.12.2018. viss pieejamais ERAF finansējums netiks apgūts, tādēļ tiks izvērtēta nepieciešamība pagarināt atsevišķu 1.kārtas ietvaros noslēgto līgumu ieviešanas termiņus. Sasniedzamais iznākuma rādītājs līdz 31.12.2018. - 280 komersanti, kas saņēmuši atbalstu un 5620 personas, kas saņēmušas nefinansiālu atbalstu. Uz 01.09.2017. ir apmācīti 259 komersantu 4080 darbinieki (ne-unikālas personas), un sasniedzamā uzraudzības rādītāja apguvei riski nav novērojami.

1.2.2.2.pasākums “Inovāciju motivācijas programma”

Pasākuma apraksts1.2.2.2.pasākuma “Inovācijas motivācijas programma” (turpmāk – 1.2.2.2.pasākums) mērķis ir informēt un iedrošināt (tai skaitā piešķirot godalgas) sabiedrību uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar inovācijām un to potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrību un uzņēmējus pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, kā arī paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un motivēt komercdarbības uzsākšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās specializācijas prioritātēs vai jomās. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir LIAA un pasākuma ietvaros pieejams ERAF finansējums ir 4 508 342 euro, neieskaitot snieguma rezervi. Pasākuma mērķa grupa ir potenciālie komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (biznesa ideju autori), biedrības un nodibinājumi, pamatizglītības, vidējās un vidējās speciālās izglītības, kā arī augstākās izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, komersanti, augstskolas, zinātniskās institūcijas, pašvaldības un pašvaldības iestādes, valsts institūcijas un sabiedrība kopumā.

Faktiskā situācijaPasākuma ietvaros ir izsludināts konkurss “Ideju kauss 2017”, turpinās darbs pie projekta “Demola” nākamās atlases, noorganizēti pirmie tīklošanās semināri, kā arī, veicinot inovatīvu uzņēmējdarbību, LIAA ir piedalījusies tādos festivālos kā sarunu


festivāls “LAMPA” un POSITIVUS. Papildus noris darbs pie inovāciju portāla izstrādes, kā arī turpinās inovāciju rosināšanas apmācību programmas “Skolēnu mācību uzņēmumi” īstenošana u.c. pasākumi. Analizējot 1.2.2.2.pasākuma finanšu plūsmu pret sākotnēji plānoto, secināms, ka tajā ir novērojamas zināmas nobīdes, taču tās nevar uzskatīt par būtiskām.

Specifiskā atbalsta mērķa finansējums, EUR7

2017

2017 kopāPlāns, EUR

Finansējums kopā, visi finansējuma avoti

ES fondu finansējums, neskaitot virssaistības

ES fondu finansējums kopā, t.sk. virssaistības



Janvāris - AugustsIzpilde, %


5 648 462 4 801 192 4 801 192 263 493 181 526 68,9% -81 967 531 625

EM turpmākā rīcībaAnalizējot uzrādīto rezultātu, kā arī komunicējot ar LIAA attiecībā uz plānotajām darbībām pasākuma ietvaros, EM šobrīd neuzskata par nepieciešamu veikt izmaiņas 1.2.2.2. pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos8. Turpinot mērķtiecīgu darbu, pasākuma rezultāti tiks sasniegti.

1.2.2.3.pasākums “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti”

Pasākuma apraksts1.2.2.3.pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” mērķis ir veicināt sīko (mikro) un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu netehnoloģisko inovāciju ieviešanu komersantos, kā arī nodrošināt atbalstu apmācībām, kas veicinātu investoru piesaisti valstij.

Faktiskā situācijaDarbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos” 1.2.2.3.pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” ietvaros 2016.gada decembrī/2017.gada janvārī CFLA noslēdza līgumus ar 2 biedrībām (LIKTA, LTRK) un līgumu ar valsts pārvaldes institūciju (LIAA). Ieviešanas termiņš - 31.12.2020. ERAF finansējums - 6,9 miljoni euro.Kopējais noslēgto līgumu finansējuma apjoms ir 15 158 037,50 euro, ietverot ERAF finansējumu 6 905 937,50 euro apmērā. 2017.gadā sekmīgi ir uzsākta abu biedrību apmācību projektu īstenošana, bet LIAA projektā neviens investors vēl nav identificēts, jo LIAA tika radīta īpaša programma ar mērķi - investoru apmācību

7 Turpat8 Pasākuma ietvaros pieejams arī iepriekšējo ES struktūrfondu periodu reciklētais finansējums kopā 7 200 000 euro


projektā ir atbalsta instruments, kas ir pieejams šodien, un būs pieejams arī brīdī, kad investors uzsāks komercdarbību Latvijā un tas ir ilglaicīgs process. Lai investoriem LIAA programma kļūtu pievilcīgāka un konkurētu ar citām valstīm, tiek veikti grozījumi 2016. gada 14. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 365 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" īstenošanas noteikumi”.

EM plānotā rīcībaSasniedzamais finanšu rādītājs līdz 31.12.2018. - sertificēti izdevumi 749 999 euro apmērā. Uz 10.10.2017. sertificēti izdevumi 451 111,40 euro apmērā, ietverot ERAF finansējumu 89 136,44 euro apmērā. Ņemot vērā, ka apmācību īstenošana uzsākusies 2017.gada februārī, plānots, ka finanšu rādītāju izpilde būs straujāka 2017.gada beigās un līdz 2018.gada beigām rādītāji tiks sasniegti.Sasniedzamais iznākuma rādītājs līdz 31.12.2018. - 422 komersanti, kas saņēmuši atbalstu un 5540 personas, kas saņēmušas nefinansiālu atbalstu. Uz 01.09.2017. ir apmācīti 179 komersantu 339 darbinieki, tai skaitā pašnodarbinātas personas (ne-unikālas personas). Ņemot vērā, ka apmācību īstenošana uzsākusies 2017.gada februārī, plānots, ka rādītāju izpilde būs straujāka 2017.gada beigās un līdz 2018.gada beigām rādītāji tiks sasniegti.

3.prioritārais virziens “Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja”

3.1.1.1.pasākums “Aizdevumu garantijas”

Pasākuma apraksts3.1.1.1.pasākuma “Aizdevumu garantijas” (turpmāk – 3.1.1.1.pasākums) mērķis ir atbalsta piešķiršana garantijas veidā saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Aizdevumu garantijas ir pieejamas biznesa uzsākšanai un attīstībai situācijās, kad uzņēmuma pašu līdzekļi nav pietiekams nodrošinājums, lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu no komercbankām vai arī uzņēmums tiek klasificēts kā pārāk riskants. Pasākuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 15 000 000 euro9 un pasākumu ievieš AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (turpmāk – Altum).

Faktiskā situācija3.1.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu iespējams saņemt kopš 2016.gada jūnija, un uz 2017.gada 31.maiju ir piešķirtas 152 kredītu garantijas 27.2 milj. euro apmērā, kas liecina par augsto pieprasījumu pēc šāda veida finanšu instrumentiem. Papildus Altum ir sācis sadarbību arī ar komercbankām aizdevumu garantijas izsniegšanā, kā arī turpina darbu pie portfeļgarantiju instrumenta ieviešanas. Ņemot vērā ieviestās izmaiņas 3.1.1.1. pasākuma ieviešanas modelī, EM prognozē, ka turpmāk būtiski pieaugs garantēto finanšu pakalpojumu portfelis tieši neliela apjoma aizdevumu jomā, savukārt individuālās garantijas tiks sniegtas lielāka apjoma finanšu darījumiem. Papildus jāmin, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros Altum 2016.gadā ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju fondu par garantiju sniegšanu inovatīviem uzņēmumiem komercbanku aizdevumiem (Innovfin programma), un 2017.gada septembrī – par garantiju sniegšanu Altum aizdevumiem līdz 150 tūkst. euro augsta

9 Papildus ERAF finansējuma programmā pieejams arī iepriekšējo ES struktūrfondu perioda reciklētais finansējums un Altum finansējums kopā 25 980 000 euro


riska projektiem (Cosme programma). Innovfin programmas ietvaros līdzšinēji ir izsniegtas 8 garantijas 1,5 miljonu euro apmērā.

