GARKALNES NOVADA DOMES INFORMATĪVAIS IZDEVUMS

GARKALNES NOVADA VĒSTISamatnieki • baltezers • berģi • bukulti • garkalne • langstiņi • maksteniekipriedkalne • priežlejas • skuķīši • sunīši • suži • upesciems • ziemeļnieki

Nr. 195 · NOVEMBRIS 2018 · www.gaRkalNE.lV gaRkalNES NOVaDa DOMES INFORMaTĪVaIS IZDEVUMS

“Pa Saulei” dodaS muzikālā izaicinājumā uz dienvidkoreju

lielo simtgades Dziesmu svētku dziesmas un sajūtas tikko bija izvirmojušas gaisā, kad pēc lieliskajiem panā-kumiem Dziesmu karos, kur koris “Pa Saulei” pierādīja, ka ir starp 10 labākajiem koriem latvijā, pasaulieši jau aktīvi sāka gatavoties savam tālākam un krāsainākajam rudens piedzīvojumam – koru konkursam no 17.–20. oktobrim Busanā (Busan Choral Festival & Competi-tion), Dienvidkorejā. Tas bija neatlaidīgs darbs vairāku nedēļu garumā gan Tumes kora nometnē, gan, uzliekot gala “odziņu” pirms došanās ceļā, pirms konkursa kon-certā un muzikālajā sadraudzībā ar jaunāko kori latvijā “Pa vējam” Mērsragā. koncertā izskanēja gan konkur-

sa programmas skaņdarbi, gan arī kopīgi abu koru at-skaņotā, latviešu un korejiešu valodā visiem tik zināmā ne tikai latvijā, bet arī Dienvidkorejā R. Paula dziesma “Dāvāja, Māriņa” kora “Pa saulei” diriģentes Margaritas Dudčakas aranžijā.

lai gan pasauliešiem koru konkursi ik gadu ir kora dar-bības plānā, šoreiz piedzīvojumam un muzikālajam pār-dzīvojumam bija pavisam cita garša – daudzas lietas notika pirmo reizi – konkurss citā kontinentā, koris pirmo reizi devās ceļā pa avio ceļiem, kori sagaidīja pavisam cita kultūra, ēdieni, smaržas, garšas un galvenais – mu-

zikāli koris “Pa Saulei” ne tikai parādīja latviešu mūzikas daudzveidību klasiskās mūzikas un etniskās mūzikas programmās, bet kopumā bija eksotika Āzijas pārstāvju vidū.

Tā, devušies ceļā, mēs visi pa dažādiem avio ceļiem salidojām kopā Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā 12. oktobra vakarā.

Par pirmajiem iespaidiem gribas piebilst, ka daba Dien-vidkoreju ir apdāvinājusi ar daudziem skaistiem kalniem

SAULES MŪŽU LATVIJAI!

Turpinājums 2. lpp.

2 • GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018

Izdevējs: Garkalnes novada dome, Brīvības gatve 455, Rīga LV-1024.Tālrunis 6780 0918; fakss 6799 4414, dome@garkalne.lv

Iznāk kopš 1995. gada decembra. Reģistrācijas Nr. 000701882.Tipogrāfija “Veiters”, tirāža 4000 eksemplāru. Iznāk reizi mēnesī. Izdevumu apmaksā Garkalnes novada dome.

Materiālus publicēšanai sagatavojis Domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš (2617 7087, e-pasts: gnv@garkalne.lv).

Informāciju, ieteikumus, interesantas materiālu tēmas lūdzam sūtīt uz e-pastu vai iesniegt Domē līdz mēneša sākumam.

GARKALNESNOVADAVĒSTIS

laikrakstu “Garkalnes novada vēstis”Garkalnes novadā izplata kurjeri:Treinis (2934 0718): Amatnieki, Sunīši, Upesciems (Ziedu ielas, Dārzniecības iela, Karpu iela, Smenas rajons) Berģi, Bucīši, Bites, Pleskavas šoseja ap Depo, Suži, Priedkalne, Bukulti, Alderi, Baltezers, Priežlejas.

Dagmāra (2957 8955): Langstiņi, Ziemeļnieki, Padebeši, Garā jūdze, Dumbrāji, Upesciems (līdz Ziedu 15), Makstenieki, Zaķumuiža, Skuķīši, Garkalne, Remberģi, Stacija Krievupe, Remberģi, Cīrulīši.

Izdevējs neatbild par autordarbu saturu. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta.Laikrakstu lasiet arī www.garkalne.lv/gnv

un ūdenstilpnēm, kas nozīmē daudz un skaistus tiltus un zaļas piekalnes. Daudzie kalni arī nozīmē, ka lielpilsētas ir spiestas būvēties tiem apkārt, nodrošinot arī pilsētu centros zaļas oāzes un klusas atelpas iespējas. kopumā izdaudzināto smogu neredzējām, jo Ķīnā vēl nav sācies ziemas periods, kad ar oglēm kurināto māju dūmi arī Seulā rada nopietnu smogu. kopumā Seula radīja ļoti industriālas, attīstītas un pilsētas ar augstu dzīves līmeni un dabas skatiem iespaidu.

Pasauliešu mājas bija Seulas rajonā Itewon, tāpēc se-uliešiem 13. oktobrī nebija jādodas tālu, lai baudītu lat-viešu mūziku, jo koris “Pa Saulei” ar latvijas vēstniecību korejā atbalstu piedalījās Itaewon global Village Festival – festivālā, kas bija veltīts pasaules tautu kultūrām un virtuvei, kur, rotādamies tautastērpos, priecējām klausī-tājus ar latviešu tautas dziesmām.

14. oktobrīpasaulieši devās uz gangnamas rajonu Se-ulā. Jā, uz to pašu, par kuru slavenā dziesma gangnam style savā laikā bija absolūts radio hits un dziesmas mū-zikas klipa deja tika izpildīta katrā sevis cienošā ballītē. Pasākumā “latvija – valsts, kas dzied”, ko rīkoja latvijas vēstniecība korejā Nacionālajā bērnu un jauniešu bib-liotēkā (National library for Children and Young adults), izskanēja ne tikai kora “Pa Saulei” koncerts, bet bija arī īpaša lekcija par latviju, ko prezentēja latvijas vēstnie-cības korejā vadītāja vietnieks Oļegs Iļģis. koris “Pa Saulei” bibliotēkai dāvanā bija sarūpējis grāmatu “The 1001st Blakish-Blue Night”, kas ir angliski izdotas fonda “Viegli” dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju.

Nākamā dienā koris atkal bija ceļa jūtīs un devās uz Bu-san Choral Festival & Competition norises vietu Busanu − piekrastes kuģniecības megapoli Japāņu jūras krastā. Vairāk nekā 600 kilometru garais pārbrauciens aizņēma apmēram tikai divas stundas – patiesi, korejieši ātrvil-cieni, kas traucas ar lielāku ātrumu nekā lidmašīnas pie pacelšanās, atkal bija viens no pirmreizīgaiem piedzīvo-jumiem.

Busanā dzīvojām tās nedaudz nomaļākajā Haeundae ra-jonā, varbūt tāpēc bija mazāk cilvēku apkārt, bet toties viesnīca bija milzīgā debesskrāpī ar neaizmirstamiem skatiem un jūru bezmaz rokas stiepiena attālumā.

Pirms lielajām konkursa dienām korim bija jādodas uz koru festivālu Degu (Daegu) pilsētā, kas atkal bija jau-na pieredze, jo tikām lutināti ar vietējo mājas virtuvi un vizuāli nesamirstamā Bulguksa tempļa apmeklējumu. Dienas noslēgumā piedalījāmies koru festivāla koncer-tā, priecējot klausītājus ar latviešu tautasdziesmām. Šī noteikti koristiem bija laba pieredze pirms konkursa, jo koncertzāle, kurā koris uzstājās, ir būtiski lielāka, kā tās, kurās esam pieraduši uzstāties tepat latvijā.

konkursa dienas tika sagaidītas īpašā noskaņā. Tā kā pasauliešiem viesnīcā nebija iespēju pirms konkursa mēģinājumam, tad vakarā pirms konkursa Jānis Ozols ierosināja visiem satikties pludmalē, jūras krastā, kur saulrietā tika izdziedātas un pārrunātas konkursa prog-rammu pēdējās lietas. Domāju, ka tas iedeva korim īpa-šo sajūtu nākamas dienas klasiskās programmas kārtai,

jo šo programmu arī iesākām ar jūras tēmu – Riharda un Sondras Zaļupes skaņdarbu “Sauciens vējā”.

18. oktobra rīta konkurss sākās agri – gandrīz ar pirma-jiem saules stariem pasaulieši jau bija pacēlušies tuvāk saulei un viesnīcas augstākajā stāvā cītīgi vingroja un veica elpināšanas vingrojumus.

Pats konkurss notika Busan Cinema Center – arhitek-toniski futūristiskā ēkā. lai gan satraukums bija, tomēr koris bija noskaņots uz sacensību – jau Degu festivālā bijām redzējuši mūsu kaimiņu Polijas Chamber Choir of the Feliks Nowowiejski academy of Music mūzikas aka-dēmijas kamerkori, tāpēc zinājām, ka nu tagad ir tās 15 minūtes, kurās jāparāda ieguldītā darba labākais snie-gums – gan william Byrd “Sing Joyfully”, gan Ē. Ešen-valda “Rasā”, gan J. karlsona “Rotaļā”. Domāju, ka vi-siem pēc pirmās kārtas bija labi padarīta darba sajūta; emocijas virmoja gaisā. Tā kā zinājām, ka konkursa fi-nālisti tiks paziņoti 19. oktobra vēlu vakarā pirms grand Prix izcīņas, tad zinājām, ka šis emocijas pagaidām jā-noliek plauktiņā un jāgatavojas nākamās dienas tautas mūzikas kārtai, jo “zīle pagaidām bija vēl kokā”.

