Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA
Inta BULA-BITENIECE
HOLISTISKĀ PIEEJA ĢIMENES
SPORTĀ PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBĀ
Promocijas darba kopsavilkums
Pedagoģijas doktora grāda iegūšanai sporta zinātnes nozarē
sporta pedagoģijas apakšnozarē.
Rīga, 2011
2
Promocijas darbs tika izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no
2003. gada līdz 2010. gadam.
Darba vadītājs:
Dr.paed., prof. Juris Grants
Konsultante:
Dr.paed.,prof. Rasma Jansone
Doktora disertācija tiks aizstāvēta LSPA Promocijas padomē.
Promocijas padomes priekšsēdētājs:
Dr.paed.,prof. Uldis Grāvītis
Promocijas padomes komisijas locekļi:
Dr.paed.,prof. Agita Ābele
Dr.paed.,prof.Juris Grants
Ph.D. asoc.prof. Aija Kļaviņa
Dr.h.paed.,prof. Jānis Lanka
Dr.med.,prof. Viesturs Lāriņš
Dr.med.,prof. Inese Pontaga
Dr.paed.,prof. Andris Rudzītis
Promocijas padomes zinātniskā sekretāre:
Dr.paed., doc. Irēna Dravniece
Promocijas darba recenzenti:
Dr. asoc. prof. Krzystof Piech (Fiziskās izglītības Josef Pilsudski
universitēte, Biala Podliaska, Polija)
Dr. paed. asoc. prof. Ilze Miķelsone (Liepājas Universitāte)
Ph.D. asoc. prof. Aija Kļaviņa (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija)
Disertācijas aizstāvēšana notiks 2011.gada 12.maijā plskt.13.00
LSPA, 205.aud. (Rīga, Brīvības gatve 333)
Ar disertāciju un kopsavilkumu iespējams iepazīties LSPA bibliotēkā
3
Promocijas darba vispārīgs raksturojums
Cilvēki ir sociālas būtnes un izjūt lielāku vai mazāku piederību kādai
sociālai grupai – ģimenei, skolai, formālai vai neformālai organizācijai – un
cenšas tajā iekļauties. Sociālā vide cilvēkam ir uzvedības izpratnes un darbības
pārbaudes lauks, jo tajā gūtā pieredze ietekmē viņa darbību un personības
veidošanos.
Spēcīga sociālās vides dimensija ir ģimene, kuras funkcionēšana notiek
ciešā saistībā ar izmaiņām sabiedrībā. Galvenie faktori, kas rada bērniem
grūtības mācībās un uzvedībā, vēlāk arī atrast savu vietu dzīvē, ir nespēja
pielāgoties, iekšēja nedrošība un bailes no atstumtības (Dreikur, 1964; Boulbijs,
1998; Brown, 2007).
Ģimenē un skolā arvien bieţāk parādās bērni ar apātisku vai hiperaktīvu
uzvedību, nemotivēti mācīties un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
Profesionāli pedagogi cīnās ar šā procesa sekām – mēģinot uzlabot skolas
mācību programmas, ieviešot interaktīvas mācīšanas metodes, optimizējot
mācību plānus. Lai piesaistītu jauniešus aktīvam dzīvesveidam, tiek organizētas
sporta dienas un citi fizisko aktivitāšu pasākumi, kuru gala rezultāts ne vienmēr
ir pietiekams veselības un personības veidošanās aspektā (Jansone, Fernāte,
2008).
Samazinās to ģimeņu skaits, kurās vecāki darbojas kopā ar bērniem. 2008.
gadā organizētajos Latvijas ģimeņu sportošanas svētkos Rīgā piedalījās vidēji
300 ģimeņu no visas Latvijas, Kuldīgā vidēji 40 ģimeņu no Kurzemes reģiona,
Rēzeknē vidēji 80 ģimeņu, Lielvārdē tikai 17 ģimeņu.
Ģimenēs, dzirdot vārdu „sports”, sabiedrībā izveidojošo stereotipu rezultātā
uzskata, ka tās ir sacensības citam ar citu, nevis sacensības pašam ar sevi savas
veselības sekmēšanai. Eiropas Sporta Harta definē: „Sports apzīmē visu veidu
fizisko aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē
fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo
attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās.”
Tomēr kā liecina pētījuma dati Latvijā no tirgus un sabiedriskās domas
pētījuma centra „SKDS” (2007. gada decembris) par „Latvijas iedzīvotāju
sportošanas paradumiem”, secinām, ka 49% no aptaujātajiem iedzīvotājiem
nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jo „nepietiek laika” un „nav
nepieciešams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm”.
Demokrātiskā sabiedrībā arvien bieţāk tiek pausts viedoklis, ka galvenais
vecāku uzdevums ir palīdzēt saviem bērniem veidoties par cilvēkiem, kuri spēs
piemēroties strauji mainīgajai videi, varēs radoši un patstāvīgi meklēt
risinājumus.
Lai bērns varētu veiksmīgi mācīties un sasniegt dzīvē panākumus, ir jāsāk
ar ģimeni, un viens no līdzekļiem, kas palīdzēs risināt šo uzdevumu, ir ģimenes
sports.
4
Galvenais sporta uzdevums ir saglabāt un nostiprināt veselību, veicināt
fizisko attīstību, norūdīt organismu, attīstīt fiziskās īpašības. Jebkura sporta
nodarbība paver iespējas ieaudzināt bērnos radošu iniciatīvu, darba mīlestību,
atbildību par darba rezultātiem, attīstīt sociālās prasmes un iemaņas (Grants,
1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts, 2005).
Uz tik daudzšķautnainu problēmu nepieciešamas vienots, vesels jeb
holistisks skatījums. Holistiskās pieejas pētījumi rāda, ka iespējams
daudzslāņainas problēmas risināt vienotā skatījumā, papildinot citai citu.
Holistiskā izglītība ir saistīta ar sociālo atbildību. Mēs vēlamies, lai mūsu
bērni kritiski domātu par sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām
problēmām. No holistiskā viedokļa dzīvotspējīgai demokrātiskai sabiedrībai ir
nepieciešama brīva un sociāli atbildīga persona. Demokrātiskajā sabiedrībā
izglītība nozīmē ļaut bērnam brīvi attīstīties saskaņā ar viņa unikālo būtību,
atbilstoši savam vecumposmam un interesēm. Holistiskās izglītības pedagogi
uzskata, ka viss ir savstarpēji saistīts, vienotība caur daudzveidību, kā visu dzīvo
būtņu garīgums.
Galvenās pretrunas:
- Sabiedrība tiek informēta par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmi
veselības veicināšanā, bet aptaujas norāda, ka fizisko aktivitāšu apmeklējums ir
neliels, cilvēki aizbildinās ar aizņemtību.
- Fiziskās aktivitātes lielākoties tiek saistītas ar fizisko attīstību, mazāk
pievēršot uzmanību psihiskai un sociālai attīstībai.
- Bērnam piemērotākā audzināšanas vide ir ģimene. Vecākiem rādot
piemēru un iesaistoties kopīgās fiziskās aktivitātēs, notiek sekmīgāka bērna
attīstība, tomēr bieţāk šo funkciju vecāki uztic pirmsskolas izglītības iestādēm,
bet pirmsskolas izglītības pedagogu uzdevums ir pilnveidot ģimenē apgūtās
pamatprasmes un sagatavot bērnu pamatizglītības ieguvei, ko ne vienmēr var
realizēt, jo ir jāpilda ģimenes funkcijas.
Galvenās pretrunas veicināja pētniecības darba tēmas izstrādi: “Holistiskā
pieeja ģimenes sportā pirmsskolas izglītībā”.
Pētījuma objekts: ģimenes sports.
Pētījuma priekšmets: holistiskā pieeja bērna audzināšanā ģimenes sporta
īstenošanai pirmsskolas izglītībā.
Pētījuma subjekts: ģimene (vecāki un viņu bērni), pirmsskolas pedagogi
un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti.
Pētījuma mērķis: ģimenes sporta īstenošanas modeļa izstrāde un
aprobācija pirmsskolā, balstoties uz holistisko pieeju bērna audzināšanā.
5
Pētījuma hipotēze
Ģimenes sporta īstenošanu pirmsskolas izglītībā, balstoties uz holistisko
pieeju bērna audzināšanā, iespējams veicināt, ja:
- ģimenei, pirmsskolas pedagogam un topošajam sporta pedagogam ir
izpratne par ģimenes sporta nozīmi bērna attīstībā;
- ģimenei, pirmsskolas pedagogam un topošajam sporta pedagogam ir
pozitīva attieksme pret fiziskajām aktivitātēm un aktīva rīcība fizisko aktivitāšu
organizēšanā ģimenē;
- fizisko aktivitāšu organizēšanā līdztiesīgi sadarbosies ģimene un topošie
sporta pedagogi.
Pētījuma uzdevumi
1. Izpētīt holistiskās pieejas teorētisko pamatojumu bērna audzināšanā un
tās lietošanas iespējas ģimenes sporta īstenošanai pirmsskolas izglītībā.
2. Noteikt vecāku, pirmsskolas pedagogu un studentu attieksmi, izpratni
par ģimenes sportu, viņu rīcību tā īstenošanā.
3. Izstrādāt ģimenes sporta īstenošanas modeli pirmsskolas izglītībā,
balstoties uz holistisko pieeju bērna audzināšanā un vecāku, pirmsskolas
pedagogu un studentu attieksmi, izpratni par ģimenes sportu, viņu rīcību tā
īstenošanā.
4. Aprobēt ģimenes sporta īstenošanas modeli pirmsskolas izglītībā,
balstoties uz holistisko pieeju bērna audzināšanā.
Pētījuma metodoloģiskais pamats
1. Atziņas par holistiskās pieejas būtību: J.Smuts (Smuts, 1926), R.Millers
(Miller,1997), D.Maršaks (Marshak, 1997, 2003), D.Lieģeniece (Lieģeniece,
1999), R.G.Nava (Nava, 2000), S.Gingers (Gingers, 2000), Dţ.Millers
(Miller, 2005).
2. Atziņas par personības struktūru un izziņas procesiem: A. Bandura (Bandura,
1977, 2004), R.Rogers (Roger, 1967), Ţ.Piaţē (Piaget, 1970, 2001),
Ā.Karpova (Karpova,1998), Ļ.Vigotskis (Виготский, 1997; Vigotskis, 2002),
E.Ēriksons (Эриксон, 1996; Eriksons, 1998), G.Svence (Svence,1999),
A.Vorobjovs (Vorobjovs, 2002), H.Gardners (Gardner, 1985, 2006).
3. Atziņas par bērna izglītošanās procesu pirmsskolā: M.Štāls (Štāls,1935),
I.Plotnieks (Plotnieks,1988), D.Lieģeniece (Lieģeniece, 1999), D.Dzintere
(Dzintere, 1984, 2005, 2007).
4. Atziņas par sporta nozīmi sabiedrības sociāli ekonomisko procesu veidošanā:
J.Mandigo (Mandigo, 2009), J.Grants (Grants, 1997, 2003, 2007), R.Jansone
(Jansone, 1999, 2005), A.Flemmen (Flemmen, 2003, 2005), A.Fernāte (Fernāte,
2002, 2008), P.F.Lesgafts (Лесгафт, 1988).
5. Atziņas par vecāku iesaistīšanos bērnu izglītošanās procesā: L.J.Epsteina
(Epstein, 1987, 1995, 2000, 2005), K.V.Hūvera- Dempsija, H.M.Sandlers
(Hoover-Dempsey, Sandler, 1995, 1997, 2001, 2005), J.Čengs (Cheng, 1997),
6
K.Lukka (Lukk, 2008).
6. Atziņas par vecāku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs kopā ar bērniem un to
nozīmība bērna personības veidošanā: X.L.Janga, R.Telama, L.Lākso (Yang,
Telame, Laakso, 1996), V.Dţonsons (Jonhon, 1989),V.J.Krandala, A.Prestone
(Crandall, Prestone, 1960), K.Vūglera, T.G.Pouers (Woolger, Power, 1993),
J.Tanga (Tang, 2002), M.Dovda, R.K.Dišmans, K.A.Pfeifere, R.Rasels,
R.R.Pate (Dowda, Dishman, Pfeiffer, Russell, Pate, 2007).
Pētījuma metodes
1. Teorētiskās pētījuma metodes
Zinātniskās literatūras izpēte – holistiskās izglītības teorijas, personības
teorijas, sporta pedagoģijas un psiholoģijas teorijas kopsakarības, izglītošanās
teorijas piemērošana sporta īstenošanai ģimenē.
2. Empīriskās pētījuma metodes: anketēšana, pedagoģiskais eksperiments,
daļēji strukturēta intervija, studentu pašvērtējums, novērošana.
3. Kvantitatīvo un kvalitatīvo datu apstrāde un interpretācija: iegūto
kvantitatīvo un kvalitatīvo datu apstrāde, rezultātu grafiskā attēlošana.
4. Matemātiskās statistikas metode.
Pētījuma bāze:
Kvantitatīvajā pētījumā:
- 211 ģimenes no Latvijas reģioniem (Latgales, Kurzemes, Zemgales) un
Rīgas (2007.g.);
- 189 pirmsskolas pedagogi no Latvijas reģioniem (Latgales, Kurzemes,
Zemgales) un Rīgas (2007.g.);
- 321 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pilna un nepilna laika
studenti (2006./2007. studiju gads).
Kvalitatīvajā pētījumā:
- 30 ģimenes (vecāki ar bērniem);
- 275 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pilna un nepilna laika
studenti (2007./2008. un 2008./2009. ak. gadi).
Pētījuma posmi:
Pētījuma pirmajā posmā (2003. gada septembris–2007. gada maijs) tika
analizēta promocijas darbā izvirzītā problēma, skatot to no tālākiem redzes
punktiem. Uzsākta literatūras teorētiskā analīze un izvirzīta sākotnējā hipotēze.
Uzsākta K.Piech izstrādātās anketas “Skriešanas paradumi ģimenē” jautājumu
tulkošana un modificēšana, lai noskaidrotu fizisko aktivitāšu paradumus ģimenē.
Pēc šajā posmā iegūtajiem rezultātiem tika noteikts izpētes virziens un
izvirzīti pētījuma mērķis un uzdevumi.
Pētījuma otrajā posmā (2007. gada maijs–2008. gada septembris) notika
pedagoģiskais eksperiments. Tika veikts pedagoģiskais novērojums (bērniem).
Iegūti videomateriāli un pēc izstrādātajiem pedagoģiskā un psiholoģiskā procesa
7
parametriem un kritērijiem noteikts bērnu attīstības līmenis dotajā brīdī un
noteikts šo parametru savstarpējās sakarības. Lai apstiprinātu iegūtos
kvantitatīvos datus, tika lietota kvalitatīvās pētniecības metode intervija ar
vecākiem.
Papildināta studiju kursa programma “Pirmsskolas sporta didaktika” un
realizēta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Veikta studentu pašvērtējumu
kontentanalīze par zināšanu, prasmju un attieksmju izaugsmē studiju kursa
programmā “Pirmsskolas sporta didaktika”. Pētījuma rezultātu aprobācija
starptautiskajās zinātniskajās konferencēs
Pētījuma trešajā posmā (2008. gada septembris–2009. gada jūnijs) savākti
praksē aprobētās studiju kursa programmas “Pirmsskolas sporta didaktika”
studentu pašvērtējumi. Uzsākta iegūto datu apstrāde un analīze. Izveidots
ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā.
Pētījuma posma noslēgumā iegūtie kvalitatīvie un kvantitatīvie secinājumi
tika analizēti un iegūti gala secinājumi, pētījuma rezultātu aprobācija
starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.
Pētījuma zinātniskā novitāte
Izstrādāts teorētiski pamatots un praksē realizēts ģimenes sporta
īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā, balstoties uz holistisko pieeju bērna
audzināšanā.
Pētījuma teorētiskā nozīmība
Literatūras un daţādu pētījumu izpēte rezultātā definēts ģimenes sports
pirmsskolas izglītībā kā pētījuma kategorija. Autores izveidotais definējums
balstīts uz A.Banduras sociālās mācīšanās teorijas, D.Lieģenieces kopveseluma
pieeju bērna audzināšana, J.Granta daudzveidīgo didaktisko pieeju bērna
izglītošanā, R.Jansones teorētisko pamatnostādni „Es” pozitīvās emocijas
fiziskās aktivitātēs un A.Fernātes atziņām par sporta pamatfunkcijām.
Ģimenes sports pirmsskolas izglītībā ir ikdienas fizisko aktivitāšu
kopums un/vai dalība organizētos sporta pasākumos aktīvā mijiedarbībā –
vecākiem līdzdarbojoties un iedrošinot bērnus darboties, uzlabojot
savstarpējās attiecības starp vecākiem un bērniem, sekmējot personības
harmonisku attīstību un veselīga dzīvesveida paradumus ģimenē
ilgtermiņā.
Pētījuma gaitā tika noskaidrota un teorētiski pamatota savstarpējā saistība
starp vecāku iesaistīšanos ģimenes sportā un tās ietekmi bērnu audzināšanā.
Pētījuma praktiskā nozīmība
Izstrādātā un aprobētā studiju kursa programma „Pirmsskolas sporta
didaktika” izmantojama pedagoģisko augstskolu studiju procesā, izglītojot
pirmsskolas pedagogus.
Izstrādātais un praksē aprobētais fizisko aktivitāšu kopums vecākiem kopā
8
ar bērniem izmantojams, veidojot ģimenes sportošanas paradumus.
Tēzes aizstāvēšanai
- Holistiskā pieeja bērna audzināšanā ģimenes sporta īstenošanā
pirmsskolas izglītībā realizējas, ja bērns tiek skatīts kā personība sociālā vidē,
kurā vecāki sadarbībā ar sporta pedagogu piedāvā fizisko aktivitāšu saturu
atbilstoši bērna vajadzībām, interesēm un spējām.
- Vecākiem, pirmsskolas pedagogiem un topošajiem sporta pedagogiem ir
pozitīva attieksme un izpratne par ģimenes sportu kā līdzekli bērna mērķtiecīgai
attīstībai, bet ne vienmēr ģimenes sports tiek īstenots. Viņi norāda uz zināšanu
un prasmju nepietiekamību fizisko aktivitāšu organizēšanā.
- Ģimenes sporta īstenošanas modelī tiek realizēta līdztiesīga sporta
pedagoga un ģimenes sadarbība bērna mērķtiecīgas attīstības sekmēšanai.
Vecāki kopā ar bērniem veic fiziskos vingrinājumus. Sporta pedagogi izglīto
vecākus un organizē ģimeņu sporta svētkus.
- Vecākiem, darbojoties kopā ar bērniem, pilnveidojās zināšanas un
prasmes fizisko aktivitāšu īstenošanā un radās pozitīva attieksme, vienlaicīgi
sekmējot bērna audzināšanu.
- Topošajiem sporta pedagogiem, sadarbojoties ar ģimenēm, īstenojot
ģimenes sportu, notiek zināšanu, prasmju un attieksmes pilnveide audzināšanas
pieredzē.
Promocijas darba struktūru veido: ievads, trīs daļas, secinājumi, 20
pielikumi. Analizēti 270 literatūras avoti, no tiem 103 – latviešu valodā, 142 –
angļu valodā, 25 – krievu valodā. Teorētisko un praktisko atziņu rezultāti
vizualizēti 23 tabulās un 29 attēlos.
Promocijas darba saturs
Ievadā pamatota tēmas izvēle un tās nozīmība mūsdienu sporta
pedagoģijas teorijā un praksē. Noteikts pētījuma objekts, priekšmets, mērķis,
hipotēze, uzdevumi, metodes. Atklāts teorētiskais pamatojums, zinātniskā
novitāte, teorētiskās un praktiskā nozīmība. Aprakstīta pētījuma metodoloģija,
pētījuma bāze un organizēšana.
Pirmā nodaļa „Holistiskās pieejas teorētiskās nostādnes bērna
attīstības pedagoģiskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā ģimenes
sportā”
1.1. apakšnodaļā „Holistiskā pieeja izglītības un izglītošanās
aspektā” dots kopējs holistiskās pieejas raksturojums un būtība izglītības un
izglītošanās aspektā.