EM plānotā rīcībaAtbilstoši 3.1.1.1.pasākumu regulējošo MK noteikumos10noteiktam, aizdevumu garantiju sniegšanas termiņš ir 2020.gada 31.decembris, savukārt, ņemot vērā līdzšinējos apguves rādītājus, Altum prognozē, ka individuālajām garantijām piešķirtais ERAF finansējums tiks izlietots pilnā apmērā jau līdz 2018.gada beigām, ja būtiski nemainās finanšu tirgus situācija un pieejamība komercbanku aizdevumiem. Lai arī individuālajām garantijām ir papildinoši instrumenti, tomēr, ņemot vērā individuālo garantiju nozīmi komercbanku aizdevumu pieejamības veicināšanā, ir būtiski nodrošināt individuālās garantijas programmas īstenošanu līdz Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām. Ņemot vērā pieprasījumu pēc individuālajām garantijām, EM piedāvā palielināt 3.1.1.1. pasākuma “Aizdevuma garantijas” paredzēto ERAF finansējumu par 22 800 000 euro (tajā skaitā paredzot snieguma rezervi).

3.1.1.1 pasākuma finanšu instruments

Līdzšinējais ERAF

piešķīrums, euro

Piedāvātais ERAF palielinājums , euro

ERAF REZULTĀTS

EURAizdevumu garantijas

15 00 000 + 22 800 000+ 44 800 000

Portfeļgarantijas 7 000 000 - 0Kopā 22 000 000 + 22 800 000

Iepriekš minētā informācija ir norādīta EM aktualizētā Tirgus nepilnību izvērtējumā finanšu pieejamības jomā (turpmāk – Tirgus izvērtējums). Attiecīgi pēc Tirgus izvērtējuma apstiprināšanas Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komitejā, EM sagatavos nepieciešamos grozījumus 3.1.1.1.pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos, kā arī būs nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas Altum iekšējos normatīvajos aktos, biznesa plānā, Altum un EM/Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) noslēgtos līgumos, kā arī veikt grozījumus attiecīgajās rādītāju pasēs.

3.1.1.2. pasākums “Mezanīna aizdevumi”

Pasākuma apraksts3.1.1.2.pasākuma “Mezanīna aizdevumi” (turpmāk – 3.1.1.2.pasākums) mērķis ir sniegt atbalstu subordinēta aizdevuma (subordinēts ilgtermiņa investīciju aizdevums ar paaugstinātu kredīta risku, ko sniedz kopā ar komercbankas aizdevumu) veidā. Mezanīna aizdevumus izsniedz Altum sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām. 3.1.1.2.pasākuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 7 000 000 euro11.

Faktiskā situācija

10 Altum sniegtā informācija uz 2017.gada 30.jūniju11 Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu (līdz 2017.gada septembrim)


3.2.1.2.pasākuma ietvaros sasniedzamais rādītājs ir 12 atbalstīti komersanti. Analizējot šī brīža situāciju12 secināms, ka atbalstīti ir 6 komersanti ar kopējo aizdevuma apmēru 667 214 euro. Papildus ir veikti arī uzlabojumi aktivitāti regulējošos Ministru kabineta noteikumos, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, kā arī veiktas citas izmaiņas, kas varētu nodrošināt pasākuma pieprasījumu.

EM plānotā rīcība Ņemot vērā pasākumā sasniedzamos rezultātus un šī brīža situāciju EM uzskata par nepieciešamu monitorēt Altum sasniegtos rādītāju, lai nodrošinātu pasākuma mērķu sasniegšanu un investīciju plūsmas intensificēšanu, taču papildus grozījumi pasākuma normatīvā ietvarā šobrīd nav plānoti.

3.1.1.4.pasākums “Mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa uzsācējiem”

Pasākuma apraksts3.1.1.4.pasākuma “Mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa uzsācējiem” (turpmāk – 3.1.1.4.pasākums) mērķis ir sniegt atbalstu mikroaizdevumu un starta aizdevumu veidā jaundibinātiem komersantiem, sīkiem (mikro), maziem un vidējiem komersantiem. Pasākumu īsteno Altum un pasākuma ietvaros kopējais pieejamais ERAF finansējums ir 12 000 000 euro. No pasākuma ietvaros pieejamā kopējā finansējuma 9 000 000 euro ir paredzēti mikro/starta aizdevumu īstenošanai, bet 3 000 000 euro netiešai mikrokreditēšanai, tas ir, krājaizdevu sabiedrību atbalsta programmai.

Faktiskā situācijaAtbilstoši Altum sniegtai informācijai13 gada laikā no pasākuma uzsākšanas, tas ir, līdz 2017.gada 30.jūnijam jau izsniegti 187 starta aizdevumi 3.76 milj. euro apmērā, no kuriem 66 aizdevumi izsniegti jaunu uzņēmumu uzsākšanai (līdz 1 gada vecumam no dibināšanas brīža), savukārt 55 aizdevumi 2-3 gadu vecu uzņēmuma attīstībai. Līdz 2017.gada 31.maijam ir izsniegti 48 mikro aizdevumi par summu 0.6 milj. euro. Ņemot vērā faktu, ka Finanšu ministrija nav veikusi krājaizdevu sabiedrības jaunā tiesiskā ietvara izstrādi, šobrīd nav sniegts atbalsts netiešās mikrokreditēšanas veidā, izmantojot krājaizdevu sabiedrības.

EM plānotā rīcībaAtbilstoši izstrādātam Tirgus nepilnību izvērtējumam, EM ir secinājusi, ka, vērtējot datus par situāciju tirgū, tirgus nepilnība mazu aizdevumu segmentā joprojām pastāv. Vienlaikus pieprasījums pēc maza apjoma aizdevumiem un komercbanku aktivitāte mazu aizdevumu izsniegšanā pieaug. Ņemot vērā Altum un komercbanku dažādo darbības fokusu, aizdevumu saņemšanas nosacījumus un aizdevumu saņemšanas procesu, Altum aktivitātes ir papildinošas komercbanku aktivitātēm. Vienlaikus, lai uzlabotu Altum mikro aizdevumu un aizdevumu uzņēmējdarbības uzsācējiem saņemšanas nosacījumus un procesu, ir būtiski mazināt ERAF finansējuma izmantošanu, to aizstājot ar citu finanšu resursu, kas neparedz ES tiesību aktos paredzēto ERAF izlietošanas nosacījumu piemērošanu. Tādēļ 3.1.1.4. pasākumam pieejamo ERAF finansējumu 12 miljonu euro apmērā ir nepieciešams samazināt, attiecīgi samazināt 3 miljonus euro netiešās mikrokreditēšanas programmas ietvaros un 5 miljonus euro tiešās mikro kreditēšanas – aizdevumu uzņēmējdarbības

12 Turpat13 LIAA sniegtā operatīvā informācija līdz 2017.gada septembrim


uzsācējiem programmas ietvaros, tiešās mikro kreditēšanas un aizdevumu uzņēmējdarbības uzsācējiem programmā pieejamo ERAF finansējumu aizstājot ar publisko atmaksāto finansējumu finanšu instrumentos 2,5 miljonu euro apmērā.

Pasākums ERAF piešķīrums,

EUR

ERAF sama-

zinājums, EUR

ERAF in-strumentā,

EUR

Atmak-sas, ko

novirzīt, EUR

3.1.1.4. “Mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa uzsācējiem”

12 000 000 - 8 000 000 4 000 000 2 500 000

Iepriekš minētā informācija ir norādīta Tirgus izvērtējumā. Attiecīgi pēc Tirgus izvērtējuma apstiprināšanas Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komitejā, EM sagatavos nepieciešamos grozījumus 3.1.1.4.pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos, kā arī būs nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas Altum iekšējos normatīvajos aktos, biznesa plānā, Altum un EM/CFLA noslēgtos līgumos, kā arī veikt grozījumus attiecīgajās rādītāju pasēs.

3.1.2.1.pasākums “Riska kapitāls”3.1.2.1.pasākuma “Riska kapitāls” (turpmāk – 3.1.2.1.pasākums) mērķis ir sniegt riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības veicējiem kvazikapitāla un pašu kapitāla ieguldījuma veidā, ieguldījumu veicot Altum atlasītiem finanšu starpniekiem.3.1.2.1.pasākuma ietvaros pieejamais kopējais ERAF finansējums ir 60 000 000 euro. 3.1.2.1.pasākums tiek ieviests sēklas un sākuma kapitāla fondu (agrīnās stadijas finansējums uzņēmumu attīstībai) ietvaros, kā arī izaugsmes kapitāla fondu (finansējums uzņēmumiem to vēlīnākas attīstības stadijā) ietvaros.

Faktiskā situācijaŅemot vērā faktu, ka 3.1.2.1.pasākuma ietvaros ir paredzēta finanšu starpnieku atlase, kā arī privātā finansējuma piesaiste, paredzams, ka riska kapitāla fondi uzsāks savu darbību 2018.gada vidū.

