Gulbenes 2. vidusskolā Palīdzēt katram bērnam atrast ...videsfonds.lv/documents/urn-ls-skolas-v-rds-6.pdf · IZM konceptuāli atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas

1Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Vāka foto: patagoniaenergetica.com

ISSN 2255-9515

E-žurnāls izglītības profesionāļiem

Sākta datorikas programmas aprobācija skolās. Pieredzē dalās projektā iesaistīto skolu pārstāvji

ES struktūrfondu atbalsts izglītībai

Skeptiski tiek uztverts priekšlikums samazināt skola tuvāk

mājām vecuma kategoriju

Atgriezeniskā saite, kas ved

uz rīcību

Valsts aizsardzības mācība Gulbenes 2. vidusskolā

Palīdzēt katram bērnam atrast

savu talantu

METODISKIE MATERIĀLI

Binārā stunda “Alternatīvie enerģijas avoti’’ no bioloģijas un fizikas viedokļaPārskata stunda par lineāro funkciju 7.klase

Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Zaļās idejas Latvijas skolās


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.saturs

3

5

11161820222528

AKTUĀLIJa netiks rasts kompromiss, pedagogu streiks varētu notikt oktobra beigās

IESPĒJASSākta datorikas programmas aprobācija skolās. Pieredzē dalās projektā iesaistīto skolu pārstāvji. Jāturpina diskutēt par datorikas saturu kopējā mācību saturā, tā mācīšanas veidu un organizāciju; nepieciešama pedagogu pedagoģisko un digitālo kompetenču un medijpratības pilnveide, lai apzinātu izaicinājumus harmoniskas personības veidošanā, ko piedāvā 21. gadsimts.

IESPĒJASES struktūrfondu atbalsts izglītībai jaunajā plānošanas periodā. Jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vispārējai izglītībai paredzēts komplekss atbalsts ar vairāk nekā 209 miljoniem eiro. Protams, finansējums ir sadalīts konkrētām nozarēm, proti, izglītības iestāžu mācību vides, satura un skolēnu individuālo kompetenču attīstībai. Lai uzlabotu mācību saturu, plānots atbalsts digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādei. Skolas Vārds cenšas noskaidrot, kas un cik daudz saņems finan-sējumu, kāpēc netiks ieguldīts mazajās lauku skolās, kā arī citas aktualitātes, apkopojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību pārstāvju viedokļus.

AKTUĀLA TĒMASkeptiski tiek uztverts priekšlikums samazināt skola tuvāk mājām vecuma kategoriju. Piektās vai sestās klases skolēns nav tik pieaudzis, lai mērotu ceļu uz tālāko skolu, nesot smago skolas somu. Arī psihologi, ar kuriem notikušas konsultācijas par skola tuvāk mājām, atzinuši, ka 1.–6. klase ir laiks, kad nevajadzētu bērnam mainīt kolektīvu, pārejot no vienas skolas uz citu. LIZDA arī uzskata, ka 5.–6. klasēs nenāk klāt tik daudz priekšmetu, lai pašvaldības nevarētu nodrošināt pedagogus un skolotājiem būtu problēmas ar slodzēm.

SKOLA UN SKOLĒNSAtgriezeniskā saite, kas ved uz rīcību. Edurio tika radīts, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē. Impulsu un motivā-ciju Edurio dibināšanai deva divi pētījumi, kas parādīja, ka veiksmīga atgriezeniskā saite no skolēniem dod skolotājiem lielisku iespēju uzlabot mācību procesu. Viens no tiem ir profesora Džona Hetija (John Hattie) ilggadējais pētījums, kurā viņš secināja, ka atgriezeniskā saite ir viena no 10 būtiskākajām lietām, kas ietekmē skolēna mācību sasniegumus, un otrs – Geitsu fonda veiktais pētījums Measures of Effective Teaching – MET, kurš parādīja, ka skolēnu aptauju rezultāti var būt ļoti labs rīks skolotāju profesionālajai izaugsmei un ar tiem var prognozēt skolēnu sasniegumus. Stāsta Gatis Narvaišs, Edurio produkta direktors.

SKOLAS PIEREDZEValsts aizsardzības mācība Gulbenes 2. vidusskolā. Valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības iestādēs kā izvēles priekš-mets ir ieviesta kopš 1997. gada. Pašlaik šo priekšmetu apgūst 17 Latvijas skolās, kuras noslēgušas līgumu ar Aizsardzības minis-triju, un viena no šīm skolām ir Gulbenes 2. vidusskola. Par savu neilgo, bet pozitīvo pieredzi, iesaistoties šajā programmā, stāsta direktore Edīte Kanaviņa.

SARUNA AR SKOLOTĀJUPalīdzēt katram bērnam atrast savu talantu. Galvenais, uz ko cenšos fokusēties skolā, ir – palīdzēt katram bērnam atrast savu talantu, stipro pusi un izkopt to. Tas man nevarētu izdoties, ja es nemeklētu arvien jaunus veidus, kā diferencēt mācību procesu, kā individualizēt uzdevumus un tēmas, intervijā Skolas Vārdam stāsta Ozolnieku vidusskolas skolotāja Ance Jaks.

SKOLAS VIDE„Tu nekad neko...” Valoda, kas ietekmē izaugsmi. Skolotāji ir visādi – vecāki, jaunāki, stingrāki, mīļāki, reizēm arī dusmīgi, bet citreiz jauki un atraktīvi. Ir skolotāji, ar kuriem var parunāt par dzīvi, ir arī tādi, kuri, pēc skolēnu domām, uz skolu nāk tikai mācīt un nereti to dara, lietojot stiprus vārdus, kuriem var būt negatīvas sekas. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite, biedrības Esi brīvs valdes priekšsēdētāja.

PIEREDZEZaļās idejas Latvijas skolās. 25. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošanas ceremonija. 114 Latvijas izglītības iestādes par īpašiem panākumiem vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēma starptautisko ekoskolas nosaukumu un Zaļā karoga balvu. Vēl 47 skolas saņēma diplomu un Latvijas ekoskolas nosauku-mu. Kopumā Latvijā šogad ir 161 ekoskola.

APSVEIKUMSUn Tevi jaunas, modras acis vēro, -

Tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko,Ar Tavu dzīvi daudzas dzīves mēro,

No Tevis ņem, bet devējs bagāts top.

Žurnāla Skolas Vārds redakcija sveic Starptautiskajā skolotāju dienā!


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.AKTUĀLIJa netiks rasts kompromiss, pedagogu streiks varētu notikt oktobra beigās

Gadījumā, ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) neizdosies rast kompromisu par arodbiedrības prasībām, pedagogu streiks varētu notikt oktobra beigās vai novembrī.

Kā sacīja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, patlaban ir būtiski veikt visus Darba strīdu likumā noteiktos soļus, lai streiku nevarētu atzīt par pretlikumīgu. Reglamentētā procedūra ir laikietilpīga, tāpēc arodbiedrība bažījas, ka tā varētu ieilgt.

Arodbiedrības priekš-sēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka pagaidām nevar prognozēt, cik liels būs streiko-jošo pedagogu skaits - viņa at-gādināja, ka pēdējā streikā pie-dalījās aptuveni 30 000 cilvēku. Pašlaik vēl esot pāragri runāt arī par streika formu, ilgumu vai iz-pausmes veidu.

Kā ziņots, tā kā sarunas da-žādos līmeņos līdz šim nav de-vušas vēlamos rezultātus, LIZ-DA uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas proce-dūru, informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA padome 22. septembrī secināja, ka situācija darbā ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir neapmieri-noša. Arodbiedrībā uzsvēra, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveido-šanai.

Kopš šī gada jūnija notikušas gandrīz 20 tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, tomēr tās nav devu-šas gaidīto rezultātu, norāda arodbiedrībā.

Minētais Darba strīdu likums regulē turpmākos rīcības soļus, no kā atkarīgs tas, vai streiks tiešām notiks, skaidroja Vanaga.

Likums paredz, ka IZM trīs dienu laikā būtu jāsniedz arodbiedrībai atbilde, bet, ja arodbiedrību šī at-bilde neapmierina vai tā netiek sniegta vispār, tiek veidota izlīgšanas komisija, kura formulē domstarpību protokolu, cenšoties panākt izlīgumu. Šai komisijai lēmums jāpieņem septiņu dienu laikā.

Vanaga norādīja, ka nav izslēgta IZM pozitīva atbilde par iesniegumā minētajām prasībām, taču LIZDA, balstoties uz līdzšinējo dialogu pieredzi, uz to necer.

Sākot streika procedūru, LIZDA IZM pieprasa vairākos ar izglītības jomu saistītos likumos noteikto pun-ktu izpildi, kā arī ieteikumu par jauno pedagogu darba samaksas modeli ievērošanu.

IZM konceptuāli atbalsta vairākas pedagogu arodbiedrības prasības; konsultēsies ar citām ministrijām

Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava sarunām ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arod-biedrību un tālākā diskusija par arodbiedrības prasībām ir jāveido kopā ar Finanšu, Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, teikts ministrijas atbildē arodbiedrībai uz prasībām, sākot

Foto

: die

na.lv


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

streika procedūru.

IZM piekrīt LIZDA viedoklim, ka pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums būtu iekļaujams ministrijas nākamā gada budžetā. Ministrijā uzsver, ka pie pedagogu atalgojuma jaunā modeļa līdz 8.oktobrim plānots strādāt Ministru prezidentes Laimdotas Strauju-mas (V) darba grupā, diskutējot par iespējamiem risinājumiem skolu tīkla sakārtošanai un modeļa ietekmi.

Ministrija norāda, ka pedagogu atalgojuma jaunā modeļa realizācijai 2016.gada četriem mēnešiem būtu nepieciešami 10,9 miljoni eiro, 2017.gadam - 58,6 miljoni eiro, 2018.gadam - 64 miljoni eiro, bet 2019.gadam - 77 miljoni eiro.

IZM konceptuāli atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izveidi, kā to paredz Izglītības likums, un aicina arodbiedrību uz sadarbību tā izstrādei līdz 2016.gada 1.martam. IZM uzskata, ka sadarbībā ar LIZDA un iesaistītajām ministrijām ir iespējams vienoties par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tāpat IZM konceptuāli atbalsta izdienas pensiju piešķiršanu speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotājiem, tomēr uzsver, ka jautājums par izdienas pensijām jāskata kontekstā ar valsts izdienas pensiju sistēmas konceptuālām pārmaiņām un valsts finansiālajām iespējām nodrošināt papildfinansēju-mu šim mērķim.

Jautājumā par visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amata algu finansēšanu no valsts budžeta, sākot ar 2018.gadu, IZM norāda, ka par to nav panākta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un spēkā esošais Izglītības likums to neparedz. Vienlaikus IZM norāda, ka jautājums saistīts ar nodokļu ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc tā risināšanā iesaistāmas arī Finanšu ministri-ja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt, lai izstrādātu atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādājama programma, paredzot, ka šādi pe-dagogi tiks novirzīti uz darbavietām, kur būtu lietderīgi izmantojama iegūtā augstākā pedagoģiskā izglītība, norāda IZM.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis paredz būtiski palielināt valsts finansēto atbalsta personāla amata vienību skaitu, tātad tiek radīta iespēja pedagogiem pēc attiecīgas valsts apmaksātas papildkvalifikācijas ieguves turpināt darbu kādā no atbalsta personāla amatiem.

Ministrija arī piekrīt LIZDA, ka augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts budžeta finansējums 2016.gadam būs būtiski mazāks, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto finansējuma pieaugumu. Lai ievērotu likumos noteikto, 2016.gadā būtu nepieciešami pa-pildu 90 miljoni eiro.

Vienlaikus ministrija vēstulē skaidro, ka zinātnes bāzes finansējums 2016.gadā ir plānots ar gandrīz 20% pieaugumu, salīdzinot ar 2015.gadu (no 22,87 miljoniem eiro 2015.gadā līdz 27,14 miljoniem eiro 2016.gadā). Savukārt zinātniskās darbības un infrastruktūras nodrošināšanai augstskolās un koledžās no 2015. līdz 2017.gadam paredzēti 19 miljoni eiro.

Straujuma: LIZDA prasības nav iespējams izpildīt

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka prasības tādā apmērā, kādas ir minējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nav iespē-jams izpildīt.

29. septembrī valdībā uzklausot izglītības un zināt-nes ministres Mārītes Seiles sniegto informāciju par LIZDA prasībām un plāniem rīkot streiku, Straujuma ai-Fo

to: n

ra.lv


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

cināja organizāciju tomēr turpināt konstruktīvās diskusijas, kas ir sāktas ar pašvaldībām."Prasības, kas šobrīd ir izvirzītas, nav iespējams izpildīt," teica Straujuma. Lai gan ir sagaidāms, ka tiks

veidota izlīgšanas komisija, kā to prasa streika procedūra, jau tagad Straujuma skaidri vēlas norādīt, ka tos miljonus, kas tiek prasīti, nodrošināt nebūs iespējams.

Seile gan atzina, ka no LIZDA vēstules neesot skaidrs, vai šo līdzekļu apjomu prasa nodrošināt viena gada laikā, vai ilgākā laika periodā. SV

IESPĒJAS

Ilze Pole, žurnāliste

Sākta datorikas programmas aprobācija skolās Pieredzē dalās projektā iesaistīto skolu pārstāvjiAr jauno mācību gadu 157 Latvijas vispārizglītojošajās skolās ir sākta datorikas prog-rammas aprobācija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir izstrādājis piecas program-mas, kas paredzētas dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas lī-meni.

Mācību programmā Datorika paredzēta digitālo kompetenču attīstīšana jau no 1. klases. VISC sadar-bības līguma ietvaros Datorikas kursa metodisko materiālu izstrādi, izvietošanu un uzturēšanu izglītības portālā startit.lv nodrošina informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture Latvia.

VISC izveidoja 17 cilvēku darba grupu, kas aktīvi veica programmu izstrādi. Pagaidām programmas ir projekta stadijā, un sāktā aprobācija parādīs, cik tās ir piemērotas skolēniem. Darba grupā bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), VISC, profesionālo asociāciju un augstskolu pārstāvji, kā arī izglītības iestāžu direktori un dažādu tipu izglītības iestāžu informātikas un programmēšanas pamatu skolotāji. Program-mas novērtēja IZM pieaicinātie četri eksperti no augstskolas, profesionālās asociācijas, izglītības iestāžu pārvaldes un izglītības iestādes.

Jāturpina diskutēt

„Jāturpina diskutēt par datorikas saturu kopējā mācību saturā, tā mācīšanas veidu un organizāciju; nepieciešama pedagogu pedago-ģisko un digitālo kompetenču un medijpratības pilnveide, lai apzinā-tu izaicinājumus harmoniskas personības veidošanā, ko piedāvā 21. gadsimts. Būtu svarīgi gan vecākam, gan skolotājam, gan uzņēmējam apzināties savu reāli pozitīvo ieguldījumu bērnu izglītošanā,” uzskata VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece. Lai sekmīgāk īstenotu pilotprojekta Da-torika aprobāciju, šovasar skolotāji bija aicināti piedalīties kvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Liepājas Universitātē 150 pilotskolu skolotāji varēja apgūt studiju programmu, lai iegūtu datorikas skolotāja pama-tizglītības kvalifikāciju. Atbalstot projektu, uzņēmums Accenture Lat-via un apgāds Lielvārds, kā arī vairāki Latvijas Informācijas un komu-nikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) uzņēmumi īstenoja vairākus skolotāju mācību projektus, tādējādi iedrošinot viņus un stiprinot viņu zināšanas un prasmes, lai datorikas projekts tiktu īstenots kvalitatīvi.

Skolotāju mācības šā gada vasarā tika finansētas no valsts budžeta. Pedagogu mācībām 2015. gadā kopu-mā atvēlēti 220 000 eiro. Savukārt datorikas mācību satura izstrādi un uzturēšanu nodrošina uzņēmums Accenture Latvia, kurš nākamo trīs gadu laikā šīs programmas attīstībai plāno izmantot vairāk nekā 200


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

tūkstošus eiro.

Kas paredzēts datorikas programmā

No 2015. gada 1. septembra VISC piedāvā skolām piecas programmas datorikas tēmu apguvei: ► Mācību programmu datorikas apguvei no 1. līdz 9. klasei skolām, kas realizē pamatizglītības matemāti-

kas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, piedāvājot datoriku kā atsevišķu mācību priekšme-ta programmu (atsevišķi būtu aprobējamas šādas klašu grupas: 1.–3., 4.–6. un 7.–9.),

► Mācību programmu integrētai datorikas jautājumu apguvei no 1. līdz 3. klasei,►Mācību programmu datorikas jautājumu apguvei no 4. līdz 6. klasei,► Mācību programmu datorikas jautājumu apguvei no 7. līdz 9. klasei, ► Mācību programmu padziļinātai datorikas jautājumu apguvei no 7. līdz 9. klasei (skolēnu grupai, kas

izrādījusi pastiprinātu interesi par programmēšanu un algoritmiem).

Ko un kā mācīt

Ja agrāk bija tendence apgūt tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lietošanu, tad tagad spe-ciālisti ir secinājuši, ka nepieciešama padziļināta jomas apguve. Ja pēta dažādu valstu izglītības program-mas vai to projektus, tad redzams, ka gadu no gada aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība algoritmiskās domāšanas attīstīšanai, programmēšanas un citu datorikas nozarei specifisku tēmu apguvei. No 4. klases datorika būtu jāapgūst kā atsevišķs mācību priekšmets, īpašu uzmanību pievēršot algoritmiskās domāša-nas attīstīšanai un programmēšanas pamatu apguvei, uzskata VISC speciālisti. Savukārt posmā no 1. līdz 3. klasei, kad lielāko daļu mācību priekšmetu māca viens skolotājs, var būt vairāki modeļi, jo jāņem vērā skolotāju digitālā kompetence un sagatavotība mācību metodikā. Piemēram, satura apguve notiek integ-rēti, ja sākumskolas skolotājam pašam ir augsta digitālā kompetence, vai arī satura apguve notiek integ-rēti, bet stundas daļas, kur apgūst digitālo kompetenci, vada divi skolotāji – sākumskolas un informātikas skolotājs vai IT jomas speciālists.

Datorikas programmas sākumskolai: algoritmiskās domāšanas attīstīšana

Sākumskolas datorikas programma ir jaunums, un tik agrīnam vecumam šādu zināšanu apguve Latvijā tiek piedāvāta pirmo reizi. Izpētot izstrādāto programmu, nākas secināt, ka tā aptver lielu dažādu zināšanu spektru. Skolēnam būs jāapgūst datorikas pamati, jēdzieni, darbības, jārod izpratne par programmvadā-mām ierīcēm, lietojumprogrammām un darbu ar tām, kā arī jāmācās algoritmi un programmēšana, datora lietošanas drošums, ētiskums utt. Paredzēts, ka, izmantojot dažādas loģisko domāšanu attīstošas spēles (galda spēles, mozaīkas, kluču spēles un puzles), bērniem mācīs algoritmu elementus. Tāpat programmā paredzēta zīmēšanas datorā apguve. Izmantojot datorspēles, bērni apgūs lineāros algoritmus, lai mācītos plānot darbu secību. To paredzēts iemācīt pirmajā klasē. Otrajā klasē jau nopietnāk paredzēts ķerties klāt algoritmiem, lai bērni mācītos grupēt objektus pēc dažādām pazīmēm, plānot darbu secību, prognozēt rezultātu, saprast to, ka algoritmu var pierakstīt dažādos veidos. Savukārt trešajā klasē bērnus mācīs par datoru tipiem, programmvadāmām ierīcēm un arī programmēšanu.

Projektā iesaistīto skolu pārstāvju viedokļi par skolas gatavību datorikas ieviešanai un programmas vērtējumu

Aija Romanovska, datorikas skolotāja Aizkraukles novada ģimnāzijāPar skolu: skolā ir 299 skolēni, nodrošinājums ar tehnoloģijām vērtējams kā labs. Datori, projicēšanas

iekārtas ir pietiekamā skaitā; esam iegādājušies Lego robotu komplektus. Tehnoloģijas skolēni lietos tik un tā – neatkarīgi no mūsu atbalsta vai lieguma. Ja neatklāsim skolēniem

to jēdzīgu, saturīgu un attīstošu lietošanu, tad lielākā daļa pie mūsdienu tehnoloģijām pavadītā laika tiks


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

veltīts izklaidei. Ja gribam, lai šo laiku skolēni velta arī noderīgu prasmju apguvei, jaunradei, tad mūsu uz-devums ir sniegt viņiem atbilstošas zināšanas un prasmes. Svarīgi ir nenokavēt, jo agrīnā vecumā radušos priekšstatus un paradumus vēlāk grūti mainīt.

Programmas iepriekšēja detalizēta pētīšana nav pārāk produktīva nodarbe. Bet to, protams, vispārīgi pārzinu. Programmai ir jāiziet cauri, praktiski strādājot klasē. Tad arī var izdarīt secinājumus. Paldies vei-dotājiem par Start IT mācību portālā pieejamajiem materiāliem. Tie ir bagātīgi un, iespējams, pat pārāk piesātināti. Pirmajās stundās nākas pat domāt par tempa un apguves kvalitātes līdzsvaru. Jebkurš skolotājs, protams, atradīs savu metodi, kā bērniem pateikt būtisko. Un ir ļoti labi, ka pedagogam ir šī lieliskā atbalsta bāze.

