Embed Size (px)
Citation preview
FM priekšlikumi ienākumu
nevienlīdzības mazināšanai, mazinot
darbaspēka nodokļu slogu
Ieva Kodoliņa-Miglāne, FM
2015.gada oktobris
13.11.2015
Nodokļu teorijas pamatprincipi
Ekonomiskajā teorijā viens no nodokļu sistēmas pamatprincipiem ir
pārdale jeb taisnīgums, kur valstij ir jāizšķiras starp:
• horizontālo vienlīdzību – visiem nodokļu maksātājiem ir vienāds
nodokļu slogs;
• vertikālo vienlīdzību (progresivitāti) – nodokļu maksātājiem ar
augstāku ienākumu līmeni ir augstāks nodokļu slogs.
Nodokļu progresivitātes elementi
13.11.2015
Nodokļu progresivitātes elementi:
1) nodokļa likmes;
2) nodokļa atvieglojumi;
3) ienākuma veids (IIN bāzes sastāvdaļas).
Tiešā progresivitāte – progresīvās nodokļa likmes.
Netiešā progresivitāte – nodokļa atvieglojumi.
Eksistē arī regresīvas nodokļu sistēmas.
13.11.2015 4
Latvijā ienākumu sadale ir mazāk
līdzsvarota nekā vidēji ES
Datu avots: EUROSTAT dati
35
.4
35
.2
34
.6
32
.9
24
.2
0
5
10
15
20
25
30
35
40
ES vidēji - 30,5%
Džini koeficients ES 2013.gadā
13.11.2015 5
Latvijā darbaspēka nodokļu slogs zemo algu
saņēmējiem* ir viens no augstākajiem ES
Datu avots: EUROSTAT dati
* Zemo algu grupā strādājošie –pelna 2/3 vai mazāk no valstī noteiktās vidējā bruto darba samaksas.
** Nodokļu plaisa ir rādītājs, kurš raksturo atšķirību starp darba ņēmēja nopelnīto un to, cik šis darbaspēks
izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba nodokļu (IIN un darba ņēmēja un darba devēja VSAOI)
procentuālo attiecību pret darba algas pirms nodokļu nomaksas un darba devēja VSAOI summu
50.4
43.6
39.2 39.2
18.9
0
10
20
30
40
50
60
% Nodokļu plaisas rādītājs** ES, 2012
ES-28 vidēji 39.9%
13.11.2015 6
Progresīvā IIN likmes pārsvarā tiek
piemērotas «vecajās» ES dalībvalstīs
Avots: Taxation trends in the European Union, 2014 Edition
57%
54% 52%
50% 50% 48% 47%
46% 44%
35%
32%
24% 23% 21%
20%
15%
10%
0.0%
10.0%
20.0%
30.0%
40.0%
50.0%
60.0%Z
vie
dri
ja
Po
rtu
gā
le
Dā
nija
Be
ļģija
Nīd
erl
an
de
Sp
ān
ija
So
mija
Fra
ncija
Au
str
ija
Slo
vē
nija
Īrija
Itā
lija
Vā
cija
Ho
rvā
tija
Isla
nd
e
Gri
eķ
ija
Lie
lbri
tān
ija
Lu
kse
mb
urg
a
No
rvē
ģija
Ma
lta
Kip
ra
Po
lija
Slo
vā
kija
La
tvija
La
tvija
20
15
Če
hija
Iga
un
ija
Iga
un
ija
20
15
Un
gā
rija
Ru
mā
nija
Lie
tuva
Bu
lgā
rija
Vienotā IIN likme
tiem piemērota Latvijā,
Čehijā, Igaunijā, Ungārijā,
Rumānijā, Lietuvā un
Bulgārijā
IIN maksimālās likmes ES, Norvēģijā un Islandē 2014.gadā
7
Baltijas valstu darbaspēka izmaksas
ietekmējošie rādītāji 2015.gadā
Latvija Lietuva Igaunija
Minimālā darba alga, EUR/mēnesī 360 300 390
IIN likme 23% 15% 20%
Neapliekamais minimums, EUR/mēnesī 75 0 –1661 154
Atvieglojums par apgādībā esošām personām,
EUR/mēnesī
165 60 0 –1542
VSAOI likme, tai skaitā: 34,09% 40,2%3 37,4%
Darba devēja 23,59% 31,17% 33,8%4
Darba ņēmēja 10,5% 9,0% 3,6%
Nodokļu plaisa (zemo algu grupā) 2012.gadā 5 43,6% 39,2% 39,2%
1 Lietuvā diferencētais NM (ieviests no 2009.gada 1.janvāra), kas tiek piemērots proporcionāli ienākumu līmenim
(netiek piemērots, ja darbinieka ienākumi pārsniedz EUR 925 mēnesī).
