Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
ALBERTA KOLEDŽA
Uzņēmējdarbība
EVITA NAKTIŅA
Kursa darbs studiju kursā „Finanšu vadība”
Finanšu pārskata analīzes būtība
pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā
Specializācija: Grāmatvedība un nodokļi
Kursa darba vadītāja: Mg.oec. lektore Daiga Puriņa ___________ (paraksts, datums)
Studente: ____________________ (paraksts, datums)
Rīga-2013
SATURS
IEVADS ..................................................................................................................................... 3
1. FINANŠU PĀRSKATUS REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI ........................ 4
1.1. Gada pārskata likums un Likums „Par grāmatvedību” ...................................... 4
1.2. MK noteikumi un Latvijas grāmatvedības standarti .......................................... 8
2. GADA PĀRSKATA SASTĀVDAĻAS UN FINANŠU ANALĪZES GALVENIE
RĀDĪTĀJI .................................................................................................................... 9
2.1. Gada pārskata sastāvdaļa. ................................................................................... 9
2.1.1. Finanšu pārskats ..................................................................................... 9
2.1.2. Vadības ziņojums. ................................................................................. 14
2.2. Galvenie finanšu rādītāji. .................................................................................. 15
2.2.1. Likviditātes rādītāji. .............................................................................. 16
2.2.2. Maksātspējas (saistību) rādītāji. ............................................................ 17
2.2.3. Aktivitātes rādītāji. ................................................................................ 18
2.2.4. Rentabilitātes rādītāji. ........................................................................... 21
3. SIA „HOUSE” UZŅĒMUMA DARBĪBAS ANALĪZE ......................................... 25
3.1. SIA „House” darbības apraksts ........................................................................ 25
3.2. SIA „House” svarīgāko finanšu rādītāju analīze ............................................. 25
SECINĀJUMI ........................................................................................................................ 32
PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................................... 33
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ..................................................................................... 34
GRAFISKĀ DAĻA ................................................................................................................ 35
PIELIKUMI ........................................................................................................................... 41
1. pielikums. SIA „House” Bilances ................................................................................ 42
2. pielikums. SIA „House” Peļņas vai zaudējumu aprēķini ............................................. 46
3. pielikums. Peļņas vai zaudējuma posteņu raksturojums .............................................. 48
4. pielikums. Naudas plūsmas veidu raksturojums .......................................................... 49
3
IEVADS
Pareizai un efektīvai saimnieciskai darbībai uzņēmumā, ir nepieciešama precīza un
pareiza finanšu uzskaites organizācija, kura tiek izmantota, sastādot ikgadējos finanšu plānus
nākamajam periodam, kā arī pašreizējā perioda saimnieciskās darbības analīzei un
pilnveidošanai. Finanšu analīze saistās ar uzņēmuma naudas plūsmas kontrolēšanu,
regulēšanu un uzņēmuma maksātspējas nodrošināšanu. Tāpēc ir svarīgi zināt, cik
maksātspējīgs ir uzņēmums, noslēdzot noteiktu laika periodu un kādā veidā šos rādītājus
varētu uzlabot. Tātad ir nepieciešams iegūt savlaicīgu un pilna apjoma informāciju, lai varētu
precīzi un pareizi novērtēt saimnieciskās darbības rezultātus un pieņemt konkrētajai situācijai
atbilstošus lēmumus.
Lai spētu pieņemt situācijai visatbilstošākos lēmumus, ir nepieciešama informācija par
iepriekšējiem periodiem, lai varētu novērtēt uzņēmuma potenciālās finansiālās iespējas
nākamajiem periodiem. Šāda informācija ir nepieciešama, lai novērtētu uzņēmuma stāvokli
pārskata periodā, tā aktīvus, saistības un pašu kapitālu, kā arī šo posteņu izmaiņas pārskata
periodā. Informācija ir nepieciešama, lai novērtētu uzņēmuma naudas līdzekļu kustību, naudas
summu ienākšanu un izdošanu, kā arī ar to saistītos riskus.
Ierobežotā darba apjoma dēļ autore ir pētījusi tās finanšu analīzes metodes
maksātnespējas un likviditātes prognozēšanai, kuras var izmantot analīzes procesā ārējie
finanšu pārskatu lietotāji, pamatojoties uz publiski pieejamu uzņēmuma Gada pārskata
informāciju. Tādēļ pētījumā nav ietvertas metodes, kurām kā informācijas avoti ir
nepieciešami specifiski dati no vadības uzskaites un citiem konfidenciāliem informācijas
avotiem par saimniecisko un finansiālo darbību.
Darba mērķis ir noskaidrot finanšu analīzes būtību, kā arī aprēķināt un izanalizēt
būtiskākos finanšu darbības rādītājus uzņēmuma saimnieciskās darbības pilnveidošanai.
Lai izvirzīto mērķi sasniegtu, ir jāveic šādi galvenie uzdevumi:
1. apskatīt likumdošanas normatīvo bāzi;
2. izpētīt gada pārskata sastādīšanas un analīzes teorētiskos aspektus.
3. novērtēt galvenos finanšu darbības rādītājus un dot priekšlikumus to uzlabošanai.
Pētījumiem tika izmantota monogrāfiskā jeb aprakstošā metode, analīzes metode,
grafiskā metode, statistiskā metode.
Darbs izstrādāts, pamatojoties uz SIA "House" grāmatvedības uzskaites un pārskata
dokumentiem, speciālo literatūru, publikācijām periodiskajos izdevumos, kā arī uz Latvijas
Republikas likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz gada pārskata
sastādīšanu.
4
1. FINANŠU PĀRSKATUS REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE
AKTI
1.1. Gada pārskata likums un Likums „Par grāmatvedību”
Gada pārskata likums ir likums, kas reglamentā katra uzņēmuma finanšu pārskatu
sastādīšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk tekstā - VID). Gada
pārskata likums kopumā nosaka, ka gada pārskatam kā vienotam kopumam jāsastāv no
finanšu pārskata un vadības ziņojuma. (skat.1.1. att.) [6]
1.1. att. Gada pārskata sadalījums
Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds
pārskata gada sākums un beigas var būt tikai Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai,
kooperatīvajai sabiedrībai, Latvijā reģistrētai Eiropas ekonomisko interešu grupai, Eiropas
kooperatīvajai sabiedrībai un Eiropas komercsabiedrībai, individuālajam uzņēmumam,
zemnieku un zvejnieku saimniecībai, ja to nosaka attiecīgi minētās sabiedrības statūti,
nolikums vai sabiedrības līgums. Individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku
saimniecībai, kurai nav pieņemti statūti vai izstrādāts nolikums, citādu pārskata gada sākumu
un beigas nosaka attiecīgs sabiedrības lēmums. Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa
ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā. Jaunizveidotas
sabiedrības pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par
18 mēnešiem. Ja tiek mainīts jau esošas sabiedrības pārskata gada sākums, pārskata gads
nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem. Pārskata gads, kurā sabiedrību reorganizē vai tā izbeidz
savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12
mēnešiem. [6]
Gada pārskatā, katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas
pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata
gada skaitļus. [6]
GADA PĀRSKATS
FINANŠU PĀRSKATS VADĪBAS ZIŅOJUMS
5
Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla
izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada
pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu. (skat. 1.1. tab.) [6]
1.1. tabula
Gada pārskata likuma izmantotāju salīdzinājums
Gada pārskata likums
Gada pārskata likums attiecas:
uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām,
kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā
reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu
grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām
un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz
individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un
zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums
(ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem
iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000
latu (turpmāk arī — sabiedrība). Individuālie
uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku
saimniecības var sagatavot gada pārskatu,
ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to
apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem
darījumiem iepriekšējā pārskata gadā
nepārsniedz 200 000 LVL. [6]
Gada pārskata likums neattiecas:
1. uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām,
apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju
sabiedrību formā, savstarpējās
apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām,
privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu
brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes
sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu
fondiem, kuri dibināti kā
komercsabiedrības.
2. Komercsabiedrība, kura veic
pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu,
ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas noteikumus, kas ir saistoši
apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju
sabiedrības formā. [6]
Kā redzams 1.1. tabulā gada pārskats neattiecas uz viesiem, kas veic saimniecisko
darbību. No šīs tabulas mēs varam izsecināt, uz ko konkrēti attiecas gada pārskata likums, un
kas no tā ir atbrīvoti, jeb uz kādām komercsabiedrībām tas neattiecas.
6
Likums „Par grāmatvedību” nosaka, ka šis likums attiecas uz komersantiem,
kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu
komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām
organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām,
iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai
pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko
darbību (turpmāk tekstā uzņēmums).
Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā
ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Gada pārskata
informācija, ir informācija, kas sniedz priekšstatu par uzņēmuma stabilitāti. No gada pārskata,
finanšu pārskatiem, t.i., bilances, ir gūstama informācija par uzņēmuma kopējām saistībām ar
kreditoriem. Bilance sniedz informāciju par to, cik lieli ir debitoru parādi, vai arī cik liels ir
pamatkapitāls, kā arī informāciju par uzņēmuma rīcībā esošiem līdzekļiem, piemēram, cik
lielā vērtībā uzņēmumam pieder ilgtermiņa ieguldījumi. Savukārt peļņas vai zaudējuma
aprēķinā, atspoguļotas visas uzņēmumā izveidojušās kopējās izmaksas pa posteņiem,
piemēram, cik lielas ir uzņēmuma administrācijas izmaksas vai arī cik lielas ir pārdotās
produkcijas ražošanas izmaksas, kā arī gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības veikšanas.
Kā bilancei tā arī peļņas vai zaudējuma aprēķinam ir kopēja informācija, ar to autors
domā, ka ir informācija, kas atspoguļota identiski vienādā lielumā abos finanšu pārskatos,
respektīvi, tā ir pārskata peļņa vai zaudējumi pēc nodokļu atskaitīšanas. Visa pārējā
uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama
vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai, nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī
citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. [7]
Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas, kā
vienas no zināmākajām autors min piemērus - (‘’Tildes jumis’’, ‘’Zalktis’’, ‘’Accor’’, ‘’1C’’,
‘’Apvārsnis’’, ‘’Ozols’’) nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma
arhīvā, informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma
dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas.
Uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas
sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus, sistemātiski sakārto un
saglabā uzņēmuma arhīvā, saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 10. pantu. (skat. 1.2.tab.)
[7]
7
1.2. tabula
Arhīvā dokumentu glabāšanas laiks
Dokuments Paredzētais glabāšanas laiks
Gada pārskatiem
Līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības
izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos
nav noteikts citādi;
Inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības
reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem 10 gadi;
Attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem
aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa
gadiem un mēnešiem
75 gadi
Pārējiem attaisnojuma dokumentiem 5 gadi
Kā redzams 1.2.tabulā, LR likumdošana - likuma „Par grāmatvedību” 10. pants
reglamentē, attaisnojuma dokumentu grupu glabāšanas ilgumu, kas ne tikai jānodrošina
katram uzņēmējdarbības veicējam, bet arī jāievēro, jo jebkurā mirklī, VID kā vienu no saviem
uzdevumiem var iekļaut – tematiskās pārbaudes veikšanu, konkrētā uzņēmumā.
Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem,
novērtē naudas izteiksmē, un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato
uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā
glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija. [7] Respektīvi, attaisnojuma dokumenti ir
jāuzglabā tā, lai to pareizība un ticamība nebūt apšaubāma, pat pēc to obligātā glabāšanas
termiņa beigām, ar to autors domā, ka attaisnojuma dokumentiem ir jāveido kopijas –
elektroniskas vai papīra formātā. Rakstiski (papīra formā) sagatavotos kārtējā mēneša
attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta
kārtas numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs glabā šim nolūkam paredzētās
glabāšanas vietās. Elektroniskā formā sagatavotos attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar
grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot uzņēmuma
vadītāja noteiktajā kārtībā.
8
1.2. MK noteikumi un Latvijas grāmatvedības standarti
Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles
un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma,
politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās
organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību
budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic
saimniecisko darbību (turpmāk tekstā uzņēmums), grāmatvedības kārtošanas un organizācijas
prasības. [8]
Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas
(turpmāk tekstā LR) naudas vienību — LVL. Bet ar 2014. gada 01. janvāri, par LR oficiālo
naudas vienību lietos Euro. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā
norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas (turpmāk tekstā LB)
noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi
naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas
dienā, kā arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas
stāvoklī).
Katra pārskata gada beigās skaidrās vai bezskaidrās naudas atlikumu summas,
prasījumu vai saistību summas un citas ārvalstu valūtās izteiktās summas (turpmāk tekstā
ārvalstu valūtās izteiktās summas) pārrēķina latos atbilstoši LB noteiktajam attiecīgās ārvalsts
valūtas kursam pret latu pārskata gada pēdējā dienā. Ārvalstu valūtās izteikto summu
pārrēķināšanas rezultātā iegūto pozitīvo vai negatīvo starpību (turpmāk tekstā valūtas kursu
svārstības) ieraksta grāmatvedības reģistros. [8]
Grāmatvedības kontu plāns ir katra uzņēmuma vadītāja apstiprināts, grāmatveža
sagatavots - ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši
piešķirtiem kontu kodiem, piemēram, 53, 57, 71, 72, 81, 82. Kontu plāns sastāv no
analītiskajiem un sintētiskajiem kontiem. Katra pārskata gada beigās kontus un grāmatvedības
reģistrus slēdz, iegrāmatojot kontu slēguma ierakstus un pārnesot kontu atlikumus uz
jaunajiem - nākamā pārskata gada, grāmatvedības reģistriem.
Šajā nodaļā autors ir aplūkojis, analizējis, secinājis, ka LR likumdošana ir plaši
aptveroša. Tā sevī ietver informāciju, par gada pārskata sastādīšanu, iesniegšanas termiņiem,
grāmatvedības kārtošanu atbilstoši LR likumdošanas normām kā arī u.c. līdzīga rakstura
nosacījumiem. Bet viena no aktuālākajām atziņām, ko autors ir guvis, ka finanšu analīzei kā
fundamentāls pamats ir divi finanšu pārskati no gada pārskata sastāvdaļām – tā ir bilance un
peļņas vai zaudējumu aprēķins.
9
2. GADA PĀRSKATA SASTĀVDAĻAS UN FINANŠU
ANALĪZES TEORIJAS APRAKSTS
2.1. Gada pārskata sastāvdaļas
2.1.1. Finanšu pārskats
Bilance ir neatņemama sastāvdaļa gada pārskata sastādīšanas brīdī un tā sniedz
skaidru priekšstatu par finansiālo stāvokli, noteiktā laika periodā. Pareizi sabalansēta bilance,
sniedz informāciju par uzņēmuma maksātspējas stāvokli, likviditātes seku iestāšanos un
nākotnes attīstības perspektīvām. Bilanci veido: bilances aktīvs un bilances pasīvs jeb līdzekļi
un līdzekļu avoti. (skat. 2.1. att.) (Skatīt Pielikumu nr. 1.)
2.1. att. Bilances posteņu shēma
Bilancē datus atspoguļo uz pārskata gada sākumu un pārskata beigām. Bilances
vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē. Bilances eksemplārā, kas paliek
uzņēmumā grāmatvedības vajadzībām, summas var atspoguļot latos un santīmos, bet,
sniedzot bilanci VID iestādei, vai kredītiestādēm, summas bilancē noapaļo atbilstoši
noapaļošanas principam (111,23 = 111 Ls; 555,67 = 556 Ls) līdz pilniem Latvijas latiem.
Ierakstus bilancē veic no galvenās grāmatas jeb virsgrāmatas. Bilancei jābūt parakstītai, to
paraksta uzņēmumu vadītājs vai uzņēmuma īpašnieks. Bilances aktīva kopsummai ir jābūt
vienādai ar bilances pasīva kopsummu, jo uzņēmumam līdzekļu nevar būt vairāk vai mazāk
nekā to finansēšanas avotu. Ja bilances aktīvu kopsumma nav vienāda ar bilances pasīva
kopsummu, tad var secināt, ka bilance ir sastādīta nepareizi. Šī vienādība nesatur informāciju
par uzņēmuma finansiālo stāvokli, bet tā, sastādot grāmatvedības bilanci, vienmēr ir jāievēro.
(skat. 2.2. att.)
LĪDZEKĻI = PAŠU KAPITĀLS + AIZŅEMTAIS KAPITĀLS
10
2.2. Bilances posteņu shēma
Līdzekļi ir bilances aktīvs, kurā sagrupēti visi resursi un kas satur izvērstu informāciju
par ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem vai ziņas par to, kas pieder
uzņēmumam un ar ko rīkojas uzņēmums. [2,41.lpp.] Piemēram, pamatlīdzekļi – ēkas,
iekārtas, autotransports un pārējais īpašums; krājumi, izejvielas un materiāli ražošanai un
tirdzniecībai, preces; ieguldījumi citu kompāniju daļās, debitori, vērtspapīri, norēķinu līdzekļi,
nauda un citi līdzekļi. Saistības un pašu kapitāls veido bilances pasīvu. Tajā uzrāda finanšu
avotus, kurus uzņēmums izmantojis resursu (aktīvu) finansēšanai.
Par avotiem var būt pamatkapitāls (statūtos noteiktais kapitāls), peļņa, kā arī aizņemtie
un piesaistītie līdzekļi (turpmāk tekstā saistības), kurus uzņēmums aizņēmies no fiziskām vai
juridiskām personām un kredītiestādēm, saistības par norēķiniem ar piegādātājiem par precēm
un pakalpojumiem, saistības par norēķiniem ar uzņēmuma darbiniekiem par aprēķināto darba
samaksu (turpmāk tekstā darba alga) un norēķini ar budžetu par nodokļiem un sociālajiem
maksājumiem. Tādejādi bilances aktīvs parāda, kas uzņēmumam pieder, bet pasīvs – no
kādiem avotiem ņemti līdzekļi aktīva izveidošanai. [2,41.lpp.]