Skolotājiem, kas māca vai mācīs priekšmetu, slodze nedaudz pieaugs. Stundai vieta ir atrasta mācību plānā un tātad arī stundu sarakstā. Šobrīd datoriku apgūst četras septītās klases (skolā kopumā mācās 7.–12. klases skolēni), nākamajos divos gados viņi to turpinās, un jaunpienācēji 7. klasē arī mācīsies šo priekšmetu. Ar bērniem ir bijusi saruna par jauno priekšmetu. Izskatās, ka viņiem patīk kaut vai pats jaunā priekšmeta nosaukums. Liekas, ka interesē arī saturs.

Ilmārs Zučiks, Daugavpils 12. vidusskolaPar skolu: Daugavpils 12. vidusskolā šobrīd

mācās 547 izglītojamie. Skola tiek izvietota divās atsevišķās ēkās (1.–4. klase un 5.–12. klase). Šobrīd mums ir divi moderni datorkabineti skolēniem no 5. līdz 12. klasei, kuros ir viss nepieciešamais dato-rikas un citu mācību priekšmetu apguvei. Esam ie-kārtojuši arī vienu kabinetu sākumskolā ar jau no-vecojušu programmatūru, kurā bērni sākumskolā varēs apgūt pirmos pamatus datorikā, angļu valo-dā un citos mācību priekšmetos. Visi datorkabineti paredzēti klašu grupām, jo datoru skaits kabinetos ir no 12 līdz 16. Diemžēl klasēs, kuras netiek dalītas grupās, ir ierobežota un apgrūtināta vielas apguve un katra bērna prasmju attīstība. Skolā kopumā Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros tika ierīkoti mo-derni dabaszinību un matemātikas kabineti. Mācību kabinetos skolotājiem ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu; daudzos kabinetos ir ierīkots projektors ar ekrānu. Skolotājiem skolā ir pieejams WiFi tīkls, skolēniem ierīkoti divi bezmaksas pieslēguma punkti. Skola iespēju robežās cenšas ieviest jaunākās tehno-loģijas, neaizmirstot skolotāja kā personības, speciālista nozīmi mācību procesa organizēšanā un vadīšanā.

Agrīnā vecumā bērniem ir liela interese par visu jauno, un tāpēc daudz ko viņi cenšas apgūt pašmācības ceļā, bet tas ne vienmēr ir pareizi, un arī skolotāju padoms ir vajadzīgs. No otras puses, pēdējos gados tiek izstrādāts ļoti daudz jaunu programmatūru, tiek radītas aplikācijas un lietotnes, ar kuru palīdzību bērni va-rētu veiksmīgi attīstīt ne tikai datorzināšanas, bet arī loģisko un analītisko domāšanu, kas viņiem palīdzētu veiksmīgāk apgūt arī citus priekšmetus.

Pieredze rāda, ka tieši agrīnā vecumā bērnu interese un spējas apgūt jaunas prasmes un iema-ņas ir optimālas. Vidusskolas posmā skolēni koncentrējās uz konkrētu virzītu prasmju attīstību. Ļoti svarīgs ir arī apstāklis, ka, jo agrāk bērns iegūst kādas prasmes, jo ātrāk tās varēs pielietot, pilnvei-dot citu mācību priekšmetu apguvē.

Jaunajā datorikas programmā izskatās, ka viss mācību saturs, kas bija vidusskolā, tagad tiek pārnests uz pamatskolu ar iespēju dažos modeļos apgūt papildu programmēšanas pamatus, tāpēc noteikti ir va-jadzīga datorikas programmu aprobācija, lai saprastu, kādā veidā un cik daudz būs spējīgi apgūt pamat-skolēni. Mūsu skolā aprobācija notiek fakultatīvi pa vienai stundai nedēļā ceturtajās un septītajās klasēs. Cenšamies ieinteresēt izglītojamos un viņu vecākus, lai maksimāli lielāks skaits skolēnu varētu piedalīties aprobācijā un iegūtie secinājumi būtu objektīvāki. Jāatzīmē, šobrīd lielāka interese ir tieši ceturto klašu izglītojamajiem, jo viņiem tā ir pirmā pieredze datorikā (informātikā). Tālmācību kursos plaši piedāvāja datorikas stundās izmantot Lego robotus, bet, lai īstenotu šādu apmācību, būtu nepieciešams vismaz viens


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

komplekts uz diviem izglītojamajiem, bet uz doto brīdi pašvaldība to nodrošināt nevar. Noteikti aprobāci-jas laikā būs daudz citu secinājumu.

Izglītojamie nāk uz datorikas nodarbībām ar lielu interesi, vismaz pagaidām. Viņus iedvesmo, ka mums būs gan datorgrafika, gan video apstrāde, gan programmēšana. Informātikas standartā mums pamatā bija tikai Office lietotnes.

Daudzi vecāki ir uztraukti, ka bērni pārāk daudz laika pavada pie datoriem, planšetdatoriem un telefoniem un ka skolā ievest tik agri datoriku tādēļ nebūtu vēlams. Īstenībā tā ir tikai viena stunda nedēļā – 40 minūtes – un jaunajā datorikas programmā ir diezgan daudz stundu, kurās mēs runāsim par drošību – gan strādājot internetā, gan ar elektroniskām ierīcēm. Mācīsimies prātīgi izmantot jaunās tehnoloģijas jau no bērnības!

Aina Jaunsētniece, Jēkabpils pamatskolas direktores vietniece izglītības jomāPar skolu: skolā mācās 753 skolēni. Skola iespēju robežās ir apgādāta ar modernajām tehnoloģijām. Ir

iespēja stundās izmantot interaktīvās tāfeles un videoprojektorus. Ir iekārtota datorklase, kurā var strādāt 30 skolēni. Pedagogi apguvuši prasmi tehnoloģijas pielietot mācību procesā. Katru gadu tiek atjaunota datortehnika, iegādāti jauni datori ar programmnodrošinājumu.

Jau pirmsskolas laikā skolēni sāk darboties ar datoriem un mobilajiem telefoniem; tehnoloģijas kļuvu-šas par ikdienas nepieciešamību. Tādēļ jau sākumskolas posmā skolēniem būtu jāmāca par pareizu darba-vietas iekārtošanu, ētiskajiem, tiesiskajiem aspektiem savai un citu drošībai. Jāveicina interese par datori-kas nozari. Jau pirmsākumos jāattīsta algoritmiskā domāšana, jāveicina spēja nepadoties grūtību priekšā, bet tās pārvarēt. Ar datorikas programmu esam iepazinušies. Iepriecina, ka darba grupa ir izstrādājusi arī stundās izmantojamos materiālus. To objektīvi novērtēt varēs tikai pēc tam, kad tā būs īstenota vismaz kādu laiku. Mūsu skolā programmas aprobācija notiek vienā – 1. – klasē, kurā datorikas jautājumus apgūst integrēti, un divās 4. klasēs, kurās šo programmu apgūst fakultatīvo nodarbību laikā. Sko-lēniem par šo programmu ir interese. Ir jautājumi, kuri viņiem jau liekas zināmi, bet svarīgi apzinā-ties, ka vēl daudz kas jāiemācās – darbs ar datoru nav tikai spēļu spēlēšana. Skolēni vēlas apgūt pras-mi strādāt ar datoru, lai to varētu pielietot citos mācību priekšmetos. Viņi vēlas kļūt par datora ekspertiem, iemācīties rūpēties par datoru.

Diāna Siliņa, Cēsu Valsts ģimnāzijas informātikas skolotājaPar skolu: šobrīd skolā mācās 364 skolēni. Uzskatu, ka skola ir labi nodrošināta ar modernajām teh-

noloģijām.Mācīt skolēnus pareizi izmantot datoru, rūpēties par savu drošību un sākt attīstīt algoritmisko domā-

šanu vajadzētu jau sākumskolā, tāpēc arī mācību priekšmets Datorika būtu nepieciešams jau sākumskolā. Ir labi zināms, ka bērniem vieglāk ir iemācīt pareizi nekā pārmācīt, tāpēc arī vajadzētu savlaicīgi sākt mācīt pareizi.

Datorikas programmu esmu izpētījusi un vērtēju to pozitīvi. Protams, kā jau ieviešot ko jaunu, skolo-tājam būs vairāk jāiegulda darba, gatavojoties stundām, bet šobrīd ir pieejami darba grupas izstrādātie stundās izmantojamie materiāli: gan skolēniem, gan skolotājiem. Mūsu skolā aprobācija notiks 7.–9. kla-sēs (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma). Šogad – 7. klasē. Pagaidām skolotāju slodze paliks nemainīga un nekādus ar ieviešanu saistītus sarežģījumus minētajā programmā ne-redzu. Problēmas varētu rasties humanitārā un sociālā virziena programmā, jo mācību plānā 8.–9. klasēs nav vietas mācību priekšmetam Datorika. Pagaidām par bērnu interesi spriest ir par agru: šobrīd aprobācijas ietvaros notika tikai trīs stundas. Iespējams, ka kādā tēmā kāds skolēns zinās vairāk, nekā dato-rikas programmā paredzēts, bet tas nebūs masveidā. Datorikas ietvaros ir paredzēta arī programmēšana. Šajā gadsimtā esmu mācījusi tikai vienu skolēnu, kuram bija priekšzināšanas programmēšanā 7. klasē.

Jana Jansone, direktora vietniece izglītības jomā, Liepājas 15. vidusskolaPar skolu: Liepājas 15. vidusskolā mācās 949 skolēni, sākumskolas posmā 1.–4. klasei – 437 skolēni.

Skolas nodrošinājums ar modernajām tehnoloģijām ir pietiekams, lai sāktu datorikas programmas aprobā-ciju 1. klasēs. Aprobāciju esam uzsākuši divās 1. klasītēs fakultatīvu nodarbību veidā.

Skolas ikdiena nav iedomājama bez situācijām, ko skolā ienes sadzīve. Protams, tā ir arī tehnoloģiju


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

straujā ienākšana mūsu ikdienā. Skolai ir jāmainās atbilstoši laikmetam.Programma ir pētīta; priecē, ka ir ietverti jautājumi arī mediju pratībā, droša interneta lietošanā, jo, ma-

nuprāt, vēl svarīgāk par tehnisko zināšanu apguvi ir drošas un pareizas interneta resursu lietošanas pras-mes (mācīt nojaust divdomīgas vai melīgas situācijas utt.). Kā jau minēju, datorikas programmas ieviešana šogad notiek fakultatīvi tāpēc, ka vēlamies saprast programmas specifiku, apzināties iespējamās grūtības, kā arī materiālo un pedagoģisko resursu pietiekamību. Nākotnē plānojam īstenot datoriku kā atsevišķu mācību stundu, turpinot tās ieviešanu pēctecīgi no 1. klases. Ievērojamas grūtības šobrīd nav vērojamas.

Skolotājiem liels palīgs ir Start IT izstrādātie mācību stundu paraugi, ieteikumi. Skolēni ar prieku gaida datorikas nodarbības. Zināšanu līmenis skolēniem ir ļoti atšķirīgs, situatīvs, fragmentārs un haotisks.

Ilze Butkus, Ventspils Centra sākumskolas direktore Par skolu: es uzskatu, ka Ventspilī viena no

prioritātēm ir izglītība, un pēdējos gados mūsu pilsēta ir bijusi līdere dažādu ar izglītību saistītu procesu uzlabošanā Latvijā. Lieli līdzekļi pilsētā, arī Centra sākumskolā, ir novirzīti multimediju aprīko-jumu iegādei – interaktīvām tāfelēm, projektoriem, dokumentu kamerām –, kas nodrošina mūsdienī-gu mācību vidi pedagogiem un skolēniem. Centra sākumskolā katrā klasē ir videoprojektors un ek-rāns. Skolā ir 4 interaktīvās tāfeles un 5 dokumentu kameras. Visās mācību telpās ir bezvadu interneta piekļuves punkti.

Katram pamatdarbā strādājošam pedagogam ir portatīvais dators, iespēja piedalīties profesionālās kompetences paaugstināšanā sadarbībā ar Ventspils Digitālo centru.

Pilsētā ir apstiprināta izglītības kvalitātes uzlabošanas programma, lai radītu vienotu un centralizētu metodisku pieeju IKT efektīvai izmantošanai mācību stundā.

Ventspils Centra sākumskolā mācās 350 skolēni. Skolā mācību process notiek divās ēkās. 1.–4. klašu izglītojamie mācās vienā ēkā Brīvības ielā, 5.–6. klašu – Ventspils 1. ģimnāzijas ēkā. Datorklases mazajiem 1.–4. klašu skolēniem pagaidām nav, bet sadarbībā ar Ventspils 1. ģimnāziju ir iespēja izmantot viņu abas datorklases. Septembra beigās skolā būs pieejami 32 portatīvie datori.

Šodienas bērnus mēs dēvējam par digitālajiem pilsoņiem, jo viņi jau no mazotnes ļoti prasmīgi lieto savus mobilos telefonus, prot orientēties internetā, lejuplādēt un spēlēt dažādas spēles, pār-zina un ikdienā lieto sociālos tīklus. Līdz ar to skolēnos rodas maldīgs priekšstats, ka viņi zina, kā rīkoties ar informācijas tehnoloģijām.

Lai neradītu šādu maldīgu priekšstatu, manuprāt, jau sākumskolā skolēniem jāiegūst zināšanas un jāsa-prot, ar ko tad īsti nodarbojas IT joma, kā arī jāiemāca tehnoloģijām darīt to, ko bērni grib ne tikai izklaidē-joties, bet arī mācību procesā. Lai attīstītu bērnu radošumu un intelektuālās spējas rotaļnodarbībās un ār-pus tām, Ventspilī tiek īstenota rīcības programma darbam ar apdāvinātiem Ventspils pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu audzēkņiem. 2013./2014. gadā mācībās bija iesaistīti bērni vecumā no 4 līdz 7 gadiem.

2014. gada 1. septembrī 7 gadus vecie bērni uzsāka mācības vispārizglītojošo skolu 1. klasēs. Lai šiem bērniem nodrošinātu tālāku pētniecisko prasmju izkopšanu, lasītprasmes attīstīšanu, skolās tiek organizē-tas nodarbības Ventspils pilsētas domes finansētajā projektā Mazais pētnieks. Nodarbības ir paredzētas 1., 2. klašu skolēniem. Pagājušajā mācību gadā šajās nodarbībās papildus lasītprasmes attīstīšanai pavasarī uzsākām skolēniem programmēšanas pamatu apmācību. Šogad mūsu skola piedāvā vienu fakultatīvo no-darbību visiem 1. un 2. klašu skolēniem. Nodarbībās tiek attīstīta skolēnu lasītprasme, koncentrēšanās spē-jas, uzmanības noturīgums, atmiņa un radošā domāšana. Lai turpinātu pagājušajā gadā iesākto un pilnvei-


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

dotu iemaņas darbā ar datoru, skola pieteicās šim projektam. Rīcības programmas datorprasmju apguvei Ventspils pilsētas vispārizglītojošajās skolās (2015.–2018. gadam) ietvaros skola jau septembrī iegūs 32 jaunus portatīvos datorus, kurus varēsim izmantot aprobācijas procesā.

Datorikas programma jau ir izpētīta un pakāpeniski tiek realizēta, pat bez datoriem. Aprobāciju esam uzsākuši 1. klasēs, apgūstot 1. tematu Loģiku un domāšanu attīstošas spēles. Pedagogi izmanto Start IT publicētos stundu plānus un pieejamos materiālus. Pēc pirmajām stundām jau secinājām, ka bērnus organizētās aktivitātes aizrauj, viņi ir ieinteresēti. Skolā esam plānojuši aprobāciju realizēt integ-rēti, papildu stundas nebūs. Kopā ar Ventspils Digitālo centru un pilsētas informātikas skolotāju metodisko apvienību pašreiz tiek plānots sadarbības modelis starp pedagogiem, kuri šo projek-tu realizē, lai dalītos pieredzē un mācītos viens no otra. Grūtības aprobācijas procesā varētu būt nodrošināt individuālo pieeju katram skolēnam, jo klasē ir 28 skolēni. Pašreiz 1. klases bērniem tiek piedāvātas nodarbības, kurās attīsta loģisko domāšanu. Kā jau minēju, bērniem patīk darboties, īpaši caur spēlēm apgūt konkrētas zināšanas un prasmes. Ir noteikti tēmas, kuras bērni jau pārzina. Bet neprot lietot atbilstošos terminus. Šobrīd arī nevar pateikt, cik zinoši ir bērni, jo neesam strādājuši ar datoriem. Papildus tam skolā bērni piedalās ātrās rēķināšanas galvā sacensībās (miksike.lv) un ikdienā trenējas, lai sasniegtu labus rezultātus. Ikdienas darbā jau vecākajās klasēs skolēni bieži mācību procesā izmanto savus mobilos telefonus.

Vidaga Āboliņa, Valmieras 5. vidusskolas direktores vietniece Par skolu: mūsu skolā mācās 396 skolēni. Skolā ir divas datorklases un Samsung digitālā klase, kurā

mācību procesam izmanto 30 planšetdatorus. Katrs mācību kabinets ir nodrošināts ar datoru un projekto-ru un/vai interaktīvo tāfeli. Skolas nodrošinājums ar modernajām tehnoloģijām ir labs. Katru gadu cenša-mies datorparku atjaunot.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kurā ikviens bērns sastopas ar tehnoloģijām jau agrīnā vecumā – spēlē spēles utt. Manuprāt, skolas uzdevums jau no pirmās klases ir mācīt skolēnu jēgpilni izmantot personālo un/vai portatīvo datoru, viedtālruni, planšetdatoru utt. IT tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, bet skolotājs kopā ar skolēnu varētu tās lietot kā rīku mācību procesā.

Esmu iepazinusies ar datorikas programmu kopumā. Konkrētāk – esmu iedziļinājusies datorikas prog-rammā 4. klasei. Nekādus nopietnus sarežģījumus pagaidām neredzu. Tā kā aprobācijas procesā ir iesais-tījušās 157 skolas, aprobācijas gaitā izkristalizēsies plusi un mīnusi. Galvenais, lai skolēns iegūtu jaunas prasmes un iemaņas un stunda būtu interesanta. Arī es secinājumus varēšu izdarīt pēc kāda laika. Piekrītu tam, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta arī algoritmiskās domāšanas attīstīšanai, programmēšanas un citu datorikas nozarei specifisku jautājumu apguvei. Bērniem ļoti patīk. Bērni kopā ar vecākiem ir iepazinušies ar savām personiskajām tehnoloģijām, pārzina pamatlietas. Tomēr ir nepieciešama datorikas prasmju apguves pilnveide. Vecāki bieži domā – ja viņu bērns pie kādas no tehnoloģijām pa-vada ilgu laiku, tad bērns daudz zina un prot. Apgūstot specifiskākas prasmes, izrādās, ka zināšanu loks IT jomā ir pietiekami šaurs.

Inta Ungure, Rīgas 25. vidusskolas matemātikas skolotāja Par skolu: Rīgas 25. vidusskola ir diezgan labi nodrošināta ar modernajām tehnoloģijām (vienmēr jau

var gribēt vairāk un labāk). Mūsu skolā ir ap 800 skolēnu. Ir interaktīvās tāfeles vai projektori lielākajā daļā kabinetu. Dators ir katrā kabinetā. Datorkabinets ir viens liels (35 skolēnu darbvietas – stacionārie datori), kas dalīts uz pusēm ar starpsienu un kur strādā divi skolotāji – katrs ar savu grupiņu. Laboratorijā ir 30 planšetes, ko jebkurš skolotājs nes uz savu kabinetu un strādā; internets tver visā skolā. 22 Eiropas projekta datori, kurus arī var izmantot jebkurā klasē.

Datorikas programma ļoti tendēta uz loģikas un domāšanas attīstīšanu. To ir labi sākt jau sākumskolā ar spēles palīdzību, nepiespiesti, palēnām pārejot uz programmēšanu. Dators ir instruments, ar kura palīdzī-bu vajadzētu sasniegt augstākus rezultātus skolēnu prāta spēju attīstīšanā. Jā, programma liekas okei. Kā veiksies ar tās aprobāciju, redzēsim laika gaitā. Bet lielus šķēršļus neredzu. Būs papildu fakultatīva nodar-bības 8. un 9. klasēs un, protams, 4. klasē arī. Grūtības redzu tikai 7. klasē, jo nav pabeigta informā-tikas programma pa vecam, bet tagad jau jāsāk datorika pa jaunam. Ceru, ka tiksim galā, jo skolēni ir atsaucīgi. 2. pusgadā varētu būt problēmas ar to, ka gandrīz divreiz palielinās programmēšanai veltītais stundu skaits, bet skolēni ar to vēl nav tik labi pazīstami. Taču jābūt elastīgam, un var atrast papildu laiku šim, integrējot citos mācību priekšmetos (redzu ciešu sadarbību ar matemātiku).


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Bērni sākumskolā pašlaik ir ļoti darboties griboši. Arī pamatskolas skolēni lielākoties ir priecīgi par doto iespēju papildus apgūt datoriku. Nu, sliņķi čīkst, ka viena stunda vairāk. Katrā klasē skolēnu zināšanu un informētības līmenis ir atšķirīgs. Ja vecāki ir zinoši un saprot, ka bērnam papildu un padziļināta datorikas apguve nāks par labu, tad arī skolēni ir atsaucīgi un strādāt griboši. SV

IESPĒJAS

Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste

ES struktūrfondu atbalsts izglītībai jaunajā plānošanas periodāJaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam vispārējai izglītībai paredzēts komplekss atbalsts ar vairāk nekā 209 miljoniem eiro. Protams, finansējums ir sadalīts konkrētām nozarēm, proti, izglītības iestāžu mācību vides, satura un skolēnu individu-ālo kompetenču attīstībai. Lai uzlabotu mācību saturu, plānots atbalsts digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādei. Skolas Vārds cenšas noskaidrot, kas un cik daudz sa-ņems finansējumu, kāpēc netiks ieguldīts mazajās lauku skolās, kā arī citas aktualitātes, apkopojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību pārstāvju viedokļus.

