208
ratomaa fsiqologia unika- luri gansazRvrebebi fsiqologiis miznebi fsiqologia Cvens cxovreba- Si: ratomaa saWiro fsiqolo- giis Seswavla Tanamedrove fsiqologiis ganviTareba fsiqologiis istoriuli safuZvlebi Tanamedrove fsiqologiis mimdinareobebi ras akeTeben fsiqologebi fsiqologia XXI saukuneSi: vifiqroT momavalze sakvanZo sakiTxebi ZiriTadi cnebebi fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi 1

Fsiqologia Chvens Cxovrebashi

Embed Size (px)

DESCRIPTION

skdoqkdoisadqwd

Citation preview

  • ratomaa fsiqologia unika-

    luri

    gansazRvrebebi fsiqologiis miznebi

    fsiqologia Cvens cxovreba-

    Si: ratomaa saWiro fsiqolo-

    giis Seswavla

    Tanamedrove fsiqologiis

    ganviTareba

    fsiqologiis istoriuli

    safuZvlebi Tanamedrovefsiqologiis mimdinareobebi

    ras akeTeben fsiqologebi

    fsiqologia XXI saukuneSi:

    vifiqroT momavalze

    sakvanZo sakiTxebi

    ZiriTadi cnebebi

    fsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSifsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSifsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSifsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSifsiqologiis mecniereba Cvens cxovrebaSi

    1

  • 2eerTebuli Statebis uzenaesma sasa-

    marTlom 1954 wels brauni topekas

    ganaTlebis sabWos winaaRmdeg saq-

    meSi ganaCeni gamoitana, romlis mixedviTac Sav-

    kaniani da TeTrkaniani bavSvebis skolebis seg-

    regacia ukanonod gamocxadda. uzenaesi sasa-

    marTlos gadawyvetilebaze araviTari zemoq-

    medeba ar mouxdenia fsiqologebis da sxva

    socialuri mecnierebebis warmomadgenlebis Cve-

    nebebs, romlebmac sasamarTlos kvlevis Sede-

    gebi warudgines. Sedegebi naTlad metyvelebda

    imaze, rom segregirebuli swavleba Savkanian

    bavSvebze uaryofiTad moqmedebda. mogvyavs er-

    T-erTi fsiqologis, kenet klarkis Cveneba, ro-

    melmac Savkanian bavSvTa jgufi ikvlia (White-man, 1993, gv. 49-51):

    testireba Tqveni moTxovnis mixedviT ga-

    suli kviris xuTSabaTs da paraskevs Cava-

    tare skot branCis dawyebiT skolaSi, Zi-

    riTadad, pirvel klasSi. gamoviyene meTo-

    di, romelzec adre gesaubreT _ yavisfe-

    ri da TeTri Tojinebi, romlebic kanis

    feris garda sxva mxriv absoluturad iden-

    turia. moswavleebs furclebi vaCvene, rom-

    lebzec es Tojinebi exata...

    bavSvebs am Tojinebs vaCvenebdi da Sem-

    degi TanmimdevrobiT vusvamdi am kiTxvebs:

    maCveneT, romeli Tojina mogwonT yvela-

    ze metad? an romliT TamaSi gindaT yve-

    laze metad?, maCveneT cudi Tojina...

    sul 6-9 wlis 16 bavSvi gamovkiTxe. maT-

    gan aTma airCia TeTri Tojina. is yvelaze

    metad moewonaT, Tanac maT es Tojina daa-

    xasiaTes, rogorc sasiamovno. ar daga-

    viwydeT, rom es ori Tojina absolutu-

    rad identuria, kanis feris garda. 11-ma

    bavSvma miiCnia, rom yavisferi Tojina cu-

    dad gamoiyureba. es Sedegebi Tanxvdeba ad-

    re miRebul rezultatebs, romelic 300-

    ze met bavSvze Catarebulma gamokvlevam

    gviCvena. Sedegebi ase avxseniT: Savkaniani

    bavSvi ukve 6, 7 an 8 wlis asakSi eqceva

    sakuTari jgufis Sesaxeb arsebuli nega-

    tiuri stereotipebis tyveobaSi...

    iZulebuli var davaskvna, rom klaren-

    donis sagrafos es bavSvebi iseve, rogorc

    nebismieri sxva adamiani, romelic aSka-

    rad daqvemdebarebul statuss atarebs sa-

    zogadoebaSi, pirovnuli ganviTarebis pro-

    cesSi daziandnen. maTSi naTlad SeimCneva

    arastabilurobis niSnebi da, vfiqrob, rom

    yvela fsiqologi swored amgvarad axsni-

    da miRebul Sedegebs.

    xedavT, ratom hqonda am Cvenebas _ fsiqo-

    logiuri kvlevis monaTxrobs _ didi gavle-

    na uzenaesi sasamarTlos gadawyvetilebaze

    da imaze, Tu rogor aRiqva mTeli qveynis mo-

    saxleobam segregaciis fsiqologiuri Sedege-

    bi?

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    S

    kenet klarkis Cveneba miuTiTebs fsiqolo-

    giuri kvlevis potenciur gavlenaze rogorc

    calkeuli adamianebis, aseve sazogadoebis cxov-

    rebaze. es magaliTi am saxelmZRvanelos Ziri-

    Tad miznebze miuTiTebs: wagiyvanoT mogzauro-

    baSi, sadac adamianuri gamocdilebis sirTu-

    leebs daxvewili kvleviT gamovavlenT, es ki

    saSualebas mogvcems ukeT vakontroloT is

    Zalebi, romlebic Cvens cxovrebas ayalibebs.

    `fsiqologia da cxovreba~ tvinis da fsiqikis

    Sinagani sivrcidan adamianis qcevis garegan gan-

    zomilebamde migviyvans. SeviswavliT iseT pro-

    cesebs, romlebic azris mqone struqturas

    mianiWeben Tqvens gamocdilebas; magaliTad, iseT

    sakiTxebs, rogoricaa: rogor aRviqvamT samya-

    ros, rogor vswavlobT, vurTierTobT sxveb-

  • 3Tan, vazrovnebT, vimaxsovrebT. SevecdebiT ga-

    varkvioT adamianis cxovrebis iseTi gamovli-

    nebebi, rogoricaa, Tu rogor da ratom naxulo-

    ben sizmrebs adamianebi, rogor uyvardebaT er-

    TmaneTi, ratom morcxvoben, ratom arian agresi-

    ulebi, ratom avaddebian fsiqikurad. da bolos,

    vaCvenebT, rogor SeiZleba gamoviyenoT fsiqo-

    logiuri codna, raTa gavigoT da zogierT, ma-

    galiTad, segregaciis, SemTxvevaSi SevcvaloT

    kidec Cvens cxovrebaSi moqmedi kulturuli

    Zalebi.

    Cven, `fsiqologiis da cxovrebis~ avtorebs,

    fsiqologiis kompetenturobis gvjera. pedago-

    giuri da samecniero karieris manZilze fsiqo-

    logia sul ufro da ufro momxibvleli gaxda

    CvenTvis. bolo wlebSi fsiqikuri da qcevis

    procesebis warmmarTveli ZiriTadi meqanizme-

    bis Sesaxeb informaciis mozRvaveba moxda. Zve-

    li Sexedulebebi axali ideebiT icvleba, mag-

    ram adamianis bunebis mravali momajadoebeli

    mxare jer kidev amoucnobi rCeba. imedi gvaqvs,

    rom am mogzaurobis dasasrul Tqvenc saTu-

    Tad moepyrobiT fsiqologiuri codnis saku-

    Tar marags.

    mogzaurobis ZiriTadi mizani wvdomis mec-

    nieruli wyurvili iqneba. davsvamT kiTxvebs ada-

    mianis qcevis Sesaxeb _ rogor, ratom, ra, ro-

    dis da im qcevis mizezebis da Sedegebis Sesa-

    xeb, romelsac Tqven sakuTar TavSi, sxva adami-

    anebsa da cxovelebSi aRmoaCenT; avxsniT, ra-

    tom fiqrobT, grZnobT da iqceviT ase; riTi

    gansxvavdebiT sxvebisagan, ra qmnis Tqvens uni-

    kalobas da mainc, ratom iqceviT xSirad sxve-

    bis msgavsad? Tqvens CamoyalibebaSi memkvidre-

    obam iTamaSa roli, Tu piradma gamocdilebam?

    rogor Tanacxovrobs am rTul qmnilebaSi _

    adamianur cxovelSi _ agresia da altruizmi,

    siyvaruli da siZulvili, sigiJe da Semoqmede-

    ba? am TavSi ganvixilavT, rogor da ratom gax-

    da yvela es kiTxva mniSvnelovani fsiqologi-

    is, rogorc disciplinis miznebisaTvis.

    ratomaa fsiqologia

    unikaluri?

    fsiqologiis unikalobisa da erTianobis

    dasafaseblad unda gaarkvioT, rogor esmiT

    fsiqologebs kvlevis da praqtikis miznebi

    da areali. wignis damTavrebis Semdeg Tqven

    unda iazrovnoT, rogorc fsiqologma, xolo

    am TavSi pirvelad gaecnobiT seriozulad, Tu

    ras unda niSnavdes es.

    gansazRvrebebi

    mravali fsiqologi eZebs pasuxs funda-

    mentur kiTxvaze: rogoria adamianis buneba?

    am kiTxvas fsiqologia imiT pasuxobs, rom

    swavlobs rogorc individSi mimdinare pro-

    cesebs, ise fizikur da socialur garemoSi

    aRmocenebul Zalebs. am TvalsazrisiT, fsi-

    qologias formalurad ganvmartavT, rogorc

    individis qcevis da fsiqikuri procesebis mec-

    nierul Seswavlas. ganvixiloT am ganmarte-

    bis mniSvnelovani nawilebi. mecnieruli, qce-

    va, individi da fsiqikuri.

    fsiqologiis mecnieruli aspeqti moiTx-

    ovs, rom fsiqologiuri daskvnebi mecnieru-

    li meTodis principebis mixedviT mopovebul

    monacemebs efuZnebodes. mecnieruli meTodi

    moicavs problemis analizisa da gadaWrisaT-

    vis saWiro Tanmimdevrul nabijebs. es meTodi

    daskvnebis gamosatanad obieqturad Segrove-

    bul monacemebs iyenebs. mecnieruli meTodis

    maxasiaTeblebs ufro dawvrilebiT me-2 TavSi

    ganvixilavT, rodesac gavecnobiT, Tu rogor

    atareben fsiqologebi kvlevas.

    qceva is iaraRia, romlis saSualebiTac or-

    ganizmi garemos ergeba. qceva moqmedebaa. fsi-

    qologiis sagani, ZiriTadad, adamianis da cxo-

    velis dakvirvebadi qcevaa. sicili, tirili,

    sirbili, Sexeba qcevis is magaliTebia, rom-

    lebsac SeiZleba daakvirde. fsiqologebi ik-

    vleven, ras da rogor akeTebs individi moce-

    mul garemoSi da ufro farTo socialur da

    kulturul konteqstSi.

    fsiqologiuri analizis sagani yvelaze

    xSirad aris individi _ axalSobili, mozar-

    di sportsmeni, kolejis studenti, romelic

    studentur saerTo sacxovrebelSi cxovrebas

    egueba; Suaxnis mamakaci, romelic karieras

    icvlis, an qali, romelmac unda gadalaxos

    alchaimeris daavadebiT Sepyrobili meuRlis

    TandaTanobiTi ukusvliT gamowveuli stresi.

    amave dros, kvlevis sagani SeiZleba iyos Sim-

    panze, romelic komunikaciisaTvis saWiro sim-

    ra

    to

    ma

    a f

    si

    qo

    lo

    gi

    a u

    ni

    ka

    lu

    ri

    ?

  • 4boloebs swavlobs, labirinTSi mosiarule

    TeTri virTxa, an safrTxis signalze moreagi-

    re zRvis loqora. individi mis bunebriv gare-

    moSi, an kvleviT laboratoriaSi, kontorli-

    rebad pirobebSi unda SeviswavloT.

    mravali mkvlevari fsiqologi aRiarebs, rom

    adamianis moqmedebas fsiqikuri procesebis, anu

    adamianis fsiqikis muSaobis axsnis gareSe ver

    gavigebT. adamianuri aqtivobis didi nawili

    Sinagania _ azrovneba, dagegmva, msjeloba, Se-

    moqmedeba, ocneba. mravali fsiqologisaTvis

    swored fsiqikuri procesebia fsiqologiuri

    Ziebis yvelaze saintereso aspeqtebi. male ga-

    igebT, rom fsiqologma mkvlevrebma daxvewi-

    li teqnikebi gamoigones fsiqikuri movlene-

    bis da procesebis Sesaswavlad, raTa es pira-

    di gamocdileba sazogado gaxadon.

    am sakiTxebis kombinacia fsiqologias uni-

    kalur sferod aqcevs. maSin, rodesac fsiqo-

    logebi ZiriTadad individebis qcevaze arian

    fokusirebuli, sociologebi swavloben ada-

    mianTa qcevas jgufebSi an organizaciebSi, xo-

    lo anTropologebi yuradRebas amaxvileben

    qcevis ufro farTo konteqstze sxvadasxva kul-

    turaSi. miuxedavad amisa, fsiqologebi far-

    Tod iyeneben sxva mecnierebebis miRwevebs. ro-

    gorc erT-erTi socialuri mecniereba, fsiqo-

    logia iyenebs ekonomikas, politologias, so-

    ciologias da eTnologias. fsiqologebs bev-

    ri saerTo interesi aqvT biologebTan, gansa-

    kuTrebiT maTTan, vinc tvinis procesebs da

    qcevis bioqimiur safuZvlebs swavlobs. fsi-

    qologebs ainteresebT, Tu rogor muSaobs ada-

    mianis fsiqika, rac axlad warmoSobili kog-

    nituri mecnierebebis _ kompiuteruli mecnie-

    rebis, xelovnuri inteleqtis da gamoyenebiTi

    maTematikis kvlevasa da TeoriasTanaa dakav-

    Sirebuli. rogorc janmrTelobis mecniereba

    _ medicinasTan, ganaTlebasTan, iurispruden-

    ciasTan da ekologiasTan dakavSirebuli fsi-

    qologia _ cdilobs gaaumjobesos TiTeuli

    individisa da koleqtivis cxovrebis done. fsi-

    qologia inarCunebs kavSirebs filosofiasa

    da sxva humanitarul mecnierebebTan, xelovne-

    basTan, rogorebicaa literatura da drama-

    turgia.