2 Igaunijā – atvieglojumu par bērniem piemēro, sākot no otrā bērna.
3 Lietuvai VSAOI likme kopā ar veselības apdrošināšanas likmi: 3% darba devējam un 6% darba ņēmējam. Papildus
darba devējs maksā VSAOI par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām maksā atkarībā no grupas: par I grupu –
0,18%; par II grupu – 0,37%; par III grupu – 0 ,9% un par IV grupu – 1,7%.
4 Igaunijā darba devēja maksājumi pensijām sadalās: 16% 1.līmenim + 4% 2. pensiju līmenim.
5 Tabulā EUROSTAT dati par 2012.gadu – nodokļu plaisa zemo algu grupā strādājošam (kas pelna 2/3 vai mazāk no
valstī noteiktās vidējās bruto darba samaksas stundā) bez apgādībā esošām personām.
13.11.2015 8
Rekomendācijas
Eiropas Komisija (pārskats par EK rekomendāciju izpildi Latvijā):
• saskaņā ar EK rekomendāciju (CSR 1) Latvijai ieteikts samazināt nodokļu slogu
strādājošajiem ar zemu atalgojumu, pārnesot to uz izaugsmei draudzīgākajiem īpašuma
un vides nodokļiem, kā arī uzlabojot nodokļu iekasēšanu;
• Latvijai ir izdevies samazināt darbaspēka nodokļu slogu, bet ne visi pasākumi ir vērsti uz
strādājošajiem ar zemiem ienākumiem.
• nodokļu slogs strādājošajam bez bērniem joprojām ir augsts, un darbojas kā bremzējošs
faktors, lai šis strādājošais vēlētos strādāt oficiāli.
OECD (2015.gada februārī publicēts OECD pārskats par Latviju):
• Latvijā nodokļu plaisas rādītājs zemu algu grupā strādājošajiem ir viens no augstākajiem
OECD;
• būtu jāmazina VSAOI likme zemu algu grupā strādājošajiem, tai pašā laikā tas nedrīkst
samazināt sociālā budžeta segumu (piemēram pensijas), kas jau tā pēc starptautiskiem
standartiem ir zems;
• sociālās apdrošināšanas maksimālo iemaksas griestu atjaunošana 2014.gadā
palielināja regresivitāti nodokļu sistēmā.
SVF (Baltic Cluster Report: Selected Issuess, 2014):
• darbaspēka nodokļu plaisa Baltijas valstīs ir augsta, galvenokārt, augsto sociālās
apdrošināšanas iemaksu likmju dēļ. Savukārt nodokļu slogs ir viens no galvenajiem
iemesliem, kas paaugstina strukturālā bezdarba līmeni.
Solidaritātes nodoklis
13.11.2015 10
VSAOI maksimālā apmēra atjaunošana, ir ieviesusi
darbaspēka nodokļu sistēmā regresīvitāti
Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra (46,4 tūkst. EUR 2014.gadā
un 48,6 tūkst. EUR 2015.gadā) atjaunošanas rezultātā palielinās darbaspēka
nodokļu regresivitāte.
Darbaspēka nodokļu slogs 2015.gadā
40.4%
41.4%
42.8%
43.5%
43.8%
43.9%
40.6%
38.0%
36.1%
34.7%
33.5%
32.5%
26.3%
27.6%
29.4%
30.2%
30.5%
30.7%
29.2%
28.2%
27.4%
26.9%
26.4%
26.1%
0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
360
500
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9 000
10 000
Nodokļu slogs, %
Bru
to d
arb
a a
lga
, e
iro
mē
ne
sī
Efektīvā likme Nodokļu plaisa
* Efektīvā likme ir darbinieka nodokļa slogs, t.i. darba ņēmēja VSAOI un IIN summas attiecība pret bruto darba algu
** Nodokļu plaisa raksturo, cik daudz darbinieks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba devēja izmaksu (bruto darba algas un darba devēja
VSAOI summas) attiecību pret par darbinieku samaksāto nodokļu summu (IIN un VSAOI (gan darba devēja, gan darba ņēmēja))
13.11.2015 11
Plānots ieviest solidaritātes nodokli no objekta, kas pārsniedz valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2015.gadā ir
48,6 tūkst. euro gadā, kas attiektos uz aptuveni 4,7 tūkst. darba ņēmējiem).