Lielākā daļa paredzēta izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai

Ar šīm aktivitātēm iecerēts modernizēt 110–115 vispārējās izglītības iestādes, kurās kopējais izglītoja-mo skaits 2023. gadā ir vismaz 45 600. Projektu īstenošana tiks sākta lielajās pilsētās 2016. gada pirmajā ceturksnī un pašvaldībās ārpus nacionālās nozīmes attīstības centriem pēdējā ceturksnī.

IZM valsts sekretāra vietniece – Struktūr-fondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Gunta Arāja Skolas Vārdam stāsta, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītajā darbības programmā Izaugsme un nodarbinātība 8.1.2. specifiskais atbalsta mērķis ir uz-labot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi. Kopē-jais finansējums ir 162 810 957 eiro, tostarp 138 389 313 eiro ir ERAF līdzfinansējums un 24 421 644 eiro – pašvaldību finansējums.

Skolas vecuma bērnu īpatsvars ir krasi samazinājies – tas ietekmēs atbalsta saņemšanu

Kopš 2000. gada skolas vecuma (7–18) gadi bērnu īpatsvars ir samazinājies par pusi, proti, par 47%. Skolu tīkls veidots daudz lielākam izglītojamo skaitam – kāds bija līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem. Jaunajā plānošanas periodā jaunas ēkas būvniecība atbalstāma, ja pašvaldības attīstības programmā ir pa-matota nepieciešamība: liels izglītojamo skaita palielinājums un infrastruktūras nepietiekamība (jāizvērtē, vai pašvaldības rīcībā nav cita infrastruktūra, kura var tikt izmantota izglītības iestādes vajadzībām).


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Visu līmeņu izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots

G. Arāja skaidro: „Uz finansējumu varēs pretendēt pašvaldības, un tas ir paredzēts pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu mācību infrastruktūras modernizēšanai.” Atbalsts plānots saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktajiem mērķiem. Atbilstīgi Izglītības attīstības pamatnostād-nēm 2014.–2020. gadam laika posmā līdz 2020. gadam pamatizglītībā ir prognozējams izglītojamo skaita pieaugums, savukārt vidējā izglītībā ir gaidāms skolēnu skaita samazinājums. Demogrāfiskās prognozes liek secināt, ka visu līmeņu izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots, un tas ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Izglītības attīstības pa-matnostādnēs 2014.–2020. gadam piedāvāts jauns risinājums institucionālā tīkla pilnveidei, veicinot sā-kumskolas izglītības (1.–6. klase) pakalpojuma pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, pamat-skolas II posma (7.–9. klase) izglītību pielāgojot attiecīgās pašvaldības institucionālā tīkla specifikai, kur minētais izglītības posms var tikt ietilpināts vai nu pamatskolā (1.–9. klase), vai vidējās izglītības iestādē (1.–12. klase), vai arī 7.–9. klase uzturēta proģimnāzijas posmā ģimnāzijā. Savukārt vispārējās vidējās izglī-tības (10.–12. klase) piedāvājums pamatā koncentrēts reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.

Mācību vides uzlabošana ir svarīgākā atbalsta programma

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavins-kis Skolas Vārdam skaidro, ka „vēl nav izstrādāti MK noteikumi, lai skaidri varētu noteikt, kuras izglītības iestādes varēs iegūt finan-sējumu”, piebilstot, ka svarīgākā programma šobrīd ir specifiskā atbalsta mērķa 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi aktivitāte.

Vairāk par to – http://www.izm.gov.lv/images/strukturfondi/IZMZino_SAM8.1.2._260315.pdf. A. Slavinskis stāsta, ka sākotnēji Ministru kabinets (MK) ierobežoja to skolu skaitu, kuras varēs pretendēt uz finansēju-mu, nosakot, ka tās būs tikai valsts ģimnāzijas un lielās vidusskolas. Pašlaik loks ir paplašinājies – pamatsko-las, kurās skolēnu skaits ir vismaz 200, vidusskolas (7.–12. klase), kurās ir vismaz 240 audzēkņi. „Notiek liela raustīšanās. MK izstrādā noteikumus, kur tiek arī noteikti mērķi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir nepieciešamas visās skolās, ne tikai lielākajās, jo skolēni visās skolās ir vienādi,” skaidro A. Slavinskis. Ventspils pašvaldība plāno finansējuma ieguvē iesaistīt visas skolas, izņemot sākumskolas un vakarskolas. Bet tas viss pašlaik tiek apspriests un ir atkarīgs no katras pašvaldības izglītības attīstības stratēģijas. Galve-nais ieguvums būs sakārtota mācību vide, ergonomika (piemērots apgaismojums, ventilācija), lai skolēni izglītības iestādēs justos labi. Protams, arī informācijas tehnoloģiju iekārtu iegāde. Tādējādi būs daudz lie-lākas iespējas skolēniem, domājot arī par fizisko veselību – mācību vides atbilstošu iekārtošanu.

Sākotnēji Ministru kabinets (MK) iero-bežoja to skolu skaitu, kuras varēs pre-tendēt uz finansējumu, nosakot, ka tās

būs tikai valsts ģimnāzijas un lielās vidus-skolas. Pašlaik loks ir paplašinājies – pamat-skolas, kurās skolēnu skaits ir vismaz 200, vidusskolas (7.–12. klase), kurās ir vismaz 240 audzēkņi.

http://www.izm.gov.lv/images/strukturfondi/IZMZino_SAM8.1.2._260315.pdf


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Lauku skolas cietīsCīņa par mazajām lauku skolām vēl notiek. Pēc A. Slavinska domām, valstī nav īstas un vienotas politi-

kas. Valstī ir tikai 800 skolu, kuras būtu nepieciešams izpētīt no dažādiem aspektiem. Būtu nepieciešams pētījums ne tikai no ekonomiskās, bet arī demogrāfiskās puses. Šajā pētījumā būtu nepieciešams iesaistīt nevis tikai IZM, bet arī Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju un citas ministrijas un institūcijas. Tiek uzskatīts – ja lauku skolām ir perspektīva, tad ir kas jādara lietas labā, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt atsevišķas programmas šīm skolām. A. Slavinskis uzskata, ka „mazās lauku skolas mūsdienās ir arī lauku teritoriju garīgais centrs, jo daudzos pagastos vairs nav kultūras centru. Ir jādomā par nācijas interesēm, nevis tikai par lielo ekonomiku. Būtu nepieciešams apvienot vēlamo ar iespējamo”.

Skolu liktenis ir pašvaldību rokās

A. Slavinskis uzskata, ka „tiek runāts un ņem-tas vērā arī pašvaldību intereses, bet skolu liktenis tiek atstāts to rokās, un šis jautājums ir jārisina”. Apes novada Teritorijas attīstības noda-ļas vadītāja vietniece Liene Ābolkalna in-formē, ka 2014.–2020. gada periodā tādiem ma-ziem novadiem kā Ape atvērtu fondu nav, kaut arī plānošanas periods ir tikai sācies. L. Ābolkalna stāsta: „Ir cerība, ka vēlāk caur LEADER projek-tiem būs iespēja piesaistīt līdzekļus, lai atjauno-tu un uzlabotu skolas mācību vidi. 2014.–2020. gada perioda finansējuma piesaistei pašvaldības sniegs projekta pieteikumus. Skolas ziņos par savām vēlmēm, savukārt pašvaldība rakstīs pro-jektus un sniegs fondam pieteikumu. Pašvaldībā strādā atbilstoši speciālisti, kuri gatavo pieteiku-mus un ir zinoši fondu un projektu jomā. Skolām ir vērtīgi, ka to dara pašvaldība, jo skolotājiem nav ne laika, ne zināšanu par projektiem un par to at-sevišķi neviens nemaksās. Ieguvumi finansējuma piesaistei ir tiešām lielā [pašvaldībā]. Mazajām pašvaldībām ik gadu ir budžets no valsts un paš-valdību līdzekļiem, bet tie ir paredzēti, lai uzturē-tu skolas. Lai skolai būtu iespēja attīstīties un ie-gādāties jaunas iekārtas un mācību materiālus, ir jāatrod citi finansējuma avoti. Mūsu novada skolā pašlaik mācās divi apmaiņas skolēni no Somijas

un Igaunijas. Nesen mūsu skolēni bija apmaiņas braucienā uz Somiju. Šī ir lieliska iespēja izmantot savas angļu valodas zināšanas un apskatīt vietas ārpus sava novada.” Šajā periodā finansējums tiek plānots tikai lielajiem attīstības centriem. Mazās pašvaldības var pieteikties uz Erasmus+ projektiem.

„Ļoti žēl ir tas, ka ministri neredz, kas notiek ārpus lielajām pilsētām. Iespējams, ja viņi to redzē-tu, rastos cits priekšstats par šo 2014.–2020. gada perioda finansējuma sadali. Ir jādod iespēja attīs-tīties mazajām pašvaldībām, lai cilvēki dzīvo, attīsta savu biznesu laukos, ne tikai jākoncentrējas uz lielajām pilsētām. Igaunija ir labs piemērs, kur maksimāli cenšas attīstīt arī lauku reģionus, ne tikai pilsētas,” skaidro L. Ābolkalna.

Skolas ziņos par savām vēlmēm, savukārt pašvaldība rakstīs projektus un sniegs fondam

pieteikumu.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Atbalstāmās darbības

Valsts ģimnāzijās un vidusskolās:▶ ergonomiskas mācību vides izveide, tostarp būvdarbi;▶ IKT risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;▶ dabaszinātņu kabinetu aprīkošana vai jaunu izveidošana;▶ dienesta viesnīcas sakārtošana, tostarp būvdarbi;▶ sporta infrastruktūras modernizācija;▶ atbalsts reģionālā metodiskā centra funkciju attīstībai.

Pamatskolās:▶ ergonomiskas mācību vides izveide, tostarp būvdarbi;▶ IKT risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;▶ dabaszinātņu kabinetu aprīkošana vai jaunu izveidošana;▶ izglītības iestādes sporta zāles un laukuma sakārtošana, tostarp būvdarbi.

Sākumskolās▶ ergonomiskas mācību vides izveide, tostarp būvdarbi;▶ IKT risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde;▶ dabaszinātņu kabinetu aprīkošana vai jaunu izveidošana;▶ izglītības iestādes sporta zāles un laukuma sakārtošana, tostarp būvdarbi.Vēl jāpiebilst, ka netiks atbalstīta trauku, reaģentu u.c. mazvērtīgā dabaszinātņu kabinetu aprīkojuma

iegāde, lai atjaunotu mācību materiālus.

Vispārējā izglītība ESF atbilstoši DPP laika grafikam

Avots: IZM


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Skolu modernizācijai būs pieejami 162,8 miljoni eiroValdība atbalsta 162,8 miljonu eiro ES fondu finansējuma piešķiršanu mācību vides uzlabošanai.Minis-

tru kabinets 29.septembrī izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mā-cību vidi" īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas mācību vides uzlabošanai.

Ziņojumā ir iekļauti ilgās diskusijās ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību tapušie stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecinā-mi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides modernizācijai, lai ievies-tu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārē-jās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai.

Informatīvais ziņojums sniedz rūpīgu esošā situācijas analīzi vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot to piepildījumu demogrāfisko tendenču kontekstā.

Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt - no 433 tūkst. 1995. gadā līdz 222 tūkst. 2014. gadā. Attiecīgi samazinājies arī izglītības iestāžu ēku un in-frastruktūras noslogojums. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2015. gada 1.septembrī nacionālās nozīmes attīstības centros - deviņās pilsētās - atrodas 26% vispārējās izglītības iestāžu un tajā mācās 53% skolēnu. Reģionālas nozīmes attīstības centros - 21 pašvaldībā - atrodas 31% vispārējās izglītī-bas iestāžu un tajās mācās 21% skolēnu, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) izvietotas 43% vispārējās izglītības iestādes, kurās mācās 26% skolēnu.

Finansējumu vairāk nekā 162,8 miljonus eiro (t.sk. ERAF finansējumu gandrīz 138,4 milj. eiro un na-cionālo līdzfinansējumu vairāk nekā 24,4 milj. eiro) plānots sadalīt, 68 390 000 eiro novirzot mācību vides uzlabošanai deviņās lielajās republikas nozīmes pilsētās, bet 94 420 957 eiro - vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai ārpus nacionālas nozīmes centriem.

Plānots, ka 2023. gadā būs 100 līdz 115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes, prioritāri paredzot modernu mācību vidi kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai, - ergo-nomiskas mācību telpas, inovatīvi IKT risinājumi un moderni dabaszinātņu kabineti. Papildus mācību vides modernizācijai ERAF investīcijas varēs izmantot arī vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanai. IZM ir aprēķinājusi, ka pēc projekta īstenošanas modernizēto infrastruktūru izmantos 45 600 skolēni.

Priekšatlases kritēriji skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstuNacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas):1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada

20.marta noteikumiem Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji";

2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas vir-ziena programma);

3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma.

Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldība):1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada


2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 (novados, kas veido ES ārējo robežu - vismaz 200) un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);

3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 (novados, kas veido ES ārējo robežu - vismaz 150) un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma; ja pamatskola ir izveidota reorga-nizācijas rezultātā, pārveidojot vidusskolu par pamatskolu vai apvienojot divas izglītības iestādes,


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

t.sk. ja šāda reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra;4. sākumskola - izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija

veikta kopš 2013.gada 1.septembra.

Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (89 pašvaldības):1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija - piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada


2. vidusskola - izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM;

3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) - izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma;

4. sākumskola - izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada, veidojot stratēģisko partnerību ar citu blakus esošu pašvaldību. SV

AKTUĀLA TĒMA

Zanda Bērziņa

Skeptiski tiek uztverts priekšlikums samazināt skola tuvāk mājām vecuma kategoriju2014. gada 22. maijā Saeima apstiprināja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pamatnostādņu dokumentā arī noteikts, ka jāsakārto skolu tīkls, īstenojot šādu principu: jo mazāks skolēns, jo tuvāk skolai. „Mēs esam noteikuši principu: sākum-skolai jeb 1.–6. klasei ir jābūt pēc iespējas tuvu mājām, lai vecākiem būtu drošības sajū-ta, ka skola ir pieejama,” toreiz tika teikts ministrijas paziņojumā. Šogad 10. septembrī tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vairāku pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvji ierosināja, ka principu skola tuvāk mājām varētu attiecināt tikai uz skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Priekšlikumu publiski pauda Jēkabpils novada pašvaldī-bas Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele, sakot, ka tādējādi nebūs jāalgo pedagogi, kuri 5.–6. klasēm pasniedz pāris priekšmetus nedēļā. Tas atvieglošot skolotā-ju braukāšanu pa novada mazajām skolām, kur jānovada vien pāris stundu.

Aptaujājot vairāku pašvaldību pārstāvjus un skolu direktorus, kļuvis skaidrs: satraukumam, ka gaidāmi grozījumi likumā, pamata nav. Šis ir bijis tikai viens no daudzajiem priekšlikumiem, kas izteikti, lai ekono-mētu finanses un atvieglotu pedagogu darbu. Nav arī noteikts, ka tiks organizēta darba grupa, lai lemtu par šīs idejas īstenošanu.

Izglītības ministrijas preses pārstāve Laura Zaharova norāda, ka ministrija nav saņēmusi izskatīšanai priekšlikumu, kas principu skola tuvāk mājai prasītu samazināt līdz 1.–4. klasēm. Sākumskolas izglītība no 1. līdz 6. klasei ir noteikta Izglītības likumā, un nav nekāda pamata to grozīt un mainīt arī izglītības pamatnos-tādnēs. Turklāt pašvaldības pašas ir tiesīgas noteikt, kā tiek organizēts skolu darbs attiecīgajā reģionā – vai ir iespēja atrast pedagogus mācību nodrošināšanai, vai iespēja visiem skolēniem nokļūt līdz skolai. Katrai pašvaldībai vai vairākām blakus esošām pašvaldībām sadarbojoties ir pienākums sakārtot skolu tīklu, ņe-mot vērā novada ekonomiskās iespējas un demogrāfisko situāciju. Protams, ministrija ir gatava uzklausīt pašvaldību priekšlikumus, rīkojot tikšanos, ja tāda tiks ierosināta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst pret priekšlikumu. LIZDA vadītāja Inga Vanaga pauž, ka 1.–6. klašu princips ir ietverts likumā un iestrādāts daudzos dokumen-tos, turklāt par šo principu arodbiedrība vienojās tikšanās laikā ar visām partijām. Nav laiks un vajadzības grozīt likumu, uzskata LIZDA. Likuma burts nebūt nav pats galvenais. Arodbiedrībai bieži pārmetot, ka tā


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

nedomā par skolēnu interesēm. Šis ir gadījums, kas pierāda pretējo.

Piektās vai sestās klases skolēns nav tik pieaudzis, lai mērotu ceļu uz tālāko skolu, nesot smago skolas somu. Arī psihologi, ar kuriem notikušas konsultācijas par skola tuvāk mājām, atzinuši, ka 1.–6. klase ir laiks, kad nevajadzētu bērnam mainīt kolektīvu, pārejot no vienas skolas uz citu. LIZ-DA arī uzskata, ka 5.–6. klasēs nenāk klāt tik daudz priekšmetu, lai pašvaldības nevarētu nodrošināt pedagogus un skolotājiem būtu problēmas ar slodzēm.

Psiholoģiskais aspektsPsiholoģiskā aspekta nozīmību akcentē arī mazo skolēnu vecāki. Viņi gan teic, ka, jau sākot mācību gai-

tas, tiek domāts par izglītības kvalitāti. Otrās klases skolnieces Lauras Liepiņas mamma Rudīte stāsta: lai arī pagastā ir pamatskola, viņas meita skolas gaitas sākusi pilsētas skolā – Liepājā. „Pirmkārt, tā ir daudz labāka izglītība. Nedomājot neko sliktu, pagasta skoliņas bērni vēl otrajā klasē mācās lasīt, – mums tādu problēmu vairs nav. Otrkārt, zinu, ka mans bērns nav ļoti sabiedrisks, viņai bija grūti iejusties bērnudārzā, tad pirma-jā klasē, ja atkal būtu jāmaina skola, tas nebūtu labi. Pati strādāju pilsētā. Uz skolu dodamies kopā, bērns paliek pagarinātās dienas grupā, kur izmācās, kā arī skola nodrošina pulciņu nodarbības, kamēr vecākiem beidzas darbs. Lai kādas būtu izmaiņas jūsu minētajā likumā, mūs tas neskars.”

Divu bērnu māmiņa Liene no Siguldas izvēlējusies nevis tuvāko skolu mājām (jo tāpat, beidzoties stun-dām, nav, kas mazos aizved atpakaļ), bet mācību iestādi, kura nodrošina pagarinātās dienas grupu un pul-ciņus, kas beidzas tad, kad vecākiem darbs. „Ja arī skola būtu blakus mājām, nebūtu jāšķērso neviena iela, man nebūtu mierīgi, ka 7 un 9 gadus veci bērni vieni slēdz mājas durvis un paliek mājās līdz sešiem vakarā, kad ierodamies mēs ar vīru.” Liene un Rudīte uzsver, ka viņu bērnu skolas izvēlējušās gudru principu: kad beidzas stundas, sporta zālē notiek sporta skolas nodarbības, savukārt aktu zālē – deju pulciņi un vokālā studija. Tas atrisina problēmas, ko dara un kur paliek bērni, kamēr vecāki pēc darba var viņus vest mājās.

Skolas izvēlas ģeogrāfisko nosacījumu dēļ

Arī Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Ai-vars Nalivaiko stāsta, ka novadā skolas izvēlas ģeo-grāfisko nosacījumu dēļ, tomēr labs rādītājs ir arī tas, ka skolēni brīdī, kad var izlemt, kur tālāk doties, paliek mācīties savā skolā. Tas nozīmē, ka arī izglī-tības līmenis ir tikpat prioritārs. Par iespējamajiem grozījumiem priekšsēdētājs saka: „Dotajā brīdi šis process izskatās sasteigts un nepietiekoši izpētīts. Lasot ierosinājumus, ir skaidrs, ka pie daudz kā vēl ir jāpiestrādā – ir pārāk daudz nezināmo. Turklāt, pieņemot šādus grozījumus, skolēnu vajadzībām jebkurā gadījumā jābūt pirmajā vietā. Šobrīd izskatās, ka šajā gadījumā viņu vajadzības tomēr paliek ot-rajā plānā.” Priekšsēdētājs sarunā aicināja paust savu viedokli arī Inčukalna pamatskolas jauno direktoru Kasparu Kiri: „Inčukalna pamatskolas nostāja ir pieturēties pie iepriekš izstrādātajām likuma normām. 5., 6. klasēm papildus tiek mācīta tikai vēstures, informātikas un otrās svešvalodas stunda, salīdzinot ar 4. klasi. Nav pamatojuma apgalvot, ka tas skar daudzus pedagogus ar mazu slodzi. Par to, vai pedagogam ir vai nav izdevīgi ierasties uz nepilnu slodzi skolā, jālemj viņam pašam. Mūsdienās ir populāra pedagogu izglītī-bas modulēšanas tendence – bieži skolotājs ir tiesīgs mācīt vairākus priekšmetus vairākām klašu grupām. Vismaz mūsu novadā nodarbināti ir visi – atbilstoši iespējām un vajadzībām. Inčukalna pamatskolā lielāko-ties bērni mācās stabili no 1. līdz 9. klasei. Skolas maiņas iemesli biežāk ir saistīti ar dzīves vietas maiņu vai ģimenes apstākļiem. Jaunais ierosinājums pašreizējā situācijā bērnu skaitu skolā būtiski nemainītu, tomēr domājot plašāk – skola ir pret jauno ierosinājumu.”