    miuxedavad imisa, rom Tanamedrove fsiqo-

    logiis RirsSesaniSnavi (aRsaniSnavi) siRrme

    da farTo Tvalsawieri siamovnebis wyaroa uk-

    ve Camoyalibebuli specialistebisaTvis, stu-

    dentebisaTvis, vinc pirvelad ecnoba fsiqo-

    logias, is erTgvar sirTules warmoadgens.

    fsiqologiis saganze kidev bevria saTqme-

    li, magram, bevri Rirebuli informaciis waRe-

    ba SegiZliaT am Sesavali Tavidan. fsiqolo-

    giis sferos Seswavlis saukeTeso gzad fsi-

    qologTa miznebis garkveva migvaCnia. modiT,

    ganvixiloT es miznebi.

    fsiqologiis miznebi

    im fsiqologebis mizani, romlebic funda-

    mentur kvlevas axorcieleben, aris qcevis aR-

    wera, axsna, winaswarmetyveleba da gakontro-

    leba. gamoyenebiTi fsiqologiis warmomadgen-

    lebs kidev erTi, mexuTe mizani aqvT _ adami-

    anis cxovrebis gaumjobeseba. es miznebi fsi-

    qologiuri saqmianobis safuZvels Seadgens.

    ra igulisxmeba TiToeul am mizanSi?

    movlenis aRwera

    fsiqologiis pirveli amocanaa zusti dak-

    virveba qcevaze. Cveulebriv, fsiqologebi ase-

    Ti dakvirvebis Sedegad miRebul masalas mo-

    nacemebs uwodeben. qceviTi monacemebi aris or-

    ganizmis qcevis da im pirobebis aRwera, ro-

    melSic es qceva xorcieldeba. monacemebis Seg-

    rovebisas mkvlevrebma unda airCion analizis

    saTanado done da SeimuSavon qcevis is sazo-

    mebi, romlebic misi obeqturad Seswavlis ga-

    rantias gvaZleven.

    individis qcevis kvlevis mizniT analizis

    sxvadasxva donis gamoyeneba SeiZleba _ yve-

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    fsiqologia (psychology) _ individebis qcevis da

    fsiqikuri procesebis mecnieruli Seswavla.

    mecnieruli meTodi (scientific method) _ im proce-

    durebis wyeba, romlebic obieqturi informaci-

    is Segrovebisa da interpretaciisaTvis gamoi-

    yeneba, Tanac imgvarad, rom Secdoma minimumam-

    dea dayvanili da ganzogadeba sandoa.

    qceva (behavior) _ is moqmedebebi, romlis saSua-

    lebiTac organizmi garemos ergeba.

    qcevis monacemebi (Behavioral data) _ organizmis

    qcevis da im pirobebis aRwera, romlebSic es

    qceva mimdinareobs, an icvleba.

  • 5laze farTo, globaluri donidan yvelaze de-

    talur, specifikur donemde.

    fsiqologiuri aRweris gansxvavebuli do-

    neebic sxvadasxva kiTxvas pasuxobs. fsiqolo-

    giuri analizis yvelaze farTo doneze mkvlev-

    rebi swavloben mTliani pirovnebis qcevas

    rTul socialur da kulturul konteqstSi.

    am doneze mkvlevrebma SeiZleba Seiswavlon

    Zaladobis kros-kulturuli sxvaobebi, crur-

    wmenebis mizezebi, fsiqikuri daavadebis Sede-

    gebi. Semdeg doneze fsiqologebi qcevis uf-

    ro natif erTeulebs swavloben, rogoricaa

    SuqniSnis sinaTleze reaqciis siCqare, Tvale-

    bis moZraoba kiTxvis dros, bavSvebis mier daS-

    vebuli gramatikuli Secdomebi enis Seswav-

    lisas. mkvlevrebs qcevis kidev ufro mcire

    erTeulebis Seswavla SeuZliaT. isini cdilo-

    ben Seiswavlon qcevis biologiuri safuZvle-

    bi, anu daadginon tvinis is ubnebi, romlebic

    pasuxismgebelni arian sxvadasxva tipis mogo-

    nebis Senaxvaze; daswavlis dros warmoSobi-

    li bioqimiuri cvlilebebi, smenaze an mxedve-

    lobaze pasuxismgebeli sensoruli gzebi. ana-

    lizis TiTueuli done gvaZlevs im arsebiT

    informacias, romlis saSualebiTac dgeba ada-

    mianis bunebis saboloo saerTo portreti, ri-

    si miRwevis imedic aqvT fsiqologebs.

    rac ar unda farTo an viwro iyos dakvir-

    vebis fokusi, fsiqologebi cdiloben, rom

    qceva obieqturad aRweron. im faqtebis Seg-

    roveba, romlebic realurad arsebobs da ara

    iseTebisa, rogorsac mkvlevari moelis, an

    surs, rom iyos, upirvelesi mniSvnelobisaa.

    vinaidan yovel damkvirvebels dakvirvebis pro-

    cesSi sakuTari, subieqturi Tvalsazrisi Se-

    aqvs _ esenia mikerZoeba, crurwmena, molo-

    dini _ aucilebelia, rom am Tvalsazrisma

    ar daamaxinjos monacemebi. rogorc Semdeg

    TavSi naxavT, fsiqologma mkvlevrebma mra-

    valgvari meqanizmi Seqmnes obieqturobis Se-

    sanarCuneblad.

    movlenis axsna

    maSin, rodesac aRwera TvalsaCino infor-

    macias unda eyrdnobodes, axsna aRqmulis

    ra

    to

    ma

    a f

    si

    qo

    lo

    gi

    a u

    ni

    ka

    lu

    ri

    ?

  • 6miRma unda ixedebodes. qceviT da fsiqikur

    procesebSi kanonzomierebebis aRmoCena fsi-

    qologiis mravali dargis mTavari mizania.

    fsiqologebs surT aRmoaCinon, rogor muSa-

    obs qceva. ratom iciniT moulodnel situaci-

    ebSi? ra garemoebebi ubiZgebs adamians Caidi-

    nos suicidi, an danaSauli?

    fsiqologiuri axsna, ZiriTadad, aRiarebs,

    rom qcevaTa umetesobaze gavlenas faqtorTa

    kombinacia axdens. zogierTi faqtori indivi-

    dis SigniT moqmedebs, rogoricaa genetikuri

    mocemuloba, motivacia, inteleqtis done, an

    TviTSefaseba. qcevebis am Sinagan determinan-

    tebs organizmuli cvladebi ewodeba, radgan

    isini organizmis Sesaxeb gvawvdis informaci-

    as. adamianis SemTxvevaSi am determinantebs dis-

    poziciuri cvladebi ewodeba. arsebobs, agreT-

    ve, garegani faqtorebi. warmoidgineT, rom bav-

    Svi cdilobs asiamovnos maswavlebeli, raTa

    prizi moigos, an transportis sacobSi moxved-

    rili mZRoli agresiuli da mtruli xdeba. am

    qcevebze did gavlenas pirovnebis gareT arse-

    buli movlenebi axdens. qcevaze garegan zegav-

    lenas garemos anu situaciuri cvladebi ewo-

    deba. rodesac fsiqologebs qcevis axsna surT,

    isini TiTqmis yovelTvis iTvaliswineben ax-

    snis orive tips. warmoidgineT, rom fsiqologs

    surs axsnas, ratom iwyebs adamiani sigaretis

    mowevas. SesaZlebelia individi gansakuTrebiT

    midrekilia riskisaken (dispoziciuri axsna), an

    zogierTi individi ganicdis TanatolTa zewo-

    las (situaciuri axsna) _ an, rom orive auci-

    lebelia (kombinirebuli axsna).

    xSirad fsiqologis mizania qcevis farTo

    diapazoni safuZvlad mdebare erTi mizeziT ax-

    snas. warmoidgineT situacia, romelSic Tqveni

    maswavlebeli ambobs, rom kargi niSnis misaRe-

    bad aucilebelia gakveTilze diskusiaSi aqti-

    uri monawileobis miReba. Tqveni megobari yo-

    velTvis kargad swavlobs, magram gakveTilze

    ar aqtiurobs, xels ar iwevs da ar gamoTqvams

    Tavis azrebs da Sexedulebebs. maswavlebeli

    sayvedurobs, rom saTanadod motivirebuli araa

    da miiCnevs, rom igi gonieri ar aris. igive

    adamiani dadis wveulebaze, magram arasodes

    iwvevs vinmes sacekvaod, Riad ar icavs sakuTar

    azrs, Tuki vinme sakiTxSi masze nakleb Caxedu-

    li ekamaTeba, iSviaTad erTveba saubarSi suf-

    rasTan. ra diagnozs dasvamdiT? safuZvlad mde-

    bare romeli mizezia am tipis qcevebze pasu-

    xismgebeli? mravali sxva morcxvi adamianiviT,

    Tqveni megobaric ver axerxebs ise moiqces, ro-

    gorc saWiroa (Cheek, 1989, Zimbardo, 1990). aq Seg-viZlia morcxvobis cneba gamoviyenoT da Tqve-

    ni megobris qcevaTa mTeli diapazoni amiTi av-

    xsnaT.

    amgvari mizez-Sedegobrivi axsnebis mosapo-

    veblad mkvlevrebi xSirad sxvadasxva tipis mo-

    nacemebis Segrovebis SemoqmedebiT process

    suraTi 1.1

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    organizmuli cvladebi (organizamic variables) _organizmis qcevis Sinagani determinanti.

    dispoziciuri cvladebi (dispozitional variables) _

    organizmis cvladi, anu qcevis Sinagani de-

    terminanti, romelic adamianebSi Cndeba.

    garemos cvladebi (environmental variables) gare-

    gani zemoqmedeba qcevaze.

    situaciuri cvladebi (situational variables) gare-

    gani zemoqmedeba qcevaze.

  • 7axorcieleben. daxelovnebuli deteqtivi Ser-

    lok holmsi nawyvet-nawyveti monacemebis sa-

    fuZvelze akeTebda gamWriax daskvnebs. amis

    msgavsad, yovelma mkvlevarma unda gamoiyenos

    warmosaxva da SemoqmedebiTad Serwyas is, rac

    icis, da is, rac jer ar icis. kargad ganswav-

    lul fsiqologs SeuZlia monacemebi adamia-

    nis gamocdilebis sakuTari wvdomisa da sxva

    mecnierebis mier aRmoCenili faqtebis safuZ-

    velze axsnas. fsiqologiuri kvlevis umete-

    soba cdilobs gansazRvros, mravali SesaZlo

    variantidan romeli xsnis yvelaze zustad mo-

    cemul qcevas.

    winaswarmetyveleba

    fsiqologiaSi winaswarmetyveleba niSnavs,

    rom garkveuli qceva an mocemuli kavSiri ra-

    Rac albaTobiT gamovlindeba. xSirad qcevis

    romelime formis safuZvlad mdebare mizeze-

    bis zusti axsna saSualebas aZlevs mkvlevars

    zustad iwinaswarmetyvelos momavali qceva. ma-

    galiTad, Tu migvaCnia, rom Tqveni megobari

    morcxvia, SegviZlia darwmunebiT viwinaswar-

    metyveloT, rom is uxerxulad igrZnobs Tavs,

    Tu ucnob adamianTan gasaubrebas vTxovT. ro-

    desac romelime qcevis an kavSiris asaxsne-

    lad sxvadasxva axsna arsebobs, maT imis mi-

    xedviT Seafaseben, ramdenad kargad SeuZliaT

    zusti da amomwuravi winaswarmetyveleba. Tqven

    megobars warmatebiT rom daemyarebina ucnob-

    Tan kontaqti, diagnozi unda Segvecvala.

    zustad iseve, rogorc dakvirveba, mecnie-

    ruli winaswarmetyvelebac obieqturi da naT-

    lad Camoyalibebuli unda iyos ise, rom Se-

    saZlebeli iyos misi Semowmeba da uaryofa,

    Tu faqtebi mas ar adasturebs. mecnieruli

    winaswarmetyveleba imis gagebas emyareba, Tu

    rogor aris dakavSirebuli erTmaneTTan mov-

    lenebi da varaudobs, romeli meqanizmebi akav-

    Sirebs am movlenebs garkveul winapirobebTan.

    mizez-Sedegobrivi winaswarmetyveleba azustebs

    im pirobebs, romelSic qceva Seicvleba. maga-

    liTad, garkveuli asakis Semdeg bavSvebsa da

    maimunebSi ucnobi piris Tandaswreba SfoTvis

    niSnebs iwvevs. dakvirvebul qcevaSi gamowveu-

    li cvlilebebi ki SeiZleba damokidebuli iyos

    situaciis SigniT variaciebze, magaliTad, uc-

    nobobis xarisxi. ucnobi imave asakis rom yofi-

    liyo, ramdenic bavSvi da maimunia, nakleb SfoT-

    vas miviRebdiT? kauzaluri winaswarmetyvele-

    bis gaumjobesebis mizniT mkvlevari sistema-

    turad cvlis garemo pirobebs da maT bavSvis

    reaqciaze gavlenas akvirdeba.

    kontroli

    mravali fsiqologisaTvis kontroli cen-

    traluri, yvelaze mniSvnelovani mizania. kon-

    troli niSnavs, rom qceva an moxdeba, an ar

    moxdeba _ daviwyoT, SevinarCunoT, SevaCeroT

    da zemoqmedeba movaxdinoT mis formaze, Zli-

    erebaze an gamovlenis sixSireze. qcevis mi-

    zez-Sedegobrivi axsna damajerebelia, Tu is

    qcevis gakontrolebis saSualebas qmnis.

    qcevis gakontrolebis unari mniSvnelova-

    nia, radgan is fsiqologebs saSualebas aZ-

    levs adamianebs cxovrebis donis gaumjobese-

    baSi daexmaros. am wignSi periodulad Sexvde-

    biT fsiqologebis mier gamogonil sxvadasxva

    tipis Carevas im mizniT, rom daexmaron adami-

    anebs TavianTi cxovrebis problemuri aspeqte-

    bis gakontorlebaSi. me-16 Tavi, magaliTad, fsi-r

    at

    om

    aa

    fsi

    qo

    lo

    gi

    a u

    ni

    ka

    lu

    ri

    ?