EM plānotās darbībasSēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem aktīvais investīciju periods ir 5 gadi, pēc kura atbilstoši riska kapitāla nozares praksei seko investīciju turēšanas periods, kura laikā fondi var veikt tālākās investīcijas portfelī esošajos uzņēmumos. Ņemot vērā publiskās iepirkumu procedūras norisi un nepieciešamību pēc atlases beigām piesaistīt privāto investoru līdzfinansējumu, kas attiecīgi nozīmē, ka sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondi savu darbību uzsāks vien 2018.gada 2.līdz 3.ceturksnī, un ERAF finansējuma izmantošanas ierobežojumu līdz 2023.gadam, ir būtiski diversificēt finanšu resursus sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondos, lai nodrošinātu iespēju fondiem darboties atbilstoši tirgus praksei un veikt tālākās investīcijas portfelī esošajos uzņēmumos. Tādēļ EM rosina samazināt sēklas un sākuma kapitāla fondos pieejamo ERAF finansējumu par 12 800 000 euro un izaugsmes kapitāla fondos par 15 000 000 euro, minēto finansējumu aizstājot ar atmaksāto publisko finansējumu finanšu instrumentos. Papildus jānorāda,


ka investīciju periodā atmaksātā publiskā finansējuma pieejamība mazinās administratīvās prasības, kas noteiktas ERAF finansējuma izlietojumam.

3.1.2.1 Līdzšinējais ERAFpiešķīrums, euro

Piedāvātais ERAF samazinājums,

euroSēklas un sākuma kapitāla fondi 30 000 000 - 12 800 000Izaugsmes kapitāla fondi 30 000 000 - 15 000 000


3.1.2.2.pasākums “Tehnoloģiju akselerators”Pasākuma apraksts3.1.2.2.pasākuma “Tehnoloģiju akseleratori” (turpmāk – 3.1.2.2.pasākums) mērķis ir atbalsta nodrošināšana komersantiem pirms sēklas un sēklas ieguldījumi veidā, lai finansētu saimnieciskās darbības veicēja izveidi un turpmāku izaugsmi, tostarp produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanu. Ieguldījumi tiks veikti aizdevuma, kvazikapitāla un kapitāla veidā pirmssēklas ieguldījumiem un kvazikapitāla un kapitāla viedā - sēklas ieguldījumiem. Papildus par maksu tiks piedāvāti telpu nomas un sekretariāta pakalpojumi un bez maksas tiks nodrošināta palīdzība mentoru, nozares un tehnoloģiju ekspertu, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamās kārtas investoru piesaistīšanā. Akselerācijas fondus ieviesīs finanšu starpnieki (riska kapitāla fondi), kurus Altum izvēlēsies publiskās iepirkumu procedūras ietvaros. 3.1.2.2.pasākuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 15 000 000 euro.

Faktiskā situācijaŅemot vērā faktu, ka 3.1.2.2.pasākuma ietvaros ir paredzēta finanšu starpnieku atlase, kā arī privātā finansējuma piesaiste, paredzams, ka akcelerācijas fondi uzsāks savu darbību 2018.gada pirmajā cetukrsnī.

EM plānotā darbībaAkcelerācijas fondos līdzšinēji ir pieejams ERAF finansējums 15 000 000 euro. Ņemot vērā, ka tas ir jauns instruments Latvijā, tad ar mērķi mazināt administratīvās prasības, Ekonomikas ministrija paredz daļu ERAF finansējuma 2 miljonu euro apmērā aizstāt ar atmaksāto publisko finansējumu finanšu instrumentos.

3.1.2.1 un 3.1.2.2. pasākumu finanšu instruments

Līdzšinējais ERAFpiešķīrums, euro

Piedāvātais ERAF samazinājums, euro

Tehnoloģiju akselerators 15 000 000 - 2 000 000

Iepriekš minētā informācija ir norādīta Tirgus izvērtējumā. Attiecīgi pēc Tirgus izvērtējuma apstiprināšanas Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komitejā, EM sagatavos nepieciešamos grozījumus 3.1.1.4.pasākumu regulējošos Ministru kabineta noteikumos, kā arī būs nepieciešams veikt attiecīgās izmaiņas Altum


iekšējos normatīvajos aktos, biznesa plānā, Altum un EM/CFLA noslēgtos līgumos, kā arī veikt grozījumus attiecīgajās rādītāju pasēs.

3.1.1.3. pasākums “Biznesa eņģeļu ko-investīciju fonds”Pasākuma aprakstsSaskaņā ar 2015.gada 30.aprīļa tirgus nepilnību izvērtējamu finanšu pieejamības jomā.1.1.3. pasākuma “Biznesa eņģeļu ko-investīciju fonds” īstenošanai ir paredzēts ERAF finansējums 10 416 515 euro biznesa eņģeļu kopinvestīcijām.

Faktiskā situācijaLai ieviestu tirgus nepilnību izvērtējumā paredzēto biznesa eņģeļu kopinvestīciju instrumentu, tika uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju fondu kā atbilstošākais finanšu starpnieku instrumenta ieviešanai. Ņemot vērā pilotprojekta rezultātus un secinot par nepietiekamu pieprasījumu pēc finansējuma kopinvestīcijām, Eiropas Investīciju fonds atteica savu līdzdalību biznesa eņģeļu kopinvestīciju instrumenta ieviešanā. Apzinot nepietiekami attīstītu pieprasījumu pēc biznesa eņģeļu kopinvestīcijām un līdzšinēji esošu atbalsta instrumenta pieejamību biznesa eņģeļu projektu līdzfinansēšanai citās programmās, pastāv augsti riski, ka tirgus nepilnību izvērtējumā paredzētā jaunā finanšu instrumenta produkta – biznesa eņģeļu kopinvestīciju fonda – ietvaros pieprasījums būs nepietiekošs ERAF finansējuma 10 416 515 euro apmērā apguvei līdz 2023.gada beigām. Tādejādi jaunā produkta - biznesa eņģeļu kopinvestīciju fonda – izstrāde un turpmāka ieviešana līdzšinēji netiek paredzēta, Biznesa eņģeļu kopinvestīciju fonda ieviešana tiks pārvērtēta, būtiski mainoties pieprasījumam pēc biznesa eņģeļu investīcijām un gadījumā, ja Altum un Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla pilotprojekta ietvaros būs augsti finansējuma apguves rādītāji un finansējums būs nepietiekošs programmas tālākai turpināšanai.

EM plānotās darbībasLai mazinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma neapguves riskus finanšu instrumentos, nepieciešams samazināt 3.1.1.3.pasākumam piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pilnā apmērā.

3.1.1.3 pasākuma finanšu instruments

Līdzšinējais ERAFpiešķīrums, euro

Piedāvātais ERAF

samazinājums, euro

ERAF REZULTĀ

TS EUR

Biznesa eņģeļu ko-investīciju instruments

10 416 515 -10 416 515 0


3.1.1.5.pasākums “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai”

Pasākuma apraksts


3.1.1.5. pasākuma “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” (turpmāk – 3.1.1.5.pasākums) mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. 3.1.1.5.pasākuma mērķa grupa un finansējuma saņēmēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs. 3.1.1.5.pasākuma ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 25 130 687 euro, pieejamais ERAF finansējums, ņemot vērā snieguma rezervi, ir 23 597 835 euro, kuru sadala vienlīdzīgās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem (tas ir, 4 719 567 euro katram reģionam). Finansējuma saņēmēji pasākuma ietvaros nodrošina privāto finansējumu vismaz 21 750 000 euro apmērā.

Faktiskā situācija3.1.1.5.pasākuma ietvaros tika atbalstīti 39 projekta iesniegumi, no kuriem 10 industriālo teritoriju attīstītāju projekti. Projektu atlase 3.1.1.5.pasākumā ir noslēgusies un līdz 2017.gada 10.jūlijam ir noslēgti 39 līgumi par projektu īstenošanu par kopējā summu 55 344 828,3 euro tai skaitā ERAF finansējums – 22 968 450,97 euro un privātais līdzfinansējums – 32 376 377,33 euro. Analizējot finanšu plūsmu pasākuma ietvaros secināms, ka komersanti savus projektu īstenot atbilstoši plānotam, attiecīgi papildus pasākumi finanšu disciplīnas nodrošināšanai nav nepieciešami.