Bilance jāaizpilda, ievērojot likuma 10. pantā noteikto bilances shēmu kontu veidā.
(Skat. Pielikumu nr. 2) Bilances posteņus uzrāda katru atsevišķi shēmā norādītajā secībā,
katram postenim norāda attiecīgus iepriekšējā gada pārskata bilances datus: katra pārskata
sākuma bilances datiem ir jābūt vienādiem ar iepriekšējā gada slēguma bilanci. Posteņus,
kuros nav skaitļu, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskata bilancē ir bijis attiecīgs
postenis ar summu. [6]
Aktīva posteņus sakārto likviditātes secībā. Likviditāte raksturo uzņēmuma spēju
apmaksāt savas saistības. Augstāka likviditāte ir tiem līdzekļiem, ar kuriem visātrāk var
nomaksāt uzņēmuma parādus. (Nauda ir līdzeklis ar visaugstāko likviditāti, bet ilgtermiņa
ieguldījumiem ir zemākā likviditāte). Pasīva posteņus bilancē grupē pēc kapitāla piederības,
vispirms norāda pašu kapitālu, tad aizņemto kapitālu.
PASĪVS
Pašu kapitāls
Uzkrājumi
Kreditori
AKTĪVS
Ilgtermiņa ieguldījumi
Apgrozāmie līdzekļi
11
Peļņas vai zaudējumu aprēķins atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus, kā arī
iegūto peļņu vai radušos zaudējumus, tas galvenokārt, kalpo kā uzņēmuma vadības darbības
rādītājs. (Skat. Pielikumu nr. 3.). Iegūto gala rezultātu pēc peļņas vai zaudējuma aprēķina
veikšanas, respektīvi, peļņas vai zaudējuma aprēķina 200. rindas skaitli, ieraksta bilancē,
pasīva pusē, pašu kapitāla sadāļā, bilances postenī „pārskata gada peļņa vai zaudējumi”
Sastādot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas
principi, kuri ir minēti likumā „Par gada pārskatu” 25. pantā. [6]
Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem:
1. jāpieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk;
2. jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata
gadā;
3. novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:
pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;
jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas
neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;
4. peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un
izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma.
Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
5. aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;
6. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma
bilanci;
7. jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu
vai lēmumu pieņemšanu. Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada
pārskatu, bet padara to pārāk detalizētu. Šajā gadījumā bilancē, peļņas vai zaudējumu
aprēķinā naudas plūsmas pārskatā un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādāmi apvienoti
posteņi, bet to detalizējums sniedzams pielikumā;
8. sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā,
ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. [6]
Uzkrāšanas princips, kas nosaka, ka ieņēmumi un izdevumi jānorāda, ņemot vērā
rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma datuma
vai rēķina saņemšanas datuma jānorāda ar pārskata gadu saistītie izdevumi un ieņēmumi.
Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
12
Piesardzības princips, kas nosaka, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāuzrāda tikai
līdz bilances datumam iegūtā peļņa, bet riska summās un zaudējumi, kas radušies pārskata
gatavai iepriekšējos gados,- arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un
gada pārskata sastādīšanas datumu.
Gada pārskata likuma 11. – 14. pantā ir doti četri peļņas vai zaudējumu aprēķina
varianti:
1. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda
izmaksu metodes);
2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc
apgrozījuma izmaksu metodes);
3. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda
izmaksu metodes);
4. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc
apgrozījuma izmaksu metodes). [6]
Sastādot peļņas vai zaudējuma aprēķinu, jāņem vērā un jāizmanto vispārpieņemtā
prakse, saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ( turpmāk tekstā SFPS),
ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas (turpmāk tekstā LR) grāmatvedības
reglamentējošo likumdošanu. Bet jāatceras, ka primārie ir LR likumi un Latvijas
grāmatvedības standarti (turpmāk tekstā LGS). [7]
Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas
atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas
plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības. Informācija par
uzņēmuma naudas plūsmām ir noderīga finanšu pārskata lietotājiem, lai novērtētu uzņēmuma
spēju radīt naudu un tās ekvivalentus, kā arī spēju un prasmi šo naudu pareizi un saimnieciski
izmantot. Šis pārskats sniedz arī informāciju par uzņēmumā veikto kapitālieguldījuma
apjomu, saņemtajiem finansējumiem un peļņas izlietojumu. Naudas plūsmas pārskatu veido to
daļas: par naudas plūsmām no komercdarbības, no investīcijām un no finansēšanas.
Sagatavojot naudas plūsmas pārskatu, visu darbību veic šādos secīgos posmos:
1. Komercdarbības naudas plūsmas noteikšana;
2. Investīcijdarbības naudas plūsmas noteikšana;
3. Finanšu darbības naudas plūsmas noteikšana; [3. 201.lpp.]
13
Naudas plūsmas pārskata sastādīšana drīkst lietot vienu no divām metodēm:
Tiešo metodi, kad pēc grāmatvedības reģistru datiem vai pēc katra peļņas un
zaudējumu pārskata posteņu koriģēšanas, nosaka naudas ieņēmumu un izdevumu svarīgāko
posteņu apjomu;
Netiešo metodi, kurai atbilstoši koriģē gada pārskata tīro peļņu vai peļņu
pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem, par krājumiem un debitoru un kreditoru parāda
atlikuma izmaiņām, pamatlīdzekļu nolietojumu, nemateriālo ilgtermiņa ieguldīju vērtības
norakstījumiem, izveidotiem uzkrājumiem, aprēķinātām, bet vēl nesaņemtām ārvalstu valūtu
kursu starpībām un citām samaksām, kuru pamatojums ir noteikti aprēķini un kuras nav
saistītas ar pārskata gada naudas ieņēmumiem vai zaudējumiem vai arī attiecas uz investīciju
vai finanšu darbību.
Ar abām metodēm iegūst vienus un tos pašus rezultātus. Ieteicamāka tomēr ir tiešā
metode, jo pārskata sastādīšanas gaitā iegūto informāciju uzņēmuma vadība var izmantot arī
kontrolei un plānošanai. [1,115.lpp.]
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz
datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko
darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu
kopsummu, tajā ievērojot arī tieši pašu kapitāla ieskaitītās vai no tā norakstītās summas. [1,
113.lpp.]
2.1.2. Vadības ziņojums
Vadības ziņojuma saturs:
informācija par sabiedrības attīstību;
informācija par darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli,
informācija par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras;
sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa
analīze atbilstoši sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai, kurā iekļauj:
finansiālo rezultātu rādītājus;
sabiedrību un attiecīgo nozari būtiskus raksturojošos nefinanšu
rādītājus — informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par
darbiniekiem (piemēram, piemērotā nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts
darbiniekiem) vai citu informāciju.
14
Nefinanšu rādītājus atļauts nesniegt sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no šādiem
rādītājiem: bilances kopsumma – 1 000 000 LVL, neto apgrozījums – 2 400 000 LVL,
pārskata gada vidējais darbinieku skaits - 250. [ 9 ]
2.2. Galvenie finanšu rādītāji
Finanšu pārskatu analīzē izmanto arī dažādus rādītājus, kurus aprēķina izmantojot
gada pārskatā esošo informāciju. Izšķir sekojošu rādītāju grupas, ar kuru palīdzību nosaka, cik
efektīvi uzņēmums darbojas.
Likviditātes rādītāji raksturo uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības.
Savukārt, iegūtais rezultāts rāda, cik uzņēmumam ir likvīdu aktīvu, lai dzēstu savas tekošās
saistības, vai cik uzņēmumam pienākas likvīdu aktīvu uz Ls 1 īstermiņu saistību. Šo rādītāju
aprēķina kā attiecību starp likvīdiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Par likvīdiem sauc tos
aktīvus, kuri jau atrodas naudas formā, kā arī tos, kurus ātri var pārvērst naudas formā.
Aktīvus ir iespējams klasificēt pēc likviditātes pakāpes:
augsti likvīdi aktīvi;
vidēji likvīdi aktīvi;
zemi likvīdi aktīvi.
Jo uzņēmumam ir vairāk likvīdo aktīvu, jo tā ekonomiskās iespējas ir lielākas.
Atkarībā no aktīvu likviditātes pakāpes izšķir trīs likviditātes rādītājus (koeficientus).
Likviditātes rādītāju aprēķināšanai tiek izmantoti bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina
dati. (skat. 2.1.tab., 2.2. tab., 2.3. tab.)
Aktivitātes rādītāji rāda, cik reizes pārskata perioda laikā apritējis kapitāls, debitoru
parādi, kreditoru parādi krājumi, aktīvi, ilgtermiņa ieguldījumi. Aprēķina kā attiecību starp
neto apgrozījumu un kapitālu, aktīvu utt.
Maksātspējas rādītāji raksturo kapitāla struktūru un rāda uzņēmuma spēju norēķināties
ar ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem. Tie raksturo uzņēmuma finansiālo neatkarību.
Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji atspoguļo uzņēmuma panākumus peļņas gūšanā.