Daudzi pašvaldību pārstāvji atteicās paust publisku komentāru, jo nav bijuši klāt 10. septembra sarunās un par šo priekšlikumu uzzināja no Skolas Vārda. Viņu viedoklis – katra pašvaldība jau tagad strādā un ir izveidojusi skolu tīklu atbilstoši novada specifikai. Speciālistu viedokli vislabāk formulē Smiltenes novada

FOTO

: ww

w.ls

m.lv


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore, kas arī nav bijusi klāt minētajā tikšanās reizē, bet ar lielu interesi piedalītos sarunās un darba grupā, ja tāda tiks izveidota. Viņa saka: „Katrai pašvaldībai par šo jautāju-mu ir jālemj pašai – vai ir ekonomiski izdevīgi reformēt skolas un tad meklēt līdzekļus, kā izvadāt bērnus lielākā attālumā. Smiltenes novadā šobrīd varētu darboties minētais 1.–4. klašu skola tuvāk mājām modelis, bet būs vietas, kur noteikti paliktu 1.–6. klašu princips.” Speciāliste uzskata, ka 5.–6. klasēs nav tik daudz jaunu priekšmetu, lai būtu grūtības ar pedagogu nodrošināšanu. No 7. klases ir ne-pieciešami speciāli iekārtoti bioloģijas, vēlāk arī ķīmijas un fizikas kabineti, un ne katra mazā skola to var nodrošināt, tāpēc, izstrādājot izglītības pamatnostādnes, tostarp principu skola tuvāk mājām, tika noteikts 1.–6. klašu modelis.

Nozares pārstāvji secina, ka šis vienā sarunā paustais priekšlikums nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju, kas sašūpotu likumu un izglītības pamatnostādnes. Katrā tikšanās reizē ir desmitiem priekšlikumu, kuru virzīšanai tālāk nepieciešamas nopietnas sarunas un izpēte. Pašvaldībās cer, ka šis nebūs tas gadījums un, ja būs, tad tiks pieaicināti visi iesaistītie. SV

SKOLA UN SKOLĒNS

Gatis Narvaišs,

Edurio produkta direktors

Edurio tika radīts, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē. Impulsu un moti-vāciju Edurio dibināšanai deva divi pētījumi, kas parādīja, ka veiksmīga atgriezeniskā saite no skolēniem dod skolotājiem lielisku iespēju uzlabot mācību procesu. Viens no tiem ir profesora Džona Hetija (John Hattie) ilggadējais pētījums [1], kurā viņš secināja, ka atgriezeniskā saite ir viena no 10 būtiskākajām lietām, kas ietekmē skolēna mācību sasniegumus, un otrs – Geitsu fonda veiktais pētījums Measures of Effective Teaching – MET [2], kurš parādīja, ka skolēnu aptauju rezultāti var būt ļoti labs rīks skolotāju profe-sionālajai izaugsmei un ar tiem var prognozēt skolēnu sasniegumus.

Kāpēc jautāt skolēniem?Skolēnu sasniegumi un izaugsme ir atkarīga no dažādiem apstākļiem un ikdienas situācijas, notikumi

klasē ne vienmēr ir tādi, kādus skolotājs bija ieplānojis un paredzējis. Pat pašu izcilāko skolotāju klasēs ne vienmēr viss notiek, kā plānots, un tā ir normāla situācija. Skolotāja Sāra Brauna Veslinga, kura ieguva ASV gada skolotājas titulu 2010. gadā, šo apstiprina, sakot: „Pat ja es vēlējos, lai klasē notikumi noris vienā vei-dā, ja skolēni tos uztver citādi, tad plānotais nav realitāte, tas faktiski nenotiek. Tādējādi manas ieceres nav tik svarīgas kā viņu redzējums par to, kas notiek.” [3] Neapšaubāmi, skolotāji ikdienā ļoti rūpīgi vēro savus skolēnus, raugās, kas notiek klasē, un redz to, cik lielā mērā viņu ieceres realizējas, taču skolotāji nevar pa-manīt visu, un, lai skatījums būtu objektīvāks, būtu nepieciešami vēl papildu skatupunkti.

Skolēnu aptauja nav vienīgais risinājums. Plašāku redzējumu un atgriezenisko saiti par to, kas notiek klasē, skolotājs var saņemt no kolēģiem vai izglītības ekspertiem, kas vēro (hospitē) stundu, vai novietojot klasē kameru un pēc stundas rūpīgi izpētot situāciju video ierakstā. Stundu vērošanai un stundas filmēša-nai ir savas priekšrocības. Tās parasti vēro speciālists, profesionālis, kurš spēj saredzēt konkrētas metodes, paņēmienus un saprot, kādu rezultātu tie dod ilgtermiņā, ne tikai šajā konkrētajā stundā, tāpat speciālists spēj atšķirt būtiskas lietas no nebūtiskām. Taču jāņem vērā, ka stundu vērošana parasti notiek ļoti reti, lie-lākoties ne biežāk kā reizi semestrī, tādējādi skolotājs saņem atgriezenisko saiti par īpaši sagatavotu atklāto stundu, nevis par ikdienišķu mācību darbu. Skolēnu aptauju priekšrocība ir tāda, ka skolēni vislabāk no visiem var pateikt to, kā viņi stundā jutās, kā apstākļi stundā ietekmē katru no viņiem, turklāt viņi ir klāt ne tikai atklātajās stundās, bet visu mācību semestri. Te gan jāņem vērā, ka skolēni nav pedagoģijas profesionāļi un viņi var atbildēt tikai par savām izjūtām un novērojumiem stundu lai-kā.

Atgriezeniskā saite, kas ved uz rīcību


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Izglītības jomas autoritāte profesors Dž. Hetijs savā grāmatā Redzamā mācīšanās raksta, ka, pētot at-griezenisko saiti no skolotāja skolēnam, viņš saprata, ka atgriezeniskā saite ir visspēcīgākā, kad notiek tieši otrādi – skolēni to sniedz skolotājam: „Kad skolotāji jautā vai vismaz ir atvērti atgriezeniskajai saitei no sko-lēniem par tēmām – ko skolēni zina, ko viņi saprot, kur viņi kļūdās, kad viņiem rodas nepareizi priekšstati, kad viņi pietiekami neiesaistās –, tad mācīšana un mācīšanās ir sinhronizēta un spēcīga. Atgriezeniskā saite no skolēna skolotājam palīdz padarīt mācīšanos redzamu.” [1, 173. lpp.]

Mērķis – atgriezeniskā saite – rīcībaMET projekta autori saka, ka ir jāmēra būtiskais:

„Labas aptaujas fokusējas uz novērojumiem, ko dara skolotāji, un to, kādu mācību vidi viņi rada. Aptaujām vajadzētu atspoguļot mācīšanas teoriju, nosakot to, kas no skolotājiem tiek sagaidīts. Skolotājiem ar labākiem aptauju rezultātiem vajadzētu būt labākiem skolēnu sasniegumiem.” [4]

Veidojot Edurio skolēnu aptaujas, mēs esam ņē-muši vērā jaunākos pasaules līmeņa izglītības pētī-jumus, konsultējoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Iespējamās misijas speciālistiem, kā arī Latvijas skolu direktoriem un skolotājiem, lai aptauju jautājumi būtu piemēroti Latvijas situācijai un tam, kas no skolotājiem tiek gaidīts. Edurio skolēnu ap-tauju mērķis ir sniegt atgriezenisko saiti par sa-mērā lielu spektru ar lietām, kuras ļoti ietekmē skolēnu sasniegumus, tostarp klases gaisotni, skolēnu izpratni, atgriezenisko saiti, skolēnu mo-tivāciju un mācību procesu. Ja skolotāju mērķis ir attīstīt kādu specifisku lietu, piemēram, skolēnu mo-tivāciju, tad arī jautājumi būtu jāpielāgo mērķim, lai rezultāti būtu noderīgi analizējot, cik lielā mērā mēr-ķis ir sasniegts.

Mēs, Edurio, uzskatām, ka pats svarīgākais, saņe-mot atgriezenisko saiti, ir rīcība. Ja skolēnu aptauja parāda sfēras, kurās ir zemi rezultāti, tas ne vienmēr nozīmē to, ka šīs lietas skolotājs nedara vai dara reti. Aptaujas rezultāti var būt apliecinājums, ka skolē-niem tās ir maz redzamas. Mēs ceram, ka šādos gadī-jumos aptauju rezultāti skolotājam būs kā indikators lietām, kuras izpētīt dziļāk, kam pievērst uzmanību stundās un ko, ja nepieciešams, uzlabot. Taču mēs arī ceram, ka tās pozitīvās lietas, kas regulāri notiek stundās un ko skolēni atzinīgi novērtē, dos skolotā-jiem lielāku pārliecību par to, ko viņi dara, lai viņi ar-vien vairāk uzdrošinātos arī saviem kolēģiem stāstīt par saviem labajiem piemēriem.

Lai arī atgriezeniskā saite ir svarīga, lai izglītības process būtu kvalitatīvs, līdz šim skolotājiem nācās daudz laika pavadīt, veicot tehniskus darbus, lai izveidotu skolēnu aptaujas, veiktu aptau-jāšanu un apkopotu rezultātus. Tāpēc mēs sākām Edurio sistēmas izstrādi, lai pašu aptaujāšanu un atgriezeniskās saites saņemšanu no liela skaita skolēnu padarītu par vienkāršu, ērti un regulāri vei-camu lietu.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Mums ir liels prieks, ka 2014./2015. m.g. Edurio testēšanā piedalījās jau 60 Latvijas skolas. Liels pal-dies visiem skolotājiem un skolu vadītājiem par at-balstu, ieteikumiem un komentāriem! SV

Edurio sistēmas lietošana individuāliem skolotā-jiem ir pieejama bez maksas, un reģistrēties var

mājaslapā www.edurio.com

Edurio aptauju jautājumus var apskatīt http://www.edurio.com/resursi/edurio-aptauju-jautaju-

mi.pdf.

Avoti1. Hattie J., Visible Learning: a Synthesis of over 800

Meta-Analyses Relating to Achievement – Lon-don; New York: Routledge, 2009 – http://visib-le-learning.org/john-hattie/

2. MET project – http://www.metproject.org/down-loads/MET_Ensuring_Fair_and_Reliable_Measu-res_Practitioner_Brief.pdf

3. MET project Q&A They Are the Experts – http://www.metproject.org/downloads/Student_Sur-vey_Teacher_QandA.pdf

4. MET project Asking Students about Teaching http://www.metproject.org/downloads/Asking_Students_Practitioner_Brief.pdf

SKOLAS PIEREDZE

Jolanta Rodionova, žurnālisteValsts aizsardzības mācība Gulbenes 2. vidusskolā

Valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības iestādēs kā izvēles priekšmets ir ieviesta kopš 1997. gada. Pašlaik šo priekšmetu apgūst 17 Latvijas skolās, kuras noslēgušas līgu-mu ar Aizsardzības ministriju, un viena no šīm skolām ir Gulbenes 2. vidusskola.

Par savu neilgo, bet pozitīvo pieredzi, iesaistoties šajā programmā, stāsta direktore Edīte Kanaviņa.

Iesaistīšanās programmāGulbenes 2. vidusskolas skolotāju kolektīvam jau ir pieredze, īstenojot profe-

sionāla virziena izglītības programmu, jo daudzus gadus skolēni mūsu skolā ap-gūst programmu, kuras specializācijas priekšmets ir komerczinības. Pagājušajā mācību gadā mēs sapratām, ka daudzi no novada 9. klases absolventiem vēlas saistīt savu nākotni ar policiju un robežsardzi, valsts aizsardzības struktūrām, tā-pēc skolā plānojām izveidot piedāvājumu, lai viņi vidējo izglītību ar profesionālu ievirzi iegūst pie mums un tālāk var izvēlēties mācības koledžās vai augstākās mācību iestādēs. Tā mēs sākām sagatavot Vispārējās vidējās izglītības profesio-

http://www.edurio.com

http://www.edurio.com/resursi/edurio-aptauju-jautajumi.pdf

http://www.edurio.com/resursi/edurio-aptauju-jautajumi.pdf


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

nāli orientēta virziena izglītības programmu, kuras specializācijas priekšmets ir Valsts aizsardzības mācība. Liels paldies jāsaka Aizsardzības ministrijai un Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītājam Druvim Klei-nam par iedrošinājumu un atbalstu programmas izstrādāšanā. Galvenais ieguvums šajā sadarbībā: šobrīd skolotāji mācībās izmanto arī mācību līdzekļus, kas sagatavoti darbam ar jaunsargiem. Lietišķo sporta vei-du apguvi nodrošinām, sadarbojoties ar Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Arī Gulbenes novada pašvaldība atbalsta skolu materiāltehniskās bāzes izveidē, kas ļaus kvalitatīvi īstenot Valsts aizsar-dzības mācības apguvi.

Vērtīgas zināšanas

Par pašu programmu – tajā skolēni gūs zināšanas un izpratni par valsts aizsardzību, apgūs ierin-das mācību, darbības ar ieročiem, individuālās kaujas iemaņas, kā arī pilnveidos prasmes topogrā-fijā, tūrismā, pirmās palīdzības sniegšanā. Liela loma ir fiziskajai sagatavotībai, tāpēc vairākas stun-das tiek paredzētas lietišķo sporta veidu – biatlona, šaušanas, militārās daudzcīņas – apgūšanai.

Valsts aizsardzības mācību pasniedz skolotāji: Lāsma Gabdulļina, kurai ir daudzu gadu pieredze darbā ar jaunsargiem, un Māris Čakars, biatlona treneris ar starptautisku pieredzi, kurš arī mūsu skolas skolēniem mācīs lietišķo sporta veidu – biatlonu.

Skolēniem tiks piedāvāta iespēja piedalīties tūrisma tehnikas mācībās un sacensībās, speciālo uzde-vumu vienības nometnēs. Jau oktobra sākumā notiks divu dienu nometne kopā ar vairāku novadu jau-nsargiem. Zinot, ka valstī ir vairākas skolas, kas īsteno šo programmu, domājām par to, lai mūsu skolā šo programmu padarītu atšķirīgu. Šobrīd mūsu skolēni fiziku, ķīmiju un bioloģiju apgūst kā vienotu dabaszi-nību priekšmetu. Tas ļauj Valsts aizsardzības mācībai atvēlēt daudz vairāk laika: 10. klasē 7 mācību stundas nedēļā, 11. klasē plānojam četras, bet 12. klasē – trīs mācību stundas nedēļā.

Skolas odziņa

Katrai skolai jādomā par savu odziņu – kā veidot piedāvājumu, kas to padarītu atšķirīgu no dau-dzām citām skolām. Mūsu skolai šobrīd tās ir vismaz trīs lietas: jau pagājušajā mācību gadā iesākām un šobrīd turpinām īstenot programmu Atbalsts pozitīvai uzvedībai, iesaistījāmies Latvijas Olimpis-kās komitejas (LOK) programmā Sporto visa klase un sākām īstenot jaunu vidējās izglītības prog-rammu – ja vispārējā vidējās izglītības iestāde var īstenot programmu ar profesionālo ievirzi, tas ir jāizmanto.

Valsts aizsardzības mācība, manuprāt, ir ļoti perspektīva programma. Šobrīd Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena izglītības programmu Valsts aizsardzības mācība apgūst 15 skolēni, no tiem 5 ir meitenes, 10 – zēni. Ieguvumus un trūkumus izvērtēt vēl ir pāragri, jo esam pašā darba sākumā, bet, runājot ar skolotājiem, lūdzām viņu vērtējumu šim laika posmam, kas jau pagājis, un skolotāji atzina, ka priecē skolēnu aktivitāte, viņi ir motivēti un, pat ja nākotnē neizvēlēsies karjeru, kas saistīta ar valsts aizsar-dzību, šie jaunieši būs sagatavoti dzīvei, viņi būs tie, kas sarežģītās situācijās spēs sniegt pirmo palīdzību, uzņemties iniciatīvu, pieņemt lēmumus un rīkoties.

Stipru robežu veidošana Ļoti vēlētos, lai situācija pasaulē un valstī vairāk virzītu uz to, ka nepieciešams visu uzmanību veltīt hu-

manitārajām programmām, eksaktajām zinātnēm un domāt par šīm jomām, bet dzīve ir dzīve, un, raugo-ties uz to, kas notiek visapkārt, domāju, ka ir svarīgi, lai valstij būtu drošas robežas un profesionāla armija. Sagatavojot jauniešus Valsts aizsardzības mācībā jau no 10. klases, šo mērķi varam īstenot daudz veiksmī-gāk.

Manuprāt, ir vērtīgi, ja tie jaunieši, kuri ir izvēlējušies karjeru, kas saistīta ar policiju, robežsardzi, die-nestu armijā, var Valsts aizsardzības mācību apgūt ne tikai interešu izglītības veidā, apmeklējot jaunsargu nodarbības divas reizes nedēļā pēc mācību stundām, bet darīt to arī vispārējās vidējās izglītības profesio-nāli orientēta virziena izglītības programmā, savukārt pamatizglītības skolēni to var darīt interešu izglītības


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

pulciņu nodarbībās.

Sporto visa klase!

Šajā mācību gadā skola ir iesaistījusies LOK uzsāktajā programmā Sporto visa klase. Mūsu mēr-ķis ir veicināt bērnu līdzsvarotu fizisko attīstību un popularizēt veselīgu dzīvesveidu, kas arī ir šīs programmas filozofija.

Esam skolā veikuši pētījumus par to, cik daudz laika skolēni velta aktīvam dzīvesveidam un cik – dar-bojoties ar datoru vai citām tehnoloģijām. Lai arī mums skolā lielākā daļa skolēnu ir aktīvi sportisti, tomēr dinamika ir acīmredzama – par labu tehnoloģijām. Tāpēc mums, pieaugušajiem, ir jāmeklē dažādi veidi, kā popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Šāda programma ir viens no veidiem, kā to darīt.

Līdztekus obligātajiem mācību priekšmetiem šīs klases skolēniem vēl ir trīs papildu sporta no-darbības, kurās viņi pilnveido peldēšanas prasmes, vingro fizioterapeita vadībā un apgūst dažādus sporta spēļu elementus. Lai gan šķiet, ka tā ir 3. klase un papildu trīs mācību stundas nedēļā ir no-pietna papildu slodze skolēnam, tomēr patlaban skolēniem ir raksturīga liela aizrautība un ieinte-resētība.

Gan audzinātāja, gan sporta skolotājs atzīst, ka papildu slodze veicina skolēnu laika plānošanas pras-mju attīstību. Kaut arī skolēnu slodze skolā palielinājusies, viņi turpina apmeklēt gan mākslas, gan mūzikas skolas, gan arī padziļināti apgūt vienu no sporta veidiem sporta skolā.

Motivējošais un vienojošais visiem šiem skolēniem ir vienādi sporta tērpu elementi – viņi ir atpazīstami un ieraugāmi skolā. Bērnos ir jaušams lepnums par to, ka viņi ir šīs klases skolēni.

Vecāki mūs atbalstīja – iegādājās skolēniem individuālos sporta rīkus, piemēram, vingrošanas paklāji-ņus, riņķus. Tie ir pie skolēniem, un katrs izmanto savus, bet visu pārējo aktivitātēm nepieciešamo nodroši-na skola ar pašvaldības atbalstu.

Kaut esam tikai pašā iesākumā, tas ir daudzsološs. Gribas cerēt, ka izdosies šo pozitīvo gaisotni uzturēt visus programmai paredzētos 6 gadus. SV

SARUNA AR SKOLOTĀJU

Jolanta Rodionova, žurnāliste

Palīdzēt katram bērnam atrast savu talantu

Galvenais, uz ko cenšos fokusēties skolā, ir – palīdzēt katram bēr-nam atrast savu talantu, stipro pusi un izkopt to. Tas man nevarētu izdoties, ja es nemeklētu arvien jaunus veidus, kā diferencēt mācību procesu, kā individualizēt uzdevumus un tēmas, intervijā Skolas Vār-dam stāsta Ozolnieku vidusskolas skolotāja Ance Jaks.

Pastāstiet mazliet par sevi un to, kā vadāt savas mācību stundas!

Es strādāju Ozolnieku vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, kā arī jau trešo gadu esmu audzinātāja nu jau 7. klasei. Vēl es vadu žurnālistikas pulciņu un debašu klubu. Esmu arī Iespējamās misijas pagājušā gada jūnija absolvente.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Galvenais, uz ko cenšos fokusēties skolā, ir – palīdzēt katram bērnam atrast savu talantu, stipro pusi un izkopt to. Tas man nevarētu izdoties, ja es nemeklētu arvien jaunus veidus, kā diferencēt mācību procesu, kā individualizēt uzdevumus un tēmas.

Kādi ir tie veidi, ar kuru palīdzību diferencējat mācību procesu?

Man šķiet, ka, pirms ķerties pie diferencēšanas, ir svarīgi visu mācību procesu padarīt maksimāli caurspīdīgu skolēniem. Man pašai tas sākumā aizņēma daudz laika, lai līdz galam izprastu, kas īsti man viņiem ir jāiemāca. Es tam izmantoju mērķu uzstādīšanu. Man ir ļoti svarīgi, lai skolēni zina kat-ras atsevišķas stundas mērķi, tāpat viņiem ir svarīgi redzēt tādu kā plānu divus mēnešus uz priekšu, lai viņi redz, ko mācīsies.