19. oktobra agrais rīts bija nemainīgs – pasaulieši atkal bija tuvāk saulei, ritmiski vingrojot un elpojot, darbinot vi-sus sejas muskuļus. Jau Dziesmu svētkos, uzvelkot tau-tastērpu, šķiet, ka meitām muguras un bizes ir taisnākas, un vīriem stājas cēlākas. arī konkursā šķiet, ka tautastērps iedeva to īpašo noskaņu, latviešu kopības un saknes sajū-tu – lepni paceltām galvām tautas mūzikas kārtā startējām kā septītie – māņticība vai arī ne, bet šis skaitlis jau no Dziesmu svētku kariem mums ir laimīgs. Jāņa Ozola aran-žētā Deviņi dēli”, Bruno Skultes “Tumša nakte, zaļa zāle” un andra Sējāna aranžētā “Es nenācu šai vietā” bija tā programma, kas lika žūrijai novērsties no notīm, smaidot skatīties mūsu priekšnesumu un žūrijas komisijas priekš-sēdētājam antonam armstrongam garšīgi smieties balsī. Tautas dziesma ir latviešu spēks, un tā mums par ļoti lie-lu prieku deva iespēju būt vienam no 4 koriem (kopumā no 50), kas lielajā finālā cīnijās par grand Prix balvu. Pēc kora “Pa Saulei” fināla priekšnesuma, kur katrs korists dziedāja ar milzīgu dzīvesprieku, atdodot no sevis visu, zālē bija skaļas stāvovācijas.

apbalvošanas ceremonijā bijām gandarīti – par sniegu-mu klasiskās mūzikas programmā ieguvām 2. vietu un Sudraba balvu, vien piekāpjoties Polijas mūzikas akadē-mijas kamerkorim. Par sniegumu tautas mūzikas kate-gorijā, kurā šoreiz bija vislielākā konkurence, – 1. vieta un Zelta balva.

Vēl ilgi tās dienas vakarā nevarēja rimties dziedātprieks − konkursu noslēdzām, Busanas jūras promenādē dziedot “gaismas pili” un šaujot gaisā mazo svētku salūtu. Tas arī bija kora “Pa Saulei” pēdējais vakars kopā Dienvid-korejā ¬– daļa koristu devās tālāk apskatīt dabasskatiem elpu aizraujošo Jeju salu, daļa kora devās uz Seulu, lai atgrieztos mājās.

Tai kora daļai, kas ātrāk atgriezās mājās, bija uzaicinā-jums un gods paviesoties uz latvijas zemes pašā Se-ulā – latvijas vēstniecībā korejā, kur mūs laipni uzņēma vēstnieks Pēteris Vaivars un vēstnieka vietnieks Oļegs Iļģis. Vēstnieks iepazīstināja mūs ar korejas-latvijas attiecībām gan politikas, gan ekonomikas, gan tirdznie-cības un tūrisma jautājumos, no kā varēja secināt, ka korejai par latviju un otrādi – interese ir liela. Un kas zina – varbūt jau drīz starp abām valstīm lidos čārter-reisi. atvadoties vēstniecības darbiniekiem veiksmīgam turpmākajam darbam veltījām spēka dziesmu “krauklīt’s sēž ozolā”.

Nu jau ir pagājušas dažas dienas pēc lielā ceļojuma un gandrīz visi pasaulieši ir atgriezusies mājās, lai gatavotos jauniem koncertiem, tāpēc visa kora “Pa saulei” vārdā vēlamies pateikt paldies: mūsu lieliskajiem diriģentiem Jānim Ozolam, Margaritai Dudčakai un kora mākslinie-ciskajai dvēselei – Martai Ozolai par pacietīgo un ilgo darbu pie kora sagatavošanas konkursam, garkalnes novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam par fi-nansiālo atbalstu šajā tālajā ceļā, vēstniekam Pēterim Vaivaram un vēstnieka asistentei līgai Tarvidei par pa-līdzēšanu mūsu neaizmirstamā Dienvidkorejas ceļojuma organizēšanā, kā arī mūsu draugiem – fondam “Viegli” par sarūpēto dāvanu korejas bibliotēkai un, protams, mūsu atbalstītājiem un mājiniekiem par pacietību, īkšķu turēšanu un mājāssagaidīšanu.

Inese Siksna

Turpinājums no 1. lpp.

GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018 • 3

Dziesmu Diena Liepājā

Šogad jauktais koris „garkalne” nosvinēja 5 gadu jubileju. kora pastāvēšanas laikā ir bijuši tuvāki un tālāki koncertbraucieni, veiksmīga dalība koru skatēs, ir izdzīvoti un izdziedāti arī XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

Mūsu diriģenti Evita un Jānis Tarandas vienmēr domā par to, lai koris ne tikai apgūtu interesantu un mūsdienīgu repertuāru, bet arī lai tas notiktu radošā un pozitīvā gaisotnē. kora dalīb-nieki droši var teikt, ka koris – tas jau ir dzīvesveids, un tāpēc sestdien, 20. oktobrī, agrā rīta stundā devāmies uz liepāju, kur jau trešo reizi notika jaukto koru dziesmu diena “Visiem vie-na - katram sava - tautasdziesma”. Jaukto koru dziesmu die-nas idejas autori ir liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “kursa” un tā diriģente Ilze Āboliņa.

Mums diena iesākās agri, jo līdz liepājai ir mērojams tāls ceļš. Jau plkst. 11.00 tika dots starts orientēšanās sacensībām, kuru laikā bija jāatrod 20 kontrolpunkti – skaistākās liepājas vietas – un katrā jāizpilda kāds uzdevums (jādzied, jānofotografējas,

jāatbild uz jautājumiem). Mūsu komanda – “Zaļās Vārnas Or-denis” – bija padomājusi arī par vizuālo noformējumu – bija sagatavoti karodziņi, īpaši tērpi, krāsainas atpazīšanas lentas, un sacensībās mūs pavadīja pati zaļā vārna. Fotoorientieristi bija uzņēmuši tempu ne pa jokam, tāpēc līdzjutēji tik vien spē-ja, kā skriet līdzi. Šī taktika vēlāk attaisnojās, jo j/k „ garkalne” komanda orientēšanās sacensībās ieguva 1. vietu.

Pēc orientēšanās sacensībām gatavojāmies koncertam. Tajā uzstājās 6 kori: Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “kultūra” jauktais ko-ris “Balti”, Jūrmalas kultūras centra jauktais koris “Spārnos”, liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “lauma”, koru dienas saimnieki – jauktais koris “kursa” un mēs - garkalnes novada kultūras centra “Berģi” jauktais koris “garkalne”.

koncerts notika liepājas latviešu biedrības nama lielajā zālē. Sanākušie klausītāji varēja baudīt daudzveidīgu latviešu tau-

tasdziesmu skanējumu, jo kori centās attaisnot dziesmu die-nas moto “Visiem viena - katram sava - tautasdziesma”, pie-šķirot dziedājumam tieši savam korim raksturīgo skanējumu. koru dziesmas mijās ar liepājas postfolka apvienības “Saule i tuvāk” priekšnesumiem.

Priecēja tas, ka mūsu dziedājums atšķīrās no pierastā un kla-siskā tautasdziesmu izpildījuma, jo palīgā ņēmām gan dažādus instrumentus dziesmā „Rikšiem bērīti es palaidu”, gan akcen-tējot vīru solo „apkal manu kumeliņu”, gan radot rīta burvību Ē.Ešenvalda „ainavā ar ganiem”.

koncerta noslēgumā visi vienojās kopdziesmās, un publika, protams, aizrautīgi dziedāja līdzi. Paldies mūsu diriģentiem par trāpīgu repertuāra izvēli, iespēju vienoties kopīgās radošās no-risēs ar pārējiem latvijas koriem un priecēt klausītājus ar īpašu tautasdziesmu koncertu. Paldies arī garkalnes novada domei par atbalstu mūsu aktivitātēm!

J/k ”garkalne” dalībnieki

Pieredze no jauniešiem dagdā Sakarā ar jauniešu iniciatīvu sadarboties ar citas pašvaldības jauniešiem jeb kādu no latvijas paš-valdību jauniešu centriem, šā gada 27. oktobrī div-padsmit garkalnes jaunieši devās uz diviem Dagdas pašvaldības jauniešu centriem pie Dagdas jauniešu centru jauniešiem un darbiniekiem pieredzes ap-maiņā. Dagdā ir ļoti aktīvi un uzņēmīgi jaunieši, gud-ri un radoši, paši organizēja un koordinēja mūsu novada jauniešu uzņemšanu ar centru darbinieku līdzdalību.

Tika iepazītas Dagdas Jauniešu centru telpas un dzīve tajās. Tur savstarpēji jaunietis jaunietim sniedz zināšanas, sadarbību un pavada brīvo laiku. Piere-dzes ziņā garkalnes pašvaldības jaunieši apzināja kā jaunietis var iesaistīties Jauniešu biedrībā, un gūt no tā vietējā līmenī iespējas un zināšanas sevis pilnveidošanai.

Jaunieši savā starpā varēja iepazīties un apmainīties ar kontaktiem. Visi kopā interesanti pavadījām laiku. Radās idejas par turpmākās sadarbības veidiem un idejām.