Aprēķina kā attiecību starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgās
peļņas lielumu. Par peļņas ietekmējošiem rādītājiem parasti pieņem kapitālu, neto
apgrozījumu.[5, 133.lpp.]
15
2.2.1. Likviditātes rādītāji
2.1. tabula
Likviditātes kopējais koeficients
Formula
Apgrozāmie līdzekļi
Īstermiņa saistībām
Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir 1-2. Ja likviditātes – 1 lielums ir mazs, tad
uzņēmumā var izveidoties grūtības īstermiņa saistību dzēšanā. Ja šis lielums ir nozīmīgs, tad
uzņēmums pārāk daudz kapitāla ir iesaldējis apgrozāmos līdzekļos vai arī nepietiekami,
izmantojis īstermiņa kredītus.
Likviditāti – 1 var paaugstināt divējādi:
pazeminot apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu lielumu;
pazeminot īstermiņa saistību lielumu.
Likviditātes raksturošanai izmanto arī rādītājus L2 un L3:
2.2 tabula
Likviditātes starpseguma koeficients
Formula
Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri + Debitori
Īstermiņa saistības
2.3.tabula
Absolūtās likviditātes koeficients
Formula
Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri
Īstermiņa saistības
Likviditātes rādītāju nepilnības:
1. Aprēķinot likviditātes koeficientus, tiek pieņemts, ka visi apgrozāmie līdzekļi
ir likvīdi. Šāds paņēmiens var būt nereāls. Tikai likvidācijas gadījumā apgrozāmie līdzekļi var
kļūt par augstiem likvīdiem aktīviem.
2. Koeficients var paaugstināties nevēlamu procesu rezultātā. Piemēram, ja
uzņēmums sašaurina ražošanu, tad var pieaugt krājumi. Šo apstākļu dēļ palielinās apgrozāmo
līdzekļu atlikums un līdz ar to paaugstinās likviditātes koeficients.
16
3. Koeficients atspoguļo uzņēmuma stāvokli uz noteiktu datumu. Aprēķinā netiek
ņemta vērā līdzekļu apgrozība. .[5, 133.lpp.]
2.2.2. Maksātspējas rādītāji
Maksātspējas rādītāji atspoguļo uzņēmuma spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa
saistības.
2.4. tabula
Saistību īpatsvars bilancē
Formula
Saistības X 100
Bilances kopsumma
Šo rādītāju var noteikt koeficienta veidā:
2.5. tabula
Finanšu atkarības koeficients
Formula
Saistības
Bilances kopsumma
Saistību suma nevar pārsniegt kopējo aktīvu lielumu. Augsts šī rādītāja līmenis rāda,
ka uzņēmumam ir grūti atmaksāt aizdotās summas, jo par tām ir jāmaksā liela procentu
summa. Zems šī rādītāja līmenis nodrošina kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās
summas. Sakarā ar to kreditori vēlas, lai šis rādītājs būtu zemāks. Tomēr zems kapitāla
līmenis parasti raksturo zemu attīstības tempu.
2.6. tabula
Finanšu neatkarības koeficients
Formula
Pašu kapitāls
Bilances kopsumma (kopkapitāls)
17
Rādītāju var aprēķināt arī citādā veidā:
2.7. tabula
Finanšu neatkarības koeficients
Formula
1 - Finanšu atkarības koeficients
Jo mazāks ir finanšu atkarības rādītāja līmenis, jo kreditoru risks palielinās.
Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir robežās 0,5 – 0,6.
2.8. tabula
Finanšu līdzsvara koeficients
Formula
Saistības
Pašu kapitāls
Rādītājs raksturo saistību summu, kura pienākas uz pašu kapitāla Ls 1,00. Rādītājs ir
atkarīgs no saimnieciskās darbības un apgrozāmo līdzekļu aprites ātrumu. Augsts šī rādītāja
līmenis apliecina, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemtajos līdzekļus. Zems līmenis rāda, ka
uzņēmumam ārēja kapitāla piesaistīšana saistīta ar mazāku risku. Kreditori dod zemākam šī
koeficienta līmenim. Rādītājs raksturo finansiālo risku, ar kuru uzņēmums saskaras
finansēšanas procesā un rāda ārējās finansēšanas lielumu. Jo zemāks ir rādītāja līmenis, jo
augstāka ir uzņēmuma drošības pakāpe. .[5, 134.lpp.]
2.2.3. Aktivitātes rādītāji
Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto savus līdzekļus, lai
saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Tie rāda uzņēmuma līdzekļu aprites ātrumu
un sniedz informāciju par līdzekļos ieguldīto kapitāla pietiekamību.
2.9. tabula
Aktīvu aprites koeficients
Formula
Neto apgrozījums
Aktīvi
18
Rādītājs raksturo aktīvu izmantošanas intensitāti un rāda ieņēmumu lielumu, ko
nodrošina saimnieciskajos līdzekļos (aktīvos) ieguldītais Ls 1,00.
2.10. tabula
Krājumu aprites koeficients
Formula
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas
Krājumu vidējais atlikums
2.11. tabula
Krājumu vienas aprites ilgums
Formula
Gada dienu skaits
Krājumu aprites koeficients
Koeficients rāda, cik reizes krājumos ieguldītie līdzekļi gada laikā apritējuši. Skaitītājā
var izmantot arī neto apgrozījumu, kuru mērī pārdošanas cenās, bet pārdotās produkcijas
ražošanas izmaksas, kuras tiek novērtētas to faktisko izmaksu apmērā tāpat kā krājumi
bilancē, dod precīzāku informāciju un ir labāk piemēroti aprēķinos. Zems aprites krājumu
koeficients nozīmē to, ka krājumos ir ieguldīts daudz līdzekļu.
2.12. tabula
Krājumu vidējais atlikums
Formula
Krājumi
perioda
sākumā ⁺
Krājumi
perioda
beigās
2
Pārmērīgi krājumi nozīmē nepamatotu līdzekļu iesaldēšanu, kura savukārt liecina par
neefektīvu līdzekļu ieguldīšanu. Augsts koeficients var radīt uzņēmumā sarežģītu situāciju.
Krājumu aprites koeficients interesē potenciālos investorus, jo tas rāda, ka dotā uzņēmuma ik
pēc (iepriekšējā koeficienta rezultātā iegūtajām dienām) pārvēršas par debitoru parādiem vai
naudas līdzekļos.
19
2.13. tabula
Debitoru parādu aprite
Formula
Neto apgrozījums x 1,21
Debitoru parādu vidējais atlikums
Debitoru parādu vidējais atlikums tiek aprēķināts analoģiski krājumu vidējam
atlikumam.
Sakarā ar to, ka pamatdarbības ieņēmumi (neto apgrozījums) peļņas un zaudējumu
aprēķinā atspoguļojas bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā PVN), bet debitoru
parādi bilances pārskatā – ar nodokli, aprēķinot augšminēto rādītāju, nepieciešams vai nu
palielināt skaitītāju, vai samazināt saucēju par PVN. Debitoru aprites koeficients rāda, cik
reizes kopējais parāds aprit gada laikā. Tas raksturo uzņēmuma spēju laikus iekasēt parādus
par kredītā pārdotajām precēm (pakalpojumiem) un rāda, cik dienas vidēji paiet no
produkcijas (pakalpojuma) pārdošanas datuma līdz samaksas saņemšanas dienai.
2.14. tabula
Debitoru parādu vienas aprites ilgums
Formula
Gada dienu skaits
Debitoru parādu aprites koeficients
Jo ātrāk notiek kredīta iekasēšana, jo labāk uzņēmumam. Atbrīvotos līdzekļus var
ieguldīt peļņu nesošos darījumos. Bet ilgāks iekasēšanas periods var palielināt klientu skaitu
un tas sekmē apgrozījuma pieaugumu.
Krājumu un debitoru aprites koeficienti rāda ātrumu, ar kādu tie pārvēršas skaidrās
naudas formā, kas savukārt ietekmē uzņēmuma finansiālo stabilitāti. .[5, 135.lpp.]
20
2.2.4. Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji
Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji raksturo uzņēmuma ienesīgumu. Rentabilitāte ir
attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš nodrošina šo peļņas lielumu.
2.15. tabula
Pašu kapitāla rentabilitāte
Formula
Pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem X 100
Pašu kapitāla gada vidējā summa
Pašu kapitāla rentabilitāte vai finansiālā rentabilitāte rāda, kādu peļņu ieguvuši
uzņēmuma īpašnieki no katra ieguldītā lata. Rādītājs raksturo pašu kapitāla izmantošanas
efektivitāti.
2.16. tabula
Aizņemtā kapitāla rentabilitāte
Formula
Samaksātie procenti
X 100 Aizņemtā kapitāla gada vidējā summa
Par aizņemtā kapitāla izmantošanu uzņēmums maksā procentus; jo vairāk izmanto
aizņemto kapitālu, jo lielāka maksājamo procentu summa.