Solidaritātes nodoklis
Ieņēmumu veids Fiskālā ietekme, milj. euro
2016 2017 2018
Solidaritātes nodoklis +43,9 +49,4 +49,4
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis -3,0 -3,3 -3,3
KOPĀ 40,9 46,1 46,1
Solidaritātes nodokļa likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti
13.11.2015 12
Pie 5 000 euro bruto algas
3 542
2 413
1 458
955
3 465
2 714
1 535
1 180
3 241
2 714
1759
955
0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 4 000
Neto darba alga
Samaksātie nodokļi kopā
Samaksātie darba ņēmēja nodokļi
Samaksātie darba devēja nodokļi
Esošā situācija Ieviešot Solidaritātes nodokli Ieviešot progresīvo IIN
Kāpēc solidaritātes nodoklis nevis
progresīvais IIN
Nodokļu slogs gulstas uz
darba ņēmēju. Progresīvā IIN
likmei darba ienākumam virs
48600 gadā jābūt 54.67%.
13.11.2015 13
Pie 10 000 euro bruto algas
7 392
3 563
2 608
955
6 911
5 448
3 089
2 359
5 508
5 448
4492
955
0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000 7 000 8 000
Neto darba alga
Samaksātie nodokļi kopā
Samaksātie darba ņēmēja nodokļi
Samaksātie darba devēja nodokļi
Esošā situācija Ieviešot Solidaritātes nodokli Ieviešot progresīvo IIN
Nodokļu slogs gulstas uz darba
ņēmēju. Progresīvā IIN likmei
darba ienākumam virs 48600
gadā jābūt 54.67%.
Kāpēc solidaritātes nodoklis nevis
progresīvais IIN
13.11.2015 14
• Solidaritātes nodoklis ir pirmais solis, lai novērstu darbaspēka nodokļu
regresivitāti.
• Solidaritātes nodoklis darbosies analogi VSAOI, t.i., to ieturēs no VSAOI objekta,
kurš pārsniegs VSAOI griestus, tomēr tā mērķis un daba ir atšķirīgi.
• Nav dubulta ienākuma aplikšana, jo:
- līdz VSAOI griestiem par personu maksā VSAOI, bet par ienākumu virs
pārsnieguma VSAOI vietā – solidaritātes nodokli;
- tāpat kā VSAOI darba ņēmēja daļu atskaitīs no ar IIN apliekamā ienākuma.
• Solidaritātes nodokļa likme = VSAOI likme (gan darba devējam, gan darba
ņēmējam).
• Sagaidāms, ka VSAOI griesti katru gadu palielināsies, tādēļ palielināsies arī
ieņēmumu apmērs, no kura uzsāk maksāt solidaritātes nodokli.
• Solidaritātes nodoklis neradīs administratīvo slogu ne darba devējiem, ne darba
ņēmējiem, jo:
- tā iemaksas kārtība būs analoga VSAOI veikšanai
- slieksni, kad VSAOI kļūst par Solidaritātes nodokli, identificēs VSAA &VID
- solidaritātes nodokļa pārskaitīšanu no speciālā budžeta uz pamatbudžetu
nodrošinās VSAA &VID
Solidaritātes nodoklis
Diferencētais neapliekamais minimums
13.11.2015 16
Diferencētais neapliekamais minimums (1)
Kritēriji 2016 2017 2018 2019 2020
NM min 120 130 140 150 160
NM max 85 65 45 25 0
AI min 1 000 1 100 1 200 1 350 1 500
AI max 380 400 420 440 460
120
85
130
65
140
45
150
25
160
0 0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
50
10
0
15
0
20
0
25
0
30
0
35
0
40
0
45
0
50
0
55
0
60
0
65
0
70
0
75
0
80
0
85
0
90
0
95
0
10
00
10
50
11
00
11
50
12
00
12
50
13
00
13
50
14
00
14
50
15
00
15
50
16
00
16
50
17
00
17
50
18
00
18
50
19
00
19
50
20
00
Ne
ap
lie
ka
ma
is m
inim
um
s, e
uro
mē
ne
sī
Bruto ienākumi, euro mēnesī
2016
2017
2018
2019
2020
Mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem,
tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību
13.11.2015 17
Diferencētais neapliekamais minimums (2)
Kritēriji 2016 2017 2018 2019 2020
NM min 120 130 140 150 160
NM max 85 65 45 25 0
AI min 1 000 1 100 1 200 1 350 1 500
AI max 380 400 420 440 460
120
85
0
20
40
60
80
100
120
140
50
10
0
15
0
20
0
25
0
30
0
35