Bija iespējams braukt gar Baltkrievijas robežu un baudīt apkārtnes skaisto dabu. Visu jauniešu vār-dā vēlētos izteikt lielu paldies Podjavas ģimenei,

Sporta atrakcijas parka “Starp debesīm un zemi” vadītājiem par uzņemšanu un sportiski brīvā laika pavadīšanu krāslavas novadā. Ierodoties Sporta atrakcijas parkā, neskatoties uz mitrumu, mums bija iespēja veikt trases posmu, kurš sastāvēja no vairākiem posmiem. kad trase tika veikta, parka saimniece piedāvāja mums zupu un sava ābeļdārza ābolus, par ko mēs esam viņai ļoti pateicīgi.

Satikām turpat uz vietas parkā dažus vietējos krāslavas jauniešus-aktīvistus. Pēc sarunas ar jau-niešiem devāmies tālāk apskatīt pilsētas kultūras objektus – krāslavas Svēta ludviga Romas katoļu baznīcu un Plāteru pili.

apmeklējuši Plātera pili un tā parku, no kura pa-veras skaists skats uz Daugavas lokiem, baznīcā mūs sagaidīja tās pārstāvis, kas īsumā pastāstīja par dievnama vēsturi.

Daudz laika aizņēma ceļš. Bet tas nekas, jo mūs veda gunārs Bērtulsons, kurš ar savu humora izjūtu un sapratni mūs jauki aizveda un atveda atpakaļ mājās. kā arī mēs nebraucām vieni, jo mūs ceļā pie-skatīja mūsu jauniešu centra vadītāja agnese apse, bez kuras iesaistes nebūtu šis brauciens.

garkalnes novada jaunieši un agnese apse

skoLēnu tikšanās ar fizioterapeitēmkarjeras nedēļas ietvaros 6.a klases sko-lēniem klases stundā Pētera mamma, at-saucoties klases audzinātājas I. križevicas lūgumam, noorganizēja tikšanos ar divām fizioterapeitēm, kas ne tikai pastāstīja par šo profesiju, bet arī aicināja skolēnus domāt par veselīgiem ēšanas paradumiem, būt fiziski aktīviem, domāt par savu veselību un par to rūpēties diendienā, veicot dažādus vingrinā-jumus, izvairoties no dažādiem veselību trau-cējošiem faktoriem. Paldies ligijai Rāznai un fizioterapeitēm!

12. oktobrī 6.a klase tikās ar fizioterapeitēm annu un Māru. Mums pastāstīja, ka fiziotera-peits ir cilvēks, kas masē, liek ,,teipus”, palīdz atslābināt muskuļus, veido cilvēkam atbilsto-šu uzturu, liek veikt vingrinājumus, māca, kā pareizi sēdēt, staigāt. Nodarbības laikā izpil-dījām dažādus vingrinājumus, kas palīdzēja izkustēties, izstaipīties. Mēs visi kopā vai pa pāriem taisījām izkustēšanos, kurā apļojām rokas, stāvējām uz vienas kājas. Fizioterapei-tei annai ļoti patīk joga, tāpēc viņa mums de-monstrēja kādu ļoti grūtu vingrinājumu. Man patika, ka daudzi klasesbiedri bija zinoši un atbildēja uz visiem jautājumiem, netraucēja. Man nepatika, ka viens klasesbiedrs nesekoja līdzi, neatbildēja, neievēroja ieteikumus un vi-sus aizkavēja, bet kopumā bija ļoti interesanti un uzzinājām daudz ko jaunu.

liels paldies fizioterapeitēm par interesanto stāstījumu, Pētera mammai par to, ka atrada profesijas pārstāvjus un skolotājai, ka mums palīdzējāt.

annija Dāvidsone Man patika, ka mēs varējām nedaudz pavin-grot, jo tas bija interesanti. Man bija intere-santi, jo es uzzināju daudz ko jaunu, kas man turpmāk noderēs. Es ļoti gribētu, lai pie mums atnāk vēl tik interesanti un zinoši cilvēki, kas stāsta par savu profesiju.

Nikola Elizabete Pētersone

Es nezināju to, ka cilvēka ķermenī ir apmēram 700 muskuļu, bet es zināju, ka cilvēka orga-nismā ir apmēram 250 kaulu. Mēs iemācījā-mies, kā izkustēties, iztiepties, izlocīties pat sēžot skolas solā vai stāvot kājās. Man pašam patika tikšanās ar fizioterapeitēm.

Oskars Bringa

Man ļoti patika viņu stāstītais par šo profesiju. Nebija arī garlaicīgi, jo izmēģinājām dažādas kustības. Mums rādīja dažus veselīgus izkus-tēšanās vingrinājumus, kā arī vingrinājumus, kurus var izpildīt, pat sēžot krēslā. Viņu gal-venā doma bija mums pastāstīt, cik svarīgi ir sēdēt ar taisnu muguru, lai mēs to ievērotu. Es jau to agrāk zināju. Pie viņiem iet gan uz masāžām, gan ar citām veselības problēmām.

Par masāžu es arī zināju, jo esmu bijusi uz da-žām. Man bija interesanti uzzināt kaut ko jau-nu un paklausīties, ko mēs darām nepareizi. Tikšanās bija ļoti pamācoša, un es gribētu vēl tādas.

Nika Troņajeva

Fizioterapeites mums stāstīja par veselīgu dzīvesveidu, par pareizu stāju un kā saglabāt

savu muguru veselu. Mēs kopā veicām dažā-dus vingrinājumus, piemēram, kā var atpūtināt plaukstu locītavas pēc ilgas rakstīšanas. Vie-na fizioterapeite mums pastāstīja, cik daudz salātu, kartupeļu un gaļas ir jābūt uz šķīvja. kopumā lekcija man patika, jo bija ļoti jauki un interesanti kopā pildīt vingrinājumus.

Teodors Balodis

4 • GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018

„LATVIjAS SKOLAS SOmAS” pROjEKTS TuRAIDAS muzEjREzERVāTā

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 6.a klases (kl.audz. Ieva križevica) un 6.b klases (kl.audz. arta Pavāre) skolēni „latvijas skolas somas” projekta ietvaros 19. oktobrī apmeklē-ja Turaidas muzejrezervātu, kas ir turpinājums mācību ekskur-sijai Daugavas muzejā (projekts „latvijas skolas soma”), kad skolēni, sasaistot ar literatūras un vēstures stundās apgūto par latvijas vēstures, arheoloģijas, folkloras tēmām, klātienē uz-zināja un izzināja aktīvā veidā par Turaidas vēsturisko centru, piedaloties orientēšanās spēlē „Tūkstošgades stāsts”. Orien-tēšanās spēle ir veidota kā aktīvs un aizraujošs muzejrezervāta apmeklējums, atrodot vietas, lietas, iepazīstot senus stāstus un nostāstus. Spēles uzdevums ir atrast kartē norādītus Turai-das muzejrezervātā objektus un atsevišķus priekšmetus. Spēle ir veids kā vienlaikus iepazīt latvijas vēsturi un atraktīvi pavadīt laiku muzejā. Spēles sarežģītības pakāpes ir vairākas, veidotas tā, lai iepazīt muzejrezervātu būtu aizraujoši gan pieauguša-jiem, gan skolēniem.

Turklāt 6.a klases skolēni jau pērn septembrī latviešu valodas un literatūras stundās kopā ar skolotāju Ievu križevicu aktīvi izzināja teikas par pilskalniem, kā arī gatavoja vizuālās māks-las stundās kopā ar skolotāju Ievu Vahteri pilskalnu maketus, kurus veda rādīt lietuviešiem, kas uzaicināja visu klasi uz sko-lēnu zinību konferenci kauņā. Pilskalnu folklora ir savdabīgs vēstures avots, kas ir vienlīdz svarīgs kā folkloras pētniekiem, tā arī arheologiem un vēsturniekiem, jo viena no pilskalna rak-

sturīgajām pazīmēm – līdzās tādām kā pilskalnam piemērota lokalizācija ainavā, mākslīgi zemes nocietinājumi, izlīdzināta virsma jeb plakums un kultūrslānis – ir arī folklora – galvenokārt teikas par pilskalniem (skat. vairāk https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/695.pdf). Mācību programmā tieši 6. klasē sko-lēni literatūras stundās padziļināti iepazīst vēsturiskās teikas, turklāt 6. klasē skolēniem arī sākās latvijas vēstures mācību stundas, kad septembrī un oktobrī skolēni iepazīst, ko pēta vēsturnieki un kas ir vēsture, uzzina vēstures palīgnozares, piemēram, arheoloģiju, mācās skaitīt laiku vēsturē, secina, kas ir vēstures avoti un vai cilvēku atmiņas var būt vēstures avoti.

2018.gada 19.oktobrī 6.a un 6.b klase devās uz Turaidu, kur mēs orientējāmies pa Turaidas muzejrezervātu. Mēs sadalījā-mies pa piecām komandām. Mums izstāstīja par teritoriju, gai-dāmajiem uzdevumiem un pārbaudījumiem. Mums bija jāatrod akmens skulptūra, kurā attēloti divi zirgi, jāatrod pirts, jāuzkāpj tornī u.c. gide iedeva lapas ar uzdevumiem, karti, kas nebija diez ko saprotama. Mēs vienu brīdi apmaldījāmies un izgājām ārpus muzeja teritorijas. komanda ,,Spicie” orientēšanā iegu-va godalgoto pirmo vietu. Mums visvairāk patika tas, ka varē-jām paši apskatīt visas ēkas, eksponātus. Mums nepatika, ka salīdzināja komandas citu ar citām. Paldies gidiem par saga-tavotiem uzdevumiem un uzdevumu lapām, paldies skolotājai par organizēto ekskursiju un palīdzību.

annija Dāvidsone un Dana Malahova, 6.a klases skolnieces

2018. gada 19. oktobrī 6.a klase devās ekskursijā uz Turaidu, kur mums bija jāorientējas pa Turaidas pili. Mums vajadzēja meklēt vietas, kur bija jāizpilda kāds uzdevums, kam tika dota viena stunda un 20 minūtes. Pirmo uzdevumu veiksmīgi izpil-dīja un godpilno vietu ieguva grupa „Spicie” (6.a kl. skolēni: liene, annija, Nika, Maksims, Teodors). kopumā šī ekskursija bija ļoti interesanta, mēs gribētu vēl doties šādās ekskursijās.

liene Vasile, Elza laugale, Nikola Elizabete Pētersone, 6.a klases skolnieces

Piektdien, 19. oktobrī, mēs braucām uz Turaidas pils muze-ju kopā ar 6.b klasi. kad atbraucām, mūs sveica jauka gide, kas mums izstāstīja orientēšanas sacensības noteikumus, sa-dalījāmies grupās un devāmies ceļā. Sacensības notika plašā teritorijā, bija dažādi orientēšanās punkti. Mūsuprāt, muzeja apmeklēšana klasesbiedriem ļoti patika, mēs labprāt muzeju vēlreiz apmeklētu.