Analizēta holistiskā pieeja kā holistiskais skatījums uz cilvēku kā vienotu
veselumu, uz sociālo vidi kā vienotu veselumu un uz cilvēku un sociālās vides
mijiedarbību izglītošanās procesā un personības attīstībā kā vienotu veselumu.
9
Skatot cilvēku kā vienotu veselumu, viens no pirmajiem skaidrojumu ir
devis Jans Smuts (Smuts, 1926), norādot, ka holisms ir radoša procesa sintēze,
kuras rezultāti nav statiski, bet dinamiski evolucionāri un kreatīvi. Cilvēks
kopumā ir darbības rezultāts, neskatot atsevišķi psihiskos vai fiziskos procesus.
Cilvēks kā vienots veselums tiek skatīta Montesori pedagoģijā,
Valdorfpedagoģijā un Reggio Emilli pedagoģijā, kā arī ir viens no humānās
pedagoģijas postulātiem, kura izvirza centrā cilvēku ar savu gribu, sajūtām un
darbību, jo viņa kopuma vienpusīga veidošana tikai prāta līmenī nenorāda uz
cilvēka kopējo potenciālu.
No holistiskās pieejas izpratnes cilvēks ir daţādu sistēmu sastāvdaļa, viņš
mantojis šo sistēmu īpašības, ietverot materiālās pasaules objektiem piemītošo
daudzveidību.
Vide holistiskās kategorijās, sevī ietver fizisko (materiālo un taustāmo) un
garīgo (nemateriālo un netaustāmo), kā arī sociālo apkārtni, apstākļus, objektu,
indivīdu savstarpējo attieksmju un mijietekmes kopumu, kas apņem dzīvās un
nedzīvās dabas objektus, nodrošinot eksistenci un saikni starp objektiem, kas
ietekmē to pastāvēšanu un attīstību.
Būtiskus ieguldījumus par sociālās vides nozīmību ir devis
U.Bronfenbrenners (Bronfenbrenner, 1986, 1994), izveidojot cilvēka
bioekoloģijas attīstības pieeju, kas dod holistisku skatījumu uz cilvēka sociālo
vidi. Viņš aplūko bērna attīstības sistēmu attiecību kontekstā, kas veido bērna
apkārtējo vidi, nodalot to vairākos slāņos. Katram noteiktam „slānim” ir sava
neatsverama ietekme uz bērna personības attīstību. Savstarpējās mijiedarbības
faktori noris starp bērna bioloģisko gatavību, viņa attīstības virzību, tuvākās
apkārtnes (ģimenes, pirmsskolas izglītības iestādes) un sabiedrības „sistēmām”.
Holistiskās pieejas iespējas ģimenes sporta īstenošanai pirmsskolā, jāskata
bērna personības attīstība un tuvākās sociālās vides savstarpējā sadarbība
kopumā jeb kopveselumā.
Kopveseluma jēdzienu ir ieviesusi D.Lieģeniece (1999), veicot pētījumu
par bērna audzināšanu, kas no kopveseluma pozīcijām aplūko cilvēku kā vienotu
bioloģisku būtni un individualitāti psiholoģiskā skaidrojumā. Izveidotajā
kopveseluma pieejas modelī kā aktivitātes subjekts tiek respektēts pedagogs, kas
orientējas bērna mācīšanā un audzināšanā kā vienotā procesā. Pedagoga
galvenās funkcijas ir palīdzēt bērnam orientēties piedāvātajā daudzveidīgajā
saturā un darbībā, būt par galveno atbalstu un skaidrotāju kultūrvides apguvē.
Taču šajā modelī netiek skatīta vecāku nozīme audzināšanā un mijiedarbība ar
pedagogu, bet darbība ir vērsta uz bērns–pedagogs.
Būtu jāskata ne tikai bērns un pedagogs, bet arī bērna izglītošanas procesā
iesaistīto – vecāku un pirmsskolas sporta pedagogu – savstarpējā sadarbība kā
veselums un to kopīga vērtību apzināšana, darbojoties kopā ar bērniem.
Mācīšanās un audzināšanas darbības vienotība ir ietverta izglītības procesā,
kas sekmē bērna attīstību.
10
Izglītības process ir sareţģīts sistēmu veidojums, ko kopš pagājušā
gadsimta 80. gadiem ar jaunu skatījumu ieviesa R.Millers (Miller, 1997),
Dţ.Millers (Miller, 2005), nosaucot to par holistisko izglītību. Par to ir rakstījuši
daudzi autori, atklājot to no daţādiem skatpunktiem, – D.Orss (Orr, 1992),
P.Šreiners (Schreiner, 2005), D.Maršaks (Marshak, 1997, 2003), J.Čengs
(Cheng, 1997), R.G.Nava (Nava, 2000), holistisko izglītību saistot ar sociālo
atbildību.
Holistiskās izglītības mērķis ir sekmēt izglītojamā mīlestību pret mācīšanos
visas dzīves garumā, kura nav iespējama ar tradicionālajām metodēm.
Holistiskā pieeja, kura integrētā perspektīvā vērsta no mācīšanas uz
mācīšanos ir efektīvāka nekā citas pieejas, pieņemot tikai vienu jauninājumu –
aktīva, sabiedriska, ar jaunākajām tehnoloģijām uzlabota un bērncentrēta pieeja
(Lukk 2008).
Šāda pieeja pirmsskolā dod pozitīvu perspektīvu, jo bērnu iedzimtā
aktivitāte un vēlme izzināt visu, kas ir jauns un vēl nebijis, rada dabisku
mācīšanās jeb izglītošanās procesu.
Vecāku līdzdalībā un atbildībā par bērna izglītošanas procesā, tiek norādīts
uz: vecāku motivāciju iesaistīties sava bērna izglītošanā, vecāku izvēli
optimālākai līdzdalības formai, vecāku līdzdalības pozitīvā ietekme bērna
izglītošanās procesā. Vecāku līdzdalība savu bērnu izglītošanā nav jauna koncepcija, bet ir
mainījusies tās formas un veidi. Vecāku līdzdalību var definēt kā vecāku iesaisti
sava bērna izglītībā, sadarbojoties ar skolotājiem, palīdzot bērniem mājasdarbu
izpildē un iesaistoties skolas pasākumos (Pinkett, 2002). Vairāki pētījumi
apstiprina vecāku līdzdalības nozīmi bērnu akadēmiskajos, sociālajos
sasniegumos ilgtermiņā. (Keith, Keith, Bickley, Singh, 1992; Keith, Keith,
Quirk, Cohen–Rosenthal, Franzese, 1996; Keith, Keith, Quirk, Sperduto,
Santillo, Killings, 1998).
1.2. apakšnodaļā „Bērna personības veidošanās izglītošanās procesā
pirmsskolā” apkopoto daţādu autoru teorijas, kas pamato kognitīvās mācīšanās
kā indivīda radošās komunikācijas dinamisku procesu, mācīšanās notiek,
novērojot citus darbībā. Tādējādi iegūtā radošā pieredze un informācija ietekmē
personības darbības veidu, kurā mācīšanās process notiek atklājumu ceļā.
Iegūtās kognitīvās prasmes un stratēģijas nodrošina iespēju indivīdam
attīstīties. A.Banduras (1977) izveidotais personības teoriju apskats norāda, ka
cilvēka personības attīstību ietekmē apkārtējā vide un cilvēki, ar kuriem viņš
komunicē šajā vidē, kas savukārt sekmē individualizētas sociālās uzvedības
veidošanos. Sporta vide un komunikācija šajā vidē īpaši ietekmē personības
sociālās uzvedības modeli.
Indivīda mācīšanās sasniegumus nosaka iedzimtā iekšējā motivācija, kas
ietekmē personības attīstību, gatavību un vēlmi mācīties. Mācīšanās process
notiek personīgās pieredzes ceļā, kas ļauj indivīdam pašam novērtēt savus
sasniegumus. Tie kļūst arvien nozīmīgāki, ja indivīdam mācīšanās procesā ir
11
iegūta iepriekšēja pieredze, veiksmīgi atrisinot līdzīgus uzdevumus. Kognitīvais
jeb izziņas process katram indivīdam ir atšķirīgs, bet ir kopējas pazīmes katram
vecumposmam. Visstraujākā attīstība notiek tieši vecumā no dzimšanas līdz 7
gadiem, par to liecina vecumposmu periodizācijā sīkais sadalījums pa gadiem.
Ir daţādi līdzekļi, kā veicināt izziņas procesus un organizēt mācīšanos, lai
sekmētu bērna attīstību pirmsskolā.
Izprotot personības veidošanos un izziņas procesu nozīmību pirmsskolas
vecuma bērniem pētījuma metodoloģiskā pamatojumā ietvert izglītošanās
īpatnības pirmsskolā un ģimenē, skatot izglītošanās procesu no attīstības,
audzināšanas, mācīšanās un socializācijas skatpunkta.
Audzināšana ir skatāma no daţādiem aspektiem:
- process, kurā iepriekšējās paaudzes nodod savu pieredzi jaunajai
paaudzei un sagatavo to sabiedriskās darbības turpināšanai – pārmantojamība
(Špona, 2006; Ţukovs, 1996);
- process, kura rezultātā notiek bērna attīstība un harmoniskas personības
veidošanās (Šteiners, 1994, 2005; Moнтессори, 1997; Lieģeniece, 1999);
- process, kura rezultātā bērns nodrošina iespēju kļūt par pilntiesīgu
sabiedrības locekli – socializējas (Ţukovs, 1996).
Šeit atklājas, ka audzināšana ir cieši saistīta ar socializāciju.
Pirmsskolas vecuma bērna izglītošanās notiek ģimenē un arī pirmsskolas
izglītības iestādē, tā rezultātā bērns socializējas, mācoties: izturēšanos –
emociju, jūtu izrādīšanu daţādās situācijās, izzināt apkārtējo dabu un sociālo
vidi, organizēt savu dzīvi – piedaloties saskarsmē ar citiem cilvēkiem un kopīgās
darbībās.
1.3. apakšnodaļā „Ģimenes sports kā sociāls fenomens kultūrizglītojošā
vidē pirmsskolā” raksturots sporta jēdziens sporta pedagoģijā, sports kā
socializācijas process un teorētiski pamatots bērna fizisko aktivitāšu
nepieciešamība.
1.3.1.paragrāfs „Sports un tā jēdziena raksturojums sporta pedagoģijā”.
Par to, ka sports ir cilvēku visaptverošs faktors, liecina Eiropas Savienības
sporta likumdošanas Baltā grāmata par sportu, kurā norādītas stratēģiskās
pamatnostādnes sociālajā un ekonomiskajā aspektā – sabiedrības veselībai,
izglītībai un socializācijai, definējot sportu kā – visi gadījuma vai organizētie
fizisko aktivitāšu veidi, kas vērsti uz fiziskās un garīgās formas uzlabošanu un
kuri rada sociālās attiecības vai kā dēļ tiek gūti rezultāti visu līmeņu sacensībās.
Sporta definējumos un sporta virzienu klasifikācijā daļēji atklājas tā saturs
un formas. Skatot sporta virziena „sports visiem” (tautas, masu sports)
formulējumu, daļēji tiek atklāta ģimenes sporta būtība, taču šajā skaidrojumā
nav norādīts, ka ģimene – bērni un vecāki – nodarbojas vienlaicīgi un dara vienu
un to pašu kopā, kas norāda uz ģimenes pamatiezīmi.
Kustības un fiziskā izglītība ir vērstas uz zināšanām, prasmēm un izpratni,
kas saistīta ar ķermeņa apzināšanos, attīstību un izpausmi. Taču tās nav tikai
zināšanas un prasmes, bet arī psiholoģiskais un socioloģiskais aspekts fiziskajā
12
attīstībā, kā arī šo spēju un prasmju attīstība fiziskajās aktivitātēs (Penny,
Chandler 2000). Fizisko prasmi raksturo kā spēju un motivāciju gūt labumus no
mūsu kustību potenciāla, dodot ievērojamu ieguldījumu dzīves kvalitātes
uzlabošanai (Whitehead, 2005).
Visas šīs definīcijas norāda, ka fiziskā izglītība ietver sevī kustības un
fiziskās prasmes, kas veicina personības attīstību, izmantojot fiziskās aktivitātes.
Daudzu autoru darbos ir sastopami daţādi apgalvojumi par fizisko
aktivitāšu nozīmīgumu bērna veselības, aktīva dzīvesveida veidošanu ilgtermiņā
un personības izaugsmē (McKenzie, Alcaraz, Sallis, Faucette, 1998; Thompson,
2001; Duncan, Duncan, Strycker, Chaumeton, 2004; Brotherson, 2006; Adolph,
Berger, 2006).
Analizējot fizisko aktivitāšu nozīmi, izmantojumu, saturu un uzdevumus
ģimenes sportā pirmsskolā, shematiski to var attēlot šādi (1. attēls):
1. att. Ģimenes sporta mērķis, uzdevumi, organizēšana un līdzekļi
pirmsskolā
Tādējādi tiek norādīts sporta kā universāla fenomena raksturojošās iezīmes
harmoniskas personības veidošanā.
Svarīgi veidot bērniem motivāciju regulāri nodarboties ar fiziskajām
aktivitātēm, – ja tas netiek darīts bērnībā, tad to jau mazliet sareţģītākā pakāpē
var realizēt turpmākajos gados. Bērnībā vadošie ir ārējie stimuli, kas vēlāk pāriet
iekšējā motivācijā. Liela nozīme ir fiziski aktīvo vecāku pozitīvajam piemēram,
13
bērnībā iegūtā fiziskā sagatavotība tiek saglabāta visu mūţu (Perrin, Ferron,
Gueguen, Deschamps, 2002).
1.3.2. paragrāfā „Ģimenes sports kā socializācijas process pirmsskolā” sports
tiek aplūkots ne tikai kā personības attīstības līdzeklis, bet arī kā viens no
socializācijas problēmu risinājumiem. Sporta interpretācija paplašināšanās,
daţādās sabiedrībās sports funkcionāli tiek izdalīts kā patstāvīga, individuāla
sistēma. Apzinot kopsakarības starp sportu un sabiedrību, līdzīgi kā starp sportu
un politiku, tas veicinājis intereses paaugstināšanos par socializācijas iespējām
sportā.
Socializācija atspoguļo cilvēka un sabiedrības attiecības. Pastāv divas
socializācijas jēdziena versijas (Майнберг, 1995):
- plašākā socializācija – nozīmē procesu visas dzīves garumā;
- šaurāka socializācija – nozīmē procesu, kas saistīts ar kaut kādu
noteiktu periodu cilvēka dzīvē.
Socializācija sportā norāda par konkrētām cilvēka darbībām. Šīs darbības
var notikt pilnīgi neapzināti un vadītas pedagoģiskā procesa apstākļos, kuros
spilgti izpaudīsies komunikācijas faktori.
Tā kā socializācijas process ir cilvēka un sabiedrības mijiedarbība, caur ko
cilvēks sevi iepazīst un pilnveido, tad tam ir īpaša nozīme bērnībā, kad veidojas
bērna personība, kad bērnam ir vecumposma krīzes, kuru rezultātā veidojas
jaunveidojumi (Эриксон, 1996).
Balstoties uz pētījumiem par sportu kā vienu no socializācijas faktoriem,
sporta socializācijas procesa ietekmi pirmsskolā var attēlot šādi (2. attēls):
Sports kā socializācija pirmsskolā
sekmē
Emocionālo un uzvedības
problēmu novēršanu
Akadēmiskos sasniegumus
skolā
Vecāku un bērnu
pozitīvas savstarpējās
attiecības
Kopības, drošības un piederības
sajūtu
Sportošanas paradumu veidošanos ilgtermiņā
Bērnu sportisko
sasniegumu sekmēšanu ilgtermiņā
Vecāku kā “paraugs”
bērnu kustību uzvedības,
attieksmju un rīcības
modelēšanu
2. att. Socializācija sportā pirmsskolā
14
Socializācijas problēmu pētījumu attīstība sporta pedagoģijā saistīta ar
daţādiem objektiem sporta pedagoģijā un daţādām socializācijas instancēm –
ģimeni, pirmsskolu, skolu, profesionālo vidi un sabiedrību. Tas pierāda, ka
sporta socializācija nav tikai fiziskā aktivitāte, bet ir process, kas aptver
kognitīvās, emocionālās un motivējošās jomas cilvēka darbībā (Mylonakou,
Keskes, 2007).
1.3.3. paragrāfs „Bērna fizisko aktivitāšu nepieciešamības teorētiskais
pamatojums”.
Bērna nepieciešamība pēc kustībām ir pētīta psiholoģijā (Piaget, 2001;
Эриксон, 1996), pedagoģijā (Montesori, 2004; Pica, 2000, 2003; Špona, 2006;
Jansone, 1999, 2005), kinezioloģijā (Hillman, Ericson, Kramer, 2008; Ţivčic,
Trajkovski -Višić, Sentderdi, 2008; Sibley, Etnier, 2003; Duesund 2003, 2004,
2005).
Fizisko aktivitāšu nepieciešamību skaidro no daţādiem aspektiem, gan kā
personības veidošanos – akadēmiskie sasniegumi, sociālās un emocionālās
prasmes, uzvedība, gan veselīga dzīvesveida un fizioloģisko procesu
nodrošināšana – liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, skeleta un organisma
sistēmu veidošana.
Līdz septiņu gadu vecumam bērni mācās kustību pamatprasmes, kuras
sekmēs motoro spēju attīstību. Šis laika posms līdz pieciem gadiem ir vienīgais
periods bērna dzīvē, kad fiziskā attīstība, fiziskā gatavība un bērna garīgā
attīstība norit gandrīz paralēli (Ţivčic, Trajkovski -Višić, Sentderdi 2008).
Katrs bērna solis, spēle un vienkārša darbošanās sākotnēji ir fiziskās
aktivitātes. Taču vecākiem bieţi pietrūkst pacietības, kad bērns pats cenšas kaut
ko izdarīt, vai arī vecākam traucē – bērns nemitīgi skrien šurpu turpu. Noliedzot
šo aktivitāti vai kavējot viņa iniciatīvu, gribu un iespēju pilnveidot savas
prasmes, tiek apturēta bērna attīstība kopumā (Greendorfer, Lewko, 1978; Yang,
Telma, Laakso, 1996).
Ierobeţotas kustības, aizliegumi un miera stāvoklis izlādēšanās vietā sekmē
negatīvu emociju uzkrāšanos (Bandura 1977).
Vecākiem var ieteikt pēc iespējas ātrāk atrast bērnam vietu un laiku, lai
viņš varētu skriet, lēkt, attīstot un pilnveidojot savu ķermeni, un noņemtu
spriedzi. Kustības bērnam ir ne tikai ķermeņa prieks, bet kustību attīstības
iespējas cieši saistās ar intelektuālajām, dvēseliskajām un garīgajām spējām
(Flemmens 2006).
Atbildība par to jāuzņemas ģimenei, sabiedrībai un valstij.
Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi
attīstītas personības. Sporta politikas koncepcijā iekļauti šādi darbības virzieni:
Bērnu un jauniešu sports. Augstu sasniegumu sports. Sports visiem. Sports
cilvēkiem ar invaliditāti.
Šajos darba virzienos ir pieminēti gan bērni un jaunieši, gan sports visiem,
bet nav minēta kopīga darbošanās ģimenē – bērniem kopā ar vecākiem.
15
Savukārt valsts ģimenes politika akcentē ģimenes un izglītības sistēmas
savstarpējās sadarbības veicināšanu un vecāku izglītošanu, bet izstrādātājā
rīcības plānā „VALSTS ĢIMENES POLITIKA” īstenošanai 2004.–2013.
gadam tas nav apskatīts.
Otrā nodaļa „Pētījuma uzdevumi, metodes un organizēšana”
Tiek pamatotas izvēlētās pētījuma metodes, ar kuru palīdzību tiek risināti
darbā izvirzītie uzdevumi.