0
40
0
45
0
50
0
55
0
60
0
65
0
70
0
75
0
80
0
85
0
90
0
95
0
10
00
10
50
11
00
11
50
12
00
12
50
13
00
13
50
14
00
14
50
15
00
15
50
16
00
16
50
17
00
17
50
18
00
18
50
19
00
19
50
20
00
Ne
ap
lie
ka
ma
is m
inim
um
s, e
uro
mē
ne
sī
Bruto ienākumi, euro mēnesī
2016
13.11.2015 18
Diferencētais neapliekamais minimums (3)
Kritēriji 2016 2017 2018 2019 2020
NM min 120 130 140 150 160
NM max 85 65 45 25 0
AI min 1 000 1 100 1 200 1 350 1 500
AI max 380 400 420 440 460
120
85
130
65
0
20
40
60
80
100
120
140
50
10
0
15
0
20
0
25
0
30
0
35
0
40
0
45
0
50
0
55
0
60
0
65
0
70
0
75
0
80
0
85
0
90
0
95
0
10
00
10
50
11
00
11
50
12
00
12
50
13
00
13
50
14
00
14
50
15
00
15
50
16
00
16
50
17
00
17
50
18
00
18
50
19
00
19
50
20
00
Ne
ap
lie
ka
ma
is m
inim
um
s, e
uro
mē
ne
sī
Bruto ienākumi, euro mēnesī
2016
2017
13.11.2015 19
Piemērojamais neapliekamais minimums
Bruto darba alga, EUR/mēn. 2015 2016 2017 2018 2019 2020
360 75 120 130 140 150 160
400 75 119 130 140 150 160
500 75 113 121 130 142 154
600 75 108 111 118 128 138
700 75 102 102 106 114 123
800 75 96 93 94 101 108
900 75 91 84 82 87 92
1000 75 85 74 69 73 77
1100 75 85 65 57 59 62
1200 75 85 65 45 46 46
1300 75 85 65 45 32 31
1400 75 85 65 45 25 15
1500 75 85 65 45 25 0
2000 75 85 65 45 25 0
13.11.2015 20
Sākot no 2017.gada, strādājošie nākamā gada
beigās saņem no VID pārmaksāto nodokli*
* Ietekme tikai no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. Mēneša neapliekamā minimuma samazināšanas
rezultātā, sākot ar 2017.gadu, visi strādājošie saņems nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā: 2017. gadā, salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, par 4,6 eiro mēnesī, 2018. un 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī par 4,6 eiro
mēnesī, bet 2020. gadā – par 5,8 eiro mēnesī.
** Strādājošajiem bez apgādībā esošām personām
Bruto darba alga,
EUR/mēn. 2016 2017 2018 2019 2020 2021
360 0,0 96,6 179,4 262,2 345,0 441,6
400 0,0 93,5 179,4 262,2 345,0 441,6
500 0,0 77,9 153,8 235,3 322,3 424,6
600 0,0 62,3 128,1 201,7 284,3 382,2
700 0,0 46,7 102,5 168,1 246,4 339,7
800 0,0 31,2 76,9 134,5 208,5 297,2
900 0,0 15,6 51,3 100,8 170,6 254,8
1000 0,0 0,0 25,6 67,2 132,7 212,3
1100 0,0 0,0 0,0 33,6 94,8 169,8
1200 0,0 0,0 0,0 0,0 56,9 127,4
1300 0,0 0,0 0,0 0,0 19,0 84,9
1400 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 42,5
1500 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0
2000 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0
Strādājošo** ieguvums pēc VID ienākumu deklarāciju pārbaudes, eiro gadā
13.11.2015 21
Galvenie secinājumi diferencētā
neapliekamā ieviešanas gadījumā
• Diferencētais neapliekamais minimums ir pirmais solis uz darbaspēka
nodokļu progresivitātes paaugstināšanu.
• Diferencētais neapliekamais minimums ir tiešs atbalsts zemo algu
saņēmējiem.
• Zemāk atalgoto strādājošo atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā risina:
– vertikālo taisnīgumu nodokļu sistēmā (iemaksas proporcionāli iespējām)
– iedzīvotāju iesaisti darba tirgū:
• mazina bezdarba slazdus – pārejai no pabalstiem arī uz zemu
atalgojumu jābūt finansiāli izdevīgai;
• skar būtiskas darba tirgus riska grupas, piemēram, jaunieši bez
iepriekšējas darba pieredzes u.c.
• Tiek pildītas EK rekomendācijas. Nodokļu plaisas rādītājs zemo algu grupā
samazinās no 43,6% 2012.gadā līdz 39,5% 2021.gadā (kas ir ap ES vidējo
rādītāju 2012.gadā- 39,9%).