Teodors Balodis, Pēteris Rāzna, 6.a klases skolnieki

Mums nebija gida, mēs visu apskatījām paši, mums bija orien-tēšanās spēle. Bija piecas grupas pa pieciem cilvēkiem. Es [Maksims] ar savu grupu bijām apmaldījušies, bet tas mums netraucēja iegūt pirmo vietu. Viss bija ļoti interesanti un aizrau-joši. Ceru, ka komanda, kas ieguva pēdējo vietu, nebija apvai-nojusies. Mums ekskursija patika. Ceru, ka tādas būs vairāk.

aleksandrs un Maksims Dauksti

No 17. līdz 21.septembrim Berģu skolas gaite-ņos varēja aplūkot Dzejas dienām veltītu skolēnu radošo darbu izstādi “Dzeja par uguni un sirds siltumu”. ar šī gada dzejas dienām Berģu skolā noslēdzās 4 gadu dzejas dienu cikls, veltīts 4 stihijām, proti, zemei - “Dzeja uz trotuāra”, gaisam - “Dzeja vējā”, ūdenim - “Dzeja par un ap ūdeni” un ugunij - “Dzeja par uguni un sirds siltumu”. latviešu valodas skolotāju mudināti 5.-9. klašu skolēni sacerēja dzejoļus, savukārt sākumsko-las skolēni meklēja latviešu dzejnieku darbus vai latviešu tautas dziesmas par uguni un siltām jūtām ģimenē. Dzejas rindas tika arī ilustrētas. ar bērnu un jauniešu jaunradi varēja iepazīties ikviens skolas apmeklētājs. Paldies latviešu valo-das skolotājām I. krastiņai, I. križevicai, vizuālās mākslas skolotājām I. Vahterei un I. Smilgai un sākumskolas klašu audzinātajiem par skolēnu iedrošināšanu radoši izpausties!

***21. septembrī latvijā skolas piedalījās Olimpiskās dienas kopējā vingrošanā. Šī gada sporta tēma – lielais teniss. Plakāti ar latvijas tenisa zvaigzni aļonu Ostapenko aicināja “Nāc un vingrot sāc”.

Esam aktīvi Olimpiskās dienas atbalstītāji un da-lībnieki. Piedalījāmies vingrošanā un turpinājām Olimpisko dienu ar dažādām sportiskām aktivi-tātēm: stafetes, spēles un rotaļas gan ar tenisa, gan badmintona, gan švammbola spēles elemen-

tiem. Šogad sporta skolotājiem bija izcili palīgi - 8. klases un 9. klases skolēni. BMMP skolēnu pašpārvaldes atbildīgais par sportu - kristofers Neļķe - bija tas cilvēks, kas izveidoja 8 cilvēku atbalsta grupu, kuri sagatavoja un apguva vin-grojumu kompleksu un vadīja Olimpiskās dienas vingrošanu. Tas viņiem izdevās lieliski! Pēc vin-grošanas tika izveidotas 5 stacijas, kurās klašu komandas saņēma konkrētus uzdevumus un tos veiksmīgi izpildīja. Visi darbojās ar aizrautību un degsmi. No Olimpiskās dienas bija arī praktisks labums - grupa skolēnu kopā ar skolotāju Oskaru Šestakovski pārbaudīja mūsu Upesciema velo-celiņu. atzinums - bruģis nav īsti piemērots ve-lobraukšanai. Bet labs velosipēdists tiek galā arī ar to... Organizatori bija parūpējušies arī par ļoti labiem, pat karstiem laika apstākļiem. Paldies visiem, kas piedalījās. atcerieties, galvenais nav uzvarēt, bet piedalīties!

Zinta Šestakovska

Ikgadējais bagātīgās rudens ražas, pašu rokām darinātu gardumu un greznumu tirdziņš “Jumja gadatirgus” 25. septembra dienas vidū pulcēja gan mazos tirgotājus, gan našķu cienītājus, gan jaunāko klašu skolēnu vecākus, kuri atsaucīgi pa-līdzēja savām atvasēm ieņemt labākās tirgošanās vietas, gan glīti saklāt vietu, kur novietot preci. Ņemot vērā, ka skolēnu skaits mūsu skolā krietni pieaudzis, šajā gadā Jumja gadatirgus notika abās skolas ēkās (muižas zālē un lielās skolas sporta

notikumi Berģu skoLā – krāsaini kā rudens Lapas zālē). Bērnu acīs varēja redzēt prieka dzirksti un lepnumu par savu preci. Paldies ikvienam, kurš piedalījās šajā skolas tradīcijā, paldies vecākiem, kuri tik kuplā skaitā bija ieradušies atbalstīt čaklos tirgotājus. Paldies skolas saimniekam Edmundam krampānam un palīgam Ziedonim Ozolam par telpu iekārtošanu, jo nelabvēlīgo apstākļu dēļ šo-gad Jumja gadatirgum bija jānorisinās iekštelpās!

***Mijoties rudens pirmajiem mēnešiem Berģu skolā savus profesionālos svētkus svin skolotāji. arī šī gada 5.oktobra rītā skolotāji bija mīļi gaidīti kon-ferenču zālē. 9.klases skolēni katram skolotājam pasniedza ziedus, pēc kopīgā pasākuma aicināja skolotāju istabā baudīt pašu sarūpētos gardumus un tad devās vadīt stundas skolas skolēniem.

Mūzikas skolotājas Velgas Vēveres klavierspēles pavadījumā 4.b klases skolēni dziedāja jautru dziesmu un iesaistīja tajā arī skolotājus. Skolēnu līdzpārvalde bija iepriekš veikusi skolēnu aptauju ar nolūku uzzināt, ko viņi domā par Berģu skolas skolotājiem. apkopojums tika prezentēts. Vēlāk skolotājiem bija iespēja ielūkoties arī citu skolu skolēnu smieklīgos un kuriozos domrakstu frag-mentos. Skolotājus tas uzjautrināja tik ļoti, ka daži pat smējās līdz asarām. Pasākuma vadītā-jas vērsa klātesošo uzmanību kastaņu labvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību un noskaņu un tad aicināja skolotājus izgatavot radošus darbus no sarūpētiem rudens materiāliem – kastaņiem un ozolzīlēm – izveidot savus radošos darbus un novietot uz izstādes galda. Te nu bija vērojama skolotāju izdoma, jo darbiņi tiešām bija savdabīgi un interesanti. Skolēnu līdzpārvalde katram sko-lotājam dāvāja rudens mājīguma sajūtas – pašu sarūpētās dāvaniņās. Rīta cēliena noslēgumā visi vienojās kopīgā dziesmā, ko pagājušā gadsimta 80-jos gados sarakstījis komponists Uldis Sta-bulnieks “Tik un tā”. Tad visi devās uz skolotāju istabu, lai pasēdētu pie svētku galda, kuru bija sarūpējuši 9. klases skolnieki un garkalnes no-vada domes vadība.

Pēc gardumu nobaudīšanas skolotāji devās eks-kursijā uz Cēsu pili. laikapstākļi nebija ieprieci-noši, jo līņāja lietus. Tomēr tas nekādi nesabojāja jautro noskaņu, jo pilī varēja iejusties viduslaiku noskaņās, iepazīstoties ar pils vēsturi un notiku-miem, ieturot viduslaiku maltīti, ievērojot tā laika

tradīcijas, spēlēt spēles un gremdēties dzīvās mūzikas skaņās.Paldies 9. klašu skolēniem par cienastu un sirsnīgo sagaidīšanu! Paldies skolēnu līdzpār-valdes pārstāvjiem, kuri radīja jautru un sirsnīgu rītu! Paldies skolas kultorgam E.krampānei un garkalnes novada domei par organizēto ekskursi-ju un atbalstu tās realizēšanā, kā arī par gardajiem kliņģeriem, kurus domes pārstāvji rīta agrumā nogādāja uz skolu! Tā tiešām bija īsta svētku diena!

***karjeras nedēļas ietvaros skolā viesojās vairāku profesiju pārstāvji. Pie atsevišķām klasēm bija ieradies gan fizioterapeits, gan celtnieks, gan mākslinieks, gan ķīmiķis, gan banku darbinieks. 15. oktobra pēcpusdienā 5.-9. klašu skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par rakstnieka, tulkotāja, redaktora profesijām, jo pie mums ciemojās laura Dreiže, kurai šīs ir ikdienas nodarbes. Skolēni varēja pāršķirstīt arī viņas līdzi paņemtos darbus. Vairākiem skolēniem bija liels prieks lauru satikt dzīvē, jo bija iepriekš lasīti viņas darbi. Jaunieši vēlējās uzzināt, kad atsevišķām lauras grāma-tām būs turpinājums. l.Dreižes stāstījums tiešām bija aizraujošs, jo viņa minēja vairākus smieklīgus gadījumus no savas bērnības un ikdienas šodien.