Teorētiskās pētījuma metode: zinātniskās literatūras izpēte – holistiskās
izglītības teorijas, personības teorijas, sporta pedagoģijas un psiholoģijas teorijas
kopsakarības, izglītošanās teorijas piemērošana sporta īstenošanai ģimenē.
Analizēti 270 literatūras avoti, no tiem 103 – latviešu valodā, 142 – angļu
valodā, 25 – krievu valodā.
Empīriskās pētījuma metodes:
Fona datu ieguve par ģimenes sporta ietekmējošiem faktoriem – vecāku,
studentu un pirmsskolas pedagogu skatījumā.
- 211 ģimenes no Latvijas reģioniem (Latgales, Kurzemes, Zemgales) un
Rīgas (2007.g.);
- 189 pirmsskolas pedagogi no Latvijas reģioniem (Latgales, Kurzemes,
Zemgales) un Rīgas (2007.g.);
- 321 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pilna un nepilna laika
studenti (2006./2007. studiju gads).
Pedagoģiskais eksperiments:
- Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē 3-4 gadus veciem bērniem un viņu
vecākiem (30 ģimenes);
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, studiju procesā 2. studiju gada
studentiem. 275 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pilna un nepilna laika
studenti (2007./2008. un 2008./2009. studiju gadi).
Daļēji strukturēta intervija ar vecākiem, ģimenes sporta modeļa
īstenošanas rezultātu vērtēšanai (10 vecāki).
Pašvērtējums. Studentu pašvērtējums par studiju kursu programmu
“Pirmsskolas sporta didaktika” īstenošanu.
Novērošana. Video analīze bērnu psiholoģiski pedagoģisko procesu un
motoro darbību vērtēšanai.
Datu apstrādes matemātiski – statistiskās metodes: indeksu noteikšana,
korelatīvo sakarību noteikšana un regresijas analīze.
Anketu rezultāti tika apstrādāti izmantojot indeksa metodi, ar tiem
raksturojot atsevišķu rādītāju izaugsmi un salīdzinājumu. Iegūtajiem bērnu
motoro un pedagoģiski psiholoģisko procesu novērošanas datiem tika veiktas
lineārās regresijas ar standarta mazāko kvadrātu (Ordinary Least Squares)
metodi un korelācijas (Spīrmena), lai parādītu pamatprasmju un pedagoģiski
psiholoģisko procesu savstarpējo sakarību ciešumu, raksturojot bērna attīstības
rādītājus attiecīgajā brīdī.
16
Datu apstrādei tika lietota SPSS 18 versijas programma, Excel
programma un ekonometrijas programmu STATA 9.0.
1. tabula
Pētījuma realizēšanas posmi Posmi Mērķis Saturs Pētījuma
dalībnieki
Rezultāti
2003.
gada
septembri
s – 2005.
gada
maijs
Pētījuma
problēmas
izvirzīšana.
Sākotnējā
literatūras analīze.
Sākotnējās
hipotēzes
noteikšana
Literatūras,
dokumentu,
statistikas
pārskatu,
pētījumu
novērtēšana
Autors Apzināta
literatūra.
Izvirzīta
sākotnējā
hipotēze.
Noteiktas
pētījuma robeţas
un pētījuma bāze
2005. gads
– 2007.
gads
Vecāku,
pirmsskolas
pedagogu un
studentu viedokļu
noteikšana par savu
fizisko aktivitāti,
ģimenes
iesaistīšanu
fiziskajās
aktivitātēs un
fizisko aktivitāšu
nozīmi bērna
personības
veidošanā
K.Piech
anketas
“Skriešanas
paradumi
ģimenē”
tulkošana,
modificēšana
un anketēšana
211 vecāki,
189
pirmsskolas
pedagogi un
321 Latvijas
sporta
pedagoģijas
akadēmijas
studenti
Iegūti fona dati,
kas nepieciešami
ģimenes sporta
īstenošanas
modelim
pirmsskolas
izglītībā,
balstoties uz
holistisko pieeju
bērna
audzināšanā
satura izveidei
Pedagoģiskā eksperimenta norise
2007. gada
maijs –
2008. gada
septembris Ģimenes
sporta
īstenošanas
modelis
pirmsskolas
izglītībā,
balstoties uz
holistisko
pieeju bērna
audzināšanā
satura izveide
Vecāku
informēšana par
mājas darbu
īstenošanu
kopā ar bērniem
30 ģimenes
(intervijas 10)
(videomateriāli
30)
Daļēji
strukturētas
intervijas.
Bērnu
psiholoģiski
pedagoģisko
procesu un
motoro darbību
novērojumi, video
materiāls
Pedagoģiskais
novērojums
Papildināts studiju
kursa programma
“Pirmsskolas
sporta didaktika”
un īstenots studiju
procesā 4. semestrī
LSPA 2.
studiju gada
94 studenti
Studentu
pašvērtējumi par
kursa programmas
“Pirmsskolas
sporta didaktika”
saturu un
realizēšanu
17
1. tabulas turpinājums
2009. gada
janvāris –
marts
Atkārtoti
papildināts
studiju kursa
programma
“Pirmsskolas
sporta
didaktika” un
īstenots studiju
procesā 4.
semestrī
LSPA 2.
studiju gada
studentiem
Studentu
pašvērtējumi par
“Pirmsskolas
sporta didaktika”
saturu un
realizēšanu
2009. gada
janvāris –
2010. gada
marts
Empīrisko un
statistisko datu
izvērtējums
ģimenes sporta
īstenošanas
modelim
pirmsskolas
izglītībā,
balstoties uz
holistisko pieeju
bērna
audzināšanā
Iegūto
pētījumu
rezultātu datu
matemātiski
statistiskā
apstrāde
Autors Indeksi,
korelācijas un
regresijas analīze
ģimenes sporta
īstenošanas
modelim
pirmsskolas
izglītībā,
balstoties uz
holistisko pieeju
bērna
audzināšanā
Trešā nodaļa „Ģimenes sporta īstenošanas modeļa pirmsskolā ieviešanas
rezultāti” atspoguļota empīriskā pētījuma norise un iegūtie rezultāti par
ģimenes sporta īstenošanu pirmsskolā.
3.1. apakšnodaļā „Ģimenes sports vecāku, pirmsskolas pedagogu un
studentu skatījumā” analizēts vecāku, pirmsskolas pedagogu un studentu
skatījums par ģimenes sportu.
Apkopojot datus par vecāku, pirmsskolas pedagogu un studentu viedokļiem
par to, ko fiziskās aktivitātes vecākiem kopā ar bērniem dos bērna personības
attīstībā, kāpēc Latvijā netiek rīkoti vai tiek rīkoti reti ģimeņu sporta svētki,
neveidojas tradīcijas ģimeņu sportā, nav pēctecības, tika iegūti šādi rezultāti (2.
tabula).
18
2. tabula
Vecāku, pirmsskolas pedagogu, studentu viedokļi par ģimeņu
sportošanas paradumiem
Nav ģimeņu sporta
svētku organizētāju
/studentiem – nav,
kur gūt pieredzi, un
nav praktisku iespēju
to darīt
Nav zināšanu par
fizisko aktivitāšu
nozīmi bērna
attīstībā/
pasākumu
rīkošanā
Nav savstarpēju
sadarbību starp
vecākiem, pirmsskolas
pedagogiem un
pasākuma
organizētājiem
Skaits Procenti Skaits Procenti Skaits Procenti
Vecāki (n+=211) 154 73 187 88,6 200 94,8
Pirmsskolas
pedagogi (n=189) 178 94,2 96 50,8 87 46
Studenti (n=321) 260 81 247 77 311 96,8
Galvenie iemesli gan vecāku, pirmsskolas pedagogu un studentu skatījumā ir:
- nav ģimeņu sporta svētku organizētāju. Studenti papildus min iemeslu,
ka nav, kur gūt pieredzi pasākumu organizēšanā, un nav praktisku iespēju to
darīt;
- zināšanu un prasmju trūkums gan vecākiem, gan pirmsskolas
pedagogiem, gan studentiem;
- nav pieredzes pasākumu organizēšanā;
- trūkst informāciju un zināšanu par fizisko aktivitāšu nozīmi un
konkrētiem piemēriem, kādas fiziskās aktivitātes organizēt pirmsskolas vecuma
bērniem.
Būtisks iemesls, ko minēja visas respondentu grupas, ir savstarpējais
sadarbības trūkums starp vecākiem, pirmsskolas pedagogiem un sporta
pasākumu organizētājiem (topošajiem sporta pedagogiem – studentiem).
Iegūtie dati liecina, ka vecākiem, pirmsskolas pedagogiem un studentiem ir
pozitīva attieksme un izpratne par ģimeņu sportu kā līdzekli bērna attīstībā, bet
ne vienmēr ģimenes sports tiek īstenots.
3.2. apakšnodaļā „Ģimenes sporta īstenošanas modeļa saturs un tā
pamatojums” izveidots un pamatots ģimenes sporta īstenošanas modeļa saturs
un tā funkcionēšana. Būtiskākie jauninājumi ir:
- jauno sporta pedagogu un vecāku izglītošana par bērna vecumposmu
īpatnībām, sporta līdzekļu nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību notiek vienoti.
Vecākiem šie jautājumi ir sniegti ar konkrētiem piemēriem (balstoties uz
daţādām teorijām) un piedāvāti konkrēti risinājumi. Savukārt sporta
pedagogiem, balstoties uz daţādām teorijām, tiek veidoti didaktiskie materiāli
darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem un papildus arī daţādas pieejas darbam
ar bērnu vecākiem;
19
- pirmsskolā bērniem netiek uzdoti mājas darbi, bet tie izpauţas kā kopēja
uzdevuma veikšana (piemēram, no dabas materiāliem izveidot kompozīciju
„Rudentiņš bagāts vīrs”). Šāda kopīga uzdevuma veikšana tiek lietota mūsu
izstrādātajā ģimenes sporta īstenošanas modelī pirmsskolas izglītībā, kur
bērniem kopā ar vecākiem ir jāizpilda daţādi fiziskie vingrinājumi;
- lai veidotos ģimenes sporta tradīcijas, tika veidoti ģimeņu sporta svētki,
ko LSPA studenti organizēja un vadīja Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes
bērniem un viņu vecākiem.
Attēlojot bērnu, vecāku un sporta pedagogu savstarpējo mijiedarbības
procesu ģimenes sporta īstenošanas modelī pirmsskolas izglītībā, kas balstīts uz
holistiko pieeju bērna audzināšanā, tā centrā ir bērns (2. attēls). Vecāki un sporta
pedagogi, veidojot sociālo un lietišķo vidi un piedāvājot bērncentrētas fiziskās
aktivitātes – fiziskos vingrinājums, kustību rotaļas un šķēršļu joslas –, sekmē
bērna daudzveidīgo spēju un piecu maņu attīstību.
Savstarpēji sadarbojoties – vecāki un bērni, vecāki un sporta pedagogi,
sporta pedagogi un bērni – veidojas pozitīva mijiedarbība, veicinot harmoniskas
personības veidošanos ilgtermiņā.
2. att. Ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā,
balstīts uz holistisko pieeju bērna audzināšanā
Izveidotā ģimenes sporta īstenošanas modeļa pirmsskolā struktūrelementi ir:
- bērns ar daudzveidīgām spējām, savām vajadzībām un interesēm;
20
- vecāki, kuri piedalās ģimenes sporta īstenošanā;
- pedagogi (topošie sporta pedagogi - studenti), kuri izglīto vecākus un bērnus
ģimenes sporta īstenošanai pirmsskolas izglītībā;
- vide, kurā notiek bērnu, vecāku un pedagogu savstarpējā mijiedarbība;
- fizisko aktivitāšu saturs, kas veido ģimenes sporta saturisko sadaļu, liekot
funkcionēt vienotā veselumā bērniem, vecākiem un sporta pedagogiem
konkrētajā vidē.
Bērns. Ģimenes sporta īstenošanas modelī tiek sekmēta bērna spēju
attīstība, pamatojoties uz H. Gardnera (1985, 2006) daudzveidīgo spēju teoriju,
un sajūtu attīstība pēc M. Montesori (2004) teorētiskajām nostādnēm piecu
sajūtu attīstībai. Gan spēju, gan sajūtu attīstībai tiek piedāvāta fizisko aktivitāšu
daudzveidība.
Vecākiem jāizprot bērna vajadzības, un šai izpratnei jābūt abpusējai. Bērns
jau zīdaiņa vecumā jūt vecāku prieku, mīlestību, kā arī strīdus un nervozitāti,
kas pēc tam arī pāriet bērnā (Ibuka, 1992). Vecāku uzdevums rotaļu un
vingrinājumu laikā rādīt pozitīvu piemēru un mazāk uzslavēt, vairāk iedrošināt
bērnu par viņa sasniegumiem un ticību saviem spēkiem, jo uzslava ir vērsta uz
ārējo kontroli. Pašvērtību pamatā ir citu pieredze. Iedrošināšana ir vērsta uz
personības spējām konstruktīvi risināt dzīves situācijas, pašattīstība notiek uz
savu un citu sasniegumu atzīšanu. Iedrošinājums vairo piederības izjūtu, kas
palielina sociālo ieinteresētību (Dreikurs, 1964).
Ģimenes sporta īstenošanas modelī vecākiem ir šādas funkcijas:
- aktīva līdzdalība fiziskajās aktivitātēs kopā ar bērniem;
- bērna iedrošināšana darboties;
- fizisko aktivitāšu organizēšana ģimenē.
Sporta pedagogs. Sporta pedagoga darbībā izmantot teorētiskās nostādnes,
kas izvirzītas audzināšanas kopveseluma pieejas modelī (Lieģeniece, 1999), jo
darbošanās veids, kurā bērns pēc darbības teorijas likumībām ievieš savu mērķa
motivāciju, darbības plānojumu, kontroli un paškontroli, sasniedz rezultātu.
Bērncentrētu fizisko aktivitāšu saturā tika iekļautas šīs idejas, mācot jaunos
speciālistus darboties ar bērnu.
Ģimenes sporta īstenošanas modelī sporta pedagogam ir šādas funkcijas:
- vecāku un bērnu izglītošana par fiziskajām aktivitātēm;
- ģimeņu sporta svētku organizēšana.
Fizisko aktivitāšu satura izveide balstīta uz Ţ. Piaţē (1970, 2001, 2002)
kognitīvo teoriju par bērna intelektuālo attīstību, Ļ. Vigotska (1991, 1997) bērna
“tuvākās attīstības zonu”, M. Montesori (2004) bērna sensitīvo periodu attīstības
teoriju, H. Gardnera (1985, 2006) teoriju par cilvēka daudzveidīgajām spējām,
D. Lieģenieces (1999) kopveseluma pieeju bērna audzināšanā un R. Jansones
(2005) sporta pedagoģijā izstrādāto “Es” pozitīvo emociju veidošanās modeli
fiziskajās aktivitātēs.
Izstrādājot fizisko aktivitāšu kopumu vecākiem kopā ar bērniem un
ievērojot bērna vecumposma īpatnības, tika veidotas rotaļas un vingrinājumi ar
21
daţādiem siţetiem. Piedāvātie siţeti lielākoties saistīti ar pasakām, dzīvnieku
skaņu un kustību atdarināšanu, dabas parādību iesaistīšanu, sadzīvē un ikdienā
izmantoto kustību attēlošanu. Tādējādi bērns mācās simbolus un
"pirmskonceptus", veicinot intuitīvo domāšanu, kad paša redzētais, izjustais un
dzirdētais dod pamatu tam, kam bērns tic un kā viņš strukturē savas domas
(Piaget, 1970).
Vide. Lai realizētu fiziskās aktivitātes, vides izmantošanai var būt divi
varianti. Iekārtota vide – sporta zāle, stadions, to transformējot konkrētas
nodarbības vajadzībām. Iespējams izmantot vidi – dabu kā papildu līdzekli
fiziskajām aktivitātēm, izmantojot ainavu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem
fiziskās aktivitātes brīvā dabā, palīdz atjaunot darbaspējas un relaksēties(Grants,
2007). Ar vides starpniecību iespējams labvēlīgi iedarboties uz bērna attīstību
kopveselumā (Cosco, 2005).
Holistiskā pieejā tika ievērotas savstarpējās sakarības starp bērna
pedagoģiski psiholoģiskajiem attīstības procesiem un motorajām darbībām,
radot teorētiski pamatotu fizisko aktivitāšu saturu ģimenes sportā, papildinot to
ar zināšanu, prasmju un komunikāciju komponentiem vecākiem un topošajiem
sporta pedagogiem – studentiem, sekmējot bērna personības attīstību ilgtermiņā
modeļa īstenošanas procesā.
Kā vienota sistēma tiek skaidrota bērna audzināšana, kopīga izglītošana
un sadarbība tām personām, kas piedalās bērna audzināšanā – vecāki un sporta
pedagogi (3.attēls).
3. att. Ģimenes sporta īstenošana pirmsskolas izglītībā
Bērns
(attīstība – fiziskā, garīgā,
emocionālā, intelektuālā)
Ģimeņu sports:
vingrinājumi,
rotaļas,
šķēršļu joslas
1. līmenis
Ģimene – vecāki
2. līmenis
Topošie sporta
skolotāji - studenti
Zināšanas:
1. Lekcijas – par bērnu fizioloģisko,
psiholoģisko attīstību,
sporta nozīmi bērna attīstībā
2. Semināri – metodisko materiālu izstrāde,
vingrinājumu un rotaļu kopuma izveide
Prakse:
1. Novērošanas prakse pirmsskolas
izglītības iestādē sporta nodarbībās
2. Publiska ģimeņu sporta
svētku organizēšana
Prakse:
1. Fizisko aktivitāšu izpilde
mājās kopā ar bērniem
2. Dalība ģimeņu sporta svētkos
Zināšanas:
Mājas uzdevumos un vecāku semināros
skaidrojumi par bērna attīstību
un fizisko aktivitāšu nozīmi
22
Ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā, balstīts uz
holistisko pieeju bērna audzināšanā, pamatojas:
- uz vecāku zināšanā, prasmēm un attieksmi darboties kopā ar bērniem;
- uz izveidoto fizisko aktivitāšu mājasdarba kopumu, kuru īsteno vecāki
kopā ar bērniem;
- uz vecāku un sporta pedagogu teorētisko un praktisko izglītošanu;
- uz padziļinātu sadarbību starp sporta pedagogiem un vecākiem, tāpēc
būtiski mainās bērna attīstības virzība.
3.3. apakšnodaļā „Ģimenes sporta īstenošanas modeļa satura praktiskās
īstenošanas rezultāti” analizēti ģimenes sporta īstenošanas modeļa pirmsskolas
izglītībā satura īstenošanas rezultāti:
- bērnu pedagoģiski psiholoģisko procesu un motorās darbības rādītāji;
- vecāku audzināšanas pieredze;
- studentu audzināšanas pieredze.
3.3.1. paragrāfs „Bērnu izziņas procesu un motoro darbību rādītāji”
Rezultātu novērtēšanai tika izvēlētas četras pamatprasmes – skriešana,
rāpošana, ripināšana, lēkšana un izziņas process.
Svarīgs metodiskais princips pedagoģiski psiholoģiskajā (izziņas procesā)
izpētē ir verbālo un neverbālo uzdevumu mainīšana. Bērni mazāk nogurst. Šo
procesu veido kā spēli un izvēlas uzdevumus, kuri sekmē interesi un vēlēšanos
darboties. Tika izveidoti četri vingrinājumi, balstoties uz S.Zabramnajas
(С. Д. Забрамная) un O.Borovika (О. В. Боровик) izstrādātajām metodiskajām
rekomendācijām, lai novērtētu bērnu pedagoģiski psiholoģiskos procesus
kopsakarībā ar pamatprasmju vingrinājumiem. Pedagoģiski psiholoģiskie
uzdevumi ir saistīti ar bērnu domāšanu, iztēli, uzmanību un gribu – emocionālo
sfēru.