13.11.2015 22
Iebildums: Darba samaksa mēnesī samazinās arī zemu atalgotajiem darbiniekiem
Komentārs: 2016.gadā situācija nemainās, pat nedaudz uzlabojas visiem strādājošajiem, jo
NM tiek palielināts uz 85 eiro mēnesī. Turklāt 2017.gadā zemāk atalgotie darbinieki,
iesniedzot gada ienākuma deklarāciju par 2016.gadu, saņem pārmaksāto IIN, ja viņiem
piemērojamais NM ir bijis lielāks nekā gada laikā tika piemērots (2016.gadā – maksimāli
piemērojamais NM ir 120 eiro mēnesī). Tādējādi nodokļa pārmaksa kompensēs zaudējumus,
kas mēneša griezumā radīsies mēnesī piemērotā NM samazināšanas rezultātā (tā piemēram,
2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visi strādājošie saņem par 4,6 eiro mēnesī mazāk).
Iebildums : Nav pozitīvas ietekmes uz ēnu ekonomiku
Komentārs: Diferencētā NM ieviešanas modelis paredz pakāpenisku mēnesī piemērotā NM
samazināšanu. Diferencēto NM aprēķina pēc formulas atkarībā no ienākuma līmeņa, līdz ar to
neveidojas NM sliekšņi, kas radītu vēlmi palikt iepriekšējā algas līmenī.
Augstais nodokļu slogs strādājošajiem ar zemiem ienākumiem kavē oficiālo nodarbinātību.
Samazinoties nodokļu slogam tiek veicināta šo strādājošo iesaiste darba tirgū.
Darbaspēka nodokļu efektīvās likmes izmaiņas nevar kalpot kā vienīgais motivators pārejai
no ēnu un oficiālo ekonomiku, jo jebkurā gadījumā šāda soļa robežlikme paliek augsta.
Tādejādi, ir nepieciešams gan uzlabot nodokļu administrācijas efektivitāti, gan nodrošināt
plašāku sabiedrības atbalstu un tiešu iesaisti (arī caur darba devēju un darba ņēmēju
organizācijām).
Galvenie sociālo partneru iebildumi par
diferencēto neapliekamo minimumu (1)
13.11.2015 23
Iebildums: Ienākumu nevienlīdzība palielinās, jo netiek atbalstītas personas ar bērniem
Komentārs: Pēdējos gados, ņemot vērā budžeta ierobežotos resursus, vairāk tika domāts tieši
par atbalstu ģimenēm ar bērniem, palielinot AAP, kā rezultātā pašreiz AAP apmērs ir par 90
eiro mēnesī jeb vairāk kā 50% lielāks kā NM apmērs.
Jāatzīmē, ka Latvijā AAP starp Baltijas valstīm ir augstākais, turklāt tas tiek piemērots ne tikai
par apgādībā esošu bērnu, bet arī nestrādājošu laulāto. Zemu atalgotie darbinieki jau šobrīd
nespēj saņemt pilnu atvieglojuma summu, ja to apgādībā ir 2 un vairāk bērni. Diferencēta NM
ieviešana šo situāciju nepasliktina. Arī BICEPS pētījumā apstiprināts, ka diferencētajam NM ir
ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu.
Iebildums: Palielinās administratīvais slogs mazo algu saņēmējiem un valsts pārvaldei
Komentārs: Ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta, to varēs izdarīt pieslēdzoties
elektroniskajai deklarēšanās sistēmai. Turklāt VID ir 26 reģionālās filiāles ārpus Rīgas, kur
mazo algu saņēmēji var griezties gadījumos, ja gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana
sagādā problēmas. Jāatgādina, ka nodokļu maksātāji gada ienākumu deklarācijas var
iesniegt par pēdējiem trīs taksācijas gadiem, kā arī iesniegt neierobežotu skaitu deklarāciju
precizējumu par pēdējiem trīs taksācijas gadiem.
Galvenie sociālo partneru iebildumi par
diferencēto neapliekamo minimumu (NM)
Galvenie sociālo partneru iebildumi par
diferencēto neapliekamo minimumu (2)
13.11.2015 24
Diferencētā neapliekamā minimuma un
solidaritātes nodokļa ieviešana mazina
ienākumu nevienlīdzību
Kopējais darbaspēka nodokļu slogs 2021.gadā, %
36.0%
38.5%
42.8%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
44.2%
0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
360
500
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9 000
10 000
Nodokļu slogs, %
Bru
to d
arb
a a
lga
, e
iro
mē
ne
sī
Efektīvā likme Nodokļu plaisa