Šajā pašā dienā pie 1.-5. klašu skolēni pulcējās muižas ēkas zālē uz tikšanos ar policisti karīnu Mālnieci un Bebru Bruno. Bērni uzdeva daudz un dažādus jautājumus par policista ikdienu. Viņus interesēja arī noskaidrot, kur jāmācās, lai kļūtu par šīs profesijas pārstāvi.

Savukārt 16. oktobrī jau otro reizi pēdējo gadu laikā mūsu skolā viesojās PROFESIONĀlĀS IZ-glĪTĪBaS kOMPETENČU CENTRS Ogres Valsts tehnikuma (pārtikas ražošana un viesmīlība, ko-kizstrādājumu izgatavošana, dizains un māksla, datorzinātnes un elektronika) skolēni un skolotāji. Viņu “uzburtajās” radošajās darbnīcās skolēni va-rēja gan darboties, gan izzināt mācīšanās iespējas viņu mācību iestādē. 5.-9. klašu skolēni labprāt izmantoja šo iespēju un darbojās gan pārtikas ražošanas un viesmīlības, gan kokizstrādājumu izgatavošanas, gan dizaina un mākslas, gan da-torzinātnes un elektronikas nodaļu darbnīcās.

Berģu skolas DVaJ Ilze Smilga

GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018 • 5

Sekojot amatieru hokeja notikumiem var secināt kā mūsu no-vada hokeja klubs “garkalnes Patrioti” veiksmīgi turpina attīs-tīties. Proti, 2018. gada sezonā garkalnes patriotiem bija jau izveidotas 2 komandas, kurās prasmīgākie mūsu novada ho-keja entuziasti tika sadalīti atbilstoši meistarībai un vecumam. garkalnes Patrioti 1. komandā spēlē meistarīgāki un pieredzē-jušākie spēlētāji, vecumā līdz 35.gadi, savukārt garkalnes Pat-rioti Senioru komandā spēlēja spēlētāji vecumā virs 35 gadi. Mūsu hokejisti jau vairākus gadus piedalās Neatkarīgās Ho-keja līgas (NaHl) organizētajos čempionātos, kur garkalnes Patrioti ir iemantojuši spēcīgas un nepiekāpīgas komandas reputāciju. 2018. gada sezonā mūsu hokejisti, aizvadot virs 40 spēlēm, ierindojās 5. vietā spēcīgā NaHl 2. līgas čempionātā un 3. vietā NaHl Seniori 40+ čempionātā.

Par paveikto un turpmākiem mērķiem stāsta biedrības “Sporta klubs garkalnes patrioti” valdes loceklis Sandris kļaviņš: “Man ir liels gandarījums par to, ka mūsu biedrības misija popularizēt

amatieru hokeju garkalnes novadā un sekmēt hokeja entuzi-astu iesaistīšanos kopīgās sporta aktivitātēs tiek soli pa solim realizēta. Pērnā gada par lielāko notikumu un panākumu mūsu klubā es varu droši nosaukt sekmīgi realizētu Eiropas Savie-nības fondu projektu, kas ļāva nodrošināt mūsu hokejistus ar spēļu hokeja krekliem, cimdiem, slidām un papildus nodarbī-bām. Tas arī sekmēja biedrības atpazīstamību un interesi par pieviešanos mūsu komūnai.

Taču mums netrūkst arī izaicinājumu, uz visliekākais no tiem ir ledus pieejamība. Hokejs viennozīmīgi kļūst ar vien populārāks un komandu skaists strauji aug gan bērnu vecuma grupās, gan arī amatieru vidū, taču ledus haļļu skaists Rīgā un tās apkārtnē nemainās vai arī pieaug ļoti lēni. līdz ar to ledus īres cenas ir grandiozi pieaugušas, un tāpat atrast ledu papildus nodarbī-bām šobrīd ir neiespējami. Tomēr, garkalnes hokejistu vārdā es vēlos pateikties mūsu novada domei par finansiālo atbalstu, kas ir ļoti būtisks un nepieciešamas mūsu klubam, lai varētu

turpināt attīstīt amatieru hokeja kustību mūsu novadā un po-pularizēt aktīvu un veselīgu dzīves veidu.

Runājot par jaunās sezonas mērķiem, esam pieņēmuši lēmu-mu atbrīvoties no vārda “seniori”, lai 2. komandā varētu spēlēt arī jaunāki un mazāk piedzejuši spēlētāji. Patriotu 2. komanda jaunajā sezonā spēlē NaHl 3. līgas čempionātā. Savukārt 1. komandai mērķis ir cīnīties čempiona titulu NaHl 2. līgā.”

Uzsākot jauno sezonu garkalnes patrioti 1. komanda aizvadīja vairākas veiksmīgas spēlēs un šobrīd atrodas čempionāta ta-bulas augšgalī. Mūsu puiši Rinalds Rautenšilds un Pēteris Prie-diņš šobrīd ir NaHl 2.līgas rezultatīvākie spēlētāji, savukārt 2. komandas šobrīd atrodas 4. vietā.

Vairāk informācijas par garkalnes Patriotu kluba aktivitātēm ir atrodama vietnēs: www.facebook.com/garkalnesPatriots un www.nahl.lv

“GArkALnES PATrIoTI” VEIkSMīGI TUrPInA ATTīSTīTIES

gudrie suņi uPesciemā

Upesciema stadionā no 13. līdz 14. oktobrim no-tika latvijas IPO1 un IPO3 čempionāts. Sacen-sībās piedalījās dalībnieki no lietuvas, krievijas un latvijas. Tika pārstāvētas sekojošas suņu šķirnes – Vācu aitu suns, Beļgu aitu suns mali-nuā, Boserons, Dobermanis.

Suņa pienākumi IPO paklausības daļā būtiski atšķirības no mūsu ikdienas priekšstata par pa-klausīgu suni. Šajā sporta veidā precīzi strādāt ir jāprot ne tikai sunim, jo tiek vērtētas katras cilvēka dotās komandas izpildes ātrums un suņa vēlme darboties un paklausīt cilvēkam. Paklau-sībā suns izpilda dažādas komandas, dinamis-kākās no kurām ir aportēšana, suņa lēcieni pāri 1m un 1.80m augstiem šķēršļiem pēc pavadoņa aizmesta priekšmeta, kurš jāatnes atpakaļ pava-donim. Vērtēts tiek katrs sīkums, proti, cik mierīgi suns izpilda pavadoņa komandu, cik spraigs ir lēciens un cik pareizi suns nosēžas pavadoņa priekšā ar atnesto priekšmetu zobos.

“Viena no skaistākajām un vienlaikus sarežģītā-kajām komandām ir suņa sūtīšana uz priekšu, kuras mērķis ir dot uzdevumu sunim patstāvīgi kustēties taisnā virzienā uz priekšu līdz brīdim, kad tam tiek dota komanda apstāties un liek apgulties. Šāda veida komandas izmantoja gani, kad sunim pēc komandas bija jāsapulcē izklī-dušās aitas,” komentē latvijas vācu aitu suņu kluba prezidente Inese Mellupe.

IPO 1 disciplīnā uzvarētāja laurus ar iegūtiem 280 no 300 iespējamajiem punktiem plūca lietu-viešu sportists Nerijus Baronas ar malinuā Cim Palangietis. ar vienu punktu atpalika otrās vietas ieguvējs, lietuvietis gintaras Brakauskas ar vācu aitu suni Doro iš Vilku Slenio. godpilnajā trešajā vietā ierindojās latviešu sportiste Jelena Zuben-kova – Birzniece ar malinua amory Manlihaus.

Savukārt, IPO 3 disciplīnā ar pašas audzētu ma-linua šķirnes suni angry Bird Manlihaus uzvarēja vairākkārt Pasaules čempionātos startējusī Evija Mankopa. Otro vietu dalīja Inna Nikolajeva ar latvijā audzētu izstāžu līniju suni astrida letton un dānis klaus Jorgensen ar dobermani Jackie v. Maindreick, taču ar tiesneses lēmumu – otrā vieta tika latvijas sportistei, tādējādi dāņu spor-tistu atstājot trešajā vietā.

Pasākuma organizators – biedrība “latvijas vācu aitu suņu klubs” izsaka milzīgu pateicību pasākuma atbalstītajiem, jo īpaši latvijas kino-loģiskajai federācijai un tās prezidentei Vijai klučnieces kundzei, garkalnes novada domei un Jurim Silovam, kā arī jātnieku klubam „Erceni” un balvu sponsoriem – SIa “kafijas banka”, in-ternetveikalam “Canina.lv” un dzīvnieku barības “Pro Plan” izplatītājam SIa “Eugesta un partneri”.

latvijas vācu aitu suņu klubswww.schaeferhund.lv www.dogs.lv

zeLTs PasauLē un eiroPā

Sākoties jaunajai kamanu suņu sporta sezonai, ir īstais brīdis pieminēt iepriekšējā sezonā sa-sniegto un izvirzīt jaunus mērķus.