Tas, manuprāt, ir galvenais priekšnosacījums, lai viņi sāktu domāt par sevi mācību procesā iekšā. Nāka-mā lieta, ko es lieku viņiem darīt, – uzstādīt kaut kādus individuālos mērķus, balstoties uz viņu iepriekšējām zināšanām un pieredzi, un šos mērķus mēs arī regulāri izvērtējam.

Nekas no tā, ko minēju, nav tāds, kas prasītu no manis ļoti daudz darba, tas tikai ir iepriekš jāpaplāno. Skolēni paši, ja viņiem iedod pareizos instrumentus, ļoti labi spēj domāt katrs par savām vajadzībām.

Kas tie ir par instrumentiem?Man ir izstrādāti atsevišķi metodiski materiāli par mērķu uzstādīšanu, par uzdevuma veikšanu un veik-

smīgu mērķa sasniegšanu, par mērķu izvērtēšanu utt.

Vēl izmantoju t.s. sekotāju – MS Excel izveidotu programmatūru, kurā es varu periodiski ievadīt skolēnu sasniegumu datus, un skolēniem ir iespēja redzēt savus sasniegumus procentuāli. Tas, ko redz skolēni, ienākot klasē, – liela tabula, kurā pretī katra slepenajam šifram ir katras tēmas sasnie-gumi procentos, un tas ir atrunāts un iekrāsots krāsās, proti, ja sarkana krāsa, tad konsultācijas jā-apmeklē obligāti, ja dzeltena, tad ieteicams utt.

Es atbalstu to, ka stundas laikā lielais strādātājs un darba darītājs ir pats skolēns, nevis skolotājs. Veltu ļoti daudz laika, lai sagatavotos stundai un to izplānotu, bet stundas laikā dodu skolēniem norādes, kuras viņi katrs savā tempā izpilda, un es varu viņiem pieiet klāt. Ne katras stundas laikā man sanāk pieiet visiem klāt, jo mums vidēji klasēs ir 18–23 skolēni, bet tad es cenšos to izdarīt vismaz nedēļas ietvaros.

Tie nav gluži 10 kā lauku skoliņā...Varbūt skan klišejiski vai filozofiski, bet lielā mērā viss ir atkarīgs no tā, kam es kā skolotāja ticu un ko

sagaidu no skolēniem. Uz saviem skolēniem skatos ilgtermiņā, jo zinu, ka, individualizējot viņu mācību procesu, rezultāts nebūs redzams viena gada laikā un pat ne līdz eksāmeniem. Tas būs redzams tad, kad viņi jau būs beiguši skolu: viņi būs spējīgi saprast, kā mācīties, kur ņemt informāciju, kā uzstādīt savus mēr-ķus un kā tos sasniegt.

Vai sava vecuma (24 gadi) dēļ esat saskārusies ar vecāku kolēģu neuzticēšanos, neiz-pratni un viņi, iespējams, domā, ka jūsu pieeja ir entuziasms, kas ar laiku zudīs?

To es dzirdu regulāri. Pirmais gads man pagāja, cīnoties ar to, ka nesapratu, vai man mēģināt pierādīt visiem, ka tas, ko es daru, strādās, vai man vienkārši darīt, un ar laiku cilvēki paši redzēs rezultātus. Nav tā, ka mani kolēģi nievājoši izteiktos par to, ko es daru, – viņi uzskata, ka katram ir sava pieeja, un kaut kādā ziņā es tam piekrītu. Skolotājam nevajag sevi lauzt. Viņam nav jādara tas, kas viņam ir pilnīgi pretdabiski – ja nesanāk vai arī nejūti, ka tev to vajag, tad arī nevajag to darīt, tāpēc saprotu pieredzējušākus kolēģus, kuri nostrādājuši 30 gadus, un līdz šim viņiem ir gājis labi. Tomēr rodas jautājumi, kad redzam bērnu rezul-tātus, bērnu attieksmi. Pirmajā gadā vecākiem un skolotājiem varēja likties, ka bērni par manām stundām ir sajūsmā, jo mēs jau tikai tur spēlējamies. Protams, mums ir ļoti daudz spēļu, bet mēs reāli mācāmies. Arī skolēniem ļoti daudz skaidroju, kādam ir jābūt tam mācību procesam un kāpēc mēs darām to, ko mēs darām, un skolēnu entuziasms nav sarucis – viņi joprojām, arī trešajā gadā, ar lielu prieku nāk uz manām


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

stundām. Tagad viņi sāk saprast, ka paralēli tam, ka viņiem ir forši un patīkami manās stundās, viņi ir tiešām daudz iemācījušies. Viņiem taču ir tie paši domraksti, tie paši diktāti, vingrinājumi – visas prasības ir tādas pašas kā citiem, tikai atšķiras pieeja.

Līdzīgi arī ar vecākiem – attieksme bija dažāda. Citi jau sākumā bija apmierināti, jo viņi ir cilvēki, kuriem patīk pārmaiņas un kuriem likās forši, ka būs kaut kas jauns, bet bija arī tādi vecāki, kuri neuzticējās, un es arī saprotu, kāpēc. Arī es droši vien tā reaģētu, ja kāds nāktu un gribētu ar manu bērnu darīt kaut ko pilnīgi citu nekā visi pārējie, un tikai stāstītu, ka viss būs labi. Uzticība ir jānopelna.

Vai esat saskārusies ar disleksiju?

Man pavisam kopā ir bijuši pieci skolēni ar dažāda veida disleksiju un disgrāfiju. Mums ir ļoti pār-domāta, gudra pieeja, ir izveidots īpašs centrs, kur var mācīties bērni ar mācīšanās traucējumiem. Visiem bērniem, kuriem ir kaut kādas diagnozes, tiek piedāvātas individuālas stundas. Viņi tāpat apmeklē manas stundas un lielā mērā dara to pašu, ko visi pārējie.

Ir bērni, kuriem pietiek ar to, ka lasāmos tekstus viņiem piedāvāju ar lielākiem burtiem, ir arī skolēni, kuriem man ir jānolasa teksts, un ir arī tādi, kuri nevar uzrakstīt garas atbildes, tāpēc viņi raksta domraks-tus nevis ar roku burtnīcā, bet uz datora vai arī kādu daļu atbild mutiski. Mūsu skolas priekšrocība ir tā, ka šie bērni reizi nedēļā pēc stundām var doties uz šo centru, kur viņi mācās kopā ar speciālistu, un tad es ar šo speciālistu papildus sadarbojos, regulāri ar viņu tiekos, lai kopīgi pārrunātu bērnu progresu. Es viņai sniedzu atskaites par to, kā viņiem iet manās stundās, savukārt viņa man – par to, kā pie viņas. Mūsu skola tiešām ir īpaša ar to, ka mums ir izstrādāta šāda programma.

Kā labojat šo skolēnu rakstu darbus?Atkarībā no specifikas. Ir bērni, kuri nekad nerakstīs garumzīmes burtiem, bet es to neskaitīju kā kļūdu,

es zināju, ka viņi cenšas, apmeklē papildu nodarbības. Tāpat ar pārējām kļūdām, piemēram, komats pirms un. Ja tie visā tekstā nav salikti, es to ieskaitīju kā vienu reizi. Ir jāiepazīst katrs bērns un viņa diagnoze, mā-cīšanās īpatnības, jo katram no viņiem man sanāca pilnīgi citādi ar labošanu.

Ne vienmēr šīs diagnozes ir uzstādītas. Vai esat kādam bērnam ievērojusi pazīmes, ka vajadzētu apmeklēt speciālistu?

Jā, arī tā man ir bijis! Pie mums no citas skolas atnāca meitenīte, par kuru jau pēc divām latviešu valodas stundām man bija skaidrs, ka viņai varētu būt šādi mācīšanās traucējumi, jo mums bija ļoti grūti saprasties – man viss bija vairākas reizes jāskaidro. Tagad šī meitene mācās atsevišķi un jau ar daudz labākiem rezul-tātiem, jo ir atrasta pareizā pieeja.

Vēl bija gadījums, ka vēl pirms manas atnākšanas uz skolu jau bija bijušas aizdomas, ka bērnam varētu būt šāda veida mācīšanās traucējumi, bet vecāki nepiekrita pārbaužu veikšanai, tomēr divarpus gadu lai-kā, strādājot ar šo bērnu individuāli, kaut arī diagnoze uzstādīta netika (un papildu nodarbības tad netiek piedāvātas), tomēr pagājušoziem ilgu sarunu ar vecākiem rezultātā panācām, ka arī šis bērns izgāja pār-baudes, un nekādas ārkārtējas diagnozes viņam nav – vienkārši dažas īpatnības, kuras nosaka klīniskais psihologs. Šim bērnam bija grūtības tieši matemātikā, latviešu valodā tikai pakārtoti, bet nu jau viņš mācās ļoti sekmīgi un viss ir kārtībā.

Un kā ar tiem, kuriem ir koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības?Tas ir vienkārši – uzdevumu dažādība. Manās stundās neviena aktivitāte vai uzdevums neilgst ilgāk par

15 minūtēm, lai visu laiku būtu maiņa. Pārrunājot vienas stundas tēmu, cenšos iekļaut vienu rakstisku uz-devumu, vienu uzdevumu, kuru mēs runājam, un tad uzdevumu, kurā viņi var vai nu vienkārši kaut kādus ķeksīšus vilkt, atzīmēt, vai likt komatus jau uzrakstītā tekstā. To es cenšos darīt katrā stundā, lai ir uzdevumi dažādām maņām, lai neapnīk, jo ir skolēni, kuri ir tiešām kustīgi un nevar ilgi nosēdēt, bet 15 minūtes – sanāk.

Ko jūs novēlētu citiem skolotājiem?Novēlu kolēģiem atrast laiku mācīties vienam no otra. Mācīties, iet vērot vienam otra stundas,


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

satikties ikdienā ar kolēģiem. Man pašai viens no lielākajiem iedvesmas, ideju un metožu avotiem ir vēstures skolotāja – es šad tad aizeju uz viņas stundām, viņa atnāk uz manām, un tā mēs bagātinām savu pieredzi, kā arī veiksmīgi sadarbojamies vēsturē un latviešu valodā, bērniem mācību procesu padarot vēl jēgpilnāku, jo viņi ierauga saistību starp priekšmetiem un viņiem patīk redzēt, ka sko-lotāji savā starpā komunicē, draudzējas, līdz ar to viņi var izrunāt arī par katru bērnu.

Visbiežākais aizbildinājums – nepietiek laika. Es zinu, kā ir tad, kad ir liela slodze un daudz stundu, tiesa gan, šogad man ir mazāk stundu, bet, ja grib, tad var atrast laiku. Vispirms ir jāatrod tā jēga, kāpēc vajag at-rast laiku, lai aizietu pie kolēģiem. Tas ir tikai un vienīgi ieguvums skolotājiem, savukārt, ja skolotājs iegūst un ir apmierināts, tad arī skolēni ir ieguvēji.

Mūsu skaisti izremontētā skolotāju istaba pagājušogad stāvēja tukša, un tad mēs šogad kopā ar pāris kolēģiem, kurus es uzrunāju, sākām aicināt visus garajā starpbrīdī dzert kafiju, un nu jau mēs no triju cilvē-ku pulciņa esam izauguši līdz septiņu cilvēku pulciņam un ceram, ka tas kļūs vēl lielāks. Tāpat kā jebkurā citā darbā, ir svarīga tā kolektīva sajūta, apziņa, ka vari rast atbalstu un justies labi savā darbavietā, jo labsa-jūta ietekmē darbu vistiešākajā veidā, un, tā kā mūsu darbs ir tieši saistīts ar skolēniem, tad mūsu labsajūta ir skolēnu labsajūta. SV

„Tu nekad neko...”Valoda, kas ietekmē izaugsmi

SKOLAS VIDE

Dace Caica,psihoterapeite,

biedrības Esi brīvs valdes

priekšsēdētāja

Skolotāji ir visādi – vecāki, jaunāki, stingrāki, mīļāki, reizēm arī dusmīgi, bet citreiz jauki un atraktīvi. Ir skolotāji, ar kuriem var parunāt par dzīvi, ir arī tādi, kuri, pēc skolēnu domām, uz skolu nāk tikai mācīt un nereti to dara, lietojot stiprus vārdus, kuriem var būt negatīvas sekas.

Neapdomīgi izteiktie vārdiSkolas gadi paskrien vēja spārniem, un nereti jau pieaugušie skolēni savās individuālajās terapijās turpi-

na raudāt par kādu frāzi, ko skolotājs neapdomīgi izteicis pirms 25–30 gadiem. Piemēram: „Nu tu kā vien-mēr nevari...”, „Nu tā jau es zināju...”, „Tu nekad nedzirdi, nedari, neatceries...”, „Jautāsim sapņotājai...” u.tml. Ko un kā nodod pedagogs savam audzināmajam? Iepriekš nekad nevar paredzēt, kāds būs minēto izteikumu iespaids uz puišiem un meitenēm, kad viņi izaugs par lieliem vīriešiem un sievietēm. Vai viņi spēs saglabāt adekvātu pašapziņu un paļāvību saviem spēkiem sarežģītās dzīves situācijās? Vai spēs noticēt, ka ir pietie-kami labi, skaisti, gudri, veidojot attiecības? Nereti arī mājās bērns ir spiests klausīties, ka neattaisno vecāku gaidas, ka nav pietiekami muzikāls vai centīgs, vai saimniecisks.

Ar vārdiem uzspiestā pieredzeAr apzinātiem vai neapzinā-

tiem mājieniem gan vecāki paši, gan pedagogi bieži nodara pāri bērniem, to pat nenojaušot, – uzspiežot savas vērtības, savu pieredzi, bailes un attieksmes. Pieaugušie, daloties ar bērnu tajā, ko viņi izstrādājuši paši, iz-

Skolotāja vārdiem ir sava īpaša enerģija. Turklāt vārdiem ir vēl arī enerģētiskā no-krāsa, kura pauž pedagoga izteiktās frāzes

patieso enerģiju un nolūku. Tā ir teiktā dziļākā jēga, kuru veido runātāja personība.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

virza divus galvenos uzdevumus – palīdzēt bērnam pēc iespējas ražīgāk un laimīgāk nodzīvot savu dzīvi un nodot nākamajai paaudzei to, ko viņi saņēma no saviem vecākiem, turpinot tādā veidā uzkrāt to pieredzi, kuru varētu nosaukt par dzimtas, ģimenes kopējo pieredzi. Skolā satiekas pedagogs ar skolēnu, un katram ir sava ģimenes pieredze. Skolotāja vārdiem ir sava īpaša enerģija. Turklāt vārdiem ir vēl arī enerģētiskā nokrāsa, kura pauž pedagoga izteiktās frāzes patieso enerģiju un nolūku. Tā ir teiktā dziļākā jēga, kuru veido runātāja personība. Harismātiskiem, spēcīgiem skolotājiem nav nepieciešams manipulēt vai iebie-dēt ar stipriem vārdiem skolēnus, lai panāktu vēlamos rezultātus. Viņi izstaro drošību, kā arī dzīvesprieku, paļāvību, iedvesmu, ko neapzināti kontaktā saņem skolēni. Šādiem skolotājiem nav jāpiesaista uzmanība ar skaļu balsi. Ienākot klasē, skolēni viņus ievēro paši. Skolēni starpbrīžos vai pēc stundām labprāt ilgāk uzkavējas viņu sabiedrībā. Skolēni šo pedagogu klātbūtnē neapzinātā veidā mācās atraisīt savu dabisko autoritāti, kas nepieciešama līdzāspastāvēšanai un izdzīvošanai skolēnu grupās.

IecietībaMēs esam uz pēcmodernisma profesionalitā-

tes robežlīnijas, kur skolotājiem ir jāspēj strādāt ar ļoti variatīvu klasi, lielu raksturu dažādību un jāatbilst vecāku un bērnu augstajām prasībām pēc radoša mācību procesa. Lieki būtu runāt par to, cik grūts ir šis uzdevums. Kur lai ņem šo haris-mu, un kā lai notur to, ja līdz algai vēl nedēļa, bet pedagogam naudas vairs nav mazās darba algas dēļ? Strādāt ar sajūsmu vai apstākļu spiestam – tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Nereti pedagogu iekšējā spriedze ir pamanāma kā neiecietība pret neērtajiem skolēniem. Ko nozīmē iecietība, un kā

vārdiskā formā var būt paslēpta neiecietība?

Iecietība ir prasme ar cieņu izturēties pret ikvienu, pieņemt to, ka domas, uzskati, izskats, dzīves stils, reliģiskā piederība u.c. lietas var būt dažādas. Ie-cietīgs cilvēks spēj neaizvainot citus un atzīt savas kļūdas. Katra pedagoga un skolēna tiesības ir pavadīt dienu tolerantā un ie-cietīgā vidē, kurā var brīvi izteikt un neizteikt savu viedokli, idejas,

domas un justies pieņemts un respektēts. Tāds ir ideālais gadījums, bet skolā ne vienmēr viss norit tik gludi. Dažkārt, skolēnu nokaitināti, pedagogi ķeras pie radikālām metodēm, piemēram, bērnu iebiedēšanas jeb emocionālās ietekmēšanas.

Iebiedēšana Bērnu iebiedēšana ir visai izplatīta audzināšanas metode, turklāt ne tikai mājās, bet arī skolā. „Ja tu

neēdīsi zupu, paliksi maziņš.” „Ja nemācīsies – krāmēsi viens pats vagonus.” „Ja tu turpināsi šitā uzvesties, nonāksi kolonijā.” Utt. Daži pedagogi mēdz biedēt skolēnus, lai bērni klausītu, taču viņi neizjūt, cik stipri tas bērnus patiesībā nobiedē. Viņi it kā nesaprot, ka skolēni, īpaši jaunāko klašu audzēkņi, teikto mēdz uztvert burtiski. (Katrs var pamēģināt iedomāties, kā tas ir būt, piemēram, septiņus gadus vecam zēnam, kurš domā, ka paliks maziņš uz visu dzīvi vai viens pats krāmēs vagonus, vai nonāks kaut kādā kolonijā.) Kad bērns izaug, viņš it kā aizmirst to, kā tika biedēts bērnībā, bet iedzītās bailes var parādīties sastinguma, nespēka, baiļu veidā situācijās, kad būtu jāpieņem personīgi lēmumi. Iebiedēšana vai noniecināšana, kas bijusi bērnībā, pieaugušam cilvēkam var izpausties baiļu neirozes veidā.

Bērnu iebiedēšana ir visai izplatīta audzinā-šanas metode, turklāt ne tikai mājās, bet arī skolā. „Ja tu neēdīsi zupu, paliksi ma-

ziņš.” „Ja nemācīsies – krāmēsi viens pats va-gonus.” „Ja tu turpināsi šitā uzvesties, nonāksi kolonijā.”


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Pieredzes stāstsAnna, 28 gadi, stāsta: „Pusau-

dža gados man bieži teica: „Nemaz nesoli – tu tāpat neizdarīsi!” Ap 16 gadu vecumu es biju pārliecināta, ka esmu dzīvei galīgi nederīga, un nopietni plānoju pašnāvību. Biju jau izdomājusi, kur un kā to darīt. Apmēram pusgads no jaunības tika pavadīts, guļot gultā un ne-darot NEKO. Es neesmu izdzīvoju-si jaunību – es to pavadīju depre-sijā un mazvērtības kompleksos. Mani nekad neslavēja, bet vien-mēr uzsvēra, ko es neesmu izda-rījusi, kā nākas. Laimīga apstākļu sakritība mainīja manus plānus un skatu uz dzīvi.”

Ja arī vecāki ir pārpildīti ar bailēm un neiecietību, šo visu viņi neizbēgami nodos bērniem, teikdami stiprus vārdus, neap-zinoties to spēku. Vecāki, kuri ir pārcietuši karu vai izsūtījumu, var visu dzīvi sev līdzi nēsāt sa-jūtu, ka kāds var viņiem uzbrukt, ka var pietrūkt ēdiena. Atbilstoši šīm sajūtām viņi arī izturas un iemāca saviem bērniem pārāk piesardzīgu izturēšanos, nepaļaušanos uz sa-viem spēkiem u.tml. Vecāku bailes bērnos var izpausties visdažādākajās situācijās: sieviete baidās meklēt jaunu darbu, puisis neuzdrīkstas iepazīties ar meiteni, kura patīk. Psihoterapijā, pētot klientu bailes, bieži atklājas, ka tās sakņojas vecāku un vecvecāku pagātnē.

Domājot par neiecietības mazināšanu, vecākiem būtu:» jāapzinās pašiem un jāpastāsta bērniem par to, kas ir neiecietība pret citiem un kādas ir tās sekas;» jāinformē bērni, kā pasargāt sevi no neiecietības vai arī kā rīkoties, ja viņi ir izjutuši neiecietību. Tas

nozīmē radīt arī ģimenē drošu un atbalstošu vidi, lai bērns nebaidītos vecākiem uzticēt to, kas ar viņu ir atgadījies.