2017 2017 kopāPlāns, EUR







Janvāris - AugustsPārpilde (+)

29 241 344 24 855 142 24 855 142 1 654 601

1 913 099

115,6% 258 498

3 099 468

EM plānotās darbības3.1.1.5.pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegšana notika no 2016.gada 3.jūnija līdz 3.augustam. 3.1.1.5.pasākuma ietvaros tika iesniegti 77 projekta iesniegumi par kopējo finansējuma summu 103 882 372,56 euro tai skaitā privātais līdzfinansējums – 62 389 415,78 euro. No 77 iesniegtajiem projektiem 21 projektu iesniedza industriālo teritoriju attīstītāji, savukārt 56 projektu iesniegumus iesniedza apstrādes rūpniecības MVK. Ņemot vērā faktisko pieprasījumu pēc līdzvērtīgas atbalsta programmas, līdz šim brīdim sasniegtos rezultātus, kā arī stabilu investīciju plūsmu, kas uzrādīta pirmās atlases kārtas īstenošanā, EM šobrīd strādā, lai rastu finansējumu 3.1.1.5.pasākuma otrās kārtas īstenošanai. EM jau ir uzsākusi diskusiju ar Eiropas Komisiju par iespēju veikt finansējuma pārdali no finanšu instrumentu veidā īstenotām programmām atbilstoši iepriekš norādītam uz 3.1.1.5.pasākuma otro kārtu.

14 Ministru kabineta 2015.gada 1. decembra noteikumi Nr.678 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” īstenošanas noteikumi”


3.1.1.6.pasākums “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”Pasākuma apraksts3.1.1.6.pasākuma “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” (turpmāk – 3.1.1.6.pasākums) mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot jaunajiem komersantiem nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņemējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, telpas un granta līdzfinansējumu komersanta darbību izmaksai. Pasākums tiek īstenots pirmsinkubācijas un inkubācijas veidā atkarībā no komersanta gatavības. Pasākumu ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 21 900 000 euro. Pasākumu īsteno LIAA, kura, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionālo pārklājumu ir izveidojusi 14 reģionālos biznesa inkubatorus un vienu radošo biznesa inkubatoru Rīgā.

Faktiskā situācijaAnalizējot LIAA uzrādīto finanšu plūsmu 3.1.1.6.pasākuma ietvaros, secināms, ka ir saskatāma negatīva nobīde no sākotnēji plānotā.



Finansējums kopā,







32 823 529 27 900 000 27 900 000 1 360 150

716 753 52,7% -643 398

3 150 701

Veicot komunikāciju ar LIAA kā finansējuma saņēmēju un 3.1.1.6.pasākuma ieviesēju, secināms, ka nobīde maksājumu plūsmā skaidrojama ar problemātiku publisko iepirkumu veikšanā. Attiecīgi arī no pašvaldību pārstāvošām organizācijām (Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas pašvaldību savienība) ir saņemti aizrādījumi par savlaicīgu pakalpojuma nenodrošināšanu komersantam.

EM plānotā rīcībaLai aktivizētu finanšu plūsmu pasākuma ietvaros, tai skaitā nodrošinātu pakalpojumu pieejamību komersantam savlaicīgā termiņā, EM sadarbībā ar LIAA plāno vairākas izmaiņas attiecībā uz pakalpojuma nodrošināšanu:

1) EM un LIAA ir veikusi nepieciešamās darbības, lai no šī gada novembra beigām komersantiem būs iespēja pieteikties grantu atbalstam. Ņemot vērā faktu, ka grantu atbalsta piešķiršana plānota administratīvi vieglākas procedūras veidā, attiecīgi plānota arī pozitīvas finanšu plūsmas nodrošināšana;

2) lai nodrošinātu operatīvu LIAA biznesa inkubatoru darbību reģionos, LIAA ir uzdots veikt izvērtējumu par iespēju deleģēt LIAA filiāļu līmenī līgumu parakstīšanu, pakalpojumu nodrošināšanu u.c. darbības, kas veicinātu pasākuma ieviešanu (norādot konkrētus priekšlikumus, kā arī sagatavojot nepieciešamo dokumenti (iekšējo kārtību u.c.) projekta versijas);

15 Ņemot vērā, ka 2017. gads vēl nav noslēdzies līdz 27.10.2017. iesniegtajiem 166 pieteikumiem pieskaitīti vēl 28 projektu pieteikumi (aprēķinot, ka 2017. gada vidēji tiek iesniegti 14 projekti mēnesī).


3) EM sadarbībā ar LIAA sagatavos izvērtējumu un priekšlikumus par reģionālo biznesa inkubatoru pārklājumu, tai skaitā analizējot iespēju atvērt papildus biznesa inkubatorus vai optimizējot esošos, kas nav efektīvi un nesasniedz izvirzītos rezultātus. Balstoties uz analīzi tiks pieņemts lēmums par inkubatora tīkla optimizāciju tajā skaitā par jaunu inkubatoru izveidi.

Ņemot vērā faktu, ka par 3.1.1.6.pasākuma ietvaros uzrādītiem rezultātiem interesi ir izrādījušas vairākas reģionu pašvaldības, EM šī info ziņojuma pielikumā pievieno detalizētu aprakstu ar katras reģionālā biznesa inkubatora sasniegtiem rezultātiem.

3.2.1.1.pasākums “Klasteru programma”

Pasākuma aprakstsPasākuma mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Faktiskā situācijaKlasteru programmā kopā ir noslēgti 14 līgumi par Pārtikas produktu kvalitātes klastera, Informāciju Tehnoloģiju klastera, Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klastera, Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klastera - LifeScience.lv, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera, Latvijas Veselības tūrisma klastera, Metālapstrādes klastera, Latvijas Koka būvniecības klastera, Klastera CLEANTECH LATVIA, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera, Latvijas Drošības un aizsardzības klastera, Latvijas Eksporta klastera, Viedās pilsētas klastera, Drukas un mēdiju tehnoloģijas klastera projektu īstenošanu.

Klasteru Struktūra Latvijā


Attēlā Nr.1 ir apskatāma klasteru struktūra ietverot ne tikai Klasteru programmā esošos klasterus, bet arī Latvijas Loģistikas klasteri un Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri. Izvērtējot klasterus pēc to attīstības un sektorālās piederības, ir secināms, ka klasteri, kuri Klasteru programmā piedalās otro reizi ir attīstījušies kā nacionāla līmeņa klasteri. Otrs secinājums, ka šajā Klasteru programmā 2016.-2020. ir vērojama jaunu starpsektoru klasteru attīstības tendence. Latvijas klasteru programma šobrīd apvieno klasterus ar dažādiem attīstības līmeņiem, briedumu, apjomu, resursu pieejamību, utt., kas norāda uz programmas elastības nepieciešamību un MK noteikumu pielāgošanu kopējam programmas attīstības procesam.

Klasteru programma skaitļos (2017.gada janvāris)


Attēlos augstāk ir statistikas dati, kas publiski tika prezentēti š.g. 19.janvārī Klasteru programmas atklāšanas pasākumā. Ņemot vērā salīdzinoši mazo Klasteru programmā iesaistīto MVU skaitu, ievērojams ir rādītājs, ka kopā klasteru dalībnieku (MVU) eksporta apjoms sastāda 11% no visa valsts kopējā MVU eksporta, kā arī fakts, ka klasterī esošie MVU eksportē 2,5 reizes vairāk kā tie kuri nav klasteru dalībnieki.

EM turpmākās darbībasPirmās kārtas projektu iesniegumu atlases rezultātā kopējā projektu īstenošanas līgumsumma ir 5 780 467,60 euro. 2017.gadā Klasteru programmā plānotais ERAF finansējums ir 867 167 euro. Maksājumu pieprasījumos (uz 24.10.2017) izmaksāts 432 438,95 euro, izskatīšanā atrodas maksājuma pieprasījumi 197 544,05 euro apmērā, avansa maksājumi veikti par 392 201,85 euro, savukārt izskatīšanā avansa pieprasījumi ir 22 184,00 euro apmērā. Neskaitot avansa maksājumus un pieņemot, ka izskatīšanā iesniegtie maksājumu pieprasījumi tiek apstiprināti 100% apmērā, Klasteru programmā no gada plānotā finansējuma ir apgūti 72%. Šobrīd apguves riski 2018.gadam netiek prognozēti.

Kopš 2016. gada aprīļa Ekonomikas ministrija kā partneris īsteno Interreg Europe projektu CLUSTERS3, kura īstenošanas process iedalās divās fāzēs: aktīvajā un pasīvajā. 2018. gada aprīlī aktīvo fāzi nomainīs pasīvā. Aktīvajā fāzē pieredzes dalīšanās nolūkos tika apbraukāti projekta partneri Spānijā, Itālijā, Polijā, Skotijā, Īrijā, Ungārijā, tika izstrādāta SWOT analīze attiecībā uz klasteru politiku, kā arī veikts salīdzinošais pārskats (Peer Reviw) starptautisku ekspertu vadībā. Līdz 2018. gada aprīlim Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā rīcības plāns klasteru politikas


uzlabošanai un līdz 2020. gadam šis plāns ir jāīsteno, uzlabojot tieši 3.2.1.1. pasākumu “Klasteru programma”.