Iepriekšējā pasaules kausa sezona (2017./2018.) īpaši veiksmīga bija mūsu novada pārstāvim Mārtiņam kristonam – zelts kopvērtējumā 4 suņu velokamanu disciplīnā pasaulē un Eiropā, uzvaras visos Baltijas kausa posmos. Polijā aiz-vadītājā pasaules čempionātā Mārtiņam ar savu komandu izdevās izcīnīt 2. vietu. Pie sasniegtā Mārtiņš nav apstājies – jau jauno sezonu sācis ar uzvaru Igaunijā.

arī otra entuziaste kamanu suņu sportā – Ilze Dombrovska – plāno būt kopā ar savu komandu sprinta sacensībās “Ogres Zilajos kalnos”, kur notiks latvijas čempionāts un pasaules kausa posms. Tajā tiksies vairāk nekā 150 sportistu no deviņām valstīm ar saviem suņiem, pārstā-vot klasiskos bezsniega kamanu suņu sporta veidus – kanikrosu, baikdžoringu, skūteru un velokamanu klasi. Ilze šoreiz trasē dosies savā iecienītajā baikdžoringa disciplīnā. Nē, Ilze neplā-no atgriezties sprinta sacensībās, viņa joprojām turpina uztrenēt suņus, braucot 20-30 kilometrus pa garkalnes mežiem, lai ziemā piedalītos vairā-ku simtu kilometru garās sacensībās Zviedrijā.

Paldies garkalnes novada domei par sportistu atbalstu un saglabātajām treniņu vietām.

6 • GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018

Juridiskās palīdzības administrācija informē par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņem-šanas iespējām, nosacījumiem un kārtību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtie-sas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros) var saņemt persona, kura:

• ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā fiziskā persona atzīstama par trūcī-gu vai maznodrošinātu;• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aiz-sardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodro-šināto juridisko palīdzību nodrošina līdz galīgā tie-sas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim: • Civillietās civiltiesiska strīda risināšanai ārpus tiesas un tiesā (piemēram, ģimenes tiesību jau-tājumos par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu pie-dziņu, saskarsmes kārtības tiesību noteikšanu un tml., darba tiesību jautājumos, mantojuma tiesību jautājumos par testamenta apstrīdēšana un tml., saistību tiesību jautājumos par parāda piedziņu, līgumu atcelšanu un tml., lietu tiesību jautājumos, kā arī dzīvokļu tiesību jautājumos).• Administratīvajās lietās:o bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;o sarežģītajās administratīvajās lietās tiesā, per-sonai ar iesniegumu vēršoties tiesā un adminis-trācijai, pamatojoties uz tiesas lēmumu, norīkojot

personai juridiskās palīdzības sniedzēju.lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzī-bu civillietā vai administratīvajā lietā bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai, administrācijā jāiesniedz aizpildīta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa (pieejama: jpa.gov.lv), kurai pievieno dokumenta kopiju, kas apliecina per-sonas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību (pie-mēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu), kā arī dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu un lietas virzību. • Kriminālprocesā personai jāvēršas ar lūgumu pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētāja, proku-rora vai tiesneša) ar lūgumu tai nodrošināt aizstāvi vai pārstāvi.

latvijas valstspiederīgajam (pilsonim vai nepilso-nim) pastāv iespēja saņemt finansiālo atbalstu arī juridiskās palīdzības saņemšanai jautājumā par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņem-šanu ārvalstīs.

No 2019. gada 1. janvāra valsts nodrošinātā juri-diskā palīdzība būs pieejama Satversmes tiesas procesā un plašākas palīdzības saņemšanas ie-spējas būs personām, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru, advokātu civilprocesa lietās (tas ir, lietās par ka-pitālsabiedrību dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un lietās, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro).

Vairāk par pakalpojumiem var uzzināt: zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni: 80001801, rakstot uz e-pasts: jpa@jpa.gov.lv vai mājas lapā: www.jpa.gov.lv. Juridiskās palīdzības administrācijas adrese: Pils laukums 4, Rīga, lV-1050.

valStS nodrošinātā juridiSkā Palīdzība

lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infek-ciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidro biežākos mītus par gripu.

Mīts Nr. 1 “Lai nesaslimtu ar gripu, pietiek ar stipru imunitāti”“lielāka daļa cilvēku ir uzņēmīgi pret gripas vīrusiem neatkarīgi no tā, cik stipra vai vāja ir vispārējā imuni-tāte. Svarīga ir specifiskā imunitāte, kas izstrādājas pret attiecīgo gripas vīrusu pēc gripas izslimošanas vai pēc vakcinācijas. Ja cilvēks sastopas ar jaunu gripas vīrusa paveidu, pastāv liels risks saslimt. gados, kad parādās pavisam jauns gripas vīruss, ko vēl sauc par pandēmisko, slimo daudz vairāk cilvēku,” uzsver Dumpis.

“Ja cilvēks domā - Es nesaslimšu ar gripu, jo uz-ņemu vitamīnus un sportoju, tad viņam jāzina – tas nestrādā”. Saslimšanu vai nesaslimšanu vairāk ie-tekmē specifiskā imunitāte un cilvēka ģenētiskās īpašības, kā arī saslimšanas risku palielina stress, nogurums, neizgulēšanās, nesabalansēts uzturs, organisma pārkaršana un atdzišana. Savukārt gripas smagumu nosaka vairāki faktori, t.sk. arī organisma atbildes reakcija. “Ir gadījumi, kad tieši spēcīgas imunitātes dēļ organisms “pārāk aktīvi” reaģē uz gripas vīrusu un iekaisuma procesi rada izteiktā-kus gripas simptomus, līdz ar to saslimšana norit smagākā formā. Taču parasti šajos gadījumos, tieši pateicoties stiprai imunitātei, pacients veiksmīgi iz-veseļojas”, skaidro Dumpis.

Mīts Nr. 2 “Gripas vakcīna var kaitēt veselībai”Šādam apgalvojumam nav nekādu pierādījumu un to nevar pamatot zinātniski, tieši otrādi, pētījumi pār-liecinoši apliecina to, ka vakcīna ir droša un efektīva. Vakcinācija var radīt pārejošas reakcijas - paaugsti-nātu temperatūru, pietūkumu un sāpīgumu dūriena vietā, kas ilgs ne vairāk kā divas dienas. Tāpat jāuz-sver, ka vakcīna nevar izraisīt saslimšanu ar gripu, jo nesatur dzīvus vīrusus. līdz ar to var pārliecinoši teikt, ka vakcīna ir drošākais veids, kā nepieļaut saslimšanu ar gripu. “Tā atmaksājas gan, salīdzinot vakcīnas cenu ar ārstēšanas izdevumiem, gan ņemot vērā citus personīgos ekonomiskos zaudējumus, kas saistīti ar saslimšanu, piemēram, darba nespējas lapas izmantošana. latvijā ik gadu mirst cilvēki, kurus varēja pasargāt vakcīna,” uzskata Dumpis.

Mīts Nr. 3 “Grūtniecēm gripas vakcīna ir īpaši bīs-tama” Pilnīgi pretēji! grūtnieces ietilpst augsta riska gru-pā, un vakcinācija viņām ir īpaši ieteicama, turklāt grūtniecēm valsts kompensē gripas vakcīnas iegā-des izdevumus 50% apmērā. “gripa grūtniecēm ir īpaši bīstama, jo norit ar augstu temperatūru, kas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz augli, negatīvi ietekmējot tā attīstību un apdraudot arī labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Ir pierādīts, ka grūtnieces var vakcinēties jebkurā grūtniecības periodā un tas neatstāj negatīvu iespaidu uz jaundzimušo. Tieši otrādi – mazulis saņem vajadzīgās aizsargvielas no vakcinētās mātes. Ārsti, kas ir ārstējuši ar gri-pu slimas grūtnieces reanimācijas nodaļā, nekad negribētu vēlreiz sastapties ar šādiem gadījumiem savā praksē. Tas ir briesmīgi, ja grūtniecei gripas

dēļ reanimācijā jāveic ķeizargrieziens!” par gripas izraisītajām sekām stāsta Dumpis.

Mīts Nr. 4 “Vakcinēties nav jēgas, jo nav zināms, kāds gripas vīruss būs šogad”gripas vīrusi ir ļoti mainīgi, tādēļ ik gadu, gatavojo-ties jaunajai gripas sezonai, tiek pētīts, kādi vīrusu paveidi visbiežāk bijuši sastopami iepriekšējā sezonā dažādos pasaules reģionos un kādas izmaiņas ir notikušas šo vīrusu struktūrā. atkarībā no tā Pasau-les Veselības organizācija izstrādā rekomendācijas vakcīnas sastāvam nākamajai sezonai attiecīgi zie-meļu un dienvidu puslodei.

Dažreiz pret gripu vakcinēts cilvēks tomēr var saslimt ar gripu, sevišķi, ja tas ir gados vecāks vai cilvēks ar novājinātu imunitāti. Taču vakcinētie gripu izslimo vieglāk, ātrāk atveseļojas un tiem ir mazāks kom-plikāciju risks. Neskatoties uz to, ka vakcīna pret gripu var nepasargāt no saslimšanas visos gadīju-mos, tā samazina hospitalizācijas nepieciešamību slimniekam, ar gripu saistītu komplikāciju un nāves gadījumu skaitu, tādēļ tas ir visiedarbīgākais profi-lakses pasākums.

Mīts Nr. 5 “Ar gripu var saslimt tikai vienreiz gadā”lielāka varbūtība cilvēkam ir inficēties ar tādu gripas vīrusu, kurš ir visbiežāk sastopams jeb dominējošs attiecīgajā laika periodā un teritorijā. Pēc gripas izslimošanas cilvēkam izveidojas imunitāte pret at-tiecīgo gripas vīrusu. Ņemot vērā, ka gripas sezona ilgst no novembra līdz pat maijam un sezonas laikā izplatās vairāki atšķirīgi gripas vīrusi, var gadīties saslimt ar gripu atkārtoti, īpaši nevakcinētam cilvē-kam, jo vakcinēts cilvēks ir pasargāts vismaz no trim vai četriem biežāk sastopamajiem gripas vīrusiem.Parasti gripas epidēmija sākas janvāra otrajā pusē, kad bērni pēc brīvdienām atgriežas mācību iestā-dēs, kur “apmainās ar vīrusiem” un infekcija strauji izplatās arī citās iedzīvotāju grupās.