Pedagogu tipiskākās kļūdas, kas neveicina kontaktu, nogurdina un var radīt vēlmi ar neiecietīgiem vārdiem ietekmēt audzināmos:

» pakļaušanās skolēnu manipulācijām un mērķu nobīde stundā, » distances zaudēšana saskarsmē ar skolēniem, » pārgudrība un lepnība, » barga un nepamatota kolēģu vai skolēnu vērtēšana, » hobiju un pat privātās dzīves upurēšana darba dēļ, » metodiskā vienveidība, » nespēja sadarboties un strādāt komandā, » nekonsekvence prasībās, » apkraušanās ar neskaitāmiem pienākumiem utt., » audzēkņa personības un tās savdabīguma nepieņemšana un necieņa, » solījumu neturēšana, » kolēģu aprunāšana (reizēm – pat ar skolēniem!), » sava priekšmeta pārlieka izcelšana, » tolerances trūkums,

Harismātiskiem, spēcīgiem skolotājiem nav nepieciešams manipulēt vai iebie-dēt ar stipriem vārdiem skolēnus, lai

panāktu vēlamos rezultātus. Viņi izstaro drošī-bu, kā arī dzīvesprieku, paļāvību, iedvesmu, ko neapzināti kontaktā saņem skolēni.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

» konfrontācija, nevis mijiedarbība ar grupu, tās līderi un vecākiem, » netaktiska rīcība un runa, » moralizēšana un mentora tonis, » skolēnu salīdzināšana, to iedalījums pēc sociālā statusa, » dubultmorāle,» neizpildāmu prasību izvirzīšana skolēniem. SV

PIEREDZE

Ilze Pole, žurnāliste

Zaļās idejas Latvijas skolās

25. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošanas ceremonija. 114 Latvijas izglītības iestādes par īpašiem panākumiem vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēma starptautisko ekoskolas nosaukumu un Zaļā karoga balvu. Vēl 47 skolas saņēma diplomu un Latvijas ekoskolas nosaukumu. Kopumā Latvijā šogad ir 161 ekoskola.

Pasākumā aizvadītā mācību gada veiksmīgākie zaļa dzīvesveida īstenotāji stāstīja par savu pieredzi. Noslēgumā Ekoskolu programmas dalībnieki devās gājienā, lai demonstrētu sabiedrībai un atbildīgajām valsts iestādēm Latvijas līdzatbildību klimata pārmaiņu mazināšanā saistībā ar ANO klimata pārmaiņu kon-ferenci.

Iepriekšējā mācību gadā Latvijā bija piešķirti 98 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek uz vienu mācību gadu un katru reizi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas nacionālā žūrija, kurā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pār-stāvji.

Kas ir ekoskola?Lai kļūtu par ekoskolu, jāievēro noteikta programma, kas atrodama ekoskolu mājaslapā. Ekoskolai ir

konkrēts darba ritms, un tas sastāv no septiņiem soļiem, kas skolai jāīsteno katru gadu, kā arī īpaši norādī-tām tēmām.

Septiņi soļi, kas jādara, ir šādi: jāizveido ekopadome, jārada vides novērtējums un jāsastāda darbības plāns. Katrai rīcībai jāveic izvērtēšana. Turklāt zaļās darbības jāsasaista ar mācību saturu. Aktivitātēs jāpulcē pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, turklāt ne tikai skolas pārstāvji – jācenšas sadarboties arī ar ārpusskolas sabiedrību. Skolā jāizveido vides kodekss, kurš jāņem vērā.

Ekoskolu Latvijas koordinācijas centra mājaslapā ir nosauktas tēmas, kurām ir jāīstenojas skolas zaļajā dzīvē, turklāt katru gadu tās ir jāmaina (tēmas ir šādas: atkritumi, enerģija, ūdens, transports, veselīgs dzī-vesveids, skolas vide un apkārtne, mežs, klimata pārmaiņas). Ekoskolu kustības veiksmes pamatā ir iespēja katrai skolai izvēlēties sev atbilstīgus mērķus – gan piemērotus skolēnu vecumam, gan iespējām, gan pie-redzei. No otras puses – labs stimuls darbam ir Zaļā karoga balva.

Zaļais karogsLai saņemtu Zaļo karogu, skolai pilnībā jāievieš visi ekoskolu kritēriji. Tas veiksmīgi paveicams ar vairāku

gadu darbu un pieredzi. Zaļais karogs tiek piešķirts galvenokārt par veiksmīgu darba procesu, nevis rezul-tātiem. Jo rezultātu iespaidīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Turklāt galvenais rezultāts ir bērnu izglītība, viņu sapratne un zināšanas.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Ko dara ekoskolā?Svarīgs elements ekoskolas darbā ir skolas dzīves demokrātija. Skolēni paši izvirza pārstāvjus darbam

ekopadomē, paši raksta sēžu protokolus, informē pārējos skolēnus par sēžu rezultātiem, apseko skolu un aktīvi piedalās skolas vides novērtēšanā, izsaka savus priekšlikumus darba plānam un, protams, piedalās tā īstenošanā. Lai skolēni justos droši un patstāvīgi, ekopadomē viņu ir vairāk nekā skolotāju. No otras puses, ekopadomes darbu, protams, vada skolas vides koordinators – skolotājs. Šī shēma palīdz darboties kopā, labāk saprasties citam ar citu un apspriest dažādus viedokļus.

Savukārt viens no galvena-jiem skolotāju izaicinājumiem ir integrēt ilgtspējīgas attīstības tēmas mācību saturā – stundās. Tas nebūt nav tik vienkārši. Mā-cību materiāli par ilgtspējīgu at-tīstību latviešu valodā tikpat kā nav pieejami. Labākajā gadījumā dažās mācību grāmatās šie jau-tājumi ir pieminēti. Tas nozīmē, ka arī ekoskolai pašai ir jāveic liels darbs, lai prastu bērniem šīs pietiekami sarežģītās tēmas mācīt. Līdztekus sanāksmēm un

mācībām ekoskolās, protams, notiek arī ļoti praktiski zaļi darbi: atkritumu dalīta vākšana, skolas apkārtnes sakopšana, ūdens, elektroenerģijas un siltuma taupīšana, mežu stādīšana, dabas taku veidošana, dažādi pētnieciski projekti, konkursi u.tml.

Kā kļūt par ekoskolu?Tas ir pavisam vienkārši. Ir jā-

piesakās un jāaizpilda pieteiku-ma anketa, kuru var atrast Vides izglītības fonda mājaslapā http://www.videsfonds.lv, vai arī jāizsaka šī vēlme e-pastā, sūtot to uz adre-si [email protected].

Skola pati rada savu vidiEkoskolu programmas ideja

– radīt izpratni par vidi ar pasā-kumiem un darbiem, ne tikai teoriju. Uzmanība tiek pievēr-sta tam, kā praktiski var uzlabot skolas vidi ar dažādiem pasākumiem. Ja bērns dzīvo visam līdzi un viņam rāda, kā darīt, tad zināšanas var saņemt daudz dziļāk un pamatīgāk. Svarīgi, lai vides tema-tika tiek integrēta mācību saturā, bieži vien ar bioloģijas, ģeogrāfijas un tamlīdzīgu mācību stundu palīdzību. Katru gadu Ekoskolu programmā iesaistītajai skolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar kuru visu gadu tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risināju-mu meklējumos iesaistīt pēc iespējas lielāku skolas un sabiedrības daļu. Katra skola rada savu pieeju un in-dividuālo veidu, kā strādāt ar tēmām (pašgatavoti mūzikas instrumenti, tērpi no PET pudelēm, dehidratori, veselīgās pēcpusdienas, skolas apkārtnes iekārtošanas projektu maketu veidošana, dažādas akcijas u.tml.).

Ekoskolas līdz šim iesaistījušās koku stādīšanas kampaņā, Globālajās rīcības dienās (http://www.vides-fonds.lv/lv/nosl-gus-s-ekoskolu-glob-l-s-r-c-bas-dienas), Veseli ēduši (http://www.videsfonds.lv/lv/skol-ni-aicina-politisko-partiju-p-rst-vjus-r-koties), Klimata kampaņā (Klimata kampaņas grupa ceļoja pa Latvijas

Savukārt viens no galvenajiem skolotāju iz-aicinājumiem ir integrēt ilgtspējīgas attīs-tības tēmas mācību saturā – stundās. Tas

nebūt nav tik vienkārši.

Tas nozīmē, ka arī ekoskolai pašai ir jāveic liels darbs, lai prastu bērniem šīs pietie-kami sarežģītās tēmas mācīt.

http://www.videsfonds.lv

http://www.videsfonds.lv

mailto:ekoskolas%40videsfonds.lv?subject=

http://www.videsfonds.lv/lv/nosl-gus-s-ekoskolu-glob-l-s-r-c-bas-dienas

http://www.videsfonds.lv/lv/nosl-gus-s-ekoskolu-glob-l-s-r-c-bas-dienas

http://www.videsfonds.lv/lv/skol-ni-aicina-politisko-partiju-p-rst-vjus-r-koties

http://www.videsfonds.lv/lv/skol-ni-aicina-politisko-partiju-p-rst-vjus-r-koties


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

skolām, lai izglītojošā un arī interesantā veidā jauniešiem izskaidrotu, kā klimata pārmaiņas ietekmē dzīvi Latvijā un arī pasaulē u.c.

Zaļais darbs skolas ikdienā

Vairums ekoskolu šķiro atkritumus, citviet ir izveidotas āra klases, kādai no skolām ir savs maz-dārziņš, kurā audzē augļus, u.tml., tomēr būtiskākais ir izziņas un arī pētniecības process un izglī-tošanās.

Skolām netiek uzstādīti specifiski kritēriji – svarīgi ir atrast veidu, kā strādāt gan ar gada tēmu, gan veik-smīgi iesaistīt procesā visu skolu. Ekoskolas kalpo arī kā sadarbības tīkls vides aizsardzībā ieinteresētajām skolām. Tā ir arī iespēja īstenot starptautiskus projektus. Piemēram, Vide un inovācijas, kurā savas idejas izstrādāja, realizēja dzīvē un iesniedza izvērtēšanai vairākas ekoskolas.

Nākamie ekoskolu kopīgie pasākumiViens no pasākumiem, kurā ekoskolas aicinā-

tas iesaistīties, ir Rīcības dienas. Rīcības dienas ir globāla akcija vides aizsardzībā ieinteresētajām skolām, kurā ik gadu piedalās vairāk nekā desmit miljoni skolēnu. Rīcības dienu nedēļā vienlaicīgi vi-sās pasaules malās notiek pasākumi, kuros jaunieši pievērš savu vienaudžu un sabiedrības uzmanību jautājumiem par videi draudzīgu dzīvesveidu. Rī-cības dienas mudina jauniešus un ikvienu ekosko-lu pārstāvi būt par pārmaiņu ierosinātājiem vides ilgtspējā un aktīvi rīkoties, lai nepieciešamās pār-maiņas notiktu, savās aktivitātēs iesaistot sabied-rību.

Ekoskolu Rīcības dienas notiks no 2. līdz 8. no-vembrim un gan Latvijā, gan pasaulē būs veltītas svarīgākajam šāgada vides aizsardzības notiku-mam: ANO Klimata pārmaiņu konferencei, tādēļ ai-cinām dalībniekus rīkot akcijas, kas dažādos veidos pievērš uzmanību tieši ar klimata pārmaiņām sais-tītajiem jautājumiem. Paredzētas izglītības iestāžu rīkotas aktivitātes, kurās varēs iesaistīties ikviens, – radošās darbnīcas, zibakcijas, izglītojošie, infor-mējošie pasākumi, tikšanās ar politiķiem un savas apkārtnes iedzīvotājiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un parādītu to cēloņu saikni ar mūsu dzīvesveidu un ikdienas izvēlēm. Visu pasā-kumu mērķis ir piedāvāt risinājumus, kā iespējams iesaistīties globālās problēmas risināšanā ar vietējām rī-cībām. Noslēgumā plānots rīkot konkursu skolām, kurā gan ar interneta balsojumu, gan žūrijas vērtējumu tiks izvēlēti un apbalvoti labākie akciju rīkotāji.

Zaļais dzīvesveids Latvijas ekoskolā

Rīgas 19. vidusskolas pieredze, stāsta skolas direktora vietniece un sākumskolas sko-lotāja Zina Jonušaite:

„Ekoskolu programmā iesaistāmies nu jau 7. gadu. Starptautisko ekoskolu Zaļo karogu esam saņēmu-ši pēdējos trīs mācību gadus. Ir mācekļu, zeļļu un meistaru atzinumi vairākām klasēm un audzinātājām,


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

darbojoties programmā Mammadaba. Protams, ir diplomi no biedrības Zaļā josta par makulatūras, bateri-ju, nolietotās tehnikas vākšanas rezultātiem (projekts Tīrai Latvijai). Ir arī starptautiski atzīts sertifikāts par atkritumu šķirošanu. Saņēmām arī neparastu balvu: pārgājienu pa Ķemeru Nacionālo parku par aktīvu piedalīšanos ekoskolu Rīcības dienās 2014. Par PET pudeļu un makulatūras vākšanu saņēmām mācību pie-derumus.

Katra klase kopā ar audzinātājiem katru mācību gadu izvēlas vienu no 8 ekoskolas tēmām, lai to izpētītu skolā, izvērtējot stiprās un vājās puses. Izvērtējums tiek ņemts vērā, veidojot skolas vides novērtējumu katru mācību gadu. Vides novērtējums tiek iesniegts Vides izglītības fondam Ekosko-lu programmā.

Vides novērtējuma procesā iesaistās visa skola un arī vecā-ki. Skolā tiek šķiroti atkritumi (papīrs, baterijas, tehnika, stikls, PET pudeles). Ar šķirošanu no-darbojas visas skolas skolēni, iesaistot vecākus un Bolderājas iedzīvotājus.

Skolēni skolā ir izvietojuši atgādnes par ūdens un elektrī-bas taupīšanu. Arī par tādu pa-rādību: trokšņa samazināšanu skolā. Vecāko klašu skolēni vei-do dažādus aksesuārus, sporta piederumus un saimnieciskas lietas no otrreiz lietojamiem materiāliem. Sākumskolas sko-lēni radoši izmanto otrreizējos materiālus.

Viss skolas kolektīvs iesaistās parka un skolas sakopšanas darbos. Mūsu skolas skolēni prot grābt lapas, veidot komposta kaudzes un apmēslos skolas parkā augošos augus. Plašajā skolas parka teritorijā aug dau-dzi skolēnu stādīti krūmi un koki. 2015. gada aprīlī iestādījām 100 priedes Garciema mežā, kur piedalījās gan pirmklasnieki, gan vidusskolēni.

Katru gadu skolas parkā tiek izvietoti putnu būri, ko gatavo kopā ar vecākiem. Jaunāko klašu skolēni ziemā izvieto putnu barotavas. Skolēnu grupa kontrolē barības piemērotību un daudzumu barotavās.

Pamatskolas un vecāko klašu skolēni ir gatavojuši veselīgu ēdienu, pieaicinot tēvus šefpavārus. Par ve-selīgo ēdienu domājam nemitīgi. Sadarbībā ar LAD skolā darbojas programmas: Skolas auglis, Skolas piens. Pēdējos mācību gadus aktīvi iesaistāmies Putras programmā.

Lielu grūtību nav – galvenais ir iesaistīties, pagūt izdarīt un nemitīgi domāt par jaunām idejām, kas piesaistītu skolēnu interesi. Ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts. Jāatzīst, ka sadarbība nemitīgi jāaktivizē, izrādot pašiniciatīvu.

Skolēni ļoti aktīvi iesaistās visos ekoskolas un citos ar vides izglītību saistītos pasākumos, jo šo pasāku-mu saturu attiecina tieši uz sevi. Viņi paši veido labāku vidi, kurā dzīvo un dzīvos!” SV

MĀCĪBU IESTĀDES, KURĀM PIEŠĶIRTS STARPTAUTISKAIS EKOSKOLU ZAĻAIS KAROGS 2015./2016. M.G.

1. Aizkraukles novada ģimnāzija 2. Aizkraukles pilsētas sākumskola 3. Aizupes pamatskola 4. Amatas pamatskola5. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola6. Annenieku pamatskola

7. Āgenskalna sākumskola8. Cēsu pilsētas 5. PII 9. Cēsu pilsētas Pastariņa sākum-

skola10. Cieceres internātpamatskola 11. Daugavpils pilsētas 30. PII Sprī-

dītis12. Daugmales pamatskola 13. Dricānu vidusskola 14. Dzērves pamatskola 15. Dzimtmisas pamatskola


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.PIEREDZE

5 pazīmes, ka mācību procesā tiek pamatoti pielietotas tehnoloģijas

Cik bieži Jūs esat saņēmuši uzaicinājumu pie-dalīties lekcijās par interaktīvo tehnoloģijas izman-tošanu mācību procesā?

Šis aicinājums savā būtībā skan mazliet aplami, jo uzaicinājumam uzlabot mācību procesu vaja-dzētu skanēt savādāk. Ja mācību klasē interesents ienāk nevis ar mērķi aplūkot, kādas tehnoloģijas bērni izmanto, bet gan apskatīt, ko bērni mācās, tas sniedz cerību, ka esam uz pareizā ceļa un teh-noloģijas nav pašmērķis.

Atslēgas jautājumi:Kad tehnoloģijas sniedz vislielāko ieguvumu?

Šis jautājums precīzi parāda virzienu, uz kuru mums vajadzētu koncentrēties. Tehnoloģijas ir rīki, kuri ir jāprot pielietot.

Izglītības tehnoloģiju pielietojums sniedz maksimālu ieguvumu, ja..

1. ..tās palīdz skolēniem vizualizēt mācību saturu Uzskatāms piemērs ir ģeometrijas stundas. Ja skolēniem ir iespēja redzēt

figūras, mainīt to formas un veidus, ir daudz vieglāk izprast ģeometrijas būtī-bu. Zinātnisku procesu animāciju vai reakciju demonstrēšana ir vēl viens veids kā skolēniem palīdzēt uztvert mācību vielu.

2. ..tās palīdz bērniem būt radošiem, inovatīviem un izmantot savu unikālo redzējumu

Piemēram, bērniem, kuri veido savus izpētes projektus Glogster vidē (pla-kātu izveides interneta vietne), ir iespēja pievienot attēlus un video mate-riālus, lai papildinātu plakāta saturu, padarītu to atraktīvāku un personalizētu. Interneta resursu iespējas ir nebeidzamas, tāpēc skolēni var izpausties gan radoši, gan mācīties precizitāti.

3. ..mācību process kļūst vieglāks skolēniem un bieži vien arī sko-lotājiem

Vai rīki palīdz skolēnam mācīties organizēti, vai darbu plūsmu padara vieglāku? Daudzu angļu valodas skolēnu vidū lielu popularitāti ir ieguvu-si interneta vietne NoodleTools, tajā ir iespējams ērti gatavot referātus, veidot tiem piezīmes un digitāli ievietot literatūras avotus, kā arī tekstā atrodamajai informācijai pievienot interneta saites, no kurām iegūta kon-krētā informācija. Visus projektus ir iespējams koplietot ar pasniedzēju. Izmantojot šādu sistēmu, ir vieglāk saņemt un sniegt komentārus vai vēr-tējumus.

4. ..tās veicina sadarbību, nodrošinot skolēnu savstarpējo mijie-

darbībuLielisks piemērs ir blogu rakstīšana. Skolēnu vidū arvien lielāku popu-


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

laritāti iegūst citu vienaudžu darbu lasīšana – darbi tiek rakstīti un lasīti, ievietoti interneta vietnē, kur tie ir redzami kā piemēri, no kuriem ir iespējams mācīties citiem. Paužot savu viedokli par dažādiem darbiem, skolēniem ir iespēja praksē uzzināt, kā veidot konstruktīvus komentārus. Savukārt darbu autori ir sajūsmi-nāti komentārus saņemt. Radot darbus, tiek piedomāts pie tā, ka to lasīs lielāka auditorija, tie būs publiski pieejami. Vēl viena programma, kura kalpo kā piemērs tam, ka skolēni var kontaktēties un mācīties no dažādiem cilvēkiem, tostarp jomas ekspertiem, ir Skype.

5. Skolēni vairāk iesaistās procesos, izglītības tehnoloģijas viņus iedvesmo un mācības sniedz lielāku prieku

Runājot par tehnoloģijām un mācībām, mēs nedrīkstam aizmirst, ka visa pamatā ir bērni. Tehnoloģijas sniedz iespēju izteikties klusam bēr-nam, savukārt, bērnam, kuram ir nepieciešams ilgāks domāšanas laiks, tās ļauj piedalīties procesā vai vienkārši mācības padara jautrākas un iedves-mojošākas.

Mūsu, pieaugušo, uzdevums ir nodrošināt šīs iespējas vienmēr, kad vien tas ir mūsu spēkos.

Lietojot tehnoloģijas, paturiet prātā to, kādam mērķim tās ir radītas!

Ir sācies jauns mācību gads un, iespējams, ir vērts pārlūkot mācību programmu, paturot prātā šīs piecas pazīmes. Izmantojiet tehnoloģijas, lai atbalstītu savus skolēnus tādos veidos, kuri gan mācīšanu, gan mācī-šanos pacels jaunā līmenī. Jūsu “jaunā un uzlabotā” klase būs priecīga par radošu pieeju, sadarbību, kritisku domāšanu un komunikāciju, kā arī, galvenais, tiks novērtēti un izcelti katra bērna dotumi.

Raksta avots: Patti Grayson, http://www.middleweb.com/24360/the-5-best-times-to-use-technology-in-class/?utm_content=buffer7dd92&utm_medium=social&utm_source=linkedin.com&utm_campaign=buffer

Publicēts: http://blog.certes.lv SV

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅASStraujuma: Jaunais pedagogu algu modelis tiks ieviests ar jauno mācību gadu

Ir skaidrs, ka nākamā gada 1.septembrī jaunais pedagogu darba samaksas modelis būs, pārliecināta Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). 30. septembrī pēc kārtējās Straujumas darba grupas sēdes par pedagogu darba samaksas modeli premjerministre skaidroja, ka jau apzināts trešdaļas pašvaldību vie-doklis gan par modeli, gan par skolu tīkla reorganizāciju.