Pedagoģiski psiholoģisko procesu vērtēšanai tika izveidoti kritēriji,
balstoties uz Ļ. Vigotska koncepciju par tuvākās attīstības zonu un aktuālās
attīstības zonas līmeni. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka bērns pāriet no tuvākās
attīstības zonas uz aktuālās attīstības zonu (4. attēls).
4. att. Bērnu rezultāti pedagoģiski psiholoģiskajos uzdevumos
Pro
cen
ti
1.uzdevums 2.uzdevums 3.uzdevums 4.uzdevums
0
10
20
30
40
50
60
70
8073%
70%
63%
50%
24%27%
34%
47%
3% 3% 3% 3%
augsts
optimāls
nepietiekams
23
Motoro darbību vērtēšanai tika izvēlētas pamatprasmes un izveidoti
parametri un kritēriji.
Visas pamatprasmes tika vērtētas ar diviem aprakstošiem kustības
kvalitātes vērtēšanas parametriem un diviem kvantitatīviem kustību vērtēšanas
parametriem (kustību skaits un izpildījuma laiks sekundēs) (3.tabula).
3. tabula
Bērnu psiholoģiski pedagoģisko procesu un motoro darbību
novērtējums
Parametri Augsts Optimāls Nepietiekams
Skaits Procenti(%) Skaits Procenti (%) Skaits Procenti (%)
Rāp
ošan
a
Temps 20 66% 10 34% 0 0
Roku un kāju darbības
saskaņotība
22 73% 7 24% 1 3%
Kustību skaits Vidējais kustību skaits – 21. 70% (21) ≥21; 30% (9) < 21
Sekundes Vidējais rād. – 31 sek. 80% (24)≥31; 20% (6) < 31
Psiho-pedagoģiskie
procesi
18 60% 12 40% 0 0
Skriešan
a
Temps 20 66% 10 34% 0 0
Virziena maiņa pēc
signāla
19 63% 10 34% 1 3%
Sekundes Vidējais rād. – 12 sek. 60% (18) ≥12; 40% (12) <12
Psiho-pedagoģiskie
procesi
21 70% 8 27% 1 3%
Lēk
šana
Sagatavošanās
lēcienam
12 40% 14 47% 4 13%
Lidojuma virziens un
temps
15 50% 14 47% 1 3%
Kustību skaits Vidējais kustību skaits – 19. 73% (22) ≥19; 27% (8) < 19
Sekundes Vidējais rād. – 13 sek. 87% (26)≥13; 13% (4) < 13
Psiho-pedagoģiskie
procesi
19 63% 10 34% 1 3%
Rip
ināšan
a
Roku un kāju darbība
bumbas ripināšanā
16 53% 14 47% 0 0
Bumbas ripošanas
virziens
13 44% 15 50% 2 6%
Sekundes Vidējais rād. – 23sek. 56% (17)≥23; 44% (13) < 23
Psiho-pedagoģiskie
procesi
15 50% 14 47% 1 3%
24
Pēc iegūtajiem datiem, varam secināt, ka bērnu motorās darbības atbilst
optimālam un augstam vērtējumam.
Tika veikta arī novērtēto pedagoģiski psiholoģisko un motoro darbību
savstarpējās sakarības un lietota Spīrmena korelācijas analīzes matrica, ar kuras
palīdzību noteikta, cik cieša ir sakarība starp motoro spēju parametriem
vingrinājumos. Visvairāk savstarpējās sakarības ir novērotas pie lēkšanas un
rāpošanas, kā arī pa vienai sakarībai skriešanā un ripināšanā, kā arī starp
lēkšanas, skriešanas, rāpošanas un ripināšanas pamatprasmju parametriem.
Šīs sakarības norāda uz motoro darbību daudzveidīgu vingrinājumu
pielietojuma nozīmību. Lai parādītu šo parametru savstarpējās likumsakarības
tika izmantota regresijas analīze. Kā neatkarīgais mainīgais tika izvēlēts
psiholoģiskais faktors, kā atkarīgie mainīgie – uzdevuma izpildes un dalībnieku
antropometriskie rādītāji. Kopumā tika veiktas 5 regresijas: viena katram izziņas
procesu uzdevumam un viena kopējā. Kopējā regresija tika veikta, kā neatkarīgo
mainīgo izvēloties visu psiholoģisko faktoru summu, kā atkarīgie mainīgie
izvēlēti uzdevumu izpildes un dalībnieku antropometriskie rādītāji. Ir vērojamas
minimālas sakarības, tomēr tas norāda uz pastāvošo tendenci.
3.3.2. paragrāfā „Vecāku audzināšanas pieredze pēc ģimenes sporta
īstenošanas pirmsskolas izglītībā” analizējot vecāku intervijas un analizējot viņu
viedokļus par ģimenes sportu un tā satura īstenošanu pirmsskolā, kopumā
vērtējot var secināt, ka:
vecāki ir vairāk izglītojušies par ģimenes sportu;
ģimenē vairāk ir sākuši nodarboties ar daţādu veidu fiziskajām
aktivitātēm;
vecāki ir sākuši izprast fizisko aktivitāšu nozīmi bērna personības attīstībā
ilgtermiņā;
ir mainījušās attiecības ģimenē.
3.3.3. paragrāfā „Audzināšanas pieredze topošajiem sporta pedagogiem pēc
studiju kursa programmas “Pirmsskolas sporta didaktika” īstenošanas”
atspoguļota studentu pašvērtējumu analīze un iegūtie vērtējumi studiju kursa
programmā “Pirmsskolas sporta didaktika”. Pēc iegūtajiem datiem var secināt,
ka programmas satura papildinājums ar piedāvātajām inovācijām ir sekmējis
studentu prasmju un kompetences pilnveidi, bet zināšanas ir palikušas
iepriekšējā līmenī.
Secinājumi
1. Pētījumu gaitā, balstoties uz holistisko teoriju bērna audzināšanā, tika
izveidots ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā.
Modeļa teorētisko bāzi veido bērna personības attīstības skatījums
kopveselumā, vecāki un sporta pedagogi ir kā izglītošanās procesa īstenotāji un
ģimenes sports tajā ir kā kultūrvides audzinošs un izglītojošs komponents.
Vērtējot un analizējot holistisko pieeju izglītības kā procesa un rezultāta
aspektā kopsakarībā ar ģimeni un fiziskajām aktivitātēm, var secināt:
25
- ģimene ir galvenā institūcija, kura sekmē un veicina bērna attīstību un
harmoniskas personības veidošanos;
- vecāku iesaistīšanās bērna izglītošanās procesā pozitīvi ietekmē bērna
akadēmiskos sasniegumus, panākumu gūšanu daţādās jomās, to skaitā sportā.
Ir pamats veiksmīgākai iekļaušanai sabiedrībā un gūt panākumus personīgajā
dzīvē ilgtermiņā;
- pirmsskolā sports ir bērna attīstību veicinošs, harmoniskas personības
sekmējošs un socializējošs process.
Ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā, balstīts uz
holistisko pieeju bērna audzināšanā, iespējams, ja
- bērns tiek skatīts kā personība ar savām interesēm un vajadzībām;
- tiks iesaistīti: bērni, vecāki un sporta pedagogi;
- vecāki un sporta pedagogi savstarpējā sadarbībā veidos bērna attīstībai
sekmējošu vidi un saturu;
- veidojot vecāku audzināšanas pieredzi, viņus izglītojot par fizisko
aktivitāšu nepieciešamību un regularitāti bērna attīstības sekmēšanai – vecāku
seminārus;
- piedāvājot vecākiem līdzdarboties fiziskajās aktivitātē – mājas
uzdevumos kopā bērniem;
- veidot neformālus apstākļus sporta pedagogu, vecāku un bērnu
sadarbības sekmēšanai – ģimenes sporta svētkus.
2. Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem par vecāku, pirmsskolas pedagogu un
studentu ģimenes sporta īstenošanu secinām, ka vecākiem, pirmsskolas
pedagogiem un studentiem ir pozitīva attieksme, darbība un izpratne par ģimeņu
sportu kā līdzekli bērna attīstībā.
Augsts attieksmes indekss pret fiziskajām aktivitātēm ir:
- 84,7% studentu;
- 22,3% pirmsskolas pedagogu;
- 64,5% vecāku.
Augsts izpratnes indekss par fizisko aktivitāšu nozīmi bērna attīstībai ir:
- 87,9% studentu;
- 64% pirmsskolas pedagogu;
- 89,6% vecāku.
Vidējs darbības indekss, iesaistot savu ģimeni fiziskajās aktivitātēs ir:
- 74,5% studentu;
- 75,6% pirmsskolas pedagogu;
- 78,7% vecāku.
Svarīgi ir rast risinājumus vecāku, pirmsskolas pedagogu un studentu
norādītajiem kavējošajiem iemesliem, kas ietekmē ģimenes sporta tradīciju
veidošanos un labvēlīgi ietekmē bērna attīstību. Vecāku, pirmsskolas pedagogu
un studentu viedokļi par kavējošajiem iemesliem ir šādi:
26
Nav ģimeņu sporta svētku organizētāju – to norāda:
- 81% studentu;
- 94,2% pirmsskolas pedagogu;
- 73% vecāku.
Nav pietiekamas zināšanas par fizisko aktivitāšu nozīmību bērna attīstības
sekmēšanai – to norāda:
- 77% studentu;
- 50,8% pirmsskolas pedagogu;
- 88,6% vecāku.
Nav pietiekama sadarbība starp vecākiem un pedagogiem – to norāda:
- 96,8% studentu;
- 46% pirmsskolas pedagogu;
- 94,8% vecāku.
3. Aptaujā atsegtās problēmas risināšanai tika izveidots ģimenes sporta
īstenošanas modelis pirmsskolas izglītībā, balstīts uz holistiko pieeju bērna
audzināšanā, izglītojot vecākus un topošos sporta pedagogus – studentus par
fizisko aktivitāšu nozīmi bērna akadēmiskajos sasniegumos, sadarbības un
sociālo prasmju veidošanā.
Izstrādāti praktiski vingrinājumi pamatprasmju pilnveidošanai un
pedagoģiski psiholoģisko procesu sekmēšanai. Organizēti ģimenes sporta svētki,
dodot iespēju vecākiem kopā ar bērniem piedalīties tajās, bet topošajiem sporta
pedagogiem – studentiem gūt pieredzi fizisko aktivitāšu un sporta svētku
organizēšanā, kas pilnveidos viņu audzināšanas pieredzi.
Izveidotajā ģimenes sporta īstenošanas modelī pirmsskolas izglītībā,
balstītam uz holistisko pieeju bērna audzināšanā, ietverti šādi struktūrelementi:
- bērns ar daudzveidīgām spējām, savām vajadzībām un interesēm;
- vecāki, kuri piedalās ģimenes sporta īstenošanā;
- pedagogi (topošie sporta pedagogi - studenti), kuri izglīto vecākus un
bērnus ģimenes sporta īstenošanā;
- vide (fiziskā un sociālā), kurā notiek bērnu, vecāku un pedagogu
savstarpējā mijiedarbība un socializēšanās;
- fizisko aktivitāšu saturs, kas veido ģimenes sporta saturisko daļu, liekot
funkcionēt vienotā veselumā bērniem, vecākiem un pedagogiem
konkrētajā vidē.
Pētījumā izveidotais ģimenes sporta īstenošanas modelis pirmsskolas
izglītībā, balstīts uz holistiko pieeju bērna audzināšanā, ir pamatots:
- uz vecāku zināšanām, prasmēm un attieksmi, lai darbotos kopā ar bērniem;
- uz izveidoto fizisko aktivitāšu mājasdarba kopumu, ko īsteno vecāki kopā ar
bērniem;
- uz vecāku un sporta pedagogu teorētisko un praktisko izglītošanu;
- uz padziļinātu sadarbību starp pedagogiem un vecākiem, kā rezultātā būtiski
mainās bērna attīstības virzība.
27
4. Realizējot ģimenes sporta īstenošanas modeli pirmsskolas izglītībā,
balstītu uz holistisko pieeju bērna audzināšanā, tika konstatēts:
4.1. Vērtējot bērnu pamatprasmes – rāpošanu, lēkšanu, skriešanu un
bumbas ripināšanu korelāciju matricā ir skatāmas vairākas būtiskas vidēji ciešas
pozitīvas un negatīvas savstarpējās sakarības starp pamatprasmju parametriem.
Bieţākās korelācijas ir starp rāpošanas un lēkšanas prasmju parametriem.
Trīs vidēji ciešas pozitīvas savstarpējās korelācijas ir rāpošanas parametram
“Roku un kāju darbības saskaņošana”. Ar korelācijas koeficientiem r=0,478
(p<0,05) bumbas ripošanas virziens, r=0,455 (p<0,05) sagatavošanās lēcienam
un r=0,504 (p<0,05) lēkšanas lidošanas virziens dod informāciju, ka būtiski ir
veicināt rāpošanas kustību prasmi, attīstot kustību koordināciju, tad
pilnveidosies lēkšanas un ripināšanas prasmes. To apstiprina arī vidēji ciešā
korelācija starp roku un kāju saskaņotu darbību veikšanu rāpošanā ar lēkšanas
uzdevuma izpildes laiku r=-0,524 (p<0,05).
Lai arī pēc struktūras lēkšana un bumbas ripināšana ir atšķirīgas, tomēr
korelāciju matricā ir rodamas vidēji ciešas pozitīvas korelācijas ar korelāciju
koeficientu r=0,417 (p<0,05) starp bumbas ripināšanas virzienu un lēciena
lidojuma virzienu. Līdzīga situācija ir ar rāpošanas un lēkšanas parametriem, kas
saistīti ar rāpošanas kustību skaitu (r=0,450,p<0,05), tempu (r=0,441,p<0,05) un
uzdevumu izpildes laiku (r=0,406, p<0,05) attiecībā pret lēkšanas uzdevuma
izpildes laiku.
Pēc regresijas analīzes rezultātiem var teikt, ka ir vērojamas
likumsakarības, kas norāda, ka pamatprasmju parametru savstarpējās sakarības
rāpošanā, lēkšanā un bumbas ripināšanā savstarpēji saistīti ar izziņas procesiem
un, pilnveidojot vienu pamatprasmi, iespējams sekmēt citas pamatprasmes
pilnveidošanos, kā arī ietekmēt izziņas procesu.
4.2 Secinājumi no vecāku intervijām par ģimenes sporta īstenošanas
modeli pirmsskolas izglītībā, ir:
- vecāki ir izglītojušies par ģimenes sportu;
- ģimenē vairāk ir sākuši nodarboties ar daţāda veida fiziskajām aktivitātēm;
- vecāki izprot fizisko aktivitāšu nozīmi bērna personības attīstībā ilgtermiņā.
4.3. Analizējot studentu pašvērtējumus un iegūtos vērtējumus studiju kursā
“Pirmsskolas sporta didaktika”, secinām, ka programmas papildinājums ar
piedāvātajām inovācijām ir sekmējis studentu, prasmju un attieksmes pilnveidi:
- prasmju kodu skaits paaugstinājies par 14 vienībām.
- attieksmes kodu skaits paaugstinājies par 31 vienību.
Savukārt zināšanu kodu skaits ir samazinājies par 2 vienībām. Tas norāda
uz to, ka zināšanas ir palikušas iepriekšējā līmenī.
Ģimenes sporta īstenošanas modeļa pirmsskolā, balstīta uz holistisko pieeju
bērna audzināšanā, izveide un īstenošana sekmēja:
- studentu audzināšanas pieredzi;
- teorētiskās bāzes nozīmīgumu fizisko aktivitāšu organizēšanā un ģimenes
28
sportošanas paradumu veidošanā;
- praktisko empīrisko pieredzi ģimenes sporta īstenošanā.
Pētījuma rezultātu aprobācija
Promocijas darbs apspriests ar starptautiskajiem ekspertiem
2009. gada 3.-5. jūnijā zinātniski metodiskajā konferencē Lomţā (Polijā)
darba grupas konsultācijā piedaloties prof. R. Charmas (The College of
computer science and business administration in Lomza, Polija), prof. K. Piech
(Fiziskās izglītības Josef Pilsudski universitāte, Biala Podlaska, Polija), prof. R.
Jansone (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).
2009. gada 12.-14. novembrī Comenius projektā „I Can Do It!”, Tranemo
(Zviedrija), piedaloties dalībvalstu pārstāvjiem: Erica Rosell, Helen Hoof,
(Åsalyckans förskola, Zviedrija), Hanna Moreń – Skowrońska (Gminny Zespół
Szkół w Regiminie, Polija), Maria Cruz Peralta Rosello (C.E.I.P. “EMILIO
DÍAZ”, Spānija), Oana Monica Moraru C. HELIKON S.R.L (Bulgārija)
apspriests vecāku un pirmsskolas pedagogu viedokļi par ģimenes sportu un kā
iegūtās atziņas varētu tikt ieviestas un īstenotas projekta ietvaros, skatot
kreatīvas vides veidošanu pirmsskolā.
Ziņojumi starptautiskās konferences
1. „Совершенствование учебного курса дошкольной спортивной дидактики
в ЛАСП” Международной научно-методической конференции
„Фундаментальные и прикладные основы теории физической культуры и
теории спорта.” Baltkrievija, Minska, 2008.
2. „The formation of theoretical base for pre-school sport didactics” 1rd
International Scientific Conference Physical Culture and Sporti in Universities
2008. Palangā, Lietuva, 2008.
3. „Иновацыи учебного курса дошкольной спортивной дидактики”
„Актуални проблеми на физическата култура” Bulgārija, Sofija, 2008.
4. „Family sport” 2nd Baltic States sport science conference „Scientific
managment of hihg performance athletes` coaching” Lietuvā, Viļņa, 2009.
5. „Ģimeņu fizisko aktivitāšu paradumi (empīrisks pētījums) ”RTU 50.
Starptautiskā zinātniskā konference. Sekcija „Humanitārās un sociālās zinātnes”.
Rīga, RTU, 2009.
6. „Teorētiskā pamatojuma izveide pirmsskolas sporta didaktikā” ”LSPA
Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, LSPA, 2009
7. „Holistic approaches in family sport ” 3rd Baltic Sport Science Conference:
Physical Activity and Sport in Changing Society: Research, Theory, Practice
and Management, 2010. gada 29. aprīlis – 1. maijs, Rīga, Latvija.
8.„Students professional preparedness in family sport” 3rd International
Scientific Conference Physical Culture and Sporti in Universities 2010. gada 29.
maijā, Palangā, Lietuva.
29
Ziņojumi konferencēs
1. „The establishment of theoretical foundation in pre-school sports
didactics” Zinātniski metodiskā konference „Zabawy i gry ruchowe w sporcie
dla wszystkich” Lomţa, Polija, 2009.
2. „Ģimenes sports bērna attīstībai kopveselumā” Liepājas Universitātes sporta
katedras zinātniski-metodiskā konference „Sporta izglītības aktualitātes”.
Liepāja, 2009
Zinātniskās publikācijas
1. Bula-Biteniece I. The formation of theoretical base for pre-school sport
didactics. – 2nd International “Conference Physical Culture and Sport in
Universities 2008”. Kaunas, Technologija, 2008. – 126.-129.lpp.
2. Bula-Biteniece I., Grants J. Students professional preparedness in family
sport. – 3nd International “Conference Physical Culture and Sport in
Universities 2010”. Kaunas, Technologija, 2010. – 189.-191.lpp.
3. Bula-Biteniece I., Grants J., Jansone R. Teorētiskā pamatojuma izveide
pirmsskolas sporta didaktikā. – LSPA zinātniskie raksti. Rīga, LSPA, 2009. –
32.-39.lpp.
4. Bula-Biteniece I., Jansone R., Grants J. Ģimeņu fizisko aktivitāšu paradumi
(empīrisks pētījums). – RTU zinātniskie raksti. Humanitārās un sociālās
zinātnes, 8 sērija, 17 sējums. Rīga, RTU, 2009.- 114.-118.lpp.