  • 8qikuri daavadebebis mkurnalobas exeba. wig-

    nSi agreTve aRwerilia, rogor SeuZliaT ada-

    mianebs aRmofxvran arajansaRi qcevebi, ro-

    goricaa magaliTad, sigaretis moweva; wamo-

    iwyon jansaRi qcevebi, rogoricaa regularu-

    li varjiSi (Tavi 13). Tqven SeityobT aRzrdis

    ra stili exmareba mSoblebs SvilebTan myari

    kavSiris SenarCunebaSi (Tavi 11). ris gamo ar

    surs ucxo adamians daexmaros sxvas ubeduri

    SemTxvevis dros da rogor SeiZleba am xe-

    lisSemSleli faqtorebis gadalaxva (Tavi 18).

    aq moyvanilia mxolod ramdenime magaliTi im

    uricxvi situaciidan, romelSic fsiqologe-

    bi TavianT codnas iyeneben, raTa gaaumjobe-

    son da gaakontrolon adamianebis cxovreba.

    am TvalsazrisiT, fsiqologebi sakmaod op-

    timistebi arian. mraval maTgans sjera, rom

    praqtikulad nebismieri arasasurveli qceva

    SeiZleba Seicvalos saTanado CareviT. `fsi-

    qologia da cxovreba~ iziarebs am optimizms.

    interess moklebuli ar iqneba aRvniSnoT,

    rom gageba da ara kontroli warmoadgens mra-

    vali aziuri da afrikuli qveynis fsiqolo-

    gebis saboloo mizans (Nobles 1980, Triandis

    1990). kritikosebs miaCniaT, rom kontrolze

    yuradRebis gamaxvileba dasavlur fsiqolo-

    giaSi im kulturuli mikerZoebis amsaxvelia,

    romelic industrializaciis, evropelTa ko-

    lonializmis da aSS-Si arsebuli dampyrob-

    luri mentalitetis Sedegia. dasavluri fsi-

    qologiis kontrolze fokusireba, agreTve,

    mamakacur midgomad iTvleba. is aseTi domi-

    nanturi ar iqneboda, qalebs rom eTamaSaT

    wamyvani roli fsiqologiis ganviTarebaSi (Bor-

    nstein, Quina, 1989; Riger, 1992).

    Sejameba

    am Sesaval TavSi warmovadgenT `fsiqolo-

    giis da cxovrebis~ zogierT qveTavs, romle-

    bic specialurad SevadgineT, raTa ufro efeq-

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    am Sesavali Tavis kiTxvi-

    sas SeiZleba dainteresdeT, ra

    saWiroa fsiqologia? Cveni pa-

    suxi am kiTxvaze sakmaod pir-

    dapiria: gvjera, rom fsiqolo-

    giur kvlevas dauyovneblivi da

    mniSvnelovani gamoyeneba aqvs

    yoveldRiur cxovrebaSi. `fsi-

    qologiis da cxovrebis~ erT-

    erTi umTavresi mizania fsiqo-

    logiuri gamocdilebis pirov-

    nuli da sazogadoebrivi mniS-

    vneloba gaaSuqos.

    yovel semestrSi vxvdebiT

    studentebs, romlebic fsiqo-

    logiis disciplinis Sesaval

    kurss eswrebian da garkveuli

    kiTxvebi uCndebaT. xandaxan es

    kiTxvebi maTi sakuTari gamoc-

    dilebiTaa gamowveuli (ro-

    ratomaa saWiro fsiqologiis Seswavla

    fsiqologia Cvens cxovrebaSi

    gor unda moviqce, Tu vfiq-

    rob, rom deda fsiqikurad da-

    avadebuli myavs? es sagani

    maswavlis, rogor unda mivi-

    Ro ukeTesi niSnebi?); xanda-

    xan es kiTxvebi presis saSua-

    lebiT gavrcelebuli fsiqo-

    logiuri informaciiTaa ga-

    mowveuli (marTalia, rom rac

    ufro didia bavSvi, miT ufro

    konservatulia igi? qalebi

    yovelTvis ukeTesi mSoblebi

    arian, vidre kacebi?). CvenTvis

    am kursis swavlebis sirTu-

    le swored isaa, rom mecnie-

    ruli kvlevis is Sedegebi war-

    moavaCinoT, romlebic mniSvne-

    lovania studentebisaTvis.

    `fsiqologiisa da cxovre-

    bis~ TiTqmis yvela Tavi da

    qveTavi cdilobs swored am-

    gvar kiTxvebs upasuxos. am ga-

    mocemaSi specialuri CanarTe-

    bi movaTavseT _ fsiqologia

    Cvens cxovrebaSi. TiToeuli

    aseTi CanarTi pasuxobs kiTx-

    vas, romelic araerTxel

    gvsmenia studentebisagan.

    Cvens mizans warmoadgenda im

    sakiTxebis mecnierulad ax-

    sna, romlebic yvelaze metad

    aRelvebT studentebs. imedi

    gvaqvs dagveTanxmebiT, rom

    fsiqologiis Seswavla gaam-

    didrebs Tqvens cxovrebise-

    ul gamocdilebas.

  • 9turad aiTvisoT teqsti. Sejamebis qveTavi Tan

    sdevs yoveli Tavis garkveul, msxvil infor-

    macias. amgvari Sejameba ganvlili masalis sak-

    vanZo sakiTxebis ukeT gagebaSi dagexmarebaT.

    yovel Tavs boloSi darTuli aqvs seqcia, ro-

    melsac sakvanZo sakiTxebi ewodeba. es qveTavi

    teqstis wvdomis Sesamowmeblad unda gamoiye-

    noT. Tu aRmoaCenT, rom ar gesmiT Sejameba,

    teqsts daubrundiT da Sesabamisi masala Ta-

    vidan waikiTxeT, sanam ar darwmundebiT, rom

    namdvilad gesmiT teqsti. amgvari qveTavebi tes-

    tirebisaTvis mzadebaSi dagexmarebaT.

    S e j a m e b a

    fsiqologebi mecnierul meTods imisaTvis

    iyeneben, rom individebis qcevisa da fsiqiku-

    ri procesebis Sesaxeb daskvna gaakeTon. fsi-

    qologebs ramdenime mizani aqvT: obieqturad

    da saTanado doneze aRweron qceva, axsnan mi-

    si aRmZvreli Zalebi, iwinaswarmetyvelon ro-

    dis ganxorcieldeba qceva da gaakontrolon

    is, raTa cxovrebis done gaaumjobeson.

    Tanamedrove fsiqologiis

    ganviTareba

    XXI saukuneSi CvenTvis SedarebiT advilia

    ganvmartoT, ras niSnavs fsiqologia da ra

    aris fsiqologiuri kvlevis miznebi. Tumca,

    fsiqologiis Seswavlis dawyebisas mniSvnelo-

    vania gesmodeT is mravali Zala, romelmac

    Tanamedrove fsiqologiis gaCena ganapiroba.

    es istoriuli mimoxilva erT martiv princips

    emyareba: mniSvneloba aqvs ideebs. fsiqologi-

    is mecnierebis ganviTarebis mTel manZilze

    gacxarebuli kamaTi mimdinareobda fsiqolo-

    giis sagnisa da kvlevis meTodebis Sesaxeb.

    Cveni istoriuli mimoxilva analizis or

    doneze ganxorcieldeba. pirvel ganyofileba-

    Si mimovixilavT istoriis im periods, roca

    fsiqologias safuZveli Caeyara, xolo meore

    ganyofilebaSi farTod aRvwerT amJamad arse-

    bul Svid mimdinareobas. fokusirebis orive

    donisaTvis SeecadeT warmoidginoT is inte-

    leqtualuri vneba, romliTac Cndeboda es Te-

    oriebi.

    fsiqologiis istoriulisafuZvlebi

    fsiqologias xangrZlivi warsuli, magram

    mokle istoria aqvs, werda eqsperimentuli

    fsiqologiis erT-erTi warmomadgeneli her-

    man ebinhausi (Hermann Ebbinghaus, 1908). mecnie-rebs saukuneebis ganmavlobaSi ainteresebdaT

    adamianis bunebis mravali saidumlo: rogor

    aRiqvams adamiani realobas, rogoria cnobie-

    rebis buneba, saidan modis sigiJe, magram am-

    gvar kiTxvebze pasuxis gacemis SesaZleblo-

    ba kvlevis saTanado iaraRis ararsebobis ga-

    mo ar gaaCndaT. gavixsenoT Cvens welTaRricx-

    vamde IV da V saukuneebSi berZeni filoso-

    fosebis: sokrates, platonis da aristote-

    les mier dasmuli fundamenturi SekiTxvebi.

    miuxedavad imisa, rom fsiqologiis garkveu-

    li formebi induri iogas uZveles tradicia-

    Sic arsebobda, dasavluri fsiqologiis sa-

    fuZvlebi swored did berZen moazrovneTa di-

    alogebSi unda veZeboT, sadac midioda msje-

    loba imaze, Tu rogor muSaobs goneba, ra

    aris Tavisufali neba, ra mimarTebaa calke-

    ul moqalaqeebsa da maT saxelmwifos Soris.

    XIX saukunis bolosTvis mkvlevrebma sxva mec-

    nierebebidan, rogorebicaa fiziologia da fi-

    zika, kvlevis laboratoriuli meTodebis fsi-

    qologiaSi gadmotana daiwyes, raTa pasuxi

    gaecaT filosofosebis mier dasmul am fun-

    damentur kiTxvebze.

    Tanamedrove fsiqologiis ganviTarebaSi ga-

    damwyveti roli vilhelm vundtma (WilhelmWundt) Seasrula, romelmac 1879 wels laip-cigSi eqsperimentuli fsiqologiis pirveli

    laboratoria daaarsa. marTalia, vundti ga-

    naTlebiT fiziologi iyo, magram samecniero

    karieris manZilze misma interesebma sxeulis

    Seswvlidan fsiqikis Seswavlaze gadainacvla.

    mas surda Seeswavla SegrZnebis da aRqmis

    ZiriTadi procesebi da martivi fsiqikuri pro-

    cesebis siCqare. im droisaTvis, rodesac vun-

    dtma fsiqologiuri laboratoria daaarsa,

    mas ukve ganxorcielebuli hqonda kvlevaTa

    seria da gamoqveynebuli Tavisi `fiziologi-

    ra

    to

    ma

    a f

    si

    qo

    lo

    gi

    a u

    ni

    ka

    lu

    ri

    ?

  • 10

    uri fsiqologiis safuZvlebis~ pirveli ga-

    mocema (sul 7 aseTi gamocema iyo) (Kendler,1987). laboratoriis gaxsnis Semdeg vundtma

    fsiqologiis studentebis aRzrda daiwyo, mis-

    ma mowafeTa didma raodenobam Semdeg TavianT

    samSobloSi daaarsa msgavsi laboratoriebi.

    raki fsiqologia damoukidebel discipli-

    nad Camoyalibda, CrdiloeT amerikis mraval

    universitetSi fsiqologiuri laboratoriebi

    gaCnda: pirveli maTgani _ jons hopkinsis uni-

    versitetSi, 1883 wels. am adreul laborato-

    riebs vundtis gavlena etyoboda. magaliTad,

    eduard titCeneri (Edward Titchener), vundtis mo-wafe, erT-erTi pirveli fsiqologi iyo aSS-Si,

    romelmac 1892 wels kornelis universitetis

    laboratoria daaarsa. Tumca, daaxloebiT amave

    dros, harvardis universitetis filosofiis

    axalgazrda profesorma, romelic medicinas

    swavlobda da literatura da religia ainte-

    resebda, wminda amerikuli xedva SeimuSava. ui-

    liam jemsma (William James), didi romanistis,henri jemsis Zmam, or tomad gamosca fsiqo-

    logiis safuZvlebi (1890-1950), romelic, mra-

    vali eqspertis azriT, yvelaze mniSvnelovani

    fsiqologiuri naSromia. maleve, 1892 wels, h.

    stenli holma amerikis fsiqologTa asocia-

    cia daaarsa. 1900 wlisTvis CrdiloeT amerika-

    Si 40-ze meti fsiqologiuri laboratoria fun-

    qcionirebda (Hilgard, 1986).fsiqologiis gaCenisTanave daiwyo debatebi

    misi kvlevis sagnisa da meTodebis Sesaxeb. am

    debatebSi gamokveTili zogierTi sakiTxi je-

    rac ar kargavs mniSvnelobas. ganvixiloT dava

    struqturalizmsa da funqcionalizms Soris.

    struqturalizmi: fsiqikis Sinaarsi

    rodesac fsiqologia laboratoriuli mec-

    niereba gaxda da eqsperimentuli kvlevebis Ca-

    tareba daiwyo, naTlad gamoCnda misi potenci-

    ali _ unikaluri wvlili Seetana codnis SeZe-

    naSi. vundtis laboratoriaSi cdis pirebi mar-

    tiv reaqciebs (ki-s, an ara-s Tqma, Rilakze

    TiTis daWera) iZleodnen sxvadasxva pirobaSi

    aRqmul stimulebze. radganac monacemebi sis-

    tematuri da obieqturi procedurebis saSua-

    lebiT iyo Segrovili, sxvebsac SeeZloT am

    eqsperimentebis gameoreba. vundtis fsiqolo-

    giuri tradiciis damaxasiaTebeli niSnebia aq-

    centi mecnierul meTodze, zust gazomvebsa da

    monacemTa statistikur analizze.

    rodesac titCenerma vundtis fsiqologia aSS-

    Si Caitana, igi amtkicebda, rom cnobierebis

    sakvlevad swored amgvari mecnieruli meTode-

    bi unda gamoeyenebinaT. cnobieri fsiqikuri cxov-

    rebis elementebis Seswavlis miseuli meTodi

    introspeqcia _ individis mier konkretuli sen-

    soruli gancdiT gamowveuli azrebis da grZno-

    bebis ganxilva iyo. titCeneri aqcents fsiqikis

    Sinaarsis raobaze akeTebda da naklebad ainte-

    resebda kiTxvebi ratom da rogor. mis mid-

    gomas struqturalizmi, anu swavleba fsiqikis

    da qcevis struqturis Sesaxeb ewodeba.

    struqturalizmi efuZneba varauds, rom ada-

    mianis fsiqikuri gancda SeiZleba gavigoT, ro-

    gorc ZiriTadi komponentebis kombinacia. am mid-

    gomis mizani iyo fsiqikis struqtura SegrZne-

    bis da fsiqikuri cxovrebis sxva gancdebis Se-

    madgeneli elementebis analizis gziT ekvlia.

    mravali fsiqologi struqturalizms sam fron-

    tze daesxa Tavs: (1) is reduqcionistuli iyo,

    radganac adamianis gancdis mTeli sirTule

    martiv SegrZnebebamde daiyvana; (2) is elemen-

    taruli iyo, radgan nawilebs anu elementebs

    erT mTelSi aerTebda da uSualod am mTel

    qcevas ar swavlobda; (3) is mentalisturi iyo,

    radgan adamianis cnobieri gancdis mxolod

    verbalur aRweras swavlobda da ar iTvalis-

    winebda maT gamocdilebas, visac ar SeeZlo

    Tavisi introspeqciis aRwera, maT Soris, cxo-

    velebs, bavSvebs da fsiqikurad daavadebul

    adamianebs.