Nākamajās sēdēs šie jautājumi būs jārisina ar lielākajām pašvaldībām, kā arī Pierīgu.Patlaban esot skaidrs, ka, visticamāk, modelī būs jāatjauno 10% piemaksa valsts ģimnāzijām, kas paš-

reizējā modeļa redakcijā tikusi noņemta. Diskutēts arī par iespējām palielināt patlaban noteikto atbalsta personāla skaitu skolās.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ne apstiprināja, ne noliedza to, vai modeli tiešām izdosies ieviest jau nākamajā mācību gadā, tomēr viņa uzsvēra, ka modeļa ieviešanai nepieciešami papildu līdzekļi, taču patlaban nav iemeslu apšaubīt faktu, ka modelis ar nākamo gadu tomēr varētu tikt ieviests.

Straujuma sacīja, ka pašvaldību skolu tīkla sakārtošanas kontekstā satrauc jautājums par savstarpējiem norēķiniem, kā arī skolēnu transportēšanu, no kā izriet arī ceļu stāvokļa problemātika.

Ir skaidrs, ka Latvijā nevarētu pastāvēt skolas, kur skolēnu un skolotāju proporcija ir 1,7 pret vienu, sacīja Straujuma. "Vai mēs varam uzturēt šīs skolas?” jautāja premjerministre, norādot, ka pēc skolu tīkla reorga-nizācijas vidējam skolēnu skaitam būtu jābūt vismaz seši skolēni uz vienu skolotāju.

Patti Grayson, http://www.middleweb.com/24360/the-5-best-times-to-use-technology-in-class/?utm_conte

Patti Grayson, http://www.middleweb.com/24360/the-5-best-times-to-use-technology-in-class/?utm_conte

http://blog.certes.lv


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Straujuma uzsvēra, ka ir pašvaldības, kuras jau skaidri apzinājušas reorganizācijas plānus, savukārt ir arī tādas, kuras uzskata, ka skolu apvienošana vai slēgšana ir nepareiza.

Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, arodbiedrība jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu ietur neitrālu pozīciju, savukārt mo-deļa problemātikā LIZDA turpinās sekot līdzi izmaiņām, uzstājot uz izvirzītajām prasībām.

Grigorjevs pauda gandarījumu par to, ka beidzot arī Straujumas darba grupā tiek iztirzāti jautājumi, par kuriem arodbiedrība runā jau ilgu laiku, tostarp par piemaksām valsts ģimnāzijām.

Jau ziņots, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek izstrādāts, lai risinātu pašreizējā kārtībā konstatētās problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba sa-maksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.

Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir pre-cīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. IZM uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.

Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, ne-pieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.

Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā dar-ba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā ie-kļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.

Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. At-bilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu peda-gogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.

Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansē-jums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.

Izglītības ministre Mārīte Seile iepriekš informēja, ka jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.

Apstiprina kārtību svešvalodu centralizēto eksāmenu aizstāšanai

Valdība 29. septembrī apstiprināja kārtību, kādā ar starptautiskas testēšanas institūcijas svešvalodas pārbaudījumu var aizvietot centralizēto eksāmenu svešvalodā.

Arvien vairāk izglītojamo izvēlas kārtot starptautiskas testēšanas institūcijas tādu svešvalodas pārbau-dījumu, kas ir starptautiski atzīts un kurā iegūto vērtējumu kā atlases kritēriju var izmantot, turpinot izglī-tību ārvalstīs.

Gan svešvalodas eksāmens, gan starptautiskas institūcijas pārbaudījums pārbauda valodas prasmes atbilstoši Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvei (EKP valodu prasmes līmeņi) un atbilst sav-starpēji salīdzināmām mācību programmām. Lai nodrošinātu izglītojamo reālās vajadzības, Vispārējās iz-glītības likums nosaka, ka izglītojamais svešvalodas eksāmenu tiesīgs aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas svešvalodas pārbaudījumu.

Starptautisko institūciju saraksts, kurā iekļautas deviņas institūcijas, ir izveidots, ņemot vērā Igaunijas un Lietuvas pieredzi svešvalodu eksāmenu aizstāšanā ar starptautisko institūciju pārbaudījumiem. Notei-kumos iekļauti tikai to starptautisko testēšanas institūciju svešvalodu pārbaudījumi, kuri pārbauda valodas prasmes atbilstoši EKP valodu apguvei, atbilst savstarpēji salīdzināmām mācību programmām un atbilst vienādām kvalitātes prasībām. Starptautiskā pārbaudījuma izmaksas sedz izglītojamais, kurš kārto šo pār-baudījumu.

Ņemot vērā, ka Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarta Svešvaloda pamatprasības


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

mācību priekšmeta apguvei izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokul-tūras kompetenci atbilstoši EKP noteiktajiem valodas prasmes B1-C1 līmeņiem, kā arī to, ka svešvalodu eksāmenā izglītojamā sniegums tiek izteikts atbilstoši valodas prasmes B1, B2 vai C1 līmenim, noteikumi nosaka, ka svešvalodu eksāmenu var aizstāt tikai ar tādu starptautiskas institūcijas pārbaudījumu, kura rezultāti ir pielīdzināti EKP valodu prasmes līmeņiem un nav zemāki par B1 līmeni.

Tā kā atsevišķu starptautisko institūciju izsniegtajiem dokumentiem par iegūto vērtējumu pārbaudī-jumā ir noteikts derīguma termiņš, tad svešvalodu eksāmenu izglītojamais var aizstāt ar starptautiskās institūcijas pārbaudījumu, kas nokārtots vispārējās vidējās izglītības apguves laikā, un starptautiskās insti-tūcijas dokumenta izsniegšanas termiņš ir ne agrāk kā divi gadi pirms svešvalodas eksāmena paredzētās norises dienas.

Kā apliecinājumu, ka izglītojamais ir nokārtojis starptautisko pārbaudījumu svešvalodā, izglītojamam jāiesniedz izglītības iestādes vadītājam dokuments par iegūto vērtējumu pārbaudījumā. Valsts izglītības satura centrs, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja iesniegumu, veic starptautiskās institūcijas iz-sniegtā dokumenta autentiskuma pārbaudi, par kuras rezultātiem informē izglītības iestādes vadītāju.

Izglītojamais, kurš ir izteicis lūgumu aizstāt svešvalodu eksāmenu, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi līdz tā norisei nav nokārtojis starptautiskās institūcijas pārbaudījumu vai ir saņēmis atteikumu par svešvalodas eksāmena aizstāšanu, ir tiesīgs kārtot svešvalodas eksāmenu, lai vēl tajā pašā mācību gadā varētu iegūt dokumentu par vispārējo vidējo izglītību.

Tā kā persona, kura ir ieguvusi dokumentu par vidējo izglītību, ja tai ir nepieciešams, ir tiesīga kārtot centralizēto eksāmenu augstskolā, ar kuru centrs saskaņā ar normatīvo aktu par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību ir noslēdzis sadarbības līgumu, tad konkursā izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās persona var iesniegt starptautiskās institūcijas izsniegto dokumentu par iegūto vērtējumu svešvalodā. Šajā gadījumā starptautiskās institūcijas izsniegtā dokumenta atbilstību no-teikumu projektā noteiktajām prasībām un autentiskuma pārbaudi veic Valsts izglītības satura centrs.

Konkursā par uzņemšanu pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, ku-rās uzņemšana pamatojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, starptautiskās institūcijas pārbaudījumā iegūtā vērtējuma salīdzināšanu ar svešvalodas eksāmenā iegūto vērtējumu nosaka attiecīgā augstskola vai koledža atbilstoši studiju programmas prasībām.

Vēlas attīstīt karjeras izglītību un palielināt pedagogu-karjeras konsultantu skaitu

Latvijas skolās ir nepieciešams attīstīt karjeras izglītību un palielināt pedagogu-karjeras konsultantu skaitu, 25. septembnrī konferencē "Karjeras attīstības atbalsta modelis Latvijas izglītības sistēmā" norādīja tās dalībnieki.

"Pētījumi rāda, ka karjeras atbalsta pasākumus saņēmušie ir pārliecinātāki par savas karjeras izvēli un savām iespējām. Šos pasākumus saņēmušie skolēni ir motivētāki mācīties," stāstīja Eiropas Komisijas No-darbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Linda Adamaite. Viņa arī norādīja, ka ar Eiropas Komisijas atbalstu ir plānots uzlabot pieeju karjeras atbalstam 328 vispārējās un profesionā-lās izglītības iestādēs, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem, un šim mērķim ir pieejams Eiropas struktūrfondu finansējums gandrīz 20 miljonu apmērā. Projekta ieviešana gan vēl nav sākusies.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Pa-pule sacīja, ka, skatoties uz izglītības sistēmu kopumā, ir skaidrs, ka bērniem un jauniešiem ir jārāda īstās darba iespējas, jāorganizē tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem un jāļauj viņiem iepazīties ar darba vidi uz-ņēmumos. "Jāved ne vien uz lielajiem uzņēmumiem, bet arī jārāda, kā strādā mikrouzņēmumi un vidējie uzņēmumi, jārada viņiem priekšstats par uzņēmējdarbību, lai jauniešu bezdarbs nebūtu Latvijas problē-ma," sacīja Papule.

Arīdzan Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās norādīja, ka, risinot šos jautā-jumus, būtu mazāks jauniešu bezdarbs, beidzot skolu, jaunieši būtu patstāvīgāki savās izvēlēs, un 1.kursā būtu mazāks atbirušo studentu skaits. "Skolās ir nepieciešami profesionāļi, kā arī jābūt iespējai karjeras konsultāciju pakalpojumus saņemt ārpus izglītības iestādēm," pauda Traidās.

VIAA eksperte Nora Kalēja konferences dalībniekiem pastāstīja, ka 2014./2015.mācību gadā skolās bi-juši 86 pedagogi-karjeras konsultanti. No 2016.gada 1.janvāra plānots, ka būs viens pedagogs-karjeras konsultants uz 2000 skolēnu, 2017.gadā būtu viens pedagogs-karjeras konsultants uz 700 skolēniem, bet


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

2020.gadā - pedagogs-karjeras konsultants uz 600 skolēniem."Ceram audzināt jaunieti ne tikai par darbinieku, par skrūvīti, bet gan par tādu, kas nodrošinās sevi,

sniegs labumu valstij un būs laimīgs. Piemēram, ja padomju gados bija būtiski sagatavot jaunieti profesijai, tad tagad svarīgākais ir sagatavot jaunieti dzīvei. Ja padomju gados fokusējās uz vienas profesijas apguvi un vienu darbavietu mūža garumā, tad pašreizējos apstākļos ir citādi. Valstij jānodrošina, lai jaunietis ne-pieciešamās prasmes apgūst savlaicīgi, kopš pirmās klases vai agrāk, un tam jānotiek vecumam atbilstošā veidā. Rezultātā - lai jaunietim ir pietiekamas zināšanas, prasmes, informētība par izglītības iespējām, ie-spēja izpētīt darba vidi, apkopot informāciju, lai pieņemtu lēmumu," stāstīja Kalēja.

Viņa piebilda, ka karjeras prasmes veidojas ne vien skolā, bet arī ģimenē, interešu izglītībā, darot brīv-prātīgo darbu, jo skola nav vienīgais "spēlētājs". Kalēja arī norādīja, ka ir vērtīgi skolām piesaistīt neatkarī-gus karjeras konsultantus, kas runā ar jauniešiem individuāli, jo skolas nereti ir ieinteresētas, lai jaunieši pēc 9.klases paliek mācīties vidusskolā, tālab nepietiekami pastāsta par arodizglītības iespējām.

Tāpat Kalēja uzsvēra, ka jaunieši ne vienmēr zina par interneta vietnēm, kurās viņi varētu uzzināt infor-māciju par karjeru un izglītību, un varbūt vajadzētu izveidot vienu vietni, kurā ir apkopotas visas pārējās. Tāpat viņa stāstīja, ka jāpiedomā pie veida, kādā informāciju piedāvāt. "Ir pārrāvums starp informācijas veidotājiem un lietotājiem," sacīja VIAA eksperte. Viņa arī norādīja, ka jauniešiem nereti trūkst informācijas par viņu iespējamo atalgojumu, tendencēm, pieprasītajām profesijām.

Toties darba devēji nav apmierināti ar jauniešu zināšanām, prasmēm un attieksmi. Kalēja bilda, ka to ietekmējusi gan emigrācija, gan darbvietu rūkums, gan arī sabiedrības noslāņošanās.

Viņa norādīja, ka patlaban VIAA ir vairāki izaicinājumi - ir jānosaka vienotas vadlīnijas, kas ir katram vecumposmam piemērota karjeras izglītība skolā, un jāgādā, lai visiem būtu iespējas to apgūt vienādā kvalitātē. Izglītības sistēmā ir jāatrod laiks un vieta karjeras izglītībai, bet skolotājiem ir jāpiedomā, kā viņu stundās mācīto sasaistīt ar reālo dzīvi.

Valsts izglītības satura centrs no 1.oktobra līdz 8.oktobrim organizē "Drošības nedēļu"

Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar dažādām institūcijām organizē ikgadējo "Drošības nedēļu" no 1. līdz 8.oktobrim. Tās mērķis ir veicināt skolēnu prasmes izvērtēt situāciju, analizēt iespējamos riskus un pieņemt personiski atbildīgus un veselībai un drošībai labvēlīgus lēmumus, kā arī veidot veselī-gus un drošus paradumus ikdienā.

VISC aicina pedagogus ar bērniem un viņu vecākiem šajā rudenī aktualizēt šādas tēmas - drošība inter-netā, fiziskā drošība un izpratnes veicināšana par donoru kustību Latvijā. "Drošības nedēļas" ietvaros notiks vairāki pasākumi.

Izglītojošas stundas 4.klašu skolēniem par drošību, izmantojot mobilās lietotnesLai akcentētu sākumskolas bērnu drošības nozīmi, izmantojot mobilās lietotnes, "Drošības nedēļas"

ietvaros tehnoloģiju uzņēmums "Cisco" vadīs informatīvas stundas 4. klašu skolēniem Rīgas Angļu ģimnā-zijā un Rīgas Teikas vidusskolā. Tehnoloģiju blogeris un mājas lapas Kursors.lv izveidotājs Kristaps Skutelis dalīsies pieredzē, kā droši lietot internetu, runās par bērnu vidū populārāko aplikāciju draudiem un ar pie-mēriem izspēlēs situācijas, kādas bērni var piedzīvot, izmantojot mobilās lietotnes. Informatīvās stundas tiek rīkotas sadarbībā ar CERT.lv un Drossinternets.lv

"Drošības nedēļas" pasākums Daugavpilī "Viena diena drošībai"VAS "Latvijas dzelzceļš" un deviņas organizācijas (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, AS

"Latvijas gāze", Valsts policija, AS "Sadales tīkls", Latvijas Banka, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Drošāka interneta centrs un AS "Latvijas Valsts meži") "Drošības ne-dēļas" ietvaros 2.oktobrī Daugavpilī organizē pasākumu "Viena diena drošībai". Pasākumā piedalīsies Dau-gavpils pilsētas un pagastu skolu 4.klašu skolēni (833 bērni).

Pasākuma laikā Daugavpilī notiks arī filmas "Lai dzīvo bērni!" pirmizrāde. Šī gada projekta "Lai dzīvo bēr-ni!" ietvaros tapusi režisores Dainas Rašenbaumas un redaktores Kristas Vāveres filma "Tas notiek ar tevi".

Ar savām idejām un atbalstu projektā gadu no gada piedalās AS "Latvenergo", VAS "Latvijas Dzelzceļš" un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

"Drošības nedēļas" laikā tiks nodrošināta filmas demonstrēšana arī Latvijas skolās. Informatīvas lekcijas jauniešiem par asins ziedošanuValsts asinsdonoru centrs aicina Latvijas skolas iesaistīties sabiedrības izglītošanā par asins ziedošanu


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

un donoru kustību. Ir sagatavots informatīvs lekciju ciklu vidusskolas vecuma jauniešiem ar mērķi sniegt informāciju par asins ziedošanu, sadalīšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādēm, tādejādi mudinot jauniešus būt aktīviem sabiedrības locekļiem un iesaistīties donoru kustībā. Skolas tiek aicinātas pieteikties arī ekskursijai Valsts asinsdonoru centrā.

"Drošības nedēļas" laikā Ziemeļvalstu ģimnāzijas 11.klašu skolēni tiks iepazīstināti ar donoru kustību Latvijā.

Pieteikt lekcijas savā skolā iespējams rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanīt 67408874.Ceļu satiksmes drošības direkcijas aicinājumsCSDD jau devīto gadu pēc kārtas aicina 6.-8. klašu skolēnus pie-

dalīties aizraujošā konkursā topošajiem mopēdistiem par ceļu sa-tiksmes drošību - „Gribu būt mobils!". Tā uzvarētāji būs zināmi 2016. gada pavasarī. Konkursa mērķis ir pilnveidot 6.- 8.klašu skolēnu zi-nāšanas par ceļu satiksmes drošības jautājumiem un par personīgās drošības garantēšanas iespējām ceļu satiksmē, nodrošinot aizraujo-šu un kvalitatīvu izglītības modeli - konkursu velosipēda un mopēda vadītājiem. Tieši šajā vecumā skolēni ceļu satiksmē ir ne tikai gājēji, bet arī velosipēdu vadītāji un vēlas kļūt par mopēdu vadītājiem. Vi-ņiem jāmāk pieņemt atbildīgus lēmumus arī sarežģītās satiksmes situācijās.

Sākot ar 28. septembri ir iespējams aizpildīt pieteikuma anketu mājas lapā www.bērniem.csdd.lv , iz-mantojot linku no konkursa banera vai arī mājas lapā www.gribubutmobils.lv .

Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis diagnosticējošos darbus par ceļu satiksmes drošības jautāju-miem. To mērķis ir noskaidrot skolēnu prasmes un zināšanas par satiksmes drošību, kā arī attieksmi pret savu un līdzcilvēku drošību ceļu satiksmē.

Diagnosticējošos darbus izglītības iestādes varēs organizēt: 4.klasē no 2015.gada 2. līdz 6.novembrim un 8.klasē no 2015.gada 9. līdz 13.novembrim. Darbi būs pieejami un izpildāmi tikai elektroniski tīmekļa vietnē http://www.darbs.dits.lv noteiktos laikos.

Sīkāka informācija šeit - http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/info.shtml#sep28

Valsts policija sākusi darbu pie skolu drošības programmas izstrādes

Lai mazinātu vardarbību skolās, Valsts policija ir sākusi darbu pie skolu drošības programmas izstrādes, laikrakstam "Diena" pastāstījis policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību. Kā piemēru Rinkevics minējis ģērbtuves vai telpas pie sporta zāles. Nereti tieši šajās vietās skolēni kārto savas domstarpības, lai gan tur visu laiku būtu jābūt kādam pieaugu-šajam, kas situāciju uzmana. Patlaban tas notiek reti. Tāpat, ja skolas teritorija nav apsargāta, pastāv lielāka iespēja fiziskai vardarbībai.

Uzlabojumu gan nav gaidāmi visās skolās uzreiz - resursu ierobežotības dēļ sākumā projektā skolas varēs iesaistīties brīvprātīgi.

Jau otrajā skolas dienā šajā mācību gadā kautiņš noticis kādā no Liepājas skolām, vienam no skolē-niem pat nokļūstot slimnīcā. Par šādiem un līdzīgiem gadījumiem policijai ziņo samērā bieži. Kā informējis Rinkevics, šogad līdz maija beigām vien reģistrēts ap 150 fiziskas vardarbības gadījumu skolās. Tomēr grūti esot runāt par konkrētām tendencēm, jo Rinkevics ir pārliecināts, ka policijas redzeslokā nonāk vien neliela daļa vardarbības gadījumu. Turklāt medicīnas iestādēm ir pienākums par fizisku vardarbību ziņot policijai, bet par emocionālu vardarbību neviens neuzzina, ja pats skolēns par to nerunā.

Statistikas dati mudina policiju domāt, ka Rīgā vardarbību skolas slēpj vairāk vai arī to retāk pamana vecāki. Lielākā daļa iesniegumu policijā ir tieši no reģioniem, taču Rinkevics netic, ka Rīgā nekas tāds neno-tiek. Iespējams, slēpjot bērnu konfliktus, skolas mēģina nosargāt savu prestižu.

Policijā gan var pateikt, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus viņš minējis situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi.

Ziņas par vardarbību skolās gan no pašiem bērniem, gan viņu vecākiem saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Tās vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa stāstījusi, ka aizvien vairāk vardarbības gadījumu ir saistīti ar interneta vidi. Arī pa uzticības tālruni saņemtie zvani liecina, ka liela problēma ir tieši

mailto:ina.svilane%40vadc.gov.lv?subject=

http://www.bērniem.csdd.lv

http://www.gribubutmobils.lv

http://www.darbs.dits.lv

http://www.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/info.shtml#sep28


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

emocionālā vardarbība. Skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus skolas.

"Vardarbība nebeidzas skolas sienās, bet pāriet uz interneta vidi, kas agrāk nebija iespējams. Agrāk, vismaz aizverot skolas durvis, problēmas it kā palika tur. Šobrīd bērns, kurš kļuvis par upuri, šo upura lomu saglabā arī ārpus izglītības iestādes," sacījusi Rieksta-Riekstiņa. Inspekcijā gan novērots, ka skolas arvien biežāk meklē palīdzību un arī vecāki izlemj neklusēt.

DIENA/ LETA informācija

Īpašā mācību programmā tiek veidota jauna līderu paaudze Latvijā

23.septembrī finanšu institūcijas Altum centrālajā birojā norisinājās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA LATVIJA) izveidotās Līderu programmas svinīgais noslēgums, kurā tika sveikti 11 jaunās programmas absolventi. Programmā piedalījās īpaši atlasīti jaunieši, kuri gada laikā pilnveidoja sa-vas līderu prasmes. Ar jaunajiem līderiem strādāja mentori - ievērojamu vadības pieredzi guvušas personī-bas, tostarp Irina Pīgozne, Dana Reizniece-Ozola, Mārcis Auziņš un citi.