5. Bula-Biteniece I., Grants J., Jansone R. Habits of physical activities
infamilies (empirical investigation). Sport Science Nr.3, Vol.61, Vilnius,
2010. P.13.-18.
6. Bula-Biteniece I., Grants J. Students professional training for organizing
family sport. – Polish Journal of Sport and Tourism Nr.4, Vol.18, Biala
Podlaska, 2010. P.245.-247.
Publikācijas
1. Bula-Biteniece I., Grants J. Holistic approaches in family sport. Abstract In:
3rd Baltic Sport Science Conference: Physical Activity and Sport in Changing
Society: Research, Theory, Practice and Management, 2009. – P.21.-22.
2. Bula I., Grants J. Development of Kinesthetic and logical abilities for pupils
in skiing classes. – Abstract In: The 6th International conference on Sports
Sciences for Young Scientists 2000 Tartu, Estonia. Faculty of Exercise and
Sport Sciences University of Tartu, 2000. – P.10 – 11. 2p.
3. Була – Битениеце И. СОВЕРШЕНСТВОВАНИЕ УЧЕБНОГО КУРСА
ДОШКОЛЬНОЙ СПОРТИВНОЙ ДИДАКТИКИ В ЛАСП. –
Фундаментальные и прикладные основы теории физической культуры и
теории спорта (научно – педагогическая школа А.А. Гужаловского):
материалы Международной научно – методической конференции, Минск,
10 – 11 апреля 2008 г./ редкол.: М.Е.Кобринский (гл. ред.) [и др.]. – Минск
: БГУФК, 2008. – 449. – 454.c.
30
4. Jansone R., Bula-Biteniece I. Vai tiešām fiziskās aktivitātes pirmskolā tik
svarīgas? Mīts vai realitāte. Pirmsskolas izglītība. Nr. Pavasaris, 2007.Lpp.13.-
16.
5. Bula-Biteniece I. Zīdaiņu fiziskās aktivitātes. Mīts vai realitāte. Pirmsskolas
izglītība. Nr. Vasara, 2007. – Lpp. 21.-23.
6. Jansone R., Bula- Biteniece I. Māmiņa un tētis – bērna pirmie sporta skolotāji.
Pirmsskolas izglītība. Nr. Rudens, 2007. – Lpp. 14. – 16..
7. Jansone R., Bula- Biteniece I. Es pats visu darīšu. Pirmsskolas izglītība. Nr.
Ziema, 2007. – Lpp. 17. – 20.
8. Jansone R., Bula- Biteniece I. Lai man skolā sportā labi veiktos!. Pirmsskolas
izglītība. Nr. Pavasaris, 2008. – Lpp. 10. – 14.
Grāmatas (nodaļa grāmatā)
Bula-Biteniece I. Nodaļa „Rotaļas sākumskolas vecuma bērniem”. Bērnu un
pusaudţu trenera rokasgrāmata. Rīga, LTTC, 2008. Lpp. 177. – 179.
Pateicības
Izsaku sirsnīgu pateicību darba vadītājam profesoram Dr. paed. Jurim
Grantam par padomiem un atbalstu, iedvesmu un uzmundrināšanu rakstot
promocijas darbu.
Īpašs paldies konsultantei profesorei Dr. paed. Rasmai Jansonei par
vērtīgajiem padomiem un nesavtīgo atbalstu promocijas darba tapšanā.
Paldies recenzentei profesorei Dr. med. Inesei Pontagai un paldies asoc.
profesorei Dr. paed. Andrai Fernātei par konstruktīviem padomiem pētījuma
kategoriju noformulēšanā.
Par konstruktīviem padomiem pētījuma vadlīniju noteikšanā sirsnīgs
paldies Liepājas Universitātes profesorei Dr. habil. paed. Dainai Lieģeniecei.
Paldies par praktiskiem padomiem datu apstrādē LU profesoram
Dr. fiz. Andrim Grīnfeldam, RTU ETF skaitļošanas centra direktoram Viktoram
Zagorskim un Kasparam Majoram, par konsultāciju kvalitatīvās pētniecības
metoţu pielietošanu pētījumā DU asoc. profesorei PhD. Ingai Belousai.
Vēlos pateikties LSPA lektore Dr.sc.administr. Ievai Rudzinskai par angļu
valodas tulkojumiem, Ilzei Spīķei un Maijai Degunai par promocijas darba
korektūru.
Paldies LSPA Teorijas katedras un BJC „Laimīte” kolēģiem par diskusijām
pētījuma problēmu risināšanā.
Liels paldies visām ģimenēm un studentiem par atsaucību un godprātīgu
darbošanos pētījumā.
Vislielākais paldies manai ģimenei par atbalstu, pacietību un sapratni
promocijas darba tapšanas laikā.
31
CURRICULUM VITAE
PERSONAS DATI:
Vārds, uzvārds: Inta Bula-Biteniece
Dzimšanas dati: 06.02.1976.g., Saldus
Tālrunis, e-pasts: 29455837, [email protected]
IZGLĪTĪBA:
2002.-2007. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Doktorantūra.
2001.-2002. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Pedagoģijas maģistrs.
1998.-2001. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Pedagoģijas bakalaurs.
DARBA PIEREDZE:
Kopš 2002. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
Lektore, studiju kursi: "Kustību rotaļas", "Pirmsskolas sporta metodika",
"Skolas sporta metodika" bakalauru un maģistru darbu vadīšana un recenzēšana.
Ievadprakses un bāzes prakšu metodiķe.
Kopš 2008. BJC „Laimīte” interešu izglītības metodiķis sporta jautājumos.
2007.-2009. Latvijas Augstskolu Sporta savienības galvenā tiesnese.
1999.-2007. BJC "Laimīte" pulciņa skolotāja.
2001.-2004. Latvijas Augstskolu Sporta savienības izpilddirektore.
2001. -2004. LSPA Sporta kluba metodiķe.
1998. -1999. Rīgas Igauņu skolas sporta skolotāja.
1997. -1998. Rīgas 6. vidusskolas sporta skolotāja.
PAPILDUS IZGLĪTĪBA (KURSI, SEMINĀRI), STUDIJU VIZĪTES:
2010.g. 11.-13.septembris studiju vizīte un semināri Zviedrijas Sporta un
veselības zinātnes augstskolā NordPlus projektā, Stokholmā un Bosonā,
Zviedrija (apliecība);
2010. g. 22.-27. augusts Starptautiskā Vasaras skola „Recreational Outdoor
Games from the Historical perspective in Latvia”, Madona (sertifikāts, 1,5
ECTS);
2010.g. 25.-30. maijs Fiziskās izglītības Josef Pilsudski universitāte, Biala
Podlaska, Polija (apliecība);
2010.g. 17.-18. aprīlis RSU tālākizglītības fakultātes mācību programma
„Fiziskās aktivitātes sievietēm grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā”,
Rīga (sertifikāts, 13 stundas);
2010.g. februāris – marts Britu padomes kursi „Dream+Team līdera
izglītošana”, Rīga ( trenera sertifikāts, 120 stundas);
2010.g. 15.janvāris LSPA profesionālās pilnveides kursi „Kvalitatīvā
pētniecība sporta zinātnē”, Rīga (apliecība, 20 stundas);
2009. g. 28.septembris - 1.oktobris Britu padomes un Youth Sport Trust
treneru sagatavošanas seminārs par jauno līderu izglītošanu. Krakova, Polija
(apliecība);
32
2008. g. jūnijs 48. Starptautiskā Olimpiskās akadēmijas sesija, Olimpija,
Grieķija (diploms);
2008. g. 29. aprīlis IZM VISC kursi „Zinātniskās literatūras ekspertēšanā”
(apliecība, 36 stundas);
PEDAGOĢISKAIS DARBS, DOCĒJAMIE STUDIJU KURSI:
Pirmsskolas un skolas sporta didaktika 3KP
Rotaļas pirmsskolā un skolā 1KP
Vingrošana skolā 1KP
Skolotāja profesionālās ievirzes prakse 2KP
Skolotāja profesionālā 1.2. kvalifikācijas prakse 13KP
Valsts pārbaudījuma stunda 6KP
Jauno līderu izglītošana (Britu Padomes līgums) 1KP
PAPILDUS ZIŅAS PAR PROFESIONĀLO DARBĪBU:
1. Kopš 2009.g. Baltijas Sporta zinātnes asociācija (Latvijas nodaļas
izpilddirektore)
2. Kopš 2008.g. Latvijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācija (biedrs)
3. Kopš 2008. g. Latvijas Skrituļslidošanas federācija (biedrs)
4. EU Project Comenius „I Can Do It!” projekta koordinatore Latvijā par
kustību rotaļu nozīmi pirmsskolas vecuma bērna attīstībā partnerība ar
Zviedriju, Poliju, Rumāniju, Spāniju, Apvienoto Karalisti.
5. ESF projekta „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”
Nr. 2010/0062/1DP1.2.2.3/09/IPIA/VIAA/003 Eksperte „Sporta skolotāju
profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide” programmas un izdales
materiālu izstrādē.
6. IZM VISC, 2010.g. jūlijs – oktobris. Pilotprojekts „Sešgadīgo izglītojamo
mācību programmas ieviešanas aprobācija” programmu izstrāde „Pedagogu
profesionālās kompetences pilnveide sešgadīgu izglītojamo integrētās mācību
programmas ieviešanai” izpildītāja - lektore un „Sporta pedagogu pilnveide
sešgadīgu izglītojamo integrētās mācību programmas ieviešanai” vadītāja un
izpildītāja – lektore.
7. 3. Baltijas Sporta zinātnes konferences: Physical Activity and Sport in
Changing Society: Research, Theory, Practice and Management, 2009.g.
29. aprīlis – 1.maijs. Orgkomitejas locekle.
8. Sveķu speciālā interātpamatskola, 2010.gada 17.-18. augusts. Pedagogu
profesionālā pilnveides programmas izstrāde „Mūsdienīga mācību procesa
nodrošinājums sporta stundās izglītojamajiem ar garīgās attīstības
traucējumiem” izpildītāja – lektore. Tēma: „Sporta stundas struktūras inovācijas
izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem”
9. LSPA Profesionālās pilnveides centrs, 2009. gada maijs – septembris.
Profesionālās meistarības pilnveide sporta skolotājiem izglītības satura
īstenošanai vispārējā izglītībā „Skolēnu izziņas aktivitāti patstāvību un
33
radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana sportā pamatizglītībā un
vispārējā izglītībā” programmas izstrāde izpildītāja - lektore. Tēma: Ainavas
izmantošana fiziskajās aktivitātēs”
10. IZM VISC, 2009.g. 14.dec. – 2010.g. 30. jūn. „Mācību programma un
integrētās mācību programmas parauga pilnveide atbilstoši 6 gadīgu izglītojamo
vecumposmam mācību priekšmetā „Sports” (uzņēmuma līgums
Nr.120/12.42.04) darba grupas dalībniece. Izveidota paraugprogramma sportā
6 gadīgu izglītojamo vecumposmam.
11. IZM VISC, 2009.g. 14.dec. – 2010.g. 30. Jūn. „Mācību priekšmeta
standarta un mācību programmas parauga pilnveide atbilstoši 7-11gadīgu
izglītojamo vecumposmam mācību priekšmetā „Sports” (uzņēmuma līgums
Nr.120/12.42.04) darba grupas dalībniece. Izveidota paraugprogramma sportā
7-11 gadīgu izglītojamo vecumposmam.
12. BJC „Laimīte” 2009./2010 māc.g. 6 semināri sporta pulciņa skolotājiem
un treneriem par aktualitātēm sportā, lietojamo metoţu un līdzekļu izvēle sporta
nodarbību uzdevumu īstenošanā, jaunākie pētījumi par bērnu un jauniešu
motivāciju nodarboties ar sporta, inovācijas sporta nodarbībās, ģimenes sporta
nozīme bērna attīstībā.
13. IZM ISEC, 2009. gada oktobris. Mācību priekšmeta ,,Sports” metodisko
apvienību vadītāju un izglītības koordinatoru seminārs. Tēma: Emocionāli
pozitīva un radoša personība fiziskajās aktivitātēs sākumskolā.
14. Latvijas Tautas sporta asociācija, 2007. decembris - 2008. maijs.
„Ģimeņu sporta svētki” satura izveide, sportisko aktivitāšu nodrošināšana.
15. LSPA Profesionālās pilnveides centrs, 2007. gada septembris un
oktobris. „Profesionālās meistarības pilnveide sporta skolotāju izglītības satura
īstenošanai pamata un vidējā izglītībā” izpildītāja – lektore. Tēma: Vērtēšana
priekšmetā sports.
16. Sveķu speciālās internātskola, 2007. gada oktobris. „Mācību procesa
nodrošinājums sporta stundās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem”
izpildītāja – lektore. Tēmas:
- Sporta nodarbību nepieciešamība bērniem ar speciālām vajadzībām.
- Sporta stundas uzbūve un saturs.
- Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programma
sports.
17. VJIC, 2007. gada aprīlis interešu izglītības seminārs „Novitātes interešu
izglītībā”.
Tēma: Novitātes interešu izglītībā sportā – ģimeņu sports.
18. ESF projekts 2005/0210/VPD1/EST/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0133/0176
„Sporta pedagoģiskās prakses portfolio sporta augstskolas studentiem un
mentoriem”(dalībniece)
VALODU PRASMES: dzimtā – latviešu, angļu – sarunvaloda , krievu – brīvi.
34
LATVIAN ACADEMY OF SPORT EDUCATION
Inta BULA-BITENIECE
HOLISTIC APPROACH IN FAMILY SPORT
IN PRE-SCHOOL EDUCATION
Summary of PhD Thesis
For obtaining the Doctoral Degree in Pedagogy in the sphere of Sport
Science in the sub-branch of Sport Pedagogy
Riga, 2011
35
PhD Thesis was worked out in Latvian Academy of Sport Education from
year 2003 to 2010.
Supervisor: Dr.paed.prof. Juris Grants
Consultant:
Dr.paed.prof. Rasma Jansone
PhD Thesis will be defended in LSPA Promotion Council.
The chairman of the Promotion Council:
Dr.paed. professor Uldis Grāvītis
The members of the Promotion Council: Dr.paed. professor Agita Ābele
Dr.paed. professor Juris Grants
Ph.D.associated professor Aija Kļaviņa
Dr.h.paed. professor Jānis Lanka
Dr.med.professor Viesturs Lāriņš
Dr.med.professor Inese Pontaga
Dr.paed.professor Andris Rudzītis
Scientific secretary of the Promotion Council:
Dr.paed. doc. Irēna Dravniece
Reviewers of PhD Thesis:
Dr. asoc. professor Krzystof Piech (Academy of Physical Education in
Warsaw, Faculty of Physical Education in Biala Podliaska)
Dr. paed. asoc. professor Ilze Miķelsone (Liepaja University)
Ph.D. asoc. professor Aija Kļaviņa (Latvian Academy of Sport Education)
The defense of PhD Thesis will take place
2011. gada 12.maijā plkst.13.00
LSPA, Room 205 (Riga, Brivibas gatve 333)
The PhD Thesis and Summary of PhD Thesis are accessible in LSPA
library.
36
General Characterization of PhD Thesis
People are social beings and feel greater or smaller belonging to some
social group: family, school, formal or informal organization, and try to become
their integral part. Social environment for human beings is an arena, in which is
examined their understanding of behavior and their activity, because the
experience, obtained in social environment, influences their activity and the
formation of personality.
Strong dimension of social environment is family; the functioning of it
takes place in close connection with changes in society. Main factors, creating
for children difficulties in learning and behavior, and later in finding their place
in life, is inability to adapt, insecure inner feeling and being afraid from not
being accepted (Dreikur, 1964; Boulbijs, 1998; Brown, 2007).
In family and at school more and more often appear children with apathetic
or hyperactive behavior, who lack motivation to learn or pursue physical
activities. Professional pedagogues struggle with the consequences of this
process, trying to improve school Curricula, introducing interactive learning
methods, optimizing study plans. To attract youngsters to active lifestyle are
organized Sport Days and other events, including physical activities, the final
result of which not always is sufficient in at aspect of health promotion and
personality development (Jansone, Fernāte, 2008).
The number of families, in which parents go in for sports together with
children, diminishes. In 2008 were organized Latvian family sporting festival in
Riga, in which participated about 300 families from the whole Latvia; about 40
families from Kurzeme district participated in Kuldiga, in Rezekne participated
about 80 families, in Lielvarde: only 17 families.
In families word "sport" due to stereotypes, formed in society, is associated
with competition one against another, not with competition, in which people
compete with them, and their aim is to promote their health. European Sport
Charter defines: "Sport denotes all kinds of physical activity, which with
unorganized or organized participation promotes the maintenance or
improvement of physical and mental health, well-being, the formation of social
relations and reaching results in all kinds of competitions."
But from the data, obtained in the investigation in Latvia, carried out in
market and public opinion investigation centre "SKDS” (December, 2007) about
"Sporting habits of Latvian inhabitants", can be concluded that 49% from
respondents do not pursue physical activities, because of "the lack of time" and
due to the opinion that "it is not necessary to pursue physical activities".
In democratic society more and more is expressed an opinion that parent
task is to help their children to become such human beings, who are able to
adapt to fast changing environment, work creatively and independently seek for
solutions.
37
To enable child to learn independently and be successful in life, one should
start with family, and one of the means, which will help to carry out this task, is
family sport.
Main task of sport is to maintain and improve health, promote physical
development, toughen one's body, develop physical abilities. Every Sport class
opens possibilities to instill in children creative initiative, devotion to work,
responsibility about the results of the work, develop social skills and
acquirements (Grants, 1997, 2003, 2007; Špona, 2006; Jansone, Krauksts,
2005).
Such a many-sided problem needs united, wholesome or holistic approach.
The investigations with the help of holistic approach show that many-sided
problems can be solved in one perspective, supplementing each other.
Holistic education is connected with social responsibility. We want our
children to think critically about social, political and economical problems.
From holistic view sustainable democratic society needs free and socially
responsible person. Education in democratic society means allowing child to
develop freely in accordance with his or her uniqueness, age group and interests.
Pedagogues supporting holistic education believe that everything is mutually
connected, unity through diversity as spirituality of all live bodies.
- Main contradictions:
- Society is being informed about the necessity of physical activities and
their importance in health promotion, but surveys indicate that the attendance of
physical activities is little, people excuse themselves with busyness.
- Physical activities mostly are connected with physical development,
paying less attention to psychical and social development.
- Upbringing environment, which suits children the best, is family.
Successful child development takes place, when parents show an example and
involve together in physical activities, however more often parents delegate this
function to pre-school education establishments, but the task of pre-school
pedagogues is to perfect basic skills, acquired in family, and prepare child for
learning in primary school, which cannot always be carried out, because pre-
school has to perform functions of the family.
Main contradiction prompted the theme of PhD thesis: "Holistic approach
in family sport in pre-school education".
The object of the research: family sport.
The subject of the research: holistic approach in child upbringing for
instilling family sport in pre-school education.
Research base: family (parents and their children), pre-school pedagogues
and students of Latvian Academy of Sport Education.
38
The aim of the research: working out the model of the realization of
family sport and its approbation in pre-school, taking as the foundation holistic
approach in child upbringing.
The hypothesis of the research:
The realization of family sport in pre-school education, taking as the
foundation holistic approach in child upbringing, is possible to promote, if:
- family, pre-school pedagogue and future sport pedagogues understand the
importance of family sport in child development;
- family, pre-school pedagogue and future sport pedagogues have positive
attitude to physical activities and they actively organize physical activities in
family;
- on equal basis in organizing physical activities will participate family and
further sport pedagogues.
The tasks of the research
1. Investigate theoretical foundation of holistic approach in child
upbringing and the possibilities of using it in pre-school education.
2. Investigate parent, pre-school pedagogue and student attitudes and
understanding of family sport, their activities in realizing it.
3. Work out the model of realizing family sport in pre-school education,
taking as the foundation holistic approach in child education, and parent, pre-
school pedagogue and student understanding of family sport, their attitude to it
and their activities in realizing it. 4. Approbate the model of the realization of family sport in pre-school,
taking as the foundation holistic approach in child upbringing.