2.17. tabula
Kapitāla rentabilitāte
Formula
Peļņa pēc
nodokļiem ⁺ Samaksātie
procenti
Kapitāla gada vidējā summa
Kapitāla rentabilitāte var būt zemāka nekā pašu kapitālu rentabilitāte, jo par aizņemto
kapitālu uzņēmumā ir jāmaksā procenti, kas savukārt pazemina kapitāla izmantošanas
efektivitāti. Sakarā ar to ir ļoti svarīgi noteikt optimālo attiecību starp pašu kapitālu un
aizņemto kapitālu.
21
Lai noteiktu optimālo attiecību, jāņem vērā divi viedokļi:
Rentabilitātes viedoklis vai kapitāla ienesīgums;
Riska viedoklis vai iespēja bankrotēt augstu aizņemtā kapitāla procentu
rezultātā.
Ekonomiskā rentabilitāte vai aktīvu rentabilitāte raksturo peļņas lielumu uz vienu
uzņēmuma aktīvu vienību.
2.18. tabula
Aktīvu rentabilitāte
Formula
Peļņa pēc procentu un nodokļa atskaitīšanas X 100
Aktīvu vidējā gada vērtība
Rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Komerciālā
rentabilitāte vai apgrozījuma rentabilitāte parāda, kādu peļņu uzņēmums ieguvis no Ls 1,00
realizācijas ieņēmumiem.
2.19 tabula
Neto apgrozījuma rentabilitāte jeb komerciālā rentabilitāte
Formula
Pārskata perioda peļņa X 100
Neto apgrozījums
Rādītājs raksturo produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas rezultātā iegūto peļņu. Ja šo
rādītāju aprēķina, skaitītājā izmantojot peļņu pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas, tad
pēdējais kļūst par operatīvās darbības rentabilitātes rādītāju.
2.20. tabula
Operatīvās darbības rentabilitāte
Formula
Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitījumiem X 100
Neto apgrozījums
Aprēķinā izmanto rādītāju „Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas”, jo tas
neietver ieņēmumus un izmaksas, kas nav saistītas ar produkcijas un pakalpojumu ražošanu
vai pārdošanu. Tādēļ šis rādītājs atbilst uzņēmuma operatīvajai darbībai. .[5, 137.lpp.]
22
Operatīvās darbības rentabilitāte raksturo produkcijas ražošanas un pārdošanas
efektivitāti kopējo ienākumu veidošanā.
2.21. tabula
Bruto peļņas rentabilitāte
Formula
Bruto peļņa X 100
Neto apgrozījums
Rādītājs sniedz informāciju, kādā mērā apgrozījuma pārmaiņas ietekmē bruto peļņas
lielumu. Kapitāla un aktīvu rentabilitātes rādītājus arī var aprēķināt, izmantojot aktivitātes
rādītājus:
2.22. tabula
Kapitāla rentabilitāte
Formula
Kapitāla aprites koeficients x Apgrozījuma rentabilitāte
vai
2.23. tabula
Peļņa =
Neto apgrozījums x
Peļņa (%)
Kapitāls Kapitāls Neto apgrozījums
Analoģiski aprēķina aktīvu rentabilitāti:
2.24. tabula
Aktīvu rentabilitāte
Formula
Aktīvu aprites koeficients x Apgrozījuma rentabilitāte
vai
23
2.25. tabula
Peļņa =
Neto apgrozījums x
Peļņa (%)
Aktīvs Aktīvs Neto apgrozījums
Izmantojot šīs formulas, jāpievērš uzmanību aprēķinos izmantotajiem peļņas
rādītājiem.
Tā var būt plānotā vai pārskata gada peļņa, peļņa pirms procentiem un nodokļiem utt.
24
3. SIA „HOUSE” UZŅĒMUMA DARBĪBAS ANALĪZE
3.1. SIA „House” darbības apraksts
SIA „House” reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un tā ir ieguvusi
juridiskas personas statusu. – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Sabiedrība atbild par savām
tiesībām ar visu savu mantu. Juridiskā adrese – Rīga, Maskavas iela 222C – 15, LV- 1019 un
biroja adrese – Rīga, Šķūņu ielā 19, LV-1050.
SIA “House” reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2010.gada 5. oktobrī.
Galvenais darbības veids ir grāmatvedības pakalpojumu sniegšana un starpniecības
pakalpojumi (NACE2 69.20 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi;
konsultēšana nodokļu jautājumos). Uzņēmējdarbību regulē Latvijas Republikas likums “Par
uzņēmējdarbību”. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Dalībnieku sapulce, Valde,
izpilddirektors.
Uzņēmuma misija ir sniegt augstai kvalitātei atbilstošus grāmatvedības pakalpojumus,
nekustamā īpašumu apsaimniekošana, uzņēmumu administrēšana, juridisko, grāmatvedības
un nodokļu konsultācijas, starpniecības pakalpojumus un jaunu uzņēmumu dibināšanas
pakalpojumus un citus pakalpojumus.
Uzņēmumā strādā 6 darbinieki: 1 valdes loceklis, galvenais grāmatvedis, galvenā
grāmatveža palīgs, biroja administrators un 2 tehniskie departamenta darbinieki.
Lai sasniegtu mērķus, uzņēmums tērē līdzekļus, jaunas mājas lapas izveidei,
darbaspēka motivācijas celšanai. Nodrošina darbiniekiem iespēju celt savu kvalifikācijas
līmeni, apmaksājot pilnībā, ar tiešo profesiju saistītos aktuālākos seminārus. Uzņēmuma
rīcībā esošie līdzekļi tiek novirzīti jaunu potenciālo klientu piesaistei, kam rastos
nepieciešamība pēc grāmatvedības pakalpojumiem, kā arī plaša servisa starpniecības
pakalpojumiem - ne tikai rezidentiem, bet arī ārvalstu nerezidentiem ārpus Latvijas robežām
t.i. ES dalībvalstīs.
Uzņēmumā parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2000,00 LVL.
3.2. SIA „House” svarīgāko finanšu rādītāju analīze
Klasiskajā finanšu pārskatu analīzē tiek izmantotas tādas rādītāju grupas kā
rentabilitāte (ienesīgums), likviditāte un maksātspēja. Kuras jāizceļ kā uzmanības vērtas sava
uzņēmuma finanšu kārtošanas ikdienā – gan attiecībā uz sava uzņēmuma darbības
izvērtēšanu, gan pārliecinoties par savu sadarbības partneru stabilitāti. Jāpiebilst gan, ka šo
ieteikumu pamatā ir teorija un katrs rādītājs jāvērtē kontekstā; tomēr rādītāja neatbilstība
25
vispārpieņemtiem standartiem būtu jāuztver kā signāls, lai konkrēto uzņēmumu padziļināti
pētītu un mēģinātu saprast iemeslus.
Neatkarīgi no saimnieciskās darbības izvirzītā mērķa ikvienai organizatoriski
saimnieciskai vienībai ir svarīga tās finansiālā stabilitāte un attīstības tendences valsts,
reģiona vai nozares kontekstā.
Lai aprēķinātu uzņēmuma likviditātes kopējo koeficientu (turpmāk tekstā L1), šī
formula paredz, ka bilances apgrozāmos līdzekļus, jādala ar uzņēmuma īstermiņa saistībām
(turpmāk tekstā īstermiņa kreditoriem). Iegūtais rezultāts raksturo uzņēmuma spēju dzēst
savus īstermiņa kreditorus.
2011. gadā SIA „House” apgrozāmie līdzekļi sastāv no:
debitoriem;
citiem debitoriem;
nākamo periodu izmaksām;
nākamo periodu ieņēmumiem;
kā arī uzņēmuma naudas līdzekļiem.
Lai aprēķinātu likviditātes starpseguma koeficientu (turpmāk tekstā L2), tad vadoties
pēc formulas elementiem – naudas līdzekļi, īstermiņa vērtspapīri, kā arī debitori jādala uz
īstermiņa saistībām. Bet ja kopumā, vērtējam iegūtos koeficientus, tad autors secina, ka
uzņēmumam nerastos grūtības īstermiņa saistību dzēšanā, ja tam nāktos saimniecisko darbību
uz noteiktu laiku apturēt pat neskatoties arī uz to, ka nākamajā gadā šis rādītājs samazinās par
0.06 procentu punktiem.