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

  • 11

    struqturalizmis erT-erTi mniSvnelovani

    alternativa gelStalt fsiqologia iyo, rom-

    lis fuZemdebeli germaneli fsiqologi maqs

    verthaimeri (Max Wertheimer) gaxldaT. misi az-riT, mraval movlenas fsiqika aRiqvams, ro-

    gorc geStalts _ organizebul mTels da ara

    martivi nawilebis erTianobas. rodesac, maga-

    liTad, naxats aRviqvamT, is ufro metia, vidre

    saRebavis calkeuli monasmebis erToblioba.

    rogorc me-5 TavSi vnaxavT, geStalt fsiqolo-

    gias kvlavac aqvs gavlena aRqmis Seswavlaze.

    struqturalizmis kidev erTi sapirispi-

    ro mimdinareobaa funqcionalizmi.

    funqcionalizmi:

    mizanmimarTuli fsiqika

    uiliam jemsi titCeners eTanxmeboda, rom

    fsiqologiis Seswavlis sagani cnobiereba un-

    da iyos, magram misTvis cnobiereba ar daiyva-

    neboda elementebze, Sinaarssa da struqtu-

    rebze. cnobiereba aris nakadi, fsiqikis Tvi-

    seba, romelic mudmiv urTierTqmedebaSi imyo-

    feba garemosTan. adamianis cnobiereba mis ga-

    remosTan morgebas aadvilebs, amdenad, mniS-

    vnelovania fsiqikuri procesebis moqmedebebi

    da funqciebi da ara Sinaarsi.

    funqcionalizmisaTvis umniSvnelovanesia

    daswavlili Cvevebi, romlebic organizms ga-

    remosTan morgebis da efeqturad funqcioni-

    rebis saSualebas aZlevs. kvlevam pasuxi un-

    da gasces kiTxvas: ra aris nebismieri qcevi-

    Ti aqtis funqcia an mizani? funqcionaliz-

    mis skolis damaarsebeli iyo amerikeli fi-

    losofosi jon diui. mis mier fsiqikuri pro-

    cesebis praqtikuli gamoyenebis mcdelobam ga-

    naTlebis sferoSi mniSvnelovan warmatebas

    miaRwia. misma msjelobam impulsi misca prog-

    resul ganaTlebas sakuTar laboratoriul

    skolaSi da Semdgom mTel aSS-Si: meqanikuri

    daswavla uaryves da praqtikiT swavlaze gada-

    vidnen im imediT, rom es inteleqtualur cno-

    bismoyvareobas aRZravda da Sedegad masalis uke-

    Tesi wvdoma miiReboda (Kendler, 1987, gv. 124).

    miuxedavad imisa, jemss dakvirvebis sjero-

    da, vundtis mier SemuSavebul daxvewil labo-

    ratorul meTodebs is mcire mniSvnelobas ani-

    Webda. jemsis fsiqologiaSi arsebobda adgili

    emociebis, me-s, nebisyofis, Rirebulebebis, re-

    ligiuri da mistikuri gancdebisTvisac ki. mi-

    si Tbilsisxliani fsiqologia aRiarebda, rom

    TiToeuli individi unikaluria da ver daiyva-

    neba formulebze an testis qulebze. jemsis-

    Tvis fsiqologiis mizans axsna warmoadgenda

    da ara _ eqsperimentuli kontroli (Arkin, 1990).

    am mimdinareobebis memkvidreoba

    miuxedavad maT Soris gansxvavebisa, struq-

    turalizmis da funqcionalizmis praqtikosTa

    aRmoCenebma is inteleqtualuri konteqsti Seq-

    mnes, romelSic Tanamedrove fsiqologia ganvi-

    Tarda. amJamad fsiqologebi swavloben qcevis

    rogorc struqturas, ise funqcias, magaliTad,

    ganvixiloT metyvelebis procesi. warmoidgineT,

    rom megobris kinoSi dapatiJeba gsurT. amisaT-

    vis Tqvens mier warmoTqmulma sityvebma sworad

    unda Seasrulos Tavisi funqcia. amave dros

    winadadebas unda hqondes swori struqtura: swo-

    ri ar iqneba Tu ityviT: ginda `varskvlavuri

    omebi~ erTad CemTan am saRamos wamosvla? mety-

    velebis procesis gagebis mizniT mecnierebi swav-

    loben, Tu rogor axerxebs mosaubre erTmaneTs

    moargos sityvis mniSvneloba (funqcia) da enis

    gramatikuli struqtura (Bock 1990). (enis da mety-

    velebis zogierT process me-9 TavSi aRvwerT).

    am wignSi aqcents gavakeTebT rogorc struqtu-

    raze, ise _ funqciaze, ganvixilavT rogorc kla-

    sikur, ise Tanamedrove kvlevebs. fsiqologebi

    mraval sxvadasxva meTods iyneben yvela indivi-

    disaTvis damaxasiaTebeli zogadi movlenebisa

    da TiToeuli individis unikaluri aspeqtebis

    Sesaswavlad.

    Tanamedrove fsiqologiis mimdi-nareobebiganvixiloT Tanamedrove fsiqologiis Ziri-

    Tad mimdinareobebi. TiToeuli maTgani: _ bio-

    logiuri, fsiqodinamikuri, bihevioristuli,

    Ta

    na

    me

    dr

    ov

    e f

    si

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    ba

    struqturalizmi (Srtucturalism) _ swavleba fsi-qikisa da qcevis Sesaxeb, sadac fsiqikuri ga-

    mocdileba gaigeba, rogorc martivi elemente-

    bis an movlenebis kombinacia.

    funqcionalizmi (Functionalism) _ swavleba, ro-

    melic fokusirdeba organizmis garemosTan ur-

    TierTqmedebis dros fsiqikisa da qcevis fun-

    qciebze.

  • 12

    humanisturi, kognituri, ganviTarebis da fsi-

    qo-kulturuli _ iZleva xedvis kuTxesa da

    daSvebebs, romelic gavlenas axdens imaze, Tu

    ras Seiswavlian fsiqologebi da rogor: ada-

    mianebs Tavisufali neba gaaCniaT, Tu memkvid-

    reobiT miRebul (biologiuri determinizmi),

    an garemoTi ganpirobebul (garemos determi-

    nizmi) scenars asruleben? organizmi aqtiuri

    da SemoqmedebiTia, Tu meqanikuri da reaqtiu-

    li? SesaZlebelia fsiqologiuri da socialu-

    ri fenomenebi fiziologiuri procesebiT aix-

    snas? rTuli qceva mravali ufro mcire kompo-

    nentis jamia, Tu mas axali da gansxvavebuli

    Tvisebebi aqvs? fsiqologiis mimdinareoba gana-

    pirobebs, ra eZebos, sad da ra meTodebiT. yove-

    li momdevno Tavis wakiTxvisas miadevneT Tva-

    li, Tu rogor gansazRvravs qcevis mizezebs da

    Sedegebs TiToeuli aseTi mimdinareoba.

    marTalia, fsiqologiis centralur sakiTx-

    ebs TiToeuli es mimdinareoba gansxvavebulad

    udgeba, mravali fsiqologi sesxulobs da er-

    TmaneTs uTavsebs sxvadasxva mimarTulebis cne-

    bebs. TiToeuli mimdinareoba saSualebas gvaZ-

    levs ukeT gavigoT adamianis gamocdileba. ami-

    tom, aq TiToeuli mimarTulebis wvlils gan-

    vixilavT, xolo mTlianobaSi isini Tanamed-

    rove fsiqologias asaxaven.

    biologiuri mimdinareoba

    biologiuri mimidnareobis warmomadgenlebi

    qcevis mizezs genebis, tvinis, nervuli da en-

    dokrinuli sistemebis funqcionirebaSi eZe-

    ben. organizmis funqcionireba axsnilia mis

    safuZvlad mdebare fizikuri struqturebis

    da bioqimiuri procesebis terminebiT. gancda

    da qceva gaigeba, rogorc nervul ujredebs

    Soris da SigniT qimiuri da eleqtruli aqti-

    vobis Sedegi.

    am mimarTulebis warmomadgenlebi Tvlian,

    rom fsiqologiuri da socialuri fenomenebi

    SeiZleba bioqimiuri procesebis terminebiT

    aixsnas. yvelaze rTuli fenomenic ki SeiZle-

    ba gagebul iqnes ufro mcire, ufro specifi-

    kur erTeulebze dayvaniT. magaliTad, isini

    Seecdebian axsnan, rogor kiTxulobT am wina-

    dadebis Semadgenel sityvebs tvinis ujredeb-

    Si mimdinare zusti fizikuri procesebis aR-

    weris gziT. aq qceva misi fizikuri struqtu-

    riT da memkvidreobiTi procesebiT ganisazR-

    vreba. safuZvlad mdebare biologiuri struq-

    turebis da procesebis SecvliT gamocdile-

    bam SeiZleba qcevac Secvalos. mkvlevrebma

    SeiZleba gkiTxon: ra cvlilebebi xdeba Tqvens

    tvinSi, roca kiTxvas swavlobT? fsiqobio-

    logiuri mimarTulebis amocana qcevis anali-

    zis yvelaze zust doneze gagebaa.

    mravali aseTi mkvlevari universitetebsa

    da samedicino laboratoriebSi muSaobs, sxvebi

    ki _ klinikebSi. pirvelebi swavloben, SeiZ-

    leba Tu ara gavaumjobesoT asakovani virTxe-

    bis mexsiereba Canasaxovani virTxebis qsovi-

    lebis gadanergviT, xolo meoreni _ avtosag-

    zao SemTxvevis an daavadebis Sedegad gamow-

    veuli mexsierebis dakargvas. am mkvlevrebis

    gamaerTianebelia biologiuri Zalebisagan war-

    moSobili qcevis aspeqtebis Seswavla.

    fsiqodinamikuri mimdinareoba

    fsiqodinamikuri mimarTulebis mixedviT qce-

    vas marTavs, an mis motivs warmoadgens Zlie-

    ri Sinagani Zalebi. adamianis qcevebi Tanda-

    yolili instinqtebidan, biologiuri ltol-

    vebidan, pirovnul moTxovnilebebsa da sazo-

    gadoebis moTxovnebs Soris konfliqtis ga-

    daWris mcdelobidan momdinareobs. depriva-

    ciis mdgomareoba, fiziologiuri aRgzneba da

    konfliqtebi qcevis ganxorcielebis energias

    zustad iseve iZleva, rogorc naxSiri _ saw-

    vavs orTqlis lokomotivisaTvis. am modelis

    mixedviT, organizmi wyvets reagirebas, Tu mi-

    si moTxovnilebebi dakmayofilebulia, misi

    ltolvebi ki _ Semcirebuli. qcevis mTavari

    mizani daZabulobis Semcirebaa.

    motivaciis fsiqodinamikuri principebi yve-

    laze srulad venelma eqimma zigmund froid-

    ma (zigmund Freud) ganaviTara XIX saukunis bo-

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    biologiuri perspeqtiva

    aa

    fsiqologiuri perspeqtiva

    a

  • 13

    los da XX saukunis dasawyisSi. froidis ide-

    ebi fsiqikurad daavadebul pacientebTan mu-

    Saobis Sedegad warmoiSva, magram, misi azriT,

    is principebi, romlebic man avadmyofebTan aR-

    moaCina, vrceldeba rogorc normalur, jan-

    saR, ise _ paTologiur qcevaze. froidis fsi-

    qodinamikuri Teoriis mixedviT, pirovnebas aqeT-

    iqeT eqaCeba Sinagani da garegani Zalebi. fro-

    idis modelSi pirvelad iyo naCvenebi, rom ada-

    mianis buneba yovelTvis ar aris racionalu-

    ri; rom qcevebi SeiZleba iseTi motivebiT iyos

    gamowveuli, romlebic ar aris gacnobierebu-

    li. froidis Semdeg es Teoria misma mimdev-

    rebma sxvadasxva mimarTulebiT ganaviTares.

    froidis mixedviT, pirovnebis Camoyalibebis

    periodi adreuli bavSvobaa, neofroidianeleb-

    ma gaafarToves misi Teoria da masSi socia-

    luri zemoqmedeba da urTierTqmedeba CarTes,

    romelic indvidis sicocxlis ganmavlobaSi

    iCens Tavs.