3.2.1.2.pasākums “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”

Pasākuma apraksts3.2.1.2.pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” (turpmāk – 3.2.1.2.pasākums) mērķis ir veicināt nozaru starptautisko konkurētspēju, atbalstos uzņēmējdarbību un ieiešanu ārvalstu tirgos, nodrošinot Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību un attīstot Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautisko konkurētspēju prioritārajos tūrisma sektoros (darījumu un pasākumu tūrisms, labsajūtas tūrisms). 3.2.1.2.pasākuma kopējais finansējums ir 56 922 756 euro, neieskaitot snieguma rezervi. Finansējuma saņēmējs ir LIAA, kas pasākuma ietvaros īsteno divus projektus - projekts Nr.3.2.1.2/16/1/001 “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" un projekts Nr.3.2.1.2/16/1/002 “Starptautiskā konkurētspējas veicināšana tūrismā”.

Faktiskā situācijaAnalizējot kopējo situāciju pasākuma līmenī, secināms, ka 3.2.1.2.pasākuma ietvaros investīciju plūsma notiek intensīvāk, nekā sākotnēji plānots.

Specifiskā atbalsta mērķa finansējums,

EUR16

2016, EUR






Janvāris - AugustsIzpilde

Janvāris - Augusts

Pārpilde (+)

60 944 589 51 802 900 4 203 846 5 255 382 8 042 538

153% 2 787 156 6 756 454

Taču, ņemot vērā faktu, ka 3.2.1.2.pasākums aptver divus LIAA ieviestos projektus, būtiski analizēt arī katra individuālā projekta rezultātus, attiecīgi arī katram individuālam projekta paredzot turpmāko nepieciešamo rīcību no EM puses.17

16 Bezmaksas semināri notiks 19 pilsētās visā Latvijā (Tukumā, Talsos, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Preiļos, Siguldā, Salacgrīvā, Valmierā, Madonā, Salaspilī, Ogrē, Dobelē, Bauskā, Rīgā, Babītē un Jūrmalā).17 https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/energoefektivitate/projekta-tehniska-dokumentacija/tehniskas-dokumentacijas-piemers/


2017.gads

Plānots IzpildeIzpilde(+)/Neizpilde(-

)% kopā

Īstenotāja

aktualizētais*

Izmaiņas***

Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā

1 501 668 634 564 -867 105 42% 2 077 639 1 368 483 -709 156 17 814 621

Starptautiskās konkurētspējas veicināšana

5 076 093 7 732 820 2 656 727 152% 6 478 444 8 980 523 2 502 079 30 828 458

Projekta līguma ES

fondu līdzfinansējums, euro

Kumulatīvi no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada 1. septembrim**

2017.gads Projekta nosaukums

Plānotā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas prognoze (ES fondu daļa)

Analizējot atsevišķi LIAA īstenoto projektu “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā”, secināms, ka šī projekta ietvaros redzama lēnāka investīciju ieviešana.Savukārt LIAA īstenotā projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros pretēji tūrisma nozares projektam ir redzama straujāka investīciju īstenošana pretēji sākotnēji paredzētam. Analizējot LIAA sniegto aktuālo informāciju18, Starptautiskās konkurētspējas projekta ietvaros jau ir noslēgti 1510 līgumi par atbalsta saņemšanu, attiecīgi LIAA ir iesniegti 2138 maksājuma pieprasījumi par kopējo atbalsta summu 9 210 315 euro apmērā.

EM turpmākās darbībasLai 3.2.1.2.pasākuma abu LIAA īstenoto projektu ietvaros nodrošinātu atbilstošu finanšu plūsmu un finanšu resursu pietiekamību EM ir izstrādājusi pasākumu regulējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumus19 un turpina darbu pie grozījumu saskaņošanas. 3.2.1.2.pasākumu regulējošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu paredz cita starpā:

1) ņemot vērā faktu, ka projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros rādītāju izpilde notiek būtiski straujāk nekā projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā” ietvaros, EM rosina pārdalīt līdz 2018.gada 31.decembrim un 2023.gada 31.decembrim sasniedzamo rādītāju – to komersantu skaits, kuri saņemt atbalstu – grantu, lielāku īpatsvaru novirzot tieši uz projektu “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”20. Tādējādi projekta līmeņos tiktu samazināts risks attiecībā uz rādītāju nesasniegšanu, savukārt rādītājs pasākuma līmenī netiktu samazināts;

2) analizējot projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” līdz šim brīdim sasniegtos rādītājus, prognozējams, ka pie līdzšinējās finanšu plūsmas, finansējums projekta ietvaros var izbeigties jau 2018. gada vidū. Līdz ar to EM, izstrādājot priekšlikumu pasākumu regulējošo MK noteikumu grozījumiem, rosina sašaurināt atbalstāmo darbību loku, izslēdzot individuālās konferences un seminārus ārvalstīs.

3) papildus, lai nodrošinātu projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” finanšu pietiekamību tiek rosināts samazināt finansējuma atbalsta intensitāti atbalstāmām darbībām dalība tirdzniecības misijās līdz 80% dalībai pirmo

18 https://www.altum.lv/lv/jaunumi/vairak-neka-400-liela-kinas-mura-iedzivotaju-pulcejas-uz-kopsapulci-tuvakajos-menesos-iedzivotaji-balsos-par-majas-siltinasanu19 LIAA sniegtā informācija uz 2017.gada 26.septembri20 Piemēram, Igaunijas inovāciju vaučeru atbalsta programma


reizi izstādē vai tirdzniecības misijā, un 60% apmērā dalībai katru nākošo reizi izstādē vai tirdzniecības misijā;

4) lai veicinātu projekta “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā” investīciju aktīvu izmantošanu, EM ir paredzējusi papildināt projektā attiecināmās atbalstāmās darbības ar jaunām atbalstāmām darbībām – dalību tirdzniecības misijās, atbalstu darījuma tūrisma pasākumu organizēšanai Latvijā.Ņemot vērā iepriekš minēto EM turpmāko rīcību, EM ieskatā 3.2.1.2.pasākuma ietvaros tiks līdzsvarota investīciju plūsma. Turpmāk nepieciešams monitorēt finanšu plūsmas intensitāti abos LIAA īstenotos projektus, lai laikus identificētu plānoto MK noteikumu grozījumu ietekmi uz 3.2.1.2.pasākumu.

4.prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs”

4.1.1. specifiskais atbalsta mērķis “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”

No 2016.gada decembra līdz š.g. 2017.gada maijam notika projektu iesniegumu pieņemšana 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības noza-rē” (turpmāk – SAM 4.1.1.) ietvaros, kur atbalsts grantu veidā tiek sniegts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs. Programmas ietvaros tiek atbalstīta uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana gan ēkās, gan esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās. SAM 4.1.1. ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR.

Pirmās kārtas ietvaros uzņēmumu aktivitāte bija salīdzinoši zema – iesniegti 37 projektu iesniegumi, pieprasot 9 140 666,40 EUR Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) finansējuma. No iesniegtajiem projektiem apstiprināti tika 32 projektu iesniegumi par kopējo KF finansējumu 8 375 215 EUR apmērā. Šobrīd EM izstrādā otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī š.g. 9.oktobrī tika pieņemts ES fondu Uzraudzības komitejas lēmums Nr. L-2017/24 par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu. SAM 4.1.1. otrās projektu iesniegumu atlases regulējošos Ministru kabineta noteikumus plānots saskaņot līdz šī gada beigām. Līdz ar to nākamā gada pirmajā ceturksnī EM plāno izsludināt projektu iesniegumu atlases otro kārtu.

Papildus, lai nodrošinātu ātrāku KF finansējuma apguvi, EM ir ierosinājusi finansējuma pārdali 6 805 774,77 EUR apmērā no SAM 4.1.1. uz 4.3.1. specifisko atbalsta mērķi “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” (turpmāk – SAM 4.3.1.). Lai šo darbību veiktu EM:

1. ir izstrādājusi un šobrīd veic saskaņošanas procesu grozījumiem 2017.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.135 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.135);


2. izstrādās un līdz 2017.gada 30.novembrim izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus 2016.gada 6.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.590 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” īstenošanas noteikumi”.

Papildus informāciju lūdzu skatīt pie SAM 4.3.1. ieviešanas apraksta.

4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”

4.2.1.1.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” (turpmāk – 4.2.1.1.pasākums) ietvaros 2016. gada nogalē Altum uzsāka atbalsta sniegšanu dzīvokļu īpašniekiem grantu, aizdevumu un garantiju veidā. Atbalstu saņem daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki ar pilnvaroto personu starpniecību. 4.2.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīta gan ēku norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšana un inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, gan atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana. 4.2.1.1. pasākuma ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 166 462 732 EUR.