Methodological foundation of the research
1. Insights in the essence of holistic approach: J.Smuts (Smuts, 1926),
R.Miller (Miller,1997), D.Marshak (Marshak, 1997, 2003), D.Liegeniece
(Lieģeniece, 1999), R.G.Nava (Nava, 2000), S.Gingers (Gingers, 2000),
Dţ. Millers (Miller, 2005).
2. Insights about personality structure and processes of cognition:
A. Bandura (Bandura, 1977, 2004), R.Roger (Roger, 1967), J.Piaget (Piaget,
1970, 2001), Ā.Karpova (Karpova, 1998), Ļ.Vygotsky (Виготский, 1997;
Vigotskis, 2002), E.Erikson (Эриксон, 1996; Eriksons, 1998), G.Svence
(Svence,1999), A.Vorobjovs (Vorobjovs, 2002), H.Gardner (Gardner, 1985,
2006).
3. Insights about child education process in pre-school: M.Stals (Štāls,1935),
I.Plotnieks (Plotnieks,1988), D.Liegniece (Lieģeniece, 1999), D.Dzintere
(Dzintere, 1984, 2005, 2007).
4. Insights about the importance of sport in the formation of social and
economic processes in society: J.Mandigo (Mandigo, 2009), J.Grants (Grants,
1997, 2003, 2007), R.Jansone (Jansone, 1999, 2005), A.Flemmen (Flemmen,
2003, 2005), A.Fernate (Fernāte, 2002, 2008), P.F.Lesgaft (Лесгафт, 1988).
39
5. Insights about parent involvement in child education process: L.J.Epstein
(Epstein, 1987, 1995, 2000, 2005), K.V.Hoover-Dempsey, H.M.Sandler
(Hoover-Dempsey, Sandler, 1995, 1997, 2001, 2005), J.Cheng (Cheng, 1997),
K.Lukk (Lukk, 2008).
6. Insights about parent involvement in physical activities together with
children and their importance in the formation of child personality: X.L.Yang,
R.Telame, L.Laakso (Yang, Telame, Laakso, 1996), V.Jonson (Jonhon, 1989),
V.J.Crandall, A.Prestone (Crandall, Prestone, 1960), K.Woolger, T.G.Power
(Woolger, Power, 1993), J.Tang (Tang, 2002), M.Dowda, R.K.Dishman,
K.A.Pfeiffer, R.Russell, R.Pate (Dowda, Dishman, Pfeiffer, Russell, Pate, 2007).
Research methods
Theoretical research methods
Investigation of scientific literature: holistic theories of education, the
theories of personality, common interconnections between the theories of sport
pedagogy and psychology, the application of educating theory to the realization
of sport in family.
Empirical research methods:
- questionnaire method, pedagogic experiment, partly structured interview,
student self-evaluation, observation.
- The processing of quantitive and qualitative data and their interpretation: The processing of the obtained quantitive and qualitative data, graphical
interpretation of the results.
- The method of mathematical statistics.
The base of the research:
In quantitative research:
- 211 families from Latvia regions (Latgale, Kurzeme, Zemgale) and
Riga (year 2007);
- 189 families from Latvia regions (Latgale, Kurzeme, Zemgale) and
Riga (year 2007);
- 321full and part time students from Latvian Academy of Sport
Education (study year 2006/2007).
In qualitative research:
- 30 families (parents with children);
- 275 full and part time students from Latvian Academy of Sport
Education (academic years 2007/2008 and 2008/2009).
The stages of the research:
In the first stage of the research (September 2003 – May 2007) was
analyzed the problem, set forth in PhD Thesis, viewing it from the furthest
distance. Started theoretical analysis of literature and was formulated the initial
hypothesis. To find out the habits of physical activities in family started the
translation and modifying of Piech questionnaire "Running habits in family".
40
Taking into consideration the results, obtained in this stage, was determined the
direction of research and set forth the aim and tasks of the research.
In the second stage of the research (May 2007 – September 2008) was
carried out pedagogical experiment. Was carried out pedagogical observation
(for children). Were obtained video materials and using the worked out
parameters and criteria of pedagogical and psychological process was
determined the level of child development at the given moment and found out
mutual correlations between these parameters. To confirm the obtained
quantitative data, was used qualitative research method: interview with parents.
Supplemented program of the study course "Pre-school sport didactics" and
it was realized in Latvian Academy of Sport Education. Carried out content
analysis of student self-evaluation about enrichment of knowledge, the
development of skills and attitudes in the program of the study course "Pre-
school sport didactics". The results of the research approbated in international
scientific conferences.
In the third stage of the research (September 2008 – June 2009) were
collected student self-evaluations of the study course "Pre-school sport
didactics", approbated in practice. Was started processing and analysis of the
obtained data. Was formed the model for the realization of family sport in pre-
school education.
Qualitative and quantitative conclusions, obtained in the end of the stage of
the research, were analyzed and final conclusions were drawn, the results of the
research were approbated in international scientific conferences.
Scientific novelty of the research
Worked out theoretically justified and in practice realized the model of the
realization of family sport in pre-school education, taking as the foundation
holistic approach in child upbringing.
Theoretical significance of the research
In the result of the research of literature and different investigations was
defined family sport in pre-school education as a research category. The
definition worked out by the author is based on A.Bandura social learning
theory, D.Liegeniece wholesome approach to child upbringing, J.Grants many-
sided didactical approach to child education, R.Jansone theoretical viewpoint,
concerning "I" positive emotions in physical activities and A.Fernate insights
about basic functions of sport.
Family sport in pre-school education is a set of everyday physical
activities and/or participation in organized sport events in active interaction:
children act together and encourage children to be active, improving mutual
relations between parents and children, promoting harmonious development
of the personality and instilling of the habits of healthy lifestyle in family in
long-term.
41
In the course of the investigation was clarified and theoretically justified
mutual interconnection between parent involvement in family sport and its
influence on child upbringing.
Practical significance of the research
Program of the study course "Pre-school sport didactics", which has been
worked out and approbated, can be used in study process of pedagogical higher
education institutions, educating pre-school pedagogues. The set of physical
activities, which has been worked out and approbated in practice, can be used in
the formation of family sporting habits.
Thesis for the defense
- Holistic approach in child upbringing in family sport in pre-school
education can be realized, if the child si regarded as a personality in social
environment, in which parents in cooperation with sport pedagogue offer the
contents of physical activities in accordance with child needs, interests and
abilities.
- Parents, pre-school pedagogues and future sport pedagogues have positive
attitude and understanding about family sport as means for child purposeful
development, however sport activities are not always pursued. They indicate
insufficient amount of knowledge and skills, concerning the organization of
physical activities.
- In the model of the realization of family sport on equal basis is realized
cooperation between sport pedagogues and family for the promotion of child
purposeful development. Parents with children execute physical exercises. Sport
pedagogues educate parents and organize family sport festivities.
- Parents, participating in sport activities together with children, enrich
knowledge and develop skills, necessary for executing physical activities, and
develop positive attitude, simultaneously promoting child upbringing.
- Future sport pedagogues, cooperating with families in the process of the
realization of family sport, improve knowledge, skills and attitudes in
upbringing experience.
The structure of Promotion work is formed by: an introduction, three
parts, conclusions and 9 supplements. Altogether are analyzed 269 sources of
literature, from them: 103 sources in Latvian, 141: in English, and 25: in
Russian. The results of theoretical and practical insights are visualized in 23
tables and 27 figures.
The contents of PhD Thesis:
In the Introduction is justified the choice of the theme and its significance
in theory and practice of contemporary sport pedagogy. Is determined the object,
subject, aim, hypothesis, tasks and methods of the research. Is outlaid theoretical
42
justification, reveals scientific novelty, theoretical and practical significance of
the research. Is described the methodology of the research, the base of the
research and its organization.
Chapter 1 "Theoretical basis of holistic approach in pedagogical,
psychological and social aspect of child development in family sport".
In subchapter 1.1. "Holistic approach in education and educating
aspect is given joint characterization of holistic approach and its essence in
education and educating aspects. Is analyzed holistic approach as holistic
understanding of human being as wholesome unity, of social environment and of
the interaction between people and social environment in the process of
education, and of wholesome development of personality.
Viewing human being as wholesome unity, one of the first explanations is
given by J.Smuts (Smuts, 1926), indicating that holism is synthesis of creative
process, the results of which are not static, but dynamically evolutional and
creative. Human being altogether is the result of activity, not only separate
psychic and physical processes. As wholesome unity human being is viewed in
M.Montessori pedagogy, Valdorfpedagogy and Reggio Emilli pedagogy, as well
as one of basic postulates of human pedagogy, at the centre of which is human
being with his or her willpower, feelings and activity, because one-sided
featuring of human being only at mental level does not indicate total human
potential.
In holistic approach human being is part of different systems; he or she
has inherited the characteristics of these systems, including many-sidedness,
characteristic of the objects of material world.
Environment in holistic categories includes in it physical (material and
tangible) and mental (non-material and non-tangible), as well as social
environment, the set of circumstances, objects, individual mutual relations and
interactions, encircling the objects of live and inanimate nature, securing
existence and connection between objects, influencing their existence and
development.
Essential contribution in the investigation of the significance of social
environment is made by U.Bronfenbrenner (Bronfenbrenner, 1986, 1994), who
has proposed the approach of human bio-ecological development, providing
holistic view at social environment of human being. He views the system of
child development in the context of relations, forming child environment,
dividing it into several layers. Each particular "layer" has its invaluable
influence on the development of child personality. Interactions take place
between child biological preparedness, her or his direction of development,
nearest environment (family, pre-school education institutions) and society
"systems".
The possibilities of realizing holistic approach in family sport in pre-school
should be seen in wholesome mutual cooperation between the development of
child personality and close social environment.
43
The concept of "wholesome" development was introduced by D.Liegeniece
(1999), who carried out investigation about child upbringing, viewing human
being from wholesome positions as united biological being and individuality in
psychological aspect. In the formed model of wholesome approach as the
subject of activity is pedagogue, who is a master of child teaching and
upbringing in united process. Main functions of the pedagogue are to help child
to orientate herself ort himself in multi-sided content and activity, be man
support and explainer in the acquisition of culture and environment.
But in this model is not considered parent significance in child upbringing
and interaction with pedagogue, but the direction of activity is child-pedagogue.
Should be viewed not only child and pedagogue, but also mutual cooperation
between in child education process involved parents and pre-school sport
pedagogues, awareness raising about mutual values in working with children. In
education process is included the unity of learning and upbringing, promoting
child development.
Education process is complex formation of systems, which in 80-ies of the
previous century in new perspective was introduced by R.Miller (Miller, 1997),
J.Millers (Miller, 2005), naming it holistic education. About it have written
many authors, revealing it from many aspects, - D.Orr (Orr, 1992), P.Schreiner
(Schreiner, 2005), D.Marshak (Marshak, 1997, 2003), J.Cheng (Cheng, 1997),
R.G.Nava (Nava, 2000), connecting holistic education with social responsibility.
The aim of holistic education is to promote student love to learning in the
length of the whole life, which is not possible with traditional methods. Holistic
approach, in which is integrated perspective is directed from teaching to
learning, is more effective than others, adapting only one novelty: active, social,
with new technologies improved and child-centered approach (Lukk 2008).
Such an approach in pre-school gives positive perspective, because child
inborn activity and willingness to get to know everything, what is new and
novel, creates natural learning or educating process.
Parent participation and responsibility for child education process include:
parent motivation to involve themselves in the education process of their
children, most optimal form of parent involvement, and positive influence of
parent involvement on child education process.
Parent involvement in the education of their children is not a new concept,
but ways and forms of parent involvement have changed. Parent participation
can be defined as parent involvement in their children education, cooperating
with teachers, helping children to perform home tasks and taking part in school
events (Pinkett, 2002). Several investigations approve the importance of parent
participation in children long-term academic and social achievements (Keith,
Keith, Bickley, Singh, 1992; Keith, Keith, Quirk, Cohen–Rosenthal, Franzese,
1996; Keith, Keith, Quirk, Sperduto, Santillo, Killings, 1998).
44
In subchapter 1.2. "The formation of child personality in education
process in pre-school" are summarized the theories, developed by different
theories, justifying cognitive learning as dynamic process of creative
communication, in which learning takes place, observing activities, performed
by others. Thus the obtained creative experience and information influence the
way how personality acts, in which learning process takes place in the form of
discoveries. The obtained cognitive skills and strategies provide the individual
with the possibility to develop. The survey carried out by A.Bandura (1977)
indicates that the development of human personality is influenced by
environment and human beings, with who they communicate in this
environment, what in its turn influences the formation of individualized social
behavior. Sport environment and communication in this environment especially
influence the model of social behavior.
Study achievements of the individual are determined by inner motivation,
influencing the development of the personality, readiness and willingness to
learn. Learning process takes place through personal experience, allowing each
individual to evaluate their achievements themselves. The achievements
become more and more significant, because individual in learning process has
obtained prior experience, helping to solve similar tasks successfully. Cognitive
process for each individual is different, but there are mutual traits for every age
group. The fastest development of human being takes place from birth to the
age of 7; the proof of this statement is detailed division into periods of age
groups per years.
There are different ways, helping to promote the process of cognition and
organize learning to foster child development in pre-school.
Understanding the development of the personality and the importance of
the processes of cognition in pre-school children, in the methodological
justification of the research should be included educating peculiarities in pre-
school and family, viewing education process from the aspects of development,
upbringing, learning and socialization.
Upbringing can be viewed from several aspects:
- process, in which previous generations hand over their experience to
young generation and prepare it for the continuation of public activity:
inheritance (Špona, 2006; Ţukovs, 1996);
- process, in the result of which takes place child development and
harmonious formation of the personality (Šteiners, 1994, 2005; Montessori,
1997; Lieģeniece, 1999);
- process, in the result of which child realizes the possibility to become
full-fledged member of the society - socializes (Ţukovs, 1996).
In this definition is revealed that upbringing is closely connected with
socialization.
Pre-school age children education takes place in family and also pre-
school education establishment, in the result of which child socializes, learning:
45
behavior: showing emotions and feelings in different situations, the cognition of
nature and social environment, the organization of one's life: participating in
communication and joint actions with other people.
In 1.3. subchapter "Family sport as social phenomenon in culture-
education environment in pre-school" is characterized the concept of sport in
sport pedagogy, sport as socialization process and theoretically justified child
necessity to pursue physical activities.
1.3.1. paragraph „The characterization of sports and its concept in sport
pedagogy".
The fact that sport is encircling human being, is confirmed in European
Union Sport legislation in White Book about sport, in which are indicated
strategic viewpoints concerning social and economic aspect of sport: it is meant
for the health of the society, education and socialization, and sport is defined as:
all kinds of occasional or organized physical activities, aimed at improving
physical and mental form and creating social relations, or in the sake of which
are obtained results in all level competitions.
In sport definitions and the classification of sport directions partly is
revealed its content and forms. Considering the formulation of the type of sport
"sport for all" (folk, mass sport), partly is revealed the essence of family sport,
but in this explanation it is not indicated that family - children and parents -
pursue physical activities together and perform the same activities
simultaneously, what indicates basic feature of family.
Movements and physical education are directed at knowledge, skills and
understanding, connected with awareness rising about body, development and
expression. But movements and physical education is not only knowledge about
movements and physical abilities, as well as movement abilities and skills, there
exist also psychological and sociological aspects, and the development of
psychological and sociological abilities and skills (Penny, Chandler 2000).
Physical skill is characterized as an ability and motivation to gain benefit from
our movement potential, giving considerable contribution in the improvement of
the quality of life (Whitehead, 2005).
All these definitions indicate that physical education includes movements
and physical skills, promoting the development of the personality, using
physical activities.
In the works of many authors can be met different assertions about the
significance of physical activities in securing child health, promoting long-term
active lifestyle and the development of the personality (McKenzie, Alcaraz,
Sallis, Faucette, 1998; Thompson, 2001; Duncan, Duncan, Strycker,
Chaumeton, 2004; Brotherson, 2006; Adolph, Berger, 2006).
46
Analyzing the importance, use and content of physical activities in family
sport in pre-school, schematically it can be shown in the following way (Figure
1):
Figure 1. The aim, tasks, means of the realization and organization
of family sport in pre-school
In such a way are indicated the features of sport as universal phenomenon
in the development of harmonious personality.
It is important that children form motivation of pursuing physical activities,
if is it not secured in childhood, then it can be realized in following years on
already slightly higher level of difficulty. In childhood dominates outer
motivation, which only later transfers into inner motivation. Of great
importance in pursuing physical activities is positive example, shown by
parents, physical preparedness, obtained in childhood, is maintained all the life
long (Perrin, Ferron, Gueguen, Deschamps, 2002).
Aim:
joint physical activities, parents encouraging children to be active,
improving mutual relations, promoting harmonious development of
the personality and the formation of the habits of healthy lifestyle in
family in a long term.
Tasks:
upbringing developing educating socializing health promoting
willpower,
honesty,
duty);
physical
abilities
and
psychic
processes
acquisition of
basic skills,
promotion of
academic
achievements
acquiring norms
of behaving in
society,
cooperation
between
children and
adults
toughening of the
body, formation of
posture, preventing
obesity,
strengthening
cardiovascular
system
Forms of organization:
organized non-organized
family sport festivities physical activities in families
Means
physical exercises movement games obstacle courses
Family spot in pre-school
47
In 1.3.2. paragraph "Family sport as socialization process in pre-school" sport is viewed not only as the means of the development of personality, but also
as one of the solutions of the problems of socialization. The interpretation of
sport widens, in different societies sport is functionally selected as independent,
individual system. Interest about the possibilities of socialization in sport has
been promoted through raising awareness about interrelations between sport and
society, as well as between sport and politics.
Socialization reflects relations between human beings and society. There
exist two versions of the concept of socialization (Маinberg, 1995):
- wider socialization means process in the length of the whole life;
- narrower socialization means process, connected with some definite
period in the life of human being.
Socialization in sport indicates concrete actions of human beings. These
activities can occur totally unconsciously and can be directed in the conditions
of pedagogic process, in which will vividly express themselves the factors of
communication. Taking into account that the process of socialization is
interaction between human being and society, through which human being gets
to know himself and improves himself/herself, it is of special importance in
childhood, when forms child personality, when child undergoes age group crisis,
in the result of which form new structures (Erikson, 1996).
Taking as the foundation research about sport as one of the factors of
socialization, the influence of the sport specialization process in pre-school can
be shown in the following way (Figure 2):
Figure 2. Socialization in sport in pre-school
48
The development of the research of the problems of socialization in sport
pedagogy is connected with different objects in sport pedagogy and varied social
instances: family, pre-school, school, professional environment and society. This
proves that sport socialization is not only physical activity, but process,
surrounding cognitive, emotional and motivation spheres in human activity
(Mylonakou, Keskes, 2007).
1.3.3. paragraph "Theoretical foundations of the necessity of child physical
activities".
Child necessity to move is investigated in psychology (Piaget, 2001;
Erikson, 1996), in pedagogy (Montesori, 2004; Pica, 2000, 2003; Špona, 2006;
Jansone, 1999, 2005), in kinesology (Hillman, Erikson, Kramer, 2008; Ţivčic,
Trajkovski-Višić, Sentderdi, 2008; Sibley, Etnier, 2003; Duesund 2003, 2004,
2005).
Child necessity to move is explained from different aspects: as the
formation of the personality - academic achievements, social and emotional
skills, behaviour, and as securing healthy lifestyle and physiological processes -
preventing obesity, sedentary lifestyle, promoting the formation of skeleton and
systems of the body.
Up to the age of seven children learn basic skills of movements, which will
promote motoric development. This time span up to five years is the only period
in child life, when physical development, physical preparedness and mental
development happen almost in parallel (Ţivčic, Trajkovski -Višić, Sentderdi
2008).
Every step of the child, game and simple activity initially are physical
activities. But parents often lack patience, when child tries to do something
independently, or bother parents: keep running forth and back. Forbidding this
activity or hindering her initiative, willpower and possibility to improve her
skills, is stopped child overall development (Greendorfer, Lewko, 1978; Yang,
Telma, Laakso, 1996).