    froidis ideebs didi gavlena hqonda fsi-

    qologiis mraval sferoze. misi wvlilis sxva-

    dasxva aspeqts waawydebiT, rodesac gaecno-

    biT bavSvis ganviTarebis, sizmris, daviwyebis,

    aracnobieri motivaciis, pirovnebis da fsiqo-

    analituri Terapiis sakiTxebs. amasTanave, gak-

    virvebiT aRmoaCenT, rom misi ideebi arasodes

    yofila sistematuri mecnieruli kvlevis Se-

    degi. nacvlad amisa, es iyo gamorCeuli Semoq-

    medebiTi gonebis nayofi, romelic Sepyrobi-

    li iyo adamianis azrebis, grZnobebisa da moq-

    medebebis Rrmad dafaruli saidumlos amoc-

    nobis surviliT.

    bihevioristuli mimdinareoba

    am mimdinareobis warmomadgenlebi swavlo-

    ben, Tu rogor akontrolebs konkretuli ti-

    pis qcevas garemos konkretuli stimuli. upir-

    veles yovlisa, bihevioristebi aanalizeben ga-

    remos winapirobebs, im pirobebs, romlebic win

    uswrebs qcevas da organizms imisaTvis amza-

    debs, moaxdinos Tu ara reagireba. Semdeg isi-

    ni ganixilaven qceviT reaqcias, romelic maTi

    kvlevis mTavar obieqts warmoadgens. qceva un-

    da gavigoT, viwinaswarmetyveloT da gavakon-

    troloT. bolos, ikvleven reaqciis dakvirve-

    bad Sedegebs. bihevioristis interesis sagania,

    magaliTad, rogor cvlis sagzao jarimebi (Se-

    degi) motocikletistis marTvis stils, aiZu-

    lebs mas ufro frTxilad iaros, an saerTod

    Tavi daanebos tarebas (qceviTi reaqcia).

    monacemebs bihevioristebi kontrolirebadi

    laboratoriuli eqsperimentebidan iReben. maT

    SeiZleba eleqtronuli aparatura da kompiu-

    terebi gamoiyenon stimulis warsadgenad da

    reaqciis dasafiqsireblad. isini miiCneven, rom

    Sesaswavli fenomeni zustad unda iyos ganmar-

    tebuli da raodenobrivad gamoxatuli. xSirad

    isini cxovelebs swavloben (umetes SemTxveva-T

    an

    am

    ed

    ro

    ve

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    ba

    bihevioristuli mimdinareoba (Behaviorists perspec-

    tive) _ am mimdinareobas ainteresebs dakvirveba-

    di qceva, romelic obieqturad fiqsirdeba da

    dakvirvebadi qcevis mimarTeba garemos stimu-

    lebTan.

    biheviorizmi (Behaviorism) _ mecnieruli midgoma,

    romelic fsiqologiis Seswavlas mxolod ga-

    zomvadi an dakvirvebadi qceviT farglavs.

    humanisturi mimdinareoba (Humanistic perspective) _

    fsiqologiuri modeli, romelic aqcents indi-

    vidis fenomenur samyaroze, racionaluri arCe-

    vanis gakeTebisa da maqsimaluri potencialis

    ganviTarebis Tandayolil unarze akeTebs.

  • 14

    Si mtredebs da virTxebs), radgan eqsperimen-

    tis pirobebs aq ufro srulad gaakontrole-

    ben, vidre adamianebis SemTxvevaSi. bihevioris-

    tebi Tvlian, rom cxovelebze Seswavlili Zi-

    riTadi procesebi igivenairad mimdinareobs sxva

    saxeobebSic.

    biheviorizmi farTod gamoiyeneba fsiqolo-

    giis praqtikaSi. mis mier moTxovnili zusti

    eqsperimentireba da cvladebis zedmiwevniTi

    dadgena fsiqologiis sferoTa umetesobaSi ga-

    iziares. bihevioristebis mier cxovelebze aR-

    moCenili kanozomierebebi adamianis proble-

    mebzec gamoiyenes. bihevioristulma principeb-

    ma ganaTlebisadmi ufro humanur midgomamde

    migviyvana (dasjis nacvlad dadebiTi ganmtki-

    cebis gamoyeneba), Seiqmna qceviTi darReevebis

    axali tipis Terapia da utopiuri sazogadoe-

    bis modelis Seqmnis instruqciebi.

    humanisturi mimdinareoba

    humanisturi fsiqologia 1950-ian wlebSi gaC-

    nda, rogorc fsiqodinamikuri da bihevioris-

    tuli modelebis alternativa. humanisturi fsi-

    qologiis mixedviT, adamianebis qcevas ar ga-

    napirobebs arc Sinagani, instinqturi Zalebi,

    rogorc amas froidianelebi miiCneven da arc

    garegani Zalebi, rogorc bihevioristebs miaC-

    ndaT. adamianebi aqtiuri qmnilebebi arian, Si-

    naganad kargebi da arCevanis gakeTebis unari

    aqvT. humanisturi mimdinareobis mixedviT, ada-

    mianis ZiriTadi amocanaa swrafva sakuTari po-

    tenciis, SesaZleblobebis ganviTarebisken.

    humanisti fsiqologebi swavloben qcevas,

    magram ara laboratoriul pirobebSi da ara

    mis Semadgenel elementebze an komponentebze

    dayvaniT. isini adamianTa cxovrebis ganmavlo-

    baSi gamovlenil cxovrebiseuli istoriebis

    paternebs akvirdebian. biheviorisitebisgan

    mkveTrad gansxvavebiT, humanisturi fsiqolo-

    giis warmomadgenlebi individis mier gancdil

    subieqtur samyaros swavloben da ara garega-

    ni damkvirveblis da mkvlevris TvaliT dana-

    xul obieqtur samyaros. amitom, isini fenome-

    nologiuri fsiqologiis warmomadgenlebadac

    iTvlebian, radgan movlenebze calkeuli moq-

    medi subieqtis (actor) pirad Sexedulebas swav-

    loben. garda amisa, humanisti fsiqologebi cdi-

    loben mTliani pirovneba Seiswavlon da ho-

    listur midgomas aRiareben. maTi azriT, nam-

    dvili wvdoma niSnavs individis fsiqikis, sxe-

    ulis da qcevis codnas socialuri da kultu-

    ruli faqtorebis gaTvaliswinebiT.

    humanisturi midgoma afarToebs fsiqolo-

    giis sferos da masSi literaturis, istoriis,

    xelovnebis Seswavlidan miRebul gakveTilebs

    rTavs. amgvarad, fsiqologia ufro savse dis-

    ciplina xdeba. humanisturi fsiqologiis war-

    momadgenlebi amboben, rom maTi midgoma aris

    is safuari, romelic exmareba fsiqologias ada-

    mianis bunebis cxovelur aspeqtebze da uaryo-

    fiT Zalebze zemoT dadges. rogorc me-16 Tav-

    Si vnaxavT, humanisturma mimdinareobam didi

    gavlena iqonia fsiqoTerapiaSi axali midgome-

    bis gaCenaze.

    kognituri mimdinareoba

    kognituri revolucia fsiqologiaSi gaCnda,

    rogorc biheviorizmis SezRudulobis kidev erTi

    gamowveva. kognituri mimdinareobis centrSi dgas

    adamianis Semecneba da codnis SeZenis yvela

    procesi: yuradReba, azrovneba, damaxsovreba da

    gageba. kognituri mimarTulebis mixedviT ada-

    mianebi moqmedeben, radgan isini azrovneben, xo-

    lo azrovneben, radgan adamianebi arian.

    kognitur modelSi qceva mxolod nawilob-

    rivadaa ganpirobebuli garemos winmswrebi mov-

    lenebiT da warsuli qcevebis SedegebiT, ro-

    gorc es bihevioristebs miaCniaT. zogierTi yve-

    laze mniSvnelovani qceva azrovnebis sruli-

    ad axali da ara warsulSi gamoyenebuli gze-

    bidan Cndeba. im alternativebis warmodgenis

    unari, romlebic sruliad gansxvavdeba imis-

    gan, rac aris, an iyo, saSualebas aZlevs adami-

    ans momavlisken iswrafos da awmyo situacia

    gadalaxos. individi realobaze reagirebs ara

    ise, TiTqos is obieqturi samyaro iyos, aramed

    ise, rogorc is misi fiqrebis da warmosaxvis

    Sinagani samyaros subieqtur realobaSi aisa-

    xeba. kognituri fsiqologebisaTvis azrebi qce-

    vebis rogorc Sedegi, aseve mizezia. Tu viRa-

    cas awyenineT da nanobT, es azria, romelic

    qcevis Sedegad gagiCndaT, xolo sinanulis gan-

    cdis Semdeg bodiSis moxda azris, rogorc

    qcevis mizezis magaliTia.

    kognituri fsiqologiis warmomadgenlebi

    iseT umaRles fsiqikur procesebs swavloben,

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

  • 15

    rogoricaa aRqma, mexsiereba, enis gamoyeneba,

    problemis gadaWra da gadawyvetilebis miReba

    sxvadasxva doneze. maT SeiZleba ikvlion tvin-

    Si sisxlis moZraobis sqema sxvadasxva tipis

    kognituri amocanis gadawyvetisas, studentis

    mogonebebi adreuli bavSvobis SemTxvevaze, an

    sicocxlis ganmavlobaSi mexsierebis unaris

    cvlilebebi. fsiqikur procesebze fokusirebis

    gamo mravali mkvlevrisaTvis kognituri mimdi-

    nareoba dRes fsiqologiaSi dominanturia.

    evoluciuri mimdinareoba

    evoluciuri mimdinareoba cdilobs Tanamed-

    rove fsiqologia biologiuri mecnierebebis Zi-

    riTad ideebs, Carlz darvinis bunebrivi SerCe-

    vis gziT evoluciis Teorias daukavSiros. bu-

    nebrivi SerCevis idea sakmaod martivia: gare-

    mosTan ukeT Seguebuli organizmebi ukeTes STa-

    momavlobas iZlevian (da gadascemen Tavis ge-

    nebs), vidre cudad Seguebulebi. mravali Tao-

    bis manZilze adaptaciis unari sul ufro da

    ufro Zlierdeba da ixveweba. fsiqologiaSi evo-

    luciuri mimdinareoba gulisxmobs, rom, ro-

    gorc fsiqikuri, ise fizikuri unarebi milio-

    nobiT wlis ganmavlobaSi viTardeboda, raTa

    konkretul adaptaciur miznebs momsaxureboda.

    mkvlevrebi im garemo pirobebs swavloben,

    romlebSic adamianis tvini ganviTarda. adami-

    anis ganviTarebis istoriis 99% pleistoce-

    nis eraSi mcire jgufebad cxovrebas, nadiro-

    basa da SemgroveblobaSi mimdinareobda (uxe-

    Sad, ormilionwliani periodi, romelic 10 000

    wlis win damTavrda). evoluciuri fsiqolo-

    gia evoluciuri biologiis mdidar Teoriul

    gamocdilebas iyenebs, raTa is centraluri

    adaptaciuri problemebi daadginos, romlebic

    cocxali arsebebis winaSe dgas: mtaceblebisa

    da parazitebis Tavidan acileba, sakvebis Seg-

    roveba da gacvla, mewyvilis mopoveba da Se-

    narCuneba, janmrTeli bavSvebis gazrda. adap-

    taciuri problemebis dadgenis Semdeg evolu-

    ciuri fsiqologia daskvnebs akeTebs im fsiqi-

    kuri meqanizmebis an fsiqologiuri adaptaci-

    is Sesaxeb, romelic SeiZleba am problemebis

    gadasWrelad gaCeniliyo.

    evoluciuri fsiqologia sxva mimarTule-

    bebisagan, upirvels yovlisa, imiT gansxvavde-

    ba, rom misi ZiriTadi amxsneli principi evo-

    luciis ukiduresad xangrZlivi procesia. am

    mimarTulebis warmomadgenlebi cdiloben ga-

    igon qalisa da mamakacis mier aRebuli gan-

    sxvavebuli sqesobrivi rolebi, rogorc evo-

    luciis da ara Tanamedrove sazogadoebis gav-

    lenis produqti. imis gamo, rom evoluciuri

    fsiqologiis warmomadgenlebs ar SeuZliaT

    eqsperimentebis Catareba, radgan evoluciis

    process ver Secvlian, maT araordinaruli gze-

    bis Zieba uwevT, raTa Teoriis damamtkicebeli

    sabuTebi moipovon.

    Ta

    na

    me

    dr

    ov

    e f

    si

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    bakognituri mimdinareoba (Cognitive perspective) _ fsi-

    qologiis mimdinareoba, romelic aqcents ake-

    Tebs adamianis azrovnebis da codnis SeZenis

    procesebze, rogoricaa yuradReba, azrovneba, da-

    maxsovreba, molodini, problemis gadaWra, fan-

    tazia da cnobiereba.

    evoluciuri mimdinareoba (Evolutionary perspective)_ fsiqologiis midgoma, romelic xazs usvams

    qceviT da adapturobis mniSvnelovnebas im vara-

    udis safuZvelze, rom fsiqikuri unarebi mili-

    onobiT wlis ganmavlobaSi viTardeboda, raTa

    konkretul adaptur miznebs momsaxureboda.

    kulturuli mimdinareoba (Cultural perspective) _ aq-

    cents qcevis mizezebis da Sedegebis kros-kul-

    turul sxvaobaze akeTebs.