No 2016. gada 14.septembra līdz 2017. gada 27. oktobrim ir iesniegta 225 projektu tehniskā dokumentācija (indikatīvais publiskais līdzfinansējums 33 milj. EUR), pieņemti 28 lēmumi par grantu piešķiršanu 3,9 milj. EUR apmērā (publiskais finansējums), ir piešķirtas 13 Altum garantijas aizdevumu saņemšanai komercbankās (publiskais finansējums 1,4 milj. EUR), kā arī piešķirti 3 Altum aizdevumi 0,3 milj. EUR apmērā. Plānots, ka līdz 2017. gada beigām tiks pabeigta 4 projektu īstenošana.

Iesniegto un pabeigto projektu skaits pirmajos divos 3.4.4.1.aktivitātes un 4.2.1.1.pasākuma īstenošanas gados

SkaitsPiešķirtais publiskais

finansējums, EURGarantijas 13 1 442 314.13Aizdevumi 3 300 600.05Granti 28 3 953 867.56Kopā 44 5 696 781.74

Lai sagatavotu projekta pieteikumu (lai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieņemtu lēmumu par projekta īstenošanu, lai izstrādātu ēkas atjaunošanas tehnisko dokumentāciju, iegūtu būvvaldes saskaņojumu u.c.) dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmās abos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas periodos – gan 2007.-2013.gada, gan arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir bijis nepieciešams ilgs sagatavošanās laiks. Līdz ar to pirmajos atbalsta programmu īstenošanas gados progress ir salīdzinoši lēnāks. Salīdzinot 2007.-2013. gada plānošanas perioda 3.4.4.1. aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (turpmāk – 3.4.4.1. aktivitāte) un 4.2.1.1. pasākuma īstenošanas pirmos gadus, zemāk esošajā tabulā ir redzams, ka būtisku atšķirību abu atbalsta programmu īstenošanā nav. Aprēķinot vidējo iesniegto projektu pieteikumu skaitu mēnesī, redzams, ka 4.2.1.1.pasākuma ietvaros iedzīvotāju aktivitāte vidēji mēnesī ir pat augstāka. Turklāt jāņem vērā, ka 3.4.4.1. aktivitātes īstenošana tika uzsākta 2009. gada aprīlī, savukārt


4.2.1.1.pasākuma – 2016. gada septembrī. Proti, 3.4.4.1.aktivitātes pirmajā posmā tika aizvadītas divas pilnas būvniecības sezonas, savukārt 4.2.1.1.pasākuma īstenošanā ir pagājusi viena pilna būvniecības sezona.

Iesniegto un pabeigto projektu skaits pirmajos divos 3.4.4.1.aktivitātes un 4.2.1.1.pasākuma īstenošanas gados

3.4.4.1.aktivitāte (21 mēnesis) 4.2.1.1.pasākums (16 mēneši)

2009 2010 Kopā Vid.

mēnesī 2016 2017 Kopā Vid. mēnesī

Iesniegto projektu skaits 117 170 287 14 59 19321 252 16

Pabeigto projektu skaits 0 14 14 0 4 4

Saskaņā ar 2017. gada 1. septembra Altum prognozēm 4.2.1.1. pasākuma ietvaros līdz 2017. gada beigām tiks apgūts ERAF finansējums (sertificēti izdevumi) 5 153 994 EUR apmērā. Tāpat šobrīd ir precizēts 2018. gada ietvaros sasniedzamais sertificēto izdevumu rādītājs, norādot, ka līdz 2018. gada septembra beigām tiks apgūts ERAF finansējums 28 291 265 EUR apmērā, kas ir par 5,43 milj. EUR mazāks, nekā plānots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” izstrādes laikā.

Analizējot 4.2.1.1. pasākuma īstenošanas progresu un iemeslus tam, ka 4.2.1.1. pasākuma ietvaros līdz 2018. gada vidum tiks izmaksāts mazāks publiskais finansējums, nekā sākotnēji plānots, ir jānorāda uz:

1. ilgo 4.2.1.1. pasākuma saskaņošanas procesu ar Eiropas Komisiju, kas 4.2.1.1.pasākuma uzsākšanu aizkavēja vairāk kā par diviem gadiem;

2. to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, jo tā īstenošanā ir liels iesaistīto pušu skaits – dzīvokļu īpašnieki, Altum, būvvaldes, būvkomersanti, projektu vadītāji, tehniskās dokumentācijas izstrādātāji, komercbankas u.c. No dzīvokļu īpašnieku lēmuma uzsākt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu līdz līguma ar Altum par atbalsta saņemšanu noslēgšanas vidēji paiet 19 mēneši, no kuriem kopumā 2 mēnešus projekts tiek vērtēts Altum. Pārējais laiks nepieciešams, lai sasauktu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, izstrādātu tehnisko dokumentāciju, vienotos ar komercbankām, būvniekiem, saņemtu būvvaldes saskaņojumu u.c.

3. to, ka 4.2.1.1. pasākums ir balstīts uz principu aizsargāt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus no iespējamām būvniecības problēmām projektu īstenošanas laikā, kā arī izmaksāt granta finansējumu jau projekta īstenošanas laikā, proti, proporcionāli ar komercbankas finansējumu, apmaksājot iesniegtos pakalpojumu rēķinus, kurus iesniedz komercbankā. Lai iepriekš minēto īstenotu, Altum energoefektivitātes projektu tehnisko dokumentāciju pārbauda pēc būtības, pārliecinoties, ka tā ir izstrādāta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī būvniecības un projektēšanas labajai praksei, papildus Altum ir izvirzījis prasību, ka piegādātāju (būvkomersantu, būvuzraugu, iekārtu piegādātāju) atlase ir jāveic jau pirms projekta apstiprināšanas jeb līguma noslēgšanas par atbalsta saņemšanu. Praksē ir

21 Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu (līdz 2017.gada septembrim)


pierādījies, ka iesniegtā dokumentācija gandrīz visos gadījumos ir jāprecizē, kā arī, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem, šobrīd paiet ilgs laiks, lai saņemtu neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā un projektētāju pakalpojumus.

Lai uzlabotu esošo situāciju un paātrinātu 4.2.1.1. pasākuma īstenošanas progresu, EM un Altum nepārtraukti izvērtē iespējas uzlabot 4.2.1.1. pasākuma ieviešanas gaitu. Jānorāda, ka virkne uzlabojumu jau ir veikta – vairākkārtēja grozījumu veikšana Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 160 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.160)22, nemitīga Altum iekšējo procedūru pārskatīšana un uzlabošana, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanu. Zemāk sniegts detalizēts uzskaitījums par veiktajiem uzlabojumiem 4.2.1.1. pasākuma ietvaros.

1. Uzlabojumi attiecībā uz 4.2.1.1. pasākuma ieviešanu:a. samazināts nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku kopsapulču skaits

(iepriekš bija nepieciešamas divas, bet šobrīd Altum nepieciešams iesniegt informāciju un lēmumus no vienas kopsapulces);

b. svītrota prasība pārbaudīt dzīvokļu īpašnieku nodokļu parādus;c. dzīvokļu īpašnieku pārbaude saistībā ar komercdarbības atbalsta

jautājumiem tiek veikta tikai vienu reizi (iepriekš divas reizes) – izvērtējot granta pieteikumu;

d. ir atrunāti īpaši noteikumi energoservisa kompāniju (turpmāk – ESKO) iesaistei energoefektivitātes projektu īstenošanā;

e. projekta finansēšanā var iesaistīties gan māju pārvaldnieki, gan ESKO;f. veikti uzlabojumi projekta pieteikuma veidlapā, samazinot pieprasītās

informācijas apjomu;g. izstrādātas ēku renovācijas procesa un iepirkuma procesa infografikas;h. izstrādāts materiāls par PVN jautājumiem programmas ietvaros,

sagatavota PVN infografika;i. saīsināta līguma veidlapa par granta saņemšanu;j. izstrādāts standartizēts iepirkuma nolikuma paraugs;k. samazināts iepirkuma izsludināšanas laiks no 15 uz 10 darba dienām;l. sekots līdzi būvniecības tirgus aktivitātēm un pārstrādāta metodika

vidējo tirgus cenu pārbaudei;m. veiktas izmaiņas Altum iekšējās procedūrās, izslēdzot liekos soļus.