Līderu programma ir unikāla, pērn izveidota mācību programma vidusskolas vecuma jauniešiem. Tās mērķis ir ik gadu sekmēt 11-20 uzņēmīgu un harismātisku jauno līderu personību izaugsmi un prasmes. Jaunie līderi tiek rūpīgi atlasīti, un programmas ietvaros ar viņiem strādā ne vien personības izaugsmes tre-neri jeb kouči no Rīgas Koučinga skolas, bet arī mentori - sabiedrībā pazīstamas un nozīmīgu vadības pie-redzi guvušas personības. Mentoru lomā šogad iejutās Aigars Rostovskis, Aiva Vīksna, Maksims Jegorovs, Dana Reizniece-Ozola, Ilze Viņķele, Irina Pīgozne, Jānis Buks, Juris Gulbis, Mārcis Auziņš, Mārtiņš Bičevskis un Guntars Kokorēvičs.

"Bieži redzam, ka Latvijā pietrūkst spēcīgu līderu - vai tas būtu uzņēmējdarbībā, politikā, kultūrā vai kādā citā jomā. Sevišķi spilgti tas atklājas dažādu sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanas brīžos, piemē-ram, vēlēšanu laikā vai tagad, kad aktualizējies jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Ar šo programmu mudinām jauniešus uzņemties atbildību par valsts attīstību un veicināt līderību viņu vidū. Līderi ir tie, kas var mainīt sabiedrības attieksmi un izpratni par dažādiem jautājumiem," uzsver Jānis Krievāns, JA LATVIJA valdes priekšsēdētājs.

Šogad programmā piedalījās 11 jaunieši no visas Latvijas, pievēršot uzmanību savai izaugsmei, moti-vācijai, projektu vadības spējām un citām prasmēm un īpašībām. Programmas ietvaros jaunie līderi pie-dalījās meistarklasēs, apgūstot prasmi sadarboties ar medijiem, izstrādāt un prezentēt biznesa idejas, kā arī iedvesmojās no pieredzējušu uzņēmēju un vadītāju pieredzes. Nenovērtējamu ieguldījumu jauniešu izaugsmē devuši Latvijas biznesa, politikas un sabiedrisko jomu līderi, uzņemoties mentoru lomu. Katrs jaunietis individuāli strādāja ar vienu no mentoriem, kas ar savu pieredzi iedvesmoja un iedrošināja viņu īstenot savu līdera talantu.

Vienlaikus ar rūpēm par jaunas līderu paaudzes veidošanu, Līderu programma mudina domāt par līde-rības izpratni Latvijā kopumā. Ar jauno programmu biznesa izglītības biedrība JA LATVIJA rosina plašāku diskusiju par to, kādiem jābūt nākotnes līderiem un ar ko tie atšķiras no līderiem šodien. Līderu programma ir vienīgā šāda tipa iniciatīva Latvijā, kas paredzēta vidusskolas vecuma jauniešiem un sniedz reālu ieguldī-jumu viņu izaugsmē, stiprinot jauniešu potenciālu pozitīvi ietekmēt sabiedriskos procesus Latvijā.

Līderu programma tiek organizēta sadarbībā ar Rīgas Koučinga skola un uzņēmumu Clean R.Nākamā gada Līderu programmas uzņemšana sāksies 2015.gada 30.septembrī.Par Junior Achievement Latvija (JA Latvija)JA Latvija ir sabiedriskā labuma organizācija un praktiskās biznesa izglītības eksperts Latvijas skolās.

JA Latvija ir viens no 37 Junior Achievement Europe un viens no 123 Junior Achievement Worldwide® tīkla biedriem kopš 1991. gada.

Eiropas Komisija atzinusi JA Latvija par vienīgo pozitīvo iniciatīvu Latvijā, kas ilgtermiņā un metodiski nodrošina jauniešiem uzņēmējdarbības izglītību.

JA Latvija katru gadu nodrošina Eiropā aprobētu un Latvijas vajadzībām pielāgotu praktiskās biznesa izglītības programmu pieejamību aptuveni 60 000 skolēnu visā Lat-vijā, visos izglītības līmeņos:

- Finanšu pratības ABC - sociālo zinību priekšmeta mācību un metodiskie materiāli 1.-9. klasei- Karjeras izglītības programma Ēnu diena 1.-12. klasei


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

- Skolēnu mācību uzņēmumu programma 4.-12. klasei- Līderu programma 10.-12. klasei- Start-Up programma augstskolu studentiem- Kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības programmas skolotājiem.

Skolotājai Rīgā aizrāda par mūsdienu autora daiļdarba izmantošanu mācību procesā

Pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnā-zijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.

Kā pastāstīja Ratinīka, dzejolis, kas izmantots kādā mācību stundā, "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārlie-cināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Pēc daiļdarba, kas neatbilstot tikumiskās audzināšanas normām, izmantošanas kāds, visticamāk, par to ziņojis skolas vadībai, kam sekoja mutisks aizrādījums, stāstīja Ratinīka.

Pēc viņas teiktā, princips, ka kādu literāru darbu nedrīkst izmantot izglītības procesā, jo "tā rakstīts li-kumā", nav pieļaujams, un tas robežojoties ar cenzūru. "Lai gan vēl joprojām nav izstrādātas vadlīnijas par tikumisku audzināšanu, skolas jau baidās," pauda Ratinīka.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.

Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.

Kā ziņots, Saeima pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglī-tojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

Tāpat likums paredz, ka izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, ir jāaizsargā izglītojamo no tādas in-formācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītoja-mā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

Izglītības nozares vadība: Skolotājiem ir dots "uzticības kredīts" mācību līdzekļu izvēlē; katra izvēle netiks pārbaudīta

Konkrēta mācību līdzekļa izmantošana stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savu-kārt atgriešanās pie katra mācību līdzekļa kontroles būtu neuzticības izteikšana ikviena skolotāja atbildī-bas sajūtai, pauž izglītības nozari pārraugošo iestāžu vadītāji.

Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, ir pagājis tas laiks, kad visā valstī bija viena mācī-bu grāmata, kurā katrs vārds bija cenzūras pārbaudīts un neskaitāmās institūcijās saskaņots.

Skolas uzdevums mūsdienīgā izglītības sistēmā demokrātiskā valstī ir ne tikai iemācīt noteiktu faktu daudzumu, bet jo īpaši veicināt spriestspēju, spēju argumentēt, nevis atreferēt iekaltas "pareizās" frāzes, norāda ministre, piebilstot, ka šāda pieeja, neapšaubāmi, prasa lielāku pedagoga atbildību un profesiona-litāti.

Izraugoties mācību materiālus, skolotāja uzdevums ir izvērtēt, kādā kontekstā, kāda vecuma skolēniem un, galvenais, ar kādu mērķi konkrētais materiāls tiek lietots. Mācību procesā izmantoto materiālu atbilstī-bas vērtēšana nav atraujama no konteksta, uzskata Seile.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks piebilst, ka konkrēta mācību līdzekļa izman-tošana stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība. Pedagogs mācību procesā var izmantot arī izdevumus, kas nav iekļauti VISC apstiprinātajā mācību literatūras sarakstā. Šādā gadījumā atbildību par citu izdevumu izmantošanu mācību procesā uzņemas skola, izvērtējot to ietekmi uz skolēnu personības veidošanos un attīstību un iekļaujot tos skolas mācību procesā izmantojamās literatūras sarakstā.

Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzsver, ka likumā skolotājiem ir dots "uzticības kredīts". Piešķirtā autonomija nozīmē aicinājumu skolotājiem vienlaikus būt radošiem un apzināties savu atbildību par bērniem un jauniešiem sniegto zinību atbilstību valsts pamatprincipiem. At-


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

griešanās pie katra mācību līdzekļa kontroles būtu šī uzticības kredīta atņemšana un neuzticības izteikšana ikviena skolotāja atbildības sajūtai, pauž Juhņēviča.

VISC izvērtē un apstiprina tikai izdevēju iesniegto mācību grāmatu un tām pielīdzināmu izdevumu at-bilstību izglītības standartam un mācību priekšmeta standartam, kā arī publisko apstiprinātās mācību li-teratūras sarakstu. Centra iekšējie noteikumi paredz izvērtēt mācību literatūru ētikas un morāles aspektā (pozitīvs mācību un audzināšanas emocionālais fons, ētiski spriedumi, ētiska un tikumiska rīcība, sociālā atbildība), kā arī tiesiskajā aspektā (cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības, rasu, reliģiju, tautību un dzimu-mu līdztiesības pamatprincipi). Tiek izvērtēts, vai teksti, uzdevumi un ilustrācijas palīdz veidot izpratni par cilvēktiesībām, personas tiesībām un brīvībām, rosina izteikt savu viedokli, pieredzi, diskutēt, vai ir ievēroti vienlīdzīgo iespēju principi brīvi no stereotipiem un diskriminācijas.

Mācību stundās lietotajiem mācību materiāliem ir jāatbilst valsts izglītības standartiem un īstenotajai izglītības programmai. Mācību materiāli un mācību līdzekļi nav jāsaskaņo ne ar Izglītības un zinātnes mi-nistriju, ne kādu citu institūciju.

ASTOŅAS SKOLAS IZGLĪTOS PATVĒRUMA MEKLĒTĀJUS; PAŠLAIK TAJĀS MĀCĀS 18 BĒGĻI

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noslēgusi līgumus ar astoņām skolām par patvēruma meklētāju izglītošanu, šodien ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".

Līgumi noslēgti ar Rīgas 93. vidusskolu, Dobeles Kristīgo pamatskolu, Rīgas 15.vidusskolu, Rīgas Ukrai-ņu vidusskolu, Jelgavas 5. vidusskolu, Rīgas Speciālo internātpamatskolu, Rīgas stila un modes profesionā-lo vidusskolu, N.Draudziņas vidusskolu.

Pašlaik šajās skolās mācās 18 bēgļi.Kā vienu no piemēriem laikraksts minējis 15 gadus veco afgāņu puisi Kamrānu Aijubī, kurš mācās Natā-

lijas Draudziņas vidusskolas pirmajā klasē. Viņš neesot pratis ne lasīt, ne rakstīt.Par šī puiša skološanu valsts skolai maksā 567 eiro pusgadam. Tas ir tik pat daudz, cik tiek maksāts par

parastu skolēnu. Kā vēsta laikraksts, šie līdzekļi patiesās izmaksas nesedz, jo ar Kamrānu jāstrādā individu-āli.

Skolotājus, kuri strādās ar bēgļiem, paredzēts apmācīt. Pedagogu apmācībai paredzēti 15 800 eiro 2016.gadā un 7000 - 2017.gadā.

LETA informācija


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.METODISKIE MATERIĀLI

Binārā stunda “Alternatīvie enerģijas avoti’’ no bioloģijas un fizikas viedokļa

Jekaterina Medvedeva,Mag. dabaszinātņu bioloģijā, Rīgas 13.vidusskolas

bioloģijas skolotājaMaija Samuseviča,Mag. paed., Rīgas 13.vidusskolas fizikas skolotāja

Pirms prakstiskās darbības skolotājs gatavo materiālus, kas satur darba mērķus, eksperimentālā uzdevuma gaitu, instrumentu klāstu, papildinformāciju par elektriska poten-ciāla rašanas cēloņiem, augļu un dārzeņu šūnu sastāvu, par ūdeņraža jonu klātbūtni augļu un dārzeņu sulā, par gadīju-miem, kad „ biobaterijas” tika izmantotas primitīvās elektro-niskās ierīces darbai un c.

Sasniedzamais rezultāts:1. Izveidot augļu vai dārzeņu strāvas avotus;2. Noskaidrot elektriskā potenciāla rašanas cēloņus

augļos un dārzeņos;2. Novērtēt elektrības ražošanas izdevīgumu no augu

valsts izcelsmes organismiem. 3. Novērtēt, vai augļi un dārzeņi ir lietojami uzturā

pēc elektrības izstrādes.4. Noskaidrot, vai sēņu valsts izcelsmes organismi va-

rētu kļūt par elektriska potenciāla avotu.5. Novērtēt drošības noteikumus, kuri jāievēro radot

un izmantojot elektrisko strāvu no augļiem un dār-zeņiem.

Stundas aktualizācijas fāze:Skolotājs stāsta skolēniem par to, ka ir iespējams izveidot strāvas avotu no augļa un piedāvā vīniem

pašiem izgatavot „biobateriju” un pēc eksperimenta atbildēt uz jautājumiem.

Stundas apjēgšanas fāze:Skolēni strādā grupās. 1 grupā ir eksperimenta veicēji (2), teorētiķi(2), analītiķi(2). Katrai mini grupai ir

savs uzdevums: „eksperimenta veicēji” veido eksperimentu; „teorētiķi” lasa informāciju un salīdzina augu (augļu un dārzeņu) šūnu sastāvu un mākslīgu bateriju sastāvu; „analītiķi” lasa informāciju un novērtē iespē-ju elektrības ražošanai no dzīvajiem organismiem.

Problēmsituācijas risināšana: Skolēni:◊ Novērtē elektrības ražošanas izdevīgumu no augu valsts izcelsmes organismiem. ◊ Novērtē, vai augļi un dārzeņi ir lietojami uzturā pēc elektrības izstrādes.◊ Noskaidro, vai sēņu valsts izcelsmes organismi varētu kļūt par elektriska potenciāla avotu.◊ Novērtē drošības noteikumus, kuri jāievēro radot un izmantojot elektrisko strāvu no augļiem un

dārzeņiem.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

Metode: daļēji - meklējumu, t.i. skolotājs sistemātiski dod secīgas norādes, vada skolēnu praktisko dar-bību, bet pēc tām ar saviem jautājumiem virza viņu prāta darbību eksperimenta rezultātu analīzei un jaunā līdz šīm nezināma fakta vai likuma noteikšanai.

Trūkumi:◊ Ilgs sagatavošanas laiks;◊ Finanšu izdevumi;◊ Nepieciešamas izmaiņas stundu sarakstā (divu priekšmetu skolotāji).

Priekšrocības:◊ Skolēnu aktīvā komunikācija;◊ Emocionālā iedarbība;◊ Uzskatāmība; ◊ Labvēlīga, brīva atmosfēra;◊ Maksimāli piemērota kritiskās domāšanas attīstībai;◊ Skolēnu ZPD izstrādes motivācija.

Binārā stunda◊ Viens priekšmets papildina un paplašina otra priekšmeta saturu;◊ Paaugstina mācīšanās motivāciju;◊ Paaugstina radošuma aktivitāti;◊ Sekmē racionālo prāta un darbības miju.

BBBBB

-

-

-

-

-

-

-


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

BBBBB

-

-

-

-

-

-

-


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.METODISKIE MATERIĀLI

Pārskata stunda par lineāro funkciju 7.klaseLigita Pickaine, Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja

Mans pieredzes materiāls ir par tēmu, kā es diferencēju mācīšanos stundā. Mācību stunda paredzēta 7. klasē pirms pārbaudes darba, mācoties tēmu „Lineārā funkcija”. Darbs paredzēts 5 stacijās, kurās katrs sko-lēns patstāvīgi (individuāli) risina un pārbauda dažādus uzdevumus par lineāro funkciju un izdara secinā-jumus par tēmas apguvi. Uz galda atrodas divas aploksnes – „Stacijas nosaukums” (piem., 1.stacija „Grafika konstruēšana”) un „1. Palīdzība” un pašvērtējumam triju veidu sejiņas (uzlīmītes). Skolēns atrisina 1. uzde-vumu, salīdzina atbildi, kura atrodas darba lapas otrā pusē. Skolēns pats novērtē savu risinājumu. Ja atbilde sakrīt, skolēns dodas uz citu staciju. Ja atbilde nesakrīt, skolēns ņem no otras aploksnes palīdzības lapu, izpēta atrisinājumu, atrod kļūdu un atrisina papilduzdevumu un atkal salīdzina atbildi. Pēc tam dodas uz citu staciju. Katrā stacijā skolēns novērtē savu darbu, atzīmējot to vērtējuma kartiņā ar atbilstošo smaidiņu. Stundas beigās katrs skolēns izvērtē savu darbu kopumā un vērtējuma kartiņu atstāj skolotājam.

7.klase

S

nosakot, kas

Stundas norise

Katrs sko :

,

Staci jas nosaukums

grafikam

Taisnes y= ax +b novietojums a un b

uzdevumos________________________________________________________________________________________________________________________________

_______________________________________________ ____________________________________________________________________


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

7.klase

S

nosakot, kas

Stundas norise

Katrs sko :

,

Staci jas nosaukums

grafikam

Taisnes y= ax +b novietojums a un b

uzdevumos________________________________________________________________________________________________________________________________

_______________________________________________ ____________________________________________________________________

Darba vietu skaitam

un

Stundu sagatavoja L igita Pickaine - [email protected]

Ideja - - izmantota


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

(atrodas uz katra galda)

evuma lapu un atrisini uzdevumu

Atbilde pareiza

Atbilde nepareiza

Atrisini papilduzdevumu!

Atbilde pareiza

Atbilde nepareiza

seji

Dodies uz citu staciju.


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

1.Stacija

y = - 2 x + 4 grafiku.

y x

Atbilde )

Uz taisnes atrodas punkti (3; -2) un (-1;6).

1. Stacija

:

x -2; 0; 3);

b) p -2x +4 y.

tliec punktus (x;y)

3) caur atliktajiem punktiem, pieraksti formulu.

a ir - funkcija ir y=ax+b koeficients a ir - funkcija ir .

1.Papilduzdevums

y = - 4x 2 .

Y X

Atbilde (

Uz taisnes atrodas punkti

(-2; 6) un (2;-10).


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

1. Stacija

:

x -2; 0; 3);

b) p -2x +4 y.

tliec punktus (x;y)

3) caur atliktajiem punktiem, pieraksti formulu.

a ir - funkcija ir y=ax+b koeficients a ir - funkcija ir .

1.Papilduzdevums

y = - 4x 2 .

Y X

Atbilde (

Uz taisnes atrodas punkti

(-2; 6) un (2;-10).

2.Stacija

Atbilde )

(0;7) un (-7;0)

2.Stacija

Krustpunkts ar x asi, y = 0

0 = x +7

x = -7

Krustpunkts ar y asi, x = 0

y= 0 +7= 7

Atbilde: (-7; 0) un (0;7)

2.Papilduzdevums

Nosaki funkcijas y = 5x 2 grafika krustpunktus ar koord Atbilde

(0;-2) un (0,4;0)


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

2.Stacija

Atbilde )

(0;7) un (-7;0)

2.Stacija

Krustpunkts ar x asi, y = 0

0 = x +7

x = -7

Krustpunkts ar y asi, x = 0

y= 0 +7= 7

Atbilde: (-7; 0) un (0;7)

2.Papilduzdevums

Nosaki funkcijas y = 5x 2 grafika krustpunktus ar koord Atbilde

(0;-2) un (0,4;0)

3.Stacija am.

Nosaki vai punkti A(-3;4); B( -6; 2); C( 5; 5 ) pieder funkcijas y = x + 4 grafikam, to

Atbilde

A y = x + 4; B un C y = x + 4

3. Stacija

Punkts C( 5; 5 ) x +4

5 = 5 + 4

Atrisini, ja , tad punkts pieder taisnei y = x +4

nav patiesa, tad punkts nepieder taisnei.

= + 4

5 =

5 = 5

Atbilde y = x +4

3.Papilduzdevums

Vai Vai punkti K(-6; -7), M(5; - 1 ) un N( 2;-2) pieder funkcijas y= 0,5x 4 grafikam?

Atbilde )

K un M y=0,5x-4; N y=0,5x-4


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

4.Stacija

Atbildes

a) 1045 b) 1130 c) 30 min. d) 90:1,5 = 60 km/h

4.Stacija

a) - grafiks iet uz leju- plkst. 10.45 b) Grafiku krustpunkts- uz x ass- plkst.11.30 c)

d) 180km-90km=90km

13.00-11.30=1.30 jeb 1,5h 90:1,5=60(km/h)

4.Papilduzdevums

Atbilde

a) 720km b) 4h c) 360:5 = 72km/h d) 64,8litri; Ls 29,16


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

4.Stacija

a) - grafiks iet uz leju- plkst. 10.45 b) Grafiku krustpunkts- uz x ass- plkst.11.30 c)

d) 180km-90km=90km

13.00-11.30=1.30 jeb 1,5h 90:1,5=60(km/h)

4.Papilduzdevums

Atbilde

a) 720km b) 4h c) 360:5 = 72km/h d) 64,8litri; Ls 29,16

5.Stacija Taisnes y= ax +b a un b

-0,5x;

y= 2x +3; y= -2x+3 un y= 2x grafiki.

un pieraksti to.

Taisne a _______________

Taisne b _______________

Taisne c _______________

Taisne d _______________

c y b a d 1 x 1

Atbilde (ot

a y=2x

b y=2x+3

c y=-2x+3

d y=-0,5x


Nr. 18(98); 01. 10. 2015.

5.Stacija Taisnes y= ax +b a un b

Taisne b taisne a

Taisne d - Taisne c ir y= -2x + 3, jo ir

5.papilduzdevums

-0,25x;

y= 3x -3; y= -3x-3 un y= 3x + 1 grafiki.

grafiku un pieraksti to.

Taisne a _______________

Taisne b _______________

Taisne c _______________

Taisne d _______________

y c b d a 1 x 1

a y= -0,25x

b y= -3x - 3

c y= 3x+1

d y= 3x - 3

Documents

Gulbenes 2. vidusskolā Palīdzēt katram bērnam atrast ...videsfonds.lv/documents/urn-ls-skolas-v-rds-6.pdf · IZM konceptuāli atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas