HIDROLOĢISKIE UN ĢEOLOĢISKIE PĒTĪJUMI GAUJAS …€¦ · Sudas-Zviedru purva meliorācijas ietekmētajām teritorijām, kurās paredzēta svarīgā-ko biotopu atjaunošana, veikti

LIFE13 NAT/LV/000578 PRIORITĀRO MITRĀJU BIOTOPU AIZSARDZĪBA UN

APSAIMNIEKOŠANA LATVIJĀ

HIDROLOĢISKIE UN ĢEOLOĢISKIE PĒTĪJUMI GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA

SUDAS-ZVIEDRU PURVĀ

LIFE13 NAT/LV/000578

PRIORITĀRO MITRĀJU BIOTOPU AIZSARDZĪBA UN APSAIMNIEKOŠANA LATVIJĀ

AKTIVITĀTE A1

HIDROLOĢISKIE UN ĢEOLOĢISKIE PĒTĪJUMI GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA SUDAS-ZVIEDRU PURVĀ

PĀRSKATS

Sagatavoja:

Eksperts hidroģeologs

OĻĢERTS ALEKSĀNS

2015 – RĪGA

1

Saturs Ievads ............................................................................................................................................... 4

1. Sudas-Zviedru purva raksturojums .............................................................................. 5

1.1. Ģeogrāfiskais un dabas apstākļu raksturojums ............................................................ 5

1.2. Klimatiskie apstākļi ................................................................................................................. 7

1.3. Ģeomorfoloģija .......................................................................................................................... 8

1.4. Virszemes ūdeņi ..................................................................................................................... 11

1.5. Ģeoloģiskais raksturojums ................................................................................................ 14

1.6. Hidroģeoloģiskie apstākļi ................................................................................................... 19

1.7. Augsnes ..................................................................................................................................... 23

2. Sudas-Zviedru purva hidroloģiskā režīma izmaiņu novērtējums un tā atjaunošanas iespējas...................................................................................................... 24

2.1. Purvu nosusināšanas izraisīto ietekmējošo faktoru raksturojums ................... 24

2.2. Meliorācijas izraisīto ietekmju novērtēšana ............................................................... 25

3. Pasākumi hidroģeoloģiskā režīma atjaunošanai .................................................. 30

4. Pazemes ūdeņu stāvokļa un tā izmaiņu monitoringa sistēmas izveide ........ 37

Izmantotie informācijas avoti .............................................................................................. 40

5. Summary .............................................................................................................................. 43

Introduction ......................................................................................................................................... 43

5.1. Research mission and objectives..................................................................................... 43

5.2. Scope of works and results ................................................................................................ 44

5.3. recommendations for following work period ............................................................ 46

P I E L I K U M I ............................................................................................................................ 47

ATTACHMENTS .......................................................................................................................... 47

Attēli

1. attēls. Sudas-Zviedru purva izvietojuma un dabas vērtību karte ........................................ 6 2. attēls. Gaisa temperatūras izmaiņas 2014. gadā, Siguldas meteoroloģiskās stacijas

dati ................................................................................................................................................ 8 3. attēls. Latvijas fizioģeogrāfiskās kartes M 1:400 000 fragments ........................................ 9 4. attēls. Sudas-Zviedru purva virsmas telpiskais modelis ...................................................... 10 5. attēls. Sudas-Zviedru purva apsekošanas laikā novērota karsta kritene (GPS-318) 11 6. attēls. Projekta un tam piegulošās teritorijas hidrogrāfiskais tīkls ................................. 12

2

7. attēls. Kvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte ............................................................................. 15 8. attēls. Pirmskvartāra nogulumu ģeoloģiskā karte ................................................................. 18 9. attēls. Augstā tipa purva galveno ūdens bilances elementu aprēķinātais sadalījums

viena virtuālā gada periodam .......................................................................................... 21 10. attēls. Gruntsūdens līmeņa depresijas līkne (pēc prof. J. Valtera)................................. 26 11. attēls. Ūdens līmeņa pazeminājums kūdras slānī atkarībā no grāvja dziļuma un

attāluma līdz aprēķina punktam .................................................................................... 27 12. attēls. Augstā purva virsmas izmaiņas kūdras sēšanās rezultātā .................................. 28 13. ATTĒLS. GRUNTSŪDENS SATECES BASEINI UN GALVENIE PLŪSMAS VIRZIENI ................................... 29 14. attēls. Mazu grāvju manuālās bloķēšanas variants ............................................................. 30 15. attēls. Lielu aizsprostu izbūve, izmantojot ekskavatoru ................................................... 31 16. attēls. Gruntsūdens līmeņa izmaiņas purva neskartajā un ietekmētajā daļā ............ 32 17. attēls. Rekomendētās un potenciālās dambju ierīkošanas vietas uz grāvjiem ......... 33 18. attēls. Muižnieku-Rātnieku ezeru rajona apsekojuma maršruts ................................... 34 19. attēls. Inderdēļu-Zviedru ezeru rajona apsekojuma maršruts ....................................... 35 20. attēls. Sudas-Zviedru purva dienvidu daļas apsekojuma maršruts .............................. 36 21. attēls. Monitoringa urbumu konstrukcija (Dēliņa, 2014) ................................................. 38

Tabulas 1. tabula. Gruntsūdens līmeņa mērījumu žurnāls ....................................................................... 39

Pielikumi 1. Pielikums. Teritorijas apsekošanas karte .................................................................................. 48 2. Pielikums. Sudas-Zviedru purvu teritorijas GIS karte .......................................................... 59 3. Pielikums. Sudas-Zviedru purvu teritorijas virsmas 3D karte .......................................... 60

Figures

Figure 1. Disposition of Suda-Zviedru Mire and its natural values ......................................... 6 Figure 2. Changes in air temperature in year 2014, data from Weather station Sigulda8 Figure 3. Fragment of physiographic map of Latvia in scale 1: 400 000 ............................... 9 Figure 4. The spatial model of Suda-Zviedru Mire ...................................................................... 10 Figure 5. Observed sinkhole during Suda-Zviedru Mire inspection (GPS-318) .............. 11 Figure 6. The project and its surrounding area hydrographic network ............................. 12 Figure 7. Geological map of Quaternary deposits ....................................................................... 15 Figure 8. Geological map of pre Quaternary sediments ............................................................ 18 Figure 9. Raised bog key water balance elements estimated distribution for the period

of one virtual year ................................................................................................................ 21

3

Figure 10. Groundwater level depression curve (by prof. J. Walter) ................................... 26 Figure 11. Water level decrease in the peat layer depending on the ditch depth and

distance to the calculation point .................................................................................... 27 Figure 12 Raised Mire surface changes as a result of peat compaction ............................. 28 FIGURE 13. GROUNDWATER CATCHMENT AREAS AND DIRECTIONS OF FLOWS ...................................... 29 Figure 14. Variant for small-scale ditches blocking manually ................................................ 30 Figure 15. Large-scale dams installation by excavator ............................................................. 31 Figure 16. Groundwater level changes in the unaffected and affected part of raised bog

..................................................................................................................................................... 32 Figure 17. Recommended and potential sites for dams installation on the ditches ...... 33 Figure 18. Inspection track for Muiznieku-Ratnieku lakes area ........................................... 34 Figure 19. Inspection track for Inderdelu-Zviedru lakes area ............................................... 35 Figure 20. Inspection track for Suda-Zviedru Mire southern area ....................................... 36 Figure 21. Monitoring well design (Dēliņa, 2014) ...................................................................... 38

Attachments

Attachment 1. Schematic maps of sites inspection .................................................................... 48 Attachment 2. GIS map prepared for Suda-Zviedru Mire site ................................................ 59 Attachment 3. The 3D surface models for Suda-Zviedru site ................................................. 60

4

IEVADS

Hidroloģiskie un ģeoloģiskie pētījumi Sudas-Zviedru purva Gaujas nacionālajā parkā ir LIFE13 NAT/LV/000578 „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” projekta aktivitāte A1, kas ir nepieciešama aktivitātei A2 „Augsto purvu hidro-loģijas un biotopu atjaunošanas plāna izstrāde projekta teritorijai”, kā arī aktivitātei C2 „Augsto purvu hidroloģijas un biotopu atjaunošana meliorācijas ietekmētajās pro-jekta teritorijās”. Visa projekta un tajā skaitā arī aktivitātes A1 galvenais mērķis ir īs-tenot mitrāju aizsardzības un atjaunošanas pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmīgu biotopu saglabāšanu un to aizsardzību.

Aktivitātes A1 ietvaros ir veikti lauka pētījumi un izvērtēts Sudas-Zviedru purvs, kurā vērojama nosusinošā ietekme un ir nepieciešama gruntsūdens līmeņa paaugstināšana. Pārskatā apkopoti projekta un agrāko hidroloģisko pētījumu rezultāti un, veikta to analīze. Raksturotas un novērtētas paredzētās darbības vietas un tai piegulošo terito-riju hidroģeoloģiskie apstākļi: gruntsūdens plūsmas virzieni, gruntsūdens līmeņa ie-guluma dziļums, sezonālās svārstības un izmaiņu tendences, pazemes ūdeņu papildi-nāšanās un noplūdes apgabali, hidrauliskā saistība starp virszemes un pazemes ūde-ņiem paredzētās darbības un tai piegulošajās teritorijā, apkopota informāciju par pur-vu ietekmējošiem faktoriem. Sagatavots Sudas-Zviedru purva teritorijas fiziski ģeo-grāfiskais raksturojums (klimats, ģeoloģija, ģeomorfoloģija u.c.).

Hidroloģiskie un ģeoloģiskie dati ir vajadzīgi augsto purvu apsaimniekošanai un to atjaunošanai, jo Sudas-Zviedru purvā ir ierīkoti dažāda vecuma un garuma grāvji. Īpa-ši projekta realizācijai ir nepieciešama informācija par šo purvu hidroloģiju (ūdens plūsmas virzieni, purva sateces laukumi), kūdras biezumu, pagulošajiem ģeoloģiska-jiem slāņiem, topogrāfiju, ūdens ķīmiju un kūdras veidiem.

Lai veiktu atjaunošanas pasākumus meliorācijas ietekmētajās purva teritorijās, tiks izstrādāts tehniskais projekts grāvju aizdambēšanai, kuram arī ir nepieciešams purvu hidroloģiskais un ģeoloģiskais novērtējums. Tas projektētājiem palīdzēs labāk izprast atjaunojamajās teritorijas hidroloģiskos apstākļus, sekmēs projekta izstrādi un mazi-nās negaidītu situāciju rašanās iespēju projekta realizācijas gaitā.

Sudas-Zviedru purva meliorācijas ietekmētajām teritorijām, kurās paredzēta svarīgā-ko biotopu atjaunošana, veikti hidroloģiskie aprēķini, sagatavoti izejas dati virszemes un pazemes ūdeņu caurplūdumu aprēķiniem. Šie aprēķini veikti atjaunojamajām vie-tām, lai noteiktu vidējo ūdens plūsmu, kā arī prognozētu ūdens plūsmas pavasara un vasaras – rudens plūdu periodos.

Pētījuma vietu analīzei plaši izmantotas aerofotogrāfijas, reljefa dati, dažādi ĢIS (ģeo-grāfiskās informācijas sistēmas) dati un vēsturiskās kartes.

5

Pamatojoties uz lauka pētījumu rezultātiem, noteiktas vietas, kur būs nepieciešams ierīkot gruntsūdens līmeņa mērīšanas akas un būs jāveic aizsprostu būve Sudas-Zviedru purvā.

Kopumā, visi darbi veikti saskaņā ar purvu hidroģeoloģiskās izpētes Darbu program-mas nosacījumiem.

1. SUDAS-ZVIEDRU PURVA RAKSTUROJUMS

1.1. ĢEOGRĀFISKAIS UN DABAS APSTĀKĻU RAKSTUROJUMS

Saskaņā ar administratīvi teritoriālo dalījumu projekta teritorijas ziemeļu daļa atro-das Cēsu rajonā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā, bet dienvidu daļa – Rīgas rajona, Siguldas novada Siguldas pagastā. Teritorijas dienvidrietumu daļai piekļaujas Siguldas novada Mores pagasts. Teritorijas centra koordinātas LKS–92 sistēmā: X 562083 Y 6333744 (57008’33”N, 25001’33”E)

Projekta intereses laukums atrodas īpaši aizsargājamā Gaujas nacionālajā parka teri-torijā, kas ir dibināts 1973. gada 14. septembrī. Tā pašreizējo statusu nosaka 1999. gada 16. decembrī pieņemtais Gaujas nacionālā parka likums. 2001. gada 7. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma Gaujas nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Kopējā parka platība ir 91745 ha (Vimba, u.c., 2014).

Parkā atrodas gandrīz viss Sudas-Zviedru purvs – 2306 ha (Vimba, u.c., 2014), kurš savukārt sevī iekļauj Sudas parka rezervātu – īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, Rat-nieku ezeru un purva lieguma teritoriju, Sudas purva Mežaku liegumu un Sudas purva Mores liegumu (skat. 1. attēlu).