Autors secina, ka SIA „House” likviditātes rādītāji ir labi, ka jau 2012. gadā
uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pieauguši par 1,38 reizēm, salīdzinājumā ar 2011. gadu, jo
ir palielinājušies īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem, vadībai, palielinājušās ir
arī nākamo periodu izmaksas, kā arī izveidoti uzkrātie ieņēmumi. Autors secina, ka
uzņēmumam neizvērtējot šo būtiskumu, starp debitoru parādu īpatsvaru pret apgrozāmajiem
līdzekļiem un norēķinu ar budžeta iestādēm īpatsvaru no kopējiem kreditoriem, var rasties
situācija, kad VID jāmaksā nodokļi, bet uzņēmums ar saviem naudas līdzekļiem nespēj
nodrošināt, laicīgu un pilnīgu nodokļu samaksu, kā rezultātā, uzņēmums neizvērtēdams
aizdodamās summas lietderību, pats sev var sagādāt finansiālu risku. Uz šīs secinājumu bāzes
autors izvirza priekšlikumu, ka SIA „House” savi brīvie naudas līdzekļi ir jālaiž apgrozībā,
tādejādi liekot uzņēmumam pelnīt, kā, piemēram, tiem jāveido uzkrājumi bankās, kā rezultātā
uzņēmums pelnītu no ieguldījumu procentiem, vai arī par brīvajiem līdzekļiem uzņēmumam
jāiegādājas pamatlīdzekļi, kas veicinātu papildus ieņēmumus no to iznomāšanas. Neskatoties
26
uz to, ka pamatlīdzekļu iekļaušana saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam radītu papildus
izmaksas – nolietojuma iekļaušanu ražošanas izmaksās, kopumā uz šī pamatlīdzekļu radītajām
izmaksām, uzņēmumam būtu iespēja samazināt, uzņēmuma ienākuma nodokli, kas jāmaksā
no pārskata gada peļņas. Bet ir viena būtiska nianse, uzņēmuma nodarbošanās veids, neparedz
krājumu veidošanu, līdz ar to, pēc veiktajiem aprēķiniem (skat.3.1. attēlā), autors secina, ka šo
koeficientu aprēķināšanas lietderība ir nebūtiska, jo gan L1 un L2 formulu skaitītāji paredz
apgrozāmo līdzekļu summu dalīt ar īstermiņa saistībām, gan otrās formulas skaitītājs paredz
apgrozāmo līdzekļu atsevišķu posteņu kopsummu sasummēšanu un dalīšanu ar īstermiņa
saistībām, tikai SIA „House” gadījumā apgrozāmo līdzekļu kopsumma ir vienāda ar
apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu kopsummu. Autors pēc izdarītajiem secinājumiem,
iesaka, turpmāk aprēķinot likviditātes koeficientus, izmantot L2 un L3 formulu.
(skat. 3.1. att.)
3.1.att. SIA „House” likviditātes rādītāju analīze
Maksātspējas (saistību) rādītāji. Lai aprēķinātu uzņēmuma saistību īpatsvaru
bilancē, formula paredz uzņēmuma saistības - gan īstermiņa, gan ilgtermiņa dalīt ar bilances
kopsummu. Augsts šī rādītāja līmenis liecina, ka uzņēmumam ir grūti atmaksāt aizdotās
summas, jo par tām ir jāmaksā procentu summa. Savukārt zems šī rādītāja līmenis, nodrošina
kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās summas. Lai gan uzņēmumam nav ilgtermiņa
saistību, tas neliedz aprēķināt šo rādītāju.
Gan 2011. gadā, gan 2012. gadā uzņēmuma īstermiņa saistības veidoja (skatīt
Pielikumu nr. 1.):
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;
Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
Pārējie kreditori;
27
Uzkrātās saistības.
Vērtējot uzņēmuma maksātspēju, autors secina, ka uz pārskata perioda beigu
datumiem - 2011. un 2012.gada 31.decembri, no uzņēmuma kopējām īstermiņa saistībām,
augstu īpatsvaru sastāda nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
(turpmāk tekstā norēķini ar valsts budžetu), kas tiek aprēķināti par iepriekšējo pārskata
periodu, bet maksāšanas termiņš būs tikai nākamajā pārskata gadā. Līdz ar to SIA „House”
norēķini ar valsts budžetu no īstermiņa sasitībām, uz 31. decembri, 2011. gadā īpatsvars bija
0.89 % un 2012. gadā šis bilances postenis turpina sastādīt vislielāko īpatsvaru, t.i. 0.78% no
kopējām īstermiņa saistību kopsummas. Savukārt pašu kapitāls, sastāv no pamatkapitāla un
peļņas. Lai nodrošinātu augstu maksātspēju, autors iesaka izvērtēt iespējas peļņas daļas
novirzīšanai pamatkapitāla paaugstināšanai.
No visiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, liela daļa
ir uzņēmuma ienākuma nodoklis (turpmāk tekstā UIN), ko aprēķina pēc tam, kad tiek
noskaidrots pārskata gada rezultāts. 2011.gadā UIN apmērs ir 8717 LVL, bet 2012.gadā
23816 LVL., (Skatīt Pielikumu nr. 3.), ko iegrāmato uz pārskata perioda pēdējo dienu, bet
maksāšanas termiņš būs līdz nākamā mēneša 15.datumam, kad tiks iesniegts gada pārskats un
UIN deklarācija.
Šo rādītāju teorētiskā pietiekamība ir no 0,5-0,6. Bet kā redzams (skat. 3.2. attēlā),
uzņēmuma - gan 2011. gada, gan 2012. gada, saistību īpatsvaru bilances koeficienti ir zem
teorētiskās pietiekamības robežas, un būtiskākais ir tas, ka starp 2011. un 2012. gadu ir
novērojams šī koeficienta kritums – saistību īpatsvars bilancē ir krities par 2,13 reizēm.
Autors secina, ka zems saistību īpatsvaru bilances koeficienta līmenis, liecina, ka kreditoriem
šādi koeficienta rādītāji, šķistu patīkami, jo tie nerada šaubām pamatu, ka kreditors nesaņemtu
aizdotās summas.
Pēc 3.2. attēla, autors analizējot SIA „House” finanšu neatkarības koeficientus, secina,
ka uzņēmums vairāk izmanto pašu kapitālu, nekā aizņemto kapitālu. Redzams 3.2. attēlā, ka
šim rādītājam ir novērojams kāpums par 1,25 reizēm, salīdzinājumā ar 2011. gadu.
(skat. 3.2. att.)
28
3.2.att. SIA „House” maksātspējas rādītāju analīze
Aprēķinot finanšu līdzsvara koeficientu, formula paredz, ka uzņēmuma saistības – gan
īstermiņa, gan ilgtermiņa jādala ar pašu kapitālu. Kā jau autors augstāk analizējot gan saistību
īpatsvaru bilancē, gan arī finanšu neatkarības koeficientu – nonāca pie secinājuma, ka
uzņēmumam pastāv tikai īstermiņa saistības (Skatīt Pielikumu Nr. 1.), jo uzņēmums ir
attīstības periodā, līdz ar to uzņēmumam nav ilgtermiņa kredītu, nedz arī procentu maksājumu
par šīm ilgtermiņa saistībām. Arī šī finanšu līdzsvara koeficienta aprēķināšanai izmanto
uzņēmuma bilancē uzrādīto īstermiņa kopsummu, ko vienlaikus pieņem kā saistību
kopsummu. Šis rādītājs ir atkarīgs no saimnieciskās darbības rakstura un apgrozāmo līdzekļu
aprites ātruma. Augsts šī rādītāja līmenis apliecina, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemtos
līdzekļus. Savukārt zems līmenis, rāda, ka uzņēmumam ārēja kapitāla piesaistīšana saistīta ar
mazāku risku. Kā redzams 3.2. attēlā 2011. gada finanšu līdzsvara koeficients ir 0,46, taču
2012. gadā ir novērojams, tā kritums – kritums, noticis par 2,56 reizēm salīdzinājuma ar 2011.
gadu.
Abi šie finanšu līdzsvara koeficientu līmeņi apliecina, ka uzņēmums vispār neizmanto
aizņemtos līdzekļus. 2012. gada koeficienta zemais līmenis rāda, ka uzņēmumam ārēja
kapitāla piesaistīšana, saistīta ar mazāku risku nekā pirmajā darbības gadā. 2012. gada zemais
rādītāja līmenis, liecina par to, ka uzņēmumam ir augsta drošības pakāpe.
Aktivitātes rādītāji. Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto
savus līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Tie rāda uzņēmuma
līdzekļu aprites ātrumu un sniedz informāciju par līdzekļos ieguldīto kapitāla pietiekamību.
Aprēķinot debitoru parādu aprites rādītāju, jāvadās pēc formulas – neto apgrozījums
jāreizina ar PVN likmi un jādala ar debitoru parādiem. Kā redzams 3.3.attēlā, aprēķinot šo
rādītāju, iegūtais rezultāts liecina, ka viena gada laikā, respektīvi. 2011. gadā debitori
29
apritējuši 1,68 reizes. Taču 3.3. attēls vēsta, ka, 2012. gadā šis rādītājs ir divkāršojies jeb
precīzāk analizējot, šis rādītājs ir palielinājies par 1,69 reizēm gada laikā. (skat. 3.3. att.)
3.3.att. Debitoru parādu aprite (reizes gadā)
Savukārt autors analizējot kāds ir uzņēmuma debitoru vienas aprites ilgums, kurš
izteikts dienās, kā redzams 3.4. attēlā autors secina, ka uzņēmuma pirmajā darbības gadā,
debitoru vienas aprites ilgums sastāda 270 dienas, bet 2012. gadā šis aprites ilgums
samazinājies divkāršā apmērā jeb samazinājies līdz 129 dienām. Pirmā darbības gada debitoru
parādu aprites ilgums ir tik liels, jo SIA „House” pirmais saimnieciskais pārskata periods sevī
ietver 15 mēnešus ilgu periodu. (skat. 3.4.att.)