2. Informēšana, publicitāte:a. reizi mēnesī Altum organizē dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu

apmācības;b. organizēti semināri tehniskiem speciālistiem (projektētājiem,

neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā) par tehniskās dokumentācijas atbilstību 4.2.1.1. pasākumam un biežāk pieļautajām kļūdām;

c. regulārs apkārtraksts par 4.2.1.1. pasākuma aktualitātēm;22 Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumos Nr.293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa ”Palielināt privātā sektora investīcijas P&A 1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” īstenošanas noteikumi, Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 10.maija noteikumos Nr.293 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A”1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā īstenošanas noteikumi””


d. organizēti specializētie/praktiskie semināri nozares speciālistiem (būvniecības aktualitātes, ēku atjaunošana, apkure, fasāžu siltināšana, ventilācija u.c.);

e. informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros oktobra beigās atsākts reģionālo semināru cikls23, kuros speciālisti informēs interesentus par 4.2.1.1. pasākuma nosacījumiem un ēku atjaunošanas procesa būtiskākajiem aspektiem;

f. uzlabota Altum tīmekļa vietne, informācija ir pārskatāmāka;g. Altum tīmekļa vietnē ievietota 4 dzīvojamo māju energoefektivitātes

paaugstināšanas projektu tehniskā dokumentācija24;h. organizēts vērienīgs pasākums par Latvijā lielākās ēkas

energoefektivitātes paaugstināšanu, kurā piedalījās Rīgas domes augstākās amatpersonas25. Šis pasākums guva lielu rezonansi medijos;

i. tiek turpināts aktīvs darbs sociālajos tīklos, informējot sabiedrību par visiem īstenošanā esošajiem 4.2.1.1. pasākuma projektiem, aktualitātēm būvniecības un enerģētikas jomā u.c.

3. Aktīva EM un Altum sadarbība ar citām institūcijām, ieinteresētajām pusēm:a. individuālas tikšanās ar namu apsaimniekotājiem saistībā ar tehniskās

dokumentācijas izstrādi, problēmām, kļūdām, labo praksi;b. sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju

jautājumos par kultūras pieminekļu energoefektivitātes paaugstināšanu;

c. organizēta 4.2.1.1.pasākuma konsultatīvās darba grupas tikšanās.Viens no galvenajiem turpmāk risināmajiem jautājumiem ir energoefektivitātes projektu atmaksāšanās laiks un faktiskās projektu izmaksas dzīvokļu īpašniekiem, kā arī komercdarbības atbalsta regulējums, kas būtiski apgrūtina 4.2.1.1. pasākuma īstenošanu. Ņemot vērā iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda pieredzi, līdz šim ieguldītos resursus 4.2.1.1. pasākuma īstenošanas paātrināšanai, kā arī ierosinājumus izmaiņām 4.2.1.1. pasākuma nosacījumos, uzskatām, ka 4.2.1.1.pasākuma īstenošana kļūs efektīvāka, nodrošinot kopējā 4.2.1.1.pasākumam pieejamā publiskā finansējuma apguvi pilnā apmērā.

Lai augstāk minētos jautājumus risinātu:1. EM ir ierosinājusi grozījumus darbības programmā “Izaugsme un

nodarbinātība”, samazinot 2018. gada ERAF finanšu mērķi 4.prioritārajam virzienam par 9 698 026 EUR (kopējais publiskais finansējums);

2. veicot 4.2.1.1.pasākuma izvērtējumu, tiks izstrādāts MK noteikumu Nr. 160 grozījumu projekts.

4.2.1.2. pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās”23 Turpat24 Pasākuma ietvaros pieejams arī iepriekšējo ES struktūrfondu periodu reciklētais finansējums kopā 7 200 000 euro 25 Papildus ERAF finansējuma programmā pieejams arī iepriekšējo ES struktūrfondu perioda reciklētais finansējums un Altum finansējums kopā 25 980 000 euro


Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta

No 2016.gada septembra līdz 2019.gada 31.decembrim notiek projektu iesniegumu pieņemšana 4.2.1.2.pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” (turpmāk – 4.2.1.2.pasākums) pirmās projektu iesnieguma atlases kārtas ietvaros. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 82 619 415 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums 70 226 502 EUR un valsts budžeta finansējums 12 392 913 EUR, ar kuru ir paredzēts atjaunot 130 ēkas. Atbalsta intensitātes ir 100% apmērā (ERAF 85% un valsts budžets 15%). Finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, valsts augstskolas un valsts zinātniskie institūti, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā, un valsts kapitālsabiedrības, kuras saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrība “Tiesu namu aģentūra”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

2017. gada 14. marta Ministru Kabineta sēdes protokola Nr.7 43.§ 7.punktā EM tika dots uzdevums: “7. Ņemot vērā konstatētos kavējumus 4.2.1.2.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” 1.kārtas projektu sagatavošanā un projektu iesniegumu iesniegšanā, Ekonomikas ministrijai līdz 2017.gada 30.aprīlim sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju nodrošināt individuālas pārrunas ar ministrijām par projekta ieviešanas plānu, risku pārvaldību un ikmēneša izpildes uzraudzības mehānismu, lai veicinātu intensīvu progresu.”

EM, piesaistot CFLA un Finanšu ministrijas pārstāvjus, š.g. pavasarī aizvadīja sanāksmes, lai iegūtu informāciju par problēmām, kas kavē 4.2.1.2. pasākuma pirmās kārtas īstenošanu. Iestādes galvenokārt norādīja uz vienām un tām pašām problēmām. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) ir vislielākā pieredze projektu gatavošanā, šīs iestādes sniedza visizvērstāko viedokli par esošo situāciju. Ņemot vērā ministriju sniegto informāciju, 2017.gada 20.jūnijā tika veikti grozījumi 2016.gada 9.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.534 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.534), lai sekmētu pieejamā publiskā finansējuma apguvi. Būtiskākie uzlabojumi, kas tika veikti ir sekojoši:

noteikts, ka 4.2.1.2. pasākuma pirmās kārtas ietvaros projektus var īstenot piesaistot sadarbības partnerus, lai būtu skaidri nosacījumi personālvadības izmaksu noteikšanai, kā arī nodrošināta skaidrāka pieeja projektu dokumentācijas sagatavošanai, piemēram, iepirkuma procedūru nodrošināšanai;

noteikts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes un to padotības iestādes projekta iesniegumā var iekļaut neattiecināmās izmaksas. Projekta iesniedzēji neattiecināmās izmaksas var iekļaut projektā, ja to ir akceptējusi konkrētā nozares ministrija. Neattiecināmās izmaksas var tikt segtas no pašas iestādes rīcībā esošajiem līdzekļiem;


Salvis Skladovs, 13.11.17,

Tas ir plānotais finansējums. Lūdzam papildināt ar informāciju par pieejamo finansējumu (bez rezerves)

paaugstināts maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs līdz 250 EUR uz vienu ēkas kopējās platības m2, lai veicinātu projektu īstenošanu, kā arī, lai mazinātu riskus par 4.2.1.2. pasākuma ietekmi uz valsts budžetu;

precizēts nosacījums par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojumu, nosakot, ka papildinošo saimniecisko darbību pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams veikt 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.

Papildus 2017.gada 7.jūlijā ES fondu Uzraudzības komitejā ar lēmumu Nr.L-2017/12 tika apstiprināti grozījumi 4.2.1.2. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos. Kvalitātes kritērija Nr.1 jaunā redakcija nosaka, ka noteiktā plānotā enerģijas ietaupījuma (MWh/gadā) attiecība pret projekta attiecināmajām izmaksām (tūkstošos EUR) ir 0,3, atceļot kritērija gradēšanu atkarībā no ēkas atrašanās vietas.

Tomēr, neskatoties uz veiktajiem grozījumiem, šobrīd vēl joprojām ir novērojama lēna projektu iesniegumu iesniegšana CFLA. Līdz š.g. 25.oktobrim CFLA bija iesniegti 30 projektu iesniegumi, no kuriem projekta statuss “līgums” ir 5 projektiem, bet statuss “pabeigts” – vienam projektam. 24 projektu iesniegumi ir iesniegti par Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā esošām ēkām, savukārt pa vienam projekta iesniegumam ir saņemts par vienu Finanšu ministrijas, vienu Iekšlietu ministrijas un četrām Labklājības ministrijas īpašumā esošām ēkām. Projektu iesniegumos iekļauto ēku kopējā platība ir 149 925,4 m2 un kopējais pieprasītā ERAF finansējuma apmērs ir 15 418 850 EUR, bet izmaksātais ERAF finansējums ir 612 000 EUR.