Limited movements, prohibitions are rest condition in the place of
loosening promote the accumulation of negative emotions (Bandura, 1977).
Parents should find place and time for child the sooner the better, because
then the child could run and jump, developing his body and release tension.
Movements for child are not only body pleasure, but movement development
possibilities are closely connected with intellectual, spiritual and mental abilities
(Flemmens, 2006).
Responsibility for it should assume family, society and state.
The aim of Latvian sport policy is to form healthy, physically and mentally
developed personalities. In the conception of sport politics are included the
following directions:
49
Children and youngsters sport. High performance sport. Sport for all. Sport
for people with special needs.
In these working directions are mentioned children, youngsters, sports for
everyone, but is not mentioned joint activity in a family for children together
with parents.
State family policy in its turn emphasizes the promotion of mutual
cooperation of family and state policy and parent education, but in the action
plan “STATE FAMILY POLICY” for implementation in years 2004-2013 this
aspect is not considered.
In Chapter 2 „Research tasks, methods and organization” are justified
research methods, with the help of which are carried out the tasks, set forth in
the work.
Theoretical research methods: the investigation of scientific literature:
holistic theories of education, personality theories, interconnections between
theories of sport pedagogy and psychology, the application of education theory
for implementation of sport in family. Are analyzed 269 literature sources, from
them 103 in Latvian, 141 in English and 25 in Russian.
Empirical research methods:
Obtaining background data about factors, influencing family sport in the
opinion of parents, students and pre-school pedagogues.
- 211 families from the regions of Latvia (Latgale, Kurzeme, Zemgale) and
its capital Riga (2007);
- 189 pre-school pedagogues from the regions of Latvia (Latgale, Kurzeme,
Zemgale) and its capital Riga (2007);
- 321 full and part-time students from Latvian Academy of Sport Education
(study year 2006/2007).
Pedagogic experiment:
- Children motoric and pedagogically-psychological processes were
investigated in Riga pre-school education establishment for 3-4 year old
children and their parents (30 families);
- Study process in Year 2 at Latvian Academy of Sport Education was
investigated, involving 275 full and part-time students from Latvian Academy
of Sport Education (study years 2007/2008 and 2008/2009).
Partly structured interviews with parents for the evaluation of the
implementation of the model of family sport (10 parents).
Self-evaluation. Student self-evaluation about the implementation of the
Programs of study courses “Pre-school sport didactics”.
Observation. Video analysis for the evaluation of children psychologically
pedagogical process and motoric activities.
Mathematically statistical methods for data processing: the determination
of indexes, correlative interconnections and regressions.
The results of the questionnaires were processed, using the Method of
Indexes, characterizing with them the increase of separate indices and
50
comparing them.
For the obtained data of the observation of children pedagogically-psychological processes was carried out linear regression with Ordinary Least
Squares method and were calculated Spearman correlations to show the strength
of interconnections between basic skills and pedagogically psychological
processes, characterizing the indices of child development in particular moment.
For data processing were used SPSS, Version 18, Excel and software of
econometric STATA 9.0.
Table 1
The stages of carrying out the research
Stages Aim Contents Participants
of the
research
Results
September
2003– May
2005.
Set forth the
problem of the
investigation.
Initial literature
analysis.
Set forth initial
hypothesis.
Analysis of
literature,
documents,
statistical
reviews,
evaluation of
investigations
Author Literature
analysis.
Put forth initial
hypothesis.
Determined the
limits of the
investigation and
research base.
2005 – 2007
Found out parent,
pre-school
pedagogue and
student opinions
about their
physical activity,
family
involvement in
physical activities
and the
importance of
physical activities
in the formation
of child
personality
Translation and
modifying of
K. Piech
questionnaire
“Running
habits in
family” and
subsequent
translation
211 parents,
189 pre-
school
pedagogues
and 321
students from
Latvian
Academy of
Sport
Education
Obtained
background data,
necessary for the
implementation of
family sport model
in pre-school
education, taking
as the foundation
holistic approach
in up-bringing
51
Continuation of Table 1
The procedure of pedagogical experiment
May 2007
–
September
2008 Worked out the
content and
subsequent
realization of family
sport model in pre-
school education,
taking as the
foundation holistic
approach in child
upbringing
Informed parents
about doing home
tasks together with
children 30 families
(interviews:
10)
(video
materials:
30)
Partly structured
interviews.
Observations of
children
psychologically-
pedagogical
processes and
motoric
activities, video
materials
Pedagogic
observation
Supplemented
program of the
study course "Pre-
school sport
didactics" and
realized in
Semester 4 in
Latvian Academy
of Sport Education
94
students
Year 2
students
from
Latvian
Academy
of Sport
Education
Student self-
evaluation about
the content and
realization of the
program of the
study course
“Pre-school sport
didactics”
January
2009 -
March
2009
Repeatedly
supplemented
program of the
study course "Pre-
school sport
didactics" and
realized in
Semester 4 in
Latvian Academy
of Sport Education
For Year 2
students
from
Latvian
Academy
of Sport
Education
Student self-
evaluation about
the content and
realization of
the Programs of
study courses
“Pre-school
sport didactics”
January
2009 -
March
2010
marts
The evaluation of
the obtained
empirical and
statistical data for
the realization of
family sport model
in pre-school education, taking
as the foundation
holistic approach in
child up-bringing
Mathematically
statistical
processing of the
results of the
results of the
research
Author Indexes,
correlation and
regression
analysis for the
realization of
family sport
model in pre-
school
education,
taking as the
foundation
holistic
approach in
child upbringing
52
In Chapter 3 "The results of the implementation of family sport model in
pre-school education" is reflected empirical course of the research and the
results obtained about the realization of family sport in pre-school.
In 3.1. subchapter "Family sport in parent, pre-school pedagogue and
student opinion” is analyzed parent, pre-school pedagogue and student opinion
about family sport.
Summarizing data about parent, pre-school pedagogue and student
opinions about the role of physical activities, carried out by parents together
with children, in the development of children personality, about the causes of
not organizing or rarely organizing family sport festivals, not forming traditions
in family sport, lack of succession, were obtained the following results (Table
2).
Table 2
Parent, pre-school pedagogue and student opinions about family sport
habits
There are no family
sport organizers/
students do not have
opportunity to get
experience, and do not
have practical
opportunities to do it
Respondents do not
have sufficient
knowledge about the
importance of physical
activities/about the
organization of
festivals
There is no mutual
cooperation between
parents, pre-school
pedagogues and event
organizers
Number Percentage Number Percentage Number Percentage
Parents
(n+=211) 154 73 187 88.6 200 94.8
Pre-school
pedagogues
(n=189)
178 94.2 96 50.8 87 46
Students
(n=321) 260 81 247 77 311 96.8
Main reasons in parent, pre-school pedagogue and student opinion are:
- there are no family sport festival organizers. Students additionally
mention reasons, that there is no place, where to obtain experience in the
organization of festivals, and there are practically no opportunities to do it;
- parents, pre-school pedagogues and students lack knowledge and skills;
- they lack experience in the organization of events;
- there is lack of information and knowledge about the importance of
physical activities, and concrete examples, what physical activities should be
organized for pre-school age children.
53
Essential reason, mentioned by all groups of respondents, is the lack of
mutual cooperation between parents, pre-school pedagogues and sport event
organizers (future sport pedagogues - students).
The obtained data reveal that parents, pre-school pedagogues and students
have positive attitude and understanding about family sport as means in child
development, but family sport is not always realized.
In 3.2.subchapter "The content and justification of the model of the
realization of family sport model" is worked out and justified the content of the
model of the realization of family sport and its functioning. The most essential
issues are:
- young sport pedagogue and parent educating about the peculiarities of
child age group, the importance of sport and its influence on child development.
For parents these issues are raised with definite examples (based on different
theories) and are offered definite solutions. For sport pedagogues, in their turn,
are worked out didactical materials for work with pre-school age children, based
on different theories, and additionally also different approaches in work with
children parents;
- in pre-school children are not given home tasks, but they may be
expressed as carrying out common tasks (for example, make from nature
materials a composition "Autumn: rich man"). Such carrying out of common
task is used in the model of the realization of family sport in pre-school
education, in which children together with parents have to perform different
physical exercises;
- to form family sport traditions, were organized family sport festivals,
which LSPA students organized and conducted in Riga pre-school education
establishments for children and their parents.
Visualizing children, parent and sport pedagogue mutual interaction
process in the realization of family sport model in pre-school education, which
is based on holistic approach in child upbringing, at the centre of which is child
(Figure 2). Parents and sport pedagogues, forming social and practical
environment and offering child-centered physical activities - physical exercises,
movement games and steeplechases - promote the development of children
multi-faceted abilities and five senses.
Mutually cooperating - parents and children, parents and sport pedagogues,
sport pedagogues and children - forms positive interaction, promoting the
formation of harmonious personality in long term.
54
Figure 2. The model of the realization of family sport in pre-school
education, taking as the foundation holistic approach in child upbringing
Structural elements of the model of the realization of family sport in pre-
school education are:
- child with multiple intelligences, his or her necessities and interests;
- parents, who participate in the realization of family sport;
- pedagogues (future sport pedagogues - students), who educate parents and
children for the realization of family sport in pre-school education;
- environment, in which takes place children, parent and pedagogue mutual
interaction;
- the content of physical activities, forming content part of family sport,
making possible united functioning of children, parents and sport pedagogues in
concrete environment.
Child. In the model of the realization of family sport is promoted the
development of child abilities, based on Gardner (1985, 2006) multiple
intelligences theory and the development of senses according to Montesori
(2004) theoretical foundations for the development of five senses. Both for the
development of skills and senses are offered the variety of physical activities.
Parents should understand children needs, and this understanding should
be mutual. Children already in infant age feel parent joy, love, as well as
arguments and nervousness, what further is inherited by children (Ibuka, 1992).
Parent task during the performance of games and exercises is to show positive
55
example and less praise, more encourage child and foster her or his belief in his
or her strength, because praise is directed towards external control. At the basis
of one's own values is the experience of others. Encouragement is directed
towards the skills of the person to solve life situations successfully, self-
development happens through the recognition of one's own and other people
achievements. Encouragement promotes the sense of belonging, which increases
social interest (Dreikurs, 1964).
In the model of the realization of family sport parents have the following
functions:
- active participation in physical activities together with children;
- child encouragement to be active;
- the organization of physical activities in family.
Sport pedagogue. In the activity of sport pedagogues should be used
theoretical foundations, set forth in the model of wholesome approach to
upbringing (Lieģeniece, 1999), because the way of acting, in which the child
accordingly with the regulations of the action theory introduce their motivation
of aim setting, plan of the activity, control and self-control, reach the result. In
the content of child centred physical activities were included these ideas,
teaching young specialists to work with child.
In the model of the realization of family sport pedagogues have the
following functions:
- parent and children educating about physical activities;
- the organization of family sport festivals.
The formation of the content of physical activities is based on Piaget (1970,
2001, 2002) cognitive theory about child intellectual development, Vygotsky
(1991, 1997) child "proximate development zone", Montessori (2004) theory
about child sensitive periods of child development, Gardner (1985, 2006)
multiple intelligences theory, Liegeniece (1999) wholesome approach in child
upbringing, and Jansone (2005) "I" positive emotions forming model in physical
activities, worked out in sport pedagogy.
Games and exercises with different plots were worked out, designing a set
of physical activities for parents together with children, and taking into account
the peculiarities of child age groups. The offered plots mostly are connected
with fairy-tales, imitating animal sounds and movements, involving nature
phenomena, showing movements used in social and everyday life. In such a way
child learns symbols and "pre-concepts", promoting intuitive thinking, when
everything seen, felt and heard by child gives a foundation to what child
believes in and how he or she structures his or her thoughts (Piaget, 1970).
Environment. To realize physical activities, the environment can be used in
two ways. First is the use of settled environment - gym, stadium, transforming it
for the needs of concrete class. It is possible to use natural environment as
additional facilities for physical activities, using the landscape. Both for the
children and adults physical activities outdoors help to renew working abilities
56
and relax (Grants, 2007). With the help of environment it is possible to influence
child wholesome development (Cosco, 2005).
In holistic approach were taken into consideration mutual relations
between child pedagogically psychological development processes and motoric
activities, creating theoretically justified content of physical activities in family
sport, supplementing it with knowledge, skill and communication components
for parents and future sport pedagogues - students, promoting long-term
development of child personality in the process of the realization of the model.
As a united system is explained child upbringing, joined education and
cooperation among people, participating in child upbringing: parents and sport
pedagogues (Figure 3).
Figure 3. The realization of family sport in pre-school education
The model of the realization of family sport in pre-school education, taking
as the foundation holistic approach in child upbringing, is based on:
- parent knowledge, skills and attitude in work with children;
- on the set of home exercises in physical activities, which are realized
together with children;
- on parent and sport pedagogue theoretical and practical educating;
- on in-depth cooperation between sport pedagogues and parents, which
essentially changes the direction of child development.
Child
(development: physical,
mental,
emotional, intellectual)
Family sport:
exercises,
games,
hurdle courses
Level 1
Ģimene – vecāki
Level 2
Future sport
teachers - students
Knowledge:
1. Lectures about child physiological,
psychological development, the importance
of sport in child development
2. Seminars: working out methodological
materials, working out a set of exercises and
games
Practice:
1. Observation practice in pre-school
education establishments in sport
classes
2. Public family sport, the
organization of festivities
Practice:
1. The execution of physical
activities at home together with
children
2. Participation in family sport festivities
Knowledge:
explanations about children development
and the importance of physical activities
in parent seminars and home tasks
57
In 3.3. subchapter "Practical results of the realization of the content of
family sport model" are analyzed the results of the realization of the content of
family sport model in pre-school education:
- the indicators of child pedagogically-psychological processes and motoric
activity;
- parent upbringing experience;
- student upbringing experience.
3.3.1.paragraph "The indicators of child cognitive processes and motoric
activities"
For the evaluation of the results were chosen four basic skills: crawling,
rolling, jumping and cognition process. Important methodological principle in
pedagogically-psychological (cognition process) research is the change of verbal
and non-verbal tasks. Children do not get tired so often. These processes are
formed as game, and are chosen tasks, promoting interest and willingness to act.
To evaluate child pedagogically-psychological processes in interconnection with
basic skill exercises were worked out four exercises, taking as the foundation
methodological recommendations, elaborated by Zabramnaja (S.D.Zabramnaja)
and Borovik (O.V.Borovik). Pedagogically-psychological tasks are connected
with child thinking, imagination, attention and willpower - emotional sphere.
For the evaluation of pedagogically-psychological processes were formulated
criteria, taking as the foundation Vygotsky conception about proximal zone of
development and the zone of actual development. The obtained results testify
that a child passes from proximal zone of development to actual zone of
development (Figure 4).
Figure 4. Child results in pedagogically-psychological tasks
For the evaluation of motoric activities were chosen basic skills and are
formed parameters and criteria.
All basic skills are evaluated with two parameters, describing the quality of
movement, and two quantitative movement evaluation parameters (the number
of movements and the time of performance in seconds) (Table 3).
58
Table 3
The evaluation of children psychologically-pedagogical processes
and motoric activities
Parameters
High Optimal Insufficient
Number Percentage
(%)
Number Percentage
(%)
Number Percentage
(%)
Craw
ling
Pace 20 66% 10 34% 0 0
The coordination of
arm and leg action
22 73% 7 24% 1 3%
The number of
activities
Mean number of movements: 21. 70% (21) ≥21; 30% (9) < 21
Seconds Mean indicator: 31 secs 80% (24)≥31; 20% (6) <
31 Psycho-pedagogical
processes
18 60% 12 40% 0 0
Runnin
g
Pace 20 66% 10 34% 0 0
The change of the
direction on the signal
19 63% 10 34% 1 3%
Seconds Mean indicator: 12 secs 60% (18) ≥12; 40% (12)
<12 Psycho-pedagogical
processes
21 70% 8 27% 1 3%
Jum
pin
g
Preparation for jump 12 40% 14 47% 4 13%
The direction and pace
of the flight
15 50% 14 47% 1 3%
The number of
activities
Mean number of movements: 19. 73% (22) ≥19; 27% (8) <
19
Seconds Mean indicator: 13 secs 87% (26)≥13; 13% (4) < 13
Psycho-pedagogical
processes
19 63% 10 34% 1 3%
Rollin
g
Arm and leg activity in
ball rolling
16 53% 14 47% 0 0
The direction of ball
rolling
13 44% 15 50% 2 6%
Seconds Mean indicator: 23secs 56% (17)≥23; 44% (13) <
23 Psycho-pedagogical
processes
15 50% 14 47% 1 3%
The obtained data testify that child motoric activities correspond to
optimal and high evaluation.
59
Was carried out also Spearman mutual correlation analysis between
psychological and motoric activities, with the help of which is determined the
strength of interconnection between motoric skill parameters in exercises. The
largest number of mutual correlations is observed in jumping and crawling, as
well as one correlation is observed in running and rolling, and between the
parameters of basic skills in jumping, running, crawling and rolling.
These correlations indicate the significance of the use of diverse
exercises in motoric activities. To show mutual correlations between these
parameters, was used regression analysis. For independent variable was chosen
psychological factor, for dependent variable: the indicators of the task
performance and participant anthropometric indicators. Altogether were carried
out 5 regressions: one for each task of cognition processes and one summative.
Summative regression was carried out, choosing as independent variable the
sum of all psychological factors, and as dependent variables: the indicators of
the task performance and participant anthropometric indicators. Are observed
minimal correlations, which however indicate existing tendency.
In 3.3.2. paragraph „Parent upbringing experience after the realization of
family sport in pre-school education", having analyzed parent interviews and
their opinions about family sport and its realization in pre-school, and having
evaluated all the answers, can be concluded that:
parents are more educated about family sport;
in family more time is devoted to different physical activities;
parents have started to understand the significance of physical activities in
long-term development of child personality;
have improved relations in family.
In 3.3.2. paragraph "Upbringing experience for future sport pedagogues after
the realization of the program of the study course "Pre-school sport didactic" is
reflected the analysis of student self-assessment and the obtained evaluations in
the study course "Pre-school sport didactic". The obtained data allow concluding
that the improvement of the content of the program with the offered innovations
has promoted the improvement of student skills and competences, but
knowledge has remained on the previous level.
Conclusions
1. In the course of the research, taking as the foundation holistic theory in
child upbringing, was formed the model of the realization of family sport model
in pre-school education.
Theoretical basis of the model is formed by holistic approach to the
development of child personality, parents and sport pedagogues are carrying out
60
educating process, and family sport has as educating and upbringing component
of the cultural environment.
Evaluating and analyzing holistic approach in education in process and
result aspect, and in interconnections with family and physical activities, can be
concluded:
- family is the main institution, which promotes child development and
the formation of harmonious personality;
- parent involvement in child education process positively influences
child academic achievements, gaining success in different spheres, including
sport.
- is the foundation for better inclusion in society and gaining success in
personal life in long term;
- in pre-school sport is process, promoting child development, fostering
harmonious development and socialization.
The model of the realization of family sport in pre-school education, taking
as the foundation holistic approach in child upbringing, is possible, if:
- child is viewed as personality with his or her interests and needs;
- will be included: children, parents and sport pedagogues;
- parents and sport pedagogues in mutual cooperation will form child
development promoting environment and content;
- forming parent education experience, educating them about the
necessity and regularity of physical activities for promoting child development,
will be organized parent seminars;
- offering parents to participate in physical activities, performing home
tasks together with children;
- forming informal environment for the promotion of pedagogue, parent
and children cooperation: family sport festivities.
2. Accordingly with the obtained results about the realization of parent,
pre-school pedagogue and student family sport can be concluded that parents,
pre-school pedagogues and student attitude is positive, in their activity is
expressed understanding that family sport can be used as means in child
development.
High index, characterizing attitude to physical activities have:
- 84.% students;
- 22.3% pre-school pedagogues;
- 64.5% parents.