3.4.att. Debitoru vienas aprites ilgums (dienas)
Rentabilitātes rādītāji. Analīzes dati ļauj vērot vai arī projicēt nākotnes ieceres par
to, cik uzņēmums pelna vai pelnīs uz katru savu ieguldīto latu. Šie dati atspoguļo uzņēmuma
panākumus peļņas gūšanā, kas savukārt norāda uz ieguldītā kapitāla izmantošanas efektivitāti.
Jo lielāks rādītājs, jo lielāks ienesīgums, citiem vārdiem – jo rentablāks ir bizness.
Autors pēc rentabilitātes koeficientu aprēķināšanas secinājis, ka šie rentabilitātes
rādītāji SIA „House” abos pārskata gados ir ļoti lieli, kas nebūt nav slikti, bet pievērš
uzmanību tam, kāpēc un kas galvenokārt ietekmē šo rentabilitātes koeficientu lielumu.
30
Starp abiem salīdzināmajiem gadiem 2011. un 2012. gadu, bruto rentabilitātei un neto
rentabilitātei ir novērojams procentuāls kāpums. Lai gan šis kāpums ir robežās līdz 10 %, bet
katrai saimnieciskajai darbībai labāk, lai ir minimāls kāpums nekā kritums. Šis bruto
rentabilitātes kāpums, liecina, ka apgrozījums bruto peļņas lielumu ietekmē pozitīvi.
Autors pēc aprēķinu veikšanas, ir konstatējis, ka SIA „House”, neto apgrozījums abos
pārskata gados - gan 2011., gan 2012. gadā sevī ir ietver tādus ieņēmumus, kas pēc savas
būtības ir vienreizēji ieņēmumi un kuru realizācijai jeb saņemšanai nav nepieciešami
izdevumi. Lūk, arī atbilde, ko autors izvirzījis, kā vienu no priekšlikumiem, korektas finanšu
analīzes veikšanai - uzņēmuma kopējo neto apgrozījumu, jāizvērtē pa to veidošanās
posteņiem – vai tie ir vienreizēji ieņēmumi, vai arī tie ir ieņēmumi, kas cieši saistīti ar
uzņēmuma saimniecisko darbības veidu. Jo ja tam nepievērš uzmanību, nākamā gadā,
aprēķinot rentabilitātes rādītājus, neizvērtējot neto apgrozījuma kopējo sastāvu, uzņēmumam
pastāv risks, laicīgi neieviest risku novēršanas pasākumus. (skat. 3.5. att.)
3.5.att. SIA „House” rentabilitātes rādītāju analīze (%)
Apzinoties esošo vai vēlamo ienesīguma apmēru, var spriest, vai ir pietiekami pareizi
saplānoti rentabilitāti ietekmējoši faktori, piemēram:
uzņēmuma izmaksas;
ražošanas tehnoloģija;
drba organizācija;
darbinieku motivācija un kvalifikācija pietiekami ātri un profesionāli veikt
attiecīgo uzdevumu attiecīgā laika posmā, kas summējas naudas izteiksmē, palielinoties
apgrozījumam.
31
Ekonomiskai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Galvenokārt ar analīzi mēs
nosakām analīzes uzdevumus, ka būtu:
noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti;
noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus;
Saimnieciskās darbības analīze kalpo kā izcils priekšnoteikums plānošanai. Regulāra
un korekta finanšu analīzes veikšana uzņēmumā, dod uzņēmuma vadībai izlemt, kuri ir tie
posteņi – ieņēmumu vai izdevumu, kurus būtu iespējams samazināt, paaugstināt, vai pretēji
likvidēt vispār, lai uzņēmuma gūtais labums – peļņa palielinātos. Uzņēmuma vadība pēc
finanšu analīzes veikšanas, var plānot nākamā gada pasākuma plānu kopumu, kā arī budžetu,
kā rezultātā, tiktu palielināti ieņēmumi no pamatdarbības. Finanšu analīze sniedz informāciju
par uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ieguldīto līdzekļu atdevi. Šā kursa darba ietvaros,
autors analizēja uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzi – tiešāk, autors veicis SIA „House”
ārējo analīzi. Ārējai analīzei par pamatu izmantots SIA „House” gada pārskata publicēto
informāciju.
32
SECINĀJUMI
1. Autors secina, ka SIA „House” likviditātes rādītāji ir labi. Autors secina, ka
uzņēmumam neizvērtējot šo būtiskumu, starp debitoru parādu īpatsvaru pret apgrozāmajiem
līdzekļiem un norēķinu ar budžeta iestādēm īpatsvaru no kopējiem kreditoriem, var rasties
situācija, kad VID jāmaksā nodokļi, bet uzņēmums ar saviem naudas līdzekļiem nespēj
nodrošināt, laicīgu un pilnīgu nodokļu samaksu, kā rezultātā, uzņēmums neizvērtēdams
aizdodamās summas lietderību, pats sev var sagādāt finansiālu risku.
2. Autors secina, ka pēc veiktajiem likviditātes rādītāju aprēķiniem, L1 un L2, formulas
skaitītājs paredz apgrozāmo līdzekļu atsevišķu posteņu kopsummu sasummēšanu un dalīšanu
ar īstermiņa saistībām, tikai SIA „House” gadījumā, apgrozāmo līdzekļu summa ir vienāda ar
apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu kopsummu.
3. Vērtējot uzņēmuma maksātspēju, autors secina, ka uz pārskata perioda beigu
datumiem - 2011. un 2012.gada 31.decembri, no uzņēmuma kopējām īstermiņa saistībām,
augstu īpatsvaru sastāda nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
(turpmāk tekstā norēķini ar valsts budžetu), kas tiek aprēķināti par iepriekšējo pārskata
periodu, bet maksāšanas termiņš būs tikai nākamajā pārskata gadā. Līdz ar to SIA „House”
norēķini ar valsts budžetu no īstermiņa sasitībām, uz 31. decembri, 2011. gadā īpatsvars bija
0.89 % un 2012. gadā šis bilances postenis turpina sastādīt vislielāko īpatsvaru, t.i. 0.78% no
kopējām īstermiņa saistību kopsummas. Savukārt pašu kapitāls, sastāv no pamatkapitāla un
peļņas.
4. Autors pēc rentabilitātes koeficientu aprēķināšanas secinājis, ka šie rentabilitātes
rādītāji SIA „House” abos pārskata gados ir ļoti lieli, kas nebūt nav slikti, bet pievērš
uzmanību tam, kāpēc un kas galvenokārt ietekmē šo rentabilitātes koeficientu lielumu.
5. Regulāra un korekta finanšu analīzes veikšana uzņēmumā, dod uzņēmuma vadībai
izlemt, kuri ir tie posteņi- ieņēmumu vai izdevumu, kurus būtu iespējams samazināt/
palielināt, vai likvidēt vispār, lai uzņēmuma gūtais labums – peļņa palielinātos. Uzņēmuma
vadība pēc finanšu analīzes veikšanas, var plānot nākamā gada pasākuma plānu kopumu, kā
arī budžetu, kā rezultātā, tiktu palielināti ieņēmumi no pamatdarbības. Finanšu analīze sniedz
informāciju par uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ieguldīto līdzekļu atdevi.
33
PRIEKŠLIKUMI
1. Autors izsaka priekšlikumu, nākamajam gadam – izvērtēt iespējas samazināt
vai neaizdot vispār valdei naudas līdzekļus – jo šādā apmērā, tas rada likviditātes risku, kad
var nepietikt naudas līdzekļi, lai segtu īstermiņa saistības, jo valdes aizdevumu īpatsvars no
apgrozāmo līdzekļu kopsummas, sastāda 0.43 %, bet īpatsvars ar valsts budžetu uzņēmumam,
no kopējām īstermiņa saistībām, sastāda 0.78 %.
2. Turpmāk aprēķinot likviditātes koeficientus, izmantot L2 un L3 formulas, jo
vienmēr SIA „House” šie L1 un L2 rādītāju koeficienti būs vienādi, ja vien uzņēmums
neuzsāks jaunu saimniecisko darbību, kas paredzēs krājumu veidošanos uzņēmumā;
3. Lai nodrošinātu augstu maksātspēju, autors iesaka izvērtēt iespējas peļņas
daļas novirzīšanai, pamatkapitāla paaugstināšanai.
4. Autors izvirzījis, kā vienu no priekšlikumiem, korektas finanšu analīzes
veikšanai - uzņēmuma kopējo neto apgrozījumu, jāizvērtē pa to veidošanās posteņiem – vai
tie ir vienreizēji ieņēmumi, vai arī tie ir ieņēmumi, kas cieši saistīti ar uzņēmuma
saimniecisko darbības veidu. Jo ja tam nepievērš uzmanību, nākamā gadā, aprēķinot
rentabilitātes rādītājus, neizvērtējot neto apgrozījuma kopējo sastāvu, uzņēmumam pastāv
risks, laicīgi neieviest risku novēršanas pasākumus.