Otrā projektu iesniegumu atlases kārta

EM strādā pie otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumu izstrādes, kur projektu iesniegumus varēs iesniegt nevalstiskās organizācijas sociālā un kultūras jomā, tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, atvasinātas publiskas personas, kas veic valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus, un valsts kapitālsabiedrības veselības, kultūras, sporta un izglītības jomā. Projektu iesniegumu atlasi otrās kārtas ietvaros plānots uzsākt 2017.gada nogalē. 4.2.1.2.pasākuma otrās kārtas ietvaros kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 32 507 612 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums 27 631 470 EUR un valsts budžeta finansējums 4 876 142 EUR, ar kuru ir paredzēts atjaunot 38 ēkas. Finansējuma saņēmēji projekta attiecināmajām izmaksām varēs saņemt atbalstu 100% apmērā (ERAF 85% un valsts budžets 15%) vai arī zemāku līdzfinansējuma likmi atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem. Pēc ministriju sniegtās informācijas par plānotajiem projektu iesniegumiem ir sagaidāma veiksmīga otrās kārtas finansējuma apguve, jo šobrīd ir sagatavoti 4 būvprojekti minimālā sastāvā, 11 tehniskās apsekošanas atzinumi un 21 energosertifikāts.

Pirmās un otrās kārtas ERAF finansējuma apguves prognoze

4.2.1.2.pasākuma ietvaros līdz 2018.gada 31.decembrim ir jāsasniedz sertificētie izdevumi 22 018 045,55 EUR apmērā (ERAF finansējuma daļa). Ņemot vērā lēno finansējuma apguvi, pastāv risks nesasniegt šo noteikto sertificēto izdevumu apmēru. Optimistiskā prognoze par ERAF finansējuma apguvi liecina, ka līdz 2018.gada beigām tiks apgūti 19 030 602,1 EUR no 4.2.1.2.pasākuma pieejamā ERAF finansējuma, kas ir 86,43 % no finanšu mērķa (lūdzu skatīt zemāk esošo tabulu). Lai


sekmētu finansējuma apguvi, Sadarbības partneru darba grupas (KDG) par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem š.g. 24.oktobra sēdes dalībnieki atbalstīja EM ierosinājumu, uzdot visām ministrijām katra resora ietvaros sadarbībā ar finansējuma saņēmējiem un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” līdz 2017.gada 31.decembrim iesniegt projektu iesniegumus CFLA par vismaz 50 % no 4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pieejamā publiskā finansējuma attiecīgajam resoram. Šī nosacījuma neizpildes gadījumā EM analizēs un nepieciešamības gadījumā ierosinās 4.2.1.2.pasākuma 1.kārtas publiskā finansējuma pārdali starp ministrijām.

4.2.1.2.pasākuma pirmās un otrās kārtas ERAF finansējuma apguves prognoze

Nr. IestādeMinistrijas kvota ERAF, EUR

Jāsasniedz sertificēti izdevumi 2018.g., ERAF, EUR

Plānotie izdevumi līdz 06.2018., ERAF, EUR

1. Aizsardzības ministrija 1 598 451 511 504 0

2. Ekonomikas ministrija 782 437 250 380 42 237

3. Finanšu ministrija 3 087 105 987 874 180 535

4. Iekšlietu ministrija 7 995 321 2 558 503 532 144

5. Izglītības un zinātnes ministrija 34 075 378 9 435 321 13 984 694

6. Kultūras ministrija 13 900 476 1 500 795 0

7. Labklājības ministrija 9 498 936 1 561 103 2 549 729

8. Satiksmes ministrija 813 153 260 209 0

9. Tieslietu ministrija 5 141 510 1 645 283 0

10. Veselības ministrija 8 293 476 794 556 138 417

11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 753 196 241 023 6 068

12. Zemkopības ministrija 9 382 676 1 914 456 1 602 978

13.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, iesniedzot projekta iesniegumu un nodrošinot projekta īstenošanu par ēku Brīvības bulvārī 36

2 535 859 811 475 48 618

KOPĀ 97 857 974 22 472 481 19 085 419

Lai uzlabotu kopējo 4.2.1.2.pasākuma finanšu sniegumu, EM 2017.gada novembra sākumā iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē sekojošus MK noteikumu Nr.534 grozījumus:

1. ņemot vērā lēnu finansējuma apguvi 4.2.1.2.pasākuma pirmās kārtas ietvaros, 4.2.1.2.pasākuma snieguma rezerve 7 022 201 EUR apmērā tiks pārlikta uz pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu. Norādām, ka Tieslietu ministrija ar 2017.gada 4. oktobra vēstuli Nr. 21-3.1/3020 ir informējusi Ekonomikas ministriju, ka tai piešķirtā 6 048 835 EUR publiskā finansējuma kvota ir jāsamazina līdz 2 285 052 EUR. Līdz ar to atlikums 3 763 873 EUR apmērā no Tieslietu ministrijas kvotas tiks novirzīts uz snieguma rezervi. Savukārt


atlikusī snieguma rezerves summa 3 258 418 EUR apmērā tiks proporcionāli nodalīta no pārējo ministriju kvotām;

2. šobrīd MK noteikumu Nr.534 45.punkts nosaka, ka MK noteikumu Nr.534 1.pielikumā norādītās valsts iestādes atlases kārtas ietvaros nodrošina projektu iesniedzēju maksājuma pieprasījumus tādā apjomā, lai līdz 2018. gada 31. decembrim nodrošinātu sertificētus izdevumus vismaz 32 % apmērā no kopējā publiskā finansējuma. Ņemot vērā augstāk norādītos finanšu disciplīnas pasākumus saistībā ar projektu iesniegumu iesniegšanu CFLA, Ekonomikas ministrija rosinās dzēst MK noteikumu Nr.534 45.punktu;

3. balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un EM vienošanos par nekustamā īpašuma Krīvu ielā 11, Rīgā (kadastra Nr.0100 115 0309) nodošanu EM valdījumā, publiskais finansējums 1 073 000 EUR apmērā, kas 4.2.1.2.pasākuma ietvaros ir paredzēts attiecīgā nekustamā īpašuma energoefektivitātes paaugstināšanai, tiks pārdalīts uz EM kvotu.

4.3.1. specifiskais atbalsta mērķis “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē”No 2017.gada aprīļa līdz jūlijam notika projektu iesniegumu pieņemšana 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumap-gādē” (turpmāk – SAM 4.3.1.) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, kur atbalsts grantu veidā tiek sniegts centralizētās siltumapgādes komersantiem. Atbalstīta tiek centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu un pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība, kā arī tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana. SAM 4.3.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais KF finansējums ir 35 000 000 EUR. Projektu iesniedzēju aktivitāte pirmās kārtas ietvaros ir bijusi ļoti liela, iesniedzot 85 projektu iesniegumus un pieprasot KF finansējumu 45 841 660,86 EUR apmērā. Līdz š.g. 24.novembrim tiek veikta projektu vērtēšana un šobrīd var secināt, ka, lai apstiprinātu visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, SAM 4.3.1. ietvaros ir nepieciešams papildu KF finansējums 6 805 774,77 EUR apmērā.

Ņemot vērā augstāk sniegto informāciju par SAM 4.1.1. apguves tempu, kā arī, lai veicinātu KF finansējuma investēšanu, darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteikto SAM 4.3.1. iznākuma rādītāju sasniegšanu, kā arī veicinātu investīcijas centralizētās siltumapgādes sektorā, EM ir ierosinājusi SAM 4.3.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros iztrūkstošo KF finansējumu pārdalīt no SAM 4.1.1. (grozījumi MK noteikumos Nr.135). Tādejādi tiks samazināts arī risks nesasniegt 2018.gada KF finanšu mērķi 12,86 milj. EUR apmērā (SAM 4.1.1. un SAM 4.3.1. daļa). Minētais jautājums š.g. 24.oktobrī ir saskaņots Sadarbības partneru darba grupas (KDG) par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem sēdē.

Tāpat informējam, ka 2017.gada 22.augustā tika apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi Nr.495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Papildus pirmās kārtas ietvaros atbalstāmajām darbībām, otrās kārtas ietvaros atbalstīta tiks arī jaunu pārvades un sadales sistēmas posmu būvniecība ar mērķi centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienot jaunus patērētājus, kā arī siltumenerģijas akumulācijas iekārtu uzstādīšana un būvniecība. Projektu iesniegumu


atlasi otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros plānots uzsākt 2017.gada novembrī. SAM 4.3.1. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais KF finansējums ir 14 903 926 EUR, kuru plānots apgūt pilnā apmērā.

Ministru prezidenta biedrs,ekonomikas ministrs A.Ašeradens

Vīza:Valsts sekretārs J.Stinka

01.11.2017. 15:229847Ilze EberhardeEkonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamentaDirektora vietnieceTel.: 67013232e-pasts: [email protected]