High index, characterizing understanding of the importance of physical
activities in child development have:
- 87.9% students;
- 64% pre-school pedagogues;
- 89.6% parents.
61
Medium index, characterizing the activity of involving one's family in
physical activities have:
- 74.5% students;
- 75.6% pre-school pedagogues;
- 78.7% parents.
It is important to find solutions for causes, mentioned by parents, pre-
school pedagogues and students, which impede the formation of the traditions of
family sport and beneficial influencing of child development. Parent, pre-school
pedagogue and student opinions about impeding causes are as follows:
There are no family sport festival organizers, this is indicated by:
- 81% students;
- 94.2% pre-school pedagogues;
- 73% parents.
There is insufficient knowledge about the importance of physical activities
for the promotion of child development, this is indicated by:
- 77% students;
- 50.8% pre-school pedagogues;
- 88.6% parents.
There is insufficient cooperation between parents and pedagogues, this is
indicated by:
- 96.8% students;
- 46% pre-school pedagogues;
- 94.8% parents.
3. For the solution of the problem, revealed in the survey, was worked out
the model of the realization of family sport model in pre-school education, based
on holistic approach in child upbringing, educating parents and future sport
pedagogues-students about the importance of physical activities in child
academic achievements and in the formation of cooperation and social skills.
Were worked out practical exercises for the improvement of basic skills
and for the promotion of pedagogically-psychological process. Were organized
family sport festivities, giving possibility for parents to participate in them
together with children, but for future sport pedagogues-students: obtain practical
experience in the organization of physical activities and family sport festivities,
improving their upbringing experience.
In the worked out model for the realization of family sport in pre-school
education, taking as the foundation holistic approach in child upbringing, are
included the following structural elements:
- child with multiple intelligences, their needs and interests;
- parents, who participate in the realization of family sport;
- pedagogues (future sport pedagogues - students), who educate parents
and children in the realization of family sport in pre-school education;
- environment (physical and social), in which take place children, parent
62
and pedagogue mutual interaction and socialization;
- the content of physical activities, forming content part of family sport,
making possible united functioning of children, parents and sport
pedagogues in concrete environment.
The model of the realization of family sport in pre-school education, worked out
in the research, taking as the foundation holistic approach in child upbringing, is
based on:
- parent knowledge, skills and attitude in work with children;
- on the set of home exercises in physical activities, which are realized together
with children;
- on parent and sport pedagogue theoretical and practical educating;
- on in-depth cooperation between sport pedagogues and parents, in the result
of which essentially changes the direction of child development.
4. Realizing the model for the realization of family sport in pre-school,
taking as the foundation holistic approach in child upbringing, was found:
4.1. Evaluating child basic skills - crawling, jumping, running and ball
rolling, in correlation matrix are found several statistically significant medium
strong positive and negative mutual interconnections between parameters of
basic skills.
Most frequently correlations are between parameters of crawling and
jumping. Three medium strong positive mutual correlations has crawling
parameter "Arm and leg activity coordination". Correlation coefficients r=0.478
(p<0.05) the direction of ball rolling, r=0.455 (p<0.05) preparation for jump, and
r=0.504 (p<0.05) the direction of the flight in jump provide information that it is
essential to promote crawling movement skill, afterwards will improve also
jumping and crawling skills. This is confirmed also with medium strong
correlation between arm and leg coordinated action in crawling with the time of
performing jumping task r=-0.524 (p<0.05).
Although as to their structure jumping and ball rolling are different, in
correlation matrix can be found medium strong positive correlations with
correlation coefficient r=0.417 (p<0.05) between the direction of ball rolling and
the direction of the flight of the jump. Similar situation is with crawling and
jumping parameters, which are connected with the number of crawling
movements (r=0.450, p<0.05), their pace (r=0.441, p<0.05) and the time of task
performance (r=0.406, p<0.05) in relation to the time of performing jumping
task.
The results of regression analysis reveal regulations, indicating that mutual
correlations between basic parameters of basic skills in crawling, jumping and
ball rolling are mutually connected with cognition processes, and, improving
one basic skill, it is possible to promote the improvement of other basic skills, as
well as influence the process of cognition.
63
4.2. Main conclusions, based on parent interviews about the realization of
the model of family sport in pre-school education, are:
- parents are more educated about family sport;
- families are more actively pursuing different physical activities;
- parents have started to understand the significance of physical activities in
long-term development of child personality;
4.3. Having analyzed student self-assessment and the obtained assessment
in study course "Pre-school sport didactics" can be concluded that Program
supplement with offered innovations has promoted the improvement of student
skills and attitudes:
- the number of skill codes has increased per 14 units.
- the number of attitude codes has increased per 31 units.
In its turn the number of knowledge codes has decreased per 2 units. This
indicates that knowledge has remained on the previous level.
Working out and realizing the model of family sport model in pre-school,
based on holistic approach in child upbringing, has promoted:
- student upbringing experience;
- the importance of theoretical base in the organization of physical activities
and family sporting habits;
- practical empirical experience in the realization of family sport.
The approbation of the results of the research
PhD Thesis has been discussed with international experts
In the consultation of work group at scientific and methodological
conference in Lomza, Poland, with the participation of prof. R. Charmas (The
College of computer science and business administration in Lomza, Poland),
professor K. Piech (Josef Pilsudski University of Physical Education, Biala
Podlaska, Poland), professor R. Jansone (Latvian Academy of Sport Education).
In the framework of Comenius project „I Can Do It!”, Tranemo (Sweden),
from November 12 to November 14, 2009, with the participation of the
following member states: Erica Rosell, Helen Hoof, (Åsalyckans förskola,
Sweden), Hanna Moreń – Skowrońska (Gminny Zespół Szkół w Regiminie,
Poland), Maria Cruz Peralta Rosello (C.E.I.P. “EMILIO DÍAZ”, Spain), Oana
Monica Moraru C. HELIKON S.R.L (Bulgaria) are discussed parent and pre-
school pedagogue opinions about family sport, and how the obtained insights
could be introduced and realized in the framework of the project, considering
the formation of creative environment in pre-school.
Presentations in international conferences
1. "The improvement of study course in pre-school sport didactics in LSPA” (Совершенствование учебного курса дошкольной спортивной дидактики в
64
ЛАСП), International Scientific and Methodological Conference "Fundamental
and applied basics of the theory of physical culture and the theory of sport"
(Фундаментальные и прикладные основы теории физической культуры и
теории спорта), Belorussia, Minsk, 2008.
2. „The formation of theoretical base for pre-school sport didactics”, 1st
International Scientific Conference „Physical Culture and Sport in Universities
2008", Palanga, Lithuania, 2008.
3. „Иновацыи учебного курса дошкольной спортивной дидактики”,
„Актуални проблеми на физическата култура” Bulgaria, Sofia, 2008.
4. „Family sport”, 2nd Baltic States sport science conference „Scientific
management of high performance athletes` coaching”, Lithuania, Vilnius, 2009.
5. „The habits of family physical activities” (empirical investigation), 50th
International Scientific Conference, Section "Humanitarian and social sciences",
Riga Technical University, Riga, 2009.
6. „Working out theoretical foundation in pre-school sport didactics”, LSPA
International Scientific Conference Riga, LSPA, 2009.
7. „Holistic approaches in family sport”, 3rd Baltic Sport Science Conference
„Physical Activity and Sport in Changing Society: Research, Theory, Practice
and Management”, Riga, Latvia, April 29 – May 1, 2010.
8. „Students professional preparedness in family sport”, 3rd International
Scientific Conference "Physical Culture and Sport in Universities", Palanga,
Lithuania, May 29, 2010.
Presentations in conferences
1. „The establishment of theoretical foundation in pre-school sports didactics”, Scientifically methodological conference „Zabawy i gry ruchowe w sporcie dla
wszystkich” Lomza, Poland, 2009.
2. „Family sport for child wholesome development", Liepaja University, the
Department of Sport, Scientifically methodological conference "The topicalities
of sport education", Liepaja, 2009
Scientific publications
1. Bula-Biteniece I. The formation of theoretical base for pre-school sport
didactics, 2nd International Conference “Physical Culture and Sport in
Universities 2008, Kaunas, Technology, 2008, pp.126-129.
2. Bula-Biteniece I., Grants J. Students professional preparedness in family sport,
3rd International Conference “Physical Culture and Sport in Universities 2010”,
Kaunas, Technology, 2010, pp.189-191.
3. Bula-Biteniece I., Grants J., Jansone R. Working out theoretical foundation for
pre-school sport didactics, LSPA Scientific Proceedings, Riga, LSPA, 2009,
pp.32-39.
65
4. Bula-Biteniece I., Jansone R., Grants J. The habits of family physical activities
(empirical investigation), Scientific Proceedings, Riga Technical University,
Humanitarian and social sciences, Series 8, Volume 17, Riga, 2009, pp.114-118.
5. Bula-Biteniece I., Grants J., Jansone R. Habits of physical activities infamilies
(empirical investigation), Sport Science Nr.3, Vol.61, Vilnius, 2010, pp.13-18.
6. Bula-Biteniece I., Grants J. Students professional preparedness in family sport,
Polish Journal of Sport and Tourism Nr.4, Vol.18, Biala Podlaska, 2010
(accepted for publication).
Publications
1. Bula-Biteniece I., Grants J. Holistic approaches in family sport, Abstract In:
3rd Baltic Sport Science Conference: “Physical Activity and Sport in Changing
Society: Research, Theory, Practice and Management”, 2009, pp.21-22.
2. Bula I., Grants J. Development of Kinesthetic and logical abilities for pupils
in skiing classes, Abstract In: The 6th International conference on Sports
Sciences for Young Scientists, Faculty of Exercise and Sport Sciences,
University of Tartu, Tartu, Estonia, 2000, pp.10 – 11, 2p.
3. Bula-Biteniece I. (Була – Битениеце И.) The improvement of study course
in pre-school sport didactics in LSPA (Cовершенствование учебного курса
дошкольной спортивной дидактики в ЛАСП), materials of in International
Scientific and Methodological Conference "Fundamental and applied basics of
the theory of physical culture and the theory of sport"(Фундаментальные и
прикладные основы теории физической культуры и теории спорта),
Belorussia, Minsk, April 10-11, 2008/ М.Е.Кобринский (editor in chief) [and
others], 2008, pp. 449-454.
4. Jansone R., Bula – Biteniece I. Are physical activities in pre-school really
important? Myth or reality, Pre-school education (Pirmsskolas izglītība), Nr.
Spring (Pavasaris), 2007, pp. 13 – 16.
5. Bula-Biteniece I. Infant physical activities. Myth or reality. Pre-school
education (Pirmsskolas izglītība), Nr. Summer (Vasara), 2007, pp. 21 – 23.
6. Jansone R., Bula- Biteniece I. Mummy and daddy: child first sport teachers,
Pre-school education (Pirmsskolas izglītība), Nr. Autumn (Rudens), 2007, pp. 14 – 16.
7. Jansone R., Bula- Biteniece I. I will do everything myself, Pre-school
education (Pirmsskolas izglītība), Nr. Winter (Ziema), 2007, pp. 17 – 20.
8. Jansone R., Bula- Biteniece I. How to succed in Sport at school!, Pre-school
education (Pirmsskolas izglītība), Nr. Spring (Pavasaris), 2008, pp. 10 – 14.
Books (chapters in books)
Bula-Biteniece I. Chapter "Games for pre-school age children" in book „Manual
for children and teenager coach”, Riga, Latvian Center for Coach Further
Education (LTTC), 2008, pp. 177 – 179.
66
Acknowledgements
I express sincere gratitude to the supervisor of my PhD Thesis Dr. paed. Juris Grants for advice and support, inspiration and encouragement in writing
PhD Thesis.
I am especially thankful to consultant professor Dr. paed. Rasma Jansone
for her invaluable advice and unselfish support.
I would like to thank reviewer professor Dr. med. Inese Pontaga and
associated professor Dr. paed. Andra Fernāte for constructive advice in
formulating research categories.
For constructive advice in formulating guidelines of the research I am
thankful to Professor of Liepaja University Dr. habil. paed. Dainai Lieģeniece.
For practical advice in data processing I would like to thank professor of
the University of Latvia Dr. fiz Andris Grīnfelds, the director of the Computing
Center of ETF of Riga Technical University Viktors Zagorskis and Kaspars
Majors, for consultation concerning the application of qualitative methods in the
research I am grateful to associated professor of the University of Daugavpils
Ph.D. Inga Belousa.
Thanks to LSPA lecturer Dr.sc.administr. Ieva Rudzinska for translations
in English, Ilze Spīķe and Maija Deguna for proofreading the PhD Thesis.
I am grateful to the colleagues from the Department of Sport Theory at
LSPA and Children and Youth Center „Laimīte” for discussions about the
problems of the research.
I am very grateful to all families and students for their responsiveness and
honesty during the participation in the research.
Thanks a lot to my family for support, patience and understanding, while
working on PhD Thesis.
CURRICULUM VITAE
PERSONAL INFORMATION:
Name, surname: Inta Bula-Biteniece
Data of birth: 06.02.1976, Saldus, Republic of Latvia
Phone number, e-mail: 29455837, [email protected]
EDUCATION:
2002-2007 Latvian Academy of Sport Education. PhD studies.
2001-2002 Latvian Academy of Sport Education. MPaed.
1998-2001 Latvian Academy of Sport Education. Bachelor of Pedagogy.
WORK EXPERIENCE:
Since 2002 Latvian Academy of Sport Education, lecturer, study courses:
"Movement games", "Pre-school sport didactics", "School sport
67
didactics", supervisor and reviewer Bachelor and Master Papers,
methodologist of Introductory practice and Base practice.
Since 2008 Interest education methodologist in sport, Children and Youth
Center „Laimīte”.
2007- 2009 Head referee, Latvian Universities Sport Union.
1999- 2007 Teacher, Children and Youth Center „Laimīte”.
2001- 2004 Executive director, Latvian University Sport Union. 2001 - 2004 Methodologist, Sport club, Latvian Academy of Sport Education
1998 - 1999 Sport teacher, Riga Estonian School.
1997 - 1998 Sport teacher, Riga Secondary School No. 6.
ADDITIONAL EDUCATION (COURSES, SEMINARS), STUDY VISITS:
1. September 11-September 13, 2010, study visit and seminars in Swedish Sport
and health science higher education institution in NordPlus project, Stockholm
and Boson, Sweden, (certificate);
2. August 22 - August 27, 2010, International Summer school „Recreational
Outdoor Games from the Historical perspective in Latvia”, Madona (certificate,
1.5 ECTS);
3. May 25 - May 30, 2010, Josef Pilsudski University of Physical Education, Biala Podlaska, Poland (certificate);
4. April 17 - April 18, 2010, Riga Stradins University, Faculty of Further
Education, study Program "Physical activities for pregnant women and in
postnatal period", Riga (certificate, 13 hours);
5. Feb. 2010 - March 2010, the courses of British Council „Dream+Team leader
educating”, Riga (coach certificate, 120 hours);
6. Jan.15, 2010, LSPA courses of professional development "Qualitative
research in sport science", Riga (certificate, 20 hours);
7. Sept.28 - Oct.1, 2009, British Council and Youth Sport Trust coach
preparation seminar about young leader education, Krakow, Poland (certificate);
8. June 2008, session of International Olympic Academy, Greece (Diploma);
9. April 29, 2008, courses of The Center of the Content of Education of LR
Ministry of Education and Science "Reviewing scientific literature" (certificate,
36 hours).
PEDAGOGIC WORK. STUDY COURSES:
Pre-school and school sport didactics 3 KP (credit points; 4.5 ECTS)
Games at pre-school and school 1 KP (credit point; 1.5 ECTS)
Gymnastics at school 1KP (credit point; 1.5 ECTS)
Teacher professional orientation practice 2KP (credit points; 3 ECTS)
1st and 2nd Teacher professional qualification practice 13 KP (credit point; 19.5
ECTS)
State exam lesson 6KP (credit point; 9 ECTS)
Young leader education (Contract with British Council) 1KP (credit point; 1.5
ECTS)
68
ADDITIONAL INFORMATION ABOUT PROFESSIONAL ACTIVITY:
1. Since 2009. Baltic Sport Science Association (executive director of
Latvian branch of Baltic Sport Science Association).
2. Since 2008. Latvian Association of Sport Historians (member).
3. Since 2008. Latvian Roller-skating Federation (member)
4. EU Project Comenius „I Can Do It!”, coordinator in Latvia about the importance of movement games in the development of pre-school age children, in partnership with Sweden, Poland, Romania, Spain, the United
Kingdom.
5. ESF project „Further education of the pedagogues of general education"
Nr. 2010/0062/1DP1.2.2.3/09/IPIA/VIAA/003, expert in working out the
Program "The improvement of sport teacher professional and pedagogic
competences" and preparing its materials.
6. July 2010 – October 2010, The Center of the Content of Education of LR
Ministry of Education and Science, Executor-lecturer of pilot project
"Approbation of the introduction of study Program for educating 6 year olds”
and manager and executor-lecturer of the project "Improving sport pedagogue
professional competence for the introduction of integrated study Program for 6
year olds".
7. April 29- May 1, 2009, 3rd Baltic Sport Science Conference: “Physical
Activity and Sport in Changing Society: Research, Theory, Practice and
Management”.
8. August 17 - August 18, 2010, Sveki special boarding basic school,
executor-lecturer in the Project for working out the Program for professional
improvement "Providing contemporary study process in Sport classes for
learners with the disorders of mental development", theme: "Innovations in the
structure of sport lesson for learners with the disorders of mental development".
9. May 2009 - Sept. 2009, LSPA Center for Professional development,
executor-lecturer in the Project for the improvement of professional mastery for
sport teachers for the realization of the content of education in general education
"Te realization of study process, promoting student cognitive activity,
independence and creativity in basic and general education", theme: the use of
landscape in physical activities".
10. Dec. 14 – June 30, 2009, member of work group „Study Program and the
improvement of the model of an Integrated Study Program in accordance with 6
year old learner age group in study subject "Sport" (enterprise contract
No.120/12.42.04)”, The Center of the Content of Education of LR Ministry of
Education and Science; worked out a model of the Program for 6 year old
learner age group.
11. Dec. 14 – June 30, 2009, member of work group „Study Program and
the improvement of the model of an Integrated Study Program in accordance
with 7-11 year old children age group in study subject "Sport" (enterprise
contract Nr.120/12.42.04)”, The Center of the Content of Education of LR
69
Ministry of Education and Science; worked out a model of the Program for 7-11
year old learner age group.
12. Study year 2009/20106, 6 seminars for sport teachers and coaches about
topicalities in sport, the use of means and aids for the realization of the tasks of
sport classes, most recent investigations about children and youth motivation to
pursue sports, innovations in sport classes, and the role of family in child
development, Children and Youth Center „Laimīte”,
13. October 2009, Seminar of the heads of methodological associations and
education coordinators in study subject "Sport", The Center of Education
Content and Examinations of LR Ministry of Education and Science. Theme:
emotionally positive and creative personality in physical activities in primary
school.
14. Dec. 2007 - May 2008, working out the content and providing sporting
activities of "Family sport festivities", Latvian Association of Folk Sport.
15. Sept. 2007 - Oct. 2007, executor-lecturer in project "The improvement of
professional mastery of sport pedagogues for the realization of the content of
education in basic and secondary education", LSPA Center for Professional
development, theme: assessment in study subject "Sport".
16. Oct. 2007, executor-lecturer of project "Providing study process in sport
lessons for learners with the disorders of mental development”, Sveki special
boarding school. Themes:
- Why sport classes are necessary for children with special needs.
- The structure and content of sport lesson.
- The way of evaluating study achievements in special education Program
"Sport".
17. April 2007, seminar "Novelties in interest education", State Youth
Interests Center, theme: Novelties in interest education in sport - family sport.
18. ESF project 2005/0210/VPD1/EST/PIAA/05/APK/3.2.6.3./0133/0176
„Sport pedagogic practice portfolio for sport higher education institution
students and mentors" (participant).
LANGUAGE SKILLS: Latvian – native,
English – conversational level,
Russian – fluently.