34
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS
1. Finanšu grāmatvedība / E. Grandāne, E. Martemjanova, I. Mārāne, V.
Mežaraupa – Jēkabpils: Raka, 2004. – 130 lpp;
2. Bojarenko J. Finanšu grāmatvedība: Teorija un prakse I daļa / J. Bojarenko, L.
Beļovska, A. Tjurina – Rīga: SIA KIF „Biznesa komplekss” –
3. Finanšu grāmatvedība: Teorija un prakse – II daļa, J. Bojarenko, A. Tjuria, M.
Kuda, I. Pokromoviča, I. Jespere – Rīga: SIA KIF „Biznesa komplekss” –
4. Apsīte I., Uzņēmuma gada pārskats 2010. – Sigulda: SIA „LAC birojs”, 2010.
5. Alsiņa R., Vadības grāmatvedības pamati: / R. Alsiņa, K. Zolutuhina, J.
Bojarenko – Rīga: Raka, 2000. – 180 lpp
6. Gada pārskata likums. LR likums. Spēkā no 1993. gada 1. janvāra. „Ziņotājs”,
1992. 12. novembrī, Nr. 44. Resurss apskatīts 2013. gada 13. oktobrī: tīmeklis www.url:
http://likumi.lv/doc.php?id=66461;
7. Likums par grāmatvedību. LR likums. Spēkā no 1993. gada 1. janvāra.
„Ziņotājs”, 1992. 12. Novembrī, Nr. 44. Resurss apskatīts 2013. gada 14. oktobrī: tīmeklis
www.url: http://likumi.lv/doc.php?id=66460;
8. Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585. LR MK
noteikumi. Spēkā no 2003. gada 30. oktobra „Latvijas Vēstnesis”, 151 (2916), 2003. gada 29.
oktobris. Resurss apskatīts 2013. gada 19. oktobrī: tīmeklis www.url:
http://likumi.lv/doc.php?id=80418
9. Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests. Tiešsaistes raksts. –
Nosaukums no tīmekļa lapas. – Resurss apskatīts 2013. gada 9. decembrī. Pieejas veids:
tīmeklis www.url: -
http://www.vid.gov.lv/dokumenti/veidlapas%20un%20iesniegumi/gada%20parskati/vadibas_
zinojums.pdf
35
ALBERTA KOLEDŽA
Studiju programmas
Uzņēmējdarbība
Finanšu pārskata analīzes būtība pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā
GRAFISKĀ DAĻA
Specializācija: Grāmatvedība un nodokļi
Studente: Evita Naktiņa _________________________________________________ (paraksts, datums)
Rīga – 2013
36
37
38
39
40
41
42
PIELIKUMI
43
1.pielikums Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums
Peļņas vai zaudējumu postenis Rindas paskaidrojums
„Neto apgrozījums” (010. rinda)
Šajos posteņos uzrāda ieņēmumus no uzņēmuma
pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un
pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas
tirdzniecības un citas piešķirtās atlaides, kā arī
pievienotās vērtības, akcīzes un citi nodokļi, kas tieši
saistīti ar pārdošanu. Šajā postenī uzrāda arī norēķinu
summas par nosūtītajām precēm, par kurām samaksa
vēl nav saņemta, bet norēķinu dokumenti ir iesniegti
pircējiem (turpmāk tekstā debitoriem), kredītiestādei
(ja tie ir bezskaidras naudas norēķini) vai nodoti
debitoram citādi, nekā paredz līgums. Peļņas vai
zaudējumu aprēķinā ir jāparāda aprēķinātie, nevis
faktiski samaksātie nodokļi.
„Pārdotās produkcijas ražošanas
izmaksas” (020. rinda)
Šajos posteņos parāda neto apgrozījuma gūšanai
izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu
izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā
„Bruto peļņa vai zaudējumi”
(030. rinda)
Šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī
atspoguļo peļņu vai zaudējumus, kas iegūti no
saimnieciskās darbības
„Pārdošanas izmaksas” (040. rinda)
un „Administrācijas izmaksas”
(050. rinda)
Šajos posteņos iekļauj ar tām saistītās personāla,
materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu amortizāciju un
nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu
summas un citas ar tām saistītās izmaksas
„Pārējie saimnieciskās darbības
ieņēmumi” (060. rinda) un „Pārejās
saimnieciskās darbības izmaksas”
(070. rinda)
Šajos posteņos iekļauj attiecīgi uzņēmuma
saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas
nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina
posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības dēļ
vai ir ar to saistītas, vai izriet no tās. Šajos posteņos
uzrāda arī ieņēmumus vai izdevumus no
pamatlīdzekļu izslēgšanas.
44
2.pielikums
Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums
Peļņas vai zaudējumu postenis Rindas paskaidrojums
„Peļņa vai zaudējumi pirms
ārkārtas posteņiem” (130. rinda)
Šajā postenī aprēķina peļņu (ar + zīmi) un
zaudējumus (ar – zīmi), ņemot vērā visu iepriekš
aizpildīto rindu rādītājus.
„Ārkārtas ieņēmumi” (140. rinda)
un „Ārkārtas izdevumi”
(150. rinda)
Šajos posteņos jāparāda ieņēmumi un izdevumi, kas
rodas tādu notikumu vai darījumu dēļ, ka
nepārprotami atšķiras no uzņēmuma parastajām
darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana
nav gaidāma. Tātad ārkārtas posteņos iekļauj tikai
tādus ieņēmumus vai izdevumus, kas nav saistīti ar
uzņēmuma parastajām darbībām
„Peļņa vai zaudējumi pirms
nodokļiem”
(160. rinda)
Šajā postenī aprēķina peļņu (ar + zīmi) vai
zaudējumus (ar – zīmi), ņemot vērā ārkārtas
ieņēmumus vai zaudējumus. Šā posteņa summa ir tā,
no kuras sāk koriģēt apliekamo ienākumu UIN
deklarācijā, un tā uzrādāma UIN deklarācijas 01.
rindā.
„Uzņēmumu ienākumu nodoklis
par pārskata gadu” (170. rinda)
Šajā postenī uzrāda UIN deklarācijā aprēķināto
uzņēmuma ienākumu nodokli (dekl. 84.rinda). Tā ir
nodokļa summa, kas slēdzot 8811 „Uzņēmumu
ienākuma nodoklis”, tiek pārgrāmatota uz kontu 861
„Peļņa vai zaudējumi”
„Atliktais uzņēmumu ienākuma
nodoklis par pārskata gadu ”
(180. rinda)
Šajā postenī uzrāda atlikto uzņēmuma ienākuma
nodokli, kas ir gūstams nākamajos periodos.
45
3.pielikums
Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums
„Pārējie nodokļi” (190. rinda)
Šajā postenī uzrāda attiecīgi aprēķinātos nodokļus, ja
tie nav iekļauti kādā no izdevumu kontiem, un citas
likumdošanas aktos paredzētās valsts un pašvaldības
budžetā maksājamās summas, un tās ir :
nekustamā īpašuma nodoklis;
virslimita dabas resursu nodoklis, kas nav
iekļauts pašizmaksā.
„Peļņa vai zaudējumi pēc
nodokļiem”
(200. rinda)
Šajā postenī uzrāda peļņas vai zaudējumu summu,
kas ir pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi,
kura uzrādāma bilances postenī „Pārskata gada
peļņa”. [4.163.-168.lpp.]
46
4.pielikums
Naudas plūsmas veidu raksturojums
Naudas plūsmas veids Īss raksturojums
Komercdarbība naudas
plūsma
Komercdarbība naudas plūsmu veido:
Naudas ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu
sniegšanas;
Naudas ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības;
Naudas maksājumi piegādātājiem par precēm un
pakalpojumiem;
Naudas maksājumi darbiniekiem un viņu interesēs vai viņu
uzdevumā trešajām personām;
Pārējie ar saimniecisko darbību saistītie naudas izdevumi
Investīciju darbības
naudas plūsma
Investīciju darbības naudas plūsmu veido:
Naudas maksājumi par pamatlīdzekļiem, ieskaitot pirktos
pamatlīdzekļu izveidošanas izdevumus;
Naudas maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem,
ieskaitot pētniecības darba izmaksas;
Naudas maksājumi par citu uzņēmumu nopirktajām
akcijām, līdzdalības daļām un vērtspapīriem (izņemot
ekvivalentus);
Naudas ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo
ieguldījumu pārdošanas;
Naudas ieņēmumi n citu uzņēmumu akciju, līdzdalības
daļas un vērtspapīru (izņemot naudas ekvivalentus)
pārdošanas;
Naudas izdevumi avansiem un aizdevumiem trešajām
personām;
Naudas ieņēmumi no avansiem un aizdevumu maksas.
Finanšu darbības
naudas plūsma
Finanšu darbības naudas plūsmu veido:
Naudas ieņēmumi no pašu akciju emisijas vai kapitāla
līdzdalības daļu papildu ieguldīšanas;
Naudas maksājumi par pašu akcijām vai daļām;
Naudas aizņēmumi pret obligācijām vai citiem parādu
dokumentiem (ieskaitot aizņēmumus no bankām);
Naudas izdevumi aizņēmumu atmaksai (ieskaitot
aizņēmumu atmaksu bankām);
Naudas maksājumi iznomātājam nomnieka kreditora
parāda dzēšanai, ja nomai ir izpirkuma tiesības.