Sudas purvs ir lielākais Gaujas nacionālajā parkā. Tas ir tipisks augstais purvs ar iz-teiktu ciņu – lāmu kompleksu. Te sastop gan augstā, gan arī pārejas purva veģetāciju. Augstā purva veģetāciju raksturo ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum, kas ir aizsargājams augs (Pakalne, u.c., 2001). Tajā aug tādas retas un aizsargājamas augu sugas kā mellenāju kārkls (Salix myrtilloides), palu staipeknītis (Lycopodiella inunda-ta), pundurbērzs (Betula nana) un citas (Vimba, u.c., 2014).

Sudas –Zviedru purvu no visām pusēm iekļauj Gaujas nacionālā parka Valsts ainavu aizsardzības zona. Paša Sudas-Zviedru purva ainavu telpas lielāko daļu veido augstais purvs. Šeit pārsvarā dominē augstā purva ainava, daļēji to klāj relatīvi blīvs nelielu priedīšu apaugums. No ainavu estētiskā viedokļa pati interesantākā ir pāreja no pār-ejas purva uz augsto purvu Sudas – Zviedru purva ziemeļu daļā, purva ezeri, salas un bijušais kara ceļš, kam ir kultūrvēsturiska vērtība (Nikodemus, u.c., 2005).

6

Apzīmējumi: AA – ainavu aizsardzības zona; DL –dabas liegums;

ĪADT – īpaši aizsargājama dabas teritorija

1. ATTĒLS. SUDAS-ZVIEDRU PURVA IZVIETOJUMA UN DABAS VĒRTĪBU KARTE FIGURE 1. DISPOSITION OF SUDA-ZVIEDRU MIRE AND ITS NATURAL VALUES

7

1.2. KLIMATISKIE APSTĀKĻI

Teritorija ietilpst mērenajā joslā, kurai raksturīgs samērā neliels saules siltuma pie-plūdums un izteikti pozitīva mitruma bilance. Raksturīgi izteikti cikloniski laika ap-stākļi, prāvs nokrišņu daudzums un samērā izlīdzināta temperatūras gada gaitā, ko nosaka Baltijas jūras ietekmes apgabalam raksturīgās piejūras klimata iezīmes. Teri-torijā vērojamas mikroklimatiskās atšķirības, piemēram, upju ielejās (Reģionālie projekti SIA, 2005). Mikroklimatisko izmaiņu cēloņi ir reljefa raksturs, salīdzinoši vājā gaisa apmaiņa un sliktā aerācija Līgatnes upes dziļajā ielejā (Balt Konsults SIA, 2012).

Gada nokrišņu summa ir 705-788 mm. Nokrišņiem visbagātākais mēnesis ir jūlijs (100 - 104 mm), vismazāk nokrišņu (26 - 36 mm) ir februārī.

Vēja virziens pārsvarā ir DR ar 4,2 m/s. Visspēcīgāk vējš pūš rudenī un ziemā. 10 die-nas gadā vēja spēks pārsniedz 16 m/s. Negaisa dienas vidēji ir 18, puteņu dienas ir 13.

Gada vidējā temperatūra ir 50C. Visaukstākie mēneši - janvāris un februāris ar vidējo gaisa temperatūru -60C. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru 170C, aktīvo temperatūru summa ap 18000C. Pēdējās pavasara salnas novērotas pat jūnija sākumā, bet pirmās rudens salnas iestājas jau septembra sākumā. Gaujas senlejā sal-nas var parādīties arī augustā. Vidējais dienu skaits bez sala - 146 (no 107 līdz 200 dienām). Veģetācijas perioda ilgums ir vidēji 180 dienas. Pirmais sniegs mēdz uzkrist jau oktobra sākumā, paliekoša sniega sega izveidojas decembra vidū, sniegs nokūst aprīļa sākumā. Sniega segas biezums parasti ir 15 - 20 cm (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Gada vidējā temperatūra 2014. gadā bija 7,770C. Temperatūru izmaiņas grafiks, kas veidots, pamatojoties uz Siguldas meteoroloģiskās stacijas 2014. gada novērojumu datiem skatāms 2. attēlā. Maksimālā konstatētā temperatūra vasarā bija 33,0 0C - 28. jūlijā, bet minimālā ziemā -180C, kas konstatēta 30. decembrī. Savukārt, saskaņā ar 23.08.2001. Ministru kabineta noteikumiem Nr.376 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 „Būvklimatoloģija”” ilggadīgā gada vidējā gaisa temperatūra Priekuļiem noteikta 5,30C. Gaisa gada minimālā temperatūra, kuras pār-sniegšana iespējama reizi 50 gados ir -38,20C, bet 10 gados -31,80C. Viskarstākā mē-neša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir 21,30C, bet gada maksimālā gaisa tempe-ratūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados ir 25,30 C un 10 gados ir 24,20C.

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 „Būvklimatoloģija” ir -11,0

0C. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā tem-

peratūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados ir -19,60C, bet 10 gados -16,40

C. Visaukstākā piecu dienu vidējā gaisa temperatūra ir konstatēta -23,80 C.

Valdošie ir DA virziena vēji, kas siltajos gadalaikos nomainās uz R, ZR vējiem. Vidējais vēja ātrums 3,8 m/s.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 674 mm. Diennakts vidējais gaisa relatīvais mit-rums gadā 80%.

8

2. attēls. Gaisa temperatūras izmaiņas 2014. gadā, Siguldas meteoroloģiskās stacijas dati

FIGURE 2. CHANGES IN AIR TEMPERATURE IN YEAR 2014, DATA FROM WEATHER STATION SIGULDA

Pirmais sniegs mēdz uzkrist jau oktobra sākumā, paliekoša sniega sega izveidojas de-cembra vidū, sniegs nokūst aprīlī. Vidēji 109 dienas gadā novadā ir ar sniega segu (Balt Konsults SIA, 2012). Vidējais maksimālais sniega segas biezums 25 cm. Maksi-mālais grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos vidēji ir 26 cm, bet vislielākais 61 cm (Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas (VMO) dati). Pašā purvā sasaluma rā-dītāji visticamāk ir mazāki.

1.3. ĢEOMORFOLOĢIJA

Reljefa veidošanās projekta teritorijā sākās uzreiz pēc kontinentālā apledojuma at-kāpšanās, kā rezultātā veidojās ledāju kausēšanas ūdeņi, atklāta ūdens jūras un ezeri, kas aptvēra plašas platības virzienā uz ziemeļiem un rietumiem no projekta teritori-jas. Apmēram šajā laikā arī izveidojās mūsdienās zināmās reljefa formas - Viduslatvi-jas, Pērnavas un Ziemeļvidzemes zemienes. Iesākumā ledus segas smaguma ietekmē, reljefs zemieņu teritorijās bija apmēram 35-40 metrus zemāks. Ledum kūstot, zemes virsma sāka celties un ledāju veidotie ezera un jūras nogulumi izveidoja sauszemi (Arold, 1993; Karukäpp, et al., 2004).

9

Saskaņā ar Latvijas fizioģeogrāfisko rajonēšanu, Projekta teritorija atrodas uz morēn-platformas, Viduslatvijas zemienes un Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļu daļā. Sudas-Zviedru purvs izvietots Madlienas nolaidenuma ziemeļu daļā, bet austrumos purva teritorija robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini (skat. 3. att.).

3. ATTĒLS. LATVIJAS FIZIOĢEOGRĀFISKĀS KARTES M 1:400 000 FRAGMENTS FIGURE 3. FRAGMENT OF PHYSIOGRAPHIC MAP OF LATVIA IN SCALE 1: 400 000

DA daļā projekta teritorijas reljefa apstākļus nosaka Vidzemes augstienes R mala, kurā līdzenums Mežoles pauguraines rietumu daļā lēzeni pāriet viļņotā paugurainē. Paugu-raine izveidojusies uz pamatiežu virsas Vidzemes pacēluma, kas ir saposmota. Aug-stākās reljefa atzīmes Siguldas pagasta teritorijā atrodas pie DA robežas – 160,4 m. Reljefs ir paugurains, lielākie pauguri – Eriņu kalns (127,7 m vjl.), Vārpas kalns (129,5 m vjl.), Gudrēnu kalns (153,6 m vjl.) (Metrum SIA, 2007).

Līgatnes pagasta teritorijā izplatītākās zemes virsas absolūtā augstuma atzīmes ir ro-bežās no 100 līdz 125m. Augstākie punkti - Vaisuļkalns (154 m) un Grantskalns (123 m), reljefa formu relatīvais augstums ap 10m. Pagasta rietumu daļā iestiepjas Vidus-latvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļrietumu daļa, kas atrodas uz Aus-trumbaltijas plato. Šeit pamatiežu virsa samazinās Gaujas senlejas virzienā un absolū-tā augstuma atzīmes ir robežās no 75 līdz 100 m (Reģionālie projekti SIA, 2005).

10

Virzienā uz Z un ZR no projekta teritorijas atrodas Gaujas senleja, kas kā atšķirīgs da-bas apvidus ietver Gaujas upes ieleju un tās pieteku lejteces, kā arī šauru, gravu un strautu izvagotu, tai piegulošā reljefa joslu. Ielejas platums ir 1-1,5 km, bet dziļums mainās no 25-30 m līdz 50-60 m. Gaujas senleju saposmo dziļas un krāšņas Gaujas pieteku gravas un sāngravas (Ratnieku, Buļļu, Spainieku, Zušu, Andrijāņu, Vilkzeķu grava), kā arī iežu atsegumi Gaujas krastos. Senleja veido lielāko daļu novada Z robe-žas, bet Gaujas upes gultnei raksturīgi daudzi izteikti līkumi – meandri (Balt Konsults SIA, 2012). Minēto labi ilustrē teritorijas telpiskais modelis 4. attēlā.

4. ATTĒLS. SUDAS-ZVIEDRU PURVA VIRSMAS TELPISKAIS MODELIS FIGURE 4. THE SPATIAL MODEL OF SUDA-ZVIEDRU MIRE

Atsevišķās vietās vērojamas karsta procesu izpausmes. Karsta procesu veidotās relje-fa formas sastopamas vietās, kur zem neliela biezuma (parasti ne vairāk kā 5-8 m) ie-guļ Pļaviņu svītas dolomīti. Šāds iecirknis atrodas Līgatnes apkārtnē, kur konstatētas vairākas atklātā karsta formas (piltuves, kritenes), lielāko daļu no kurām aizņem ne-lieli ezeriņi. Līgatnes upes labā krasta nogāzes augšējā daļā (starp Ķempjiem un Kū-lām), ko veido Pļaviņu svītas dolomīti, izveidojušās nelielas alas (Reģionālie projekti SIA, 2005). Līdzīgas, bet mazākas kritenes tika konstatētas arī purva apsekošanas lai-kā (11.02.2015.), kurās no augšas apmēram 1,0-1,5 m dziļumā bija redzama (un dzir-dama) ūdens plūsma (GPS-317 un GPS-318; skat foto 5. attēlā).

Par karsta esamību šajā rajonā liecina apsekošanas laikā konstatētais fakts (mežsarga liecība), ka 2014. gada vasarā Inderdēļu ezerā pēkšņi pazeminājās līmenis par vairā-kiem metriem, 2015. gada februārī (apsekošanas laikā) tas atkal bija atjaunojies.

11

5. ATTĒLS. SUDAS-ZVIEDRU PURVA APSEKOŠANAS LAIKĀ NOVĒROTA KARSTA KRITENE (GPS-318) FIGURE 5. OBSERVED SINKHOLE DURING SUDA-ZVIEDRU MIRE INSPECTION (GPS-318)

Sudas purvs ir veidojies dziļā ieplakā, pārpurvojoties sauszemei. Purvā ir trīs īpatnē-jas, kokiem apaugušas, minerālzemes salas: Purgaiļu, Ģipsalavas un Čaules sala. Nosa-cīti Sudas purvam var izdalīt trīs kupolus: vienu starp Zviedru un Muižnieku ezeru ar kupola augstāko atzīmi 120,5 m vjl.; otru Zviedrupītes kreisajā krastā iepretim Salas ezeram uz DR no tā, kupola absolūtā atzīme 122,1 m vjl; un trešo – ezeriņa Dodes dzērve rajonā Sudas upes kreisajā krastā, augstākā kupola atzīme 119,3 m vjl.

Sudas-Zviedru purva un tiem piegulošās teritorijas telpiskais modelis skatāms 4. attē-lā.