  • 16

    kulturuli mimdinareoba

    am mimdinareobis warmomadgenlebi qcevis mi-

    zezebisa da Sedegebis kros-kulturul sxvao-

    bebs swavloben. kulturuli mimdinareoba mniS-

    vnelovani pasuxia im kritikaze, rom fsiqolo-

    giuri kvleva xSirad zedmetad emyareba adamia-

    nis bunebis gagebis dasavlur koncefcias da

    ikvlevs mxolod TeTrkanian, saSualo klasis

    amerikelebs (Gergen et al; 1996). kulturuli Zale-bis saTanado gaTvaliswineba erTi da imave eris

    SigniT jgufebis Sedarebasac gulisxmobs. ma-

    galiTad, mkvlevrebma SeiZleba Seiswavlon kve-

    biTi aSlilobebi aSS-is TeTrkanian da Savkani-

    an amerikel mozardebSi (ixileT me-12 Tavi). kul-

    turuli Zalebi SeiZleba aseve Sefasdes sxva-

    dasxva erSi, magaliTad, moraluri msjelobe-

    bis Sedareba aSS-sa da indoeTSi (Tavi me-11).

    kros-kulturuli fsiqologiis warmomadgenlebs

    ainteresebT, yvela adamians exeba arsebuli Te-

    oriebi, Tu ufro viwro, specifikur populaci-

    ebs.

    kros-kulturuli mimdinareoba fsiqologi-

    uri kvlevis TiTqmis yvela sferoze vrcelde-

    ba: zemoqmedebs Tu ara kultura adamianis mier

    samyaros aRqmaze? ganapirobebs Tu ara ena sam-

    yaros aRqmas? rogor zemoqmedebs kultura bav-

    Svis ganviTarebaze? rogor zemoqmedebs kultu-

    ruli ganwyobebi moxucebulobis asakis gamoc-

    dilebaze? ganapirobebs kultura sakuTari Ta-

    vis aRqmas? zemoqmedebs kultura imaze, Tu ro-

    gor gamoxatavs adamiani emociebs? ganapirobebs

    Tu ara kultura imas, Tu ra qcevebs ganaxorci-

    elebs individi? zemoqmedebs Tu ara kultura

    imaze, Tu ra zomiT ganicdian adamianebi fsiqi-

    kur aSlilobebs?

    amgvari kiTxvebis dasmiT kulturuli mimdi-

    nareoba xSirad iseT daskvnebs gvaZlevs, rom-

    lebic sxva mimarTulebis mier wamoyenebul Te-

    zisebs ewinaaRmdegeba. magaliTad, mkvlevarTa

    azriT, froidis Teoriis mravali aspeqti ar

    miesadageba venis kulturisagan Sors mdgom sa-

    zogadoebebs. amgvari idea jer kidev anTropo-

    logma bronislav malinovskim (Bronislav Malinow-

    ski) gamoTqva 1927 wels da froidis mamaze cen-

    trirebuli Teoria axali gvineis magaliTis sa-

    fuZvelze gaakritika, sadac ojaxebi dedazea

    centrirebuli. amrigad, kulturuli mimdinare-

    oba miiCnevs, rom fsiqodinamikuri mimdinareo-

    bis zogierTi debuleba arasworia. kulturis

    sxvadasxvaoba da simdidre gaTvaliswinebuli

    unda iyos, rodesac adamianis gamocdilebis Se-

    saxeb daskvnebis ganzogadebas vaxdenT.

    mimdinareobebis Sedareba:

    agresiis magaliTi

    Svidive mimdinareoba s\xvadasxva daSvebazea

    agebuli da gansxvavebulad esmis qceva. cxril-

    Si 1.1 Sejamebulia es mimdinareobebi.

    magaliTisaTvis mokled ganvixiloT, rogor

    axsnida TiToeuli es Teoria agresiis faqts;

    imas, Tu ratom iqcevian adamianebi agresiulad.

    yvela es midgoma iyo gamoyenebuli agresiisa

    da Zaladobis bunebis gagebis mcdelobisas. Ti-

    Toeuli mimarTulebisaTvis mogvyavs mkvlevre-

    bis mier SesaZlod gamoTqmuli mosazrebebi da

    SesaZlod ganxorcielebuli eqsperimentebi.

    biologiuri. ikvleven tvinis konkretuli

    sistemebis rols agresiaSi. isini sxvadasxva re-

    gions astimulireben da Semdeg amiT gamowve-

    ul destruqciul moqmedebebs afiqsireben. ag-

    reTve, swavloben, raime normidan gadaxra xom

    ar aris seriuli mkvlelebis tvinSi, xom ar

    aris dakavSirebuli qalis agresia menstrua-

    lur ciklTan.

    fsiqodinamikuri. aanalizeben agresias, ro-

    gorc reaqcias frustraciaze, romelsac sia-

    movnebis miRwevis procesSi Seqmnili dabrko-

    lebebi iwvevs, rogoricaa, magaliTad, usamar-

    Tlo xelmZRvaneli. es mimdinareoba agresias

    uyurebs, rogorc bavSvobaSi mSoblebis mimarT

    gancdili mtrulobis gadatanas zrdasrul asak-

    Si.

    bihevioristuli. adgens warsulSi Cadeni-

    li agresiuli qcevebis ganmtkicebis faqtebs,

    vTqvaT, moswavlem klaselebs, an Tanatolebs

    daartya da es zedmeti yuradRebis sagani gax-

    da. es midgoma amtkicebs, rom bavSvebi mSoble-

    bisagan agresiul mopyrobas swavloben da Sem-

    deg Tavis Svilebsac aseve epyrobian.

    humanisturi. ikvlevs im pirovnul Rirebu-

    lebebs da socialur pirobebs, romlebic xels

    uwyobs agresiul da TviTSemzRudav gamocdi-

    lebas da ara harmoniul ganviTarebas.

    kognituri. swavlobs mtrul azrebs da

    fantaziebs, romelsac adamiani Zaladobis aq-

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

  • 17

    tis yurebisas ganicdis. ikvlevs filmebSi ar-

    sebuli agresiis, maT Soris pornografiuli

    Zaladobis gavlenas iaraRis xmarebisadmi, gau-

    patiurebisadmi da omisadmi damokidebulebaze.

    evoluciuri. ganixilavs, ra pirobebis ga-

    mo gaxda agresia adapturi qceva adreuli ada-

    mianebisaTvis. adgens fsiqologiur meqanizmebs,

    romlebic pasuxismgebelia agresiuli qcevis se-

    leqciur warmoSobaze.

    kulturuli. ganixilavs, rogor avlenen

    da xsnian agresias sxvadasxva kulturis war-

    momadgenlebi. rogor zemoqmedeben kulturu-

    li Zalebi agresiuli qcevis sxvadasxva tipis

    gamovlenis albaTobaze.

    ras akeTeben fsiqologebi

    ukve sakmarisi iciT fsiqologiis Sesaxeb,

    raTa is kiTxvebi CamoayaliboT, romlebic fsi-

    qologiuri kv levis mTel diapazons moicavs.

    kiTxvebis amgvari sia rom mogemzadebinaT, sxva-

    dasxva dargis fsiqologis saeqsperto sferos

    SeexebodiT. 1.2 cxrilSi amgvari kiTxvebis Cve-

    neuli versiaa moyvanili Sesabamisi dargis fsi-

    qologebis miTiTebiT. Tu dro gaqvT, Tqveni sa-

    kuTari kiTxvebis sia CamowereT. gadaxazeT Ti-

    Toeuli kiTxva, rogorc ki mis pasuxs amoi-

    kiTxavT am wignSi.

    Ta

    na

    me

    dr

    ov

    e f

    si

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    ba

    mimdinareoba rogor esmis qcevis kvlevis fokusi kvlevis ZiriTadiadamianis buneba determinantebi Temebi

    biologiuri pasiuri memkvidreoba, tvini da nervuli qcevis da fsiqikurimeqanisturi bioqimiuri sistemis procesebis

    procesebi procesebi bioqimiuri safuZveli

    fsiqodinamikuri instinqtiT memkvidreoba, aracnobieri qceva, rogorc marTuli adreuli ltolvebi, aracnobieri

    gamocdileba konfliqtebi motivebis garegani gamoxatva

    bihevioristuli reagirebs stimulze, garemo, konkretuli qceva da misiSeiZleba misi Secvla stimulis Semcveli garegani reqciebi stimulebi, mizezebi

    pirobebi da Sedegebi

    humanisturi aqtiuri, potenciurad adamianis cxovrebis paternebiusazRvro sakuTari gamocdileba da faseulobebi, potencialis Tavisadmi potenciali miznebi mqone mimarTuli

    kognituri SemoqmedebiTad stimulis fsiqikuri qceviTi aqtiuri, Semcveli procesebi, indikatorebisreagirebs pirobebi, ena saSualebiT stimulze fsiqikuri Seswavlili

    procesebi fsiqikuri procesebi

    evoluciuri plesitocenis eris adaptacia ganviTarebuli ganviTarebis problemebis gadarCenis fisqologiuri adapturi funqciebis gadaWraze mizniT adaptacia TvalsazrisiT adaptirebuli ganxiluli

    fsiqikuri meqanizmebi

    kulturuli icvleba kulturis kulturuli damokidebulebebisa adamianis zegavleniT normebi (attitudes) da gamocdilebis

    qcevebis kros- universaluri da kulturuli kulturulad sqemebi specifikuri aspeqtebi

    Tanamedrove fsiqologiis Svidi mimdinareobis Sedareba

    cxrili 1.1

  • 18

    albaT ukve mixvdiT, rom msoflioSi Zalian

    bevri fsiqologia. gamokvlevebi aCvenebs, rom

    maTi raodenoba 500 000-s aWarbebs, maTgan 62-dan

    82 aTasamde fsiqologiuri kvlevis sferoSi moR-

    vaweobs (ix. sur. 1.1). miuxedavad imisa, rom fsi-

    qologebis raodenoba dasavleTis industriul

    qveynebSi metia, mraval sxva qveyanaSic izrdeba

    interesi fsiqologiis mimarT. fsiqologiuri mec-

    nierebis saerTaSoriso kavSirSi 64 qveynis fsi-

    qologia gaerTianebuli (Rozenzweig, 1999). ameri-kis fsiqologTa asociacias (APA) 1998 wlis bo-

    los 155 000 wevri hyavda msoflios yvela kuTx-

    idan (Fowler, 1999). kidev erTi saerTaSoriso or-ganizacia, amerikis fsiqologTa sazogadoeba

    (APS), 16 000-ze met wevrs aerTianebs da fsiqo-

    logiis ufro samecniero aspeqtebzea fokusi-

    rebuli, vidre klinikur, mkurnalobis mxareze.

    ar gagikvirdebaT imis gageba, rom fsiqo-

    logiis kvlevac da praqtikac mamakacebis do-

    minirebiT mimdinareobda, Tumca mcire raode-

    nobiT qalma fsiqologebma arsebiTi wvlili

    Seitanes am sferoSi (Russo and Denmark, 1987; Scar-

    borough and Furomoto, 1987). 1894 wels margaretuoSbornma (Margaret Washburn) kornelis uni-

    versiteti daamTavra da qalebSi pirvelma mi-

    iRo doqtoris xarisxi. man dawera cnobili

    saxelmZRvanelo cxovelis goneba. 1895 wels

    meri kalkinsma (Mary Calkins) warCinebiT daam-

    Tavra harvardis universitetis doqtorantu-

    ra, magram administracia mas ar aZlevda doq-

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    fsiqologiuri kvlevis mravalferovneba

    kiTxva vin pasuxobs am kiTxvas

    rogor unda gadaWran adamianebma ukeT klinikuri fsiqologiis warmomadgeneliTavianTi yoveldRiuri problemebi? fsiqiatri fsiqologi konsultanti

    (counceling psychologist) Temis fsiqologi (community psychologist)

    rogor inaxeba mogonebebi tvinSi? bio-fsiqologi fsiqofarmakologi

    rogor SegviZlia vaswavloT ZaRls eqsperimentuli fsiqologiisbrZanebebis Sesruleba? warmomadgeneli qcevis analitikosi

    ratom ver vixseneb yovelTvis informacias, kognituri fsiqologiis warmomadgeneliromelic namdvilad vici? kognituri mecnierebis warmomadgeneli

    ratom gansxvavdebian adamianebi pirovnebis fsiqologiis warmomadgenelierTmaneTisagan? qcevis genetikosi

    rogor muSaobs `TanatolTa zewola~ socialuri fsiqologiis warmomadgeneli

    ra ician Cvilebma samyaros Sesaxeb? ganviTarebis fsiqologiis warmomadgeneli

    ratom iwvevs CemSi depresias Cemi samuSao? Sromis fsiqologiis warmomadgeneliadamianis faqtoris fsiqologi

    rogor unda moepyras maswavlebeli ganaTlebis fsiqologiis warmomadgeneli`amrev~moswavles? skolis fsiqologi

    ratom vxdebi cudad yoveli gamocdis win? janmrTelobis fsiqologiis warmomadgeneli

    Seuracxadi iyo braldebuli sasamarTlo fsiqologiis warmomadgenelidanaSaulis Cadenis dros?

    ratom miWirs sunTqva kalaTburTis sportis fsiqologiis warmomadgenelimniSvnelovani matCebis dros?

    cxrili 1.2

  • 19

    toris xarisxs. miuxedavad amisa, kalkinsi

    warmatebuli mkvlevari da amerikis fsiqologTa

    asociaciis pirveli qali prezidenti gaxda. ana

    froidma (Anna Freud) mniSvnelovani wvlili Se-

    itana fsiqoanalizis praqtikaSi. wamyvani qali

    mkvlevrebis Sromebs saxelmZRvaneloSi araer-

    Txel SexvdebiT.

    Tanamedrove fsiqologiaSi qalebi da mama-

    kacebi erToblivad iziareben Teoriis da praqti-

    kis warmatebebs. rogorc 1.2 suraTzea naCvenebi,

    doqtoris xarisxis umetesoba amJamad qalebs

    aqvT (Pion et al; 1996) da es tendencia XXI saukune-

    Si myarad narCundeba (Murray and Williams, 1999).

    rac ufro meti wvlili Seaqvs fsiqologias

    adamianis Seswavlis saqmeSi, miT meti da meti

    adamiani _ qali da kaci, sazogadoebis yvela

    segmentis warmomadgeneli misdevs am karieras.

    Tqven gzas adgaxarT. imedi gvaqvs, rom `fsi-

    qologia da cxovreba~ Rirs mogzaurobad, ro-

    melic savsea moulodneli siamovnebebiT da

    samaxsovro momentebiT. daviwyoT, an, rogorc

    italielebi ityvian: wavediT! (andiamo!)

    Sejameba

    adre fsiqologebs miaCndaT, rom fsiqolo-

    giuri procesebi detreminizmis doqtriniTaa

    marTuli _ fsiqikuri da fizikuri movlenebi

    ganpirobebulia konkretuli mizezebiT. erT-er-

    Ti adreuli midgoma, struqturalizmi, aqcents

    fsiqikur Sinaarsebsa da qcevis struqturaze

    akeTebda meore midgoma, funqcionalizi ki _

    qcevis funqciaze.

    Tanamedrove fsiqologia Svid ZiriTad mim-

    dinareobas moicavs. biologiuri mimdinareoba

    swavlobs mimarTebas qcevasa da tvinis meqa-

    Ta

    na

    me

    dr

    ov

    e f

    si

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    ba

    suraTi 1.2suraTi 1.3

    fsiqologTa samuSao garemo

    naCvenebia sxvadasxva adgilas momuSave fsiqologTa

    procenti amerikis fsiqologTa asociaciis fsilogiis

    doqtoris akademiuri xarisxis mqone wevrTa Soris

    Catrebuli gamokiTxvis mixedviT

    qalebisaTvis miniWebuli fsiqologiis

    doqtoris xarisxi

    gasuli 30 wlis ganmavlobaSi am mxriv qalebi

    upiratesobas floben

  • 20

    Ta

    vi

    1 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is m

    ec

    ni

    er

    eb

    a C

    ve

    ns c

    xo

    vr

    eb

    aS

    i

    nizmebs Soris; fsiqodinamikuri mimarTulebi-

    saTvis qceva cnobieri da aracnobieri motiva-

    ciebiTaa gamowveuli; bihevioristuli mimarTu-

    lebisaTvis qceva garegani stimuluri pirobebi-

    Taa ganpirobebuli, humanisturi mimarTulebisaT-

    vis aqcenti keTdeba individis piradi zrdis Si-

    nagan unarze; kognituri mimarTulebisaTvis mTa-

    varia is fsiqikuri procesebi, romlebic qceviT

    reaqciebze zemoqmedebs; evoluciuri mimarTu-

    vifiqroT momavalze

    fsiqologia XXI saukuneSi

    `fsiqologiis da cxovre-

    bis~ am gamocemas mokle ese-

    ebi davamateT, romlebic fsi-

    qologiaSi, rogorc mecnie-

    rebaSi, momxdar clilebebs

    aRwers XXI saukuneSi gadas-

    vlasTan erTad. am TavSi mok-

    led aRvwereT, Tu rogor Se-

    icvala es disciplina gasu-

    li 100 wlis ganmavlobaSi,

    gansakuTrebiT, Teoriuli mim-

    dinareobebis kuTxiT. ras mog-

    vitans Semdegi 100 weli? aS-

    karaa, rom fsiqologiis Si-

    naarsi da praqtika momaval-

    Si Seicvleba.

    marTalia, zogierTi sa-

    kiTxi, romelsac fsiqologe-

    bi swavloben, droze ar aris

    damokidebuli, magaliTad,

    rogoria enis aTvisebis Zi-

    riTadi procesebi, magram ar-

    sebobs iseTi sakiTxebic, rom-

    lebic konkretul dros mo-

    aqvs. magaliTad, me-17 da me-18

    TavebSi ganxiluli socialu-

    ri fsiqologiis kvlevebis

    umetesoba im mecnierebma wa-

    moiwyes, vinc cdilobda gae-

    go, ra Zalebma ganapiroba me-

    ore msoflio omis saSinele-

    bani. Cven ver viwinaswarmety-

    velebT, romeli sazogadoeb-

    rivi moZraoba Seipyrobs

    msoflios XXI saukuneSi, mag-

    ram danamdvilebiT SegviZlia

    vTqvaT, rom fsiqologebi da-

    uyovnebliv reagirebas moax-

    denen am sakiTxebze da maT

    Seswavlas daiwyeben. fsiqo-

    logiur kvlevaze, agreTve,

    did gavlenas moaxdens is teq-

    nologiuri siaxleeebi, rom-

    lebic adamianebsa da kultu-

    rebs Soris manZils amcirebs.

    internetis gamo XXI sauku-

    neSi didi mniSvneloba mieni-

    Weba sxvadasxva kulturis

    msgavsebisa da sxvaobis sa-

    kiTxs.

    teqnologiuri siaxleni

    fsiqologiis kvlevis meTo-

    debzec iqoniebs gavlenas,

    radgan fsiqikuri procesebis

    kvlevisas ukve XX saukunis

    bolos farTod gamoiyenebo-

    da kompiuterebi da tvinis Se-

    saswavli sxva mowyobilobe-

    bi, romlebzec vundts da mis

    kolegebs warmodgenac ki ar

    hqondaT. kidev ufro daxve-

    wili teqnologiuri miRweve-

    bis Sedegad mkvlevrebs sa-

    Sualeba miecemaT zedmiwev-

    niT zustad gaarkvion, ra mi-

    marTebaa fsiqikur proceseb-

    sa da tvinis aqtivobas So-

    ris. aseve, genetikuri kvle-

    vis teqnologiuri iaraRebis

    ganviTarebam SesaZloa swra-

    fad Secvalos is gzebi, rom-

    lebiTac mkvlevrebi acal-

    keveben bunebisa da aRzrdis

    zegavlenas TiToeuli indi-

    vidis cxovrebaSi.

    am tipis sakiTxebs _ ino-

    vaciebi fsiqologiis Sina-

    arssa da praqtikaSi _ miv-

    marTavT swored specialur

    qveTavebSi _ fsiqologia

    XXI saukuneSi.

    veb-gverdebi:

    www.apa.org _ amerikis fsi-qologTa asociaciis gver-

    di

    www.psychologicalscience.org_ amerikis fsiqologTa sa-

    zogadoebis gverdi

    lebisaTvis qceva gadarCenisaTvis brZolisas

    garemosTan Seguebis Sedegia, xolo, kultu-

    ruli mimarTulebisaTvis qceva da misi inter-

    pretacia kulturis konteqstSi ganixileba.

    fsiqologebi kiTxvaTa did diapazons pa-

    suxoben. fsiqologis profesia gasuli ram-

    denime aTwleulis manZilze Seicvala, misi

    Tvalsawieri ufro internacionaluri gaxda

    da met qals moiTvlis.

  • 21

    Ta

    na

    me

    dr

    ov

    e f

    si

    qo

    lo

    gi

    is g

    an

    vi

    Ta

    re

    ba

    ratomaa fsiqologia

    unikaluri

    fsiqologia aris individe-

    bis qcevis da fsiqikuri pro-

    cesebis mecnieruli Seswav-

    la.

    fsiqologiis mizania qcevis

    aRwera, axsna, winaswarmety-

    veleba da gakontrolebis

    xelSewyoba.

    Tanamedrove fsiqologi-

    is ganviTareba

    vundtis da titCeneris Sro-

    mebidan ganviTarda struq-

    turalizmi, romelic aq-

    cents elementaruli Seg-

    rZnebebisagan agebuli fsi-

    qikisa da qcevis struqtu-

    raze akeTebs.

    jemsisa da diuis mier ganvi-

    Tarebuli funqcionalizmi

    aqcents qcevis miRma arse-

    bul mizanze akeTebs.

    am Teoriebma Seqmnes Tana-

    medrove fsiqologiis safuZ-

    vlebi.

    fsiqologiis Seswavlis Svi-

    dive Tanamedrove midgoma

    gansxvavebulad xedavs ada-

    mianis bunebas, qcevis deter-

    minantebs, kvlevis sferosa

    da meTodebs.

    biologiuri mimdinareoba

    qcevasa da tvinis meqaniz-

    mebs Soris mimarTebas swav-

    lobs.

    sakvanZo

    sakiTxebi

    fsiqodinamikuri mimarTule-

    bisaTvis qceva instinqturi

    ZalebiTa da Sinagani kon-

    fliqtebiT, cnobieri da

    aracnobieri motivebiTaa gan-

    pirobebuli.

    biheviorizisaTvis qceva gan-

    pirobebulia garegani sti-

    mulebiT.

    humanisturi mimarTulebisaT-

    vis mniSvnelovania raciona-

    luri arCevanis gakeTebis

    Tandayolili unari individ-

    Si.

    kognituri mimdinareoba xazs

    usvams im fsiqikur proce-

    sebs, romlebic qceviT re-

    aqciebze

    zemoqmedebs.

    evoluciuri mimdinareoba

    Tvlis, rom qceva gadarCe-

    nis procesSi Seguebis Se-

    degad ganviTarda.

    kulturuli mimdinareoba

    qcevas da mis interpretaci-

    as kulturul konteqstSi

    ganixilavs.

    ras akeTeben fsiqo-

    logebi

    fsiqologebi sxvadasxva sfe-

    roSi muSaoben da sxvadas-

    xva specialobis gamocdile-

    bas eyrdnobian. fsiqologi-

    is profesiis warmomadge-

    neli pasuxs scems TiTqmis

    yvela kiTxvas, romelic re-

    alur cxovrebiseul gamoc-

    dilebas exeba.

    XXI saukunis dasawyisisaT-

    vis fsiqologis profesia

    moculobiT ufro interna-

    cionaluri da praqtikose-

    bisa da mkvlevrebis Semad-

    genlobiT ufro mravalfe-

    rovani gaxda.

    ZiriTadi cnebebi

    ZiriTadi cnebebi yvela Tav-

    Si muqi SriftiTaa gamoyo-

    fili, rom advilad SeamCni-

    oT, xolo yoveli Tavis bo-

    los igive terminebi ganmeo-

    rebiTaa mocemuli. garda ami-

    sa, yvela ZiriTadi cneba wig-

    nis bolos, leqsikonSi mo-

    cemuli, anbanis mixedviT da

    ganmartebulia.

    biheviorizmi

    bihevioristuli

    mimdinareoba

    biologiuri mimdinareoba

    garemos cvladebi

    dispoziciuri cvladebi

    evoluciuri mimdinareoba

    kognituri mimdinareoba

    kulturuli mimdinareoba

    mecnieruli meTodi

    organizmuli cvladebi

    situaciis cvladebi

    struqturalizmi

    funqcionalizmi

    fsiqodinamikuri

    mimdinareoba

    fsiqologia

    qceva

    qcevis monacemebi

    humanisturi mimdinareoba

  • 22

    fsiqologiis kvlevis meTodebifsiqologiis kvlevis meTodebifsiqologiis kvlevis meTodebifsiqologiis kvlevis meTodebifsiqologiis kvlevis meTodebi

    2 aRmoCenis etapi dasabuTebis etapi:

    obieqturobis dacvis

    saSualebebi

    damkvirveblistendenciuroba daoperaciuligansazRvrebebi

    eqsperimentulimeTodi:alternatiuli axsnada kontrolissaWiroeba

    korelaciis meTodi qvezRurblovanizemoqmedeba

    fsiqologiuri gazomva sandooba davalidoba

    TviTangariSi qcevis dakvirveba dagazomva

    kvlevis eTikurisakiTxebi

    informirebuliTanxmoba

    riskis/sargeblisSefaseba

    ganzrax motyueba kvlevis Semdgomiinterviu

    cxovelTa kvleva:mecniereba, eTika,politika

    rogor gamoviyenoTsworad mecnieruli kvlevis

    Sedegebi

    fsiqologia XXIsaukuneSi: fsiqologiuri

    kvleva da informaciis

    afeTqeba

    sakvanZo sakiTxebi ZiriTadi cnebebi

  • 23

    SesaZloa, Tqven arasodes gagCeniaT kiTxvebi

    WianWvelebis qcevis Sesaxeb, magram sxva tipis

    kiTxvebi namdvilad gagiCndebodaT adamianis an

    cxovelis qcevasTan dakavSirebiT. am TavSi

    visaubrebT imaze, Tu rogor pasuxoben fsiqo-

    logebi kiTxvebs, romlebic TqvenTvisac sain-

    teresoa. vnaxavT, rogor iynebs fsiqologia mec-

    nierul meTodebs kvlevisaTvis. gvinda, rom

    gaigoT, rogor gegmaven fsiqologebi TavianT

    kvlevas: rogor SeiZleba rTuli da xSirad

    ablurduli monacemebidan azrovnebis, grZno-

    bebis da qcevebis Sesaxeb myari, seriozuli das-

    kvnebis gakeTeba.

    am TavSi mowodebuli informaciis daufleba

    Zalian sasargeblo iqneba TqvenTvis im

    SemTxvevaSic ki, Tu arasodes ganaxorcielebT

    mecnierul kvlevas. Cveni mizania dagexmaroT

    kritikuli azrovnebis gaumjobesebaSi imiT, rom

    gaswavloT, rogor unda dasvaT swori kiTxvebi

    da SeafasoT fsiqologiuri movlenebis mize-

    zebis, Sedegebis da korelatebis Sesaxeb miRe-

    buli pasuxebi. masmediaSi gamudmebiT SexvdebiT

    amgvar frazas: kvleva aCvenebs, rom~... Tqveni

    inteleqtualuri skepticizmis daxvewis gziT

    dagexmarebiT kvlevis Sedegebi ufro brZnulad

    moixmaroT. gaCvenebT, rogor gadaWraT kamaTi

    faqtebTan da ara polemikasTan~ (Miller, 1992).

    aR

    mo

    Ce

    ni

    s e

    ta

    pi

    avis avtobiografiaSi (namdvilad xumrobT, mis-

    ter feinman) (1985) nobelis premiis laureatma

    fizikosma riCard feinmanma (Richard Feynman)

    WianWvelebis navigaciis unaris araformaluri

    kvlevis programa aRwera (gv. 93-95):

    prinstonis universitetis oTaxSi nalis

    formis rafiani fanjara mqonda. erT mSvenier

    dRes WianWvelebi gamoCndnen. davinteresdi,

    rogor moZraoben WianWvelebi; rogor

    xvdebian, saiT unda wavidnen? SeuZliaT

    erTmaneTs uTxran, sad aris saWmeli, rogorc

    amas futkrebi akeTeben? aqvT geometriis raime

    SegrZneba?

    axalbedasaviT viqceodi, dRes yvelam icis

    pasuxi am kiTxvebze, magram maSin ar vicodi...

    erT eqsperimentSi fanjris rafaze SuSis

    bevri mikroskopuli slaidi davalage, rom-

    lebzec WianWvelebi win da ukan dadiodnen

    winaswar dayrili Saqris mosapoveblad. Sem-

    deg, Zveli slaidi axliT Sevcvale da am-

    gvarad SevZeli meCvenebina, rom WianWvelebs

    geometriis araviTari SegrZneba ar aqvT _

    isini ver xvdebodnen, sad iyo raime moTavs-

    ebuli. Tu raRac erTi gziT midiodnen Saqri-

    saken, ukanac aucileblad imave gziT brun-

    debodnen, sxva, ufro mokle gzas ar irCevdnen.

    amave dros, WianWvelebma garkveuli kvali

    datoves SuSis slaidebze, rasac eqsperi-

    mentebis mTeli seriebi mohyva imis Sesamow-

    meblad, Tu ramden xans narCundeba es kvali,

    SeiZleba Tu ara misi advilad waSla da a.S.

    aRmovaCine, rom kvals mimarTuleba ar gaaCnda.

    rom ameyvana WianWvela, Semetrialebina da

    missave kvalze damebrunebina, is araswor gzas

    daadgeboda, Tanac amas ver xvdeboda, sanam

    sxva WianWvelas ar Sexvdeboda.

    feinmanis martivi, magram gonivruli eqsperi-

    mentebi saSualebas aZlevdnen mas WianWvelebis

    qcevis Sesaxeb cnobismoyvareoba daekmayo-

    filebina.

    T

  • 24

    aRmoCenis etapi

    fsiqologiuri kvlevis procesi SeiZleba or

    Semadgenel nawilad davyoT, Tanac am Tanmimdev-

    robiT: ideis Camoyalibeba (aRmoCena) da misi

    Semowmeba (dasabuTeba). aRmoCenis etapi kvlevis

    sawyisi fazaa, romlis ganmavlobaSic dakvirve-

    bas, Sexedulebas, informacias da zogad codnas

    movlenis axleburi xedvisken mivyavarT. saidan

    uCndeba kiTxvebi mkvlevars? zogierTi maTgani

    movlenaTa, adamianTa da cxovelTa uSualo

    dakvirvebidan modis, zogierTi ukve tradiciad

    qceul sakiTxebs swavlobs, romlebic fsiqo-

    logiaSi did, gadauWrel problemebad iTvleba.

    xSirad mkvlevrebi Zvel ideebs da maT kombi-

    naciebs axleburad warmoadgenen. WeSmaritad

    Semoqmedi moazrovnis sinji axali WeSmaritebis

    aRmoCenaa, romelic mecnierebas da sazogadoebas

    ukeTesi mimarTulebiT amoZravebs.

    fsiqologiuri Teoriebi cdiloben gaarkvion,

    rogor funqcionirebs tvini, fsiqika, qceva da

    garemo da ra kavSiria maT Soris. Teoria aris

    cnebebis organizebuli wyeba, romelic movlenas

    an movlenaTa erTobliobas xsnis. fsiqologiuri

    TeoriebisTvis saerTo isaa, rom isini determi-

    nizmis poziciaze dganan. determinizmi gulis-

    xmobs, rom yvela movlena _ fizikuri, fsiqikuri

    da qceviTi _ ganpirobebulia konkretuli

    mizeziT, anu mis Sedegs warmoadgens. es mizezebi

    SeiZleba Tavad adamianSi, an garemoSi iyos. amave

    dros, mkvlevrebi uSveben, rom qcevac da

    fsiqikuri procesebic mimarTebaTa kanonzo-

    mierebebs avlens da maTi aRmoCena kvlevis

    saSualebiTaa SesaZlebeli. amitom fsiqolo-

    giuri Teoria, Cveulebriv, amgvar kanonzomiere-

    baTa mizezebs eZebs.

    Teoriam ukve cnobili faqtebi unda axsnas

    da, amave dros, axali ideebi da hipoTezebi

    wamoayenos. hipoTeza aris mizezebsa da Sedegebs

    Soris mimarTebis Sesaxeb arsebuli Semowmebadi

    debuleba. hipoTezebs xSirad Tu-maSin~ winas-

    warmetyvelebis formiT ayalibeben, konkretuli

    pirobebidan gansazRvruli Sedegebis miRebis

    mizniT. SegviZlia, magaliTad, viwinaswarmetyve-

    loT, rom, Tu bavSvebi bevr Zaladobas uyureben

    televiziiT, maSin isini ufro agresiulad moiq-

    cevian TavianT TanatolebTan. kvlevam Tu-maSin~

    mimarTeba unda Seamowmos. Teoriebi ukiduresad

    mniSvnelovania axali hipoTezebis Camoyali-

    bebisaTvis. rodesac mecnieruli monacemebi ar

    adasturebs hipoTezas, mkvlevarma unda gada-

    sinjos Tavisi Teoria. amrigad, Teoriasa da

    kvlevas Soris mudmivi urTierTqmedebaa.

    aRmoCenis etapis kidev erTi mniSvnelovani

    nawilia kvlevisaTvis saWiro saTanado Rirebu-

    lebebi da damokidebuleba. mecniereba moiTxovs

    Ria _ kritikul da skeptikur _ damokidebulebas

    nebismieri daskvnisadmi manam, sanam is ar aris

    miRebuli damoukidebeli mkvlevrebis mier.

    Riaoba or mizans emsaxureba. pirveli: WeSmari-

    teba absoluturi ar aris, is damokidebulia

    garkveul pirobebze da axali monacemebis gaCenis

    SemTxvevaSi misi gadasinjva SesaZlebeli unda

    iyos. meore: Ria orientaciis gamo mkvlevrebi

    imisaTvis, rom Teoria damtkicebulad CaiTvalos,man unda gaiaros mkacri Semowmeba, romlis Sedegiunda daemTxves damoukidebel eqspertTa Sedegebs.

    aRmoCenis etapi (context of discovery) _ kvlevissawyisi fazaa, romlis ganmavlobaSic dakvir-vebas, Sexedulebas, informacias da zogad cod-nas movlenis axleburi xedvisaken mivyavarT.

    Teoria (Theory) _ cnebaTa organizebuli wyeba,romelic movlenas an movlenaTa erTobliobasxsnis.

    determinizmi (Determinism) _ es doqtrina gu-lisxmobs, rom yvela movlena _ fizikuri,fsiqikuri da qceviTi _ ganpirobebulia konkre-tuli mizezebiT, romelTa dadgena SesaZlebelia.

    hipoTeza (Hypothesis) _ Semowmebadi debulebamizezebsa da Sedegebs Soris mimarTebis Taobaze,xSirad is gamoxatulia winaswarmetyvelebisformiT, konkretul pirobas gansazRvruli Se-degi mohyveba.

    Ta

    vi

    2 /

    fsi

    qo

    lo

    gi

    is k

    vl

    ev

    is m

    eT

    od

    eb

    i

  • 25

    seriozulad udgebian iseT fenomenebsac ki,

    romlebisac Tavad ar sjeraT, rogoricaa,

    magaliTad, eqstrasensoruli aRqma (Bem, Honorton,

    1994).mecnieruli praqtika im monacemebs emyareba,

    romlebic gakontrolebuli dakvirvebiTa da

    frTxili gazomviTaa miRebuli. mecnierebis

    samyaroSi, roca kargi monacemebi eqspertebis

    azrs upirispirdeba, sakiTxi monacemebis sasar-

    geblod wydeba. saidumloeba gaZevebulia kvle-

    vis proceduridan, is Riaa SemowmebisaTvis, anu

    sxva mkvlevrebs unda hqondeT SesaZlebloba

    Seamowmon, gaakritikon, gaimeoron, an uaryon

    monacemebi da meTodebi. monacemebis, Sedegebisa

    da monacemebis Segrovebis meTodis aRwera maTgan

    gakeTebuli daksvnebisagan calke dgas. samecni-

    ero publikaciebSi kvlevis TiToeuli nawili

    calke qveTavSia moyvanili da amiT mkiTxvels

    saSualebas aZlevs erTmaneTisagan ganasxvavos

    obieqturi monacemebi da maTi subieqturi

    interpretacia. dabolos, kvleva unda gamo-

    qveyndes, radgan kvlevis Sedegebi da monacemebi

    ar unda daikargos, Tanac sxva mecnierebs unda

    mieceT saSualeba, rom gaimeoron is.

    Sejameba

    aRmoCenis etapi kvlevis is fazaa, romelSic

    mkvlevrebi dakvirvebas, informacias da codnas

    iyeneben, raTa axali ideebi da Teoriebi Camoa-

    yalibon. fsiqologiuri Teoriebi cdiloben

    gaarkvion tvins, fsiqikas, qcevasa da garemos

    Soris arsebuli deterministuli mimarTeba.

    dasabuTebis etapi:obieqturobis dacvissaSualebebi

    umetes SemTxvevaSi mkvlevrebi aRmoCenidan

    Teoriebis Semowmebaze gadadian. dasabuTebis

    etapi kvlevis is fazaa, romelSic hipoTezis

    Sesamowmeblad faqtebis mopovebaa saWiro. es

    ki sakmaod rTulia. fsiqologebma iseTi mona-

    cemebi unda Seagrovon, romlebic validuri

    daskvnebis gakeTebis saSualebas miscemT. amisaT-

    vis fsiqologebi iyeneben mokavSires: mecnierul

    meTods. mecnieruli meTodi aris monacemTa Seg-

    rovebisa da interpretaciis procedurebis er-

    Toblioba, romlis saSualebiTac minimumamdea

    dayvanili Secdomis wyaro da sando daskvnebia

    miRebuli. fsiqologia mecnierebad imdenad

    iTvleba, ramdenadac is mecnieruli meTodis

    mier damkvidrebul wesebs misdevs.

    radganac mecnieruli kvlevis monacmebis

    Segrovebisa da maTi analizis fazebze subieq-

    turoba minimumamde unda iqnes dayvanili, amitom

    obieqturobis gasazrdelad gamoiyeneba specia-

    luri damcavi saSualebebi. erT-erT maTgans

    axsnac ki ar sWirdeba: mkvlevrebma srulad

    unda daafiqsiron monacemTa Segrovebisa da

    analizis stadiebi iseTi formiT, rom sxva

    mkvlevars maTi gageba da Sefaseba SeeZlos.

    amitom jer aRvwerT, ra safrTxe aqvs obieq-

    turobas da Semdeg ganvixilavT masTan brZolis

    gzebs.

    damkvirveblis tendenciuroba daoperaciuli gansazRvrebebi

    erTi da igive movlenebze dakvirvebisas

    adamianebi yovelTvis erTsa da imaves ar xe-

    daven~. am qveTavSi damkvirveblis tendeciuro-

    bis problemas da misi gadaWris gzebs ganvixi-

    lavT.

    obieqturobis sirTule

    damkvirveblis tendenciuroba pirovnuli

    motivebisa da molodinebisagan gamomdinare

    Secdomaa. xSirad adamianebs is esmiT da imas

    xedaven, rasac moelian da ara imas, rac sinam-

    dvileSi xdeba (ix. sur. 2.1). ganvixiloT damkvir-

    veblis tendenciurobis saintereso magaliTi:

    XX saukunis dasawyisSi erT-erTma wamyvanma

    fsiqologma, hiugo miunsterbergma (Hugo Munster-

    berg) mSvidobis Temaze warmoTqva sityva didiauditoriis winaSe, romelSic Jurnalistebic

    Sediodnen. man Semdegnairad aRwera Tavisi si-

    tyvis gaSuqeba mediaSi:

    reportiorebi dauyovnebliv moTavsdnen

    platformis garSemo. erT-erTma Jurnalistma

    dawera, rom auditoria imdenad iyo gaoce-

    buli misi sityviT, rom srul siCumeSi

    moismina is. meorem aRniSna, rom Cems gamos-

    da

    sa

    bu

    Te

    bi

    s e

    ta

    pi

    : o

    bi

    eq

    tu

    ro

    bi

    s d

    ac

    vi

    s s

    aS

    ua

    le

    be

    bi

  • 26

    vlas gamudmebiT wyvetda mquxare aplodis-

    mentebi, xolo sityvis dasrulebisas taSi

    wuTebis ganmavlobaSi ar wydebodao; kidev

    erTma dawera, rom Cemi oponentis gamosvlisas

    gamudmebiT viRimebodio; sxvam ki aRniSna, rom

    saxe sruliad uZravi (utyvi) mqonda da er-

    Tic ki ar gamiRimiao; erTma miuTiTa, rom

    aRelvebisagan Zlierad gavwiTldi, xolo

    meorem, rom qaRaldiviT gavTeTrdio (1908, gv.

    35-36).

    saintereso iqneboda marTlac gvenaxa imdro-

    indeli gazeTebi da Segvemowmebina, ra kavSirSi

    iyo reportaJebi avtorebis politikur Sexedu-

    lebebTan. SesaZloa, maSin mivmxvdariyaviT, ratom

    dainaxes~ Jurnalistebma ase da ara sxvagvarad.

    fsiqologiur eqsperimentSi damkvirveblebs

    Soris sxvaoba iseTi radikaluri ar unda iyos,

    rogorc minusterbergis SemTxvevaSi iyo, magram

    es magaliTi gvaCvenebs, rom sxvadasxva damkvirve-

    belma SesaZloa gansxvavebuli daskvnebi gamoi-

    tanos erTi da igive monacemebis safuZvelze.

    damkvirveblis tendenciuroba filtria, romel-

    Sic informaciis nawili mniSvnelovnad iTvle-

    ba, xolo danarCenis ugulvebelyofa xdeba,

    radgan irelevanturad da uazrodaa miCneuli.

    mkvlevrebi xSirad akvirdebian movlenebs.

    yovel damkvirvebels Tavisi gamocdileba

    Semoaqvs dakvirvebaSi, iseve rogorc simpatiebi

    romelime Teoriisadmi. axla xedavT, ratom aCens

    problemas damkvirveblis tendenciuroba. ra

    SeuZliaT gaakeTon mkvlevrebma am tendenciu-

    robis minimumamde dasayvanad?