Mīts Nr. 6 “Cilvēks kļūst infekciozs pēc tam, kad viņam parādās pirmie gripas simptomi”Nē – ar gripu inficētais cilvēks izplata vīrusu jau vienu dienu pirms pats sāk sajust slimības pazīmes – drudzi, “kaulu laušanu”, sausu klepu, sāpes kaklā, nespēku un ēstgribas zudumu. Jāatceras, ka infek-ciju izplata arī šķietami veseli cilvēki vai saslimušie, kuriem ir viegli simptomi, jo, juzdamies spēkpilni, tie turpina apmeklēt mācību iestādes, darbu un ci-tas sabiedriskas vietas. Vīruss izplatās sīku pilienu veidā, inficētajam šķaudot, klepojot un pat runājot, vai arī kontakta ceļā - sarokojoties vai pieskaroties sadzīves priekšmetiem. Inficēties var pavisam viegli, piemēram, pieskaroties durvju rokturim un pēc tam ar nemazgātām rokām savam degunam vai mutei. Nonākot elpceļos, vīruss ātri vairojas, un jau pēc pāris dienām vai pat dažām stundām cilvēks pēkšņi jūtas slims. lai samazinātu infekcijas izplatīšanos, bieži jāmazgā rokas, jāvēdina telpas un pēc iespējas jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas, īpaši gripas epidēmijas laikā.

Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Sli-mību profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības informēšanas kampaņā “Neļauj gripai sevi noķert!”. kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju vakcinēšanos pret gripu un palielināt izpratni par vakcinēšanās nozīmi – īpaši tajās sabiedrības grupās, kurās ir augsts ar gripu saistīto komplikāciju risks.

Laužam mītus par gripu papildu drošībai – pilnvaras pārbaudeTā vietā, lai kārtotu konkrētas lietas saistībā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ko viens cilvēks ar pilnvaru bija uzticējis otram, šī pilnvarotā persona vēlējās īpašumu pārdot un naudu piesavināties. Šāds gadījums nupat notika vienā no Rīgas zvērinātu notāru biro-jiem, kurā atklāja krāpšanas mēģinājumu un palīdzēja policijai aizturēt krāpnieku, kurš bija veicis neatļautas izmaiņas viņam dotās piln-varas saturā.

“Diemžēl tas notiek nebūt ne tik reti, kad piln-varas tiek viltotas nolūkā piesavināties sve-šu mantu vai īpašumu. Nekustamo īpašumu joma ir tā, kurā pilnvaru viltošanas gadījumi tiek konstatēti visbiežāk, tomēr arī citas cilvē-ka dzīves jomas, kas saistītas ar finanšu lie-tām, ir krāpnieku iecienītas, piemēram, attie-cībā uz tiesībām rīkoties ar personas naudas kontiem, zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība u.tml. Dažādu krāpniecisku darījumu sekmī-gas īstenošanas gadījumā, īpaši, kad tas ir saistīts ar nekustamo īpašumu, gan cilvēkiem, gan valstij tiek nodarīti milzīgi zaudējumi. Taču virkne nepatīkamu brīžu ir jāpiedzīvo arī tam, kurš, neko nenojauzdams, šo īpašumu ir iegā-dājies,” stāsta Jānis Skrastiņš, latvijas Zvēri-nātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tāpēc latvijas zvērinātu notāru klientu portālā ieviests jauns e-pakalpojums “Pilnvaras pār-baude” – www.latvijasnotars.lv/pilnvaras. Tas dod iespēju ne tikai pārbaudīt, vai personas rīcībā esošā pilnvara nav atsaukta, kā tas bija līdz šim, bet arī pārliecināties par tās īstumu un salīdzināt saturu ar dokumentu, kas reģistrēts Pilnvaru reģistrā. Papildu iespēja pārbaudīt arī dokumenta saturu attiecas uz pilnvarām, kas pie latvijas zvērinātiem notāriem apliecinātas, sākot ar šā gada 1. jūliju.

līdz ar jauno e-pakalpojumu tiek ieviests rīks, kas sniedz papildu drošību. Tagad, piemēram,

tie, kuriem jāiesaistās kādā darījumā ar piln-varotu personu, var gūt nešaubīgu pārliecību, pirmkārt, par to, ka darījuma otras puses uzrā-dītā pilnvara tiešām ir izdota un nav viltota, un, otrkārt, par to, ka otrai pusei izdotais pilnvaro-jums tiešām ietver attiecīgas tiesības, piemē-ram, pārdot citam piederošu īpašumu.

“krāpniecisku darījumu jomā parādās arvien jaunas formas, un, lai gan notārs pamatoti aiz-domīgiem darījumiem ir filtrs, arī viņš ir tikai cilvēks. Bet krāpnieki kļūst arvien drosmīgāki un nekaunīgāki. Tāpēc procesu digitalizēšana un visu svarīgāko dokumentu elektroniskas formas ieviešana ir kļuvusi par mūsdienu ka-tegorisku nepieciešamību. Ciktāl tas saistīts ar notariātu, mēs šajos procesos ieguldām un ieguldīsim arvien vairāk,” uzsver Jānis Skras-tiņš.

katru gadu pie notāriem tiek sagatavoti 32 000 – 35 000 dažādu pilnvaru. līdz 30. jū-nijam izdotu pilnvaru bija un joprojām ir ie-spējams pārbaudīt, tikai noskaidrojot, vai tā nav atsaukta, bet bez iespējas pārliecināties par saturu. “Faktiski, iesaistoties darījumā ar personu, kas ir pilnvarota kāda cita vārdā to veikt, ikviens varēja tikai paļauties uz to, ka uzrādītā pilnvara tiešām ir īsta. Pie mums re-gulāri vērsās cilvēki un institūcijas, vēlēdamies noskaidrot, vai viņiem uzrādītā pilnvara tiešām paredz konkrēto darbību veikšanu. Taču ne zvērināti notāri, ne Zvērinātu notāru padome šādu informāciju nedrīkstēja sniegt. Tāpēc pa-domes ierosinātās izmaiņas Notariāta likumā, kas devušas iespēju šādu publiski pieejamu Pilnvaru reģistru izveidot, ir ļoti nozīmīgs solis uz priekšu drošākas sabiedrības veidošanā,” norāda latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Jaunais e-pakalpojums pieejams šeit: www.latvijasnotars.lv/pilnvaras

viltīgā spēlīte telefonā – azartspēles mazā māsaJēdziens “spēļu atkarība” vairumam cilvēku iztē-lē uzbur kino cienīgas ainas ar noslēpumainiem kāršu spēlmaņiem pagrīdes spēļu zālē vai lasve-gasas kazino. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk pieaugušajiem šis vārdu salikums sāk asociēties arī ar pamatskolas vecuma bērnu, kurš, sakum-pis zem skolas somas svara, no rīta sabiedriskajā transportā aizrautīgi sagrupē dažādu krāsu “dār-gakmeņus” telefonā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pieaugušajiem diemžēl neizdodas lai-kus pamanīt brīdi, kad bērns pārkāpj robežu un kļūst par spēļu atkarīgo.

“Daudzi vecāki joprojām turpina sevi mānīt, sakot, ka spēlīšu spēlēšana telefonā ir nevainīgs pasā-kums. Sak’, lai labāk spēlē mājās, acu priekšā, nekā kaut kur dzer vai smēķē kopā ar draugiem. Taču pasaules pieredze rāda, ka apmēram trešā daļa pieaugušu spēlmaņu, kuri pašu spēkiem ne-spēj uzveikt atkarību un meklē speciālistu palīdzī-bu, ir sākuši aizrauties ar spēlēm jau 11–17 gadu vecumā. Pārmērīga aizraušanās ar spēlēšanu, vai tās būtu azartspēles, vai spēlītes telefonā, var pāraugt atkarībā – tieši tāpat kā alkoholisms vai narkomānija un, līdzīgi kā citu atkarību gadījumos – jo agrāk uzsākta lietošana, jo lielāks risks kļūt at-karīgam,” stāsta Dace Caica, biedrības “Esi brīvs” vadītāja un sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība” eksperte.

lai gan ģimenei var šķist, ka bērns no azartspēļu valdzinājuma ir pasargāts tāpēc vien, ka vēl nav sasniedzis pilngadību un oficiāli spēlēt nedrīkst, patiesībā pusaudžiem ir milzumdaudz iespēju spēlēt virtuālajā vidē. Daudzi bērni spēles azar-tu izbauda jau sākumskolas vecumā, bet līdz 15 gadu vecumam vairums bērnu ir izmēģinājuši kādu azartspēli, izdarot naudas likmi. lielākoties tās ir kāršu spēles datorā un dalība momentloteri-jās. Internetā bērni var samērā brīvi piekļūt dažā-dām spēļu vietnēm krietni pirms pilngadības sa-sniegšanas. Tāpat ir gana daudz atkarību raisošu Facebook lietotņu un spēlīšu telefonā.

Bērniem spēlīšu spēlēšana šķiet pilnīgi normāla. Dažādu spēļu reklāmas vēstī, ka tas ir jautri un aizraujoši, ļauj apgūt jaunas prasmes, ātri un viegli tikt pie balvām vai naudas, turklāt pusaudži, kas aizraujas ar tiešsaistes spēlēm, uzskata to par lielisku socializēšanās iespēju, jo spēles gaitā sa-zinās ar citiem spēlētājiem. Svarīgi ir runāt ar bēr-nu, palīdzēt viņam saprast, kā veidojas atkarība no procesa, lai bērns labāk izprastu savas spēles sekas un spētu izvērtēt, vai tiešām gūst kādu reālu labumu no spēlēšanas. Kā palīdzēt bērnam izprast spēles dabu?

Tāpat kā citās dzīves jomās, arī visā, kas attiecas

uz spēlēm, svarīgs ir vecāku piemērs. Bērni, apzi-nāti vai neapzināti, atdarina vecākus. Ja pieaugu-šie nespēlē – arī bērni pēc tā tieksies mazāk, un otrādi – ja vecāki spēlē, tas ir viens no būtiskāka-jiem riska faktoriem, ka arī bērni ar to aizrausies. Viens no galvenajiem pārmērīgas aizraušanās ar spēlītēm cēloņiem ir garlaicība, ko mūsdienu bērni diemžēl nevēlas piedzīvot un nespēj izturēt. Ietei-cams kopīgi meklēt veidus, kā interesanti un sa-turīgi pavadīt laiku, tādējādi, iespējams, atrodot hobiju, kas bērnu patiesi aizrauj, un palīdziet piln-veidot prasmes šajā vaļaspriekā.

Pārrunājiet riskus. Skaidrojiet bērnam, ka spēlē-šana nav viegls naudas gūšanas veids, patiesībā iespējas laimēt ir niecīgas, bet kāds cits gan, uz spēlētāju rēķina nopelna, krietni daudz naudas. Sauciet spēlēšanu īstajā vārdā – par atkarību – un sarunās „ierādiet tai atbilstošo vietu” blakus citām atkarībām. Ikreiz, kad stāstāt bērnam par alkohola vai narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, runājiet arī par azartspēlēm. Stāstiet, kā atkarība no azartspēlēm var ietekmēt bērna nākotni: pat ja citi no malas to neredzēs, cietīs bērna psiholoģiskā veselība, sek-mes mācībās, attiecības ar draugiem, bet vēlāk – arī izredzes izveidot veiksmīgu karjeru un nodro-šināt sev pilnvērtīgu dzīvi. atgādiniet, ka pārmērī-ga spēlīšu spēlēšana varbūt vēl neietekmē bērna kabatas naudas apjomu, bet pilnīgi noteikti var ie-tekmēt sekmes mācībās un samazināt interesi par laika pavadīšanu ar draugiem – tas ir solis ceļā uz azartspēļu atkarību.

Kā atpazīt spēļu atkarības pazīmes savā bērnā?

augstāks risks nonākt spēļu atkarībā agrīnā ve-cumā ir bērniem, kuriem ir problēmas skolā vai ar draugiem, kuri piedzīvo stresu vai jūtas garlaikoti. Pamanīt spēļu atkarību ne vienmēr ir vienkārši, jo, atšķirībā no pieaugušajiem, bērni ne vienmēr no-nāk naudas grūtībās – atkarība var veidoties, arī spēlējot spēles, kurās reāla nauda nav jāiegulda.

Par spēļu atkarību var liecināt miega problēmas, nogurums, pazemināta enerģija, svārstīgs gara-stāvoklis, aizkaitināmība, sevišķi tad, kad bērns nespēlē, bet dara ko citu, kā arī atzīmju pasliktinā-šanās skolā, norobežošanās no draugiem un sa-biedriskiem pasākumiem, spēlēšanas fakta slēp-šana. Iespējams, bērnam pēkšņi visu laiku trūkst naudas, kaut arī kabatas naudas apjomu neesat samazinājuši, varbūt bērns aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem.

Spēļu atkarība var izraisīt ļoti nopietnas sekas, kas var ietekmēt visu bērna tālāko dzīvi. Pirmkārt, tas paaugstina risku, ka arī pieaugot cilvēks, iespē-jams, būs ar noslieci uz atkarībām, depresijām.

Turpinājums 7. lpp.

GARKALNES NOVADA VĒSTIS • NOVEMBRIS 2018 • 7

GARKALNES NOVADA dzimtSarakStu nodaļā

Nolūkā nodrošināt Jūsu, mūsu novada iedzīvotāju, informētību par visiem Jums būtiskajiem jautāju-miem, Jums ir iespēja uzdot zvērinātam notāram Jums interesējošus jautājumus par dažādām juri-diskām tēmām (par nekustamo īpašumu iegūšanu un atsavināšanu, dažāda veida civiltiesisku līgumu noslēgšanu, mantojuma lietu vešanu, laulāto man-tisko attiecību noregulēšanu un bezstrīdus laulības šķiršanas procesu un par jebkuriem citiem zvērinā-tu notāru kompetencē ietilpstošiem tematiem).

gaidīsim Jūsu jautājumus līdz katra mēneša 1. datumam, lai sadarbībā ar zvērinātiem notā-riem nodrošinātu Jūs ar pilnvērtīgām zināšanām par Jūsu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību: notars@garkalne.lv atbildes publicēsim.

J A u T ā J I E Tz v ē r i n āta m n otā r a m

Sveicamnovembra jubilāruS!

ROŽAINA ATLIEKA

Bija debess bāli zila,Zvaigzne rožu mākoņās, -

Pretim reta priežu silaGalotnītēs tumšojās.

Vai to ainu aizmirsīšuVēla mūža lokumos? -

Tavu zvaigzni rozēm vīšu,Naktī ņemšu sevim līdz.

Rainis

Nav nepieciešami plaši ugunsgrēki, lai cil-vēks zaudētu dzīvību – pēdējo sešu dienu laikā nelielās, bet traģiskās ugunsnelai-mēs dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki! Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUgD) pieredze liecina, ka daļu no traģiska-jām ugunsnelaimēm varēja iepriekš novērst, ja vien tiktu savlaicīgi ievērotas ugunsdrošī-bas prasības.

Vairumā gadījumu ugunsnelaimes saistāms tieši ar cilvēku neapdomību, piemēram, neuz-manīgu smēķēšanu telpās, neuzmanīgu sveču dedzināšanu, bojātu apkures ierīču lietošanu vai degtspējīgus priekšmetu novietošanas pie krāsns.

lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, bet gan atbildība un zināšanas, ikdienā ievērojot ugunsdrošības prasības. Tāpēc VUgD aici-

na parūpēties par sevi un saviem līdzcilvē-kiem, ievērojot šādus drošības padomus:• iztīriet dūmvadus un pārbaudiet apkures ierīču stāvokli;• pie apkures ierīcēm nenovietojiet viegli degtspējīgus priekšmetus un atcerieties aiz-taisīt ciet krāsns durtiņas;• gatavojot ēdienu, neatstājiet to bez uzrau-dzības;• nelietojiet bojātas elektroierīces;• nesmēķējiet telpās un īpaši gultās, jo tas ir bīstami un apdraud ne tikai jūsu, bet arī apkārtējo cilvēku dzīvību;• uzstādiet mājoklī dūmu detektoru, kas lai-kus brīdinātu par izcēlušos ugunsgrēku.

VUgD atgādina – ja izcēlies ugunsgrēks vai radies cits apdraudējums un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsau-kumu numuru 112!

Otrkārt, tas var raisīt uzvedības problēmas jau tagad – antisociālu uzvedību, skolas kavēšanu, sekmju pazemināšanos vai problēmas attiecībās ar vienaudžiem.

“Pastāv iespēja, ka bērna uzvedība mainījusies arī citu faktoru ietekmē, tāpēc pirmais un pats sva-rīgākais solis ir atklāta saruna. Ja nezināt, kā to uzsākt, vai jums nepieciešams atbalsts, vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem, zvaniet uz kon-sultāciju atbalsta tālruni un pastāstiet par savām bažām,” aicina Dace Caica.

Kā runāt par atkarību, kas skārusi bērnu?

Ja saruna par atkarību ir neizbēgama, centieties radīt tādu gaisotni, kurā bērns var jums uzticēties. klausieties, ne tikai runājiet, nekliedziet, nezaudē-jiet savaldību, bet mēģiniet palūkoties uz situāciju sava bērna acīm – kā jūs līdzīgos apstākļos gribē-tu, lai ar jums runā?

Izvēlieties piemērotu laiku un vietu. Izejiet kopīgā pastaigā vai kaut kur aizbrauciet, lai bērns nejus-tos kā pratināšanā. Ieklausieties savā bērnā, pat ja atbildes jums nav patīkamas. Stāstiet par to, kā jūtaties, nevainojot un nenosodot bērnu. Runā-jiet par to, kā tas var ietekmēt viņa tālāko dzīvi, veselību, attiecības. Palīdziet bērnam saprast, ka

pārmērīga spēle nerisina problēmas, bet gan tās rada.

Ieteicams veikt arī dažādus preventīvus pasāku-mus, pirms problēma ir samilzusi: ierobežojiet pieeju internetam vai bloķējiet konkrētas lapas, vienojieties, ka ģimenē telefoni un datori netiks lietoti guļamistabās un pie ēdamgalda, nosakiet lietošanas laika limitu, un paši konsekventi ievēro-jiet savus noteikumus.

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lv atrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvāka-jiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests pieaugušajiem, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros ar atbal-sta tālruņa starpniecību biedrības “Esi brīvs” psi-hoterapijas speciālisti sniedz konsultācijas spēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. azart-spēļu atkarības gadījumos konsultāciju tālrunis 29323202 darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00. Iniciatīvu finansiāli atbalsta spēļu biznesa uzņēmums “alfor”.

laura Zvejniece

Turpinājums no 6. lpp.

atCeries par ugunsDrOŠīBu

garkalnes novada iedzīvotāju saimeipievienojās 3 meitenes.

garkalnes novada Dzimtsarakstu nodaļāreģistrēts miršanas fakts:

Viktors Strunkevičsmiris 49 gadu vecumā.

garkalnes novada Dzimtsarakstu nodaļālaulību reģistrēja 2 pāri.