1.4. VIRSZEMES ŪDEŅI

Projekta teritoriju šķērso Gaujas un Daugavas baseinu ūdensšķirtne, tomēr pēc hidro-grāfiskā iedalījuma lielākā daļa virszemes ūdeņu ietilpst Gaujas sateces baseinā. Dau-gavas baseina apgabalā iekļaujas Sudas upe, Zviedrupīte, Immeru, Sāls, Velna, Zviedru ezeri un vairākas mazākas ūdenstilpes teritorijas dienvidrietumos (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Teritoriju saposmo blīvs upju, strautu un meliorācijas grāvju tīkls (skat. 6. att.). Gaujas kopējais garums ir 452 km - tā ir garākā upe Latvijas teritorijā. Gada notece - 2,2 km³, kritums – 0,4m/km. Ūdens līmeņa svārstības Gaujas senlejā var sasniegt gandrīz 6 m. Mazākie caurplūdumi novēroti gada sākumā, bet lielākie – aprīlī, maijā, kā arī novem-brī un decembrī. Ūdens kvalitāte Gaujā pilnībā neatbilst izvirzītajām prasībām lašvei-dīgo zivju ūdeņiem un karpveidīgo zivju ūdeņiem, jo tiek pārsniegti izvirzītie mērķlie-

12

lumi (vairumā gadījumu saistībā ar dabiskiem procesiem). Lielās augstuma starpības dēļ (Gaujas līmenis ir 17,7 m vjl.) Gaujas pietekas Līgatne, Skaļupe un Vildoga pieder pie straujākajām mazupēm (relatīvais kritums 6 m/km). Citas kreisā krasta pietekas pagasta teritorijā – Tildurga, Silavēveru strauts, Biemupīte, Rāmnieku strauts. Šīs upes veido daļu Gaujas nacionālā parka robežas un Līgatnes pagasta rietumu robežas daļu.

6. ATTĒLS. PROJEKTA UN TAM PIEGULOŠĀS TERITORIJAS HIDROGRĀFISKAIS TĪKLS FIGURE 6. THE PROJECT AND ITS SURROUNDING AREA HYDROGRAPHIC NETWORK

13

Līgatne – Gaujas kreisā pieteka (kopējais garums 31 km, iztek Nītaures pagastā, ietek Līgatnes pilsētas teritorijā), baseina laukums – 88,9 km2, lašveidīgo zivju ūdeņi. Vis-straujākā no Gaujas pietekām. Pagasta dienvidu daļā tek pa dziļo Bada (Elles) gravu, kas netālu no „Sprinkšļiem” beidzas, bet, sākot no Šķēpeļu dzirnavezera, upe atkal plūst pa labi izteiktu ieleju (tajā Zvaigznes un Ķempju grava), kas lejtecē sasniedz 45-60m. Kreisā krasta lielākās pietekas – Liepenes upe, Egļupīte (iztek no Muižnieku eze-ra) (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Skaļupe (Skāļupe, Zušupe) – Gaujas kreisā pieteka, garums – 13 km, sateces baseina laukums – 43 km2. Plūst pa Zušu gravu gleznainā apvidū ar mežiem un pakalniem, lej-tece Gaujas senlejā, avotaina, 10 mazas pietekas, no kurām lielākās – Kazupīte, Ellīte, Ķikutupe. Mežonīga ir Skaļupes kreisā krasta grava – Ellītes grava ar Elles vārtiem – 4 m platu un 3,5 m augstu grotu, kas atgādina tempļa vārtus ar lokos liegtām arkām. Skaļupes gravas kreisajā krastā starp Zušu un Dravantu mājām atrodas 6 m garā Dra-vantu ala) (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Kumada (Kumāda) – veido daļu no pagasta austrumu robežas, Amatas kreisā pieteka, kopējais garums 13 km. Iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā, tek pa dziļu ieleju. Upe ar lielu kritumu, vietām krāčaina ar akmeņainu gultni. Tās lejtecē līdz 12 m augsts smilšakmens atsegums – Cecīļu iezis ar nišām – Velna kambariem. Lejpus Kumadas ietekas – Amatas Incēnu krauja, kuras avotainais, stāvais krasts paceļas līdz 40 m virs upes līmeņa, dažviet atsedzot smilšakmeņus) (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Suda – iztek no neliela ezera Sudas – Zviedru purvā, veido daļu Līgatnes pagasta dien-vidu robežas; ietek Zviedrupīte. Upes augštece līdz Dibensalai ir regulēta. (Balt Konsults SIA, 2012).

Zviedrupīte – iztek no Zviedru ezera dienvidaustrumu puses; reizēm uzskata par Su-das sākumu. [„Latvijas daba”, enciklopēdija, Kavača G. redakcijā, „Latvijas Enciklopēdi-ja”, Rīga, 1994.g.].

Sudas – Zviedru purva ezeru grupā kopumā atrodas vairāki desmiti ezeru. Zemāk ir dota informācija par lielākajiem no tiem.

Ratnieku ezers – spoguļa laukuma platība – 44,1 ha, tilpums – 0,411 milj. m3, vidējais dziļums – 0,9 m (maksimālais – 2,8 m), krasta līnijas garums – 4,25 km. Ezers sadalīts ar dambi divās daļās - Ratnieku (DA) daļā un Muižnieku (ZR) daļā. Iztek grāvis uz Lī-gatnes upi, ietek četri grāvji. Kopējais aizaugums – 50% (dominē grīšļi, niedres, kosas lēpes). Rekreācijas iespējas - peldvieta. Sastopamās zivis – līdaka, asaris (tiek ielaistas karūsas un līņi), ligzdo pīles.

Zviedru ezers – spoguļa laukuma platība- 27,3 ha, tilpums – 0,246 milj.m3. Caurteces ezers ar vidējo dziļumu 0,9 m (maksimālais- 2,5 m), ietek grāvis no Immeru ezera un iztek Sudas upe. Sastopamās zivis– asaris, līdaka. Ielido zosis, retāk pīles. Kopējais aizaugums – 10% (grīšļi, cūkauši, sfagni, lēpes).

Immeru ezers (Inderdēļu, Sudas purva ezers) – spoguļa laukums 13,7 ha, tilpums – 0,317 milj.m3, caurteces ezers, vidējais dziļums 2,3 m (maksimālais 4,2 m), krasta līni-jas garums 1,5 km, krasti 20m joslā zemi, tālāk slīps pacēlums. Apkārtnes biotopi –

14

augstais purvs, mežs. Iztek grāvis uz Zviedru ezeru, ietek sīks grāvis no purva. Kopē-jais aizaugums – 30% (grīšļi, niedres, kosas u.c.). Sastopamās zivis – līdaka, asaris. Iz-mantošanas rekomendācijas – makšķerēšanai (tiek ielaisti līņi, līdakas) un atpūtai.

No mazākajiem ezeriem atzīmējami sekojošie: Sāls ezers – spoguļa laukuma platība – 9,2 ha, atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, iztek strauts; Velna ezers – spoguļa laukuma platība – 5,6 ha, bez noteces; Čaulas dzelve – spoguļa laukuma platība – 2,9 ha; Pīļu dzelve – spoguļa laukuma platība – 2,7 ha; Purgaiļu dzelve – spoguļa lauku-ma platība – 1,1 ha; Pēterēnu ezers (Pēterēnu dzelve) – stipri aizaudzis; Vilkkalna ezers – nosusināts un aizaudzis; Dardacis – platība 1 ha; Dīķīšu ezers – platība 3,1ha (Balt Konsults SIA, 2012; Reģionālie projekti SIA, 2005; Sprūds, u.c., 1998).

1.5. ĢEOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS

Kvartāra nogulumi praktiski klāj visu Sudas-Zviedru purvu un tam piegulošo teritori-ju, izņemot atsegumus, kas plaši izplatīti daudzās rajona upju ielejās, kuru gultnes vei-do dziļus iegrauzumus pamatiežos. Purva un tā apkārtnes kvartāra nogulumu ģeolo-ģiskā uzbūve ir samērā vienkārša. Virspusē pārsvarā izplatīti, purva (lQ4), ezeru (bQ4), aluviālie (aQ4ltv un aQ3ltv), limnoglaciālie (lgQ3ltv), fluvioglaciālie (fglQ3ltv) un glaci-gēnie (gQ3ltv) nogulumi (skat. karti 7. att.).

Kvartāra segas biezums Sudas-Zviedru purva teritorijā ir izturēts un vienmērīgs, un tas mainās no 10 metriem purva teritorijas ziemeļu daļā, palielinoties līdz nepilniem 30 metriem tā dienvidu galā. Purvu kupolu vietās, kvartāra nogulumu biezums palie-linās uz kūdras slāņa rēķina.

Mežoles pauguraine. Kvartāra nogulumu biezums svārstās no 30 līdz 60 m. Kvartāra segu un mūsdienu reljefa formas, veido pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta nogulumi. Tie sastāv galvenokārt no morēnas mālsmilts vai smilšmāla. Atsevišķās vietās paugurus vai to masīvus veido fluvioglaciālie nogulumi, sastopami arī platoveida pauguri, kas klāti ar limnoglaciālajiem nogulumiem. Pauguru relatīvais augstums var sasniegt 10 – 20 m (Balt Konsults SIA, 2012).

Madlienas nolaidenums. Kvartāra nogulumu biezums šeit ir ap 10 – 30 m, tas palielinās A virzienā. Kvartāra nogulumu segu veido galvenokārt Latvijas leduslaikmeta sarkan-brūna vai brūna morēnas mālsmilts ar dažāda biezuma aleirītiskas vai grantainas smilts ieslēgumiem un starpkārtām. Zemes virspusē nelielās platībās morēnu var klāt arī aleirītiska vai grantaina smilts (Balt Konsults SIA, 2012).

Starp Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini izveidojies lielais Sudas - Zvied-ru purvu masīvs. Sudas-Zviedru purvs, tāpat kā lielākā daļa Latvijas purvu, ir veidoju-šies agrajā holocēnā, lielākoties, pārpurvojoties sauszemei nepietiekamās ūdens note-ces dēļ - vāji filtrējošo morēnas nogulumu izplatība un zemieņu tipa reljefs ar mazu virsmas kritumu (Šnore, 2013).

15

7. ATTĒLS. KVARTĀRA NOGULUMU ĢEOLOĢISKĀ KARTE FIGURE 7. GEOLOGICAL MAP OF QUATERNARY DEPOSITS

16

Holocēno nogulumu grupa projekta platībā ir plaši pārstāvēti ar purva nogulumiem (bQ4), kurus galvenokārt veido Sudas-Zviedru purvs visā savā 2575 ha platībā (kopā ar teritoriju Mores pagastā). 2339 ha aizņem augstais purvs, 188 ha – pārejas purvs, 48 ha – zemais purvs. Tā vidējais dziļums 3,9 m, maksimālais - 13 m. Purva centrālajā daļā vairāki izteikti ciņu-lāmu, ciņu-akaču un ezeriņu kompleksu rajoni. Arī purva ma-lās ir vairāki ezeri (lielākais Ratnieku - 58,2 ha). No purva iztek Sudas upe, kas pašā purva teritorijā veido labi izteiktu ieleju (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Sudas purvs ir tipisks sūnu purvs ar izteiktu ciņu – lāmu kompleksu. Te sastop gan augstā, gan arī pārejas purva veģetāciju (Pilāts, 2007). Augstā purva kūdras maksimā-lais dziļums ir 11,6 m, bet vidējais 4,2 m. Augstā purva kūdras pH ir 3-4,5. Pārejas purva kūdras vidējais dziļums ir 2,4 m. Kūdra ir maz - vai vidēji sadalījusies, pH- 5,1. Zemā purva kūdras vidējais dziļums ir 2,1 m. Šeit kūdra ir vidēji un labi sadalījusies (Pakalne, u.c., 2000).

Bez purviem, Holocēno nogulumu grupu pārstāv arī mūsdienu ezeru (limniskie -lQ4) un upju (aluviālie -Q4ltv) nogulumi. Kaut cik vērā ņemami ezeru (limniskie) nogulumi ir konstatēti Sudas-Zviedru purva ZA malai piegulošajā Muižnieku–Ratnieku ezerā un teritorijas DR daļā izvietotajā Jūdažu ezera krastos. Mūsdienu ezera nogulumus paras-ti veido smilts, aleirīts, sapropelis, retāk – saldūdens kaļķiezis.

Mūsdienu aluviālie (aQ4) nogulumi galvenokārt sastopami Gaujas upes gultnē un tās palieņu terasēs. Šie nogulumi salīdzinoši plaši izplatīti Līgatnes upes ielejā. Ārī mazā-ko upīšu tecējumā teorētiski var izdalīt alūviju, tomēr praktiska vai upju režīmu ie-tekmējoša loma, šiem nogulumiem ir minimāla. Mūsdienu alūviju veido dažādas grau-dainības smiltis, aleirīts, mālains aleirīts. Smiltis parasti ir piesātinātas ar organiku, dūņainas, satur augu un koku saknes. Purvainās vietās alūvijā ir sastopami kūdras ie-slēgumi vai starpslāņi.

Augšpleistocēna Latvijas svītas nogulumus pārstāv seno ieleju aluviālie nogulumi, Bal-tijas ledus ezera limnoglaciālie un fluvioglaciālie nogulumi, kā arī to pamatnē pagulo-šais glacigēno nogulumu slānis.

Latvijas svītas aluviālie nogulumi (aQ3ltv) galvenokārt sastopami Gaujas ielejā. Pēc sa-stāva tie ir līdzīgi mūsdienu aluviālajiem nogulumiem, vienīgi smilšu nogulumos ir vairāk vidēji graudainas frakcijas smilts un mazāk organisko piejaukumu.

Baltijas ledus ezera limnoglaciālie nogulumi (lgQ3ltv) nav īpaši plaši izplatīti projekta teritorijā. Atsevišķu laukumu veidā šie nogulumi sastopami ZA virzienā no Sudas-Zviedru purva un mazākā mērā – teritorijas DR daļā. Limnoglaciālie nogulumi pārsva-rā ir pārstāvēti ar smalkas smilts materiālu, ZA daļā tajos vairāk dominē mālainās frakcijas – aleirīts un mālains aleirīts ar smalkas smilts starpkārtām. Limnoglaciālo nogulumu biezums nav liels un tas caurmērā nepārsniedz 5-7 metrus.

Fluvioglaciālie nogulumi (fgQ3ltv) sastopami plašās teritorijās visos virzienos no Su-das-Zviedru purva, nedaudz mazāk tie ir izplatīti teritorijas rietumu daļā. Fluvioglaci-ālo nogulumu biezums pārsvarā nav liels – 5-7 metri, bet atsevišķās vietās tas var pa-lielināties līdz pat 15-20 un vairāk metriem.

17

Morēnas vai glacigēnie nogulumi (gQ3ltv) ir plaši pārstāvēti Sudas-Zviedru purva un tiem piegulošajā teritorijā. Šos nogulumus veido mālsmilts, smilšmāls un pamatnes morēna ar neliela daudzuma grants, oļu un laukakmeņu piemaisījumu. Ledāja darbī-bas rezultātā Viduslatvijas zemienes virzienā morēnas iežus veido pārgulsnēti paleo-zoja ieži – ordovika, silūra dolomītu un kaļķakmeņu daļas, atlūzas, kā arī smilts un māls.

Pamatiežu ģeoloģisko uzbūvi projekta un tam piegulošajās teritorijās nosaka Gaujas senieleja, zem kuras atrodas vēl senāka un dziļāka ieleja. Pirms 350 – 370 mlj. gadu teritoriju klāja jūra. Ūdens straumes sanesa smilšainas, putekļainas un mālainas iežu daļiņas, kas nogulsnējās, sablīvējās un sacementējoties veidoja tagad atsegumos re-dzamos iežus – apakšējos slāņos smilšakmeņus, augšējos slāņos dolomītus.

Gaujas senlejas un tās baseina upju krastos redzami Amatas un Gaujas svītas smilš-akmeņi, kas veidojušies Devona periodā. Gaujas baseina smilšakmens atsegumi ir Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi (Metrum SIA, 2007).

Jaunākie devona nogulumi, kas atsedzas zemkvartāra virsmā ir augšējā devona Ogres svītas (D3og) dolomītmerģeļi, māli, aleirolīti un smilšakmeņi (skat. 8. att.). Nogulumu izplatīti teritorijas DA daļā, kur tie virzienā uz ZR izķīlējas. Sudas-Zviedru purva pa-matnē šie nogulumi ir sastopami tikai pašā dienvidu galā.

Zemāk griezumā atrodas Daugavas svīta (D3dg), kuru veido dolomīti, dolomitmerģeļi ar māla starpkārtām. Tāpat kā Ogres svīta arī Daugavas horizonts izplatīts teritorijas DA daļā un tas izķīlējas ZR virzienā. Nelielā platībā šie nogulumi sastopami arī Sudas-Zviedru purva dienvidu galā.

Nākamais, dziļāk iegulošais, ir augšējā devona Salaspils svītas horizonts (D3slp). Šie nogulumi ir labs pazemes ūdeņu kolektors, tos veido dolomītmerģeļi, dolomīti, un ģip-ši ar māla starpkārtām. Arī Salaspils horizonts izķīlējas ZR virzienā, veidojot palikteņu laukumus, kas atsevišķu salu veidā ieguļ virs nākamā Pļaviņu svītas horizonta.

Augšējā devona Pļaviņu horizonts (D3pl) arī ir labi ūdeni vadošs, un tā sastāvs ir lī-dzīgs kā Salaspils svītas nogulumiem – dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi ar māla starpkārtām un ģipšakmens. Šie nogulumi sastopami praktiski visā Projekta teritorijas ZR daļā.

Dziļāk griezumā ieguļ vecāki ģeoloģiskie ieži, kuri Sudas-Zviedru purva zemkvartāra virsmā neatsedzas un tāpēc tiem vairs nav tik būtiska ietekme uz purvā notiekošajiem procesiem. Šie nogulumi ir augšējā devona Amatas ūdeni saturošais horizonts (D3amt - smilšakmeņi, aleirolīti māli), vidusdevona Gaujas horizonts (D2gj, 8. attēlā vēl vecā klasifikācija – D3gj; smilšakmeņi, aleirolīti māli, konglomerāti), Burtnieku horizonts (D2br – aleirolīti, māli, smilšakmeņi), Arukilas horizonts (D2ar – smilšakmeņi, aleirolīti māli, dolomītmerģeļi).

Aktīvās ūdens apmaiņas zonas griezumu noslēdz reģionālais Narvas mālaino nogulu-mu horizonts (D2nr).

18

Apzīmējumi. Augšējais devons: 1 - Ogres svītas (D3og); 2 – Daugavas svīta (D3dg); 3 – Salaspils svīta (D3slp); 4 – Pļaviņu svīta (D3pl).

8. ATTĒLS. PIRMSKVARTĀRA NOGULUMU ĢEOLOĢISKĀ KARTE FIGURE 8. GEOLOGICAL MAP OF PRE QUATERNARY SEDIMENTS

19

1.6. HIDROĢEOLOĢISKIE APSTĀKĻI

Teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi lielā mērā atkarīgi no ģeoloģiskās uzbūves, kā arī no rajona ģeomorfoloģijas un klimata. Projekta teritorija atrodas Baltijas artēziskā ba-seina centrālajā daļā, kur nogulumiežu segas biezums sasniedz 800 m. To veido ūdeni caurlaidīgi iežu slāņi (ūdens horizonti) un ūdeni vāji caurlaidīgi nogulumi (ūdens sprostslāņi).

Aktīvās ūdens apmaiņas zonu projekta teritorijā veido kvartāra un pirmskvartāra de-vona vecuma nogulumi, kurus no zemāk iegulošās palēninātās ūdens apmaiņas zonas atdala aptuveni 90 m biezais Narvas reģionālais sprostslānis. Pēdējo veido ūdeni vāji caurlaidīgu merģeļu, dolomītmerģeļu un mālu slāņkopa.

Sudas-Zviedru purva teritorijā, kā arī daudzās pārpurvotās starppauguru ieplakās pirmo no zemes virsmas gruntsūdens horizontu1 veido kūdraini purva nogulumi. Su-das-Zviedru purva kupola centrālajā daļā horizonta augšējo daļu veido sfagnu kūdra, bet zemāk to nomaina zemo purvu koku-spilvu vai koku kūdra. Kūdras biezums dažā-dās purva vietās var mainīties intervālā no dažiem desmitiem centimetru purva peri-feriālajā daļā līdz pat 10 un vairāk metriem purvu kupolu daļā. Purva pamatnē caur-mērā atrodas mālainie morēnas nogulumi, bet nav izslēgta arī citu iežu klātbūtne.

Purvu nogulumu hidroģeoloģiskais režīms ir visai savdabīgs. No vienas puses, purvi ir ievērojami mitruma akumulētāji, par ko liecina tas, ka purvā ir 89-94% ūdens un tikai 6-11% sausnes (Valters, u.c., 1999). Taču no otras puses, purvā uzkrāto ūdeņu lielākā daļa ir cieši saistīta ar kūdras sauso vielu un līdz ar to purvu ūdens krājumi nespēj kalpot par upju barošanās papildu avotu. Kā rezultātā Sudas-Zviedru purvs, tāpat kā vairums citu Latvijas purvu, dabiskā stāvoklī samazina upju gada vidējo noteci, ko sa-vukārt palielina tā nosusināšana. Mazūdens periodu minimālā notece no augstajiem purviem ir mazāka par apkārtējo vieglo minerālaugšņu teritoriju noteci, un aptuveni atbilst mālainu minerālaugšņu notecei (Valters, u.c., 1999).

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosacīti var uzskatīt, ka kūdras nogulumu izplatības teri-torijā gruntsūdens horizonta būtībā nav, jo kūdras slāņa mobilie ūdeņi nav klasiski gruntsūdeņi (Valters, u.c., 1999). Galvenā – līdz 99% - ūdeņu notece no augstā tipa purva norisinās pa plāno (20 – 30 cm) augšējo aktīvo slāni (Маслов, 2008; Šnore, 2013). To veido vāji sadalījusies augstā - jeb sūnu tipa kūdra ar augu atliekām un pa-ātrinātās filtrācijas kanāliem. Aktīvā augstā tipa kūdras slānī plūstošie ūdeņi pēc savas būtības faktiski ir gan virszemes ūdeņi, gan gruntsūdens, t.i., šajā slānī vienlaikus nori-sinās virszemes ūdeņu un gruntsūdens notece, kā rezultātā „gruntsūdens” līmenis kūdras slānī purvu teritorijā (netraucētā stāvoklī) ir tikai nedaudz zemāks par zemes virsmu.

Aktīvā slāņa kūdras filtrācijas koeficients ir tūkstošiem reižu lielāks, salīdzinot to ar paguļošā inertā kūdras slāņa filtrācijas vērtībām (Šnore, 2013). Vissliktākās filtrācijas

1 Pirmais no zemes virsmas bezspiediena ūdens horizonts

20

īpašības raksturīgas apakšējam, zāļu, koku-spilvu vai koku tipa kūdras slānim, kur šo nogulumu organiskā frakcija ir sadalījusies līdz tādam līmenim, kad to poras ir dabiski aiztamponētas ar organiskajiem koagulantiem un ūdens plūsma šeit ir visai apgrūti-nāta (Маслов, 2008).

Hidrauliski aktīvā kūdras slāņa biezumu (kūdras augšējo intervālu, kur notiek ūdens masas pārvietošanās) teorētiski var noteikt pēc ūdens līmeņa sezonālo svārstību am-plitūdas kūdras slānī (Маслов, 2008). Salīdzinājumam var minēt, ka saskaņā ar 2013.-2014. gadā veiktajiem režīma novērojumiem augstā Nidas purva neskartajā daļā, tika noteikts, ka purva aktīvais slānis ir 15-25 cm dziļumā no zemes virsmas (Aleksāns, 2014). Līdzīgi rezultāti ir iegūti arī citiem augstā tipa purviem (Indriksons, 2008; Aleksāns, 2012). Tas nozīmē, ka minētajā purva nogulumu intervālā (kurā notiek gruntsūdens līmeņa sezonālās svārstības) kūdras slāņa filtrācijas īpašības ir tādas, ka tās spēj nodrošināt ūdens masas pārvietošanos šajos nogulumos vertikālā virzienā gravitācijas spēku ietekmē.

Pie noteikta hidrauliskā gradienta (ūdens virsmas slīpuma) vertikālā plūsma iegūst arī horizontālo komponenti un ūdens sāk pārvietoties reljefa krituma virzienā no aug-stāk esošajiem purva kupoliem uz zemākajām ieplaku vietām. No visa aprakstītā iz-riet, ka ūdens noteci no augstā tipa purviem galvenokārt regulē reljefa īpatnības, ko faktiski arī apstiprina pazīstamu autoru zinātniskās publikācijas, gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām (Valters, u.c., 1999; Маслов, 2008). Tomēr, ierīkojot drenāžas grāv-jus, šī dabiskā plūsma tiek izjaukta, un līdz ar to tiek izbalansēts arī sateces baseinu hidroloģiskais režīms. Tas nenoliedzami negatīvi ietekmē visu ekosistēmu kopumā un izjauc tās dabisko ritumu.

Izmantojot ūdens bilances un vertikālās plūsmas aprēķinu programmnodrošinājumu Visual HELP un horizontālās gruntsūdeņu plūsmas analītisko programmu SPLIT, kā arī, balstoties uz vidējiem ilggadīgiem ikmēneša meteoroloģiskajiem pamatrādītājiem Latvijas teritorijai2, ir veikts tipveida augstā purva ūdens bilances3 un plūsmas4 kom-ponentu aprēķins augstā tipa purvam (Aleksāns, 2012), pie tādiem pieskaitāms arī Sudas-Zviedru purvs. Modelī reālistiski imitējot meteoroloģisko apstākļu izmaiņas, un skaitliski diskretizējot procesus laikā ar vienas dienas soli (Waterloo Hydrogeologic Inc., 2004) aprēķināta gruntsūdens bilances struktūra vienam virtuālajam gadam. Ap-rēķinu rezultāts skatāms 9. attēlā.

No 9. attēla redzams, ka apmēram 86% no purva teritorijā izkritušiem nokrišņiem iz-tvaiko, tajā pašā laikā paguļošo smilšu slāņa gruntsūdens infiltrācijas (papildināšanās) lielums ir visai nenozīmīgs – apmēram 30 mm/gadā. Šie aprēķini liecina, ka kūdras

2 2001. gada 29. augusta MK noteikumiem Nr.376 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"” (ar 2005. gada 7. jūnija grozījumiem)

3 Nokrišņi, iztvaikošanās un transpirācija, virszemes notece, ūdens uzkrāšanās nogulumiežos, sniega uzkrāšanās un kušana.

4 Infiltrācija, horizontālā un vertikālā filtrācija.

21

ūdeņu ieguldījums pagulošo smilšu slāņa ūdens bilancē ir ļoti mazs, kas uzskatāmi ap-stiprina iepriekš teikto par to, ka lielākā purvā uzkrātās ūdens daļa ir cieši saistīta ar kūdras masu un līdz ar to purva ūdens krājumi nespēj kalpot par citu horizontu inten-sīvu barošanās avotu.

9. ATTĒLS. AUGSTĀ TIPA PURVA GALVENO ŪDENS BILANCES ELEMENTU APRĒĶINĀTAIS SADALĪJUMS VIENA VIRTUĀLĀ GADA PERIODAM

FIGURE 9. RAISED BOG KEY WATER BALANCE ELEMENTS ESTIMATED DISTRIBUTION FOR THE PERIOD OF ONE VIRTUAL YEAR

Veiktie aprēķini uzrāda, ka purvu ūdeņu hidrauliskā saistība tā dabīgos apstākļos arī ar apkārtējiem virszemes ūdensobjektiem ir apgrūtināta. Tas apstiprina zināmo faktu, ka dabīgs augstā tipa purvs maz piedalās apkārtējās teritorijas ūdens bilancē. Kūdras slānis darbojas kā sūknis, patērējot atmosfēras nokrišņu ūdeni galvenokārt iztvaiko-šanai un transpirācijai, nevis ūdens apmaiņai ar piegulošajiem ūdens objektiem (Маслов, 2008). Situācija kardināli mainās, ja purvā ierīko drenāžu.

Zem kūdras nogulumiem, projekta teritorijas apkārtnē gruntsūdens horizontu pārsva-rā veido augšējā Pleistocēna morēnas nogulumos esošas dažāda raupjuma smilts lē-cas, ieslēgumi un starpslānīši, kam raksturīgs nepastāvīgs biezums un tie nav izturēti izplatībā. Kopumā šis glacigēno nogulumu slānis ir uzskatāms par vāji filtrējošu un vairāk klasificējams kā sprostslānis, kas arī ir par iemeslu plašai purvu klātbūtnei šajā rajonā. Kvartāra mālaino nogulumu biezums pieaug no dažiem metriem Kopējais mo-rēnā sporādiski izplatītā un relatīvi izolētā gruntsūdens horizonta biezums (tāpat kā pašu morēnas nogulumu) mainās no 10-20 metriem projekta teritorijas līdzenajā daļā, palielinoties līdz 40 un vairāk metriem reljefa pacēlumos (skat. 7. attēlu).

22

Pārējā teritorijas daļā gruntsūdens sastopams dažādās ģenēzes kvartāra virskārtas smiltīs – aluviālajos, limnoglaciālajos un visvairāk - fluvioglaciālajos nogulumos. Vis-iem šiem seklajiem kvartāra ūdens horizontiem ir būtiska nozīmes individuālo saim-niecību ūdensapgādē, jo tie ir galvenais dzeramā ūdens avots lauku apvidos.

Kopumā teritorijā gruntsūdens līmeņi vidēji atrodas 2- 5 m dziļumā. Kvartāra ūdeņi pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem, tie pieder hidrogēnkarbonātu kalcija-magnija tipam ar mineralizāciju līdz 1g/l. Ūdeņi ir mīksti vai mēreni cieti.

Reģionālā gruntsūdens plūsma Sudas-Zviedru purva rajonā ir vērsta divos virzienos – Gaujas (ziemeļu) un Daugavas upes (dienvidu) virzienā. Šajās upēs arī notiek pazemes ūdeņu atslodze, tajā skaitā arī no purva drenēto ūdeņu.

Pirmskvartāra nogulumu aktīvās ūdens apmaiņas zonu veido augšdevona Pļaviņu (D3pl) ūdens horizonts un Arukilas-Amatas (D2ar-D2am) ūdens horizontu komplekss (Amatas, Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens horizonti).

Pļaviņu ūdens horizonts (D3pl) ieguļ zem kvartāra nogulumiem. Horizonta virsmas dziļums 2-7 m, horizonta biezums svārstās no 7 līdz 12 m. Pļaviņu ūdens horizontu galvenokārt veido dolomīti, kuru pamatnē ir izteikts 2-5 m biezs māla un merģeļu slā-nis. Pļaviņu ūdens horizonta virsma atrodas Līgatnes pilsētai pieguļošās teritorijas DA daļā un Augšlīgatnes ciema centralizētās ūdensapgādes urbumu rajonā (6-19 m dzi-ļumā no zemes virsmas). Horizontu veido karbonātiski ieži - dolomīti ar dolomītmer-ģeļa starpkārtām. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 17-29 m dziļumā. Ekspluatācijas urbumu debiti - 3-5 l/sek. 2004.g. 12% (11,4 tūkst. m3) no iegūtajiem pazemes ūdeņiem iegūti, izmantojot Pļaviņu ūdens horizontu (Balt Konsults SIA, 2012).

Gaujas ūdens horizonts (D2gj) izplatīts visā novada teritorijā, izņemot tās ziemeļu daļu Gaujas upes ielejā. Tas ieguļ zem Amatas un daļēji zem kvartāra nogulumiem. Gaujas ūdens horizonta augšējā daļa (līdz 40-45% no tā kopējā biezuma) pārsvarā veidota no māliem un aleirolītiem ar niecīgām smilšakmens starpkārtiņām. Horizonta apakšējā daļa veidota no smilšakmeņiem ar plānām aleirolītu starpkārtām. Ūdeni saturošie smilšakmeņi ir smalkgraudaini un vidēji graudaini, reizēm sīkgraudaini, saistvielu veido māla daļiņas un mālaini dzelzs savienojumi. Sudas-Zviedru purva rajonā Gaujas ūdens horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, bet Gaujas upes ielejas un Līgatnes pilsētas teritorijā kļūst par bezspiediena ūdens horizontu.

Gaujas ūdens horizonts ir galvenais novada ūdensapgādes avots. Horizonta virsma Augšlīgatnes ciema centralizētās ūdensapgādes rajonā atrodas 32-33 m dziļumā no zemes virsmas. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 102-145,2 m dziļumā. Ekspluatācijas urbumu debiti - 1,5 - 3,3 l/sek. (Balt Konsults SIA, 2012).

Burtnieku ūdens horizonts (D2br) izplatīts visā novada teritorijā. Horizonta kopējais biezums ir 80 m un tas ieguļ zem Gaujas ūdens horizonta nogulumiem. Gaujas ielejā tas pārklāts ar kvartāra aluviāliem nogulumiem. Horizonta virsmas dziļums ir 57-145 m, Līgatnes pilsētā, ūdensgūtnes teritorijā - Avotu ielā - 95 m. Horizontu veido ritmis-ka smilšakmeņu un smilšainu aleirolītu ar māla starpkārtām slāņu mija. Ūdens saturo-šie smilšakmeņi ir smalkgraudaini ar niecīgu vidējgraudainu smilšakmeņu piejauku-

23

mu, sastopami arī sīkgraudaini smilšakmeņu paveidi. Cementācijas pakāpe ir vāja un vidēja, saistvielu veido māla daļiņas, dzelzs savienojumi, retāk karbonātiski mālainas daļiņas. Burtnieku horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, kuru pjezometriskais līmenis Lī-gatnē un tās tuvākajā apkārtnē mainās 25-35 m robežās vjl. Zem zemes virsmas pje-zometriskā līmeņa dziļums mainās no 60 m dienvidu daļā līdz +7m ziemeļu daļā (Gau-jas upes ielejā Burtnieku ūdens horizontā ierīkotie urbumi fontanē). Ierīkotajos ur-bumos debits svārstās no 3,8 līdz 12 l/sek., īpatnējais debits mainās no 0,6 līdz 2 l/sek. Līgatnes pilsētā šo ūdens horizontu izmanto ūdensapgādes vajadzībām (Balt Konsults SIA, 2012).

Arukilas ūdens horizonts (D2ar) sastopams visā novada teritorijā, tā kopējais biezums griezumā ir 90 m. Horizonts ieguļ zem Burtnieku horizonta nogulumiem. Tā virsmas dziļums mainās no 107 līdz 206 m. Horizonts uzguļ Narvas reģionālajam sprostslānim un noslēdz aktīvās ūdens apmaiņas zonu. Arukilas ūdens horizonts veidots no aleirolī-tiem, māliem un smilšakmeņiem ar retām merģeļa starpkārtām. Ūdeni saturoši smilš-akmeņi ir sīkgraudaini un smalkgraudaini, mālaini, aleirītiski, cementācija - vāja un vidēja, saistvielu veido māla daļiņas, mālaini dzelzs savienojumi un karbonātiski mā-lainas daļiņas. Horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi, kuru pjezometriskais līmenis Līgat-nes apkārtnē atkarībā no reljefa var mainīties no dažiem metriem līdz pat 60 m (Balt Konsults SIA, 2012).

1.7. AUGSNES

Pēcledus laikmetā teritoriju pārklāja meži, kas nostiprināja zemes virskārtu, bet to ra-dītie skābie ūdeņi veidoja podzolēto augšņu profilus. No augsnes virskārtas tika iznes-ti karbonāti, metālu oksīdi un hidroksīdi. Lēnām, bet nepārtraukti pieaugot, veidojās zemo (zāļu) un augsto (sūnu) purvu kūdras slāņi. Upju nestā smilts nogulsnējās virs-palu un palieņu terasēs.

Lielākajā teritorijas daļā par augsnes cilmiezi kalpo morēnas smilšmāli un mālsmilts. Šeit galvenokārt ir izplatītas velēnu podzolaugsnes, kā arī vietās, kur ir apgrūtināta virszemes notece vai paaugstināts gruntsūdens līmenis, sastopamas velēnu glejaug-snes.

Līgatnes pagasta teritorijā pārsvarā izplatītas velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pārpurvotajās morēnu grēdu, drumlinu un rievoto morēnu ieplakās pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Sastopamas arī velēnu karbonātu augsnes (teritorijā starp Ratniekiem, Vildogu, Ramām un Paltmali), kuras piemērotas augļkopības un dārzeņ-kopības kultūru audzēšanai (Reģionālie projekti SIA, 2005).

Purvu teritorijās dominē purvainās un purvu augsnes, kas ir velēnu glejaugsnes, ve-lēnglejotās augsnes, podzolētās augsnes un velēnpodzolētās glejotās augsnes. Purvā sastopamas arī zemā purva kūdraugsnes, pārejas purva kūdraugsnes un augstā purva kūdraugsnes. Šīs augsnes ir veidojušās pārmitros apstākļos. Visas purvu augsnes ir skābas un ļoti skābas.

24

Glejaugsnes un podzolētās glejaugsnes atrodas teritorijā, kur kūdras biezums ir līdz 30 cm. Attīstoties tālāk, šīs augsnes kļūst par tipiskām purva augsnēm, kas veidojušās pārmitros apstākļos. Šī tipa augsnes horizonta biezums ir no 20 – 30 cm un tās reakci-ja trūdvielu horizontā ir vāji skāba līdz vāji bāziskai (pH 5,5 – 7,5). Gleja veidošanās norit bezskābekļa vidē zem trūdvielu horizonta un tā krāsa ir zilgani pelēka vai iezaļ-gani pelēka. Purva augsnes sākas no 30 cm kūdras biezuma.

2. SUDAS-ZVIEDRU PURVA HIDROLOĢISKĀ REŽĪMA IZMAIŅU NOVĒRTĒJUMS UN TĀ ATJAUNOŠANAS IESPĒJAS

2.1. PURVU NOSUSINĀŠANAS IZRAISĪTO IETEKMĒJOŠO FAKTORU RAKSTUROJUMS

Vienlaicīgi ar jaunu purvu veidošanās (pārpurvošanās) procesiem, kas pašlaik ir tipis-ki daudziem Latvijas reģioniem un ko sekmē agrāk ierīkoto meliorācijas sistēmu aiz-sērēšana vai aizaugšana, daudzos purvos vēl joprojām darbojas agrāk ierīkotās nosu-sināšanas sistēmas.

Ir pierādīts, ka pazeminot līmeni purvā, sākas tā aizaugšana ar kokaugiem. Tā rezultā-tā mainās zemsedzes veģetācijas sastāvs, un tas kļūst par nepiemērotu dzīvotni tipis-kām ar purvu saistītām sugu sabiedrībām, tajā skaitā – retām sugām. Samazinās purva kā vienotas ekoloģiski funkcionējošas sistēmas bioloģiskā vērtība.

Lai gan ilgāku laiku Sudas-Zviedru purvs vairs netiek meliorēts, iepriekšējos gados veiktā meliorācija ir atstājusi būtisku ietekmi gan uz purva hidroloģisko režīmu, gan arī uz visu ekosistēmu kopumā. Meliorācijas rezultātā šajās vietās tika būtiski paze-mināts ūdens līmenis. Purviem raksturīgās augu sabiedrības saglabājās tikai neskarta-jā purva daļā. Pārējā platībā sfagnus nomainīja virši, kurus savukārt pārmāca bērzi un apses. Šo purvu fragmenti ir uzskatāmi par degradētiem purviem, jo to apauguma pa-kāpe (ar parasto priedi un purva bērzu) liecina par pārāk sausiem apstākļiem, ko šajās teritorijās ir izraisījis grāvju tīkls.

Īpaši būtisku ietekmi ir atstājušas sazarotās grāvju sistēmas Sudas-Zviedru purva ziemeļu daļā Muižnieku un Ratnieku ezeram piegulošajās teritorijās un purva dienvi-du daļā – apdzīvoto vietu More un Kārtūži posmā. Nav neskarta palikusi arī purva cen-trālā daļa Inderdēļu un Zviedru ezera rajonā, kur izveidots purva dabiskajai videi ne-atbilstošs ūdens līmeņa pazeminājums (deficīts), kas ir veicinājis straujāku kūdras sa-dalīšanos ar sekojošu organisko vielu izskalošanos. Līdz ar nosusināšanu šajā vietā, tiek radīti apstākļi, kas izraisa purva masīva sēšanos (Šnore, 2013), kas ir mākslīgi iz-raisīts process cilvēka darbības rezultātā, un kura ietekme sākotnēji ir grūtāk pama-nāma, tomēr rezultātā tā rada būtisku kaitējumu purva veģetācijai.

Dabiskos apstākļos kūdras slānis ir piesātināts ar anaerobu ūdeni, kas nenosusināta sūnu purva kūdrā sastāda vidēji 95%, un ir galvenais tā stabilitātes un augšanas priekšnosacījums. Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā, kūdras slānī tiek pazemi-nāts gruntsūdens līmenis, un tajā no augšas sāk ieplūst ar skābekli piesātināts (ae-

25

robs) ūdens, kas izraisa organisko vielu oksidēšanos un to tālāku sadalīšanos līdz pat CO2. Rezultātā kūdras masa samazinās, tā sablīvējas un notiek visa purva masīva virsmas sēšanās (Pasaules Dabas fonds, 2007).

Kūdras sadalīšanās pakāpi raksturo gruntsūdens līmeņa dziļums. Pie 0,8 m sadalās 2,2 t/ha gadā, pie 1,2 m – 6,1 t/ha gadā, vidēji - 4 t/ha gadā (Sprūds, 2006). Mineralizētās kūdras humīnvielas un kūdras suspensija pa meliorācijas grāvjiem tālāk nonāk virs-zemes ūdenstilpnēs (īpaši intensīva lietus laikā), kā rezultātā mainās šo ūdenstilpju skābuma un krāsainības rādītāji (SIA GRUPA93, 2007).

Kūdra ir pietiekami stabila tikai purvā, tas ir apstākļos bez skābekļa piekļuves un pie zema pH. Pēc purva nosusināšanas sākas kūdras mineralizācija. Lai gan kūdras laukos gruntsūdens līmenis ir relatīvi augstāks, toties gar novadgrāvjiem, tas ir salīdzinoši zems, un tāpēc šeit notiek straujāka kūdras sadalīšanās un attiecīgi arī tās sēšanās.

Purva virsmas sēšanās, augstajā purvā var pārsniegt 1 metru, tas ir biezumu, kas vidē-ji audzis 1000 gadu. Ja purva virsma nosēžas samērā īsā laikā – 1-2 gados, nosēžas arī 15 – 20 m vai pat vairāk plata josla uz abām pusēm no grāvja, tādējādi kopā ar grāvi veidojot ieplaku. Ietekmētajās platībās palielinās sīko krūmu segums un samazinās sfagnu klātbūtne zemsedzē, ieviešas virši, lielās platībās purva malās notiek pameža attīstīšanās un kopumā samazinās raksturīgo sugu īpatsvars. Izzūdot mitrumu mīloša-jām sugām, purva veģetācija tiek aizstāta ar degradētu augāju (SIA GRUPA93, 2007).

Purva platību nosusināšana rada labvēlīgu vidi straujai koku augšanai un līdz ar to vēl lielākus ūdens zudumus, kas rodas transpirācijas (iztvaikošana caur augiem) rezultā-tā. Klajumu aizaugšana veicina teritorijas fragmentāciju un pārveido atklāto purva ainavu. Nosusināšanas rezultātā purvs kļūst ievērojami sausāks un tātad arī ugunsbīs-tams.

Apsekošanas laikā konstatēts, ka lielākie drenāžas grāvji purvā vietām sasniedz pat 2,5-3 metru dziļumu, un to pamatne šeit visticamāk skar zem kūdras esošu smilšu slāni. Rezultātā šie grāvji pazemina gruntsūdens līmeni ne tikai purva kūdrā, bet arī tās pamatnē esošajā smilšaino nogulumu slānī, kas nosusināšanas procesu vēl vairāk pastiprina.

Savu ietekmi uz purva ekosistēmu ir atstājuši arī bebru būvētie dambji, kas zināmā mērā palīdz stabilizēt ūdens līmeni un nepieļauj tālāku purva nosusināšanos. Pēdējos gados dambju skaits un līdz ar to arī uzpludināto vietu platības ir palielinājušās. Tas veicina putnu sugu atgriešanos, kuru dzīvotne ir saistīta ar palienēm un ūdenstilpēm, kur sastopama virsūdens veģetācija. Arī apsekošanas laikā 2015. gada janvārī šādi dambji tika konstatēti Sudas-Zviedru purva dienvidu gala meliorētajā daļā.

2.2. MELIORĀCIJAS IZRAISĪTO IETEKMJU NOVĒRTĒŠANA

Meliorācijas izraisīto ietekmju novērtējums uz Sudas-Zviedru purvu un tā apkārtni veikts, izmantojot analītiskos aprēķinus un telpiskās modelēšanas metodes.

Viens no svarīgākajiem indikatoriem meliorācijas grāvju izraisīto ietekmju novērtēša-nā ir ietekmēto teritoriju virsmas sēšanās analīze, kuru izraisa teritoriju nosusināša-

26

na. Pazeminoties gruntsūdens līmenim, notiek kūdras slāņa augšējās daļas sablīvēša-nās, samazinās kūdras slāņa biezums un rezultātā purva virsma sāk sēsties.

Profesora J. Valtera aprēķinātā gruntsūdens līmeņa depresijas līkne atsevišķam meli-orācijas grāvim purva nogulumos (10. attēls) uzskatāmi parāda to, ka apmēram vienu metru dziļa drenāžas grāvja ietekme notiek vismaz 4-5 metru attālumā no grāvja bor-ta (Valters, u.c., 1999). Ja darbojas grāvju sistēma, nosusināšanas ietekmes attālumu var būtiski palielināties – līdz pat 15 - 20 m un vairāk. Ja grāvis ir dziļāks par 1 metru tad ietekmes zona attiecīgi palielinās.

10. ATTĒLS. GRUNTSŪDENS LĪMEŅA DEPRESIJAS LĪKNE (PĒC PROF. J. VALTERA) FIGURE 10. GROUNDWATER LEVEL DEPRESSION CURVE (BY PROF. J. WALTER)

Lai noteiktu to, kāds būs gruntsūdens pazeminājumu konkrētā attālumā no meliorāci-jas grāvja var izmantot sekojošu vienādojumu (Маслов, 2008):

)

2

(0

kmt

xerfcSS , kur (1)

S – līmeņa pazeminājums attālumā x no kūdras slāņa noņemšanas robe-žas;

S0 – līmeņa pazeminājums kūdras ieguves laukumā, pieņem atbilstoši vi-dējam kūdras slāņa biezumam, m;

k un - kūdras filtrācijas un ūdens atdeves koeficients. Pieņemts, attiecīgi – 0,15 m/d un 0,05 (Маслов, 2008);

27

m – augšējā aktīvā kūdras slāņa biezums. Aprēķiniem pieņemts 0,5 m;

t - depresijas piltuves stabilizācijas laiks. Aprēķiniem pieņemti 4 gadi (Маслов, 2008).

Lai izmantotu šo vienādojumu praktiskām vajadzībām Sudas-Zviedru purvam, sagata-vota līkņu diagramma, kas ļauj ātri noteikt aptuvenu gruntsūdens līmeņa pazeminā-jumu kūdras slānī perpendikulāri grāvim jebkuram punktam attālumā līdz 200 met-riem no šī grāvja. Septiņas grafika līknes raksturo, kāds būs pazeminājums purvā, ja grāvja dziļums attiecīgi būs: 0,2; 0,5; 1,0; 1,5; 2,0; 2,5 un 3,0 metri dziļš. Diagramma dota 11. attēlā.

11. ATTĒLS. ŪDENS LĪMEŅA PAZEMINĀJUMS KŪDRAS SLĀNĪ ATKARĪBĀ NO GRĀVJA DZIĻUMA UN ATTĀLUMA LĪDZ APRĒĶINA PUNKTAM

FIGURE 11. WATER LEVEL DECREASE IN THE PEAT LAYER DEPENDING ON THE DITCH DEPTH AND DISTANCE TO THE CALCULATION POINT

Aprēķinu kalibrēšanai izmantoti dati, kas tika iegūti apsekojot Ziemeļu purvus un tur esošo Lielezeru, no kura iztek Ezergrāvis. Šeit tika veikti speciāli mērījumi, izmantojot kurus pēc tam bija iespējams veikt aprēķinu algoritma kalibrēšanu. Ziemeļu purvi ir līdzīgi Sudas-Zviedru purvam un tāpēc aprēķinu parametri arī ir līdzīgi, un tos vien-līdz var izmantot abos gadījumos.

28

Kalibrēšana veikta, pieņemot, ka gruntsūdens pazemināšanās attālums ir vienāds ar attālumu, kurā vērojama kūdras sablīvēšanās vai sēšanās, ko noteica pēc reljefa virs-mas modeļa augstuma atzīmēm (skat. 12. att.). Šādai pieejai (virsmas izmaiņu analīzei, nevis līmeņa dziļuma mērījumiem no purva virsmas) ir priekšrocība tāpēc, ka, mērot tikai līmeņa dziļumu, nebūs iespējams precīzi noteikt faktisko attālumu, kurā ir noti-kusi līmeņa pazemināšanās grāvja ietekmē, jo, kūdrai blīvējoties, purva virsma seko līdzi gruntsūdens līmenim un tāpēc dziļums līdz līmenim nav tas pats, kas purva virs-mas līmeņa pazeminājums konkrētajā punktā.

No 12. attēla izriet, ka Ezergrāvja ietekme šajā vietā ir vismaz 200 metri uz katru pusi. Tas tomēr nenozīmē, ka visā šajā platumā ir neglābjami ietekmēta veģetācija, jo kā jau tika minēts iepriekš, ūdens līmenim krītoties, pazeminājās arī purva virsma un tādē-jādi purva augiem nepieciešamais ūdens līmenis kūdras slānī no zemes virsmas sagla-bājas. Par degradētu var uzskatīt apmēram 20 metrus platu zonu gar abām grāvja ma-lām, kur purva kupola atklātā ainava ir nomainīta ar priežu un bērzu audzi.

12. ATTĒLS. AUGSTĀ PURVA VIRSMAS IZMAIŅAS KŪDRAS SĒŠANĀS REZULTĀTĀ FIGURE 12 RAISED MIRE SURFACE CHANGES AS A RESULT OF PEAT COMPACTION

Papildu analītiskajiem aprēķiniem tika izveidots arī teritorijas virsmas telpiskais (3D) modelis (3. Pielikums), izmantojot kuru, tika veikta projekta teritorijas telpiskā mode-lēšana. Trīsdimensiju modeļa izveidei izmantoti internetā publiski pieejamie zemes virsmas digitālie ASTER Global Digital Elevation Map dati5. Šo datu pamatā ir punktu mākonis, kurus apstrādājot tiek iegūts digitālais reljefa modelis.

Viens no galvenajiem virsmas telpiskā modeļa uzdevumiem bija izdalīt virszemes ūdensteču sateces baseinus un to ietvaros noteikt virszemes un pazemes ūdeņu plūs-mas virzienus un, kas nepieciešami vispiemērotāko dambju izbūves vietu noteikšanai (skat. 13. attēlu).

5 http://asterweb.jpl.nasa.gov/gdem.asp

http://asterweb.jpl.nasa.gov/gdem.asp

29

Apzīmējumi: - virszemes un pazemes ūdeņu plūsmas virziens; iekrāsotie laukumi – modelētie pa-zemes un virszemes sateces baseini

Legend: surface and groundwater flow direction; shaded areas – modelled groundwater and surface water catchment areas.

13. ATTĒLS. GRUNTSŪDENS SATECES BASEINI UN GALVENIE PLŪSMAS VIRZIENI FIGURE 13. GROUNDWATER CATCHMENT AREAS AND DIRECTIONS OF FLOWS

Modelēšanas programmlīdzekļi ļauj noteikt, kāda lieluma sateces baseinus izdalīt, kā-da dziļuma un garuma ūdensteces šajos aprēķinos iekļaut utt. Pamatojoties uz darbu

30

uzdevuma nosacījumiem par purva platību, kurā tiek plānots veikt atjaunošanas dar-bus, pētījumu teritorijas ietvaros tika izdalīti apgabali, kuriem veiks detalizētu hidro-loģiskās situācijas analīzi. Sudas-Zviedru purvam izdalītie sateces laukumi skatāmi 13. attēlā, bet konkrēto dambju rekomendējamās izbūves vietas aplūkotas 3. sadaļā.

3. PASĀKUMI HIDROĢEOLOĢISKĀ REŽĪMA ATJAUNOŠANAI

Meliorācijas grāvju izraisīto purva biotopu degradēšanās procesu novēršanai, kā viens no svarīgiem atjaunošanās priekšnosacījumiem ir stabilizēts hidroloģiskais režīms. Lai samazinātu susināšanas ietekmi purvā un labvēlīgi izmainītu degradēto purva ve-ģetāciju, efektīvs pasākums degradēto purvu piemērota hidroloģiskā režīma nodroši-nāšanai ir dambīšu būve uz meliorācijas grāvjiem. Šādi darbi jau sekmīgi tiek realizēti vairākās vietās Latvijā. Pēc Latvijas dabas fonda pasūtījuma ir sagatavots Cenu tīreļa hidroloģiskā režīma atjaunošanas tehniskais projekts Rīgas rajonā, kā arī Klāņu purva un Vasenieku (Vasnieku) purva dabīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanas tehniskie projekti Ventspils rajonā. Projekta ietvaros jau ir izstrādāti grāvju dambēšanas teh-niskie risinājumi manuālai un mehanizētai grāvju bloķēšanai (skat. 14. un 15. attēlu).

14. ATTĒLS. MAZU GRĀVJU MANUĀLĀS BLOĶĒŠANAS VARIANTS FIGURE 14. VARIANT FOR SMALL-SCALE DITCHES BLOCKING MANUALLY

31

15. ATTĒLS. LIELU AIZSPROSTU IZBŪVE, IZMANTOJOT EKSKAVATORU FIGURE 15. LARGE-SCALE DAMS INSTALLATION BY EXCAVATOR

Pieredze rāda, ka jau pēc dažiem gadiem grāvju dambēšanas vietā purva hidroloģijā notiek labvēlīgas izmaiņas. Gadu gaitā sagaidāms, ka arī Sudas-Zviedru purvā stabili-zēsies gruntsūdens līmenis un mazināsies tā nosusināšanas negatīvais efekts. Pare-dzams, ka tas atspoguļosies arī purva veģetācijā – samazināsies sīko krūmu apau-gums, atjaunosies sfagnu “sega” un citas purvam tik raksturīgās augu un dzīvnieku su-gas.

Izmaiņas hidroloģiskajā režīmā notiek straujāk nekā izmaiņas veģetācijā. Hidroloģiskā monitoringa rezultāti citos purvos (Indriksons, 2008) rāda, ka izmaiņas gruntsūdens līmenī sākas jau tūlīt vai dažus mēnešus pēc dambēšanas un ir noturīgas. Cenas tīrelī, piemēram, pēc dambju būves samazinājusies ūdens līmeņa svārstību amplitūda, gruntsūdens līmenis vidēji paaugstinājies par 8 cm, bet vasaras periodā pat par 25 cm. Sekmīga hidroloģiskā režīma atjaunošana grāvju dambēšanas ceļā tika panākta arī Klāņu un Vasenieku purvā (Indriksons, 2008).

Iepriekš minēto apstiprina arī Nidas purvā monitoringa mērījumu dati, kas iegūti no urbumiem, kuri ierīkoti augstajā purvā pirms grāvja dambja un aiz tā (Aleksāns, 2014). To labi ilustrē grafiks 16. attēlā, kurā redzams gruntsūdens līmeņa svārstību raksturs augšpus grāvja aizdambējuma vietas (urbumi 1a, 2a, 3a un 3b) un lejpus tā (urbumi 4a un 5a).

32

16. ATTĒLS. GRUNTSŪDENS LĪMEŅA IZMAIŅAS PURVA NESKARTAJĀ UN IETEKMĒTAJĀ DAĻĀ FIGURE 16. GROUNDWATER LEVEL CHANGES IN THE UNAFFECTED AND AFFECTED PART OF RAISED BOG

Komentējot 16. attēla grafiku jāpiebilst, ka urbums 1a atrodas purva neskartajā zonā, 2a – pārejas zonā starp neskarto un degradēto purva daļu, bet urbumi 3a un 3b purva degradētajā meža zonā augšpus dambja. Savukārt urbums 4a izvietots lejpus dambja arī purva degradētajā meža zonā, bet urbums 5a – atklātajā kūdras izstrādes laukā. Ja pirmie četri urbumi (pirms dambja) darbojas sinhroni un to līmeņu izmaiņu grafiki pēc sava rakstura maz atšķiras, tad lejpus dambja līmeņu svārstību raksturs ir pilnīgi atšķirīgs, jo tā režīmā būtisku lomu spēlē drenāžas sistēmas ietekme no blakus esošā kūdras ieguves lauka. Iegūtie monitoringa rezultāti nepārprotami liecina par dambja efektivitāti gruntsūdens līmeņa stabilizācijā jau dažu desmitu metru attālumā augšpus tā ierīkošanas vietas uz drenāžas grāvja.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka līmeņu starpība absolūtajās atzīmēs 3b un 4a urbumos no 2013. gada novembra līdz 2014. gada martam mainījās diapazonā no 1,5 līdz pat 2 metriem. Tas vēl papildus apstiprina visu augstāk teikto par dambju efektivitāti gan augsta ūdens līmeņa saglabāšanai/uzturēšanai purva masīvā, gan arī tā režīma stabili-zācijai (Aleksāns, 2014).

Projekta ietvaros Sudas-Zviedru purvā jau ir apsekotas un fiksētas 3 vietas, kuras po-tenciāli varētu būt piemērotas meliorācijas grāvju dambēšanai (skat. 17. att.) un tās ir: Sudas-Zviedru purva ziemeļu daļā Muižnieku un Ratnieku ezeram piegulošās meliorē-tās teritorijas; Inderdēļu un Zviedru ezera rajons un purva daļa apdzīvoto vietu More un Kārtūži posmā.

Bez minētajām ir iespējamas arī citas vietas, kuras var atklāties turpmāko pētījumu laikā, tomēr šīs ir galvenās, kurām arī tiek gatavots tehniskais projekts.

33

Apzīmējumi: Rekomendējamās dambju ierīkošanas vietas: 1 – Sudas-Zviedru purva ziemeļu daļā Muižnieku un Ratnieku ezeram piegulošās meliorētās teritorijas; 2 – Inderdēļu un Zviedru ezera rajons; 3 – More un Kārtūži apdzīvoto vietu posms

17. ATTĒLS. REKOMENDĒTĀS UN POTENCIĀLĀS DAMBJU IERĪKOŠANAS VIETAS UZ GRĀVJIEM FIGURE 17. RECOMMENDED AND POTENTIAL SITES FOR DAMS INSTALLATION ON THE DITCHES

Muižnieku-Rātnieku ezeru apkārtnes apsekošanas maršruts skatāms 18. attēlā. Ezeru

dienvidu malai piegulošajā Sudas purva teritorijā konstatēti daudzi kartu grāvji, kuri

savus ūdeņus drenē gan uz Ratnieku, gan arī Muižnieku ezeru (GPS-283). Šķērsām

34

kartu grāvjiem iet lielāks meliorācijas grāvis, kuru ir paredzēts dambēt (GPS 284-

285). Muižnieku ezera rietumu malai piegulošajā joslā meliorācijas grāvji konstatēti

netika. Vēl viens dambējams grāvis apsekots šī ezera ziemeļu daļā (GPS-289-291). De-

talizēts apsekoto punktu apraksts skatāms 1. pielikumā.

GPS-283 GPS-290 GPS-291

18. ATTĒLS. MUIŽNIEKU-RĀTNIEKU EZERU RAJONA APSEKOJUMA MARŠRUTS FIGURE 18. INSPECTION TRACK FOR MUIZNIEKU-RATNIEKU LAKES AREA

Muižnieku

ezers

Ratnieku

ezers

35

Inderdēļu – Zviedru ezeru apkārtnes Sudas purva apsekojuma shēma skatāma 19. at-

tēlā, bet pilns apsekoto punktu apraksts dots 1. pielikumā. Apsekoti Inderdēļu ezera

ziemeļu gala meliorācijas grāvu sistēma (foto GPS-306), Inderdēļu Dzelves (foto GPS-

314-316), Dzērvju Dzelves (GPS-323) un Zviedrupītes (Foto 324) kreisā krasta meli-

orācijas grāvju sistēma (GPS 321-323). Apsekojuma detalizēts apraksts skatāms pieli-

kumos.

GPS-306 GPS-316 GPS-324

19. ATTĒLS. INDERDĒĻU-ZVIEDRU EZERU RAJONA APSEKOJUMA MARŠRUTS FIGURE 19. INSPECTION TRACK FOR INDERDELU-ZVIEDRU LAKES AREA

Zviedru

ezers

Inderdēļu

ezers

36

Trešā apsekotā vieta (20. att.) atrodas Sudas-Zviedru purva dienvidu daļā, iepretim

mājām „Alpi”. Šajā vietā meža masīvā izvietojas meliorācijas grāvju tīkls, kuru ir plā-

nots dambēt ar nolūku atjaunot dabisko gruntsūdens līmeni. Daļēji tas šeit jau ir noti-

cis, pateicoties bebru aizsprostiem, kuri ir ierīkoti uz vairākiem meliorācijas grāvjiem.

GPS-293 GPS-295 GPS-296

20. ATTĒLS. SUDAS-ZVIEDRU PURVA DIENVIDU DAĻAS APSEKOJUMA MARŠRUTS FIGURE 20. INSPECTION TRACK FOR SUDA-ZVIEDRU MIRE SOUTHERN AREA

ALPI

37

4. PAZEMES ŪDEŅU STĀVOKĻA UN TĀ IZMAIŅU MONITORINGA SISTĒMAS IZVEIDE

Projektā realizējamo pasākumu neatņemama sastāvdaļa ir hidroloģiskais (hidroģe-oloģiskais) monitorings, kura galvenais uzdevums ir pazemes un virszemes ūdeņu stāvokļa un tā izmaiņu kontrole atjaunojamajā teritorijā, ar nolūku nodrošinātu ierī-koto sistēmu optimālu funkcionēšanu un tādējādi ātrāk atjaunot sfagnu augšanai op-timālu gruntsūdens līmeni purva nosusinātajās teritorijās.

Hidroģeoloģiskā monitoringa sistēmai ir jānodrošina:

1. nepārtraukta informācijas pieejamība par hidroloģisko un hidroģeoloģisko re-žīmu purvā plānoto atjaunošanas darbu zonā un tai blakus teritorijās;

2. hidrotehnisko būvju izraisīto ietekmju kontroli;

3. nepārtrauktu novērojumu rindu purva atjaunošanas un dabas aizsardzības pa-sākumu procesu kontrolei ilgākā termiņā;

4. spēju savlaicīgi identificēt atjaunošanas pasākumu izraisītās negatīvās ietek-mes, kurām ir nepieciešami preventīvie vai korektīvie pasākumi, kā arī nodro-šināt ar attiecīgiem mērījumu datiem šādu pasākumu izstrādi un realizāciju.

Gruntsūdens novērošanas akas vēlams izvietot iespējami tuvu (15-30 m) dambju iz-būves vietām - gan to ietekmētajā zonā, gan arī ārpus tās. Vēlams, lai akas ļautu kon-trolēt dažādas purva teritorijas atkarībā no purva tipa un tā ietekmēšanas rakstura:

• purva neskarto daļu ar sfagnu klājumu;

• purva pārejas un nosusināšanas ietekmēto daļu;

• teritoriju starp izveidotajiem dambjiem, atjaunojamajiem susinātājgrāvjiem;

ar mežu apaugušo purva zonu.

Katrā dambja izbūves vietā atkarībā no konkrētās situācijas ierīko 5-8 urbumus, no kuriem –vienu blakus grāvim (2-3 m attālumā no tā) apmēram 15-30 m pirms dambja, bet otru tikpat lielā attālumā (15-30 m) lejpus dambja. Ar šiem urbumiem tiks kontro-lēta dambja darbības efektivitāte (amplitūda, par cik ir pacelts līmenis grāvī) purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas procesā, kā arī paša dambja tehniskais stāvoklis (vai nenotiek sūkšanās gar aizsprostu). Atkarībā no monitoringa mērījumu rezultātiem, varēs veikt dambja darbības koriģēšanu (palielināt vai pazemināt tā augstumu u.c.). Pārējie urbumi ierīkojami dažādā attālumā no grāvja pa līniju (profilu) perpendikulāri šim grāvim. Urbumu skaitu līnijā noteiks grāvja izmēri un tā ietekmētās zonas pla-tums.

Precīzi monitoringa urbumu vietas nosakāmas monitoringa programmas izstrādes laikā, pēc tam, kad jau ir konkrēti zināmas vietas, kur tiks ierīkoti dambji. Monitoringa

38

urbumus vēlams ierīkot vēl pirms dambju izbūves, kas ļaus salīdzināt pazemes ūdeņu stāvokli pirms un pēc atjaunošanas pasākumiem.

Monitoringa urbumi ir paredzēti pazemes ūdeņu līmeņu novērojumiem purvā, tāpēc tiem ir jābūt tik dziļiem, lai varētu kontrolēt gruntsūdens līmeņa svārstības purvā vi-sās sezonās. Dabiskās pazemes ūdeņu līmeņu sezonālās svārstības purvā parasti ne-pārsniedz 1 m, bet grāvju tuvumā tās var sasniegt arī 2 m. Gruntsūdens līmenis purvā vairumā gadījumu ir tuvu zemes virsmai (0,1-0,5 m), tikai grāvju tuvumā pazemino-ties līdz 1-1,5 m.

Tāpēc optimālais urbumu dziļums ir 3 m, ar filtra intervālu 1-1,5 m urbuma apakšējā daļā, nodrošinot ūdens pieplūdi urbumā. Virs zemes atstājams ap 0,5 m garš filtra caurules gals – urbuma galva (21. att.). Urbumiem izmantojamas PE vai PVC materiāla caurules, ar noslēgtu apakšējo daļu un vāciņu augšdaļā. Urbumu iekšējais diametrs ir 25-50 mm (precizējot, atkarībā no līmeņa mērīšanai izvēlētā instrumenta tehniska-jiem parametriem).

Uz urbumiem jāuzraksta urbuma numurs. Ieteicams dabā marķēt ceļu līdz attālāka-jiem urbumiem (lentes vai krāsas atzīmes ap kokiem ik pa 30-50 m), lai atvieglotu to atrašanu dabā.

Lai novērstu monitoringa urbumu iespējamo „staigāšanu” līdz ar kūdras slāņa svārstī-bām, tiem urbumiem, kuri nesasniedz minerālgrunti un tie nav nofiksēti tajā, blakus jāierīko „atbalsta” stienis (ø 8-10 mm), kas tiek iedzīts līdz minerālajai gruntij, un tad urbuma galva tiek piestiprināta fiksētā augstumā pie šī stieņa. Alternatīvais risinājums ir katru gadu veikt urbuma atveres absolūtā augstuma pārmērīšanu.

Apzīmējumi: A – urbums ar fiksējošo atbalsta stieni, B – urbums bez stieņa, kam nepieciešama augs-tuma atzīmju precizēšana reizi gadā

21. attēls. Monitoringa urbumu konstrukcija (Dēliņa, 2014) Figure 21. Monitoring well design (Dēliņa, 2014)

39

Manuālos mērījumus vislabāk veikt vienu reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās. Konkrēti intervāls starp mērījumiem nosakāms atkarībā no klimatiskajiem laika apstākļiem – periodos ar intensīvu nokrišņu daudzumu mērījumu biežumu palielina, bet nemainī-gos laika apstākļos mērījumus var veikt retāk. Īpaši tam ir jāseko pavasarī sniega ku-šanas laikā. Reizi gadā nosakāms arī urbumu dziļums.

Mērījumus reģistrē žurnālā (1. tabula).

1. TABULA. GRUNTSŪDENS LĪMEŅA MĒRĪJUMU ŽURNĀLS

Datums Urbuma

nr. Gruntsūdens līmenis

no urbuma atveres, m Urbuma galvas

augstums, m Piezīmes*

* Te atzīmējamas kādas īpašas pazīmes, piemēram, ledus urbumā ziemā.

Būtu nepieciešams izlases kārtībā atsevišķus dambjus aprīkot ar pastāvīgām mērla-tām, kuras ierīkojamas konkrētajā ūdenstecē pirms un uzreiz aiz dambja. Tas ļaus kontrolēt, vai dambis spēj turēt ūdens uzpludinājumu un vai nenotiek filtrācija pa tā pamatni vai gar sāniem.

Gan urbumiem (to atverēm), gan mērlatām fiksētā punktā ir jānosaka koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā un augstuma atzīmes 2014. gadā pieņemtajā jaunajā augs-tumu sistēmā. Par urbumu ierīkošanu gatavo pārskatu, kurā norāda urbumu izvieto-jumu, koordinātes, augstuma atzīmes, kā arī urbumu dziļumus un atsegtos nogulu-mus.

Mērījumu rezultātus apkopo tabulās un aprēķina gruntsūdens līmeņa (GŪL) absolūtās atzīmes, ņemot vērā urbuma atveres absolūto augstuma atzīmi.

GŪL [m vjl.] = Urbuma atveres augstums [m vjl.] – GŪL [m no urbuma atveres]

Mērījumiem izmantojami gruntsūdens līmeņu mērīšanai paredzēti mehāniskie6 (akus-tiskie) vai elektriskie līmeņmēri7 ar precizitāti vismaz 1 cm.

Lai iegūtu precīzākus datus un varētu koriģēt manuālos mērījumus, atsevišķus urbu-mus tiek rekomendēts aprīkot ar automātiskajiem līmeņa mērītājiem, kas spēj ilglaicī-gi (līdz 2 gadiem) darboties autonomā ieprogrammētā režīmā, neprasa īpašu apkopi un uzraudzību.

6 http://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-measuring-tapes.html 7 Piemēram SEBA Hydrometrie elektriskais līmeņmērs KLL-Mini. http://www.seba-hydrometrie.com/index.php?id=246&L=1 vai http://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-acoustic-and-light-signal.html .

http://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-measuring-tapes.htmlhttp://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-measuring-tapes.htmlhttp://www.seba-hydrometrie.com/index.php?id=246&L=1http://www.seba-hydrometrie.com/index.php?id=246&L=1http://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-acoustic-and-light-signal.htmlhttp://en.eijkelkamp.com/products/field-measurement-equipment/sounding-devices-with-acoustic-and-light-signal.html

40

Šāda veida mērītāji jau ir uzstādīti daudzās vietās, piemēram, Ķemeru nacionāla parka (purva) teritorijā. Iegūtie rezultāti ir precīzi un regulāri neatkarīgi no laika apstāk-ļiem. Pareizai mērījumu iegūšanai papildu līmeņa mērītājiem urbumos ir jāparedz arī viens barometriskais devējs atmosfēras spiediena radīto izmaiņu kompensēšanai ūdens līmeņa mērījumiem.

Katrā monitoringa (dambja) vietā no viena urbuma vismaz vienu reizi gadā noņemt ūdens paraugu tā testēšanai laboratorijā uz svarīgākajiem purva ūdenim kopējiem ķīmiskajiem parametriem un tam raksturīgajiem kvalitatīvajiem radītājiem, t.sk. – pH, EVS (elektrovadītspēja), krāsainība, temperatūra u.c. Iespēju robežās dažus no šiem parametriem būtu lietderīgi nomērīt jau lauku apstākļos, izmantojot šim nolūkam portatīvos mērinstrumentus, ko plaši pielieto lauka pētījumos.

Novērojumu gada beigās sastāda grafikus par gruntsūdens līmeņa svārstībām urbu-mos gada laikā, analizējot līmeņa izmaiņas saistībā ar purva hidroloģiskā režīma at-jaunošanas pasākumiem un nokrišņu daudzumu teritorijā, kā arī salīdzinot datus ar iepriekšējo gadu novērojumiem.

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Aleksāns Oļģerts Hidroģeoloģiskajam novērtējumam kūdras ieguvei atradnē „Nidas purvs” Dienvidkurzemes mežsaimniecības Nīcas meža iecirkņa teritorijā Rucavas novada Rucavas pagastā [Grāmata]. - Rīga : DGE Latvia SIA, 2014. - Sēj. Pārskats.

Aleksāns Oļģerts Ietekmes uz vidi novērtējums kūdras ieguves lauku paplašināšanai Mārupes novada Mārupes pagasta, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijā [Grāmata]. - Rīga : GeoExpert SIA, 2012. - Sēj. Pārskats.

Arold Ivar Estonian landscapes. Factors of landscape formation and landscape investigation in Estonia. Landscape regions. [Grāmata]. - Tartu : Indiana University, 1993. - lpp. 92.

Balt Konsults SIA Vides pārskats par Līgatnes novada attīstības programmu 2012.-2018.gadam [Grāmata]. - Līgatne : Līgatnes novada dome, 2012. - Sēj. Gala redakcija.

Dēliņa Aija Programma gruntsūdeņu monitoringam kūdras atradnē „Aizkraukles (Aklais) purvs” [Grāmata]. - Rīga : SIA „Kūdras enerģija”, 2014.

Indriksons A. Gruntsūdens līmeņa monitorings LIFE+ projekta “Purvi” vietās, Purvu aizsardzība un apsaimniekošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās [Grāmata]. - Rīga : Latvijas Dabas fonds, 2008. - lpp. 142-151.

Karukäpp Peet and Raukas Anto ATE GLACIAL ICE STREAMS IN SOUTHERN ESTONIA AND NORTHERN LATVIA [Book Section] // Interational field symhosium on Quartenary geology and modern terrastrial processes / book auth. Zelčs Vitālijs and Segliņš Valdis / trans. Mežaraups Imants. - Riga : University of Latvia, 2004. - UDK 91+528(063) In 746.

41

Metrum SIA Siguldas novada Attīstības programma 2007-2019 [Grāmata]. - Rīga : Siguldas novada dome, 2007. - Sēj. Pasūtījums Nr. 10-6-00687.

Nikodemus Oļģerts un Rasa Inga Gaujas nacionālā parka estētiskais vērtējums [Grāmata]. - Rīga : GNP, 2005.

Pakalne Māra un Čakare Ilze Aizsargājamie purvi Gaujas nacionālajā parkā [Grāmata]. - Rīga : [bez nos.], 2000.

Pakalne Māra un Čakare Ilze Spring vegetation in the Gauja National Park [Grāmata] = Latvijas veģetācija. - [bez viet.] : Latvijas Universitāte, 2001. - Sēj. 4 : lpp. 17-33.

Pasaules Dabas fonds Projekta priekšlikums Liepājas rajona NIDAS purva dabīgā hidroloģiskā režīma atjaunošana [Grāmata]. - Rīga : Valsts SIA “Meliorprojekts”, 2007. - Sēj. Šifrs: 3614.

Pilāts Valdis Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā [Grāmata]. - Sigulda : Latvijas vides aizsardzības fonds, 2007.

Reģionālie projekti SIA Līgatnes pagasta attīstības programma [Grāmata]. - Rīga : Līgatnes pagasta dome, 2005.

SIA GRUPA93 Pasaules Dabas fonds Dabas parka “PAPE” dabas aizsardzības plāns 2007.-2018.g. [Grāmata]. - Rīga : SIA “GRUPA93”, 2007.

Šnore Ansis Kūdras iguve [Grāmata]. - Rīga : Nordik, S|IA, 2013. - |ISBN 78-9984-854-51-9.

Sprūds Jānis un Līcīte Vita Ezeri [Tiešsaiste] // Datubāze. - Biedrība "Latvijas ezeri", 1998. gada. - 2015. gada 05. 03. - http://www.ezeri.lv/database/2096/.

Valters Jānis un Šķiņķis Censonis Latvijā izplatītāko pārmitro smilšmāla augšņu nepieciešamās nosusināšanas parametri tīrumos un ganībās augstvērtīgas zemkopības un lopkopības produkcijas nodrošināšanai [Grāmatas iedaļa] = Zinātniska monogrāfija // Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati / gr�

Documents

HIDROLOĢISKIE UN ĢEOLOĢISKIE PĒTĪJUMI GAUJAS …€¦ · Sudas-Zviedru purva meliorācijas ietekmētajām teritorijām, kurās paredzēta svarīgā-ko biotopu atjaunošana, veikti